|
22.6.2021 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 222/21 |
PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2021/1011
(2021. gada 21. jūnijs),
ar ko ieceļ Eiropas Savienības īpašo pārstāvi Sāhelā
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 33. pantu un 31. panta 2. punktu,
ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,
tā kā:
|
(1) |
Padome 2015. gada 7. decembrī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2015/2274 (1), ar ko Ángel LOSADA FERNÁNDEZ kungs tika iecelts par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Sāhelā. |
|
(2) |
Padome 2018. gada 25. jūnijā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2018/906 (2), ar ko tika pagarināts ESĪP Sāhelā LOSADA FERNÁNDEZ kunga pilnvaru termiņš. Jaunākie grozījumi minētajā lēmumā tika izdarīti ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2021/283 (3). ESĪP pilnvaru termiņam ir jābeidzas 2021. gada 30. jūnijā. |
|
(3) |
Uz 14 mēnešu termiņu būtu jāieceļ jauns ESĪP Sāhelā. |
|
(4) |
ESĪP savas pilnvaras īstenos situācijā, kas var pasliktināties un varētu kavēt Līguma 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Eiropas Savienības īpašais pārstāvis
1. Ar šo Emanuela DEL RE kundze tiek iecelta par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Sāhelā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. augustam. Padome, pamatojoties uz Politikas un drošības komitejas (PDK) izvērtējumu un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) priekšlikumu, var nolemt, ka ESĪP pilnvaras var tikt pagarinātas vai izbeigtas agrāk.
2. ESĪP pilnvaru īstenošanas nolūkā Sāhela tiek definēta kā reģions, kas aptver Eiropas Savienības integrētā stratēģijā attiecībā uz Sāhelu (“stratēģija”), ko pieņēma ar Padomes secinājumiem 2021. gada 16. aprīlī, noteikto galveno ģeogrāfisko tvērumu, proti, Burkinafaso, Čadu, Mali, Mauritāniju un Nigēru. Vajadzības gadījumā ESĪP sadarbojas arī ar Čada ezera baseina valstīm un citām valstīm un reģionālām vai starptautiskām struktūrām ārpus Sāhelas, tostarp Magribā, Rietumāfrikā un Gvinejas līča reģionā.
2. pants
Politikas mērķi
1. Pamatojoties uz stratēģijā noteiktajiem politikas mērķiem, ESĪP pilnvaru izpildē aktīvi un, sniedzot prioritāti reģionāliem un starptautiskiem centieniem, veicina ilgstošu mieru, drošību, stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību reģionā. ESĪP turklāt cenšas uzlabot Savienības daudzpusīgās iesaistes Sāhelā kvalitāti, palielināt tās ietekmi un vairot tās redzamību.
2. ESĪP sniedz ieguldījumu Savienības centienu integrētā izstrādē un īstenošanā reģionā, tostarp politikas, drošības un attīstības jomās, un visu Savienības rīcībai būtisko instrumentu un ieinteresēto personu koordinēšanā. ESĪP palīdz padziļināt Savienības iesaisti un koordinācijas centienus ar valstu, reģionāliem un starptautiskiem mehānismiem, jo īpaši ar Drošības un stabilitātes partnerību Sāhelā (P3S), Sāhelas aliansi un Koalīciju Sāhelai, kas ir satvars politiskajai un stratēģiskajai iesaistei Sāhelā.
3. ESĪP rīcību īsteno ciešā sadarbībā un koordinācijā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu, Savienības delegācijām, Komisiju, dalībvalstīm un citām attiecīgām ieinteresētām personām. Īpašu uzmanību pievērš tam, lai stiprinātu un padziļinātu partnerību ar Sāhelas G5 un veicinātu starptautisko pārdomu procesu par ilgtspējīgu un paredzamu finansējumu Sāhelas G5 apvienoto spēku atbalstam.
