Padomes Direktīva 92/114/EEK

(1992. gada 17. decembris)

par ārējiem izvirzījumiem N kategorijas mehāniskajos transportlīdzekļos uz priekšu no kabīnes aizmugurējā paneļa

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 100.a pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

sadarbībā ar Eiropas Parlamentu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā jāparedz pasākumi, kuru mērķis ir līdz 1992. gada 31. decembrim pakāpeniski izveidot iekšējo tirgu; tā kā iekšējais tirgus ir teritorija bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite;

tā kā tehniskās prasības, kurām mehāniskajiem transportlīdzekļiem jāatbilst saskaņā ar valsts tiesību aktiem, attiecas, inter alia, uz kravas transportlīdzekļu kabīnes ārējiem izvirzījumiem;

tā kā šīs prasības dažādās dalībvalstīs atšķiras; tā kā tādēļ visās dalībvalstīs papildus esošajiem noteikumiem vai to vietā būtu jānosaka vienādas prasības, lai dotu iespēju attiecībā uz visu veidu transportlīdzekļiem piemērot, jo īpaši EEK tipa apstiprināšanas procedūru, kas noteikta ar Padomes 1970. gada 6. februāra Direktīvu 70/156/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprināšanu [4];

tā kā, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību, N kategorijas mehānisko transportlīdzekļu kabīnēm obligāti nedrīkst būt asi ārēji izvirzījumi, lai samazinātu ievainojumu gūšanas risku vai to smagumu personām, kas negadījumā saskaras ar transportlīdzekļa ārējo virsmu;

tā kā ieteicams ievērot EEK (Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisija) Noteikumu Nr. 61 tehniskās prasības attiecībā uz vienotiem noteikumiem par kravas transportlīdzekļu kabīnes ārējiem izvirzījumiem; tā kā šie EEK Noteikumi ir pievienoti 1958. gada 20. marta Nolīgumam par vienotu mehānisko transportlīdzekļu iekārtu un daļu apstiprināšanas nosacījumu pieņemšanu un šāda apstiprinājuma savstarpēju atzīšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Šajā direktīvā "transportlīdzekļi" ir visi Direktīvas 70/156/EEK I pielikumā definētie N kategorijas mehāniskie transportlīdzekļi, kas projektēti un konstruēti izmantošanai uz autoceļiem, ar virsbūvi vai bez tās, ar vismaz četriem riteņiem un maksimālo paredzēto ātrumu, kurš lielāks par 25 km/h.

2. pants

Neviena dalībvalsts nedrīkst atteikt transportlīdzekļu tipu EEK tipa apstiprināšanu vai valsts tipa apstiprināšanu, vai atteikt vai aizliegt transportlīdzekļa pārdošanu, reģistrāciju, nodošanu ekspluatācijā vai izmantošanu tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar kabīnes ārējiem izvirzījumiem uz priekšu no tās aizmugurējā paneļa, ja šie transportlīdzekļi atbilst I pielikumā izklāstītajām prasībām.

3. pants

Visus grozījumus, kas vajadzīgi, lai pielikumos noteiktās prasības pielāgotu tehnikas attīstībai, pieņem saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 13. pantā paredzēto procedūru.

4. pants

1. Dalībvalstīs ne vēlāk kā līdz 1993. gada 1. jūnijam stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības.

Dalībvalstis piemēro minētos tiesību aktus no 1993. gada 1. oktobra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka metodes, kā izdarīt šādas atsauces.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to valsts tiesību aktu svarīgākos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

5. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1992. gada 17. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

R. Needham

[1] OV C 230, 4.9.1991., 46. lpp.

[2] OV C 67, 16.3.1992., 77. lpp. un OV C 305, 23.11.1992.

[3] OV C 49, 24.2.1992., 3. lpp.

[4] OV L 42, 23.2.1970., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 87/403/EEK (OV L 220, 8.8.1987., 44. lpp.).

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

1. DARBĪBAS JOMA

Šī direktīva attiecas uz ārējiem izvirzījumiem N kategorijas mehāniskajos transportlīdzekļos uz priekšu no kabīnes aizmugurējā paneļa; tā attiecas tikai uz turpmāk definēto ārējo virsmu un neattiecas uz ārējiem atpakaļskata spoguļiem, ieskaitot to balstus, vai piederumiem, piemēram, antenām un bagāžniekiem.

