(1)

Komisija 2007. gada 4. septembrī publicēja paziņojumu (2) par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes citronskābes importu Kopienā. Komisija 2008. gada 3. jūnijā ar Regulu (EK) Nr. 488/2008 (3) (“pagaidu regula”) ĶTR izcelsmes citronskābes importam piemēroja pagaidu antidempinga maksājumu.

(2)

Jāpiebilst, ka procedūra tika sākta pēc tam, kad Eiropas Ķīmijas rūpniecības padome (CEFIC) (“sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību kāda ražotāja vārdā, kas saražo lielāko daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 25 %, no Kopienā ražotās citronskābes.

(3)

Kā minēts pagaidu regulas 14. apsvērumā, dempinga un kaitējuma izmeklēšana notika no 2006. gada 1. jūlija līdz 2007. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Attiecībā uz tendencēm saistībā ar kaitējuma novērtējumu Komisija analizēja datus par laikposmu no 2004. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“attiecīgais periods”).

(4)

Pēc antidempinga pagaidu maksājumu noteikšanas ĶTR izcelsmes citronskābei vairākas ieinteresētās personas rakstiski iesniedza savas piezīmes. Personām, kas to pieprasīja, sniedza iespēju tikt uzklausītām.

(5)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko uzskatīja par nepieciešamu galīgajiem secinājumiem. Komisija jo īpaši pastiprināja izmeklēšanu attiecībā uz aspektiem, kas interesē Kopienu. Šajā saistībā pēc pagaidu pasākumu noteikšanas vienu papildu pārbaudes apmeklējumu veica šāda citronskābes lietotāja telpās Eiropas Savienībā:

Turklāt, kā sīkāk paskaidrots 11. apsvērumā, pārbaudes apmeklējumus veica šādu ražotāju eksportētāju telpās:

(6)

Visas puses tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem plānoja ieteikt galīgā antidempinga maksājuma piemērošanu ĶTR izcelsmes citronskābes importam un attiecīgo summu galīgo iekasēšanu, ko nodrošina ar pagaidu maksājumu. Tika noteikts arī termiņš, kurā ieinteresētās personas varēja sniegt piezīmes pēc minētās informācijas saņemšanas.

(7)

Tika ņemtas vērā ieinteresēto personu mutiski un rakstiski iesniegtās piezīmes, un vajadzības gadījumā secinājumus attiecīgi grozīja.

(8)

Viens ražotājs eksportētājs vairākkārt atkārtoja prasību, ka sūdzības publiskā versija neietver prima facie pierādījumus par Kopienas rūpniecībai nodarīto būtisko kaitējumu, atturot ieinteresētās personas izmantot savas aizstāvības tiesības. Pēc šā ražotāja eksportētāja domām, lietu nevajadzēja uzsākt, jo sūdzībā ietvertie pierādījumi nav pietiekami. Šajā saistībā jāatzīmē, ka sūdzības publiskā versija ietvēra visus būtiskos pierādījumus un nekonfidenciālus datu kopsavilkumus, kas tika iesniegti konfidenciāli, lai ieinteresētās personas varētu izmantot savas aizstāvības tiesības procedūras laikā. Tādēļ šis arguments ir noraidāms.

(9)

Dažas ieinteresētās personas izteica argumentus, ka attiecīgais ražojums pagaidu regulas 16. apsvēruma nozīmē un līdzīgais ražojums nav līdzīgi, kā konstatēts pagaidu regulas 18. apsvērumā, jo to fizikālās un ķīmiskās īpašības nav vienādas un tos neizmanto vienādiem nolūkiem. Pēc šo ieinteresēto personu domām, apgalvojums pagaidu regulas 18. apsvērumā neattiecas uz argumentiem, kas minēti izmeklēšanas laikā, un ir pretrunā ar Komisijas veikto korekciju cenu samazinājuma aprēķinos, kas saistīta ar noteiktu attiecīgā ražojuma daudzumu apstrādi, lai novērstu sacietēšanu, pēc tā ievešanas ES. Pirmkārt, tiek minēts, ka izmeklēšana liecina, ka gan attiecīgo ražojumu, gan līdzīgo ražojumu izmanto vieniem un tiem pašiem galvenajiem nolūkiem, t. i., galvenokārt tīrīšanai mājsaimniecībās (trauku mazgājamajām mašīnām paredzētajos līdzekļos, mazgāšanas līdzekļos, ūdens mīkstinātājos) un kā pārtikas un dzērienu piedevas, kā arī personīgai higiēnai/kosmētikas jomā. Pretenzija, ka daži lietotāji attiecīgo ražojumu nemaz neizmantos mazgāšanas līdzekļos, pārtikas un dzērienu ražošanā tā smaržas un/vai krāsas dēļ, nebija tālāk pamatota ar pierādījumiem. Izmeklēšana liecināja, ka tikai vienā pielietošanas jomā, t. i., farmācijas nozarē, tiek izmantota vienīgi Eiropā ražota citronskābe, un iemesls ir īpašā atbilstības testa izmaksas. Tā kā farmācijas nozare ir tikai neliela daļa no kopējās lietotāju komercdarbības, atbilstības testa izmantošana netika uzskatīta par ekonomiski attaisnojamu komercdarbības lēmumu. Otrkārt, nav pretrunu starp korekciju, kas tika veikta cenu samazinājuma aprēķinos, saistībā ar attiecīgā ražojuma daudzumiem, kam jānovērš sacietēšana pēc importēšanas, saskaņā ar pagaidu regulas 64. apsvērumu un konstatējumu, ka abi ražojumi ir līdzīgi, jo pietiek ar to, ka attiecīgajam ražojumam un līdzīgajam ražojumam ir vienādas ķīmiskās, fizikālās un tehniskās pamatīpašības un ka tiem ir vienāds pamatpielietojums, kā tas ir šajā gadījumā. Tālāk tiek minēts, ka sacietēšana kā tāda nenotiek saistībā ar Ķīnas ražojuma specifiskajām īpašībām, bet tā notiek, jo jebkurai citronskābei neatkarīgi no tās izcelsmes tās ķīmiskā sastāva dēļ ir tendence sacietēt, ja to pakļauj mitrumam un temperatūras maiņām. Tā kā ir dabiski, ka tikai attiecīgais ražojums ilgāku laika periodu tiek pakļauts mitrumam un temperatūras maiņām tā transportēšanas laikā uz ES, tad šī problēma galvenokārt rodas attiecīgajam ražojumam, bet ne vienīgi tam. Tāpēc korekcijā vienkārši ir ņemts vērā tas, ka sacietēšanas novēršana rada papildu izmaksas galvenokārt attiecīgajam ražojumam, jo ražojuma daudzumiem, ko skārusi sacietēšana, vai nu novērš sacietēšanu (sadrupinot un sijājot vai pārvēršot šķidrumā sacietējušo ražojumu) pirms tā pārdošanas tālāk, vai pārdod to ar atlaidi. Tādējādi šī prasība ir noraidāma.

(10)

Ņemot vērā iepriekš teikto, tiek galīgi secināts, ka pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē attiecīgais ražojums un citronskābe, kas ražota un pārdota analogā valstī, Kanādā, un Kopienas ražošanas nozares ražotais un Kopienas tirgū pārdotais ražojums ir līdzīgi ražojumi, un ar šo tiek galīgi apstiprināts pagaidu regulas 15. līdz 17. apsvērums.

