<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.21-20110601.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="ECRCJ2010LVA.0600498501.case.xml"><NO.CASE>C-237/09</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62009J0237</NO.CELEX><NO.SEQ>0009.0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>I-4987</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>I-4998</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>12</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><LEFT><DATE ISO="20100603">2010. GADA 3. JŪNIJA</DATE> SPRIEDUMS — LIETA C-237/09</LEFT><RIGHT><HT TYPE="ITALIC">DE FRUYTIER</HT></RIGHT></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (trešā palāta)</P><P><DATE ISO="20100603">2010. gada 3. jūnijā</DATE><NOTE NUMBERING="STAR" TYPE="FOOTNOTE" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda — franču.</P></NOTE></P></TI></TITLE><JUDGMENT.INIT><P>Lieta C-237/09</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Cour de cassation</HT> (Beļģija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20090618">2009. gada 18. jūnijā</DATE> un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20090701">2009. gada 1. jūlijā</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">État belge</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Nathalie De Fruytier</HT></HT>.</P></DEFENDANTS></PARTIES><?PAGE NO="I-4988"?><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (trešā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. Lēnartss [<HT TYPE="ITALIC">K. Lenaerts</HT>], tiesneši R. Silva de Lapuerta [<HT TYPE="ITALIC">R. Silva de Lapuerta</HT>], E. Juhāss [<HT TYPE="ITALIC">E. Juhász</HT>], J. Malenovskis [<HT TYPE="ITALIC">J. Malenovský</HT>] (referents) un D. Švābi [<HT TYPE="ITALIC">D. Šváby</HT>],</P><P>ģenerāladvokāte E. Šarpstone [<HT TYPE="ITALIC">E. Sharpston</HT>],</P><P>sekretārs R. Grass [<HT TYPE="ITALIC">R. Grass</HT>],</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>N. De Fraitjē [<HT TYPE="ITALIC">N. De Fruytier</HT>] vārdā — E. Traversa [<HT TYPE="ITALIC">E. Traversa</HT>], <HT TYPE="ITALIC">avocat</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Beļģijas valdības vārdā — M. Jakobsa [<HT TYPE="ITALIC">M. Jacobs</HT>], pārstāve,</P></ITEM><ITEM><P>Grieķijas valdības vārdā — K. Georgiadis [<HT TYPE="ITALIC">K. Georgiadis</HT>] un I. Bakopuls [<HT TYPE="ITALIC">I. Bakopoulos</HT>], kā arī M. Tasopula [<HT TYPE="ITALIC">M. Tassopoulou</HT>], pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Kopienu Komisijas vārdā — M. Afonso [<HT TYPE="ITALIC">M. Afonso</HT>], pārstāve,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><?PAGE NO="I-4989"?><GR.VISA><VISA>ņemot vērā pēc ģenerāladvokātes uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz Padomes <DATE ISO="19770517">1977. gada 17. maija</DATE> Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="145" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1977">OV L 145, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā — <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>Sestā direktīva<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>), 13. panta A daļas 1. punkta d) apakšpunkta interpretāciju.</TXT></NP><NP><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lēmums iesniegts tiesvedībā starp N. De Fraitjē un <HT TYPE="ITALIC">État belge</HT> [Beļģijas valsti] par cilvēka orgānu un paraugu pārvadāšanas, ko slimnīcu un laboratoriju vajadzībām ieinteresētā persona veic kā pašnodarbinātā persona, aplikšanu ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk tekstā — <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>PVN<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>).</TXT></NP><?PAGE NO="I-4990"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>3</NO.P><TXT>Atbilstoši Sestās direktīvas 5. panta 1. punktam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>preču piegāde<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/> nozīmē tiesību nodošanu rīkoties ar materiālu īpašumu kā īpašniekam.</TXT></NP><NP><NO.P>4</NO.P><TXT>Atbilstoši Sestās direktīvas 6. panta 1. punktam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>pakalpojumu sniegšana<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/> nozīmē jebkuru darījumu, kas nav preču piegāde šīs direktīvas 5. panta izpratnē.