<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.12-->
  <head>
    <title>2024-09-202409C110202004650-00-TRA-DOC-LV-ARRET-C-0465-20-202406178-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="23/10/2024 14:52:23" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="ARR" name="TypeDoc"/>
    <meta content="RqJyYeRet70qo8DiB5PlBzHKeQTwpW7F3YtGLQ0ZNBFABb8ZfMPLwknF1NuaQPFvaucaLRgneWmvc6wxIMFpbtF7ERANfn5AVWKOxzDGc/AOXQfXtp4yHtPzkmLePiP2JfEv/1WBy/UZtMJqgaSvA5mGoO/a08IF3+9iyryjAsc=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="iju" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="0465" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="" name="UpdateBackupedStylesCheckSum"/>
    <meta content="2020" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="iju" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="FAST_document_go_orange" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="ARR_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 22-10-24 17:32:26" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="ef1aab475e734da788793b3a8ad78681" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0465" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="PV" name="NatureAff"/>
    <meta content="PV" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId23" style="first"/>
      <div id="rId19" style="even">Spriedums, 10.9.2024. – Lieta C‑465/20 P</div>
      <div id="rId20" style="default">Komisija/Īrija u.c.</div>
    </div>
    <p class="C19Centre" id="para-1" title="page-1">
      TIESAS SPRIEDUMS (virspalāta)
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-2" title="page-1">
      2024. gada 10. septembrī  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">*</a>
</span>)
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-3" title="page-1">
      Satura rādītājs
    </p>
    <div class="toc">
<p class="CTOC1" id="para-4" title="page-1">
<span>I. Tiesvedības priekšvēsture </span>
<span>7</span>
</p>
<p class="CTOC2" id="para-5" title="page-1">
<span>A. Par Apple grupas vēsturi </span>
<span>7</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-6" title="page-1">
<span>1. “Apple” grupa </span>
<span>7</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-7" title="page-1">
<span>2. ASI un AOE </span>
<span>8</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-8" title="page-1">
<span>3. Īrijas filiāles </span>
<span>9</span>
</p>
<p class="CTOC2" id="para-9" title="page-1">
<span>B. Par apstrīdētajiem nodokļu nolēmumiem </span>
<span>10</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-10" title="page-1">
<span>1. Par 1991. gada nodokļu nolēmumu </span>
<span>10</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-11" title="page-1">
<span>a) Par AOE priekšteča ACL nodokļu bāzi </span>
<span>10</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-12" title="page-1">
<span>b) Par ASI priekšteča ACAL nodokļu bāzi </span>
<span>11</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-13" title="page-1">
<span>2. Par 2007. gada nodokļu nolēmumu </span>
<span>12</span>
</p>
<p class="CTOC2" id="para-14" title="page-1">
<span>C. Par administratīvo procesu Komisijā </span>
<span>13</span>
</p>
<p class="CTOC2" id="para-15" title="page-1">
<span>D. Par apstrīdēto lēmumu </span>
<span>13</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-16" title="page-1">
<span>1. Par selektīvas priekšrocības esamību </span>
<span>14</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-17" title="page-1">
<span>a) Par atsauces satvaru </span>
<span>15</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-18" title="page-1">
<span>b) Par nesaistītu pušu darījuma principu </span>
<span>15</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-19" title="page-1">
<span>c) Par Komisijas galvenokārt izvirzīto argumentāciju saistībā ar selektīvas priekšrocības esamību tādēļ, ka peļņa, kas gūta no ASI un AOE piederošajām IĪ licencēm, netika attiecināta uz Īrijas filiālēm </span>
<span>16</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-20" title="page-1">
<span>d) Par Komisijas pakārtoto argumentāciju saistībā ar selektīvas priekšrocības esamību neatbilstošas peļņas sadales metožu izvēles ASI un AOE Īrijas filiālēm dēļ </span>
<span>18</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-21" title="page-1">
<span>e) Par Komisijas alternatīvo argumentāciju saistībā ar selektīvas priekšrocības esamību atkāpes no TCA 97 25. pantā ieviestā atsauces satvara dēļ </span>
<span>18</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-22" title="page-1">
<span>f) Komisijas secinājums par selektīvas priekšrocības esamību </span>
<span>19</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-23" title="page-1">
<span>2. Par atbalsta nesaderību, nelikumību un atgūšanu </span>
<span>19</span>
</p>
<p class="CTOC1" id="para-24" title="page-1">
<span>II. Tiesvedība Vispārējā tiesā </span>
<span>20</span>
</p>
<p class="CTOC1" id="para-25" title="page-1">
<span>III. Pārsūdzētais spriedums </span>
<span>20</span>
</p>
<p class="CTOC1" id="para-26" title="page-1">
<span>IV. Tiesvedība Tiesā un lietas dalībnieku apelācijas instancē prasījumi </span>
<span>23</span>
</p>
<p class="CTOC1" id="para-27" title="page-1">
<span>V. Par apelācijas sūdzību </span>
<span>25</span>
</p>
<p class="CTOC2" id="para-28" title="page-1">
<span>A. Ievada apsvērumi </span>
<span>25</span>
</p>
<p class="CTOC2" id="para-29" title="page-1">
<span>B. Par pirmo pamatu saistībā ar kļūdām, izvērtējot galvenokārt izvirzīto argumentāciju par priekšrocības esamību </span>
<span>29</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-30" title="page-1">
<span>1. Par pirmā pamata pirmo daļu </span>
<span>31</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-31" title="page-1">
<span>a) Lietas dalībnieku argumenti </span>
<span>31</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-32" title="page-1">
<span>b) Tiesas vērtējums </span>
<span>35</span>
</p>
<p class="CTOC5" id="para-33" title="page-1">
<span>1) Par Komisijas argumentācijas pieņemamību un iedarbīgumu </span>
<span>35</span>
</p>
<p class="CTOC5" id="para-34" title="page-1">
<span>2) Par lietas būtību </span>
<span>37</span>
</p>
<p class="CTOC6" id="para-35" title="page-1">
<span>i) Par pirmo iebildumu, kas attiecas uz kļūdu apstrīdētā lēmuma interpretācijā </span>
<span>37</span>
</p>
<p class="CTOC6" id="para-36" title="page-1">
<span>ii) Par otro un trešo iebildumu </span>
<span>42</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-37" title="page-1">
<span>2. Par pirmā pamata otro daļu </span>
<span>42</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-38" title="page-1">
<span>a) Lietas dalībnieku argumenti </span>
<span>42</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-39" title="page-1">
<span>b) Tiesas vērtējums </span>
<span>50</span>
</p>
<p class="CTOC5" id="para-40" title="page-1">
<span>1) Par otro iebildumu, kas attiecas uz LESD 107. panta 1. punkta pārkāpumu, Īrijas tiesību sagrozīšanu un procesuālo pārkāpumu </span>
<span>50</span>
</p>
<p class="CTOC6" id="para-41" title="page-1">
<span>i) Par pieņemamību </span>
<span>51</span>
</p>
<p class="CTOC6" id="para-42" title="page-1">
<span>ii) Par lietas būtību </span>
<span>54</span>
</p>
<p class="CTOC7" id="para-43" title="page-1">
<span>– Par nepieņemamu pierādījumu ņemšanu vērā </span>
<span>54</span>
</p>
<p class="CTOC7" id="para-44" title="page-1">
<span>– Par juridisko kritēriju, kas ir piemērojams saskaņā ar Īrijas tiesībām, lai noteiktu sabiedrības nerezidentes peļņu </span>
<span>58</span>
</p>
<p class="CTOC7" id="para-45" title="page-1">
<span>– Par to, ka Vispārējā tiesa ir ņēmusi vērā “Apple Inc.” funkcijas </span>
<span>60</span>
</p>
<p class="CTOC7" id="para-46" title="page-1">
<span>– Par “Apple Inc.” veikto darbību un funkciju ņemšanas vērā ietekmi uz faktu juridisko kvalifikāciju </span>
<span>63</span>
</p>
<p class="CTOC5" id="para-47" title="page-1">
<span>2) Par pirmo iebildumu, kas attiecas uz pārsūdzētā sprieduma nepietiekamu un pretrunīgu pamatojumu un procesuālu pārkāpumu </span>
<span>65</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-48" title="page-1">
<span>3. Par pirmā pamata trešo daļu </span>
<span>65</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-49" title="page-1">
<span>a) Lietas dalībnieku argumenti </span>
<span>65</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-50" title="page-1">
<span>b) Tiesas vērtējums </span>
<span>69</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-51" title="page-1">
<span>4. Secinājumi par pirmo apelācijas sūdzības pamatu </span>
<span>72</span>
</p>
<p class="CTOC1" id="para-52" title="page-1">
<span>VI. Par prasībām Vispārējā tiesā </span>
<span>74</span>
</p>
<p class="CTOC2" id="para-53" title="page-1">
<span>A. Par pamatiem saistībā ar vērtējumu par selektīvas priekšrocības esamību </span>
<span>75</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-54" title="page-1">
<span>1. Par priekšrocības un selektivitātes kritēriju kopīgu pārbaudi </span>
<span>76</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-55" title="page-1">
<span>2. Par atsauces satvara noteikšanu un Komisijas vērtējumu saistībā ar parasto peļņas aplikšanu ar nodokli atbilstoši Īrijas nodokļu tiesībām </span>
<span>77</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-56" title="page-1">
<span>3. Par Komisijas vērtējumiem saistībā ar darbībām “Apple” grupas iekšienē </span>
<span>78</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-57" title="page-1">
