1

Ar savu prasību prasītājs CQ, pirmām kārtām, pamatojoties uz LESD 263. pantu, lūdz atcelt Eiropas Revīzijas palātas 2019. gada 11. aprīļa lēmumu par parāda konstatēšanu un atgūšanu no prasītāja – lēmumu, ar kuru Revīzijas palāta kvalificēja summu 153 407,58 EUR par tādu, kas nepamatoti izmaksāta par komandējuma izdevumiem, dienas naudu un reprezentācijas izdevumiem, kā arī par šofera pakalpojumu izmantošanu, un uzdeva atgūt šo summu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), un, otrām kārtām, pamatojoties uz LESD 268. pantu, lūdz atlīdzināt tam, iespējams, nodarīto morālo kaitējumu.

I.

Atbilstošās tiesību normas

A.

Līgums par Eiropas Savienības darbību

2

LESD 285. pantā ir noteikts:

3

LESD 286. panta 3. un 6. punkts ir formulēts šādi:

B.

Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013

4

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV 2013, L 248, 1. lpp.), 1. panta 1. punkts ir formulēts šādi:

5

Regulas Nr. 883/2013 4. panta 1. un 2. punktā ir paredzēts:

6

Regulas Nr. 883/2013 5. panta 1.–3. punktā ir noteikts:

7

Regulas Nr. 883/2013 7. panta 2. punktā ir noteikts:

8

Regulas Nr. 883/2013 9. panta 4. punktā ir precizēts:

9

Regulas Nr. 883/2013 11. panta 4. punkts ir formulēts šādi:

C.

Revīzijas palātas pieņemtie iekšējie noteikumi

1.

Lēmums Nr. 1‑2003 par Revīzijas palātas locekļu komandējumu izdevumiem

10

Revīzijas palātas 2003. gada 16. janvāra Lēmuma Nr. 1‑2003 par Revīzijas palātas locekļu komandējumu izdevumiem, kas bija piemērojams šajā prasībā aplūkoto notikumu laikā (turpmāk tekstā – “Lēmums Nr. 1‑2003”), 1. pantā bija precizēts:

11

Lēmuma Nr. 1‑2003 3. pants bija formulēts šādi:

12

Lēmuma Nr. 1‑2003 5. pantā bija noteikts:

13

Lēmuma Nr. 1‑2003 6. pants bija formulēts šādi:

2.

Lēmums Nr. 7‑2004 par Revīzijas palātas locekļu reprezentācijas un pieņemšanu izdevumiem

14

Revīzijas palātas 2004. gada 22. aprīļa Lēmuma Nr. 7‑2004 par Revīzijas palātas locekļu reprezentācijas un pieņemšanu izdevumiem, kas bija piemērojams šajā prasībā aplūkoto notikumu laikā (turpmāk tekstā – “Lēmums Nr. 7‑2004”), 2. pantā bija noteikts:

15

Lēmuma Nr. 7‑2004 6. pantā bija paredzēts:

16

Lēmumam Nr. 7‑2004 bija pievienots 2004. gada 22. aprīļa paziņojums Revīzijas palātas locekļiem, kurā bija ietverti “ieteikumi saistībā ar reprezentācijas un pieņemšanu izdevumiem” (turpmāk tekstā – “2004. gada 22. aprīļa paziņojums”). Šajā paziņojumā bija norādīts šādi:

17

2004. gada 22. aprīļa paziņojuma 1. pielikumā bija precizēts, ka “reprezentācija/pieņemšanas ārpus [Revīzijas] palātas parasti ir jāveic saistībā ar personām, kuras ieņem vadošus amatus [..] Savienībā, dalībvalstīs vai citās valstīs”, un ka izmaksas, kas ir saistītas ar reprezentācijas/pieņemšanu izdevumiem locekļa privātajā dzīvesvietā, “nedrīkst pārsniegt šim nolūkam nepieciešamo, ieskaitot ziedu kompozīcijas”.

18

Šajā pielikumā arī bija noteikts, ka tad, “ja ielūgto personu sarakstā papildus personām, kas nav saistītas ar iestādi, ir iekļauti [Revīzijas] palātas darbinieki, ir jāsaglabā taisnīgs līdzsvars starp abām kategorijām” un ka “personiskajiem draugiem un ģimenes locekļiem (izņemot laulātos/partnerus) ir jānosūta privāti ielūgumi, kuru izmaksas sedz loceklis”.

3.

Lēmums Nr. 33‑2004 par Revīzijas palātas autoparka pārvaldību un izmantošanu

19

Revīzijas palātas 2004. gada 15. jūnija Lēmuma Nr. 33‑2004 par Revīzijas palātas autoparka pārvaldību un izmantošanu, kas bija piemērojams šajā prasībā aplūkoto faktu norises laikā un līdz brīdim, kad stājās spēkā Revīzijas palātas 2009. gada 20. aprīļa Lēmums Nr. 19‑2009 par Revīzijas palātas autoparka pārvaldību un izmantošanu (turpmāk tekstā – “Lēmums Nr. 33‑2004”), 1. pantā bija noteikts:

20

Lēmuma Nr. 33‑2004 4. pants bija formulēts šādi:

–

braucienus, pamatojoties uz komandējuma rīkojumu,

–

citus braucienus saistībā ar pienākumu izpildi, kas iepriekš noteikti 15 000 km gadā.”

21

Lēmuma Nr. 33‑2004 5. pants bija formulēts šādi:

22

Lēmuma Nr. 33‑2004 6. pantā bija paredzēts:

23

Lēmumam Nr. 33‑2004 bija pievienots dokuments “Komentāri par Lēmumu Nr. 33‑2004 par Revīzijas palātas autoparka pārvaldību un izmantošanu” (turpmāk tekstā – “Komentāri par Lēmumu Nr. 33‑2004”).

24

Saskaņā ar Komentāriem par Lēmumu Nr. 33‑2004 attiecībā uz šī lēmuma 4. pantu bija paredzēts:

–

maršrutu no dzīvesvietas (dienesta vietā) uz darba vietu un atpakaļ,

–

maršrutu no dienesta vietas/dzīvesvietas uz lidostu un atpakaļ,

–

protokolārās saistības noteiktās robežās, uz kurām neattiecas komandējuma rīkojums,

–

nepārvaramas varas gadījumus (slimība, medicīniskās apskates, nespēja vadīt transportlīdzekli utt.).”

4.

Lēmums Nr. 19‑2009 par Revīzijas palātas autoparka pārvaldību un izmantošanu

25

Revīzijas palātas 2009. gada 20. aprīļa Lēmuma Nr. 19‑2009 par Revīzijas palātas autoparka pārvaldību un izmantošanu 1. un 4.–6. panta formulējumā tika pārņemts Lēmuma Nr. 33‑2004 atbilstošo pantu formulējums.

26

Lēmuma Nr. 19‑2009 7. pantā bija noteikts:

27

Lēmumam Nr. 19‑2009 bija pievienots dokuments “Komentāri par Lēmumu Nr. 19‑2009 par Revīzijas palātas autoparka pārvaldību un izmantošanu” (turpmāk tekstā – “Komentāri par Lēmumu Nr. 19‑2009”).

28

Komentāru par Lēmumu Nr. 19‑2009 attiecībā uz šī lēmuma 4. pantu formulējumā tika pārņemts komentāra par Lēmuma Nr. 33‑2004 4. pantu formulējums, kas bija ietverts komentāros par šo pēdējo minēto lēmumu.

5.

2012. gada Revīzijas palātas locekļu ētikas kodekss

29

Revīzijas palātas locekļu ētikas kodeksa, ko šī iestāde pieņēma 2012. gada 8. februārī (turpmāk tekstā – “2012. gada ētikas kodekss”), 2. panta 1., 2. un 4. punkts bija formulēts šādi:

30

2012. gada ētikas kodeksa 4. pantā bija noteikts:

II.

Tiesvedības rašanās fakti

31

Prasītājs bija Revīzijas palātas loceklis no 2006. gada 1. marta līdz 2018. gada 30. aprīlim, pabeidzot divus pilnvaru termiņus. Pirms iecelšanas par Revīzijas palātas locekli viņš kopš 80. gadiem ieņēma dažādus politiskus amatus Beļģijas Karalistē. Līdz 2002. gadam viņš bija vienas politiskās partijas biedrs, bet, sākot ar 2002. gadu, pieslējās citai politiskajai partijai (turpmāk tekstā – “attiecīgā politiskā partija”).

32

Savu pilnvaru termiņu laikā prasītājs bija norīkots pildīt pienākumus Revīzijas palātas apakšpalātā, kas ir atbildīga par Savienības izdevumu revīziju ārējo attiecību, paplašināšanās un humānās palīdzības jomā. Apmēram septiņus gadus prasītājs ieņēma šīs apakšpalātas vecākā locekļa amatu.

33

Pēc Revīzijas palātas locekļu ārējo darbību novērtēšanas komitejas labvēlīga atzinuma saņemšanas prasītājam ar 2015. gada 30. aprīļa lēmumu tika atļauts veikt priekšsēdētāja pienākumus viņa izcelsmes reģiona vides fondā.

34

Tā kā prasītājs bija Revīzijas palātas loceklis, viņam tika atlīdzināti reprezentācijas un pieņemšanu izdevumi un dažādi izdevumi, kas saistīti ar komandējumiem, kurus pēc viņa pieprasījuma apstiprināja Revīzijas palātas priekšsēdētājs, kā arī izmaksāta dienas nauda par šiem komandējumiem.

35

Prasītāja rīcībā bija dienesta automašīna. No 2006. gada līdz 2014. gada martam Revīzijas palāta nodrošināja prasītājam šoferi. No 2014. gada aprīļa prasītājs varēja lūgt izmantot kāda no “šoferu grupā”, par ko ir atbildīgs Revīzijas palātas finanšu direktors, esošajiem šoferiem pakalpojumus.

A.

Revīzijas palātas veiktie pagaidu pasākumi

36

2016. gadā Revīzijas palāta saņēma informāciju par vairākiem nopietniem pārkāpumiem, kuros vainots prasītājs. 2016. gada 18. jūlijā tās ģenerālsekretārs mutiski informēja prasītāju par attiecībā uz viņu saņemto informāciju.

37

2016. gada vasarā, lai konstatētu iespējamus pārkāpumus, Revīzijas palātas dienesti analizēja prasītāja un šīs iestādes šoferu komandējumus, par kuriem viņš bija izdevis komandējuma rīkojumus. Vēlāk starp šiem dienestiem un prasītāju notika vairākkārtēja vēstuļu apmaiņa par apgalvotajiem pārkāpumiem saistībā ar konkrētiem viņa vai šo šoferu komandējumiem un par Revīzijas palātas lūgumu atmaksāt pieprasītās summas. Prasītājs pārmesto pārkāpumu uzskatīja par nepamatotu un atteicās Revīzijas palātas pieprasītās summas atmaksāt.

38

Turklāt 2016. gada 26. jūlijā Revīzijas palāta tika informēta par apgalvojumiem attiecībā uz to, ka prasītājs 2011. gadā esot veicis krāpšanu apdrošināšanas jomā pēc ceļu satiksmes negadījuma, kurā bija iesaistīta viņa dienesta automašīna un viņa privātā automašīna. 2016. gada 1. septembrī Revīzijas palātas ģenerālsekretārs mutiski informēja prasītāju par šiem apgalvojumiem. Tās pašas dienas paziņojumā prasītājs norādīja, ka attiecīgo ceļu satiksmes negadījumu izraisīja sadursme starp viņa dienesta automašīnu, ko vadīja viņa birojam piešķirtais šoferis, un viņa privāto automašīnu, kuru vadīja viņa dēls.

B.

OLAF izmeklēšana

39

2016. gada 14. oktobrī Revīzijas palātas ģenerālsekretārs, rīkojoties saskaņā ar šīs iestādes priekšsēdētāja norādījumiem, nosūtīja Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) lietas materiālus par prasītāja darbībām, kuru rezultātā, iespējams, bija radīti nepamatoti izdevumi Savienības budžetam. 2016. gada 15. novembrī OLAF pieņēma lēmumu par to sākt izmeklēšanu.

40

2017. gada 31. martā OLAF ģenerāldirektors oficiāli paziņoja Revīzijas palātas priekšsēdētājam par izmeklēšanas sākšanu par iespējamiem prasītāja īstenotiem pārkāpumiem, kas ietekmējuši Savienības finanšu intereses, jo Revīzijas palātas aktīvi tikuši izmantoti un prasītājs devies komandējumos vai apstiprinājis tos, pārkāpjot piemērojamos noteikumus.

41

2017. gada 22. septembrī OLAF informēja prasītāju par šīs izmeklēšanas sākšanu un viņam noteikto “attiecīgās personas” statusu tajā.

42

2017. gada 20. novembrī OLAF veica inspekciju prasītāja biroja telpās un savāca dažādus dokumentus. Pēc sākotnējās to analīzes OLAF 2017. gada 15. decembrī informēja prasītāju, ka izmeklēšanas apjoms ir paplašināts, attiecinot to arī uz iespējamu interešu konfliktu un citiem LESD 285. un 286. panta, kā arī 2012. gada ētikas kodeksa pārkāpumiem.

43

2017. gada 22. decembrī OLAF izmeklētāji uzklausīja prasītāja mutvārdu paskaidrojumus. Pēc tam, kad OLAF bija iesniedzis izmeklēšanā konstatēto faktu kopsavilkumu, prasītājs 2018. gada 15. maijā iesniedza OLAF rakstveida apsvērumus.

44

2018. gada 2. jūlijā Revīzijas palāta saņēma OLAF galīgo ziņojumu par izmeklēšanas pabeigšanu (turpmāk tekstā – “OLAF ziņojums”). Šajā ziņojumā tika secināts, ka prasītājs ir ļaunprātīgi izmantojis Revīzijas palātas resursus saistībā ar darbībām, kas nav attiecināmas uz viņa amata pienākumiem, ļaunprātīgi izmantojis degvielas kartes un savas dienesta automašīnas transportlīdzekļa apdrošināšanas līgumu, nepamatoti atradies prombūtnē, nav deklarējis ārējās darbības, nosūtījis konfidenciālu informāciju, kā arī – ka pastāv interešu konflikts.

45

Ņemot vērā minētajā ziņojumā konstatēto, OLAF ieteica Revīzijas palātai ierosināt disciplinārlietu pret prasītāju, veikt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu summas 472 869,09 EUR – kura atbilst Revīzijas palātas nepamatoti segtajiem izdevumiem – atgūšanu, un apsvērt summas 97 954,52 EUR – kas atbilst prasītājam izmaksātajai darba algai viņa nepamatotās prombūtnes laikā – atgūšanu.

46

Turklāt, uzskatīdams, ka daži no izmeklēšanā atklātajiem faktiem varētu būt noziedzīgi nodarījumi, OLAF nosūtīja informāciju un savus ieteikumus Luksemburgas Lielhercogistes tiesu iestādēm.

C.

Luksemburgas Lielhercogistes iestāžu uzsāktais kriminālprocess

47

Ņemot vērā OLAF nosūtīto informāciju, tribunal d’arrondissement de Luxembourg (Luksemburgas rajona tiesa, Luksemburga) valsts prokurors ar 2018. gada 1. oktobra vēstuli lūdza Revīzijas palātu atcelt prasītāja imunitāti pret tiesvedību. 2018. gada 15. novembrī šī iestāde apmierināja šo lūgumu.

D.

Procedūras uzsākšana Revīzijas palātā

48

2018. gada 3. jūlijā Revīzijas palātas priekšsēdētājs šīs iestādes locekļiem nosūtīja OLAF ziņojuma un šīs iestādes sniegto ieteikumu kopijas.

49

2018. gada 5. oktobrī Revīzijas palātas priekšsēdētājs nosūtīja provizorisko ziņojumu šīs iestādes locekļiem. Šajā ziņojumā minētajai iestādei tika ieteikts lūgt Tiesu “izvērtēt konstatētos faktus un noteikt, vai prasītājs nav pildījis savus amata uzliktos pienākumus”. Minētais ziņojums un OLAF ziņojums tajā pašā dienā tika nosūtīti prasītājam. Turklāt 2018. gada 17. oktobrī viņam tika nosūtīti OLAF ziņojuma pielikumi.

50

2018. gada 19. novembrī prasītājs nosūtīja Revīzijas palātai rakstveida apsvērumus. 2018. gada 26. novembrī Revīzijas palātas locekļi viņu uzklausīja slēgtā sēdē.

51

2018. gada 29. novembrī slēgtā sēdē Revīzijas palāta nolēma saskaņā ar LESD 286. panta 6. punktu nodot prasītāja lietu Eiropas Savienības Tiesai.

E.

Tiesvedība Eiropas Savienības Tiesā

52

Ar prasības pieteikumu, kas iesniegts 2019. gada 15. februārī, Revīzijas palāta lūdza Eiropas Savienības Tiesu konstatēt, ka prasītājs nav pildījis amata uzliktos pienākumus, un tādēļ piemērot LESD 286. panta 6. punktā paredzēto sodu.

53

Ar 2021. gada 30. septembra spriedumu Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) Tiesa nosprieda, ka prasītājs nav izpildījis Eiropas Revīzijas palātas locekļa amata uzliktos pienākumus un ka prasītājam tiek atņemtas divas trešdaļas no viņa tiesībām uz pensiju, skaitot no minētā sprieduma pasludināšanas dienas.

F.

Revīzijas palātas veiktā par nepamatotiem uzskatīto izdevumu atgūšana

54

Ar 2018. gada 14. decembra vēstuli un 2019. gada 23. janvāra vēstuli ar labojumiem Revīzijas palātas ģenerālsekretārs informēja prasītāju par savu nodomu atgūt summu 160 839,89 EUR par labu Savienībai. Šo vēstuļu pielikumā bija ietverta tabula ar izdevumiem, kas uzskatīti par nepamatotiem (turpmāk tekstā – “atgūstamo summu tabula”). Prasītājs atbildēja uz šīm vēstulēm, 2019. gada 4. februārī iesniedzot apsvērumus.

55

2019. gada 11. aprīlī Revīzijas palātas ģenerālsekretārs pieņēma apstrīdēto lēmumu. Viņš nolēma, ka:

–

summa 33 172,91 EUR bija nepamatoti izmaksāta prasītājam kā komandējumu izdevumi un dienas nauda,

–

summa 49 138,25 EUR bija nepamatoti izmaksāta prasītājam kā reprezentācijas izdevumi,

–

kopējā summa 71 096,42 EUR (30 501,27 EUR par algu un 40 595,15 EUR par komandējuma izdevumiem un dienas naudu) bija prasītāja dēļ nepamatoti izmaksāta no Savienības budžeta sakarā ar Revīzijas palātas šoferu pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu,

–

sadarbojoties ar Revīzijas palātas grāmatvedi, tiks veikta kopējās summas 153 407,58 EUR atgūšana līdz 2019. gada 31. maijam.

56

Tā kā tika konstatēts, ka 2019. gada 31. maijā kopējā summa 153 407,58 EUR nebija samaksāta, Revīzijas palātas grāmatvede ar 2019. gada 4. jūnija vēstuli lūdza atmaksāt nepamatoti izmaksāto summu, kam pieskaitīti nokavējuma procenti ar likmi 3,5 %, proti, 153 584,10 EUR.

57

2019. gada 7. jūnija vēstulē Revīzijas palātas grāmatvede konstatēja, ka ar bankas pārskaitījumu ir veikts maksājums 153 584,10 EUR apmērā. Ņemot vērā šā maksājuma datumu, grāmatvede atrēķināja maksājamo procentu summu un atmaksāja summu 88,26 EUR apmērā, jo attiecīgajā dienā prasītāja parāds bija 153 495,84 EUR.

III.

Lietas dalībnieku prasījumi

58

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–

atcelt apstrīdēto lēmumu,

–

ciktāl nepieciešams, atcelt abus Revīzijas palātas grāmatvedes 2019. gada 4. un 7. jūnija lēmumus,

–

piespriest Revīzijas palātai atmaksāt summu 153 495,84 EUR (153 407,58 EUR, kam pieskaitīti 88,26 EUR kā viņam aprēķinātie nokavējuma procenti), tai pieskaitot nokavējuma procentus ar likmi 3,5 % līdz visas summas atmaksāšanai,

–

piespriest Revīzijas palātai atlīdzināt morālo kaitējumu,

–

piespriest Revīzijas palātai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

59

Revīzijas palātas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–

noraidīt prasību kā daļēji nepieņemamu un daļēji nepamatotu,

–

noraidīt prasību par kaitējuma atlīdzināšanu kā nepieņemamu,

–

piespriest prasītājam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

IV.

Juridiskais pamatojums

A.

Par prasījumiem atcelt apstrīdēto lēmumu

60

Savu atcelšanas prasījumu atbalstam prasītājs izvirza sešus pamatus, no kuriem pirmais attiecas uz pārkāpumiem OLAF izmeklēšanā un ziņojumā; otrais – uz to, ka Revīzijas palāta nav izmantojusi savu rīcības brīvību, konkrēti, kā kredītrīkotājs nav izpildījusi pienākumu pierādīt apsūdzības un nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu; trešais – uz saprātīga termiņa neievērošanu; ceturtais – uz tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu pārkāpumu, kā arī uz pieļautu “acīmredzamu kļūdu”; piektais – uz principa, ka administratīvā lieta ir jāaptur līdz krimināllietas pabeigšanai, pārkāpumu; sestais – uz pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi attiecībā uz šoferu pakalpojumu izmantošanu, kā arī uz to, ka ir pārkāpts 75. pants Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV 2012, L 298, 1. lpp.) vai 94. pants Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu Nr. 966/2012 (OV 2018, L 193, 1. lpp.).

1.

Par pirmo pamatu attiecībā uz pārkāpumiem OLAF izmeklēšanā un ziņojumā

61

Prasītājs apgalvo, ka OLAF savā izmeklēšanā un ziņojumā ir pieļāvis pārkāpumus trīs iemeslu dēļ, proti, OLAF esot nepamatoti paplašinājis izmeklēšanas apjomu, esot pārkāpis prasītāja tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un neesot ievērojis tā tiesības uz aizstāvību.

62

Revīzijas palāta apstrīd prasītāja argumentus.

63

Jākonstatē, ka prasītāja argumentācija par pārkāpumiem OLAF izmeklēšanā un ziņojumā šīs lietas vajadzībām būtībā pārklājas ar argumentāciju, kas sniegta LESD 286. panta 6. punktā paredzētajā tiesvedībā (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782), 126.–134. punkts) un ko Tiesa noraidīja 2021. gada 30. septembra sprieduma Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) 140.–175. punktā.

64

Vispirms Tiesa atzina, ka OLAF bija nolēmis paplašināt tās izmeklēšanas priekšmetu, kas sākotnēji bija uzsākta par iespējamiem pārkāpumiem, kuri skar Savienības finanšu intereses un kuros iesaistīts prasītājs, izmantojot Revīzijas palātas aktīvus un dodoties komandējumos, kas veikti vai atļauti, pārkāpjot tiesību normas, kas piemērojamas iespējamiem interešu konfliktiem un citiem LESD 285. un 286. panta pārkāpumiem, kā arī 2012. gada ētikas kodeksa noteikumus. 2021. gada 30. septembra sprieduma Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) 157. punktā Tiesa tomēr secināja, ka apstāklis, ka šāda paplašināšana bija pamatota ar informāciju, kas tika atklāta 2017. gada 20. novembra pārbaudes laikā, nevar nozīmēt, ka šis lēmums ir nelikumīgs.

65

Turpinot, 2021. gada 30. septembra sprieduma Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) 166. punktā Tiesa nosprieda, ka prasītāja iesniegtie argumenti LESD 286. panta 6. punktā paredzētās tiesvedības mērķiem nevar pierādīt, ka OLAF būtu nelikumīgi aizskāris viņa tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

66

Visbeidzot 2021. gada 30. septembra sprieduma Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) 174. punktā Tiesa secināja, ka prasītāja iesniegtie argumenti LESD 286. panta 6. punktā paredzētās tiesvedības mērķiem nevar pierādīt, ka viņa tiesības uz aizstāvību būtu pārkāptas.

67

Jākonstatē, ka pēc 2021. gada 30. septembra sprieduma Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) pasludināšanas prasītājs apstrīd tikai to, ka šajā lietā būtu nozīme secinājumam, kuru Tiesa formulējusi minētā sprieduma 174. punktā.

68

Kā atgādina prasītājs, Tiesa nosprieda, ka, lai gan OLAF, tāpat kā Revīzijas palātai ir jāievēro savi atbilstošie pienākumi, attiecīgā šīs iestādes locekļa vai bijušā locekļa tiesību tikt uzklausītam ievērošana LESD 286. panta 6. punktā paredzētās procedūras mērķiem ir jānovērtē vispārīgi (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 170. punkts).

69

Minētā vērtējuma pamatojumam Tiesa arī balstījās uz principu, ka nevar izslēgt, ka Revīzijas palāta šim loceklim vai bijušajam loceklim ir sniegusi pietiekamu iespēju tikt uzklausītam par pierādījumiem, kurus viņš faktiski nebūtu varējis komentēt pirms OLAF ziņojuma pieņemšanas (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 170. punkts). Šajā ziņā, pirmkārt, Tiesa konstatēja, ka lietā nebija strīda par to, ka OLAF 2017. gada 22. decembrī bija mutiski iztaujājis prasītāju, ka starp OLAF un prasītāja pārstāvi bija notikusi vairākkārtēja rakstveida saziņa un ka prasītājs pēc izmeklēšanas beigās konstatēto faktu kopsavilkuma paziņošanas varējis nosūtīt OLAF rakstveida dokumentu, lai atspēkotu šajā kopsavilkumā izklāstītos apgalvojumus (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782, 171. punkts). Otrkārt, Tiesa norādīja, ka 2018. gada 5. oktobrī prasītājs bija saņēmis OLAF ziņojumu un Revīzijas palātas priekšsēdētāja provizorisko ziņojumu, kas bija adresēts šīs iestādes locekļiem, un ka viņš varējis paust savu nostāju par šiem ziņojumiem vienlaikus ar rakstveida apsvērumu nosūtīšanu, kā arī uzklausīšanas sēdē Revīzijas palātā (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 172. punkts). Treškārt, Tiesa konstatēja, ka prasītājs nebija iesniedzis nevienu argumentu, lai pierādītu, ka viņš nebija varējis pietiekami izteikties Revīzijas palātā par atsevišķiem pret viņu vērstiem pierādījumiem pirms OLAF ziņojuma pieņemšanas (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 172. punkts).

70

2021. gada 30. septembra sprieduma Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) 174. punkta secinājums ir attiecināms uz šo lietu, jo, tāpat kā LESD 286. panta 6. punktā paredzētajā tiesvedībā, šajā lietā nevar izslēgt, ka Revīzijas palāta prasītājam ir sniegusi pietiekamu iespēju tikt uzklausītam par elementiem, kurus viņš nebūtu varējis komentēt pirms OLAF ziņojuma pieņemšanas.

71

Šajā tiesvedībā prasītājs nesniedz nevienu jaunu un konkrētu elementu, kas pierādītu, ka Revīzijas palāta to nebūtu pietiekami uzklausījusi attiecībā uz elementiem, kurus tas faktiski nebūtu varējis komentēt pirms OLAF ziņojuma pieņemšanas. Viņam bija iespēja norādīt šādus elementus šīs tiesvedības rakstveida daļas laikā, konkrēti, apsvērumos par to, kādi secinājumi no 2021. gada 30. septembra sprieduma Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) ir izdarāmi attiecībā uz šo lietu.

72

Tādēļ pirmais pamats ir jānoraida kā nepamatots.

2.

Par otro pamatu attiecībā uz to, ka Revīzijas palāta nav izmantojusi savu rīcības brīvību, konkrēti, kā kredītrīkotājs nav izpildījusi pienākumu pierādīt apsūdzības un nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu

73

Šajā pamatā prasītājs būtībā apgalvo, ka Revīzijas palāta ir vienīgi atsaukusies uz OLAF ziņojumu, to neanalizējot un tostarp precīzi nenorādot, kādā ziņā katri no kritizētajiem izdevumiem būtu nelikumīgi. Viņš atsaucas uz Regulas 2018/1046 98., 100. un 101. pantu, no kuriem izrietot, ka kredītrīkotājam ir pienākums novērtēt parāda esamību un pēc tam lemt par tā atgūšanu. Tādējādi Revīzijas palātai esot precīzi jānorāda, kāpēc katri no kritizētajiem izdevumiem būtu nelikumīgi; tas esot nepieciešams, arī lai izpildītu pienākumu norādīt pamatojumu.

74

Revīzijas palāta apstrīd prasītāja argumentus.

75

Iesākumā jānorāda, ka šajā tiesvedībā pēc 2021. gada 30. septembra sprieduma Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) pasludināšanas prasītājs vairs neizvirza iebildumu attiecībā uz to, ka Revīzijas palāta nebūtu izmantojusi savu rīcības brīvību. Tādēļ tas vairs nav jāvērtē.

76

Savukārt iebildumus attiecībā uz to, ka Revīzijas palāta neesot izpildījusi pienākumu pamatot apsūdzības un neesot izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu, no kuriem prasītājs neatsakās šajā tiesvedībā, ir jāvērtē kopā, jo tie pārklājas. Turklāt no lietas materiāliem izriet, ka prasītāja apgalvotais pamatojuma trūkums attiecas tikai uz to dažādo summu nepamatotību, kuras Revīzijas palāta ir iekļāvusi konkrēti atgūstamo summu tabulā.

77

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 41. pantā nostiprinātajās tiesībās uz labu pārvaldību ir paredzēts, ka Savienības iestādēm un struktūrām ir pienākums pamatot savus lēmumus. Šim pienākumam ir tāds pats tvērums kā pienākumam, kas izriet no LESD 296. panta otrās daļas, kurā ir noteikts, ka tiesību aktos ir sniegts to pieņemšanas pamatojums. Pienākuma norādīt pamatojumu mērķis ir, pirmkārt, ļaut ieinteresētajām personām uzzināt veiktā pasākuma pamatojumu, lai aizstāvētu savas tiesības, un, otrkārt, ļaut Savienības tiesai veikt lēmuma tiesiskuma pārbaudi (skat. spriedumu, 2021. gada 14. jūlijs, BG/Parlaments, T‑253/19, nav publicēts, EU:T:2021:459, 44. punkts un tajā minētā judikatūra). Jāatgādina, ka pienākums norādīt pamatojumu ir būtiska formas prasība, kas ir jānošķir no motīvu pamatotības, kura attiecas uz apstrīdētā akta tiesiskumu pēc būtības (skat. spriedumu, 2012. gada 22. maijs, Internationaler Hilfsfonds/Komisija, T‑300/10, EU:T:2012:247, 180. punkts un tajā minētā judikatūra). Lēmuma pamatojumu veido formāls to motīvu izklāsts, uz kuriem šis lēmums ir balstīts. Pamatojums var būt pietiekams, pat ja tajā izklāstīti kļūdaini motīvi (skat. rīkojumu, 2012. gada 12. jūlijs, Dover/Parlaments, C‑278/11 P, nav publicēts, EU:C:2012:457, 36. punkts un tajā minētā judikatūra).

78

Turklāt netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu norādīti visi atbilstošie faktiskie un tiesiskie apstākļi, jo jautājums par to, vai tiesību akta pamatojums ir pietiekams, ir jāizvērtē, ņemot vērā ne tikai tā tekstu, bet arī tā kontekstu, kā arī visas tās tiesību normas, kuras reglamentē attiecīgo jomu (spriedums, 2021. gada 14. jūlijs, BG/Parlaments, T‑253/19, nav publicēts, EU:T:2021:459, 45. punkts).

79

Šajā lietā apstrīdētajam lēmumam ir trīs daļas: pavadvēstule, kurā paziņots par apstrīdēto lēmumu, tās pielikums (1. pielikums), kurā ir minētais lēmums, kā arī paziņojums par parādu kopsavilkuma veidā (2. pielikums).

80

Apstrīdētajā lēmumā, atgādinājusi prasītāja, iespējams, pārkāptās tiesību normas par komandējuma izdevumiem un dienas naudu, reprezentācijas izdevumiem, kā arī Revīzijas palātas autoparka izmantošanu un to šoferu komandējuma izdevumiem, kuru pakalpojumus palātas locekļi izmanto, Revīzijas palāta identificēja nepamatoti izmaksātās summas, kuras prasītājam tika prasīts atmaksāt.

81

Šajā ziņā Revīzijas palāta norādīja, ka OLAF ziņojuma un tā pielikumu, kā arī to dokumentu, kas bija tās administratīvo dienestu rīcībā, analīze ļāva konstatēt, ka prasītājam bija nepamatoti atlīdzināti izdevumi par privātām darbībām vai tādām darbībām, kuras nav saistītas ar viņa pienākumiem vai nav ar tiem saderīgas, lai gan prasītājam bija zināms vai vajadzēja būt zināmam, ka šos izdevumus nevarēja segt no Revīzijas palātas līdzekļiem. It īpaši lēmumā par parāda konstatēšanu un atgūšanu ir ietverta atgūstamo summu tabula, kurā attiecībā uz katru darbību, kas nepamatoti apmaksāta no Savienības budžeta, ir norādīts tostarp iemesls, kuru prasītājs minējis savos vai šofera komandējuma rīkojumos vai lūgumos atlīdzināt reprezentācijas izdevumus; darbības faktiskais raksturs; atsauce uz pierādījumiem, kas ļauj pierādīt šo faktisko raksturu; darbības, kas radījusi izdevumus, datums un vieta, kā arī Revīzijas palātas segtie izdevumi.

82

No tā izriet, ka apstrīdētajā lēmumā ir ietverts Hartas 41. panta prasībām atbilstošs pamatojums, jo šis pamatojums ļauj prasītājam saprast motīvus, kas ir apstrīdētā lēmuma pamatā, un Vispārējai tiesai – veikt pārbaudi šajā ziņā, neskarot vērtējumu par tā pamatotību; tas tiks veikts saistībā ar ceturto pamatu.

83

Savukārt prasītāja apgalvojums, ka iebildumu rakstā attiecībā uz ceturto pamatu Revīzijas palāta sniedz jaunu pamatojumu un jaunus motīvus, tiks vērtēts katrā gadījumā atsevišķi saistībā ar minēto pamatu.

84

Tādējādi otrais pamats ir jānoraida kā nepamatots.

3.

Par trešo pamatu attiecībā uz saprātīga termiņa neievērošanu

85

Prasītājs apgalvo, ka Revīzijas palāta, apšaubīdama viņa kopš 2006. gada iesniegto lūgumu atmaksāt izdevumus likumību, nav ievērojusi Hartas 41. panta 1. punktā paredzēto saprātīga termiņa ievērošanas principu, lai gan Revīzijas palātas rīcībā kopš šo lūgumu iesniegšanas bija visa vajadzīgā informācija, lai pārliecinātos, vai minētie lūgumi ir likumīgi, vai arī lemtu par skaidrojumu lūgšanu. Prasītājs uzskata, ka Revīzijas palātas veiktajam pārbaudes darbam būtu jāattiecas tikai uz iepriekšējo laikposmu, kas nav ilgāks par trim gadiem vai vismaz nav ilgāks par pieciem gadiem, sākot ar 2018. gada 5. oktobri, proti, tās provizoriskā ziņojuma pieņemšanas datumu. Tādējādi prasītājs uzskata, ka attiecībā uz atgūstamo summu tabulas ierakstiem, kas ir senāki par 2013. gada 4. oktobri, proti, uz 1.–261. pozīciju ieskaitot, ir iestājies noilgums; šie ieraksti kopā veido summu 85 924,75 EUR, un tādējādi kopējā summa, ko varētu kvalificēt kā Revīzijas palātas prasījumu attiecībā uz prasītāju, esot 67 482,83 EUR.

86

Šajā ziņā prasītājs atsaucas uz Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV 2002, L 248, 1. lpp.), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes 2006. gada 13. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (OV 2006, L 390, 1. lpp.); minētās regulas 73.a pantā esot iekļauts princips, ka Savienības prasījumiem attiecībā pret trešām personām noilguma termiņš ir pieci gadi. Savukārt attiecībā uz termiņu, kādā parādniekam ir adresējams paziņojums par parādu, prasītājs norāda, ka ne “Finanšu regulā”, ne tās īstenošanas noteikumos šāds termiņš nav precizēts. Tomēr viņš atgādina, ka no Tiesas judikatūras izriet – paziņojums par parādu ir nosūtāms saprātīgā termiņā, un Tiesa uzskata, ka paziņošana ir nesaprātīga, ja tā notiek, pārsniedzot piecu gadu laikposmu no brīža, kad attiecīgajai iestādei parastos apstākļos bija iespēja pieprasīt parāda apmaksu. Replikas rakstā prasītājs atsaucas arī uz Regulas Nr. 2018/1046 98. panta 2. punktu.

87

Savos apsvērumos par to, kādi secinājumi attiecībā uz šo lietu izdarāmi no 2021. gada 30. septembra sprieduma Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782), prasītājs uzskata, ka Tiesa nav paudusi nostāju par šo pamatu, ciktāl tā noraidīja citu iebildumu attiecībā uz saprātīga termiņa neievērošanu saistībā ar Revīzijas palātas disciplināro lietu.

88

Revīzijas palāta apstrīd prasītāja argumentus, būtībā uzskatot, ka tikai OLAF ziņojuma pieņemšanas datumā tās parādu varēja uzskatīt par drošu, noteiktu un maksājamu, kā esot prasīts Regulas Nr. 966/2012 78. panta 2. punktā un Komisijas Deleģētās regulas Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Regulas Nr. 966/2012 piemērošanas noteikumiem (OV 2012, L 362, 1. lpp.) 81. panta b) punktā. Tādējādi apstrīdētā lēmuma pieņemšanas dienā piecu gadu termiņš vēl nebija beidzies. Šajā ziņā Revīzijas palāta atsaucas uz Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) 85. panta otro daļu, saskaņā ar kuru pieprasījums par nepamatotu maksājumu atgūšanu jāiesniedz ne vēlāk kā piecu gadu laikā no dienas, kurā summa ir samaksāta. Tā arī norāda, ka tad, ja var konstatēt, ka saņēmējs ar nodomu maldinājis administrāciju, lai iegūtu attiecīgo summu, šis termiņš nav piemērojams; tas esot vispārējs Savienības tiesību princips.

a)

Par noilguma termiņu

89

Pamatā attiecībā uz saprātīga termiņa neievērošanu prasītājs atsaucas uz principu, ka Savienības prasījumiem attiecībā pret trešām personām ir piecu gadu noilguma termiņš. Šajā ziņā, pirmkārt, viņš min tostarp 73.a pantu Regulā Nr. 1605/2002 redakcijā ar grozījumiem, kas bija spēkā līdz 2013. gada 31. decembrim, kā arī 78. un 85.b pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Regulai Nr. 1605/2002 (OV 2002, L 357, 1. lpp.), redakcijā ar grozījumiem, kuri izdarīti ar Komisijas 2007. gada 23. aprīļa Regulu (EK, Euratom) Nr. 478/2007 (OV 2007, L 111, 13. lpp.), kas bija spēkā līdz 2012. gada 31. decembrim. Otrkārt, replikas rakstā prasītājs atsaucas arī uz Regulas 2018/1046 98. panta 2. punktu. Tiesas sēdē, atbildot uz Vispārējās tiesas aicinājumu precizēt juridisko pamatu tam, ka šajā gadījumā tiek piemērots Savienības prasījumu attiecībā pret trešām personām piecu gadu noilguma termiņš, prasītājs apgalvoja, tāpat kā bija apgalvojis replikas rakstā, ka ir jāpamatojas uz Regulas 2018/1046 98. panta 2. punktu, un Revīzijas palāta to neapstrīdēja. Tādēļ ir jāatsaucas uz šo tiesību normu, kas bija piemērojama apstrīdētā lēmuma pieņemšanas dienā.

90

Prasītājs būtībā norāda, ka Revīzijas palāta nevarēja viņam nosūtīt paziņojumu par parādu, lai informētu par tās iespējamo parādu saistībā ar maksājumiem, kuri kvalificēti kā nelikumīgi un kuri notikuši vairāk nekā pirms pieciem gadiem. Ar šo apgalvojumu prasītājs būtībā uzskata, ka Regulas 2018/1046 98. panta 2. punkta otrajā daļā paredzētais noilguma termiņš ir piemērojams bez izņēmuma.

91

Regulas 2018/1046 98. panta 1. un 2. punkts ir formulēts šādi:

92

Šajā ziņā iesākumā ir jānorāda, ka noilguma termiņa regulējums ir jāizstrādā tā, lai nodrošinātu līdzsvaru starp mērķiem garantēt tiesisko drošību un nodrošināt lietu izskatīšanu saprātīgā termiņā, kas ir Savienības tiesību vispārējie principi, no vienas puses, un labas finanšu pārvaldības principa efektīvu un iedarbīgu īstenošanu, no otras puses (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2021. gada 21. janvāris, Whiteland Import Export, C‑308/19, EU:C:2021:47, 49. punkts). Saprātīga termiņa ievērošanas princips ir spēkā šajā īpašajā kontekstā, nevis tikai piemērojot Hartas 41. pantu, kā apgalvo prasītājs.

93

It īpaši Regulas 2018/1046 98. panta 2. punkta otrajā daļā ir paredzēts tāds paziņojuma par parādu nosūtīšanas noilguma termiņa regulējums, kas atbilst tiesiskās drošības interesēm un kas aizsargā vienlaikus gan attiecīgo parādnieku, gan Savienības iestādi, kas sūta paziņojumu par parādu. Attiecībā uz parādnieku tiesiskās drošības princips liedz Savienības iestādei rīkoties bez jebkādiem ierobežojumiem laikā, kas tādējādi tostarp varētu apdraudēt esošo tiesisko situāciju stabilitāti. Savukārt Savienības iestādei, kas pilda uzdevumu atgūt Savienības parādus no trešām personām, lai būtu ievērots labas finanšu pārvaldības princips, ir jāievēro saprātīgs termiņš, kurš ir labas pārvaldības principa aspekts un izriet no tiesiskās drošības pamatprasības (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2014. gada 13. novembris, Nencini/Parlaments, C‑447/13 P, EU:C:2014:2372, 45. punkts; 2016. gada 14. jūnijs, Marchiani/Parlaments, C‑566/14 P, EU:C:2016:437, 101. punkts, un 2004. gada 5. oktobris, Sanders u.c./Komisija, T‑45/01, EU:T:2004:289, 59. un 60. punkts un tajos minētā judikatūra).

