KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS Pavaddokuments dokumentam Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par elektronisko rēķinu ieviešanu publiskā iepirkuma procedūrās /* SWD/2013/0223 final - 2013/ () */
SATURS Ievads.. 3 1........... Procedūras
jautājumi un apspriešanās ar ieinteresētajām personām.. 3 2........... Politikas konteksts, problēmas noteikšana un subsidiaritāte. 3 3........... Iniciatīvas
mērķi 4 4........... Politikas
risinājumi 5 5........... Ietekmes
novērtējums. 6 6........... Risinājumu salīdzinājums. 8 7........... Uzraudzība un izvērtējums. 9 Ievads Šajā ietekmes novērtējumā
iztirzātas iespējamās sekas, ko rada ES iniciatīva, kas
uzlabotu e-rēķinu sistēmu sadarbspēju publiskā
iepirkuma procedūrās visā Eiropas Savienībā, lai
novērstu iekšējā tirgus sadrumstalotību. 1. Procedūras
jautājumi un apspriešanās ar ieinteresētajām personām Komisija uzskata, ka tuvākajā
nākotnē darbība nolūkā veicināt
e-rēķinu ieviešanu publiskā iepirkuma procedūrās ir
prioritāte. Tas ir atspoguļots, galveno darbību par
e-rēķinu ieviešanu publiskā iepirkuma procedūrās
ietverot II vienotajā tirgus aktā. Šajā ietekmes novērtējumā
ir izmantota ārējo pētījumu analīze, apspriedes ar
ieinteresētajām personām un tiešsaistes aptauja, kurā tika
saņemtas 700 atbildes. 2. Politikas
konteksts, problēmas noteikšana un subsidiaritāte Šī iniciatīva attiecas tikai uz
publiskā iepirkuma procedūrām, kurām piemēro
Direktīvas 2004/17/EK, 2004/18/EK un 2009/81/EK. 2.1. Problēmas raksturojums Galvenais problēmas cēlonis
attiecībā uz rēķinu apmaiņu publiskā iepirkuma
jomā ir vairāku nesadarbspējīgu e-rēķinu
standartu līdzāspastāvēšana ES. Iepriekšminētais
problēmas cēlonis tiek apskatīts plašākā
kontekstā, kur, neraugoties uz centieniem stimulēt e-rēķinu
izmantošanu un vispārējiem atzinumiem par to daudzajām
priekšrocībām, publiskais sektors visā ES ir bijis
samērā neatsaucīgs. Dalībvalstis, kas pieņēma
lēmumu atvieglot vai pilnvarot e-rēķinu izmantošanu, bieži vien
izstrādāja savus tehniskos risinājumus, kuru pamatā bija
atsevišķi valsts standarti, kas tikai pasliktina sadarbspējas
problēmu, jo tirgū parādās aizvien vairāk jaunu
standartu. 2.1.1. Problēma (P1) – pārmērīga
sarežģītība un tiesiskā nenoteiktība
uzņēmumiem Daudzu atšķirīgu e-rēķinu
prasību un standartu līdzāspastāvēšana visā ES
rada pārāk lielu sarežģītību un tiesisko
nenoteiktību uzņēmumiem, kad tie sagatavo rēķinus
citai dalībvalstij. Piegādātājiem sarežģītā
situācija ES e-rēķinu tirgū rada apgrūtinājumu un
risku, ka e-rēķini netiks pieņemti citās
dalībvalstīs. 2.1.2. Problēma (P2) – lielākas izmaksas uzņēmumiem Tā kā vairākas
e-rēķinu prasības, standarti, risinājumi un
tīkli/platformas, kas pastāv visā ES, nav
sadarbspējīgi, un tā kā tirgū nav pieejams kopīgs
standarts, uzņēmumus, kuri vēlas veikt pārrobežu iepirkuma darbības,
bieži lūdz atbalstīt jaunu standartu ik reizi, kad tie ienāk
jaunā tirgū. Tas palielina izmaksas, neatkarīgi no tā, vai
rēķinus iesniedz tieši vai ar pakalpojumu sniedzēju
starpniecību. Šīs augstākas darbības izmaksas
uzņēmējiem negatīvi ietekmē arī pircējus, jo
ir jāiekasē augstākas cenas par produktiem vai pakalpojumiem. 2.1.3. Sekas Pārmērīga
sarežģītība/tiesiskā nenoteiktība un augstākas
darbības izmaksas uzņēmumiem var veidot šķēršļus
tirgus pieejamībai pārrobežu publiskā iepirkuma procedūrās.