</TXT></NP><NP><NO.P>5</NO.P><TXT>Sestās direktīvas 13. panta A daļas 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>[..] dalībvalstis atbrīvo turpmāk minētās darbības atbilstīgi noteikumiem, ko tās pieņem, lai nodrošinātu pareizu un godīgu šo atbrīvojumu piemērošanu un lai nepieļautu nekādu nodokļu nemaksāšanu, apiešanu vai ļaunprātīgu izmantošanu:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>cilvēka orgānu, asiņu un piena piegādāšanu;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="I-4991"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Valsts tiesības</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>6</NO.P><TXT>Pievienotās vērtības nodokļa kodeksa (turpmāk tekstā — <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>PVNK<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>) 10. un 18. pantā ir transponētas preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas definīcijas, kuras ir ietvertas attiecīgi Sestās direktīvas 5. panta 1. punktā un 6. panta 1. punktā.</TXT></NP><NP><NO.P>7</NO.P><TXT>PVNK 10. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="010.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Preču piegāde nozīmē tiesību nodošanu rīkoties ar materiālu īpašumu kā īpašniekam. Runa ir it īpaši par preces nodošanu pircēja vai īpašumtiesību pārņēmēja rīcībā, izpildot īpašumtiesību nodošanas līgumu vai īpašumtiesības deklarējošu līgumu.</P><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>8</NO.P><TXT>Atbilstoši PVNK 18. pantam:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="018.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>1.<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/></NO.PARAG><ALINEA><P>Pakalpojumu sniegšana<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> nozīmē jebkuru darījumu, kas nav preču piegāde šī kodeksa izpratnē.</P><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP><?PAGE NO="I-4992"?><NP><NO.P>9</NO.P><TXT>PVNK 44. pantā, ar kuru ir transponēta Sestās direktīvas 13. panta A daļa par noteiktu darbību vispārējās interesēs atbrīvošanu no PVN, ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="044.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>No nodokļa ir atbrīvota tāda pakalpojumu sniegšana, kuru savas parastās darbības ietvaros veic šādas personas:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>ārsti, zobārsti, fizioterapeiti, vecmātes, medicīnas brāļi un medicīnas māsas, slimnieku kopēji un kopējas, slimnieku uzraugi, masieri un masieres, kuru sniegtie personas aprūpes pakalpojumi ir iekļauti to veselības pakalpojumu nomenklatūrā, uz kuru attiecas obligātā apdrošināšana pret slimībām un invaliditāti.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="044.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Tāpat no nodokļa ir atbrīvota:</P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>pakalpojumu sniegšana un preču piegāde, kas ir ar tiem tieši saistīta un ko savas parastās darbības ietvaros ir veikušas slimnīcas un psihiatriskās slimnīcas, klīnikas un dispanseri; slimo un ievainoto pārvadāšana ar šajā nolūkā īpaši aprīkotu transportlīdzekli;</TXT><P>[..]</P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>l.b)</NO.P><TXT>cilvēka orgānu, cilvēka asiņu un mātes piena piegādāšana;</TXT><?PAGE NO="I-4993"?><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></P></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamata lieta un prejudiciālais jautājums</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>10</NO.P><TXT>N. De Fraitjē pašnodarbinātas personas statusā veic cilvēka orgānu un paraugu pārvadāšanu dažādu slimnīcu un laboratoriju vajadzībām.</TXT></NP><NP><NO.P>11</NO.P><TXT>Beļģijas nodokļu administrācija N. De Fraitjē veikto darbību aplika ar PVN.</TXT></NP><NP><NO.P>12</NO.P><TXT>Uzskatot, ka viņas darbība bija jāatbrīvo no PVN, N. De Fraitjē cēla prasību tiesā. <HT TYPE="ITALIC">Le tribunal de première instance de Namur</HT> [Namīras pirmās instances tiesa] ar <DATE ISO="20060601">2006. gada 1. jūnija</DATE> spriedumu un pēc tam <HT TYPE="ITALIC">cour d’appel de Liège</HT> [Ljēžas apelācijas tiesa] ar <DATE ISO="20071026">2007. gada 26. oktobra</DATE> spriedumu apmierināja ieinteresētās personas prasības un lēma par attiecīgiem nodokļu atbrīvojumiem.</TXT></NP><NP><NO.P>13</NO.P><TXT>Savā spriedumā <HT TYPE="ITALIC">cour d’appel de Liège</HT> uzskatīja, ka N. De Fraitjē veiktā cilvēka orgānu un paraugu pārvadāšana ir atbrīvota no nodokļiem, balstoties uz PVNK 44. panta 2. punkta 1.b) apakšpunktu būtībā šāda pamatojuma dēļ.</TXT></NP><NP><NO.P>14</NO.P><TXT>Beļģijas tiesībās cilvēka orgānu un paraugu tirdzniecība ir aizliegta. Tādējādi, lai saglabātu PVNK 44. panta 2. punkta 1.b) apakšpunkta noteikumu lietderīgo ietekmi,<?PAGE NO="I-4994"?