<span>4. Par apstrīdēto nodokļu nolēmumu selektīvo raksturu </span>
<span>80</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-58" title="page-1">
<span>a) Lietas dalībnieku argumenti </span>
<span>80</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-59" title="page-1">
<span>b) Tiesas vērtējums </span>
<span>81</span>
</p>
<p class="CTOC2" id="para-60" title="page-1">
<span>B. Par valsts intervences vai valsts līdzekļu izmantošanas esamību </span>
<span>85</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-61" title="page-1">
<span>1. Lietas dalībnieku argumenti </span>
<span>85</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-62" title="page-1">
<span>2. Tiesas vērtējums </span>
<span>86</span>
</p>
<p class="CTOC2" id="para-63" title="page-1">
<span>C. Par pamatiem, kas attiecas uz būtisku procedūras noteikumu un it īpaši tiesību tikt uzklausītam pārkāpumu </span>
<span>87</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-64" title="page-1">
<span>1. Lietas dalībnieku argumenti </span>
<span>87</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-65" title="page-1">
<span>2. Tiesas vērtējums </span>
<span>89</span>
</p>
<p class="CTOC2" id="para-66" title="page-1">
<span>D. Par pamatiem saistībā ar tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu neievērošanu </span>
<span>92</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-67" title="page-1">
<span>1. Lietas dalībnieku argumenti </span>
<span>92</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-68" title="page-1">
<span>2. Tiesas vērtējums </span>
<span>94</span>
</p>
<p class="CTOC2" id="para-69" title="page-1">
<span>E. Par pamatiem attiecībā uz to, ka Komisija ir pārsniegusi savas kompetences robežas un iejaukusies dalībvalstu kompetencē, tostarp pārkāpjot nodokļu autonomijas principu </span>
<span>97</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-70" title="page-1">
<span>1. Lietas dalībnieku argumenti </span>
<span>97</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-71" title="page-1">
<span>2. Tiesas vērtējums </span>
<span>97</span>
</p>
<p class="CTOC2" id="para-72" title="page-1">
<span>F. Par pamatiem saistībā ar apstrīdētā lēmuma pamatojuma neesamību </span>
<span>100</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-73" title="page-1">
<span>1. Lietas dalībnieku argumenti </span>
<span>100</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-74" title="page-1">
<span>2. Tiesas vērtējums </span>
<span>101</span>
</p>
<p class="CTOC1" id="para-75" title="page-1">
<span>VII. Par tiesāšanās izdevumiem </span>
<span>103</span>
</p>
<p class="C19Centre" id="para-76" title="page-1">
<span/>
</p>
</div>
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-77" title="page-2">
      
        <br/>
      
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-78" title="page-2">
      Apelācija – Valsts atbalsts – LESD 107. panta 1. punkts – Dalībvalsts pieņemti iepriekšēji nodokļu nolēmumi (tax rulings) – Selektīvas nodokļu priekšrocības – Intelektuālā īpašuma licenču radītas peļņas attiecināšana uz sabiedrību nerezidenšu filiālēm – Nesaistītu pušu darījuma princips
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-79" title="page-2">
      Lietā C‑465/20 P
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-80" title="page-2">
      par apelācijas sūdzību atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. pantam, ko 2020. gada 25. septembrī iesniegusi
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-81" title="page-2">
      Eiropas Komisija, ko pārstāv L. Flynn, P.‑J. Loewenthal un F. Tomat, pārstāvji,
    </p>
    <p class="C72Alineadroite" id="para-82" title="page-2">
      apelācijas sūdzības iesniedzēja,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-83" title="page-2">
      pārējie lietas dalībnieki:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-84" title="page-2">
      Īrija, ko pārstāv M. Browne, Chief State Solicitor, A. Joyce un J. Quaney, pārstāvji, kuriem sākotnēji palīdzēja P. W. Baker, KC, C. Donnelly, SC, A. Goodman, SC, S. Kingston, SC, un B. Doherty, BL, vēlāk – P. W. Baker, KC, C. Donnelly, SC, P. Gallagher, SC, A. Goodman, SC, B. Doherty, BL, un D. Fennelly, BL,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-85" title="page-2">
      Apple Sales International Ltd, Korka (Īrija),
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-86" title="page-2">
      Apple Operations International Ltd, agrāk – Apple Operations Europe Ltd, Korka,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-87" title="page-2">
      ko pārstāv D. Beard, KC, J. Bourke, barrister, L. Osepciu, barrister, C. Riis‑Madsen, advokat, E. van der Stok, advocaat, un A. von Bonin, Rechtsanwalt,
    </p>
    <p class="C72Alineadroite" id="para-88" title="page-2">
      prasītājas pirmajā instancē,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-89" title="page-2">
      Luksemburgas Lielhercogiste, ko sākotnēji pārstāvēja A. Germeaux un T. Uri, vēlāk – A. Germeaux un T. Schell, pārstāvji, kuriem palīdz J. Bracker un D. Waelbroeck, advokāti,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-90" title="page-2">
      Polijas Republika,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-91" title="page-2">
      EBTA Uzraudzības iestāde, ko sākotnēji pārstāvēja M. Sánchez Rydelski, C. Simpson un C. Zatschler, vēlāk – M. Sánchez Rydelski un C. Simpson, pārstāvji,
    </p>
    <p class="C72Alineadroite" id="para-92" title="page-2">
      personas, kas iestājušās lietā pirmajā instancē,
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-93" title="page-2">
      TIESA (virspalāta)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-94" title="page-2">
      šādā sastāvā: priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts], priekšsēdētāja vietnieks L. Bejs Larsens [L. Bay Larsen], palātu priekšsēdētāji K. Jirimēe [K. Jürimäe], K. Likurgs [C. Lycourgos], J. Regans [E. Regan], T. fon Danvics [T. von Danwitz], Z. Čehi [Z. Csehi] un O. Spinjana‑Matei [O. Spineanu‑Matei], tiesneši M. Ilešičs [M. Ilešič], Ž. K. Bonišo [J.‑C. Bonichot], I. Jarukaitis [I. Jarukaitis], A. Kumins [A. Kumin], N. Jēskinens [N. Jääskinen], N. Vāls [N. Wahl] (referents) un M. Gavalecs [M. Gavalec],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-95" title="page-2">
      ģenerāladvokāts: Dž. Pitrucella [G. Pitruzzella],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-96" title="page-2">
      sekretārs: M. Longars [M. Longar], administrators,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-97" title="page-2">
      ņemot vērā rakstveida procesu un 2023. gada 23. maija tiesas sēdi,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-98" title="page-2">
      noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2023. gada 9. novembra tiesas sēdē,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-99" title="page-2">
      pasludina šo spriedumu.
    </p>
    <p class="C75Debutdesmotifs" id="para-100" title="page-2">
      Spriedums
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar apelācijas sūdzību Eiropas Komisija lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2020. gada 15. jūlija spriedumu Īrija u.c./Komisija (T‑778/16 un T‑892/16, turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”, EU:T:2020:338), ar kuru tā atcēla Komisijas Lēmumu (ES) 2017/1283 (2016. gada 30. augusts) par valsts atbalstu SA.38373 (2014/C) (ex 2014/NN) (ex 2014/CP), ko Īrija ir sniegusi Apple (OV 2017, L 187, 1. lpp., turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">I.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedības priekšvēsture</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedības priekšvēsture ir izklāstīta pārsūdzētā sprieduma 1.–47. punktā un šīs tiesvedības vajadzībām to var apkopot šādi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par Apple grupas vēsturi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">“Apple” grupa</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apple grupu, kas dibināta 1976. gadā un reģistrēta Kupertino [Cupertino] (Amerikas Savienotās Valstis), veido Apple Inc. un visas tās kontrolētās sabiedrības (turpmāk tekstā kopā – “Apple grupa”). Apple grupa tostarp izstrādā, ražo un tirgo mobilo un multimediju sakaru iekārtas, personālos datorus un portatīvos digitālos mūzikas atskaņotājus, kā arī tirgo programmatūru, citus pakalpojumus, tīkla risinājumus un trešo pušu digitālo saturu un lietotnes. Apple grupa tirgo savu produkciju un pakalpojumus patērētājiem, uzņēmumiem un valsts iestādēm visā pasaulē ar mazumtirdzniecības veikalu, internetveikalu un tiešās tirdzniecības pakalpojumu starpniecību, kā arī – izmantojot trešo personu mobilo tīklu operatorus, vairumtirgotājus, mazumtirgotājus un izplatītājus. Apple grupas globālā darbība ir strukturēta ap galvenajām funkcionālajām jomām, ko centralizēti pārvalda un vada Amerikas Savienoto Valstu Kupertino pilsētā bāzēta administrācija.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ASI un AOE</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apple grupā Apple Operations International Ltd (AOI) ir Apple Inc. pilnībā piederošs meitasuzņēmums. AOI pilnībā pieder meitasuzņēmums Apple Operations Europe Ltd (AOE), agrāk saukts par “Apple Computer Ltd (ACL)”. Tam pilnībā pieder meitasuzņēmums Apple Sales International Ltd (ASI), agrāk saukts par “Apple Computer Accessories Ltd (ACAL)”, vēlāk – “Apple Computer International”. Gan ASI, gan AOE ir saskaņā ar Īrijas tiesībām dibinātas sabiedrības, bet nav Īrijas nodokļu rezidentes.