3. pants
Pilnvaras
1. Lai sasniegtu politikas mērķus Sāhelā, ESĪP ir pilnvarots:
|
a) |
aktīvi veicināt stratēģijas īstenošanu un koordinēt un tālāk attīstīt Savienības integrēto pieeju krīzēm reģionā, lai pastiprinātu Savienības darbību Sāhelā vispārējo saskaņotību un efektivitāti; |
|
b) |
sadarboties, tostarp izmantojot starpniekdiplomātiju (shuttle diplomacy), ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām reģionā, valdībām, reģionālām organizācijām, jo īpaši ar Sāhelas G5 un tās apvienotajiem spēkiem, no Alžīras procesa izrietošā Mali Miera un samierināšanās nolīguma (“Mali Miera nolīgums”) parakstītājiem, starptautiskām organizācijām, pilsonisko sabiedrību un diasporām, un visām Magribas, Gvinejas līča un Čada ezera baseina valstīm, lai veicinātu Savienības mērķu sasniegšanu un palīdzētu veidot labāku izpratni par Savienības lomu Sāhelā. Sadarbībā ar Sāhelas G5 pievērst uzmanību inter alia cilvēktiesību ievērošanas veicināšanai un tās apvienoto spēku nemilitārajiem elementiem, piemēram, policijas komponentam; |
|
c) |
pārstāvēt un veicināt Savienības intereses un redzamību attiecīgos reģionālajos un starptautiskajos forumos, un piedaloties Mali Miera nolīguma Comité de Suivi un citos valsts procesos, kas ir būtiski reģiona stabilitātei; |
|
d) |
sekmēt pilnībā koordinētu un visaptverošu Savienības darbību reģionā, izmantojot visus attiecīgos instrumentus, tostarp Eiropas Miera mehānismu, attīstības sadarbību, dalībvalstu darbības un Savienības atbalstu krīzes pārvarēšanai un konflikta novēršanai, izmantojot Eiropas Savienības militāro misiju, lai palīdzētu Mali bruņoto spēku apmācībā (EUTM Mali), Eiropas Savienības KDAP misiju Mali (EUCAP Sahel Mali), Eiropas Savienības KDAP misiju Nigērā (EUCAP Sahel Niger), un stabilizācijas centienus Koalīcijas Sāhelai ietvaros, jo īpaši P3S un Sāhelas aliansi, kā arī to attiecīgos sekretariātus; |
|
e) |
uzturēt ciešu sadarbību ar Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO), jo īpaši ģenerālsekretāra īpašo pārstāvi Rietumāfrikā un Sāhelā, īpašo koordinatoru attīstības jautājumos Sāhelā, ģenerālsekretāra īpašo pārstāvi un ANO Daudzdimensionālās integrētās stabilizācijas misijas Mali (MINUSMA) vadītāju, Āfrikas Savienību, jo īpaši Āfrikas Savienības augsto pārstāvi Mali un Sāhelā, Sāhelas G5, jo īpaši G5 prezidentūru un tās izpildsekretāru, Koalīcijas Sāhelai augsto pārstāvi, Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienu, Čada ezera baseina komisiju, Liptako-Gourma iestādi, un citām vadošajām valsts, reģionālām un starptautiskām ieinteresētajām personām, tostarp citiem īpašajiem sūtņiem Sāhelā, kā arī ar attiecīgajām iestādēm, jo īpaši Magribas, Āfrikas raga, Gvinejas līča un Tuvo Austrumu reģionā; |
|
f) |
cieši pārraudzīt un analizēt nestabilitātes pamatcēloņu un ilgtermiņa tendenču ietekmi reģionā un ziņot par to, cita starpā par klimata pārmaiņām, biodaudzveidības zudumu, ganību lopkopību, piekļuvi dabas resursiem, jo īpaši zemes un ūdens resursiem, kā arī veicināt tādu dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kas stiprina stabilitāti, un sadarbību šajā jomā, un atbalstīt centienus ierobežot nestabilitātes izplatīšanos, īpašu uzmanību pievēršot visneaizsargātākajiem reģioniem drošības ziņā, jo īpaši Liptako-Gourma un Čada ezera reģioniem; |
|
g) |
rūpīgi sekot citām reģiona problēmu reģionālajām un pārrobežu dimensijām, cita starpā pandēmijām, terorismam, radikalizācijai, organizētai noziedzībai, kiberdraudiem, ieroču kontrabandai, cilvēku tirdzniecībai un kontrabandai, narkotiku tirdzniecībai, nedrošībai jūrā, bēgļu un migrācijas plūsmām, kā arī ar tām saistītām nelikumīgām finanšu plūsmām; |
|
h) |
cieši sekot līdzi sekām, ko liela mēroga bēgļu un migrantu, tostarp iekšzemē pārvietotu personu, plūsmas izraisa humanitārā, politikas, drošības un attīstības jomā. Pēc pieprasījuma iesaistīties dialogā par migrāciju ar attiecīgām ieinteresētām personām un attiecībā uz reģionu dot vispārīgāku ieguldījumu Savienības migrācijas un bēgļu politikā atbilstīgi Savienības politiskajām prioritātēm, lai turpinātu veicināt auglīgu sadarbību migrācijas jomā, pamatojoties uz pēdējos gados izveidotajām konstruktīvajām partnerībām; |