Ja tas notiek ES, e-rēķini lielākoties tiek izmantoti
atsevišķos (bieži valsts mēroga) tīklos, radot
"e-rēķinu salas" iekšējā tirgū. Šīs
problēmas arī varētu kavēt uzņēmumus no
dalības publiskajā iepirkumā citā dalībvalstī,
kas nozīmē, ka uzņēmumi neizmantotu potenciālās
uzņēmējdarbības iespējas konkrētu
e-rēķinu prasību dēļ, kuras tie nevar atbalstīt
vai uzskata, ka prasību izpilde ir pārāk dārga. Visbeidzot,
valsts e-rēķinu režīmu dominēšana nozīmē
zemāku dalību pārrobežu konkursos, mazāk
uzņēmumu, kas tajos piedalās, un līdz ar to mazāku
konkurenci, kas savukārt rada iekšējā tirgus neefektīvu
darbību. 2.2. Pamata scenārijs Neveicot jaunus pasākumus ES
mērogā, e-rēķinu pieņemšana publiskā iepirkuma
jomā ES turpinātos lēnā un vienmērīgā
tempā, tirgū parādoties vairāk un vairāk valstu
izstrādātiem standartiem. Nav garantijas, ka dalībvalstis
izvēlēsies sadarbspējīgus risinājumus, nesenā
pieredze liecina par pretējo. Būtībā
pastāv risks, ka e-rēķinu ieviešana publiskā iepirkuma
procedūrās ES kļūs aizvien sarežģītāka un
dārgāka, jo pircējiem, piegādātājiem un
pakalpojumu sniedzējiem būs jāsaskaras ar aizvien lielāku
skaitu valstu prasību un standartu. Šķēršļi tirgus pieejamībai
turklāt turpinātu palielināties. 2.3. Juridiskais pamats un subsidiaritāte ES tiesības rīkoties, lai
nodrošinātu iekšējā tirgus darbību, ir noteiktas
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pantā.
ES rīcība e-rēķinu
ieviešanā publiskā iepirkuma procedūrās ir attaisnota,
pamatojoties uz subsidiaritāti. Dalībvalstu veiktās darbības
ir saasinājušas sadarbspējas problēmu, jo tirgū ir
parādījušies vairāk e-rēķinu standartu (radot
turpmākas sadarbspējas izmaksas un sarežģītību). Ņemot
vērā pārrobežu interesi publiskā iepirkuma darījumos,
kuriem piemēro minētās direktīvas, un uzsāktās
valstu iniciatīvas ieviest e-rēķinus šajā nozarē, ES
rīcība e-rēķinu ieviešanā publiskā iepirkuma
procedūrās būtu vispiemērotākā metode, lai
uzlabotu sadarbspēju un novērstu turpmāku iekšējā
tirgus sadrumstalotību. Dalībvalstis to nevar paveikt vienas pašas,
jo šādas darbības negarantētu sadarbspēju
uzņēmumiem un nenovērstu šķēršļus tirgus
pieejamībai. 3. Iniciatīvas
mērķi 3.1. Vispārīgie mērķi Šīs iniciatīvas primārais
mērķis būtu uzlabot iekšējā tirgus darbību,
ieviešot mehānismus, kas samazinātu šķēršļus tirgus
pieejamībai pārrobežu publiskā iepirkuma jomā, ko rada
e-rēķinu standartu nepietiekama sadarbspēja. 3.2. Konkrēti mērķi Konkrēti mērķi, kas veicina
