EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 17.9.2026
COM(2026) 7001 final
2026/0284(BUD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS
par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, lai sniegtu atbalstu Maltai un Itālijai saistībā ar vētru “Harijs” 2026. gada janvārī un Portugālei un Spānijai pēc vētrām 2026. gada janvārī un februārī
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma konteksts
Šis lēmums attiecas uz Padomes Regulā (EK) Nr. 2012/2002 (turpmāk “ESSF regula”) paredzētā Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (turpmāk “ESSF”) izmantošanu 489 148 220 EUR apmērā, lai sniegtu palīdzību Maltai un Itālijai sakarā ar vētru “Harijs” 2026. gada janvārī un Portugālei un Spānijai pēc vētrām 2026. gada janvārī un februārī.
Šo fonda izmantojumu papildina Lēmums DEC Nr. 16/2026, kurā ierosināts pārvietot vajadzīgo summu no Eiropas Solidaritātes rezerves (turpmāk “ESR”) rezerves pozīcijas uz ESSF darbības budžeta pozīciju gan saistību, gan maksājumu apropriācijās.
2.Informācija un nosacījumi
2.1.Malta – liela dabas katastrofa: vētra “Harijs” 2026. gada janvārī
(1)Malta 2026. gada 10. aprīlī iesniedza pieteikumu finansiālā pabalsta saņemšanai no ESSF, lai finansētu ārkārtas un atjaunošanas darbus pēc vētras “Harijs” 2026. gada janvārī. Malta 2026. gada 15. jūnijā saskaņā ar regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu iesniedza pārskatītu pieteikumu, tostarp atjauninātu aplēsi par kopējiem tiešajiem zaudējumiem.
(2)Pēc pirmajiem katastrofas radītajiem zaudējumiem, kas tika reģistrēti 2026. gada 18. janvārī, Malta 12 nedēļu termiņa laikā iesniedza pieteikumu ESSF pabalstam. Pieteikumā ir ietverta visa informācija, kas vajadzīga saskaņā ar ESSF regulas 4. pantu.
(3)Tā ir dabas katastrofa, un tāpēc uz to attiecas ESSF piemērošanas joma.
(4)Maltas iestādes lēš, ka katastrofas radītie kopējie tiešie zaudējumi ir 132,97 miljoni EUR. Šī summa pārsniedz Maltai noteikto “lielas dabas katastrofas” robežvērtību 0,6 % apmērā no tās nacionālā kopienākuma, kas 2026. gadā bija 121,55 miljoni EUR. Tāpēc saskaņā ar ESSF regulas 2. panta 2. punktu katastrofa ir uzskatāma par “lielu dabas katastrofu”.
(5)Kopējie tiešie zaudējumi ir pamats ESSF finansiālā pabalsta summas aprēķināšanai. Finansiālo pabalstu var izmantot tikai būtiskiem ESSF regulas 3. pantā uzskaitītajiem ārkārtas un atjaunošanas darbiem.
(6)Malta lūdza izmaksāt avansu saskaņā ar ESSF regulas 4.a pantu. Pamatojoties uz sākotnējo novērtējumu, Komisija secināja, ka ESSF avansa maksājuma nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc ar Komisijas 2026. gada 23. jūlija Īstenošanas lēmumu C(2026)5301 tika piešķirts avanss 931 014 EUR apmērā. Avanss Maltai tika izmaksāts 2026. gada 4. augustā.
(7)No 2026. gada 18. līdz 21. janvārim Maltas salas skāra vētra “Harijs”, kas izraisīja spēcīgus vējus, stipras lietusgāzes, paaugstinātu jūras līmeni un viļņu aktivitāti. Šis notikums radīja plašus postījumus Maltā un Gozo, ietekmējot daudzas pašvaldības, jo īpaši piekrastes un ostu teritorijas. Vētra būtiski traucēja pamatpakalpojumu normālu darbību, piemēram, bloķēja ceļus un pārtrauca transporta savienojumus. Tika reģistrēts arī kaitējums lauksaimniecības nozarei, akvakultūrai un zivsaimniecības nozarei.
(8)Maltas iestādes nelūdza palīdzību no Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisma.
