EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 28.7.2025

COM(2025) 137 final/2

2025/0071(COD)

ADDENDUM
This document replaces COM(2025)137 final of 28/03/2025
Addition of cross-reference to linked SWD(2025)237 final
Concerns all language versions.
The text should read as follows:

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko attiecībā uz konkrētiem tirgus noteikumiem un nozares atbalsta pasākumiem, kuri piemērojami vīna nozarē un aromatizētiem vīna produktiem, groza Regulas (ES) Nr. 1308/2013, (ES) 2021/2115 un (ES) Nr. 251/2014

{SWD(2025) 237 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.    PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•    Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Lai gan Savienība joprojām ir pasaules līdere vīna ražošanas, patēriņa un eksporta vērtības ziņā, sociālās un demogrāfiskās pārmaiņas ietekmē patērētā vīna daudzumu, kvalitāti un veidus. Vīna patēriņš Savienībā pastāvīgi samazinās un ir sasniedzis zemāko līmeni pēdējo trīs desmitgažu laikā, bet tradicionālos Savienības vīnu eksporta tirgus skar patēriņa samazināšanās tendences un ģeopolitiski faktori, kas kopā vairo eksporta modeļu nestabilitāti.

Turklāt, ņemot vērā vīna nozares neaizsargātību pret klimata pārmaiņām, ražošana kļūst neparedzama. Tā kā tas noved pie pārāk liela piedāvājuma, kas rada spiedienu uz cenām, vīnkopjiem ir mazāki ienākumi, ko ieguldīt savā uzņēmējdarbībā, un mazas finanšu rezerves, uz ko tie var paļauties gadījumos, ja viņu reģionu piemeklē kāds no postošajiem laikapstākļu notikumiem, kuri kļūst aizvien biežāki un nereti ir lokāli.

Lai apspriestu šīs problēmas un apzinātu iespējas, ko Savienības vīna nozare varētu izmantot, tika izveidota Augsta līmeņa grupa vīna politikas jautājumos (“ALG”). ALG sastāvā bija Savienības dalībvalstu lauksaimniecības ministriju ģenerāldirektori, un pirmajā sanāksmē arī lielāko ieinteresēto personu organizāciju pārstāvji tika aicināti iepazīstināt ar savu situācijas analīzi. Diskusijās galvenā uzmanība tika pievērsta tam, kā labāk palīdzēt nozarei pārvarēt pašreizējās strukturālās problēmas, pārvaldot ražošanas potenciālu, uzlabojot konkurētspēju un izpētot jaunas tirgus iespējas. Pēc četrām sanāksmēm grupa 2024. gada decembrī apstiprināja dokumentu, kurā bija sniegti politikas ieteikumi 1 . Ieinteresētās personas un EP deputāti Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas (“AGRI komiteja”) 2025. gada 13. janvāra sanāksmē kopumā atzinīgi novērtēja šos ieteikumus.

Ņemot vērā pozitīvo reakciju uz ALG ieteikumiem, tagad tiek gaidīts, ka vissteidzamāk īstenojamie nozarei specifiskie ieteikumi pēc iespējas drīzāk tiks iestrādāti tiesību aktu priekšlikumos, lai palīdzētu vīna nozarei stāties pretī nopietnajām problēmām un kļūt konkurētspējīgākai. Ja Komisija nerīkosies ātri, situācija pasliktināsies vēl vairāk, radot neatgriezeniskas sekas daudzos lauku apvidos, kuros tiks pamesti vīna dārzi un zudīs izaugsmes un nodarbinātības iespējas.

•    Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Regulā (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, ir paredzēti noteikumi par vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu, kuri ar šo priekšlikumu tiks grozīti saskaņā ar ALG ieteikumiem par ražošanas potenciāla pārvaldību, dodot dalībvalstīm iespēju vieglāk mazināt vai novērst ražošanas jaudas pārpalikuma risku noteiktos apgabalos un tirgus segmentos. Ar šo ierosināto regulu tiek grozīti arī pašlaik spēkā esošie marķēšanas noteikumi, lai atvieglotu tādu vīna produktu ražošanu, kuros ir zemāks spirta saturs, un lai patērētājus par iegādātā vīna īpašībām varētu informēt jaunos veidos.

Arī Regula (ES) Nr. 251/2014 par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu un marķējumu tiek grozīta, lai ņemtu vērā Regulas (ES) Nr. 1308/2013 grozījumus attiecībā uz vīniem ar zemāku spirta saturu un atļautu ražot aromatizētus vīna produktus uz šādu vīnu ar zemāku spirta saturu bāzes. Lai nodrošinātu, ka patērētāji tiek pareizi informēti par aromatizētu vīna produktu ar zemāku spirta saturu īpašībām, arī marķēšanas noteikumi tiek grozīti saskaņā ar vīnkopības produktu marķēšanas noteikumiem.

Ar šo priekšlikumu tiek grozīta arī Regula (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, ar mērķi dot dalībvalstīm iespēju efektīvi pārstrukturēt vīna dārzus tā, lai izvairītos no ražošanas palielināšanas, kā ieteikusi ALG. Turklāt ražotāju grupas, kas pārvalda aizsargātus cilmes vietas nosaukumus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, varēs saņemt atbalstu vīna tūrisma attīstīšanai savā reģionā un tiks pagarināts maksimālais atbalsta ilgums noieta veicināšanas un komunikācijas darbībām, ko veic trešās valstīs. Lai stiprinātu sadarbību vīna nozarē, noteiktām investīcijām, ko veic ražotāju organizācijas, tiks piemērota Savienības finansiālās palīdzības maksimālā likme. Lai palīdzētu ražotājiem mazināt klimata pārmaiņas un tām pielāgoties, dalībvalstīm tiks dota iespēja palielināt maksimālo Savienības finansiālo palīdzību, ko var sniegt ar šādu mērķi veiktām investīcijām.

Lai maksimāli palielinātu ierosināto politikas pasākumu iedarbīgumu, tie būtu jāīsteno konsekventā valsts stratēģiskajā satvarā. Dalībvalstīm ir jāizvērtē to ietekme, lai nodrošinātu efektivitāti, izmaksu lietderību un ilgtermiņa ieguvumus. Galvenās prioritātes ir tirgus nelīdzsvarotības novēršana, ainavu saglabāšana, nodarbinātības saglabāšana laukos un vīnkopju un vīna ražotāju konkurētspējas uzlabošana.

•    Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Atvieglojot tādu vīna produktu un aromatizētu vīna produktu ražošanu, kuros ir zemāks spirta saturs, šis priekšlikums sniedz patērētājiem iespēju samazināt alkohola patēriņu, neatsakoties no vīna baudīšanas. Iespēja ražotāju grupām, kas pārvalda aizsargātus cilmes vietas nosaukumus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, saņemt atbalstu vīna tūrisma attīstīšanai savā reģionā atbilst mērķim radīt nodarbinātības un izaugsmes iespējas lauku apvidos.

2.    JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•    Juridiskais pamats

Līgums par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 42. panta pirmā daļa un 43. panta 2. punkts.

•    Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Noteikumi, kas jāgroza, lai īstenotu ALG ieteikumus, ir ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes regulās, tāpēc dalībvalstis nevar īstenot minētos ieteikumus, ja Savienības tiesību akti netiek attiecīgi grozīti. Saskaņā ar subsidiaritātes principu vairāki šā priekšlikuma noteikumi dod valstu iestādēm plašāku rīcības brīvību, lai tās varētu ražošanas potenciāla pārvaldību labāk pieskaņot vīna ražošanas reģionu konkrētajai situācijai.

•    Proporcionalitāte

Priekšlikumā iestrādātās politiskās izvēles ir balstītas uz ALG ieteikumiem, kas atspoguļo vienbalsīgi apstiprināto kompromisu, kurš panākts pēc četrām diskusiju kārtām par dažādiem politikas risinājumiem, un visas dalībvalstis tās atbalsta. ALG diskusijas bija balstītas uz padziļinātu analīzi, ko bija veikuši Vīna tirgus novērošanas centra eksperti 2 . Šie eksperti no 2023. gada decembra līdz 2024. gada otrajam ceturksnim trīs īpašās sesijās novērtēja vīna tirgus stāvokli un izpētīja dažādus politikas risinājumus, ar ko varētu novērst pastāvošās problēmas un palīdzēt nozarei izmantot nākotnes potenciālās iespējas. Šis priekšlikums nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu mērķus, uz kuriem jau ir vērsti spēkā esošie grozāmie noteikumi.

•    Juridiskā instrumenta izvēle

Noteikumi, kas jāgroza, lai īstenotu ALG ieteikumus, ir ietverti trīs Eiropas Parlamenta un Padomes regulās. Tāpēc arī izvēlētajam instrumentam jābūt Eiropas Parlamenta un Padomes regulai.

3.    EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•    Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Neattiecas.

•    Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Tā kā iniciatīva ir jāpieņem steidzami, nav plānots ne uzaicinājums iesniegt atsauksmes, ne sabiedriskā apspriešana.

•    Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

ALG ieteikumi tika izstrādāti pēc plašas un padziļinātas diskusijas un analīzes, kas sākās jau pirms ALG izveides un ko vispirms īstenoja kopā ar vīna nozares ekspertiem Tirgus novērošanas centrā un ieinteresētajām personām un pēc tam Augsta līmeņa grupā ar visu dalībvalstu lauksaimniecības ministriju ģenerāldirektoriem. Vienā no ALG sanāksmēm tika aicinātas piedalīties un paust viedokli arī galvenās ieinteresētās personas. Tiesību akta priekšlikuma pamatā ir ALG ieteikumi, kurus ir vienprātīgi apstiprinājušas dalībvalstis, atbalsta ieinteresētās personas un ir atzinīgi novērtējusi AGRI komiteja.

•    Ietekmes novērtējums

Tā kā iniciatīva ir jāpieņem steidzami, ietekmes novērtējums netiks veikts. Iniciatīvas izmaksas un ieguvumi tiks novērtēti dienestu darba dokumentā, kas tiks publicēts trīs mēnešu laikā pēc tās pieņemšanas.

•    Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Šā priekšlikuma mērķis ir līdz minimumam samazināt atbilstības nodrošināšanas izmaksas MVU, papildinot jau pastāvošo iespēju sastāvdaļu sarakstu un paziņojumu par uzturvērtību sniegt elektroniski un tādējādi vienkāršojot tirdzniecību starp Savienības dalībvalstīm. Pašlaik vīna ražotājiem ir apgrūtinoši uz iepakojuma vai tam pievienotas etiķetes ar vārdiem (piemēram, “sastāvdaļas” un/vai “paziņojums par uzturvērtību”) norādīt saiti (piemēram, kvadrātkodu) uz elektroniskajiem līdzekļiem, kur ir sastāvdaļu saraksts un paziņojums par uzturvērtību un šo līdzekļu norādīšanas noteikumi dažādās dalībvalstīs atšķiras. Ar ierosināto regulu Komisija tiks pilnvarota sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādāt noteikumus par vienotu pieeju šai norādīšanai, un šī pieeja samazinās izmaksas un administratīvo slogu, jo īpaši mazajiem ražotājiem, kuri varēs pārdot vīnus dažādās valstīs ar vienu un to pašu marķējumu. Visā Savienībā tiek arī saskaņoti vīnu ar samazinātu spirta saturu tirdzniecības nosaukumi, un tie tiks padarīti skaidrāki, izmantojot patērētājiem saprotamākus terminus.

