<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.15-->
  <head>
    <title>2026-03-202603C119202405260-00-TRA-DOC-LV-CONCL-C-0526-24-202509088-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ContentBits"/>
    <meta content="Commission Use" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Name"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="18-03-26 14:02:03" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="CNC" name="TypeDoc"/>
    <meta content="vGsiMhAZQhmS02KqrOb/A8OnUAN5lkWEtKpzAO5R4YvghJS+UUktOtQuYK5ya7xn4a4JjFw5J0n4d1eFSHSsV4xDY2nFUfMolP7FM+70KcaYD3nLyL6s+YTVyhg1mDKeDLewpKdub9NfooD5QyVC45vWMm8mrAxjpHL88aq77KY=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="iju" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="10, 3, 0, 1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Tag"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Enabled"/>
    <meta content="43818ce3-969b-4910-9627-62bd7b578be3" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ActionId"/>
    <meta content="0526" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2024" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="iju" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SiteId"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="CNC_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 10-09-25 18:10:59" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="2025-10-28T12:43:22Z" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SetDate"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="a91bcdf5cb684054b9ecee0af7ed1b40" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0526" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RP" name="NatureAff"/>
    <meta content="RP" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="Standard" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Method"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId24" style="first"/>
      <div id="rId20" style="even">M. Szpunar secinājumi – Lieta C‑526/24</div>
      <div id="rId21" style="default">Brillen Rottler</div>
    </div>
    <p class="C36Centre" id="para-1" title="page-1">
      ĢENERĀLADVOKĀTA MACEJA ŠPUNARA [MACIEJ SZPUNAR]
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-2" title="page-1">
      SECINĀJUMI,
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-3" title="page-1">
      sniegti 2025. gada 18. septembrī  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">1</a>
</span>)
      
    </p>
    <p class="C38Centregrasgrandespacement" id="para-4" title="page-1">
      Lieta C‑526/24
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-5" title="page-1">
      Brillen Rottler GmbH &amp; Co. KG
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-6" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-7" title="page-1">
      TC
    </p>
    <p class="C39Centreespacement" id="para-8" title="page-1">
      (Amtsgericht Arnsberg (Arnsbergas pirmās instances tiesa, Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-9" title="page-1">
      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Regula (ES) 2016/679 – Personas datu aizsardzība – Datu subjekta pieprasījums piekļūt saviem personas datiem – Pārziņa tiesības atteikt pieprasījuma izpildi – Pieprasījuma pārmērīgums – Tiesību ļaunprātīga izmantošana – Tiesības uz kompensāciju – Notikums, ar ko nodarīts kaitējums
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-10" title="page-2">
      
        <br/>
      
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">I.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievads</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ja tiesību sistēmā privātpersonai ir piešķirtas subjektīvas tiesības, šo tiesību īstenošana principā jāuzskata par likumīgu. Tomēr, ja veids, kādā šīs tiesības tiek īstenotas, nav savienojams ar tās tiesību normas mērķiem, kurā tās nostiprinātas, tiesību sistēmā var noteikt ierobežojumus, tostarp izmantojot tiesību ļaunprātīgas izmantošanas nepieļaujamības mehānismu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-2" href="#t-2">2</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Arīdzan Savienības tiesībās pastāv vispārējs tiesību princips, saskaņā ar kuru tiesību subjekti nedrīkst krāpnieciski vai ļaunprātīgi atsaukties uz Savienības tiesību normām, un tas ir piemērojams arī privāttiesību jomā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-3" href="#t-3">3</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī lieta attiecas uz šā principa konkrētu izpausmi atvasinātajos tiesību aktos, konkrēti saistībā ar Regulas (ES) 2016/679  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-4" href="#t-4">4</a>
</span>) (turpmāk tekstā – “VDAR”) piemērošanu privāttiesiskā kārtībā (private enforcement). Tiesa tiek aicināta tostarp precizēt ierobežojumus tam, kā var tikt īstenotas piekļuves tiesības un tiesības uz kompensāciju, uz kurām datu subjekts, iespējams, ļaunprātīgi atsaucas attiecībā pret kādu privāto tiesību uzņēmumu kā pārzini.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">II.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienības tiesības: VDAR</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">VDAR 10., 11., 60., 63., 141. un 146. apsvērumā teikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-17" title="page-3">
      “(10) Lai nodrošinātu konsekventu un augsta līmeņa aizsardzību fiziskām personām un novērstu šķēršļus personu datu apritei Savienībā, fiziskas personas tiesību un brīvību aizsardzības līmenim attiecībā uz šādu datu apstrādi visās dalībvalstīs vajadzētu būt vienādam. Visā Savienībā būtu jānodrošina noteikumu par fiziskas personas pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi vienveidīga piemērošana. [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-18" title="page-3">
      (11) Lai personas datu aizsardzība visā Savienībā būtu efektīva, nepieciešams stiprināt un sīki noteikt datu subjektu tiesības un to personu pienākumus, kas apstrādā personas datus un nosaka to apstrādi [..].
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-19" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-20" title="page-4">
      (60) Godprātīgas un pārredzamas apstrādes principi prasa to, ka datu subjekts ir informēts par apstrādes darbības esamību un tās nolūkiem. Pārzinim būtu jāsniedz datu subjektam jebkāda papildu informācij[a], kas vajadzīga, lai nodrošinātu godprātīgu un pārredzamu apstrādi, ņemot vērā konkrētos apstākļus un kontekstu, kādā personas dati tiek apstrādāti. [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-21" title="page-4">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-22" title="page-4">
      (63) Datu subjektam vajadzētu būt tiesībām piekļūt personas datiem, kas par to savākti, un viegli un saprātīgos intervālos īstenot minētās tiesības, lai zinātu par apstrādi un pārliecinātos par tās likumīgumu. [..] Tāpēc katram datu subjektam vajadzētu būt tiesībām zināt un saņemt paziņojumu jo īpaši par to, kādos nolūkos personas datus apstrādā, ja iespējams, cik ilgi personas dati tiek apstrādāti, personas datu saņēmējus, kāda ir jebkurā personas datu automātiskajā apstrādē ietvertā loģika un kādas ir šādas apstrādes sekas – vismaz tad, ja apstrāde pamatojas uz profilēšanu. [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-23" title="page-4">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-24" title="page-4">
      (141)  Katram datu subjektam vajadzētu būt tiesībām iesniegt sūdzību vienai uzraudzības iestādei, jo īpaši viņa pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalstī, un tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā saskaņā ar [Eiropas Savienības Pamattiesību hartas] 47. pantu, ja datu subjekts uzskata, ka viņa tiesības saskaņā ar šo regulu ir pārkāptas [..].
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-25" title="page-4">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-26" title="page-4">
      (146) Pārzinim vai apstrādātājam būtu jākompensē jebkurš kaitējums, kurš personai var būt nodarīts tādas apstrādes rezultātā, kura pārkāpj šo regulu. Pārzinis vai apstrādātājs būtu jāatbrīvo no atbildības, ja tas pierāda, ka nekādā veidā nav atbildīgs par kaitējumu. Kaitējuma jēdziens būtu plaši jāinterpretē, ņemot vērā Tiesas judikatūru, tādā veidā, kas pilnībā atbilst šīs regulas mērķiem. [..] Datu subjektiem būtu jāsaņem pilna un iedarbīga kompensācija par tiem nodarīto kaitējumu [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs regulas 4. panta 2. punktā “apstrāde” definēta kā “jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētās regulas 12. panta “Pārredzama informācija, saziņa un datu subjekta tiesību īstenošanas kārtība” 1. un 5. punkts noteic:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-29" title="page-4">
      “1. Pārzinis veic atbilstošus pasākumus, lai [..] datu subjektam sniegtu visu 13. un 14. pantā minēto informāciju un nodrošinātu visu 15.–22. pantā un 34. pantā minēto saziņu attiecībā uz apstrādi [..].
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-30" title="page-4">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-31" title="page-5">
      5. Informācija, ko sniedz saskaņā ar 13. un 14. pantu, un visa saziņa un visas darbības, ko īsteno saskaņā ar 15.–22. pantu un 34. pantu, ir bezmaksas. Ja datu subjekta pieprasījumi ir acīmredzami nepamatoti vai pārmērīgi, jo īpaši to regulāras atkārtošanās dēļ, pārzinis var vai nu:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-32" title="page-5">
      a) pieprasīt saprātīgu maksu, ņemot vērā administratīvās izmaksas, kas saistītas ar informācijas vai saziņas nodrošināšanu vai pieprasītās darbības veikšanu; vai arī
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-33" title="page-5">
      b) atteikties izpildīt pieprasījumu.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-34" title="page-5">
      Pārzinim ir pienākums uzskatāmi parādīt, ka pieprasījums ir acīmredzami nepamatots vai pārmērīgs.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-35" title="page-5">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs pašas regulas 15. panta “Datu subjekta piekļuves tiesības” 1. punkts noteic:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-37" title="page-5">
      “Datu subjektam ir tiesības saņemt no pārziņa apstiprinājumu par to, vai attiecībā uz datu subjektu tiek vai netiek apstrādāti personas dati, un, ja tiek, datu subjektam ir tiesības piekļūt attiecīgajiem datiem [..]”.