94

Noilguma termiņa noteikšanai attiecībā uz parādu konstatēšanu ir jāatbilst arī efektivitātes principam, un tā nedrīkst padarīt praktiski neiespējamu vai pārmērīgi apgrūtināt Savienības tiesību īstenošanu (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2016. gada 17. novembris, Stadt Wiener Neustadt, C‑348/15, EU:C:2016:882, 41. punkts, un 2021. gada 21. janvāris, Whiteland Import Export, C‑308/19, EU:C:2021:47, 48. un 65. punkts).

95

Ir taisnība, ka, ņemot vērā Regulas 2018/1046 98. panta 1. un 2. punktu, Savienības iestāde parastos apstākļos var prasīt parāda atmaksu no dienas, kad šīs iestādes rīcībā ir attaisnojoši dokumenti, kas ļauj apzināt konkrēto parādu kā drošu, noteiktu un maksājamu, vai tai varētu būt šādi attaisnojoši dokumenti, ja tā būtu rīkojusies ar prasīto rūpību (šajā nozīmē pēc analoģijas skat. spriedumu, 2016. gada 14. jūnijs, Marchiani/Parlaments, C‑566/14 P, EU:C:2016:437, 103. punkts).

96

Tomēr šāda parādu konstatēšana var būt praktiski neiespējama gadījumos, kad, neraugoties uz Savienības iestādes rūpību, tai nebija iespējams noteikt parādu parādnieka rīcības, tostarp novēlotas vai ļaunprātīgas rīcības, dēļ.

97

Šāda interpretācija izriet no principa, ka stingrs noilguma termiņa regulējums, kurš tam raksturīgo iemeslu dēļ sistemātiski liegtu aizsargāt Savienības finanšu intereses, būtu tāds, kas padarītu praktiski neiespējamu vai pārmērīgi apgrūtinātu Savienības tiesību īstenošanu (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2021. gada 21. janvāris, Whiteland Import Export, C‑308/19, EU:C:2021:47, 53. punkts un tajā minētā judikatūra).

98

Regulas 2018/1046 98. panta interpretāciju, ciktāl tajā paredzēti izņēmumi attiecībā uz parādu konstatēšanas termiņa sākumu, pēc analoģijas apstiprina parādu atgūšanas noilguma termiņa pārtraukšana, kā paredzēts minētās regulas 105. pantā.

99

Ir taisnība, ka attiecībā uz Savienības prasījumiem pret trešām personām Regulā 2018/1046 nav paredzēta nekāda noilguma termiņa apturēšana vai pārtraukšana tostarp ar izmeklēšanu saistīta OLAF akta dēļ, pretēji tam, kas ir paredzēts tās pašas regulas 139. panta 2. punkta otrajā daļā, ko piemēro lēmumam par 135. panta 2. punktā minētās personas vai subjekta izslēgšanu no dalības līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās, kuras reglamentē ar minēto regulu, vai no atlases Savienības līdzekļu saņemšanai. Tomēr apstāklis, ka leģislatīva akta tekstā tas nav minēts, nav interpretējams pārāk šauri, un ir jāņem vērā OLAF īpašā loma un Savienības tiesību normās tam piešķirtās pilnvaras. Pretējs secinājums padarītu Savienības tiesību normu piemērošanu praktiski neiespējamu vai pārmērīgi apgrūtinātu un apdraudētu Savienības tiesību efektivitātes principu.

100

No tā izriet, ka parādu konstatēšanas termiņa sākums atbilstoši Regulas 2018/1046 98. panta 2. punkta otrajai daļai, proti, brīdis, kurā attiecīgajai iestādei parastos apstākļos ir iespēja pieprasīt parāda apmaksu, ne vienmēr atbilst brīdim, kurā tāda persona kā prasītājs lūdz iestādei veikt naudas summas maksājumu. Noteiktos apstākļos šis termiņa sākums var būt brīdis, kurā OLAF iesniedz ziņojumu šai iestādei (šajā nozīmē pēc analoģijas skat. spriedumu, 2016. gada 14. jūnijs, Marchiani/Parlaments, C‑566/14 P, EU:C:2016:437, 107. punkts).

101

Ņemot vērā iepriekš minēto, prasītāja apgalvojums, ka noilguma termiņš, kas noteikts Regulas 2018/1046 98. panta 2. punkta otrajā daļā, esot piemērojams bez izņēmuma, nav juridiski pamatots.

102

Tādējādi katrā gadījumā atsevišķi ir jānosaka, kurā brīdī Revīzijas palātai parastos apstākļos bija iespēja pieprasīt parāda apmaksu Regulas 2018/1046 98. panta 2. punkta otrās daļas izpratnē.

b)

Par prasītāja lūgumiem atlīdzināt izdevumus, kas atbilst atgūstamo summu tabulas 1.–261. pozīcijai

103

Prasītājs apgalvo, ka noilguma dēļ Revīzijas palāta nevarēja konstatēt parādu un prasīt to atmaksāt attiecībā uz viņa lūgumiem atlīdzināt izdevumus, kas iesniegti laikā no 2006. gada līdz 2013. gada 4. oktobrim ieskaitot un kas atbilst atgūstamo summu tabulas 1.–261. pozīcijai.

104

Šajā gadījumā nav strīda par to, ka Revīzijas palāta debetnotu prasītājam nosūtīja tikai 2019. gada 11. aprīlī, pēc tam, kad 2018. gada 2. jūlijā bija saņēmusi OLAF ziņojumu, uz kuru pamatojoties Revīzijas palāta bija sagatavojusi 2018. gada 5. oktobra provizorisko ziņojumu. No OLAF ziņojuma izriet, ka tas bija veicis inspekciju prasītāja biroja telpās un savācis dažādus dokumentus, lai veiktu to digitālu analīzi, un iztaujājis gan pašu prasītāju, gan citas iesaistītās personas (skat. arī šā sprieduma 39.–46. punktu). Izmeklēšanas rezultātā OLAF secināja, ka informācija, kuru prasītājs bija sniedzis Revīzijas palātai savos komandējuma rīkojumos un reprezentācijas izdevumu deklarācijās, nebija pietiekama, lai ļautu Revīzijas palātas priekšsēdētājam, pilnībā pārzinot konkrētos apstākļus, pārbaudīt, vai attiecīgā darbība bija Revīzijas palātas interesēs.

105

Šajā ziņā, pirmkārt, no Regulas Nr. 883/2013 11. panta 1. un 2. punkta, skatot tos tās 28. un 29. apsvēruma gaismā, izriet, ka OLAF veiktās izmeklēšanas rezultātā tika sagatavots galīgais izmeklēšanas ziņojums, kurš ir pieņemams pierādījums administratīvajos procesos vai tiesvedībās un kurā ir minēti tostarp izmeklēšanas secinājumi un OLAF ģenerāldirektora ieteikumi attiecībā uz to, vai būtu jāveic kādas darbības. Saskaņā ar minētās regulas 11. panta 4. punktu OLAF nosūta šo ziņojumu attiecīgajai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai, kas veic atbilstošās darbības, tostarp disciplinārus vai tiesas noteiktus pasākumus, kuri izriet no iekšējās izmeklēšanas rezultātiem, un par to ziņo OLAF, ievērojot ziņojumam pievienotajos ieteikumos noteikto termiņu, kā arī pēc OLAF pieprasījuma. Šajā gadījumā tieši šādos apstākļos Revīzijas palāta sagatavoja 2018. gada 5. oktobra provizorisko ziņojumu, pamatojoties uz OLAF ziņojumu.

106

Otrkārt, ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 883/2013 1. panta 4. punktu OLAF iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās, kas izveidotas saskaņā ar Līgumiem vai pamatojoties uz tiem, veic administratīvu izmeklēšanu, lai apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkādas citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses; to sauc par “iekšējo izmeklēšanu”. No šīs regulas izriet, ka šādā izmeklēšanā OLAF ir tiesības tūlīt un bez brīdinājuma piekļūt jebkurai iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru būtiskai informācijai, tostarp informācijai datubāzēs un telpām. Tas var saņemt jebkura dokumenta kopijas vai izrakstus vai arī jebkura informācijas nesēja saturu, kas ir iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru rīcībā. OLAF var arī pieprasīt no citiem personāla locekļiem mutisku informāciju, tostarp veicot nopratināšanu, un rakstisku informāciju. Tas var veikt pārbaudes uz vietas un inspekcijas uzņēmēju telpās, lai iegūtu pieeju informācijai, kas attiecas uz iekšējās izmeklēšanas lietu.

107

Turpretī tādai Savienības iestādei kā Revīzijas palāta nav šādu izmeklēšanas pilnvaru, it īpaši nolūkā noteikt un konstatēt kāda no tās locekļiem parādu.

108

Ņemot vērā šā sprieduma 89.–107. punktā sniegtos ievada apsvērumus, ir jāvērtē, vai attiecībā uz prasītāja lūgumiem atlīdzināt izdevumus, kas atbilst atgūstamo summu tabulas 1.–261. pozīcijai, Revīzijas palāta noteikt parādu atbilstoši šīm pozīcijām un pieprasīt to atmaksāt varēja jau no brīža, kad šie lūgumi iesniegti, kā apgalvo prasītājs, vai sākot ar OLAF ziņojuma datumu, kā apgalvo Revīzijas palāta. Šīs vērtēšanas vajadzībām aplūkojamie lūgumi ir jāsadala trīs grupās.

1)

Par prasītāja lūgumu atlīdzināt izdevumus pirmo grupu

109

Jānorāda, ka starp prasītāja lūgumiem atlīdzināt izdevumus, kuri atbilst atgūstamo summu tabulas 1.–261. pozīcijai, daudzos no tiem bija ietverts a priori ticams pamatojums, kas brīdī, kad prasītājs šos lūgumus iesniedza, neprasīja Revīzijas palātai veikt nekādu papildu pārbaudi. Attiecībā uz šiem lūgumiem pirms OLAF izmeklēšanas beigām Revīzijas palātai nebija informācijas, kas liktu tos apstrīdēt.

110

Pirmkārt, starp šiem lūgumiem atlīdzināt izdevumus ir lūgumi, kas minēti atgūstamo summu tabulas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 12., 14., 15., 16., 17., 19., 20., 23., 24., 29. (daļēji), 31., 41., 43., 54., 57. (daļēji), 59., 60., 61., 63. (daļēji), 65., 66., 68., 69., 70., 81., 84., 85., 88., 89., 92., 94., 95., 96., 97., 111., 116., 118. (daļēji), 120., 133., 150., 168., 169., 171., 175., 183., 184., 190., 194., 203., 204., 207., 208., 211., 215., 218., 221., 229. (daļēji), 236., 238., 248., 258. un 260. pozīcijā un kas attiecas uz prasītāja tikšanās reizēm ar politiķiem vai – dažos atsevišķos gadījumos – ar viņu biroju locekļiem vai uz prasītāja piedalīšanos attiecīgās politiskās partijas darbībās.

111

Jānorāda, ka, pirmām kārtām, tikai OLAF izmeklēšanā tika noskaidrots, ka prasītājs savu pilnvaru termiņa laikā vismaz 188 reizes bija ticies ar Beļģijas politiķiem, kuri galvenokārt bija tās pašas attiecīgās politiskās partijas biedri, kurai bija pieslējies arī prasītājs. Saskaņā ar OLAF ziņojumu šis skaitlis atbilst 24 % no visām prasītāja tikšanās reizēm vai pusdienām, par kurām iesniegti lūgumi atlīdzināt izdevumus. Jākonstatē, ka tas attiecas uz darbībām, kuras minētas atgūstamo summu tabulas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 12., 14., 15., 16., 19., 20., 23., 24., 29. (daļēji), 31., 41., 43., 54., 57. (daļēji), 59., 63. (daļēji), 65., 66., 70., 84., 88., 89., 92., 96., 97., 111., 116., 118. (daļēji), 133., 150., 168., 169., 171., 183., 184., 190., 194., 203., 204., 208., 211., 215., 218., 236., 238. un 248. pozīcijā.

112

Otrām kārtām, tāpat OLAF bija tas, kurš konstatēja saikni starp tikšanās reizēm ar Beļģijas politiķiem un attiecīgās politiskās partijas valdes iknedēļas sanāksmēm. Šajā ziņā no OLAF ziņojuma izriet, ka tas izmeklēšanā savāca 44 sanāksmju protokolus, kuros norādīta attiecīgās politiskās partijas valdes locekļu klātbūtne laikā no 2008. gada 17. novembra līdz 2010. gada 29. aprīlim. OLAF konstatēja, ka prasītājs piedalījies 28 sanāksmēs. Jākonstatē, ka šajā ziņā runa ir par prasītāja darbībām, kas minētas atgūstamo summu tabulas 54., 60., 61., 68., 70., 81., 84., 85., 88. un 94. pozīcijā.

113

Attiecībā uz prasītāja klātbūtni citās attiecīgās politiskās partijas valdes sanāksmēs OLAF norādīja, ka, ņemot vērā, ka prasītājs bija balsstiesīgs loceklis, viņam vajadzēja regulāri piedalīties šajās valdes iknedēļas sanāksmēs līdz 2008. gada novembrim. Saskaņā ar OLAF ziņojumu prasītāja komandējuma rīkojumu pārbaudē atklājās, ka laikā no 2006. gada marta līdz 2008. gada novembrim prasītājam bija 27 komandējumi pirmdienās nolūkā satikties ar attiecīgās politiskās partijas biedriem un ka šie komandējumi tam ļāva piedalīties šīs politiskās partijas valdes iknedēļas sanāksmēs. Vispārējā tiesa konstatē, ka šajā ziņā runa ir par atgūstamo summu tabulas 1., 5., 7., 12., 17., 19., 23. un 24. pozīciju. It īpaši kā viena no šīm darbībām OLAF ziņojumā ir minēta 2008. gada 7. aprīļa sanāksme, kas attiecas uz atgūstamo summu tabulas 19. pozīciju.

114

Attiecībā uz prasītāja klātbūtni šajās sanāksmēs pēc 2010. gada aprīļa OLAF norādīja, ka tā izmeklēšanā to nebija iespējams noskaidrot, tomēr prasītāja kā biedra bez balsstiesībām statuss prasīja viņa klātbūtni vismaz ikmēneša sanāksmēs, kas notika katra mēneša pirmajā pirmdienā. Šajā ziņā no OLAF ziņojuma izriet, ka, pārbaudot prasītāja komandējumus laikā no 2010. gada aprīļa līdz 2017. gada decembrim, atklājās, ka ir bijuši 17 komandējumi uz Briseli (Beļģija) mēneša pirmajā pirmdienā nolūkā satikties ar attiecīgās politiskās partijas atbildīgajām personām, kuras, šķiet, bija iesaistītas šīs partijas pārvaldībā. Vispārējā tiesa konstatē, ka prasītāja darbības, kas minētas atgūstamo summu tabulas 171., 203. un 238. pozīcijā, atbilst šai situācijai.

115

Turklāt no piezīmēm prasītāja plānotājā izriet, ka 120., 175. un 221. pozīcijā minēto komandējumu mērķis bija piedalīties attiecīgās politiskās partijas parlamentārajās dienās, 207. un daļēji 229. pozīcijā norādīto komandējumu mērķis bija piedalīties šīs partijas Jaungada pieņemšanās, 258. pozīcijā minētā komandējuma mērķis bija piedalīties minētās partijas biedriem paredzētā pilsētas apmeklējumā, kā arī 69. un 260. pozīcijā norādīto komandējumu mērķis bija attiecīgi piedalīšanās tās pašas partijas kongresā un informatīvā sanāksmē (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 451. punkts).

116

Otrkārt, saistībā ar prasītāja attiecībām ar pārstāvības organizācijām un apvienībām, kas minētas atgūstamo summu tabulas 32., 48., 83., 93., 118. (daļēji), 131., 132., 134. un 135., 137., 143., 154., 155., 170., 174. (daļēji), 192., 209., 217., 219., 224., 227., 228., 242., 256. un 261. pozīcijā, OLAF konstatēja, ka lielākoties šīs attiecības skāra vietējas organizācijas, piemēram, prasītāja izcelsmes reģiona tirdzniecības un rūpniecības kameru, viņa izcelsmes vietas rūpniecības nozares grupu un vietējo darba devēju apvienību, kuru darbības laukā ietilpa tikai prasītāja izcelsmes reģions. Šīm darbībām ir jāpielīdzina arī darbības, kuras minētas atgūstamo summu tabulas 39., 138. un 196. pozīcijā, kas attiecas uz tādu personu loka oficiāliem ielūgumiem, kuru mērķis ir stiprināt Flandrijas uzņēmumu klātbūtni Briselē. Atsaucoties uz OLAF ziņojumu, konkrēti tā 5., 18., 29. un 37. lappusē, atgūstamo summu tabulā ir norādīts, ka šis personu loks, kura mērķis ir stiprināt Flandrijas uzņēmumu klātbūtni Briselē, rīko tikšanās, lai ļautu Flandrijas uzņēmējiem tikties ar Beļģijas diplomātiem, kas pilda pienākumus ārvalstīs, un ka šīs darbības nebija saistītas ar prasītāja kā Revīzijas palātas locekļa pienākumiem. Prasītāja klātbūtne izriet arī no attiecīgās politiskās partijas biroja sanāksmju protokoliem datumā, kurš atbilst 39. pozīcijā minētā komandējuma datumam.

117

Treškārt, saistībā ar 18., 29. (daļēji), 100. (daļēji), 114. un 239. pozīcijā minētajiem prasītāja lūgumiem atlīdzināt izdevumus, kuri attiecās uz tikšanās reizēm ar personu, kas komandējuma rīkojumos bija konkrēti norādīta kā “CEO” (priekšsēdētājs-ģenerāldirektors), “[uzņēmuma] CEO” vai “CEO, priekšsēdētājs”, OLAF konstatēja, ka laikā no 2008. līdz 2015. gadam prasītājs bija ticies ar šo personu astoņas reizes un tolaik šī persona bija valdes priekšsēdētājs holdingam, kurā prasītājs bija akcionārs, kā norādīts viņa 2017. gada interešu deklarācijā. Turklāt nopratināšanā, kas veikta OLAF izmeklēšanas laikā, prasītājs paskaidroja, ka attiecīgā satiktā persona bija viņa sens draugs un “liels iedvesmas avots”.

118

Ceturtkārt, runājot par prasītāja lūgumiem atlīdzināt izdevumus, kas minēti 75. un 86. pozīcijā un kas attiecās uz viņa tikšanās reizēm ar personu, kura norādīta kā “[uzņēmuma] CEO”, 2009. gada 21. decembrī un 2010. gada 15. martā, OLAF skaidri minēja šīs abas tikšanās reizes savā ziņojumā, norādot, ka tās sakrita ar Savienības izmeklēšanu par Beļģijas valsts piešķirtu valsts atbalstu šim uzņēmumam. OLAF arī konstatēja, ka prasītājs ar satikto personu sazinājās saistībā ar šo izmeklēšanu un ka viņš palīdzēja nodibināt tiešu saziņu ar kāda Eiropas Komisijas locekļa biroju un kādu personu, kas tolaik bija attiecīgās politiskās partijas priekšsēdētājs. Turklāt no attiecīgās politiskās partijas biroja sanāksmju protokoliem izriet, ka prasītājs piedalījās šādā sanāksmē datumā, kas atbilst 86. pozīcijā minētā komandējuma datumam.

119

Piektkārt, prasītāja lūgumi atlīdzināt izdevumus, kas minēti 45., 130., 199., 202., 230., 232., 253. un 257. (daļēji) pozīcijā, ir saistīti ar darbībām, kuras OLAF kvalificēja kā privātas. OLAF konstatēja, ka šie lūgumi atlīdzināt izdevumus skāra attiecīgi pusdienas ar Beļģijas Veselības apdrošināšanas organizācijas priekšsēdētāju, tikšanos ar medību biedru, tikšanos ar revīzijas uzņēmuma atbildīgo personu saistībā ar darba piedāvājumu prasītāja dēlam, prasītāja dalību kāda drauga bērna kāzās, divas tikšanās ar uzņēmuma, kurā nodarbināts viens no prasītāja bērniem, direktoru, tikšanos ar kādu Beļģijas politiķi saistībā ar privātu jautājumu un prasītāja dalību bijušā attiecīgās politiskās partijas biedra rīkotā dārza ballītē. No attiecīgās politiskās partijas biroja sanāksmju protokoliem arī izriet, ka prasītājs piedalījās šādā sanāksmē datumā, kas atbilst 45. pozīcijā minētā komandējuma datumam.

120

Šā sprieduma 119. punktā minētajām darbībām ir jāpielīdzina lūgumi atlīdzināt izdevumus, kas minēti 82., 115. un 121. pozīcijā. 115. pozīcijā minētā darbība attiecās uz pusdienām ar kādu uzņēmuma direktoru 2010. gada 10. septembrī. Savukārt saistībā ar darbībām, kuras minētas 82. un 121. pozīcijā un kas attiecās uz “[..] [k-gu], CEO” un “[..] oficiālo ielūgumu”, OLAF konstatēja, ka runa bija par tikšanos ar kādu nekustamo īpašumu attīstītāju privātos nolūkos.

121

Sestkārt, OLAF ziņojumā ir minētas arī prasītāja darbības, kas saistītas ar tikšanās reizēm ar kādu Krievijas Federācijas diplomātu, ar diviem Komisijas locekļiem, ar kādas Eiropas lobiju grupu apvienības ģenerāldirektoru, kā arī Beļģijas karali. Šīs darbības atbilst atgūstamo summu tabulas 56., 57. (daļēji), 108., 122. un 223. pozīcijai.

122

Vispirms attiecībā uz atgūstamo summu tabulas 56. pozīcijā minēto tikšanos ar Krievijas Federācijas diplomātu OLAF konstatēja, ka prasītājs ar šo diplomātu bija ticies jautājumā, kas saistīts ar bērna no Krievijas adopciju Beļģijas ģimenē. Saskaņā ar OLAF ziņojumu prasītāja digitālajā plānotājā bija ierakstīta piezīme par grūtībām, kas radušās minētās adopcijas lietā, un attiecīgais diplomāts bija gatavs sniegt palīdzību saistībā ar formalitātēm, lai atrisinātu problēmu. Turklāt OLAF norādīja, ka prasītājs ar šo pašu diplomātu ticies 2009. gada 22. jūnijā un atkārtoti – 6. jūlijā un viņa komandējuma rīkojumos bija norāde “sanāksme ar [diplomātu]”, neminot šo sanāksmju patieso tematu. OLAF uzskatīja, ka šīs tikšanās bija privāta rakstura. Atsauce uz šo prasītāja darbību ir minēta ziņojuma daļā “Pieklājības vizītes pie uzņēmējiem un paziņām privātos nolūkos”.

123

Turpinot, attiecībā uz 57. (daļēji) un 108. pozīcijā minētajām prasītāja tikšanās reizēm ar Komisijas locekļiem no OLAF ziņojuma izriet, ka, pirmām kārtām, prasītājs sazinājās tieši ar Komisijas locekļa biroju saistībā ar kādas organizācijas sniegtu subsīdiju finansējumā, kas paredzēts Eiropas kultūras festivālu atbalstam. Otrām kārtām, OLAF konstatēja, ka prasītājs bija rīkojis sanāksmi ar Komisijas locekli un kādu citu personu un piedalījies tajā, lai apspriestu kādas lobiju grupu apvienības nostāju attiecībā uz Eiropas stratēģiju pētniecības un inovāciju jomā. Saskaņā ar OLAF ziņojumu šī otrā persona tikās ar prasītāju papildsanāksmē 2010. gada 18. oktobrī; šī darbība ir minēta atgūstamo summu tabulas 122. pozīcijā.

124

Visbeidzot attiecībā uz atgūstamo summu tabulas 223. pozīcijā minēto prasītāja tikšanos ar Beļģijas karali OLAF, izmantojot prasītāja plānotāju, konstatēja, ka karaliskā ģimene viņu bija uzaicinājusi piedalīties “karaliskajās medībās” kādā pilsētā Beļģijā.

125

Septītkārt, attiecībā uz atgūstamo summu tabulas 63. pozīcijā (daļēji) minēto komandējumu saistībā ar “Eiropas studiju iestādes akadēmiskā gada atklāšanas ceremoniju” – atgūstamo summu tabulā ir atsauce uz prasītāja plānotāju, norādot, ka viņš nepiedalījās šajā ceremonijā, jo viņš nebija minēts to Eiropas publisko personu sarakstā, kuras tajā piedalījās.

126

Astotkārt, attiecībā uz atgūstamo summu tabulas 74. pozīcijā minēto komandējumu saistībā ar privāta uzņēmuma vadītāja ielūgumu no prasītāja plānotāja izriet, ka šīs tikšanās mērķis bija koncerta apmeklējums.

127

Devītkārt, attiecībā uz atgūstamo summu tabulas 128. pozīcijā minēto komandējumu saistībā ar prasītāja piedalīšanos konferencē, ko Eiropas Parlamentā rīkoja organizācija, kurā apvienojušies Eiropas zemes īpašnieki un pārvaldītāji, no OLAF ziņojuma izriet, ka prasītāja dalība šīs organizācijas pasākumos bija saistīta ar viņa ārējo darbību, kura atbilst viņa izcelsmes reģiona vides fonda priekšsēdētāja amatam un kurai Revīzijas palāta bija sniegusi atļauju ar 2015. gada 30. aprīļa lēmumu (skat. arī šā sprieduma 33. punktu). OLAF arī konstatēja, ka abas organizācijas strādāja ciešā sadarbībā un izmantoja vienus administratīvos pakalpojumus un personālu.

128

Desmitkārt, attiecībā uz 100. pozīcijā minēto lūgumu atlīdzināt izdevumus saistībā ar tikšanos ar valsts ministru – atgūstamo summu tabulā, atsaucoties uz prasītāja plānotāju, ir norādīts, ka satiktā persona bija Flandrijas politiķis, kurš vairs nebija ministrs kopš 2003. gada.

129

Vienpadsmitkārt, attiecībā uz 173. pozīcijā minēto lūgumu atlīdzināt izdevumus saistībā ar prasītāja darba pusdienām ar Eiropas Parlamenta deputātu no Vācijas – atgūstamo summu tabulā, atsaucoties uz prasītāja plānotāju un OLAF ziņojuma 5., 18., 29. un 37. lappusi, ir precizēts, ka šofera pakalpojumi tika izmantoti privātiem mērķiem, jo prasītājs lūdza šos pakalpojumus uz trim dienām saistībā tikai ar vienām pusdienām.

130

Divpadsmitkārt, attiecībā uz 187. pozīcijā minēto lūgumu atlīdzināt izdevumus saistībā ar “[princeses] oficiālu ielūgumu” – atgūstamo summu tabulā, atsaucoties uz prasītāja plānotāju, ir precizēts, ka dienesta automašīna tika izmantota privātiem mērķiem un šoferim nācies ar vilcienu atgriezties Luksemburgā.

131

Trīspadsmitkārt, attiecībā uz 191. pozīcijā minēto lūgumu atlīdzināt izdevumus, par kuru ir norādīts “Committee of Foreign Affairs – SR No 1/2011 Devolution”, – atgūstamo summu tabulā, atsaucoties uz prasītāja plānotāju, ir norādīts, ka prasītājs izmantoja šofera pakalpojumus privātiem mērķiem pēc komandējuma.

132

Četrpadsmitkārt, saistībā ar atgūstamo summu tabulas 147. pozīcijā minēto lūgumu atlīdzināt šofera izdevumus, kuri attiecas uz Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komitejas sanāksmi un kādas apvienības pusdienu konferenci, šajā tabulā, atsaucoties uz prasītāja plānotāju, ir norādīts, ka runa ir par komandējumu “bez dienas naudas izmaksas”, jo tas bija prasītāja ārsta apmeklējums, saistībā ar kuru šoferim vajadzēja ar vilcienu braukt no Luksemburgas uz Briseli un ar dienesta mašīnu pārvest prasītāju atpakaļ uz Luksemburgu.

133

Piecpadsmitkārt, attiecībā uz 157. pozīcijā minēto lūgumu atlīdzināt izdevumus saistībā ar tikšanos ar premjerministru un kāda revīzijas uzņēmuma atbildīgo – atgūstamo summu tabulā, atsaucoties uz prasītāja plānotāju, ir minēts, ka tikšanās ar šī uzņēmuma algotajiem darbiniekiem no plkst. 15.30 līdz plkst. 18.00 tādu personu lokā, kuru mērķis ir stiprināt Flandrijas uzņēmumu klātbūtni Briselē, – šīs tikšanās dēļ prasītāja un šofera atmaksājamie komandējuma izdevumi bija divkāršojušies un bija divkāršojies arī šofera darba laiks – bija problemātiska, jo tai nebija saistības ar Revīzijas palātas darbu. Turklāt šajā tabulā ir norādīts, ka šoferim bija jādodas uz Briseli ar vilcienu, jo prasītājs bija paturējis dienesta automašīnu.

134

Sešpadsmitkārt, attiecībā uz 229. pozīcijā (daļēji) minēto lūgumu atlīdzināt izdevumus saistībā ar komandējuma izdevumiem sakarā ar oficiālu ielūgumu uz kādu Francijas pili uz “Eiropas iestāžu dienu” – atgūstamo summu tabulā, atsaucoties uz prasītāja plānotāju, ir norādīts, ka tas ir izklaides pasākums, proti, piedalīšanās medībās Francijā, pavadot divas naktis viesnīcā uz vietas.

135

Visbeidzot, septiņpadsmitkārt, attiecībā uz atgūstamo summu tabulas 13., 33., 47., 73., 76., 80., 103., 104., 161., 163., 164., 177., 210., 225., 237., 251. un 259. pozīcijā minētajiem lūgumiem atlīdzināt izdevumus saistībā ar tikšanās reizēm ar privātu uzņēmumu atbildīgajām personām, tostarp starptautisko revīzijas uzņēmumu atbildīgajām personām, – atgūstamo summu tabulā, atsaucoties uz OLAF ziņojumu, it īpaši tā 5., 18., 29. un 37. lappusi, kā arī dažos gadījumos uz prasītāja plānotāju, ir norādīts: attiecībā uz 13. pozīcijā minēto lūgumu atlīdzināt izdevumus – “uzņēmējam izmaksātas pusdienas (“komandējums bez dienas naudas izmaksas”, ko [prasītājs] vēlāk atzinis par privātu)”; attiecībā uz 33. pozīcijā minēto lūgumu – “pieņemšana par godu uzņēmuma [priekšsēdētājam-ģenerāldirektoram] [..], kurš ir arī [cita uzņēmuma] valdes loceklis (arī pats prasītājs līdz 2006. gada 30. jūnijam bija šīs valdes loceklis)”; attiecībā uz 47., 103., 161. un 210. pozīcijā minētājiem lūgumiem – atbilstoši aprakstam ielūgumā “[revīzijas uzņēmuma] un tā interesēs rīkots pasākums nav saderīgs ar Revīzijas palātas locekļa pienākumiem”; attiecībā uz 73. un 76. pozīcijā minētajiem lūgumiem – “tikšanās ar [prasītāja] izcelsmes reģiona grāmatvežu sabiedrības vadītāju”; attiecībā uz 80. pozīcijā minēto lūgumu – “privāts koncerts – izklaides pasākums”; attiecībā uz 104. pozīcijā minēto lūgumu – “tikšanās ar uzņēmuma [..] [priekšsēdētāju-ģenerāldirektoru]”; attiecībā uz 163. pozīcijā minēto lūgumu – “tikšanās ar [uzņēmuma] ģenerāldirektoru”; attiecībā uz 164. pozīcijā minēto lūgumu – “tikšanās ar medību partneri [..], [kādas Beļģijas sabiedrības] vadītāju”; attiecībā uz 177. pozīcijā minēto lūgumu – “tikšanās ar [kādas] Flandrijas ieguldījumu sabiedrības administratoru”; attiecībā uz 225. pozīcijā minēto lūgumu – “privāts kultūras pasākums (opera “Traviata” La Monnaie teātrī Briselē), uz kuru [prasītāju] bija ielūdzis kāds uzņēmums”; attiecībā uz 237. pozīcijā minēto lūgumu – “tikšanās kādā Briseles viesnīcā ar [kāda] revīzijas un konsultāciju uzņēmuma dalībnieku”; attiecībā uz 251. pozīcijā minēto lūgumu – “pusdienas, kas izmaksātas Haseltas [Hasselt] (Flandrija [Beļģija]) grāmatvežu sabiedrības [priekšsēdētājam-ģenerāldirektoram], ar kuru [prasītājs] tiekas arī nākamā dienā, šoreiz komandējuma rīkojuma piesegā”, un attiecībā uz 259. pozīcijā minēto lūgumu – “izklaide: piedalīšanās mūzikas festivālā Odegand Ģentē [Gent] (Beļģija) kādā sestdienā”.

136

Tādējādi attiecībā uz lūgumiem atlīdzināt izdevumus, kas minēti atgūstamo summu tabulas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 23., 24., 29., 31., 32., 33., 39., 41., 43., 45., 47., 48., 54., 56., 57., 59., 60., 61., 63., 65., 66., 68., 69., 70., 73., 74., 75., 76., 80., 81., 82., 83., 84., 85., 86., 88., 89., 92., 93., 94., 95., 96., 97., 100., 103., 104., 108., 111., 114., 115., 116., 118. (daļēji), 120., 121., 122., 128., 130., 131., 132., 133., 134. un 135., 137., 138., 143., 147., 150., 154., 155., 157., 161., 163., 164., 168., 169., 170., 171., 173., 174. (daļēji), 175., 177., 183., 184., 187., 190., 191., 192., 194., 196., 199., 202., 203., 204., 207., 208., 209., 210., 211., 215., 217., 218., 219., 221., 223., 224., 225., 227., 228., 229., 230., 232., 236., 237., 238., 239., 242., 248., 251., 253., 256., 257. (daļēji), 258., 259., 260. un 261. pozīcijā, Revīzijas palātai parastos apstākļos tikai pēc OLAF izmeklēšanas bija iespēja saistībā ar minētajām pozīcijām pieprasīt parāda apmaksu Regulas 2018/1046 98. panta 2. punkta otrās daļas izpratnē.

137

Tā kā Revīzijas palāta OLAF ziņojumu saņēma tikai 2018. gada 2. jūlijā un sagatavoja savu provizorisko ziņojumu par šā sprieduma 136. punktā norādītajās atgūstamo summu tabulas pozīcijās minētajiem lūgumiem atlīdzināt izdevumus 2018. gada 5. oktobrī, ņemot vērā šā sprieduma 54. punktā izklāstītos apstākļus, ir jāuzskata, ka Revīzijas palāta varēja savu parādu apzināt un konstatēt kā drošu, tikai sākot no 2018. gada 2. jūlija, un tādējādi tā informēja prasītāju par viņa parādu, ievērojot noteikto piecu gadu termiņu pēc parāda konstatēšanas atbilstoši Regulas 2018/1046 98. panta 2. punkta otrajai daļai. Šajos apstākļos attiecībā uz lūgumiem atlīdzināt izdevumus, kas minēti šā sprieduma 136. punktā norādītajās atgūstamo summu tabulas pozīcijās, nav iestājies noilgums.

2)

Par prasītāja lūgumu atlīdzināt izdevumus otro grupu

138

Jākonstatē, ka dažos no prasītāja lūgumiem atlīdzināt izdevumus, kas atbilst atgūstamo summu tabulas 1.–261. pozīcijai, bija ietverta nepilnīga vai aizdomas raisoša informācija, kas pamatoja OLAF pārbaužu veikšanu, un tādējādi tikai pēc OLAF izmeklēšanas Revīzijas palātai bija iespējams konstatēt parādu.

139

Pirmām kārtām, tie ir prasītāja lūgumi atlīdzināt izdevumus, kuros bija minētas a priori pārāk augstas summas.

140

Pirmkārt, lūgumos atlīdzināt reprezentācijas izdevumus, kas minēti atgūstamo summu tabulas 27., 90., 98., 152. un 257. (daļēji) pozīcijā un kas attiecās uz prasītāja tikšanās reizēm ar politiķiem vai – nedaudzos gadījumos – ar viņu biroju locekļiem, bija norādītas summas attiecīgi 753 EUR par vakariņām ar trim personām (27. pozīcija), 1159 EUR par vakariņām ar piecām personām (90. pozīcija), 799 EUR par vakariņām ar divām personām (98. pozīcija), 884 EUR par vakariņām ar četrām personām (152. pozīcija) un 802 EUR par vakariņām ar trim personām (257. pozīcija).

141

Otrkārt, lūgumos atlīdzināt reprezentācijas izdevumus, kas minēti atgūstamo summu tabulas 22., 55., 110., 160., 216., 243. un 245. pozīcijā un kas attiecās uz prasītāja dzīvesvietā rīkotām pieņemšanām, bija norādītas summas attiecīgi 2520,68 EUR 18 personām (22. pozīcija), 1976 EUR 12 personām (55. pozīcija), 2271,36 EUR 11 personām (110. pozīcija), 3018,90 EUR 16 personām (160. pozīcija), 2340 EUR 10 personām (216. pozīcija), 1897,28 EUR 9 personām (243. pozīcija) un 2069,76 EUR 10 personām (245. pozīcija).

142

Treškārt, atgūstamo summu tabulas 123. pozīcijā minētais lūgums atlīdzināt reprezentācijas izdevumus attiecās uz vakariņām ar 11 personām, to vidū diviem uzņēmumu “CEO” un attiecīgās politiskās partijas priekšsēdētāju par summu 2352 EUR.

143

Visbeidzot, ceturtkārt, atgūstamo summu tabulas 252. pozīcijā minētajā lūgumā atlīdzināt komandējuma izdevumus un izmaksāt dienas naudu saistībā ar prasītāja piedalīšanos vasaras forumā Šveicē bija noradīta summa 3931,20 EUR.

144

Otrām kārtām, Revīzijas palāta apmierināja dažus prasītāja lūgumus atlīdzināt izdevumus, kuros nebija ietverta būtiska informācija par darbībām, uz ko tie attiecās.

145

Pirmkārt, atgūstamo summu tabulas 42., 44., 49., 50., 51., 139., 178., 188., 205., 234. un 235., kā arī 254. un 255. pozīcijā minētie lūgumi atlīdzināt izdevumus attiecās uz tikšanos ar kādu personu, kurai norādīts uzvārds, bet trūkst precizējumu par tās statusu.

146

Otrkārt, atgūstamo summu tabulas 21., 28., 40. un 162. pozīcijā minētajos prasītāja lūgumos atlīdzināt izdevumus ir norādītas tikšanās ar personu, kas apzīmēta tikai kā “pētījumu vadītājs”, “ģenerāldirektors”, “direktors” un “grāfs”.

147

Treškārt, atgūstamo summu tabulas 46., 53., 67., 79., 99., 101., 113., 159. un 181. pozīcijā minētos prasītāja lūgumus atlīdzināt izdevumus viņš ir pamatojis, norādot tikai attiecīgi – “[universitātes kompleksa] oficiāls ielūgums” (46. un 159. pozīcija), “[universitāte]” (53. pozīcija), “oficiāls ielūgums” (67. un 79. pozīcija), “[universitātes] oficiāls ielūgums” (99. pozīcija), “oficiāls ielūgums [uz orķestra dārza svētkiem]” (101. pozīcija), “[nekustamā īpašuma aģents]” (113. pozīcija) un “2010. gada ziņojuma prezentācija” (181. pozīcija).

148

Ceturtkārt, prasītāja lūgumos atlīdzināt izdevumus, kas minēti atgūstamo summu tabulas 38., 62., 64., 77., 78., 107., 109., 112., 124., 126., 127., 129., 136., 140., 141., 142., 144., 145., 146., 148., 149., 156., 158., 165., 166., 172., 176., 179., 180., 182., 189., 193., 195., 197., 198., 200., 206., 212., 213., 220., 222., 226., 231., 233., 240., 241., 244., 246., 247., 249. un 250. pozīcijā, ir norādīti šofera izdevumi, kuriem kā pamatojums ir minēts “doties pakaļ [prasītājam] uz Verbjē [Verbier]”, “vest [prasītāju]”, “vadīt automašīnu CD [..] uz Verbjē (Šveice)”, “doties pakaļ CD [..]”, “vadīt dienesta automašīnu”, “vadīt automašīnu CD [..]”, “vest CD [..]”, “doties pakaļ [prasītājam]”, “atvest dokumentus” un “atvest svarīgus dokumentus” vai arī nav norādīts nekāds pamatojums.

149

Ir taisnība, ka tad, ja Revīzijas palāta būtu rīkojusies ar pienācīgu rūpību, tā būtu varējusi lūgt prasītājam sniegt papildu pamatojumu attiecībā uz šā sprieduma 140.–143. punktā minētajām a priori pārāk augstajām summām un attiecībā uz trūkstošajiem precizējumiem saistībā ar šā sprieduma 145.–148. punktā minētajiem prasītāja lūgumiem atlīdzināt izdevumus. Šāda pieeja tai būtu ļāvusi reaģēt brīdī, kad prasītājs iesniedza šos lūgumus, un attiecīgā gadījumā apzināt un konstatēt parādu.

150

Tomēr no lietas materiāliem izriet, ka OLAF izmeklēšana sniedza papildu precizējumus par prasītāja darbībām, par kurām bija iesniegti visi prasītāja lūgumi atlīdzināt izdevumus, kas norādīti šā sprieduma 140.–143. un 145.–148. punktā minētajās atgūstamo summu tabulas pozīcijās, kā arī sniedza papildu precizējumus minēto darbību analīzē. Šie precizējumi Revīzijas palātai nebija zināmi brīdī, kad prasītājs iesniedza lūgumus atlīdzināt izdevumus, un tādēļ tā šos lūgumus apstrīdēja tikai pēc OLAF izmeklēšanas.

151

Attiecībā uz prasītāja lūgumiem atlīdzināt izdevumus, kas norādīti šā sprieduma 140. un 142. punktā minētajās tabulas pozīcijās, ir jāatsaucas uz šā sprieduma 110., 111., 117. un 118. punktu, kuros ir izklāstīta OLAF izmeklēšanas laikā precizētā informācija attiecībā uz prasītāja darbībām, kas atbilst minētajiem lūgumiem.