2. DEFINĪCIJAS

Šajā direktīvā:

2.1. "ārējā virsma" ir tā transportlīdzekļa daļa uz priekšu no kabīnes aizmugurējā paneļa, kas definēta 2.5. punktā, izņemot pašu aizmugurējo paneli, un ieskaitot priekšējos spārnus, priekšējos buferus un priekšējos riteņus;

2.2. "transportlīdzekļa tipa apstiprināšana" ir transportlīdzekļa tipa apstiprināšana attiecībā uz tā ārējiem izvirzījumiem;

2.3. "transportlīdzekļa tips" ir mehāniskie transportlīdzekļi, kas neatšķiras pēc tādiem būtiskiem aspektiem kā "ārējā virsma";

2.4. "kabīne" ir tā virsbūves daļa, kas veido autovadītāja un pasažiera nodalījumu, ieskaitot durvis;

2.5. "kabīnes aizmugurējs panelis" ir autovadītāja un pasažiera nodalījuma ārējās virsmas pati aizmugurējā daļa. Ja nav iespējams noteikt kabīnes aizmugurējā paneļa izvietojumu, tad šajā direktīvā par to uzskata vertikālo šķērsplakni, kas atrodas 50 cm uz aizmuguri no autovadītāja sēdekļa R punkta, sēdeklim, ja tas ir regulējams, atrodoties pašā aizmugurējā stāvoklī (skat. Direktīvas 77/649/EEK III pielikumu) [1]. Ja kabīnei ir vairāk nekā viena sēdekļu rinda, tad kabīnes aizmugurējā paneļa definēšanai ņem vērā aizmugurējā pasažiera sēdekli tā aizmugurējā stāvoklī. Tomēr ražotājs, vienojoties ar tehniskiem dienestiem, drīkst pieprasīt citu attālumu, ja konkrētam transportlīdzeklim 50 cm var uzskatīt par neatbilstīgu;

2.6. "atskaites plakne" ir horizontāla plakne, kas iet caur priekšējo riteņu centru vai horizontāla plakne, kas atrodas 50 cm augstumā virs zemes, attiecīgi izvēloties to, kas ir zemāk. Šo plakni nosaka transportlīdzeklim ar kravu;

2.7. "grīdas līnija" ir līnija, ko nosaka tā, kā aprakstīts turpmāk.

Kad nenoteikta augstuma vertikālās ass konusu ar malām 15° leņķī pret vertikāli pārvieto pa ārējo virsmu transportlīdzeklim ar kravu, saglabājot saskari ar virsbūves ārējo virsmu tā zemākajā punktā, tad pieskares punktu ģeometriskā vieta ir grīdas līnija. Nosakot grīdas līniju, neņem vērā izpūtējus vai riteņus, vai virsbūves apakšai piestiprinātus funkcionālus mehānismus, piemēram, domkrata atbalsta vietas, balstiekārtas stiprinājumus vai stiprinājuma punktus buksēšanai vai palīdzībai avārijas gadījumā. Telpā ārpus riteņu arkām, nemainot izvietojumu, pieņem iedomātu virsmu, kas paplašina blakusesošās ārējās virsmas. Nosakot grīdas līniju, ņem vērā priekšējos buferus. Atkarībā no transportlīdzekļa tipa grīdas līnija var būt vai nu bufera ārmala, vai virsbūves panelis zem bufera. Ja vienlaikus ir divi pieskares punkti vai vairāk, tad grīdas līnijas noteikšanai izmanto zemāko pieskares punktu;

2.8. "izliekuma rādiuss" ir tās riņķa līnijas loka rādiuss, kad attiecīgās detaļas forma ir vistuvāk apļveidam;

2.9. "transportlīdzeklis ar kravu" ir transportlīdzeklis ar tā tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu un ražotāja noteikto svara sadalījumu pa asīm.

