|
Eiropas Savienības |
LV C sērija |
|
C/2025/4196 |
28.7.2025 |
Paziņojums par apstiprinātu standarta grozījumu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēta produkta specifikācijā: publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2025/27 (1) 5. panta 4. punktu
(C/2025/4196)
STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS
(Regulas (ES) 2024/1143 24. pants)
“Buzet”
PDO-FR-A0148-AM02 – 8.5.2025.
1. Produkta nosaukums
“Buzet”
2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids
|
☒ |
Aizsargāts cilmes vietas nosaukums (ACVN) |
|
☐ |
Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢIN) |
|
☐ |
Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (ĢIN) |
3. Nozare
|
☐ |
Lauksaimniecības produkti |
|
☒ |
Vīni |
|
☐ |
Stiprie alkoholiskie dzērieni |
4. Valsts, pie kuras pieder noteiktais ģeogrāfiskais apgabals
Francija
5. Valsts iestāde, kas paziņo standarta grozījumu
Ministère de l'Agriculture de l'Alimentation, de la Pêche, de la Ruralité et de l'Aménagement du Territoire
[Lauksaimniecības, pārtikas, zivsaimniecības, lauku jautājumu un zemes izmantošanas plānošanas ministrija]
Direction Générale des Politiques Agricoles, Agroalimentaires et des Territoires
[Lauksaimniecības, agropārtikas un zemes politikas ģenerāldirektorāts]
6. Kvalificēšana par standarta grozījumu
Šīs specifikācijas grozījumi ir standarta grozījumi, kā noteikts Regulas (ES) 2024/1143 24. panta 4. punktā.
Ar ACVN “Buzet” apzīmētā produkta specifikācijas grozījuma pieteikums neatbilst nevienam no trim gadījumiem, kad grozījums būtu uzskatāms par Savienības grozījumu, proti, tas:
|
a) |
neietver izmaiņas nosaukumā vai nosaukuma lietojumā vai ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētā produkta vai produktu kategorijas izmaiņas; |
|
b) |
nerada risku, ka par spēkā neesošu tiks padarīta saikne ar ģeogrāfisko vidi; |
|
c) |
neparedz turpmākus produkta tirdzniecības ierobežojumus. |
Tāpēc Francijas iestādes uzskata, ka pieteikums attiecas uz standarta grozījumu.
7. Apstiprinātā(-o) standarta grozījuma(-u) apraksts
7.1. Pielāgošanās vajadzībām izmantoto šķirņu iekļaušana
Produkta specifikācijas I nodaļas V iedaļas 1. punktā “Vīnogulāju šķirnes” ir papildināts šķirņu saraksts, lai iekļautu:
|
— |
baltvīnu ražošanas šķirnes: “Floréal B”, “Voltis B” un “Souvignier Gris B”; |
|
— |
sarkanvīnu un sārtvīnu ražošanas šķirnes: “Syrah N”, “Marselan N”, “Nielluccio N”, “Tempranillo N”, “Vidoc N” un “Artaban N”. |
Tagad šīs šķirnes var veidot līdz 5 % no audzētajām vīnogulāju šķirnēm un 10 % maisījumos.
Lai veicinātu augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas samazināšanu teritorijās, kas atrodas blakus apdzīvotām vietām / pilsētām, šādas teritorijas:
|
— |
kas apstādītas ar šķirnēm “Vidoc N”, “Artaban N”, “Floréal B”, “Voltis B” un “Souvignier Gris” |
|
— |
un kas atrodas mazāk nekā 20 metru attālumā no Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksā minētajām vietām, neņem vērā, aprēķinot “pielāgošanās vajadzībām izmantoto” šķirņu platības, kurām piemēro 5 % ierobežojumu attiecībā uz saimniecības platību, kas deklarēta ACVN vajadzībām. |
Minēto šķirņu iekļaušana ir viens no risinājumiem, ko šā nosaukuma vīna ražotāji ieviesuši, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un samazinātu augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu. Šīs šķirnes, kas tiek iekļautas kā sekundāras šķirnes, atbilst nosaukuma vīnu profilam un nodrošina iespēju pielāgoties sausumam un sēnīšu slimībām. Tās ļauj mazāk izmantot augu aizsardzības līdzekļus.
Pašreizējais vienotais dokuments ir papildināts punktā “Vīna vīnogu šķirnes”.