(9)Malta lēsa, ka attiecināmās pasākumu izmaksas saskaņā ar ESSF regulas 3. panta 2. punktu ir 73,16 miljoni EUR, un norādīja izmaksas, sadalot tās pa darbu veidiem. Vislielākā izmaksu daļa ir saistīta ar infrastruktūras un iekārtu darba kārtības atjaunošanu enerģētikas, ūdensapgādes, notekūdeņu, telesakaru un transporta jomā, sasniedzot 52,08 miljonus EUR. Otrā lielākā izmaksu daļa 15,91 miljona EUR apmērā ir saistīta ar preventīvās infrastruktūras nodrošināšanu un kultūras mantojuma aizsardzību. Trešā lielākā izmaksu daļa attiecas uz katastrofas skarto teritoriju sakopšanas izmaksām 5,09 miljonu EUR apmērā. Ceturtā lielākā izmaksu daļa ir saistīta ar pagaidu izmitināšanas un glābšanas pakalpojumu izmaksām 0,08 miljonu EUR apmērā.
(10)Malta Plūdu direktīvu 2007/60/EK ir transponējusi ar Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības noteikumiem (S.L. 549.167), saskaņā ar kuriem Enerģētikas un ūdens resursu aģentūra darbojas kā kompetentā iestāde un ir sagatavojusi sākotnējo plūdu riska novērtējumu, iespējamo plūdu postījumu un riska kartes un otro plūdu riska pārvaldības plānu Maltas upju baseina apgabalam.
(11)Pieteikuma iesniegšanas laikā Maltai netika piemērota pārkāpuma procedūra saistībā ar Savienības tiesību aktiem par katastrofas veidu.
2.2.Itālija – reģionāla mēroga dabas katastrofa: vētra “Harijs” 2026. gada janvārī
(1)Itālija 2026. gada 10. aprīlī iesniedza pieteikumu finansiālā pabalsta saņemšanai no ESSF, lai finansētu ārkārtas un atjaunošanas darbus pēc vētras “Harijs” 2026. gada janvārī.
(2)Pēc pirmajiem katastrofas izraisītajiem postījumiem, kas tika reģistrēti 2026. gada 18. janvārī, Itālija iesniedza pieteikumu ESSF pabalsta saņemšanai, ievērojot 12 nedēļu termiņu. Pieteikumā ir ietverta visa informācija, kas vajadzīga saskaņā ar ESSF regulas 4. pantu.
(3)Tā ir dabas katastrofa, un tāpēc uz to attiecas ESSF piemērošanas joma.
(4)Itālijas iestādes iesniedza pieteikumu saskaņā ar ESSF regulas 2. panta 3. punktā noteikto kritēriju “reģionāla dabas katastrofa”, tas ir, dabas katastrofa, kas uz pabalstu tiesīgas valsts NUTS 2. līmeņa reģionā rada tiešus zaudējumus, kuri pārsniedz 1,5 % no minētā reģiona iekšzemes kopprodukta (IKP). Itālijas iestādes lēš, ka katastrofas radītie kopējie tiešie zaudējumi ir 2995,4 miljoni EUR. Saskaņā ar 2. panta 3. punkta trešo daļu gadījumos, kad dabas katastrofa skar vairākus reģionus NUTS 2. līmenī, robežvērtību piemēro minēto reģionu vidējam svērtajam IKP, ko aprēķina, ņemot vērā katra reģiona zaudējumu daļu no kopējiem zaudējumiem. Tiešie zaudējumi, kas izteikti procentos no Kalabrijas, Sardīnijas un Sicīlijas reģiona kopējā svērtā reģionālā IKP, ir 3,256 %. Šī summa pārsniedz 1,5 % no vidējā svērtā reģionālā IKP Kalabrijas, Sardīnijas un Sicīlijas reģionā.
(5)Kopējie tiešie zaudējumi ir pamats ESSF finansiālā pabalsta summas aprēķināšanai. Finansiālo pabalstu var izmantot tikai būtiskiem ESSF regulas 3. pantā uzskaitītajiem ārkārtas un atjaunošanas darbiem.
(6)Itālija nepieprasīja avansa maksājumu.