(11)

Izmeklēšanas pagaidu posmā tika veikta visu zināmo ražotāju eksportētāju tirgus ekonomikas režīma (“TER”)/atsevišķā režīma (“AR”) prasību izmeklēšana. Izlasē iekļāva tikai dažus ražotājus eksportētājus, un vienā uzņēmumā veica atsevišķu pārbaudi. Savās piezīmēs par pagaidu regulu vairākas personas izteica pretenzijas, ka šai pieejai ir daži trūkumi. Tāpēc jautājumu izskatīja vēlreiz, un, ņemot vērā arī to, ka tādu apstākļu dēļ kā, piemēram, pieejamie līdzekļi, varēja palielināt to uzņēmumu skaitu, kuros paspētu veikt izmeklēšanu, galu galā tika nolemts neveidot izlasi. Ņemot vērā to, ka pagaidu posmā katram uzņēmumam, kas sadarbojās, tika nodrošināts vismaz AR, katram no tiem būtu jānosaka individuāla maksājuma likme. Rezultātā trim uzņēmumiem, ko neiekļāva izlasē vai kas atsevišķi pārbaudīti pagaidu posmā, lūdza iesniegt atbildes uz anketas jautājumiem. Taču tikai divi no šiem uzņēmumiem iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Trešais uzņēmums neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, un tālāka izmeklēšana tajā nenotika.

(12)

Pagaidu regulas 27. apsvērumā minētais uzņēmums apgalvoja, ka šajā apsvērumā minētā subsīdija nav paredzēta attiecīgajam ražojumam un ka nomas maksas nemaksāšana ir izskaidrojama ar grupas uzņēmumu privātu vienošanos par peļņas kompensēšanu ar nomas maksu. Taču tādēļ, ka netika saņemti nekādi jauni dokumenti vai informācija par šo jautājumu un minētā nomas maksas iegrāmatošanas prakse kropļojoši ietekmē grāmatvedības datus, secinājumi attiecībā uz šo uzņēmumu paliek bez izmaiņām un ar šo tiek apstiprināti galīgi.

(13)

Pēc pagaidu informācijas nodošanas atklātībā viena uzņēmumu grupa, kas minēta pagaidu regulas 25. apsvērumā, paziņoja, ka tā ir saņēmusi aizdevumus, pamatojoties uz vienas bankas sīki izstrādātu finanšu analīzi, kas noteikusi augstu kredītreitingu. Taču tas, ka banka formāli veica analīzi un noteica augstu kredītreitingu, neizslēdz to, ka konkrētais uzņēmums sniedza garantijas citiem uzņēmumiem, neskatoties uz to, ka lielākā daļa no tā pamatlīdzekļiem bija ieķīlāti, ne arī to, ka aizdevumus, kas tika piešķirti konkrētajam uzņēmumam, piešķīra banka, kurai bija raksturīga valsts ietekme. Tāpēc secinājumi attiecībā uz šo uzņēmumu paliek bez izmaiņām un ar šo tiek apstiprināti galīgi.

(14)

Viens no uzņēmumiem, kas minēts pagaidu regulas 26. apsvērumā, apgalvoja, ka tam ir piemērots sods par to, ka tā lielākais akcionārs bija ieguvis zemes izmantošanas tiesības par labu cenu un pēc tam pamatoti tās pārvērtējis, ņemot vērā tirgus cenu izmaiņas. Taču milzīgo atšķirību starp iegādes cenu un novērtējumu pēc tam (1 000–2 000 %) nebija iespējams izskaidrot. Tā kā nav saņemti nekādi jauni dokumenti vai informācija par zemes izmantošanas tiesību iegūšanu un vēlāku pārvērtēšanu un ņemot vērā priekšrocības, ko uzņēmums saņēma, iegūstot aktīvus par cenām, kas ir ievērojami zemākas par tirgus vērtību, secinājumi attiecībā uz šo uzņēmumu paliek bez izmaiņām un ar šo tiek apstiprināti galīgi.

(15)

Tā kā netika saņemtas citas piezīmes par TER, ar šo tiek galīgi apstiprināts pagaidu regulas 25. līdz 30. apsvērums.

(16)

Pieci uzņēmumi vai uzņēmumu grupas, kam netika noteikts TER, atbilda visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem, un tiem tika noteikts AR. Viens uzņēmums, kam bija noteikts pagaidu AR, vairs tālāk nesadarbojās, un tāpēc AR galu galā netika noteikts (skatīt 11. un 34. apsvērumu).

(17)

Kā izskaidrots 11. apsvērumā, pēc komentāriem par pagaidu regulu nolēma, ka netiks veidota izlase, un trīs uzņēmumiem, kurus neiekļāva izlasē vai atsevišķi nepārbaudīja pagaidu posmā, lūdza iesniegt atbildes uz anketas jautājumiem. Normālvērtību noteica vienam no šiem uzņēmumiem (Laiwu Taihe), kas saņēma TER un kas iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(18)

Tā kā vienīgais uzņēmums, kas varēja saņemt TER un ko izmeklēšanas pagaidu posmā pārbaudīja atsevišķi, neiesniedza nekādas piezīmes par normālvērtību, tad ar šo tiek galīgi apstiprināti pagaidu regulas 35. līdz 39. apsvēruma konstatējumi.

(19)

Attiecībā uz otru uzņēmumu, kas saņēma TER (Laiwu Taihe) un kurā pēc tam notika izmeklēšana to iemeslu dēļ, kas izskaidroti 11. apsvērumā, pirmkārt, pārbaudīja, vai uzņēmuma kopējie līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomi vietējā tirgū ir reprezentatīvi pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē. Attiecīgā ražojuma pārdošanas apjomi vietējā tirgū bija nedaudz zem 5 % no līdzīgā ražojuma eksporta apjoma uz Kopienu. Taču šāds zemāks rādītājs tomēr ir pietiekami svarīgs, lai nodrošinātu pareizu salīdzinājumu, un līdzīgā ražojuma iekšzemes cenas tiek uzskatītas par reprezentatīvām, ņemot vērā arī konkrētā uzņēmuma kopējos vietējos pārdošanas apjomus. Tāpēc tos izmantoja, lai noteiktu normālvērtību.

(20)

Par katru ražojuma veidu, ko uzņēmums Laiwu Taihe pārdevis eksportam uz Kopienu, noteica, vai vietējā tirgū pārdod tieši salīdzināmu ražojumu. Ražojumu veidus uzskatīja par tieši salīdzināmiem, ja tie piederēja pie viena un tā paša ražojuma veida (kas noteikts pēc ķīmiskā sastāva), bija salīdzināmi granulēti un iesaiņoti. Konstatēja, ka tikai viens ražojuma veids, ko pārdod eksportam uz Kopienu, ir tieši salīdzināms ar ražojuma veidu, kuru pārdeva vietējā tirgū.

(21)

Pēc tam pārbaudīja, vai šā ražojuma veida pārdošanas apjomus vietējā tirgū var uzskatīt par tādiem, kas iegūti parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. Konstatēja, ka IP laikā, tātad parastā tirdzniecības apritē, šā ražojuma veida pārdošanas apjomi vietējā tirgū neatkarīgiem patērētājiem bija rentabli.

(22)

Tā kā šā ražojuma veida rentablo pārdevumu apjoms bija 80 % vai mazāks par kopējo šā veida pārdošanas apjomu, normālvērtības pamatā bija faktiskā iekšzemes cena, kas aprēķināta kā vidējā svērtā cena tikai no rentablajiem darījumiem ar šo veidu.