3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

3.1. Šīs direktīvas noteikumi neattiecas uz tām transportlīdzekļa "ārējās virsmas" daļām, kas transportlīdzeklim bez kravas un aizvērtiem logiem, durvīm, lūkām utt. ir vai nu:

3.1.1. ārpus zonas ar tās augšējo robežu — horizontālu plakni 2,00 m attālumā virs zemes, un tās zemāko robežu — vai nu atskaites plakni, kas definēta 2.6. punktā, vai grīdas līniju, kura definēta 2.7. punktā, kā izvēlējies ražotājs; vai

3.1.2. atrodas zonā, kas aprakstīta 3.1.1.punktā, bet statiskos apstākļos nevar tikt iekļautas sfērā ar 100 mm diametru;

3.1.3. ja atskaites plakne ir zonas zemākā robeža, tad ņem vērā arī tās transportlīdzekļa daļas zem atskaites plaknes, kas atrodas starp divām vertikālām plaknēm, no kurām viena pieskaras transportlīdzekļa ārējai virsmai un otra ir tai paralēla un novietota 80 mm attālumā uz transportlīdzekļa iekšpusi no punkta, kur atskaites plakne pieskaras transportlīdzekļa virsbūvei.

3.2. Transportlīdzekļa "ārējā virsmā" nedrīkst būt nevienas uz āru vērstas daļas, kas var aizķerties aiz gājējiem, velosipēdistiem vai motociklistiem.

3.3. Transportlīdzekļa "ārējā virsmā" nedrīkst būt nevienas uz āru vērstas daļas, kas ir asa vai ar asu galu, vai tādas formas, izmēru, virziena vai cietības izvirzījumu, kuri varētu palielināt miesas bojājumu rašanās risku vai smagumu personām, kas atsitas pret ārējo virsmu vai aizskar to sadursmes gadījumā.

3.4. Ārējās virsmas izvirzītajām detaļām, kam cietība nepārsniedz A nostiprinājumu 60, izliekuma rādiuss var būt mazāks par vērtībām, kuras noteiktas 4. iedaļā.

4. ĪPAŠAS PRASĪBAS

4.1. Rotājumi, tirdzniecības zīmes, tirdzniecības marķējumu burti un cipari

4.1.1. Rotājumiem, tirdzniecības zīmēm, tirdzniecības marķējumu burtiem un cipariem neviens izliekuma rādiuss nedrīkst būt mazāks par 2,5 mm. Šī prasība neattiecas uz tām detaļām, kas no apkārtējās virsmas ir izvirzītas uz āru ne vairāk par 5 mm; tomēr šajā gadījumā to malas, kas vērstas uz āru, nedrīkst būt asas.

4.1.2. Rotājumiem, tirdzniecības zīmēm, tirdzniecības marķējumu burtiem un cipariem, kas no apkārtējās virsmas ir izvirzīti uz āru vairāk par 10 mm, jābūt ievelkamiem, atdalāmiem vai noliecamiem visvairāk izvirzītajā punktā, iedarbojoties ar 10 daN lielu spēku jebkurā virzienā, gandrīz paralēli tās virsmas plaknei, uz kuras tie ir uzstādīti. Lai pieliktu 10daN lielu spēku, izmanto stampu ar plakanu galu, kuras diametrs ir ne vairāk par 50 mm. Ja tas nav iespējams, tad jāizmanto līdzvērtīga metode. Pēc tam, kad rotājumi ir ievilkti, atdalīti vai noliekti, atlikušais izvirzījums nedrīkst pārsniegt 10 mm, un tas nedrīkst būt ar asu galu vai asām, griezīgām malām.

4.2. Priekšējo lukturu aizsegi un ārējās malas

4.2.1. Priekšējiem lukturiem ir atļauti uz āru izvirzīti aizsegi un ārējās malas, ja to izvirzījums, ko mēra attiecībā pret priekšējā luktura caurspīdīgo ārējo virsmu, nepārsniedz 30 mm, un to izliekuma rādiuss visur ir vismaz 2,5 mm.

4.2.2. Paceļamiem priekšējiem lukturiem gan paceltā, gan nolaistā stāvoklī jāatbilst 4.2.1. punkta prasībām.

4.2.3. Priekšējiem lukturiem, kas atvirzīti virsbūvē vai izvirzīti pāri tai, nepiemēro 4.2.1. punkta noteikumus tad, ja virsbūve atbilst 3.2. punkta prasībām.