7.2. Grozījumi noteikumos par īpatsvaru saimniecībās
Šie jaunie noteikumi par īpatsvaru saimniecībās nodrošina lielāku elastību un ļauj vairāk izmantot sekundārās šķirnes, dažas no kurām, iespējams, ir labāk pielāgotas konkrētiem augsnes tipiem un klimata pārmaiņām.
Sarkanvīniem un sārtvīniem sekundāro šķirņu īpatsvars ir palielināts no 10 % līdz 30 %. Sekundārās šķirnes ir izturīgākas un nodrošina skābumu. Tās ļauj līdzsvarot “Merlot” šķirni, kas ir ļoti uzņēmīga pret slimībām un kuras gadījumā iespējamā spirta koncentrācija pieaug. Sajaukšana ar sekundārajām šķirnēm ļauj panākt vīnu svaigumu un noapaļoto garšu, vienlaikus saglabājot ar nosaukumu “Buzet” apzīmētā vīna stilu.
Attiecībā uz baltvīniem ir svītrots noteikums, kas nošķir sekundārās šķirnes no galvenajām šķirnēm šķirņu maisījumā. Turklāt jaukšana ar sekundārajām šķirnēm arī atklāj interesantu aromātu daudzveidību. Lai nodrošinātu atbilstību grozījumam, ar ko svītro noteikumus par īpatsvaru saimniecībās, ir grozīts baltvīniem atļauto šķirņu saraksts.
Vienoto dokumentu tas neietekmē.
7.3. Vīnogulāju kopšana. Režģa jeb špaleru izmantošana un lapotnes augstums
Noteikums par lapotnes augstumu uz režģa jeb špaleras ir svītrots un aizstāts ar lapu/ogu attiecību –lapotnes ārējā virsma 1,4 m2 apmērā nodrošina 1 kg vīnogu iegūšanu. Mērķis ir kontrolēt vīnogu gatavību, veicinot vīnogulāju fizioloģisko līdzsvaru, tādējādi pielāgojot lapu daudzumu, kas vajadzīgs, lai nogatavotos 1 kg vīnogu.
Viena no klimata pārmaiņu sekām ir spirta satura pieaugums vīnu profilā; tas ir pretrunā tam, ko sabiedrība gaida, un kaitē vīnu garšas līdzsvarotībai.
Noteikums par režģu/špaleru izmantošanas noteikumiem pārejas pasākumu iedaļā ir svītrots, lai tas atbilstu grozījumam.
Vienoto dokumentu tas neietekmē.
7.4. Šķirņu kupāža
Noteikumā, ka galvenajām šķirnēm jāveido vismaz 90 % no kupāžas, šis līmenis ir samazināts līdz 70 % sarkanvīniem un sārtvīniem.
Baltvīniem “Muscadelle B”, “Sauvignon B”, “Sauvignon Gris G” un “Sémillon B” šķirņu īpatsvars katras partijas maisījumā fasēšanas posmā nedrīkst būt mazāks par 70 %.
Šīs pārmaiņas sekmē sekundāro šķirņu izmantošanu, palielinot to īpatsvaru no 10 % līdz 30 % baltvīniem, sarkanvīniem un sārtvīniem. Šī prasība ir saistīta ar grozījumiem noteikumos par īpatsvaru saimniecībās. Tajā uzsvērta vēlme pēc elastīguma, ņemot vērā klimata pārmaiņas un sekundāro šķirņu nodrošināto papildu skābumu. Šie grozījumi būtiski neietekmē produkta profilu.
Ir grozīts šāds vienotā dokumenta punkts: “Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu”.
7.5. Vīndarības metode. Vīndarības ogļu izmantošana
Ir atcelts aizliegums sārtvīniem izmantot vīndarības ogles.
Misai un lietošanai vīndarībā tagad ir atļauts izmantot vīndarības ogli, nepārsniedzot 20 % no to sārtvīnu tilpuma, ko attiecīgais vīndaris ir ieguvis no attiecīgā gada ražas.
Mērķis ir kontrolēt sārtvīnu krāsu globālās sasilšanas apstākļos, kas izraisa turpmāku cukuru uzkrāšanos un skābuma samazināšanos, tādējādi palielinot augu veselības riskus un jo īpaši sēnīšu slimību izplatību.