152

Prasītāja lūgumi atlīdzināt izdevumus, kas norādīti šā sprieduma 141. punktā minētajās tabulas pozīcijās, proti, atgūstamo summu tabulas 22., 55., 110., 160., 216., 243. un 245. pozīcijā, attiecas uz prasītāja dzīvesvietā rīkotām pieņemšanām. OLAF savā ziņojumā precizēja šo pieņemšanu mērķi un raksturu, kā arī prasītāja saikni ar viesiem. OLAF konstatēja, ka laikā no 2006. līdz 2016. gadam prasītājs sarīkoja trīspadsmit privātas un neoficiālas vakariņas izraudzītiem apmeklētājiem savā izcelsmes vietā. OLAF uzskata, ka viesu vidū ikreiz bija viens vai divi Beļģijas politiķi, kā arī daži draugi, kas ieņem svarīgus amatus privātajā sektorā; saskaņā ar formulējumu, kuru prasītājs lietojis kādā ielūguma vēstulē, šie pasākumi tika rīkoti ar mērķi pavadīt “patīkamu, nepiespiestu un lietderīgu vakaru izraudzītā flāmu sabiedrībā”. OLAF uzskatīja, ka visi viesi bija tuvi draugi, kas ievēroja pilnīgu sarunu diskrētumu un konfidencialitāti. OLAF ziņojumā arī bija precizēts, ka privātajās vakariņās bija piedalījušās 46 personas un ka, izņemot faktu, ka šīs personas bija prasītāja draugi, viņu saikni ar prasītāju var raksturot kā tādu, kas saistīta ar darbībām, kuras attiecas uz Beļģijas politiku, medībām, “CEO” amatiem un Savienības iestādēm.

153

Attiecībā uz prasītāja lūgumu atlīdzināt izdevumus, kas minēts šā sprieduma 143. punktā, proti, lūgumu, kurš minēts 252. pozīcijā un attiecas uz prasītāja komandējumu uz “vasaras forumu” Šveicē, OLAF izmeklēšanā vispirms precizēja, ka šim vasaras pasākumam nebija oficiālas programmas un ka no tā apraksta izriet, ka viesi piedalījās ekskursijās izklaides kontekstā. Turpinot OLAF citēja paziņojumu, kuru prasītājs bija nosūtījis Revīzijas palātas priekšsēdētājam, lai lūgtu atlīdzināt atbilstošos izdevumus, un kurā prasītājs šo vasaras forumu aprakstīja kā ievērojamu valdības pārstāvju, diplomātu, starptautisku organizāciju, politisko partiju un parlamentu pārstāvju tikšanos nolūkā apspriest aktuālos starptautiskās politikas jautājumus. Visbeidzot OLAF secināja, ka prasītājs, lai gan zināja, kāds bija šā pasākuma patiesais raksturs, bija sagrozījis informāciju par to, Revīzijas palātas priekšsēdētājam šo pasākumu raksturojot kā augsta līmeņa politisko diskusiju forumu, lai saņemtu izdevumu atmaksu.

154

Runājot par šā sprieduma 145.–148. punktā minētajiem prasītāja lūgumiem atlīdzināt izdevumus, pirmām kārtām, tie ir lūgumi, par kuriem OLAF savā ziņojumā sniedz šādus precizējumus:

–

attiecībā uz 44. pozīcijā minēto lūgumu atlīdzināt izdevumus ar nosaukumu “Vakariņas – [..] ielūgums” OLAF konstatēja, ka tās bija vakariņas ar kāda uzņēmuma administratoru un ka prasītājs bija šā uzņēmuma valdes loceklis līdz 2006. gada 30. jūnijam,

–

attiecībā uz 49. pozīcijā minēto lūgumu atlīdzināt izdevumus ar nosaukumu “Darba pusdienas ar [..]” – OLAF šo darbību sasaistīja ar mūzikas festivālu,

–

attiecībā uz 51. un 113. pozīcijā minētajiem lūgumiem atlīdzināt izdevumus attiecīgi ar nosaukumu “Tikšanās ar [..] un “[nekustamā īpašuma aģents]” OLAF konstatēja, ka šīs darbības bija saistītas ar prasītāja privātajiem īpašumiem Briselē,

–

attiecībā uz 101. pozīcijā minēto lūgumu atlīdzināt izdevumus ar nosaukumu “Oficiāls ielūgums uz [orķestra dārza svētkiem]” OLAF konstatēja, ka šai darbībai bija privāts raksturs,

–

attiecībā uz 205. pozīcijā minēto lūgumu atlīdzināt izdevumus ar nosaukumu “[..] k-gs” OLAF konstatēja, ka šī persona ir arhitekts, kurš konsultēja prasītāju saistībā ar dzīvokļa iegādi Briselē.

155

Otrām kārtām, starp prasītāja lūgumiem atlīdzināt izdevumus, kas minēti šā sprieduma 145.–148. punktā, ir lūgumi, attiecībā uz kuriem atgūstamo summu tabulā ir atsauces uz konkrētām OLAF ziņojuma lappusēm vai uz prasītāja plānotāju, kuri ir šā ziņojuma daļa, konkrēti neminot šos lūgumus ziņojumā; tajos sniegti šādi precizējumi:

–

attiecībā uz 21. un 40. pozīcijā minētajiem lūgumiem atlīdzināt izdevumus par divām prasītāja pusdienām ar “pētījumu vadītāju” – atgūstamo summu tabulā ir precizēts, ka tās bija tikšanās ar kādu attiecīgās politiskās partijas biedru, kā pierādījumus sniedzot OLAF ziņojuma 10., 11. un 12. lappusē minētos konstatējumus, bet attiecībā uz 40. pozīcijā norādīto darbību – prasītāja plānotāju,

–

attiecībā uz 28. pozīcijā minēto lūgumu atlīdzināt izdevumus ar nosaukumu “[..] k-gs, ģenerāldirektors” – atgūstamo summu tabulā ir atsauce uz OLAF ziņojuma 15. un 16. lappusi un 16. pielikumu; no minētā ziņojuma 16. lappuses izriet, ka satiktā persona bija ģenerāldirektors personu grupai, kas pārstāv privāto uzņēmumu darba devēju intereses Savienībā,

–

attiecībā uz 38. pozīcijā minēto lūgumu atlīdzināt izdevumus ar nosaukumu “Doties pakaļ [prasītājam] uz Verbjē (Šveice)” – atgūstamo summu tabulā, atsaucoties uz šoferu nopratināšanu izmeklēšanas laikā, ir precizēts, ka tas bija saistīts ar slēpošanas brīvdienām, kuru dēļ bija nepieciešams izmantot šofera pakalpojumus – šoferis devās pakaļ prasītājam uz viņa brīvdienu vietu un pārveda viņu atpakaļ uz viņa izcelsmes vietu,

–

attiecībā uz 42., 46., 50., 52. un 53. pozīcijā minētajiem lūgumiem atlīdzināt izdevumus attiecīgi ar nosaukumu “Pusdienas ar [..] k-gu”, “[Universitātes kompleksa] oficiāls ielūgums”, “Tikšanās ar [..] k-gu”, “[Mūzikas koledžas atbildīgās personas] ielūgums”, un “[Kāda universitāte]” – atgūstamo summu tabulā, atsaucoties uz prasītāja plānotājiem, ir precizēts, ka tie bija komandējumi “bez dienas naudas izmaksas” un attiecās uz reprezentācijas izdevumiem saistībā ar tikšanos ar tā apgabala prokuroru, kurš ietilpa prasītāja izcelsmes vietas pašvaldības teritorijā (42. pozīcija), un šofera izdevumiem saistībā ar došanos uz kādu vidusskolu prasītāja izcelsmes pilsētā, lai piedalītos vakara pasākumā (46. pozīcija), saistībā ar prasītāja vešanu uz privātu tikšanos (50. pozīcija), saistībā ar šofera pārvietošanos tādēļ, ka tam bija jāpārved prasītājs uz tā izcelsmes vietu pēc izklaides pasākuma, pēc tam jānakšņo viesnīcā un nākamajā dienā ar vilcienu jāatgriežas Luksemburgā (52. pozīcija), un saistībā ar prasītāja meitas diplomu izsniegšanas pasākumu (53. pozīcija),

–

attiecībā uz 62. pozīcijā minēto lūgumu atlīdzināt izdevumus ar nosaukumu “Vest [prasītāju]” – atgūstamo summu tabulā, atsaucoties uz prasītāja plānotāju, ir norādīts, ka prasītājam bija jābūt komandējumā kādā Beļģijas pilsētā otrdienā, 2009. gada 4. novembrī, no plkst. 10.30 līdz 13.00 (Eiropas studiju iestādes akadēmiskā gada atklāšanas ceremonija), tomēr prasītājs lūdza šoferim braukt viņam pakaļ iepriekšējā dienā uz viņa izcelsmes vietu, nevis uz Luksemburgu un pavadīt nakti viesnīcā. Tajā pašā tabulā ir arī precizēts, ka prasītājs lūdza šoferim no jauna viņu vest uz viņa izcelsmes vietu otrdienā, 4. novembrī, un pavadīt nakti tajā pašā viesnīcā, lai atkal vestu prasītāju uz Luksemburgu trešdienā, 5. novembrī,

–

attiecībā uz 64. un 78. pozīcijā minētajiem lūgumiem atlīdzināt izdevumus ar nosaukumu “Vest [prasītāju]” – atgūstamo summu tabulā, atsaucoties uz OLAF ziņojumu, ir norādīts, ka šīs darbības bija saistītas ar prasītāja piedalīšanos attiecīgās politiskās partijas biroja sanāksmē,

–

attiecībā uz 67. pozīcijā minēto lūgumu atlīdzināt izdevumus ar nosaukumu “Oficiāls ielūgums” – atgūstamo summu tabulā, atsaucoties uz prasītāja plānotāju un OLAF ziņojuma 8. lappusi, ir precizēts, ka šī darbība bija saistīta ar medībām, jo prasītājs bija lūdzis otram šoferim pievienoties viņam kādā Beļģijas pilsētā, kurā viņš medīja un kurā viņš jau atradās ar citu šoferi un dienesta automašīnu,

–

attiecībā uz 77., 107., 112., 195., 198., 212., 213. un 233. pozīcijā minētajiem lūgumiem atlīdzināt izdevumus ar nosaukumu “Vest CD [..]”, “Vest [prasītāju]” un “Doties pakaļ [prasītājam]” – atgūstamo summu tabulā, atsaucoties uz prasītāja plānotājiem un OLAF ziņojuma 5., 18., 29. un 37. lappusi, ir norādīts, ka šofera izdevumi saistībā ar braucieniem prasītāja izcelsmes pilsētā vai Briselē bija radušies bez kāda prasītāja komandējuma,

–

attiecībā uz 79. pozīcijā minēto lūgumu atlīdzināt izdevumus ar nosaukumu “Formal Invitation” – atgūstamo summu tabulā, atsaucoties uz prasītāja plānotāju un OLAF ziņojuma 5., 18., 29. un 37. lappusi, ir norādīts, ka šī darbība bija saistīta ar personu loka Jaungada pieņemšanu kādā viesnīcā ar mērķi stiprināt Flandrijas uzņēmumu klātbūtni Briselē,

–

attiecībā uz 99. pozīcijā minēto lūgumu atlīdzināt izdevumus – atgūstamo summu tabulā, atsaucoties uz prasītāja plānotāju, ir precizēts, ka komandējums, kurš bija saistīts ar kādas universitātes oficiālu ielūgumu, attiecās uz goda doktorantu diplomu izsniegšanu māksliniekiem kādā prasītāja izcelsmes reģiona universitātē un ka pēc šī pasākuma notika koncerts,

–

attiecībā uz 106., 151., 153., 167. un 214. pozīcijā minētajiem lūgumiem atlīdzināt izdevumus attiecīgi ar nosaukumu “Med. Dr. [..] – Komandējums bez dienas naudas izmaksas”, “[Universitātes slimnīcas] Prof. Dr. Med. [..]”, “Prof. Dr. [..]”, “[Universitātes slimnīcas] Prof. Dr. [..]” un “[..] Prof. Dr. [..]” – atgūstamo summu tabulā, atsaucoties uz prasītāja plānotāju, ir precizēts, ka šofera pakalpojumi tika izmantoti privātiem mērķiem ārsta apmeklējumiem,

–

attiecībā uz 109., 126., 145., 146., 148., 156., 158., 165., 179., 180., 188., 200., 206., 220., 226., 231., 240., 241., 244. un 246. pozīcijā minētajiem lūgumiem atlīdzināt izdevumus ar nosaukumu “Vest [prasītāju]” un “Vest CD [..]” – atgūstamo summu tabulā, atsaucoties uz prasītāja plānotāju, ir norādīts, ka šofera pakalpojumi tika izmantoti privātiem mērķiem, lai vestu prasītāju uz viņa izcelsmes vietu vai nodotu viņa rīcībā dienesta automašīnu, kamēr šoferim vajadzēja pavadīt nakti viesnīcā prasītāja izcelsmes vietā un nākamajā dienā doties atpakaļ ar vilcienu. Turklāt šiem lūgumiem atlīdzināt izdevumus ir jāpievieno 247. pozīcijā minētais lūgums ar nosaukumu “Vadīt dienesta automašīnu”, attiecībā uz kuru no atgūstamo summu tabulas, kurā ir atsauce uz prasītāja plānotāju, izriet, ka šoferim vajadzēja vadīt dienesta automašīnu, lai to nodotu prasītāja rīcībā Bornemā [Bornem] (Beļģija),

–

attiecībā uz 124., 176. un 181. pozīcijā minētajiem lūgumiem atlīdzināt izdevumus, no kuriem diviem pirmajiem ir nosaukums “Doties pakaļ [prasītājam]”, bet trešajam – “2010. gada ziņojuma prezentācija”, – atgūstamo summu tabulā, atsaucoties uz prasītāja plānotāju, ir precizēts, ka šofera pakalpojumi tika izmantoti privātiem mērķiem, jo pēc komandējuma prasītājs atgriezās savā izcelsmes vietā, nevis Luksemburgā,

–

attiecībā uz 127., 140., 149., 166., 182., 189., 193., 234. un 235. pozīcijā minētajiem lūgumiem atlīdzināt izdevumus ar nosaukumu “Vadīt dienesta automašīnu” un “Vest [prasītāju]” – atgūstamo summu tabulā, atsaucoties uz prasītāja plānotājiem, ir norādīts, ka šofera pakalpojumi tika izmantoti privātiem mērķiem, ciktāl prasītājs lūdza šoferim braukt viņam pakaļ uz viņa izcelsmes vietu vai Briseli un vest uz Luksemburgu,

–

attiecībā uz 129. pozīcijā minēto lūgumu atlīdzināt izdevumus ar nosaukumu “Vadīt dienesta automašīnu” – atgūstamo summu tabulā, atsaucoties uz prasītāja plānotāju, ir norādīts, ka šofera pakalpojumi tika izmantoti privātiem mērķiem, jo šoferis brauca pakaļ prasītāja sievai uz viņa izcelsmes vietu, lai vestu viņu uz Luksemburgā notiekošām vakariņām, kurās piedalījās Revīzijas palātas locekļi,

–

attiecībā uz 136. pozīcijā minēto lūgumu atlīdzināt izdevumus ar nosaukumu “Vest [prasītāju]” – atgūstamo summu tabulā, atsaucoties uz prasītāja plānotāju, ir norādīts, ka šofera pakalpojumi tika izmantoti privātiem mērķiem, jo šoferis pārveda prasītāju uz viņa izcelsmes vietu piektdienas pēcpusdienā, atstāja viņam dienesta automašīnu un ar vilcienu devās atpakaļ uz Luksemburgu,

–

attiecībā uz 139. pozīcijā minēto lūgumu atlīdzināt izdevumus ar nosaukumu “Tikšanās ar [..] k-gu un [..] k-gu” – atgūstamo summu tabulā ir atsauce uz prasītāja plānotāju un OLAF konstatējumiem tā ziņojuma 10., 11. un 12. lappusē,

–

attiecībā uz 141. pozīcijā minēto lūgumu atlīdzināt izdevumus ar nosaukumu “Atvest dokumentus” – atgūstamo summu tabulā, atsaucoties uz prasītāja plānotāju, ir norādīts, ka šofera pakalpojumi tika izmantoti privātiem mērķiem, paskaidrojot, ka:

–

attiecībā uz 142. pozīcijā minēto lūgumu atlīdzināt izdevumus ar nosaukumu “Vadīt automašīnu CD [..] uz Verbjē (Šveice)” – atgūstamo summu tabulā, atsaucoties uz prasītāja plānotāju un uz šofera nopratināšanu OLAF izmeklēšanas laikā, ir norādīts, ka šofera pakalpojumi tika izmantoti privātiem mērķiem,

–

attiecībā uz 144. pozīcijā minēto lūgumu atlīdzināt izdevumus ar nosaukumu “Vest [prasītāju]” – atgūstamo summu tabulā, atsaucoties uz prasītāja plānotāju un OLAF ziņojuma 5., 18., 29. un 37. lappusi, ir precizēts, ka šī darbība bija saistīta ar tikšanos ar kādas Flandrijas fotogrammetrijas sabiedrības vadītāju,

–

attiecībā uz 159. pozīcijā minēto lūgumu atlīdzināt izdevumus – atgūstamo summu tabulā, atsaucoties uz prasītāja plānotāju, ir precizēts, ka komandējums, kura pamatā bija kādas universitātes kompleksa oficiāls ielūgums, bija saistīts ar vidusskolu prasītāja izcelsmes pilsētā un ka tas bija komandējums “bez dienas naudas izmaksas”,

–

attiecībā uz 162. pozīcijā minēto lūgumu atlīdzināt izdevumus ar nosaukumu “Oficiāls grāfa ielūgums” – atgūstamo summu tabulā ir precizēts, ka saistībā ar šo darbību prasītājs vēroja kapelas dziedājumu konkursu; par to ir norādes OLAF ziņojuma 5., 18., 29. un 37. lappusē un prasītāja plānotājā,

–

attiecībā uz 172., 222. un 249. pozīcijā minētajiem lūgumiem atlīdzināt izdevumus ar nosaukumu “Atvest svarīgus dokumentus” – atgūstamo summu tabulā, atsaucoties uz prasītāja plānotāju, ir norādīts, ka šofera pakalpojumi tika izmantoti privātiem mērķiem, lai aizvestu dokumentus uz prasītāja izcelsmes vietu, un šoferim nācās izmantot citu dienesta automašīnu vai pavadīt nakti [viesnīcā] un doties atpakaļ uz Luksemburgu;

–

attiecībā uz 178. pozīcijā minēto lūgumu atlīdzināt izdevumus ar nosaukumu “[..] k-gs” – atgūstamo summu tabulā ir norādīts, ka tā bija tikšanās ar sporta apģērba pārdošanas uzņēmuma vadītāju; tas darīts, atsaucoties uz OLAF konstatējumiem tā ziņojuma 10. pielikumā (proti, konstatējumiem par medībām kādā Francijas pilī), īpaši nenorādot šajā pozīcijā minēto darbību,

–

attiecībā uz 197. pozīcijā minēto lūgumu atlīdzināt izdevumus ar nosaukumu “Doties pakaļ CD [..]” – atgūstamo summu tabulā, atsaucoties tostarp uz prasītāja un kāda šofera nopratināšanu, ir norādīts, ka šofera pakalpojumi tika izmantoti privātiem mērķiem, jo šoferis devās pakaļ prasītāja privātajam transportlīdzeklim uz kādu autoservisu Briselē, lai to pārvestu uz Luksemburgu,

–

attiecībā uz 250. pozīcijā minēto lūgumu atlīdzināt izdevumus ar nosaukumu “Vest CD [..]” – atgūstamo summu tabulā, atsaucoties uz prasītāja un kāda šofera nopratināšanu un uz prasītāja plānotāju, ir norādīts, ka šofera pakalpojumi tika izmantoti privātiem mērķiem, jo tā bija šampanieša piegāde prasītāja meitas kāzām,

–

attiecībā uz 254. un 255. pozīcijā minēto lūgumu atlīdzināt izdevumus ar nosaukumu “Vest CD [..]” – atgūstamo summu tabulā, atsaucoties uz prasītāja plānotāju, ir norādīts, ka šofera pakalpojumi tika izmantoti privātiem mērķiem, lai vestu prasītāju uz privātām vakariņām kādā ar zvaigznēm novērtētā restorānā.

156

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, attiecībā uz lūgumiem atlīdzināt izdevumus, kas minēti atgūstamo summu tabulas 21., 22., 27., 28., 38., 40., 42., 44., 46., 49., 50., 51., 52., 53., 55., 62., 64., 67., 77., 78., 79., 90., 98., 99., 101., 106., 107., 109., 110., 112., 113., 123., 124., 126., 127., 129., 136., 139., 140., 141., 142., 144., 145., 146., 148., 149., 151., 152., 153., 156., 158., 159., 160., 162., 165., 166., 167., 172., 176., 178., 179., 180., 181., 182., 188., 189., 193., 195., 197., 198., 200., 205., 206., 212., 213., 214., 216., 220., 222., 226., 231., 233., 234. un 235., 240., 241., 243., 244., 245., 246., 247., 249., 250., 252., 254. un 255., kā arī 257. (daļēji) pozīcijā, Revīzijas palātai parastos apstākļos tikai pēc OLAF izmeklēšanas bija iespēja saistībā ar minētajām pozīcijām pieprasīt parāda apmaksu, šo parādu konstatēt un nosūtīt prasītājam debetnotu Regulas 2018/1046 98. panta 2. punkta otrās daļas izpratnē.

157

Tā kā Revīzijas palāta OLAF ziņojumu saņēma tikai 2018. gada 2. jūlijā un sagatavoja provizorisko ziņojumu par šā sprieduma 156. punktā norādītajās atgūstamo summu tabulas pozīcijās minētajiem lūgumiem atlīdzināt izdevumus 2018. gada 5. oktobrī, ņemot vērā šā sprieduma 54. punktā izklāstītos apstākļus, var uzskatīt, ka Revīzijas palāta informēja prasītāju par parādu, ievērojot noteikto piecu gadu termiņu pēc parāda konstatēšanas atbilstoši Regulas 2018/1046 98. panta 2. punkta otrajai daļai. Šajos apstākļos attiecībā uz lūgumiem atlīdzināt izdevumus, kas minēti šā sprieduma 156. punktā norādītajās atgūstamo summu tabulas pozīcijās, nav iestājies noilgums.

3)

Par prasītāja lūgumu atlīdzināt izdevumus trešo grupu

158

Jākonstatē, ka vairāki no atgūstamo summu tabulas 1.–261. pozīcijā minētajiem prasītāja lūgumiem atlīdzināt izdevumus bija tādi, kas ļāva Revīzijas palātai veikt iepriekšēju kontroli un tad, ja tā to uzskatītu par atbilstīgu, neļaut izmantot tās līdzekļus, kā bija plānojis prasītājs, vai arī tie būtu ļāvuši tā darīt, ja Revīzijas palāta būtu rīkojusies ar pienācīgu rūpību, ciktāl OLAF izmeklēšanas rezultāti nesniedza nekādu jaunu informāciju par tiem.

159

Šajā ziņā, pirmām kārtām, tie ir prasītāja lūgumi atlīdzināt izdevumus, kuros nebija pietiekami precizētas darbības, uz ko attiecās šie lūgumi, un par kuriem OLAF izmeklēšana netika veikta:

–

pirmkārt, atgūstamo summu tabulas 37. pozīcijā minētais lūgums atlīdzināt izdevumus saistībā ar tikšanos ar kādu personu, kurai bija norādīts tikai tās uzvārds bez kāda precizējuma par tās statusu,

–

otrkārt, atgūstamo summu tabulas 25. un 26. pozīcijā minētie lūgumi atlīdzināt izdevumus, ko prasītājs bija pamatojis tikai ar norādi “Oficiālas vakariņas”.

160

Otrām kārtām, jākonstatē, ka OLAF izmeklēšana netika veikta par šādiem prasītāja lūgumiem atlīdzināt izdevumus, kas ļāva Revīzijas palātai veikt pārbaudi un vajadzības gadījumā tos noraidīt pirms šīs izmeklēšanas:

–

pirmkārt, atgūstamo summu tabulas 30., 35., 117. un 201. pozīcijā minētie lūgumi atlīdzināt izdevumus saistībā ar prasītāja tikšanās reizēm ar vēstnieku, rektoru, trim Beļģijas politiķiem, kas pārstāv politiskās grupas, un valsts ministru,

–

otrkārt, atgūstamo summu tabulas 36. pozīcijā minētais lūgums atlīdzināt izdevumus saistībā ar tikšanos ar privātu uzņēmēju,

–

treškārt, atgūstamo summu tabulas 102. pozīcijā minētais lūgums atlīdzināt izdevumus saistībā ar prasītāja piedalīšanos kādā Komisijas un nevalstiska institūta rīkotā konferencē.

161

Tādējādi attiecībā uz prasītāja lūgumiem atlīdzināt izdevumus, kas minēti atgūstamo summu tabulas 25., 26., 30., 35., 36., 37., 102., 117. un 201. pozīcijā, jau šo lūgumu iesniegšanas brīdī Revīzijas palātai parastos apstākļos būtu bijusi iespēja saistībā ar minētajām pozīcijām pieprasīt parāda apmaksu, šo parādu konstatēt un nosūtīt prasītājam debetnotu Regulas 2018/1046 98. panta 2. punkta otrās daļas izpratnē, ja tā būtu rīkojusies ar pienācīgu rūpību. Saistībā ar prasītāja darbībām, kas norādītas minētajās pozīcijās, Revīzijas palāta neapgalvo un a fortiori nepierāda, ka novēlota rīcība būtu notikusi prasītāja rīcības dēļ.

162

Tā kā šā sprieduma 161. punktā minētajās atgūstamo summu tabulas pozīcijās norādītie lūgumi atmaksāt izdevumus tika iesniegti laikā no 2007. gada 3. decembra līdz 2013. gada 15. septembrim, bet Revīzijas palāta provizorisko ziņojumu sagatavoja 2018. gada 5. oktobrī, Revīzijas palāta nav ievērojusi Regulas 2018/1046 98. panta 2. punkta otrajā daļā paredzēto piecu gadu termiņu un tādējādi attiecībā uz prasību atmaksāt šajos lūgumos minētos izdevumus ir iestājies noilgums. Šo lūgumu atlīdzināt izdevumus kopējā summa ir 3170,19 EUR.

c)

Secinājumi par trešo pamatu

163

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, jāuzskata, ka attiecībā uz prasītāja lūgumiem atlīdzināt izdevumus, kas norādīti šā sprieduma 161. punktā minētajās pozīcijās, ir iestājies noilgums, un ir jānoraida trešais pamats pārējā daļā.

4.

Par ceturto pamatu attiecībā uz tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu pārkāpumu, kā arī uz “acīmredzamu kļūdu” esamību

164

Ar ceturto pamatu prasītājs būtībā apstrīd to, kā Revīzijas palāta apstrīdētajā lēmumā ir noteikusi summas, kuras prasītājs esot parādā saistībā ar daudzām darbībām, par ko, Revīzijas palātas ieskatā, tās resursi pēc prasītāja lūguma ir tērēti ļaunprātīgi kā komandējuma izdevumi un dienas nauda, reprezentācijas izdevumi un pieņemšanu izdevumi, kā arī izdevumi par dienesta automašīnas un šofera pakalpojumu izmantošanu.

165

Šajā ziņā jāatgādina, ka saistībā ar trešo pamatu, kas būtībā attiecas uz noilguma termiņa neievērošanu, ir jāuzskata, ka attiecībā uz prasību atmaksāt dažus no šiem prasītāja lūgumiem minētos izdevumus ir iestājies noilgums, proti, tie ir lūgumi, kas norādīti atgūstamo summu tabulas 25., 26., 30., 35., 36., 37., 102., 117. un 201. pozīcijā (skat. šā sprieduma 161. punktu). Šie lūgumi tātad vairs netiks skatīti saistībā ar ceturto pamatu, jo vairs nav vajadzības vērtēt šajā pamatā attiecībā uz tiem izvirzītās argumentācijas pamatotību.

166

Tāpat ir jākonstatē, ka uz iespējamajiem pārkāpumiem, ko Revīzijas palāta attiecībā pret prasītāju konstatēja apstrīdētajā lēmumā, attiecas prasība, kuru tā cēla Tiesā saskaņā ar LESD 286. panta 6. punktu un kurā tā lūdza Tiesu konstatēt, ka prasītājs nav izpildījis Revīzijas palātas locekļa amata uzliktos pienākumus atbilstoši LESD 285. un 286. pantam. Gan minētajā prasībā, gan šajā prasībā pārkāpumi ir identificēti, izmantojot to pašu pielikumā esošo tabulu, kas sagatavota, pamatojoties uz OLAF ziņojumu (skat. šā sprieduma 44. punktu). No iebildumiem, kas izvirzīti prasības atbalstam lietā, kurā pasludināts 2021. gada 30. septembra spriedums Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782), pirmais attiecās uz to, ka prasītājs esot ļaunprātīgi izmantojis Revīzijas palātas resursus, lai finansētu darbības, kurām nav saistības ar šīs iestādes locekļa amatu vai kuras ar to nav saderīgas (turpmāk tekstā – “pirmais Revīzijas palātas izvirzītais iebildums”). Tiesa lēma par šo iebildumu 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782, 359.–799. punkts), uzskatot, ka prasītājs bija pārkāpis Revīzijas palātas locekļa amata uzliktos pienākumus (skat. šā sprieduma 53. punktu).

167

Ceturtais pamats ir jāvērtē, ņemot vērā šo kontekstu. Vispirms ir jāvērtē iebilduma par “acīmredzamu kļūdu” esamību pieņemamība.

a)

Par iebilduma attiecībā uz “acīmredzamu kļūdu” esamību pieņemamību

168

Tiesas sēdē Revīzijas palāta apgalvoja, ka prasītājs nebija identificējis kļūdas, kas liktu apšaubīt apstrīdētā lēmuma tiesiskumu. Tā norādīja, ka prasības pieteikumā prasītājs vienīgi bija atsaucies uz pielikumu, kurā viņš pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas esot konstatējis 69 kļūdas, ko kvalificējis kā “acīmredzamas”; Revīzijas palāta uzskata, ka tas ir nepieņemami šajā tiesvedībā, jo Vispārējai tiesai nav pienākuma meklēt, kādas bija acīmredzamās kļūdas, kas, iespējams, pieļautas apstrīdētajā lēmumā. Prasītājs nav sniedzis apsvērumus šajā ziņā.

169

Jānorāda, ka ceturtā pamata pēdējā punktā prasītājs secina, ka Revīzijas palāta ir pieļāvusi “iespaidīgu skaitu kļūdu ne tikai saistībā ar juridisko kvalifikāciju, bet arī vienkārši saistībā ar faktiem”. Ir taisnība, ka šā pamata ietvaros prasītājs vārdu “kļūda” min tikai vienā iepriekšminētajā punktā, kurā ir atsauce uz attiecīgo pielikumu, un ir jākonstatē, ka atsauce uz šo pielikumu ir minēta tikai pakārtoti, proti, “attiecībā uz pārējo”.

170

Tomēr no to argumentu konteksta, kurus prasītājs ceturtā pamata ietvaros izvirzījis gan prasības pieteikumā, gan replikas rakstā, izriet, ka būtībā viņš apstrīd kā kļūdainus motīvus, kuri minēti atgūstamo summu tabulā attiecībā uz katru no ierakstiem un ar kuriem Revīzijas palāta uzskata, ka tās resursi ir tērēti ļaunprātīgi saistībā ar komandējuma izdevumiem un dienas naudu, reprezentācijas un pieņemšanu izdevumiem, kā arī izdevumiem par dienesta automašīnas un šofera pakalpojumu izmantošanu. Šis konstatējums ir jāskata, arī ņemot vērā precizējumus, kas minēti prasības pieteikumā un ar ko prasītājs uzsver, ka tas, ka viņš nav sniedzis komentārus par visiem atgūstamo summu tabulas ierakstiem, izņemot tos, kuri minēti prasības pieteikumā un tā pielikumos, nekādi nenozīmē, ka viņš jebkādā ziņā atzītu Revīzijas palātas pretenziju pamatotību.

171

Tādējādi iebildums par “acīmredzamu kļūdu” esamību ir pietiekami pamatots, lai būtu pieņemams. Tādēļ tagad ir jāvērtē pamatotība iebildumiem attiecībā uz tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu pārkāpumu, kā arī uz “acīmredzamu kļūdu” esamību.

b)

Par lietas būtību

172

Apsvērumos par to, kādi secinājumi attiecībā uz šo lietu izdarāmi no 2021. gada 30. septembra sprieduma Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782), prasītājs norāda, ka attiecībā uz kritiku par tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu pārkāpumu ir jāņem vērā tas, ko Tiesa ir izklāstījusi minētā sprieduma 364.–381. punktā.

173

2021. gada 30. septembra sprieduma Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) 364. punktā Tiesa norādīja, ka, pat ja prasītājs formāli atsaucas gan uz tiesiskās drošības principu, gan uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, viņa argumentācija patiesībā attiecas tikai uz otro no šiem principiem.

174

Šajā tiesvedībā jākonstatē, ka replikas rakstā, kas iesniegts pēc 2021. gada 30. septembra sprieduma Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) pasludināšanas, prasītāja argumentācijā par ceturto pamatu vairs nav nevienas atsauces uz tiesiskās drošības principu. Tādēļ ceturtais pamats ir jāvērtē, ņemot vērā tikai tiesiskās paļāvības aizsardzības principu un iespējamās “acīmredzamās kļūdas”.

175

Pirmkārt, attiecībā uz apgalvoto tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu prasītājs norāda, ka Revīzijas palāta pārkāpa šo principu, jo, izmantojot Revīzijas palātas piešķirtās atļaujas un praksi, prasītājs esot saņēmis konkrētus, beznosacījuma un saskaņotus apliecinājumus no ticamiem avotiem vairāk nekā desmit gadu laikā, kas viņam radījusi leģitīmu paļāvību, ka veiktie maksājumi ir likumīgi.

176

Otrkārt, attiecībā uz iespējamām “acīmredzamām kļūdām”, kā konstatēts šā sprieduma 170. punktā, prasītājs būtībā par kļūdainiem uzskata motīvus, uz kuriem Revīzijas palāta pamatojas, lai noteiktu summas kā nepamatoti samaksātas.

1)

Ievada apsvērumi

i)

Par iebilduma attiecībā uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu vērtējuma apjomu

177

Attiecībā uz iebildumiem saistībā ar tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu prasītājs norāda, ka viņš tos neuztur attiecībā uz izmantotajiem Revīzijas palātas resursiem saistībā ar reprezentācijas un pieņemšanu izdevumiem, kā arī dienesta automašīnas un šofera pakalpojumu izmantošanu. Tomēr viņš tos uztur attiecībā uz komandējuma rīkojumiem.

178

2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782, 365.–374. punkts) Tiesa norādīja:

179

Līdz ar to šajā tiesvedībā nav jāvērtē tiesiskās paļāvības aizsardzības principa iespējamais pārkāpums attiecībā uz izmantotajiem Revīzijas palātas resursiem saistībā ar reprezentācijas un pieņemšanu izdevumiem, kā arī dienesta automašīnas un šofera pakalpojumu izmantošanu.

180

Turpretī ir jāvērtē, vai komandējuma rīkojumi, kurus pēc prasītāja lūguma izdevis Revīzijas palātas priekšsēdētājs, varēja radīt prasītājam tiesisko paļāvību par attiecīgo komandējumu likumību.

ii)

Par iebildumu attiecībā uz prasītāja tiesisko paļāvību par viņa komandējumu likumību un attiecībā uz “acīmredzamu kļūdu” esamību vērtējuma apjomu

181

Pēc 2021. gada 30. septembra sprieduma Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) pasludināšanas prasītājs norādīja, ka uztur savu iebildumu attiecībā uz “acīmredzamu kļūdu” esamību tikai saistībā ar darbībām, kuras Tiesa, pārbaudot Revīzijas palātas izvirzīto pirmo iebildumu, minētajā spriedumā ir atzinusi par tādām, kas nav nelikumīgas.

182

Šajā ziņā no lietas materiāliem izriet, ka saistībā ar šo iebildumu Tiesa par nelikumīgām vai acīmredzami nelikumīgām uzskatīja vairākas darbības, kas ir ietvertas atgūstamo summu tabulā. Tādējādi ir jāsecina, ka vairs nav vajadzības vērtēt ne ar minētajām darbībām saistītos prasītāja lūgumus atlīdzināt izdevumus, ne jautājumu par to, vai komandējuma rīkojumi, kas katrā gadījumā atsevišķi ir izdoti par šiem lūgumiem, ir tādi, kas varēja radīt prasītājam tiesisko paļāvību par šo lūgumu likumību. Tās ir darbības, uz kurām attiecas lūgumi atlīdzināt izdevumus, kas minēti atgūstamo summu tabulas 13., 15., 16., 18., 20., 21., 25., 26., 29., 32., 33., 36., 37., 39., 40., 42., 44., 45., 46., 48., 49., 50., 51., 52., 53., 54., 60., 61., 62., 64., 67., 68., 69., 70., 73., 74., 75., 76., 77., 78., 79., 80., 81., 82., 83., 84., 85., 86., 88., 93., 94., 95., 99., 100., 101., 104., 107., 108., 109., 112., 113., 114., 115., 118. (daļēji), 120., 121., 122., 123., 124., 126., 127., 129., 130., 131., 132., 133., 134., 135., 136., 139., 140., 141., 144., 145., 146., 148., 149., 152., 154., 155. (daļēji), 156., 158., 159., 162., 163., 164., 165., 166., 170., 172., 173., 174., 175., 177., 178., 179., 180., 181., 182., 188., 189., 191., 192., 193., 195., 197., 198., 200., 201., 202., 205., 206., 207., 209., 212., 213., 217., 219., 220., 221., 222., 223., 224., 225., 226., 227., 228., 229., 230., 231., 232., 233., 234., 235., 239., 240., 241., 242., 244., 246., 249., 250., 251., 252., 253., 254., 255., 256., 258., 259., 260., 261., 262., 263., 264., 265., 266., 267., 268., 269., 270., 271., 272., 273., 274., 275., 278., 280., 283., 285., 286., 287., 288., 289., 291., 292., 295., 296. (daļēji), 297., 298., 299., 300., 302., 304., 305., 306., 307., 308., 309., 310. (daļēji), 311., 312., 315., 316., 318., 321., 322., 324., 325., 326. (daļēji), 327., 328., 329., 333., 337., 340., 341., 342., 343., 344., 345., 348., 349., 351., 353., 356., 359., 360., 361., 362., 363., 364., 365., 366., 368., 369., 371., 372., 375., 376., 377., 378., 380., 383., 384., 385., 386., 387., 388., 389., 390., 392., 393., 394., 396., 397., 398., 399., 400., 401., 404., 405., 406., 409., 410., 413., 414. un 416. pozīcijā.

183

Tāds pats secinājums ir izdarāms attiecībā uz 34. pozīcijā minēto lūgumu atlīdzināt izdevumus, ciktāl saistībā ar procesa organizatorisko pasākumu prasītājs norādīja, ka, ņemot vērā 2021. gada 30. septembra sprieduma Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) 636. punktu, vairs neuztur savu ceturtajā pamatā izvirzīto iebildumu attiecībā uz šo lūgumu.

184

Tādējādi, ņemot vērā, ka Vispārējā tiesa uzskata, ka attiecībā uz atgūšanas prasību ir iestājies noilgums, ciktāl tā attiecas uz noteiktiem lūgumiem atlīdzināt izdevumus (skat. šā sprieduma 165. punktu), ir jāvērtē tikai lūgumi, kas minēti atgūstamo summu tabulas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 12., 14., 17., 19., 22., 23., 24., 27., 28., 31., 38., 41., 43., 47., 55., 56., 57., 59., 63., 65., 66., 89., 90., 92., 96., 97., 98., 103., 106., 110., 111., 116., 118. (daļēji), 128., 137., 138., 142., 143., 147., 150., 151., 153., 155. (daļēji), 157., 160., 161., 167., 168., 169., 171., 176., 183., 184., 187., 190., 194., 196., 199., 203., 204., 208., 210., 211., 214., 215., 216., 218., 236., 237., 238., 243., 245., 247., 248., 257., 276., 277., 279., 281., 284., 290., 293. un 294., 296. (daļēji), 301., 303., 310. (daļēji), 313., 314., 317., 319. un 320., 323., 326. (daļēji), 330., 331., 334., 335., 336., 338., 339., 346., 347., 350., 352., 354., 355., 357., 358., 367., 370., 373. un 374., 379., 381., 382., 391., 395., 402., 403., 408., 411. un 412. pozīcijā.

iii)

Par pārbaudes Vispārējā tiesā apjomu

185

Saistībā ar Revīzijas palātas celto prasību, par kuru tika pasludināts 2021. gada 30. septembra spriedums Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782), Tiesa attiecībā uz Revīzijas palātas izvirzīto pirmo iebildumu precizēja sekojošo.

186

Pirmkārt, Tiesa norādīja, ka LESD 286. panta 6. punktā noteiktajā tiesvedībā tai ir jālemj par šo iebildumu, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem un ņemot vērā LESD 286. panta 6. punktā noteiktos kritērijus, lai noteiktu, vai apgalvotos pārkāpumus var kvalificēt kā Revīzijas palātas locekļa amata pienākuma neizpildi šīs tiesību normas izpratnē (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 361. punkts).

187

Otrkārt, Tiesa precizēja, ka, lai gan Revīzijas palāta nosūtīja prasītājam apstrīdēto lēmumu par pārkāpumiem, uz ko attiecas pirmais iebildums, ko tā izvirzīja prasībā, par kuru pasludināts 2021. gada 30. septembra spriedums Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782), Tiesas vērtējums minētajā spriedumā par šo iebildumu neattiecās uz to summu noteikšanu, kuras prasītājam, iespējams, būtu jāmaksā, un tādējādi neskāra vērtējumu, kas būtu jāveic saistībā ar šo lēmumu, ja prasītājs par to saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu būtu cēlis atcelšanas prasību Vispārējā tiesā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 362. punkts).

188

LESD 263. panta ceturtajā daļā paredzētā tiesvedība ir procesuāls līdzeklis Savienības iestāžu vai struktūru tiesību aktu tiesiskuma pārbaudei, kas saskaņā ar LESD 263. panta otro daļu var izraisīt attiecīgā akta atcelšanu sakarā ar kompetences neesamību, būtisku procedūras noteikumu pārkāpumu, Līgumu vai jebkuru tiesību normu, kas saistītas ar to piemērošanu, pārkāpumu vai pilnvaru nepareizu izmantošanu. No tā izriet, ka šajā tiesvedībā šajā gadījumā Vispārējai tiesai, veicot apstrīdētā lēmuma tiesiskuma pārbaudi, ir jāvērtē, vai kāds no šiem iemesliem pamato tā atcelšanu.

189

Šajā tiesiskuma pārbaudē Savienības tiesa principā veic pilnīgu pārbaudi par akta tiesiskumu pēc būtības, proti, tādu pārbaudi, kas attiecas gan uz akta tiesisko un faktisko pamatojumu, gan uz tā saturu. Šajā gadījumā Savienības tiesa it īpaši pārbauda akta autora veiktā faktu novērtējuma pamatotību (spriedums, 2021. gada 14. jūlijs, Arnautu/Parlaments, T‑740/20, nav publicēts, EU:T:2021:444, 87. punkts).