 •    Pamattiesības

Priekšlikumā ir ievērotas pamattiesības, un tas atbilst principiem, kas jo īpaši ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

4.    IETEKME UZ BUDŽETU

Šim priekšlikumam nav skaitļos izsakāmas ietekmes uz budžetu. Visas izmaiņas Savienības finansiālajā palīdzībā, kas tiek sniegta intervencēm, kuras tiek īstenotas saskaņā ar stratēģisko plānu, tiek veiktas valstīm iedalītā finansējuma robežās.

5.    CITI ELEMENTI

•    Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Ņemot vērā krīzi, ar ko pašlaik saskaras Savienības vīna nozare, pasākumam būtu jāstājas spēkā pēc iespējas drīzāk, izņemot jaunos marķēšanas noteikumus, kas jāpiemēro vēlāk, lai dotu ražotājiem laiku pielāgoties un produktus, kas marķēti saskaņā ar iepriekš piemērojamajiem noteikumiem, varētu turpināt pārdot, līdz krājumi ir izsmelti.

Vīna tirgus novērošanas centrs pastāvīgi uzrauga dažādu vīna veidu piedāvājumu un pieprasījumu Savienības tirgū, un tas sniegs ieskatu tajā, kā attīstās vīnu ar zemu spirta saturu tirgus segments, kura attīstību paredzēts atbalstīt ar šo ierosināto regulu. Vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmas izmaiņu ietekme tiks uzraudzīta to obligāto ikgadējo paziņojumu ietvaros, ko dalībvalstis iesniedz par šīs sistēmas īstenošanu.

•    Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

Neattiecas.

•    Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Ja vīna dārzu izar, vīnkopis var pieprasīt vēlreizējas apstādīšanas atļauju, kas ir derīga trīs gadus (vai sešus gadus, ja vēlreizējā apstādīšana notiek tajā pašā zemes gabalā). ALG ir ieteikusi pagarināt visu vēlreizējas apstādīšanas atļauju derīguma termiņu uz astoņiem gadiem, lai šajā neskaidrajā situācijā vīnkopjiem dotu vairāk laika izpētīt iespēju stādīt šķirnes, kas ir labāk pielāgotas tirgus pieprasījumam vai mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem, vai izmantot jaunus vīna dārzu apsaimniekošanas paņēmienus.

Turklāt, lai mazinātu spiedienu uz vīnkopjiem, būtu jāatceļ administratīvie sodi, ko piemēro, ja vēlreizējas apstādīšanas atļauja netiek izmantota tās derīguma termiņa laikā. Tai pašā laikā ALG piekrita, ka administratīvais sods, ko piemēro, ja netiek izmantotas jaunu stādījumu atļaujas, ir jāsaglabā, lai vīnkopjus, kuriem nav nodoma apstādīt vīna dārzu, atturētu no spekulatīvu pieteikumu iesniegšanas. Tomēr, ņemot vērā pašreizējo vīna pieprasījuma samazināšanos, vīnkopjiem, kuriem vēl ir derīgas, bet neizmantotas jaunu stādījumu atļaujas, kas tiem piešķirtas pirms 2025. gada 1. janvāra, būtu jāļauj līdz noteiktam datumam atteikties no šīm atļaujām, nemaksājot administratīvu sodu, ar mērķi novērst stimulu stādīt vīna dārzus gadījumos, kad varētu nebūt pieprasījuma pēc to saražotā vīna.

Dalībvalstīm jau ir iespēja jaunu stādījumu atļaujām noteikt reģionālus ierobežojumus attiecībā uz konkrētām platībām, kur atļauts ražot vīnus ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, platībām, kur atļauts ražot vīnus ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vai platībām bez ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. Tām būtu arī jādod iespēja ierobežot jaunu stādījumu atļauju izdošanu reģionālā līmenī attiecībā uz konkrētām platībām, kurās piedāvājums ir pārāk liels un kur tiek vai ir tikuši īstenoti valsts vai Savienības pasākumi ar mērķi samazināt piedāvājumu, piemēram, destilācija, priekšlaicīga ražas novākšana vai vīna dārzu izaršana, lai reģionos, kuros piedāvājums jau pārsniedz pieprasījumu, ražošanas potenciāls nepalielinātos vēl vairāk.

Tomēr, ja dalībvalsts nolemj noteikt reģionālus ierobežojumus konkrētām platībām, lai izvairītos no ražošanas potenciāla pārmērīga pieauguma, būtu dalībvalstij arī jāļauj pieprasīt, lai atļaujas, kas piešķirtas platībai, uz kuru attiecas ierobežojums, tiktu izmantotas šajā platībā, citādi pastāv risks pilnīgi izslēgt jaunpienācējus, un tas jaunus dalībniekus un gados jaunus lauksaimniekus atturētu no darbošanās.

Lai gan izarta vīna dārza vēlreizēja apstādīšana nepalielina vīna dārzu kopējo platību, būtu jādod dalībvalstīm iespēja noteikt vēlreizējas apstādīšanas noteikumus, lai labāk pārvaldītu vīna dārzu teritoriālo sadalījumu. Vēlreizējas apstādīšanas atļaujas drīkst izmantot tajā pašā saimniecībā, kur ir veikta izaršana. Tā kā saimniecības vīna dārzi var atrasties dažādos reģionos, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai novērst vīna dārzu pārcelšanu no viena reģiona uz citu, ja sākotnējā ģeogrāfiskajā reģionā ir svarīgi saglabāt vīnkopību sociālekonomisku vai vides apsvērumu dēļ, piemēram, lai saglabātu vīna dārzus nogāzēs un terasēs vai saglabātu ainavu un novērstu augsnes eroziju. Būtu arī jādod dalībvalstīm iespēja noteikt vēlreizējas apstādīšanas atļaujām īpašus nosacījumus, lai veicinātu tādu šķirņu un ražošanas metožu izmantošanu, kas nepalielina vidējo ražas iznākumu.

Ņemot vērā patēriņa samazināšanos, ir ļoti svarīgi uzraudzīt kopējo ražošanas potenciālu, lai nākotnē nodrošinātu tirgus līdzsvaru. Stādīšanas atļauju sistēmas piemērošanai ir šāds mērķis, un tā būtu jāpiemēro visās vīna ražotājās dalībvalstīs, kad ir sasniegta noteikta vīna dārzu platība.

Pēdējos gados arvien aug patērētāju pieprasījums pēc vīnkopības produktiem ar samazinātu spirta saturu. Šādus produktus patērētāji atpazīst pēc tādiem terminiem kā “bez alkohola”, “bezalkoholisks” un “mazalkoholisks”, taču tie dažādās dalībvalstīs tiek reglamentēti atšķirīgi. Patiešām, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem (“Norāžu regula”) 4. panta 4. punktu, ja nav īpašu Savienības noteikumu attiecībā uz uzturvērtības norādēm, kas atsaucas uz zemu alkohola saturu vai alkohola vai enerģētiskās vērtības samazinājumu vai neesību dzērienos, kuri parasti satur alkoholu, var piemērot attiecīgus valsts noteikumus. Tāpēc visā ES ir jāsaskaņo šo terminu izmantošana un jādefinē, uz kādu spirta saturu katrs no tiem attiecas. Tas būtu jāatspoguļo arī vīna produktu marķēšanas noteikumos, lai labāk informētu patērētājus par vīnkopības produktu ar samazinātu spirta saturu īpašībām un ražošanas metodēm un tādējādi Savienības vīna nozare varētu izmantot šīs patērētāju pieprasījuma attīstības radītās iespējas, vienlaikus saglabājot augstus ražošanas kvalitātes standartus.

Lielais patērētāju pieprasījums pēc dzirkstošajiem vīna produktiem ar zemāku spirta saturu vai bezalkoholiskiem dzirkstošajiem vīna produktiem rada nozarei jaunu iespēju, taču spēkā esošie ražošanas noteikumi par dealkoholizāciju rada tehnoloģiskus ierobežojumus to ražošanā. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošajiem noteikumiem vīna produktiem pirms dealkoholizācijas procesa ir jābūt ieguvušiem attiecīgās kategorijas raksturīgās īpašības un sasniegušiem šīs kategorijas minimālo faktisko spirta koncentrāciju. Dealkoholizācijas procesā dzirkstošie vīni zaudē CO2. Tāpēc būtu jāatļauj dzirkstošos un gāzētos vīnus ražot no dealkoholizētiem vai daļēji dealkoholizētiem nedzirkstošajiem vīniem, izmantojot otrējo raudzēšanu vai pievienojot CO2, ar nosacījumu, ka tie tiek marķēti tā, lai nemaldinātu patērētājus.

Iespēja sniegt sastāvdaļu sarakstu un paziņojumu par uzturvērtību elektroniski ir izrādījusies iedarbīgs līdzeklis, kā tirgus dalībniekiem sniegt informāciju patērētājiem, un tai pašā laikā tā atvieglo iekšējā tirgus darbību un vīna eksportu, jo īpaši mazajiem ražotājiem. Tomēr, tā kā noteikumi par elektronisko līdzekļu norādīšanu uz fiziskās etiķetes nav saskaņoti un tāpēc dalībvalstis izmanto atšķirīgus risinājumus, vienotais tirgus ir kļuvis sadrumstalots, un tas ietekmē vīnu pienācīgu tirdzniecību Savienībā. Tāpēc Komisija būtu jāpilnvaro sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādāt noteikumus par to, kā norādīt elektroniskos līdzekļus, kuros sniegta informācija patērētājiem, jo īpaši par to, kā tos norādīt, izmantojot bezvārdu sistēmu, lai līdz minimumam samazinātu izmaksas un administratīvo slogu tirgus dalībniekiem un nodrošinātu vienotu pieeju visā Savienības tirgū, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību patērētājiem nodrošināt informācijas piekļūstamību. Ar šo regulas projektu Komisija tiek pilnvarota arī pielāgot elektroniskās marķēšanas noteikumus jaunām vajadzībām, kuras izriet no straujā un pastāvīgā digitalizācijas progresa un augošā informācijas apjoma, kas būtu jādara piekļūstams patērētājiem.