Ir grozīts šāds vienotā dokumenta punkts: “Īpašās vīndarības metodes”.
7.6. Vīndarītavas ietilpība
Ir ieviesta jauna vīndarības un uzglabāšanas ietilpības aprēķināšanas metode sarkanvīniem, sārtvīniem un baltvīniem.
Tās iemesls ir tāds, ka arvien vairāk uzņēmēju iegūst ražu, kas ar klimatu saistītu apdraudējumu dēļ ir mazāka par produkta specifikācijā norādīto. Vīndarītavas ietilpība ir 1,5 (baltvīniem un sārtvīniem) un 2 (sarkanvīniem) vidējās piecu pēdējo gadu ražas saimniecībā. Pēdējo gadu laikā ražība samazinās, un tāpēc ir jāpielāgo vīndarītavu ietilpība.
Vienoto dokumentu tas neietekmē.
7.7. Administratīvi teritoriālo vienību klasifikatora atjaunināšana
Ģeogrāfiskā apgabala pašvaldību saraksts ir atjaunināts saskaņā ar 2024. gada oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru. Šis grozījums nemaina ar šo nosaukumu apzīmētā produkta ražošanas apgabalu.
Ir grozīts šāds vienotā dokumenta punkts: “Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals”.
7.8. Atsauces
Atjaunināta Cilmes vietu un kvalitātes valsts institūta [Institut national de la qualité et de l’origine, INAO] kontaktinformācija.
Grozīta produkta specifikācijas pārbaudes kārtība.
Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.
VIENOTAIS DOKUMENTS
1. Nosaukums(-i)
Buzet
2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids
ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums
3. Vīnkopības produktu kategorijas
|
1. |
Vīns |
3.1. Kombinētās nomenklatūras kods
22 – DZĒRIENI, ALKOHOLISKI ŠĶIDRUMI UN ETIĶIS
2204 – svaigu vīnogu vīns, ieskaitot stiprinātos vīnus; vīnogu misa, izņemot pozīcijā 2009 minēto
4. Vīna(-u) apraksts
4.1. Baltvīni
Pēc raudzēšanas vīniem fermentējamo cukuru saturs (glikoze un fruktoze) ir zemāks par 3 gramiem uz litru. Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija baltvīniem nepārsniedz 12,5 %. Gaistošo skābju saturs un kopējais sēra dioksīda saturs atbilst tam, kāds tas noteikts Kopienas regulējumā. Minimālā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija baltvīniem ir noteikta 10 % apmērā. Pārējās īpašības pēc noklusējuma atbilst Savienības tiesību aktos noteiktajām īpašībām. Sausie baltvīni, kas iegūti no šķirnēm “Sauvignon B” un “Sauvignon G”, ir diezgan maigi un viegli, un tiem raksturīga bāla krāsa, vienkārši augļu aromāti un svaiguma sajūta, ko dod to skābums. Kad kupāžā dominē “Muscadelle B” un jo īpaši “Sémillon B” šķirnes, vīni ir aromātiskāki un noapaļotāki, un tiem raksturīgs garšvielu, grauzdētas maizes vai eksotisko augļu aromāts. Pilnīgā konsistence nodrošina tiem labu garšas līdzsvaru.
Vispārīgās analītiskās īpašības
|
— |
Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %): — |
|
— |
Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %) — |
|
— |
Minimālais kopējais skābums: — |
|
— |
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): — |
|
— |
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): — |
4.2. Sarkanvīni un sārtvīni
Fasēšanas stadijā ābolskābes saturs sarkanvīnos nepārsniedz 0,4 g/l. Pēc raudzēšanas vīniem fermentējamo cukuru saturs (glikoze un fruktoze) ir zemāks par 3 gramiem uz litru. Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija sarkanvīnos un sārtvīnos nepārsniedz 13 %. Gaistošo skābju saturs un kopējais sēra dioksīda saturs atbilst tam, kāds tas noteikts Kopienas regulējumā. Minimālā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija sarkanvīniem un sārtvīniem ir noteikta 10,5 % apmērā. Pārējās īpašības pēc noklusējuma atbilst Savienības tiesību aktos noteiktajām īpašībām. Sarkanvīni ir augļaini, izteikti aromātiski un pilnmiesīgi. Pirmajā gadījumā vīnos, ko ražo no “Merlot N” un “Cabernet Franc N” maisījumiem, dominē augļu aromāti. Tanīni vienmēr ir klātesoši, bet tie ir viegli, un vīni jādzer jauni. Otrajā gadījumā vīni, kuros dominē “Cabernet Sauvignon N”, ir pilnmiesīgi, ar intensīvu krāsu un spēcīgiem, sarežģītiem augļu un garšvielu aromātiem, dažkārt ar vieglām dūmu notīm. Tiem ir laba tanīnu struktūra, un tos dažus gadus vajadzētu atstāt nogatavināties; tie rada samtainu sajūtu mutē. Sārtvīni, kas galvenokārt iegūti no šķirnēm “Cabernet Franc N” un “Cot N”, ir augļaini un dzīvīgi vīni ar augļu un ziedu aromātiem un noteiktu bagātīgu garšu mutē. To vieglā skābuma dēļ tie ir patīkami dzīvīgi.