4.3. Režģi

Režģu detaļu izliekuma rādiusiem jābūt:

- vismaz 2,5 mm, ja attālums starp blakusesošām detaļām pārsniedz 40 mm,

- vismaz 1 mm, ja attālums ir starp 25 un 40 mm,

- vismaz 0,5 mm, ja attālums ir mazāks nekā 25 mm.

4.4. Priekšējā stikla un priekšējo lukturu tīrīšanas ierīces

4.4.1. Iepriekšminētajām ierīcēm jābūt tādām, ka stikla tīrītāju aizsargpārklājuma izliekuma rādiuss ir vismaz 2,5 mm un virsmas laukums vismaz 150 mm2, to mērot izvirzījumā, kurš neatrodas tālāk kā 6,5 mm no vistālāk izvirzītā punkta,.

4.4.2. Priekšējā stikla mazgātāja sprauslām un priekšējo lukturu tīrīšanas ierīču sprauslām jābūt ar vismaz 2,5 mm lielu izliekuma rādiusu. Tām, kas izvirzītas uz āru mazāk kā 5 mm, uz āru vērstās malas nedrīkst būt asas.

4.5. Aizsargierīces (buferi)

4.5.1. Priekšējo aizsargierīču gali jāvērš pret virsbūves ārējo virsmu.

4.5.2. Priekšējo aizsargierīču sastāvdaļas jāprojektē tā, ka visām nekustīgām virsmām, kas vērstas uz āru, izliekuma rādiuss ir vismaz 5 mm.

4.5.3. Tādas iekārtas kā vilkšanas sakabe un vinčas, nedrīkst būt izvirzītas ārpus bufera virsmas. Tomēr vinčas drīkst būt izvirzītas ārpus bufera virsmas, ja tad, kad tās neizmanto, vinčas nosedz piemērots aizsargpārklājums ar vismaz 2,5 mm lielu izliekuma rādiusu.

4.5.4. Bufera detaļām vai detaļām, kas nostiprinātas buferī vai uz tā, nepiemēro 4.5.2. punkta prasības tad, ja tās izvirzītas mazāk par 5 mm. Ierīču malas, kas izvirzītas mazāk par 5 mm, nedrīkst būt asas. Attiecībā uz ierīcēm, kas nostiprinātas uz buferiem un minētas šīs direktīvas citās iedaļās, turpina piemērot īpašās prasības, kuras iekļautas šajā direktīvā.

4.6. Rokturi, viras, durvju nospiežamās pogas, bagāžas nodalījumi, motora pārsegi, ventilācijas atveres un aizvari

4.6.1. Iepriekšminētās detaļas drīkst būt izvirzītas uz āru ne vairāk kā par: 30 mm — nospiežamās pogas, 70 mm — rokturi un motora pārsega stiprinājumi, un 50 mm — visi pārējie. To izliekuma rādiusam jābūt vismaz 2,5 mm.

4.6.2. Ja sānu durvju rokturi darbojoties rotē, tad tiem jāatbilst vienai no šādām prasībām:

4.6.2.1. ja rokturi rotē paralēli durvju plaknei, tad roktura vaļējam galam jābūt vērstam uz aizmuguri. Šādu rokturu gali jāpagriež atpakaļ pret durvju plakni un jāievieto aizsargietvarā vai padziļinājumā;

4.6.2.2. rokturiem, kas griežas uz āru virzienā, kas nav paralēls durvju plaknei, aizvērtā stāvoklī jābūt norobežotiem aizsargietvarā vai padziļinājumā. Vaļējajam galam jābūt vērstam vai nu uz aizmuguri, vai uz leju.

Tomēr rokturus, kas neatbilst pēdējam nosacījumam, var atzīt par atbilstošiem, ja:

- tiem ir neatkarīgs atvelces mehānisms,

- bez atvelces mehānisma tie nevar tikt izvirzīti vairāk kā 15 mm,

- tiem šādā atvērtā stāvoklī izliekuma rādiuss ir vismaz 2,5 mm (šo prasību nepiemēro, ja maksimāli atvērtā stāvoklī izvirzījums ir mazāks kā 5 mm, un šādā gadījumā uz āru vērsto detaļu stūri nedrīkst būt asi),

- to gala virsmas laukums, ko mēra ne vairāk kā 6,5 mm attālumā no visvairāk izvirzītā punkta, ir vismaz 150 mm2.