|
i) |
ciešā sadarbībā ar ES terorisma apkarošanas koordinatoru veicināt ES terorisma apkarošanas stratēģijas, kā arī attiecīgo Padomes secinājumu par terorisma un vardarbīga ekstrēmisma novēršanu un apkarošanu turpmāku īstenošanu. Regulāri uzturēt augsta līmeņa politiskus kontaktus ar reģiona valstīm, kuras ir skāris terorisms un starptautiskā organizētā noziedzība, un nodrošināt Savienības būtisko lomu centienos apkarot terorismu un starptautisko organizēto noziedzību, kā arī to pamatcēloņus. Tas ietver Savienības centienus palielināt atbalstu drošības sektora reģionālajām spējām, reģionalizējot kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijas un aktīvi atbalstot reģionālu spēju, jo īpaši Sāhelas G5 apvienoto spēku spēju, veidošanu, to koordinējot ar starptautiskajiem rīcībspēkiem, piemēram, MINUSMA, un veidojot attiecības ar vietējiem iedzīvotājiem atbilstoši ANO Drošības Padomes Rezolūcijām (ANO DPR) 2359 (2017) un 2391 (2017); |
|
j) |
cieši sekot līdzi tam, kādas sekas politikas, drošības un attīstības jomā izraisa humanitārās krīzes reģionā; |
|
k) |
sadarbībā ar ESĪP cilvēktiesību jautājumos sekmēt to, ka reģionā tiek īstenota Savienības cilvēktiesību politika saskaņā ar Savienības Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā, Savienības Cilvēktiesību pamatnostādnes, jo īpaši Savienības pamatnostādnes par bērniem un bruņotiem konfliktiem, kā arī par vardarbību pret sievietēm un meitenēm un par jebkādas pret viņām vērstas diskriminācijas apkarošanu, un Savienības politika attiecībā uz sievietēm, mieru un drošību saskaņā ar Savienības rīcības plānu attiecībā uz sievietēm, mieru un drošību 2019.–2024. gadam, un veicināt iekļautību un dzimumu līdztiesību valsts veidošanas procesā atbilstīgi ANO DPR 1325 (2000) un turpmākām rezolūcijām par sievietēm, mieru un drošību, tostarp ANO DPR 2242 (2015), un atbalstīt ANO DPR 2250 (2015) par jaunatni, mieru un drošību īstenošanu; |
|
l) |
turpināt pievērst īpašu uzmanību tieslietu nozarei kopumā un pārskatatbildības mehānismiem, ko var izmantot, lai cīnītos pret nesodāmību un atjaunotu sabiedrības uzticēšanos savai tiesu sistēmai. ESĪP ieguldījums ietver notikumu attīstības regulāru pārraudzību un ziņošanu par to, kā arī ieteikumu izstrādi šajā sakarā un regulāru kontaktu uzturēšanu ar attiecīgām iestādēm reģionā, Starptautiskās Krimināltiesas prokurora biroju, Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroju un sadarbību ar cilvēktiesību aizstāvjiem un novērotājiem reģionā; |
|
m) |
izmantojot biežus kontaktus reģionā, tostarp ar vietējiem rīcībspēkiem, palielināt Savienības zināšanas par vietējām vēlmēm un vietējiem apstākļiem. Pamatojoties uz rūpīgu un pastāvīgu situācijas analīzi, sekmēt pārdomu procesu un veicināt Savienības stratēģisko un ilgtermiņa redzējumu Sāhelā; |
|
n) |
sekot līdzi un ziņot par to, vai tiek ievērotas attiecīgās ANO DPR, jo īpaši ANO DPR 2056 (2012), 2071 (2012), 2085 (2012), 2100 (2013), 2227 (2015), 2295 (2016), 2364 (2017), 2374 (2017), 2359 (2017), 2391 (2017), 2423 (2018), 2432 (2018), 2480 (2019), 2484 (2019), 2531 (2020) un 2541 (2020). |
2. Savu pilnvaru īstenošanas nolūkā ESĪP inter alia:
|
a) |
attiecīgā gadījumā konsultē un ziņo par Savienības nostāju formulēšanu reģionālos un starptautiskos forumos, lai proaktīvi veicinātu rīcību, kuras pamatā ir partnerība un savstarpēja atbildība, un stiprinātu Savienības integrēto pieeju Sāhelai; |
|
b) |
palīdz uzturēt kopskatu par visām Savienības darbībām un cieši sadarbojas ar attiecīgajām Savienības delegācijām un dalībvalstīm. |
4. pants
Pilnvaru īstenošana
1. ESĪP atbild par pilnvaru īstenošanu, rīkojoties AP pakļautībā.
2. PDK uztur privileģētus sakarus ar ESĪP un ir galvenais ESĪP kontaktpunkts saziņā ar Padomi. PDK saskaņā ar pilnvarām, neskarot AP pilnvaras, sniedz ESĪP stratēģiskas norādes un politisku virzību.