> šajos noteikumos paredzētā darbība vispārējās interesēs saistībā ar cilvēka orgāniem, asinīm un pienu nav to piegādāšana PVNK 10. pantā definētās <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>preču piegādes<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/> izpratnē, tā kā šāda <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>piegāde<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/> ir izslēgta, jo tā ir aizliegta ar likumu. <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Piegāde<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> PVNK 44. panta 2. punkta 1.b) apakšpunkta izpratnē ir jāaplūko arī kā tāda, kas ir saistīta ar preces faktisko piegādi, kam atbilst N. De Fraitjē sniegtie pārvadāšanas pakalpojumi.</TXT></NP><NP><NO.P>15</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">État belge</HT> par minēto spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību.</TXT></NP><NP><NO.P>16</NO.P><TXT>Savas apelācijas sūdzības pamatojumam tā apgalvo, ka PVNK 44. panta 2. punkta 1.b) apakšpunktā esošais termins <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>piegāde<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> esot jāsaprot PVNK 10. panta izpratnē, proti, ikvienas ķermeniskas lietas nodošana no vienas personas otrai personai, kurai ir tiesības to izmantot kā īpašniecei vai īpašnieka statusā esošai personai. Tādējādi, tā kā N. De Fraitjē veikto pārvadāšanu varot uzskatīt nevis par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>piegādi<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> PVNK 10. panta izpratnē, bet par pakalpojumu sniegšanu, uz to neattiecas PVNK 44. panta 2. punkta 1.b) apakšpunktā minētais atbrīvojums.</TXT></NP><NP><NO.P>17</NO.P><TXT>Šajā kontekstā <HT TYPE="ITALIC">Cour de cassation</HT> [Kasācijas tiesa] nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</TXT><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>Vai cilvēka orgānu un paraugu pārvadāšana slimnīcu un laboratoriju vajadzībām pašnodarbinātas personas statusā ir cilvēka orgānu, asiņu un piena piegādāšana, kas ir atbrīvota no [PVN] ar [..] Sestās direktīvas [..] 13. panta A daļas 1. punkta d) apakšpunktu?<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></P></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="I-4995"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālo jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>18</NO.P><TXT>Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Sestās direktīvas 13. panta A daļas 1. punkta d) apakšpunkts, ar kuru no PVN ir atbrīvota <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>cilvēka orgānu, asiņu un piena piegādāšana<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas uz cilvēka orgānu un paraugu pārvadāšanu, ko slimnīcu un laboratoriju labā veic pašnodarbināta persona.</TXT></NP><NP><NO.P>19</NO.P><TXT>Vispirms ir jāatgādina, ka Sestajā direktīvā ir noteikta ļoti plaša PVN piemērošanas joma, aptverot visu ražotāja, tirgotāja un pakalpojuma sniedzēja saimniecisko darbību. Tomēr minētās direktīvas 13. pantā dažas darbības vispārējās interesēs (13. panta A daļa) un citas darbības (13. panta B daļa) ir atbrīvotas no PVN (skat. <DATE ISO="20081016">2008. gada 16. oktobra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-253/07" PAGE.ECR="I-7821" YEAR="2008">C-253/07 <HT TYPE="ITALIC">Canterbury Hockey Club</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Canterbury Ladies Hockey Club</HT>, Krājums, I-7821. lpp.</REF.DOC.ECR>, 15. punkts, kā arī <DATE ISO="20100128">2010. gada 28. janvāra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-473/08" PAGE.ECR="I-907" YEAR="2010">C-473/08 <HT TYPE="ITALIC">Eulitz</HT>, Krājums, I-907. lpp.</REF.DOC.ECR>, 24. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>20</NO.P><TXT>Turklāt no pastāvīgās judikatūras izriet, ka jēdzieni, kas izmantoti, lai apzīmētu Sestās direktīvas 13. pantā minētos atbrīvojumus, ir interpretējami šauri, ņemot vērā, ka tās ir atkāpes no vispārējā principa, ka PVN tiek iekasēts par katru pakalpojumu, ko pret atlīdzību sniedzis nodokļu maksātājs. Tomēr šo jēdzienu interpretācijai ir jāatbilst minēto atbrīvojumu mērķim un jāievēro nodokļu neitralitātes principa prasības, kas raksturīgas kopējai PVN sistēmai. Tādējādi šis šauras interpretācijas princips nenozīmē, ka jēdzieni, kas izmantoti minētajā 13. pantā paredzēto atbrīvojumu definēšanā, jāinterpretē veidā, kas tiem atņemtu nozīmi (šajā ziņā skat. <DATE ISO="20070614">2007. gada 14. jūnija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-434/05" PAGE.ECR="I-4793" YEAR="2007">C-434/05 <HT TYPE="ITALIC">Horizon College</HT>, Krājums, I-4793. lpp.