Vispārīgās analītiskās īpašības
|
— |
Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %): — |
|
— |
Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %) — |
|
— |
Minimālais kopējais skābums: — |
|
— |
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): — |
|
— |
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): — |
5. Vīndarības metodes
5.1. Īpašās vīndarības metodes
5.1.1. Īpašās vīndarības metodes
Sārtvīnu darīšanā misas gatavošanai atļauts izmantot vīndarības ogles, taču tikai tādā apmērā, kas nepārsniedz 20 % no sārtvīnu daudzuma, ko attiecīgais vīndaris saražojis no attiecīgās ražas. Sarkanvīnu bagātināšanā atļauts izmantot reduktīvās bagātināšanas metodes, taču nepārsniedzot 10 % koncentrācijas līmeni. Dabiskās spirta tilpumkoncentrācijas palielinājums apstrādājamajai partijai nepārsniedz 1 tilp. %. Pēc bagātināšanas vīnu kopējā spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 12,5 % baltvīniem un 13 % sarkanvīniem un sārtvīniem. Līdztekus iepriekš minētajiem noteikumiem vīndarības metožu ziņā attiecībā uz šiem vīniem jāievēro arī gan Kopienas, gan Lauku kodeksa obligātie noteikumi.
5.1.2. Audzēšanas metode
Stādījumu minimālā biezība ir 4 000 vīnogulāju uz hektāru. Rindstarpu platums nedrīkst pārsniegt 2,5 m. Katram vīnkokam pieejamā platība nepārsniedz 2,5 m2. Šo platību aprēķina, rindstarpu platumu reizinot ar atstatumu starp vienas rindas vīnkokiem.
Vīnogulājus apgriež, izmantojot vienkāršo vai dubulto Guyot metodi vai augļzaru apgriešanu (ar īso cordon de Royat metodi).
Uz katra vīnkoka jābūt ne vairāk par 13 pumpuriem.
Var tikt atļauta apūdeņošana.
5.2. Maksimālais ražas iznākums
66 hektolitri no hektāra
6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals
Vīnogu novākšana, vinifikācija un vīnu gatavošana tiek veikta šādu Lot-et-Garonne departamenta komūnu teritorijā: Ambrus, Anzex, Barbaste, Bruch, Buzet-sur-Baïse, Calignac, Caubeyres, Damazan, Espiens, Feugarolles, Lavardac, Leyritz-Moncassin, Moncaut, Montagnac-sur-Auvignon, Montesquieu, Montgaillard-en-Albret, Nérac, Pompiey, Puch-d’Agenais, Razimet, Saint-Léon, Saint-Pierre-de-Buzet, Sainte-Colombe-en-Bruilhois, Sérignac-sur-Garonne, Vianne, Villefranche-du-Queyran un Xaintrailles.