3. ESĪP sadarbojas un cieši koordinē darbu ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un tā attiecīgajiem departamentiem.
5. pants
Finansējums
1. Finanšu atsauces summa, kas paredzēta ESĪP pilnvaru īstenošanas izdevumu segšanai laikposmā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. augustam, ir 1 588 000 EUR.
2. Izdevumus pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.
3. Izdevumus pārvalda saskaņā ar ESĪP un Komisijas līgumu. Par visiem izdevumiem ESĪP atskaitās Komisijai.
6. pants
Komandas izveide un tās sastāvs
1. ESĪP pilnvaru un atbilstīgo piešķirto finanšu līdzekļu robežās ESĪP ir atbildīgs par komandas izveidi. Komandā iekļauj personas, kam ir tādas īpašas zināšanas konkrētos politikas jautājumos, kuras vajadzīgas ESĪP pilnvaru īstenošanai. ESĪP nekavējoties informē Padomi un Komisiju par komandas sastāvu.
2. Dalībvalstis, Savienības iestādes un EĀDD var ierosināt personāla norīkošanu darbā pie ESĪP. Šādam norīkotajam personālam atalgojumu attiecīgi maksā vai nu dalībvalsts, vai attiecīgā Savienības iestāde, vai arī EĀDD. Darbā pie ESĪP var norīkot arī ekspertus, ko dalībvalstis ir norīkojušas darbā Savienības iestādēs vai EĀDD. Starptautiskiem līgumdarbiniekiem ir dalībvalsts valstspiederība.
3. Viss norīkotais personāls turpina būt nosūtītājas dalībvalsts, Savienības iestādes vai EĀDD administratīvā pakļautībā, un tas veic savus pienākumus un rīkojas ESĪP pilnvaru interesēs.
4. Lai nodrošinātu viņu attiecīgo darbību saskaņotību un konsekvenci, ESĪP personālu izvieto kopā ar attiecīgajiem EĀDD departamentiem vai Savienības delegācijām.
7. pants
ESĪP un ESĪP personāla privilēģijas un imunitāte
Par privilēģijām, imunitāti un citām garantijām, kas ir vajadzīgas ESĪP misijas veikšanai un sekmīgai norisei un ESĪP personālam, attiecīgi vienojas ar uzņēmējvalstīm. Šajā nolūkā dalībvalstis un EĀDD sniedz visu vajadzīgo atbalstu.
8. pants
ES klasificētās informācijas drošība
ESĪP un ESĪP komandas locekļi ievēro drošības principus un minimālos standartus, kas ir noteikti ar Padomes Lēmumu 2013/488/ES (4).