4.7. Kāpšļi

Kāpšļu malām un pakāpieniem jābūt noapaļotiem.

4.8. Sānu gaisa un lietus deflektori un logu pretpiesārņojuma deflektori

Malām, ko var virzīt uz āru, izliekuma rādiusam jābūt vismaz 1 mm.

4.9. Metāla lokšņu šķautnes

Metāla lokšņu šķautnes ir atļautas, ja mala ir atlocīta atpakaļ pret virsbūvi tā, ka to nevar aizskart ar sfēru 100 mm diametrā, vai ir apgādāta ar aizsargpārklājumu, kam izliekuma rādiuss ir vismaz 2,5 mm.

4.10. Riteņa stiprināšanas uzgriežņi, rumbas vāki un aizsargierīces

4.10.1. Riteņa stiprināšanas uzgriežņiem, rumbas vākiem un aizsargierīcēm nedrīkst būt nekādi ķīļveida izvirzījumi.

4.10.2. Kad transportlīdzeklis brauc taisni, neviena tā riteņu daļa, izņemot riepas, kas atrodas virs horizontālās plaknes, kura šķērso riteņu griešanās asis, nedrīkst pārsniegt virsbūves paneļa malas vertikālo izvirzījumu horizontālā plaknē pār riteni. Tomēr, ja funkcionālās prasības to attaisno, tad aizsargierīces, kas sedz riteņa stiprināšanas uzgriežņus un rumbas, var pārsniegt virsbūves paneļa malas vertikālo izvirzījumu pāri par riteni, ar nosacījumu, ka aizsargierīces izvirzījuma daļas virsmas izliekuma rādiuss ir vismaz 5 mm, un tās izvirzījums pār virsbūves paneļa malas vertikālo izvirzījumu pār riteni nekad nepārsniedz 30 mm.

4.10.3. Ja bultskrūves vai uzgriežņi ir izvirzīti pāri riepas virsmas izvirzījumam (riepas daļa, kas atrodas virs horizontālās plaknes, kura šķērso riteņa griešanās asi), tad jāaprīko ar aizsargierīci (-ēm) atbilstīgi 4.10.2. punktam.

4.11. Domkrata atbalsta vietas un izpūtējs (-i)

4.11.1. Domkrata atbalsta vietas (ja tādas ir) un izpūtējs vai izpūtēji nedrīkst būt izvirzīti vairāk kā 10 mm aiz grīdas līnijas vertikālā izvirzījuma vai vertikālā izvirzījuma, kas veidojas atskaites plaknei krustojoties ar transportlīdzekļa ārējo virsmu.

4.11.2. Neatkarīgi no iepriekšminētās prasības, izpūtējs var būt izvirzīts vairāk nekā 10 mm, ja tā malas ir noapaļotas, un izliekuma rādiuss ir vismaz 2,5 mm.

4.12. Izvirzījumi un attālumi jāmēra saskaņā ar III pielikuma prasībām.

5. PIETEIKUMS EEK TIPA APSTIPRINĀJUMAM

5.1. Pieteikums EEK tipa apstiprināšanai transportlīdzekļa tipam attiecībā uz ārējiem izvirzījumiem jāiesniedz transportlīdzekļa ražotājam vai viņa pilnvarotam pārstāvim.

5.2. Tam jāpievieno šādi dokumenti trijos eksemplāros:

5.2.1. transportlīdzekļa tipa, tā kabīnes ārējo izvirzījumu uz priekšu no aizmugurējā paneļa apraksts, kas satur datus, kuri minēti III pielikumā, kopā ar dokumentiem, kas vajadzīgi Direktīvas 70/156/EEK 3. panta piemērošanā;

5.2.2. transportlīdzekļa priekšas un sānu daļu fotoattēli;

5.2.3. ārējās virsmas rasējumi mērogā, kur attēloti ārējie izvirzījumi, R punkts, atskaites plakne vai grīdas līnija, un kurus tehniskais dienests uzskata par vajadzīgiem, lai pierādītu atbilstību 3. un 4. iedaļas noteikumiem.