(23)

Tā kā uzņēmuma Laiwu Taihe iekšzemes cenas nevarēja izmantot citu ražojuma veidu normālvērtības noteikšanai, normālvērtību aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(24)

Aprēķinot normālvērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu (“SG&A”) un peļņas apmēri saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta pirmo ievaddaļu pamatoti ar faktiskajiem datiem par parastā tirdzniecības apritē notikušu līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu, ko veicis Laiwu Taihe.

(25)

Savās piezīmēs par pagaidu regulu dažas personas apgalvoja, ka Kanāda nevarētu būt piemērota analogā valsts, ņemot vērā to, ka Amerikas Savienotās Valstis nesen ir sākušas antidempinga procedūru pret citronskābi, kuras izcelsme ir, inter alia, Kanādā. Tāpēc par alternatīvu analogo valsti noteica Taizemi. Taču analīze parādīja, ka, lai gan antidempinga pasākumi pret Kanādas izcelsmes citronskābi IP laikā nebija spēkā, IP laikā spēkā bija antidempinga pasākumi pret Taizemes izcelsmes citronskābi. Pēdējos minētos pasākumus piemēroja Indija, un tie sastāvēja no ievērojamiem antidempinga maksājumiem USD 374,36 par tonnu, kuri beidzās tikai 2007. gada augustā, t. i., divus mēnešus pēc IP beigām. Tāpēc, ņemot vērā arī tos argumentus, kas jau minēti pagaidu regulas 42. un 43. apsvērumā, un to, ka pēc šīs izmeklēšanas pabeigšanas vēl turpinājās ASV izmeklēšana par Kanādas izcelsmes citronskābi, tika secināts, ka nav iemesla, kāpēc, nosakot analogo valsti, būtu jādod priekšroka Taizemei, nevis Kanādai.

(26)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālvērtība iepriekš 11. apsvērumā minētajiem ražotājiem eksportētājiem, kuriem nepiešķīra TER, ir nosakāma, ņemot mērā analogās valsts cenas vai aprēķināto vērtību.

(27)

Divu uzņēmumu gadījumā, kuros pēc tam notika izmeklēšana iepriekš minētajā 11. apsvērumā izskaidroto iemeslu dēļ, eksporta cenu noteica pēc tās pašas metodikas, kas izskaidrota pagaidu regulas 45. līdz 47. apsvērumā.

(28)

Tā kā neviens uzņēmums neiesniedza nekādas piezīmes par eksporta cenām, ar šo tiek galīgi apstiprināti konstatējumi, kas minēti pagaidu regulas 45. līdz 47. apsvērumā.

(29)

Savās piezīmēs par pagaidu regulu un par galīgi paziņoto informāciju viena uzņēmumu grupa apstrīdēja kāda tirgotāja veiktu abstraktas komisijas maksas ieturēšanu par pārdošanas apjomu ĶTR, ņemot vērā to, ka tirgotājs bija grupas neatņemama daļa. Tomēr konstatēja, ka tirdzniecības uzņēmums patiešām darbojās kā neatkarīgs tirgotājs un ka abu uzņēmumu attiecības ekonomiskajā ziņā ir kā galvenajam uzņēmumam un tā pārstāvim. Konstatēja, ka tirgotājs tirgoja ne tikai saistīto uzņēmumu ražotos ražojumus, bet arī ražojumus, ko ražojuši neatkarīgi ražotāji. Turklāt minētais uzņēmums pārdeva arī tieši nesaistītiem klientiem. Tāpēc prasību noraidīja un saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu veica korekciju, ievērojot pārdošanas, vispārīgās un administratīvās izmaksas un nesaistīto importētāju peļņu.

(30)

Savās piezīmēs par pagaidu regulu viens ražotājs eksportētājs ierosināja neņemt vērā izmaksas par valūtas maiņu, jo saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta j) apakšpunktu eksportētājiem ir jādod 60 dienas, lai atspoguļotu ilgstošas valūtas kursa izmaiņas izmeklēšanas perioda laikā. Šī prasība bija pieņemama, un ražotāja eksportētāja dempinga starpību atbilstīgi koriģēja.

(31)

Pagaidu regulā samazināja eksporta cenu saistībā ar neatmaksājamo PVN, ko saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu piemēro eksporta pārdošanas apjomiem. Viens ražotājs eksportētājs savās piezīmēs par pagaidu regulu izteica prasību neveikt šādu eksporta cenas korekciju, jo pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunkts attiecas tikai uz normālvērtību. Ir atzīts, ka pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktā paredzētā korekcija attiecas tikai uz normālvērtības aprēķināšanu. Faktiski uz iepriekš minēto eksporta cenas samazināšanu attiecas pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunkts, un tā jāveic saskaņā ar minēto apakšpunktu. Pārbaudot šo prasību, tika atklāts, ka, aprēķinot korekcijas konkrētajam uzņēmumam, ir pieļauta pārrakstīšanās kļūda un ka tā pati kļūda ir pieļauta attiecībā uz citiem uzņēmumiem. Šīs neprecizitātes izlaboja, un to rezultātā nedaudz samazinājās šiem uzņēmumiem iepriekš aprēķinātās dempinga starpības.

(32)

Pārbaudot 31. apsvērumā minēto prasību, atklāja, ka viena uzņēmuma gadījumā, kuram bija noteikts atsevišķs režīms, nav izdarīta nepieciešamā korekcija. To izlaboja, un rezultātā dempinga starpība šim uzņēmumam nedaudz pieauga.

(33)

Tā kā netika iesniegtas nekādas citas piezīmes par salīdzināšanu, bez izmaiņām, kas norādītas iepriekš 30., 31. un 32. apsvērumā, ar šo tiek galīgi apstiprināts pagaidu regulas 48. līdz 50. apsvērums.

(34)

To divu uzņēmumu gadījumā, kuros notika tālāka izmeklēšana iepriekš minētajā 11. apsvērumā izskaidroto iemeslu dēļ, dempinga starpību noteica, izmantojot to pašu metodiku, kas izskaidrota pagaidu regulas 51. apsvērumā. Viens uzņēmums, kurš nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem un kurā nenotika tālāka izmeklēšana, kā paskaidrots iepriekš 11. apsvērumā, tika uzskatīts par tādu, kas nesadarbojas, un saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu konstatējumi balstās uz pieejamajiem faktiem. Šajā gadījumā, ņemot vērā pagaidu regulas 19. apsvērumā minēto augsto sadarbības līmeni, uzņēmumam noteica no visiem uzņēmumiem vislielāko dempinga starpību.

(35)

Dempinga starpības visiem uzņēmumiem, kuros pagaidu posmā jau bija notikusi atsevišķa izmeklēšana, pārrēķināja, lai izlabotu 30., 31. un 32. apsvērumā minētās neprecizitātes. Šis pārrēķins radīja dempinga starpību nelielas korekcijas.

(36)

Tā kā netika iesniegts neviens jauns dokuments, ar šo galīgi apstiprina pagaidu regulas 53. apsvēruma secinājumus, kas attiecas uz sadarbības līmeni.

(37)

Tādējādi galīgās dempinga starpības, ko izsaka kā procentuālo daļu no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

(38)

Dažas ieinteresētās personas paziņoja, ka uzņēmums SA Citrique Belge NV pēc IP pārtrauca ražošanu un tikai nodarbojās ar attiecīgā ražojuma, ko importē no saistīta uzņēmuma Ķīnā (DSM Citric Acid (Wuxi) Ltd), pārdošanu, apgalvojot, ka uzņēmums SA Citrique Belge NV nav Kopienas ražošanas nozares daļa. Šis apgalvojums tomēr nav pamatots ar pierādījumiem, un no uzņēmuma SA Citrique Belge NV iesniegtajiem datiem secināms, ka uzņēmums turpināja ražošanu.