7. Vīna vīnogu šķirne(-es)
|
|
“Abouriou B” |
|
|
“Artaban N” |
|
|
“Cabernet Franc N” |
|
|
“Cabernet Sauvignon N” |
|
|
“Colombard B” |
|
|
“Cot N” – “Malbec” |
|
|
“Floréal B” |
|
|
“Gros Manseng B” |
|
|
“Marselan N” |
|
|
“Merlot N” |
|
|
“Muscadelle B” |
|
|
“Nielluccio N” – “Nielluciu” |
|
|
“Petit Manseng B” |
|
|
“Petit Verdot N” |
|
|
“Sauvignon B” – “Sauvignon Blanc” |
|
|
“Sauvignon Gris G” – “Fié Gris” |
|
|
“Sémillon B” |
|
|
“Souvignier Gris B” |
|
|
“Syrah N” – “Shiraz” |
|
|
“Tempranillo N” |
|
|
“Vidoc N” |
|
|
“Voltis B” |
8. Saiknes(-ņu) apraksts
Ražošanas ģeogrāfiskais apgabals atrodas Gaskoņā Lot-et-Garonne departamentā netālu no Garonne un Lot upju satekas, pusceļā starp Tulūzu un Bordo un netālu no Ažānas un Marmandes. Garonne ieleja veido ziemeļu robežu, un apgabals aptver aptuveni 40 km garu joslu, kas ir aptuveni 15 km plata. Rietumos apgabals robežojas ar plašo Landes mežu. Vēja sanestās smiltis no Landes meža nenonāk tālāk austrumos, pateicoties Gelise-Baïse upju sistēmai. Precīza robeža, līdz kurai tās nonāk, un ražošanas apgabala robeža atrodas (iekšzemē) pie Barbaste. “Buzet” ražošanas apgabals dienvidos no Nérac robežojas ar terciārā perioda molases ģeoloģiskajiem veidojumiem. Šeit ar Akvitānijas platformu savienojas baltā un pelēkā kaļķakmens slāņi. Kvartāra periodā no Garonne upes šajā apgabalā nogulsnējās vairākas māla un grants terases. Tā rezultātā reljefs ir kļuvis daudz līdzenāks un ar ainavu, ko veido maigi izliekti pauguri ar cietiem kaļķakmens atsegumiem to nogāžu pamatnē, kas veido mežainu pārkari. Uz pelēkā kaļķakmens veidojas brūnas kaļķainas augsnes, kas ir diezgan smalkas un ar labu drenāžu. Akvitānijas molases augsnes ir dziļākas, un vietēji tās sauc par terrefort. Tām ir mainīgs māla saturs, un tās ir labi apgādātas ar ūdeni. Augsnes vidēja līmeņa terasēs ir boulbènes tipa podzola augsnes. Kad augsnes virskārta tiek noņemta, atklājas augsnes horizonts, kas ir bagāts ar mālu un dzelzs oksīdu. Tā rezultātā šīm augsnēm ir izteikti sarkanas krāsas plankumi (rougets). Visbeidzot, augšējo terašu augsnes nogāžu augstākajā daļā sastāv no māla un grants nogulumiem, kuru virskārta sajaukta ar smalku smilšmāla frakciju, ko atnesis vējš. Klimats ir jūras klimats, kam ir neliela ietekme no dienvidiem. Jūras komponents ir izteikti dominējošs, ar mēreniem un mitriem rietumu vējiem, kas rada mērenu temperatūru un nokrišņu daudzumu, kurš sasniedz maksimumu maijā un decembrī. Rudenī ir izteikti jūtama dienvidu ietekme, ko rada Autan vējš, kas pūš no Vidusjūras visā Garonne ielejā. Autan ir silts un mitrumu mazinošs vējš, kas kavē Atlantijas okeāna nestabilo laikapstākļu ieplūšanu no ziemeļiem.