vispārējā mērķa sasniegšanu, būtu šādi: (1)
samazināt sarežģītību un
uzlabot skaidrību un tiesisko noteiktību uzņēmējiem,
radot tiem iespēju sūtīt rēķinus, ievērojot
standartus, ar kuriem tie ir pazīstami un kuri būs
vispārēji akceptēti, (2)
pazemināt darbības izmaksas
uzņēmējiem, kuri piedalās pārrobežu publiskajā
iepirkumā, piemēram, vairāku e-rēķinu standartu un
sistēmu atbalstīšanas izmaksas. 3.3. Darbības mērķi Ir noteikts šāds darbības
mērķis: · izveidot apstākļus, lai rastos a) tehnisks(-i)
risinājums(-i) e-rēķiniem publiskā iepirkuma
procedūrās, kas nodrošinātu sadarbspēju pārrobežu
mērogā, citiem vārdiem sakot, radīt apstākļus,
padarot saziņu un apzināšanu starp e-rēķinu
sistēmām mazāk resursietilpīgu, ļaujot pircējiem
un pārdevējiem apmainīties ar rēķiniem publiskā
iepirkuma jomā par viszemāko cenu un vienkāršā veidā. 4. Politikas
risinājumi || Tirgū ir ierosināts jauns Eiropas mēroga standarts || Dalībvalstīm ir jāpieņem rēķini, kuri atbilst jaunajam Eiropas standartam || Ir atļauts tikai jaunais Eiropas standarts 1. risinājums: ES līmenī netiek veikti jauni pasākumi || NĒ || NĒ || NĒ 2. risinājums: Brīvas izvēles pieeja || JĀ || NĒ || NĒ 3. risinājums: Alternatīva pāreja uz e-rēķiniem || JĀ || NĒ/JĀ (JĀ – tikai, ja dalībvalsts vai līgumslēdzēja iestāde pilnvaro e-rēķinu izmantošanu) || NĒ 4. risinājums: Obligāta pieņemšana || JĀ || JĀ || NĒ 5. risinājums: Pilnīga saskaņošana || JĀ || JĀ || JĀ 5. Ietekmes
novērtējums Šķēršļu novēršana tirgus
pieejamībai e-rēķinu jomā galvenokārt ietekmētu
ekonomiku gan izmaksu, gan ieguvumu ziņā, un ieguvumi būtu
svarīgāki. Primāro ietekmi papildinātu
"sekundāra" ietekme, piemēram, uzlabota sadarbspēja,
visticamāk, veicinātu e-rēķinu ieviešanu plašākā
mērogā. Pēc būtības šī ietekme būtu
ekonomikas, sociālajā un vides jomā. 5.1. Primārā ietekme Šīs ietekmes apjoms būtu
atkarīgs no izvēlētā risinājuma — jo
vairāk lietotāju piekristu vienotam risinājumam, jo mazāk
būtu šķēršļu tirgus pieejamībai. Kopēja standarta izveide atrisinātu
sadarbspējas problēmu visiem uzņēmumiem, kas sadarbojas ar
līgumslēdzējām iestādēm, kuras piemēro
jaunos noteikumus. Darot pieejamu vienu sadarbspējīgu un kopīgi
pieņemamu Eiropas standartu, tiktu atvieglota
uzņēmējdarbības veikšana ārvalstīs un tiktu
nodrošināta lielāka tiesiskā noteiktība
uzņēmumiem. Tas arī samazinātu izmaksas, kas rodas no
nepieciešamības atbalstīt daudzus dažādus e-rēķinu standartus.
