11.6.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 208/1

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2021/830

(2021. gada 26. marts)

par bilances posteņu statistiku un monetāro finanšu iestāžu procentu likmju statistiku (ECB/2021/11)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 127. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 5.1., 12.1. un 14.3. pantu,

tā kā:

(1)

Lai izpildītu Līgumos noteiktos uzdevumus, Eiropas Centrālā banka (ECB) prasa sniegt statistisko informāciju par dalībvalstu, kuru valūta ir euro (turpmāk – “euro zonas dalībvalstis”), monetāro finanšu iestāžu (MFI) sektora bilanci. Šī informācija sniedz ECB visaptverošu statistisko ainu par monetārajām norisēm euro zonas dalībvalstīs, ko uzskata par vienu ekonomikas teritoriju. Pietiekami detalizēta statistiskā informācija nepieciešama arī, lai nodrošinātu apkopoto euro zonas monetāro rādītāju un bilances posteņu turpmākās analīzes lietderīgumu, veicot makroprudenciālo un strukturālo analīzi Savienības līmenī.

(2)

Statistiskās informācijas vākšana no nacionālajām centrālajām bankām (NCB) būtu jāsaskaņo visā euro zonā. Tādēļ jāparedz kopīgi noteikumi par šādas informācijas vākšanu un apstrādi. Ir svarīgi nodrošināt, lai šie noteikumi neradītu pārmērīgu pārskatu sniegšanas pienākumu apjomu NCB. Tāpēc NCB šī statistiskā informācija būtu jāsniedz ECB, izmantojot statistisko informāciju, kas vākta saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) (1), Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) (2) un Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) Nr. 1074/2013 (ECB/2013/39) (3). ECB var izmantot statistisko informāciju, kas paziņota atbilstoši šai pamatnostādnei, saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2533/98 (4).

(3)

Dažas definīcijas Regulā (EK) Nr. 2533/98 attiecas arī uz pārskatu sniegšanu saskaņā ar šo pamatnostādni, un tāpēc tās būtu jāpiemēro.

(4)

MFI, kas ir daļa no faktiskajiem pārskatu sniedzējiem, saskaņā ar Regulu (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) jāsniedz statistiskā informācija par to bilancēm tās dalībvalsts nacionālajai centrālajai bankai (NCB), kurā tās ir rezidentes. Tādēļ nepieciešams noteikt formātu un procedūru, kas jāievēro NCB, sniedzot ECB statistisko informāciju, kura iegūta no šīs informācijas, kas savākta no faktiskajiem pārskatu sniedzējiem un attiecīgo NCB bilancēm. Turklāt ECB statistikas pārskatu sniegšanas vajadzībām būtu jāiegūst statistiskā informācija no savas bilances atbilstoši statistiskajai informācijai, ko NCB iegūst no savām bilancēm.

(5)

Lai monetārās norises varētu analizēt atbilstoši MFI veidam, ECB apkopo naudas tirgus fondu (NTF) un noguldījumus pieņemošo sabiedrību, kas nav centrālās bankas, kopsavilkuma bilances statistiku. Lai iegūtu šo statistiku par euro zonu un atsevišķām euro zonas dalībvalstīm, ECB jāvāc statistiskā informācija no NCB par NTF aktīviem un pasīviem.

(6)

Lai nodrošinātu, ka ECB sniegtā statistiskā informācija par MFI sektoru reprezentē visus pārskatu sniedzējus katrā euro zonas dalībvalstī, būtu jāizstrādā kopīgi noteikumi par ekstrapolāciju mazām MFI, kas ir atbrīvotas no konkrētām pārskatu sniegšanas prasībām saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) 9. pantu un Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) 4. pantu. Tā paša iemesla dēļ būtu jānosaka kopīgi noteikumi par ekstrapolāciju tām MFI, kuras NCB izvēlējušās izlases veidā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) 2. pantu.

(7)

Lai labāk analizētu tādu kredītu attīstības tendences, kurus MFI izsniegušas nefinanšu sabiedrībām euro zonā un atsevišķās euro zonas dalībvalstīs, NCB būtu jāsniedz ECB statistiskā informācija, ja tāda ir pieejama, par MFI kredītiem nefinanšu sabiedrībām, iedalot pēc saimnieciskās darbības.

(8)

Lai papildinātu analīzi attiecībā uz kredītu attīstības tendencēm euro zonā un atsevišķās euro zonas dalībvalstīs, NCB būtu jāsniedz ECB informācija par neizmantotajām MFI kredītlīnijām, iedalot pēc institucionālā sektora. Lai uzlabotu salīdzināmību starp valstīm, NCB būtu jāsniedz statistiskā informācija par neizmantotajām kredītlīnijām, kas atbilst definīcijām, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 (5) un Eiropas Centrālās bankas Regulā (ES) 2016/867 (ECB/2016/13) (6).

(9)

ECB jākontrolē monetārās politikas transmisija ar to procentu likmju palīdzību, ko MFI piemēro mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību noguldījumiem un kredītiem. Tāpēc nepieciešams noteikt formātu un procedūras, kas NCB jāievēro, sniedzot šādu informāciju ECB saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34).

(10)

Eurosistēmai jāizmanto atsevišķu monetāro finanšu iestāžu bilances posteņu un procentu likmju statistika, kas apkopota saskaņā ar Regulu (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) un Regulu (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34), attiecīgi monetārās politikas, finanšu stabilitātes un makroprudenciālās politikas mērķiem, kā arī uzdevumiem, kas saistīti ar kredītiestāžu mikroprudenciālo uzraudzību euro zonas dalībvalstīs. Tādēļ NCB vajadzētu būt pienākumam sniegt ECB nepieciešamo individuālo MFI bilances posteņu (iBSI) un procentu likmju (iMIR) statistiku.

(11)

ECB Padome 2020. gada 5. jūnijā apstiprināja to euro zonas kredītiestāžu kopas paplašinājumu, kas sniedz ECB atsevišķu bilances posteņu datus (7), kuru regulāra nosūtīšana sākas attiecībā uz bilances informāciju par 2021. gada februāri. Lai mazinātu minētās paplašināšanas radīto palielināto pārskatu sniegšanas slogu NCB, ir lietderīgi iBSI informācijas nosūtīšanas prasības minētajām kredītiestādēm ierobežot salīdzinājumā ar iBSI informācijas nosūtīšanas prasībām kredītiestādēm, kas iekļautas kopā pirms tās paplašināšanas (galvenās iestādes).

(12)

Lai papildinātu savlaicīgu monetāro un kredītu norišu analīzi, ir lietderīgi, ka ECB saņem iBSI un iMIR informāciju vienlaikus ar nacionālajiem apkopotajiem rādītājiem par galvenajām iestādēm, kuru darbība aptver ievērojamu daļu no attiecīgajiem apkopotajiem rādītājiem. Lai izvairītos no iBSI un iMIR laikrindu pārrāvumiem un nodrošinātu galveno iestāžu nacionālo apkopoto rādītāju nepārtrauktu tvērumu, ir lietderīgi, ka jauna kredītiestāde, kas izveidota apvienošanās, pārņemšanas vai citas korporatīvās reorganizācijas rezultātā, kurā iesaistīta viena vai vairākas galvenās iestādes, pati ir galvenā iestāde. Ja dalībvalsts ievieš euro, ir jānosaka, kurām no rezidentu kredītiestādēm vajadzētu būt galvenajām iestādēm, lai savlaicīgi analizētu monetārās un kredītu norises šajā dalībvalstī, ņemot vērā arī attiecīgās NCB pārskatu sniegšanas slogu.

(13)

Saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (turpmāk – “ECBS Statūti”) 12.1. pantu ECB Padome var lemt par konkrētu pilnvaru deleģēšanu ECB Valdei. Ievērojot Eiropas Savienības Tiesas izstrādātos un apstiprinātos deleģēšanas vispārējos principus, lēmumu pieņemšanas pilnvaru deleģēšanai jābūt ierobežotai, proporcionālai un balstītai uz noteiktiem kritērijiem. Tādēļ ir lietderīgi paredzēt, ka gadījumos, kad ECB Padome vai ECB Valde piešķir vai atsauc atļauju NCB piemērot noteiktu robežvērtību to euro zonas kredītiestāžu bilancēm, par kurām ECB tiek sniegti individuāli dati, tās apsver, vai šāda piemērošana radītu nesamērīgu pārskatu sniegšanas pienākumu apjomu šīm NCB.

(14)

ECB uztur Iestāžu un filiāļu datu reģistru (turpmāk – “RIAD”), kas ir institucionālo vienību atsauces datu, kuri nepieciešami statistikas vajadzībām, centrālais repozitorijs. MFI atsauces datus un informāciju par euro zonas valstu kredītiestādēm, par kurām NCB sniedz iBSI vai iMIR datus, glabā RIAD saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādni (ES) 2018/876 (ECB/2018/16) (8). Tādēļ ir lietderīgi precizēt informāciju, kas NCB ir jāievada un jāatjaunina RIAD attiecībā uz euro zonas kredītiestādēm, par kurām tiek sniegti iBSI vai iMIR dati.

(15)

Lai samazinātu vispārējo pārskatu sniegšanas pienākumu apjomu, statistisko informāciju, kas savākta saskaņā ar Regulu (ES) 2021/379 (ECB/2021/2), izmanto, lai regulāri aprēķinātu to kredītiestāžu rezervju bāzi, uz kurām attiecas ECB obligāto rezervju režīms saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) (9). Lai ECB varētu sagatavot statistiku par kopsavilkuma rezervju bāzi dalījumā pēc saistību veidiem, NCB jāsniedz ECB statistiskā informācija par kredītiestāžu rezervju bāzi atsevišķām euro zonas dalībvalstīm. ECB arī jāvāc statistiskā informācija par makroekonomikas rādītājiem, lai uzraudzītu Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 5. pantā minētā standarta atvilkuma atbilstību.

(16)

Apkopotos euro zonas monetāros rādītājus un atbilstošos bilances posteņus iegūst galvenokārt no MFI bilanču datiem, kurus vāc saskaņā ar Regulu (ES) 2021/379 (ECB/2021/2). Tomēr apkopotie euro zonas monetārie rādītāji ietver ne tikai MFI monetārās saistības, bet arī centrālās valdības un pasta žironorēķinu iestāžu (PŽI), kas nav piederīgas centrālās valdības sektoram, monetārās saistības. Tāpēc nepieciešams sniegt ECB statistisko informāciju par PŽI, kas pieņem noguldījumus no euro zonas rezidentiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1074/2013 (ECB/2013/39). Tā paša iemesla dēļ nepieciešams sniegt ECB statistisko informāciju par centrālās valdības monetārajām saistībām un centrālās valdības turējumiem skaidrā naudā un euro zonas MFI emitētos vērtspapīros. Tādēļ būtu jānosaka formāts un procedūras šādas informācijas sniegšanai ECB.

(17)

Lai palīdzētu analizēt euro zonas banku sektora struktūru un norises, NCB būtu jāsniedz kredītiestāžu strukturālie finanšu rādītāji saskaņā ar šajā pamatnostādnē noteiktajām veidnēm. Lai samazinātu pārskatu sniegšanas pienākumu apjomu, NCB vajadzētu būt iespējai darīt pieejamu informāciju alternatīvos datu avotos, kuru ECB var izmantot vajadzīgo rādītāju iegūšanai, ja ECB un NCB par to vienojušās.

(18)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2033 (10) cita starpā grozīta “kredītiestāžu” definīcija Regulā (ES) Nr. 575/2013, lai tajā iekļautu sistēmiskas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras nav MFI, ja tās neveic darbības, kas atbilst kopējiem standartiem, definīcijām un klasifikācijai noguldījumu pieņemošu sabiedrību statistiskajā klasifikācijā. Līdz ar to Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) faktisko pārskatu sniedzēju tvērumā ne-MFI kredītiestādes tiek nošķirtas no kredītiestādēm, kas klasificētas MFI sektorā. Lai ECB varētu efektīvi uzraudzīt kredītiestāžu darbību, nepieciešams nosūtīt ECB informāciju, ko NCB savākušas no ne-MFI kredītiestādēm saskaņā ar Regulu (ES) 2021/379 (ECB/2021/2).

(19)

Lai nodrošinātu ECB apkopotās statistiskās informācijas precizitāti un kvalitāti, jāparedz NCB sniegtās statistiskās informācijas uzraudzība, pārbaude un attiecīgā gadījumā labojumi. To pašu iemeslu dēļ NCB būtu jāsniedz ECB paskaidrojumi par labojumiem, ja ar tiem tiek būtiski uzlabota sniegtā statistiskā informācija vai ja to pieprasa ECB.

(20)

ECBS Statūtu 5. pants kopā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktu paredz, ka dalībvalstīm, kuru valūta nav euro (turpmāk – “ārpus euro zonas dalībvalstis”) un kuras plāno ieviest euro, būtu jāizstrādā un jāīsteno pasākumi tādas statistiskās informācijas vākšanai, kas vajadzīga, lai izpildītu ECB statistikas pārskatu sniegšanas prasības, gatavojoties euro ieviešanai. Tādēļ šo pamatnostādni attiecīgos gadījumos un noteiktā pārskata periodā var piemērot arī ārpus euro zonas dalībvalstu NCB. Turklāt, lai ECB varētu visaptveroši pārraudzīt savākto statistisko informāciju un veikt attiecīgu analīzi, būtu jānosaka prasība ārpus euro zonas dalībvalstu, kuras ievieš euro, NCB sniegt statistisko informāciju ECB par konkrētu laikposmu pirms euro ieviešanas un pievienošanās Savienībai.

(21)

Lai ECB varētu veikt savus uzdevumus, ir lietderīgi, ka NCB sniedz prasīto statistisko informāciju līdz noteiktiem datumiem. Šajā nolūkā un lai nodrošinātu lielāku skaidrību NCB, ir lietderīgi, ka NCB sniedz pārskatus arī saskaņā ar pārskatu sniegšanas kalendāru, ko ECB paziņojusi NCB.

(22)

Būtu jānosaka kopīgi noteikumi par to, kā NCB publicē statistisko informāciju par MFI bilancēm, kas jāsniedz saskaņā ar šo pamatnostādni, lai nodrošinātu pienācīgu to attiecīgo galveno apkopoto rādītāju publiskošanu, kas saistīti ar galvenajiem tirgiem.

(23)

Ir lietderīgi attiecībā uz visām NCB paredzēt kopēju metodi sniedzamās statistiskās informācijas nosūtīšanai ECB. Tādēļ ECBS būtu jāvienojas par saskaņotu elektroniskās nosūtīšanas formātu un jānosaka šis formāts.

(24)

Jāizveido procedūra, lai efektīvi veiktu tehniskus grozījumus šīs pamatnostādnes pielikumos, ar nosacījumu, ka šādi grozījumi negroza pamatā esošo konceptuālo sistēmu un neietekmē esošos pārskatu sniegšanas pienākumus. Tādēļ ECB Valdei vajadzētu būt iespējai veikt šādus tehniskus grozījumus un, piemērojot šo procedūru, būtu jāņem vērā ECBS Statistikas komitejas viedoklis.

(25)

Lai īstenotu ECB Padomes 2020. gada 5. jūnijā pieņemto lēmumu par individuālas bilances posteņu statistikas paplašināšanu, NCB jāņem vērā euro zonas kredītiestāžu kopas paplašinājums regulārai iBSI statistikas nosūtīšanai ECB ar 2021. gada februāra pārskata periodu Tādēļ NCB būtu jānosaka kredītiestādes, par kurām jāsniedz iBSI un iMIR dati saskaņā ar šīs pamatnostādnes piemērošanas jomu. Tā kā Eiropas Centralās bankas Pamatnostādni ECB/2014/15 (11) par monetāro un finanšu statistiku turpina piemērot līdz 2022. gada 1. februārim, jāparedz pārejas perioda pārskatu sniegšanas prasības saskaņā ar šo pamatnostādni laikposmam līdz 2022. gada 1. februārim. NCB arī jāsniedz šī informācija, ievērojot šajā pamatnostādnē noteiktās savlaicīguma prasības attiecībā uz minēto periodu.

(26)

Turklāt, ņemot vērā grozījumus “kredītiestādes” definīcijā Regulā (ES) Nr. 575/2013, ko piemēro no 2021. gada 26. jūnija, jāparedz pārejas perioda pārskatu sniegšanas prasības NCB attiecībā uz ne-MFI kredītiestāžu bilances posteņiem laikposmam no 2021. gada 26. jūnija līdz 2022. gada 1. februārim.

(27)

Lai nodrošinātu efektīvu statistiskās informācijas vākšanu un analīzi, NCB būtu jānodrošina atbilstība šīs pamatnostādnes noteikumiem no tās pašas dienas, kurā sāk piemērot Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) 5. pantā noteiktās jaunās pārskatu sniegšanas prasības. Tādēļ šī pamatnostādne būtu jāpiemēro no 2022. gada 1. februāra,

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.

1. IEDAĻA

PRIEKŠMETS UN PIEMĒROŠANAS JOMA

1. pants

Priekšmets

Ar šo pamatnostādni nosaka pārskatu sniegšanas prasības NCB attiecībā uz statistisko informāciju, kas jāsniedz par monetāro finanšu iestāžu (MFI) bilances posteņiem un procentu likmēm, ne-MFI kredītiestāžu bilances posteņiem, kredītiestāžu obligātajām rezervēm un strukturālajiem finanšu rādītājiem, kā arī statistisko informāciju par pasta žironorēķinu iestādēm (PŽI) un centrālo valdību, kas vajadzīga monetāro rādītāju un atbilstošo bilances posteņu apkopošanai. Ar šo pamatnostādni jo īpaši nosaka informāciju, kas NCB jāsniedz ECB, šīs informācijas apstrādes prasības, pārskatu sniegšanas biežumu un laiku, kā arī standartus, ko piemēro šādai pārskatu sniegšanai.

2. pants

Definīcijas

Šajā pamatnostādnē piemēro definīcijas, kas noteiktas Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) 2. pantā, Eiropas Centrālās bankas Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) (12) 1. pantā un Eiropas Centrālās bankas Regulas (ES) Nr. 1074/2013 (ECB/2013/39) (13) 1. pantā.

Piemēro arī šādas definīcijas:

1)

“statistiskā informācija” ir “statistikas informācija”, kas definēta Padomes Regulas (EK) Nr. 2533/98 (14) 1. panta 11) punktā;

2)

“sagatavošanas periods” ir laikposms no termiņa, līdz kuram saskaņā ar šīs pamatnostādnes savlaicīguma prasībām NCB paredzēts sniegt statistisko informāciju ECB, līdz brīdim, kad ECB pabeidz datu saņemšanu;

3)

“rezervju bāze” ir “rezervju bāze”, kas definēta Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 2. panta 8) punktā;

4)

“izpildes periods” ir “izpildes periods”, kas definēts Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 2. panta 10) punktā.

2. IEDAĻA

MFI BILANCES POSTEŅI

3. pants

Statistiskā informācija, kas jāsniedz par centrālo banku bilances posteņiem

1.   NCB sniedz ECB datus par šādiem centrālās bankas sektora bilances posteņiem:

a)

mēneša beigu atlikumi, kas noteikti Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) I pielikuma 2. daļas 1. tabulā, izņemot:

i)

noguldījumu saistības, par kurām datus sniedz tikai kredītiestādes, uz kurām attiecas rezervju prasības;

ii)

grupas iekšējās pozīcijas;

iii)

sindicētos kredītus;

iv)

virtuālā grupas kontā apvienotu naudas līdzekļu pozīcijas;

v)

emitētās NTF akcijas/daļas;

vi)

nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu euro termiņu dalījumu;

vii)

informāciju par mājsaimniecībām un mājsaimniecības apkalpojošām bezpeļņas organizācijām izsniegto kredītu euro termiņu un kredīta mērķu dalījumu;

viii)

pašu turētos vērtspapīrus;

b)

ceturkšņa beigu atlikumi, kas noteikti Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) I pielikuma 3. daļas 2., 3. un 4. tabulā;

c)

mēneša beigu un ceturkšņa beigu atlikumi, kas noteikti šīs pamatnostādnes II pielikuma 1. daļas 1. tabulā, saskaņā ar iespējami precīzākām aplēsēm, ja dati ir pieejami;

d)

ceturkšņa beigu atlikumi, kas noteikti šīs pamatnostādnes II pielikuma 1. daļas 3. tabulā.

2.   NCB sniedz ECB šādu statistisko informāciju par centrālās bankas sektora pārvērtēšanas korekcijām:

a)

mēneša pārvērtēšanas korekcijas, kas noteiktas Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) I pielikuma 4. daļas 1.A tabulā, izņemot:

i)

grupas iekšējās pozīcijas;

ii)

sindicētos kredītus;

iii)

virtuālā grupas kontā apvienotu naudas līdzekļu pozīcijas;

iv)

emitētās NTF akcijas/daļas;

v)

nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu euro termiņu dalījumu;

vi)

informāciju par mājsaimniecībām un mājsaimniecības apkalpojošām bezpeļņas organizācijām izsniegto kredītu euro termiņu un kredīta mērķu dalījumu;

vii)

pašu turētos vērtspapīrus;

b)

ceturkšņa pārvērtēšanas korekcijas, kas noteiktas Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) I pielikuma 4. daļas 2.A tabulā;

c)

mēneša un ceturkšņa pārvērtēšanas korekcijas, kas noteiktas šīs pamatnostādnes II pielikuma 1. daļas 1. tabulā, saskaņā ar iespējami precīzākām aplēsēm, ja dati ir pieejami;

d)

ceturkšņa pārvērtēšanas korekcijas, kas noteiktas šīs pamatnostādnes II pielikuma 1. daļas 3. tabulā.

3.   NCB sniedz ECB šādu statistisko informāciju par centrālās bankas sektora pārklasificēšanas korekcijām:

a)

mēneša pārklasificēšanas korekcijas attiecībā uz katru atlikumu posteni, par kuru sniegti dati saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu;

b)

ceturkšņa pārklasificēšanas korekcijas attiecībā uz katru atlikumu posteni, kas noteikts Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) I pielikuma 3. daļas 2. tabulā, izņemot posteņus, kas attiecas uz kredītu dalījumu pēc atlikušā termiņa;

c)

mēneša un ceturkšņa pārklasificēšanas korekcijas, kas noteiktas šīs pamatnostādnes II pielikuma 1. daļas 1. tabulā, saskaņā ar iespējami precīzākām aplēsēm, ja dati ir pieejami;

d)

ceturkšņa pārklasificēšanas korekcijas, kas noteiktas šīs pamatnostādnes II pielikuma 1. daļas 3. tabulā.