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">VDAR 57. panta “Uzdevumi” 4. punkts noteic:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-39" title="page-5">
      “Ja pieprasījumi ir acīmredzami nepamatoti vai pārmērīgi, jo īpaši to regulāras atkārtošanās dēļ, uzraudzības iestāde var iekasēt saprātīgu samaksu, kas balstīta uz administratīvām izmaksām, vai atteikties veikt pieprasīto darbību. Uzraudzības iestādes pienākums ir pierādīt, ka pieprasījums ir acīmredzami nepamatots vai pārmērīgs”.
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs regulas 79. panta “Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pret pārzini vai apstrādātāju” 1. punkts noteic:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-41" title="page-5">
      “Neskarot pieejamos administratīvos vai ārpustiesas tiesību aizsardzības līdzekļus, tai skaitā tiesības iesniegt sūdzību uzraudzības iestādē, ievērojot 77. pantu, ikvienam datu subjektam ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, ja viņš uzskata, ka viņa tiesības saskaņā ar šo regulu ir pārkāptas, tādas viņa personas datu apstrādes rezultātā, kura neatbilst šai regulai. [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētās regulas 80. panta “Datu subjektu pārstāvība” 2. punkts noteic:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-43" title="page-5">
      “Dalībvalstis var paredzēt, ka jebkurai šā panta 1. punktā minētajai struktūrai, organizācijai vai apvienībai neatkarīgi no datu subjekta dotā pilnvarojuma ir tiesības minētajā dalībvalstī iesniegt sūdzību uzraudzības iestādei, kura ir kompetenta, ievērojot 77. pantu, un īstenot tiesības, kas minētas 78. un 79. pantā, ja tā uzskata, ka apstrādes rezultātā pārkāptas datu subjekta tiesības saskaņā ar šo regulu.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs pašas regulas 82. panta “Tiesības uz kompensāciju un atbildība” 1.–3. punkts noteic:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-45" title="page-6">
      “1. Jebkurai personai, kurai šīs regulas pārkāpuma rezultātā ir nodarīts materiāls vai nemateriāls kaitējums, ir tiesības no pārziņa vai apstrādātāja saņemt kompensāciju par tai nodarīto kaitējumu.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-46" title="page-6">
      2. Jebkurš apstrādē iesaistītais pārzinis ir atbildīgs par kaitējumu, kas nodarīts ar apstrādi, kura pārkāpj šo regulu. Apstrādātājs ir atbildīgs par kaitējumu, kas nodarīts ar apstrādi, tikai tad, ja tas nav izpildījis šajā regulā paredzētos pienākumus, kas konkrēti adresēti apstrādātājam, vai ja tas ir rīkojies neatbilstīgi vai pretēji pārziņa likumīgiem norādījumiem.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-47" title="page-6">
      3. Pārzini vai apstrādātāju atbrīvo no atbildības saskaņā ar 2. punktu, ja tas pierāda, ka nekādā veidā nav atbildīgs par notikumu, ar ko nodarīts attiecīgais kaitējums.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">III.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlieta, prejudiciālie jautājumi un tiesvedība Tiesā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbildētājs pamatlietā TC, kas ir Vīnē (Austrija) dzīvojoša fiziska persona, 2023. gada martā abonēja Arnsbergā (Vācija) iedibināta optikas nozarē strādājoša ģimenes uzņēmuma Brillen Rottler GmbH &amp; Co KG (turpmāk tekstā – “Brillen Rottler”) informatīvo biļetenu. Viņš sniedza informāciju par saviem personas datiem uzņēmuma tīmekļvietnē iekļautajā reģistrācijas veidlapā un deva piekrišanu šo datu apstrādei. Pēc trīspadsmit dienām atbildētājs pamatlietā nosūtīja Brillen Rottler informācijas pieprasījumu par saviem datiem jeb t.s. piekļuves pieprasījumu saskaņā ar VDAR 15. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Brillen Rottler šo pieprasījumu noteiktajā termiņā noraidīja, uzskatot to par ļaunprātīgu VDAR 12. panta 5. punkta otrā teikuma izpratnē, un aicināja atbildētāju pamatlietā no tā galīgi atteikties. Viņš uzturēja spēkā savu piekļuves pieprasījumu un pievienoja tam pieprasījumu maksāt viņam kompensāciju saskaņā ar šīs regulas 82. pantu 1000 EUR apmērā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Brillen Rottler vērsās iesniedzējtiesā ar prasību konstatēt, ka atbildētājam pamatlietā nav tiesību prasīt atlīdzinājumu. Tā apgalvoja, ka no dažādām tiešsaistes reportāžām un juristu emuāru rakstiem izrietot, ka atbildētājs pamatlietā sistemātiski un ļaunprātīgi iesniedz piekļuves pieprasījumus vienīgi ar mērķi saņemt atlīdzinājumu, atsaukdamies uz VDAR pārkāpumu, ko viņš tīši izraisa, pielietodams vienu un to pašu rīcības modeli: vispirms reģistrējoties informatīva biļetena saņemšanai, pēc tam iesniedzot piekļuves pieprasījumu un vēlāk – kompensācijas pieprasījumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2023. gada 25. septembrī atbildētājs iesniedzējtiesā iesniedza pretprasību, lūdzot piespriest Brillen Rottler sniegt viņam piekļuvi informācijai par viņa datu apstrādi un saskaņā ar VDAR 82. pantu izmaksāt viņam atlīdzinājumu par nodarīto nemateriālo kaitējumu. Viņš apgalvoja, ka viņa piekļuves tiesības saskaņā ar regulas 15. pantu varot īstenot bez nosacījumiem un ka viņš regulāri uzturas Vācijā, tāpēc viņam esot leģitīma interese reģistrēties Brillen Rottler informatīvā biļetena saņemšanai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa uzskata, ka, ņemot vērā personas datu apstrādes pārskatāmības principu, piekļuves tiesību ierobežojumam pirmā pieprasījuma gadījumā būtu jāpaliek izņēmuma gadījumam un tas, ka pieprasījuma iesniedzēja nolūks ir vēlāk saņemt kaitējuma atlīdzinājumu, nevar būt pietiekams atteikuma iemesls. Šī tiesa uzskata, ka, ņemot vērā risku, ka pārzinis varētu ļaunprātīgi izmantot šo atteikuma iespēju, tādas publiskas informācijas izmantošana, kas pierāda, ka datu subjekts ir daudzu pieprasījumu iesniedzējs, pati par sevi nav pietiekama, lai pamatotu piekļuves pieprasījuma noraidīšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jautājumā par tiesībām uz kompensāciju iesniedzējtiesa uzskata, ka jebkurš pārziņa izdarīts VDAR pārkāpums var radīt tiesības uz kompensāciju pat tad, ja dati netiek apstrādāti. Tādējādi datu subjektam varētu būt arī tiesības uz kompensāciju saskaņā ar VDAR 82. panta 1. punktu par tā piekļuves tiesību pārkāpumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos Amtsgericht Arnsberg (Arnsbergas pirmās instances tiesa, Vācija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-56" title="page-7">
      “1) Vai [VDAR] 12. panta 5. punkta otrais teikums jāinterpretē tādējādi, ka datu subjekta pārmērīga piekļuves pieprasījuma nevar būt, pie pārziņa ar pieprasījumu vēršoties pirmo reizi?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-57" title="page-7">
      2) Vai [VDAR] 12. panta 5. punkta otrais teikums jāinterpretē tādējādi, ka pārzinis drīkst atteikties izpildīt datu subjekta piekļuves pieprasījumu, ja datu subjekts piekļuves pieprasījumu iesniedz nolūkā iegūt prasījuma tiesības uz kompensāciju?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-58" title="page-7">
      3) Vai [VDAR] 12. panta 5. punkta otrais teikums jāinterpretē tādējādi, ka publiski pieejama informācija par datu subjektu, kas ļauj secināt, ka lielā skaitā datu aizsardzības pārkāpumu gadījumu viņš no pārziņiem pieprasa kompensāciju, var pamatot atteikumu sniegt piekļuvi?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-59" title="page-7">
      4) Vai [VDAR] 4. panta 2. punkts jāinterpretē tādējādi, ka piekļuves pieprasījums, ko datu subjekts adresē pārzinim saskaņā ar [VDAR] 15. panta 1. punktu, un/vai atbilde uz to ir apstrāde minētās regulas 4. panta 2. punkta izpratnē?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-60" title="page-7">
      5) Vai [VDAR] 82. panta 1. punkts, ņemot vērā 146. apsvēruma pirmo teikumu, jāinterpretē tādējādi, ka atlīdzināms ir tikai tas kaitējums, kas datu subjektam rodas vai ir radies apstrādes rezultātā? Vai tas nozīmē, ka, lai pastāvētu tiesības uz kompensāciju saskaņā ar minētās regulas 82. panta 1. punktu – pieņemot, ka datu subjektam cēloņsakarīgi ir nodarīts kaitējums –, obligāti jābūt apstrādātiem datu subjekta personas datiem?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-61" title="page-8">
      6) Ja atbilde uz piekto jautājumu ir apstiprinoša: vai tas nozīmē, ka datu subjektam – pieņemot, ka pastāv cēloņsakarīgi izraisīts kaitējums, – nav tiesību pieprasīt kompensāciju saskaņā ar [VDAR] 82. panta 1. punktu, pamatojoties tikai uz viņa piekļuves tiesību pārkāpumu saskaņā ar [VDAR] 15. panta 1. punktu?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-62" title="page-8">
      7) Vai [VDAR] 82. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka pārziņa iebildums par tiesību ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar datu subjekta piekļuves pieprasījumu, ņemot vērā Savienības tiesības, nevar būt saistīts ar to, ka datu subjekts savu personas datu apstrādi ir izraisījis vienīgi vai tostarp tālab, lai pieprasītu kompensāciju?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-63" title="page-8">