Dalībvalstīm ir iespēja pieņemt tirdzniecības noteikumus, lai regulētu piedāvājumu vīna nozarē nolūkā uzlabot un stabilizēt kopējā vīna tirgus darbību. Pašreizējā situācijā, kad vērojams strukturāls patēriņa samazinājums un atsevišķos reģionos un tirgus segmentos piedāvājums atkārtoti izrādījies pārāk liels, ir lietderīgi precizēt, ka minētajos noteikumos var norādīt vīnogu maksimālo ražas iznākumu un to, kā pārvaldāmi vīna krājumi. Turklāt vīnkopju pozīcijas stiprināšanā pārtikas piegādes ķēdē un piedāvājuma pielāgošanā tirgus tendencēm liela nozīme var būt ražotāju organizācijām. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu būt arī iespējai tirdzniecības noteikumus vīna nozarē pieņemt, ņemot vērā priekšlikumus, ko pieņēmušas atzītas ražotāju organizācijas vai atzītas starpnozaru organizācijas, ja tās reprezentatīvi pārstāv attiecīgo ekonomisko zonu.

Tirgus nelīdzsvarotības gadījumā dalībvalstīm pašlaik ir atļauts veikt valsts maksājumus vīna ražotājiem par brīvprātīgu vai obligātu vīna destilāciju. Šā priekšlikuma mērķis ir atļaut valsts maksājumus par vēl citiem piedāvājuma pārvaldības instrumentiem – brīvprātīgu priekšlaicīgu ražas novākšanu un produktīvo vīna dārzu brīvprātīgu izaršanu –, ņemot vērā to, cik izmaksu ziņā lietderīgi ir novērst vīna pārpalikumu tirgū tādējādi, ka liekais vīns nemaz netiek saražots. Lai izvairītos no konkurences izkropļojumiem, ir noteikti ierobežojumi valsts maksājumu gada kopsummai, ko dalībvalsts drīkst izmaksāt par destilāciju un priekšlaicīgu ražas novākšanu. Tā kā izaršana ir strukturāls pasākums un rada lielākas izmaksas, valsts maksājumu ierobežojums šim pasākumam tiks noteikts katrā gadījumā atsevišķi, pamatojoties uz konkrētajiem tirgus apstākļiem dalībvalstī un vīna reģionos, kuros šis pasākums tiks īstenots.

Aromatizēti vīna produkti ir vēl viens svarīgs vīnkopības produktu noieta tirgus. Tomēr spēkā esošie tiesību akti neļauj izmantot aromatizētiem vīna produktiem paredzētos tirdzniecības nosaukumus tādiem dzērieniem, kuru spirta saturs ir zemāks par attiecīgās produktu kategorijas minimālo spirta saturu. Tā kā patērētāju pieprasījums pēc inovatīviem alkoholiskajiem dzērieniem ar zemāku faktisko spirta tilpumkoncentrāciju aug, būtu jāatļauj aromatizētus vīna produktus iegūt no dealkoholizētiem vai daļēji dealkoholizētiem vīniem. Lai nodrošinātu, ka patērētāji tiek pareizi informēti par aromatizētu vīna produktu ar zemāku spirta saturu īpašībām, ir lietderīgi iekļaut noteikumus par dealkoholizētu un daļēji dealkoholizētu vīnu marķēšanu, lai šo aromatizēto vīna produktu noformējumā un marķējumā varētu izmantot tos pašus aprakstošos apzīmējumus, kādi lietoti attiecībā uz vīnkopības produktiem ar attiecīgo spirta koncentrāciju. Lai patērētājiem sniegtā informācija būtu skaidrāka, noteikumi, kas attiecas uz aromatizētu vīna produktu paziņojuma par uzturvērtību un sastāvdaļu saraksta elektronisku nodrošināšanu, būtu jāsaskaņo ar noteikumiem, ko piemēro vīnkopības produktiem.

Lai apmierinātu patērētāju jauno pieprasījumu un vajadzību pēc produktu inovācijas, tiek grozītas prasības par aromatizētu vīna produktu kategoriju “Glühwein”, lai atļautu izmantot sārtvīnu. Tajā pašā laikā ir iekļauti noteikumi, kas aizliedz izmantot apzīmējumu “sārtvīna” tāda “Glühwein” marķējumā, kas ražots, kombinējot sarkanvīnu un baltvīnu vai jebkuru no tiem ar sārtvīnu. Ir ieviesta marķēšanas atkāpe, ar kuru tirdzniecības nosaukumu “Glühwein” tiek atļauts izmantot arī tādu alkoholisko dzērienu noformējumā un marķējumā, kuru ražošanā ievērotas “Glühwein” ražošanas prasības, bet kuru galvenā sastāvdaļa ir augļu vīns, nevis vīnkopības produkti, ar mērķi apmierināt patērētāju pieprasījumu pēc šādiem produktiem.

Vīna dārzu pārstrukturēšanu un pārveidošanu var atbalstīt kopējās lauksaimniecības politikas (“KLP”) stratēģisko plānu satvarā. Lai panāktu līdzsvaru starp dalībvalstu vajadzību nodrošināt vīna dārzu efektīvu pārstrukturēšanu un nepieciešamību izvairīties no ražošanas pieauguma, kas varētu novest pie pārmērīga piedāvājuma, dalībvalstīm būs atļauts noteikt nosacījumus pārstrukturēšanas un pārveidošanas intervenču īstenošanai, lai izvairītos no ražas pieauguma un tātad arī ražošanas palielināšanās vīna dārzos, uz kuriem attiecas šāda veida intervences.

Lai attīstītu vīna tūrismu vīna reģionos ar aizsargātiem nosaukumiem un aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ražotāju grupas, kas pārvalda aizsargātus cilmes vietas nosaukumus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, nu varēs gūt labumu no intervencēm, kas veicina vīna tūrismu ražošanas reģionos.

Ieinteresētās personas un dalībvalstis ir vairākkārt norādījušas, ka pašreizējais maksimālais trīs gadu termiņš atbalstam, ko piešķir noieta veicināšanas un komunikācijas darbībām trešās valstīs saistībā ar noieta tirgu konsolidēšanu, ir pārāk īss, lai sasniegtu šo mērķi. Tāpēc maksimālais ilgums tiek pagarināts no trim uz pieciem gadiem.

Lai nodrošinātu papildu stimulu sadarbībai vīna nozarē, noteiktām investīcijām, ko veic atzītas ražotāju organizācijas, tiks piemērota tāda pati Savienības finansiālās palīdzības maksimālā likme, kāda jau tiek piemērota mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Lai vēl vairāk palīdzētu ražotājiem mazināt klimata pārmaiņas un tām pielāgoties, dalībvalstis varēs izvēlēties palielināt maksimālo Savienības finansiālo palīdzību, ko var sniegt ar šādu mērķi veiktām investīcijām, līdz 80 % no attiecināmajām investīciju izmaksām.

Lai precizētu nosacījumus, kas piemērojami Savienības finansiālajai palīdzībai, kura tiek sniegta investīcijām inovācijā, ir skaidri noteikts, ka šādu Savienības finansiālo palīdzību nepiešķir grūtībās nonākušiem uzņēmumiem Komisijas paziņojuma “Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai” nozīmē.

2025/0071 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko attiecībā uz konkrētiem tirgus noteikumiem un nozares atbalsta pasākumiem, kuri piemērojami vīna nozarē un aromatizētiem vīna produktiem, groza Regulas (ES) Nr. 1308/2013, (ES) 2021/2115 un (ES) Nr. 251/2014

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 42. panta pirmo daļu un 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 3 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 4 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Lai gan Savienība joprojām ir pasaules līdere vīna ražošanas, patēriņa un eksporta vērtības ziņā, sociālās un demogrāfiskās pārmaiņas ietekmē patērētā vīna daudzumu, kvalitāti un veidus. Vīna patēriņš Savienībā ir sasniedzis zemāko līmeni pēdējo trīs desmitgažu laikā, bet tradicionālos Savienības vīnu eksporta tirgus skar patēriņa samazināšanās tendences un ģeopolitiski faktori, kas kopā vairo eksporta modeļu nestabilitāti. Turklāt, ņemot vērā vīna nozares neaizsargātību pret klimata pārmaiņām, ražošana kļūst neparedzama. Tā kā tā dēļ piedāvājums ir pārāk liels un noved pie cenu samazinājuma, vīnkopjiem ir mazāki ienākumi, ko ieguldīt savā uzņēmējdarbībā, un mazas finanšu rezerves, uz ko tie var paļauties gadījumos, ja viņu reģionu piemeklē kāds no postošajiem laikapstākļu notikumiem, kuri kļūst aizvien biežāki un nereti ir lokāli.

(2)Lai apspriestu šīs problēmas un apzinātu iespējas, ko Savienības vīna nozare varētu izmantot, tika izveidota Augsta līmeņa grupa vīna politikas jautājumos (“ALG”). Tā sprieda par to, kā labāk palīdzēt nozarei pārvarēt pašreizējās strukturālās problēmas, pārvaldot ražošanas potenciālu, uzlabojot konkurētspēju un izpētot jaunas tirgus iespējas. Pēc četrām sanāksmēm ALG apstiprināja dokumentu, kurā bija sniegti politikas ieteikumi 5 .

(3)Lai sniegtu vislabāko iespējamo atbalstu vīna ražotājiem, kas saskaras ar iepriekš minētajām problēmām, ir lietderīgi vissteidzamāk īstenojamos ALG ieteikumus atspoguļot tiesiskajā regulējumā, ko piemēro vīniem un aromatizētiem vīna produktiem.

(4)Ņemot vērā pašreizējo vīna pieprasījuma samazināšanos, vīnkopjiem, kuriem ir derīgas pirms 2025. gada 1. janvāra piešķirtas, bet neizmantotas jaunu stādījumu atļaujas vai par atļaujām pārvērstas stādīšanas tiesības, būtu jāļauj atteikties no šīm atļaujām, nemaksājot administratīvu sodu, lai stādīšanas atļauju turētājiem nebūtu stimula stādīt vīna dārzus gadījumos, kad varētu nebūt pieprasījuma pēc to saražotā vīna. Pēc minētā datuma piešķirtu jaunu stādījumu atļauju neizmantošanas gadījumā būtu jāturpina piemērot administratīvo sodu, lai vīnkopjus, kuriem nav nodoma apstādīt vīna dārzu, atturētu no spekulatīvu pieteikumu iesniegšanas.

(5)Runājot par ražošanas potenciāla pārvaldību, būtu jāparedz ilgāks vēlreizējas apstādīšanas atļauju derīguma termiņš, lai dotu ražotājiem vairāk laika izpētīt iespēju stādīt šķirnes, kas ir labāk pielāgotas tirgus pieprasījumam vai mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem, vai izmantot jaunus vīna dārzu apsaimniekošanas paņēmienus. Turklāt, lai mazinātu spiedienu uz vīnkopjiem, nevajadzētu viņiem piemērot administratīvus sodus, ja viņi nolemj neizmantot vēlreizējas apstādīšanas atļauju.