9. pants
Piekļuve informācijai un apgādes atbalsts
1. Dalībvalstis, Komisija, EĀDD un Padomes Ģenerālsekretariāts ESĪP nodrošina piekļuvi visai vajadzīgajai informācijai.
2. Savienības delegācijas reģionā un/vai dalībvalstis attiecīgā gadījumā nodrošina apgādes atbalstu reģionā.
10. pants
Drošība
Saskaņā ar Savienības politiku par tāda personāla drošību, kas izvietots ārpus Savienības, lai veiktu operatīvas darbības saskaņā ar Līguma V sadaļu, ESĪP atbilstoši savām pilnvarām un atkarībā no drošības situācijas teritorijā, par kuru ESĪP ir atbildīgs, veic visus praktiski iespējamos pasākumus visa ESĪP tiešā pakļautībā esošā personāla drošībai, jo īpaši:
|
a) |
izstrādājot konkrētu drošības plānu, kura pamatā ir EĀDD norādījumi un kurā ietverti konkrēti fiziski, organizatoriski un procesuāli drošības pasākumi, ar kuriem reglamentē to, kā tiek pārvaldīta personāla droša pārvietošanās uz teritoriju, par kuru ESĪP ir atbildīgs, un droša pārvietošanās tajā, kā arī reglamentē drošības incidentu pārvaldību, tostarp ārkārtas situāciju plānu un evakuācijas plānu; |
|
b) |
nodrošinot, ka visam ārpus Savienības izvietotajam personālam ir augsta riska apdrošināšana, kas atbilst apstākļiem teritorijā, par kuru ESĪP ir atbildīgs; |
|
c) |
nodrošinot, ka visi ESĪP komandas locekļi, ko izvieto ārpus Savienības, tostarp vietējie līgumdarbinieki, pirms vai tūlīt pēc ierašanās teritorijā, par kuru ESĪP ir atbildīgs, ir piedalījušies atbilstīgā drošības apmācībā, kuras pamatā ir EĀDD minētajai teritorijai piešķirtā riska izvērtējuma pakāpe; |
|
d) |
nodrošinot, ka tiek īstenoti visi saskaņotie ieteikumi, kas sniegti pēc regulāriem drošības izvērtējumiem, un – saistībā ar regulāriem progresa ziņojumiem un galīgo visaptverošo ziņojumu par pilnvaru īstenošanu – rakstiski ziņojot AP, Padomei un Komisijai par šo ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem. |
11. pants
Ziņošana
ESĪP regulāri sniedz mutiskus un rakstiskus ziņojumus AP un PDK. Vajadzības gadījumā ESĪP ziņojumus sniedz arī Padomes darba grupām. Regulāros ziņojumus izsūta, izmantojot COREU tīklu. ESĪP var sniegt ziņojumus Ārlietu padomei. Saskaņā ar Līguma 36. pantu ESĪP var tikt iesaistīts Eiropas Parlamenta informēšanā.
12. pants
Koordinācija
1. Lai sasniegtu Savienības politikas mērķus, stratēģijas ietvaros ESĪP veicina Savienības darbību vienotību, konsekvenci un efektivitāti un palīdz nodrošināt to, lai visus Savienības instrumentus un dalībvalstu darbības veiktu konsekventi. Attiecīgos gadījumos cenšas veidot kontaktus ar dalībvalstīm. ESĪP darbības saskaņo ar darbībām, ko veic Savienības delegācijas un Komisija, kā arī ar darbībām, ko reģionā veic citi ESĪP. ESĪP regulāri sniedz informāciju Savienības delegācijām un dalībvalstu misijām reģionā.
2. Uz vietas tiek uzturēta cieša saikne ar attiecīgajiem dalībvalstu misiju vadītājiem, Savienības delegāciju vadītājiem un KDAP misiju vadītājiem. Viņi dara visu iespējamo, lai palīdzētu ESĪP īstenot pilnvaras. ESĪP ciešā koordinācijā ar attiecīgajām Savienības delegācijām sniedz EUCAP Sahel Niger un EUCAP Sahel Mali misiju vadītājiem un EUTM Mali misijas komandierim norādījumus par vietējiem politiskiem jautājumiem. ESĪP, misijas EUTM Mali komandieris un civilās operācijas komandieris vajadzības gadījumā savstarpēji apspriežas. ESĪP uztur sakarus arī ar citiem starptautiskiem un reģionāliem rīcībspēkiem attiecīgajā teritorijā.
13. pants
Palīdzība saistībā ar prasībām
ESĪP un ESĪP personāls palīdz nodrošināt elementus reaģēšanai uz jebkādām prasībām un pienākumiem, kas izriet no iepriekšējo ESĪP Sāhelā pilnvarām, un šai nolūkā sniedz administratīvu palīdzību un piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem.
14. pants
Pārskatīšana
Šā lēmuma īstenošanu un tā saskaņotību ar citām Savienības darbībām reģionā regulāri pārskata. ESĪP regulāri sniedz AP, Padomei un Komisijai progresa ziņojumus un līdz 2022. gada 31. maijam – galīgu visaptverošu ziņojumu par pilnvaru īstenošanu.
15. pants
Stāšanās spēkā
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Luksemburgā, 2021. gada 21. jūnijā.
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
J. BORRELL FONTELLES
(1) Padomes Lēmums (KĀDP) 2015/2274 (2015. gada 7. decembris), ar ko ieceļ Eiropas Savienības īpašo pārstāvi Sāhelā (OV L 322, 8.12.2015., 44. lpp.).
(2) Padomes Lēmums (KĀDP) 2018/906 (2018. gada 25. jūnijs), ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Sāhelā (OV L 161, 26.6.2018., 22. lpp.).
(3) Padomes Lēmums (KĀDP) 2021/283 (2021. gada 22. februāris), ar kuru groza Lēmumu (KĀDP) 2018/906, ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Sāhelā (OV L 62, 23.2.2021., 47. lpp.).
(4) Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).