(7)Laikposmā no 2026. gada 18. līdz 21. janvārim Sardīnijas, Sicīlijas un Kalabrijas reģionu skāra vētra “Harijs”, kas izraisīja intensīvas un ilgstošas lietusgāzes, spēcīgus vējus un vētru. Visnopietnākais kaitējums tika nodarīts piekrastes teritorijās un gar upēm, kur ūdens līmeņa paaugstināšanās būtiski ietekmēja vairākus aizsprostus. Rezultātā tika evakuēti vairāk nekā tūkstotis cilvēku un simtiem mājokļu tika pasludināti par neapdzīvojamiem. Vētra iznīcināja arī sabiedriskās ēkas, dzelzceļa līnijas, ostu infrastruktūru un autoceļus, kā rezultātā dažas kopienas uz laiku tika izolētas.
(8)Itālijas iestādes nelūdza palīdzību no Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisma.
(9)Itālija lēsa, ka darbu attiecināmās izmaksas saskaņā ar ESSF regulas 3. panta 2. punktu ir 116,66 miljoni EUR, un norādīja izmaksas, sadalot tās pa darbu veidiem. Lielākā izmaksu daļa ir saistīta ar infrastruktūras un iekārtu darba kārtības atjaunošanu enerģētikas, ūdens, notekūdeņu, telesakaru, transporta, veselības aprūpes un izglītības jomā, sasniedzot 93,01 miljonu EUR. Otrā lielākā izmaksu daļa 9,76 miljonu EUR apmērā ir saistīta ar preventīvās infrastruktūras nodrošināšanu un kultūras mantojuma aizsardzību. Trešā lielākā izmaksu daļa attiecas uz katastrofas skarto teritoriju sakopšanas izmaksām 8,67 miljonu EUR apmērā. Ceturtā lielākā izmaksu daļa ir saistīta ar pagaidu izmitināšanas un glābšanas pakalpojumu izmaksām 5,22 miljonu EUR apmērā.
(10)Itālija transponēja Direktīvu 2007/60/EK ar 2010. gada 23. februāra Likumdošanas dekrētu Nr. 49/2010 attiecībā uz Direktīvas 2007/60/EK par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību īstenošanu. Likumdošanas dekrētā Nr. 49/2010 ir noteikts, ka attiecībā uz teritorijām, kas noteiktas saskaņā ar to pašu tiesību aktu, ir jāpieņem iespējamo plūdu postījumu kartes un plūdu riska kartes. Turklāt 2015. gada 22. decembrī tika apstiprināts plūdu riska pārvaldības plāns, kas sadalīts upju baseinu apgabalos.
(11)Pieteikuma iesniegšanas laikā Itālijai netika piemērota pārkāpuma procedūra saistībā ar Savienības tiesību aktiem par katastrofas veidu.
2.3. Portugāle – liela dabas katastrofa: vētras 2026. gada janvārī un februārī
(1)Portugāle 2026. gada 13. aprīlī iesniedza pieteikumu finansiālā pabalsta saņemšanai no ESSF, lai finansētu ārkārtas un atjaunošanas darbus pēc vētrām 2026. gada janvārī un februārī.
(2)Pēc pirmajiem katastrofas izraisītajiem postījumiem, kas tika reģistrēti 2026. gada 22. janvārī, Portugāle iesniedza pieteikumu ESSF pabalsta saņemšanai, ievērojot 12 nedēļu termiņu. Pieteikumā ir ietverta visa informācija, kas vajadzīga saskaņā ar ESSF regulas 4. pantu.
(3)Tā ir dabas katastrofa, un tāpēc uz to attiecas ESSF piemērošanas joma.
(4)Portugāles iestādes lēš, ka katastrofas radītie kopējie tiešie zaudējumi ir 5351,97 miljoni EUR. Šī summa pārsniedz Portugālei noteikto “lielas dabas katastrofas” robežvērtību 0,6 % apmērā no tās nacionālā kopienākuma, kas 2026. gadā bija 1 703,84 miljoni EUR. Tāpēc saskaņā ar ESSF regulas 2. panta 2. punktu katastrofa ir uzskatāma par “lielu dabas katastrofu”.
(5)Kopējie tiešie zaudējumi ir pamats ESSF finansiālā pabalsta summas aprēķināšanai. Finansiālo pabalstu var izmantot tikai būtiskiem ESSF regulas 3. pantā uzskaitītajiem ārkārtas un atjaunošanas darbiem.
(6)Portugāle lūdza izmaksāt avansu saskaņā ar ESSF regulas 4.a pantu. Pamatojoties uz sākotnējo novērtējumu, Komisija secināja, ka ESSF avansa maksājuma nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc ar Komisijas 2026. gada 23. jūlija Īstenošanas lēmumu C(2026)5300 tika piešķirts avanss 65 370 952 EUR apmērā. Avanss Portugālei tika izmaksāts 2026. gada 4. augustā.