(39)

Viena ieinteresētā persona sūdzējās arī, ka pagaidu regulas 56. apsvērumā ir uzrādīts tikai uzņēmuma SA Citrique Belge NV importēto ražojumu klāsts no saistītā Ķīnas ražotāja IP laikā. Šī persona pieprasīja, lai tiktu uzrādīti visi Kopienas ražošanas nozares importa virzieni no saistītiem un nesaistītiem uzņēmumiem par visu attiecīgo periodu, jo importa apjomi ir nozīmīgs faktors, lai novērtētu Kopienas ražošanu un rezultātā izdarītu slēdzienu par kaitējumu. Izmeklēšana patiešām liecināja, ka visa attiecīgā perioda laikā Kopienas ražošanas nozares importa apjomi bija nenozīmīgi, t. i., 1 % līdz 6 % no ražošanas apjoma – šī amplitūda tiek minēta konfidencialitātes apsvērumu dēļ. Tāpēc arguments ir noraidāms, un ar šo galīgi apstiprina pagaidu regulas 55. līdz 58. apsvērumu.

(40)

Tā kā par Kopienas patēriņu nav saņemta jauna un pamatota informācija, ar šo galīgi apstiprina pagaidu regulas 59. un 60. apsvērumu.

(41)

Attiecībā uz importa apjomiem, tirgus daļu un cenām nav atrasta vai saņemta jauna un pamatota informācija, tāpēc un arī tādēļ, ka ieinteresētās personas nav iesniegušas nekādas prasības vai argumentus par attiecīgā importa apjomu un cenām, ar šo galīgi apstiprina pagaidu regulas 61. līdz 63. apsvērumu.

(42)

Izmeklēšanas pagaidu posmā, lai salīdzinātu attiecīgo ražojumu un Kopienas ražošanas nozares ražoto citronskābi tajā pašā tirdzniecības līmenī, cenu samazinājuma aprēķinā veica korekciju nesaistītu importētāju uzcenojumam (tostarp pārdošanas, vispārīgajām un administratīvajām izmaksām) un turklāt veica korekciju īpašajām apstrādes izmaksām, kas rodas importētājiem uz Kopienu, lai pirms tālākpārdošanas novērstu noteiktu attiecīgā ražojuma daudzumu sacietēšanu. Taču saistībā ar datu par tirdzniecības korekciju līmeņa nelielo izlabošanu aprēķināja vidējās svērtās cenas samazināto starpību un konstatēja, ka 17,42 % ir samazināti līdz 16,54 %.

(43)

Pēc galīgās informācijas paziņošanas viens Kopienas ražotājs iebilda, ka korekcijas jāveic arī attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares tirdzniecības posmiem, proti, jāņem vērā pārdevumi, izmantojot starpniekus. Šajā ziņā jāmin, ka pirms attiecīgā ražojuma Kopienas ražošanas nozares cenu salīdzināšanas ar importa cenām tika veikta korekcija, ņemot vērā tirdzniecības posmus.

(44)

Tas pats Kopienas ražotājs turklāt pieprasīja korekciju, kas saistīta ar izmaksām, kuras radušās, noteiktiem attiecīgā ražojuma daudzumiem piemērojot īpašo sacietēšanas novēršanas apstrādi, attiecināt arī uz līdzīgo ražojumu. Tomēr šo prasību nepamatoja ar sīkāku informāciju par konkrētām izmaksām, kas radušās Kopienas ražotājam, un tādēļ tā nebija pieņemama. Tāpēc ar šo galīgi apstiprina pagaidu regulas 64. apsvērumu.

(45)

Dažas ieinteresētās personas izvirzīja pretenziju, ka Komisija nav rūpīgi izanalizējusi visus kaitējuma rādītājus, un tāpēc nav konstatēta īsta un pilnīga saikne starp Kopienas ražošanas nozares stāvokli un Ķīnas importu. Jo īpaši tika apgalvots, ka nav novērtētas dažu kaitējuma rādītāju labvēlīgas izmaiņas. Jāatzīmē, ka, pat ja dažu kaitējuma rādītāju izmaiņas ir labvēlīgas, kas tika apstiprināts pagaidu regulas 79. apsvērumā, kopējā aina norāda uz Kopienas ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos. Ražojumu, ražošanas jaudas, jaudas izmantošanas, pārdošanas apjomu un cenas par vienību līmeņu viduvējie uzlabojumi, kā arī pieaugusī rentabilitāte, ko apraksta pagaidu regulas 76. apsvērumā, atspoguļo Kopienas ražotāju centienus attiecīgajā periodā palikt konkurētspējīgiem un gūt labumu no pieaugušā patēriņa. Taču, kā redzams pagaidu regulas 68. apsvērumā, par spīti šiem centieniem Kopienas ražošanas nozare ir zaudējusi 5 procentu punktus (t. i., tirgus daļa ir samazinājusies no 54 % līdz 49 %) no savas tirgus daļas, kuru lielākoties pārņēmis imports no Ķīnas par zemām dempinga cenām. Kā situāciju pasliktinošs faktors minēts arī tas, ka Kopienas ražošanas nozare būtu varējusi cerēt iegūt kādu daļu no tās tirgus daļas, kas piederēja tiem trim Kopienas citronskābes ražotājiem, kuri beidza savu darbību 2004. gadā. Tomēr, tieši pretēji, Kopienas ražošanas nozare nespēja pārņemt ne šo trīs slēgto EK ražotāju klientus, ne gūt labumu no pieaugušā patēriņa. Šis būtiskais tirgus daļas zaudējums kopā ar acīmredzami sliktākiem finanšu rādītājiem, t. i., rentabilitāti, ieguldījumu ienesīgumu un naudas plūsmu, rāda, ka attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares vispārējais stāvoklis pasliktinājās un IP laikā bija vissliktākais. Turklāt krājumu samazinājumu šajā gadījumā nevar novērtēt kā Kopienas ražošanas nozares stāvokļa pozitīvu attīstību, jo to nevar uzskatīt par nozīmīgu rādītāju, ņemot vērā ražojuma raksturu, kas nepieļauj ilglaicīgu uzglabāšanu.

(46)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka ieguldījumi šajā jomā nav pastāvīgi, bet pastāv noteikti ieguldījumu cikli. Lai gan pat normālos tirgus apstākļos noteikti nevar sagaidīt, ka būtiski ieguldījumi būtu jāveic katru gadu, tas, ka visā periodā neviens no diviem atlikušajiem Kopienas ražotājiem nav veicis būtiskus ieguldījumus, tiek uzskatīts par zīmi tam, ka zemā rentabilitāte (kas 2006. gadā pārvērtās par zaudējumiem) neļāva veikt būtiskus ieguldījumus. Tādēļ uzskata, ka šajā gadījumā ieguldījums ir īpaši nozīmīgs kaitējuma rādītājs.

(47)

Visbeidzot, jāapsver Kopienas ražotāju spēja palielināt kapitālu. Šajā saistībā izmeklēšana liecināja, ka abiem Kopienas ražotājiem saistībā ar citronskābes ražošanas komercdarbības vides pasliktināšanos ir grūtības piesaistīt kapitālu.