(6)Būtu jādod dalībvalstīm iespēja ierobežot jaunu stādījumu atļauju izdošanu reģionālā līmenī attiecībā uz konkrētām platībām, kurās piedāvājums ir pārāk liels un kur tiek vai ir tikuši īstenoti valsts vai Savienības pasākumi ar mērķi ir samazināt piedāvājumu (t. i., destilācija, priekšlaicīga ražas novākšana vai vīna dārzu izaršana), nolūkā novērst ražošanas potenciāla turpmāku palielināšanos.

(7)Ja dalībvalsts nolemj noteikt reģionālus ierobežojumus konkrētām platībām, lai izvairītos no ražošanas potenciāla pārmērīga pieauguma, ir lietderīgi dalībvalstīm atļaut pieprasīt, lai atļaujas, kas piešķirtas platībai, uz kuru attiecas reģionālais ierobežojums, tiktu izmantotas šajā platībā. Lai labāk ņemtu vērā jaunākās tendences vīna nozarē, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt reģionālos ierobežojumus, ar ko ražošanu konkrētās platībās ierobežo pat līdz 0 %, lai ražošanas potenciālu pielāgotu tirgus pieprasījumam.

(8)Lai gan izarta vīna dārza vēlreizēja apstādīšana nepalielina vīna dārzu kopējo platību, būtu jādod dalībvalstīm iespēja noteikt vēlreizējas apstādīšanas noteikumus, lai labāk pārvaldītu vīna dārzu teritoriālo sadalījumu, piemēram, lai izvairītos no vīna dārzu pārcelšanas uz reģioniem, kuros pastāv tirgus nelīdzsvarotība, vai prom no nogāzēm un terasēm, kur tiem ir svarīga nozīme ainavas saglabāšanā un augsnes erozijas novēršanā. Būtu arī jādod dalībvalstīm iespēja noteikt šķirņu un ražošanas metožu izmantošanas nosacījumus, lai izvairītos no ražas iznākuma pieauguma un nodrošinātu tradicionālo vīnogu šķirņu un ražošanas metožu saglabāšanu.

(9)Lai nodrošinātu samērīgu pieeju stādīšanas atļauju sistēmas piemērošanai, vienlaikus ņemot vērā nopietnos riskus, ko tirgū rada pārmērīgs piedāvājums, ir lietderīgi noteikt apstādīto vīna dārzu hektāru maksimumu, līdz kuram dalībvalstis ir atbrīvotas no pienākuma piemērot stādīšanas atļauju sistēmu.

(10)Pēdējos gados arvien aug patērētāju pieprasījums pēc vīnkopības produktiem ar samazinātu spirta saturu, kurus pašlaik ražo, izmantojot noteiktus Savienībā atļautus dealkoholizācijas paņēmienus. Patērētājiem ir zināmi tādi termini kā “0,0 %”, “bezalkoholisks” un “mazalkoholisks”, kas tiek plaši lietoti, bet dažādās dalībvalstīs tiek reglamentēti atšķirīgi. Tāpēc ir jāsaskaņo šo terminu izmantošana visā Savienībā. Tādēļ būtu jāgroza noteikumi par vīna produktu marķēšanu, lai labāk informētu patērētājus par vīnkopības produktu ar samazinātu spirta saturu īpašībām, vienlaikus saglabājot pienākumu sniegt informāciju par ražošanas metodi – dealkoholizāciju. Tam vajadzētu dot Savienības vīna nozarei iespēju izmantot šīs patērētāju pieprasījuma attīstības radītās iespējas, vienlaikus saglabājot augstus ražošanas kvalitātes standartus.

(11)Lielais patērētāju pieprasījums pēc dzirkstošajiem vīna produktiem ar zemāku spirta saturu vai bezalkoholiskiem dzirkstošajiem vīna produktiem rada nozarei jaunu iespēju. Tomēr spēkā esošie dealkoholizētu vīnu ražošanas noteikumi rada atsevišķus tehnoloģiskus ierobežojumus šo vīnu ražošanā. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošajiem noteikumiem vīna produktiem pirms dealkoholizācijas procesa ir jābūt ieguvušiem attiecīgās kategorijas raksturīgās īpašības un sasniegušiem šīs kategorijas minimālo spirta koncentrāciju, un tas nozīmē, ka dealkoholizētus dzirkstošos vīnus var ražot tikai no dzirkstošajiem vīniem. Taču dealkoholizācijas procesā sākotnējais dzirkstošais vīns zaudē visu CO2. Tāpēc, lai ražotu dzirkstošo vīnu ar zemāku spirta saturu vai bez alkohola, daļēji vai pilnīgi dealkoholizētais vīns, kas ir zaudējis sākotnējo CO2 saturu, ir atkal jāpapildina ar CO2, izmantojot jaunu, atsevišķu procesu. Tāpēc būtu jāatļauj dealkoholizētus dzirkstošos vīnus un dealkoholizētus gāzētos dzirkstošos vīnus tieši ražot no dealkoholizētiem vai daļēji dealkoholizētiem nedzirkstošajiem vīniem, izmantojot otrējo raudzēšanu vai – attiecīgi – pievienojot CO2.

(12)Iespēja sniegt vīna produktu sastāvdaļu sarakstu un paziņojumu par uzturvērtību elektroniski ir izrādījusies iedarbīgs veids, kā tirgus dalībniekiem sniegt svarīgu informāciju patērētājiem, un tai pašā laikā tā atvieglo iekšējā tirgus darbību un vīna eksportu, jo īpaši mazajiem ražotājiem. Tomēr, tā kā noteikumi par to, kā uz iepakojuma vai tam pievienotās etiķetes norādīt elektroniskos līdzekļus, kuros sniegts sastāvdaļu saraksts un/vai paziņojums par uzturvērtību, nav saskaņoti, atšķiras gan tirgus dalībnieku prakse, gan valsts iestāžu noteikumi, un tas ietekmē vīnu pienācīgu tirdzniecību. Lai līdz minimumam samazinātu izmaksas un administratīvo slogu tirgus dalībniekiem un nodrošinātu vienotu pieeju visā Savienības tirgū, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību patērētājiem nodrošināt šādas informācijas piekļūstamību, Komisija būtu jāpilnvaro sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādāt noteikumus par to, kā uz iepakojuma vai tam pievienotās etiķetes saskaņotā veidā norādīt elektroniskos līdzekļus, kuros patērētājiem sniegts sastāvdaļu saraksts un paziņojums par uzturvērtību, tai skaitā par to, kā tos norādīt, izmantojot bezvārdu sistēmu.

(13)Komisija būtu jāpilnvaro pielāgot elektroniskās marķēšanas noteikumus, lai ņemtu vērā jaunas vajadzības, kas izriet no straujā un pastāvīgā digitalizācijas progresa, un dotu iespēju elektroniski norādīt vēl citu obligātu vai patērētājiem svarīgu informāciju.

(14)Dalībvalstīm ir iespēja pieņemt tirdzniecības noteikumus, lai regulētu piedāvājumu vīna nozarē nolūkā uzlabot un stabilizēt kopējā vīna tirgus darbību. Pašreizējā situācijā, kad vērojams strukturāls patēriņa samazinājums un atsevišķos reģionos un tirgus segmentos piedāvājums atkārtoti izrādījies pārāk liels, ir lietderīgi precizēt, ka minētajos noteikumos var norādīt vīnogu maksimālo ražas iznākumu un to, kā pārvaldāmi vīna krājumi. Turklāt vīnkopju pozīcijas stiprināšanā pārtikas piegādē un piedāvājuma pielāgošanā tirgus tendencēm liela nozīme var būt ražotāju organizācijām. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu būt arī iespējai tirdzniecības noteikumus vīna nozarē pieņemt, ņemot vērā priekšlikumus, ko pieņēmušas atzītas ražotāju organizācijas vai atzītas starpnozaru organizācijas, ja tās reprezentatīvi pārstāv attiecīgo ekonomisko zonu vai zonas.

(15)Pašlaik dalībvalstīm var atļaut veikt valsts maksājumus vīna ražotājiem par brīvprātīgu vai obligātu vīna destilāciju. Ņemot vērā to, cik izmaksu ziņā lietderīgi ir novērst produkcijas pārpalikumu tirgū tādējādi, ka liekais vīns nemaz netiek saražots, ir lietderīgi paredzēt arī iespēju pamatotos krīzes gadījumos atļaut dalībvalstīm veikt valsts maksājumus par brīvprātīgu priekšlaicīgu ražas novākšanu un produktīvo vīna dārzu brīvprātīgu izaršanu. Lai izvairītos no konkurences izkropļojumiem, šajā regulā būtu jānosaka ierobežojumi valsts maksājumu gada kopsummai, ko dalībvalsts drīkst izmaksāt par destilāciju un priekšlaicīgu ražas novākšanu. Tā kā izaršana ir strukturāls pasākums un rada lielākas izmaksas, tai noteikt valsts maksājumu maksimālo kopsummu nav lietderīgi. Tomēr dalībvalstīm savā paziņojumā būtu jāpamato valsts maksājumu ierobežojums katrā gadījumā atsevišķi, pamatojoties uz konkrētajiem tirgus apstākļiem dalībvalstī un vīna reģionos, kuros šis pasākums tiks īstenots.

(16)Aromatizēti vīna produkti ir dabisks vīnkopības produktu noieta tirgus. Tomēr Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 251/2014 6 neļauj izmantot aromatizētiem vīna produktiem paredzētos tirdzniecības nosaukumus tādiem dzērieniem, kuru spirta saturs ir zemāks par minētajā regulā noteikto attiecīgās produktu kategorijas minimālo spirta saturu. Ņemot vērā patērētāju augošo pieprasījumu pēc inovatīviem alkoholiskajiem dzērieniem ar zemāku faktisko spirta tilpumkoncentrāciju, būtu jāatļauj laist tirgū dzērienus, kuri iegūti no dealkoholizētiem vai daļēji dealkoholizētiem vīniem, kas ražoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 7 , un kuru noformējumā un marķējumā ir aromatizētiem vīna produktiem paredzēti tirdzniecības nosaukumi.

(17)Lai nodrošinātu, ka patērētāji tiek pareizi informēti par aromatizētu vīna produktu ar zemāku spirta saturu īpašībām, ir lietderīgi iekļaut noteikumus, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 1308/2013 noteikumiem par dealkoholizētu vai daļēji dealkoholizētu vīnu marķēšanu, lai aromatizētie vīna produkti, kas iegūti no dealkoholizētiem vai daļēji dealkoholizētiem vīniem, noformējumā un marķējumā tiktu aprakstīti ar tādiem pašiem apzīmējumiem kā vīnkopības produkti ar attiecīgo spirta koncentrāciju.