      8) Ja atbilde uz piekto un sesto jautājumu ir noliedzoša: vai datu subjektam ir nodarīts nemateriāls kaitējums [VDAR] 82. panta 1. punkta izpratnē tāpēc vien, ka [VDAR] 15. panta 1. punkta pārkāpums tam izraisījis kontroles zudumu pār saviem personas datiem un/vai neziņu par šo datu apstrādi, vai arī vēl jāpastāv datu subjekta tiesību (objektīvam vai subjektīvam) ierobežojumam un/vai (ievērojamam) aizskārumam?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Gan Brillen Rottler, gan atbildētājs pamatlietā, gan Eiropas Komisija iesniedza rakstveida apsvērumus un piedalījās 2025. gada 5. jūnija tiesas sēdē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Tiesas lūgumu šajos secinājumos galvenā uzmanība tiks pievērsta pirmā līdz septītā prejudiciālā jautājuma izvērtējumam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">IV.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Juridiskā analīze</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo, otro, trešo un septīto prejudiciālo jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par jautājumu pārformulēšanu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar pirmo, otro un trešo jautājumu, kurus, manuprāt, var izskatīt kopā, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai pirmais piekļuves pieprasījums var tikt kvalificēts kā “pārmērīgs” VDAR 12. panta 5. punkta otrā teikuma izpratnē, ja datu subjekts to iesniedzis tālab, lai pēc tam varētu saņemt kompensāciju no pārziņa, un ja no publiski pieejamās informācijas izriet, ka datu aizsardzības tiesību pārkāpuma gadījumos datu subjekts bieži īstenojis tiesības saņemt kompensāciju no pārziņa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar septīto jautājumu šī tiesa būtībā vaicā, vai VDAR 82. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka pārzinis nevar atsaukties uz to, ka datu subjekts ir izraisījis savu personas datu apstrādi vienīgi vai tostarp ar nolūku īstenot savas tiesības uz kompensāciju, tālab, lai noraidītu datu subjekta piekļuves pieprasījumu, pamatojoties uz tiesību ļaunprātīgu izmantošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan šis jautājums formāli attiecas uz VDAR 82. panta 1. punkta interpretāciju, uzskatu, ka tā mērķis nav interpretēt šajā tiesību normā nostiprināto tiesību uz kompensāciju nosacījumus. Proti, tas neattiecas ne uz vienu no šiem nosacījumiem atšķirībā no ceturtā, piektā, sestā un astotā prejudiciālā jautājuma, kuri attiecas tieši uz minēto tiesību normu. Ņemot vērā septītā prejudiciālā jautājuma formulējumu, manuprāt, ar to it gribēts noskaidrot, vai pārzinis var atsaukties uz piekļuves pieprasījuma pārmērīgumu šīs regulas 12. panta 5. punkta otrā teikuma izpratnē, ja datu subjekta nolūks ir “izraisīt” savu datu apstrādi, lai pamatotu kompensācijas prasījumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to jāuzskata, ka ar septīto jautājumu iesniedzējtiesa norāda uz Brillen Rottler apgalvoto atbildētāja pamatlietā “rīcības modeli”, proti, to, ka viņš dod piekrišanu savu datu apstrādei, reģistrējoties informatīvā biļetena saņemšanai, lai varētu iesniegt piekļuves pieprasījumu un pēc tam celt kompensācijas prasījumu. No šāda viedokļa šis jautājums attiecas uz VDAR 12. panta 5. punkta otrā teikuma interpretāciju, uz kuru attiecas pirmais, otrais un trešais prejudiciālais jautājums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc ierosinu pirmo, otro, trešo un septīto prejudiciālo jautājumu aplūkot kopā kā tādus, kuros gribēts noskaidrot, vai VDAR 12. panta 5. punkta otrais teikums jāinterpretē tādējādi, ka pirmo piekļuves pieprasījumu, kas saskaņā ar šīs regulas 15. pantu tiek iesniegts pārzinim, var kvalificēt kā “pārmērīgu”, ja:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">datu subjekts ir devis piekrišanu savu datu apstrādei, lai varētu iesniegt šādu piekļuves pieprasījumu un pēc tam pieprasīt kompensāciju;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">no publiski pieejamās informācijas izriet, ka datu aizsardzības tiesību pārkāpuma gadījumos datu subjekts ir bieži īstenojis tiesības saņemt kompensāciju no pārziņa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Juridiskā analīze</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">a)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmā piekļuves pieprasījuma pārmērīgumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar VDAR 12. panta 5. punkta pirmo teikumu “informācija, ko sniedz saskaņā ar 13. un 14. pantu, un visa saziņa un visas darbības, ko īsteno saskaņā ar 15.–22. pantu un 34. pantu, ir bezmaksas”. Kā Tiesa norādījusi spriedumā FT (Medicīnisko dokumentu kopijas)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-5" href="#t-5">5</a>
</span>), šajā tiesību normā ir noteikts princips, ka datu subjekta tiesību piekļūt saviem apstrādātajiem datiem un ar tiem saistītajai informācijai īstenošana saskaņā ar minētās regulas 15. pantu datu subjektam nerada nekādas izmaksas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc tam VDAR 12. panta 5. punkta otrajā un trešajā teikumā ir paredzēti divi iemesli, kuru dēļ pārzinis var vai nu pieprasīt saprātīgu maksu, ņemot vērā administratīvās izmaksas, vai arī atteikties izpildīt piekļuves pieprasījumu: ja tas pierāda, ka datu subjekta pieprasījumi ir “acīmredzami nepamatoti vai pārmērīgi, jo īpaši to regulāras atkārtošanās dēļ”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi no šīs tiesību normas formulējuma izriet, ka piekļuves pieprasījums var būt “pārmērīgs” ne tikai vairāku pieprasījumu iesniegšanas gadījumā, jo atkārtošanās norādīta vienīgi kā piemērs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan tāpēc, manuprāt, nevar izslēgt, ka pirmais piekļuves pieprasījums varētu tikt uzskatīts par pārmērīgu, tomēr piekrītu iesniedzējtiesas viedoklim, ka pārzinis uz šādu pārmērīgumu drīkst atsaukties tikai izņēmuma kārtā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, tā kā ar VDAR 12. panta 5. punkta otro teikumu ir ieviests izņēmums no principa, ka piekļuves tiesības ir īstenojamas bez maksas, pārziņa iespēja iekasēt saprātīgu maksu vai atteikties izpildīt piekļuves pieprasījumu atbilstoši vispārējam interpretācijas principam  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-6" href="#t-6">6</a>
</span>) jāinterpretē šauri  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-7" href="#t-7">7</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, vēlos atgādināt par VDAR 15. pantā paredzēto piekļuves tiesību būtisko nozīmi, lai nodrošinātu personas datu apstrādes pārredzamību un līdz ar to – arī daudzu citu ar šo regulu attiecīgajiem datu subjektiem piešķirto tiesību īstenošanu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-8" href="#t-8">8</a>
</span>). Turklāt Pamattiesību hartas 8. panta 2. punkta otrajā teikumā ir nostiprināts princips, saskaņā ar kuru “ikvienam ir pieejas tiesības datiem, kas par viņu savākti, un tiesības ieviest labojumus šajos datos”. Tātad piekļuves tiesību īstenošanu nedrīkst pakārtot pārlieku stingriem nosacījumiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-9" href="#t-9">9</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, piekļuves tiesības ir nepieciešamas tālab, lai datu subjektam ļautu vajadzības gadījumā izmantot tiesības panākt savu personas datu labošanu, tiesības uz to dzēšanu (tiesības “tikt aizmirstam”) un tiesības ierobežot šo datu apstrādi, kas atzītas attiecīgi VDAR 16., 17. un 18. pantā, kā arī tiesības iebilst pret savu personas datu apstrādi, kas paredzētas šīs regulas 21. pantā, un tiesības uz tiesību aizsardzību un tiesības uz kompensāciju, kas paredzētas minētās regulas 79. un 82. pantā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-10" href="#t-10">10</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, apstāklis, ka iespējai iekasēt saprātīgu maksu vai atteikties izpildīt piekļuves pieprasījumu saskaņā ar VDAR 12. panta 5. punkta otro teikumu ir izņēmuma raksturs, manuprāt, atbilst šīs regulas mērķim. Minētās regulas mērķis – kā teikts tās 10. un 11. apsvērumā – ir nodrošināt konsekventu un augsta līmeņa aizsardzību fiziskām personām Savienībā, kā arī stiprināt un sīki noteikt ne tikai datu subjektu tiesības  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-11" href="#t-11">11</a>
</span>), bet arī personas datus apstrādājošo un šo apstrādi nosakošo personu pienākumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatu, ka pirmā piekļuves pieprasījuma kvalificējamībai par “pārmērīgu” ir izvirzāmas augstas prasības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">b)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par apstākļiem, kas ļauj pieprasījumu kvalificēt kā “pārmērīgu”</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No sprieduma FT  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-12" href="#t-12">12</a>