Baïse un Gélise sateka pie Lavarde un Barbaste pašvaldību robežas ir lielākā upju sateka uz dienvidiem no Garonne. Buzet pilsētas hartā, kas datējama ar viduslaikiem, ir noteikts, ka vīns ir būtisks produkts pilsētas dzīvē. Buzet reģionā vienmēr ir notikusi tirdzniecība, kas pēc tam paplašinājās lejup pa straumi un virzienā uz Bordo, izmantojot iekšējo ūdensceļu transportu pa Baïse upi, tad Garonne upi un, visbeidzot, 1856. gadā pa sānu kanālu, kas virzās gar Garonne upi. 1884.–1885. gadā, neraugoties uz filoksēras uzliesmojumu, pa upi tika pārvadātas vairāk nekā 1 000 mucas mēnesī. Pēc filoksēras uzliesmojuma vīnkopība piedzīvoja ekonomikas lejupslīdi, ko tikai saasināja starpkaru krīzes. Vitis vinifera dižciltīgās šķirnes tika aizstātas ar vīnogulāju hibrīdšķirnēm vai augstas ražas šķirnēm, kas tika iestādītas Baïse ielejas bagātīgajās augsnēs. Atjaunotne sākās 1946. gadā ar vīnkopju savienības izveidi; vēlāk tika izveidots kooperatīvs, un 1953. gadā augstas kvalitātes vīnam tika piešķirts AOVDQS cilmes vietas nosaukums. “Buzet” kļuva par atdzimšanas simbolu vīniem no Bordo vīna reģiona Haut-Pays (iekšzemes) daļas. 1948. gadā strīdi starp vīnkopjiem nonāca Nérac tiesā. Ar 1948. gada 31. jūlija spriedumu tika noteikts pirmais ražošanas apgabals sešās galvenajās pašvaldībās. Tikai vēlāk 1967. gada 11. aprīlī Ažānas tiesa atzina ražošanas apgabalu tā pašreizējā konfigurācijā, kā arī sārtvīnu ražošanu. 1973. gadā ar appellation d’origine contrôlée [kontrolēts cilmes vietas nosaukums] vai AOC atzina vīnkopju un kooperatīva centienus kļūt par pirmajiem departamentā, kas ievieš diferencētu maksājumu par vīnogām, pamatojoties uz kvalitatīviem kritērijiem (gatavību, ķekaru skaitu, veselības stāvokli utt.).
Lai gan kooperatīvs aptver vairāk nekā 200 ražotājus un 95 % no kopējās produkcijas, divpadsmit atsevišķas vīna darītavas izmanto tiešo tirdzniecību, tādējādi paplašinot “Buzet” vīnu klāstu un klientu loku. Sarkanvīnu īpatsvars kopējā produkcijas apjomā ir 72 %, un tie ir diapazonā no augļainiem un bagātīgiem līdz aromātiskiem un pilnmiesīgiem. Pirmajā gadījumā vīnos, ko ražo no maisījumiem, kuru lielāko daļu veido “Merlot N” un “Cabernet Franc N”, dominē augļu aromāti. Tanīni vienmēr ir klātesoši, bet tie ir viegli, un vīni jādzer jauni. Otrajā gadījumā vīni, ko ražo no maisījumiem, kuru lielāko daļu veido šķirne “Cabernet Sauvignon N”, ir pilnmiesīgi vīni ar spēcīgiem un sarežģītiem augļu un garšvielu aromātiem, dažkārt ar vieglām dūmu notīm (grauzdēta maize, kafija, vaniļa u. c.). Tiem ir laba tanīnu struktūra, un tos dažus gadus vajadzētu atstāt nogatavināties; tie rada samtainu sajūtu mutē.
To ražošanas daļa stabili ir 25 %, un tie galvenokārt ir sārtvīni, kas ražoti pārsvarā no šķirnēm “Cabernet Franc N” un “Cot N”. Tie ir augļaini un dzīvīgi, ar augļu un ziedu aromātu un ar noteiktu garšas bagātīgumu. To vieglā skābuma dēļ tie ir patīkami dzīvīgi. Lai gan šie vīni vienmēr ir sausi un augļaini, bet ar “Merlot N” un “Cabernet Sauvignon N” šķirņu daļu maisījumā daži sārtvīni ir tuvu “clairet” vīniem, ar maigāku garšu, ar dominējošu augļu aromātu un ilgu, saldu pēcgaršu. Sausie baltvīni, kas iegūti no šķirnēm “Sauvignon B” un “Sauvignon G”, ir diezgan maigi un viegli, un tiem raksturīga bāla krāsa, vienkārši augļu aromāti un svaiguma sajūta, ko dod to skābums. Kad kupāžā dominē “Muscadelle B” un jo īpaši “Sémillon B” šķirnes, vīni ir aromātiskāki un noapaļotāki, un tiem raksturīgs garšvielu, grauzdētas maizes vai eksotisko augļu aromāts. Pilnīgā konsistence nodrošina tiem labu līdzsvaru. Katrai vīna krāsai sekundāro šķirņu īpatsvars maisījumā nedrīkst pārsniegt 30 %. Zemesgabalos, kas atrodas uz augstām terasēm, ir daudz Garonne upes grants, kas nodrošina dabisku un efektīvu augsnes drenāžu un agrāku uzsilšanu pavasarī, kas to padara par īpaši piemērotu vīnogulāju audzēšanai. Šajos zemesgabalos vēlākās šķirnes, piemēram, “Cabernet Franc N” un “Cabernet Sauvignon N”, sasniedz fenolisko gatavību un ir visrobustāko sarkanvīnu ražošanas pamatā. Šajos vīnos “Sauvignon B” un “Sauvignon G” šķirnes īpaši izceļ to pilnīgo aromātu. Zemesgabali vidējā līmeņa terasēs ar smalkām, izskalotām smilšmāla augsnēm (boulbènes) palīdz pienācīgi kontrolēt vīnogulāju noturību, jo īpaši ražas ziņā. Šie zemesgabali ir īpaši piemēroti šķirnēm “Cabernet Franc N” un “Cot N”, jo īpaši sārtvīnu ražošanai. Visgrūtāk apsaimniekot ir zemesgabalus ar terrefort augsnēm, kas atrodas mālainās molases augsnēs, un ar kaļķakmens terrefort augsnēm, kas rodas ezeru kaļķakmens erozijas rezultātā. Augu segas kontrolēta veidošana ir ļāvusi nodrošināt vīnogulājiem konkurenci. Tādējādi tas var ierobežot galveno šķirņu, it īpaši šķirnes “Merlot N”, spēku. Šajos gadījumos “Sémillon B” un “Muscadelle B” šķirnes nodrošina vīnam tā miesīgumu un eļļainību.