(18)Iepriekš minētie jautājumi par to elektronisko līdzekļu norādīšanu, kuros sniegts vīnkopības produktu paziņojums par uzturvērtību un sastāvdaļu saraksts, attiecas arī uz aromatizētajiem vīna produktiem. Tāpēc Komisija būtu jāpilnvaro sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādāt noteikumus par elektronisko līdzekļu norādīšanu uz aromatizēto vīna produktu iepakojuma vai tam pievienotās etiķetes. Vienkāršības un skaidrības labad šiem noteikumiem vajadzētu būt tādiem pašiem kā tiem, ko piemēro vīnkopības produktiem.

(19)Lai apmierinātu jaunas patērētāju prasības un vajadzību pēc produktu inovācijas, būtu jāgroza noteikumi par aromatizētu vīna produktu kategorijas “Glühwein” ražošanu un marķēšanu, lai atļautu izmantot sārtvīnu. Tajā pašā laikā būtu jāaizliedz izmantot terminu “sārtvīna” tāda “Glühwein” noformējumā un marķējumā, kas ražots, kombinējot sarkanvīnu un baltvīnu vai jebkuru no tiem ar sārtvīnu. To pašu iemeslu dēļ ir lietderīgi arī noteikt atkāpi, ar kuru tirdzniecības nosaukumu “Glühwein” tiek atļauts izmantot arī tādu alkoholisko dzērienu noformējumā un marķējumā, kuru ražošanā ievērotas “Glühwein” ražošanas prasības, bet kuru galvenā sastāvdaļa ir augļu vīns, nevis vīnkopības produkti.

(20)Lai attīstītu vīna tūrismu vīna reģionos ar aizsargātiem nosaukumiem un aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ir lietderīgi atļaut ražotāju grupām, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1143 8 pārvalda aizsargātus cilmes vietas nosaukumus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, gūt labumu no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/2115 9 58. panta 1. punkta pirmās daļas i) apakšpunktā minētā veida intervencēm.

(21)Lai panāktu līdzsvaru starp dalībvalstu vajadzību nodrošināt vīna dārzu efektīvu pārstrukturēšanu un nepieciešamību izvairīties no ražošanas pieauguma, kas varētu novest pie pārmērīga piedāvājuma, būtu dalībvalstīm jāatļauj noteikt nosacījumus Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētās vīna dārzu pārstrukturēšanas un pārveidošanas īstenošanai. Šo nosacījumu mērķim vajadzētu būt novērst ražas pieaugumu un tādējādi arī ražošanas palielināšanos vīna dārzos, uz kuriem attiecas šāda veida intervences.

(22)Lai pielāgotos tirgus tendencēm un izmantotu efektīvas tirgus iespējas, atbalsta maksimālais ilgums noieta veicināšanas un komunikācijas darbībām, ko veic trešās valstīs saistībā ar noieta tirgu konsolidēšanu, būtu jāpagarina no trim uz pieciem gadiem.

(23)Lai stiprinātu sadarbību vīna nozarē, Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajām investīcijām, ko veic ražotāju organizācijas, kuras atzītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, būtu jāpiemēro Savienības finansiālās palīdzības maksimālā likme, kas noteikta Regulas (ES) 2021/2115 59. panta 2. punktā un kas jau tiek piemērota mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK 10 nozīmē.

(24)Lai vēl vairāk palīdzētu ražotājiem mazināt klimata pārmaiņas un tām pielāgoties, ir lietderīgi dot dalībvalstīm iespēju palielināt maksimālo Savienības finansiālo palīdzību, ko var sniegt ar šādu mērķi veiktām investīcijām, līdz 80 % no attiecināmajām investīciju izmaksām.

(25)Turklāt ir jāprecizē, ka, tāpat kā Savienības finansiālo palīdzību Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajām investīcijām, arī Savienības finansiālo palīdzību tās pašas regulas 58. panta 1. punkta pirmās daļas e) apakšpunktā minētajām inovācijām nevajadzētu piešķirt grūtībās nonākušiem uzņēmumiem Komisijas paziņojuma “Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai” nozīmē.

(26)Tādēļ Regulas (ES) Nr. 1308/2013, (ES) Nr. 251/2014 un (ES) 2021/2115 būtu attiecīgi jāgroza.

(27)Lai ražotājiem dotu laiku pielāgoties jaunajām prasībām par vīnkopības produktu ar zemu spirta saturu apzīmēšanu, minētās jaunās prasības būtu jāsāk piemērot 18 mēnešus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Ir lietderīgi arī paredzēt pārejas noteikumus, lai vīnkopības produktus, kas marķēti pirms jauno prasību piemērošanas, varētu turpināt laist tirgū, līdz krājumi ir izsmelti,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants
Regulas (ES) Nr. 1308/2013 grozījumi

Regulu (ES) Nr. 1308/2013 groza šādi:

(1)regulas 62. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Šā panta 1. punktā minētās atļaujas, kas ir piešķirtas saskaņā ar 64. un 68. pantu, ir derīgas trīs gadus, sākot no dienas, kad tās ir piešķirtas. Ražotājam, kas nav izmantojis saskaņā ar 64. vai 68. pantu piešķirto atļauju tās derīguma termiņā, piemēro administratīvus sodus, kā paredzēts 90.a panta 4. punktā.

Atkāpjoties no pirmās daļas, ražotājiem, kam ir derīgas atļaujas, kuras piešķirtas saskaņā ar 64. un 68. pantu pirms 2025. gada 1. janvāra, nepiemēro 90.a panta 4. punktā minēto administratīvo sodu, ja tie pirms atļaujas derīguma termiņa beigām, bet ne vēlāk kā 2026. gada 31. decembrī informē kompetentās iestādes, ka tie neplāno izmantot savu atļauju.

Atļaujas, kas piešķirtas saskaņā ar 66. pantu par pārstādīšanu, ir derīgas astoņus gadus, sākot no dienas, kad tās ir piešķirtas. Ražotājiem, kas nav izmantojuši saskaņā ar 66. pantu piešķirtu atļauju tās derīguma termiņā, nepiemēro 90.a panta 4. punktā minēto administratīvo sodu.”;

(2)regulas 63. pantu groza šādi:

(a)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Dalībvalstis var:

a) valsts mērogā piemērot zemāku procentuālo vērtību nekā procentuālā vērtība, kas noteikta 1. punktā;

   b) ierobežot atļauju izdošanu reģionālā mērogā attiecībā uz konkrētām platībām, kur atļauts ražot vīnus ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, platībām, kur atļauts ražot vīnus ar aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, vai platībām bez ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm;

c) ierobežot atļauju izdošanu reģionālā līmenī attiecībā uz jauniem stādījumiem konkrētās platībās, kur pamatotos krīzes gadījumos ir īstenoti valsts vai Savienības pasākumi, kas attiecas uz vīna destilāciju, priekšlaicīgu ražas novākšanu vai stādījumu izaršanu.

Šā punkta c) apakšpunktā minētā “priekšlaicīgā ražas novākšana” ir nenogatavojušos vīnogu ķekaru pilnīga iznīcināšana vai nolasīšana, tādējādi attiecīgās platības ražu samazinot līdz nullei, bet ne ražas nenovākšana, kas izpaužas kā tirgojamu vīnogu nenolasīšana parastā audzēšanas cikla beigās. Dalībvalstis, kuras ierobežo jaunu stādījumu atļauju izdošanu reģionālā līmenī saskaņā ar pirmās daļas b) vai c) apakšpunktu, var pieprasīt, lai šādas atļaujas tiktu izmantotas minētajos reģionos.”;

(b)panta 3. punkta pirmās daļas ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“3. Visi 2. punktā minētie ierobežojumi ir ieguldījums ražošanas potenciāla pielāgošanā tirgus pieprasījumam, un tos pamato ar vienu vai vairākiem no šādiem konkrētiem pamatojumiem:”;

(3)regulas 66. panta 3. punktam pievieno šādu otro daļu:

“Dalībvalsts var arī paredzēt, ka 1. punktā minētās pārstādīšanas atļaujas piešķir ar vienu vai vairākiem no šādiem nosacījumiem:

a) atļauju izmanto tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā, kurā atradušies attiecīgie izartie vīnogulāji, ja nepieciešamību saglabāt vīnkopību minētajā ģeogrāfiskajā apgabalā pamato sociālekonomiski vai vides apsvērumi,

b) izmanto tikai tādas šķirnes un ražošanas metodes, kas nepalielina vidējo ražas iznākumu salīdzinājumā ar izartajiem vīnogulājiem, vai tikai konkrētā reģiona tradicionālās šķirnes un ražošanas metodes, ja attiecīgā izartā platība atrodas ražošanas reģionā, ko dalībvalsts ir atzinusi par tādu, kurā ir strukturāla tirgus nelīdzsvarotība, vai

c) atļauju neizmanto citā ražošanas reģionā, kas nav reģions, kur atrodas izartā platība, ja dalībvalsts šo citu ražošanas reģionu ir atzinusi par tādu, kurā ir strukturāla tirgus nelīdzsvarotība.”;

(4)regulas 67. pantu aizstāj ar šādu:

“67. pants.
De minimis noteikumi

Šajā nodaļā izveidotā vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēma netiek piemērota dalībvalstīs, kur vismaz trijos no pieciem iepriekšējiem tirdzniecības gadiem vīna dārzu platība nav bijusi lielāka par 10 000 ha. Ja dalībvalstī šis nosacījums vairs netiek izpildīts, vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu šajā dalībvalstī piemēro no tā tirdzniecības gada sākuma, kas seko gadam, kurā nosacījums vairs nav izpildīts.”;

(5)regulas 119. panta 1. punktu groza šādi:

(a)punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a) vīnkopības produkta kategorijas apzīmējums saskaņā ar VII pielikuma II daļu. Vīnkopības produktu kategorijām, kas definētas VII pielikuma II daļas 1. punktā un 4.–9. punktā, ja visam produktam vai tā daļai ir veikta dealkoholizācija saskaņā ar VIII pielikuma I daļas E iedaļu, kategorijas apzīmējumam pievieno:

i) terminu “bezalkoholisks”, ja produkta faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 0,5 %; to papildina ar norādi “0,0 %”, ja produkta faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 0,05 %;

ii) terminu “mazalkoholisks”, ja produkta faktiskā spirta tilpumkoncentrācija pārsniedz 0,5 % un ir par vismaz 30 % mazāka nekā kategorijas minimālā faktiskā spirta koncentrācija pirms dealkoholizācijas.”;

(b)pievieno šādu k) apakšpunktu:

“k) vīnkopības produktiem, kas minēti a) apakšpunkta otrajā teikumā, apzīmējums “ražots dealkoholizējot”.”;

(6)regulas 122. panta 1. punkta d) apakšpunktam pievieno šādus punktus:

“v) šīs regulas 119. panta 4. un 5. punktā minēto elektronisko līdzekļu norādīšanu uz iepakojuma vai tam pievienotās etiķetes, tai skaitā to norādīšanu ar piktogrammu vai simbolu, nevis vārdiem;

vi) elektroniski sniegtās informācijas formu un izkārtojumu, lai vienkāršotu tās noformējumu, pielāgotu to tehnoloģiju attīstībai nākotnē vai Savienības vai valsts tiesību aktos noteiktām jaunām prasībām par patērētājiem svarīgu informāciju vai lai uzlabotu patērētāju piekļuvi.”;

(7)regulas 167. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“1. Lai uzlabotu un stabilizētu kopējā tirgus darbību attiecībā uz vīniem, arī vīnogām, misām un vīniem, no kuriem tie iegūti, ražotājas dalībvalstis var noteikt tirdzniecības noteikumus, lai regulētu piedāvājumu, tai skaitā noteikt maksimālo ražas iznākumu un noteikumus par krājumu pārvaldību. Dalībvalstis ņem vērā priekšlikumus, ko pieņēmušas ražotāju organizācijas, kuras atzītas saskaņā ar 152. un 154. pantu, vai starpnozaru organizācijas, kuras atzītas saskaņā ar 157. un 158. pantu, ja saskaņā ar 164. panta 3. punktu tiek uzskatīts, ka šīs organizācijas reprezentatīvi pārstāv vīna nozari ekonomiskajā zonā vai zonās, kur paredzēts piemērot noteikumus.”;

(8)regulas 216. pantu groza šādi:

(a)virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Valsts maksājumi par vīna destilāciju, priekšlaicīgu ražas novākšanu vai izaršanu pamatotos krīzes gadījumos”;

(b)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Dalībvalstis var veikt valsts maksājumus vīna ražotājiem par brīvprātīgu vai obligātu vīna destilāciju, brīvprātīgu priekšlaicīgu ražas novākšanu un produktīvu vīna dārzu brīvprātīgu izaršanu pamatotos krīzes gadījumos.

Šajā pantā minētā “priekšlaicīgā ražas novākšana” ir nenogatavojušos vīnogu ķekaru pilnīga iznīcināšana vai nolasīšana, tādējādi attiecīgās platības ražu samazinot līdz nullei, bet ne ražas nenovākšana, kas izpaužas kā tirgojamu vīnogu nenolasīšana parastā audzēšanas cikla beigās.

Pirmajā daļā minētie maksājumi nepārsniedz produkta izmaksas – attiecīgā gadījumā – un attiecīgās darbības izmaksas, kam pieskaitīts stimuls, kurš mudina iesaistīties šādā krīzes risināšanas darbībā.

Kopējā maksājumu summa, kas dalībvalstī katrā attiecīgajā gadā pieejama valsts maksājumiem par destilāciju un priekšlaicīgu ražas novākšanu, nepārsniedz 20 % no kopējiem līdzekļiem, kas katrai dalībvalstij pieejami attiecīgajā gadā un noteikti Regulas (ES) 2021/2115 VII pielikumā.”;

(c)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Dalībvalstis, kuras vēlas izmantot 1. punktā minētos valsts maksājumus, iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu paziņojumu. Dalībvalstis savos paziņojumos pamato pasākuma piemērotību, tā ilgumu, atbalsta summas un citus nosacījumus, pamatojoties uz konkrētajiem tirgus apstākļiem dalībvalstī un vīna reģionos, kuros šis pasākums tiks īstenots.

Komisija, nepiemērojot 229. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru, lemj par pasākuma summas, ilguma un citu nosacījumu apstiprināšanu un to, vai drīkst veikt maksājumus vīna ražotājiem.”;

(d)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Komisija var saskaņā ar 227. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko papildina šo pantu, izklāstot noteikumus par minimālajām prasībām, kurām jābūt izpildītām, lai konstatētu, ka pastāv krīzes situācija, un par valsts maksājumu aprēķināšanu.”;

(9)regulas VII pielikuma II daļas ievadfrāzei pievieno šādu otro daļu:

“Vīnkopības produktus, kas pieder pie 4. un 7. punktā minētajām kategorijām, var iegūt arī, veicot 1. punktā minēto dealkoholizēto vai daļēji dealkoholizēto vīnu otrējo raudzēšanu vai – attiecīgi – pievienojot tiem oglekļa dioksīdu.”

2. pants
Regulas (ES) Nr. 251/2014 grozījumi

Regulu (ES) Nr. 251/2014 groza šādi:

(1)regulas 3. pantam pievieno šādu punktu:

“5. Atkāpjoties no minimālajām spirta koncentrācijas robežvērtībām, kas katrai produktu kategorijai noteiktas 2. punkta g) apakšpunktā, 3. punkta g) apakšpunktā, 4. punkta f) apakšpunktā un II pielikumā, aromatizētajiem vīna produktiem var būt zemāka faktiskā spirta tilpumkoncentrācija, ja tie ir iegūti no vīnkopības produktiem, kam ir veikta pilnīga vai daļēja dealkoholizācija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VIII pielikuma I daļas E iedaļu.”;

(2)regulas 5. pantam pievieno šādu punktu:

“1.a Ja aromatizētie vīna produkti ir iegūti no vīnkopības produktiem, kam veikta pilnīga vai daļēja dealkoholizācija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VIII pielikuma I daļas E iedaļu, to tirdzniecības nosaukumus papildina ar tiem pašiem terminiem, kas noteikti minētajiem vīnkopības produktiem Regulas (ES) Nr. 1308/2013 119. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrajā teikumā un 119. panta 1. punkta k) apakšpunktā, ar tādiem pašiem nosacījumiem.”;

(3)regulas 6.a pantam pievieno šādu punktu:

“4.a Lai ņemtu vērā aromatizētā vīna nozares specifiskās iezīmes, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 34. panta 2. punktu, lai papildinātu šo regulu, pieņemot noteikumus par:

a) šā panta 2. un 3. punktā minēto elektronisko līdzekļu norādīšanu uz iepakojuma vai tam pievienotās etiķetes, tai skaitā to norādīšanu ar piktogrammu vai simbolu, nevis vārdiem;

b) elektroniski sniegtās informācijas formu un izkārtojumu, lai vienkāršotu tās noformējumu, pielāgotu to tehnoloģiju attīstībai nākotnē vai Savienības vai valsts tiesību aktos noteiktām jaunām prasībām par patērētājiem svarīgu informāciju vai lai uzlabotu patērētāju piekļuvi.”;

(4)regulas II pielikuma B daļas 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8) Glühwein

Aromatizēts vīna dzēriens:

–kas iegūts tikai no sarkanvīna vai baltvīna, vai sārtvīna vai to kombinācijas,

–kas aromatizēts galvenokārt ar kanēli vai krustnagliņām, vai tiem abiem un

–kam faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 7 tilp. %.

Neskarot ūdens daudzumu, kas izriet no I pielikuma 2. punkta piemērošanas, ūdens pievienošana ir aizliegta.

Ja to izgatavo no baltvīna, tirdzniecības nosaukumu “Glühwein” papildina ar vārdiem, kuri norāda, ka tas ir baltvīns, piemēram, “baltvīna”.

Ja to izgatavo tikai no sārtvīna, tirdzniecības nosaukumu “Glühwein” papildina ar vārdiem, kuri norāda, ka tas ir sārtvīns, piemēram, “sārtvīna”. Tomēr vārdu “sārtvīna” neizmanto, ja “Glühwein” ir iegūts, kombinējot sarkanvīnu ar baltvīnu vai jebkuru no šiem vīniem ar sārtvīnu.

Atkāpjoties no šīs regulas 5. panta 1. un 3. punkta, tirdzniecības nosaukumu “Glühwein” drīkst izmantot tādu alkoholisko dzērienu noformējumā un marķējumā, kas ražoti saskaņā ar iepriekš minētajām prasībām, bet iegūti no raudzētiem dzērieniem, kuri iegūti no citiem augļiem, nevis vīnogām. Šādā gadījumā tirdzniecības nosaukums “Glühwein” jāpapildina ar vārdiem, kas norāda, ka tas ir iegūts no augļu vīna, vai ar vienu no šiem terminiem: “Heidelbeer-Glühwein”, “Apfel-Glühwein” vai “Frucht-Glühwein”.”

3. pants
Regulas (ES) 2021/2115 grozījumi

Regulu (ES) 2021/2115 groza šādi:

(1)regulas 58. panta 1. punktu groza šādi:

(a)punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“i) darbības, kuras veic starpnozaru organizācijas, ko dalībvalstis saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzinušas vīna nozarē, vai ražotāju grupas, kas pārvalda aizsargātus cilmes vietas nosaukumus un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1143*, un kuru mērķis ir uzlabot Savienības vīnadārzu reputāciju, popularizējot vīna tūrismu ražošanas reģionos;

_______________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1143 (2024. gada 11. aprīlis) par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vīnam, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un lauksaimniecības produktiem, kā arī garantētu tradicionālo īpatnību produktiem un lauksaimniecības produktu fakultatīviem kvalitātes apzīmējumiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1308/2013, (ES) 2019/787 un (ES) 2019/1753 un atceļ Regulu (ES) Nr. 1151/2012 (OV L, 2024/1143, 23.4.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1143/oj ).”;

(b)aiz pirmās daļas pievieno šādu otro daļu:

“Piemērojot pirmās daļas a) apakšpunktu, dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos var noteikt īpašus agronomiskus, vīnkopības vai jebkādus citus nosacījumus, kas nodrošina, ka pēc šķirņu nomaiņas, vīnadārza vietas maiņas, vīnadārza vēlreizējas apstādīšanas vai vīnadārza apsaimniekošanas paņēmienu uzlabošanas raža vīnadārzā, uz kuru attiecas šā veida intervences, nepalielinās.”;

(c)otrā daļa kļūst par trešo daļu, un to aizstāj ar šādu:

“Pirmās daļas k) punkts attiecas tikai uz vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai uz vīniem ar norādi uz vīnogu šķirni. Pārdošanas veicināšanas un komunikācijas darbības, kuru mērķis ir noieta tirgu konsolidēšana, ierobežo līdz maksimāli piecu gadu laikposmam, kas nav pagarināms, un tās attiecas vienīgi uz Savienības kvalitātes shēmām, kas aptver cilmes vietas nosaukumus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.”;

(2)regulas 59. pantu groza šādi:

(a)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Savienības finansiālā palīdzība par 58. panta 1. punkta pirmās daļas b) punktā minētajām investīcijām nepārsniedz:

a) 50 % no attiecināmajām investīciju izmaksām mazāk attīstītajos reģionos;

b) 40 % no attiecināmajām investīciju izmaksām visos reģionos, izņemot mazāk attīstītos reģionus;

c) 75 % no attiecināmajām investīciju izmaksām tālākajos reģionos;

d) 65 % no attiecināmajām investīciju izmaksām Egejas jūras nelielajās salās.