(7)Laikposmā no 2026. gada 22. janvāra līdz 15. februārim Portugāle piedzīvoja vairākas spēcīgas vētras, kas izraisīja stiprus vējus, intensīvus nokrišņus, kuri izraisīja postošus plūdus un zemes nogruvumus. Vētras radīja ievērojamus materiālus zaudējumus publiskajā un privātajā infrastruktūrā un iznīcināja daudzus mājokļus. Turklāt tika pārtraukta pamata infrastruktūra un pakalpojumi tādās jomās kā enerģētika, ūdensapgāde, notekūdeņi, transports, veselības aprūpe un izglītība. Katastrofas rezultātā tika evakuēti tūkstošiem cilvēku un gāja bojā 18 cilvēki.
(8)Portugāles iestādes lūdza aktivizēt Zemes novērošanas satelītdatus no programmas Copernicus, lai, izmantojot Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānismu, kartētu applūdušās teritorijas un vētras ietekmes zonu.
(9)Portugāle lēsa, ka darbu attiecināmās izmaksas saskaņā ar ESSF regulas 3. panta 2. punktu ir 1 937,94 miljoni EUR, un norādīja izmaksas, sadalot tās pa darbu veidiem. Lielākā izmaksu daļa ir saistīta ar infrastruktūras un iekārtu darba kārtības atjaunošanu enerģētikas, ūdens, notekūdeņu, telesakaru, transporta, veselības aprūpes un izglītības jomā, sasniedzot 1436,61 miljonu EUR. Otrā lielākā izmaksu daļa attiecas uz katastrofas skarto teritoriju sakopšanas izmaksām 341,5 miljonu EUR apmērā. Trešā lielākā izmaksu daļa 149,56 miljonu EUR apmērā ir saistīta ar preventīvās infrastruktūras nodrošināšanu un kultūras mantojuma aizsardzību. Ceturtā lielākā izmaksu daļa ir saistīta ar pagaidu izmitināšanas un glābšanas pakalpojumu izmaksām 10,27 miljonu EUR apmērā.
(10)Portugāle Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/60/EK transponēja ar 2010. gada 22. oktobrī pieņemto Dekrētlikumu Nr. 115/2010.
(11)Pieteikuma iesniegšanas laikā Portugālei netika piemērota pārkāpuma procedūra saistībā ar Savienības tiesību aktiem par katastrofas veidu.
2.4. Spānija – liela dabas katastrofa: vētras 2026. gada janvārī un februārī
(1)Spānija 2026. gada 17. aprīlī iesniedza pieteikumu finansiālā pabalsta saņemšanai no ESSF, lai finansētu ārkārtas un atjaunošanas darbus pēc vētrām 2026. gada janvārī un februārī.
(2)Pēc pirmajiem katastrofas izraisītajiem zaudējumiem, kas tika reģistrēti 2026. gada 23. janvārī, Spānija 12 nedēļu termiņa laikā iesniedza pieteikumu ESSF pabalstam. Pieteikumā ir ietverta visa informācija, kas vajadzīga saskaņā ar ESSF regulas 4. pantu.
(3)Tā ir dabas katastrofa, un tāpēc uz to attiecas ESSF piemērošanas joma.
(4)Spānijas iestādes lēš, ka katastrofas radītie kopējie tiešie zaudējumi ir 4839,53 miljoni EUR. Šī summa pārsniedz Spānijai noteikto “lielas dabas katastrofas” robežvērtību 3000 miljonu EUR apmērā 2011. gada cenās, kura 2026. gadā bija 4037,61 miljons EUR. Tāpēc saskaņā ar ESSF regulas 2. panta 2. punktu katastrofa ir uzskatāma par “lielu dabas katastrofu”.
(5)Kopējie tiešie zaudējumi ir pamats ESSF finansiālā pabalsta summas aprēķināšanai. Finansiālo pabalstu var izmantot tikai būtiskiem ESSF regulas 3. pantā uzskaitītajiem ārkārtas un atjaunošanas darbiem.