4.   Statistisko informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar šo pantu, NCB iegūst no savām grāmatvedības sistēmām saskaņā ar tabulām, kas pieejamas ECB interneta vietnē (15) un kas nodrošina statistikas un grāmatvedības bilances posteņu salīdzināšanu, un jo īpaši piemēro šādus noteikumus:

a)

attiecībā uz 9.5. grāmatvedības posteni “citi prasījumi Eurosistēmā (neto)” un 10.4. posteni “citas saistības Eurosistēmā (neto)” NCB nosaka aktīvus nodalīti no pasīviem un par tiem sniedz ziņas, ievērojot bruto principu;

b)

gadījumos, kad par 14. grāmatvedības posteni “pārvērtēšanas konti” grāmatvedības nolūkiem datus sniedz, ievērojot bruto principu, NCB statistikas nolūkiem pārskatus par to sniedz, ievērojot neto principu;

c)

ja NCB savus vērtspapīru portfeļus iekšējām vajadzībām pārvērtē pa mēnešiem vai biežāk, kā minēts Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādnes (ES) 2016/2249 (ECB/2016/34) (16) 9. panta 2. punktā, šīs pārvērtēšanas statistiskajā informācijā, ko sniedz saskaņā ar 2. punktu, atspoguļo pa mēnešiem;

d)

neskarot novērtēšanu, ko izmanto grāmatvedības nolūkiem, NCB, sniedzot pārskatus par turētajiem un emitētajiem vērtspapīriem, piemēro vienu no šādiem novērtēšanas veidiem:

i)

tirgus vērtēšana, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 549/2013 (17) A pielikuma 7. nodaļas 38. punktā;

ii)

grāmatvedības vērtēšana saskaņā ar saskaņotajiem grāmatvedības noteikumiem Pamatnostādnes (ES) 2016/2249 (ECB/2016/34) 9. pantā, ja grāmatvedības vērtības būtiski neatšķiras no tirgus vērtības.

5.   Šajā pantā minēto statistisko informāciju, kas attiecas uz ECB bilanci, attiecīgā ECB struktūrvienība dara pieejamu ECB Statistikas ģenerāldirektorātam.

6.   Statistiskā informācija, kas jāsniedz saskaņā ar šo pantu, ir apkopotā veidā, un to pārbauda saskaņā ar 30. pantu. Statistisko informāciju par pārklasificēšanas un pārvērtēšanas korekcijām sniedz saskaņā ar šīs pamatnostādnes I pielikumu.

4. pants

Statistiskā informācija, kas jāsniedz par pārējo MFI bilances posteņiem

1.   NCB sniedz ECB datus par šādiem pārējo MFI bilances posteņiem:

a)

mēneša beigu atlikumi, kas noteikti Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) I pielikuma 2. daļas 1. tabulā, izņemot noguldījumu saistības, par kurām datus sniedz tikai kredītiestādes, uz kurām attiecas rezervju prasības;

b)

ceturkšņa beigu atlikumi, kas noteikti Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) I pielikuma 3. daļas 2., 3. un 4. tabulā;

c)

vērtspapīrošanas un citu kredītu pārvedumu mēneša beigu atlikumi, kas noteikti Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) I pielikuma 5. daļas 5.b tabulā;

d)

mēneša beigu un ceturkšņa beigu atlikumi, kas noteikti šīs pamatnostādnes II pielikuma 1. daļas 2. tabulā, ciktāl ir pieejami dati, tostarp saskaņā ar iespējami precīzākām aplēsēm, ja dati ir pieejami;

e)

ceturkšņa beigu atlikumi, kas noteikti šīs pamatnostādnes II pielikuma 1. daļas 3. tabulā, ciktāl ir pieejami dati, tostarp saskaņā ar iespējami precīzākām aplēsēm, ja dati ir pieejami.

2.   NCB sniedz ECB šādu statistisko informāciju par pārējo MFI pārvērtēšanas korekcijām:

a)

mēneša pārvērtēšanas korekcijas, kas noteiktas Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) I pielikuma 4. daļas 1.A tabulā;

b)

mēneša pārvērtēšanas korekcijas, kas noteiktas Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) I pielikuma 5. daļas 5.b tabulā;

c)

ceturkšņa pārvērtēšanas korekcijas, kas noteiktas Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) I pielikuma 4. daļas 2.A tabulā;

d)

mēneša un ceturkšņa pārvērtēšanas korekcijas, kas noteiktas šīs pamatnostādnes II pielikuma 1. daļas 2. tabulā, saskaņā ar iespējami precīzākām aplēsēm, ja dati ir pieejami;

e)

ceturkšņa pārvērtēšanas korekcijas, kas noteiktas šīs pamatnostādnes II pielikuma 1. daļas 3. tabulā, saskaņā ar iespējami precīzākām aplēsēm, ja dati ir pieejami.

3.   NCB sniedz ECB šādu statistisko informāciju par pārējo MFI pārklasificēšanas korekcijām:

a)

mēneša pārklasificēšanas korekcijas attiecībā uz katru atlikumu posteni, par kuru sniegti dati saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu;

b)

mēneša pārklasificēšanas korekcijas attiecībā uz katru atlikumu posteni, par kuru sniegti dati saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu;

c)

ceturkšņa pārklasificēšanas korekcijas attiecībā uz katru atlikumu posteni, kas noteikts Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) I pielikuma 3. daļas 2. tabulā, izņemot posteņus, kas attiecas uz kredītu dalījumu pēc atlikušā termiņa;

d)

mēneša un ceturkšņa pārklasificēšanas korekcijas, kas noteiktas šīs pamatnostādnes II pielikuma 1. daļas 2. tabulā, saskaņā ar iespējami precīzākām aplēsēm, ja dati ir pieejami;

e)

ceturkšņa pārklasificēšanas korekcijas, kas noteiktas šīs pamatnostādnes II pielikuma 1. daļas 3. tabulā, saskaņā ar iespējami precīzākām aplēsēm, ja dati ir pieejami.

4.   NCB sniedz ECB statistisko informāciju par mēneša neto kredītu pārvedumiem, kā noteikts Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) I pielikuma 5. daļas 5.a tabulā.

5.   NCB sniedz ECB šādu statistisko informāciju, ja tāda ir pieejama, par MFI vērtspapīrotiem vai citādi pārvestiem kredītiem, kurus apkalpo ne-MFI:

a)

kredītu, kurus apkalpo ne-MFI, mēneša beigu atlikumi, kā noteikts šīs pamatnostādnes II pielikuma 2. daļas 1. tabulā.

b)

mēneša finanšu darījumi ne-MFI apkalpoto kredītu atlikumos, izņemot kredītu pārvedumu ietekmi, kā noteikts šīs pamatnostādnes II pielikuma 2. daļas 1. tabulā.

6.   NCB sniedz datus par neto pārvedumiem, atlikumiem, pārvērtēšanas korekcijām un pārklasificēšanas korekcijām, kā noteikts šīs pamatnostādnes II pielikuma 2. daļas 2. tabulā, ja NCB devušas rīkojumu MFI iekļaut Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) I pielikuma 5. daļas 5.a un 5.b tabulas 1. bloka datos MFI pārvestus kredītus, citai iekšzemes MFI rīkojoties kā pakalpojumu sniedzējam saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) I pielikuma 5. daļas 2.3. iedaļu.

7.   Statistiskā informācija, kas jāsniedz saskaņā ar šo pantu, ir apkopotā veidā, un to pārbauda saskaņā ar 30. pantu. Statistisko informāciju par pārklasificēšanas un pārvērtēšanas korekcijām sniedz saskaņā ar šīs pamatnostādnes I pielikumu. Statistiskā informācija, kas jāsniedz saskaņā ar šo pantu, attiecīgā gadījumā ir ekstrapolēta saskaņā ar 8. pantu.

5. pants

Statistiskā informācija, kas jāsniedz par naudas tirgus fondu (NTF) bilances posteņiem

1.   NCB sniedz ECB statistisko informāciju par NTF bilanču ceturkšņa beigu atlikumiem, kas noteikti šīs pamatnostādnes II pielikuma 3. daļas 1. un 2. tabulā.

2.   NCB sniedz ECB statistisko informāciju par ceturkšņa pārvērtēšanas korekcijām, kas noteiktas šīs pamatnostādnes II pielikuma 3. daļas 1. tabulā. Ja saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) 9. panta 6. punktu dažiem vai visiem NTF ir piešķirts atbrīvojums attiecībā uz pārskatu sniegšanu par pārvērtēšanas korekcijām, NCB sniedz informāciju saskaņā ar iespējami precīzākām aplēsēm, ja attiecīgās summas ir būtiskas.

3.   NCB sniedz ECB statistisko informāciju par ceturkšņa pārklasificēšanas korekcijām, kas noteiktas šīs pamatnostādnes II pielikuma 3. daļas 1. tabulā.

4.   Statistiskā informācija, kas jāsniedz saskaņā ar šo pantu, ir apkopotā veidā, un to pārbauda saskaņā ar 30. pantu. Statistisko informāciju par pārklasificēšanas un pārvērtēšanas korekcijām sniedz saskaņā ar šīs pamatnostādnes I pielikumu. Statistiskā informācija, kas jāsniedz saskaņā ar šo pantu, attiecīgā gadījumā ir ekstrapolēta saskaņā ar 8. pantu.

6. pants

Statistiskā informācija, kas jāsniedz par neizmantotajām MFI kredītlīnijām

1.   NCB reizi ceturksnī sniedz ECB šādu statistisko informāciju par neizmantoto kredītlīniju, ko piešķīrušas pārējās MFI, atlikumiem:

a)

atlikumi, kas noteikti šīs pamatnostādnes II pielikuma 4. daļas 1. tabulā, mēneša beigu bilancē par katru ceturkšņa mēnesi;

b)

atlikumi, kas noteikti šīs pamatnostādnes II pielikuma 4. daļas 1. tabulā, mēneša beigu bilancē par ceturkšņa pēdējo mēnesi.

Pirmās daļas vajadzībām NCB sniedz statistisko informāciju, ja ir pieejama faktiskā informācija. Ja faktiskā informācija nav pieejama, NCB sniedz aplēses.

2.   NCB, ciktāl iespējams, sniedz ECB statistisko informāciju par pārklasificēšanas korekcijām attiecībā uz katru atlikumu, par ko sniegti dati saskaņā ar 1. punktu.

3.   NCB sniedz statistisko informāciju par neizmantotajām MFI kredītlīnijām, ja iespējams, ietverot to vienā vai abos šādos posteņos:

a)

“ārpusbilances summa”, kā definēts Regulas (ES) 2016/867 (ECB/2016/13) IV pielikumā;

b)

“neizmantotās kredītiespējas”, kas klasificētas kā “vidējs risks”, “vidējs/zems risks” un “zems risks”, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 I pielikumā.

Ja NCB nesniedz statistisko informāciju par pirmās daļas a) un b) apakšpunktu, NCB sniedz šo statistisko informāciju saistībā ar attiecīgajām valstī piemērotajām definīcijām.

4.   Statistiskā informācija, kas jāsniedz saskaņā ar šo pantu, ir apkopotā veidā, un to pārbauda saskaņā ar 30. pantu. Statistisko informāciju par pārklasificēšanas korekcijām sniedz saskaņā ar šīs pamatnostādnes I pielikumu. Statistiskā informācija, kas jāsniedz saskaņā ar šo pantu, attiecīgā gadījumā ir ekstrapolēta saskaņā ar 8. pantu.

7. pants

Statistiskā informācija, kas jāsniedz par MFI kredītiem nefinanšu sabiedrībām atbilstoši saimnieciskās darbības veidam

1.   NCB sniedz ECB statistisko informāciju, ja tāda ir pieejama, par euro zonas nefinanšu sabiedrībām izsniegto MFI kredītu ceturkšņa beigu atlikumiem, iedalot pēc saimnieciskās darbības veida atbilstoši saimnieciskās darbības statistiskajai klasifikācijai Savienībā (NACE 2. red.) (18) saskaņā ar šīs pamatnostādnes II pielikuma 5. daļu.

2.   NCB pēc pieprasījuma iesniedz paskaidrojumus ECB par pārklasificēšanas ietekmi uz atlikumiem, par kuriem sniegta informācija saskaņā ar 1. punktu, tostarp par pārklasificēšanas korekcijām, kuras sniegtas saskaņā ar 4. panta 3. punktu.

3.   Statistiskā informācija, kas jāsniedz saskaņā ar šo pantu, ir apkopotā veidā, un to pārbauda saskaņā ar 30. pantu.

8. pants

MFI bilances posteņu ekstrapolācija

1.   Ja NCB piešķir atbrīvojumus MFI saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) 9. panta 1., 2., 4. un 7. punktu, NCB ekstrapolē statistisko informāciju, kas savākta saskaņā ar minēto regulu, lai, apkopojot mēneša un ceturkšņa statistisko informāciju, kas jāsniedz ECB saskaņā ar šo iedaļu, tajā atspoguļotu visus pārskatu sniedzējus.

2.   Ja NCB ekstrapolē statistisko saskaņā ar 1. punktu, tās piemēro vismaz vienu no šādiem nosacījumiem:

a)

trūkstošo dalījumu informācijas aplēses iegūst, tālāk minētajos veidos piemērojot koeficientus, kuru pamatā ir faktisko pārskatu sniedzēju apakšgrupa, par kuru tiek uzskatīts, ka tā labāk atspoguļo mazietekmīgās iestādes:

i)

to dalībvalstu NCB, kuru daļa MFI euro zonas kopsavilkuma bilancē pārsniedz 2 %, nosaka šo apakšgrupu tā, lai apakšgrupā ietilpstošo vienību kopējā bilance nepārsniedz 35 % no valsts kopsavilkuma MFI bilances;

ii)

to dalībvalstu NCB, kuru daļa MFI euro zonas kopsavilkuma bilancē nepārsniedz 2 %, nosaka šo apakšgrupu tā, lai apakšgrupā ietilpstošo vienību kopējā bilance nepārsniedz 35 % no valsts kopsavilkuma MFI bilances, izņemot gadījumus, kad ekstrapolācija saskaņā ar šo pieeju radītu būtiskas izmaksas NCB, un šādā gadījumā tā vietā NCB var piemērot koeficientus, pamatojoties uz faktiskajiem pārskatu sniedzējiem;

iii)

prasības, kas faktisko pārskatu sniedzēju apakšgrupu noteikšanai paredzētas i) un ii) apakšpunktā, nepiemēro, ja to iestāžu bilances, kurām piešķirts atbrīvojums, nepārsniedz 1 % no valsts kopsavilkuma MFI bilances. Šādos gadījumos NCB tā vietā var piemērot koeficientus, pamatojoties uz faktiskajiem pārskatu sniedzējiem;

b)

piemērojot a) apakšpunktu, gan mazietekmīgo iestāžu, gan faktisko pārskatu sniedzēju grupas apakšgrupu var sadalīt dažādās grupās atbilstoši iestādes veidam;

c)

ja to NTF kumulatīvā daļa, kuriem piešķirts atbrīvojums saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) 9. panta 1. punktu, pārsniedz 30 % no valsts NTF bilances, NCB statistisko informāciju par NTF ekstrapolē atsevišķi no noguldījumus pieņemošām sabiedrībām un saskaņā ar vienu no šādiem nosacījumiem:

i)

NCB izmanto statistisko informāciju, kas savākta no NTF, kuriem nav piešķirts atbrīvojums saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) 9. panta 1. punktu, ja šī statistiskā informācija ir pietiekami reprezentatīva ekstrapolācijas vajadzībām;

ii)

NCB vismaz reizi gadā aplēš NTF sektora bilanci no alternatīviem informācijas avotiem un izmanto to kā pamatu ekstrapolācijai, ja visiem NTF ir piešķirti atbrīvojumi saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) 9. panta 1. punktu vai ja statistiskā informācija, kas savākta no NTF, kuriem nav piešķirti atbrīvojumi saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) 9. panta 1. punktu, nav pietiekami reprezentatīva ekstrapolācijas vajadzībām;

d)

ja statistiskā informācija saskaņā ar Regulu (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) tiek vākta retāk vai vēlākā savlaicīguma termiņā nekā statistiskā informācija, kas jāsniedz ECB saskaņā ar šo pamatnostādni, NCB statistisko informāciju par trūkstošajiem periodiem aplēš šādi:

i)

atkārtojot informāciju, ja noskaidrojies, ka rezultāti ir atbilstoši; vai

ii)

piemērojot atbilstošas statistiskās aprēķināšanas metodes, lai ņemtu vērā jebkādas, t.sk., sezonālās, tendences.

Piemērojot a)–d) apakšpunktu, rādītājus vai jebkuru citu starpposma aprēķinu, ko izmanto ekstrapolēšanai, var atvasināt no informācijas, kas iegūta no uzraudzības iestādēm, ja minētā informācija ir pietiekami saskaņota ar ekstrapolējamo statistisko informāciju.

3.   Ja NCB ir piešķīrušas MFI atbrīvojumu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) 9. panta 7. punktu, ekstrapolāciju veic tālāk minētajos veidos, aplēšot ceturkšņa statistisko informāciju, kas jāsniedz ECB saskaņā ar 4. pantu:

a)

ja NCB statistisko informāciju no MFI saskaņā ar Regulu (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) vāc retāk nekā reizi ceturksnī, tās var izmantot šo statistisko informāciju, lai aplēstu statistisko informāciju par trūkstošajiem periodiem, vai arī tās var izmantot piemērotas statistisko aprēķinu metodes, lai ņemtu vērā jebkādas tendences vai sezonālas tendences;

b)

ja NCB statistisko informāciju no MFI saskaņā ar Regulu (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) vāc vairāk apkopotā līmenī, tās var izmantot šo statistisko informāciju, lai aplēstu statistisko informāciju, kas jāsniedz ECB saskaņā ar 4. pantu, vai arī tās var izmantot piemērotus iedalījumus kā pamatu šādām aplēsēm;

c)

ja NCB vāc ceturkšņa statistisko informāciju saskaņā ar Regulu (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) no MFI, kas aptver vismaz 80 % no ārpus euro zonas dalībvalsts rezidentu, uz kuriem attiecas atbrīvojums, noguldījumiem, kredītiem un parāda vērtspapīru turējumiem un ieguldījumu fondu akcijām/daļām kopā, tās aplēš statistisko informāciju, kas uz šā pamata jāsniedz;

d)

ja NCB aplēš sniedzamo statistisko informāciju, pamatojoties uz alternatīviem avotiem, tās veic nepieciešamās korekcijas, lai ņemtu vērā jēdzienus un definīcijas, ko piemēro saskaņā ar Regulu (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) un kas atšķiras no šajos alternatīvajos avotos piemērotajiem.

9. pants

Savlaicīgums

1.   NCB saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) 7. panta 2. punktu un 32. pantā minēto pārskatu sniegšanas kalendāru sniedz ECB šajā iedaļā minēto mēneša statistisko informāciju līdz darba dienas beigām 15 darbadienā pēc tā mēneša beigām, uz ko attiecas šī informācija.

2.   NCB saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) 7. panta 3. punktu un šīs regulas 32. pantā minēto pārskatu sniegšanas kalendāru sniedz ECB šajā iedaļā minēto ceturkšņa statistisko informāciju līdz darba dienas beigām 28 darbadienā pēc tā ceturkšņa beigām, uz ko attiecas šī informācija.

10. pants

Labojumi

1.   NCB var veikt labojumus statistiskajā informācijā, ko sniedz saskaņā ar šo iedaļu, ievērojot šādu kārtību:

a)

labojumus pēdējā un iepriekšējā mēneša statistiskajā informācijā, kas sniegta saskaņā ar 3. un 4. pantu, var iesniegt ECB jebkurā laikā;

b)

labojumus pēdējā ceturkšņa statistiskajā informācijā, kas sniegta saskaņā ar 3. un 4. pantu, var iesniegt ECB jebkurā laikā;

c)

labojumus saskaņā ar 3. un 4. pantu sniegtajā statistiskajā informācijā, kuri nav a) un b) apakšpunktā minētie labojumi, var iesniegt ECB, neievērojot mēneša sagatavošanas periodu;

d)

labojumus statistiskajā informācijā, kas sniegta saskaņā ar 5.–7. pantu, var iesniegt ECB jebkurā laikā.

NCB, paziņojot par to ECB, mēneša sagatavošanas periodā var veikt labojumus c) apakšpunktā minētajā statistiskajā informācijā, ja ar labojumiem tiek būtiski uzlabota sniegtās statistiskās informācijas kvalitāte. ECB var apstrādāt šos labojumus pēc attiecīgā mēneša sagatavošanas perioda. ECB informē attiecīgo NCB, ja šo labojumu apstrāde tiek atlikta uz laiku pēc mēneša sagatavošanas perioda.

2.   NCB pēc pieprasījuma sniedz ECB paskaidrojumus par labojumiem, kas sniegti saskaņā ar 1. punktu. NCB arī sniedz paskaidrojumus ECB abos šādos gadījumos:

a)

NCB sniedz paskaidrojumus par labojumiem vismaz 5 mljrd. euro apmērā (absolūtā vērtībā), un tos sniedz vienlaikus ar labojumiem un jebkurā gadījumā – pirms ECB ir pabeigusi datu sagatavošanu par attiecīgo sagatavošanas periodu;

b)

ja NCB sniedz labojumus mēneša sagatavošanas periodā saskaņā ar 1. punkta otro daļu, paskaidrojumus iesniedz pārskatu sniegšanas laikā.

Paskaidrojumos, ko iesniedz saskaņā ar pirmo daļu, norāda, vai labojumi, kas ietekmē sniegtā pārskata sēriju, ir galīgi vai var tikt laboti atkal.

3. IEDAĻA

MFI PROCENTU LIKMES

11. pants

Statistiskā informācija, kas jāsniedz par MFI procentu likmēm

1.   NCB sniedz ECB šādu informāciju par procentu likmēm, ko MFI piemēro mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību noguldījumiem un kredītiem (“MFI procentu likmes” jeb “ MIR ”):

a)

valsts mēneša statistiskā informācija par atlikumiem un jauniem darījumiem, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 1. un 2. papildinājumā;

b)

valsts mēneša statistiskā informācija par jauniem darījumiem, kas noteikta šīs pamatnostādnes III pielikuma 1. daļā.

Statistiskā informācija, kas jāsniedz saskaņā ar šo pantu, ir apkopotā veidā, un to pārbauda saskaņā ar 30. pantu. NCB attiecīgā gadījumā sniedz šo informāciju saskaņā ar šīs pamatnostādnes III pielikuma 3. daļu.

2.   NCB var piešķirt atbrīvojumus attiecībā uz šādiem rādītājiem:

a)

62.–85. rādītājs Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 2. papildinājuma 3. un 4. tabulā attiecībā uz:

i)

nefinanšu sabiedrībām piemērotām procentu likmēm;

ii)

nefinanšu sabiedrībām izsniegto nodrošināto/garantēto kredītu darījumu apjomiem;

b)

37.–54. rādītājs Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 2. papildinājuma 3. un 4. tabulā, ja 37.–54. rādītāja atbilstošo pozīciju valsts apkopotais darījumu apjoms, kas aptver visus kredītus, ir mazāks par 10 % no visu viena lieluma kategorijā ietilpstošo kredītu kopsummas valsts apkopotā darījumu apjoma, un ir mazāks par 2 % no tādu kredītu kopsummas, kuri ir vienāda lieluma un kuriem ir vienāda darbības sākotnējā perioda procentu likmes kategorija, euro zonas līmenī.