190

Šajā ziņā tai ir jāpārbauda izvirzīto pierādījumu saturiskā pareizība, ticamība un saskaņotība (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2005. gada 15. februāris, Komisija/Tetra Laval, C‑12/03 P, EU:C:2005:87, 39. punkts; 2016. gada 7. aprīlis, ArcelorMittal Tubular Products Ostrava u.c./Hubei Xinyegang Steel, C‑186/14 P un C‑193/14 P, EU:C:2016:209, 36. punkts, un 2018. gada 23. oktobris, McCoy/Reģionu komiteja, T‑567/16, EU:T:2018:708, 98. punkts). No šāda skatpunkta pilnīgā pārbaude tiek veikta arī par dokumenta pierādošo spēku (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2004. gada 16. septembris, Valmont/Komisija, T‑274/01, EU:T:2004:266, 43. punkts). Tādējādi droši pierādījumi ir jāsniedz arī sarežģīta vai delikāta administrācijas veikta novērtējuma gadījumā (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2005. gada 15. februāris, Komisija/Tetra Laval, C‑12/03 P, EU:C:2005:87, 41. punkts, un 2016. gada 7. aprīlis, Akhras/Padome, C‑193/15 P, EU:C:2016:219, 56. punkts). Tādēļ pat šādā kontekstā tiesai ir jāveic padziļināta pierādījumu pārbaude (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2008. gada 10. jūlijs, Bertelsmann un Sony Corporation of America/Impala, C‑413/06 P, EU:C:2008:392, 146. punkts).

191

LESD 264. pantā ir paredzēts, ka gadījumā, ja prasība ir pamatota, apstrīdētais tiesību akts tiek atzīts par spēkā neesošu. Savienības tiesa tātad jebkurā gadījumā nevar aizstāt apstrīdētā tiesību akta autora pamatojumu ar savējo (spriedumi, 2000. gada 27. janvāris, DIR International Film u.c./Komisija, C‑164/98 P, EU:C:2000:48, 38. punkts; 2008. gada 22. decembris, British Aggregates/Komisija, C‑487/06 P, EU:C:2008:757, 141. punkts, un 2013. gada 28. februāris, Portugāle/Komisija, C‑246/11 P, nav publicēts, EU:C:2013:118, 85. punkts). Tomēr tiesību akta autors var papildināt savu pamatojumu, ja tas iekļaujas kopējā šā akta pamatojumā un kontekstā, kas bija zināms akta adresātam tā pieņemšanas laikā.

192

Turklāt saskaņā ar judikatūru uz iestāžu aktiem principā attiecas tiesiskuma prezumpcija un tādējādi tie rada tiesiskās sekas tik ilgi, kamēr tie nav atcelti vai atsaukti (spriedums, 2006. gada 27. septembris, Roquette Frères/Komisija, T‑322/01, EU:T:2006:267, 333. punkts).

193

Turklāt šajā gadījumā, ņemot vērā šā sprieduma 192. punktā atgādināto apstrīdētā lēmuma tiesiskuma prezumpciju, pastāvot šaubām par prasītājam atlīdzināto summu likumību, uz prasītāju par katru lūgumu atlīdzināt izdevumus gulstas pienākums pierādīt, ka viņš izmantoja šos izdevumus, ievērojot piemērojamos noteikumus. Šajā ziņā no judikatūras izriet, ka prasītājam jāsniedz pierādījumi, kas ļauj apstrīdēt lēmumu par nepamatoti izmaksāto summu atgūšanu (šajā nozīmē pēc analoģijas skat. spriedumus, 2018. gada 7. marts, Le Pen/Parlaments, T‑140/16, nav publicēts, EU:T:2018:122, 61.–66. punkts, un 2018. gada 19. jūnijs, Le Pen/Parlaments, T‑86/17, nav publicēts, EU:T:2018:357, 121. un nākamie punkti). Vispārīgi raugoties, viņam it īpaši ir jāspēj sniegt dokumentāli pierādījumi par tādu šo summu izmantošanu, kas atbilst piemērojamajiem noteikumiem (šajā nozīmē pēc analoģijas skat. spriedumu, 2005. gada 22. decembris, Gorostiaga Atxalandabaso/Parlaments, T‑146/04, EU:T:2005:584, 157. punkts).

iv)

Par to, kādi secinājumi attiecībā uz šo lietu izdarāmi no 2021. gada 30. septembra sprieduma Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19) par Revīzijas palātas konstatētajiem pārkāpumiem attiecībā uz prasītāju

194

Kā atgādināts šā sprieduma 166. punktā, par pārkāpumiem, kurus Revīzijas palāta attiecībā uz prasītāju konstatēja apstrīdētajā lēmumā, šī iestāde cēla prasību, par kuru tika pasludināts 2021. gada 30. septembra spriedums Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782). It īpaši pirmais no Revīzijas palātas izvirzītajiem iebildumiem minētās prasības atbalstam attiecās uz to, ka prasītājs esot ļaunprātīgi izmantojis Revīzijas palātas resursus, lai finansētu darbības, kurām nav saistības ar šīs iestādes locekļa amatu vai kuras ar to nav saderīgas. Tiesa lēma par šo iebildumu 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782, 359.–799. punkts), uzskatot, ka prasītājs nav izpildījis Revīzijas palātas locekļa amata uzliktos pienākumus (skat. šā sprieduma 53. punktu).

195

Šajā gadījumā attiecībā uz ceturto pamatu prasītājs norāda, ka to, kas ir minēts šajā pamatā, Tiesa vērtēja 2021. gada 30. septembra sprieduma Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) 359.–363. un 387.–799. punktā. Turklāt tā paša sprieduma 392., 615.–618. un 700. punktā Tiesa esot attiecīgi definējusi, kad komandējums vai dienas naudas, kā arī reprezentācijas izdevumu vai šofera komandējuma izdevumu, ko prasītājs parakstījis kā kredītrīkotājs, izmaksa būtu jāuzskata par likumīgu. Prasītājs uzskata, ka, lai arī Tiesas secinājumi, kas ir noderīgi šajā tiesvedībā, ir jāņem vērā un tādējādi ikreiz būtu jāvērtē šāda noderība, šī tiesvedība nav pamats apstrīdēt to, ko Tiesa ir atzinusi 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782), ņemot vērā tai iesniegtos lietas materiālus un to, ko Tiesa ir konstatējusi attiecībā uz faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem.

196

Savukārt Revīzijas palāta norāda, ka prasība, par kuru ir pasludināts 2021. gada 30. septembra spriedums Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782), un šī prasība ir neatkarīgas un tām katrai ir savi mērķi, jo pirmās prasības mērķis bija nodrošināt Savienības iestāžu pienācīgu darbību, kā Tiesa norāda minētā sprieduma 86. punktā, savukārt otrā prasība ir atcelšanas prasība saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu, kas vērsta pret Revīzijas palātas atgūšanas lēmumu. Revīzijas palāta uzskata, ka Vispārējai tiesai šajā tiesvedībā ir jāvērtē tās norādītie fakti. Tā arī uzsver, ka minētajā spriedumā Tiesa nevienu darbību neatzina par likumīgu un ka tā vienīgi konstatēja, ka dažas darbības nebija acīmredzami nelikumīgas LESD 286. panta 6. punktā paredzētās procedūras mērķiem.

197

Ņemot vērā šos lietas dalībnieku argumentus, ir jāvērtē, vai un cik lielā mērā šajā tiesvedībā ir izmantojams Tiesas vērtējums tiesvedībā, kurā pasludināts 2021. gada 30. septembra spriedums Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782).

198

Šajā ziņā vispirms ir jāatgādina, ka prasības, kas celta, pamatojoties uz LESD 286. panta 6. punktu, un attiecībā uz ko Tiesa ieņēma nostāju par prasītāju, priekšmets atšķiras no šīs prasības priekšmeta. Pirmais attiecas uz Revīzijas palātas locekļa amata pienākumu neizpildes konstatējumu šīs normas izpratnē un uz iespējamu soda piemērošanu. Saskaņā ar Tiesas judikatūru LESD 286. panta 6. punktā paredzētajai tiesvedībai ir sava funkcija, jo tās mērķis ir nodrošināt Savienības iestāžu pienācīgu darbību (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 86. punkts). Turklāt šajā tiesvedībā Tiesas kompetencē ir, pilnībā īstenojot savu diskrecionāro varu, pārbaudīt, vai attiecīgajam Revīzijas palātas loceklim pārmestie fakti nozīmē viņa amata uzlikto pienākumu neizpildi (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 87. punkts).

199

Turpretī šīs prasības, kas celta saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu, priekšmets attiecas uz jautājumu par nepamatoti izmaksātu summu atgūšanu un apstrīdētā lēmuma atcelšanu. Kā precizēts šā sprieduma 188. punktā, šajā normā paredzētā tiesvedība ir procesuāls līdzeklis Savienības iestāžu vai struktūru tiesību aktu tiesiskuma pārbaudei, kas saskaņā ar tās otro daļu var izraisīt attiecīgā akta atcelšanu sakarā ar kompetences neesamību, būtisku procedūras noteikumu pārkāpumu, Līgumu vai jebkuru tiesību normu, kas saistītas ar to piemērošanu, pārkāpumu vai pilnvaru nepareizu izmantošanu. Kā atgādināts šā sprieduma 189.–193. punktā, no tā izriet, ka šajā tiesvedībā šajā gadījumā Vispārējai tiesai, veicot apstrīdētā lēmuma tiesiskuma pārbaudi, ir jāvērtē, vai kāds no šiem iemesliem pamato tā atcelšanu.

200

Turpinot, pierādīšanas pienākums šajā tiesvedībā atšķiras no pierādīšanas pienākuma, kas bija piemērojams tiesvedībā, kurā pasludināts 2021. gada 30. septembra spriedums Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782). Minētās Revīzijas palātas celtās prasības gadījumā pierādīšanas pienākums attiecībā uz to, ka prasītājs nav izpildījis pienākumus LESD 286. panta 6. punkta izpratnē, bija Revīzijas palātai, jo tā bija cēlusi prasību. Tādējādi Revīzijas palātai bija jāpierāda, ka konstatētie pārkāpumi bija pietiekami smagi un acīmredzami, lai varētu atzīt, ka prasītājs nav izpildījis Revīzijas palātas locekļa amata uzliktos pienākumus LESD 286. panta 6. punkta izpratnē.

201

Savukārt šajā prasībā, ko ir cēlis prasītājs, pamatojoties uz LESD 263. pantu, pierādīšanas pienākums gulstas uz prasītāju (skat. šā sprieduma 193. punktu).

202

Turklāt jānorāda, ka 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) Tiesa, konstatējusi, ka pirmais Revīzijas palātas izvirzītais iebildums ir daļēji pamatots, no juridiskā viedokļa vērtēja katru no prasītāja darbībām, kuras Revīzijas palāta uzskatīja par nelikumīgām. Šajā ziņā Tiesa attiecībā uz daļu no šīm darbībām secināja, ka tās ir likumīgas vai ka nav acīmredzami nelikumīgas, un attiecībā uz daļu – ka tās ir nelikumīgas vai acīmredzami nelikumīgas (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 359.–798. punkts).

203

Vēl jānorāda, ka šajā prasībā pārkāpumi, kurus Revīzijas palāta apstrīdētājā lēmumā konstatēja attiecībā pret prasītāju un kuri attiecas uz tādu izdevumu apmaksāšanu, kas nepamatoti izmaksāti no Savienības budžeta, ir identiski pārkāpumiem, kurus tā bija norādījusi tās prasības atbalstam, par ko pasludināts 2021. gada 30. septembra spriedums Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782). Abās šajās prasībās pārkāpumi ir izklāstīti, izmantojot vienu un to pašu tabulu, kas sniegta abu prasību pieteikumu pielikumos.

204

Tomēr, ņemot vērā šīs prasības un prasības, kurā pasludināts 2021. gada 30. septembra spriedums Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782), atšķirīgos priekšmetus (skat. šā sprieduma 198. un 199. punktu) un to, ka abās ir atšķirīgi pierādīšanas pienākumi (skat. šā sprieduma 199. punktu), kā arī to, ka šajā gadījumā iebildumu raksts, replikas raksts un atbildes raksts uz repliku tika iesniegti tikai pēc minētā sprieduma pasludināšanas, lietas dalībniekiem bija iespēja šajā tiesvedībā sniegt jaunus paskaidrojumus, argumentus un pierādījumus – Revīzijas palātas gadījumā tam, ka šie pārkāpumi pastāv, un prasītāja gadījumā – lai tos atspēkotu.

205

Tādējādi, tikai tad, ja tiek konstatēti vieni un tie paši fakti un pierādījumi, kas ir minēti gan tiesvedībā, par kuru pasludināts 2021. gada 30. septembra spriedums Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782), gan šajā tiesvedībā, bez jauniem paskaidrojumiem un nepastāvot šaubām, Vispārējai tiesai šajā lietā būs jāpiekrīt vērtējumam, kādu Tiesa izmantoja minētajā spriedumā.

206

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, šajā gadījumā katra prasītāja darbība, kas saistīta ar šā sprieduma 184. punktā minētajās atgūstamo summu tabulas pozīcijās norādītajiem lūgumiem atlīdzināt izdevumus, būs jāvērtē, ņemot vērā argumentus un paskaidrojumus, ko lietas dalībnieki izvirzījuši Vispārējā tiesā, lai noteiktu, vai ir jāpiekrīt vērtējumam, ko Tiesa sniegusi lietā, kurā pasludināts 2021. gada 30. septembra spriedums Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782).

207

Šajā gadījumā, ciktāl Savienības tiesa nevar aizstāt apstrīdētā tiesību akta autora pamatojumu ar savējo, kā atgādināts šā sprieduma 191. punktā, vērtējot, vai prasītājam izdodas pierādīt veikto izdevumu likumību, ir jāņem vērā motīvi, kurus apstrīdētajā lēmumā ir sniegusi Revīzijas palāta un uz kuru pamata tā uzskatīja, ka prasītāja veiktie izdevumi bija nepamatoti apmaksāti no Savienības budžeta. Tikai ņemot vērā šos motīvus, ir jāvērtē, vai prasītājam tos izdodas atspēkot un pierādīt izdevumu likumību.

208

Iebildumi attiecībā uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu, kā arī “acīmredzamu kļūdu” esamību saistībā ar prasītāja darbībām, uz kuriem attiecas šā sprieduma 184. punktā minētajās atgūstamo summu tabulas pozīcijās norādītie lūgumi atlīdzināt izdevumus, būs jāvērtē, ņemot vērā šā sprieduma 177.–207. punktā minētos apsvērumus.

209

Ciktāl apstrīdētajā lēmumā, nosakot parāda summas, Revīzijas palāta veic nošķīrumu starp trim izdevumu veidiem, proti, pirmkārt, komandējumu un dienas naudas izdevumiem, otrkārt, reprezentācijas izdevumiem un, treškārt, izdevumiem, kas attiecas uz dienesta automašīnas un šofera pakalpojumu izmantošanu, ir jāizmanto šī pati pieeja attiecībā uz pārkāpumiem, ko tā ir konstatējusi attiecībā uz prasītāju, ierobežoti aplūkojot tikai prasītāja darbības, uz kurām attiecas šā sprieduma 184. punktā minētajās atgūstamo summu tabulas pozīcijās norādītie lūgumi atlīdzināt izdevumus.

2)

Par komandējuma izdevumiem un dienas naudu

210

Iesākumā jāatgādina, ka tiesvedībā, kurā pasludināts 2021. gada 30. septembra spriedums Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782), attiecībā uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principu Tiesa norādīja, ka Revīzijas palāta nevar pamatoti pārmest prasītājam, ka viņam ir atlīdzināti komandējuma izdevumi vai izmaksāta dienas nauda saskaņā ar Revīzijas palātas priekšsēdētāja atļautu komandējumu, pamatojoties uz lūgumu, kurš nav krāpniecisks, kurā neiztrūkst būtiska informācija un kura nelikumība nav acīmredzama (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 380. punkts). Tiesa secināja, ka tas, vai komandējuma rīkojumi, kurus pēc prasītāja lūguma izdevis Revīzijas palātas priekšsēdētājs, varēja izraisīt ieinteresētās personas tiesisko paļāvību par attiecīgo komandējumu likumību, ir jāizvērtē katrā atsevišķā gadījumā, it īpaši balstoties uz atļaujas pieteikumā norādītā pamatojuma salīdzinājumu ar komandējuma faktisko mērķi, kā tas izriet no Tiesai iesniegtajiem pierādījumiem.

211

Tiesa arī precizēja, ka lūgums atlīdzināt komandējuma izdevumus vai samaksāt dienas naudu ir jāuzskata par nelikumīgu, ja ir pierādīts, ka darbība, kas faktiski veikta, pamatojoties uz attiecīgo komandējuma rīkojumu, nevar tikt saistīta ar prasītāja pienākumu izpildi. Tā precizēja, ka šī nelikumība varētu tikt ņemta vērā LESD 286. panta 6. punktā paredzētajā tiesvedībā vai nu tad, ja komandējuma rīkojums ir iegūts krāpnieciskā veidā vai pamatojoties uz lūgumu, kurā nav būtiskas informācijas, vai arī tad, ja saiknes neesamība starp šo darbību un šiem pienākumiem ir acīmredzama (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 392. punkts).

212

Šā sprieduma 210. un 211. punktā atgādinātie Tiesas apsvērumi ir mutatis mutandis jāpiemēro šajā tiesvedībā. Tomēr to piemērošanai šajā gadījumā salīdzinājumā ar tiesvedību, kurā pasludināts 2021. gada 30. septembra spriedums Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782), ir jāņem vērā jaunie argumenti un pierādījumi, kurus izvirzījuši lietas dalībnieki, it īpaši ņemot vērā atšķirīgo pierādīšanas pienākumu, kas gulstas uz lietas dalībniekiem, un atšķirīgo šīs prasības priekšmetu, kas attiecas uz jautājumu par nepamatoti izmaksātu summu atgūšanu saskaņā ar Regulu 2018/1046 un apstrīdētā lēmuma atcelšanu saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu.

213

Tāpat jāatgādina, ka šajā gadījumā komandējuma rīkojumus pēc prasītāja lūguma izdevis Revīzijas palātas priekšsēdētājs, ņemot vērā prasītāja sniegto informāciju, savukārt apstrīdētais lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz OLAF ziņojumu, kurā konstatēts, ka informācija, ko prasītājs bija sniedzis Revīzijas palātai savos komandējuma rīkojumos, bija nepietiekama, lai ļautu šīs iestādes priekšsēdētājam pieņemt lēmumu, vai darbība ir Revīzijas palātas interesēs (skat. šā sprieduma 104. punktu). Tādēļ, ņemot vērā, ka atšķirībā no OLAF Revīzijas palātai nav pilnvaru veikt izmeklēšanu, kā konstatēts šā sprieduma 107. punktā, šajā tiesvedībā, vērtējot, vai komandējuma rīkojums, ko pēc prasītāja lūguma bija izdevis Revīzijas palātas priekšsēdētājs, varēja izraisīt prasītāja tiesisko paļāvību par attiecīgā komandējuma likumību, ir jāņem vērā OLAF ziņojuma secinājumi.

214

Lai veiktu šo vērtējumu, būs jāpārbauda, ņemot vērā šā sprieduma 193. punktā atgādināto pierādīšanas pienākumu, vai prasītājam ir izdevies pierādīt – vajadzības gadījumā pamatojoties uz jauniem pierādījumiem, kas varētu atspēkot OLAF ziņojumā veiktos konstatējumus –, ka komandējuma rīkojums netika iegūts krāpnieciskā veidā vai pamatojoties uz lūgumu, kurā trūkst būtiskas informācijas, vai arī ka darbība, kas faktiski veikta attiecīgā komandējuma rīkojuma aizsegā, varēja tikt saistīta ar viņa pienākumu izpildi.

i)

Par komandējumiem, kuru mērķis bija tikties ar politiķiem un to biroju locekļiem

215

Daudzi no šā sprieduma 184. punktā minētajās atgūstamo summu tabulas pozīcijās norādītajiem prasītāja lūgumiem atlīdzināt izdevumus, kuriem piešķirta Revīzijas palātas atļauja un kuru rezultātā tika atlīdzināti komandējuma izdevumi vai izmaksāta dienas nauda, bija saistīti ar tikšanās reizēm ar politiķiem. Tie ir lūgumi atlīdzināt izdevumus, kas minēti atgūstamo summu tabulas 1., 7., 19., 41., 43., 59., 92., 97., 118. (daļēji), 169., 171., 203., 204., 208., 211., 215., 238., 248., 296. (daļēji), 301., 303., 313., 314., 319. un 320., 326. (daļēji), 330, (daļēji), 331. (daļēji), 334. (daļēji), 336., 339. (daļēji), 346., 352., 355., 373. un 374. (daļēji), 381., 382. (daļēji), 395. un 402. pozīcijā.

216

No apstrīdētā lēmuma izriet, ka Revīzijas palāta apstrīd komandējuma izdevumus un dienas naudu, ko prasītājs ir saņēmis par šīm minētajās pozīcijās norādītajām darbībām, būtībā uzskatot tās par tādām, kas nav saistītas ar prasītāja kā Revīzijas palātas locekļa pienākumiem vai šīs iestādes darbu.

217

Prasītājs uzskata, ka šīs tikšanās reizes ar politiķiem varēja tikt saistītas ar viņa kā Revīzijas palātas locekļa pienākumiem un tādējādi tās ir jāuzskata par likumīgām un tādām, kas varēja radīt viņam tiesisko paļāvību par to likumību. Būtībā prasītājs atsaucas uz Tiesas vērtējumu 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782), it īpaši norādot, ka Tiesa uzskatīja, ka Revīzijas palātas locekļa amata pienākumu izpilde var ietvert protokolārās darbības, kuru mērķis tostarp ir iepazīstināt ar iestādes darbu un to popularizēt, kā arī iestādes interesēs uzturēt attiecības ar vadošajām amatpersonām. Turklāt prasītājs norāda, ka Tiesa precizēja, ka šādas protokolārās darbības visbiežāk var attiekties uz atbildīgajām personām no tās pašas dalībvalsts, kas ir attiecīgā Revīzijas palātas locekļa dalībvalsts. Turklāt viņš uzskata, ka šī tiesvedība nevar ļaut Revīzijas palātai apstrīdēt to, ko Tiesa ir atzinusi 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782), ņemot vērā tai iesniegtos lietas materiālus, un to, ko Tiesa ir konstatējusi attiecībā uz faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem.

218

Tiesvedībā, kurā pasludināts 2021. gada 30. septembra spriedums Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782), Tiesa nosprieda, ka komandējumus, kuri pārskatāmā veidā tika atļauti nolūkā satikt politiskās amatpersonas, nevar vispārējā veidā to mērķa dēļ uzskatīt par acīmredzami nelikumīgiem (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 438. punkts). Konkrētāk attiecībā uz prasītāja tikšanās reizēm ar attiecīgās politiskās partijas biedriem Tiesa tajā pašā tiesvedībā norādīja, ka ciešās saiknes, kas konstatētas starp prasītāju un attiecīgo politisko partiju, minētajā tiesvedībā nebija pietiekamas, lai izveidotu prezumpciju, kas ļauj sistemātiski secināt, ka komandējums, kura nolūks ir tikties ar politisko amatpersonu, ir acīmredzami nelikumīgs tikai tāpēc vien, ka pēdējais minētais ir šīs politiskās partijas biedrs (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 464. punkts). Tiesa uzskata, ka, tostarp ņemot vērā minētās partijas būtisko lomu Beļģijas politiskajā dzīvē un attiecības, kas prasītājam varēja likumīgi tajā būt saistībā ar viņa darbību pirms stāšanās amatā, zināma skaita protokolāro komandējumu organizēšanu saistībā ar politiķiem, kuri ir tajā pašā politiskajā partijā, nevar uzskatīt par neticamu (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 465. punkts).

219

Revīzijas palāta būtībā norāda, ka OLAF izmeklēšanā tika konstatēta dažāda veida informācijas nesniegšana, kas ļāva noslēpt prasītāja darbību patieso privāta rakstura mērķi. Tā pārmet prasītājam, ka tas uzturēja regulāras un ciešas attiecības ar ierobežotu loku augsta līmeņa politisko amatpersonu, kuras bija tās pašas attiecīgās politiskās partijas biedri, kurai bija pieslējies prasītājs pirms stāšanās amatā Revīzijas palātā, un kuras prasītājs pazinis jau ilgu laiku. Revīzijas palāta uzskata, ka šādas attiecības attiecās uz nedeklarētu politisko darbību vai katrā ziņā nebija saistītas ar Revīzijas palātas locekļa pienākumu izpildi.

220

Ciktāl prasītāja argumenti šajā tiesvedībā būtībā vienīgi atsaucas uz vērtējumu, ko Tiesa veikusi 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782), un ņemot vērā Vispārējās tiesas apsvērumus šā sprieduma 202.–205. punktā, lai noskaidrotu, vai komandējuma rīkojumi, kas saistīti ar šā sprieduma 215. punktā minētajās pozīcijās norādītajiem lūgumiem atlīdzināt izdevumus, varēja radīt prasītājam tiesisko paļāvību par attiecīgo komandējumu likumību, vispirms ir jāpārbauda, vai pati Revīzijas palāta izvirza jaunus argumentus vai paskaidrojumus, salīdzinot ar tiem, kurus tā bija izvirzījusi Tiesā attiecībā uz minētajiem lūgumiem, un apstiprinošas atbildes gadījumā jāvērtē, vai, ņemot vērā šos jaunos elementus, uz aplūkojamajiem lūgumiem var attiecināt atšķirīgu vērtējumu par šo lūgumu likumību nekā vērtējums, ko sniedza Tiesa, vai arī Vispārējai tiesai šajā tiesvedībā ir jāpieņem tāds pats vērtējums, kādu sniedza Tiesa 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) (skat. šā sprieduma 205. punktu).

221

Šajā ziņā savā argumentācijā, kas iesniegta Vispārējā tiesā, Revīzijas palāta nepamatojas tikai uz apstākļiem, ka aplūkojamajos komandējuma rīkojumos minētie politiķi bija attiecīgās politiskās partijas biedri un prasītāja paziņas. Tā sniedz īpašus papildu paskaidrojumus, lai pierādītu, ka prasītāja tikšanās reizes ar attiecīgajiem politiķiem, minētās partijas biedriem, bija nošķiramas no viņa kā Revīzijas palātas locekļa pienākumiem, ņemot vērā šo tikšanās reižu biežumu un satikto personu ierobežoto un nemainīgo loku, kā ir norādīts OLAF izmeklēšanā.

222

Pirmkārt, tik tiešām ir jānorāda – un prasītājs to neapstrīd –, ka abu viņa pilnvaru termiņu laikā Revīzijas palātā prasītājs bieži uzturēja attiecības ar politiķiem, attiecīgās partijas biedriem.

223

Vispirms ir jāatgādina, kā konstatēts šā sprieduma 111. un 112. punktā, ka šo tikšanās reižu ar politiķiem, attiecīgās partijas biedriem, biežums tika atklāts OLAF izmeklēšanā. Pirmām kārtām, OLAF noskaidroja, ka prasītājs savu pilnvaru termiņa laikā vismaz 188 reizes bija ticies ar Beļģijas politiķiem, kuri galvenokārt bija attiecīgās politiskās partijas biedri. Saskaņā ar OLAF ziņojumu šis skaitlis atbilst 24 % no visām prasītāja tikšanās reizēm vai pusdienām, par kurām iesniegti lūgumi atlīdzināt izdevumus. Jākonstatē, ka tas attiecas uz visām šā sprieduma 215. punktā minētajām atgūstamo summu tabulas pozīcijām, izņemot 314., 319. un 320. pozīciju. Otrām kārtām, tāpat OLAF bija tas, kurš konstatēja saikni starp tikšanās reizēm ar Beļģijas politiķiem un attiecīgās politiskās partijas valdes iknedēļas sanāksmēm. Šajā ziņā no OLAF ziņojuma izriet, ka izmeklēšanā tika savākti 44 sanāksmju protokoli, kuros norādīta šīs politiskās partijas valdes locekļu klātbūtne laikā no 2008. gada 17. novembra līdz 2010. gada 29. aprīlim. OLAF konstatēja, ka prasītājs piedalījies 28 sanāksmēs.

224

Turpinot Tiesa 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) konstatēja, ka 42 komandējumi, kurus prasītājs bija norādījis kā tādus, kuru mērķis ir tikties ar Beļģijas politiķiem, varēja tikt tieši saistīti ar viņa politisko darbību, kas nav saderīga ar viņa amatu, jo to mērķis patiesībā bija ļaut viņam piedalīties attiecīgās politiskās partijas biroja sanāksmē vai šīs partijas organizētās aktivitātēs vai pieņemšanās (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 442.–457. punkts). Tāpat ir jāpievieno desmit lūgumi atlīdzināt reprezentācijas izdevumus, kurus Tiesa uzskatīja par nelikumīgiem, jo tie bija tieši saistīti ar prasītāja īstenoto politisko darbību (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 633.–637. punkts).

225

[Labots ar 2025. gada 24. jūnija rīkojumu] Visbeidzot, papildus šā sprieduma 224. punktā minētajām tikšanās reizēm un to lūgumu atlīdzināt izdevumus ietvaros, kas minēti šā sprieduma 184. punktā, ir jānorāda, ka prasītājs piedalījās vēl 64 tikšanās reizēs ar politiķiem, aizvien tās pašas attiecīgās politiskās partijas biedriem, saistībā ar komandējumu vai lūgumu atlīdzināt reprezentācijas izdevumus (atgūstamo summu tabulas 19., 23., 24., 27., 41., 43., 57., 59., 65., 66., 89., 92., 96., 97., 111., 116., 118., 168., 169., 171., 183., 184., 190., 203., 204., 208., 211., 215., 218., 236., 238., 248., 257., 276., 281., 293. un 294., 296., 303., 313., 314., 323., 326., 330., 331., 334., 336., 338., 339., 346., 350., 352., 354., 355., 357., 358., 367., 370., 381., 382., 395., 402. un 408. pozīcija). Šīm tikšanās reizēm ir jāpievieno tikšanās ar kādu politiķa biroja locekli, proti, trīs tikšanās, kas minētas atgūstamo summu tabulas 1., 7. un 301. pozīcijā.

226

Otrkārt, lietas materiāli atklāj, ka prasītājs tikās ar ierobežotu skaitu politiķu, kas visi bija attiecīgās politiskās partijas biedri gan valsts, gan Savienības līmenī, un lielākā daļa šo tikšanās reižu bija rīkotas prasītāja izcelsmes reģionā.

227

Jāuzskata, ka šo prasītāja tikšanās reižu ar ierobežotu skaitu Beļģijas politiķu, attiecīgās politiskās partijas biedru, biežums abu prasītāja pilnvaru termiņu Revīzijas palātā laikā pierāda šo tikšanos īpašo kontekstu, kas tādējādi ir būtiska informācija, kura nebija Revīzijas palātas rīcībā brīdī, kad tika apstiprināts katrs no lūgumiem atlīdzināt komandējuma izdevumus vai izmaksāt dienas naudu, ko prasītājs iesniedza atsevišķi pirms šīm tikšanās reizēm. Šis īpašais konteksts varēja kļūt zināms tikai pēc OLAF veiktās padziļinātās situācijas pārbaudes, pamatojoties uz papildu informāciju, kas iegūta pēc tam, kad Revīzijas palātas priekšsēdētājs bija apstiprinājis šos komandējumus. Tādējādi, ņemot vērā, ka nebija sniegta šī būtiskā informācija, prasītājs nevar atsaukties uz tiesisko paļāvību attiecībā uz atgūstamo summu tabulas 1., 7., 19., 41., 43., 59., 92., 97., 118. (daļēji), 169., 171., 203., 204., 208., 211., 215., 238., 248., 296. (daļēji), 301., 303., 313., 326. (daļēji), 330. (daļēji), 331. (daļēji), 334. (daļēji), 336., 339. (daļēji), 346., 352., 355., 373. un 374. (daļēji), 381., 382. (daļēji), 395. un 402. pozīcijā minētajiem komandējuma rīkojumiem, kuri attiecas uz tikšanās reizēm ar Beļģijas politiķiem vai viņu biroju locekļiem, kas visi bija attiecīgās politiskās partijas biedri.

228

Šo secinājumu nevar atspēkot prasītāja argumenti.

229

Pirmām kārtām, prasītājs uzskata, ka apstāklis, ka attiecīgo personu pazīst ilgu laiku, acīmredzami nav pietiekams, lai mazinātu šīs tikšanās nozīmi un liktu to uzskatīt par tādu, kam nav saistības ar viņa pienākumu izpildi. Prasītājs norāda, ka nekas neliedz Revīzijas palātas loceklim tikties ar viņam pazīstamām personām. Otrām kārtām, viņš būtībā norāda, ka divpadsmit gadu laikā notikušās septiņas tikšanās ar Eiropas Parlamenta politiskās grupas vadītāja biroja locekli saistībā ar atgūstamo summu tabulas 1., 7. un 301. pozīcijā minētajiem komandējumiem acīmredzami nav tādas, kas var pierādīt, ka jebkurai tikšanās reizei ar šo personu bija tikai politiski mērķi un tā tādējādi neietilpa viņa kā Revīzijas palātas locekļa pienākumu izpildē.

230

Protams, tikai tas vien, ka tikšanās bija ar prasītājam zināmu personu, uzreiz nepierāda, ka šāda tikšanās nebija saistīta ar viņa pienākumu izpildi. Tāpat ir taisnība, ka tikai ar prasītāja tikšanās reižu ar vienu personu skaitu viņa pilnvaru termiņu laikā Revīzijas palātā nepietiek, lai pierādītu, ka ikviena tikšanās reize bija saistīta ar prasītāja nedeklarētu politisko darbību vai ka tai nebija saistības ar viņa kā Revīzijas palātas locekļa pienākumiem.

231

Tomēr šā sprieduma 227. punktā minētajās pozīcijās norādītie prasītāja lūgumi atlīdzināt izdevumus ir jāaplūko to īpašajā kontekstā.

232

Šā sprieduma 222.–226. punktā tika konstatēts, ka prasītāja pilnvaru termiņu Revīzijas palātā laikā šīs tikšanās reizes bija ļoti biežas un attiecās uz ierobežotu personu skaitu. Šis tikšanās reižu ar ierobežotu skaitu personu biežums ir jāskata, ņemot vērā Tiesas konstatējumu, ka lielākajā daļā savu divu pilnvaru Revīzijas palātā laikā prasītājs bija veicis aktīvu politisko darbību, kas izpaudās kā tieša un regulāra piedalīšanās valsts mēroga politiskās partijas vadības struktūrā, un secinājumu, ka šāda darbība ir acīmredzami nesaderīga ar Revīzijas palātas locekļa amata pienākumiem (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 267. un 270. punkts).

233

Šajos apstākļos nav uzskatāms, ka šīs prasītāja atkārtotās tikšanās reizes ar ļoti ierobežotu valsts līmeņa politisko amatpersonu skaitu, kas visas bija tās pašas politiskās partijas biedri, kurai pieslējās prasītājs pirms stāšanās amatā Revīzijas palātā, bija Revīzijas palātas interesēs, lai nodrošinātu šīs iestādes darba popularizēšanu vai apspriešanos, kas saistītas ar viņa pienākumiem. Šāds Revīzijas palātas locekļa pienākumu izpildes veids apdraud to rīcības noteikumu ievērošanu, kas viņam ir saistoši kā personai, kura ieņem augstu amatu Savienības iestādē. Kā ģenerāladvokāts Dž. Hogans [G. Hogan] paskaidroja secinājumos lietā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2020:1052), Revīzijas palātas locekļiem ir jāievēro ne tikai LESD 285. un 286. pantā paredzētie pienākumi būt neatkarīgiem un izturēties godīgi un apdomīgi, bet arī visstingrākās normas objektivitātes un neieinteresētības ziņā. Attiecībā uz Revīzijas palātas, kas ir Savienības “finanšu sirdsapziņa”, locekļiem tas katrā ziņā nozīmē pilnu atbildību par to, kā viņi tērē publiskos līdzekļus, un līdz ar to zināmu pārskatāmību pār to, kā viņi to dara (ģenerāladvokāta Dž. Hogana secinājumi lietā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2020:1052, 76. punkts).

234

Tātad, ņemot vērā šo kontekstu, ir jākonstatē, ka šā sprieduma 227. punktā minētajās pozīcijās norādītajiem komandējumiem, kas saistīti ar tikšanās reizēm ar politiķiem, attiecīgās politiskās partijas biedriem, nebija saistības ar prasītāja kā Revīzijas palātas locekļa pienākumiem, jo prasītājs nav sniedzis paskaidrojumus vai pierādījumus par pretējo.

235

Atsevišķi Revīzijas palātas pārmetumi vai pierādījumi, kas acīmredzami izriet no lietas materiāliem, ļauj apstiprināt šādas saistības neesamību.

236

Pirmkārt, jākonstatē, ka starp šā sprieduma 227. punktā minētajiem prasītāja komandējumiem atgūstamo summu tabulas 19., 41., 118., 171., 203., 211., 215., 238., 303., 326., 331., 334., 346., 352. un 402. pozīcijā minētie komandējumi, kuri notika pirmdienās, ir tieši saistīti ar prasītāja nedeklarēto politisko darbību un ir nesaderīgi ar viņa amata pienākumiem. OLAF izmeklēšanā tika konstatēts, ka attiecīgās politiskās partijas valdes iknedēļas sanāksmes notika pirmdienās. Tāpat OLAF norādīja, ka ir skaidrs, ka prasītāja kā balsstiesīgā locekļa pilnvaras viņam lika regulāri piedalīties šajās iknedēļas sanāksmēs līdz 2008. gada novembrim. Turklāt no OLAF ziņojuma izriet, ka prasītāja kā locekļa bez balsstiesībām statuss attiecīgajā politiskajā partijā, kāds tam bija, sākot no 2010. gada aprīļa, prasīja viņa klātbūtni vismaz ikmēneša sanāksmēs, kas notika katra mēneša pirmajā pirmdienā. Prasītājs nesniedz pierādījumus tam, ka viņš nepiedalījās attiecīgās politiskās partijas tikšanās reizēs pirmdienās saistībā ar konkrētajiem komandējumiem.

237

Otrkārt, attiecībā uz atgūstamo summu tabulas 19. un 296. (daļēji) pozīcijā minētajiem komandējumiem, kas saistīti ar prasītāja tikšanās reizēm ar diviem Eiropas Parlamenta deputātiem, Revīzijas palāta apgalvo, ka viņi bija Parlamenta Attīstības komitejas un Transporta un tūrisma komitejas locekļi. Tā uzskata, ka šo deputātu pienākumiem nebija nekādas saistības ar prasītāja pienākumiem, jo viņš savu pilnvaru laikā Revīzijas palātā bija atbildīgs par Savienības izdevumu revīziju ārējo attiecību, paplašināšanās un humānās palīdzības jomā. Turklāt attiecībā uz vienu no šiem deputātiem Revīzijas palāta norāda, ka viņš iepriekš bija pieslējies tai pašai politiskajai partijai, tāpat kā prasītājs – līdz 2002. gadam, un ka kopā ar prasītāju viņš 2002. gadā īsu laiku bija citas politiskās partijas biedrs un dibinātājs.

238

Treškārt, no lietas materiāliem izriet, ka prasītājs iesniedza lūgumus atlīdzināt komandējuma izdevumus vai izmaksāt dienas naudu par komandējumiem, kuru mērķis bija vairākkārt satikt vienu un to pašu personu relatīvi īsā laika posmā. 2015. gadā prasītāja tikšanās reizes kļuva biežākas, it īpaši ar diviem politiķiem, attiecīgās politiskās partijas biedriem; šīs tikšanās reizes ir minētas atgūstamo summu tabulas 330. (daļēji), 331. (daļēji), 334. (daļēji), 336., 346. un 355. pozīcijā. Tiesas sēdē lūgts skaidrot šo tikšanos reižu ar šīm abām personām biežumu, prasītājs neminēja nekādu pamatojumu šajā ziņā. Tādējādi, ņemot vērā, ka prasītājs nav sniedzis paskaidrojumus par nepieciešamību veikt vairākus protokolāros komandējumus ar vienu un to pašu personu viena gada laikā, atbilstošie izdevumi ir jāuzlūko kā acīmredzami nelikumīgi un līdz ar to tādi, kam nav saistības ar prasītāja pienākumu izpildi.

239

Rezumējot, ņemot vērā iepriekš izklāstīto, šā sprieduma 232. punktā aprakstītajā kontekstā šā sprieduma 227. punktā minētās pozīcijās norādītie komandējumi, kuri saistīti ar tikšanās reizēm ar politiķiem, attiecīgās politiskās partijas biedriem, ir jāuzskata par tādiem, kam nav saistības ar prasītāja kā Revīzijas palātas locekļa pienākumu izpildi. No tā izriet, ka komandējuma rīkojumi par šīm tikšanās reizēm, kurus pēc prasītāja lūguma izdevis Revīzijas palātas priekšsēdētājs, nevarēja radīt prasītājam tiesisko paļāvību attiecībā uz aplūkojamo komandējumu likumību. Tādēļ ceturtais pamats ir jānoraida attiecībā uz šiem komandējumiem.

240

Savukārt attiecībā uz atgūstamo summu tabulas 314., 319. un 320. pozīcijā minētajiem prasītāja komandējumiem ir jānorāda sekojošais.

241

Pirmkārt, attiecībā uz atgūstamo summu tabulas 314. pozīcijā minēto komandējumu no šīs tabulas, kas ir daļa no apstrīdētā lēmuma, izriet, ka prasītājs bija saņēmis oficiālu ielūgumu no kādas Eiropas politiskās partijas un ka nebija neviena pierādījuma par saistību ar Revīzijas palātas darbu.

242

Prasītājs uzskata, ka šī tiesvedība nevar ļaut Revīzijas palātai apstrīdēt to, ko Tiesa ir atzinusi 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782), ņemot vērā tai iesniegtos lietas materiālus un to, ko Tiesa ir konstatējusi par faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem (skat. šā sprieduma 217. punktu). Šajā ziņā ir jāuzskata, ka viņš būtībā atsaucas uz vērtējumu, ko Tiesa minētajā spriedumā veica attiecībā uz reprezentācijas izdevumiem saistībā ar atgūstamo summu tabulas 314. pozīcijā minētajām vakariņām.