Savienības finansiālo palīdzību tās maksimālajā apmērā, kas paredzēts pirmajā daļā, piešķir tikai mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tādā nozīmē, kādā tie definēti Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK**, un ražotāju organizācijām, kas atzītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013. Tomēr to var piešķirt jebkuram uzņēmumam tālākajos reģionos un Egejas jūras nelielajās salās.

Attiecībā uz uzņēmumiem, uz kuriem neattiecas Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 2. panta 1. punkts un kuros ir mazāk nekā 750 darbinieku vai kuru gada apgrozījums ir mazāks par 200 miljoniem EUR, izņemot ražotāju organizācijas, kas atzītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, šā punkta pirmajā daļā noteikto Savienības finansiālās palīdzības maksimālo apmēru samazina uz pusi.

Atkāpjoties no pirmās daļas, Savienības finansiālo palīdzību 58. panta 1. punkta pirmās daļas b) punktā minētajām investīcijām, ja tās saistītas ar 57. panta b) punktā noteikto mērķi dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un centienos pielāgoties tām, drīkst palielināt līdz 80 % no attiecināmajām investīciju izmaksām.

Savienības finansiālo palīdzību nepiešķir grūtībās nonākušiem uzņēmumiem tādā nozīmē, kādā tie definēti Komisijas paziņojumā “Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai”***.

_______________________

** Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo uzņēmumu un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reco/2003/361/oj ).

*** OV C 249, 31.7.2014., 1. lpp., ELI: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52014XC0731(01) .”;

(b)panta 4. punktam pievieno šādu daļu:

“Tomēr Savienības finansiālo palīdzību 58. panta 1. punkta pirmās daļas m) punktā minētajām investīcijām, ja tās saistītas ar 57. panta b) punktā noteikto mērķi dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un centienos pielāgoties tām, drīkst palielināt līdz 80 % no attiecināmajām investīciju izmaksām.”;

(c)panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.    Savienības finansiālā palīdzība par 58. panta 1. punkta pirmās daļas e) punktā minētajām inovācijām nepārsniedz:

a) 50 % no attiecināmajām investīciju izmaksām mazāk attīstītajos reģionos;

b) 40 % no attiecināmajām investīciju izmaksām visos reģionos, izņemot mazāk attīstītos reģionus;

c) 80 % no attiecināmajām investīciju izmaksām tālākajos reģionos;

d) 65 % no attiecināmajām investīciju izmaksām Egejas jūras nelielajās salās.

Savienības finansiālo palīdzību tās maksimālajā apmērā, kas paredzēts pirmajā daļā, piešķir tikai mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tādā nozīmē, kādā tie definēti Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK, un ražotāju organizācijām, kas atzītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013. Tomēr to var piešķirt jebkuram uzņēmumam tālākajos reģionos un Egejas jūras nelielajās salās.

Attiecībā uz uzņēmumiem, uz kuriem neattiecas Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 2. panta 1. punkts un kuros ir mazāk nekā 750 darbinieku vai kuru gada apgrozījums ir mazāks par 200 miljoniem EUR, izņemot ražotāju organizācijas, kas atzītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, šā punkta pirmajā daļā noteikto Savienības finansiālās palīdzības maksimālo apmēru samazina uz pusi.

Atkāpjoties no pirmās daļas, Savienības finansiālo palīdzību 58. panta 1. punkta pirmās daļas e) punktā minētajām investīcijām, ja tās saistītas ar 57. panta b) punktā noteikto mērķi dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un centienos pielāgoties tām, drīkst palielināt līdz 80 % no attiecināmajām investīciju izmaksām.

Savienības finansiālo palīdzību nepiešķir grūtībās nonākušiem uzņēmumiem tādā nozīmē, kādā tie definēti Komisijas paziņojumā “Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai”.”

4. pants
Pārejas noteikums

Vīnkopības produktus, kas marķēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 119. panta 1. punkta a) apakšpunkta otro teikumu pirms [konkrēts datums – 18 mēneši no spēkā stāšanās dienas], drīkst turpināt laist tirgū, līdz krājumi ir izsmelti.

5. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tomēr 1. panta 5. punktu piemēro no [konkrēts datums – 18 mēneši no spēkā stāšanās dienas].

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU UN DIGITĀLAIS PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS3

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums3

1.2.Attiecīgā politikas joma3

1.3.Mērķi3

1.3.1.Vispārīgie mērķi3

1.3.2.Konkrētie mērķi3

1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme3

1.3.4.Snieguma rādītāji3

1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:4

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums4

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks4

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.4

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas4

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem5

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums5

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums6

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes6

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI8

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi8

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma8

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums8

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu8

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)8

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi9

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME10

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas10

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām12

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām12

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta12

3.2.1.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem17

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām22

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām24

3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta24

3.2.3.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem24

3.2.3.3.Kopējās apropriācijas24

3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības25

3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta25

3.2.4.2.Finansētas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem26

3.2.4.3.Kopējās cilvēkresursu vajadzības26

3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām28

3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu28

3.2.7.Trešo personu iemaksas28

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem29

4.Digitālā dimensija29

4.1.Digitālās vajadzības30

4.2.Dati30

4.3.Digitālie risinājumi31

4.4.Sadarbspējas novērtējums31

4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi32

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.    Attiecīgā politikas joma 

1.3.    Mērķi

1.3.1.    Vispārīgie mērķi

1.3.2.    Konkrētie mērķi

1.3.3.    Paredzamie rezultāti un ietekme

–ES vīna nozare turpina būt globālā līdere vīna tirgū,

–ir atjaunots līdzsvars starp vīna ražošanas potenciālu un pieprasījuma tendencēm, kas vērojamas iekšzemes un starptautiskajos tirgos,

–dalībvalstis var pieņemt pasākumus, ar ko var elastīgāk risināt problēmas un grūtības,

–lauksaimniekiem un ražotāju organizācijām tiek piemērots elastīgāks politikas satvars, kas tiem ļauj pieņemt tirgus tendencēm atbilstošus lēmumus,

–uzlabojas ES vīna nozares spēja uzlabot savu pozīciju jaunietekmes un jaunos tirgos un dažādot ienākumu avotus,

–ES vīna nozare spēj labāk stāties pretī neskaidrajiem apstākļiem, kas ietekmē tirgu, tai skaitā klimata pārmaiņām.

1.3.4.    Snieguma rādītāji

1.4.    Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz: 

 jaunu darbību 

 jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 11  

 esošas darbības pagarināšanu 

 vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību

1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 

1.5.1.    Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.    ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.    Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.    Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.    Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.    Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums

 Ierobežots ilgums

    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

    Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam

 Beztermiņa

·Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

·pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.    Plānotās budžeta izpildes metodes 12  

 Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

· ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

·    ko veic izpildaģentūras.

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

· trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

· starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

· Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Investīciju fondam;

· Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

· publisko tiesību subjektiem;

· privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

· dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas;

· tiesību subjektiem vai personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas kopējās ārpolitikas un drošības politikas darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā;

·tiesību subjektiem, kas ir iedibināti kādā dalībvalstī un ko reglamentē kādas dalībvalsts privāttiesības vai Savienības tiesību akti, un kas ir tādi, kuriem saskaņā ar nozaru noteikumiem var uzticēt Savienības līdzekļu vai budžeta garantiju īstenošanu, ciktāl šādus tiesību subjektus kontrolē publisko tiesību subjekti vai privāttiesību subjekti, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, un ciktāl tiem ir kontrolējošo subjektu sniegtas pienācīgas finanšu garantijas solidāras atbildības veidā vai līdzvērtīgas finanšu garantijas, kurām attiecībā uz katru pasākumu var tikt noteikts maksimums, kas atbilst Savienības atbalsta maksimālajai summai.

Piezīmes

2.    PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 

2.1.    Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma 

2.2.1.    Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.    Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.    Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī) 

2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 

3.    PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 

3.1.    Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas 

–Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Izdevumu veids	Iemaksas
	Nr.	Dif./nedif. 13	no EBTA valstīm 14	no kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm 15	no citām trešām valstīm	citi piešķirtie ieņēmumi
3	[08.02.02.03] Nozariskās intervences, kas ietvertas KLP stratēģiskajos plānos, – vīna nozare	Dif./nedif.	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ
	[XX.YY.YY.YY]	Dif./nedif.	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ
	[XX.YY.YY.YY]	Dif./nedif.	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ

–Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Izdevumu veids	Iemaksas
	Nr.	Dif./nedif.	no EBTA valstīm	no kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm	no citām trešām valstīm	citi piešķirtie ieņēmumi
	[XX.YY.YY.YY]	Dif./nedif.	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ
	[XX.YY.YY.YY]	Dif./nedif.	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ
	[XX.YY.YY.YY]	Dif./nedif.	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ

3.2.    Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām 

3.2.1.    Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām 

·    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

·    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

3.2.1.1.    Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Nr.

AGRI ĢD			2024.	2025.	2026.	2027.	KOPĀ DFS (2021–2027)
			gads	gads	gads	gads
Darbības apropriācijas
Budžeta pozīcija	Saistības	(1a)					0,000
	Maksājumi	(2a)					0,000
Budžeta pozīcija	Saistības	(1b)					0,000
	Maksājumi	(2b)					0,000
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 16
Budžeta pozīcija		(3)					0,000
KOPĀ apropriācijas AGRI ĢD	Saistības	=1a+1b+3	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
	Maksājumi	=2a+2b+3	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

Obligāta tabula

			2024.	2025.	2026.	2027.	KOPĀ DFS (2021–2027)
			gads	gads	gads	gads
KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	(4)	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
	Maksājumi	(5)	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6)	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas	Saistības	=4+6	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
<….> IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas	Maksājumi	=5+6	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

AGRI ĢD				2024.	2025.	2026.	2027.	KOPĀ DFS (2021–2027)
				gads	gads	gads	gads
 Cilvēkresursi				0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
 Citi administratīvie izdevumi				0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
KOPĀ <…….> ĢD	Apropriācijas			0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
<…….> ĢD				2024.	2025.	2026.	2027.	KOPĀ DFS (2021–2027)
				gads	gads	gads	gads
 Cilvēkresursi				0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
 Citi administratīvie izdevumi				0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
KOPĀ <…….> ĢD	Apropriācijas			0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas		(Saistību summa = maksājumu summa)		0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

		2024.	2025.	2026.	2027.	KOPĀ DFS (2021–2027)
		gads	gads	gads	gads
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas	Saistības	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
1.–7. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas	Maksājumi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

3.2.2.    Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām (nav jāaizpilda decentralizētajām aģentūrām)