</span>) izriet, ka divi iemesli, kas rada izņēmumu no principa, ka tostarp piekļuves tiesības ir īstenojamas bez maksas, ir saistīti ar “tiesību ļaunprātīgas izmantošanas” gadījumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr Tiesa minētajā spriedumā nav precizējusi šā jēdziena tvērumu. Proti, minētajā lietā nebija strīda par to, ka datu subjekta iesniegtais piekļuves pieprasījums nebija ļaunprātīgs  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-13" href="#t-13">13</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Sprieduma FT pamatā bija pacienta pieprasījums bez maksas no zobārsta saņemt savas medicīniskās dokumentācijas pirmo kopiju ar nolūku saukt ārstu pie atbildības par ārstēšanas gaitā iespējami pieļautām kļūdām  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-14" href="#t-14">14</a>
</span>). Tātad pacienta gluži leģitīmais nolūks bija iegūt piekļuvi saviem datiem, lai vajadzības gadījumā varētu īstenot no pacienta līguma izrietošās tiesības ārstniecības kļūdu gadījumā. Tieši šajā kontekstā Tiesa, pamatojoties uz VDAR 12. panta 5. punkta un 15. panta gramatisko, kontekstuālo un teleoloģisko interpretāciju, secināja, ka nav jāatsaucas uz kādu no šīs regulas 63. apsvēruma pirmajā teikumā minētajiem īpašajiem iemesliem, kas pamato piekļuves pieprasījumu, proti, vajadzību uzzināt par datu apstrādi un pārliecināties par tās likumīgumu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-15" href="#t-15">15</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad, lai arī datu subjektam nav pienākuma pamatot piekļuves pieprasījumu, tas gan nenozīmē, ka tā nolūku nekad nevajadzētu ņemt vērā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, spriedumā Österreichische Datenschutzbehörde Tiesa, pamatojoties uz VDAR 57. panta 4. punkta gramatisko, sistēmisko un teleoloģisko interpretāciju, nosprieda, ka, lai konstatētu pārmērīgu sūdzību esību, ņemot vērā katra konkrētā gadījuma visus nozīmīgos apstākļus, jāpierāda personas, kura vēršas uzraudzības iestādē, ļaunprātīgs nolūks  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-16" href="#t-16">16</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jānorāda, ka VDAR 57. panta 4. punkts un 12. panta 5. punkta otrais teikums ir formulēti vienādi un tiem ir viens un tas pats mērķis, proti, noteikt izņēmumu no principa, ka uzraudzības iestāžu veiktie uzdevumi jāveic un attiecīgi tostarp datu subjekta piekļuves tiesības ir īstenojamas bez maksas. Līdz ar to uzskatu, ka iepriekšējā punktā izklāstītā interpretācija pēc analoģijas ir attiecināma arī uz otro minēto tiesību normu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-17" href="#t-17">17</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka, lai izmantotu VDAR 12. panta 5. punkta otrajā teikumā paredzēto iespēju atteikties izpildīt pārmērīgu piekļuves pieprasījumu vai vajadzības gadījumā pieprasīt saprātīgu maksu, pārzinim saskaņā ar šīs tiesību normas trešo teikumu, ņemot vērā visus nozīmīgos katra pieprasījuma apstākļus, jāpierāda, ka datu subjektam ir ļaunprātīgs nolūks.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesību ļaunprātīgas izmantošanas nepieļaujamība ir mehānisms, kas darbojas konkrētās lietas apstākļos. Tādējādi iesniedzējtiesai būs jāpārbauda, vai, ņemot vērā šīs lietas apstākļus, Brillen Rottler ir pierādījusi atbildētāja pamatlietā iesniegtā piekļuves pieprasījuma pārmērīgumu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-18" href="#t-18">18</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savukārt Tiesas uzdevums ir precizēt, vai noteikti apstākļi ietilpst vispārīgajā juridiskajā jēdzienā “pārmērīgums”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konkrētāk, iesniedzējtiesa jautā, vai pirmo piekļuves pieprasījumu var uzskatīt par pārmērīgu, ja, pirmkārt, datu subjekts darbojas saskaņā ar tādu “rīcības modeli”, kas izpaužas kā savu datu apstrādes atļaušana un pēc tam piekļuves pieprasījuma iesniegšanu vienīgi vai tostarp tālab, lai pieprasītu kompensāciju, un ja, otrkārt, no publiski pieejamās informācijas izriet, ka datu aizsardzības tiesību pārkāpuma gadījumos datu subjekts ir bieži īstenojis tiesības saņemt kompensāciju no pārziņa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā Tiesa spriedumā Österreichische Datenschutzbehörde ir norādījusi, ka VDAR 57. panta 4. punkts atspoguļo pastāvīgo judikatūru, atbilstoši kurai Savienības tiesībās pastāv vispārējs tiesību princips, saskaņā ar ko indivīdi nedrīkst krāpnieciski vai ļaunprātīgi atsaukties uz Savienības tiesību normām  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-19" href="#t-19">19</a>
</span>). Šī judikatūra paredz divpakāpju pārbaudi, kurā, lai konstatētu ļaunprātīgas prakses esību, jāpastāv gan objektīvam, gan subjektīvam elementam  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-20" href="#t-20">20</a>
</span>). Tomēr, kā jau esmu norādījis  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-21" href="#t-21">21</a>
</span>), ja Savienības tiesiskā regulējuma mērķis a priori šķiet esam sasniegts, būtu lietderīgi analīzi sākt nevis ar objektīvo, bet gan ar subjektīvo elementu, lai noskaidrotu, kāds bijis konkrētās personas nolūks. Ņemot vērā, ka VDAR 15. panta mērķis ir nodrošināt piekļuvi apstrādātajiem datiem un ar tiem saistītajai informācijai, šis mērķis šajā lietā, šķiet, a priori ir sasniegts, jo atbildētājs pamatlietā pēc reģistrēšanās Brillen Rottler informatīvā biļetena saņemšanai iesniedza pieprasījumu par piekļuvi apstrādātajiem datiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Spriedumā Österreichische Datenschutzbehörde Tiesa, lai interpretētu sūdzības “pārmērīguma” jēdzienu, norādīja, ka ļaunprātīgu nolūku, īstenojot tiesības iesniegt sūdzību, var konstatēt, “ja persona iesniedz sūdzības, lai gan tai [VDAR] piešķirto tiesību aizsardzības nolūkā to darīt nav objektīvi nepieciešams”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-22" href="#t-22">22</a>
</span>). Ja datu subjekts iesniedz ļoti lielu skaitu sūdzību uzraudzības iestādei, tai jāpierāda, ka “šis skaits ir izskaidrojams nevis ar datu subjekta vēlmi panākt viņam VDAR piešķirto tiesību aizsardzību, bet gan ar kādu citu ar šo aizsardzību nesaistītu nolūku”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-23" href="#t-23">23</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atgriežoties pie piekļuves tiesībām un, pirmām kārtām, datu subjekta nolūka “izraisīt” tiesības uz kompensāciju, iesniedzot piekļuves pieprasījumu, jānorāda, kā izriet no VDAR 63. apsvēruma, ka var būt gluži leģitīmi un atbilstīgi VDAR 15. panta mērķiem iesniegt, piemēram, piekļuves pieprasījumu, lai pārbaudītu, vai pārzinis datus nav apstrādājis nelikumīgi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-24" href="#t-24">24</a>
</span>). Turklāt, kā izriet no šo secinājumu 32. punkta, piekļuves tiesības ir nepieciešamas, lai datu subjekts vajadzības gadījumā varētu īstenot arī savas tiesības uz kompensāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, jānorāda, ka septītā prejudiciālā jautājuma pamatojums attiecībā uz datu subjekta nolūku “izraisīt” savu personas datu apstrādi vienīgi vai tostarp tālab, lai saņemtu kompensāciju, ir gaužām lakonisks. Šis pamatojums drīzāk norāda uz pieņēmumu, ka datu subjekta patiesais nolūks, dodot piekrišanu datu apstrādei, būtu “atklāt” VDAR pārkāpumu, iesniedzot piekļuves pieprasījumu tālab, lai pēc tam celtu kompensācijas prasījumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā šo pieņēmumu, man šķiet, ka, iesniedzot piekļuves pieprasījumu pēc tam, kad datu subjekts ir devis piekrišanu savu datu apstrādei, datu subjekts patiesībā cenšas nevis piekļūt šiem datiem vai VDAR 15. pantā minētajai informācijai, bet gan izmantot no šīs regulas izrietošo tiesību un pienākumu konfigurāciju – kas iecerēta par labu datu subjektiem – kādiem citiem mērķiem, nevis savu datu aizsardzībai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā tas var būt konkrēti tad, ja datu subjekta nolūks ir tieši panākt, lai datu pārzinis noraidītu piekļuves pieprasījumu, un pēc tam pieprasīt tūlītēju atlīdzinājuma samaksu, iespējams, draudot ar tiesvedību par kompensācijas prasījumiem. Ņemot vērā šos apstākļus, šāds nolūks, manuprāt, būtu ļaunprātīgs un tas nebūtu jāaizsargā ar VDAR. Par to liecina arī Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas pamatnostādnēs minētie ļaunprātīgas izmantošanas gadījumu piemēri  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-25" href="#t-25">25</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, runājot par apstākli, ka no publiski pieejamās informācijas izriet, ka datu aizsardzības tiesību pārkāpuma gadījumos datu subjekts ir bieži īstenojis tiesības saņemt uz kompensāciju no pārziņa, uzskatu, ka ar to vien, ja nav citu elementu, nepietiek, lai pierādītu ļaunprātīgu nolūku. VDAR 82. pantā ir īpaši paredzētas tiesības pieprasīt kaitējuma atlīdzinājumu šīs regulas pārkāpuma gadījumā, tāpēc šo tiesību īstenošana nav uzskatāma par ļaunprātīgu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jānorāda, ka par pietiekamu kritēriju, lai konstatētu pieprasījumu “pārmērīgumu”, spriedumā Österreichische Datenschutzbehörde Tiesa nav atzinusi arī šo pieprasījumu daudzumu. Šādu secinājumu Tiesa izdarīja, interpretējusi šo jēdzienu, ņemdama vērā īpašo kontekstu, kurā uzraudzības iestādēm jāveic to uzdevumi, lai nodrošinātu augstu personas datu aizsardzības līmeni  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-26" href="#t-26">26</a>