(48)

Viena ieinteresētā persona minēja, ka sūdzības iesniedzējs vismaz spēja piesaistīt kapitālu attiecībā uz citiem ražojumiem, jo 2007. gada februārī tas paziņoja par jaunas glikozes rūpnīcas celtniecību. Šajā saistībā ir minēts, ka izmeklēšanas ietvars attiecas tikai uz spēju piesaistīt kapitālu saistībā ar konkrēto ražojumu, t. i., citronskābi, ko, šķiet, ir negatīvi ietekmējis Kopienas ražošanas nozares finanšu stāvoklis.

(49)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ar šo tiek galīgi apstiprināts pagaidu regulas 72. apsvērumā minētais secinājums par Kopienas ražošanas nozares ieguldījumu.

(50)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka pagaidu regulas 73. apsvērumā izklāstītos konstatējumus nevarētu saskaņot ar abu Kopienas ražotāju kontiem, proti, neviens no kontiem neuzrādītu minētās ārkārtējās pārstrukturēšanas izmaksas. Šajā saistībā ir minēts, ka attiecīgajā periodā viena Kopienas ražotāja ārkārtas rezultātu lielā mērā ietekmēja pārstrukturēšanas pasākumi, kas atspoguļojās kontos vai nu kā izmaksas, vai kā ieņēmumi atkarībā no tā, vai tie attiecas uz uzkrājumu papildināšanu vai atbrīvošanos no tiem, un no nodevām, kas maksātas mātesuzņēmumam Šveicē. Tāpēc tika uzskatīts par atbilstošāku par pamatu kaitējuma analīzei izmantot darbības rezultātu, nevis tīro peļņu.

(51)

Tā pati persona apgalvoja, ka tas sods par rīcību, kas vērsta pret konkurenci, ko 2005. gadā piemēroja abiem Kopienas ražotāju mātesuzņēmumiem, iespējams, bija ietekmējis Kopienas ražošanas nozares peļņas stāvokli. Jebkāda no soda naudas radusies ietekme (gan uzkrājumu papildināšana, gan atbrīvošanās no tiem) ir iegrāmatota kā ārkārtas rezultāts. Kā minēts 50. apsvērumā, darbības rezultātu šajā procesā izmantoja kā kaitējuma rādītāju. Tādējādi naudas sods, ko piemēroja Kopienas ražotājiem, nebūtu varējis ietekmēt peļņas stāvokli, kurš tika izmantots kaitējuma analīzē. Turklāt jāpiebilst, ka no 2006. gada līdz IP perioda beigām Kopienas rūpniecības nozarei bija zaudējumi. Tāpēc pagaidu regulā minētās tendences ar šo tiek galīgi apstiprinātas.

(52)

Vairākas ieinteresētās personas norādīja uz zināmu neatbilstību starp tendenci attiecībā uz rentabilitāti un ieguldījumu ienesīgumu. Patiesi, pretēji rentabilitātei, kas tika noteikta, darbības peļņu no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem patērētājiem izsakot kā procentus no šo pārdošanas apjomu apgrozījuma, ieguldījumu ienesīgumu aprēķināja kā tīro peļņu procentos no ieguldījumu tīrās bilances vērtības. Lai saglabātu konsekvenci visu kaitējumu rādītāju aprēķinos, ieguldījumu ienesīguma aprēķinu pārskatīja, pamatojoties uz darbības peļņu procentos no ieguldījumu tīrās bilances vērtības. Pārskatītie skaitļi ir šādi:

(53)

Ar šo apstiprina, ka pārskatīto skaitļu virzības tendence bija tā pati, un tāpēc tie nemainīja secinājumu, kas izklāstīts pagaidu regulas 74. apsvērumā un kuru ar šo apstiprina galīgi.

(54)

Tā kā par ražojumu, pārdošanas apjomu, tirgus daļu, vienības pārdošanas cenu, krājumiem, naudas plūsmu, nodarbinātību, produktivitāti, algām un dempinga starpības lielumu nav saņemta jauna un pamatota informācija vai argumenti, ar šo galīgi apstiprina pagaidu regulas 66. līdz 71., 73. un 75. līdz 78. apsvērumu. Turklāt attiecībā uz ieguldījumu ienesīgumu minētie pārskatītie skaitļi neietekmē tendences, kas izklāstītas pagaidu regulas 73. un 74. apsvērumā. Tādējādi, ņemot vērā finanšu rādītājus, kas nepārprotami pasliktinās, piemēram, rentabilitāti, ieguldījumu ienesīgumu un naudas plūsmu savienojumā ar ievērojamu tirgus daļas zaudēšanu, ar šo tiek galīgi apstiprināts pagaidu regulas 81. apsvērumā izklāstītais secinājums par to, ka Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums.

(55)

Kā minēts 42. apsvērumā, galīgi secināja, ka vidējās cenas importam no ĶTR IP laikā bija zemākas nekā vidējās Kopienas ražošanas nozares cenas. Pēc nelielas aprēķinu pārskatīšanas konstatēja, ka vidējais cenu pazeminājums ir 16,54 %. Šis nelielais cenu pazeminājums nevar ietekmēt secinājumus par importa par dempinga cenām ietekmi, kas izklāstīti pagaidu regulas 83. līdz 85. apsvērumā un ar šo tiek apstiprināti galīgi.

(56)

Daži importētāji apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozare kaitējumu sev nodarīja pati un to izraisīja stratēģija “cena, nevis apjoms”, proti, pievēršanās vienīgi augstākās kvalitātes tirgus segmentam, neražojot un nepārdodot zemākās kvalitātes ražojumu. Pēc šo pašu importētāju teiktā, sekas bija tādas, ka Kopienas ražošanas nozare nevarēja gūt labumu no pieaugušā pieprasījuma pēc zemākas kvalitātes citronskābes un tāpēc zaudēja tirgus daļu un pasliktināja savu finanšu situāciju. Tomēr izmeklēšana liecināja, ka attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu pamatā izmanto vieniem mērķiem un ka tie galvenokārt konkurē vienos un tajos pašos segmentos (skatīt 9. apsvērumu), izņemot vienu tirgus nišu, kas veido nelielu daļu no Eiropas citronskābes tirgus daļas, kuru līdz šim apgādāja vienīgi Kopienas ražošanas nozare. Izmeklēšanā patiešām konstatēja, ka Kopienas ražošanas nozare darbojas zemākas kvalitātes tirgus segmentā. Tādēļ šis arguments ir noraidāms.

(57)

Turklāt dažas ieinteresētās personas to, ka attiecīgajā periodā, proti, tajos gados, kad Kopienas rūpniecība sasniedza labākus rezultātus, t. i., 2004.–2005. gadā, netika veikti ieguldījumi, uzskatīja par faktoru, kas veicināja tirgus daļas zaudēšanu un rezultātā tā situācijas pasliktināšanos. Izmeklēšana liecināja, ka Kopienas ražošanas nozare nestrādāja ar pilnu jaudu un ka attiecīgajā periodā tās jaudas izlietojums bija stabils. Tāpēc lielāka pieprasījuma gadījumā būtu bijis iespējams nedaudz palielināt ražošanas apjomus bez papildu ieguldījumiem. Turklāt, ņemot vērā to, ka attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte bija nepietiekama, t. i., mazāka par plānoto peļņu, un pat izvērtās negatīva, par ekonomiski attaisnojamu uzskata komercdarbības lēmumu neieguldīt ievērojamas summas līdzīga ražojuma ražošanā. Tādējādi šis arguments nav pārliecinošs un ir noraidāms.