</REF.DOC.ECR>, 16. punkts; <DATE ISO="20070614">2007. gada 14. jūnija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-445/05" PAGE.ECR="I-4841" YEAR="2007">C-445/05 <HT TYPE="ITALIC">Haderer</HT>, Krājums, I-4841. lpp.</REF.DOC.ECR>, 18. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī <DATE ISO="20091119">2009. gada 19. novembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-461/08" PAGE.ECR="I-11079" YEAR="2009">C-461/08 <HT TYPE="ITALIC">Don Bosco Onroerend Goed</HT>, Krājums, I-11079. lpp.</REF.DOC.ECR>, 25. punkts un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP><?PAGE NO="I-4996"?><NP><NO.P>21</NO.P><TXT>Saskaņā ar Tiesas judikatūru atbrīvojumi, kas paredzēti Sestās direktīvas 13. pantā, ir autonomi Savienības tiesību jēdzieni, kuru mērķis ir novērst atšķirības PVN režīma piemērošanā dažādās dalībvalstīs (skat. it īpaši <DATE ISO="19990225">1999. gada 25. februāra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-349/96" PAGE.ECR="I-973" YEAR="1999">C-349/96 <HT TYPE="ITALIC">CPP</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-973. lpp.</REF.DOC.ECR>, 15. punkts; iepriekš minēto spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Horizon College</HT>, 15. punkts, un <DATE ISO="20091022">2009. gada 22. oktobra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-242/08" PAGE.ECR="I-10099" YEAR="2009">C-242/08 <HT TYPE="ITALIC">Swiss Re Germany Holding</HT>, Krājums, I-10099. lpp.</REF.DOC.ECR>, 33. punkts). Līdz ar to, tā kā Sestās direktīvas normās nav skaidras norādes uz dalībvalstu tiesībām, tad, nosakot to jēgu un piemērojamību, visā Savienībā ir jāvadās pēc autonomas un vienotas interpretācijas (šajā ziņā skat. <DATE ISO="20031127">2003. gada 27. novembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-497/01" PAGE.ECR="I-14393" YEAR="2003">C-497/01 <HT TYPE="ITALIC">Zita Modes</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-14393. lpp.</REF.DOC.ECR>, 34. punkts, un <DATE ISO="20050421">2005. gada 21. aprīļa</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-25/03" PAGE.ECR="I-3123" YEAR="2005">C-25/03 <HT TYPE="ITALIC">HE</HT>, Krājums, I-3123. lpp.</REF.DOC.ECR>, 63. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>22</NO.P><TXT>No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>preču piegāde<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>, uz kuru ir atsauce Sestās direktīvas 13. panta A daļas 1. punkta d) apakšpunktā, attiecībā uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>cilvēka orgānu, asiņu un piena piegādāšanu<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> ir jādefinē autonomi un vienveidīgi, atbilstoši Savienības tiesībām.</TXT></NP><NP><NO.P>23</NO.P><TXT>Šajā sakarā ir jāatgādina, ka atbilstoši Sestās direktīvas 5. panta 1. punktam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>preču piegāde<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> nozīmē tiesību nodošanu rīkoties ar materiālu īpašumu kā īpašniekam<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> (skat. <DATE ISO="20070329">2007. gada 29. marta</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-111/05" PAGE.ECR="I-2697" YEAR="2007">C-111/05 <HT TYPE="ITALIC">Aktiebolaget NN</HT>, Krājums, I-2697. lpp.</REF.DOC.ECR>, 31. punkts). Turklāt no Sestās direktīvas 6. panta 1. punkta izriet, ka jēdzienā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>pakalpojumu sniegšana<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> ietilpst jebkurš darījums, kas nav preču piegāde šīs direktīvas 5. panta nozīmē (skat. <DATE ISO="20100211">2010. gada 11. februāra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-88/09" PAGE.ECR="I-1049" YEAR="2010">C-88/09 <HT TYPE="ITALIC">Graphic Procédé</HT>, Krājums, I-1049. lpp.</REF.DOC.ECR>, 17. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>24</NO.P><TXT>Turklāt no Tiesas judikatūras izriet, ka preču piegādes jēdziens neattiecas uz īpašuma nodošanu tādā formā, kas ir paredzēta attiecīgajās valsts tiesībās, bet ietver visus vienas personas darījumus ar ķermenisku lietu nodošanu, ar ko šī persona piešķir tiesības citai personai atsavināt šo īpašumu tā, it kā tā būtu īpašniece (šajā ziņā skat. <DATE ISO="19900208">1990. gada 8. februāra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-320/88" PAGE.ECR="I-285" YEAR="1990">C-320/88 <HT TYPE="ITALIC">Shipping and Forwarding Enterprise Safe</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-285. lpp.