</span>). Tādējādi, manuprāt, objektīvie apstākļi, kas ņemami vērā attiecībā uz sūdzībām nav identiski tiem, kas ņemami vērā attiecībā uz piekļuves pieprasījumiem, tāpēc ka pieprasījumi nav adresēti uzraudzības iestādei.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jānorāda, ka pārzinim ir jāpierāda ļaunprātīgs nolūks gadījumā, ja strīds tiek izskatīts tiesā, vai tad, ja tiek iesniegta sūdzība uzraudzības iestādē, proti, pēc tam, kad pārzinis ir atteicies izpildīt datu subjekta pieprasījumu. Tomēr brīdī, kad datu subjekts iesniedz piekļuves pieprasījumu, pārzinim jāizvērtē, vai personas, kas iesniedz piekļuves pieprasījumu, nolūks attiecīgā gadījumā ir ļaunprātīgs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, lai pierādītu datu subjekta ļaunprātīgu nolūku, ņemot vērā visus attiecīgos lietas apstākļus, pārzinim būtu jāspēj jo īpaši atsaukties uz piekļuves pieprasījuma priekšmetu, laiku, kas pagājis no piekrišanas apstrādei līdz pieprasījumam, pieprasījumā ietverto personas datu apjomu un raksturu un – attiecīgā gadījumā – darbību, saistībā ar kuru dati tiek apstrādāti  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-27" href="#t-27">27</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, ierosinu uz pirmo, otro, trešo un septīto prejudiciālo jautājumu atbildēt, ka VDAR 12. panta 5. punkta otrais teikums jāinterpretē tādējādi, ka:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">pirmo piekļuves pieprasījumu, kas saskaņā ar VDAR 15. pantu iesniegts pārzinim, var kvalificēt kā “pārmērīgu”, ja pārzinis, ņemot vērā visus lietā nozīmīgos apstākļus, pierāda ļaunprātīgu datu subjekta nolūku, ko var konstatēt, ja datu subjekts ir devis piekrišanu savu personas datu apstrādei, lai varētu iesniegt piekļuves pieprasījumu un pēc tam pieprasīt kompensāciju;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ar to vien, ka no publiski pieejamās informācijas izriet, ka datu aizsardzības tiesību pārkāpuma gadījumos datu subjekts bieži ir īstenojis tiesības saņemt kompensāciju no pārziņa, nepietiek, lai šādu pieprasījumu kvalificētu kā “pārmērīgu”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par ceturto, piekto un sesto prejudiciālo jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par jautājumu izvērtēšanas secību un to pārformulēšanu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms vēlos uzsvērt, ka tad, ja iesniedzējtiesa secinātu, ka piekļuves pieprasījums ir pārmērīgs VDAR 12. panta 5. punkta otrā teikuma izpratnē, Brillen Rottler patiešām būtu tiesības šo pieprasījumu neizpildīt. Šādā gadījumā atbildētāja pamatlietā arguments par VDAR 15. panta pārkāpumu, lai iegūtu tiesības uz kompensāciju saskaņā ar šīs regulas 82. pantu, ir noraidāms.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savukārt ar ceturto jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai VDAR 4. panta 2. punkts jāinterpretē tādējādi, ka piekļuves pieprasījums, ko datu subjekts nosūtījis pārzinim saskaņā ar šīs regulas 15. panta 1. punktu, un/vai atbilde uz šo pieprasījumu ir “apstrāde” minētās regulas 4. panta 2. punkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar piekto jautājumu šī tiesa būtībā vaicā, vai VDAR 82. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka atlīdzināms ir tikai tas kaitējums, kas datu subjektam ir radies viņa personas datu apstrādes rezultātā. Apstiprinošas atbildes gadījumā minētā tiesa ar sesto jautājumu vēlas noskaidrot, vai šīs regulas 82. panta 1. punkts datu subjektam nepiešķir tiesības uz atlīdzinājumu par tādu kaitējumu, kas nodarīts vienīgi minētās regulas 15. panta 1. punktā paredzēto piekļuves tiesību pārkāpuma dēļ.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Piektais prejudiciālais jautājums, manuprāt, ir ceturtā un sestā prejudiciālā jautājuma premisa. Proti, tikai gadījumā, ja atbildība par kaitējumu saskaņā ar VDAR 82. panta 1. punktu ir pakārtota nosacījumam, ka šis kaitējums ir nodarīts apstrādes, kā tā definēta šīs regulas 4. panta 2. punktā, “rezultātā”, jānoskaidro, vai šis nosacījums ir izpildīts minētās regulas 15. panta 1. punktā nostiprināto piekļuves tiesību pārkāpuma gadījumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc, lai noskaidrotu, vai VDAR 82. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka kaitējumu, kas radies piekļuves tiesību pārkāpuma dēļ, ir “nodarīts ar” datu “apstrādi”, vispirms izvērtēšu piekto prejudiciālo jautājumu un vajadzības gadījumā ceturto un sesto prejudiciālo jautājumu kopā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Juridiskā analīze</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">a)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par notikumu, ar ko nodarīts kaitējums, VDAR 82. panta izpratnē</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar VDAR 82. panta 1. punktu “jebkurai personai, kurai šīs regulas pārkāpuma rezultātā ir nodarīts materiāls vai nemateriāls kaitējums, ir tiesības no pārziņa vai apstrādātāja saņemt kompensāciju par tai nodarīto kaitējumu”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-28" href="#t-28">28</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesa šo tiesību normu vairākkārt ir interpretējusi tādējādi, ka ar VDAR pārkāpumu vien nepietiek, lai uz šā pamata datu subjektam rastos tiesības uz kompensāciju, jo šīs tiesības ir pakārtotas trīs kumulatīviem nosacījumiem, proti, materiāla vai nemateriāla “kaitējuma” esībai, šīs regulas normu pārkāpumam un cēloņsakarībai starp šo kaitējumu un šo pārkāpumu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-29" href="#t-29">29</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr iesniedzējtiesai ir šaubas attiecībā uz VDAR 146. apsvērumu, kurā teikts, ka pārzinim vai apstrādātājam būtu jākompensē jebkurš kaitējums, kurš personai var būt nodarīts tādas apstrādes rezultātā, kura pārkāpj šo regulu. Jākonstatē, kā tas bieži vien notiek  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-30" href="#t-30">30</a>
</span>), ka šis apsvērums ir atspoguļots arī pašā minētās regulas tekstā, proti, tās 82. panta 2. punktā, kurā it īpaši paredzēts, ka jebkurš apstrādē iesaistītais pārzinis ir atbildīgs par kaitējumu, kas nodarīts ar apstrādi, kura pārkāpj šo pašu regulu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt šīs tiesību normas 3. punkts noteic, ka pārzini vai – attiecīgi – apstrādātāju atbrīvo no atbildības saskaņā ar 2. punktu, ja tas pierāda, ka nekādā veidā nav atbildīgs par notikumu, ar ko nodarīts attiecīgais kaitējums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šo tiesību normu interpretēšanā patiešām ir zināmas grūtības saprast to savstarpējo saistību un VDAR 82. panta tvērumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā VDAR 82. panta formulējumu, varētu saprast, ka – atšķirībā no tā, ko noteic šā panta 1. punkts, – ne visi šīs regulas pārkāpumi dod tiesības uz kompensāciju par pārkāpuma rezultātā nodarīto kaitējumu, bet gan ka kaitējumam konkrēti jābūt nodarītam tādas datu apstrādes rezultātā, kura ir pretrunā šai regulai, kā norādīts šā paša panta 2. punktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šķiet, ka šādi Tiesa to interpretējusi vairākos spriedumos, sākot ar spriedumu Österreichische Post (Nemateriālais kaitējums saistībā ar personas datu apstrādi)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-31" href="#t-31">31</a>
</span>). Tomēr vēlos precizēt, ka lietās, kurās taisīti šie spriedumi, personas datu apstrāde attiecībā uz datu subjektiem faktiski bija notikusi, tāpēc jautājums par to, vai kaitējumu izraisījusī apstrāde bija nepieciešama, nebija aktuāls.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savukārt VDAR 82. panta rašanās vēsture, mērķi un konteksts, manuprāt, liedz jēdzienu “notikums, ar ko nodarīts kaitējums” interpretēt šauri, proti, kā šai regulai pretrunā esošu datu apstrādi, nevis kā jebkādu tās pārkāpumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, vēlos norādīt, ka atbilstošajā Direktīvas 95/46/EK  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-32" href="#t-32">32</a>