(6)Spānija lūdza izmaksāt avansu saskaņā ar ESSF regulas 4.a pantu. Pamatojoties uz sākotnējo novērtējumu, Komisija secināja, ka ESSF avansa maksājuma nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc ar Komisijas 2026. gada 23. jūlija Īstenošanas lēmumu C(2026)5374 tika piešķirts avanss 37 263 842 EUR apmērā. Avanss Spānijai tika izmaksāts 2026. gada 4. augustā.
(7)No 2026. gada 22. janvāra līdz 14. februārim Spāniju skāra vairākas spēcīgas vētras. Vētras vislielākos postījumus nodarīja Andalūzijas un Estremaduras autonomajā apgabalā. Spēcīgās lietusgāzes kopā ar vētrām izraisīja tūkstošiem cilvēku evakuāciju, vairāk nekā 150 autoceļu slēgšanu un ievērojamus strukturālus bojājumus cilvēku mājokļiem. Turklāt uz ilgu laiku tika pārtraukta elektroenerģijas, ūdens un telekomunikāciju infrastruktūras darbība, kas radīja ievērojamus ekonomiskus zaudējumus un izolēja kopienas.
(8)Spānijas iestādes nelūdza palīdzību no Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisma.
(9)Spānija lēsa, ka attiecināmās pasākumu izmaksas saskaņā ar ESSF regulas 3. panta 2. punktu ir 1801,64 miljoni EUR, un norādīja izmaksas, sadalot tās pa darbu veidiem. Vislielākā izmaksu daļa ir saistīta ar infrastruktūras un iekārtu darba kārtības atjaunošanu enerģētikas, ūdensapgādes, notekūdeņu, telesakaru un transporta jomā, sasniedzot 1585,07 miljonus EUR. Otrā lielākā izmaksu daļa attiecas uz katastrofas skarto teritoriju sakopšanas izmaksām 194,30 miljonu EUR apmērā. Trešā lielākā izmaksu daļa 20,93 miljonu EUR apmērā ir saistīta ar preventīvās infrastruktūras nodrošināšanu un kultūras mantojuma aizsardzību. Ceturtā lielākā izmaksu daļa ir saistīta ar pagaidu izmitināšanas un glābšanas pakalpojumu izmaksām 1,34 miljonu EUR apmērā.
(10)Spānijā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/60/EK tika transponēta ar Karaļa 2007. gada 9. jūlija Dekrētu Nr. 903/2010 par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību.
(11)Pieteikuma iesniegšanas laikā Spānijai netika piemērota pārkāpuma procedūra saistībā ar Savienības tiesību aktiem par katastrofas veidu.
2.5.Secinājums
Ņemot vērā iepriekš sniegtos apsvērumus un iesniegtās informācijas novērtējumu, Komisija secina, ka Maltas, Itālijas, Portugāles un Spānijas iesniegtajos pieteikumos minētās katastrofas atbilst ESSF regulā paredzētajiem nosacījumiem ESSF izmantošanai.
3.Finansēšana
ESSF tika izveidots, pamatojoties uz solidaritātes principu, un tādēļ Komisija izmanto pakāpenisku pieeju fonda atbalsta piešķiršanā. Attiecīgi zaudējumu daļai, kas pārsniedz “lielas dabas katastrofas” robežvērtību ESSF izmantošanai (t. i., 0,6 % no NKI vai 3 miljardus EUR 2011. gada cenās, ņemot vērā mazāko summu; sk. ESSF regulas 2. panta 2. punktu), būtu jāpiemēro lielāka atbalsta intensitāte nekā zaudējumu daļai, kura ir mazāka par šo robežvērtību. Tas nozīmē, ka atbalsta summu valstij, ko skārusi katastrofa, kura atbilst “lielas dabas katastrofas” nosacījumiem, aprēķina, saskaitot divas summas: 2,5 % no kopējiem tiešajiem zaudējumiem, kas ir mazāka par robežvērtību, un 6 % no tās kopējo tiešo zaudējumu daļas, kura pārsniedz robežvērtību. Likme, ko piemēro, lai noteiktu tā atbalsta summas attiecībā uz “reģionālu dabas katastrofu”, kurš ir mazāks par valsts robežvērtību, ir 2,5 % no kopējiem tiešajiem zaudējumiem.
Šī ESSF atbalsta aprēķināšanas metodika ir noteikta 2002. un 2003. gada pārskatā par ESSF, un to apstiprināja Eiropas Parlaments un Padome. ESSF pabalsts nedrīkst pārsniegt lēstās attiecināmo darbību kopējās izmaksas.