Turpmāki potenciālie ietaupījumi uzņēmumiem var
rasties no cenu shēmu un tirgus struktūru pielāgošanas
e-rēķinu nosūtīšanai. Jebkurš pasākums, kam nepieciešams
izmantot jauno Eiropas e-rēķina standartu, radīs zināmas
īstenošanas izmaksas uzņēmumiem,
līgumslēdzējām iestādēm un
dalībvalstīm. Tomēr šīs izmaksas kompensētu
gaidāmie ieguvumi, t.i., darbības ietaupījumi no
e-rēķiniem, zemākām cenām publiskā iepirkuma
jomā uzlabotas konkurences dēļ. 5.2. Sekundārā ietekme Jauna Eiropas e-rēķina standarta
pieņemšana var radīt sekundāru ietekmi līdz ar
e-rēķinu intensīvāku ieviešanu publiskā iepirkuma
procedūrās. E-rēķinu izmantošana plašākā
apmērā radītu konkrētu ietekmi ekonomikas,
sociālajā un vides jomā. 5.2.1. Ietekme uz ekonomikas, vides un sociālo jomu Palielinoties e-rēķinu izmantošanai,
ietekme uz ekonomiku būtu saistīta ar ietaupījumiem
ekonomikā, ko rada gaidāmie ietaupījumi publiskā iepirkuma
ciklā (t.i., darbības izmaksu samazināšanās pircējiem
un pārdevējiem, lielāka pārredzamība, ātrāks
maksājumu apstrādes laiks). Plānots, ka ietekme uz sociālo
jomu būs neitrāla. Sagaidāms, ka ietekme uz vidi būs
pozitīva, tā, pirmkārt, radītu mazāku papīra
izmantošanu un zemākas oglekļa dioksīda emisijas. 5.2.2. Administratīvā sloga samazināšana Darot pieejamus rēķinu datus
elektroniskā veidā, tiktu vienkāršota dalībvalstu
nodokļu iestāžu veiktā revīzija un nodokļu
iekasēšana, kā arī jebkādu ziņojumu sagatavošana, kuri
jāsniedz uzņēmumam. Tas, savukārt, uzņēmumiem
samazinātu administratīvo slogu. Sakarā ar to, ka šādas
administratīvās prasības daudz nopietnāk ietekmē
mazākus uzņēmumus, šis samazinājums īpaši
labvēlīgi ietekmētu MVU. 5.3. Dažādu risinājumu ietekme 5.3.1. 1. risinājums – ES līmenī netiek veikti jauni
pasākumi Šis risinājums ir aprakstīts pamatscenārijā. 5.3.2. 2. risinājums – Brīvas izvēles pieeja Tiktu izstrādāts jauns Eiropas
e-rēķina standarts, kuru ieteiktu izmantot publiskā iepirkuma
procedūrās, bet Eiropas standarta e-rēķinu pieņemšana
būtu katras dalībvalsts un/vai līgumslēdzējas
iestādes ziņā. Netiktu novērsti šķēršļi
tirgus pieejamībai. Izmaksu slogs uzņēmumiem nesamazinātos,
jo tiem būtu jāsaglabā vairāki e-rēķinu standarti
vienlaicīgi. Ja tie izvēlētos to nedarīt, tiktu
zaudētas potenciālās uzņēmējdarbības
iespējas. Šīs iniciatīvas mērķis netiktu
sasniegts, jo sadarbspēja aizvien būtu problemātiska.