</span>) normā, proti, tās 23. pantā, dalībvalstīm bija noteikts pienākums paredzēt, ka jebkurai personai, kurai nodarīts kaitējums saistībā ar nelikumīgu datu apstrādi vai darbībām, kas nav saderīgas ar valsts tiesību normām, kuras pieņemtas saskaņā ar šo direktīvu, ir tiesības no pārziņa saņemt kompensāciju par šo kaitējumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi Savienības likumdevējs VDAR 82. pantā ir precizējis, pirmkārt, nodarītā (materiālā vai nemateriālā) kaitējuma raksturu un, otrkārt, ieviesis apstrādātāja atbildību, kas nebija ietverta Direktīvas 95/46 23. pantā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ja VDAR 82. panta 1. punkts būtu jāinterpretē tā, kā norādīts šo secinājumu 66. punktā, tas nozīmētu, ka atbildību par kaitējumu Savienības likumdevējs šajā regulā – salīdzinājumā ar minēto direktīvu – ir paredzējis mazākā apmērā, attiecinot to tikai uz prettiesisku darbību, kas izpaužas kā šai regulai pretrunā esoša datu apstrāde. Tomēr uzskatu, ka tad, ja likumdevējs būtu vēlējies pazemināt datu aizsardzības līmeni private enforcement ietvaros saskaņā ar minēto regulu, tas būtu skaidrāk atspoguļots šīs regulas tekstā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, aizsardzības līmeņa pazemināšana būtu pretrunā VDAR mērķim stiprināt un precizēt datu subjektu tiesības, it īpaši stiprinot rīkus, kas ļauj nodrošināt šīs regulas normu efektivitāti  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-33" href="#t-33">33</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">73.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to VDAR 82. pantu ietverošā tiesiskā regulējuma rašanās vēsture un mērķis, manuprāt, liecina par labu tam, lai šā panta 2. punktu interpretētu nevis kā 1. punkta ierobežojumu, bet kā papildu noteikumu. Tādējādi, manuprāt, tiesības uz kompensāciju rodas, ja nodarītais kaitējums izriet vai nu no datu apstrādes, ar kuru tiek pārkāpta šī regula, vai no cita minētās regulas pārkāpuma, ja vien šāda kaitējuma esība ir pierādīta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">74.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šāds skaidrojums ir saderīgs arī ar secinājumu, kuru Tiesa izdarījusi, aplūkodama kopsakarā VDAR 82. panta 1.–3. punktu, ņemot vērā šīs tiesību normas piemērošanas kontekstu un šīs regulas mērķus, proti, ka minētajā pantā ir paredzēta uz vainu balstītas atbildības sistēma, kurā pierādīšanas pienākums ir pārzinim  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-34" href="#t-34">34</a>
</span>). Proti, tā kā minētās regulas 82. panta 2. punkts, manuprāt, papildina šā panta 1. punktu, minētā panta 3. punktā, kurā noteikts pierādīšanas pienākums pārzinim, ietvertā atsauce uz 2. punktu netieši ietver atsauci arī uz 1. punktu. Tādējādi neatkarīgi no tā, vai kaitējums izriet no VDAR pārkāpuma vai, konkrētāk, no šai regulai pretrunā esošas apstrādes, ir piemērojami vieni tie paši noteikumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">75.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, apstiprinājums šim secinājumam ir rodams apstāklī, ka Tiesa ir visnotaļ plaši interpretējusi citas VDAR normas, kuras – gluži tāpat kā šīs regulas 82. pants – ir iekļautas šīs regulas VIII nodaļā “Tiesību aizsardzības līdzekļi, atbildība un sankcijas” un attiecas uz minētajā regulā piešķirto tiesību pārkāpumu “apstrādes rezultātā”. Runājot par šīs pašas regulas 80. panta 2. punktu, kurā ir reglamentētas tiesības celt pārstāvības prasību neatkarīgi no datu subjekta piešķirta pilnvarojuma, Tiesa šo tiesību normu interpretējusi tādējādi, ka tās piemērojamībai ir vajadzīgs, lai tiktu apgalvots, ka VDAR piešķirto tiesību pārkāpums “[noticis] apstrādes rezultātā”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-35" href="#t-35">35</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">76.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt VDAR 79. panta 1. punktā paredzēts, ka ikvienam datu subjektam ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, ja viņš uzskata, ka viņa tiesības saskaņā ar šo regulu ir pārkāptas tādas viņa personas datu apstrādes rezultātā, kura neatbilst šai regulai. Atbilstoši Tiesas judikatūrai konkrēta šā tiesību aizsardzības līdzekļa izmantošanas kārtība jānosaka saskaņā ar tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-36" href="#t-36">36</a>
</span>), kā izriet arī no šīs pašas regulas 141. apsvēruma. No VDAR izrietošo tiesību efektīvas aizsardzības tiesā mērķis, manuprāt, liedz minētā tiesību aizsardzības līdzekļa izmantošanas nosacījumus, tostarp par to, ka datu subjekta tiesību pārkāpumam jābūt notikušam “apstrādes rezultātā”, interpretēt šauri  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-37" href="#t-37">37</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">77.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, ierosinu uz piekto prejudiciālo jautājumu atbildēt, ka VDAR 82. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka kaitējums, kas datu subjektam nodarīts šīs regulas pārkāpuma rezultātā, var būt atlīdzināms pat tad, ja šo kaitējumu nav izraisījusi datu subjekta personas datu apstrāde.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">b)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par jēdzienu “apstrāde” saistībā ar tiesībām uz kompensāciju</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">78.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā manis ierosināto atbildi uz piekto prejudiciālo jautājumu, uz ceturto un sesto prejudiciālo jautājumu nav jāatbild. Tomēr gadījumā, ja Tiesa nepiekristu šai interpretācijai un uzskatītu, ka kaitējumam noteikti jābūt nodarītam ar datu apstrādi, kas ir pretrunā VDAR, pārbaudīšu, kādā mērā piektajā prejudiciālajā jautājumā minētais nosacījums  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-38" href="#t-38">38</a>
</span>) būtu izpildīts tāda piekļuves tiesību pārkāpuma gadījumā kā šajā lietā aplūkotais, lai sniegtu priekšlikumu atbildei uz šiem abiem jautājumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">79.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, jāatgādina: VDAR 2. panta 1. punkts noteic, ka šo regulu piemēro personas datu “apstrādei”. Ir vispāratzīts, ka šim jēdzienam, kas minētās regulas 4. panta 2. punktā ir definēts kā “jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem”, ir plašs tvērums  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-39" href="#t-39">39</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">80.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, ņemot vērā minētā jēdziena plašo tvērumu, vairumā gadījumu, manuprāt, pat nerodas jautājums, vai VDAR pārkāpums, kas rada atbildību saskaņā ar tās 82. pantu, izriet no personas datu apstrādes. Tomēr šis secinājums nav tik viennozīmīgs attiecībā uz šīs regulas 15. panta 1. punktā noteikto piekļuves tiesību pārkāpumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">81.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāatgādina: VDAR 15. panta 1. punkts noteic, ka datu subjektam ir tiesības saņemt no pārziņa apstiprinājumu par to, vai attiecībā uz datu subjektu tiek vai netiek apstrādāti personas dati, un, ja tiek, datu subjektam ir tiesības piekļūt attiecīgajiem datiem un saņemt šajā normā uzskaitīto informāciju. Turklāt šīs regulas 60. apsvērumā ir teikts, ka godprātīgas un pārredzamas apstrādes principi prasa, lai datu subjekts būtu informēts par apstrādes darbības esību un tās nolūkiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">82.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka VDAR 15. panta mērķis, kā būtībā apgalvo Komisija, ir ļaut datu subjektam saņemt informāciju par savu personas datu apstrādi, ko ir vai nav veicis pārzinis. Līdz ar to pieprasījuma par piekļuvi šiem datiem iesniegšana pārzinim nav šīs regulas reglamentētā “apstrāde” tās 4. panta 2. punkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">83.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, jāuzsver, ka šī lieta ir par pārziņa, kas izdod informatīvo biļetenu, kura saņemšanai reģistrējies atbildētājs pamatlietā, atteikumu apmierināt atbildētāja iesniegto piekļuves pieprasījumu. Savukārt, lai atbildētu uz šādu pieprasījumu (to apmierinot vai noraidot), pārzinim neizbēgami jāizmanto noteikti pieteikuma iesniedzēja personas dati, vismaz pasta vai e‑pasta adrese vai tālruņa numurs (ja atbilde tiek sniegta pa tālruni/faksu), kas ir saistīti ar viņa personvārdu. Šo datu izmantošana ir atsevišķa apstrādes darbība, kurai ir piemērojama VDAR  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-40" href="#t-40">40</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">84.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taču, manuprāt, kaitējumu nodarītu nepamatots atteikums izpildīt piekļuves pieprasījumu, nevis datu apstrāde, kas veikta, lai par šo atteikumu paziņotu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">85.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā pamatoti norāda Komisija, piekļuves tiesību tiesiskā aizsardzība, kurai ir strukturāla nozīme VDAR sistēmā, tādējādi tiktu būtiski ierobežota, ja šāds piekļuves tiesību pārkāpums nevarētu radīt tiesības uz kompensāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">86.