Atbrīvojumi, ko NCB piešķir saskaņā ar pirmo daļu, neskar Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) 4. pantu.

3.   Ja piešķirti atbrīvojumi saskaņā ar 2. punktu, NCB katru gadu pārbauda tajā minētās robežvērtības.

12. pants

MFI procentu likmju statistikas ekstrapolācija

1.   Ja NCB saņemtā MIR statistiskā informācija izlases veikšanas dēļ neatspoguļo faktiskos pārskata sniedzējus, NCB izvēlas un uztur izlasi un ekstrapolē statistisko informāciju par jaunu darījumu apjomiem, lai nodrošinātu, ka ir atspoguļoti 100 % pārskatu sniedzēju, kā noteikts šīs pamatnostādnes III pielikuma 2. daļā.

2.   Ja NCB piešķir atbrīvojumus no MFI procentu likmju statistikas pārskatu sniegšanas prasībām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) 4. pantu vai šīs pamatnostādnes 11. panta 2. punktu, statistisko informāciju, ko sniedz saskaņā ar šīs pamatnostādnes 11. panta 1. punktu, pārnes uz trūkstošajiem mēneša periodiem, piemērojot atbilstošas statistisko aprēķinu metodes, lai ņemtu vērā izmaiņas informācijā vai sezonālās tendences.

13. pants

Savlaicīgums

NCB saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) 3. panta 4. punktu un 32. pantā minēto pārskatu sniegšanas kalendāru sniedz ECB 11. pantā minēto statistisko informāciju līdz darba dienas beigām 19 darbadienā pēc tā mēneša beigām, uz ko attiecas šī informācija.

14. pants

Labojumi

1.   NCB var veikt labojumus saskaņā ar šo iedaļu sniegtajā statistiskajā informācijā jebkurā laikā, izņemot attiecīgo sagatavošanas perioda laiku, kurā NCB var veikt labojumus tikai par iepriekšējo pārskata periodu sniegto statistisko informāciju.

NCB, paziņojot par to ECB, var veikt labojumus saskaņā ar šo iedaļu sniegtajā statistiskajā informācijā attiecīgajā sagatavošanas periodā, ja ar labojumiem tiek būtiski uzlabota sniegtās statistiskās informācijas kvalitāte. ECB var apstrādāt šos labojumus pēc attiecīgā sagatavošanas perioda. ECB informē attiecīgo NCB, ja šo labojumu apstrāde tiek atlikta uz laiku pēc mēneša sagatavošanas perioda.

2.   NCB pēc ECB pieprasījuma sniedz šādus skaidrojumus par labojumiem, kas iesniegti saskaņā ar 1. punktu:

a)

paskaidrojumi par labojumiem, ar kuriem tiek būtiski uzlabota ECB sniegtās statistiskās informācijas kvalitāte;

b)

paskaidrojumi par labojumiem statistiskajā informācijā, kas sniegta ECB par periodiem pirms iepriekšējā atsauces mēneša.

Paskaidrojumos, ko iesniedz saskaņā ar pirmo daļu, norāda, vai labojumi, kas ietekmē sniegtā pārskata sēriju, ir galīgi vai var tikt laboti atkal.

4. IEDAĻA

ATSEVIŠĶI MFI BILANCES POSTEŅI UN PROCENTU LIKMES

15. pants

To kredītiestāžu noteikšana, par kurām jāsniedz individuāla statistiskā informācija

1.   NCB sniedz 16. pantā noteikto statistisko informāciju par kredītiestādēm, kas ir euro zonas dalībvalstu rezidentes, izņemot:

a)

ne-MFI kredītiestādes;

b)

mazietekmīgas iestādes; un

c)

kredītiestādes, kuru kopējie aktīvi ir 100 milj. euro vai mazāki, ja ECB Padome attiecīgajai NCB piešķīrusi atļauju saskaņā ar 2. punktu.

Lai sniegtu statistisko informāciju ECB saskaņā ar 16. pantu, attiecīgā NCB var sniegt statistisko informāciju par kredītiestāžu grupām. Šādas kredītiestāžu grupas nosaka NCB, apspriežoties ar ECB.

2.   Ja varētu rasties nesamērīga ietekme uz attiecīgās NCB pārskatu sniegšanas pienākumu apjomu, ECB Padome pēc attiecīgās NCB pieprasījuma var piešķirt atļauju piemērot 1. punkta c) apakšpunktā minēto robežvērtību. Ja ECB Padome uzskata, ka vairs nebūtu nesamērīgas ietekmes uz attiecīgās NCB pārskatu sniegšanas pienākumu apjomu, tā pēc attiecīgās NCB pieprasījuma var atsaukt šo atļauju.

3.   NCB reģistrē 1. punktā minētās kredītiestādes un kredītiestāžu grupas Iestāžu un filiāļu datubāzu reģistrā (RIAD), kas izveidota saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādni (ES) 2018/876 (ECB/2018/16) (19).

4.   NCB šīs iedaļas vajadzībām reģistrē 1. punktā minētās kredītiestādes un kredītiestāžu grupas, kas ir galvenās iestādes, ja izpildīts kāds no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)

kredītiestāde ir tās kredītiestāžu kopas locekle, par kuru 2021. gada janvāra pārskata periodā ECB tika nosūtīti individuāli MFI dati saskaņā ar Pamatnostādnes ECB/2014/15 17.a panta 1. punktu;

b)

kredītiestāde ir jauna kredītiestāde, kas radusies apvienošanās, pārņemšanas vai citas korporatīvās reorganizācijas rezultātā, kurā iesaistīta viena vai vairākas galvenās iestādes un kura notikusi pēc šīs pamatnostādnes stāšanās spēkā;

c)

kredītiestāde ir tādas dalībvalsts rezidente, kura ievieš euro pēc šīs pamatnostādnes stāšanās spēkā, un ECB Padome, apspriežoties ar Statistikas komiteju, to noteikusi par galveno iestādi.

Ja ECB Padome nosaka galvenās iestādes saskaņā ar pirmās daļas c) apakšpunktu, tā par to paziņo attiecīgajai NCB.

5.   Ja NCB saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu ir piešķirta atļauja neiekļaut kredītiestādes, kuru kopējie aktīvi ir 100 milj. euro vai mazāki, tās pārskata kredītiestāžu kopējos aktīvus vismaz reizi trijos gados un attiecīgi reģistrē informāciju RIAD. ECB Padomi bez liekas kavēšanās informē par šīs pārskatīšanas rezultātiem.

6.   ECB Padome var deleģēt ECB Valdei pilnvaras piešķirt vai atsaukt atļauju saskaņā ar 2. punktu. Lemjot par šādu deleģēšanu, apsver, vai neradīsies nesamērīga ietekme uz attiecīgās NCB pārskatu sniegšanas pienākumu apjomu.

7.   Ja ECB Valde īsteno tiem deleģētās pilnvaras saskaņā ar 6. punktu, tie bez liekas kavēšanās informē ECB Padomi par pieņemtajiem lēmumiem.

16. pants

Statistiskā informācija, kas jāsniedz par atsevišķiem MFI bilances posteņiem un procentu likmēm (iBSI un iMIR)

1.   NCB sniedz ECB statistisko informāciju, kas savākta saskaņā ar Regulu (ES) 2021/379 (ECB/2021/2), par šādiem atsevišķiem kredītiestāžu bilances posteņiem (iBSI), kas minēti 15. panta 1. punktā:

a)

mēneša beigu atlikumi, kas noteikti šīs pamatnostādnes IV pielikuma 1. un 2. tabulā;

b)

ceturkšņa beigu atlikumi, kas noteikti šīs pamatnostādnes IV pielikuma 1. un 2. tabulā.

Ja NCB vāc pirmās daļas b) apakšpunktā minēto statistisko informāciju reizi mēnesī, tās tā vietā var sniegt ECB mēneša beigu atlikumus attiecībā uz šiem posteņiem.

2.   NCB saskaņā ar šīs pamatnostādnes I pielikumu sniedz ECB ikmēneša “papildsēriju” datus, kas noteikti šīs pamatnostādnes IV pielikuma 1. un 2. tabulā attiecībā uz 15. panta 1. punktā minēto kredītiestāžu bilanci. Šīs papildsērijas ietver vienu vai abus turpmāk minētos elementus:

(a)

pārvērtēšanas un pārklasificēšanas korekcijas;

(b)

kredītu pārvedumi.

3.   NCB sniedz ECB šādu atsevišķu MFI procentu likmju (iMIR) statistisko informāciju, kas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) savākta no 15. panta 4. punktā minētajām galvenajām iestādēm:

a)

šīs pamatnostādnes IV pielikuma 3. tabulā noteiktās mēneša procentu likmes, kuras piemēro euro zonas mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību noguldījumu un tām izsniegto kredītu, kas denominēti euro, atlikumiem;

b)

šīs pamatnostādnes IV pielikuma 3. tabulā noteiktie euro zonas mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību noguldījumu un tām izsniegto kredītu, kas denominēti euro, mēneša jauno darījumu apjomi;

c)

šīs pamatnostādnes IV pielikuma 3. tabulā noteiktās mēneša procentu likmes, kuras piemēro euro zonas mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību noguldījumu un tām izsniegto kredītu, kas denominēti euro, jauno darījumu apjomiem.

4.   Ja statistisko informāciju sniedz par kredītiestāžu grupām, kas minētas 15. panta 1. punktā, NCB piemēro šādus noteikumus:

a)

atlikumus, par kuriem NCB sniedz datus saskaņā ar 1. punktu, aprēķina kā atsevišķu grupas dalībnieku atlikumu kopsummu;

b)

papildsērijas, par kurām NCB sniedz datus saskaņā ar 2. punktu, aprēķina kā atsevišķu grupas dalībnieku papildsēriju kopsummu;

c)

procentu likmes, par kurām NCB sniedz datus saskaņā ar 3. punktu, aprēķina kā vidējos svērtos lielumus, savukārt grupas apjomu aprēķina kā atsevišķo apjomu kopsummu. Ja NCB vāc grupas informāciju par katru iestādi atsevišķi, procentu likmju vidējie lielumi attiecas tikai uz tām iestādēm, kas ir iekļautas valsts MIR izlases datos un uz kurām neattieksies atbrīvojumi; šo pieeju izmanto arī grupu apjomiem.

5.   NCB, ciktāl iespējams, pēc pieprasījuma sniedz paskaidrojumus ECB par apvienošanos, pārņemšanu, citu uzņēmumu reorganizāciju un kredītu pārvedumiem, kas notikuši atsauces mēnesī un ietekmē saskaņā ar šo pantu sniegto statistisko informāciju par galvenajām iestādēm.

6.   Lai pamatotu datu analīzi, ECB var izmantot paskaidrojumus, kas sniegti saskaņā ar 5. punktu, un veikt šo datu apmaiņu Eurosistēmas ietvaros, pienācīgi ievērojot piemērojamos konfidencialitātes noteikumus.

17. pants

Savlaicīgums

1.   NCB saskaņā ar 32. pantā minēto pārskatu sniegšanas kalendāru sniedz ECB atbilstoši 16. panta 1. un 2. punktam sniegto statistisko informāciju par 15. panta 4. punktā minētajām galvenajām iestādēm līdz darba dienas beigām 15 darbadienā pēc tā pārskata perioda beigām, uz ko attiecas šī informācija. Citos gadījumos NCB saskaņā ar 32. pantā minēto pārskatu sniegšanas kalendāru sniedz ECB statistisko informāciju līdz darba dienas beigām 20 darbadienā pēc tā pārskata perioda beigām, uz ko attiecas šī informācija.

2.   NCB saskaņā ar 32. pantā minēto pārskatu sniegšanas kalendāru sniedz ECB 16. panta 3. punktā minēto statistisko informāciju līdz darba dienas beigām 19 darbadienā pēc tā pārskata perioda beigām, uz ko attiecas šī informācija.

18. pants

Labojumi

1.   Ja NCB veic labojumus statistiskajā informācijā saskaņā ar 10. pantu, tās attiecīgā gadījumā veic labojumus arī iBSI statistiskajā informācijā, kas sniegta saskaņā ar 16. panta 1. un 2. punktu.

2.   NCB, ciktāl iespējams, veic labojumus saskaņā ar 16. panta 1. un 2. punktu sniegtajā statistiskajā informācijā par kredītiestādēm, kas nav galvenās iestādes.

3.   Ja NCB veic labojumus statistiskajā informācijā saskaņā ar 14. pantu, tās attiecīgā gadījumā veic labojumus arī iMIR statistiskajā informācijā, kas sniegta saskaņā ar 16. panta 3. punktu.

4.   NCB pēc pieprasījuma sniedz paskaidrojumus ECB par labojumiem, kas veikti saskaņā ar šo pantu.

5. IEDAĻA

KREDĪTIESTĀŽU OBLIGĀTĀS REZERVES

19. pants

Statistiskā informācija, kas jāsniedz par rezervju bāzi

1.   NCB sniedz ECB statistisko informāciju par mēneša beigu atlikumiem, kas noteikti šīs pamatnostādnes V pielikuma 1. daļas 1. tabulā, attiecībā uz kredītiestāžu rezervju bāzi apkopotā veidā, kas aprēķināta saskaņā ar Regulu (ES) 2021/378 (ECB/2021/1).

2.   Statistisko informāciju, kuru sniedz saskaņā ar 1. punktu, iegūst no Regulā (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) noteiktās statistiskās informācijas, ko NCB vāc no kredītiestādēm, uz kurām attiecas obligāto rezervju prasības saskaņā ar Regulu (ES) 2021/378 (ECB/2021/1).

Attiecībā uz kredītiestādēm, kas ir mazietekmīgas iestādes, NCB mēneša beigu apkopotās rezervju bāzes aprēķinā izmanto pēdējo ceturkšņa beigu statistisko informāciju, kas pieejama pēc tam, kad ECB publicējusi saskaņā ar šīs pamatnostādnes 4. pantu savākto ceturkšņa statistisko informāciju.

3.   NCB sniedz ECB statistisko informāciju par šīs pamatnostādnes V pielikuma 1. daļas 2. tabulā noteikto apkopoto vienreizējo samazinājumu, ko atskaita no kredītiestāžu obligātajām rezervēm saskaņā ar Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 6. panta 2. punktu.

4.   NCB jebkurā laikā var veikt labojumus statistiskajā informācijā, kas sniegta saskaņā ar šo pantu. Ja NCB sniedz labojumus saskaņā ar šo pantu pēc tam, kad ir sācies izpildes periods, ECB var izvēlēties neapstrādāt attiecīgos labojumus.

Ja paziņotāja iestāde pārskata savu rezervju bāzi saskaņā ar Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 7. panta 5. punktu, NCB attiecīgi veic labojumus statistiskajā informācijā, kura sniegta saskaņā ar šo pantu.

20. pants

Statistiskā informācija, kas jāsniedz par makroekonomikas rādītāju statistiku

NCB sniedz ECB statistisko informāciju par mēneša beigu atlikumiem attiecībā uz makroekonomikas rādītāju, kā noteikts šīs pamatnostādnes V pielikuma 2. daļas tabulā.

Statistisko informāciju, ko sniedz saskaņā ar pirmo daļu, NCB iegūst no pieejamās mēneša statistiskās informācijas, kas savākta no kredītiestādēm saskaņā ar Regulu (ES) 2021/379 (ECB/2021/2). Ja sniedzamā statistiskā informācija neattiecas uz dalībvalsti, attiecīgā NCB statistisko informāciju norāda kā nulli.

21. pants

Savlaicīgums

NCB saskaņā ar 32. pantā minēto pārskatu sniegšanas kalendāru sniedz ECB attiecīgo mēneša statistisko informāciju, kas minēta 19. un 20. pantā, līdz darba dienas beigām pēdējā darbadienā pirms attiecīgā izpildes perioda sākuma.

6. IEDAĻA

PASTA ŽIRONORĒĶINU IESTĀDES (PŽI) UN CENTRĀLĀ VALDĪBA

22. pants

Statistiskā informācija, kas jāsniedz par PŽI un centrālo valdību

1.   NCB sniedz ECB statistisko informāciju par mēneša beigu atlikumiem, kas noteikti šīs pamatnostādnes VI pielikuma 1. tabulā, ietverot:

a)

pārskatus par PŽI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1074/2013 (ECB/2013/39) 3. pantu;

b)

centrālās valdības monetārās saistības un centrālās valdības turējumus skaidrā naudā un euro zonas MFI emitētos vērtspapīros.

2.   NCB nav jāsniedz statistiskā informācija saskaņā ar šo pantu, ja 1. punkta a) apakšpunktā minētās statistiskās informācijas nav un ja 1. punkta b) apakšpunktā minētie aktīvi un pasīvi nepastāv vai ir nenozīmīgi.

3.   NCB sniedz ECB statistisko informāciju par pārklasificēšanas korekcijām attiecībā uz katru atlikumu posteni, par ko sniegti dati saskaņā ar 1. punktu, kā noteikts šīs pamatnostādnes VI pielikuma 1. tabulā.

4.   NCB sniedz ECB pārvērtēšanas korekciju datus, ja tās ir būtiskas, kā noteikts šīs pamatnostādnes VI pielikuma 1. tabulā.

5.   Statistiskā informācija, kas jāsniedz saskaņā ar šo pantu, ir apkopotā veidā, un to pārbauda saskaņā ar 30. pantu. Statistisko informāciju par pārklasificēšanas un pārvērtēšanas korekcijām sniedz saskaņā ar šīs pamatnostādnes I pielikumu.

23. pants

Savlaicīgums

NCB saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1074/2013 (ECB/2013/39) 3. panta 5. punktu un šīs pamatnostādnes 32. pantā minēto pārskatu sniegšanas kalendāru sniedz ECB šajā iedaļā norādīto statistisko informāciju līdz darba dienas beigām 15 darbadienā pēc tā mēneša beigām, uz ko attiecas šī informācija.

24. pants

Labojumi

1.   NCB var veikt labojumus statistiskajā informācijā, ko sniedz saskaņā ar šo iedaļu, ievērojot šādu kārtību:

a)

labojumus pēdējā un iepriekšējā mēneša statistiskajā informācijā var iesniegt ECB jebkurā laikā;

b)

labojumus mēneša statistiskajā informācijā, kas nav pēdējā un iepriekšējā mēneša statistiskā informācija, var iesniegt, neievērojot mēneša sagatavošanas periodu.

NCB, paziņojot par to ECB, mēneša sagatavošanas periodā var veikt labojumus b) apakšpunktā minētajā statistiskajā informācijā, ja ar tiem tiek būtiski uzlabota sniegtās informācijas kvalitāte. ECB var apstrādāt šos labojumus pēc attiecīgā mēneša sagatavošanas perioda. ECB informē attiecīgo NCB, ja šo labojumu apstrāde tiek atlikta uz laiku pēc mēneša sagatavošanas perioda.

2.   NCB, ievērojot tālāk minēto, pēc pieprasījuma sniedz ECB skaidrojumus par labojumiem, kas sniegti saskaņā ar 1. punktu:

a)

NCB sniedz paskaidrojumus par labojumiem vismaz 5 mljrd. euro apmērā (absolūtā vērtībā), un tos sniedz vienlaikus ar labojumiem un jebkurā gadījumā – pirms ECB ir pabeigusi datu sagatavošanu par attiecīgo sagatavošanas periodu;

b)

ja NCB iesniedz labojumus mēneša sagatavošanas periodā saskaņā ar 1. punkta otro daļu, paskaidrojumus sniedz pārskatu sniegšanas laikā.

Paskaidrojumos, ko iesniedz saskaņā ar pirmo daļu, norāda, vai labojumi, kas ietekmē sniegtā pārskata sēriju, ir galīgi vai var tikt laboti atkal.

7. IEDAĻA

KREDĪTIESTĀŽU STRUKTURĀLIE FINANŠU RĀDĪTĀJI (SFI)

25. pants

Statistiskā informācija, kas jāsniedz par kredītiestāžu strukturālajiem finanšu rādītājiem (SFI)

1.   NCB sniedz ECB kredītiestāžu, kas ir MFI, strukturālos finanšu rādītājus, kā noteikts šīs pamatnostādnes VII pielikumā. Strukturālos finanšu rādītājus sniedz apkopotā veidā, un tie ir pārbaudīti saskaņā ar 30. pantu.

Atkāpjoties no punkta pirmās daļas, NCB tajā minēto statistisko informāciju var sniegt, izmantojot alternatīvus datu avotus. Ja ECB un NCB par to vienojušās, ECB var izmantot šo informāciju, lai iegūtu kredītiestāžu strukturālos finanšu rādītājus.

2.   Ja statistiskā informācija, kas sniegta saskaņā ar 1. punktu, neietver visus pārskatu sniedzējus, NCB šo statistisko informāciju ekstrapolē, lai atspoguļotu visus pārskatu sniedzējus.

Šā punkta pirmās daļas vajadzībām NCB sniedz paskaidrojumus ECB.

3.   NCB var veikt labojumus informācijā, kas saskaņā ar šo pantu sniegta sagatavošanas periodā, un pēc ECB pieprasījuma sniedz paskaidrojumus par šiem labojumiem.

26. pants

Savlaicīgums

NCB saskaņā ar 32. pantā minēto pārskatu sniegšanas kalendāru sniedz ECB gada statistisko informāciju par strukturālajiem finanšu rādītājiem, kas minēti 25. pantā, katru gadu līdz marta beigām par iepriekšējo gadu, izņemot rādītāju “kredītiestāžu darbinieku skaits” , par kuru saskaņā ar 32. pantā minēto pārskatu sniegšanas kalendāru sniedz informāciju katru gadu līdz maija beigām par iepriekšējo gadu.

8. IEDAĻA

NE-MFI KREDĪTIESTĀDES

27. pants

Statistiskā informācija, kas jāsniedz par ne-MFI kredītiestāžu bilances posteņiem

1.   NCB sniedz ECB statistisko informāciju par šādiem ne-MFI kredītiestāžu bilances posteņiem:

a)

mēneša beigu atlikumi, kas noteikti Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) I pielikuma 2. daļas 1. tabulā, izņemot:

i)

noguldījumu saistības, par kurām datus sniedz tikai kredītiestādes, uz kurām attiecas rezervju prasības;

ii)

virtuālā grupas kontā apvienotu naudas līdzekļu pozīcijas;

iii)

emitētās NTF akcijas/daļas;

iv)

posteņi, attiecībā uz kuriem NCB piešķīrušas atbrīvojumus no pārskatu sniegšanas prasībām saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) 9. panta 5. punkta b) apakšpunktu;

b)

ceturkšņa beigu atlikumi, kas noteikti Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) I pielikuma 3. daļas 2., 3. un 4. tabulā, izņemot posteņus, attiecībā uz kuriem NCB piešķīrušas atbrīvojumus no pārskatu sniegšanas prasībām saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) 9. panta 5. punkta b) apakšpunktu.