</REF.DOC.ECR>, 7. un 8. punkts; <DATE ISO="19951004">1995. gada 4. oktobra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-291/92" PAGE.ECR="I-2775" YEAR="1995">C-291/92 <HT TYPE="ITALIC">Armbrecht</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-2775. lpp.</REF.DOC.ECR>, 13. un 14. punkts; <DATE ISO="20030206">2003. gada 6. februāra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-185/01" PAGE.ECR="I-1317" YEAR="2003">C-185/01 <HT TYPE="ITALIC">Auto Lease Holland</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-1317. lpp.</REF.DOC.ECR>, 32. un 33. punkts,<?PAGE NO="I-4997"?> kā arī iepriekš minēto spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Aktiebolaget NN</HT>, 32. punkts un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP><NP><NO.P>25</NO.P><TXT>Ja tāda cilvēka orgānu un paraugu pārvadāšana kā pamata tiesvedībā aplūkotā attiecībā uz pārvadātāju nozīmē tikai fizisku attiecīgo preču pārvietošanu no vienas vietas uz citu uz dažādu slimnīcu un laboratoriju labā, šāda darbība netiks uzskatīta par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>preču piegādi<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> Sestās direktīvas 5. panta 1. punkta izpratnē, jo tā nepiešķir tiesības citai personai rīkoties ar attiecīgajām precēm tā, it kā tā būtu īpašniece.</TXT></NP><NP><NO.P>26</NO.P><TXT>Tādējādi šādai darbībai nevar piemērot atbrīvojumu no PVN, kas Sestās direktīvas 13. panta A daļas 1. punkta d) apakšpunktā ir paredzēts attiecībā uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>cilvēka orgānu, asiņu un piena piegādāšanu<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>27</NO.P><TXT>Šajā sakarā, lai arī no iesniedzējtiesas lēmuma izriet, ka Beļģijā cilvēku orgāni un paraugi netiek komerciāli tirgoti, un pat ja <DATE ISO="19970404">1997. gada 4. aprīlī</DATE> Ovjedo [<HT TYPE="ITALIC">Oviedo</HT>] parakstītās Konvencijas par cilvēktiesību un cilvēka cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā: Konvencijas par cilvēktiesībām un biomedicīnu 21. pantā ar nosaukumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>Peļņas aizliegums<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> ir noteikts, ka cilvēka ķermenis un tā daļas kā tādas nevar būt peļņas avots, tomēr šie fakti paši par sevi nav uzskatāmi par tādiem, kuri atņemtu Sestās direktīvas 13. panta A daļas 1. punkta d) apakšpunktam lietderīgo iedarbību. Šo konvenciju, kura, kā tas arī izriet no minētās konvencijas 33. panta 1. punkta, ir nodota, pirmkārt, Eiropas Padomes dalībvalstu un, otrkārt, Eiropas Savienības dalībvalstu parakstīšanai, Savienība nav parakstījusi. Turklāt no dalībvalstu puses šobrīd šo konvenciju ir ratificējis tikai neliels dalībvalstu vairākums.</TXT></NP><NP><NO.P>28</NO.P><TXT>No tā izriet, ka nav izslēdzams, ka citās dalībvalstīs, kas nav Beļģijas Karaliste, šādi darījumi, it īpaši tie, kuri attiecas uz cilvēka pienu, būtu likumīgi un līdz ar to tiem<?PAGE NO="I-4998"?> varētu piemērot Sestās direktīvas 13. panta A daļas 1. punkta d) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu no nodokļa.</TXT></NP><NP><NO.P>29</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Sestās direktīvas 13. panta A daļas 1. punkta d) apakšpunkts, ar kuru no PVN ir atbrīvota <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>cilvēka orgānu, asiņu un piena piegādāšana<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neattiecas uz cilvēka orgānu un paraugu pārvadāšanu, ko slimnīcu un laboratoriju labā veic pašnodarbināta persona.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>30</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamata lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:</INTRO><P><HT TYPE="BOLD">Padomes <DATE ISO="19770517">1977. gada 17. maija</DATE> Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, 13. panta A daļas 1. punkta d) apakšpunkts, ar kuru no PVN ir atbrīvota</HT> <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/><HT TYPE="BOLD">cilvēka orgānu, asiņu un piena piegādāšana</HT><QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/><HT TYPE="BOLD">, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neattiecas uz cilvēka orgānu un paraugu pārvadāšanu, ko slimnīcu un laboratoriju labā veic pašnodarbināta persona.</HT></P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><P>[Paraksti]</P></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>