“Buzet” varēja atkal kļūt par kvalitatīvu vīnu tikai to cilvēku grupas apņēmības dēļ, kuriem izdevās pārprofilēt savas vīnogu šķirnes. Tajā pašā laikā tirdzniecības struktūras attīstība un tiešā pārdošana atsevišķiem pircējiem ir uzlabojusi vīnu reputāciju. Kopš viduslaiku beigām mūki, abati un reliģisko kopienu vadītāji palīdzējuši labāk izprast vīnkopības un ražošanas metodes. Damazan baznīcas kolonnas kapiteļi, kas dekorēti ar vīnogu ķekariem, liecina par vīna dārzu monastisko izcelsmi.
Vēsturiski šim vīna dārzam Bordo vīna reģiona Haut-Pays nebija ļoti spēcīgas identitātes, jo vīnus pēc to transportēšanas pa Garonne upi pārdeva ar nosaukumu Bordeaux. Atsauce uz “Buzet” vīniem parādās 1284. gada 12. decembrī Anglijas karaļa parakstītajā tarifu nolīgumā. Albretas hercogiste, kuras galvaspilsēta bija Nérac un kura aptvēra ģeogrāfisko apgabalu, bija Navarras Karalistes daļa. Navarras Anrī, Albretas princis un topošais Francijas karalis Anrī IV, tur pavadīja daļu savas jaunības, un viņa galmā vadīja bagātīgs dzīvesveids, tostarp tika baudīti vietējie vīni.
9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)
Tiesiskais regulējums
Valsts tiesību akti
Papildu nosacījuma veids
Papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu
Nosacījuma apraksts
Visas neobligātās norādes uz etiķetēm norāda ar rakstzīmēm, kuru lielums ne augstumā, ne platumā, ne rakstzīmju stila ziņā ne vairāk kā divas reizes pārsniedz to rakstzīmju lielumu, ar kādām atveidots kontrolētais cilmes vietas nosaukums.
Ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Buzet” apzīmēto vīnu marķējumā var norādīt lielākās ģeogrāfiskās vienības – Sud-Ouest [Dienvidrietumu reģions] – nosaukumu. Šīs lielākās ģeogrāfiskās vienības nosaukumu norādīt drīkst arī prospektos un uz dažādu veidu taras. Lielākās ģeogrāfiskās vienības nosaukumā izmantotie burti ne augstumā, ne platumā nedrīkst būt lielāki par burtiem, kādi izmantoti, atveidojot kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.
Saite uz produkta specifikāciju
https://info.agriculture.gouv.fr/boagri/document_administratif-556dff9f-9af7-429e-bf37-5badc2bef0c6
(1) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2025/27 (2024. gada 30. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1143 papildina ar noteikumiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, garantētu tradicionālo īpatnību produktu un fakultatīvo kvalitātes apzīmējumu reģistrāciju un aizsardzību un atceļ Deleģēto regulu (ES) Nr. 664/2014 (OV L, 2025/27, 15.1.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2025/27/oj).
ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/4196/oj
ISSN 1977-0952 (electronic edition)