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegti VDAR mērķi, kas izklāstīti šo secinājumu 33. un 72. punktā, un garantētu piekļuves tiesību lietderīgo iedarbību, uzskatu, ka, lai gan šīs regulas 82. panta 2. punktā paredzētais nosacījums par kaitējumu izraisījušo apstrādi ir obligāts, tas jāinterpretē paplašināti. Šāda risinājuma iznākums būtu cēlonības jēdziena plaša izpratne minētās regulas 82. panta nozīmē. Viens no argumentiem par labu šādai interpretācijai ir tas, ka tiesiskās aizsardzības līdzekļu kontekstā šo līdzekļu izmantošanas nosacījumu ierobežojoša interpretācija būtu pretrunā mērķim nodrošināt no VDAR izrietošo tiesību efektīvu aizsardzību tiesā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-41" href="#t-41">41</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">c)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par nemateriālā kaitējuma esību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">87.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par manis ierosināto termina “notikums, ar ko nodarīts kaitējums” interpretāciju vēlos norādīt, ka tā nekādā veidā neskar citus nosacījumus, kas nepieciešami, lai VDAR 15. panta pārkāpuma gadījumā varētu īstenot tiesības uz kompensāciju saskaņā ar šīs regulas 82. pantu. Proti, datu subjektam, kuram VDAR pārkāpums ir radījis negatīvas sekas, jāpierāda, ka šīs sekas veido nemateriālo kaitējumu šīs regulas 82. panta izpratnē, jo ar šīs regulas tiesību normu pārkāpumu vien nepietiek, lai piešķirtu tiesības uz atlīdzinājumu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-42" href="#t-42">42</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">88.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt atbilde, ko ierosinu sniegt uz piekto prejudiciālo jautājumu, radīs nepieciešamību atbildēt arī uz astoto prejudiciālo jautājumu, kurš attiecas uz atlīdzināmo nemateriālo kaitējumu, kas izriet no VDAR 15. panta 1. punkta pārkāpuma rezultātā notikušās kontroles pār personas datiem zaudēšanas vai neskaidrības par šo datu iespējamo apstrādi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">89.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, lai gan astotais prejudiciālais jautājums šajos secinājums netiek iztirzāts, vēlos norādīt, ka Tiesa vairākkārt ir atzinusi, ka kontroles pār personas datiem zaudēšana pat uz īsu laikposmu var būt kvalificējama kā nemateriāls kaitējums VDAR 82. panta 1. punkta izpratnē, kas dod tiesības uz kompensāciju, ja vien datu subjekts pierāda, ka tam faktiski ir nodarīts šāds kaitējums  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-43" href="#t-43">43</a>
</span>), un tālab netiek prasīts nekāds “de minimis slieksnis”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-44" href="#t-44">44</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">90.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr Tiesa ir arī nospriedusi, ka gadījumā, ja ir konstatēts kaitējums, valsts tiesa, ja šis kaitējums nav smags, var piespriest to kompensēt, piespriežot izmaksāt datu subjektam minimālu atlīdzinājumu, ja vien šāds atlīdzinājums pilnībā kompensē nodarīto kaitējumu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-45" href="#t-45">45</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">91.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā atbildētājs pamatlietā lūdz izmaksāt 1000 EUR atlīdzinājumu par ciesto nemateriālo kaitējumu, kas, viņaprāt, izrietot no apgalvotās kontroles zaudēšanas pār personas datiem, kurus viņš bija ievadījis Brillen Rottler informācijas biļetena reģistrācijas veidlapā trīspadsmit dienas pirms piekļuves pieprasījuma iesniegšanas. Iesniedzējtiesai jāizvērtē, vai atbildētājs pamatlietā ir pierādījis, ka šis iespējamais piekļuves tiesību pārkāpums viņam ir radījis negatīvas sekas un ka šīs sekas ir kvalificējamas kā nemateriāls kaitējums VDAR 82. panta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">V.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Secinājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">92.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, ierosinu Tiesai uz Amtsgericht Arnsberg (Arnsbergas pirmās instances tiesa, Vācija) uzdoto pirmo līdz septīto prejudiciālo jautājumu atbildēt šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-155" title="page-22">
      1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK 12. panta 5. punkta otrais teikums
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-156" title="page-22">
      jāinterpretē tādējādi, ka:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">pirmo piekļuves pieprasījumu, kas saskaņā ar Regulas 2016/679 15. pantu ir iesniegts pārzinim, var kvalificēt kā “pārmērīgu”, ja pārzinis, ņemot vērā visus lietā nozīmīgos apstākļus, pierāda datu subjekta ļaunprātīgu nolūku, ko var konstatēt, ja šis datu subjekts ir devis piekrišanu savu personas datu apstrādei, lai varētu iesniegt šo piekļuves pieprasījumu un pēc tam pieprasīt kompensāciju;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ar to vien, ka no publiski pieejamās informācijas izriet, ka datu aizsardzības tiesību pārkāpuma gadījumos datu subjekts ir bieži īstenojis tiesības saņemt kompensāciju no pārziņa, nepietiek, lai šādu pieprasījumu kvalificētu kā “pārmērīgu”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-159" title="page-22">
      2) Regulas 2016/679 82. panta 1. punkts
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-160" title="page-22">
      jāinterpretē tādējādi, ka
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-161" title="page-22">
      kaitējums, kas datu subjektam nodarīts šīs regulas pārkāpuma rezultātā, var būt atlīdzināms pat tad, ja šo kaitējumu nav izraisījusi datu subjekta personas datu apstrāde.
    </p>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">1</a>
</span>) Oriģinālvaloda – franču.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-2" href="#c-2">2</a>
</span>) Skat. Basedow, J., EU Private Law – Anatomy of a Growing Legal Order, Intersentia, Kembridža, 2021, 98. un 99. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-3" href="#c-3">3</a>
</span>) Kā piemēru patēriņa kredītlīgumu jomā skat. spriedumu, 2023. gada 21. decembris, BMW Bank u.c. (C‑38/21, C‑47/21 un C‑232/21, EU:C:2023:1014, 280.–282. punkts un tajos minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-4" href="#c-4">4</a>
</span>) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV 2016, L 119, 1. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-5" href="#c-5">5</a>
</span>) Spriedums, 2023. gada 26. oktobris (C‑307/22, turpmāk tekstā – “spriedums FT”, EU:C:2023:811, 31. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-6" href="#c-6">6</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2025. gada 30. aprīlis, Generalstaatsanwaltschaft Frankfurt am Main (Skaidras naudas eksports uz Krieviju) (C‑246/24, EU:C:2025:295, 27. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-7" href="#c-7">7</a>
</span>) Pēc analoģijas attiecībā uz VDAR 57. panta 4. punktu skat. spriedumu, 2025. gada 9. janvāris, Österreichische Datenschutzbehörde (Pārmērīgi pieprasījumi) (C‑416/23, turpmāk tekstā – “spriedums Österreichische Datenschutzbehörde”, EU:C:2025:3, 33. un 48. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-8" href="#c-8">8</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 22. jūnijs, Pankki S (C‑579/21, EU:C:2023:501, 59. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-9" href="#c-9">9</a>
</span>) Šajā ziņā skat. ģenerāladvokāta Ž. Rišāra Delatūra (J. Richard de la Tour) secinājumus lietā Österreichische Datenschutzbehörde (Pārmērīgi pieprasījumi) (C‑416/23, EU:C:2024:701, 62. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-10" href="#c-10">10</a>
</span>) Spriedums, 2025. gada 27. februāris, Dun &amp; Bradstreet Austria u.c. (C‑203/22, EU:C:2025:117, 54. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-11" href="#c-11">11</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumu FT (47. punkts) un spriedumu Österreichische Datenschutzbehörde (38. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-12" href="#c-12">12</a>
</span>) Minētā sprieduma 31. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-13" href="#c-13">13</a>
</span>) Minētā sprieduma 31. un 32. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-14" href="#c-14">14</a>
</span>) Minētā sprieduma 18. un 23. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-15" href="#c-15">15</a>
</span>) Spriedums FT (35.–51. punkts un it īpaši 38., 43., 50. un 51. punkts). Šo interpretāciju Tiesa apstiprināja rīkojumā, 2024. gada 27. maijs, Addiko Bank (C‑312/23, EU:C:2024:458) par kādas bankas atteikumu nosūtīt saviem klientiem, no kuriem daži plāno iesniegt sūdzību vai celt prasību tiesā pret šo banku, viņu kredītdokumentu kopijas.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-16" href="#c-16">16</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumu Österreichische Datenschutzbehörde (50. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-17" href="#c-17">17</a>