(58)

Gandrīz visas ieinteresētās personas vairākkārt atkārtoja apgalvojumus, ka jebkurš konstatētais kaitējums varētu būt bijis radies saistībā ar cukura tirgus reformu un tai sekojošo ražošanas kompensāciju likvidēšanu 2006. gadā un/vai ar pieaugošajām enerģijas cenām.

(59)

Viena ieinteresētā persona minēja, ka viena Kopienas ražotāja 2007. gada pārskatā ir minēts, ka izejmateriālu pieejamība ir ierobežota saistībā ar Eiropas režīmu attiecībā uz cukuru, kura rezultātā ir cēlušās izmaksas. Šajā saistībā ir jāpiebilst, ka minētais Kopienas ražotājs kā pamatizejvielu neizmanto cukuru, bet gan melases sīrupu, un, kā izskaidrots pagaidu regulas 89. apsvērumā, tāpēc tam nekad nav maksāta ražošanas kompensācija. Taču izmaksu pieaugums melases sīrupam nebija nozīmīgs, bet atbilstošs cukura cenu pieaugumam pasaules tirgū. Attiecībā uz otra Kopienas ražotāja situāciju, kas sīkāk bija aprakstīta pagaidu regulas 90. līdz 94. apsvērumā, netika saņemta jauna vai pamatota informācija vai argumenti. Ar šo tiek galīgi apstiprināts vispārīgais secinājums, kas izklāstīts 93. apsvērumā, ka cukura tirgus reforma neietekmēja Kopienas ražošanas nozares izmaksu stāvokli lielā mērā.

(60)

Tā pati ieinteresētā persona apgalvoja, ka patiešām varētu būt bijusi saikne starp cukura cenām un biodegvielas ražošanu, jo tas ir apstiprināts Komisijas pētījumā “Pārtikas cenu krīzes iemesli” (4). Šajā saistībā ir jāpiebilst, ka Komisijai, kā jau minēts pagaidu regulas 98. apsvērumā, bija piekļuve datiem par abu Kopienas ražotāju izmaksām un tāpēc tā varēja izanalizēt abu Kopienas ražotāju citronskābes ražošanā izmantoto izejmateriālu konkrētās izmaksas. Tāpēc tika analizēta un, novērtējot ES cukura tirgus reformu un biodegvielas ražošanas pieaugumu, ņemta vērā jebkāda saistība starp cukura cenām un biodegvielas ražošanu. Pamatojoties uz to, varētu secināt, un ar šo tiek galīgi apstiprināts, ka šie faktori neietekmēja Kopienas ražošanas nozares konstatēto un ciesto kaitējumu lielā mērā.

(61)

Turklāt jāmin, ka nekāds izmaksu pieaugums saistībā ar melases sīrupu, cukuru vai glikozi, vai arī enerģiju, kas tika atzīts pagaidu regulā (skatīt tās 93. un 96. apsvērumu), nav kaitējuma avots Kopienas ražošanas nozarei, jo normālā tirgus situācijā Kopienas ražošanas nozare būtu varējusi vismaz daļēji novirzīt šīs pieaugušās izmaksas saviem patērētājiem. Taču izmeklēšana liecināja, ka arvien pieaug importa apjoms par dempinga cenām, kas ievērojami samazina Kopienas ražošanas nozares cenas. Tādējādi, kā minēts pagaidu regulas 84. apsvērumā, ir notikusi cenu samazināšanās un Kopienas ražošanas nozare varētu vienīgi nedaudz novirzīt savu izmaksu pieaugumu saviem patērētājiem, kā rezultātā pasliktinātos tās finanšu situācija un turklāt tiktu zaudēta tirgus daļa.

(62)

Visbeidzot, ir jāpiemin, ka izmeklēšana parādīja, ka ir pieaugušas arī Ķīnas izmaksas saistībā ar citronskābes ražošanu. Tomēr šo pieaugušo izmaksu dēļ nav paaugstinājušās pārdošanas cenas, tieši pretēji – attiecīgajā periodā pārdošanas cenas pat samazinājās par vienu vienību – par 6 procenta punktiem, kā minēts pagaidu regulas 63. apsvērumā.

(63)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, prasības ir noraidāmas, un pagaidu regulas 88. līdz 99. apsvērums ar šo tiek galīgi apstiprināts.

(64)

Dažas ieinteresētās personas vairākkārt apgalvoja, ka Eiropas ražotāju piedzīvotais tirgus daļas zaudējums bija pašu izraisīts saistībā ar citronskābes karteli (1991.–1995. gads), kurā piedalījās gan sūdzības iesniedzējs, gan otrs Eiropas ražotājs un kas radās saistībā ar Ķīnas citronskābes importa apjoma pieaugumu. Šis apgalvojums netika tālāk pamatots un tāpēc neietekmēja secinājumu, kas izteikts pagaidu regulas 100. apsvērumā, ka liels importa par dempinga cenām apjoma pieaugums sākās vairākus gadus pēc tam, kad kartelis jau bija beidzis pastāvēt.

(65)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek galīgi secināts, ka pret konkurenci vērsto pasākumu, kuros piedalījās Kopienas ražošanas nozare, sekas neveicināja Kopienas ražošanas nozares ciestā būtiskā kaitējuma rašanos.

(66)

Dažas ieinteresētās personas vairākkārt apgalvoja, ka Ķīnas ražotās citronskābes cenu pazemināšanās IP laikā iemesli lielā mērā bija nelabvēlīgais ASV dolāra un euro maiņas kurss, tas, ka pasaules tirgos citronskābes cenas parasti nosaka ASV dolāros, un grūtības pielāgot cenas, par kurām parasti vienojas reizi gadā, jaunai valūtas situācijai.

(67)

Jāatgādina, ka pagaidu regulas 104. apsvērumā jebkādu valūtas svārstību ietekme netiek uzskatīta par nozīmīgu, jo, pat ja ASV dolāra devalvācija pret euro laikposmā no 2004. gada līdz IP beigām, kas pēc provizorisko aprēķinu saskaņošanas bija 4,97 %, tiktu pilnīgi ignorēta, joprojām būtu novērojams samazinājums par vairāk nekā 10 %.

(68)

Rezultātā tiek galīgi apstiprināts, ka euro vērtības pieaugums attiecībā pret ASV dolāru nebija tāds, lai noliegtu cēloņsakarību starp konstatēto kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei un attiecīgo importu, un tāpēc prasība ir noraidāma.

(69)

Tā kā nav saņemta jauna un pamatota informācija vai argumenti, ar šo galīgi apstiprina pagaidu regulas 82. līdz 110. apsvērumu.

(70)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ar šo tiek galīgi apstiprināts pagaidu secinājums, ka starp Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu un Ķīnas importu par dempinga cenām pastāv cēloņsakarība.

(71)

No dažiem Kopienas ražošanas nozares ražotājiem, kā arī ražotājiem eksportētājiem un importētājiem, kas sadarbojās, tika saņemtas piezīmes par nepieciešamību ņemt vērā atsevišķas būtiskas izmaiņas, kuras notikušas pēc IP. Jāatzīmē, ka saskaņā ar pamatregulas 6. panta 1. punktu parasti neņem vērā to informāciju par dempingu un kaitējumu, kas attiecas uz laikposmu pēc izmeklēšanas perioda. Taču, ņemot vērā izklāstu pagaidu regulas 119. un 129. apsvērumā, izņēmuma kārtā tika uzskatīts par vajadzīgu apkopot datus un informāciju, kas attiecas uz laika periodu pēc 2007. gada jūnija līdz 2008. gada jūlijam.