2.   NCB sniedz ECB šādu statistisko informāciju par ne-MFI kredītiestāžu pārvērtēšanas korekcijām:

a)

mēneša pārvērtēšanas korekcijas, kas noteiktas Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) I pielikuma 4. daļas 1.A tabulā, izņemot:

i)

virtuālā grupas kontā apvienotu naudas līdzekļu pozīcijas;

ii)

emitētās NTF akcijas/daļas;

iii)

posteņi, attiecībā uz kuriem NCB piešķīrušas atbrīvojumus no pārskatu sniegšanas prasībām saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) 9. panta 5. punkta b) apakšpunktu;

b)

ceturkšņa pārvērtēšanas korekcijas, kas noteiktas Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) I pielikuma 4. daļas 2.A tabulā, izņemot posteņus, attiecībā uz kuriem NCB piešķīrušas atbrīvojumus no pārskatu sniegšanas prasībām saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) 9. panta 5. punkta b) apakšpunktu.

3.   NCB sniedz ECB šādu statistisko informāciju par ne-MFI kredītiestāžu pārklasificēšanas korekcijām:

a)

mēneša pārklasificēšanas korekcijas attiecībā uz katru atlikumu posteni, par kuru sniegti dati saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu;

b)

ceturkšņa pārklasificēšanas korekcijas attiecībā uz katru atlikumu posteni, kas noteikts Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) I pielikuma 3. daļas 2. tabulā, izņemot posteņus, attiecībā uz kuriem NCB piešķīrušas atbrīvojumus no pārskatu sniegšanas prasībām saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) 9. panta 5. punkta b) apakšpunktu.

4.   NCB nav jāsniedz statistiskā informācija saskaņā ar šo pantu šādos gadījumos:

a)

nav ne-MFI kredītiestāžu, kas ir rezidentes;

b)

attiecīgā NCB ir piešķīrusi atbrīvojumus no pārskatu sniegšanas prasībām saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) 9. panta 2. punktu visām ne-MFI kredītiestādēm, kas ir rezidentes, saskaņā ar minētās regulas 9. panta 5. punkta a) apakšpunktu.

5.   Statistiskā informācija, kas jāsniedz saskaņā ar šo pantu, ir apkopotā veidā, un to pārbauda saskaņā ar 30. pantu. Statistisko informāciju par pārklasificēšanas un pārvērtēšanas korekcijām sniedz saskaņā ar šīs pamatnostādnes I pielikumu.

28. pants

Savlaicīgums

1.   NCB saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) 7. panta 2. punktu un šīs pamatnostādnes 32. pantā minēto pārskatu sniegšanas kalendāru sniedz ECB šajā iedaļā minēto mēneša statistisko informāciju līdz darba dienas beigām 15 darbadienā pēc tā mēneša beigām, uz ko attiecas šī informācija.

2.   NCB saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) 7. panta 3. punktu un šīs pamatnostādnes 32. pantā minēto pārskatu sniegšanas kalendāru sniedz ECB šajā iedaļā minēto ceturkšņa statistisko informāciju līdz darba dienas beigām 28 darbadienā pēc tā ceturkšņa beigām, uz ko attiecas šī informācija.

29. pants

Labojumi

1.   NCB jebkurā laikā var veikt labojumus statistiskajā informācijā, kas sniegta saskaņā ar šo iedaļu.

2.   NCB pēc pieprasījuma iesniedz paskaidrojumus ECB par labojumiem, kas sniegti saskaņā ar 1. punktu.

Paskaidrojumos, ko iesniedz saskaņā ar pirmo daļu, norāda, vai labojumi, kas ietekmē sniegtā pārskata sēriju, ir galīgi vai var tikt laboti atkal.

9. IEDAĻA

PĀRBAUDE, RETROSPEKTĪVO DATU PĀRSKATU SNIEGŠANA UN NOSŪTĪŠANA

30. pants

Pārbaude un paskaidrojumi

1.   Neskarot Regulu (EK) Nr. 2533/98, Regulu (ES) 2021/379 (ECB/2021/2), Regulu (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) un Regulu (ES) Nr. 1074/2013 (ECB/2013/39), NCB uzrauga un nodrošina saskaņā ar šo pamatnostādni ECB iesniegtās statistiskās informācijas kvalitāti un ticamību.

2.   Pirms statistiskās informācijas sniegšanas ECB saskaņā ar šo pamatnostādni NCB pārbauda, vai informācija atbilst ECB sniegtajiem un uzturētajiem lineārajiem ierobežojumiem, tostarp attiecīgā gadījumā lineārajiem ierobežojumiem, kas saistīti ar saskaņotību dažādos intervālos.

NCB pēc pieprasījuma sniedz paskaidrojumus ECB par jebkuru neatbilstību, kas konstatēta šajā pārbaudē.

3.   Attiecībā uz lineārajiem ierobežojumiem, kas saistīti ar 2. punktā minēto datu saskaņotību dažādos intervālos, NCB pārbauda:

a)

vai ceturkšņa statistiskā informācija saskan ar attiecīgo mēneša statistisko informāciju, kas sniegta saskaņā ar 3. un 4. pantu;

b)

vai ceturkšņa statistiskā informācija saskan ar attiecīgo mēneša statistisko informāciju, kas sniegta saskaņā ar 27. pantu;

c)

vai statistiskā informācija par NTF bilances posteņiem, kas sniegta saskaņā ar 5. pantu, saskan ar atbilstošo ceturkšņa beigu informāciju par pārējo MFI bilances posteņiem, kas sniegta saskaņā ar 4. pantu.

Ja a) apakšpunktā minētā statistiskā informācija nav saskaņota dažādos intervālos, NCB, ciktāl iespējams, ar aplēšu palīdzību sagatavo un iesniedz labojumus statistiskajā informācijā, kas ir saskaņota dažādos intervālos.

4.   NCB, izmantojot 3. panta 4. punktā minētās īpašās salīdzinošās tabulas, uzrauga atbilstību starp mēneša beigu atlikumiem, par kuriem sniegti pārskati saskaņā ar 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un šādiem atlikumiem, par kuriem sniegti pārskati saskaņā ar Pamatnostādni (ES) 2016/2249 (ECB/2016/34):

(a)

Eurosistēmas dienas finanšu pārskats, kas sagatavots par mēneša pēdējo darbadienu;

(b)

attiecīgā mēneša pēdējais neapkopotais nedēļas finanšu pārskats.

NCB pēc pieprasījuma sniedz ECB pirmajā daļā minētās atbilstības uzraudzības rezultātus un skaidrojumus par atlikumu neatbilstībām.

5.   Ja NCB sniedz datus par nerezidentu kredītiestāžu filiāļu un meitasuzņēmumu skaitu, kā noteikts VII pielikumā saskaņā ar 25. pantu, tās nodrošina, ka šī statistiskā informācija par laiku no 1999. gada atbilst informācijai, kas statistikas vajadzībām reģistrēta MFI sarakstā, kurš izveidots saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) 4. pantu.

6.   NCB pēc ECB pieprasījuma sniedz paskaidrojumus par statistiskās informācijas, kas sniegta saskaņā ar šo pamatnostādni, attīstību, tostarp par pārtraukumiem sniegtajā statistiskajā informācijā salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu.

7.   Ja NCB aplēš statistisko informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar šo pamatnostādni, tās pēc pieprasījuma sniedz paskaidrojumus ECB.

31. pants

Retrospektīvo datu pārskatu sniegšanas prasības euro ieviešanas gadījumā

1.   Ja ārpus euro zonas dalībvalsts, ievieš euro pēc šīs pamatnostādnes stāšanās spēkā, šīs dalībvalsts NCB sniedz ECB šādus statistikas pārskatus:

a)

statistiskā informācija par MFI bilances posteņu statistiku, tostarp NTF bilances statistiku, par visiem pārskata periodiem kopš attiecīgās dalībvalsts pievienošanās Savienībai un katrā ziņā par vismaz trīs gadiem pirms euro ieviešanas dalībvalstī;

b)

statistiskā informācija par MFI bilances posteņu statistiku par trim gadiem pirms dalībvalsts pievienošanās Savienībai, ja vien ar ECB nav panākta cita vienošanās.

2.   To dalībvalstu NCB, kuras ievieš euro, apkopo 1. punktā minēto statistisko informāciju tā, it kā dalībvalsts būtu bijusi euro zonas dalībvalsts visos pārskata periodos. Šajā nolūkā NCB var izmantot statistisko informāciju, kas paziņota ECB pirms euro ieviešanas dalībvalstī saskaņā ar pārskatu sniegšanas shēmām, ko ECB pielāgojusi ārpus euro zonas dalībvalstīm. NCB statistisko informāciju sniedz saskaņā ar prasībām, kas bija piemērojamas euro zonas dalībvalstīm attiecīgajos pārskata periodos, ja vien ECB un attiecīgā NCB nav vienojušās neiekļaut daļu statistiskās informācijas.

3.   Euro zonas dalībvalstu NCB sniedz ECB statistikas pārskatus par pozīcijām tādu ārpus euro zonas dalībvalstu rezidentiem, kuras ievieš euro pēc šīs pamatnostādnes stāšanās spēkā, attiecībā uz MFI bilances posteņu statistiku par trīs gadiem pirms ieviešanas, ja vien ar ECB nav panākta cita vienošanās. NCB sniedz datus tikai par to posteņu mēneša atlikumiem, par kuriem ir sniegti pārskati saskaņā ar Regulu (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) un kuras pārsniedz 50 milj. euro. NCB var brīvprātīgi sniegt datus arī par šādu posteņu mēneša atlikumiem, kas nepārsniedz 50 milj. euro.

32. pants

Pārskatu sniegšanas kalendārs

ECB katru gadu līdz septembra beigām paziņo NCB konkrētus nosūtīšanas datumus pārskatu sniegšanas kalendāra veidā. NCB statistisko informāciju saskaņā ar šo pamatnostādni sniedz, ievērojot minēto pārskatu sniegšanas kalendāru.

33. pants

Nosūtīšana

1.   Statistisko informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar šo pamatnostādni, NCB nosūta elektroniski, izmantojot ECB norādītos līdzekļus. Šai elektroniskajai statistiskās informācijas apmaiņai izstrādātais statistikas ziņojuma formāts ir formāts, par ko vienojusies ECBS.

2.   Ja nepiemēro 1. punktu, NCB ar ECB iepriekšēju piekrišanu var izmantot citus statistiskās informācijas nosūtīšanas līdzekļus.

10. IEDAĻA

VIENKĀRŠOTA GROZĪŠANAS PROCEDŪRA UN PUBLICĒŠANA

34. pants

Vienkāršotā grozījumu procedūra

ECB Valde, ņemot vērā Statistikas komitejas viedokli, veic jebkādus vajadzīgos tehniskos grozījumus šīs pamatnostādnes pielikumos ar noteikumu, ka šie grozījumi nemaina konceptuālo pamatsistēmu un neietekmē pārskatu sniegšanas pienākumu apjomu pārskatu sniedzējiem dalībvalstīs. ECB Valde bez liekas kavēšanās informē ECB Padomi par jebkādiem šādiem grozījumiem.

35. pants

Publicēšana

NCB nepublicē valstu datus, kas sniegti, lai sagatavotu apkopotos euro zonas mēneša monetāros rādītājus un atbilstošos bilances posteņus tikmēr, kamēr ECB nav publicējusi šos apkopotos rādītājus Ja NCB publicē šādu informāciju, tai jābūt tai pašai, kas sniegta saistībā ar pēdējiem publicētajiem apkopotajiem euro zonas rādītājiem. Ja NCB reproducē ECB publicētos apkopotos euro zonas rādītājus, tās reproducē tos patiesi.

11. IEDAĻA

PIRMĀ PĀRSKATU SNIEGŠANA UN PĀREJAS NOTEIKUMI

36. pants

Pirmā pārskatu sniegšana

1.   Pirmais pārskats ar mēneša statistisko informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar šo pamatnostādni, ietver statistisko informāciju par 2022. gada janvāri.

2.   Pirmais pārskats ar ceturkšņa statistisko informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar šo pamatnostādni, ietver statistisko informāciju par 2022. gada pirmo ceturksni. Ceturkšņa statistisko informāciju, kas jāsniedz par 2021. gada ceturto ceturksni, sniedz saskaņā ar Pamatnostādnes ECB/2014/15 par monetāro un finanšu statistiku II pielikuma 1., 4., 7., 19. un 20. daļu.

3.   Pirmais pārskats ar gada statistisko informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar šo pamatnostādni, ietver statistisko informāciju par 2021. gadu.

37. pants

Pārejas noteikumi

1.   Ja attiecībā uz laikposmu no 2021. gada 15. aprīļa līdz 2022. gada 1. februārim NCB sniedz informāciju par iBSI saskaņā ar Pamatnostādnes ECB/2014/15 par monetāro un finanšu statistiku 17.a pantu, tās norāda kredītiestādes, par kurām jāsniedz šāda informācija saskaņā ar šīs pamatnostādnes 15. pantu. NCB sniedz ECB minēto informāciju par laikposmu no 2021. gada 15. aprīļa līdz 2022. gada 1. februārim, ievērojot šīs pamatnostādnes 17. pantā noteiktās savlaicīguma prasības.

2.   Ja attiecībā uz laikposmu no 2021. gada 15. aprīļa līdz 2022. gada 1. februārim NCB sniedz informāciju par iMIR saskaņā ar Pamatnostādnes ECB/2014/15 par monetāro un finanšu statistiku 17.a pantu, tās sniedz šo informāciju par galvenajām iestādēm, kas norādītas šīs pamatnostādnes 15. panta 4. punktā. NCB sniedz ECB minēto informāciju par laikposmu no 2021. gada 15. aprīļa līdz 2022. gada 1. februārim, ievērojot šīs pamatnostādnes 17. pantā noteiktās savlaicīguma prasības.

3.   Par laikposmu no 2021. gada 26. jūnija līdz 2022. gada 1. februārim NCB atbilstoši šīs pamatnostādnes 8. iedaļai sniedz statistisko informāciju, kas savākta no ne-MFI kredītiestādēm saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) 17. panta 2. punktu. NCB minēto informāciju sniedz ECB vēlākais līdz 2022. gada 29. aprīlim.

12. IEDAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

38. pants

Stāšanās spēkā

1.   Šī pamatnostādne stājas spēkā dienā, kurā to paziņo dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālajām centrālajām bankām.

2.   Dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālās centrālās bankas un ECB atbilst šīs pamatnostādnes prasībām ar 2022. gada 1. februāri.

39. pants

Adresāti

Šī pamatnostādne ir adresēta visām Eurosistēmas centrālajām bankām.

Frankfurtē pie Mainas, 2021. gada 26. martā

ECB Padomes vārdā –

ECB prezidente

Christine LAGARDE

(1)  Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2021/379 (2021. gada 22. janvāris) par kredītiestāžu un monetāro finanšu iestāžu sektora bilances posteņiem (ECB/2021/2) (OV L 73, 3.3.2021., 16. lpp.).

(2)  Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1072/2013 (2013. gada 24. septembris) par monetāro finanšu iestāžu piemēroto procentu likmju statistiku (ECB/2013/34) (OV L 297, 7.11.2013., 51. lpp.).

(3)  Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1074/2013 (2013. gada 18. oktobris) par statistikas pārskatu sniegšanas prasībām pasta žironorēķinu iestādēm, kas pieņem noguldījumus no euro zonas rezidentiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes (ECB/2013/39) (OV L 297, 7.11.2013., 94. lpp.).

(4)  Padomes Regula (EK) Nr. 2533/98 (1998. gada 23. novembris) par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2016/867 (2016. gada 18. maijs) par kredītu un kredītriska mikrodatu vākšanu (ECB/2016/13) (OV L 144, 1.6.2016., 44. lpp.).

(7)  Sk. ECB Padomes 2020. gada 26. jūnijā pieņemtos lēmumus, pieejami ECB interneta vietnē: www.ecb.europa.eu.

(8)  Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2018/876 (2018. gada 1. jūnijs) par Iestāžu un filiāļu datu reģistru (ECB/2018/16) (OV L 154, 18.6.2018., 3. lpp.).

(9)  Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2021/378 (2021. gada 22. janvāris) par obligāto rezervju prasību piemērošanu (ECB/2021/1) (OV L 73, 3.3.2021., 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2033 (2019. gada 27. novembris) par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 (OV L 314, 5.12.2019., 1. lpp.).

(11)  Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne ECB/2014/15 (2014. gada 4. aprīlis) par monetāro un finanšu statistiku (OV L 340, 26.11.2014., 1. lpp.).

(12)  Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1072/2013 (2013. gada 24. septembris) par monetāro finanšu iestāžu piemēroto procentu likmju statistiku (ECB/2013/34) (OV L 297, 7.11.2013., 51. lpp.).

(13)  Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1074/2013 (2013. gada 18. oktobris) par statistikas pārskatu sniegšanas prasībām pasta žironorēķinu iestādēm, kas pieņem noguldījumus no euro zonas rezidentiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes (ECB/2013/39) (OV L 297, 7.11.2013., 94. lpp.).

(14)  Padomes Regula (EK) Nr. 2533/98 (1998. gada 23. novembris) par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.).

(15)  Skatīt “Salīdzinošās tabulas starp NCB un ECB grāmatvedības bilances posteņiem un posteņiem, kas jāsniedz statistikas nolūkā” (“ Bridging tables between the accounting balance sheet items of the NCBs and the ECB and the items to be reported for statistical purposes ”), kas pieejams ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu.

(16)  Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2016/2249 (2016. gada 3. novembris) par grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā (ECB/2016/34) (OV L 347, 20.12.2016., 37. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).

(18)  Kā noteikts I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1893/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

(19)  Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2018/876 (2018. gada 1. jūnijs) par Iestāžu un filiāļu datu reģistru (ECB/2018/16) (OV L 154, 18.6.2018., 3. lpp.).

I PIELIKUMS

KOREKCIJU SNIEGŠANA UN DARĪJUMU ATVASINĀŠANA

1. DAĻA

Darījumu atvasināšanas procedūras vispārējais apraksts

Finanšu darījumus definē kā finanšu aktīvu neto iegādi vai neto saistību uzņemšanos par katru finanšu instrumentu veidu, proti, kā visu attiecīgajā pārskata periodā notikušo finanšu darījumu summu. Sistēma, lai atvasinātu darījumus attiecībā uz monetāro finanšu iestāžu (MFI) bilanču posteņiem (BSI), balstās uz Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu (turpmāk – "EKS 2010"), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 549/2013 (1). Gan attiecībā uz datu saturu, gan statistikas jēdzienu nosaukumiem vajadzības gadījumā tiek pieļautas atkāpes no šī starptautiskā standarta. Šo pielikumu interpretē saskaņā ar EKS 2010, ja vien tās noteikumi tieši vai netieši nav pretrunā Regulai (ES) 2020/379 (ECB/2020/2) (2) vai šai pamatnostādnei.

Attiecībā uz bilances posteņu statistiku ECB aprēķina darījumus, par katru aktīvu un pasīvu posteni aprēķinot starpību starp atlikumiem perioda beigu pārskatu sniegšanas dienās un tad atņemot pārmaiņas, kas neizriet no darījumiem ("korekcijas"). Tās iedala galvenajās kategorijās – "pārklasificēšanas korekcijas", "pārvērtēšanas korekcijas" un "valūtas kursa korekcijas". Nacionālās centrālās bankas (NCB) sniedz "pārklasificēšanas korekciju" un "pārvērtēšanas korekciju" datus ECB, lai šos ar darījumiem nesaistītos elementus varētu atskaitīt, aprēķinot darījumus. "Valūtas kursa korekcijas" parasti iegūst ECB. Darījumus aprēķina pēc neto principa, proti, netiek prasīts noteikt bruto finanšu darījumus vai apgrozījumu. Finanšu darījumus pārsvarā vajadzētu novērtēt pēc darījuma vērtības, proti, vērtības, par kādu aktīvi iegūti/atsavināti un/vai saistības radītas, dzēstas vai mainītas, un šī vērtība var nesakrist ar tirgū norādīto cenu vai ar aktīvu patieso vērtību darījuma brīdī. Darījuma vērtībā neietver pakalpojumu maksu, nodevas, komisijas vai tamlīdzīgus maksājumus par pakalpojumiem, kas sniegti, veicot darījumu.

Šajā pielikumā ir pārskatīta metodoloģija, ar kuru atvasina darījumus bilances posteņu statistikas kontekstā. 2. daļā uzmanība ir vērsta uz principiem, saskaņā ar kuriem NCB sniedz ECB korekciju datus (3). Pēc tam 3. daļā aplūkoti īpaši pielāgojumi bilanču posteņu statistikas apkopošanas sistēmā.

Papildu informācija un skaitliskie piemēri ir sniegti "MFI Bilances statistikas rokasgrāmatā", kas publicēta ECB interneta vietnē.

2. DAĻA

NCB korekciju datu sniegšana ECB

1.   Korekciju pamatprincipi

Uz pārklasificēšanas un pārvērtēšanas korekcijām attiecas tie paši dubultā ieraksta grāmatvedības sistēmas principi, kas attiecas uz atlikumiem, un tāpēc tie ir līdzsvaroti. Ja balanspostenis ir vajadzīgs statistikas bilancē un grāmatvedības bilancē piemēroto atšķirīgo novērtējumu dēļ, proti, "statistikas/grāmatvedības nesakritības" dēļ, tas attiecīgi jāieraksta kā "pārējie pasīvi" (kā pozitīva vai negatīva vērtība).

Procenti par noguldījumiem, kredītiem un emitētiem vai turētiem parādu vērtspapīriem būtu jāieraksta pēc uzkrāšanas principa, bet tos nekad neieraksta kā darījumu ar attiecīgo instrumentu. Attiecībā uz kredītiem un noguldījumiem tas ir nostiprināts ar Regulas (ES) 2020/379 (ECB/2020/2) II pielikuma 2. daļā noteikto prasību, atbilstoši kurai par šiem instrumentiem uzkrātie procenti ir ierakstāmi kā "pārējie aktīvi" un "pārējie pasīvi". Tomēr minētajā Regulā nav ietverti noteikumi attiecībā uz to, kā rīkoties ar uzkrātiem procentiem par emitētiem vai turētiem parāda vērtspapīriem. Faktiski, uzkrātie procenti bieži vien ir iekļauti tirgus cenās, un tos ir grūti nodalīt no grāmatvedības cenas, kas ir sniegta statistikas bilancē. Saskaņotu un starp valstīm salīdzināmu datu veicināšanas nolūkā būtu jāpiemēro šādi noteikumi:

a)

ja statistikas bilancē sniegtie uzkrāto procentu dati atspoguļo grāmatvedības vērtību, tiem vajadzētu piemērot pārvērtēšanas korekciju;

b)

ja uzkrāto procentu datus statistikas bilancē neiekļauj ar tiem saistīto vērtspapīru atlikumos, tos klasificē pie "pārējie aktīvi" vai "pārējie pasīvi", un tos neuzskata par pārvērtēšanas korekciju.