Iepriekš izklāstītās metodikas piemērošanas gaitā Komisija ir izvērtējusi ESSF atbalstu, reaģējot uz četriem Maltas, Itālijas, Portugāles un Spānijas iesniegtajiem pieteikumiem pēc vētrām 2026. gada janvārī un februārī.
Tāpēc Komisija ierosina, ka budžeta lēmējinstitūcija piešķir šādas summas:
|
Valsts/ Katastrofa
|
Kopējie tiešie zaudējumi
|
Katastrofai piemērojamā robežvērtība
|
2,5 % no kopējiem tiešiem zaudējumiem [līdz robežvērtībai lielu katastrofu gadījumā]
|
6 % no kopējiem tiešiem zaudējumiem virs robežvērtības lielām katastrofām
|
Ierosinātais kopējais atbalsta apjoms
|
Izmaksātais avanss
|
Izmaksājamais atlikums
|
|
|
(EUR)
|
(EUR)
|
(EUR)
|
(EUR)
|
(EUR)
|
(EUR)
|
(EUR)
|
|
Malta – vētra
|
132 970 625
|
121 548 000
|
3 038 700
|
685 357
|
3 724 057
|
931 014
|
2 793 043
|
|
(liela katastrofa)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Itālija – vētra
|
2 995 399 358
|
1 379 823 036
|
74 884 983
|
Neattiecas
|
74 884 983
|
nav pieprasīts
|
74 884 983
|
|
(reģionāla katastrofa)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Portugāle – vētra
|
5 351 969 000
|
1 703 838 000
|
42 595 950
|
218 887 860
|
261 483 810
|
65 370 952
|
196 112 858
|
|
(liela katastrofa)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Spānija – vētra
|
4 839 525 763
|
4 037 605 000
|
100 940 125
|
48 115 245
|
149 055 370
|
37 263 842
|
111 791 528
|
|
(liela katastrofa)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ
|
489 148 220
|
103 565 808
|
385 582 412
|
Saskaņā ar Padomes Regulu (ES, Euratom) 2020/2093 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (turpmāk “DFS regula”), rezervi solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos (SEAR) veido divi instrumenti: Eiropas Solidaritātes rezerve un rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos.
Eiropas Solidaritātes rezerve, kuras maksimālā gada summa ir 1016 miljoni EUR 2018. gada cenās (kas atbilst 1190,4 miljoniem EUR 2026. gada cenās), tiks izmantota palīdzībai ārkārtas situācijās, uz kurām attiecas ESSF. 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai, 10. punktā ir noteikta kārtība ESSF izmantošanai saistībā ar SEAR.
Lai izvairītos no ikgadējā piešķīruma agrīnas samazināšanās, ESSF regulas 3. panta 7. punktā un DFS regulas 9. panta 2. punkta otrajā daļā ir noteikts, ka katra gada 1. oktobrī jābūt pieejamiem vismaz 25 % no ikgadējā ESSF piešķīruma (gada beigu rezerve). 2026. gadā šī summa atbilst 297,6 miljoniem EUR.
Saskaņā ar DFS regulas 9. panta 2. punkta pirmo daļu līdzekļus, kas paliek neizmantoti n gadā, var izmantot līdz n+1 gadam. No 2025. gada uz 2026. gadu tika pārnesta summa 21,3 miljonu EUR apmērā.
Turklāt saskaņā ar ESSF regulas 4.a panta 4. punktu summa 50 miljonu EUR apmērā jau ir iekļauta 2026. gada vispārējā budžetā (saistībās un maksājumos) iespējamiem avansa maksājumiem. Komisija 2026. gadā jau ir veikusi četrus avansa maksājumus 133,7 miljonu EUR apmērā: Spānijai saistībā ar dabas ugunsgrēkiem 2025. gadā, Maltai saistībā ar vētru “Harijs” 2026. gada janvārī un Portugālei un Spānijai saistībā ar vētrām 2026. gada janvārī un februārī.
Visbeidzot, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2026. gada 8. jūlija Lēmumu (ES) 2026/1809 ESSF sniegs palīdzību Rumānijai saistībā ar plūdiem 2025. gada maija beigās, Kiprai pēc dabas ugunsgrēkiem 2025. gada jūlijā un Spānijai pēc dabas ugunsgrēkiem 2025. gada augustā par kopējo summu 144,1 miljons EUR, no kuras atlikusī izmaksājamā summa ir 111,6 miljoni EUR.