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā norādīts apstrīdētā lēmuma 113.–115. apsvērumā, liela daļa ASI un AOE valdes locekļu bija direktori, kas strādāja Apple Inc. un atradās Kupertino. Minētā lēmuma 115. apsvērumā ir atspoguļoti izvilkumi no ASI un AOE pilnsapulču un valdes sanāksmju protokoliem un rezolūcijām. Valdes rezolūcijas vispārēji attiecās uz tādām tēmām kā dividenžu izmaksa, direktoru ziņojumu apstiprināšana vai direktoru iecelšana un atcelšana no amata. Retāk šīs rezolūcijas attiecās uz meitasuzņēmumu izveidošanu un pilnvaru piešķiršanu noteiktiem direktoriem, ļaujot tiem veikt dažādas darbības, piemēram, pārvaldīt bankas kontus, pārraudzīt attiecības ar valdībām un publiskām organizācijām, pārraudzīt revīzijas, apdrošināšanas līgumu noslēgšanu, nomu, aktīvu pirkšanu un pārdošanu, preču saņemšanu un tirdzniecības līgumu noslēgšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Starp Apple Inc., no vienas puses, un ASI un AOE, no otras puses, bija noslēgts izmaksu dalīšanas nolīgums (turpmāk tekstā – “izmaksu dalīšanas nolīgums”). Izmaksu dalīšana it īpaši attiecās uz Apple grupas precēs iekļauto tehnoloģiju pētniecību un attīstību (R&amp;D). Izmaksu dalīšanas nolīgums 1980. gada decembrī sākotnēji tika noslēgts starp Apple Inc., toreiz sauktu par “Apple Computer Inc.”, un ACL. 1999. gadā šim nolīgumam pievienojās Apple Computer International. Izmaksu dalīšanas nolīgums ir vairākkārt grozīts, tostarp lai ņemtu vērā piemērojamā tiesiskā regulējuma izmaiņas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar šo nolīgumu puses piekrita sadalīt izmaksas un riskus, kas saistīti ar pētniecību un attīstību attiecībā uz nemateriālajiem aktīviem, kuri izstrādāti Apple grupas preču un pakalpojumu attīstības programmā. Puses vienojās arī par to, ka Apple Inc. turpina būt par nemateriālo aktīvu, kam piemēro dalītās izmaksas, tostarp Apple grupas intelektuālā īpašuma (turpmāk tekstā – “IĪ”) tiesību, oficiālo juridisko īpašnieku. Turklāt Apple Inc. piešķīra ASI un AOE no autortiesību maksas atbrīvotas licences, kas tām ļāva izmantot Apple grupas IĪ, īpaši, lai ražotu un pārdotu attiecīgās preces visā teritorijā, kas neatrodas Amerikas kontinentā. Visbeidzot, izmaksu dalīšanas nolīguma pusēm bija jāuzņemas riski, kas izriet no šī nolīguma, un galveno risku veidoja pienākums apmaksāt Apple grupas IĪ tiesību attīstības izmaksas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2008. gadā ASI noslēdza mārketinga pakalpojumu līgumu ar Apple Inc.; saskaņā ar to Apple apņēmās sniegt ASI tirdzniecības pakalpojumus, tostarp izveidot, attīstīt un īstenot mārketinga stratēģiju, veicināšanas programmas un kampaņas. ASI savukārt apņēmās par šiem pakalpojumiem izmaksāt atlīdzību Apple Inc., kas atbilst procentuālajai daļai no “saprātīgajām izmaksām, kuras radušās” Apple Inc. par šiem pakalpojumiem, tai pieskaitot drošības rezervi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Īrijas filiāles</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Gan ASI, gan AOE Īrijā ir filiāles, kas angļu valodā apzīmētas ar terminu “branch”. Šīm filiālēm nav atsevišķas juridiskas personas statusa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ASI Īrijas filiāle tostarp ir atbildīga par pirkšanas, pārdošanas un izplatīšanas darbību veikšanu, kas saistītas ar “Apple” preču zīmes preču pārdošanu saistītajām struktūrām un klientiem – trešām personām reģionos, kas aptver Eiropu, Tuvos Austrumus, Indiju un Āfriku (EMEIA), kā arī Āziju un Kluso okeānu (APAC). Šajā filiālē veiktās galvenās funkcijas ietver “Apple” preču zīmes galaproduktu iegādi no trešo pušu un saistītiem ražotājiem, ar preču tirdzniecību saistītas izplatīšanas darbības saistītajām pusēm EMEIA un APAC reģionos, kā arī ar preču tirdzniecību saistītas tirdzniecības un izplatīšanas darbības klientiem – trešām personām EMEIA reģionā, tirdzniecību tiešsaistē, loģistikas darbības un garantijas apkalpošanu. Komisija apstrīdētā lēmuma 55. apsvērumā konstatēja, ka vairākas darbības, kas saistītas ar izplatīšanu APAC reģionā, veica saistītas struktūras atbilstoši pakalpojumu līgumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">AOE Īrijas filiāle ir atbildīga par specializētu datorpreču klāsta, tostarp biroja datoru, portatīvo datoru un citu datorpiederumu, ko tā piegādā saistītajām struktūrām EMEIA reģionā, ražošanu un montāžu Īrijā. Šajā filiālē veiktajās galvenajās funkcijās ietilpst ražošanas plānošana un laika grafiku izstrāde, procesu izstrāde, ražošana un ekspluatācija, kvalitātes nodrošināšana un kontroles un kapitālā remonta darbības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par apstrīdētajiem nodokļu nolēmumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 1991. gada 29. janvāra un 2007. gada 23. maija vēstulēm Īrijas nodokļu iestādes pieņēma iepriekšējus nodokļu nolēmumus, tā sauktos “nodokļu nolēmumus”, par ASI un AOE apliekamās peļņas Īrijā noteikšanu (turpmāk tekstā kopā – “apstrīdētie nodokļu nolēmumi”) atbilstoši Apple grupas pārstāvju šajā ziņā izteiktajiem priekšlikumiem. Šie nodokļu nolēmumi ir aprakstīti apstrīdētā lēmuma 59.–62. apsvērumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par 1991. gada nodokļu nolēmumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">a)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par AOE priekšteča ACL nodokļu bāzi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">1990. gada 12. oktobra vēstulē, kas adresēta Īrijas nodokļu iestādēm, Apple grupas nodokļu konsultanti aprakstīja ACL darbības Īrijā, kā arī darbības, kuras veica tās Īrijas filiāle Korkā (Īrija). Minētajā vēstulē tika precizēts, ka šai filiālei pieder ar ražošanas darbībām saistīti aktīvi, bet ACL esot saglabājusi īpašumtiesības uz izmantotajiem materiāliem, izstrādājamiem produktiem un galaproduktiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc vēstuļu apmaiņas Īrijas nodokļu iestādes ar 1991. gada 29. janvāra vēstuli piekrita Apple grupas priekšlikumam ACL apliekamo peļņu Īrijā, kas attiecināma uz tās Īrijas filiāles ienākumiem, aprēķināt, izmantojot šādu metodi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">neto peļņa, kas attiecināma uz Īrijas filiāli, atbilst 65 % no šīs filiāles apsaimniekošanas izmaksām par [konfidenciāli]  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-2" href="#t-2">1</a>
</span>) summu gadā un 20 % no šiem izdevumiem virs minētās summas;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">gadījumā, ja Īrijas filiāles kopējā peļņa būtu mazāka par šādi iegūto summu, šo kopējo peļņu izmanto minētās filiāles neto peļņas aprēķināšanai;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">apsaimniekošanas izmaksas, kas jāņem vērā, aprēķinot Īrijas filiāles neto peļņu, ietver visus šīs filiāles apsaimniekošanas izdevumus, izņemot materiālus, kuri paredzēti tālākpārdošanai, un izmaksas, kas attiecas uz nemateriālajiem aktīviem, par kuriem rēķinus izrakstījušas Apple grupas sabiedrības, un</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ir iespējams prasīt nodokļa atvieglojumu par nolietojumu ar nosacījumu, ka tas attiecīgajos kontos ierakstītās nolietojuma izmaksas nepārsniedz par [konfidenciāli].</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">b)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par ASI priekšteča ACAL nodokļu bāzi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 1991. gada 2. janvāra vēstuli Apple grupas nodokļu konsultanti informēja Īrijas nodokļu iestādes par ACAL esamību; tās filiāle Īrijā tika aprakstīta kā atbildīga par eksportam paredzēto preču iegādi no Īrijas ražotājiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apple grupas pārstāvji 1991. gada 16. janvārī Īrijas nodokļu iestādēm nosūtīja vēstuli, kurā bija apkopoti 1991. gada 3. janvāra sanāksmē starp šo grupu un minētajām iestādēm noslēgtā nolīguma nosacījumi par ACAL ar nodokli apliekamo peļņu. Saskaņā ar šo vēstuli filiāles peļņas aprēķina pamatā bija jābūt drošības rezervei 12,5 % apmērā no filiāles apsaimniekošanas izmaksām (izslēdzot materiālus, kas paredzēti tālākpārdošanai).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Īrijas nodokļu iestādes ar 1991. gada 29. janvāra vēstuli apstiprināja nolīguma nosacījumus, kas izklāstīti 1991. gada 16. janvāra vēstulē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par 2007. gada nodokļu nolēmumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2007. gada 16. maija vēstuli Apple grupas nodokļu konsultanti piedāvāja Īrijas nodokļu iestādēm pārskatīt ASI un AOE Īrijas filiāļu nodokļu bāzes noteikšanas metodi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz ASI Īrijas filiāli Apple grupa piedāvāja, lai uz šo filiāli attiecināmā ar nodokli apliekamā peļņa atbilstu [konfidenciāli] no tās apsaimniekošanas izmaksām, izslēdzot tādas izmaksas kā Apple grupā ietilpstošo sabiedrību rēķinos norādītās summas un materiālu izmaksas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saistībā ar AOE Īrijas filiāli Apple grupa piedāvāja, lai uz šo filiāli attiecināmā ar nodokli apliekamā peļņa tiktu noteikta, summai, kas atbilst [konfidenciāli] no tās apgrozījuma un kas atspoguļo ieņēmumus no IĪ par šīs filiāles izstrādātajām ražošanas procesu tehnoloģijām, pievienojot summu, kura atbilst [konfidenciāli] no tās apsaimniekošanas izmaksām, izslēdzot tādas izmaksas kā Apple grupā ietilpstošo sabiedrību rēķinos norādītās summas un materiālu izmaksas. Grupa arī lūdza nodokļa atvieglojumus par nolietojumu, kas rūpnīcām un ēkām “aprēķināts un piešķirts atbilstoši standartam”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apple grupa ierosināja, lai jaunais nolīgums attiecībā uz abām filiālēm stātos spēkā no 2007. gada 1. oktobra, lai tas, ja nemainītos apstākļi, būtu piemērojams piecus gadus un pēc tam katru gadu tiktu atjaunots. Tāpat tika piedāvāts, ka šo nolīgumu var piemērot jaunām vienībām, kas varētu tikt izveidotas vai pārveidotas Apple grupā, ja to darbības atbilst darbībām, kuras attiecīgi veic ASI un AOE.