Šī ierosinātā pieeja ir atspoguļota arī šajā pamatnostādnē noteiktajās pārskatu sniegšanas prasībās (sk. II pielikuma 1. daļu).

Ja uzrāda mēneša korekciju, tā var ietekmēt to posteņu dalījumu, par kuriem sniedz ceturkšņa datus. Būtu jānodrošina abu datu kopumu atbilstība, proti, attiecīgos gadījumos mēneša korekciju summai ir jāatbilst ceturkšņa korekcijai. Ja ceturkšņa korekcijām ir noteikta robežvērtība vai ja ceturkšņa korekcijas nevar noteikt pilnībā vai tikpat detalizēti kā mēneša korekciju, korekciju aprēķina tā, lai novērstu tās neatbilstību mēneša datu korekcijai.

2.   Pārklasificēšanas korekcijas

"Pārklasificēšana korekcijas" ietver jebkuras pārmaiņas atsauces sektora bilancē, kuras izriet no izmaiņām pārskatu sniedzēju sastāvā un struktūrā, finanšu instrumentu un darījuma partneru klasifikācijā, statistikas definīcijās un pārskatu sniegšanas kļūdu (daļēja) labojuma, visām minētajām pārmaiņām izraisot pārrāvumus sērijās un līdz ar to ietekmējot divu secīgu ceturkšņa beigu atlikumu salīdzināmību. Euro zonas paplašināšanas var uzskatīt par īpašu pārklasificēšanas gadījumu.

NCB sniedz datus par pārklasificēšanas korekcijām, kā noteikts šajā pamatnostādnē, izmantojot pārskatu sniedzēju nepastarpināti sniegtus datus, uzraudzības informāciju, ticamības pārbaudes, ārkārtas aptaujas (piemēram, saistībā ar atkāpēm no normas), nacionālās statistiskās prasības, informāciju par pārskatu sniedzēju loka papildinājumiem vai zaudējumiem un citus tām pieejamos avotus. NCB identificē atlikumu izmaiņas, kas radušās pārklasificēšanas dēļ, un uzrāda neto summu. Atlikumu neto pieaugumu pārklasificēšanas dēļ ieraksta ar "+" zīmi, bet atlikumu neto samazinājumu – ar "–" zīmi.

NCB var veikt pārklasificēšanas korekciju aplēses, jo īpaši gadījumos, kad informācija nav viegli pieejama vai nav kvalitatīva. Netiek sagaidīts, ka ECB veiks vēlākas korekcijas, ja vien NCB nekonstatē tādas krasas izmaiņas galīgajos datos, kuras radušās pārklasificēšanas dēļ un kuras NCB pienācīgā laikā nespēj izlabot. Šādā gadījumā ECB var veikt vēlākas korekcijas, vienojoties par to ar attiecīgo NCB.

Principā NCB sniedz "pārklasificēšanas korekciju" datus katram postenim, kas norādīts šajā pamatnostādnē. Gadījumos, kad aplēstās pārklasificēšanas summas NCB bilancē nepārsniedz 5 milj. euro vai citu pārskatu sniedzēju kopsavilkuma bilancē nepārsniedz 50 milj. euro, NCB pārklasificēšanas korekciju summas var norādīt kā nulli vai kā trūkstošu vērtību. Šīs robežvērtības ir paredzētas tam, lai palīdzētu NCB izlemt, vai veikt korekcijas. Tomēr tad, ja, neņemot vērā robežvērtību, tiek savākta salīdzinoši detalizēta informācija, NCB nebūtu lietderīgi mēģināt piemērot šo robežvērtību. Šī elastīgā pieeja neskar prasību par konsekvenci sniegtajos pārskata perioda datos un mēneša un ceturkšņa datu saskanību, kā norādīts tālāk.

Pārskatīšanas politikas noteiktajās robežās NCB labo pārskatu sniegšanas kļūdas atlikumos, tiklīdz šādas kļūdas tiek konstatētas. Ideālā gadījumā ar labojumiem pilnībā novērš kļūdu datos, jo sevišķi, ja kļūda skar vienu periodu vai ierobežotu laikposmu. Tādējādi nerodas laiksērijas pārrāvums. Tomēr, ja kļūda ietekmē retrospektīvos datus, un netiek veikts retrospektīvo datu labojums, vai tas tiek veikts tikai ierobežotam laikposmam, notiek pārrāvums starp pirmo laikposmu ar izlaboto rādījumu un pēdējo laikposmu ar nepareizo rādījumu. Šādā gadījumā NCB identificē pārrāvuma apjomu un veic korekciju sadaļā "pārklasificēšanas korekcijas". Līdzīgu praksi piemēro attiecībā uz gadījumiem, kad ievieš tādas izmaiņas statistikas definīcijās, kas ietekmē sniegtos datus, kā arī attiecībā uz pārrāvumu koriģēšanu, kas izriet no tā, ka tiek ieviestas vai izmainītas ekstrapolācijas metodes, vai tiek pārtraukts tās izmantot.

Robežšķirtne, lai aktīvu pārvešanu uzskatītu par darījumiem, tiek noteikta pēc tā, vai pastāv divas nodalītas institucionālas vienības, kuras rīkojas uz savstarpējas vienošanās pamata. Tomēr, ja pārvešana notiek institucionālas vienības izveidošanas vai izzušanas dēļ, pārvešana būtu jāuzskata par "pārklasificēšanas korekciju". Jo īpaši, ja apvienošanās vai pārņemšanas gadījumā viena vai vairākas institucionālas vienības izzūd, visiem apvienojošos iestāžu starp-posteņiem tiek veikts ieskaits brīdī, kad vienības beidz pastāvēt sistēmā, un attiecīgi ir jāsniedz dati par pārklasificēšanas korekcijām. Korporatīvas sadalīšanās gadījumā rīkojas tāpat.

3.   Pārvērtēšanas korekcijas

Saskaņā ar šo pamatnostādni sniegtās "pārvērtēšanas korekcijas" NCB parasti apkopo, pamatojoties uz datiem, ko tieši snieguši pārskatu sniedzēji. Tomēr NCB var arī izpildīt šīs pārskatu sniegšanas prasības netieši (piemēram, tieši vācot datus par darījumiem) vai izmantojot datus par katru vērtspapīru atsevišķi vai citus datus, ko sniedz pārskatu sniedzēji, un jebkurā gadījuma tām ir tiesības vajadzības gadījumā vākt papildu datus no pārskatu sniedzējiem.

4.   Valūtas kursu korekcijas

Svārstības valūtu kursos pret euro, kas notiek starp beigu periodu pārskatu sniegšanas datumiem, izraisa pārmaiņas ārvalstu valūtas aktīvu un pasīvu vērtībā, kad tā izteikta euro. NCB vajadzētu sniegt pārskatus par aktīviem un pasīviem ārvalstu valūtās, kas pārrēķināti euro, izmantojot ECB atsauces maiņas kursu, kas ir spēkā dienā, uz kuru attiecas dati. Tā kā jebkuras atlikumu pārmaiņas, ko izraisa svārstības valūtu kursos, ir turēšanas peļņa/zaudējumi un nav finanšu darījumi, ir jāidentificē vērtēšanas ietekme, lai šo ietekmi izslēgtu no darījumiem. Pārvērtēšanas korekcijas valūtas maiņas kursa pārmaiņu dēļ var ietvert arī pārvērtēšanas pārmaiņas, kas izriet no darījumiem ar aktīviem/pasīviem, proti, realizēto peļņu/zaudējumus, ņemot vērā atšķirīgo valstu praksi.

ECB parasti iegūst nepieciešamās valūtas kursa korekcijas, pamatojoties uz NCB sniegto statistisko informāciju . Ja NCB spēj apkopot precīzākas valūtas maiņas kursa korekcijas, tās tā vietā var vienoties ar ECB nosūtīt valūtas kursa korekcijas, ko ECB izmantos, lai atvasinātu darījumus.

3. DAĻA

Īpaši noteikumi un pielāgojumi

1.   Naudas tirgus fondi

NCB ietver korekcijas datus par naudas tirgus fondiem (NTF), kad tās pilda savus pārskatu sniegšanas pienākumus attiecībā uz "pārklasificēšanas korekcijām” un "pārvērtēšanas korekcijām". Minētās korekcijas tiek arī sniegtas atsevišķi attiecībā uz NTF saskaņā ar īpaši izstrādāto ceturkšņa pārskatu sniegšanas shēmu.

NCB sniedz pārklasificēšanas korekcijas, ja notiek izmaiņas NTF faktisko pārskatu sniedzēju grupā, kā noteikts Regulas (ES) 2020/379 (ECB/2020/2) 2. pantā, ko izraisījuši grozījumi attiecībā uz to iestāžu loku, kurām piešķir NTF darbības atļauju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1131 (4). NTF pārskatu sniedzēju grupas izmaiņas, ko izraisījušas pārmaiņas fonda ieguldījumu politikā, ieraksta kā finanšu darījumu, nevis kā pārklasificēšanu. Tas izriet no fakta, ka ieguldītājiem pirms izmaiņām ir jāvienojas par jebkādām izmaiņām ieguldījumu politikā, un tāpēc tās uzskata par aktīvu lēmumu par ieguldījumiem.

Regulas (ES) 2020/379 (ECB/2020/2) 9. panta 6. punkts paredz, ka NCB dažiem vai visiem NTF var piešķirt atbrīvojumu no prasības sniegt pārvērtēšanas korekciju datus. Šādos gadījumos NCB saskaņā ar šīs pamatnostādnes 5. panta 2. punktu tomēr jāsniedz informācija saskaņā ar iespējami precīzākām aplēsēm, ja attiecīgās summas ir būtiskas.

Aprēķinot NTF aktīvu pārvērtēšanas korekciju, ievēro parasto procedūru, kuru piemēro visām MFI. Pasīvu pusē NTF akciju/daļu vērtības pozitīvas pārmaiņas parasti ir tikušas uzskatītas par darījumiem, līdzās noguldījumu procentu maksājumiem (pretēji uzkrājumiem); tas nozīmē, ka pārvērtēšanas aktīvu pusē atbilstošā pretvērtība būs nevis "naudas tirgus fonda akcijas/daļas", bet "pārējie pasīvi". Tomēr attiecībā uz gadījumiem, kad NTF akciju/daļu cena samazinās dēļ fonda aktīvu zaudējumiem, to nevar pielīdzināt procentu maksājumiem. Ņemot vērā šo kontekstu, Regulas (ES) 2020/379 (ECB/2020/2) I pielikuma 4. daļas 1.A tabulā ir ietvertas prasības par NTF akciju/daļu pārvērtēšanas korekcijām; NCB būtu jāizmanto šis postenis, lai attiecīgos gadījumos līdzsvarotu cenu pārvērtēšanas aktīvu pusē. Šis iedalījums būtu jāveic tā, lai aptvertu tikai faktisko cenas pārskatīšanas, ko atspoguļo kā pārmaiņas NTF akciju/daļu vērtībā.

2.   Atsevišķu MFI bilances posteņu (iBSI) statistika

Saskaņā ar šīs pamatnostādnes 16. panta 2. punktu NCB, ciktāl iespējams, sniedz papildsēriju datus, kas ietver pārvērtēšanas un pārklasificēšanas korekcijas (sk. šā pielikuma 2. daļu) un kredītu pārvedumus.

Lai samazinātu pārskatu sniegšanas pienākumu apjomu, NCB, iegūstot papildsērijas, var piemērot robežvērtības. Jo īpaši, ja papildsēriju absolūtā summa, par kuru jāsniedz dati, nepārsniedz 50 milj. euro un 1 % no attiecīgās atlikuma summas, proti, ja robežvērtība = max(50 milj. euro, 1% no atlikuma), NCB var norādīt summu kā nulli vai kā trūkstošu vērtību. Šī robežvērtība, kas attiecas arī uz kredītiestāžu grupām, ir indikatīva un tās mērķis ir palīdzēt NCB izlemt, vai veikt korekcijas. Ja informācija nav viegli pieejama vai nav kvalitatīva, NCB var nolemt veikt aplēses vai sniegt trūkstošu vērtību.

Saskaņā ar šo pamatnostādni NCB arī ir jāsniedz papildsēriju dati tikai attiecībā uz kredītiestādēm, kas nav galvenās iestādes, ciktāl no šīm kredītiestādēm tiek vākta statistikas informācija saskaņā ar Regulu (ES) 2020/379 (ECB/2020/2). Ja no kredītiestādēm, kas nav galvenās iestādes, nav iegūta nekāda papildsēriju sniegšanai vajadzīgā statistiskā informācija, NCB var sniegt trūkstošu vērtību.

3.   PŽI un centrālā valdība

NCB attiecīgos gadījumos saskaņā ar šīs pamatnostādnes 6. iedaļu sniedz statistisko informāciju par PŽI un centrālo valdību, tajā ietverot to monetārās saistības pret euro zonas rezidentu ne-MFI un to turējumus skaidrā naudā un euro zonas MFI emitētos vērtspapīros. Darījumu apkopošanas nolūkā korekcijas principā veic arī saskaņā ar prasībām, kas noteiktas MFI bilances statistikai, lai gan varbūtība, ka valūtas maiņas kursa vai tirgus cenu pārmaiņām izraisīs ietekmi, ir ļoti neliela. Šos datus sniedz, kā norādīts IV pielikumā.

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).

(2)  Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2020/379 ([2020. gada 22. janvāris) par kredītiestāžu un monetāro finanšu iestāžu sektora bilances posteņiem (pārstrādāta versija) (ECB/2020/2) (OV L 73, 3.3.2021., 16. lpp.).

(3)  Tādu pašu metodoloģiju piemēro attiecībā uz statistisko informāciju, kas jāsniedz ECB bilancē saskaņā ar šīs pamatnostādnes 3. panta 5. punktu.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2017/1131 (2017. gada 14. jūnijs) par naudas tirgus fondiem (OV L 169, 30.6.2017., 8. lpp.).

I PIELIKUMS

1. DAĻA

1. tabula

Statistiskā informācija, kas jāsniedz par centrālo banku bilances papildu posteņiem  (1)

BILANCES POSTEŅI

Kopā

Euro zona

Pārējā pasaule

 

 

 

Iekšzeme

Euro zona, izņemot iekšzemi

 

Ne-MFI

PASĪVI

 

 

 

 

 

8.

Skaidrā nauda apgrozībā

 

 

 

 

 

t. sk. Banknotes

 

 

 

 

 

Euro banknotes

M (†)

 

 

 

 

Nacionālo valūtu banknotes  (2)

M (†)

 

 

 

 

t. sk. Monētas

 

 

 

 

 

Euro monētas

M (†)

 

 

 

 

Nacionālo valūtu monētas  (2)

M (†)

 

 

 

 

9.

Noguldījumi

 

 

 

 

 

9.1.e

Noguldījumi uz nakti (euro)

 

 

 

 

M

9.1.x.

Noguldījumi uz nakti (ārvalstu valūtās)

 

 

 

 

M

10.

NTF akcijas/daļas

 

 

 

 

 

11.

Emitētie parāda vērtspapīri

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam  (3)

 

M

M

M

 

12.

Kapitāls un rezerves

 

 

 

 

 

13.

Pārējie pasīvi

 

 

 

 

 

t. sk. tranzīta posteņi

M

 

 

 

 

t. sk. pagaidu posteņi

M

 

 

 

 

t. sk. Eurosistēmas iekšējās saistības saistībā ar euro banknotēm apgrozībā

 

M

 

 

t. sk. uzkrājumi saistībām pret trešām personām

M

 

 

 

 

t. sk. mājsaimniecību neto kapitāls pensiju fondu rezervēs  (4)

Q (#)

 

 

 

 

t. sk. statistikas/grāmatvedības vērtību nesakritības korekcija  (5)

M (#)

 

 

 

 

SDR pretvērtība

M (#)

 

 

 

 

AKTĪVI

 

 

 

 

 

1.

Skaidrā nauda

 

 

 

 

 

2.

Kredīti

 

 

 

 

 

t. sk. starptautiskie ar rezervēm saistītie noguldījumi ECB turējumā  (6)

 

 

M

 

 

3.

Parāda vērtspapīri turējumā

 

 

 

 

 

t. sk. uzkrātie procenti par parāda vērtspapīriem turējumā  (7)

Q

 

 

 

 

4.

Pašu kapitāls

 

 

 

 

 

5.

Ieguldījumu fondu akcijas/daļas

 

 

 

 

 

6.

Nefinanšu aktīvi

 

 

 

 

 

7.

Pārējie aktīvi

 

 

 

 

 

t. sk. tranzīta posteņi

M

 

 

 

 

t. sk. pagaidu posteņi

M

 

 

 

 

t. sk. Eurosistēmas iekšējās prasības saistībā ar euro banknotēm apgrozībā

 

M

 

 

t. sk. apdrošināšanas prēmiju priekšsamaksa un nesamaksāto apdrošināšanas atlīdzību prasību rezerves  (8)

Q (#)

 

 

 

 

t. sk. prasības saistībā ar centrālās valdības emitētajām monētām

 

M

 

 

 

t. sk. uzkrātie procenti par parāda vērtspapīriem turējumā  (7)

Q

 

 

 

 

Zelts un zeltā izteiktie debitoru parādi (tikai monetārais zelts)

M (#)

 

 

 

 

SVF debitoru parādi - aizņēmuma tiesības, SDR, citas prasības

M (#)

 

 

 

 


2. tabula

Statistiskā informācija, kas jāsniedz par pārējo MFI bilances papildu posteņiem  (9)

BILANCES POSTEŅI

Kopā

Euro zona

Pārējā pasaule

 

 

 

Iekšzeme

Euro zona, izņemot iekšzemi

 

Ne-MFI

PASĪVI

 

 

 

 

 

8.

 Skaidrā nauda apgrozībā

 

 

 

 

 

9.

 Noguldījumi

 

 

 

 

 

t. sk. no bilances neizslēgtiem kredītiem pretējas saistības  (10)

 

M

M

M

 

9.1.e

 Noguldījumi uz nakti (euro)

 

 

 

 

M

9.1.x.

 Noguldījumi uz nakti (ārvalstu valūtās)

 

 

 

 

M

10.

 NTF akcijas/daļas

 

 

 

 

 

11.

 Emitētie parāda vērtspapīri  (11)

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

M (#)

M (#)

M (#)

 

1–2 gadi

 

M (#)

M (#)

M (#)

 

Euro

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

M (#)

M (#)

M (#)

 

1–2 gadi

 

M (#)

M (#)

M (#)

 

Ārvalstu valūtas

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

M (#)

M (#)

M (#)

 

1–2 gadi

 

M (#)

M (#)

M (#)

 

t. sk. uzkrātie procenti par emitētajiem parāda vērtspapīriem  (12)

Q

 

 

 

 

12.

 Kapitāls un rezerves

 

 

 

 

 

13.

 Pārējie pasīvi

 

 

 

 

 

t. sk. tranzīta posteņi

M

 

 

 

 

t. sk. pagaidu posteņi

M

 

 

 

 

t. sk. uzkrājumi saistībām pret trešām personām

M

 

 

 

 

t. sk. mājsaimniecību neto kapitāls pensiju fondu rezervēs  (13)

Q (#)

 

 

 

 

t. sk. uzkrātie procenti par emitētajiem parāda vērtspapīriem  (12)

Q

 

 

 

 

t. sk. statistikas/grāmatvedības vērtību nesakritības korekcija  (14)

M (#)

 

 

 

 

AKTĪVI

 

 

 

 

 

1.

 Skaidrā nauda

 

 

 

 

 

2.

 Kredīti

 

 

 

 

 

3.

 Parāda vērtspapīri turējumā

 

 

 

 

 

t. sk. uzkrātie procenti par parāda vērtspapīriem turējumā  (12)

Q

 

 

 

 

4.

 Pašu kapitāls

 

 

 

 

 

5.

 Ieguldījumu fondu akcijas/daļas

 

 

 

 

 

6.

 Nefinanšu aktīvi

 

 

 

 

 

7.

 Pārējie aktīvi

 

 

 

 

 

t. sk. tranzīta posteņi

M

 

 

 

 

t. sk. pagaidu posteņi

M

 

 

 

 

t. sk. apdrošināšanas prēmiju priekšsamaksa un nesamaksāto apdrošināšanas atlīdzību prasību rezerves  (15)

Q (#)

 

 

 

 

t. sk. uzkrātie procenti par parāda vērtspapīriem turējumā  (12)

Q

 

 

 

 


3. tabula

Kredīti, kas izsniegti euro zonas citiem finanšu starpniekiem + finanšu palīgsabiedrībām + piesaistītajām finanšu iestādēm un naudas aizdevējiem (S.125+S.126+S.127)

Atlikumi, pārvērtēšanas korekcijas un pārklasificēšanas korekcijas (ceturkšņa dati)

BILANCES POSTEŅI

A. Iekšzeme

B. Euro zona, izņemot iekšzemi

 

Kopā

Citi finanšu starpnieki (S.125)

Finanšu palīgsabiedrības (S.126)

Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.127)

Kopā

Citi finanšu starpnieki (S.125)

Finanšu palīgsabiedrības (S.126)

Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.127)

AKTĪVI

 

 

 

 

 

 

 

 

Kredīti

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

1–5 gadi

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 5 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

2. DAĻA

Image 1
1. tabula Iekšzemes MFI pārvesti kredīti, kuriem ir ietekme uz kredītu krājumu datiem (1) un kurus apkalpo ne-MFI (1)

Atlikumi un finanšu darījumi, izņemot kredītu pārvedumu ietekmi (mēneša dati)

Image 2
2. tabula Kredītu pārvedumi, kurus apkalpo iekšzemes MFI, kas nav pārvedējs (1) (1) (2)

Neto pārvedumi, atlikumi, pārklasificēšanas korekcijas un pārvērtēšanas korekcijas (mēneša dati) (2)

3. DAĻA

Image 3
1. tabula Statistiskā informācija, kas jāsniedz par NTF bilances posteņiem

Atlikumi, pārvērtēšanas korekcijas un pārklasificēšanas korekcijas (ceturkšņa dati)

2. tabula

NTF bilances posteņi – iedalījums pēc valūtas

Atlikumi (ceturkšņa dati)

BILANCES POSTEŅI

Visas valūtas

Euro

Citas valūtas

 

 

 

 

 

 

 

 

GBP

USD

JPY

CHF

AKTĪVI

 

 

 

 

 

 

 

Kredīti

 

 

 

 

 

 

 

Pārējā pasaule

 

 

 

 

 

 

 

Parāda vērtspapīri turējumā

 

 

 

 

 

Iekšzeme

 

 

 

 

MFI emitēti

 

 

 

 

 

 

 

ne-MFI emitēti

 

 

 

 

 

 

 

Euro zona, izņemot iekšzemi

 

 

 

 

 

 

 

MFI emitēti

 

 

 

 

 

 

 

ne-MFI emitēti

 

 

 

 

 

 

 

Pārējā pasaule

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Prasības, kas attiecas uz MFI saskaņā ar Regulu (EU) 2021/379 (ECB/2021/2) (ceturkšņa dati)

 

4. DAĻA

1. tabula

Neizmantoto MFI kredītlīniju statistika

Atlikumi un pārklasificēšanas korekcijas

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI

A. Iekšzeme

B. Euro zona, izņemot iekšzemi

C. Pārējā pasaule

 

 

Neizmantotās kredītlīnijas

 

 

 

Kopā

 

 

 

MFI (S.121+S.122+S.123)

 

 

 

Vispārējā valdība (S.13)

 

 

Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124)

 

 

Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127)

 

 

Apdrošināšanas sabiedrības (S.128)

 

 

Pensiju fondi (S.129)

 

 

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

 

 

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.14+S.15)

 

 

5. daļa

Kredīti nefinanšu sabiedrībām atbilstoši saimnieciskās darbības veidam

NCB sniedz datus par atsevišķām iedaļām saskaņā ar I veidni vai, ja dati par atsevišķām iedaļām nav pieejami – saskaņā ar II veidni.