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un iznākumus 

2024. gads

2025. gads

2026. gads

2027. gads

KOPĀ

IZNĀKUMI

Veids 17

Vidējās izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Kopējais daudzums

Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 18 …

– Iznākums

– Iznākums

– Iznākums

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2…

– Iznākums

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2

KOPSUMMAS

3.2.3.    Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām 

·    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

·    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS	2024.	2025.	2026.	2027.	KOPĀ 2021.–2027. gadā
	gads	gads	gads	gads
7. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Citi administratīvie izdevumi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
Cilvēkresursi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Pārējie administratīvie izdevumi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
KOPĀ	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

3.2.4.    Aplēstās cilvēkresursu vajadzības 

·    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

·    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

3.2.4.1.    Finansētas no apstiprinātā budžeta

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu (FTE)

APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS		2024.	2025.	2026.	2027.
		gads	gads	gads	gads
 Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
20 01 02 01 (Galvenais birojs un Komisijas pārstāvniecības)		0	0	0	0
20 01 02 03 (ES delegācijas)		0	0	0	0
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība)		0	0	0	0
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība)		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)		0	0	0	0
• Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu FTE)
20 02 01 (AC, END, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)		0	0	0	0
20 02 03 (AC, AL, END un JPD ES delegācijās)		0	0	0	0
Administratīvā atbalsta pozīcija [XX.01.YY.YY]	– galvenajā birojā	0	0	0	0
	– ES delegācijās	0	0	0	0
01 01 01 02 (AC, END – netiešā pētniecība)		0	0	0	0
01 01 01 12 (AC, END – tiešā pētniecība)		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas – 7. izdevumu kategorija		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas – ārpus 7. izdevumu kategorijas		0	0	0	0
KOPĀ		0	0	0	0

3.2.5.    Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām

Obligāti: nākamajā tabulā būtu jāiekļauj priekšlikumā/iniciatīvā ietverto ar digitālajām tehnoloģijām saistīto investīciju labākā aplēse.

Izņēmuma kārtā, ja tas vajadzīgs priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanai, attiecīgajā pozīcijā būtu jānorāda 7. izdevumu kategorijas apropriācijas.

Apropriācijas 1.–6. izdevumu kategorijā būtu jāatspoguļo kā “Politikas IT izdevumi darbības programmām”. Šie izdevumi attiecas uz darbības budžetu, kas izmantojams, lai atkārtoti izmantotu / pirktu / izstrādātu IT platformas/instrumentus, kas ir tieši saistīti ar iniciatīvas īstenošanu, un uz saistītajām investīcijām (tādām kā licences, pētījumi, datu glabāšana utt.). Šajā tabulā sniegtajai informācijai būtu jāatbilst 4. iedaļā “Digitālā dimensija” sniegtajai informācijai.

KOPĀ digitālās un IT apropriācijas	2024.	2025.	2026.	2027.	KOPĀ DFS (2021–2027)
	gads	gads	gads	gads
7. IZDEVUMU KATEGORIJA
IT izdevumi (korporatīvie)	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
Politikas IT izdevumi darbības programmām	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
KOPĀ	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

3.2.6.    Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

·    pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

·    jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

·    jāpārskata DFS

3.2.7.    Trešo personu iemaksas 

Priekšlikums/iniciatīva:

·    neparedz trešo personu līdzfinansējumu

·    paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

	2024. gads	2025. gads	2026. gads	2027. gads	Kopā
Norādīt līdzfinansētāju struktūru
KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas

3.3.    Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem 

·    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

·    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

(3)pašu resursus

    citus ieņēmumus

    izdevumu pozīcijām piešķirtos ieņēmumus

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija:	Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 19
		2024. gads	2025. gads	2026. gads	2027. gads
…………. pants

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

4.    Digitālā dimensija

4.1.    Digitālās vajadzības

Atsauce uz prasību Prasības apraksts Dalībnieks, kuru prasība skar vai uz kuru tā attiecas Augsta līmeņa procesi Kategorija 1. panta 6. punkts Komisija ir pilnvarota paredzēt noteikumus par regulas 119. pantā definētās obligātās informācijas elektronisku norādīšanu marķējumā — Komisija — Ieinteresētās personas — Plaša sabiedrība Vīnkopības produktu marķēšana Digitālais risinājums 2. panta 3. punkts Tas pats, kas minēts iepriekš, bet attiecībā uz aromatizētiem vīna produktiem — Ieinteresētās personas — Plaša sabiedrība Aromatizētu vīna produktu marķēšana Digitālais risinājums

4.2.    Dati

Ar ierosinātajiem noteikumiem: a) Komisija tiek pilnvarota izdot noteikumus, ar ko papildina spēkā esošos noteikumus par tādas noteiktas obligātas informācijas elektronisku norādīšanu marķējumā, kuru vīna nozarē tirgus dalībnieki sniedz patērētājiem (1. panta 6. punkts); personas datu aizsardzība jau ir aplūkota spēkā esošajā regulā un neietilpst šīs regulas darbības jomā; b) noteikumi, kas attiecas uz aromatizētu vīna produktu paziņojuma par uzturvērtību un sastāvdaļu saraksta elektronisku norādīšanu marķējumā, tiek saskaņoti ar noteikumiem, ko piemēro vīnkopības produktiem (2. panta 3. punkts). Saskaņotība ar Eiropas Datu stratēģiju Saskaņā ar ES Datu stratēģiju, izmantojot deleģētās pilnvaras attiecībā uz vīnkopības un vīna produktu elektronisko marķēšanu, tiks saskaņoti noteikumi par patērētājiem elektroniski sniegtās informācijas norādīšanu, tādējādi nodrošinot vienotu pieeju visā Savienības tirgū. Galu galā šāda pieeja ļaus izmantot vienas un tās pašas etiķetes visā Eiropas Savienībā, un tas sniegs labumu iedzīvotājiem un patērētājiem. Konkrētie elementi, kas attiecas tieši uz saskaņotību ar Eiropas Datu stratēģiju, būtu jānovērtē katrā gadījumā atsevišķi ikreiz, kad pilnvaras tiek izmantotas. Saskaņotība ar vienreizējas iesniegšanas principu Neattiecas. Uz publiskās pārvaldes iestādēm tas neattiecas. Datu plūsmas Neattiecas.

4.3.    Digitālie risinājumi

Digitālais risinājums: pilnvarojuma sniegšana attiecībā uz obligātu marķējuma informāciju, kas sniegta elektroniski. Atsauce uz prasībām: 1. panta 6. punkts. Komisija var izstrādāt deleģētos aktus, lai noteiktu kopīgu veidu, kā uz vīnkopības produktu iepakojuma vai etiķetes norāda elektroniskos līdzekļus, kuros patērētājiem sniegta obligātā informācija, kā arī lai vajadzības gadījumā noteikumus par elektronisko marķēšanu pielāgotu turpmākai tehnoloģiju attīstībai (piemēram, stingrākas prasības par tās elektroniskās informācijas sniegšanu, ko tirgus dalībnieki sniedz cits citam vai patērētājiem). Šajā saistībā jauni noteikumi uzlabotu digitālo etiķešu piekļūstamību un saprotamību visā ES, samazinot izmaksas tirgus dalībniekiem un palielinot skaidrību patērētājiem. Atbildīgā struktūra: Eiropas Komisija (attiecībā uz pilnvarojumu); ekonomikas dalībnieki (attiecībā uz īstenošanu). Digitālais risinājums: noteikums, kas ļauj obligāto marķējuma informāciju norādīt elektroniski. Atsauce uz prasībām: 2. panta 3. punkts. Uz aromatizētiem vīna produktiem attiecināmie noteikumi par elektronisko līdzekļu norādīšanu tiktu saskaņoti ar noteikumiem vīna nozarē, izveidojot nozarēm kopīgu sistēmu. Tajos tiktu atspoguļoti šādi galvenie spēkā esošie obligātie noteikumi, kas attiecas uz vīnu: tirgus dalībnieki var sniegt noteiktu obligātu informāciju (sastāvdaļu sarakstu, paziņojumu par uzturvērtību) uz fiziskās etiķetes vai ar elektroniskiem līdzekļiem, kas norādīti uz iepakojuma vai tam pievienotās etiķetes. Šajā sistēmā nedrīkst ne vākt, ne izsekot lietotāju datus un nedrīkst sniegt informāciju tirgvedības nolūkos. Atbildīgā struktūra: ekonomikas dalībnieki. Pašlaik politikas iniciatīvā nav paredzēta MI tehnoloģiju izmantošana norādītajam digitālajam risinājumam.

4.4.    Sadarbspējas novērtējums

Politikas iniciatīvā noteiktās prasības neattiecas uz digitālajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem.

4.5.    Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi

1. panta 6. punkts: Komisija pieņem deleģētos aktus, kad to uzskata par nepieciešamu (konkrēts termiņš tam nav noteikts). Iesaista dalībvalstis. 2. panta 3. punkts: ar šo noteikumu vīnam piemērojamie noteikumi par elektronisko marķēšanu vienkārši tiek attiecināti arī uz aromatizētajiem vīniem. Iesaista dalībvalstis. Noteikumus īsteno tirgus dalībnieki.

(1)     https://agriculture.ec.europa.eu/document/download/f9ee9420-2b95-4788-8dc2-faa3cfb8171a_en?filename=policy-recommendations-wine-sector-hlg_en.pdf .

(2)     https://agriculture.ec.europa.eu/document/download/83588b14-0c75-43a4-b8ab-c5718bee6b01_en?filename=future-prospects-of-the-eu-wine-sector-june-2024.pdf .

(3)    OV C , , . lpp.

(4)    OV C , , . lpp.

(5)     https://agriculture.ec.europa.eu/document/download/f9ee9420-2b95-4788-8dc2-faa3cfb8171a_en?filename=policy-recommendations-wine-sector-hlg_en.pdf .

(6)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 251/2014 (2014. gada 26. februāris) par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu un marķējumu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1601/91 (OV L 84, 20.3.2014., 14. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/251/oj ).

(7)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/1308/oj ).

(8)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1143 (2024. gada 11. aprīlis) par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vīnam, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un lauksaimniecības produktiem, kā arī garantētu tradicionālo īpatnību produktiem un lauksaimniecības produktu fakultatīviem kvalitātes apzīmējumiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1308/2013, (ES) 2019/787 un (ES) 2019/1753 un atceļ Regulu (ES) Nr. 1151/2012 (OV L, 2024/1143, 23.4.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1143/oj ).

(9)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (OV L 435, 6.12.2021., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/2115/oj ).

(10)    Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (Commission Recommendation of 6 May 2003 concerning the definition of micro, small and medium-sized enterprises) (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reco/2003/361/oj ).

(11)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(12)    Sīkāku informāciju par budžeta izpildes metodēm un atsauces uz Finanšu regulu sk. BUDGpedia tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/corp/budget/financial-rules/budget-implementation/Pages/implementation-methods.aspx .

(13)    Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(14)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(15)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(16)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(17)    Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(18)    Kā aprakstīts 1.3.2. punktā “Konkrētie mērķi”.

(19)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.