Visbeidzot, kopējā pieejamā summa līdz 1. oktobrim ir 628,1 miljons EUR (neskaitot avansa maksājumiem pieejamo summu un gada beigu rezervi), kas ir pietiekama, lai segtu ierosināto izmantošanas summu.
|
2026. gadā pieejamie ESSF resursi (EUR)
|
|
|
Kopējais gada piešķīrums 2026. gadā
|
1 190 405 931
|
|
No 2025. gada pārnestā summa, tai skaitā neizmantotie avansi (+)
|
21 304 355
|
|
Jau izmantotā summa (−)
|
245 348 099
|
|
Kopējā pieejamā summa, no kuras:
|
966 362 187
|
|
® Summa, kas jāizmanto avansa maksājumiem
|
40 647 932
|
|
® Gada beigu rezerve, kas pieejama pēc 1. oktobra
|
297 601 483
|
|
® Summa, kas pieejama līdz 1. oktobrim
|
628 112 772
|
|
Summa, kuru ierosināts izmantot, no kuras:
|
489 148 220
|
|
Izmaksājamais atlikums
|
385 582 412
|
|
Atlikusī summa turpmākiem pieteikumiem, ieskaitot avansa maksājumus un gada beigu rezervi
|
580 779 775
|
2026/0284 (BUD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS
par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, lai sniegtu atbalstu Maltai un Itālijai saistībā ar vētru “Harijs” 2026. gada janvārī un Portugālei un Spānijai pēc vētrām 2026. gada janvārī un februārī
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002 (2002. gada 11. novembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu, un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,
ņemot vērā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai, un jo īpaši tā 10. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (“ESSF”) mērķis ir ļaut Savienībai ātri, efektīvi un elastīgi reaģēt uz ārkārtas situācijām, lai demonstrētu solidaritāti ar to reģionu iedzīvotājiem, kurus ir piemeklējušas lielas vai reģionālas dabas katastrofas vai liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācija.
(2)ESSF nedrīkst pārsniegt Padomes Regulas (ES, Euratom) 2020/2093 9. pantā noteiktos maksimālos apjomus.
(3)Malta 2026. gada 10. aprīlī iesniedza pieteikumu ESSF izmantošanai pēc vētras “Harijs” 2026. gada janvārī.
(4)Itālija 2026. gada 10. aprīlī iesniedza pieteikumu ESSF izmantošanai pēc vētras “Harijs” 2026. gada janvārī.
(5)Portugāle 2026. gada 13. aprīlī iesniedza pieteikumu ESSF izmantošanai pēc vētrām 2026. gada janvārī un februārī.
(6)Spānija 2026. gada 17. aprīlī iesniedza pieteikumu ESSF izmantošanai pēc vētrām 2026. gada janvārī un februārī.
(7)Minētie pieteikumi atbilst Regulas (EK) Nr. 2012/2002 4. pantā izklāstītajiem nosacījumiem finansiālā pabalsta sniegšanai no ESSF.
(8)Tādēļ ESSF būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu pabalstu Maltai, Itālijai, Portugālei un Spānijai.
(9)Lai nodrošinātu to, ka skartajām dalībvalstīm Savienības finansiālo palīdzību var darīt pieejamu pēc iespējas ātrāk, un lai izvairītos no kavēšanās Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanā, šim lēmumam būtu steidzamības kārtā jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas būtu jāpiemēro no tā pieņemšanas dienas,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Savienības vispārējā budžeta ietvaros Eiropas Savienības Solidaritātes fondu saistībā ar dabas katastrofām saistību un maksājumu apropriācijās izmanto šādi:
(a)summu 3 724 057 EUR apmērā piešķir Maltai pēc vētras “Harijs” 2026. gada janvārī;
(b)summu 74 884 983 EUR apmērā piešķir Itālijai pēc vētras “Harijs” 2026. gada janvārī;
(c)summu 261 483 810 EUR apmērā piešķir Portugālei pēc vētrām 2026. gada janvārī un februārī;
(d)summu 149 055 370 EUR apmērā piešķir Spānijai pēc vētrām 2026. gada janvārī un februārī.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no [lēmuma pieņemšanas datums].
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā –
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
priekšsēdētājs