(72)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka pasākumu piemērošana nebūtu vajadzīga, jo pēc IP Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte sasniedza augstu līmeni saistībā ar ievērojami pieaugušām cenām, un ka tirgus pats noregulējās. IP laikā bija pierādījumi par dempingu un kaitējumu, un šis kaitējums lielā mērā izveidojās saistībā ar importa par dempinga cenām radīto cenu samazinājumu. Statistika par importu liecina, ka vidējais Ķīnas pārdošanas cenu pieaugums pēc IP ir tikai 12 %. Salīdzinājumā ar samazināšanās līmeni par 16,54 % IP laikā šis pieaugums acīmredzami nav pietiekams, jo tas neļautu Kopienas ražošanas nozarei palielināt tās pārdošanas cenu līdz noturīgam līmenim, neriskējot zaudēt vairāk klientu, ja netiek ieviesti antidempinga pasākumi. Attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares cenu līmeni tika konstatēts, ka Kopienas ražošanas nozarei ir izdevies mēreni palielināt cenas no 2008. gada pirmā ceturkšņa, kas, šķiet, ir uzlabojis Kopienas ražošanas nozares finanšu situāciju. Tomēr šie cenu pieaugumi ir ciešā savlaicīgā saistībā ar šā procesa sākšanu, un tāpēc šķiet, ka Kopienas ražošanas nozares situācija, iespējams, ir uzlabojusies saistībā ar potenciālajiem antidempinga pasākumiem attiecībā uz importu no ĶTR. Tādējādi tika secināts, ka vai nu tā nebija tirgus pašregulācija, vai arī pašregulācija bija nepietiekama, lai uzskatītu pasākumu izmantošanu par nevajadzīgu. Tādējādi arguments ir noraidāms.

(73)

Tā kā par Kopienas ražošanas nozares interesēm nav saņemta jauna un pamatota informācija vai argumenti, ar šo galīgi apstiprina pagaidu regulas 112. līdz 115. apsvērumā izdarīto secinājumu par Kopienas ražošanas nozares interesēm.

(74)

Visieinteresētākās personas vairākkārt atkārtoja, ka pasākumu piemērošana ievērojami samazinātu konkurenci Eiropas tirgū un tirgū radītu dipolu situāciju. Tomēr tiek uzskatīts, ka, ņemot vērā spēcīgo tirgus pozīciju, ko pēdējos gados ir ieguvuši Ķīnas ražotāji eksportētāji, pasākumu piemērošana neliks tiem aiziet no Kopienas tirgus, bet gan vienīgi atjaunos vienādas iespējas, lai ļautu Kopienas ražošanas nozarei un Ķīnas ražotājiem eksportētājiem konkurēt pēc vienādiem nosacījumiem. Turklāt saprātīgs cenu palielinājums Kopienas tirgū varētu patiešām piesaistīt lielāku importa apjomu no citām trešām valstīm, kuras pašas nodarbojas ar ražošanu, piemēram, Izraēla un Dienvidamerikas valstis, kuras, iespējams, bija maz ieinteresētas eksportēt uz tirgu ar zemākām cenām.

(75)

No otras puses, ja antidempinga pasākumi nebūtu piemēroti, nevar izslēgt, ka Kopienas ražošanas nozarei būtu bijis jāpārtrauc sava ražošanas darbība šajā konkrētajā jomā, kas novestu pie pretējā scenārija, t. i., Ķīnas importa dominēšanas.

(76)

Visieinteresētākās personas apgalvoja arī, ka, ja Ķīnas imports būtu apturēts saistībā ar pasākumu ieviešanu, būtu apdraudēta piegādes drošība, jo Kopienas ražošanas nozare nevar apmierināt pieprasījumu ES tirgū pat tad, ja abi ražotāji izmantotu 100 % no savas ražošanas jaudas. To pasliktinātu tas, ka tiek prognozēts, ka pieprasījums pēc citronskābes pat palielināsies, īstenojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 648/2004 (2004. gada 31. marts) par mazgāšanas līdzekļiem (5). Minētajā regulā Komisija apņemas veikt pārbaudi attiecībā uz fosfātu izmantošanu mazgāšanas līdzekļos un, pamatojoties uz rezultātiem, iesniegt priekšlikumu atbilstīgai rīcībai. Pildot šīs saistības, Komisija iesniedza ziņojumu, bet vēl nepiedāvāja nekādas darbības. Taču pat tad, ja fosfātus pilnībā izņemtu no mazgāšanas līdzekļu ražošanas, to galvenie aizvietotāji ir zeolīti un citronskābe – mazāk.

(77)

Turklāt vairāki fakti ir pretrunā pieņēmumam, ka Ķīnas imports patiešām būtu apturēts:

(78)

Turklāt Kopienas ražošanas nozare paziņoja, ka veiks atbilstīgus pasākumus, lai palielinātu savu ražošanas jaudu. Sūdzības iesniedzējs paziņoja par savas ražošanas jaudas ievērojamu palielināšanu. Saskaņā ar paziņojumu presei 2008. gada jūlijā šīm papildu jaudām būtu jābūt pilnībā pieejamām no 2009. gada vidus, pirmajam pieaugumam esot pieejamam jau 2009. gada janvārī. Tam patiešām vajadzētu veicināt pieprasījuma apmierināšanu ES. Turklāt jāpiebilst, ka otrs Kopienas ražotājs 2008. gada augustā paziņoja, ka līdz 2009. gada pirmajam ceturksnim tas slēgs savu ražotni Ķīnā un tas koncentrēs uzmanību uz ražotni Kopienā.

(79)

Turklāt pievilcīgāks cenu līmenis ES tirgū, iespējams, palielinās importa apjomu no trešām valstīm, un ar šiem alternatīvajiem avotiem, šķiet, piegāde tiks labāk nodrošināta nekā tad, ja lietotāji būtu atkarīgi tikai no Ķīnas citronskābes. Divpadsmit mēnešos pēc IP, piemēram, importa apjomi no Izraēlas palielinājās par 30 %.

(80)

Tāpēc šķiet, ka pasākumu piemērošana neizstumtu Ķīnas ražotājus eksportētājus no tirgus, bet drīzāk atjaunotu vienādas iespējas, kas nodrošinātu alternatīvus piegādes avotus.

(81)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka izlasē iekļauti lielākie importētāji Eiropā, tādējādi Komisijai trūkst informācijas par maksājumu ietekmi uz uzņēmumu vairākumu – maziem un vidējiem importētājiem. Taču neviena persona neiesniedza iebildumus pret izvēlēto izlasi, un tāpēc uzskata, ka izlase pārstāv visus importētājus.

(82)

Ņemot vērā to, ka citronskābe vidēji rada tikai 1 % no importētāja kopējiem ieņēmumiem, paredzams, ka antidempinga maksājuma ietekme uzņēmumu kopējos rezultātos nebūs tik jūtama.

(83)

Tā kā papildu piezīmes no importētājiem nav saņemtas, ar šo galīgi apstiprina pagaidu regulas 116. līdz 120. apsvērumā izdarītos secinājumus.

(84)

Pēc pagaidu posma Komisija pastiprināja izmeklēšanu par pasākumu iespējamo ietekmi uz lietotājiem. Šajā saistībā no lietotājiem un valstu asociācijām tika pieprasīta papildu informācija un viena Kopienas lietotāja telpās tika veikta papildu pārbaude.