NCB sniedz datus par atlikumiem attiecībā uz kredītiem, kas izsniegti iekšzemes nefinanšu sabiedrībām, un atsevišķi par kredītiem, kas izsniegti pārējo euro zonas dalībvalstu nefinanšu sabiedrībām, ja tādi dati ir pieejami. Visus datus sniedz milj. euro.

I veidne

II veidne

1

A.

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

1

A.

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

2

B.

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

2

B.

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

3

C.

Apstrādes rūpniecība

3

C.

Apstrādes rūpniecība

4

D.

Elektroenerģijas, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana

4

D.

Elektroenerģijas, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana

+

E.

Ūdensapgāde, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija

5

E.

Ūdensapgāde, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija

6

F.

Būvniecība

5

F.

Būvniecība

7

G.

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība Automobiļu un motociklu remonts

6

G.

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība Automobiļu un motociklu remonts

8

I.

Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi

7

I.

Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi

9

H.

Transports un uzglabāšana

8

H.

Transports un uzglabāšana

+

J.

Informācijas un komunikācijas pakalpojumi

10

J.

Informācijas un komunikācijas pakalpojumi

11

L.

Operācijas ar nekustamo īpašumu

9

L.

Operācijas ar nekustamo īpašumu

+

M.

Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

+

N.

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība

12

M.

Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

13

N.

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība

14

Pārējās iedaļas, kas attiecas uz ne-finanšu sabiedrībām

10

Pārējās iedaļas, kas attiecas uz ne-finanšu sabiedrībām

Piezīme. Burti norāda uz attiecīgo NACE 2. red. klasifikāciju.

(1)  Atlikumu dati jāsniedz par visiem posteņiem. Pārklasificēšanas un pārvērtēšanas korekcijas sniedz ailēs, kuras apzīmētas ar “#”. Pārklasificēšanas korekcijas sniedz tikai ailēs, kuras apzīmētas ar “†”.

(2)  Banknotes un monētas, kuras denominētas iepriekšējās nacionālajās valūtās un nav atmaksātas pēc euro ieviešanas. Datus vajadzētu sniegt par vismaz 12 mēnešu periodu pēc paplašināšanās.

(3)  Dati jāsniedz vienīgi tad, ja attiecīgā parādība pastāv.

(4)  Uzkrājumi saistībām pret trešām personām, proti, MFI saistības pret mājsaimniecībām tehnisko uzkrājumu veidā, kas izveidoti, lai nodrošinātu darbinieku pensijas. Tas parasti attiecas uz darbinieku pensiju fondiem, kas nav nodoti neatkarīgu ārēju iestāžu rīcībā.

(5)  Šis postenis atspoguļo korekciju (neto), ar ko statistikas bilancē līdzsvaro statistikas vērtības un grāmatvedības vērtības nesakritības sniegtajos aktīvu un pasīvu datos.

(6)  Šis postenis ietver NCB prasības euro, kas atbilst ārvalstu valūtas rezerves pārvedumiem no NCB uz ECB.

(7)  Uzkrājumu dati jāuzrāda posteņos "parāda vērtspapīri turējumā" vai "pārējie aktīvi" saskaņā ar valsts praksi.

(8)  Daļa no MFI maksātajām bruto prēmijām, kas iedalīta turpmākiem grāmatvedības periodiem, un MFI prasības, kas nav vēl samaksātas.

(9)  Atlikumu dati jāsniedz par visiem posteņiem. Pārklasificēšanas un pārvērtēšanas korekcijas sniedz ailēs, kuras apzīmētas ar “#”. Pārklasificēšanas korekcijas sniedz tikai ailēs, kuras apzīmētas ar “†”.

(10)  Ar šiem posteņiem apzīmē pretējās saistības tiem kredītiem, kuri ir vērtspapīroti, bet nav izslēgti no MFI bilances saskaņā ar piemērojamiem grāmatvedības standartiem.

(11)  Ja ECB un NCB par to vienojušās, NCB var nesniegt šo pārskata sēriju, ja ECB izmanto alternatīvus datu avotus.

(12)  Uzkrājumu dati jāuzrāda atbilstošā instrumenta kategorijā vai pārējos aktīvos/pārējos pasīvos saskaņā ar valsts praksi.

(13)  Uzkrājumi saistībām pret trešām personām, proti, MFI saistības pret mājsaimniecībām tehnisko uzkrājumu veidā, kas izveidoti, lai nodrošinātu darbinieku pensijas. Tas parasti attiecas uz darbinieku pensiju fondiem, kas nav nodoti neatkarīgu ārēju iestāžu rīcībā.

(14)  Šis postenis atspoguļo korekciju (neto), ar ko statistikas bilancē līdzsvaro statistikas vērtības un grāmatvedības vērtības nesakritības sniegtajos aktīvu un pasīvu datos.

(15)  Daļa no MFI maksātajām bruto prēmijām, kas iedalīta turpmākiem grāmatvedības periodiem un MFI prasības, kas nav vēl samaksātas.

III PIELIKUMS

1. DAĻA

MFI procentu likmju (MIR) mēneša papildu statistika

1. tabula. Atjaunojamie kredīti un pārtēriņa kredīti, bezprocentu un procentu norēķinu karšu kredīts

 

Sektors

Instrumenta veids

Jauno darījumu rādītājs

Pārskatu sniegšanas pienākums

Kredīti EUR

Mājsaimniecībām

Atjaunojamie kredīti un pārtēriņa kredīti, bezprocentu un procentu norēķinu karšu kredīts

86

NGPL/ŠDFPL, summa

Nefinanšu sabiedrībām

Atjaunojamie kredīti un pārtēriņa kredīti, bezprocentu un procentu norēķinu karšu kredīts

87

NGPL/ŠDFPL, summa

1.

 MFI procentu likmju statistikā "atjaunojamie kredīti un pārtēriņa kredīti", un "bezprocentu norēķinu karšu kredīts" un "procentu norēķinu karšu kredīts" ir jēdzieni Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) (1) II pielikuma 2. daļas nozīmē, neatkarīgi no procentu likmes darbības sākotnējā perioda. Soda naudas, ko piemēro pārtēriņa kredītiem kā citu maksu komponenti, piemēram, kā īpašas maksas, neietilpst nolīgtajā gada procentu likmē (NGPL), kā definēts Eiropas Centrālās bankas Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) (2) I pielikuma 1. daļā. NGPL vai šauri definēto faktisko procentu likmi (ŠDFPL) sniedz par šī pielikuma 1. tabulā iekļautajām kategorijām. NGPL/ŠDFPL sniedz kopā ar saistītajiem jauno darījumu apjomiem.

2.

 Atjaunojamo kredītu un pārtēriņa kredītu, bezprocentu norēķinu karšu kredītu un procentu norēķinu karšu kredītu gadījumā jaunu darījumu apjoma jēdziens ir vienāds ar atlikumiem. 86.–87. rādītāju aprēķina, pamatojoties uz 12., 23., 32. un 36. posteni Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 2. papildinājumā, un sniegtos atlikumus attiecībā uz atjaunojamiem kredītiem un pārtēriņa kredītiem, bezprocentu norēķinu karšu kredītiem un procentu norēķinu karšu kredītiem sniedz saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) I pielikumu. Procentu likmes aprēķina kā Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 2. papildinājuma atbilstošo posteņu vidējos svērtos lielumus, bezprocentu norēķinu karšu kredīta gadījumā izmantojot nulles procentu likmi. 86. un 87. rādītāja mērķis ir nodrošināt nepārtrauktību attiecībā uz 12. un 23. rādītāju ("pārtēriņa kredīti"), kā tie iepriekš tika definēti Eiropas Centrālās bankas Regulā (EK) Nr. 63/2002 (ECB/2001/18), kura ir atcelta (3), proti, kā pirms grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 290/2009 (ECB/2009/7) (4).

2. tabula. Procentu likmes par pārskatītajiem kredītiem mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām

 

Sektors

Instrumenta veids

Sākotnējais termiņš, brīdinājuma termiņš, procentu likmes darbības sākotnējais periods

Jauno darījumu rādītājs

Pārskatu sniegšanas pienākums

Pārskatītie kredīti EUR

Mājsaimniecībām

Patēriņam

kopā

88

NGPL/ŠDFPL

Mājokļa iegādei

kopā

89

NGPL/ŠDFPL

Citiem mērķiem

kopā

90

NGPL/ŠDFPL

Nefinanšu sabiedrībām

kopā

91

NGPL/ŠDFPL

3.

 MFI procentu likmju statistikā pārskatītie kredīti mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām ietver visus tos jauno darījumu kredītus – kas nav atjaunojamie kredīti un pārtēriņa kredīti, un norēķinu karšu parāds – kas ir piešķirti, bet pārskatīšanas brīdī vēl nav atmaksāti. Attiecībā uz kredītiem, kas pārvesti no citas iestādes, pārskatīšana attiecas uz jaunu darījumu kredītiem, kurus ir piešķīrusi tā iestāde, kas kredītu pārdod vai nodod. Attiecībā uz 3. tabulā iekļautajām kategorijām datus sniedz vienīgi NGPL vai ŠDFPL, ciktāl iespējams, papildus tiem apjomiem, kuri tiek prasīti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34).

2. DAĻA

Faktisko pārskatu sniedzēju grupas atlase un parauga uzturēšana attiecībā uz MFI procentu likmju statistiku

1. sadaļa. Faktisko pārskatu sniedzēju grupas atlase

1.   Vispārējā atlases procedūra

1.

 1. NCB piemēro procedūru, kura attēlota norādītajā diagrammā, lai atlasītu pārskatu sniedzējus MFI procentu likmju statistikas vākšanai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34). Minētā procedūra ir šāda:

Image 4

2.   Visa kopa vai izlase

2.

 2. Katra NCB atlasa pārskatu sniedzēju atsauces grupā tos savus pārskatu sniedzējus no MFI vidus – izņemot centrālās bankas un NTF –, kuras ir rezidenti tajā pašā dalībvalstī, kuras valūta ir euro (turpmāk – "euro zonas dalībvalsts"), kur atrodas attiecīgā NCB.

3.

 Lai atlasītu pārskatu sniedzējus, NCB ir vai nu jāizvēlas visa kopa, vai jāpiemēro izlases metode saskaņā ar turpmākajos punktos noteiktajiem kritērijiem.

4.

 Gadījumā, ja izmanto visu kopu, NCB lūdz katrai rezidentei MFI pārskatu sniedzēju atsauces grupā sniegt statistikas datus par MFI procentu likmēm. Izmantojot kopu, vāc šādus mainīgos lielumus – procentu likmes un jauno darījumu summas, kā arī atlikumu procentu likmes.

5.

 Gadījumā, ja izmanto izlasi, pārskatu lūgs sniegt tikai pārskatu sniedzēju atsauces grupā esošai MFI izlasei. Izmantojot izlasi, veic aplēses par šādiem mainīgajiem lielumiem – procentu likmes un jauno darījumu summas, kā arī atlikumu procentu likmes. Tos sauc par izlases mainīgajiem lielumiem. Lai mazinātu risku, ka izlases aptaujas rezultāti novirzās no patiesajiem (nezināmajiem) lielumiem pārskatu sniedzēju atsauces grupā, izlase būtu jāveido tā, lai tā būtu tipiska attiecībā uz pārskatu sniedzēju grupu. MFI procentu likmju statistikā izlasi uzskata par tipisku, ja izlasē ir atspoguļotas arī visas īpatnības, kas ir būtiskas MFI procentu likmju statistikā un piemīt pārskatu sniedzēju atsauces grupai. Lai izveidotu sākotnējo izlasi, NCB var izmantot piemērotus aizstājējlielumus un modeļus, lai sagatavotu izlases shēmu arī tajos gadījumus, ja pamatdati, kas ir iegūti no esošajiem avotiem, pilnībā neatbilst Regulā (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) noteiktajai definīcijai.

3.   Pārskatu sniedzēju atsauces grupas stratifikācija

6.

 Lai nodrošinātu, ka izlases ir tipiska, ikvienai NCB, kura MFI procentu likmju statistikā izvēlas izlases metodi, pirms katra pārskatu sniedzēja atlases būtu atbilstoši jāstratificē pārskatu sniedzēju atsauces grupa. Stratifikācija nozīmē, ka pārskatu sniedzēja atsauces grupa N tiek iedalīta apakšgrupās vai stratos N1, N2, N3… NL. Minētais iedalījums apakšgrupās vai stratos nedrīkst pārklāties un kopā veido pārskatu sniedzēju atsauces grupu –

N1 + N2 + N3 + … + NL = N

7.

 NCB nosaka tādus stratifikācijas kritērijus, ar kuriem iespējams pārskatu sniedzēju atsauces grupu iedalīt viendabīgos stratos. Stratus uzskata par viendabīgiem, ja summa, ko veido izlases mainīgo lielumu novirzes strata iekšienē, ir ievērojami zemāka par kopējo novirzi visā faktisko pārskatu sniedzēju grupā (5). Stratifikācijas kritērijus piesaista MFI procentu likmju statistikai, proti, pastāv saistība starp stratifikācijas kritērijiem un procentu likmēm un apjomiem, kas jānosaka izlasē.

8.

 Katrai NCB, kas izvēlas izlases metodi, ir jāidentificē vismaz viens stratifikācijas kritērijs, lai nodrošinātu to, ka MFI izlase ir tipiska euro zonas dalībvalstij un to, ka izlases kļūda ir maza. NCB būtu jātiecas definēt stratifikācijas kritēriju hierarhiju. Kritērijos jāņem vērā attiecīgās valsts īpatnības, un tiem konkrēti jāatbilst katrai euro zonas dalībvalstij.

9.

 Pārskatu sniedzēju atlase notiek vienā kārtā pēc tam, kad ir definēti visi strati. Pārskatu sniedzējus no atsauces pārskatu sniedzēju grupas atlasa tikai šajā kārtā. Netiek veikta starpatlase.

4.   Izlases sadalījums stratos un pārskatu sniedzēju atlase

10.

 Pēc tam, kad saskaņā ar 6. un 7. punktu ir definēti attiecīgās valsts strati, NCB, kuras izvēlas izlases metodi, veic atlasi, no katra strata izvēloties faktiskos pārskatu sniedzējus. Valsts kopējās izlases apjoms n ir katra strata izlases apjomu n1, n2, n3, …, nL summa:

n1 + n2 + n3 + … + nL = n.

11.

 Katra NCB izvēlas vispiemērotāko valsts izlases apjoma sadalījumu starp stratiem. Tādējādi katra NCB nosaka, cik pārskata sniedzēju nh tiek izvēlēti no kopējā MFI skaita Nh katrā stratā. Atlases likme nh/Nh katrā stratā h pieļauj katra strata novirzes aplēsi. Tas nozīmē, ka no katra strata tiek izvēlēti vismaz divi pārskatu sniedzēji.

12.

 Lai atlasītu faktiskos pārskatu sniedzējus katrā stratā, NCB vai nu iekļauj visas iestādes stratā, veic atlasi pēc nejaušības principa, vai arī izvēlas vislielākās iestādes stratā.. Ja atlasi veic pēc nejaušības principa, iestāžu nejaušu atlasi katrā stratā veic, visām iestādēm piemērojot vienādu varbūtību vai arī varbūtību, kas ir proporcionāla iestādes lielumam. Veicot atlasi pēc nejaušības principa vai atlasot vislielākās iestādes, NCB var izlemt, ka izlasē attiecībā uz dažiem stratiem iekļauj visas iestādēs.

13.

 Informāciju par katras kredītiestādes un citas iestādes lielumu pārskatu sniedzēju atsauces grupā var iegūt valsts līmenī no MFI bilances statistikas, ko vāc saskaņā ar Regulu (ES) 2021/379 (ECB/2021/2). NCB ir jāizmanto kopējie dati par eiro noguldījumiem, kas pieņemti no tām mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām, kuras ir euro zonas dalībvalstu rezidenti, un par eiro kredītiem, kas piešķirti šīm mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām, kas ir tā bilances daļa, kura ir būtiska MFI procentu likmju statistikā, vai arī ir jāizmanto aizstājējrādītājs, kas ir tuvs minētajam.

14.

 14. MFI procentu likmju statistikas pamatā ir atlase bez aizstāšanas, proti, katru MFI atsauces pārskatu sniedzēju grupā izvēlas tikai vienreiz.

15.

 Ja NCB nolemj iekļaut visu MFI kopu vienā stratā, NCB šajā stratā var veikt izlases atlasi filiāļu līmenī. Šajā gadījumā priekšnosacījums ir tāds, ka NCB rīcībā ir gan pilns filiāļu saraksts, kas aptver visus attiecīgā strata kredītiestāžu un pārējo iestāžu darījumus, gan atbilstīgi dati, lai spētu novērtēt novirzi attiecībā uz procentu likmēm, kas piemērotas jaunajos darījumos ar mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām visās filiālēs. Atlasot un paturot sarakstā filiāles, piemēro visas šajā pamatnostādnē paredzētās prasības. Izvēlētās filiāles kļūst par valsts līmeņa pārskatu sniedzējiem, uz ko attiecas visas Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikumā noteiktās pārskatu sniegšanas prasības. Šī procedūra neskar visu to MFI, kurām pieder filiāles, pienākumu būt par pārskatu sniedzējiem.

5.   Valsts izlases obligātais apjoms

16.

 Valsts izlases obligāto apjomu definē dažādi atkarībā no tā, vai NCB veic atlasi pēc nejaušības principa, vai arī izvēlas vislielākās iestādes katrā stratā.

17.

 Ja NCB veic faktisko pārskatu sniedzēju atlasi pēc nejaušības principa, valsts obligātajam apjomam vajadzētu būt tādam, lai vidējā robežkļūda attiecībā uz procentu likmēm jaunajiem darījumiem visās instrumentu kategorijās nepārsniegtu 10 bāzes punktus 90 % uzticamības intervālā (6).

18.

 Robežkļūdu definē kā
Image 5
, kur D ir robežkļūda, zα/2 ir koeficients, kas aprēķināts, pamatojoties uz normālo distribūciju vai kādu citu piemērotu distribūciju atbilstoši datu struktūrai (piemēram, t-distribūciju), pieņemot, ka ticamības līmenis ir 1-α, kur
Image 6
ir parametra novērtējuma novirze θ un
Image 7
ir parametra novērtējuma aplēstā novirze θ.

19.

 Ja NCB atlasa lielāko iestādi katrā stratā, izlases kvalitāti vajadzētu balstīt uz sintētisku vidējo absolūto kļūdas lieluma (MAE) rādītāju. Faktiskajam sintētiskajam MAE nevajadzētu pārsniegt laikā mainīgo MAE robežvērtību, pieņemot 10 bāzes punktu kļūdas atšķirību katrā stratā un rādītājā.

20.

 Sintētiskos MAE attiecībā uz doto novērtējumu
Image 8
konkrētā periodā būtu jādefinē kā:

Image 9

kur

Image 10
ir sintētiskais MAE

Bc , Bk ir lielums konkrētā MFI procentu likmju kategorijā

ic 1 ir aplēstā vidējā procentu likme kategorijā c

Image 11
ir MAE dotajā MFI procentu likmes kategorijā, balstoties uz novērtējumu
Image 12

Bj 0 ir lielums, kas atbilst faktiskajai pārskatu nesniegšanai konkrētā stratā j

Bj 1 ir lielums, kas atbilst faktiskajai pārskatu sniegšanai konkrētā stratā j. Ja piemēro izlases metodi, Bj 1 nozīmē ekstrapolētos lielumus. Ekstrapolēšanas procedūra ir papildus izskaidrota 4. sadaļā.

B ir kopējais lielums attiecībā uz visiem stratiem, proti, summa Bj 0 un Bj 1 par visiem stratiem

Image 13
ir kopējās kļūdas aplēse stratā j

ij 1 ir kā vidējā svērtā procentu likme, kas atbilst faktiskajai pārskatu sniegšanai konkrētā stratā j

Image 14
ir kā novērtējuma lielums
Image 15
attiecībā uz izlasē neietvertajiem (take-none) apakšstratiem j.

Ja kādā no pārskatā sniegtajiem stratiem seguma lielums ir nulle, būtu jāizmanto citu stratu vidējais

Image 16
lielums, lai nepieļautu, ka MAE ir vienāds ar nulli.

Image 17
kā pirmās un trešās kvartiļas vidējais lielums katrā stratā, ko definē kā pārskatā sniegto procentu likmi attiecībā uz to MFI procentu likmju kategoriju, kurā 25 % (un attiecīgi 75 %) no pārskatā sniegtajām procentu likmēm ir zemākas nekā minētais skaitlis. Pirmo un trešo kvartiļu aprēķina, iepriekš sverot lielumu tajā kategorijā pa strata iestādēm. Tādēļ vidējais lielums starp diviem MAE novērtējumiem – pirmo un trešo kvartiļu – tiek izmantots kā novērtējums attiecībā uz attiecīgo parametru
Image 18
 (7).

21.

 Attiecībā uz jauniem darījumiem un atlikumiem robežkļūdu un sintētisko MAE aprēķina atsevišķi. Attiecībā uz jauniem darījumiem robežkļūdu un sintētisko MAE vajadzētu aprēķināt, pamatojoties uz 1.–11., 13.–22. un 24.–29. rādītāju, kā norādīts Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 2. papildinājumā. Attiecībā uz atlikumiem robežkļūdu un sintētisko MAE vajadzētu aprēķināt, pamatojoties uz 1.–14. rādītāju, kā norādīts Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 1. papildinājumā.

22.

 Valsts izlases obligātais apjoms attiecas gan uz obligāto sākotnējo izlasi, gan uz obligāto izlasi pēc tās atjaunināšanas, kā noteikts nākošajā sadaļā par faktiskās pārskatu sniegšanas grupas izlases atjaunināšanu. Apvienošanas un izslēgšanas rezultātā izlases apjoms var samazināties laika gaitā līdz nākošajam atjaunināšanas periodam.