243

Ir jānorāda, ka Tiesa 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) izteicās tikai par to, vai reprezentācijas izdevumi, kas saistīti ar atgūstamo summu tabulas 314. pozīcijā minēto komandējumu, proti, vakariņām ar Eiropas Parlamenta deputātu, kādas Eiropas politiskās partijas pārstāvi, bija likumīgi. Tiesa konstatēja: tā kā Revīzijas palāta nebija iesniegusi papildu pamatojumu vai pierādījumus par pārkāpumiem, lūgumi atlīdzināt reprezentācijas izdevumus, kas radušies, nosūtot ielūgumus Eiropas Parlamenta locekļiem, ir jāuzskata par likumīgiem (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 624. punkts).

244

Šajā tiesvedībā Revīzijas palāta uzskata par nelikumīgiem izdevumus, kas radušies saistībā ar atgūstamo summu tabulas 314. pozīcijā minēto tikšanos. Šajā ziņā tā atgādina, ka prasītājs bija pieņēmis kādas politiskās partijas ielūgumu un ka šā komandējuma otrā daļa bija izklaide – medības Beļģijā, ko Tiesa atzinusi par nelikumīgu 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782). Tādējādi Revīzijas palāta iesniedz Vispārējā tiesā jaunus argumentus, salīdzinot ar tiem, kas pamatoja šā sprieduma 243. punktā atgādināto Tiesas vērtējumu minētajā spriedumā.

245

Vispārējā tiesa konstatē, ka no lietas materiāliem izriet, ka satiktā persona bija Eiropas Parlamenta deputāts un Budžeta kontroles komitejas loceklis. Pirmām kārtām, šajā tiesvedībā Revīzijas palāta neapgalvo, ka šī persona būtu attiecīgās politiskās partijas biedrs vai ka prasītājs būtu pieņēmis minētās attiecīgās politiskās partijas ielūgumu. Otrām kārtām, attiecībā uz Revīzijas palātas apgalvojumu, ka Tiesa uzskatīja par nelikumīgām izklaides medības, ir jānorāda, ka 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) Tiesa atzina par nelikumīgiem prasītāja komandējumus, kas bija saistīti ar atgūstamo summu tabulas 315. un 371. pozīcijā minētajiem ielūgumiem piedalīties medībās Beļģijā. Tomēr šiem komandējumiem nav nekādas saistības ar atgūstamo summu tabulas 314. pozīcijā minētajām prasītāja vakariņām ar Eiropas Parlamenta deputātu. Pirmkārt, no lietas materiāliem izriet, ka šīs vakariņas notika Briselē tajā pašā dienā, kad 315. pozīcijā minētais komandējums, kurš bija saistīts ar medībām Beļģijā, proti, 2014. gada 15. oktobrī. Tomēr saskaņā ar lietas materiāliem 315. pozīcijā minētais komandējums sākās tikai plkst. 23.00 ar izbraukšanu no Briseles un tādējādi visticamāk varēja sākties tikai pēc 314. pozīcijā minētajām aplūkojamajām vakariņām. Tādējādi Revīzijas palāta nepierāda, ka izklaides medības notikušas 314. pozīcijā minētās tikšanās dienā. Otrkārt, 371. pozīcijā minētais komandējums notika 2015. gada 16. novembrī, proti, vairāk nekā gadu pēc 314. pozīcijā minētajām vakariņām.

246

Šajos apstākļos ar šā sprieduma 244. punktā minētajiem Revīzijas palātas precizējumiem nepietiek, lai atgūstamo summu tabulas 314. pozīcijā minētais komandējums šajā tiesvedībā tiktu vērtēts citādi, nekā Tiesa to vērtējusi 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782), un kas atgādināts šā sprieduma 243. punktā. Tādējādi Vispārējā tiesa piekrīt šim vērtējumam attiecībā uz komandējuma izdevumiem un dienas naudu, kas norādīti atgūstamo summu tabulas 314. pozīcijā, un tas tā ir neatkarīgi no apstākļa, ka vērtējums attiecās tikai uz reprezentācijas izdevumiem saistībā ar minētajā pozīcijā norādīto komandējumu.

247

Tādējādi, ciktāl Tiesa 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) būtībā uzskatīja, ka ar atgūstamo summu tabulas 314. pozīcijā minēto komandējumu saistītais lūgums atlīdzināt reprezentācijas izdevumus ir jāatzīst par likumīgu (skat. šā sprieduma 243. punktu), ir jāsecina, ka komandējuma rīkojums, kuru pēc prasītāja lūguma Revīzijas palātas priekšsēdētājs izdevis attiecībā uz šo komandējumu, bija tāds, kas varēja radīt prasītājam tiesisko paļāvību par šā komandējuma likumību. Tādēļ jāatceļ apstrīdētais lēmums, ciktāl tas attiecas uz atgūstamo summu tabulas 314. pozīcijā minēto komandējumu, par summu 96,60 EUR.

248

Otrkārt, attiecībā uz atgūstamo summu tabulas 319. un 320. pozīcijā minēto tikšanos ar Beļģijas ministra biroja locekli, lai apstrīdētu ar šo komandējumu saistīto izdevumu nelikumību, prasītājs būtībā atsaucas uz Tiesas vērtējumu 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) (skat. šā sprieduma 217. punktu).

249

Lai pamatotu tikšanās nelikumību, Revīzijas palāta norāda, ka runa ir par tādu tikšanos ar federālo mobilitātes ministru, kurai nav saistības ar prasītāja kā Revīzijas palātas locekļa, kas ir atbildīgs par Savienības izdevumu revīziju ārējo attiecību, paplašināšanās un humānās palīdzības jomā, pienākumiem.

250

2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) Tiesa konstatēja, ka Revīzijas palāta satikto personu nebija aprakstījusi kā tādu, kas bija attiecīgās politiskās partijas biedrs, un ka šī iestāde uzskatīja, ka šis komandējums, ņemot vērā tā saikni ar transporta jomu, būtu jāsaista ar politisku vai privātu darbību. Tiesa uzskatīja, ka ar šo apstākli nepietiek, lai pierādītu minētā komandējuma acīmredzami nelikumīgo raksturu (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 470. punkts).

251

Ņemot vērā šā sprieduma 205. punktā secināto un to, ka tiesvedībā, kurā pasludināts 2021. gada 30. septembra spriedums Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782), un šajā tiesvedībā ir tie paši fakti un pierādījumi, ir jāpārņem Tiesas vērtējums par atgūstamo summu tabulas 319. un 320. pozīcijā minēto komandējumu. Tādējādi, ciktāl Tiesā netika pierādīts minētā komandējuma acīmredzami nelikumīgais raksturs (skat. šā sprieduma 250. punktu) un ciktāl Revīzijas palāta neapgalvo, ka tam bija krāpniecisks raksturs vai trūka būtiskas informācijas, ir jāuzskata, ka šajā ziņā Revīzijas palātas priekšsēdētāja pēc prasītāja lūguma izdotais komandējuma rīkojums bija tāds, kas varēja radīt prasītājam tiesisko paļāvību par attiecīgā komandējuma likumību. Tādēļ ir jāatceļ apstrīdētais lēmums, ciktāl tas attiecas uz atgūstamo summu tabulas 319. un 320. pozīcijā minēto komandējumu, par summu 96,60 EUR apmērā.

ii)

Par pārējiem komandējumiem

252

To lūgumu atlīdzināt izdevumus, kas norādīti šā sprieduma 184. punktā minētajās atgūstamo summu tabulas pozīcijās, vidū bija arī lūgumi – pamatojoties uz kuriem tika atlīdzināti komandējuma izdevumi vai izmaksāta dienas nauda un kurus Revīzijas palāta uzskatīja par tādiem, kam nav saistības ar prasītāja kā šīs iestādes locekļa pienākumu izpildi, – kuri attiecās uz prasītāja darbībām, kuras minētas atgūstamo summu tabulas 47., 56., 57., 63., 103., 128., 137., 138., 143., 155. (daļēji), 157., 161., 196., 199., 210., 237., 277., 284., 290., 293. un 294., 310. (daļēji), 330. (daļēji), 331. (daļēji), 334. (daļēji), 335., 339. (daļēji), 347., 373. un 374. (daļēji), 382., 391., 411. un 412. pozīcijā.

253

Tāpat kā attiecībā uz komandējumiem saistībā ar tikšanās reizēm ar politiķiem un viņu biroju locekļiem (skat. šā sprieduma 216. punktu) no apstrīdētā lēmuma izriet, ka Revīzijas palāta apstrīd prasītāja komandējuma izdevumus un dienas naudu, kas saistīti ar viņa lūgumiem atlīdzināt izdevumus, kuri minēti šā sprieduma 252. punktā, būtībā uzskatot, ka tiem nav saistības ar prasītāja kā Revīzijas palātas locekļa pienākumiem.

254

Prasītājs uzskata, ka viņa šā sprieduma 252. punktā minētajās pozīcijās norādītie komandējumi attiecās uz viņa kā Revīzijas palātas locekļa pienākumiem. Šajā ziņā viņš būtībā atsaucas uz Tiesas vērtējumu 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782), norādot, ka tas ir jāņem vērā šajā tiesvedībā. Viņš atgādina, ka Revīzijas palāta šajā lietā nevar apstrīdēt to, ko Tiesa ir atzinusi minētajā spriedumā, ņemot vērā tai iesniegtos lietas materiālus un to, ko Tiesa ir konstatējusi par faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem.

255

Pirmkārt, runājot par daļu komandējumu, kas minēti atgūstamo summu tabulas 330., 331. un 334. pozīcijā, jākonstatē, ka Tiesa 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) nelēma par to, vai bija likumīga prasītāja dalība Flandrijas politiska rakstura apvienības Jaungada pieņemšanā (330. pozīcija, daļēji) un kāda dokumenta iesniegšana Parlamenta Budžeta kontroles komitejā (COCOBU) (331. pozīcija, daļēji), kā arī prasītāja tikšanās ar Beļģijas vēstnieku Kubā (334. pozīcija, daļēji).

256

Attiecībā uz 330. un 331. pozīcijā minētajām darbībām Revīzijas palāta norāda, ka prasītāja dalībai Flandrijas politiska rakstura apvienības Jaungada pieņemšanā un dokumenta iesniegšanā COCOBU sekoja tikšanās ar kādu attiecīgās politiskās partijas biedru. Attiecībā uz 334. pozīcijā minēto darbību Revīzijas palāta norāda, ka prasītāja plānotājā attiecīgajā dienā nav minēta nekāda tikšanās ar Beļģijas vēstnieku Kubā un ka šī iespējamā tikšanās katrā ziņā nebija saistīta ar viņa kā Revīzijas palātas locekļa pienākumiem, jo šī iestāde nebija plānojusi nekādu revīziju attiecībā uz Kubu.

257

Prasītājs nesniedz nekādus apsvērumus par šiem Revīzijas palātas apgalvojumiem, lai gan viņam šajā tiesvedībā ir jāpierāda (skat. šā sprieduma 193. punktu), ka aplūkojamā komandējuma izdevumu segšana no Savienības budžeta bija pamatota un ka apstrīdētais lēmums bija prettiesisks tāpēc, ka tajā šie izdevumi atzīti par nepamatoti izmaksātiem.

258

Šajos apstākļos ir jāuzskata, ka komandējumi, kas daļēji minēti atgūstamo summu tabulas 330., 331. un 334. pozīcijā, nav saistīti ar prasītāja kā Revīzijas palātas locekļa pienākumu izpildi. No tā izriet, ka komandējuma rīkojumi, kuri attiecās uz šiem komandējumiem un kurus pēc prasītāja lūguma izdevis Revīzijas palātas priekšsēdētājs, nevarēja radīt viņam tiesisko paļāvību attiecībā uz aplūkojamo komandējumu likumību. Tādēļ ceturtais pamats ir jānoraida attiecībā uz šiem komandējumiem.

259

Otrkārt, attiecībā uz komandējumu, kurš minēts atgūstamo summu tabulas 293. un 294. pozīcijā, Tiesa 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) uzskatīja, ka Revīzijas palātas iebildumi attiecībā uz šo komandējumu ir jānoraida, jo pārkāpumu, kurā šī iestāde prasītāju vainoja, varēja uzskatīt par atvainojamu maldību. Tiesa uzskatīja, ka, pat ja Revīzijas palātas apgalvojums, ka šis komandējums noticis, neraugoties uz tikšanās, kas tos pamatoja, atcelšanu, būtu pamatots, ņemot vērā prasītāja plānotājā ietverto norādi, krāpšanas esamība šajā ziņā nebija pierādīta, jo laikā, kas sākotnēji bija paredzēts minētā komandējuma īstenošanai, notika paziņotās pusdienas Revīzijas palātā (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 579. punkts).

260

Šajā lietā Revīzijas palāta atgādina, ka sanāksme, kas bija saistīta ar atgūstamo summu tabulas 293. un 294. pozīcijā minēto komandējumu, tika atcelta un ka tās vietā prasītājs izmaksāja pusdienas trim attiecīgās politiskās partijas biedriem.

261

Ņemot vērā prasītāja attiecības ar politiķiem, attiecīgās politiskās partijas biedriem, kuras Vispārējā tiesa uzskatīja par tādām, kas nav saistītas ar prasītāja kā Revīzijas palātas locekļa pienākumiem (skat. šā sprieduma 232.–234. un 239. punktu), uz atgūstamo summu tabulas 293. un 294. pozīcijā minēto komandējumu ir jāattiecina tāds pats secinājums kā šā sprieduma 227. punktā minētais.

262

Tādējādi jāuzskata, ka prasītāja attiecību ar attiecīgās politiskās partijas biedriem konteksts ir būtiska informācija, ko Revīzijas palātas priekšsēdētājs nevarēja zināt brīdī, kad apstiprināja aplūkojamo lūgumu atlīdzināt komandējuma izdevumus un izmaksāt dienas naudu. Ņemot vērā, ka trūka šādas būtiskas informācijas, prasītājs nevar atsaukties uz tiesisko paļāvību attiecībā uz komandējuma rīkojumu, kas bija paredzēts saistībā ar sanāksmi, kura tika atcelta un aizstāta ar pusdienām ar trim attiecīgās politiskās partijas biedriem. Tādēļ ceturtais pamats ir jānoraida attiecībā uz atgūstamo summu tabulas 293. un 294. pozīcijā minēto komandējumu.

263

Treškārt, 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) Tiesa būtībā uzskatīja, ka liela daļa šā sprieduma 252. punktā minētajās pozīcijās, proti, atgūstamo summu tabulas 56., 57., 63., 128., 137., 138., 143., 155. (daļēji), 196., 199., 277., 284., 290., 310. (daļēji), 335., 339. (daļēji), 347., 373. un 374. (daļēji), 382., 391., 411. un 412. pozīcijā, norādīto lūgumu atlīdzināt izdevumus nebija uzskatāmi par acīmredzami nelikumīgiem, ņemot vērā prasītāja kā Revīzijas palātas locekļa pienākumus (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 498.–501., 515., 534.–536., 558., 559., 561.–563., 567.–576. un 579. punkts).

264

Šajā lietā prasītājs būtībā atsaucas uz Tiesas vērtējumu 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) attiecībā uz jautājumu par to, vai komandējuma rīkojumi, kas saistīti ar šā sprieduma 263. punktā minētajās pozīcijās norādītajiem lūgumiem atlīdzināt izdevumus, varēja radīt prasītājam tiesisko paļāvību par konkrēto komandējumu likumību. Tādējādi ir jāpiemēro tā pati argumentācija, kas minēta šā sprieduma 220. punktā. Attiecīgi jāpārbauda, vai Revīzijas palāta par šiem lūgumiem izvirza jaunus precizējumus un argumentus, salīdzinot ar Tiesā izvirzītajiem, un apstiprinošas atbildes gadījumā jāvērtē, vai, ņemot vērā šos elementus, minētie lūgumi šajā lietā ir jāvērtē atšķirīgi, nekā Tiesa tos vērtējusi 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) (skat. šā sprieduma 205. punktu).

–

Par atgūstamo summu tabulas 56., 138, 196., 284. un 382. pozīcijā minētajiem komandējumiem

265

Attiecībā uz komandējuma rīkojumiem saistībā ar atgūstamo summu tabulas 56., 138., 196., 284. un 382. pozīcijā minētajām prasītāja tikšanās reizēm ar diplomātiem un uzņēmējiem Tiesa 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) uzskatīja, ka Revīzijas palāta, kurai bija pierādīšanas pienākums, nebija juridiski pietiekami pierādījusi, ka komandējumiem, kuros radās šie izdevumi, būtu privāts raksturs. Tiesa uzskatīja, ka šie komandējumi, kas attiecās uz tikšanās reizēm ar diplomātiem un uzņēmējiem, principā varēja tikt saistīti ar Revīzijas palātas locekļa, kurš darbojas Savienības ārējo attiecību palātā, amata pienākumiem (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 569.–575. punkts).

266

Attiecībā uz atgūstamo summu tabulas 138., 196. un 382. pozīcijā minētajiem komandējumiem, kuru mērķis bija ļaut Flandrijas uzņēmējiem tikties ar Beļģijas diplomātiem, kas pilda pienākumus ārvalstīs, Tiesa 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) uzskatīja, ka šādas tikšanās var radīt iespēju apmainīties ar viedokļiem par Revīzijas palātu interesējošiem jautājumiem, kā arī informēt par tās darbību un to popularizēt augstu valsts līmeņa amatpersonu vidū. Tiesa uzskatīja – tas, ka minētās vakariņas rīko organizācija, kuras mērķis ir atbalstīt Flandrijas intereses Briselē, pats par sevi nav pietiekami, lai pierādītu aplūkojamo komandējumu nelikumību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782, 573. punkts).

267

Kā konstatēts šā sprieduma 116. punktā, atgūstamo summu tabulā, kas ir apstrīdētā lēmuma daļa, atsaucoties uz OLAF ziņojumu, konkrēti tā 5., 18., 29. un 37. lappusi, ir norādīts, ka atgūstamo summu tabulas 138. un 196. pozīcijā minētajos lūgumos atlīdzināt izdevumus ir atsauce uz oficiāliem ielūgumiem no personu loka, kura mērķis bija stiprināt Flandrijas uzņēmumu klātbūtni Briselē un kurš rīkoja tikšanās, lai ļautu Francijas uzņēmumiem tikties ar Beļģijas diplomātiem, kas pilda pienākumus ārvalstīs, un ka šīs darbības nebija saistītas ar prasītāja kā Revīzijas palātas locekļa pienākumiem. Tāds pats konstatējums ir veikts attiecībā uz atgūstamo summu tabulas 382. pozīcijā minēto lūgumu atlīdzināt izdevumus.

268

Šajā tiesvedībā Revīzijas palāta atgādina atgūstamo summu tabulas 138., 196. un 382. pozīcijā minēto darbību mērķi, kā atgādināts šā sprieduma 267. punktā. Turklāt tā norāda, ka šā sprieduma 266. punktā precizētais Tiesas secinājums, proti, ka šādas darbības var radīt iespēju apmainīties ar viedokļiem par Revīzijas palātu interesējošiem jautājumiem, kā arī informēt par tās darbību un to popularizēt augstu valsts līmeņa amatpersonu vidū, būtu attiecināms uz jebkādu Revīzijas palātas locekļa tikšanos ar šai iestādei nepiederošu personu.

269

Šajā ziņā ar šādu argumentu nepietiek, lai atspēkotu to, ko Tiesa konstatēja 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782), proti, pirmām kārtām, ka nav apstrīdēts, ka “diplomātiskajās vakariņās”, kas katru gadu notiek Briselē, kopā sanāk liels skaits Beļģijas diplomātu, un, otrām kārtām, ka tikšanās ar diplomātiem principā var būt saistītas ar Revīzijas palātas locekļa, kurš darbojas Savienības ārējo attiecību palātā, amata pienākumiem (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 569. un 573. punkts).

270

Tādējādi attiecībā uz atgūstamo summu tabulas 138., 196. un 382. pozīcijā minētajiem komandējumiem šajā gadījumā ir jāpārņem vērtējums, kuru Tiesa šajā ziņā veica 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) un kurš atgādināts šā sprieduma 265., 266. un 269. punktā, un jāuzskata šie komandējumi par tādiem, kas principā nav nelikumīgi.

271

Turpretī tā tas nav to komandējumu gadījumā, kas minēti atgūstamo summu tabulas 56. un 284. pozīcijā.

272

Attiecībā uz atgūstamo summu tabulas 56. pozīcijā minēto komandējumu, kurš attiecās uz 2009. gada 6. jūlija darba pusdienām ar Krievijas Federācijas diplomātu, pusdienām, kuras saskaņā ar Revīzijas palātas paskaidrojumiem atgūstamo summu tabulā, kas ir apstrīdētā lēmuma daļa, bija saistītas ar iesaistīšanos tādu trešo personu labā, kuras vēlējās adoptēt bērnu minētajā valstī, Tiesa uzskatīja, ka Revīzijas palātas iesniegtie dokumenti, kuri bija sagatavoti vairākus mēnešus pēc šā komandējuma datuma un kuros nebija atsauces ne uz šīm pusdienām, ne uz jebkādu faktu, kas būtu noticis pirms tām, neļāva pārliecinoši pierādīt, ka tā mērķis nebija saistīts ar prasītāja amata pienākumiem (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 570. un 571. punkts).

273

Šajā tiesvedībā Revīzijas palāta atsaucas uz lietas materiāliem, kuros ir ietverts fragments no OLAF ziņojuma par šo tikšanos ar Krievijas Federācijas diplomātu. Kā konstatēts šā sprieduma 122. punktā, OLAF savā izmeklēšanā minēto tikšanos atzina par privātu. Tas konstatēja, ka prasītājs bija ticies ar šo diplomātu saistībā ar jautājumu par Krievijas bērna adopciju Beļģijas ģimenē. Saskaņā ar OLAF ziņojumu prasītāja digitālajā plānotājā ierakstītā piezīmē bija minētas adopcijas lietā radušās grūtības, un attiecīgais konsuls bija gatavs sniegt palīdzību, lai izpildītu vajadzīgās formalitātes un rastu risinājumu problēmai, kas bija radusies. Turklāt OLAF norādīja, ka prasītājs ar šo pašu diplomātu bija ticies 2009. gada 22. jūnijā un atkārtoti – 6. jūlijā un viņa komandējuma rīkojumos bija norāde “sanāksme ar [diplomātu]”, neminot šo sanāksmju patieso tematu.

274

Revīzijas palāta arī apgalvo, ka šīs tikšanās mērķis bija atvieglot Krievijas valstspiederīga bērna adopciju Beļģijas valstspiederīgam pārim un ka tas pierādot tās privāto raksturu. Tā atsaucas uz šā komandējuma kontekstu, norādot, ka pirms tā bija noticis cits komandējums “bez dienas naudas izmaksas”, kurš norisinājās divas nedēļas iepriekš, 2009. gada 22. jūnijā, un tiem sekoja vēl viena saziņa 2009. gada 30. novembrī. Revīzijas palāta uzskata, ka apstāklis, ka attiecībā uz šīm divām saziņas reizēm prasītājs nebija lūdzis komandējuma rīkojumu ar dienas naudas izmaksu, norāda, ka tās attiecās uz attiecīgā pāra privāto un ģimenes dzīvi.

275

Jāuzskata, ka, ņemot vērā Revīzijas palātas sniegtos precizējumus, pastāv šaubas par šī komandējuma likumību. Revīzijas palāta pamatojas uz to, ka prasītājs ticies ar vienu un to pašu Krievijas Federācijas diplomātu bieži īsā laika posmā, bet nav ticies iepriekšējos un turpmākajos gados, apvienojumā ar tajā pašā laika posmā notikušo elektroniskā pasta vēstuļu apmaiņu par konkrētu bērna adopcijas procedūru prasītāja draugu pārim, un uzskata, ka pastāv šaubas par aplūkojamā komandējuma likumību.

276

Tādējādi, pastāvot šaubām par prasītājam atlīdzināto summu likumību, uz prasītāju gulstas pienākums pierādīt, ka viņš ir iztērējis aplūkojamās summas, ievērojot piemērojamos noteikumus (skat. šā sprieduma 193. punktu). Tomēr prasītājs šajā lietā nav norādījis jaunus faktus, kas varētu atspēkot šīs šaubas.

277

Arī attiecībā uz atgūstamo summu tabulas 284. pozīcijā minēto komandējumu saistībā ar pusdienām ar Beļģijas Karalistes vēstnieku Francijā pastāv šaubas par šā komandējuma likumību, ņemot vērā Revīzijas palātas sniegtos precizējumus. Attiecībā uz šo komandējumu Tiesa 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) konstatēja, ka šo pusdienu privātais raksturs, ciktāl Revīzijas palāta atsaucās uz šā vēstnieka draudzīgām attiecībām ar prasītāju, kā arī uz citu viesu identitāti, nebija pierādīts, jo nepastāvēja nekādi pierādījumi, kas varētu sniegt Tiesai informāciju par minēto pusdienu mērķi, turklāt šādu attiecību esamība vien katrā ziņā nebija pietiekama, lai izslēgtu, ka šīm pusdienām var būt profesionāla dimensija (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 575. punkts).

278

Šajā tiesvedībā prasītājs nesniedz nevienu jaunu pierādījumu. Savukārt Revīzijas palāta, izmantojot atšķirīgu formulējumu, no jauna paskaidro, ka atgūstamo summu tabulas 284. pozīcijā minētajam komandējumam bija privāts raksturs. Tā precizē, ka runa bija par Beļģijas Karalistes vēstnieka Francijā ielūgumu piecām personām, tostarp prasītājam un viņa sievai, uz nedēļas nogali viņa rezidencē Parīzē saistībā ar vīna degustāciju. Revīzijas palāta norāda, ka saistībā ar šo komandējumu prasītājs apmaksāja pusdienas un noorganizēja ziedu pušķa piegādi visu viesu vārdā. Tā uzsver, ka ir pierādījumi tam, ka viņš arī lūdza un saņēma no Revīzijas palātas kaklasaiti un lakatu kā oficiālas dāvanas vēstniekam un viņa sievai.

279

Tāpat Revīzijas palāta pamato atgūstamo summu tabulas 284. pozīcijā minētā komandējuma privāto raksturu, atsaucoties uz kādu darbību, ko prasītājs iepriekš veicis kopā ar minētajām piecām personām un ko Tiesa 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) atzina par nelikumīgu. Turklāt Revīzijas palāta atsaucas uz lietas materiāliem, kuros tostarp ir fragments no OLAF ziņojuma, kas šo prasītāja darbību sasaista ar “uzņēmēju un paziņu apmeklējum[iem] privātos nolūkos”.

280

Revīzijas palātas sniegtie precizējumi ir ticami. Tā bija tikšanās, atbildot uz identisku ielūgumu, kura notika ļoti neilgi pēc citas tikšanās ar tām pašām personām, kas minēta atgūstamo summu tabulas 268. pozīcijā, un kuru Tiesa 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) atzina par nelikumīgu, jo tās bija vakariņas, kuras tika organizētas restorānā, kas atradās blakus vīna darītavai, un vairākās elektroniskā pasta vēstulēs bija norādīts, ka prasītāja, kā arī viņa ielūgtās personas ierašanās reģionā mērķis bija šīs vīna darītavas apmeklēšana (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 659. punkts). Šie apstākļi ļauj uzskatīt, ka pastāv šaubas par atgūstamo summu tabulas 284. pozīcijā minētā komandējuma likumību.

281

Ciktāl prasītājs nespēj pierādīt, ka šajā lietā atgūstamo summu tabulas 56. un 284. pozīcijā minētajiem komandējumiem bija profesionāli mērķi, un pastāvot šaubām par šo komandējumu tiesiskumu, minētajās pozīcijās norādītās tikšanās reizes ir jāuzskata par tādām, kas nav saistītas ar prasītāja kā Revīzijas palātas locekļa pienākumu izpildi un tādējādi ir nelikumīgas. No tā izriet, ka komandējuma rīkojumi, kurus pēc prasītāja lūguma izdevis Revīzijas palātas priekšsēdētājs, nevarēja radīt prasītājam tiesisko paļāvību attiecībā uz aplūkojamo komandējumu likumību. Tādēļ jānoraida ceturtais pamats, ciktāl tas attiecas uz 56. un 284. pozīcijās minētajiem komandējumu izdevumiem.

–

Par atgūstamo summu tabulas 57. un 391. pozīcijā minētajiem komandējumiem

282

Attiecībā uz komandējuma rīkojumiem saistībā ar atgūstamo summu tabulas 57. un 391. pozīcijā minētajām prasītāja tikšanās reizēm ar kādu Komisijas locekli Tiesa 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) uzskatīja, ka Revīzijas palātas sniegtie pierādījumi nav pietiekami, lai pierādītu šīs iestādes apgalvoto šo abu komandējumu nelikumību. Tiesa konstatēja, ka netiek apstrīdēts, ka šāda sanāksme principā varētu būt saistīta ar Revīzijas palātas locekļa amata pienākumu izpildi (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 561. punkts).

283

Attiecībā uz atgūstamo summu tabulas 57. pozīcijā minēto komandējumu Tiesa norādīja, ka nav pierādīta Revīzijas palātas apgalvojuma – ka šis komandējums patiesībā bija saistīts ar mūzikas festivāla organizēšanu, kas prasītāju interesē privāti, – pamatotība. Tiesa paskaidroja, ka šis komandējums notika 2009. gada 13. jūlijā, savukārt Revīzijas palātas iesniegtās elektroniskā pasta vēstules par šo festivālu attiecas uz 2011. gada subsīdiju un ir rakstītas 2011. gada septembrī un oktobrī. Turklāt Tiesa uzskatīja, ka saikne starp minēto komandējumu un šo subsīdiju šķiet vēl jo mazāk ticama tāpēc, ka attiecīgais Komisijas loceklis bija atbildīgs par kultūras jautājumiem vienīgi kopš 2010. gada 10. februāra (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 562. un 563. punkts).

284

Šajā tiesvedībā Revīzijas palāta atsaucas uz lietas materiāliem, kuros tostarp ir fragments no OLAF ziņojuma, no kā izriet, ka atgūstamo summu tabulas 57. pozīcijā minētā tikšanās ar Komisijas locekli bija saistīta ar Eiropas mūzikas festivālu jauniešiem. Tā uzskata, ka šīs attiecības divus gadus vēlāk ļāva prasītājam personīgi iesaistīties, lai iegūtu subsīdiju apvienībai, kas darbojas pašvaldībā, kura 2019. gadā apvienojās ar prasītāja izcelsmes pašvaldību un kuras mērs viņš bija; šī pašvaldība organizēja Eiropas mūzikas festivālu jauniešiem. Šos elementus Tiesa jau vērtēja 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782), kā apliecina šā sprieduma 283. punkts.

285

Turklāt Revīzijas palāta norāda, ka atgūstamo summu tabulas 57. pozīcijā minētais komandējums ir nelikumīgs, ciktāl nav saiknes starp prasītāja veiktajiem revīzijas pienākumiem, no vienas puses, un attiecīgā Komisijas locekļa pienākumiem, kura darbs faktu norises laikā bija saistīts ar veselības portfeli, no otras puses.

286

Tomēr, pat ja būtu jāuzskata, ka ārējo attiecību, paplašināšanās un humānās palīdzības jomas, par kurām prasītājs bija tieši atbildīgs savu pilnvaru laikā (skat. šā sprieduma 32. punktu), nebija saistāmas ar veselības jomu, tomēr tikai ar šo apstākli vien nepietiek – ņemot vērā aplūkojamo faktu atšķirīgos norises laikus un to, ka nav konkrētu pierādījumu –, lai atgūstamo summu tabulas 57. pozīcijā minētais komandējums šajā tiesvedībā tiktu vērtēts atšķirīgi, nekā Tiesa to novērtējusi 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782), kā atgādināts šā sprieduma 282. un 283. punktā, un tādējādi ir jāuzskata, ka atgūstamo summu tabulas 57. pozīcijā minētais komandējums nav nelikumīgs.

287

Attiecībā uz atgūstamo summu tabulas 391. pozīcijā minēto komandējumu Tiesa 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) uzskatīja, ka Revīzijas palāta nav iesniegusi nevienu konkrētu dokumentu, lai pamatotu apgalvojumu, ka šis komandējums bija saistīts ar “privātām pusdienām”. Tiesa uzskata, ka apstāklis, kas turklāt nav pierādīts, ka attiecīgais Komisijas loceklis esot prasītāja medību partneris, pats par sevi neļauj konstatēt attiecīgo pusdienu privāto raksturu. Turklāt Tiesa uzskata: tas, ka organizācijas, kurā apvienojušies Eiropas zemes īpašnieki un pārvaldītāji, atbildīgā persona arī esot piedalījusies šajās pusdienās, tāpat nevarēja pierādīt Revīzijas palātas nostājas pamatotību, vēl jo vairāk tādēļ, ka nebija apstrīdēts, ka prasītājs nebija sagatavojis šo pusdienu, kuras notika Komisijas ēkā, viesu sarakstu (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 564. un 565. punkts).

288

Šajā lietā Revīzijas palāta atsaucas uz norāžu kopumu, kas varot pierādīt atgūstamo summu tabulas 391. pozīcijā minētās tikšanās privāto raksturu, ņemot vērā, ka piedalījušies divi laulātie, kuri varēja traucēt konfidencialitātei, kas paredzēta profesionāla rakstura sarunām, ka bija notikušas citas tikšanās ar tām pašām piecām personām, ko Tiesa 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) uzskatīja par privāta rakstura tikšanās reizēm, un to, ka satiktajam Komisijas loceklim un prasītājam bija kopīga interese par medībām.

289

Vispirms attiecībā uz aplūkojamās tikšanās privāto raksturu, ko savā ziņojumā konstatēja OLAF, un apstākli, ka gan attiecīgajam Komisijas loceklim, gan prasītājam bija kopīga interese par medībām, Tiesa šos apgalvojumus jau vērtēja 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782), kā apliecināts šā sprieduma 287. punktā.

290

Turpinot: attiecībā uz divu laulāto klātbūtni Tiesa 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) atgādināja, ka 2004. gada 22. aprīļa paziņojumā bija skaidri paredzēts, ka Revīzijas palātas locekļu, kā arī viesu laulātie un partneri var piedalīties pasākumos, par kuriem ir radušies reprezentācijas un pieņemšanu izdevumi (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 611. punkts).

291

Visbeidzot attiecībā uz citām tikšanās reizēm ar tām pašām piecām personām, ko Tiesa 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) uzskatīja par privāta rakstura tikšanās reizēm, Revīzijas palāta atsaucas uz atgūstamo summu tabulas 376. pozīcijā minēto darbību. Tādējādi tā izvirza jaunu argumentu, salīdzinot ar tiem argumentiem, kurus Tiesa vērtēja minētajā spriedumā un kuri norādīti šā sprieduma 287. punktā.

292

Tomēr šajā ziņā pietiek norādīt, ka atgūstamo summu tabulas 376. pozīcijā minētajā darbībā bija iesaistītas personas, no kurām ne visas piedalījās pusdienās, kas aplūkotas kā atgūstamo summu tabulas 391. pozīcijā minētā darbība.

293

Tādējādi ar šā sprieduma 291. punktā minētajiem Revīzijas palātas sniegtajiem jaunajiem paskaidrojumiem nepietiek, lai atgūstamo summu tabulas 391. pozīcijā minētais komandējums šajā tiesvedībā tiktu vērtēts atšķirīgi no tā, kā Tiesa to vērtējusi 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782), kā tika atgādināts šā sprieduma 282., 287., 290. un 292. punktā, un tādējādi šajā tiesvedībā šis komandējums ir jāatzīst par likumīgu.

–

Par atgūstamo summu tabulas 137., 143, 155. (daļēji) un 290. pozīcijā minētajiem komandējumiem

294

Attiecībā uz atgūstamo summu tabulas 137., 143, 155. (daļēji) un 290. pozīcijā minētajiem komandējumiem saistībā ar prasītāja tikšanās reizēm ar Beļģijas uzņēmumu federācijas priekšsēdētāju un viņa dalību šīs federācijas organizētajos forumos Tiesa 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) konstatēja, ka būtiskā loma, kas atzīta valsts mēroga uzņēmumu federācijām, nozīmē, ka šie komandējumi nav jāuzskata par acīmredzami nelikumīgiem (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 515. punkts).

295

Šajā tiesvedībā Revīzijas palāta atsaucas uz lietas materiāliem, kuros ietverts tostarp OLAF ziņojuma fragments, no kā izrietot, ka lielākā daļa šo attiecību esot saistītas ar vietējām organizācijām, piemēram, prasītāja izcelsmes reģiona tirdzniecības un rūpniecības kameru, viņa izcelsmes vietas rūpniecības nozares grupu un vietējo darba devēju apvienību, kuru darbības laukā ietilpa tikai prasītāja izcelsmes reģions (skat. arī šā sprieduma 116. punktu). Šajā ziņā jākonstatē, ka šo OLAF ziņojuma fragmentu Tiesa analizēja tiesvedībā, kurā pasludināts 2021. gada 30. septembra spriedums Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782), un ka atgūstamo summu tabulas 137., 143., 155. (daļēji) un 290. pozīcijā minētie komandējumi neattiecās uz tikšanās reizēm ar prasītāja izcelsmes reģiona vietējām organizācijām, bet ar Beļģijas uzņēmumu federāciju, kas ir valsts mēroga federācija.

296

Attiecībā uz atgūstamo summu tabulas 137. un 143. pozīcijā minētajām prasītāja tikšanās reizēm ar Beļģijas uzņēmumu federācijas priekšsēdētāju Revīzijas palāta šajā tiesvedībā precizē, ka tās acīmredzami nav saistītas ar Revīzijas palātas darbu divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, starp tikšanās reizēm esot bijis tikai četru nedēļu starplaiks, proti, viena notikusi 2011. gada 24. janvārī, bet otra – 2011. gada 21. februārī. Otrkārt, runa esot par laikposmu, kurā satiktā persona atstājusi šīs federācijas priekšsēdētāja amatu. Revīzijas palāta precizē, ka 2011. gada janvāra beigās presē tika paziņots, ka šo personu aizstās cita.

297

Tomēr, ņemot vērā šā sprieduma 294. punktā precizēto Tiesas konstatējumu, ar šiem diviem iemesliem nepietiek, lai radītu šaubas par aplūkojamo tikšanās reižu privāto raksturu un lai atgūstamo summu tabulas 137. un 143. pozīcijā minētie komandējumi šajā tiesvedībā tiktu vērtēti atšķirīgi no tā, kā Tiesa tos vērtējusi 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782).

298

Attiecībā uz atgūstamo summu tabulas 155. (daļēji) un 290. pozīcijā minētajiem komandējumiem Revīzijas palāta uzskata, ka tikai darbība, kas veikta dienesta interesēs, var pamatot komandējuma rīkojumu un attiecīgo izdevumu atlīdzināšanu. Tā uzskata, ka Tiesas 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) veiktais nošķīrums atkarībā no tā, vai organizācija ir reģionāla vai valsts mēroga, neatbilst šai prasībai. It īpaši saistībā ar darbību, uz kuru attiecās 155. pozīcijā minētais komandējums, Revīzijas palāta norāda, ka tā bija lobija darbība, kas neatbilst Revīzijas palātas – Savienības ārējā revidenta – interesēm un darbībām. Tā arī piebilst, ka prasītājs nepiedalījās tajā kā runātājs.

299

Jākonstatē, ka Tiesa 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) ne tikai atzina valsts mēroga uzņēmumu federāciju būtisko lomu. Tā arī norādīja, ka organizācijas, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, var paust nostāju par iestāžu darbību, kuru Revīzijas palāta var ņemt vērā, sagatavojot ziņojumus par šo darbību (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 504. punkts). No tā izriet, ka nevar izslēgt, ka dalība Beļģijas uzņēmumu federācijas rīkotajos forumos var kalpot Revīzijas palātas interesēm un darbībām. Šo secinājumu neliekot apšaubīt apstāklis, ka prasītājs pasākumā nepiedalījās kā runātājs. Pilsonisko sabiedrību pārstāvošo organizāciju nostāju ņemšana vērā var izpausties dažādos veidos, gan aktīvi, gan pasīvi.

300

Tādējādi ar šā sprieduma 298. punktā minētajiem argumentiem nepietiek, lai atgūstamo summu tabulas 155. (daļēji) un 290. pozīcijā minētie komandējumi šajā tiesvedībā varētu tikt vērtēti atšķirīgi no tā, kā Tiesa tos vērtējusi 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782), kā atgādināts šā sprieduma 294. un 299. punktā. Šajos apstākļos ir jāatzīst, ka šajās pozīcijās minētie komandējumi nav nelikumīgi.

–

Par atgūstamo summu tabulas 47., 103., 157., 161., 199., 210., 237., 277., 339. (daļēji), kā arī 373. un 374. (daļēji) pozīcijā minētajiem komandējumiem

301

Attiecībā uz atgūstamo summu tabulas 47., 103., 157., 161., 199., 210., 237., 277., 339. (daļēji), kā arī 373. un 374. (daļēji) pozīcijā minētajiem komandējumiem, kuri saistīti ar tikšanās reizēm ar starptautiska revīzijas uzņēmuma atbildīgo personu, Tiesa 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) norādīja, ka nevar uzskatīt, ka komandējumi, kuru mērķis bija tikties ar starptautisko revīzijas uzņēmumu atbildīgajām personām, būtu acīmredzami nelikumīgi (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 494. punkts). Atbildot uz Revīzijas palātas argumentu, ka šī saziņa ir jāierobežo ar publiskiem iepirkumiem vai arī tai ir jābūt saistītai ar apmācību, Tiesa konstatēja, ka šādi principi nav paredzēti iekšējos noteikumos, uz kuriem atsaucas Revīzijas palāta, un tie neatbilst tās praksei, kāda izriet no prasītāja komandējumu rīkojumiem (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 497. punkts).

302

It īpaši attiecībā uz atgūstamo summu tabulas 199. pozīcijā minēto komandējumu, par kuru Revīzijas palāta apgalvoja, ka tā patiesais mērķis bija apspriest darba piedāvājumu, kas varētu interesēt prasītāja bērnu, Tiesa uzskatīja, ka Revīzijas palātas iesniegtie dokumenti neļāva juridiski pietiekami pierādīt, ka šī tikšanās tika organizēta šādā nolūkā vai ka tā galvenokārt attiecās uz prasītāja ģimenes interesēm, nedz arī tātad pierādīt, ka šis komandējums būtu acīmredzami nelikumīgs. Tiesa atzina, ka no Revīzijas palātas iesniegtajām elektroniskā pasta vēstulēm gan izriet, ka minētajā komandējumā satiktā persona pēc tikšanās ar prasītāju saņēma viena no viņa bērniem CV un norādīja uz iespējamām darba perspektīvām šim bērnam. Tomēr prasītāja sniegtais pamatojums, saskaņā ar kuru darba pusdienām var sekot neformālas diskusijas, tostarp attiecībā uz viesu ģimenes situāciju, kas var izskaidrot šīs elektroniskā pasta vēstules, nešķita mazticams (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 500. un 501. punkts).