(85)

Saņemtā informācija apstiprina pagaidu secinājumu, kura pamatā, kā minēts pagaidu regulas 121. un 122. apsvērumā, ir lietotāju nepilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem, ka citronskābes īpatsvars lietotāju kopējās ražošanas izmaksās ir salīdzinoši viduvējs. Kaut arī citronskābes izmaksu īpatsvars lietotāju ražošanas izmaksās ir atkarīgs no konkrētā ražojuma, tomēr tika konstatēts, ka tas parasti ir robežās no mazāk nekā 1 % līdz 20 %. Ar iepriekš minēto papildu informāciju arī apstiprināja pagaidu secinājumu, ka maksājumam, kas sasniedz cenu samazinājuma starpības līmeni, ir tikai ļoti ierobežota ietekme uz lietotāju, kas sadarbojas, ražošanas izmaksām. Pēc galīgās informācijas paziņošanas divi galvenie citronskābes rūpnieciskie lietotāji iebilda, ka citronskābe vairāku to ražojumu sastāvā ir lielā daudzumā, tādēļ maksājumi tos ietekmēs būtiski. Pirmkārt, jāpiebilst, ka citronskābi dažādās proporcijās izmanto plašā abu lietotāju ražojumu klāstā. Otrkārt, pamatojoties uz iesniegtajiem datiem, nevar pierādīt, ka minētie lietotāji lielākoties pārdod tādus ražojumus, kuros citronskābes izmaksas ir ievērojamas. Visbeidzot, nekāda papildu informācija šā argumenta pierādīšanai netika iesniegta. Tādēļ šis arguments nav pieņemams.

(86)

Šī papildu analīze par Kopienas importētāju un lietotāju interesēm nav izmainījusi pagaidu secinājumus šajā jomā. Pat tad, ja dažos gadījumos slogs pilnībā skars importētāju/lietotāju, jebkāda negatīva finansiālā ietekme uz lietotāju jebkurā gadījumā būs nenozīmīga. Pamatojoties uz to, jāuzskata, ka pagaidu regulā iekļautie secinājumi par Kopienas interesēm nav jāgroza. Tā kā nav saņemtas citas piezīmes, šie secinājumi tādēļ ar šo tiek galīgi apstiprināti.

(87)

Vairākas ieinteresētās personas apstrīdēja pagaidām izmantoto peļņas normas līmeni un apgalvoja, ka 9 % peļņa ir pārmērīga, argumentējot, ka Kopienas ražošanas nozare attiecīgajā periodā reāli nekad nav sasniegusi šādu peļņas līmeni. Ir apstiprināts, ka patiešām tikai viens Kopienas ražotājs sasniedza šādu peļņas līmeni tad, kad nebija dempinga, t. i., 2001. gadā, turpretim otrs to nav sasniedzis. Metodika, ko izmantoja, lai noteiktu kaitējuma novēršanas līmeni, tāpēc tika atkārtoti pārbaudīta, un tika uzskatīts par piemērotāku par peļņas normu izmantot to vidējo svērto peļņas normu, kuru abi Eiropas ražotāji sasniedza 2001. gadā, t. i., 6 %.

(88)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, jāsecina, ka Kopienas ražošanas nozare gadījumā, ja nebūtu importa par dempinga cenām, varētu pamatoti plānot gūt peļņas normu 6 % apmērā pirms nodokļu nomaksas, tādēļ šo peļņas normu izmantoja galīgajos secinājumos.

(89)

Ķīnas importa cenas par IP salīdzināja ar cenu, kas nerada kaitējumu, līdzīgajam ražojumam, ko Kopienas ražošanas nozare tirgo Kopienas tirgū. Cenu, kas nerada kaitējumu, ieguva, koriģējot Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu, lai atspoguļotu pielāgoto peļņas normu. Starpība, kas izrietēja no šā salīdzinājuma, izteikta procentos no kopējās CIF vērtības, katram uzņēmumam bija no 8,3 % līdz 42,7 %, t. i., mazāk nekā konstatētā dempinga starpība, izņemot vienu uzņēmumu.

(90)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu, jāpiemēro galīgs antidempinga maksājums zemākās konstatētās dempinga un kaitējuma starpības līmenī saskaņā ar mazāka nodokļa noteikumu. Visos gadījumos, izņemot vienu, maksājumu likme attiecīgi jānosaka konstatētā kaitējuma līmenī.

(91)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgajiem maksājumiem vajadzētu būt šādiem:

(92)

Izmeklēšanas laikā seši ražotāji eksportētāji ĶTR piedāvāja pieņemamas cenu saistības saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu.

(93)

Šie saistību piedāvājumi tika pieņemti ar Komisijas Lēmumu 2008/899/EK (6). Padome atzīst, ka šie saistību piedāvājumi novērš dempinga kaitīgo ietekmi un pietiekamā mērā ierobežo pasākumu apiešanas risku.

(94)

Lai Komisija un muitas iestādes arī turpmāk varētu efektīvi uzraudzīt, kā uzņēmumi pilda saistības, kad attiecīgajai muitas iestādei tiek iesniegta prasība par laišanu brīvā apgrozībā, atbrīvojumu no antidempinga maksājuma piešķir ar nosacījumu, ka i) tiek uzrādīts faktūrrēķins, kurā iekļauti vismaz pielikumā norādītie dati un pielikumā paredzētā deklarācija; ii) tos ražojuši, transportējuši un rēķinu izrakstījuši tieši minētie uzņēmumi pirmajam neatkarīgajam klientam Kopienā; un iii) muitā deklarētās un uzrādītās preces precīzi atbilst saistību rēķinā sniegtajam aprakstam. Ja šie nosacījumi nav izpildīti, pieņemot deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā, iekasē atbilstošu antidempinga maksājumu.

(95)

Ja pēc saistību neizpildes Komisija saskaņā ar pamatregulas 8. panta 9. punktu atsauc savu piekrišanu saistībām, atsaucoties uz konkrētiem darījumiem, un paziņo attiecīgos rēķinus par nederīgiem, pieņemot deklarāciju par šo darījumu laišanu brīvā apgrozībā, rodas muitas parāds.

(96)

Importētājiem jāzina, ka muitas parāds ir normāls tirdzniecības risks, kas, pieņemot deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā, kā aprakstīts 94. un 95. apsvērumā, var rasties arī tad, ja Komisija ir apstiprinājusi tā ražotāja piedāvātās saistības, no kura šie importētāji tieši vai netieši ir pirkuši savas preces.

(97)

Atbilstoši pamatregulas 14. panta 7. punktam muitas iestādēm nekavējoties jāinformē Komisija katrreiz, kad ir konstatētas saistību neizpildes pazīmes.

(98)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ ražotāju eksportētāju piedāvātās saistības Komisija uzskata par pieņemamām, un attiecīgie uzņēmumi ir informēti par būtiskajiem faktiem, apsvērumiem un pienākumiem, pamatojoties uz kuriem saistības ir pieņemtas.

(99)

Ja saistības tiek pārkāptas vai atsauktas vai ja Komisija atsauc saistību pieņemšanu, antidempinga maksājumu, ko Padome piemērojusi saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu, automātiski piemēro saskaņā ar tās 8. panta 9. punktu.

(100)

Ņemot vērā konstatēto dempinga starpības apmēru un Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma līmeni, uzskata, ka galīgi jāiekasē summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteikto pagaidu antidempinga maksājumu, ievērojot noteikto galīgo maksājumu summu. Tā kā galīgā maksājuma likmes ir mazākas par pagaidu maksājuma likmēm, atmaksā pagaidu iekasētās summas, kas pārsniedz galīgo antidempinga maksājuma likmi,