23.

 NCB var atlasīt vairāk pārskatu sniedzēju, nekā ir noteikts attiecībā uz valsts izlases obligāto apjomu, jo īpaši gadījumus, kad tas ir nepieciešams, lai palielinātu valsts izlases tipiskumu saistībā ar valsts finanšu sistēmas struktūru.

24.

 MFI skaitam atsauces pārskatu sniedzēju grupā un izlases obligātajam apjomam ir jāsaskan. NCB var atļaut sniegt MFI procentu likmju statistiku kopā kā grupu tām MFI, kuras rezidē vienā euro zonas dalībvalstī un ir atsevišķi iekļautas MFI sarakstā, kas ir izveidots un atjaunināts saskaņā ar klasifikācijas principiem, kas noteikti Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) I pielikuma 1. daļas 1. sadaļā. Šī grupa kļūst par valsts līmeņa pārskatu sniedzējiem. Tas nozīmē, ka šī grupa sniedz statistikas datus par MFI procentu likmēm tā, it kā tā būtu viena MFI, proti, tā sniedz statistikas datus par vienu vidēju procentu likmi katrā instrumentu kategorijā, sedzot visu grupu, nevis sniedzot vienu likmi attiecībā uz katru MFI, kas ir iekļauta MFI sarakstā. Vienlaikus, grupā ietvertie MFI joprojām tie uzskatītas kā atsevišķas iestādes atsauces pārskatu sniedzēju grupā un izlasē.

2. sadaļa. Faktiskās pārskatu sniedzēju grupas izlases atjaunināšana

6.   Izlases atjaunināšana laika gaitā

25.

 Tām NCB, kuras izvēlas izlases metodi, ir jānodrošina, ka izlase laika gaitā saglabā tipiskumu.

26.

 Tāpēc NCB būtu vismaz reizi gadā jāpārbauda izlases tipiskumus Ja pārskatu sniedzēju atsauces grupā ir notikušas nozīmīgas izmaiņas, tās ir jāatspoguļo izlasē pēc šīs gadskārtējās pārbaudes.

27.

 NCB vismaz reizi trijos gados ir regulāri jāpārskata izlase, ņemot vērā atsauces pārskatu sniedzēju grupas jaunpienācējus un tos, kas atstāj atsauces un faktisko pārskatu sniedzēju grupu, kā arī citas pārskatu sniedzējām iestādēm raksturīgo īpatnību izmaiņas, kā arī jāievēro 5. sadaļas noteikumi par valsts izlases obligāto apjomu. Izlases regulārās pārskatīšanas pamatā ir novērtējums par to, kā tiek ievēroti faktisko pārskata sniedzēju grupas atlases kritēriji, kas ietverti 1. sadaļā, balstoties uz mēneša datiem, kuri atbilst katra ceturkšņa beigu datiem tajā gadā, kurā tiek veikta pārskatīšana. Taču NCB var pārbaudīt un atjaunināt savu izlasi biežāk.

28.

 Laika gaitā izlasi koriģē, ņemot vērā atsauces pārskatu sniedzēju grupas jaunpienācējus, lai izlase joprojām būtu tipiska attiecībā uz atsauces pārskatu sniedzējiem. NCB tādēļ ir jāizveido no visu jaunpienācēju grupas Nb izlase nb. Jaunpienācēju papildu izlasi nb no kopējā jaunpienācēju skaita Nb sauc par pakāpenisko atlasi laika gaitā.

29.

 Laika gaitā izlasi koriģē, ņemot vērā tās iestādes, kas ir atstājušas atsauces un faktiskās pārskatu sniedzēju grupas. Korekcija nav vajadzīga, ja to iestāžu skaits, kas ir atstājušas pārskatu sniedzēju atsauces grupu Nd, ir proporcionāls to iestāžu skaitam, kas ir atstājušas izlasi nd (1. gadījums). Ja iestādes, kas atstāj pārskatu sniedzēju atsauces grupu, neietilpst izlasē, izlase kļūst lielāka attiecībā pret pārskatu sniedzēju atsauces grupu (2. gadījums). Ja izlasi atstāj relatīvi vairāk iestāžu nekā pārskatu sniedzēju atsauces grupu, laika gaitā izlase kļūst pārāk maza un var zaudēt tipiskumu (3. gadījums). 2. un 3. gadījumā, ja faktisko pārskatu sniedzēju iestāžu atlasei piemēro nejaušības principu, svēruma faktoru, kas attiecināts uz katru izlasē iekļauto iestādi, koriģē pēc kādas statistikas metodes, kas ir tradicionāla atlases teorijā. Katram pārskatu sniedzējam noteiktais svēruma faktors ir atlases varbūtībai apgriezti proporcionāls lielums un, tādējādi, paplašinājuma koeficients. 2. gadījumā, kad izlase relatīvi ir lielāka, salīdzinot ar grupu, nevienu pārskatu sniedzēju neizslēdz no izlases. 3. gadījumā, ja ir atlasītas lielākās iestādes, izlasi koriģē, atlasot papildu iestādes pēc to lieluma.

30.

 Laika gaitā izlasi koriģē, lai ņemtu vērā izmaiņas pārskatu sniedzēju grupas īpatnībās. Šādas izmaiņas var izraisīt apvienošanās, sadalīšanās, iestādes paplašināšanās u. tml. Daži pārskatu sniedzēji var nokļūt citā stratā. Tāpat kā 2. un 3. gadījumā attiecībā uz iestādēm, kas atstāj izlasi, izlasi koriģē ar kādu statistikas metodi, kas ir tradicionāla atlases teorijā. Tiek noteiktas jaunas atlases varbūtības un līdz ar to arī jauni svēruma faktori gadījumos, kad NCB veic izlasi pēc nejaušības principa.

3. sadaļa. Papildu jautājumi, kas saistīti ar atlasi

7.   Saskaņotība

31.

 Lai nodrošinātu MFI procentu likmju statistikas par atlikumiem, kas attiecas uz noguldījumiem un kredītiem, saskaņotību ar statistiku par jauniem darījumiem, kas attiecas uz noguldījumiem un kredītiem, tām NCB, kas izvēlas izlases metodi, minēto divu statistikas datu kopu vākšanai ir jāizmanto vieni un tie paši pārskatu sniedzēji. NCB var arī izmantot izlases metodi, lai iegūtu statistikas datu apakškopu attiecībā uz MFI procentu likmēm, kā arī visas grupas aptauju, lai iegūtu minētās statistikas atlikuma datus. Tomēr tās nedrīkst izmantot divas vai vairāk dažādu izlašu.

8.   Finanšu jaunievedumi

32.

 Izlases procedūrā NCB nav pienākuma aptvert katru produktu, kas pastāv valstī. Tomēr tās nedrīkst izslēgt veselu instrumentu kategoriju uz tā pamata, ka iesaistītās summas ir ļoti mazas. Tādēļ, ja kādas kategorijas instrumentu piedāvā tikai viena iestāde, tad šī iestāde būtu jāiekļauj izlasē. Ja kāda instrumentu kategorija nepastāvēja euro zonas dalībvalstī sākotnējās izlases veidošanas laikā, bet pēc tam kādā iestādē tika ieviesta, šī iestāde būtu jāiekļauj izlasē tad, kad nākamo reizi pārbauda izlases tipiskumu. Ja ir radīts jauns produkts, izlasē iekļautās iestādes uz to norāda nākamajā pārskatā, jo visiem pārskatu sniedzējiem ir pienākums sagatavot pārskatus par visiem saviem produktiem.

4. sadaļa. Valsts vidējās svērtās procentu likmes valsts kopējie darījuma apjomi

33.

 NCB saņem vidējās svērtās procentu likmes un atbilstošās darījumu summas no visiem to faktiskajiem pārskatu sniedzējiem – rezidentiem, un aprēķina valsts vidējās svērtās procentu likmes katrai instrumentu kategorijai, pamatojoties uz darījumu apjomu ekstrapolāciju katrā stratā. Dati tiek sniegti ECB.

34.

 Gadījumā, ja izlasi veic pēc nejaušības principa, procentu likmju novērtējumam stratā un valsts līmeņos ir jāsaskan ar izlases procedūru, vienkāršu izlasi pēc nejaušības vai varbūtību, kura ir proporcionāla izmatotajam lielumam, kas nozīmē to, ka procentu likmju svēršanai ir izmantotas ekstrapolētas summas.

35.

 Gadījumā, ja izvēlas lielākās iestādes, ar likmju novērtētāju būtu jāapkopo likmes pa visām viena strata iestādēm, sverot pa sniegtajām summām, un apkopojumus pa stratiem būtu jāveic, piemērojot ekstrapolētās summas katrā stratā.

36.

 NCB sniedz valsts vidējās svērtās procentu likmes par katru instrumentu kategoriju atlikumiem, proti, Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 1. papildinājuma 1.–26. rādītāju.

37.

 NCB sniedz valsts vidējās svērtās procentu likmes katru instrumentu kategoriju attiecībā uz jauniem darījumiem, proti, 1.–23. un 30.–85. rādītāju Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 2. papildinājumā. Turklāt attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 2. papildinājuma 2.–4., 8.–11., 13.–22., 33.–35. un 37.–85. rādītāju NCB norāda jauno darījumu apjomu, kas katrā instrumentu kategorijā valsts līmenī veikti pārskata mēnesī. Attiecībā uz tām instrumentu kategorijām, kuras saistītas ar pārskatītiem kredītiem mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām (Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 2. papildinājuma 88.–91. rādītājs), prasa informāciju tikai par apjomiem, savukārt informāciju par procentu likmēm vāc, ciktāl tas ir iespējams. Šie jauno darījumu apjomi attiecas uz visu grupu, proti, uz visu pārskatu sniedzēju atsauces grupu, un, tāpat kā citiem jauno darījumu apjomiem, šo lielumu aprēķina, izmantojot 38.–40. punktā norādīto ekstrapolācijas procedūru.

38.

 Ja pārskatu sniedzēju atlasē izmanto izlasi pēc nejaušības principa vai atlasa lielākās iestādes, izmanto paplašinājuma koeficientus, lai ekstrapolētu darījuma apjomus. Ekstrapolāciju piemēro stratu līmenī.

39.

 Ja veic izlasi pēc nejaušības principa, paplašinājuma koeficientus definē kā atlases varbūtībai apgriezti proporcionālu lielumu πi , proti, 1/πi . Kopējo grupas rādītāju B attiecībā uz jauno darījumu summu aplēš, izmantojot šādu vispārēju formulu –

Image 19

kurā

B ir kopējais darījumu apjoms

Bi ir iestādes jauno darījumu apjoms i

πi ir iestādes atlases varbūtība i

40.

 Ja izmanto metodi, ar kuru atlasa lielākās iestādes, paplašinājuma koeficientus katram stratam j definē kā stratu seguma attiecībai apgrieztu lielumu, izmantojot šādu formulu –

Image 20

kurā

Image 21
ir kopējais apjoms stratā j

Image 22
ir apjoms katrā stratā j attiecībā uz iestādi i

Nj 0 ir neatlasīto kredīiestāžu skaits stratā j

Nj 1 ir atlasīto kredīiestāžu skaits stratā j.

41.

 Paplašinājuma koeficientus EFj, kā definēts 40. punktā, attiecībā uz jauniem darījumiem aprēķina, aizstājos jauno darījumu apjomus ar atbilstīgiem atlikumiem. Stratu j ekstrapolēto apjomu pēc tam aprēķina kā paplašinājuma koeficientu attiecībā uz stratu j, ko reizina ar sniegto apjomu par stratu j.

42.

 NCB sniedz ECB datus par procentu likmēm, ko MFI izmanto attiecībā uz atlikumiem un jauniem darījumiem, norādot 4 zīmes aiz komata. Tas neskar lēmumu, ko NCB pieņēmušas attiecībā uz precizitātes līmeni, ko tās vēlas piemērot datu vākšanā. Publicētajiem rezultātiem norāda ne vairāk par divām zīmēm aiz komata.

43.

 NCB norāda visu reglamentējošo kārtību (un grozījumus tajos) attiecībā uz MFI procentu likmju statistiku metodikas piezīmēs, kuras nosūta kopā ar attiecīgās valsts datiem.

44.

 Tās NCB, kas izvēlas izlases metodi pārskatu sniedzēju atlasei, sniedz atlases kļūdas novērtējumu sākotnējai izlasei. Ikreiz pēc izlases atjaunināšanas sniedz jaunu novērtējumu.

3. DAĻA

Īpašu finanšu produktu atspoguļojums attiecībā uz MFI procentu likmju statistiku

1.

 Procedūru attiecībā uz turpmākajos punktos definētajiem produktiem izmanto kā atsauci attiecībā uz produktiem, kuriem piemīt līdzīgas īpašības.

2.

 Augošas (lejupslīdošas) procentu likmes noguldījums vai kredīts ir noguldījums vai kredīts ar fiksētu termiņu, kam piemēro procentu likmi, kas gadu no gada pieaug (samazinās) par iepriekš noteiktu procentu punktu skaitu. Augošas (lejupslīdošas) procentu likmes noguldījumi vai kredīti ir instrumenti, kuru procentu likmes ir fiksētas visā to termiņa laikā. Par procentu likmi visam noguldījuma vai kredīta termiņam un par citiem noteikumiem vienojas iepriekš laikā t0, kad paraksta līgumu. Augošas procentu likmes noguldījuma piemērs ir termiņnoguldījums uz četriem gadiem, par ko maksā 5 % pirmajā gadā, 7 % otrajā gadā, 9 % trešajā gadā un 13 % ceturtajā gadā. NGPL attiecībā uz jauniem darījumiem, kas laikā t0 ir jāiekļauj MFI procentu likmju statistikā, ir ģeometriskais vidējais no faktoriem "1 + procentu likme". Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikumu NCB var prasīt no pārskatu sniedzējiem, lai šim produktu veidam tiktu īstenota ŠDFPL. NGPL atlikumiem, kurus sedz no laika t0 līdz t3, ir likme, kuru pārskatu sniedzējs piemēro MFI procentu likmes aprēķināšana brīdī, proti, kā piemēru minot noguldījumu uz četriem gadiem, 5 % laikposmā t0, 7 % laikposmā t1, 9 % laikposmā t2 un 13 % laikposmā t3.

3.

 MFI procentu likmju statistikā kredītiem, kas ņemti kā kredītlīnijas, ir tā pati nozīme, kā definēts un klasificēts Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) II pielikuma 2. daļā. Tikai atlikumi, proti, izņemtās un vēl neatmaksātās kredītlīniju summas, tiek uzskatītas par jauniem darījumiem, un tos atspoguļo MFI procentu likmju statistikā. Summas, kas pieejamas, izmantojot kredītlīniju, un kas nav izņemtas vai jau atmaksātas, neiekļauj nevienā bilances posteņu kategorijā – ne kā jaunus darījumus, ne kā atlikumus.

4.

 "Jumta līgums" klientam ļauj izņemt kredītus no vairāku veidu kredītu kontiem, nepārsniedzot noteiktu maksimālo summu, ko piemēro visiem šiem kredītu kontiem kopā. Slēdzot šādu "jumta līgumu", neprecizē kredīta veidu un/vai tā izņemšanas laiku, un/vai procentu likmi, bet virkne iespēju var būt paredzētas. Šādi jumta līgumi neietilpst MFI procentu likmju statistikā. Tiklīdz tiek piešķirts saskaņā ar jumta līgumu līgts kredīts, to tomēr iekļauj atbilstošajā MFI procentu likmju statistikas postenī gan pie jaunajiem darījumiem, gan pie atlikumiem.

5.

 Var pastāvēt tādi krājnoguldījumi, kam ir noteikti pamatprocenti un uzticamības un/vai pieauguma piemaksa. Noguldījumu pieņemšanas laikā nav skaidrības par piemaksas maksājumu. Maksājums ir atkarīgs tā, kāda būs mājsaimniecības vai nefinanšu sabiedrības turpmākā attieksme pret uzkrājumu, un tā šobrīd nav zināma. Parasti šādus uzticamības vai pieauguma piemaksas neiekļauj NGPL attiecībā uz jauniem darījumiem. NGPL atlikumi vienmēr aptver likmes, ko pārskatu sniedzējs piemēro MFI procentu likmju aprēķināšanas laikā. Tādējādi, ja pārskatu sniedzējs piešķir minēto uzticamības vai pieauguma piemaksu, to atspoguļo atlikumu statistikā.

6.

 Mājsaimniecībām vai nefinanšu sabiedrībām piešķirtos kredītus var piesaistīt šādiem atvasinātiem līgumiem – procenta likmju mijmaiņa/procentu maksimālā robežlikme/procentu minimālā robežlikme. Parasti minētos piesaistītos līgumus neiekļauj NGPL attiecībā uz jauniem darījumiem. NGPL attiecībā uz atlikumiem vienmēr ietver likmes, ko pārskatu sniedzējs piemēro MFI procentu likmju aprēķināšanas laikā. Tādējādi, ja tiek izpildīts šāds atvasināts līgums un pārskatu sniedzējs koriģē procentu likmi, kas jāizmaksā mājsaimniecībai vai nefinanšu sabiedrībai, to atspoguļo statistikā attiecībā uz atlikumiem.

7.

 Var tikt piedāvāti tādi noguldījumi, kas aptver divas komponentes – termiņnoguldījumu, kam piemēro fiksētu procentu likmi, un ietvertu atvasināto finanšu instrumentu, kura peļņa ir atkarīga no kāda definēta biržas indeksa vai divu valūtu maiņas kursa, un kura minimālā garantētā peļņa ir 0 %. Abu komponenšu termiņi var būt vienādi vai atšķirīgi. Jauniem darījumiem piemērotajā NGPL ietilpst procentu likme attiecībā uz termiņnoguldījumu, jo tā atspoguļo vienošanos starp noguldītāju un pārskatu sniedzēju, un ir zināma noguldījuma pieņemšanas laikā. Peļņa no noguldījuma otras komponentes, kas ir saistīta ar biržas kursa indeksu vai divu valūtu maiņas kursu, kļūst zināma tikai pēc produkta termiņa beigām, un to nevar iekļaut jauno darījumu procentu likmē. Tādējādi atspoguļo tikai garantēto minimālo peļņu (kas parasti ir 0 %). NGPL attiecībā uz atlikumiem vienmēr ietver procentu likmi, ko pārskatu sniedzējs piemēro MFI procentu likmju aprēķināšanas laikā. Līdz termiņa beigām atspoguļo termiņnoguldījuma procentu likmi, kā arī garantēto minimālo peļņu no noguldījuma, kas aptver saistīto atvasināto finanšu instrumentu. Pārskatu sniedzēja maksāto nolīgto gada procentu likmi MFI procentu likmēs attiecībā uz atlikumiem atspoguļo tikai pēc noguldījuma termiņa beigām.

8.

 Termiņnoguldījumi uz laiku, kas pārsniedz 2 gadus, kā definēts Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) II pielikuma 2. daļā, var ietvert pensiju krājkontus. Lielāko daļu no pensiju uzkrājumiem iegulda vērtspapīros, un tāpēc šo kontu procentu likme ir atkarīga no attiecīgo vērtspapīru peļņas. Atlikušo pensiju uzkrājumu daļu var glabāt skaidrā naudā, un kredītiestāde vai cita iestāde nosaka procentu likmi tāpat kā citiem noguldījumiem. Noguldījuma pieņemšanas laikā mājsaimniecības kopējā peļņa no pensiju krājkonta nav zināma, un tā var būt arī negatīva. Turklāt noguldījuma pieņemšanas laikā mājsaimniecība un kredītiestāde vai cita iestāde vienojas par procentu likmi tikai attiecībā uz noguldījuma daļu; tas neattiecas uz vērtspapīros ieguldīto daļu. Tādējādi MFI procentu likmju statistikā iekļauj tikai to noguldījuma daļu, kas nav ieguldīta vērtspapīros. Jauniem darījumiem piemērotā NGPL, par jāsniedz dati, ir likme, par kuru mājsaimniecība un pārskatu sniedzējs ir vienojies attiecībā uz atbilstošo noguldījuma daļu, pieņemot noguldījumu. NGPL attiecībā uz atlikumiem ir likme, ko pārskatu sniedzējs piemēro pensiju krājkontu noguldījuma daļai, aprēķinot MFI procentu likmi.

9.

 Uzkrājumu plāni attiecībā uz kredītiem, kas paredzēti mājokļu iegādei, ir ilgtermiņa uzkrājumu plāni, kas var ietvert zemus procentus, bet tie pēc noteikta uzkrāšanas laikposma dod mājsaimniecībai vai nefinanšu sabiedrībai tiesības uz kredītu mājokļa iegādei ar zemākiem procentiem. Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) II pielikuma 2. daļu šos uzkrājumu plānus klasificē kā termiņnoguldījumus uz laiku ilgāku par diviem gadiem, ja tos izmanto kā noguldījumu. Tiklīdz tos pārvērš par kredītu, tos klasificē kā kredītus, ko piešķir mājsaimniecībām mājokļa iegādei. Pārskatu sniedzēji jauno noguldījumu darījumu kategorijā sniedz datus par procentu likmi, par ko vienojas sākotnējā noguldījuma pieņemšanas laikā. Apjoms, kas atbilst jaunajam darījumam, ir pieņemtā naudas summa. Šīs noguldījuma summas palielinājumu laika gaitā atspoguļo tikai ar atlikumiem. Kad noguldījumu pārveido par kredītu, šo jauno kredītu grāmato kā jaunu kredīta darījumu. Procentu likme ir pazeminātā likme, ko piedāvā pārskatu sniedzējs. Svērums ir kredīta kopējā summa, ko piešķir mājsaimniecībai vai nefinanšu sabiedrībai.

10.

 Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/379 (ECB/2021/2) II pielikuma 2. daļu, Francijā spēkā esošais mājokļu plāns plan d'épargne-logement (PEL) tiek klasificēts kā termiņnoguldījums, kura termiņš pārsniedz divus gadus. Valdība reglamentē nosacījumus, ko piemēro šiem PEL, un nosaka procentu likmi, kas paliek nemainīga visā termiņnoguldījuma laikā, proti, katrai PEL"paaudzei" piemēro vienu un to pašu procentu likmi. PEL ir reglamentēti ilgtermiņa uzkrājumu plāni, kas ir spēkā vismaz 4 gadus, un klientam katru gadu ir jāiegulda PEL noteiktā obligātā summa, bet viņam ir atļauts palielināt maksājumus jebkurā laikā, kamēr plāns ir spēkā. Pārskatu sniedzēji jaunu darījumu kategorijā sniedz datus par sākotnēji jauna PEL plāna ieviešanas brīdī noguldīto summu. Naudas summa, ko sākotnēji iegulda PEL, var būt ļoti maza, kas nozīmē to, ka jauniem darījumiem piemērotās likmes svērums būs relatīvi zems. Šī metode nodrošina to, ka jauno darījumu likme vienmēr atspoguļo pašreizējās PEL"paaudzes" nosacījumus. Jaunajiem PEL plāniem piemēroto procentu likmju novirzes iekļauj likmē attiecībā uz jauniem darījumiem. Patērētāju lēmumus pārvest citu ilgtermiņa noguldījumu aktīvus uz iepriekš pastāvošu PEL neiekļauj likmē attiecībā uz jauniem darījumiem, bet tikai procentu likmēs, ko piemēro saistībām. Pēc četriem gadiem klients var lūgt kredītu ar pazeminātām procentu likmēm vai atjaunot līgumu. Tā kā šo PEL atjaunošanu veic automātiski bez klienta aktīvas līdzdalības un tā kā par līguma nosacījumiem, tajā skaitā par procentu likmi, atkārtoti nevienojas, šo atjaunošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 2. daļu neuzskata par jaunu darījumu. Atjaunojot līgumu, klients var veikt papildu iemaksas ar noteikumu, ka uzkrātā summa nepārsniedz noteiktu limitu un līguma darbības laiks nepārsniedz definētu gadu skaitu. Ja ir sasniegta maksimālā summa vai termiņš, līgumu iesaldē. Mājsaimniecība vai nefinanšu sabiedrība saglabā aizņēmuma tiesības un joprojām saņem procentus, ievērojot nosacījumus, kas bija spēkā PEL atvēršanas laikā, kamēr bankas kontā ir palikusi nauda. Valdība piešķir PEL plāniem procentu maksājuma subsīdiju papildu kredītiestādes vai citas iestādes piedāvātajai procentu likmei. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 1. daļu MFI procentu likmju statistikā atspoguļo tikai to procentu maksājuma daļu, ko piedāvā kredītiestāde vai cita iestāde. Neņem vērā to valdības subsīdiju, kuru izmaksā caur kredītiestādi vai citu iestādi, bet kura pati to neizmaksā.

11.

 MFI procentu likmēs būtu jāiekļauj negatīvas procentu likmes noguldījumiem, ar noteikumu, ka minētajām likmēm nav izņēmuma statuss saistībā ar tirgus apstākļiem.

(1)  Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2021/379 (2021. gada 22. janvāris) par kredītiestāžu un monetāro finanšu iestāžu sektora bilances posteņiem (ECB/2021/2) (OV L 73, 3.3.2021., 16. lpp.).

(2)  Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1072/2013 (2013. gada 24. septembris) par monetāro finanšu iestāžu piemēroto procentu likmju statistiku (ECB/2013/34) (OV L 297, 7.11.2013., 51. lpp.).

(3)  Eiropas Centrālās bankas Regula (EK) Nr. 63/2002 (2001. gada 20. decembris) par statistiku attiecībā uz procentu likmēm, ko monetārās finanšu iestādes piemēro mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību noguldījumiem un aizdevumiem (ECB/2001/18) (OV L 10, 12.1.2002., 24. lpp.).

(4)  Eiropas Centrālās bankas Regula (EK) Nr. 290/2009 (2009. gada 31. marts), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 63/2002 (ECB/2001/18) par statistiku attiecībā uz procentu likmēm, ko monetārās finanšu iestādes piemēro mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību noguldījumiem un aizdevumiem (ECB/2009/7) (OV L 94, 8.4.2009., 75. lpp.).

(5)  Proti, noviržu strata iekšienē summai, kas definēta kā

Image 23
, ir jābūt ievērojami zemākai par kopējo novirzi faktisko pārskatu sniedzēju grupā, kas definēta kā
Image 24
, kur h apzīmē katru stratu, xi apzīmē procentu likmi iestādei i,
Image 25
apzīmē vienkāršo vidējo procentu likmi stratam h, n apzīmē kopējo iestāžu skaitu paraugā un
Image 26
apzīmē vienkāršo vidējo visu paraugā iekļauto iestāžu procentu likmēm.

(6)  NCB var tieši pārvērst absolūto lielumu – 10 bāzes punkti 90 % ticamības līmenī – relatīvā lielumā kā maksimāli pieņemamo novērtējuma novirzes koeficientu.

(7)  Jāatzīmē, ka 1. un 2. tabulā ECB statistikas dokumentā "Kvalitātes rādītāji izlasē, ko neveic pēc nejaušības principa", kas pieejams ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu, norādīti sintētiskie MAE rezultāti attiecībā uz katrā valstī piemērotajiem pirmo un trešo kvartiļu novērtējumiem.

IV PIELIKUMS

1. tabula

Image 27

2. tabula

Image 28

3. tabula

INSTRUMENTU KATEGORIJAS PROCENTU LIKMĒM ATTIECĪBĀ UZ SAISTĪBĀM

 

Sektors

Instrumenta veids

Sākotnējais termiņš

Pārskatu sniegšanas pienākums

Noguldījumi euro

No mājsaimniecībām

Ar noteiktu termiņu

Līdz 2 gadiem

NGPL

Ilgāk par 2 gadiem

NGPL

No nefinanšu sabiedrībām

Ar noteiktu termiņu

Līdz 2 gadiem

NGPL

Ilgāk par 2 gadiem

NGPL

Kredīti euro

Mājsaimniecībām

Mājokļa iegādei

Līdz 1 gadam

NGPL

1–5 gadi

NGPL

Ilgāk par 5 gadiem

NGPL

Patēriņam un citiem mērķiem

Līdz 1 gadam

NGPL

1–5 gadi

NGPL

Ilgāk par 5 gadiem

NGPL

Nefinanšu sabiedrībām

Kopā

Līdz 1 gadam

NGPL

 

1–5 gadi

NGPL

 

Ilgāk par 5 gadiem

NGPL

 

INSTRUMENTU KATEGORIJAS JAUNO DARĪJUMU PROCENTU LIKMĒM

 

 

 

Sektors

Instrumenta veids

Sākotnējais termiņš, brīdinājuma termiņš, procentu likmes darbības sākotnējais periods

Pārskatu sniegšanas pienākums

Noguldījumi euro

No mājsaimniecībām

Uz nakti  (*)

 

NGPL

Ar noteiktu termiņu

Termiņš līdz 1 gadam

NGPL, apjoms

Termiņš 1-2 gadi

NGPL, apjoms

Termiņš ilgāks par 2 gadiem

NGPL, apjoms

Ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu  (*)

Brīdinājuma termiņš līdz 3 mēnešiem

NGPL

Brīdinājuma termiņš ilgāks par 3 mēnešiem

NGPL

No nefinanšu sabiedrībām

Uz nakti  (*)

 

NGPL

Ar noteiktu termiņu

Termiņš līdz 1 gadam

NGPL, apjoms

Termiņš 1-2 gadi

NGPL, apjoms

Termiņš ilgāks par 2 gadiem

NGPL, apjoms

 

Repo

 

 

Kredīti euro

Mājsaimniecībām

Atjaunojamie kredīti un pārtēriņa kredīti, bezprocentu un procentu norēķinu karšu kredīti  (*)

NGPL

Patēriņam

Mainīgā procentu likme un procentu likmes darbības sākotnējais periods līdz 1 gadam

NGPL, apjoms

Procentu likmes darbības sākotnējais periods 1–5 gadi

NGPL, apjoms

Procentu likmes darbības sākotnējais periods ilgāks par 5 gadiem

NGPL, apjoms

Mājokļa iegādei

Mainīgā procentu likme un procentu likmes darbības sākotnējais periods līdz 1 gadam

NGPL, apjoms

Procentu likmes darbības sākotnējais periods 1–5 gadi

NGPL, apjoms

Procentu likmes darbības sākotnējais periods 5–10 gadi

NGPL, apjoms

Procentu likmes darbības sākotnējais periods ilgāks par 10 gadiem

NGPL, apjoms

Citiem mērķiem

Mainīgā procentu likme un procentu likmes darbības sākotnējais periods līdz 1 gadam

NGPL, apjoms

Procentu likmes darbības sākotnējais periods 1–5 gadi

NGPL, apjoms

Procentu likmes darbības sākotnējais periods ilgāks par 5 gadiem

NGPL, apjoms

Nefinanšu sabiedrībām

Atjaunojamie kredīti un pārtēriņa kredīti, bezprocentu un procentu norēķinu karšu kredīti  (*)

NGPL

Citi kredīti līdz 0,25 milj. euro

Mainīga procentu likme un procentu likmes darbības sākotnējais periods līdz 3 mēnešiem

NGPL, apjoms

Procentu likmes darbības sākotnējais periods ilgāks par 3 mēnešiem un līdz 1 gadam

NGPL, apjoms

Procentu likmes darbības sākotnējais periods 1–3 gadi

NGPL, apjoms

Procentu likmes darbības sākotnējais periods 3–5 gadi

NGPL, apjoms

Procentu likmes darbības sākotnējais periods 5–10 gadi

NGPL, apjoms

Procentu likmes darbības sākotnējais periods ilgāks par 10 gadiem

NGPL, apjoms

Citi kredīti 0,25–1 milj. euro

Mainīga procentu likme un procentu likmes darbības sākotnējais periods līdz 3 mēnešiem

NGPL, apjoms

Procentu likmes darbības sākotnējais periods ilgāks par 3 mēnešiem un līdz 1 gadam

NGPL, apjoms

Procentu likmes darbības sākotnējais periods 1–3 gadi

NGPL, apjoms

Procentu likmes darbības sākotnējais periods 3–5 gadi

NGPL, apjoms

Procentu likmes darbības sākotnējais periods 5–10 gadi

NGPL, apjoms

Procentu likmes darbības sākotnējais periods ilgāks par 10 gadiem

NGPL, apjoms

Citi kredīti, kas lielāki par 1 milj. euro

Mainīgā procentu likme un procentu likmes darbības sākotnējais periods līdz 1 gadam

NGPL, apjoms

Procentu likmes darbības sākotnējais periods 1–5 gadi

NGPL, apjoms

Procentu likmes darbības sākotnējais periods ilgāks par 5 gadiem

NGPL, apjoms

(*)  Šiem rādītājiem darījumu apjomi ir iekļauti atsevišķo bilances posteņu pārskatu sniegšanas shēmā.

V PIELIKUMS

1. DAĻA

Rezervju bāzes statistika

1. tabula

Bilances posteņu dati, kas vajadzīgi, lai apkopotu rezervju bāzes statistiku

 

Pasaule

 

BILANCES POSTEŅI

Visi darījumu partneri, izņemot Eurosistēmu un euro zonas kredītiestādes, uz kurām attiecas obligāto rezervju prasības

Kopā

PASĪVI

 

 

 

 

 

9.

 Noguldījumi (visas valūtas)

 

 

9.1

Uz nakti

R1

 

9.2

Ar noteikto termiņu līdz 2 gadiem

9.3

Ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu līdz 2 gadiem

9.

 Noguldījumi (visas valūtas)

 

 

9.2

Ar noteikto termiņu, kas ir ilgāks par 2 gadiem

R2

 

9.3

Ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, kas ir ilgāks par 2 gadiem

9.4

Atpirkšanas līgumi

R3

 

11.

 Emitētie parāda vērtspapīri (visas valūtas)

 

 

Līdz 2 gadiem

R4

 

Ilgāk par 2 gadiem (1)

 

R5


2. tabula

Bilances posteņu dati, kas nepieciešami kontroles nolūkiem

 

A. Iekšzeme

 

Nav nošķirti

Vienreizējs samazinājums

R6

Vienreizēja samazinājuma aprēķināšana kontroles nolūkā (R6)

Lai aprēķinātu apkopoto vienreizējo samazinājumu, NCB ņem mazāko no šādiem rādītājiem:

a)

rezervju bāzes posteņi, ko reizina ar piemērojamo rezervju rādītāju, saskaņā ar 6. pantu Regulā (ES) 2021/378 (ECB/2021/1); un

b)

vienreizējs samazinājums, kas noteikts 6. panta 2. punktā Regulā (ES) 2021/378 (ECB/2021/1).

NCB apkopo šīs summas attiecībā uz visām kredītiestādēm, kurām ir pienākums turēt rezerves, attiecīgā gadījumā ņemot vērā arī noteikumus, ko piemēro kredītiestāžu vienreizējiem samazinājumiem, kas minēti 11. un 12. pantā Regulā (ES) 2021/378 (ECB/2021/1).

2. DAĻA

Makroekonomikas rādītāju statistika

Kredītiestāžu bilances posteņu dati makroekonomikas rādītāju sagatavošanai

BILANCE

A. Iekšzeme

B. Euro zona, izņemot iekšzemi

C. Pārējā pasaule

D. Kopā

POSTEŅI

MFI

Ne-MFI

MFI

Ne-MFI

PASĪVI

 

 

 

 

 

 

11.

Emitētie parāda vērtspapīri

(visas valūtas)

 

 

 

 

 

 

Līdz 2 gadiem

 

 

 

 

 

MR1

AKTĪVI

 

 

 

 

 

 

3.

Parāda vērtspapīri turējumā

(visas valūtas)

 

 

 

 

 

 

Līdz 2 gadiem

MR2

 

MR3

 

 

 

(1)  Parāda vērtspapīri ar noteikto termiņu virs diviem gadiem ietver arī vērtspapīru summas, kas atrodas pārējo kredītiestāžu, uz kurām attiecas obligāto rezervju prasības, turējumā, kā arī ECB vai iesaistīto dalībvalstu NCB turējumā.

VI PIELIKUMS

Image 29
1. Tabula Statistiskā informācija, kas jāsniedz par PŽI un centrālo valdību 1

VII PIELIKUMS

KREDĪTIESTĀŽU STRUKTURĀLIE FINANŠU RĀDĪTĀJI (SFI)

1.   

Visu kredītiestāžu (KI) biroju (vietējo filiāļu) skaits dalībvalstī."Birojs" ir ģeogrāfiski identificējama uzņēmējdarbības vieta. Institucionālu vienību, kas nav KI, biroji nav jāietver pat tad, ja tās ietilpst KI grupā (banku grupā).

2.   

KI darbinieku skaits. Šis rādītājs attiecas uz darbinieku skaitu visās rezidentu KI pārskata gadā. NCB ievēro koncepciju, ko izmanto, sniedzot datus par "Darbinieki iekšzemē" iekļaušanai RIAD saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādni (ES) 2018/876 (ECB/2018/16). Institucionālu vienību, kas nav KI, darbinieki nav jāiekļauj, pat ja šīs iestādes ietilpst banku grupā. Ja faktiskie dati nav pieejami, NCB sniedz aplēsi.

3.   

Pārējo dalībvalstu KI filiāļu skaits. Šis rādītājs attiecas uz to KI filiāļu skaitu, kuras ir rezidenti pārskata sniedzējā dalībvalstī un kuru augstākā līmeņa kontrolējošās KI pārskata perioda beigās bija pārējo dalībvalstu rezidenti. Neiekļauj filiāles, kuru augstākā līmeņa kontrolējošās KI ir iekšzemes KI.

4.   

Pārējo dalībvalstu KI filiāļu kopējie aktīvi. Šis rādītājs attiecas uz to filiāļu kopsavilkuma bilances kopsummu, kurām piemēro rādītāju "Pārējo dalībvalstu KI filiāļu skaits" pārskata perioda beigās.

5.   

Pārējo dalībvalstu KI meitasuzņēmumu skaits. Šis rādītājs attiecas uz to KI meitasuzņēmumu skaitu, kuri ir rezidenti pārskata sniedzējā dalībvalstī un kuru augstākā līmeņa kontrolējošās KI pārskata perioda beigās bija pārējo dalībvalstu rezidenti. Neiekļauj meitasuzņēmumus, kuru augstākā līmeņa kontrolējošās KI ir iekšzemes KI.

6.   

Pārējo dalībvalstu KI meitasuzņēmumu kopējie aktīvi. Šis rādītājs attiecas uz to meitasuzņēmumu kopsavilkuma bilances kopsummu, kurām piemēro rādītāju "Pārējo dalībvalstu KI meitasuzņēmumu skaits".

7.   

Trešo valstu KI filiāļu skaits. Šis rādītājs attiecas uz to KI filiāļu skaitu, kuras ir rezidenti pārskata sniedzējā dalībvalstī un kuru augstākā līmeņa kontrolējošās KI pārskata perioda beigās bija tādu valstu rezidenti, kas nav dalībvalstis. Neiekļauj filiāles, kuru augstākā līmeņa kontrolējošās KI ir iekšzemes KI.

8.   

Trešo valstu KI filiāļu kopējie aktīvi. Šis rādītājs attiecas uz to filiāļu kopsavilkuma bilances kopsummu, kurām piemēro rādītāju "Trešo valstu KI filiāļu skaits".

9.   

Trešo valstu KI meitasuzņēmumu skaits. Šis rādītājs attiecas uz to KI meitasuzņēmumu skaitu, kuri ir rezidenti pārskata sniedzējā dalībvalstī un kuru augstākā līmeņa kontrolējošās KI pārskata perioda beigās bija tādu valstu rezidenti, kas nav Savienības dalībvalstis. Neiekļauj meitasuzņēmumus, kuru augstākā līmeņa kontrolējošās KI ir iekšzemes KI.

10.   

Trešo valstu KI meitasuzņēmumu kopējie aktīvi. Šis rādītājs attiecas uz to meitasuzņēmumu kopsavilkuma bilances kopsummu, kurām piemēro rādītāju "Trešo valstu KI meitasuzņēmumu skaits".

11.   

Euro zonas dalībvalstu KI filiāļu skaits. Šis rādītājs attiecas uz to KI filiāļu skaitu, kuras ir rezidenti pārskata sniedzējā dalībvalstī un kuru augstākā līmeņa kontrolējošās KI pārskata perioda beigās bija euro zonas dalībvalstu (izņemot pārskata sniedzēju dalībvalsti) rezidenti. Neiekļauj filiāles, kuru augstākā līmeņa kontrolējošās KI ir iekšzemes KI.

12.   

Euro zonas dalībvalstu KI filiāļu kopējie aktīvi. Šis rādītājs attiecas uz to filiāļu kopsavilkuma bilances kopsummu, kurām piemēro rādītāju "Euro zonas dalībvalstu KI filiāļu skaits".

13.   

Euro zonas dalībvalstu KI meitasuzņēmumu skaits. Šis rādītājs attiecas uz to KI meitasuzņēmumu skaitu, kuri ir rezidenti pārskata sniedzējā dalībvalstī un kuru augstākā līmeņa kontrolējošās KI pārskata perioda beigās bija euro zonas dalībvalstu (izņemot pārskata sniedzēju dalībvalsti) rezidenti.

14.   

Euro zonas dalībvalstu KI meitasuzņēmumu kopējie aktīvi. Šis rādītājs attiecas uz to meitasuzņēmumu kopsavilkuma bilances kopsummu, kurām piemēro rādītāju "Euro zonas dalībvalstu KI meitasuzņēmumu skaits".

15.   

Piecu lielāko KI daļa kopējos aktīvos (CR5). Šis rādītājs attiecas uz banku darbības koncentrāciju. NCB piemēro šādu nekonsolidētu kopsavilkuma pieeju, lai iegūtu šo rādītāju: a) sarindo visu pārskatu sniedzēju KI bilanču kopsummas; b) aprēķina i) piecu lielāko bilanču kopsummu summu; un ii) visu bilanču kopsummu summu; un c) aprēķina i) attiecību pret ii). Datus, kurus sniedz ECB, izsaka procentos, piem., 72,4296 % sniedz kā 72,4296, nevis kā 0,7243. Lai arī tas, kuras ir piecas lielākās bankas, var laika gaitā mainīties, NCB ir jāsniedz ziņas tikai par piecu lielāko KI īpatsvaru konkrētā laikā (pārskata gada decembra beigās). Šā rādītāja vajadzībām NCB, ja tā ir īpaši vienojusies ar ECB, var uzskatīt konkrētas ar grupu saistītas KI par vienu KI, ja tas nodrošinātu jēgpilnāku banku sektora koncentrācijas atspoguļojumu.

16.   

Herfindāla indekss (HI) KI kopējiem aktīviem. Līdzīgi iepriekšējam rādītājam, arī šis attiecas uz banku darbības koncentrāciju. Ciktāl iespējams, nacionālajām centrālajām bankām jāievēro kopsavilkuma pieeja. Šajā gadījumā HI aprēķinā ir jāiekļauj katras grupā ietvertās KI kopsavilkuma bilance, varbūt izmantojot šo iestāžu gada finanšu pārskatos atrodamo grāmatvedības informāciju. Ja atlikušās grupas datos nav visu KI, datus ekstrapolē.

HI iegūst, saskaitot visu banku sektora KI tirgus daļu kvadrātus, un sniedz ECB saskaņā ar šādu formulu:

HI = Σn i = 1 (Xi / X)2 , kur:

n

=

KI kopējais skaits dalībvalstī

Xi

=

KIi kopējie aktīvi

X

=

Σn i = 1Xi = visu dalībvalsts KI kopējie aktīvi.

Šā rādītāja vajadzībām NCB, ja tā ir īpaši vienojusies ar ECB, var uzskatīt konkrētas ar grupu saistītas KI par vienu KI, ja tas nodrošinātu jēgpilnāku banku sektora koncentrācijas atspoguļojumu.

17.   

Herfindāla indekss (HI) kopējiem iekšzemes kredītiem Attiecībā uz šo rādītāju ievēro metodoloģijas principus, kurus piemēro, aprēķinot Herfindāla indeksu (HI) KI kopējiem aktīviem. Tomēr "kopējos aktīvus" aizstāj ar "kopējo kredītu", ko definē "aizdevumus un parāda vērtspapīru aktīvus attiecībā pret iekšzemes ne-MFI, izņemot vispārējo valdību" (1). Šā rādītāja vajadzībām NCB, ja tā ir īpaši vienojusies ar ECB, var uzskatīt konkrētas ar grupu saistītas KI par vienu KI, ja tas nodrošinātu jēgpilnāku banku sektora koncentrācijas atspoguļojumu.

1. tabula

Kredītiestāžu (KI) strukturālie finanšu rādītāji

 

1.

Visas KI

2.

Pārējo ES dalībvalstu KI

3.

Pārējo euro zonas dalībvalstu KI

4.

KI no visām teritorijām, kas nav ES un iekšzeme

 

 

 

 

 

Darbinieku skaits

N30

 

 

 

Biroju skaits

N40

 

 

 

Filiāļu skaits

 

N10

N10

N10

Meitasuzņēmumu skaits

 

N20

N20

N20

 

 

 

 

 

Herfindāla indekss KI kopējiem aktīviem

H10

 

 

 

Herfindāla indekss kopējiem iekšzemes kredītiem

H20

 

 

 

 

 

 

 

 

5 lielāko KI daļa kopējos aktīvos (CR5)

S10

 

 

 

 

 

 

 

 

Filiāļu kopējie aktīvi

 

T11

T11

T11

Meitasuzņēmumu kopējie aktīvi

 

T12

T12

T12

 

 

 

 

 

(1)  Sektors S.13 Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmā (EKS 2010), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 549/2013.