303

Šajā tiesvedībā Revīzijas palāta atgādina, ka saziņa ar starptautiskajiem privātajiem revīzijas uzņēmumiem, tāpat kā jebkura saziņa ar privātajiem uzņēmumiem, ir jāregulē ar publiskā iepirkuma procedūrām. Attiecībā it īpaši uz atgūstamo summu tabulas 199. pozīcijā minēto tikšanos tā precizē, ka OLAF ziņojumā uzskatīja šo tikšanos par privāta rakstura tikšanos, jo tai sekoja prasītāja un satiktās personas vēstuļu apmaiņa, kurā šī persona esot saņēmusi viena no prasītāja bērniem CV un norādījusi uz iespējamām darba perspektīvām šim bērnam. Ar šiem argumentiem šajā tiesvedībā Revīzijas palāta nepievieno neko jaunu, salīdzinot ar argumentiem, kurus tā bija izvirzījusi Tiesā lietā, kurā pasludināts 2021. gada 30. septembra spriedums Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782); šie argumenti izklāstīti šā sprieduma 301. un 302. punktā.

304

Tomēr, kā precizēts šā sprieduma 301. un 302. punktā, Tiesa 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) uzskatīja, ka Revīzijas palātas iesniegtie dokumenti neļāva juridiski pietiekami pierādīt, ka atgūstamo summu tabulas 199. pozīcijā minētā tikšanās tika organizēta privātā nolūkā un galvenokārt attiecās uz prasītāja ģimenes interesēm, un nevar uzskatīt, ka komandējumi, kuru mērķis bija tikties ar starptautisko revīzijas uzņēmumu atbildīgajām personām, būtu acīmredzami nelikumīgi.

305

Tādējādi ar šā sprieduma 303. punktā minētajiem argumentiem nepietiek, lai atgūstamo summu tabulas 47., 103., 157., 161., 199., 210., 237., 277., 339. (daļēji), kā arī 373. un 374. (daļēji) pozīcijā minētie komandējumi šajā tiesvedībā varētu tikt vērtēti atšķirīgi no tā, kā Tiesa tos vērtējusi 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782), kā atgādināts šā sprieduma 301. un 302. punktā, un tādējādi šie komandējumi ir jāatzīst par likumīgiem.

–

Par atgūstamo summu tabulas 128., 411. un 412. pozīcijā minētajiem komandējumiem

306

Attiecībā uz atgūstamo summu tabulas 128., 411. un 412. pozīcijā minētajiem komandējumiem, kas saistīti ar pasākumiem, kurus organizēja attiecīgi organizācija, kurā apvienojušies Eiropas zemes īpašnieki un pārvaldītāji, kāda cita zemes īpašnieku apvienība un dzīvotņu aizsardzības fonds, Tiesa 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) uzskatīja, ka tos nevar uzskatīt par acīmredzami nelikumīgiem. Attiecībā uz atgūstamo summu tabulas 128. pozīcijā minēto komandējumu Tiesa norādīja, ka prasītājam nevar tikt pārmesta dalība Parlamenta rīkotā konferencē saistībā ar Eiropas mēroga reprezentatīvu organizāciju, pamatojoties uz pārskatāmu komandējuma rīkojumu. Attiecībā uz atgūstamo summu tabulas 411. un 412. pozīcijā minētajiem komandējumiem Tiesa norādīja, ka Revīzijas palāta pamatojās uz tādu apgalvotu saistību starp šīm organizācijām un prasītāja izcelsmes reģiona vides fondu, kas nav pamatota ar Tiesai iesniegtajiem pierādījumiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 534.–536. punkts).

307

Šajā tiesvedībā Revīzijas palāta atgādina savus apsvērumus par to, ka attiecīgajiem pasākumiem nebija saistības ar prasītāja dienesta pienākumu izpildi vai tā interesēm, tomēr nesniedz nevienu jaunu elementu, lai pamatotu šo apgalvojumu. Tādējādi tikai ar šo apgalvojumu nepietiek, lai šie komandējumi šajā tiesvedībā varētu tikt vērtēti atšķirīgi no tā, kā Tiesa tos vērtējusi 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782), kā atgādināts šā sprieduma 306. punktā. Tādējādi jāuzskata, ka šie komandējumi nav acīmredzami nelikumīgi.

–

Par atgūstamo summu tabulas 347. pozīcijā minēto komandējumu

308

Attiecībā uz atgūstamo summu tabulas 347. pozīcijā minēto komandējumu saistībā ar tikšanos ar Beļģijas Nacionālās bankas atbildīgo amatpersonu, kā arī ar Beļģijas parlamenta locekli un advokātu, kurš pildīja arī amata pienākumus šajā bankā, Tiesa 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) norādīja, ka to nevar uzskatīt par acīmredzami nelikumīgu, pamatojoties vienīgi uz Revīzijas palātas apgalvojumu, ka šim komandējumam “nav saistības ar [prasītāja] amata pienākumiem”, un apstākli, ka šis parlamenta loceklis bija attiecīgās politiskās partijas biedrs (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 559. punkts).

309

Šajā tiesvedībā Revīzijas palāta nesniedz nevienu elementu attiecībā uz šo komandējumu, un tādējādi tāpat kā Tiesas veiktajā vērtējumā 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782), kurš atgādināts šā sprieduma 308. punktā, šo komandējumu nevar uzskatīt par acīmredzami nelikumīgu.

–

Par atgūstamo summu tabulas 310. pozīcijā minēto komandējumu

310

Attiecībā uz atgūstamo summu tabulas 310. pozīcijā minēto komandējumu, kas daļēji attiecās uz universitātes apmeklējumu, Tiesa 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) uzskatīja: ņemot vērā, ka Revīzijas palāta nebija precizējusi apgalvotās nelikumības pamatojumu, šo komandējumu nevarēja uzskatīt par acīmredzami nelikumīgu, ciktāl tas daļēji attiecās uz universitātes apmeklējumu (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 558. punkts).

311

Šajā tiesvedībā Revīzijas palāta uzskata, ka atgūstamo summu tabulas 310. pozīcijā minētais komandējums ir jāatzīst par tādu, kuram nav saistības ar dienesta interesēm, un līdz ar to par nelikumīgu, bet nesniedz jaunus elementus, lai pamatotu šo apgalvojumu. Tomēr, tāpat kā Tiesa uzskatīja 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) (skat. šā sprieduma 310. punktu), ir jāuzskata, ka ar šo apgalvojumu vien nepietiek, lai šo komandējumu bez jebkādiem Revīzijas palātas precizējumiem uzskatītu par acīmredzami nelikumīgu.

–

Par atgūstamo summu tabulas 335. pozīcijā minēto komandējumu

312

Attiecībā uz atgūstamo summu tabulas 335. pozīcijā minēto komandējumu, kura mērķis bija piedalīšanās prasītāja palīdzes tēva bērēs, Tiesa 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) norādīja, ka prasītāja piedalīšanās palīdzes tēva bērēs varēja būt saistīta ar šīs iestādes locekļa pienākumu izpildi, jo no viņa varēja pamatoti sagaidīt, ka viņš šādā gadījumā sniedz savu personīgo atbalstu vienam no saviem tuviem līdzstrādniekiem minētajā iestādē (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 576. punkts).

313

Šajā tiesvedībā Revīzijas palāta atkārto savu argumentāciju par to, ka atgūstamo summu tabulas 335. pozīcijā minētais komandējums, kas saistīts ar prasītāja palīdzes tēva bērēm, nevar būt par pamatu Savienības līdzekļu tērēšanai, jo radinieka nāve pieder pie privātās jomas. Šajā ziņā tāpat kā Tiesas veiktajā vērtējumā 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782), kurš atgādināts šā sprieduma 312. punktā, ir jāuzskata, ka ar šo argumentāciju nepietiek, lai šo komandējumu varētu uzskatīt par nelikumīgu.

–

Par atgūstamo summu tabulas 63. pozīcijā minēto komandējumu

314

Attiecībā uz atgūstamo summu tabulas 63. pozīcijā minēto komandējumu, kas saistīts ar “[Eiropas studiju iestādes] akadēmiskā gada atklāšanas ceremoniju”, Tiesa 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) attiecībā uz Revīzijas palātas argumentāciju par to, ka prasītāja vārds nebija minēts to Eiropas publisko personu sarakstā, kuras piedalījās šajā ceremonijā, un Revīzijas palātas iesniegtajā izvilkumā no interneta vietnes, norādīja, ka ar to nešķiet pietiekami, lai pierādītu, ka prasītājs minētajā ceremonijā nepiedalījās, ņemot vērā gan šī dokumenta raksturu, ko nevar pielīdzināt protokolam, kurā ir iekļauts klātesošo personu saraksts, gan minētajā dokumentā izmantoto formulējumu, kas pierāda, ka tajā ir uzskaitīta tikai daļa no šajā ceremonijā klātesošajām personām (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 567. punkts). Turklāt Tiesa apgalvoja, ka, lai gan bija pierādīts, ka dienā, kad notika attiecīgais komandējums, prasītājs pusdienoja Briselē, Revīzijas palātas iesniegtie pierādījumi neļāva pierādīt šo pusdienu laiku (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 568. punkts).

315

Šajā tiesvedībā Revīzijas palāta norāda, ka 63. pozīcijā minētais komandējums ir jāuzskata par nelikumīgu, jo tā uzskata, ka prasītājs tajā nav piedalījies. Iestāde norāda, ka tajā pašā laikā prasītājam bija “darba pusdienas” Briselē ar kādu Beļģijas ministra biroja locekli. Pirmām kārtām, Revīzijas palāta precizē: tā kā minētā ceremonija notika laikā no plkst. 10.00 līdz plkst. 13.00, attālums no šīs ceremonijas līdz viņa darba pusdienām Briselē nebūtu ļāvis laikus ierasties uz pusdienām. Tā paskaidro, ka attālums no ceremonijas vietas līdz restorānam Briselē ir 99,6 km un ka var pieņemt, ka ceļš bez sastrēgumiem ilgst vienu stundu un trīspadsmit minūtes. Otrām kārtām, Revīzijas palāta apgalvo, ka attiecīgā tās iesniegtā Eiropas studiju iestādes interneta vietne ļauj konstatēt – ar izslēgšanas palīdzību, zinot šādiem pasākumiem piemērojamos protokola noteikumus –, ka prasītājs nepiedalījās minētajā ceremonijā. Tā arī atsaucas uz tajā pašā interneta vietnē pieejamu video, no kura izrietot, ka mācību iestādes rektors savā uzrunā protokolārajā kārtībā esot sveicinājis ceremonijā klātesošās publiskās personas, bet neesot pieminējis prasītāja kā Revīzijas palātas locekļa klātbūtni.

316

Konstatējams, ka šā sprieduma 315. punktā minētie Revīzijas palātas argumenti ir jauni, salīdzinot ar argumentiem, ar kuriem bija pamatots Tiesas vērtējums 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782). Tomēr ar tiem nepietiek, lai atgūstamo summu tabulas 63. pozīcijā minētais komandējums šajā tiesvedībā tiktu vērtēts atšķirīgi no tā, kā Tiesa to vērtējusi minētajā spriedumā. Informācija par attālumu starp ceremonijas vietu un prasītāja darba pusdienām Briselē nepierāda, ka prasītājs nepiedalījās minētajā ceremonijā, jo trūkst informācijas par pusdienu laiku restorānā, kā Tiesa to konstatējusi minētajā spriedumā (skat. šā sprieduma 314. punktu). Savukārt attiecībā uz video, no kura izrietot, ka attiecīgās iestādes rektors savā runā protokolā paredzētā kārtībā esot sveicinājis ceremonijā klātesošās publiskās personas, bet neesot pieminējis prasītāju, jānorada, ka šī uzruna ir pieejama tajā pašā interneta vietnē, kurā ir pieejams šā sprieduma 314. punktā minētais fragments. Šajā ziņā pietiek atgādināt, ka Tiesa 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) konstatēja, ka aplūkojamajā fragmentā bija minēta tikai daļa no attiecīgajā ceremonijā klātesošajām personām, un tādējādi nav izslēdzams, ka ar rektora runu ir tāpat. Visbeidzot nevar izslēgt, ka prasītājs nolēma atstāt ceremoniju pirms tās beigām, lai laikus paspētu tikt uz minētajām pusdienām Briselē.

317

Tādējādi, ņemot vērā Tiesas vērtējumu 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782), kurš atgādināts šā sprieduma 314. punktā, ir jāuzskata, ka atgūstamo summu tabulas 63. pozīcijā minētais komandējums nešķiet acīmredzami nelikumīgs.

318

Ņemot vērā iepriekš minēto, Vispārējai tiesai šajā tiesvedībā ir jāpiemēro Tiesas vērtējums 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar atgūstamo summu tabulas 47., 57., 63., 103., 128., 137., 138., 143., 155. (daļēji), 157., 161., 196., 199., 210., 237., 277., 290., 310. (daļēji), 335., 339. (daļēji), 347., 373. un 374. (daļēji), 382., 391., 411. un 412. pozīcijā minētajiem komandējumiem. Tāpat kā Tiesa uzskatīja, ka šīs darbības nav atzīstamas par acīmredzami nelikumīgām, ņemot vērā prasītāja kā Revīzijas palātas locekļa pienākumus (skat. šā sprieduma 263. punktu), ir jāsecina, ka komandējuma rīkojumi saistībā ar šīm darbībām, kurus pēc prasītāja lūguma bijis izdevis Revīzijas palātas priekšsēdētājs, varēja radīt prasītājam tiesisko paļāvību par aplūkojamo komandējumu likumību. Tādēļ apstrīdētais lēmums ir jāatceļ attiecībā uz komandējuma izdevumiem un dienas naudu, kas norādīti minētajās pozīcijās un kas kopā sasniedz summu 2018,71 EUR. Šajā ziņā attiecībā uz komandējuma izdevumiem un dienas naudu, kas minēti atgūstamo summu tabulas 155., 310., 339., kā arī 373. un 374. pozīcijā, ir jāskaita puse no šiem izdevumiem attiecībā uz 155. pozīcijā minēto komandējumu (48,30 EUR), viena trešdaļa no minētajiem izdevumiem attiecībā uz 310. pozīcijā minēto komandējumu (48,30 EUR) un viena ceturtdaļa no aplūkojamajiem izdevumiem attiecībā uz 339., kā arī 373. un 374. pozīcijā minētajiem komandējumiem (attiecīgi 99,57 EUR un 12,075 EUR).

319

Ir jānoraida ceturtais pamats attiecībā uz komandējumiem, kas minēti atgūstamo summu tabulas 56., 284., 293. un 294., 330. (daļēji), 331. (daļēji) un 334. (daļēji) pozīcijā.

iii)

Secinājumi par komandējuma izdevumiem un dienas naudu

320

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, ir jāuzskata, ka šajā tiesvedībā Revīzijas palātas priekšsēdētāja pēc prasītāja lūguma izdotie komandējuma rīkojumi attiecībā uz darbībām, kas minētas atgūstamo summu tabulas 47., 57., 63., 103., 128., 137., 138., 143., 155. (daļēji), 157., 161., 196., 199., 210., 237., 277., 290., 310. (daļēji), 314., 319. un 320., 335., 339. (daļēji), 347., 373. un 374. (daļēji), 382., 391., 411. un 412. pozīcijā, varēja radīt prasītājam tiesisko paļāvību par šo komandējumu likumību. Tādēļ jāatceļ apstrīdētais lēmums attiecībā uz komandējuma izdevumiem un dienas naudu, kas piešķirti sakarā ar šiem komandējumiem par kopējo summu 2211,91 EUR, un jānoraida ceturtais pamats pārējā daļā attiecībā uz šiem izdevumiem.

3)

Par reprezentācijas un pieņemšanu izdevumiem

321

Šā sprieduma 184. punktā minēto atgūstamo summu tabulas pozīciju vidū uz prasītāja lūgumiem atlīdzināt reprezentācijas un pieņemšanu izdevumus, kurus Revīzijas palāta uzskata par nepamatoti apmaksātiem, attiecas šīs tabulas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 12., 14., 17., 19., 22., 23., 24., 27., 55., 56., 57., 63., 65., 89., 90., 96., 98., 110., 111., 116., 138., 150., 160., 168., 171., 183., 184., 190., 194., 196., 204., 216., 218., 236., 243., 245., 257., 276., 279., 281., 284., 290., 293. un 294., 314., 319., 320., 323., 336., 338., 339., 350., 354., 357., 358., 367., 370., 373. un 374., 381., 382. un 408. pozīcija.

322

Prasītājs būtībā uzskata, ka šā sprieduma 321. punktā minētajās pozīcijās norādītie lūgumi atlīdzināt reprezentācijas izdevumus attiecas uz viņa kā Revīzijas palātas locekļa pienākumiem. Šajā ziņā viņš būtībā atsaucas uz Tiesas vērtējumu 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782), norādot, ka minētais Tiesas vērtējums ir jāpārņem šajā tiesvedībā. Viņš uzskata, ka šī tiesvedība nevar ļaut Revīzijas palātai apstrīdēt to, ko Tiesa ir atzinusi minētajā spriedumā, ņemot vērā tai iesniegtos lietas materiālus, un to, ko Tiesa ir konstatējusi attiecībā uz faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem.

323

Iesākumā jāatgādina, ka šajā tiesvedībā, kā precizēts šā sprieduma 179. punktā, nav jāvērtē iespējamais tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpums attiecībā uz Revīzijas palātas resursiem, kuri tērēti saistībā ar reprezentācijas un pieņemšanu izdevumiem. Tādējādi attiecībā uz šiem izdevumiem ir jāvērtē tikai jautājums par to, vai Revīzijas palāta ir pieļāvusi “acīmredzamas kļūdas”, uzskatot tos par tādiem, kas tērēti saistībā ar nelikumīgiem komandējumiem.

i)

Par reprezentācijas un pieņemšanu izdevumiem saistībā ar tikšanās reizēm ar politiķiem un to biroju locekļiem, attiecīgās politiskās partijas biedriem

324

Vairākas no šā sprieduma 321. punktā minētajām pozīcijām ir saistītas ar prasītāja attiecībām ar politiķiem vai to biroju locekļiem, kas visi bija attiecīgās politiskās partijas biedri, proti, atgūstamo summu tabulas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 12., 14., 19., 23., 24., 27., 57., 63., 65., 89., 90., 96., 111., 116., 150., 168., 171., 183., 184., 190., 194., 204., 218., 236., 257., 276., 293. un 294., 323., 336., 338., 350., 354., 357., 358., 367., 370., 373. un 374., 381., 382. (daļēji) un 408. pozīcija.

325

Šajā ziņā jākonstatē, ka pieci no šiem lūgumiem atlīdzināt reprezentācijas izdevumus, kas radušies saistībā ar ielūgumiem šiem politiķiem vai to biroju locekļiem, proti, lūgumi, kuri minēti atgūstamo summu tabulas 1., 7., 19., 171. un 336. pozīcijā, ir saistīti ar prasītāja lūgumiem atlīdzināt komandējuma izdevumus vai izmaksāt dienas naudu. Ciktāl Vispārējā tiesa šos izdevumus šā sprieduma 239. punktā atzina par tādiem, kam nav saistības ar prasītāja kā Revīzijas palātas locekļa pienākumu izpildi, šis secinājums ir jāattiecina arī uz reprezentācijas izdevumiem, kuri radušies saistībā ar attiecīgajiem komandējumiem.

326

Attiecībā uz pārējām šā sprieduma 324. punktā minētajām pozīcijām, kuras arī ir saistītas ar attiecībām ar politiķiem vai to biroju locekļiem, kas visi bija attiecīgās politiskās partijas biedri, analīze, kas izklāstīta šā sprieduma 230.–235. un 237.–239. punktā, ir attiecināma arī uz to reprezentācijas izdevumu atlīdzināšanu, kuri saistīti ar šīm pozīcijām.

327

Protams, kā precizē prasītājs, Tiesa 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) attiecībā uz reprezentācijas un pieņemšanu izdevumiem saistībā ar tādām profesionālajām attiecībām, ko prasītājs uzturēja ar personu, kuras, ņemot vērā šīs personas statusu, šķita nozīmīgas Revīzijas palātas interesēm, uzskatīja, ka šai personai adresēts ielūgums ir jāuzskata par likumīgu (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 618. punkts).

328

Tomēr, ņemot vērā pierādīšanas pienākumu, kas šajā tiesvedībā gulstas uz prasītāju, un to, ka nav paskaidrojumu vai pierādījumu par pretējo, prasītāja un politiķu vai to biroju locekļu, kuri visi bija attiecīgās politiskās partijas biedri, attiecību konteksts, kas atgādināts šā sprieduma 232. punktā, liek apšaubīt šo attiecību saistību ar prasītāja kā Revīzijas palātas locekļa pienākumiem (skat. šā sprieduma 239. punktu).

329

Tādēļ ir jānoraida ceturtais pamats, ciktāl tas attiecas uz reprezentācijas izdevumiem saistībā ar atgūstamo summu tabulas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 12., 14., 19., 23., 24., 27., 57., 63., 65., 89., 90., 96., 111., 116., 150., 168., 171., 183., 184., 190., 194., 204., 218., 236., 257., 276., 293. un 294., 323., 336., 338., 350., 354., 357., 358., 367., 370., 373. un 374., 381., 382. (daļēji) un 408. pozīciju, jo ir pierādīts, ka šie izdevumi nav saistīti ar prasītāja kā Revīzijas palātas locekļa pienākumiem.

330

Šajos apstākļos vairs nav jāvērtē reprezentācijas izdevumu summas, kuras Revīzijas palāta uzskatījusi par pārmērīgām un kuras norādītas šā sprieduma 329. punktā minētajās pozīcijās, proti, summas, kas attiecas uz atgūstamo summu tabulas 6., 24., 27., 89., 90., 116., 168., 190., 194., 218., 236., 257., 293. un 294., 338., 350., 354., 357., 358., 367., 370., 373. un 374., kā arī 408. pozīciju saistībā ar pusdienām vai vakariņām, ko prasītājs apmaksājis politiķiem, kuri arī bija attiecīgās politiskās partijas biedri.

331

Katrā ziņā no šā sprieduma 330. punktā minētajām pozīcijām izriet, ka izmaksas maltītēm divām personām sasniedza šādus apmērus: 124 EUR (350. pozīcija), 293,50 EUR (6. pozīcija), 482 EUR (24. pozīcija), 292 EUR (89. pozīcija), 341 EUR (116. pozīcija), 225 EUR (194. pozīcija), 227 EUR (236. pozīcija), 296 EUR (338. pozīcija), 226 EUR (354. pozīcija), 315 EUR (357. pozīcija), 196 EUR (358. pozīcija), 338,20 EUR (367. pozīcija), 414 EUR (373. un 374. pozīcija) un 347 EUR (408. pozīcija), maltīte trim personām sasniedza summu 753 EUR (27. pozīcija), maltītes četrām personām sasniedza summas 513 EUR (190. pozīcija), 802 EUR (257. pozīcija) un 670 EUR (293. un 294. pozīcija), maltīte piecām personām sasniedza summu 564 EUR (168. pozīcija) un maltītes sešām personām sasniedza summas 1159 EUR (90. pozīcija), 630 EUR (218. pozīcija) un 1330 EUR (370. pozīcija).

332

Jānorāda, ka šīs summas ir īpaši augstas izdevumiem par ēdināšanas pakalpojumiem un ka tādējādi Revīzijas palāta pamatoti varēja tās uzskatīt par a priori acīmredzami pārmērīgām. Tā kā prasītājs nesniedz nevienu konkrētu paskaidrojumu, lai pierādītu minēto summu pamatotību un nepieciešamību, lai gan viņam ir jāpierāda, ka reprezentācijas izdevumi no Savienības budžeta ir segti pamatoti (skat. šā sprieduma 193. punktu), apstrīdētais lēmums nav atceļams tiktāl, cik tajā šie izdevumi ir uzskatīti par tādiem, kurus Revīzijas palāta ir segusi nepamatoti.

333

Tādējādi, ņemot vērā OLAF izmeklēšanā izdarītos konstatējumus par prasītāja tikšanos biežumu ar politiķiem, attiecīgās politiskās partijas biedriem (skat. šā sprieduma 223. punktu), kas vērtēti, ņemot vērā šā sprieduma 232. punktā minēto kontekstu, ir jānoraida ceturtajā pamatā prasītāja sniegtā argumentācija, kas vērsta uz to, lai apstrīdētu šā sprieduma 330. punktā minētajās pozīcijās norādīto reprezentācijas izdevumu pārmērīgo raksturu.

ii)

Par reprezentācijas izdevumiem saistībā ar tikšanās reizēm ar citām personām, nevis politiķiem, attiecīgās politiskās partijas biedriem

334

Attiecībā uz pārējiem lūgumiem atlīdzināt reprezentācijas izdevumus, kas saistīti ar prasītāja tikšanās reizēm ar citām personām, nevis politiķiem, attiecīgās politiskās partijas biedriem, vispirms ir jāatgādina – kā ģenerāladvokāts Dž. Hogans precizēja secinājumos lietā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2020:1052) –, ka Savienības “finanšu sirdsapziņa” katrā ziņā nozīmē pilnu atbildību par to, kā Revīzijas palātas locekļi tērē publiskos līdzekļus, un līdz ar to zināmu pārskatāmību pār to, kā viņi to dara (ģenerāladvokāta Dž. Hogana secinājumi lietā Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2020:1052, 76. punkts).

335

Turpinot: no 2004. gada 22. aprīļa paziņojuma 1. pielikuma izriet, ka tādu izdevumu piemēros, kas pieņemami kā reprezentācijas izdevumi, ir minētas “dāvanas, kuru cena nepārsniedz 50 EUR attiecībā uz vienu ielūgumu”. Šis noteikums sniedz norādi par summu, ko var uzskatīt par saprātīgu dāvanām, kuras prasītājs var pasniegt personām, ko tas uzaicina uz pusdienām vai vakariņām.

336

Visbeidzot, kā jau precizēts šā sprieduma 193. un 332. punktā, prasītājam jāpierāda, ka reprezentācijas izdevumu segšana no Savienības budžeta bija pamatota un ka apstrīdētais lēmums ir prettiesisks, ciktāl tajā šie izdevumi uzskatīti par tādiem, kurus Revīzijas palāta apmaksājusi nepamatoti.

337

Tas, vai – kā apgalvo prasītājs – Revīzijas palāta ir pieļāvusi kļūdas vērtējumā attiecībā uz atgūstamo summu tabulas 17., 28., 56., 98., 138., 196., 281., 284., 290., 314., 319. un 320., 339. un 382. pozīcijā minētajiem lūgumiem atlīdzināt reprezentācijas izdevumus saistībā ar viņa tikšanās reizēm ar citām personām, nevis politiķiem, attiecīgās partijas biedriem, ir jāvērtē, ņemot vērā šā sprieduma 334.–336. punktā atgādinātos apsvērumus, kā arī šā sprieduma 185.–193. punktā precizēto pārbaudes Vispārējā tiesā apjomu šajā tiesvedībā.

338

Ņemot vērā šā sprieduma 322. punktā atgādināto prasītāja argumentu šajā lietā būtību un Vispārējās tiesas apsvērumus šā sprieduma 202.–205. punktā, vērtējot šā sprieduma 337. punktā minētos lūgumus atlīdzināt reprezentācijas izdevumus, ir jāseko argumentācijai, kas izklāstīta šā sprieduma 220. un 264. punktā. Tādējādi vispirms ir jāpārbauda, vai Revīzijas palāta izvirza jaunus argumentus un precizējumus, salīdzinot ar tiem, kurus tā bija izvirzījusi Tiesā attiecībā uz minētajiem lūgumiem, un pēc tam – apstiprinošas atbildes gadījumā – jāvērtē, vai, ņemot vērā šos elementus, šajā tiesvedībā ir jāpiekrīt vērtējumam, ko attiecībā uz šiem lūgumiem veikusi Tiesa 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) (skat. šā sprieduma 205. punktu).

–

Par atgūstamo summu tabulas 56., 138, 196., 284. un 382. pozīcijā minētajiem reprezentācijas izdevumiem

339

Atgūstamo summu tabulas 138., 196. un 382. pozīcijā minētie reprezentācijas izdevumi attiecas uz vakariņām, kuru mērķis bija ļaut Flandrijas uzņēmējiem tikties ar Beļģijas diplomātiem, kas pilda pienākumus ārvalstīs, 56. pozīcijā minētie reprezentācijas izdevumi ir saistīti ar pusdienām ar Krievijas Federācijas diplomātu, bet 284. pozīcijā minētie – ar ielūgumu, kuru Beļģijas Karalistes vēstnieks Francijā bija nosūtījis piecām personām, tostarp prasītājam un viņa sievai.

340

Prasītājs būtībā atsaucas uz Tiesas vērtējumu tiesvedībā, kurā pasludināts 2021. gada 30. septembra spriedums Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782). Minētajā tiesvedībā Tiesa uzskatīja, ka atgūstamo summu tabulas 56., 138., 284. un 382. pozīcijā minētās tikšanās ar diplomātiem ir jāuzskata par likumīgām, jo tika konstatēts, ka Revīzijas palāta nebija pierādījusi komandējumu, kuru laikā radās šie izdevumi, nelikumību (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 643. punkts). Tas pats attiecas uz 196. pozīcijā minēto tikšanos, ņemot vērā Tiesas secinājumu, ka Revīzijas palāta nebija juridiski pietiekami pierādījusi šīs tikšanās privāto raksturu (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 569. un 572.–574. punkts).

341

Šajā tiesvedībā Revīzija palāta uzskata, ka atgūstamo summu tabulas 138., 196. un 382. pozīcijā minētajām vakariņām, kā arī 56. un 284. pozīcijā minētajām pusdienām bija privāts raksturs. Tā uzskata, ka 138., 196. un 382. pozīcijā minēto vakariņu mērķis bija ļaut Flandrijas uzņēmējiem tikties ar Beļģijas diplomātiem, kas pilda pienākumus ārvalstīs, ka 56. pozīcijā minētās pusdienas ar Krievijas Federācijas diplomātu bija saistītas ar sarunām ar mērķi atvieglot kāda Krievijas valstspiederīga bērna adopcijas procedūru prasītāja draugu pārim, kam bija Beļģijas valstspiederība, savukārt 284. pozīcijā minētās pusdienas attiecās uz Beļģijas Karalistes vēstnieka Francijā ielūgumu piecām personām – tostarp prasītājam un viņa sievai – uz nedēļas nogali viņa Parīzes rezidencē saistībā ar vīna degustāciju; tās laikā prasītājs esot apmaksājis pusdienas un noorganizējis ziedu pušķa piegādi visu viesu vārdā. Turklāt no lietas materiāliem izriet, ka Revīzijas palāta 284. pozīcijā minēto pusdienu summu uzskata par pārmērīgu.

342

Šajā ziņā attiecībā uz atgūstamo summu tabulas 138., 196. un 382. pozīcijā minēto tikšanos privāto raksturu pietiek atsaukties uz šā sprieduma 266.–270. punktu, kuros ir secināts, ka šajā tiesvedībā ir jāpārņem vērtējums, ko Tiesa šajā ziņā ir formulējusi 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) un kurš atgādināts šā sprieduma 266. un 269. punktā. Tādējādi, ciktāl šīs tikšanās nav vērtējamas kā acīmredzami nelikumīgas, ņemot vērā prasītāja kā Revīzijas palātas locekļa pienākumus (skat. šā sprieduma 263. punktu), ir jāsecina, ka, uzskatot šīs tikšanās par privātām un prasot atmaksāt ar tām saistītos reprezentācijas izdevumus, Revīzijas palāta ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā.

343

Savukārt attiecībā uz atgūstamo summu tabulas 56. un 284. pozīcijā minētajām tikšanās reizēm Vispārējā tiesa šā sprieduma 281. punktā ar šīm tikšanās reizēm saistītos komandējuma izdevumus atzina par nelikumīgiem. Tādēļ arī ar šiem komandējumiem saistītie reprezentācijas izdevumi ir nelikumīgi un nav apmaksājami no Revīzijas palātas budžeta.

344

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, pirmām kārtām, ir jāatceļ apstrīdētais lēmums attiecībā uz lūgumiem atlīdzināt reprezentācijas izdevumus, kas saistīti ar atgūstamo summu tabulas 138., 196. un 382. pozīciju, par summu 382 EUR un, otrām kārtām, ir jānoraida ceturtais pamats attiecībā uz reprezentācijas izdevumiem saistībā ar atgūstamo summu tabulas 56. un 284. pozīciju.

–

Par atgūstamo summu tabulas 17., 28. un 290. pozīcijā minētajiem reprezentācijas izdevumiem

345

Atgūstamo summu tabulas 17., 28. un 290. pozīcijā minētie reprezentācijas izdevumi attiecas uz pusdienām attiecīgi ar augstu administratīvo pārstāvi, grupas, kas pārstāv privāto uzņēmumu darba devēju intereses Savienībā, priekšsēdētāju un starptautiska revīzijas uzņēmuma atbildīgo personu.

346

Prasītājs būtībā atsaucas uz Tiesas vērtējumu 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782). Šajā ziņā Tiesa uzskatīja, ka Revīzijas palāta nebija pierādījusi, ka ar šā sprieduma 345. punktā minētajām pozīcijām saistītie lūgumi atlīdzināt reprezentācijas izdevumus būtu attiekušies uz izdevumiem, kas nebija radušies prasītāja kā Revīzijas palātas locekļa statusā (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 639. punkts). Attiecībā uz 17. pozīcijā minētajiem izdevumiem Tiesa norādīja, ka ielūgums, kas nosūtīts augstajam administratīvajam pārstāvim, kuram uzticēts vadīt Federālā publiskā dienesta – Finanses (Beļģija) vadību, nepastāvot pierādījumiem par šī ielūguma privāto raksturu, ir jāuzskata par tādu, kas ietilpst šajā kategorijā (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 640. punkts). Tā uzskatīja, ka tas pats attiecās uz izdevumiem, kas minēti 28. un 290. pozīcijā, ciktāl ielūgumi, kuri nosūtīti attiecīgi Eiropas mēroga pārstāvošās grupas direktoram un starptautiska revīzijas uzņēmuma atbildīgajai personai, varēja būt saistīti ar Revīzijas palātas locekļa amata pienākumiem (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 642. punkts).

347

Šajā tiesvedībā Revīzijas palāta uzskata, ka atgūstamo summu tabulas 17., 28. un 290. pozīcijā minētie reprezentācijas izdevumi ir jāuzskata par tādiem, kas radušies tikšanās reizēs, kurām nav saistības ar dienesta interesēm, un kas tātad ir nelikumīgi.

348

Vispirms attiecībā uz reprezentācijas izdevumiem, kas atbilst atgūstamo summu tabulas 290. pozīcijai, pietiek atsaukties uz šā sprieduma 297. un 300. punktu, kuros secināts, ka attiecīgie komandējumi nebija acīmredzami nelikumīgi, un tādēļ ar tiem saistītie reprezentācijas izdevumi ir vērtējami tāpat.

349

Turpinot, attiecībā uz reprezentācijas izdevumiem, kas radušies saistībā ar tikšanos, kura minēta atgūstamo summu tabulas 17. pozīcijā, lai pamatotu to, ka šī darbība nebija saistīta ar prasītāja amata pienākumiem, Revīzijas palāta norāda, ka tā notika saistībā ar “komandējumu bez dienas naudas izmaksas” un ka tas, šīs iestādes ieskatā, norāda, ka prasītājs to uzskatīja par tādu, kam pēc definīcijas ir privāti mērķi.

350

Tomēr attiecībā uz komandējumu “bez dienas naudas izmaksas” ir jāatgādina, ka Tiesa 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) vērtēja Revīzijas palātas argumentu par to, ka prasītājs uzklausīšanas laikā OLAF esot atzinis, ka visi komandējumi, kas pieteikumos par komandējuma rīkojumu bija skaidri norādīti kā “komandējumi bez dienas naudas izmaksas”, nekādi nebija saistīti ar viņa pienākumiem. Šajā ziņā Tiesa konstatēja, ka no šīs uzklausīšanas protokola izriet, ka prasītājs vienīgi bija paziņojis, ka viņš šādu savu pieteikumu iesniegšanas veidu izmantoja pārskatāmības labad, kad komandējumam “ir bijis ar [viņa] pienākumiem saistīts mērķis, bet arī privāts aspekts” vai kad viņam bija “šaubas par komandējuma lietderību” atkarībā no attiecīgās darbības mērķa un nozīmes. Tiesa secināja, ka komandējumi, kurus prasītājs bija tieši norādījis kā “komandējumus bez dienas naudas izmaksas”, ir jāizvērtē tāpat kā citi komandējumi, uz kuriem attiecās Revīzijas palātas izvirzītais pirmais iebildums (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 393.–395. punkts). Ņemot vērā šo Tiesas vērtējumu, ar Revīzijas palātas vienīgo argumentu par to, ka reprezentācijas izdevumi bija saistīti ar “komandējumu bez dienas naudas izmaksas”, nepietiek, lai tikšanās, kas saistīta ar atgūstamo summu tabulas 17. pozīcijā norādītajiem reprezentācijas izdevumiem, šajā tiesvedībā tiktu vērtēta atšķirīgi no tā, kā Tiesa to vērtējusi, kā atgādināts šā sprieduma 346. punktā, un tādējādi tas ir jāpārņem šajā tiesvedībā un ir jāuzskata, ka šie izdevumi ir jāsedz Revīzijas palātai.

351

Visbeidzot, attiecībā uz reprezentācijas izdevumiem, kas saistīti ar atgūstamo summu tabulas 28. pozīcijā minēto prasītāja tikšanos ar Eiropas mēroga pārstāvošās grupas direktoru, Revīzijas palāta atsaucas uz lietas materiāliem, kuri tostarp ietver OLAF ziņojuma fragmentu, no kura izrietot, ka šī tikšanās bija privāta rakstura.

352

Jākonstatē, ka šis OLAF ziņojuma fragments bija daļa no lietas materiāliem tiesvedībā Tiesā lietā, kurā pasludināts 2021. gada 30. septembra spriedums Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782), jo, kā konstatēts šā sprieduma 166. punktā, minētajā tiesvedībā un šajā tiesvedībā Revīzijas palātas apgalvotie prasītāja pārkāpumi ir identificēti, izmantojot to pašu tabulu, kas sniegta abu prasību pieteikumu A.47. pielikumā. Tādējādi Revīzijas palāta nepievieno neko jaunu, kas papildinātu argumentus, kurus tā bija izvirzījusi minētajā lietā Tiesā. Šajos apstākļos Revīzijas palātai ir jāsedz reprezentācijas izdevumi, kas saistīti ar atgūstamo summu tabulas 28. pozīcijā minēto tikšanos, kura nav acīmredzami nelikumīga.

353

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, jāsecina, ka, atzīstot atgūstamo summu tabulas 17., 28. un 290. pozīcijā minētās tikšanās par tādām, kam nav saistības ar dienesta interesēm, un pieprasot atmaksāt ar tām saistītos reprezentācijas izdevumus, Revīzijas palāta ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā. Tādēļ ir jāatceļ apstrīdētais lēmums, ciktāl tas attiecas uz atgūstamo summu tabulas 17., 28. un 290. pozīcijā minētajiem lūgumiem atlīdzināt reprezentācijas izdevumus par summu 608,80 EUR.

–

Par atgūstamo summu tabulas 314., kā arī 319. un 320. pozīcijā minētajiem reprezentācijas izdevumiem

354

Attiecībā uz atgūstamo summu tabulas 314., kā arī 319. un 320. pozīcijā minētajiem reprezentācijas izdevumiem, kas saistīti ar attiecībām ar politiķiem, kuri nebija attiecīgās politiskās partijas biedri, ir jāpārņem vērtējums, kas minēts šā sprieduma 241.–251. punktā.

355

Tādējādi šajā lietā, tāpat kā šajā ziņā Tiesas veiktajā vērtējumā 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) (skat. šā sprieduma 243. un 250. punktu), kurā par likumīgiem tika atzīti 314. pozīcijā minētie reprezentācijas izdevumi un par tādiem, kas nav acīmredzami nelikumīgi, – 319. un 320. pozīcijā minētie reprezentācijas izdevumi, jāsecina, ka Revīzijas palāta ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā, uzskatot ar šiem izdevumiem saistītās tikšanās par nelikumīgām un prasot šo izdevumu atmaksu. Tādēļ jāatceļ apstrīdētais lēmums, ciktāl tas attiecas uz atgūstamo summu tabulas 314., kā arī 319. un 320. pozīcijā minētajiem lūgumiem atlīdzināt reprezentācijas izdevumus par summu 209,40 EUR.

–

Par atgūstamo summu tabulas 339. pozīcijā minētajiem reprezentācijas izdevumiem

356

Atgūstamo summu tabulas 339. pozīcijā minētie reprezentācijas izdevumi ir saistīti ar tikšanos ar Beļģijas karaļa biroja vadītāju.

357

Prasītājs būtībā atsaucas uz Tiesas vērtējumu 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782), kurā Tiesa uzskatīja, ka amats, ko ieņēma satiktā persona, pamatoja prasītāja lūgto reprezentācijas izdevumu atlīdzināšanas likumību (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 625. punkts).

358

Šajā tiesvedībā, lai pamatotu to, ka aplūkojamajai tikšanās reizei nebija saistības ar prasītāja kā Revīzijas palātas locekļa pienākumiem, Revīzijas palāta balstās uz satiktās personas statusu. Šis arguments neatšķiras no argumenta, kas bija izvirzīts Tiesā lietā, kurā pasludināts 2021. gada 30. septembra spriedums Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782), un tādējādi šajā tiesvedībā ir jāpārņem šā sprieduma 357. punktā atgādinātais Tiesas vērtējums par atgūstamo summu tabulas 339. pozīcijā minētajiem reprezentācijas izdevumiem.

359

Tādējādi jāsecina, ka atgūstamo summu tabulas 339. pozīcijā minēto reprezentācijas izdevumu atlīdzināšana bija likumīga un tādēļ, prasot tos atmaksāt, Revīzijas palāta ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā.

360

Tomēr Revīzijas palāta uzskata par pārmērīgu izdevumu summu par vakariņām divām personām 158 EUR apmērā. Šajā ziņā jākonstatē, ka prasītājs nesniedz nevienu apsvērumu par minētās summas pamatotību, lai gan viņam ir pienākums atspēkot Revīzijas palātas šajā ziņā izvirzīto iebildumu (skat. šā sprieduma 336. punktu).