Sekundāra ietekme tiktu novērota tikai tiktāl, ciktāl
notiek pāreja uz e-rēķiniem, bet saistībā ar šī
risinājuma brīvprātīgo raksturu, ir grūti
paredzēt šā procesa mērogu. 5.3.3. 3. risinājums – Alternatīva pāreja uz
e-rēķiniem Dalībvalstīm, kas piešķir
pilnvaras izmantot e-rēķinus publiskā iepirkuma jomā
pēc savas iniciatīvas, tiktu lūgts pieņemt elektroniskos
rēķinus jaunajā Eiropas standartā. Tas samazinātu
e-rēķinu ieviešanas izmaksas un sarežģītību
uzņēmumiem, kuri varētu sūtīt elektroniskos
rēķinus vienotā standartā jebkurai
līgumslēdzējai iestādei, kas pilnvaro e-rēķinu
izmantošanu. Tiktu atvieglota sadarbspēja, bet tā netiktu
nodrošināta dalībvalstīs, kur obligāta e-rēķinu
ieviešana ir pieprasīta de facto, bet netiek piešķirtas
juridiskas pilnvaras (de jure). Uzņēmumi turpinātu
saskarties ar tiesisko nenoteiktību. Dalībvalstīm tiktu piemērota
nevienlīdzīga attieksme: tām, kuras jau izmanto
e-rēķinus publiskā iepirkuma procedūrās, būtu jāpielāgojas
jaunajam standartam, savukārt tām, kuras tos neizmanto, nebūtu
pienākums to darīt un pat nebūtu ieteicams to darīt tik
ātri. Ir gūti paredzēt sekundāro
ietekmi. Dalībvalstīm, iespējams, būtu vajadzīgs
ļoti ilgs laiks, lai pārietu uz e-rēķiniem publiskā
iepirkuma jomā. Iespējamie ieguvumi no lielākas izmaksu
efektivitātes un ietaupījumiem no lielākas konkurences
publiskajā iepirkumā neīstenotos vai tas notiktu ļoti
lēnām. 5.3.4. 4. risinājums – Obligātā pieņemšana Tiktu izstrādāts jauns kopīgs
Eiropas standarts, kas tiktu darīts pieejams lietošanai visiem tirgus
dalībniekiem. Visām līgumslēdzējām
iestādēm tiktu pieprasīts pieņemt šādam standartam
atbilstošus e-rēķinus publiskā iepirkuma procedūrās,
neaizstājot esošos tehniskos risinājumus. Darbības mērķis tiktu ātri
sasniegts: prasība pieņemt e-rēķinus, kas atbilst Eiropas
standartam, efektīvi nodrošinātu sadarbspēju un līdz ar to
novērstu tirgus piekļuves šķēršļus no dienas, kad
attiecīgie noteikumi stājas spēkā. Tas arī varētu
radīt gatavu risinājumu un vadlīnijas tām
dalībvalstīm, kuras vēl nav ieviesušas e-rēķinus. Uzņēmumiem šis risinājums
radītu noteiktību, ka visi centieni un izdevumi tiks amortizēti
samērā īsā laikposmā. Fakts, ka ieguldījums
vienotā risinājumā ļaus nosūtīt
e-rēķinus jebkurai līgumslēdzējai pusei jebkurā
dalībvalstī, varētu izrādīties pārliecinošs
faktors, lai pārietu uz e-rēķiniem. Sekundārā ietekme būtu
novērojama tikai tiktāl, ciktāl notiktu pāreja uz
e-rēķiniem. Tā kā kopīga standarta pieejamībai
būtu jārosina vairāk tirgus dalībnieki pieņemt šo
lēmumu, šā procesa mērogam būtu jābūt
būtiskākam par iepriekšējo risinājumu. 5.3.5. Risinājums (5) – Pilnīga saskaņošana Vairs netiktu ļauts izmantot
rēķinus pašlaik esošajos standartos. Lai arī šī pieeja
pilnībā saskaņotu e-rēķinu ieviešanu visā ES,
tiktu zaudēti visi tajās dalībvalstīs veiktie
ieguldījumi, kuras jau ir izstrādājušas valsts