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2007. gada 23. maija vēstuli Īrijas nodokļu iestādes piekrita visiem 2007. gada 16. maija vēstulē ietvertajiem priekšlikumiem. Šis nolīgums tika piemērots līdz brīdim, kad 2014. gada 27. septembrī tika noslēgts 2014. taksācijas gads.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">C.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par administratīvo procesu Komisijā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2013. gada 12. jūnija vēstuli Komisija lūdza Īriju sniegt tai informāciju par nodokļu nolēmumu praksi tās teritorijā, it īpaši par nolēmumiem, kas pieņemti saistībā ar konkrētām Apple grupas vienībām, tostarp ASI un AOE.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2014. gada 11. jūnija lēmumu Komisija sāka LESD 108. panta 2. punktā paredzēto formālo izmeklēšanas procedūru (turpmāk tekstā – “lēmums par procedūras sākšanu”) attiecībā uz apstrīdētajiem nodokļu nolēmumiem, jo šie nodokļu nolēmumi varētu būt valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Izvērtējusi, vai apstrīdētajos nodokļu nolēmumos ietvertie nolīgumi par transfertcenām atkāpjas no nosacījumiem, kas būtu noteikti starp neatkarīgiem tirgus dalībniekiem, un tātad – no nesaistītu pušu darījuma principa, Komisija secināja, ka šos nodokļu nolēmumus var uzskatīt par tādiem, kas radījuši priekšrocības uzņēmumiem, attiecībā uz kuriem tie tika pieņemti. Šis lēmums tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 2014. gada 17. oktobrī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2014. gada 5. septembra un 17. novembra vēstulēm Īrija un Apple Inc. attiecīgi iesniedza savus apsvērumus par lēmumu par procedūras sākšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Formālās izmeklēšanas procedūras laikā notika vairākas viedokļu apmaiņas un sanāksmes starp Komisiju, Īrijas nodokļu iestādēm un Apple Inc. Turklāt Īrija un Apple Inc. iesniedza divus ad hoc ziņojumus par peļņas attiecināšanu uz ASI un AOE Īrijas filiālēm, ko sagatavojuši to attiecīgie nodokļu konsultanti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">D.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par apstrīdēto lēmumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2016. gada 30. augustā Komisija pieņēma apstrīdēto lēmumu, kurš attiecas uz apstrīdētajiem nodokļu nolēmumiem. Aprakstījusi atbilstošās tiesību normas un faktiskos apstākļus (2. iedaļa) un administratīvo procesu (3.–7. iedaļa), Komisija koncentrējās uz atbalsta esamības analīzi (8. iedaļa).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, Komisija norādīja, ka apstrīdētos nodokļu nolēmumus ir pieņēmusi Īrijas nodokļu administrācija un tādējādi tie ir attiecināmi uz valsti. Tās ieskatā – ciktāl šie nodokļu nolēmumi izraisīja ASI un AOE maksājamā nodokļa summas samazinājumu – Īrija bija atteikusies no nodokļu ieņēmumiem, kālab radās valsts līdzekļu zaudējumi (apstrīdētā lēmuma 221. apsvērums).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, Komisija uzskatīja – tā kā ASI un AOE ietilpst Apple grupā, kas darbojas visās dalībvalstīs, apstrīdētie nodokļu nolēmumi šī iemesla dēļ varēja ietekmēt Eiropas Savienības iekšējo tirdzniecību (apstrīdētā lēmuma 222. apsvērums).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, Komisija norādīja – tā kā ar apstrīdētajiem nodokļu nolēmumiem tika samazināta ASI un AOE nodokļu bāze, nosakot uzņēmumu ienākuma nodokli Īrijā, ar tiem tika radīta priekšrocība šīm abām sabiedrībām (apstrīdētā lēmuma 223. apsvērums).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt Komisija uzskatīja, ka, tā kā apstrīdētie nodokļu nolēmumi tika pieņemti vienīgi attiecībā uz ASI un AOE, var tikt prezumēts to selektīvais raksturs. Tomēr pilnīguma labad Komisija konstatēja, ka šie nodokļu nolēmumi ir atkāpe no atbilstošā atsauces satvara, kas noteikts kā vispārējo tiesību sistēma uzņēmumu aplikšanai ar nodokli Īrijā (apstrīdētā lēmuma 224. apsvērums).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ceturtkārt, Komisija norādīja – tā kā apstrīdētie nodokļu nolēmumi izraisīja ASI un AOE maksājamā nodokļa summas samazinājumu, tie varēja nostiprināt šo abu sabiedrību konkurences stāvokli un līdz ar to radīt vai draudēt radīt konkurences izkropļojumus (apstrīdētā lēmuma 222. apsvērums).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par selektīvas priekšrocības esamību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apstrīdētā lēmuma 8.2. iedaļā Komisija veica ar judikatūru pamatotu analīzi trīs posmos, lai pierādītu selektīvas priekšrocības esamību šajā lietā. Tādējādi vispirms tā noteica atsauces satvaru un pamatoja nesaistītu pušu darījuma principa piemērošanu. Pēc tam tā pārbaudīja, vai pastāv selektīva priekšrocība atkāpes no atsauces satvara dēļ. Būtībā, pamatojoties uz galvenokārt, pakārtoti un alternatīvi sniegto argumentāciju, Komisija atzina, ka apstrīdētie nodokļu nolēmumi ļāva ASI un AOE samazināt nodokļa apmēru, kas tām bija jāmaksā Īrijā laikposmā, kurā tie bija spēkā, proti, no 1991. līdz 2014. gadam (turpmāk tekstā – “attiecīgais laikposms”), un ka šis nodokļa apmēra samazinājums ir radījis priekšrocību salīdzinājumā ar citām sabiedrībām, kas bija salīdzināmā situācijā. Visbeidzot Komisija konstatēja, ka ne Īrija, ne Apple Inc. nav izvirzījušas argumentus šīs selektīvās priekšrocības pamatojumam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">a)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par atsauces satvaru</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apstrīdētā lēmuma 227.–243. apsvērumā Komisija atzina, ka atsauces satvaru veido vispārējo tiesību sistēma sabiedrību peļņas aplikšanai ar nodokli Īrijā; tās mērķis esot aplikt ar nodokli visu to sabiedrību peļņu, kurām Īrijā jāmaksā nodoklis, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav rezidentes. Komisija uzskatīja, ka integrētās sabiedrības un neintegrētās sabiedrības attiecībā uz šo mērķi ir salīdzināmā juridiskā un faktiskā situācijā. Līdz ar to 1997. gada Taxes Consolidation Act (1997. gada Nodokļu konsolidācijas likums, turpmāk tekstā – “TCA 97”) 25. pants, kurā paredzēta sabiedrību nerezidenšu aplikšana ar nodokli par komercienākumiem, kas tieši vai netieši gūti ar tādas filiāles starpniecību, kura darbojas Īrijā, esot jāuzskata par šī atsauces satvara neatņemamu sastāvdaļu, nevis par atsevišķu atsauces satvaru.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">b)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par nesaistītu pušu darījuma principu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apstrīdētā lēmuma 244.–263. apsvērumā Komisija norādīja, ka gan no TCA 97 25. panta noteikumiem, gan tā mērķa izriet, ka šī tiesību norma, kurā nav nekādu norāžu par veidu, kādā būtu jānosaka Īrijas filiāles apliekamā peļņa, var tikt piemērota, vienīgi izmantojot peļņas sadales metodi. Šajā ziņā tā norādīja, ka LESD 107. panta 1. punktā ir prasīts, lai šī metode būtu balstīta uz nesaistītu pušu darījuma principu neatkarīgi no tā, vai Īrija ir vai nav iekļāvusi šo principu savā valsts tiesību sistēmā. Komisija šo apsvērumu balstīja uz divām premisām. Pirmkārt, tā atgādināja, ka visiem dalībvalsts nodokļu pasākumiem ir jāatbilst noteikumiem par valsts atbalstu. Otrkārt, tā norādīja, ka no 2006. gada 22. jūnija sprieduma Beļģija un Forum 187/Komisija (C‑182/03 un C‑217/03, EU:C:2006:416) izrietēja, ka ar nodokļa bāzes samazināšanu, ko izraisījis nodokļu pasākums, ļaujot nodokļu maksātājam izmantot transfertcenas grupas iekšējos darījumos, kuri nelīdzinās cenām, kādas tiktu piemērotas brīvas konkurences apstākļos, šim nodokļu maksātājam tiktu piešķirta selektīva priekšrocība LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi Komisija secināja, ka nesaistītu pušu darījuma princips ir atsauces kritērijs, lai noteiktu, vai integrētai sabiedrībai nodokļu pasākuma, kurā noteiktas tās transfertcenas un līdz ar to tās nodokļu bāze, dēļ ir piešķirta selektīva priekšrocība LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Šī principa mērķis esot nodrošināt, lai pret darījumiem grupas iekšienē nodokļu piemērošanas nolūkā tiktu piemērota tāda pati attieksme kā pret darījumiem starp neatkarīgām neintegrētām sabiedrībām. Tā piemērošana ļaujot novērst nevienlīdzīgu attieksmi pret sabiedrībām, kas ir līdzīgā faktiskā un juridiskā situācijā, ņemot vērā parastās uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas mērķi, proti, aplikt ar nodokli visu to sabiedrību peļņu, uz kurām ir attiecināma šī nodokļa piemērošanas joma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz principiem, kas izstrādāti Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO), Komisija norādīja, ka tie ir uzskatāmi vienīgi par lietderīgām vadlīnijām nodokļu iestādēm, lai nodrošinātu, ka peļņas sadales un transfertcenu noteikšanas metodes sniedz rezultātus, kas atbilst tirgus nosacījumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">c)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par Komisijas galvenokārt izvirzīto argumentāciju saistībā ar selektīvas priekšrocības esamību tādēļ, ka peļņa, kas gūta no ASI un AOE piederošajām IĪ licencēm, netika attiecināta uz Īrijas filiālēm</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Galvenokārt apstrīdētā lēmuma 265.