361

Šajos apstākļos, ņemot vērā apsvērumus, kas minēti šā sprieduma 335. punktā, atgūstamo summu tabulas 339. punktā minēto reprezentācijas izdevumu summa ir jāuzskata par pārmērīgu un jānosaka summa 50 EUR apmērā vienai personai kā pamatota reprezentācijas izdevumu summa, ko Revīzijas palātas loceklis var tērēt, kas šajā gadījumā atbilst summai 100 EUR.

362

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, ir jāatceļ apstrīdētais lēmums attiecībā uz lūgumu atlīdzināt reprezentācijas izdevumus, uz kuriem attiecas atgūstamo summu tabulas 339. pozīcija, ciktāl tas attiecas uz reprezentācijas izdevumiem par summu 100 EUR apmērā. Ir jānoraida ceturtais pamats attiecībā uz pārējiem atgūstamo summu tabulas 339. pozīcijā minētajiem reprezentācijas izdevumiem.

–

Par atgūstamo summu tabulas 98. un 281. pozīcijā minētajiem reprezentācijas izdevumiem

363

Atgūstamo summu tabulas 98. un 281. pozīcijā minētie reprezentācijas izdevumi ir saistīti attiecīgi ar vakariņām ar Komisijas locekļa biroja vadītāju un vakariņām ar Revīzijas palātas locekli, Beļģijas valdības locekli un “biroja direktoru”.

364

Prasītājs būtībā atsaucas uz Tiesas vērtējumu 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782). Šajā ziņā, pirmām kārtām, Tiesa uzskatīja, ka izdevumi, kas radušies saistībā ar vakariņām ar Komisijas locekļa biroja vadītāju, kuras minētas 98. pozīcijā, ņemot vērā ielūgtās personas amatu, principā ir jāuzskata par tādiem, kas ir radušies Revīzijas palātas locekļa statusā (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 644. punkts). Tās ieskatā, Revīzijas palātas šajā ziņā iesniegtie pierādījumi nebija pietiekami, lai pierādītu tās apgalvojuma pamatotību, saskaņā ar kuru šīm vakariņām esot bijis privāts raksturs (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 645. punkts). Tā norādīja, ka, lai gan Revīzijas palāta atsaucās uz 2010. gada 20. maija elektroniskā pasta vēstuļu apmaiņu, no šīs sarakstes tomēr izrietēja, ka tajā minētie konkrētie jautājumi tika atrisināti pirms šīm vakariņām un ka nekas neliecināja, ka tie būtu bijuši minēto vakariņu priekšmets (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 646. punkts). Turklāt Tiesa uzskatīja, ka Revīzijas palātas arguments, ka attiecīgo vakariņu izmaksas nozīmēja ielūgtajai personai statūtu 11. pantā noteikto pienākumu neizpildi, katrā ziņā nepierādīja šo vakariņu privāto raksturu (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 647. punkts).

365

Šajā tiesvedībā attiecībā uz atgūstamo summu tabulas 98. pozīcijā minētās tikšanās politisko raksturu Revīzijas palāta norāda, ka līdzīgie politiskie uzskati, kas saistīja prasītāju un attiecīgo biroja vadītāju, norāda uz komandējuma privāto raksturu. Šajā ziņā tā atsaucas uz 2010. gada 20. maija elektroniskā pasta vēstuļu apmaiņu, kas ir minēta lietas materiālos un kas attiecas uz šo vakariņu organizēšanu; tajā satiktā persona esot izmantojusi formulējumu “ar maniem viszilākajiem sveicieniem”, kas, Revīzijas palātas ieskatā, norāda uz krāsu, kas Flandrijā (Beļģija) ir saistīta ar attiecīgo politisko partiju. Revīzijas palāta arī norāda, ka OLAF savāktie dokumenti katrā ziņā ļauj pierādīt, ka aplūkojamā tikšanās neattiecās uz jautājumiem, kas saistīti ar prasītāja darba pienākumiem.

366

Revīzijas palāta piebilst, ka satiktā persona bija Komisijas locekļa, kurš ir beļģis un attiecīgās politiskās partijas biedrs, biroja vadītājs. Ņemot vērā, ka satiktā persona 2010. gada 20. maija elektroniskā pasta vēstuļu apmaiņā lietoja formulējumu “ar maniem viszilākajiem sveicieniem”, ir konstatējams, ka arī šī persona bija šīs politiskās partijas biedrs.

367

Ņemot vērā prasītāja attiecību ar politiķiem, attiecīgās politiskās partijas biedriem, kontekstu, kas aprakstīts šā sprieduma 232. punktā un kas jāuzskata par tādu, kam nav saistības ar prasītāja kā Revīzijas palātas locekļa pienākumiem (skat. šā sprieduma 239. punktu), šā sprieduma 366. punktā minētais Revīzijas palātas arguments ir tāds, ar ko pietiek, lai radītu šaubas par aplūkojamās tikšanās oficiālo raksturu. Tā kā prasītājs, uz kuru gulstas pierādīšanas pienākums, nav sniedzis citus precizējumus šajā ziņā, ar šo tikšanos saistītie un atgūstamo summu tabulas 98. pozīcijā minētie reprezentācijas izdevumi ir jāsedz viņam.

368

Tādējādi ir jānoraida ceturtais pamats attiecībā uz atgūstamo summu tabulas 98. pozīcijā minētajiem reprezentācijas izdevumiem.

369

Otrām kārtām, attiecībā uz atgūstamo summu tabulas 281. pozīcijā minētajām vakariņām ar Revīzijas palātas locekli, Beļģijas valdības locekli un “biroja direktoru” Tiesa 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) uzskatīja: tā kā Lēmuma Nr. 7‑2004 2. pantā ir prasīts vienīgi norādīt galveno ielūgto personu, lai pamatotu reprezentācijas izdevumu rašanos, papildu viesa, kura statuss pats par sevi neattaisno šādus izdevumus, klātbūtne vakariņās nav pietiekama, lai konstatētu, ka viss pieteikums atlīdzināt aplūkotos reprezentācijas izdevumus ir nelikumīgs (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 627. punkts).

370

Šajā tiesvedībā jākonstatē, ka šķiet – Revīzijas palāta kā vakariņu galveno ielūgto viesi ir norādījusi Beļģijas valdības locekli. No lietas materiāliem izriet, ka šī persona bija attiecīgās politiskās partijas, kuras labā prasītājs īstenoja nedeklarētu politisko darbību, biedrs. Tā kā šā sprieduma 239. punktā secināts, ka šā sprieduma 232. punktā aprakstītajā kontekstā ir jāuzskata, ka prasītāja komandējumi saistībā ar tikšanos ar Beļģijas politiķiem, attiecīgās politiskās partijas biedriem, nav saistīti ar viņa kā Revīzijas palātas locekļa pienākumu izpildi, šis risinājums ir jāattiecina arī uz lūgumu atlīdzināt reprezentācijas izdevumus, kas radušies saistībā ar 281. pozīcijā minēto tikšanos.

371

Tādējādi lūgumi atlīdzināt reprezentācijas izdevumus, kas radušies saistībā ar vakariņām, kuras minētas atgūstamo summu tabulas 98. un 281. pozīcijā, ir jāuzskata par tādiem, kas saistīti ar prasītāja nedeklarētu politisko darbību, kas nav saderīga ar viņa kā Revīzijas palātas locekļa pienākumiem. Tādēļ ceturtais pamats šajā ziņā ir jānoraida.

372

Šajos apstākļos vairs nav nepieciešams vērtēt Revīzijas palātas argumentāciju par atgūstamo summu tabulas 98. un 281. pozīcijā minēto reprezentācijas izdevumu summu pārmērīgo raksturu.

373

Katrā ziņā jānorāda, ka runa ir par summu 799 EUR par vakariņām divām personām, kas minētas atgūstamo summu tabulas 98. pozīcijā, un summu 685 EUR apmērā par vakariņām trim personām, kas minētas atgūstamo summu tabulas 281. pozīcijā. Šajā ziņā prasītājs nesniedz nevienu apsvērumu par minēto summu pamatotību, lai gan viņam ir pienākums sniegt pierādījumus šajā ziņā (skat. šā sprieduma 336. punktu).

374

Šajos apstākļos, ņemot vērā OLAF ziņojumā sniegtos konstatējumus par prasītāja tikšanos biežumu ar politiķiem, attiecīgās politiskās partijas biedriem, konstatējumus, kas atgādināti šā sprieduma 223. punktā un kas ir jāskata, ņemot vērā šā sprieduma 232. punktā norādīto kontekstu, atgūstamo summu tabulas 98. un 281. pozīcijā minēto reprezentācijas izdevumu pārmērīgais raksturs ir pierādīts un ceturtais pamats ir jānoraida arī šajā ziņā.

–

Secinājumi par reprezentācijas izdevumiem saistībā ar tikšanās reizēm ar citām personām

375

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, ir jāatceļ apstrīdētais lēmums, ciktāl tas attiecas uz kopējo summu 1300,20 EUR, kas sadalīta šādi:

–

lūgumi atlīdzināt reprezentācijas izdevumus, kas saistīti ar tikšanās reizēm, kuras minētas atgūstamo summu tabulas 17., 28., 138., 196., 290., 314., 319. un 320, kā arī 382. pozīcijā, par kopējo summu 1200,20 EUR,

–

lūgums atlīdzināt reprezentācijas izdevumus, kas saistīti ar atgūstamo summu tabulas 339. pozīciju, par summu 100 EUR.

376

Ir jānoraida ceturtais pamats attiecībā uz reprezentācijas izdevumu atlikušo daļu.

iii)

Par maltītēm prasītāja izcelsmes vietā

377

Lūgumi atlīdzināt reprezentācijas izdevumus par maltītēm prasītāja izcelsmes vietā ir minēti atgūstamo summu tabulas 22., 55., 110., 160., 216., 243., 245. un 279. pozīcijā. Attiecībā uz šiem lūgumiem prasītājs būtībā atsaucas uz Tiesas vērtējumu 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782), apgalvojot, ka izdevumi, kas radušies saistībā ar šīm maltītēm, bija saistīti ar viņa kā Revīzijas palātas locekļa pienākumiem un ka apstrīdētais lēmums ir prettiesisks, ciktāl tajā šie izdevumi ir atzīti par nepamatoti apmaksātiem. Šajā ziņā Tiesa uzskatīja, ka minētie lūgumi attiecās uz izdevumiem, kas bija radušies saistībā ar prasītāja kā Revīzijas palātas locekļa pienākumiem. Tiesa norādīja, ka šķita, ka astoņos gadījumos, kas minēti norādītajās pozīcijās, lielākās daļas prasītāja dzīvesvietā rīkotās pieņemšanas viesu statuss bija tāds, kas pierādīja, ka viņš varēja leģitīmi censties uzturēt profesionālās attiecības ar viņiem Revīzijas palātas interesēs. Tiesa precizēja, ka šo viesu vidū bija personas, kuras ieņēma vadošus amatus Savienības iestādēs, tas ir, Parlamenta, Komisijas, Tiesas un Revīzijas palātas locekļi, kā arī dalībvalstīs, piemēram, Beļģijas Parlamenta, Beļģijas valdības un Beļģijas karaļa kabineta locekļi, kā arī vēstnieki vai augsta līmeņa ierēdņi (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 682. un 683. punkts).

378

Piemērojot argumentāciju, kas minēta šā sprieduma 220., 264. un 338. punktā, vispirms ir jāpārbauda, vai Revīzijas palāta attiecībā uz šiem lūgumiem izvirza jaunus precizējumus un argumentus, salīdzinot ar Tiesā izvirzītajiem, un apstiprinošas atbildes gadījumā pēc tam ir jāvērtē, vai, ņemot vērā šos elementus, ir iespējams uz šo tiesvedību attiecināt 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) minētos Tiesas secinājumus par šiem lūgumiem (skat. šā sprieduma 205. punktu).

379

Šajā tiesvedībā Revīzijas palāta uzskata, ka reprezentācijas izdevumi, kas saistīti ar atgūstamo summu tabulas 22., 55., 110., 160., 216., 243., 245. un 279. pozīcijā minētajām maltītēm prasītāja izcelsmes vietā, ir tādi, kas acīmredzami nav saistīti ar viņa darbu. Šajā ziņā tā galvenokārt iesniedz prasītāja 2015. gada 28. aprīļa vēstuli, kas adresēta Beļģijas Karalistes premjerministram, ielūdzot viņu vakariņās; tajā prasītājs paskaidroja, ka regulāri ielūdz “zināmu skaitu draugu uz neformālām vakariņām [viņa] mājās”, tajās sapulcinot “vienu vai divus vadošus politiķus, kā arī dažus draugus, kuriem ir augsts stāvoklis uzņēmumos”, lai “pavadītu patīkamu, relaksētu un lietderīgu vakaru labā kompānijā”. Revīzijas palāta uzskata, ka vēstules formulējums ļauj pierādīt, ka, vispārīgi raugoties, prasītāja izcelsmes vietā rīkoto maltīšu mērķis patiesībā bija konfidenciālā gaisotnē sapulcināt viņa draugus un ka tādējādi tām nebija saistības ar prasītāja kā Revīzijas palātas locekļa pienākumiem.

380

Turklāt Revīzijas palāta norāda, ka maltītes tika rīkotas prasītāja izcelsmes vietā, nevis viņa dzīvesvietā, kurā viņam bija oficiāli jāapmetas pēc iecelšanas amatā, nedz arī viņa darbavietā, kurā bija šim nolūkam paredzēta sanāksmju telpa.

381

Turklāt, atgādinājusi, ka Tiesa 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) nebija uzskatījusi šo vēstuli par pietiekamu, lai pierādītu, ka visas prasītāja dzīvesvietā rīkotās maltītes būtu privāta rakstura (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 676.–681. punkts), Revīzijas palāta piebilst, ka 2015. gada 28. aprīļa vēstule ilustrē gan prasītāja mērķi, gan metodi, ko viņš izmantoja, rīkojot pieņemšanas, kurām acīmredzami bija ar viņa darbu nesaistīts raksturs. Katrā ziņā Revīzijas palāta uzskata, ka Savienības nodokļu maksātājam nav jāfinansē privāta rakstura pasākumi, kas sniedz labumu ielūgtajiem viesiem un kas ir tuvi tādai rīcībai kā slepena vienošanās un interešu konflikts starp draugiem, kuri ieņem augsta līmeņa amatus publiskajā vai privātajā jomā.

382

Revīzijas palātas argumenti, kas minēti šā sprieduma 379.–381. punktā, nepievieno neko jaunu tiem argumentiem, kas pamato Tiesas vērtējumu 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) attiecībā uz prasītāja 2015. gada 28. aprīļa vēstuli un attiecīgo maltīšu viesu statusu, kā atgādināts šā sprieduma 377. punktā. Tādējādi ar šiem argumentiem nepietiek, lai šā sprieduma 377. punktā minētajās pozīcijās norādītie prasītāja lūgumi atlīdzināt izdevumus šajā tiesvedībā varētu tikt vērtēti atšķirīgi no tā, kā Tiesa tos vērtējusi 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782).

383

Ir arī jāatgādina, kā precizēts šā sprieduma 152. punktā, ka attiecībā uz atgūstamo summu tabulas 22., 55., 110., 160., 216., 243. un 245. pozīcijā minētajiem prasītāja lūgumiem atlīdzināt izdevumus OLAF ziņojumā tostarp precizēja prasītāja saikni ar šo pieņemšanu viesiem. OLAF uzskatīja, ka viesu vidū aizvien bija viens vai divi Beļģijas politiķi, kā arī daži draugi, kas ieņem svarīgus amatus privātajā sektorā, un pasākumi tika rīkoti ar mērķi pavadīt “patīkamu, relaksētu un lietderīgu vakaru izraudzītā flāmu sabiedrībā”. OLAF uzskatīja, ka visi viesi bija tuvi draugi, kas ievēroja pilnīgu sarunu diskrētumu un konfidencialitāti. OLAF ziņojumā arī bija precizēts, ka šajās privātajās vakariņās bija piedalījušās 46 personas un ka papildus apstāklim, ka tie bija prasītāja draugi, viņu saistība ar prasītāju galvenokārt bija atkarīga no piesliešanās Beļģijas politiskajām aprindām, medībām, privātajam sektoram un Savienības iestādēm.

384

It īpaši attiecībā uz Beļģijas politiķu piedalīšanos prasītāja izcelsmes vietā rīkotajās maltītēs, kas atbilst atgūstamo summu tabulas 22., 55., 110., 160., 216., 243., 245. un 279. pozīcijai, Vispārējās tiesas rīcībā esošie lietas materiāli apstiprina OLAF konstatējumu, ka starp šo maltīšu viesiem bija viens vai divi Beļģijas politiķi. Atgūstamo summu tabulā ir precizēts, ka 22., 55., 216., 245. un 279. pozīcijā minētajās maltītēs piedalījās viens attiecīgās politiskās partijas biedrs, bet 160. pozīcijā minētajā maltītē – divi šīs partijas biedri. Šajā tabulā nav nekādu precizējumu par šīs partijas biedru klātbūtni 110. un 243. pozīcijā minētajās maltītēs.

385

Protams, attiecīgās politiskās partijas biedru klātbūtne šādās maltītēs šķiet problemātiska, ņemot vērā OLAF izmeklēšanā izdarītos konstatējumus par prasītāja tikšanos biežumu ar šiem politiķiem, kā atgādināts šā sprieduma 223. punktā, tos skatot šā sprieduma 232. punktā norādītajā kontekstā. Šā iemesla dēļ šādas maltītes varētu uzskatīt par tādām, kurām vismaz daļēji ir prasītājam svarīgi politiskie mērķi, un tas nebūtu saderīgi ar viņa kā Revīzijas palātas locekļa pienākumiem.

386

Tomēr – kā izriet no šā sprieduma 383. un 384. punkta – jākonstatē, ka šajās maltītēs ielūgto viesu sarakstā nav vienīgi attiecīgās politiskās partijas biedri vai, kā Tiesa konstatēja 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782, 678. punkts), “Flandrijas publiskās personas”, bet tas bieži ietvēra vienu vai vairākas personas, kas ieņēma amatus Savienības iestādēs.

387

Revīzijas palāta neprecizē, kuru konkrētu viesu klātbūtne prasītāja izcelsmes vietā rīkotajās maltītēs, kas minētas atgūstamo summu tabulas 22., 55., 110., 160., 216., 243., 245. un 279. pozīcijā, parādītu, ka tām nebija profesionālas saistības ar prasītāju. Tādējādi Vispārējai tiesai šajā tiesvedībā ir jāpārņem tas pats vērtējums, ko Tiesa veica 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) un kas atgādināts šā sprieduma 377. punktā, proti, ka lūgumi atlīdzināt reprezentācijas izdevumus saistībā ar šīm maltītēm attiecās uz izdevumiem, kas bija radušies saistībā ar prasītāja kā Revīzijas palātas locekļa pienākumiem.

388

Turpretī Vispārējā tiesa norāda, ka attiecībā uz visiem šā sprieduma 377. punktā minētajiem lūgumiem atlīdzināt reprezentācijas izdevumus saistībā ar šīm maltītēm prasītāja izcelsmes vietā Revīzijas palāta norāda arī uz šo izdevumu summām, būtībā pārmetot to pārmērīgo raksturu.

389

Šajā ziņā jākonstatē, ka ar šīm maltītēm saistītie izdevumi ir šādi: 2520,68 EUR 18 personām (22. pozīcija), 1976 EUR 12 personām (55. pozīcija), 2271,36 EUR 11 personām (110. pozīcija), 3018,90 EUR 16 personām (160. pozīcija), 2340 EUR 10 personām (216. pozīcija), 1897,28 EUR deviņām personām (243. pozīcija), 2069,76 EUR 10 personām (245. pozīcija) un 1104 EUR sešām personām (279. pozīcija). Tā kā šie izdevumi ir robežās no 140 līdz 234 EUR vienai personai, saskaņā ar 2004. gada 22. aprīļa paziņojumu tie ir jāuzskata par tādiem, kas acīmredzami pārsniedz to, kas nepieciešams pieņemšanu prasītāja privātajā dzīvesvietā rīkošanai, ieskaitot ziedu kompozīcijām nepieciešamo, ja tādas bija (skat. šā sprieduma 16. punktu). Turklāt ir jāņem vērā, ka attiecīgie izdevumi radās ārpus prasītāja dienesta vietas.

390

Vispārējā tiesa konstatē, ka prasītājs nesniedz nevienu apsvērumu par minēto summu pamatotību, lai gan, kā precizēts šā sprieduma 336. punktā, viņam pienākas atspēkot Revīzijas palātas pārmetumus un pierādīt, ka reprezentācijas izdevumi tika segti no Savienības budžeta pamatoti un ka apstrīdētais lēmums ir prettiesisks tiktāl, cik tajā šie izdevumi uzskatīti par nepamatoti apmaksātiem.

391

Šajos apstākļos, ņemot vērā šā sprieduma 335. punktā sniegtos Vispārējās tiesas apsvērumus, kas mutatis mutandis ir piemērojami prasītāja izcelsmes vietā rīkotajām maltītēm, un veicot lietas apstākļu taisnīgu novērtējumu, ir jāuzskata, ka summa 50 EUR attiecībā uz vienu personu nepārsniedz to, kas nepieciešams tādu maltīšu rīkošanai prasītāja izcelsmes vietā, kuras minētas atgūstamo summu tabulas 22., 55., 110., 160., 216., 243., 245. un 279. pozīcijā.

392

Turklāt no 2004. gada 22. aprīļa paziņojuma 1. pielikuma attiecībā uz ieteikumiem saistībā ar Revīzijas palātas locekļu reprezentācijas un pieņemšanu izdevumiem izriet, ka ar šiem izdevumiem saistītās izmaksas locekļa privātajā dzīvesvietā var attiekties tostarp uz ziedu kompozīcijām, nepārsniedzot pieņemšanas rīkošanai nepieciešamo (skat. šā sprieduma 17. punktu). Tomēr Vispārējā tiesa konstatē, ka lietas materiālos esošajos rēķinos par prasītāja izcelsmes vietā rīkotajām maltītēm, kas minētas atgūstamo summu tabulas 22., 55., 110., 160., 216., 243., 245. un 279. pozīcijā, nav ietverti nekādi precizējumi par šīm maltītēm paredzētām ziedu kompozīcijām. Atgūstamo summu tabulas 22., 55., 110., 160., 216., 243. un 245. pozīcijā minēto maltīšu rēķini būtībā attiecas tikai uz maltītes laikā piedāvātās ēdienkartes cenu vienai personai. Tikai ar 279. pozīcijā norādīto maltīti saistītajā rēķinā starp pārējiem ēdinātāja nodrošinātajiem pakalpojumiem ir minēts “galda rotājums”, tomēr bez kādas norādes par to, vai bija runa par ziedu kompozīcijām, un neminot šādu kompozīciju cenu, ja tādas bija. Katrā ziņā, ciktāl saskaņā ar Lēmuma Nr. 7‑2004 6. pantu par pieņemšanu, kas rīkota mājās, Revīzijas palāta atlīdzina radušos izdevumus atbilstoši iesniegtajiem apliecinošajiem dokumentiem (skat. šā sprieduma 15. punktu), tikai ar norādi par “galda rotājuma” pakalpojumu nepietiek, lai tiktu atlīdzināti izdevumi par ziedu kompozīcijām.

393

Tādējādi ir jāatceļ apstrīdētais lēmums, ciktāl tajā ir prasīts atmaksāt šādas summas: 900 EUR atbilstoši 22. pozīcijai, 600 EUR atbilstoši 55. pozīcijai, 550 EUR atbilstoši 110. pozīcijai, 800 EUR atbilstoši 160. pozīcijai, 500 EUR atbilstoši 216. pozīcijai, 450 EUR atbilstoši 243. pozīcijai, 500 EUR atbilstoši 245. pozīcijai un 300 EUR atbilstoši 279. pozīcijai, kas veido kopējo summu 4600 EUR apmērā, un ir jānoraida ceturtais pamats attiecībā uz šo izdevumu atlikušo daļu.

4)

Par izdevumiem, kas attiecas uz dienesta automašīnas un šofera pakalpojumu izmantošanu

394

No šā sprieduma 184. punktā minētajās atgūstamo summu tabulas pozīcijās norādītajiem prasītāja lūgumiem atlīdzināt izdevumus tie lūgumi atlīdzināt izdevumus, kuri attiecas uz dienesta automašīnas un šofera pakalpojumu izmantošanu un kurus Revīzijas palāta uzskata par tādiem, ko prasītājs samaksājis nepamatoti, minēti šīs tabulas 3., 31., 38., 57., 66., 103., 138., 142., 143., 161., 196., 199., 203., 211., 215., 237., 238., 277., 281., 293. un 294., 296. (daļēji), 310. (daļēji), 313., 317., 319. un 320., 330., 335., 336., 339., 347., 352., 354., 355., 373. un 374., 379., 381., 382., 391., 402. un 403. pozīcijā.

395

Prasītājs būtībā uzskata, ka šā sprieduma 394. punktā minētajās pozīcijās norādītie lūgumi atlīdzināt šofera izdevumus attiecās uz viņa kā Revīzijas palātas locekļa pienākumiem. Šajā ziņā viņš būtībā atsaucas uz Tiesas vērtējumu 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782), norādot, ka šī tiesvedība nevar ļaut Revīzijas palātai to apstrīdēt.

396

Iesākumā jāatgādina, ka šajā tiesvedībā, kā precizēts šā sprieduma 179. punktā, nav jāvērtē iespējamais tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpums attiecībā uz Revīzijas palātas resursiem, kuri tērēti saistībā ar izdevumiem par dienesta automašīnas un šofera pakalpojumu izmantošanu. Tādējādi attiecībā uz minētajiem izdevumiem, ņemot vērā šā sprieduma 185.–193. punktā atgādināto pārbaudes Vispārējā tiesā apjomu šajā tiesvedībā, ir jāvērtē tikai tas, vai, atgūstot šos izdevumus, Revīzijas palāta ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā.

i)

Par šofera izdevumiem saistībā ar prasītāja komandējumiem vai reprezentācijas izdevumiem, kas attiecas uz tikšanās reizēm ar attiecīgās politiskās partijas biedriem

397

Attiecībā uz atgūstamo summu tabulas 203., 211., 215., 238., 293. un 294., 296. (daļēji), 313., 330., 336., 339. (daļēji), 352., 355., 381., 382. (daļēji) un 402. pozīciju šā sprieduma 239. un 261. punktā tika konstatēts, ka šajās pozīcijās minētajiem prasītāja komandējumiem nebija saistības ar viņa kā Revīzijas palātas locekļa pienākumiem. Tādēļ jāuzskata, ka arī minētajās pozīcijās norādītajiem šofera izdevumiem nav tādas saistības.

398

Tas pats attiecas uz lūgumiem atlīdzināt šofera izdevumus, kas minēti atgūstamo summu tabulas 281., 293. un 294., kā arī 354. pozīcijā un kas ir saistīti ar lūgumiem atlīdzināt reprezentācijas izdevumus, kuri radušies sakarā ar vakariņām ar attiecīgās politiskās partijas biedriem, izdevumus, kas norādīti tajās pašās pozīcijās un kas tika atzīti par nesaderīgiem ar prasītāja kā Revīzijas palātas locekļa pienākumiem (skat. šā sprieduma 329. un 371. punktu).

399

Tāds pats secinājums ir piemērojams attiecībā uz lūgumiem atlīdzināt šofera izdevumus, kas minēti atgūstamo summu tabulas 3., 31. un 66. pozīcijā, ciktāl šo lūgumu priekšmets bija tikšanās ar attiecīgās politiskās partijas biedriem.

400

Tādējādi jānoraida ceturtais pamats, ciktāl tas attiecas uz atgūstamo summu tabulas 3., 31., 66., 203., 211., 215., 238., 281., 293. un 294., 296. (daļēji), 313., 330., 336., 339. (daļēji), 352., 354., 355., 381., 382. (daļēji) un 402. pozīcijā minētajiem šofera izdevumiem.

ii)

Par pārējiem šofera izdevumiem

–

Par atgūstamo summu tabulas 57., 103., 143., 157., 161., 199., 237., 277., 310., 335., 347., 354. un 391. pozīcijā minētajiem šofera izdevumiem

401

No lūgumiem atlīdzināt šofera izdevumus, kas norādīti šā sprieduma 394. punktā, atgūstamo summu tabulas 3., 31., 57., 66., 103., 143., 157., 161., 199., 237., 277., 310. (daļēji), 335., 347., 354. un 391. pozīcijā minētie lūgumi attiecas uz prasītāja komandējuma izdevumiem vai dienas naudu, vai arī reprezentācijas izdevumiem. Šos pēdējos minētos lūgumus Tiesa vērtēja 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782), lai noskaidrotu, vai tie bija saistīti ar prasītāja kā Revīzijas palātas locekļa pienākumiem.

402

Šajā ziņā jānorāda, ka Tiesa 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782), vispirms pārbaudījusi katru no atgūstamo summu tabulas 31., 57., 66., 103., 143., 157., 161., 199., 237., 277., 310. (daļēji), 335., 347. un 391. pozīcijā minētajiem lūgumiem atlīdzināt komandējuma izdevumus vai izmaksāt dienas naudu, ņemot vērā Revīzijas palātas minētajā tiesvedībā apgalvotos pārkāpumus, būtībā uzskatīja, ka šie lūgumi attiecās uz izdevumiem, kas radušies saistībā ar prasītāja kā Revīzijas palātas locekļa pienākumiem (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 494., 497., 500., 501., 504., 505., 515., 558., 559., 561.–565., 576. un 735. punkts).

403

Prasītājs uz šo Tiesas vērtējumu pamatojas šajā tiesvedībā, lai pierādītu, ka izdevumi, kas tika segti pēc šā sprieduma 401. punktā minētajās pozīcijās norādītajiem lūgumiem atlīdzināt izdevumus, bija saistīti ar viņa pienākumiem un ka apstrīdētais lēmums ir prettiesisks, ciktāl tajā šie izdevumi ir uzskatīti par nepamatoti samaksātiem.

404

Ņemot vērā prasītāja argumentus un apsvērumus, kas sniegti šā sprieduma 202.–205. punktā, vērtējot šā sprieduma 401. punktā minētos lūgumus atlīdzināt šofera izdevumus, ir jāpiemēro tā pati argumentācija, kas izklāstīta šā sprieduma 220., 264., 338. un 378. punktā. Tādējādi vispirms ir jāpārbauda, vai Revīzijas palāta izvirza jaunus argumentus un precizējumus, salīdzinot ar tiem, kurus tā bija izvirzījusi Tiesā attiecībā uz šiem lūgumiem, un pēc tam – apstiprinošas atbildes gadījumā – jāvērtē, vai, ņemot vērā šos elementus, šajā tiesvedībā attiecībā uz aplūkojamajiem lūgumiem ir jāizdara tādi paši secinājumi, kādus izdarīja Tiesa (skat. šā sprieduma 205. punktu).

405

Attiecībā uz atgūstamo summu tabulas 57., 103., 143., 157., 161., 199., 237., 277., 310. (daļēji), 335., 347. un 391. pozīcijā minētajiem lūgumiem atlīdzināt komandējuma izdevumus un izmaksāt dienas naudu šajā tiesvedībā, ņemot vērā šā sprieduma 282.–297., 301.–305. un 308.–313. punktā veikto pārbaudi, tika secināts, ka ir jāpiekrīt Tiesas vērtējumam šajā ziņā. Ciktāl attiecībā uz lūgumiem atlīdzināt šofera izdevumus, uz kuriem attiecas minētās pozīcijas, Revīzijas palāta nepievieno neko jaunu, salīdzinot ar tās argumentiem Tiesā, ir jāuzskata, tāpat kā uzskatīja Tiesa, ka minētajās pozīcijās norādītie šofera izdevumi ir jāuzlūko kā tādi, kam ir saistība ar prasītāja kā Revīzijas palātas locekļa pienākumiem.

406

Šajos apstākļos jāsecina, ka, uzskatot atgūstamo summu tabulas 57., 103., 143., 157., 161., 199., 237., 277., 310. (daļēji), 335., 347. un 391. pozīcijā minētos šofera izdevumus par tādiem, kam nav saistības ar prasītāja kā Revīzijas palātas locekļa pienākumiem, un prasot tos atmaksāt, Revīzijas palāta ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā. Tādējādi apstrīdētais lēmums ir jāatceļ attiecībā uz šofera izdevumiem, kas norādīti minētajās pozīcijās, par summu 3224,72 EUR. Šajā ziņā attiecībā uz 310. pozīcijā minētajiem izdevumiem ir jāskaita viena trešdaļa no šiem izdevumiem (153,65 EUR).

–

Par atgūstamo summu tabulas 138., 196., 319. un 320., 339. (daļēji) un 382. (daļēji) pozīcijā minētajiem šofera izdevumiem

407

Attiecībā uz atgūstamo summu tabulas 138., 196., 319. un 320., 339. (daļēji) un 382. (daļēji) pozīcijā minētajiem lūgumiem atlīdzināt šofera izdevumus jākonstatē, ka Tiesa par tiem nav izteikusies 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782).

408

Šie lūgumi attiecas uz prasītāja lūgumiem atlīdzināt reprezentācijas izdevumus, par kuriem tika uzskatīts, ka ar tiem saistītās darbības bija attiecināmas uz prasītāja kā Revīzijas palātas locekļa pienākumiem (skat. šā sprieduma 342., 355. un 359. punktu).

409

Piemērojot tādu pašu argumentāciju kā šā sprieduma 404. punktā, jākonstatē, ka attiecībā uz lūgumiem atlīdzināt šofera izdevumus saistībā ar aplūkojamajām pozīcijām Revīzijas palāta šajā gadījumā nepievieno neko jaunu, salīdzinot ar argumentiem, kurus tā bija izvirzījusi Tiesā. Tādējādi jāuzskata, ka atgūstamo summu tabulas 138., 196., 319. un 320., 339. (daļēji) un 382. (daļēji) pozīcijā minētie šofera izdevumi radās saistībā ar prasītāja kā Revīzijas palātas locekļa pienākumiem.

410

Šajos apstākļos jāsecina, ka, uzskatot atgūstamo summu tabulas 138., 196., 319. un 320., 339. (daļēji) un 382. (daļēji) pozīcijā minētos šofera izdevumus par tādiem, kam nav saistības ar šiem pienākumiem, un prasot tos atmaksāt, Revīzijas palāta ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā. Tādēļ jāatceļ apstrīdētais lēmums, ciktāl tas attiecas uz atgūstamo summu tabulas 138., 196., 319. un 320., 339. (daļēji) un 382. (daļēji) pozīcijā minētajiem šofera izdevumiem par summu 1158,83 EUR. Šajā ziņā attiecībā uz 339. un 382. pozīcijā minētajiem šofera izdevumiem ir jāskaita viena ceturtā daļa no šiem izdevumiem attiecībā uz 339. pozīciju (74,13 EUR) un viena trešā daļa no aplūkojamajiem izdevumiem attiecībā uz 382. pozīciju (165,70 EUR).

–

Par atgūstamo summu tabulas 379. un 403. pozīcijā minētajiem šofera izdevumiem

411

Abus šā sprieduma 394. punktā minētos lūgumus atlīdzināt šofera izdevumus, kas minēti atgūstamo summu tabulas 379. un 403. pozīcijā, Tiesa tieši nevērtēja 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782).

412

Šajā ziņā, ņemot vērā šā sprieduma 193. punktā atgādināto pierādīšanas pienākumu, prasītājam jāpierāda, ka ar atgūstamo summu tabulas 379. un 403. pozīciju saistīto šofera izdevumu segšana no Savienības budžeta bija pamatota un ka apstrīdētais lēmums ir prettiesisks, ciktāl tajā šie izdevumi ir atzīti par nepamatoti samaksātiem.

413

Ir jānorāda, ka 379. pozīcijā minētie šofera izdevumi nebija saistīti ar prasītāja komandējumu. No šofera komandējuma rīkojuma izriet, ka tā mērķis bija vest prasītāju no Luksemburgas uz Briseli un pēc tam uz tā izcelsmes vietu, šoferim pavadot nakti viesnīcā un atgriežoties Luksemburgā ar vilcienu.

414

Turpretī 403. pozīcijā minētie šofera izdevumi bija saistīti ar prasītāja komandējumu bez dienas naudas izmaksas. No komandējuma rīkojuma izriet, ka tas attiecās uz “advokātu [..]” un tā maršruts bija Luksemburga–Dižona–Luksemburga. Revīzijas palāta uzskata, ka šajā pozīcijā minētās darbības faktiskais mērķis bija vīna dārza iegāde.

415

Prasītājs vienīgi uzskata, ka, ciktāl Tiesa šos izdevumus nekvalificēja kā nelikumīgus, tie nav par tādiem uzskatāmi šajā tiesvedībā.

416

Tomēr jākonstatē, ka Tiesa 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) uzskatīja par nelikumīgiem šofera komandējumus, kuru mērķis bija prasītāja pārvadāšana nezināma iemesla dēļ vai tāda iemesla dēļ, kas ir skaidri nodalāms no viņa amata pienākumiem (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 711.–716. punkts).

417

Tā kā prasītājs nav iesniedzis elementus, kas ļautu pierādīt, ka atgūstamo summu tabulas 379. un 403. pozīcijā minētie šofera izdevumi attiecās uz braucieniem, kuri saistīti ar tā pienākumu izpildi, un apstrīdēt Revīzijas palātas apgalvojumus par šo izdevumu privāto raksturu, ir jāuzskata, ka Revīzijas palāta ir pamatoti kvalificējusi tos kā parādu un prasījusi tā atgūšanu.

418

Tādēļ jānoraida ceturtais pamats, ciktāl tas attiecas uz atgūstamo summu tabulas 379. un 403. pozīcijā minēto šofera izdevumu atgūšanas likumības konstatēšanu.

–

Par atgūstamo summu tabulas 38. pozīcijā minētajiem šofera izdevumiem

419

Apstrīdētajā lēmumā Revīzijas palāta uzskata par nelikumīgu šofera komandējumu, kurš minēts atgūstamo summu tabulas 38. pozīcijā un saistībā ar kuru šoferis esot devies no Luksemburgas uz prasītāja brīvdienu vietu Šveicē, lai pēc tam to pārvestu atpakaļ uz viņa izcelsmes vietu.

420

Prasītājs būtībā pamatojas uz Tiesas vērtējumu 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782), saskaņā ar kuru, lai gan Revīzijas palātas norādītais iemesls attiecībā uz 38. pozīcijā minēto šofera komandējumu, proti, aizbraukt pakaļ prasītājam uz viņa atvaļinājuma vietu, varētu pierādīt šī komandējuma nelikumību, prasītājs noliedz, ka būtu atļāvis šādu komandējumu, savukārt Revīzijas palāta nebija pierādījusi, ka šāds komandējums patiešām noticis, jo Tiesas rīcībā esošajos lietas materiālos nebija ietverts viņa pašrocīgi parakstīts komandējuma rīkojums (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 717. punkts).

421

Tiesa arī konstatēja, ka saskaņā ar organizatorisko kārtību Revīzijas palātā šīs iestādes loceklim līdz 2016. gada 5. oktobrim bija jāparaksta šoferu, kuru pakalpojumus viņš izmantoja, komandējumu rīkojumi (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 698. punkts).

422

Šajā tiesvedībā Revīzijas palāta norāda, ka nebija komandējuma rīkojuma attiecībā uz prasītāju un tas pats par sevi esot pietiekami, lai konstatētu šofera komandējuma nelikumību. Tā arī apgalvo, ka prasītājs kā šofera kredītrīkotājs lūdza un apstiprināja attiecīgo komandējumu elektroniskajā sistēmā MISPROD, ko tolaik šī iestāde izmantoja, lai apliecinātu komandējuma esamību.

423

Ir taisnība, ka lietas materiālos nav ietverts neviens tāds šofera komandējums par atgūstamo summu tabulas 38. pozīcijā minēto darbību, kas būtu prasītāja pašrocīgi parakstīts, kā bija prasīts tolaik spēkā esošajos noteikumos. Tomēr, lai gan šis administratīvais darbs nebija veikts, nav apstrīdams, ka izdevumi par šo darbību šoferim bija radušies laikā no 2009. gada 7. līdz 9. martam par summu 716,82 EUR. Turklāt Revīzijas palāta pievieno lietas materiāliem izvilkumus no elektroniskās sistēmas MISPROD, no kuriem izriet, ka prasītājs bija komandējuma kredītrīkotājs nolūkā, lai šoferis dotos viņam pakaļ uz kādu pilsētu Šveicē. Šie izvilkumi apstiprina arī Revīzijas palātas apgalvojumus par šofera darbībām saistībā ar minētajā pozīcijā norādīto lūgumu atlīdzināt izdevumus; saskaņā ar šiem apgalvojumiem šoferis pavadīja nakti no 2009. gada 7. uz 8. martu viesnīcā Šveicē, pārveda prasītāju uz viņa izcelsmes vietu 2009. gada 8. martā, pavadīja tur viesnīcā nakti no 2009. gada 8. uz 9. martu un tad atgriezās Luksemburgā 2009. gada 9. martā.

424

Prasītājs nesniedz nekādus apsvērumus par šiem Revīzijas palātas apgalvojumiem, lai gan viņam šajā tiesvedībā ir jāpierāda (skat. šā sprieduma 193. punktu), ka aplūkojamo šofera izdevumu segšana no Savienības budžeta bija pamatota un ka apstrīdētais lēmums ir prettiesisks tāpēc, ka tajā šie izdevumi atzīti par nepamatoti apmaksātiem.

425

Šajos apstākļos atgūstamo summu tabulas 38. pozīcijā minētie šofera izdevumi ir jāuzskata par nelikumīgiem un ir jānoraida ceturtais pamats, ciktāl tas attiecas uz šo pozīciju.

–

Par atgūstamo summu tabulas 106, 147., 151., 153., 167. un 214. pozīcijā minētajiem šofera izdevumiem

426

Atgūstamo summu tabulas 106, 147., 151., 153., 167. un 214. pozīcijā minēto šofera komandējumu mērķis bija vadāt prasītāju viņa komandējumos, kas saistīti ar medicīniskām apskatēm.

427

Prasītājs šajā ziņā būtībā pamatojas uz Tiesas vērtējumu 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782).

428

Revīzijas palāta norāda, ka šā sprieduma 426. punktā minētie šofera komandējumi bija nelikumīgi, jo atbilstošie prasītāja komandējumi bija “bez dienas naudas izmaksas” vai “noslēgti bez izdevumiem”. Tā uzskata, ka, ņemot vērā, ka šie komandējumi nebija komandējumi atbilstoši tās iekšējiem noteikumiem, tajos nevarēja atļaut izmantot šofera pakalpojumus.