</span>) Tiesa sprieduma Österreichische Datenschutzbehörde 48. punktā pēc analoģijas jau ir piemērojusi sprieduma FT 31. punktā sniegto interpretāciju.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-18" href="#c-18">18</a>
</span>) Par norādi uz valsts tiesu skat. spriedumu, 2023. gada 12. janvāris, Österreichische Post (Informācija par personas datu saņēmējiem) (C‑154/21, EU:C:2023:3, 50. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-19" href="#c-19">19</a>
</span>) Spriedums Österreichische Datenschutzbehörde (49. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-20" href="#c-20">20</a>
</span>) Lietās privāttiesību jomā skat., piemēram, spriedumus, 2023. gada 21. decembris, BMW Bank u.c. (C‑38/21, C‑47/21 un C‑232/21, EU:C:2023:1014, 284. un 285. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra) un 2024. gada 19. septembris, Matmut (C‑236/23, EU:C:2024:761, 54. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-21" href="#c-21">21</a>
</span>) Skat. manus secinājumus lietā Matmut (C‑236/23, EU:C:2024:560, 67. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-22" href="#c-22">22</a>
</span>) Spriedums Österreichische Datenschutzbehörde (50. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-23" href="#c-23">23</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumu Österreichische Datenschutzbehörde (56. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-24" href="#c-24">24</a>
</span>) Skat. it īpaši spriedumu, 2023. gada 4. maijs, Österreichische Datenschutzbehörde un CRIF (C‑487/21, EU:C:2023:369, 33.–35. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-25" href="#c-25">25</a>
</span>) Proti, ja datu subjekti pārmērīgi izmanto piekļuves tiesības vienīgi ar nolūku pārzinim radīt kaitējumu vai ja persona iesniedz pieprasījumu, bet vienlaikus piedāvā to atsaukt apmaiņā pret kāda veida labumu no pārziņa; skat. Pamatnostādnes Nr. 01/2022 par datu subjektu tiesībām. Piekļuves tiesības, versija 2.1, pieņemtas 2023. gada 28. martā, https://www.edpb.europa.eu/our-work-tools/our-documents/guidelines/guidelines-012022-data-subject-rights-right-access_lv, 188. un 190. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-26" href="#c-26">26</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumu Österreichische Datenschutzbehörde (51.–57. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-27" href="#c-27">27</a>
</span>) Skat. arī piemērus, kas minēti Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas Pamatnostādnēs Nr. 01/2022 par datu subjektu tiesībām. Piekļuves tiesības, versija 2.1, pieņemtas 2023. gada 28. martā, https://www.edpb.europa.eu/our‑work‑tools/our‑documents/guidelines/guidelines‑012022‑data‑subject‑rights‑right‑access_lv, 13., 185., 188. un 190. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-28" href="#c-28">28</a>
</span>) Mans izcēlums.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-29" href="#c-29">29</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 4. maijs, Österreichische Post (Nemateriālais kaitējums saistībā ar personas datu apstrādi) (C‑300/21, EU:C:2023:370, 32.–34. punkts), un nesenāko spriedumu, 2024. gada 4. oktobris, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (C‑507/23, EU:C:2024:854, 24. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-30" href="#c-30">30</a>
</span>) Šajā ziņā skat. manus secinājumus apvienotajās lietās X un Visser (C‑360/15 un C‑31/16, EU:C:2017:397, 132. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-31" href="#c-31">31</a>
</span>) Sprieduma, 2023. gada 4. maijs, Österreichische Post (Nemateriālais kaitējums saistībā ar personas datu apstrādi) (C‑300/21, EU:C:2023:370) 36. punktā Tiesa atzina, ka “VDAR 82. panta 2. punktā, kurā konkretizēts regulējums par atbildību, kuras princips ir noteikts minētā panta 1. punktā, ir pārņemti trīs nosacījumi, kas ir nepieciešami, lai rastos tiesības uz kompensāciju, proti, personas datu apstrāde, kura veikta, pārkāpjot VDAR normas, kaitējums, kas nodarīts datu subjektam, un cēloņsakarība starp šo nelikumīgo apstrādi un šo kaitējumu” (mans izcēlums). Šī interpretācija ir pārņemta 2024. gada 4. oktobra sprieduma Agentsia po vpisvaniyata (C‑200/23, EU:C:2024:827) 159. punktā. Skat. arī spriedumu, 2023. gada 21. decembris, Krankenversicherung Nordrhein (C‑667/21, EU:C:2023:1022, 92.–97. punkts), kas nešķiet nošķiram VDAR pārkāpumu no apstrādes, kas veikta, pārkāpjot minēto regulu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-32" href="#c-32">32</a>
</span>) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (1995. gada 24. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV 1995, L 281, 31. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-33" href="#c-33">33</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. ģenerāladvokāta M. Kamposa Sančesa‑Bordonas [M. Campos Sánchez‑Bordona] secinājumus lietā Österreichische Post (Nemateriālais kaitējums saistībā ar personas datu apstrādi) (C‑300/21, EU:C:2022:756, 41. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-34" href="#c-34">34</a>
</span>) Spriedums, 2023. gada 21. decembris, Krankenversicherung Nordrhein (C‑667/21, EU:C:2023:1022, 94. un 95. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-35" href="#c-35">35</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2024. gada 11. jūlijs, Meta Platforms Ireland (Pārstāvības prasība) (C‑757/22, EU:C:2024:598, 40. un 42. punkts, kā arī 59.–64. punkts), kurā Tiesa prasību par to, ka datu subjekta tiesību pārkāpumam jābūt notikušam “apstrādes rezultātā”, interpretēja, ņemot vērā celtās pārstāvības prasības preventīvo funkciju. Skat. arī spriedumu, 2023. gada 4. maijs, Österreichische Post (Nemateriālais kaitējums saistībā ar personas datu apstrādi) (C‑300/21, EU:C:2023:370, 39. punkts), saskaņā ar kuru “[VIII nodaļā] ietvertajā VDAR 77. un 78. pantā ir paredzēti tiesību aizsardzības līdzekļi, kas izmantojami, vēršoties vai nu uzraudzības iestādē, vai pret šo iestādi, apgalvota šīs regulas pārkāpuma gadījumā [..]”.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-36" href="#c-36">36</a>
</span>) Skat. nesenāko spriedumu, 2025. gada 30. aprīlis, Inspektorat kam Visshia sadeben savet (C‑313/23, C‑316/23 un C‑332/23, EU:C:2025:303, 136. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-37" href="#c-37">37</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. Martini, M., “Article 79”, DSGVO BDSG, no: Paal, B. P., un Pauly, D. A. (red.), 3. izd., Minhene, 2021, 22.a punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-38" href="#c-38">38</a>
</span>) Proti, nosacījums, ka datu subjekta personas datiem jābūt bijušiem apstrādātiem.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-39" href="#c-39">39</a>
</span>) Skat. nesenāko spriedumu, 2025. gada 3. aprīlis, Ministerstvo zdravotnictví (Juridiskas personas pārstāvja dati) (C‑710/23, EU:C:2025:231, 27. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-40" href="#c-40">40</a>
</span>) Kā pamatoti norādīja iesniedzējtiesa un Komisija, datu subjekta personas datu apstrāde, lai atbildētu uz piekļuves pieprasījumu, kas iesniegts saskaņā ar VDAR 15. pantu, ir likumīga šīs regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta un 6. panta 3. punkta izpratnē neatkarīgi no tā, vai pārzinis jau ir vai nav apstrādājis šā subjekta datus. Proti, iepriekš minēto tiesību normu izpratnē šī apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu uz pārzini saskaņā ar Savienības tiesībām attiecināmu juridisku pienākumu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-41" href="#c-41">41</a>
</span>) Attiecībā uz VDAR 79. pantu skat. Martini, M., “Article 79”, DSGVO BDSG, no: Paal, B. P., un Pauly, D. A. (red.), 3. izd., Minhene, 2021, 22.a punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-42" href="#c-42">42</a>
</span>) Spriedums, 2024. gada 4. oktobris, Agentsia po vpisvaniyata (C‑200/23, EU:C:2024:827, 142. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-43" href="#c-43">43</a>
</span>) Skat. it īpaši spriedumus, 2023. gada 4. maijs, Österreichische Post (Nemateriālais kaitējums saistībā ar personas datu apstrādi) (C‑300/21, EU:C:2023:370, 32.–36. punkts); 2024. gada 20. jūnijs, PS (Nepareiza adrese) (C‑590/22, EU:C:2024:536, 33. punkts), un 2025. gada 4. septembris, Quirin Privatbank (C‑655/23, EU:C:2025:655, 62. un 64. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-44" href="#c-44">44</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumus, 2023. gada 14. decembris, Gemeinde Ummendorf (C‑456/22, EU:C:2023:988, 18. punkts); 2024. gada 20. jūnijs, Scalable Capital (C‑182/22 un C‑189/22, EU:C:2024:531, 44. punkts), un 2024. gada 4. oktobris, Agentsia po vpisvaniyata (C‑200/23, EU:C:2024:827, 149. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-45" href="#c-45">45</a>
</span>) Spriedums, 2024. gada 20. jūnijs, Scalable Capital (C‑182/22 un C‑189/22, EU:C:2024:531, 46. punkts).</p>
</body>
</html>