e-rēķinu sistēmas. Šī pieeja arī būtu īpaši
problemātiska un dārga pakalpojumu sniedzējiem, jo tiem
būtu pilnībā jāpārveido savas sistēmas. Visbeidzot,
tā saskartos ar spēcīgu politisko opozīciju no
dalībvalstīm, kurās jau ir ieviestas e-rēķinu
sistēmas. 6. Risinājumu
salīdzinājums Dažādu risinājumu analīze
sniedza šādus rezultātus. || Mērķis – uzlabot/atvieglot e-rēķinu sistēmu sadarbspēju publiskā iepirkuma jomā Politikas risinājumi || EFEKTIVITĀTE || PRODUKTIVITĀTE || SASKAŅOTĪBA[1] 1. risinājums: ES līmenī netiek veikti jauni pasākumi || 0 || 0 || 0 2. risinājums: Brīvas izvēles pieeja || (+ / ?) || (≈) || (?) 3. risinājums: Alternatīva pāreja uz e-rēķiniem || (+) || (+) || (- / ?) 4. risinājums: Obligāta pieņemšana || (+ +) || (+) || (+ / ?) 5. risinājums: Pilnīga saskaņošana || (+ +) || (- -) || (≈) Ietekmes apjoms
salīdzinājumā ar pamatscenāriju (bāzes līnijas
vērtība ir norādīta kā 0): ++ ļoti pozitīvs,
+pozitīvs; ++ ļoti negatīvs;, – negatīvs; ≈ nenozīmīgs/neitrāls;
? neskaidrs; nepiemēro. Šķiet, ka 4. risinājums ir
vispiemērotākā izvēle. ·
Tas novērstu pašreizējo
sadrumstalotību un nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu
darbību. ·
Tā kā pāreja uz e-rēķinu
izmantošanu notiktu pēc uzņēmuma iniciatīvas, tas
neradītu nevajadzīgas izmaksas. Tas arī ievērotu
subsidiaritātes un proporcionalitātes principus. ·
Īstenojot plašāku pāreju uz
e-rēķiniem, tas ietvertu pilnīgus ieguvumus efektivitātes
jomā un līdzekļu ietaupījumus, ko piedāvā
e-rēķinu izmantošana. ·
Ļaujot uzņēmumiem un
līgumslēdzējām iestādēm turpināt izmantot
esošās valstu rēķinu sagatavošanas sistēmas, tiktu
samazinātas pārejas izmaksas un traucējumi abām grupām. Pārejai uz jaunajam Eiropas standartam
atbilstošu e-rēķinu obligātu pieņemšanu ierosinātais
termiņš ir 2017. vai 2018. gads. Šis grafiks atspoguļo
ieinteresēto personu vēlēšanos veikt ātru pāreju un ir
saskaņā ar datumu, kurā paredzēts sākt
e-rēķinu obligātu izmantošanu, kas ietverta publiskā
iepirkuma direktīvu pārskatītajā projektā. 7. Uzraudzība
un izvērtējums Lai novērstu papildu
(administratīvo) slogu līgumslēdzējām
iestādēm, uzņēmumiem vai dalībvalstīm
informācijas, ko izmanto uzraudzībai, apkopošanas dēļ,
ierosinātie rādītāji galvenokārt izmanto esošos datu
avotus (piem., OJ/TED, Eurostat) vai datus, kurus jau ir
apkopojušas ieinteresētās personas (piem., e-rēķinu
pakalpojumu sniedzēji), veicot uzņēmējdarbību.
Tomēr nav iegūta pietiekama informācija, kam būs
nepieciešama papildu izpēte (īpaši pētījumi un aptaujas),
ko veiks Iekšējā tirgus un pakalpojumu
ģenerāldirektorāts. [1] Saskaņotība tiek
novērtēta, ņemot vērā arī sekundāro ietekmi
(t.i., ietekmi, ko rada pastiprināta e-rēķinu ieviešana) un
apjomu, kādā risinājumi ir saskaņā ar citām ES
politikām (īpaši e-iepirkuma iniciatīvu un maksājumu
kavējumu direktīvas mērķi).