429

Jāatgādina, ka attiecībā uz minētajiem šofera komandējumiem Tiesa 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) norādīja:

430

Šajā tiesvedībā ir jāpiemēro šie 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) Tiesas veiktie apsvērumi un secinājumi attiecībā uz tiem pašiem šofera komandējumiem, kas minēti atgūstamo summu tabulas 106., 151., 153., 167. un 214. pozīcijā.

431

Turklāt šī Tiesas argumentācija ir piemērojama arī 147. pozīcijā minētajam šofera komandējumam, kas ietver transporta izdevumus šoferim saistībā ar divām prasītāja medicīniskajām apskatēm. Šajā ziņā, ņemot vērā apstākli, ka šīs apskates, attiecībā uz kurām prasītājs bija lūdzis Revīzijas palātas atļauju, notika brauciena, izmantojot dienesta automašīnu, laikā uz Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komitejas sanāksmi un kādas apvienības pusdienu konferenci (skat. arī šā sprieduma 132. punktu), viņa lūgums izmantot šofera pakalpojumus, lai atgrieztos Luksemburgā, nav uzskatāms par nelikumīgu, pat ja tā dēļ attiecīgajam šoferim vajadzēja braukt ar vilcienu no Luksemburgas uz Briseli.

432

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, ir jāuzskata, ka, kvalificējot atgūstamo summu tabulas 106., 147., 151., 153, 167 un 214. pozīcijā minētos šofera izdevumus kā parādu un pieprasot tā atgūšanu, Revīzijas palāta ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā. Tādējādi apstrīdētais lēmums ir jāatceļ attiecībā uz šofera izdevumiem, kas norādīti minētajās pozīcijās, par summu 1689,25 EUR.

–

Par atgūstamo summu tabulas 142. pozīcijā minētajiem šofera izdevumiem

433

Atgūstamo summu tabulas 142. pozīcijā minētais šofera komandējums attiecas uz izdevumiem, kas radās, vedot prasītāja dienesta automašīnu uz viņa brīvdienu vietu Šveicē. Apstrīdētajā lēmumā Revīzijas palāta ņem vērā, ka prasītājs ir atmaksājis summas, kas bija iztērētas saistībā ar šo šofera braucienu. Tomēr tā uzskata, ka daļa šofera algas, kas bija nepamatoti izmantota, netika atgūta.

434

Prasītājs apstrīd to, ka šofera alga, kas saistīta ar atgūstamo summu tabulas 142. pozīcijā minēto komandējumu, būtu viņa parāds Revīzijas palātai. Viņš tādējādi precizē, ka 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) Tiesa uzskatīja, ka tas nebija pārkāpums.

435

Tiesa 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) secināja, ka, lai gan 142. pozīcijā minētā šofera komandējuma nelikumība nav apstrīdēta, šo nelikumību tajā notiekošās tiesvedības ietvaros nevarēja pārmest prasītājam (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 752. punkts). Šajā ziņā tā konstatēja, ka, lai gan lietas dalībnieki nebija vienisprātis par precīzu šī komandējuma priekšmetu, prasītāja apgalvojums, ka minētā komandējuma mērķis, vienojoties ar Revīzijas palātas šoferu priekšnieku, bija saņemt dienesta automašīnu pēc ceļu satiksmes negadījuma, būtībā atbilda attiecīgā šofera paziņojumiem viņa uzklausīšanas laikā, ko veica OLAF 2017. gada 16. oktobrī (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 754. punkts). Turklāt Tiesa norādīja, ka bija pierādīts, ka pēc tam, kad prasītājs tika informēts par iespējamo attiecīgā šofera komandējuma nelikumību, viņš 2011. gadā vērsās Revīzijas palātas administrācijā nolūkā atmaksāt šīs summas, kuras bija nepamatoti radušās šai iestādei šī komandējuma dēļ, un lūdza šīs summas atvilkt no viņa algas (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 755. punkts).

436

Šajā lietā pietiek konstatēt, kā atgādināts šā sprieduma 35. punktā, ka 2011. gadā Revīzijas palāta piešķīra prasītājam tiesības izmantot šofera pakalpojumus, tādējādi Revīzijas palātai bija jāmaksā šofera alga un nekāds finansiāls kaitējums tai šajā ziņā netika radīts.

437

Tādējādi, kvalificējot atgūstamo summu tabulas 142. pozīcijā minēto šofera algu kā parādu un pieprasot tā atgūšanu, Revīzijas palāta ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā. Tādēļ apstrīdētais lēmums ir jāatceļ attiecībā uz šofera izdevumiem, kas norādīti minētajā pozīcijā, par summu 185,43 EUR.

–

Par atgūstamo summu tabulas 187. pozīcijā minētajiem šofera izdevumiem

438

Atgūstamo summu tabulas 187. pozīcijā minētais šofera komandējums attiecās uz “[princeses] oficiālo ielūgumu”. Revīzijas palāta uzskata, ka šis komandējums bija nelikumīgs, jo atbilstošais prasītāja komandējums bija “bez dienas naudas izmaksas”. It īpaši tā precizē, ka prasītājs bija komandējumā Briselē ar savu šoferi un dienesta automašīnu, bet nolēma paturēt dienesta automašīnu savām privātajām darbībām nedēļas nogalē, savukārt šoferim bija jāatgriežas Luksemburgā ar vilcienu.

439

Prasītājs šajā ziņā būtībā atsaucas uz Tiesas vērtējumu 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782), kurā Tiesa būtībā secināja, ka nebija lietderīgi noteikt, vai Revīzijas palāta varēja pamatoti vainot prasītāju praksē, saskaņā ar kuru tādēļ, ka viņš paturēja dienesta automašīnu, šoferim bija jābrauc ar vilcienu (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 798. punkts).

440

Šajā tiesvedībā saskaņā ar līdzīgu argumentāciju kā tā, kas attiecās uz 147. pozīcijā minēto lūgumu atlīdzināt izdevumus (skat. šā sprieduma 431. punktu), pietiek konstatēt, ka Revīzijas palāta neapstrīd prasītāja brauciena likumību saistībā ar attiecīgās publiskās personas ielūgumu un ka tā arī neprecizē, kādu privātu darbību dēļ prasītājs paturēja dienesta automašīnu nedēļas nogalē. Šajos apstākļos, ņemot vērā, ka atbilstošo prasītāja komandējumu Revīzijas palāta bija atļāvusi, viņa lūgumu izmantot šofera pakalpojumus nevar uzskatīt par nelikumīgu.

441

Tādējādi, kvalificējot atgūstamo summu tabulas 187. pozīcijā minētos šofera izdevumus kā parādu un prasot tā atgūšanu, Revīzijas palāta ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā. Tādēļ apstrīdētais lēmums ir jāatceļ attiecībā uz šiem šofera izdevumiem par summu 42,64 EUR.

–

Par atgūstamo summu tabulas 247. pozīcijā minētajiem šofera izdevumiem

442

Atgūstamo summu tabulas 247. pozīcijā minētā šofera komandējuma mērķis bija aizvest prasītāja lietoto dienesta automašīnu uz autoservisu Beļģijā tās apkopes veikšanai.

443

Prasītājs būtībā uzskata, ka ir jāņem vērā Tiesas apsvērumi 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782). Šajā ziņā, konstatējusi, ka 247. pozīcijā minētā šofera komandējuma mērķis, kā norāda prasītājs, bija aizvest viņa dienesta automašīnu uz autoservisu, lai veiktu tās apkopi, Tiesa uzskatīja, ka Revīzijas palātas argumentu nevar atbalstīt, jo nav nekādu pierādījumu, kas pamatotu šo argumentu (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 748. un 749. punkts).

444

Šajā tiesvedībā Revīzijas palāta norāda, ka autoserviss, kurš saskaņā ar spēkā esošo līzinga līgumu bija atbildīgs par prasītāja dienesta automašīnas apkopi, atradās Luksemburgā un tādējādi aplūkojamā komandējuma mērķis nevarēja būt šāda apkope.

445

Šajā ziņā atbilstoši tai pašai argumentācijai, kas minēta šā sprieduma 404. punktā, pietiek norādīt, ka lietas materiālos nav ietverti citi elementi, kas pierādītu Revīzijas palātas apgalvojuma, ka šīs automašīnas apkopi nodrošināja autoserviss citā valstī, patiesumu. Tādēļ Vispārējai tiesai šajā tiesvedībā ir jāpārņem tas pats vērtējums, ko Tiesa veica 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) un kas atgādināts šā sprieduma 443. punktā.

446

Tādējādi, kvalificējot atgūstamo summu tabulas 247. pozīcijā minētos šofera izdevumus kā parādu un pieprasot tā atgūšanu, Revīzijas palāta ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā. Tādēļ apstrīdētais lēmums ir jāatceļ attiecībā uz šiem izdevumiem par summu 239,10 EUR.

–

Par atgūstamo summu tabulas 176., 317., kā arī 373. un 374. pozīcijā minētajiem šofera izdevumiem

447

Attiecībā uz atgūstamo summu tabulas 176., 317., kā arī 373. un 374. pozīcijā minētajiem šofera izdevumiem prasītājs būtībā uzskata, ka ir jāņem vērā Tiesas apsvērumi 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782). Šajā ziņā Tiesa nekonstatēja to šofera komandējumu nelikumību, kas saistīti ar atgūstamo summu tabulas 176., 317., kā arī 373. un 374. pozīciju, jo tās rīcībā esošajos lietas materiālos nebija ietverti prasītāja komandējuma rīkojumi, uz kuriem atsaucās Revīzijas palāta, un tādējādi tie neļāva pierādīt, ka uz apstrīdētajiem maršrutiem pamatotā veidā neattiecās šie komandējuma rīkojumi (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 735. punkts).

448

Piemērojot šā sprieduma 404. punktā minēto argumentāciju, ir jākonstatē, ka šajā tiesvedībā Revīzijas palāta, atsaucoties uz pielikumos esošajiem atbilstošajiem komandējuma rīkojumiem, norāda, ka atgūstamo summu tabulas 176., 317., kā arī 373. un 374. pozīcijā minētajiem komandējumiem būtu vajadzējis sākties un beigties Luksemburgā.

449

Šajā ziņā pietiek norādīt – tāpat kā norāda Tiesa –, ka Vispārējās tiesas rīcībā esošajos lietas materiālos šajā lietā arī nav ietverti prasītāja komandējuma rīkojumi, kas saistīti ar atgūstamo summu tabulas 176., 317., kā arī 373. un 374. pozīcijā minētajiem šofera izdevumiem, un tādēļ aplūkojamo izdevumu nelikumība nav pietiekami pierādīta, lai to varētu pārmest prasītājam.

450

Šajos apstākļos ir jāsecina, ka, uzskatot atgūstamo summu tabulas 176., 317., kā arī 373. un 374. pozīcijā minētos šofera izdevumus par tādiem, kam nav saistības ar prasītāja kā Revīzijas palātas locekļa pienākumiem, un prasot tos atmaksāt, Revīzijas palāta ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā. Tādēļ apstrīdētais lēmums ir jāatceļ, ciktāl tajā ir prasīts atmaksāt šos izdevumus par summu 1431,93 EUR.

–

Secinājumi par pārējiem šofera izdevumiem

451

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, ir jāatceļ apstrīdētais lēmums, ciktāl tas attiecas uz atgūstamo summu tabulas 57., 103., 106., 138., 142., 143., 147., 151., 153., 157., 161., 167., 176., 187., 196., 199., 214., 237., 247., 277., 310. (daļēji), 317., 319. un 320., 335., 339. (daļēji), 347., 354., 373. un 374., 382. (daļēji) un 391. pozīcijā minētajiem šofera izdevumiem par summu 7971,90 EUR. Ir jānoraida ceturtais pamats attiecībā uz šo pārējo izdevumu atlikušo daļu.

c)

Secinājumi par ceturto pamatu

452

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, ir jāatceļ apstrīdētais lēmums, ciktāl ar to tika uzdots atgūt summas, kas samaksātas atbilstoši šā sprieduma 320., 375., 393. un 451. punktā minētajās pozīcijās norādītajiem lūgumiem atlīdzināt izdevumus par summu 16 084,01 EUR. Pārējā daļā ceturtais pamats jānoraida.

5.

Par piekto pamatu attiecībā uz principu, ka administratīvā lieta ir jāaptur līdz krimināllietas pabeigšanai

453

Šajā pamatā prasītājs apgalvo, ka saistībā ar Luksemburgas Lielhercogistē notiekošo kriminālprocesu Revīzijas palāta nedrīkstēja izteikties, pirms savu nolēmumu bija pieņēmušas Luksemburgas kriminālizmeklēšanas iestādes, kas izskatīja tos pašus faktus, kuri bija apstrīdētā lēmuma pamatā. Nesagaidījusi kriminālprocesa iznākumu, šī iestāde esot pārkāpusi principu, ka administratīvā lieta ir jāaptur līdz krimināllietas pabeigšanai. Apsvērumos par to, kādi secinājumi attiecībā uz šo tiesvedību ir izdarāmi no 2021. gada 30. septembra sprieduma Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782), prasītājs uzskata, ka Tiesa nav izteikusies par šo pamatu.

454

Revīzijas palāta apstrīd prasītāja argumentus.

455

Jākonstatē – tāpat kā to dara Revīzijas palāta –, ka Tiesa 2021. gada 30. septembra spriedumā Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) noraidīja līdzīgu prasītāja argumentāciju attiecībā uz kriminālprocesa esamību Luksemburgas Lielhercogistē. Šajā ziņā Tiesa vispirms norādīja, ka nevienā Savienības tiesību normā nav paredzēts, ka procedūra Tiesā saskaņā ar LESD 286. panta 6. punktu būtu jāaptur, ja ir uzsākts kriminālprocess, kas pilnībā vai daļēji attiecas uz tiem pašiem faktiem (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 83. punkts). Turpinot: vispirms atsaukusies uz Civildienesta noteikumu IX pielikuma 25. pantu, kas nosaka, ka gadījumos, ja pret ierēdni ierosina krimināllietu par tiem pašiem nodarījumiem, galīgo lēmumu attiecībā uz viņa disciplinārlietu pieņem tikai pēc tam, kad tiesas, kas izskata lietu, nolēmums ir kļuvis galīgs, Tiesa norādīja, ka procedūrām, kuras attiecas uz Revīzijas palātas locekļa amata uzlikto pienākumu neizpildi, tiek piemērots autonoms tiesību aizsardzības līdzeklis, kas paredzēts LESD 286. panta 6. punktā, un tātad uz šīm procedūrām neattiecas Civildienesta noteikumos paredzētie noteikumi par disciplināro atbildību (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 84. un 85. punkts). Visbeidzot Tiesa secināja, ka procedūras saskaņā ar LESD 286. panta 6. punktu iespējamā apturēšana, gaidot Luksemburgā ierosinātā kriminālprocesa iznākumu, nebija nepieciešama, jo katrā ziņā minētās procedūras iznākums nevarēja ierobežot to vērtējumu apmēru, kuri Tiesai bija jāveic, lai lemtu par šo prasību (spriedums, 2021. gada 30. septembris, Revīzijas palāta/Pinxten, C‑130/19, EU:C:2021:782, 88. punkts).

456

Šī argumentācija ir jāattiecina uz šo tiesvedību, kas ierosināta atbilstoši LESD 263. panta ceturtajai daļai. Nevienā Savienības tiesību normā nav paredzēts, ka tiesvedība Vispārējā tiesā saskaņā ar šo normu būtu jāaptur, ja ir uzsākts kriminālprocess, kas pilnībā vai daļēji attiecas uz tiem pašiem faktiem. Turklāt uz finansiālajām sekām, kas izriet no Revīzijas palātas locekļa amata pienākumu neizpildes, neattiecas Civildienesta noteikumos paredzētie noteikumi par disciplināro atbildību. Finansiālās sekas tika piemērotas saskaņā ar Regulas 2018/1046 98. un 100. panta normām. Turklāt šajā tiesvedībā ir arī iespējams secināt, ka šīs tiesvedības iespējamā apturēšana, gaidot Luksemburgas Lielhercogistē ierosinātā kriminālprocesa iznākumu, nav nepieciešama, jo katrā ziņā šī procesa iznākums nevarētu ierobežot to vērtējumu apjomu, kuri Vispārējai tiesai ir jāveic, lai lemtu par šo prasību.

457

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, šis pamats ir jānoraida kā nepamatots.

6.

Par sesto pamatu attiecībā uz pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi saistībā ar šofera pakalpojumu izmantošanu un par Regulas Nr. 966/2012 75. panta vai Regulas 2018/1046 94. panta pārkāpumu

458

Prasītājs apstrīd viņa saukšanu pie atbildības kredītrīkotāja statusā par šoferu izdevumiem, kas sasniedz summu 30 501,27 EUR par viņu algu un summu 40 595,15 EUR par komandējuma izdevumiem un dienas naudu. Viņš atsaucas uz Regulas Nr. 966/2012 75. pantu un uzskata, ka viņa atbildība varētu iestāties tikai tad, ja viņš kā šoferu komandējumu kredītrīkotājs būtu pieļāvis “apzinātu pārkāpumu” vai “rupju nolaidību”. Viņš arī norāda, ka šī norma, kā arī Regulas 2018/1046 94. pants paredz iespēju vērsties Finanšu pārkāpumu komisijā finanšu dalībnieka atbildības iestāšanās gadījumā. Turklāt prasītājs atgādina, ka viņš nav kredītrīkotājs attiecībā uz šoferu, kuri viņu veduši, dienas naudas izmaksu vai atalgojumu.

459

Prasītājs uzskata, ka Revīzijas palāta, pirmām kārtām, nav izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu, apstrīdētajā lēmumā neatbildot uz “vienu no argumentiem, kurus [viņš] izvirzījis, izmantojot savas tiesības tikt uzklausītam,” un, otrām kārtām, ir pārkāpusi Regulas Nr. 966/2012 75. pantu vai Regulas 2018/1046 94. pantu.

460

Salīdzinājumam prasītājs norāda, ka abu Revīzijas palātas priekšsēdētāju kredītrīkotāja statuss abu prasītāja pilnvaru termiņu laikā attiecībā uz komandējumu, reprezentācijas un pieņemšanu izdevumiem neizraisīja viņu atbildības iestāšanos. Turklāt viņš apgalvo, ka šoferu komandējumu izdevumi atbilda tiesiskajam regulējumam, kas bija spēkā strīda pamatā esošo faktu norises laikā, proti, it īpaši Lēmumam Nr. 33‑2004 un Lēmumam Nr. 19‑2009.

461

Apsvērumos par to, kādi secinājumi attiecībā uz šo tiesvedību ir izdarāmi no 2021. gada 30. septembra sprieduma Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782), prasītājs norāda, ka Tiesa nav izteikusies par šo pamatu, kurš netika izvirzīts tiesvedībā, kuru tajā bija ierosinājusi Revīzijas palāta.

462

Revīzijas palāta apstrīd prasītāja argumentus.

463

Pirmkārt, attiecībā uz iebildumu par pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi prasītājs vienīgi norāda, ka apstrīdētais lēmums nesniedz atbildi uz vienu no argumentiem, kurus viņš izvirzījis, izmantojot savas tiesības tikt uzklausītam. Tā kā nav nekādu precizējumu, par kuru argumentu ir runa, ir jāuzskata, ka šis iebildums neatbilst Vispārējās tiesas Reglamenta 76. panta d) punkta prasībām par skaidrību un precizitāti, un tādēļ tas ir jānoraida kā nepieņemams.

464

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 21. panta pirmo daļu, kas ir piemērojama procesam Vispārējā tiesā saskaņā ar šo statūtu 53. panta pirmo daļu, un Reglamenta 76. panta d) punktu, prasības pieteikumā ir jāietver strīda priekšmets, izvirzītie pamati un argumenti, kā arī kopsavilkums par minētajiem pamatiem. Šiem elementiem ir jābūt pietiekami skaidriem un precīziem, lai ļautu atbildētājam sagatavot savu aizstāvību un Vispārējai tiesai lemt par prasību, vajadzības gadījumā bez papildu informācijas. Lai nodrošinātu tiesisko drošību un tiesvedības labu pārvaldību, lai prasība būtu pieņemama, visiem to pamatojošiem būtiskiem faktu un tiesību elementiem ir vismaz īsumā saskanīgi un saprotami jāizriet no paša prasības pieteikuma teksta (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 1993. gada 28. aprīlis, De Hoe/Komisija, T‑85/92, EU:T:1993:39, 20. punkts un tajā minētā judikatūra). Tādēļ pašā prasības pieteikumā ir skaidri jānorāda pamati, ar kuriem ir pamatota prasība, un tajā esošs abstrakts izteikums vien neatbilst Reglamenta prasībām. Analoģiskas prasības ir piemērojamas tad, ja iebildums ir izteikts pamata atbalstam (skat. spriedumu, 2015. gada 25. marts, Beļģija/Komisija, T‑538/11, EU:T:2015:188, 131. punkts un tajā minētā judikatūra; rīkojums, 2020. gada 27. novembris, PL/Komisija, T‑728/19, nav publicēts, EU:T:2020:575, 64. punkts).

465

Otrkārt, attiecībā uz iebildumu par Regulas Nr. 966/2012 75. panta vai Regulas 2018/1046 94. panta pārkāpumu prasītājs tiesas sēdē precizēja, ka viņš patiesībā bija domājis Regulas Nr. 966/2012 73. pantu vai Regulas 2018/1046 92. pantu.

466

Attiecībā uz iebilduma par šo abu pēdējo minēto normu pārkāpumu pārbaudi pēc būtības pietiek norādīt, ka no noteikumiem, kas piemērojami tam, kā Revīzijas palātas loceklis izmanto šofera pakalpojumus, kā Tiesa tos precizējusi 2021. gada 30. septembra sprieduma Revīzijas palāta/Pinxten (C‑130/19, EU:C:2021:782) 695.–700. punktā, izriet, ka prasītājam kā šoferu komandējumu kredītrīkotājam bija pienākums raudzīties, lai, sagatavojot šoferu komandējuma rīkojumus, tiktu ievēroti šajā ziņā piemērojamie noteikumi. Šī prasība ir jāuzskata par tādu, kas nav atkarīga no jebkādas iespējamas Regulas Nr. 966/2012 73. pantā vai Regulas 2018/1046 92. pantā paredzētās procedūras izmantošanas un pat no vēršanās OLAF. Tādēļ šīm normām nav nozīmes šajā tiesvedībā.

467

Turklāt prasītāja kā šoferu komandējumu kredītrīkotāja atbildība – vai nu tīša pārkāpuma, vai rupjas nolaidības dēļ – nav salīdzināma ar Revīzijas palātas priekšsēdētāja atbildību tā kredītrīkotāja attiecībā uz komandējumu izdevumiem, reprezentācijas un pieņemšanu izdevumiem, kas radušies Revīzijas palātas locekļiem, statusā. Šoferu komandējumi ir saistīti ar paša prasītāja darbībām, savukārt nav šādas saiknes starp Revīzijas palātas locekli un tās priekšsēdētāju attiecībā uz pirmā minētā komandējumiem.

468

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, iebildums par Regulas Nr. 966/2012 73. panta vai Regulas 2018/1046 92. panta pārkāpumu ir jānoraida kā nepamatots.

469

Turklāt attiecībā uz iebildumu, ar ko prasītājs apstrīd savu atbildību par šoferu izdevumiem, kuri sasniedz summu 30 501,27 EUR par viņu algu un summu 40 595,15 EUR par komandējuma izdevumiem un dienas naudu, jānorāda, ka šis iebildums būtībā pārklājas ar iebildumu par “acīmredzamu kļūdu” esamību, kurš jau tika vērtēts saistībā ar ceturto pamatu (skat. šā sprieduma 394.–451. punktu).

470

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, sestais pamats ir jānoraida pilnībā.

7.

Secinājumi par prasību atcelt apstrīdēto lēmumu

471

Ņemot vērā visu iepriekš izklāstīto un to, ka nav nepieciešams veikt prasītāja lūgtos procesa organizatoriskos pasākumus, ir jāatceļ apstrīdētais lēmums, ciktāl tas attiecas, pirmām kārtām, uz lūgumiem atlīdzināt izdevumus, kurus Vispārējā tiesa šā sprieduma 162. punktā atzina par tādiem, attiecībā uz kuriem ir iestājies noilgums, un, otrām kārtām, uz šā sprieduma 452. punktā minētajiem lūgumiem atlīdzināt izdevumus. Izdevumu, kas saistīti ar šiem lūgumiem, kopējā summa ir 19 254,20 EUR. Ir jānoraida prasība atcelt apstrīdēto lēmumu pārējā daļā.

B.

Par prasījumiem atcelt Revīzijas palātas grāmatvedes 2019. gada 4. un 7. jūnija lēmumus

472

Jānorāda, ka atcelšanas prasījumos uzreiz pēc prasības atcelt apstrīdēto lēmumu prasītājs lūdz, “ciktāl nepieciešams”, atcelt Revīzijas palātas grāmatvedes 2019. gada 4. un 7. jūnija lēmumus. Šajā ziņā jākonstatē, ka, neizvirzot nevienu konkrētu iebildumu attiecībā uz šiem abiem lēmumiem, prasītājs lūdz tos atcelt attiecībā uz tajos minēto summu, kurai pieskaitīti procenti, sākot no 2019. gada 31. maija, kas saskaņā ar Revīzijas palātas grāmatvedes aprēķiniem 2019. gada 4. jūnijā sasniedza summu 153 584,10 EUR, bet 2019. gada 7. jūnijā – summu 153 495,84 EUR.

473

Šajā lietā jākonstatē, ka Revīzijas palātas grāmatvede 2019. gada 7. jūnija vēstulē konstatēja, ka maksājums ir veikts, ņemot vērā šajā datumā maksājamos procentus (skat. šā sprieduma 57. punktu). Tādēļ, ņemot vērā šā sprieduma 471. punktā izdarīto secinājumu, ir jāapmierina prasība atcelt Revīzijas palātas grāmatvedes lēmumu, kas ietverts tās 2019. gada 7. jūnija vēstulē, ciktāl tajā bija paredzēts nokavējuma procentu maksājums ar likmi 3,5 % no šā sprieduma 471. punktā norādītās summas.

474

Šajos apstākļos nav nepieciešams atcelt 2019. gada 4. jūnija lēmumu, kurā ir ietverta summa, kam pieskaitīti procenti par laikposmu no 2019. gada 31. maija līdz 4. jūnijam, un kas ir cita summa nekā tā, kuru Revīzijas palātas grāmatvede konstatēja 2019. gada 7. jūnija vēstulē un kuru prasītājs faktiski samaksāja.

C.

Par prasījumiem atmaksāt [samaksāto summu] un samaksāt procentus

475

Prasītājs lūdz Vispārējo tiesu piespriest Revīzijas palātai tam atmaksāt summu, kuru tā kvalificējusi kā nepamatotu maksājumu, un samaksāt viņam procentus ar likmi 3,5 %, sākot no 2019. gada 31. maija, datuma, kurš apstrīdētajā lēmumā bija noteikts kā termiņš kopējās summas 153 407,58 EUR samaksai, līdz visas summas samaksāšanai.

476

Jāatgādina, ka, atceļot aktu ar Savienības tiesas nolēmumu, šis akts ar atpakaļejošu spēku tiek izņemts no tiesību sistēmas (skat. spriedumu, 2021. gada 30. jūnijs, Mélin/Parlaments, T‑51/20, nav publicēts, EU:T:2021:398, 68. punkts un tajā minētā judikatūra).

477

Saskaņā ar LESD 266. pantu iestādei vai struktūrai, kuras pieņemtais akts ir atcelts, ir jāveic pasākumi, ko ietver atceļošā sprieduma izpilde. Tādēļ atbildētājai iestādei atbilstoši šai normai ir pienākums veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu konstatēto nelikumību sekas (skat. spriedumu, 2021. gada 30. jūnijs, Mélin/Parlaments, T‑51/20, nav publicēts, EU:T:2021:398, 69. punkts un tajā minētā judikatūra).

478

Turklāt, ja atceltais akts jau ir izpildīts, tā seku novēršanai principā ir nepieciešams atjaunot tiesisko stāvokli, kādā prasītāja puse bija pirms tā pieņemšanas (skat. spriedumu, 2021. gada 30. jūnijs, Mélin/Parlaments, T‑51/20, nav publicēts, EU:T:2021:398, 70. punkts un tajā minētā judikatūra).

479

Savukārt attiecībā uz procentu ar likmi 3,5 % izmaksāšanu, sākot no 2019. gada 31. maija, ir jānorāda sekojošais.

480

No Tiesas judikatūras izriet, ka tad, ja summas ir saņemtas, pārkāpjot Savienības tiesības, no šīm tiesībām izriet pienākums tās atmaksāt kopā ar procentiem. Tā tas it īpaši ir gadījumā, kad summas ir saņemtas, piemērojot Savienības tiesību aktu, kuru Savienības tiesa ir atzinusi par spēkā neesošu vai atcēlusi (spriedums, 2021. gada 20. janvāris, Komisija/Printeos, C‑301/19 P, EU:C:2021:39, 66. un 67. punkts).

481

Konkrēti attiecībā uz gadījumu, kad Savienības tiesa atceļ tādu tiesību aktu, ar ko uzdots samaksāt Savienībai noteiktu summu, Tiesa ir atzinusi, ka nokavējuma procentu samaksa ir sprieduma, ar kuru atceļ tiesību aktu, izpildes pasākums LESD 266. panta pirmās daļas izpratnē, ciktāl ar to ir paredzēts ar vienotas likmes maksājumu atlīdzināt liegumu izmantot attiecīgos līdzekļus un stimulēt parādnieku pēc iespējas drīzāk izpildīt spriedumu, ar ko atceļ tiesību aktu (spriedums, 2021. gada 20. janvāris, Komisija/Printeos, C‑301/19 P, EU:C:2021:39, 68. punkts).

482

Šajā lietā, kā tiesas sēdē precizēja Revīzijas palāta, procenti ir jāaprēķina, sākot no 2019. gada 7. jūnija, proti, sākot no prasītāja veiktā maksājuma. Nokavējuma procentu piešķiršanai, sākot no attiecīgās summas samaksas datuma, ir mērķis ar vienotas likmes maksājumu atlīdzināt to, ka prasītājam bija liegts izmantot savus līdzekļus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 20. janvāris, Komisija/Printeos, C‑301/19 P, EU:C:2021:39, 85. punkts).

483

Attiecībā uz prasītāja pieprasīto procentu likmi, proti, 3,5 %, saskaņā ar judikatūru atbilstoši Regulas 2018/1046 99. panta 2. punkta b) apakšpunktam piemērojamo procentu likmi aprēķina, balstoties uz procentu likmi, ko Eiropas Centrālā banka (ECB) piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir spēkā tā mēneša pirmajā kalendārajā dienā, kurā ir veicams maksājums, pieskaitot tai trīsarpus procentpunktus (pēc analoģijas skat. rīkojumu, 2016. gada 27. janvāris, ANKO/Komisija un REA, T‑165/14 DEP, nav publicēts, EU:T:2016:108, 50. punkts).

484

Tā kā prasītājs lūdz izmaksāt procentus tikai ar likmi 3,5 %, nevis ar likmi, ko ECB piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām, pieskaitot tai trīsarpus procentpunktus, ir vienīgi jāsecina, ka šajā gadījumā summai 19 254,20 EUR no 2019. gada 7. jūnija ir jāpieskaita nokavējuma procenti ar likmi 3,5 %, līdz Revīzijas palāta būs samaksājusi visu summu.

D.

Par prasījumiem par kaitējuma atlīdzību

485

Prasītājs lūdz, lai Revīzijas palātai tiktu piespriests samaksāt kaitējuma atlīdzību, lai kompensētu morālo kaitējumu, kurš tam esot nodarīts un kuru tas novērtē ex æquo et bono 50 000 EUR apmērā. Prasītājs norāda, ka Revīzijas palāta ar saviem secīgajiem paziņojumiem par OLAF izmeklēšanu un tās ziņojuma secinājumiem brīdī, kad paša prasītāja rīcībā vēl nebija ne šā ziņojuma, ne Revīzijas palātas priekšsēdētāja iespējamā provizoriskā ziņojuma, esot kaitējusi tā karjerai un reputācijai. Šajā ziņā prasītājs norāda, ka OLAF ziņojums nodots Revīzijas palātas locekļu un Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komitejas locekļu rīcībā 2018. gada 3. jūlijā, bet Revīzijas palātas priekšsēdētāja provizoriskais ziņojums, kurā bija ietverts OLAF ziņojums, tika paziņots prasītājam tikai 2018. gada 5. oktobrī. Tomēr viņš norāda, ka, “pamatojoties uz [informācijas] noplūdi,” prese 2018. gada 11. jūlijā jau bija izplatījusi ziņas par OLAF izmeklēšanas faktu un tā ziņojuma secinājumus. Šajā kontekstā prasītājs pārmet Revīzijas palātai, ka tā neveica izmeklēšanu, lai noskaidrotu precīzo informācijas “noplūdes” avotu. Prasītājs arī atgādina, ka tajā pašā dienā, 2018. gada 11. jūlijā, Revīzijas palāta sagatavoja paziņojumu presei un paziņojumu visam personālam.

486

Prasītājs uzskata, ka Revīzijas palāta, apstiprinot OLAF izmeklēšanas secinājumus paziņojumos, kuros tam izteikti pārmetumi un norādīts, ka tiks veikti pasākumi krāpniecisko izdevumu atgūšanai, izplatīja informāciju, ka viņš ir vainojams pārkāpumos, un rupji pārkāpa nevainīguma prezumpciju, kura uz to attiecās. Prasītājs uzskata, ka Revīzijas palāta tādējādi ieņēma nostāju, nesaņēmusi lietderīgu informāciju un pārkāpjot Hartas 41. pantā paredzētā labas pārvaldības principa prasības, kā arī savas pilnvaras. Viņš atsaucas arī uz LESD un Revīzijas palātas reglamentā minēto procesuālo garantiju pārkāpumu.

487

Replikas rakstā prasītājs apgalvo, ka Revīzijas palāta esot pārkāpusi nevainīguma prezumpcijas principu, labas pārvaldības, it īpaši Savienības iestādēm saistošā objektivitātes noteikuma un rūpības pienākuma, principu, procesuālās garantijas, kā arī konfidencialitātes pienākumu.

488

Revīzijas palāta uzskata, ka prasītāja prasība atlīdzināt kaitējumu ir nepieņemama, jo tā tika celta atcelšanas prasības ietvaros, pamatojoties uz LESD 263. panta ceturto daļu, nevis kā atsevišķa prasība saskaņā ar LESD 268. pantu un 340. pantu. Tiesas sēdē tā precizēja, ka neapstrīd, ka principā ir iespējams vienas prasības ietvaros celt gan prasību par kaitējuma atlīdzināšanu, gan atcelšanas prasību. Tomēr tā uzskata, ka prasītāja prasība par kaitējuma atlīdzināšanu ir nepieņemama, ciktāl tajā nav juridiski pietiekami izklāstīti visi nosacījumi, kas prasīti tam, lai iestātos Savienības ārpuslīgumiskā atbildība. Tā atgādina, ka tikai replikas rakstā prasītājs strukturētāk izklāstīja savu prasību par kaitējuma atlīdzināšanu.

489

Iesākumā jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Savienības ārpuslīgumiskās atbildības iestāšanās LESD 340. panta otrās daļas izpratnē ir atkarīga no tā, vai ir izpildīti visi kumulatīvie nosacījumi, proti, Savienības iestādei pārmestā rīcība ir prettiesiska, kaitējums ir reāls un pastāv cēloņsakarība starp iestādes rīcību un apgalvoto kaitējumu (skat. spriedumu, 2016. gada 20. septembris, Ledra Advertising u.c./Komisija un ECB, no C‑8/15 P līdz C‑10/15 P, EU:C:2016:701, 64. punkts un tajā minētā judikatūra).

490

Ja viens no trim Savienības ārpuslīgumiskās atbildības iestāšanās nosacījumiem nav izpildīts, prasījumi par kaitējuma atlīdzību ir jānoraida un nav nepieciešams pārbaudīt, vai ir izpildīti abi pārējie nosacījumi (skat. rīkojumu, 2014. gada 11. novembris, Bergallou/Parlaments un Padome, T‑22/14, nav publicēts, EU:T:2014:954, 61. punkts un tajā minētā judikatūra).

491

Prasības par kaitējuma atlīdzību atbalstam prasītājs būtībā pārmet Revīzijas palātai divu veidu rīcību: pirmkārt, ka tā neveica izmeklēšanu, lai identificētu precīzu “noplūdes” avotu informācijai par OLAF izmeklēšanas faktu un ziņojuma secinājumiem attiecībā uz prasītāju, un, otrkārt, ka tā izplatīja paziņojumu presei un paziņojumu visiem saviem darbiniekiem 2018. gada 11. jūlijā, tas ir, pēc šīs informācijas “noplūdes”, bet pirms OLAF ziņojuma un Revīzijas palātas priekšsēdētāja provizoriskā ziņojuma paziņošanas prasītājam.

492

Šajā ziņā jākonstatē, ka tiesas sēdē Revīzijas palāta precizēja, ka paziņojums presei netika sagatavots pēc iestādes pašas iniciatīvas, un prasītājs to neapstrīdēja. Arī no lietas materiāliem neizriet paziņojuma presei esamība. Tādējādi, vērtējot šo prasību par kaitējuma atlīdzību, prasītāja iebildums par Revīzijas palātas paziņojuma presei esamību uzreiz ir jānoraida kā nepietiekami pamatots.

493

Turklāt pietiek konstatēt, ka no tiesas sēdē Revīzijas palātas izteiktajiem apsvērumiem, kurus prasītājs šajā ziņā neapstrīdēja, izriet, ka šī iestāde izplatīja paziņojumu visiem saviem darbiniekiem 2018. gada 11. jūlijā – tikai pēc tam, kad, “pamatojoties uz [informācijas] noplūdi”, prese jau bija izplatījusi ziņas par OLAF izmeklēšanas faktu un tā ziņojuma secinājumus. Tiesas sēdē Revīzijas palāta precizēja, ka tā bija atbildējusi uz dažiem par šo gadījumu uzdotiem žurnālistu jautājumiem un pēc tam tās atbildes tika izplatītas visiem darbiniekiem. To arī apstiprina, pirmām kārtām, pats Revīzijas palātas tās darbiniekiem nosūtītā paziņojuma teksts, kurā ir atsauce uz “preses uzdotajiem jautājumiem”, un, otrām kārtām, preses raksts, kuru prasītājs min prasības 234. punktā un kurš atsaucas uz “labi informētu avotu, kas runāja anonīmi” un bija sniedzis presei informāciju par OLAF izmeklēšanu attiecībā uz prasītāju.

494

No tā izriet, ka šī sākotnējā informācijas “noplūde” presē no kādas anonīmas trešās personas bija par pamatu turpmākajam Revīzijas palātas paziņojumam visiem tās darbiniekiem un ka tā faktiski ir pamatā prasītāja apgalvojumiem par kaitējumu tā karjerai un reputācijai. Tomēr šajos apstākļos prasītājs nesniedz sākotnēju pierādījumu tam, ka par to, ka presē tika nopludināta informācija par OLAF ziņojuma esamību un tā secinājumiem attiecībā pret prasītāju, būtu vainojama Revīzijas palāta.

495

Tādējādi, ņemot vērā, ka prasītājs nav pierādījis, ka iespējamais kaitējums viņa karjerai un reputācijai ir tiešas sekas aktam, kurā vainojama Revīzijas palāta, ir jāuzskata, ka nav konstatējama neviena šīs iestādes kļūda un ka nav izpildīts pirmais no šā sprieduma 489. punktā atgādinātajiem Savienības atbildības iestāšanās nosacījumiem. Turklāt, lai gan prasītājs pārmet Revīzijas palātai, ka tā nav veikusi izmeklēšanu, lai identificētu precīzo attiecīgās informācijas “noplūdes” presē avotu, viņš nenorāda juridisko pamatu, balstoties uz kuru Revīzijas palātai būtu šāds pienākums, turklāt attiecībā uz informācijas “noplūdi”, kurā šī iestāde nav vainojama.

496

Tādēļ prasītāja prasība par kaitējuma atlīdzību ir jānoraida un nav nepieciešams lemt par tās pieņemamību.

V.

Par tiesāšanās izdevumiem

497

Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Turklāt atbilstoši Reglamenta 134. panta 3. punktam, ja lietas dalībniekiem spriedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs, lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši. Tomēr Vispārējā tiesa, ja to pamato lietas apstākļi, var nolemt, ka lietas dalībnieks papildus saviem tiesāšanās izdevumiem atlīdzina daļu no pretējās puses tiesāšanās izdevumiem.

498

Lai gan apstrīdētais lēmums tiek atcelts par summu 19 254,20 EUR, kas veido apmēram vienu astoto daļu no kopējās summas 153 407,58 EUR, kuru Revīzijas palāta uzskatīja par nepamatotu, ir jānorāda, ka prasītājam spriedums ir nelabvēlīgs attiecībā uz septiņām astotdaļām no šīs pēdējās minētās summas un attiecībā uz prasību par kaitējuma atlīdzību. Tādēļ jāpiespriež prasītājam atlīdzināt Revīzijas palātas tiesāšanās izdevumus un segt četras piektdaļas no saviem tiesāšanās izdevumiem; Revīzijas palātai ir jāatlīdzina atlikusī piektdaļa no prasītāja tiesāšanās izdevumiem.

1)

Revīzijas palātas 2019. gada 11. aprīļa lēmumu par parāda konstatēšanu un atgūšanu no CQ – kurā summa 153 407,58 EUR kvalificēta kā nepamatots maksājums un ir uzdots to atgūt – atcelt, ciktāl tas attiecas uz summu 19 254,20 EUR, un lēmumu, kurš ietverts Revīzijas palātas grāmatvedes 2019. gada 7. jūnija vēstulē, atcelt, ciktāl tajā ir paredzēts nokavējuma procentu maksājums ar likmi trīsarpus procentpunkti no minētās summas.

2)

Summai 19 254,20 EUR, sākot no 2019. gada 7. jūnija, pieskaitīt nokavējuma procentus ar likmi trīsarpus procentpunkti līdz brīdim, kad Revīzijas palāta būs samaksājusi visu summu.

3)

Prasību pārējā daļā noraidīt.

4)

CQ atlīdzina Revīzijas palātas tiesāšanās izdevumus un sedz četras piektdaļas no saviem tiesāšanās izdevumiem; Revīzijas palāta atlīdzina atlikušo piektdaļu no prasītāja tiesāšanās izdevumiem.