5.3. Pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz tehniskajam dienestam, kas ir atbildīgs par tipa apstiprināšanas testu izpildi:

5.3.1. apstiprināmā tipa transportlīdzeklis un transportlīdzekļa detaļa(-s), kuras uzskata par vajadzīgām, lai veiktu pārbaudes un testus atbilstīgi šai direktīvai;

5.3.2. konkrētus izmantoto materiālu paraugus un detaļas, ja to prasa tehniskais dienests.

6. EEK TIPA APSTIPRINĀJUMS

EEK tipa apstiprinājumu piešķir un sertifikātu, kas atbilst paraugam IV pielikumā, izsniedz, ja apstiprināšanai iesniegtais transportlīdzeklis atbilst noteikumiem, kuri izklāstīti 5. iedaļā, un atbilst 3. un 4. iedaļas prasībām.

Pēc ražotāja lūguma var apstiprināt jebkuru N1 kategorijas mehāniskā transportlīdzekļa tipu saistībā ar tā ārējiem izvirzījumiem uz priekšu no kabīnes aizmugurējā paneļa, pamatojoties uz tehniskajām specifikācijām Direktīvā 74/483/EEK [2].

7. EEK TIPA APSTIPRINĀJUMA ATTIECINĀJUMS UZ CITU TIPU

7.1. Par to, ka transportlīdzekļa tips vai tā ārējie izvirzījumi uz priekšu no kabīnes aizmugurējā paneļa ir pārveidoti, jāpaziņo administratīvai iestādei, kura ir apstiprinājusi transportlīdzekļa tipu. Tad minētā iestāde var vai nu:

7.1.1. atzīt, ka izdarītajām izmaiņām nevarētu būt ievērojamas negatīvas sekas, un transportlīdzeklis vēl joprojām atbilst prasībām; vai

7.1.2. pieprasīt ziņojumu par papildu testiem no tehniskā dienesta, kas ir atbildīgs par testu veikšanu.

7.2. Kompetentajai iestādei, kas izsniedz apstiprinājuma attiecinājumu uz citu tipu, minētajam attiecinājumam jāpiešķir sērijas numurs tipa apstiprinājuma sertifikātā, kā parādīts IV pielikumā.

[1] OV L 267, 19.10.1977., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 90/630/EEK (OV L 341, 6.12.1990., 20. lpp.).

[2] OV L 266, 2.10.1974., 4. lpp.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

IZVIRZĪJUMU UN ATTĀLUMU MĒRĪŠANA

1. ĀRĒJĀS VIRSMAS DETAĻAS IZVIRZĪJUMA IZMĒRU NOTEIKŠANAS METODE

1.1. Uz izliekta paneļa uzstādītas detaļas izvirzījuma izmēru var noteikt tieši vai pēc norādēm attiecīgā stāvoklī novietotas daļas šķērsgriezuma rasējumā.

1.2. Ja izvirzījumu detaļai, kas uzstādīta uz paneļa, kas nav izliekts, nevar vienkārši izmērīt, tad to nosaka pēc maksimālās pārmaiņas attālumā starp paneļa atskaites līniju un centru sfērai ar diametru 100 mm, to pārvietojot pastāvīgā saskarē ar detaļu. Šīs metodes izmantošanas piemērs ir parādīts 1. attēlā.

1.3. Rokturu izvirzījumu mēra attiecībā pret plakni, kas šķērso piestiprinājuma punktus. Piemērs ir parādīts 2. attēlā.

2. PRIEKŠĒJO LUKTURU AIZSEGU UN ĀRĒJO MALU IZVIRZĪJUMA NOTEIKŠANAS METODE

2.1. Priekšējo lukturu izvirzījumu no ārējās virsmas mēra horizontāli no saskares punkta ar sfēru, kuras diametrs ir 100 mm, kā parādīts 3. attēlā.

3. ATTĀLUMA STARP RESTU DETAĻĀM NOTEIKŠANAS METODE

3.1. Attālums starp restu detaļām ir attālums starp divām plaknēm, kas šķērso sfēras saskares punktus un kas ir perpendikulāras līnijai, kura savieno saskares punktus. Šīs metodes izmantošanas piemēri ir parādīti 4. un 5. attēlā.

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

INFORMĀCIJAS DOKUMENTA PARAUGS (a)

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------