–321. apsvērumā Komisija norādīja – tā kā Īrijas nodokļu iestādes apstrīdētajos nodokļu nolēmumos pieņēma, ka Apple grupas IĪ licences, kas piederēja ASI un AOE, neattiecas uz Īriju, tas radīja tādu ASI un AOE ar nodokli apliekamo gada peļņu Īrijā, kas bija atkāpe no ticamas tirgus rezultāta aptuvenas aplēses atbilstoši nesaistītu pušu darījuma principam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Būtībā Komisija uzskatīja, ka IĪ licences, kas pieder ASI un AOE, lai iegādātos, ražotu, pārdotu un izplatītu Apple grupas preces ārpus Amerikas kontinenta, ir būtiski veicinājušas šo abu sabiedrību ienākumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi Komisija pārmeta Īrijas iestādēm, ka tās aktīvus, funkcijas un riskus ir kļūdaini attiecinājušas uz ASI un AOE galvenajiem birojiem, lai gan šiem birojiem ārpus Īrijas nebija ne fiziskas klātbūtnes, ne darbinieku. Konkrētāk – attiecībā uz funkcijām, kas saistītas ar IĪ licencēm, Komisija atzina, ka šādas funkcijas nevarēja tikt īstenotas vienīgi ar ASI un AOE valžu starpniecību bez personāla šo sabiedrību galveno biroju līmenī. Šajā ziņā tā norādīja, ka tai iesniegtajos valdes sanāksmju protokolos nav atsauču uz diskusijām un lēmumiem saistībā ar IĪ. Tāpēc Komisija secināja – tā kā ASI un AOE galvenie biroji nevarēja ne kontrolēt, ne pārvaldīt Apple grupas IĪ licences, uz šiem birojiem nesaistītu pušu darījumu kontekstā nebija attiecināma peļņa, kas gūta, izmantojot šīs licences. Tādējādi šī peļņa esot bijusi attiecināma uz ASI un AOE filiālēm, kas ir vienīgās, kuras faktiski varēja īstenot funkcijas saistībā ar Apple grupas IĪ, un kas bija nozīmīgas ASI un AOE komercdarbībai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to, neattiecinot uz ASI un AOE filiālēm no Apple grupas IĪ gūto peļņu, turklāt darot to veidā, kas nav saderīgs ar nesaistītu pušu darījuma principu, Īrijas nodokļu iestādes esot sniegušas priekšrocību ASI un AOE LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, samazinot to attiecīgo ar nodokli apliekamo gada peļņu. Komisija uzskatīja, ka šai priekšrocībai ir selektīvs raksturs, jo tā rada ASI un AOE nodokļu saistību samazinājumu Īrijā salīdzinājumā ar neintegrētajām sabiedrībām, kuru ar nodokli apliekamā peļņa ataino tirgū noteiktās cenas atbilstoši nesaistītu pušu darījuma principa nosacījumiem. Noslēgumā Komisija piebilda, ka ESAO atļautās pieejas saistībā ar peļņas attiecināšanu uz pastāvīgu uzņēmumu (turpmāk tekstā – “ESAO atļautā pieeja”) piemērošana ļāva nonākt pie līdzīga secinājuma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">d)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par Komisijas pakārtoto argumentāciju saistībā ar selektīvas priekšrocības esamību neatbilstošas peļņas sadales metožu izvēles ASI un AOE Īrijas filiālēm dēļ</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pakārtoti apstrīdētā lēmuma 325.–360. apsvērumā Komisija uzskatīja – pat ja Īrijas nodokļu iestādēm bija pamats ASI un AOE piederošās Apple grupas IĪ licences attiecināt ārpus Īrijas, peļņas sadales metodes, kuras tika apstiprinātas ar apstrīdētajiem nodokļu nolēmumiem, tomēr šīm abām sabiedrībām radīja tādu ar nodokli apliekamu gada peļņu Īrijā, kas ir atkāpe no ticamas tirgus rezultāta aptuvenas aplēses atbilstoši nesaistītu pušu darījuma principam. Komisija secināja, ka šīs metodes ir balstītas uz neatbilstošām metodoloģiskām izvēlēm, kuru rezultātā tika samazināts nodokļu apmērs, kas bija jāmaksā ASI un AOE, salīdzinājumā ar neintegrētām sabiedrībām, kuru peļņa, kas ir apliekama ar nodokli atbilstoši vispārējai tiesību sistēmai peļņas aplikšanai ar nodokli Īrijā, tika aprēķināta saskaņā ar tirgū noteiktām cenām atbilstoši nesaistītu pušu darījuma principa nosacījumiem. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka, apstiprinot minētās metodes, ar apstrīdētajiem nodokļu nolēmumiem ASI un AOE tika piešķirta selektīva priekšrocība LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">e)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par Komisijas alternatīvo argumentāciju saistībā ar selektīvas priekšrocības esamību atkāpes no TCA 97 25. pantā ieviestā atsauces satvara dēļ</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Alternatīvajā argumentācijā Komisija apstrīdētā lēmuma 369.–403. apsvērumā apgalvoja – pat ja būtu jāuzskata, ka atsauces satvaru veido vienīgi TCA 97 25. pants, ar apstrīdētajiem nodokļu nolēmumiem ASI un AOE tika piešķirta selektīva priekšrocība, samazinot to nodokļu bāzi Īrijā. Pirmkārt, Komisija uzskatīja, ka TCA 97 25. panta piemērošana Īrijā ir balstīta uz nesaistītu pušu darījuma principu. Šajā gadījumā Komisija esot pierādījusi, ka apstrīdētie nodokļu nolēmumi atkāpjas no ticamas tirgus rezultāta aptuvenas aplēses atbilstoši nesaistītu pušu darījuma principam, un tas ir radījis ekonomisku priekšrocību ASI un AOE. Otrkārt un katrā ziņā, Komisija apgalvoja – pat ja būtu jāuzskata, ka TCA 97 25. panta piemērošana nebija pamatota ar nesaistītu pušu darījuma principu, jāsecina, ka apstrīdētos nodokļu nolēmumus Īrijas nodokļu iestādes ir pieņēmušas pēc sava ieskata, nepastāvot objektīviem kritērijiem, kas būtu saistīti ar Īrijas nodokļu sistēmu, un tādēļ tās ASI un AOE ir piešķīrušas selektīvu priekšrocību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">f)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisijas secinājums par selektīvas priekšrocības esamību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija secināja, ka ar apstrīdētajiem nodokļu nolēmumiem tika samazinātas izmaksas, kas ASI un AOE parasti būtu jāuzņemas, veicot saimniecisko darbību, un tādēļ tie jāuzskata par tādiem, ar kuriem šīm abām sabiedrībām ir piešķirts darbības atbalsts. Tomēr tā norādīja – tā kā ASI un AOE ietilpst Apple grupā, kam ir daudznacionāls raksturs, un tā kā tā ir uzskatāma par vienotu ekonomisku vienību judikatūras izpratnē, minētā grupa kopumā bija saņēmusi valsts atbalstu, ko Īrija ir piešķīrusi ar apstrīdētajiem nodokļu nolēmumiem (apstrīdētā lēmuma 8.3. un 8.4. iedaļa).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par atbalsta nesaderību, nelikumību un atgūšanu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija secināja, ka šie atbalsta pasākumi nav saderīgi ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu un ka, tā kā tie nav iepriekš paziņoti, tie ir uzskatāmi par nelikumīgu valsts atbalstu, kas īstenots, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu (apstrīdētā lēmuma 8.5. un 9. iedaļa).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot Komisija nolēma, ka Īrijai jāatgūst atbalsts, kas ar apstrīdētajiem nodokļu nolēmumiem piešķirts laikposmam no 2003. gada 12. jūnija – datuma, no kura šim atbalstam nav piemērojams noilgums, un tādējādi tas ir uzskatāms par “jaunu” atbalstu, līdz 2014. gada 27. septembrim – datumam, kurā tika pārtraukta šo nodokļu nolēmumu piemērošana. Tā precizēja, ka atgūstamā summa ir jāaprēķina, pamatojoties uz salīdzinājumu starp faktiski samaksāto nodokli un to, kas būtu bijis jāmaksā, ja nodokļu nolēmumu neesamības gadījumā tiktu piemēroti parastie peļņas nodokļa piemērošanas noteikumi (apstrīdētā lēmuma 11. iedaļa).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz argumentiem par Īrijas un Apple Inc. procesuālo tiesību pārkāpumu administratīvajā procesā Komisija norādīja – tā kā laikā no lēmuma par procedūras sākšanu līdz apstrīdētā lēmuma pieņemšanai tās izmeklēšanas par valsts atbalsta esamību tvērums nav mainījies, šīs tiesības ir pilnībā ievērotas (apstrīdētā lēmuma 10. iedaļa).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">II.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedība Vispārējā tiesā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2016. gada 9. novembrī, Īrija cēla prasību lietā T‑778/16 par apstrīdētā lēmuma atcelšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2016. gada 19. decembrī, ASI un AOE cēla prasību lietā T‑892/16 par apstrīdētā lēmuma atcelšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2017. gada 28. jūnija lēmumu Vispārējās tiesas septītās palātas paplašinātā sastāvā priekšsēdētājs apmierināja Īrijas pieteikumu par iestāšanos lietā T‑892/16 ASI un AOE prasījumu atbalstam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2017. gada 19. jūlija rīkojumiem Vispārējās tiesas septītās palātas paplašinātā sastāvā priekšsēdētājs apmierināja, pirmkārt, Luksemburgas Lielhercogistes un Polijas Republikas pieteikumus par iestāšanos lietā T‑778/16 attiecīgi Īrijas un Komisijas prasījumu atbalstam un, otrkārt, EBTA Uzraudzības iestādes pieteikumu par iestāšanos lietā T‑892/16 Komisijas prasījumu atbalstam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">III.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pārsūdzētais spriedums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nolēmusi, ka saistības dēļ lietas T‑778/16 un T‑892/16 ir jāapvieno nolēmuma, ar kuru izbeidz tiesvedību, pieņemšanai (pārsūdzētā sprieduma 87. punkts), Vispārējā tiesa norādīja, ka savu prasību pamatojumam Īrija, kā arī ASI un AOE attiecīgi ir izvirzījušas deviņus un četrpadsmit pamatus, kuri lielākajā daļā pārklājas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesākumā, lai izvērtētu apstrīdētā lēmuma tiesiskumu, Vispārējā tiesa atgādināja, ka saistībā ar valsts atbalsta pārbaudi, izvērtējot, vai apstrīdētie nodokļu nolēmumi ir uzskatāmi par šādu atbalstu, Komisijai jāpierāda, ka ir izpildīti nosacījumi valsts atbalsta esamībai LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, it īpaši, ka ar šiem nodokļu nolēmumiem ir radīta selektīva priekšrocība (pārsūdzētā sprieduma 100. un 101. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vērtējot pašus izvirzītos pamatus, Vispārējā tiesa, pirmām kārtām, noraidīja astoto pamatu lietā T‑778/16 un četrpadsmito pamatu lietā T‑892/16 par Komisijas kompetences robežu pārsniegšanu un tās iejaukšanos dalībvalstu kompetencē (pārsūdzētā sprieduma 103.–123. punkts). Vispārējā tiesa no tā secināja, ka, ciktāl Komisijai, pārbaudot valsts atbalstu, bija kompetence izvērtēt, vai apstrīdētie nodokļu nolēmumi ir uzskatāmi par šādu atbalstu, turpinājumā jāanalizē pamati, uz kuriem Īrija, kā arī ASI un AOE norāda, apstrīdot katra argumentācijas virziena, kuru Komisija norādījusi apstrīdētajā lēmumā, lai pierādītu selektīvas priekšrocības esamību šajā lietā, pamatotību (pārsūdzētā sprieduma 124. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, Vispārējā tiesa izvērtēja pamatus attiecībā uz kļūdām, kas pieļautas Komisijas galvenokārt izvirzītajā argumentācijā (pārsūdzētā sprieduma 125.–313. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms tā kā nepamatotus noraidīja iebildumus par, pirmkārt, priekšrocības un selektivitātes kritēriju kopīgu izvērtēšanu (pārsūdzētā sprieduma 133.–139. punkts) un, otrkārt, par apstrīdētajā lēmumā definēto atsauces satvaru (pārsūdzētā sprieduma 140.–164. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tad, ņemot vērā apstrīdētajā lēmumā definēto atsauces satvaru, proti, tādu vispārējo tiesību sistēmu sabiedrību peļņas aplikšanai ar nodokli Īrijā, kurā tostarp iekļauti TCA 97 25. pantā paredzētie noteikumi, Vispārējā tiesa nosprieda, ka jāanalizē iebildumi, kurus Īrija, kā arī ASI un AOE izvirzījušas pret Komisijas veikto šo noteikumu interpretāciju (pārsūdzētā sprieduma 165. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā Vispārējā tiesa noraidīja Komisijas galvenokārt izvirzīto argumentāciju par priekšrocības esamību divu iemeslu dēļ.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, Vispārējā tiesa norādīja, ka galvenokārt izvirzītajā argumentācijā Komisija ir pieļāvusi kļūdas attiecībā uz TCA 97 25. panta (pārsūdzētā sprieduma 187. punkts), nesaistītu pušu darījuma principa (minētā sprieduma 229. punkts) un ESAO atļautās pieejas (minētā sprieduma 244. un 245. punkts) piemērošanu. Vispārējā tiesa no tā secināja, ka Komisijas galvenokārt izvirzītā argumentācija ir balstīta uz kļūdainu parastās aplikšanas ar nodokli atbilstoši Īrijas nodokļu tiesībām, kas piemērojamas šajā lietā, vērtējumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, Vispārējā tiesa apmierināja prasītāju izvirzītos iebildumus, kuri izvērtēti “pilnīguma labad” (pārsūdzētā sprieduma 250. punkts), par Komisijas faktu vērtējumiem saistībā ar darbībām Apple grupas iekšienē. Tā uzskatīja, ka šajā lietā Komisija nav pierādījusi, ka, ņemot vērā i) ASI un AOE Īrijas filiāļu faktiski veiktās darbības un funkcijas un ii) stratēģiskos lēmumus, kuri pieņemti un īstenoti ārpus šīm filiālēm, peļņa, kas gūta no Apple grupas IĪ licenču izmantošanas, bija jāattiecina uz minētajām filiālēm, lai noteiktu ASI un AOE ar nodokli apliekamo ikgadējo peļņu Īrijā (pārsūdzētā sprieduma 310. un 311. punkts). Šajā kontekstā Vispārējā tiesa atsaucās i) uz ASI un AOE Īrijas filiāļu veiktajām ierobežotajām darbībām, kas norādītas apstrīdētajā lēmumā, un ii) uz stratēģiskajiem lēmumiem, kurus ārpus šīm filiālēm pieņēmuši un īstenojuši Apple vadītāji un darbinieki (minētā sprieduma 255.–302. punkts), kā arī ASI un AOE direktori (minētā sprieduma 301. un 303.–309. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, saistībā ar Komisijas pakārtoto argumentāciju par priekšrocības esamību Vispārējā tiesa apmierināja iebildumus, kas izvirzīti pret, pirmkārt, Komisijas konstatējumiem par kļūdu, izvēloties ASI un AOE Īrijas filiāles par pārbaudāmajām pusēm, piemērojot peļņas sadales metodes, kas bija pamatā apstrīdētajiem nodokļu nolēmumiem (pārsūdzētā sprieduma 328.–351. punkts), otrkārt, Komisijas konstatējumiem par kļūdu metodoloģijā saistībā ar apsaimniekošanas izmaksu izvēli par šo filiāļu peļņas līmeņa rādītāju (pārsūdzētā sprieduma 352.–417. punkts) un, treškārt, Komisijas konstatējumiem par kļūdu metodoloģijā saistībā ar apstrīdētajos nodokļu nolēmumos akceptētajiem ienākumu līmeņiem (pārsūdzētā sprieduma 418.–478. punkts). Vispārējā tiesa norādīja, ka, lai gan konstatētie trūkumi ASI un AOE ar nodokli apliekamās peļņas aprēķina metodēs pierāda apstrīdēto nodokļu nolēmumu nepilnīgumu un dažkārt to nekonsekvento raksturu, ar šiem trūkumiem vien nepietiek, lai pierādītu priekšrocības esamību LESD 107. panta 1. punkta izpratnē (pārsūdzētā sprieduma 479. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot ceturtām kārtām, Vispārējā tiesa atzina, ka jāapmierina Īrijas, kā arī ASI un AOE izvirzītie pamati par to, ka alternatīvajā argumentācijā Komisija nav pierādījusi selektīvas priekšrocības esamību LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, un nav jāizvērtē iebildumi, kuri attiecas uz būtisku procesuālo prasību neievērošanu un tiesību tikt uzklausītam pārkāpumu un kurus ASI un AOE ir izvirzījušas saistībā ar Komisijas vērtējumu šajā argumentācijā (pārsūdzētā sprieduma 486.–504. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā šos apsvērumus, Vispārējā tiesa, uzskatīdama, ka Komisija nav juridiski pietiekami pierādījusi priekšrocības esamību LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, pilnībā atcēla apstrīdēto lēmumu, neizvērtējot pārējos Īrijas, kā arī ASI un AOE izvirzītos pamatus un iebildumus, piesprieda Komisijai segt savus, kā arī atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus lietās T‑778/16 un T‑892/16, un nolēma, ka Īrija – lietā T‑892/16 –, Luksemburgas Lielhercogiste, Polijas Republika un EBTA Uzraudzības iestāde savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">IV.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedība Tiesā un lietas dalībnieku apelācijas instancē prasījumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar dokumentu, kas iesniegts 2020. gada 25. septembrī, Komisija iesniedza šo apelācijas sūdzību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar dokumentu, kas iesniegts 2023. gada 23. aprīlī, ASI un AOE advokāti informēja Tiesu, ka pēc apvienošanās saskaņā ar Īrijas tiesībām AOI pārņēma AOE, sākot no 2023. gada 2. aprīļa. Tādēļ AOI aizstāja AOE kā lietas dalībnieci šajā lietā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apelācijas sūdzībā lūdz Tiesu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">atcelt pārsūdzēto spriedumu;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">noraidīt pirmo līdz ceturto un astoto pamatu lietā T‑778/16, kā arī pirmo līdz piekto, astoto un četrpadsmito pamatu lietā T‑892/16;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā lemtu par vēl neizvērtētajiem pamatiem, un</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pirmajā instancē un apelācijas tiesvedībā pieņemšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Īrija lūdz Tiesu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">noraidīt apelācijas sūdzību kā nepieņemamu un/vai kā nepamatotu un</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ASI un AOI prasījumi Tiesai ir šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">noraidīt apelācijas sūdzību un</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">piespriest Komisijai atlīdzināt to tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Luksemburgas Lielhercogistes prasījumi Tiesai ir šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">noraidīt apelācijas sūdzību un</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">EBTA Uzraudzības iestādes prasījumi Tiesai ir šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">apmierināt apelācijas sūdzību kopumā;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā, lai tā izvērtētu atlikušos pamatus, un</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pirmajā instancē un apelācijas tiesvedībā pieņemšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">V.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par apelācijas sūdzību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apelācijas sūdzības pamatojumam Komisija izvirza divus pamatus. Pirmais pamats ir par pārsūdzētā sprieduma pamatojumu, kurā Vispārējā tiesa atzina par kļūdainu galvenokārt izvirzīto argumentāciju, kas ļāva Komisijai konstatēt priekšrocības esamību. Otrais pamats ir vērsts pret pārsūdzētā sprieduma pamatojumu, kurā izskatīta Komisijas pakārtoti izvirzītā argumentācija.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievada apsvērumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apgalvo, ka apelācijas sūdzības pamatā galvenokārt ir jautājums, vai Vispārējā tiesa drīkstēja ņemt vērā Apple Inc. īstenotās funkcijas, noraidot apstrīdētajā lēmumā izdarītos konstatējumus, atbilstoši kuriem ar apstrīdētajiem nodokļu nolēmumiem ASI un AOE tika piešķirta priekšrocība LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Pamatojoties uz Apple Inc. īstenotajām funkcijām, lai noraidītu šos konstatējumus, Vispārējā tiesa neesot ievērojusi nodokļu pamatprincipus un noteikumus, ar kuriem šie principi ir konkretizēti, un, šādi rīkojoties, esot kļūdaini piemērojusi jēdzienu “priekšrocība”, pārkāpjot šo tiesību normu. Replikas rakstā Komisija precizē, ka, lai gan Vispārējā tiesa apstiprināja atbilstošu juridisko kritēriju, kura pamatā ir ASI un AOE funkciju salīdzinājums ar to filiāļu funkcijām, konstatējot priekšrocības esamību saskaņā ar minēto tiesību normu, tā ir piemērojusi atšķirīgu un kļūdainu kritēriju, kas balstīts uz šo filiāļu funkciju salīdzinājumu ar Apple Inc. funkcijām, lai noraidītu apstrīdētajā lēmumā izdarītos konstatējumus par priekšrocības esamību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">73</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru dalībvalstu intervence Savienības tiesībās nesaskaņotajās jomās nav izslēgta no LESD noteikumu par valsts atbalsta kontroli piemērošanas jomas. Tāpēc dalībvalstīm jāatturas noteikt jebkādu nodokļu pasākumu, kas var veidot ar iekšējo tirgu nesaderīgu valsts atbalstu (spriedums, 2023. gada 5. decembris, Luksemburga u.c./Komisija, C‑451/21 P un C‑454/21 P, EU:C:2023:948, 104. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">74</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā no iedibinātas judikatūras izriet – lai valsts pasākumu kvalificētu par “valsts atbalstu” LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, jābūt izpildītiem visiem turpmāk izklāstītajiem nosacījumiem. Pirmkārt, pasākumam jābūt saistītam ar valsts intervenci vai valsts līdzekļu izmantošanu. Otrkārt, šai intervencei jābūt tādai, kas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Treškārt, ar to ir jāsniedz selektīva priekšrocība tā saņēmējam. Ceturtkārt, tai ir jāizkropļo vai jādraud izkropļot konkurenci (spriedums, 2023. gada 5. decembris, Luksemburga u.c./Komisija, C‑451/21 P un C‑454/21 P, EU:C:2023:948, 105. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">75</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz nosacījumu par selektīvo priekšrocību, tas prasa noteikt, vai atbilstoši noteiktam tiesiskajam režīmam attiecīgais valsts pasākums var radīt priekšrocību “konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai” salīdzinājumā ar citiem, kuri, ņemot vērā minētā režīma mērķi, atrodas faktiski un juridiski salīdzināmā situācijā un kuriem tādējādi tiek piemērota atšķirīga attieksme, kas būtībā var tikt kvalificēta kā diskriminējoša (spriedums, 2023. gada 5. decembris, Luksemburga u.c./Komisija, C‑451/21 P un C‑454/21 P, EU:C:2023:948, 106. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">76</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai valsts nodokļu pasākumu kvalificētu par “selektīvu”, Komisijai – pirmām kārtām – jāidentificē atsauces sistēma, proti, attiecīgajā dalībvalstī piemērojamais “parastais” nodokļu režīms, un – otrām kārtām – jāpierāda, ka attiecīgais nodokļu pasākums ir atkāpe no šīs atsauces sistēmas, jo ar to tiek ieviesta diferenciācija starp uzņēmējiem, kuri – no šīs sistēmas mērķa skatpunkta – atrodas faktiski un juridiski salīdzināmā situācijā. Taču jēdziens “valsts atbalsts” neattiecas uz pasākumiem, ar ko ievieš to uzņēmumu diferenciāciju, kuri, ievērojot ar attiecīgo tiesisko režīmu izvirzīto mērķi, atrodas faktiski un juridiski salīdzināmā situācijā un kuri tātad a priori ir selektīvi, ja attiecīgā dalībvalsts spēj – trešām kārtām – pierādīt, ka šāda diferenciācija ir pamatota, jo tā izriet no sistēmas, kurā tie ietilpst, rakstura vai struktūras (spriedums, 2023. gada 5. decembris, Luksemburga u.c./Komisija, C‑451/21 P un C‑454/21 P, EU:C:2023:948, 107. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">77</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atsauces satvara noteikšanai ir īpaši liela nozīme nodokļu pasākumu gadījumā, jo ekonomiskas priekšrocības esamību LESD 107. panta 1. punkta izpratnē var konstatēt, tikai salīdzinot to ar tā dēvēto “parasto” nodokļu režīmu (spriedums, 2023. gada 5. decembris, Luksemburga u.c./Komisija, C‑451/21 P un C‑454/21 P, EU:C:2023:948, 108. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">78</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, lai noteiktu visus uzņēmumus, kas atrodas faktiski un juridiski salīdzināmā situācijā, iepriekš jādefinē tiesiskais režīms un, ņemot vērā tā mērķi, konkrētā situācijā jāpārbauda to uzņēmumu, kas gūst priekšrocību no attiecīgā pasākuma, faktiskās un juridiskās situācijas salīdzināmība ar to uzņēmumu situāciju, kuri šo priekšrocību negūst (spriedums, 2023. gada 5. decembris, Luksemburga u.c./Komisija, C‑451/21 P un C‑454/21 P, EU:C:2023:948, 109. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">79</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai novērtētu nodokļu pasākuma selektivitāti, tātad ir svarīgi, lai vispārējais nodokļu režīms vai atsauces sistēma, kas piemērojama attiecīgajā dalībvalstī, tiktu pareizi identificēta Komisijas lēmumā un pārbaudīta tiesā, kurā tiek apstrīdēta šī identificēšana. Tā kā šīs atsauces sistēmas noteikšana ir tādas salīdzinošās pārbaudes pamats, kas jāveic selektivitātes vērtējuma kontekstā, kļūda, kura pieļauta šajā noteikšanā, noteikti padara kļūdainu visu selektivitātes nosacījuma analīzi (spriedums, 2023. gada 5. decembris, Luksemburga u.c./Komisija, C‑451/21 P un C‑454/21 P, EU:C:2023:948, 110. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">80</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā kontekstā, pirmkārt, jānorāda, ka atsauces satvara noteikšanai, kas jāveic uz sacīkstes principu balstītu debašu ar attiecīgo dalībvalsti noslēgumā, jāizriet no saskaņā ar šīs valsts iekšējām tiesībām piemērojamo normu satura, savstarpējās saistības un konkrētu seku objektīva izvērtējuma (spriedums, 2023. gada 5. decembris, Luksemburga u.c./Komisija, C‑451/21 P un C‑454/21 P, EU:C:2023:948, 111. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">81</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, ārpus jomām, kurās Savienības nodokļu tiesības ir saskaņotas, tieši attiecīgā dalībvalsts, īstenojot savu kompetenci tiešo nodokļu jomā un ievērojot savu autonomiju nodokļu jomā, nosaka raksturīgās iezīmes, kas veido nodokli un kas principā nosaka atsauces sistēmu vai “parasto” nodokļu režīmu, no kura vadoties, jāizvērtē selektivitātes nosacījums. Tas it īpaši attiecas uz nodokļa bāzes, tā iekasējamības gadījuma un iespējamo atbrīvojumu, kas tam piemērojami, noteikšanu (spriedums, 2023. gada 5. decembris, Luksemburga u.c./Komisija, C‑451/21 P un C‑454/21 P, EU:C:2023:948, 112. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">82</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka, lai identificētu atsauces sistēmu tiešo nodokļu jomā, jāņem vērā vienīgi attiecīgajā dalībvalstī piemērojamās valsts tiesības, jo šī identificēšana pati par sevi ir obligāts priekšnoteikums, lai izvērtētu ne vien priekšrocības esamību, bet arī to, vai tai ir selektīvs raksturs (spriedums, 2023. gada 5. decembris, Luksemburga u.c./Komisija, C‑451/21 P un C‑454/21 P, EU:C:2023:948, 113. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">83</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr šis secinājums neietekmē iespēju konstatēt, ka pats atsauces satvars, kāds izriet no valsts tiesībām, nav saderīgs ar Savienības tiesībām valsts atbalsta jomā, jo attiecīgā nodokļu sistēma bija veidota atbilstoši acīmredzami diskriminējošiem parametriem, kuru mērķis bija apiet minētās tiesības (spriedums, 2023. gada 5. decembris, Luksemburga u.c./Komisija, C‑451/21 P un C‑454/21 P, EU:C:2023:948, 114. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">84</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā Komisija apstrīdētajā lēmumā nav atsaukusies uz apstākli, ka attiecīgā nodokļu sistēma esot veidota atbilstoši acīmredzami diskriminējošiem parametriem, kuru mērķis ir apiet principus, kas saskaņā ar Savienības tiesībām ir piemērojami valsts atbalsta jomā šī sprieduma iepriekšējā punktā atgādinātās judikatūras izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">85</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī iestāde tās galvenokārt izvirzītajā argumentācijā faktiski uzskatīja, ka ar apstrīdētajiem nodokļu nolēmumiem, kuru mērķis bija noteikt Īrijas sabiedrību nerezidenšu ASI un AOE ar nodokli apliekamo peļņu saskaņā ar TCA 97 25. pantu, Īrijas nodokļu iestādes esot piešķīrušas priekšrocību šīm sabiedrībām LESD 107. panta 1. punkta izpratnē to attiecīgās ar nodokli apliekamās gada peļņas samazinājuma veidā, neattiecinot uz minēto sabiedrību filiālēm peļņu, kas gūta no Apple grupas IĪ izmantošanas – tas esot pretrunā nesaistītu pušu darījuma principam. Pakārtoti Komisija uzskatīja, ka, pat pieņemot, ka Īrijas nodokļu iestādēm bija pamats šo peļņu attiecināt ārpus Īrijas, peļņas sadales metodes, kas apstiprinātas apstrīdētajos nodokļu nolēmumos, katrā ziņā ir izraisījušas to, ka ASI un AOE ar nodokli apliekamā gada peļņa Īrijā ir atkāpe no ticamas tirgus rezultāta aptuvenas aplēses atbilstoši nesaistītu pušu darījuma principam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">86</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apelācijas sūdzība jāizvērtē tieši šo ievada precizējumu gaismā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo pamatu saistībā ar kļūdām, izvērtējot galvenokārt izvirzīto argumentāciju par priekšrocības esamību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">87</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar pirmo apelācijas sūdzības pamatu Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi vairākas kļūdas, kritizējot tās galvenokārt izvirzīto argumentāciju par apstrīdētajā lēmumā konstatētās priekšrocības esamību. Šis pamats sastāv no trim daļām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">88</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesākumā jāatgādina – galvenokārt izvirzītajā argumentācijā Komisija būtībā norādīja: ciktāl ASI un AOE galvenie biroji nevarēja nedz kontrolēt, nedz pārvaldīt Apple grupas IĪ licences, uz šiem birojiem “nesaistītu pušu darījuma principa kontekstā” nebija jāattiecina peļņa, kas gūta no šo licenču izmantošanas. Tādēļ šī peļņa esot bijusi jāattiecina uz ASI un AOE filiālēm, kas esot bijušas vienīgās, kuras faktiski varēja veikt tādas funkcijas saistībā ar Apple grupas IĪ, kas bija nozīmīgas ASI un AOE komercdarbībai. Tādējādi Komisija uzskatīja, ka ar apstrīdētajiem nodokļu nolēmumiem Īrijas iestādes ir kļūdaini atzinušas, ka Apple grupas IĪ licences un no tām izrietošā peļņa pilnībā jāattiecina ārpus Īrijas, proti, uz ASI un AOE galvenajiem birojiem, nepārbaudot, vai šīs licences un peļņa pilnībā vai daļēji ir jāattiecina uz šo sabiedrību Īrijas filiālēm saskaņā ar TCA 97 25. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">89</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to Komisijas galvenokārt izvirzītā argumentācija, kā izriet no apstrīdētā lēmuma 265.–321. apsvēruma, ir balstīta uz pieņēmumu, ka, lai pareizi attiecinātu peļņu saskaņā ar atsevišķas vienības pieeju un nesaistītu pušu darījuma principu, kas nostiprināti šajā tiesību normā, Īrijas kompetentajām iestādēm bija jāpārbauda, vai peļņa, kas gūta no Apple grupas IĪ licenču, kuras pieder ASI un AOE, izmantošanas, pilnībā vai daļēji nav jāattiecina uz to Īrijas filiālēm. Komisijas skatījumā tas, ka netika veiktas minētajā tiesību normā prasītās pārbaudes, izraisīja šo sabiedrību nodokļu nastas samazināšanos, piešķirot tām selektīvu priekšrocību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">90</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija nonāca pie šī secinājuma pēc tam, kad tā tostarp bija konstatējusi, ka, lai gan nav nekādu pierādījumu tam, ka ASI un AOE galvenie biroji pieņēma lēmumus vai īstenoja funkcijas saistībā ar Apple grupas IĪ licencēm vai ka tiem bija spēja to darīt (apstrīdētā lēmuma 281.–293. apsvērums), Īrijas filiāles veica vairākas funkcijas, kur šo licenču izmantošanai bija izšķiroša nozīme (šī lēmuma 294.–304. apsvērums). Komisija savā lēmumā atzīst, ka galvenās funkcijas saistībā ar Apple grupas IĪ veica Apple Inc. vai nu kā Apple grupas mātesuzņēmums, vai saskaņā ar izmaksu dalīšanas nolīgumu, tomēr tā paskaidroja, ka šim apstāklim nav nozīmes ASI un AOE peļņas sadalē starp to galvenajiem birojiem un attiecīgajām filiālēm, un tikai tam ir nozīme saistībā ar piemērojamo atsauces satvaru (minētā lēmuma 308.–318. apsvērums).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">91</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējā tiesa noraidīja šo galvenokārt izvirzīto argumentāciju divu iemeslu dēļ, kuri, kā izriet no pārsūdzētā sprieduma 312. punkta, attiecas, pirmkārt, uz Komisijas vērtējumu par parasto aplikšanu ar nodokli saskaņā ar šajā lietā piemērojamām Īrijas nodokļu tiesībām, uz ko attiecas apelācijas sūdzības pirmā pamata pirmā daļa, un, otrkārt, uz Komisijas vērtējumiem par darbībām Apple grupā, uz kuriem attiecas apelācijas sūdzības pirmā pamata otrā un trešā daļa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">92</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konkrētāk – Vispārējā tiesa konstatēja, ka:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija, uzskatot, ka Apple grupas IĪ licences automātiski bija jāattiecina uz filiālēm, pamatojoties uz to, ka ASI un AOE nebija ne darbinieku, ne fiziskas klātbūtnes ārpus Īrijas filiālēm, attiecināja peļņu “pēc izslēgšanas metodes”, ka tā nebija pareizi novērtējusi šo sabiedrību darbības Īrijā un ka tā savu argumentāciju bija balstījusi uz kļūdainu parastās aplikšanas ar nodokli saskaņā ar Īrijas tiesībām novērtējumu (pārsūdzētā sprieduma 166.–249. punkts);</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ASI un AOE filiāles Īrijā nekontrolēja Apple grupas IĪ licences un neradīja Komisijas apgalvoto peļņu (pārsūdzētā sprieduma 251.–295. punkts), un</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ASI un AOE nolīgumi un darbības ārpus Īrijas liecina par to, ka šīs sabiedrības varēja attīstīt un pārvaldīt Apple grupas IĪ un gūt peļņu ārpus Īrijas un ka līdz ar to šī peļņa nav apliekama ar nodokli Īrijā (pārsūdzētā sprieduma 296.–311. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmā pamata pirmo daļu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">a)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku argumenti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">93</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apelācijas sūdzības pirmā pamata pirmajā daļā Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa, nospriežot, ka tā ir veikusi analīzi “pēc izslēgšanas metodes”, pārsūdzētajā spriedumā ir pieļāvusi tiesību kļūdu, procesuālu pārkāpumu un pamatojuma nenorādīšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">94</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, Komisija apgalvo, ka pārsūdzētā sprieduma 125., 183.–187., 228., 242., 243. un 249. punktā Vispārējā tiesa ir kļūdaini interpretējusi apstrīdēto lēmumu, nospriežot, ka tās galvenokārt izvirzītā argumentācija par priekšrocības esamību ir balstīta vienīgi uz darbinieku un fiziskas klātbūtnes ASI un AOE galvenajos birojos neesamību un ka tā nav mēģinājusi pierādīt, ka Īrijas filiāles faktiski veica funkcijas, kas pamato to, ka tām tiek piedēvēta peļņa, kas izriet no Apple grupas IĪ licenču, kuras pieder ASI un AOE, izmantošanas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">95</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija uzsver, ka pretēji tam, ko apgalvo Vispārējā tiesa, tā apstrīdētajā lēmumā nav veikusi analīzi “pēc izslēgšanas metodes”, lai pamatotu savu galvenokārt izvirzīto argumentāciju par priekšrocības esamību. Kā izrietot no šī lēmuma struktūras un satura, tā – gluži pretēji – esot skaidri izvērtējusi funkcijas, ko faktiski ir īstenojuši gan ASI un AOE galvenie biroji, gan filiāles Īrijā saistībā ar Apple grupas IĪ licencēm, kuras pieder šīm sabiedrībām, lai nodokļa uzlikšanas nolūkā pamatotu no šo licenču izmantošanas izrietošās peļņas attiecināšanu uz šīm filiālēm. Pārsūdzētā sprieduma 255.–295. punkts pats par sevi apstiprinot, ka Komisija ir pārbaudījusi funkcijas, ko minētās filiāles faktiski veica saistībā ar Apple grupas IĪ licencēm. Lai gan Vispārējā tiesa, kā tā turklāt ir darījusi saistībā ar otro iemeslu, kura dēļ tā noraidīja Komisijas galvenokārt izvirzīto argumentāciju, varēja nepiekrist tās vērtējumam, saskaņā ar kuru Īrijas filiāļu veiktās funkcijas pamato to, ka uz tām tiek attiecināta peļņa, kas izriet no Apple grupas IĪ licenču izmantošanas, tomēr neesot nekādu šaubu, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā ir izvērtējusi šīs funkcijas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">96</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nospriežot, ka Komisija ir veikusi analīzi “pēc izslēgšanas metodes”, lai Apple grupas IĪ licences, kas pieder ASI un AOE, attiecinātu uz Īrijas filiālēm, Vispārējā tiesa tātad esot kļūdaini interpretējusi apstrīdēto lēmumu un līdz ar to pieļāvusi tiesību kļūdu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">97</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, tas, ka Vispārējā tiesa nav pienācīgi ņēmusi vērā nedz apstrīdētā lēmuma struktūru un saturu, nedz Komisijas rakstveida apsvērumos sniegtos paskaidrojumus attiecībā uz Īrijas galveno biroju un filiāļu funkcijām saistībā ar šīm licencēm, esot procesuāls pārkāpums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">98</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, tas, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 268.–283., 286. un 287. punktā ir atzinusi, ka Komisija šajā lēmumā bija izvērtējusi Īrijas filiāļu veiktās funkcijas, lai pamatotu Apple grupas IĪ licenču attiecināšanu uz šīm filiālēm nodokļu mērķiem, tās spriedumā radot pretrunu pamatojumā un līdz ar to pamatojuma nenorādīšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">99</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Replikas rakstā Komisija apgalvo, ka pretēji tam, ko norādījusi Īrija, kā arī ASI un AOI, pirmā pamata pirmā daļa, kuras mērķis tostarp ir pierādīt, ka Vispārējā tiesa ir veikusi kļūdainu apstrīdētā lēmuma interpretāciju, nav nedz neiedarbīga, nedz nepieņemama. Attiecībā uz šīs daļas pamatotību tā norāda, ka šī lēmuma 288. un 289. apsvērums – kurus vienīgos ir minējusi Vispārējā tiesa, Īrija, kā arī ASI un AOI, lai secinātu, ka tā ir veikusi analīzi “pēc izslēgšanas metodes”, – neietilpst minētā lēmuma 294.–304. apsvērumā veiktajā Īrijas filiāļu darbību analīzē, kuras rezultātā tā Apple grupas IĪ licences attiecināja uz šīm filiālēm. Šī 288. un 289. apsvēruma mērķis esot atbildēt uz Apple Inc. administratīvajā procesā izvirzīto argumentu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">100</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Īrija apgalvo, ka Vispārējā tiesa pamatoti secināja, ka Komisija ir balstījusies uz pieeju “pēc izslēgšanas metodes”. No apstrīdētā lēmuma izrietot, ka Komisija faktiski atzina, ka sabiedrības nerezidentes peļņa pēc noklusējuma ir jāattiecina uz tās Īrijas filiālēm, ciktāl šo peļņu nevar attiecināt uz citām šīs sabiedrības daļām. Vispārējā tiesa ne tikai esot nospriedusi, ka šāda pieeja ir fundamentāli nesaderīga ar Īrijas tiesībām, nesaistītu pušu darījuma principu un ESAO atļauto pieeju, bet arī esot atzinusi, ka Komisijas faktiskie apgalvojumi attiecībā uz apgalvoto “nekādu tādu darbību neesamību [ASI un AOE] ietvaros ārpus Īrijas, kas būtu saistīta ar [Apple grupas IĪ] licencēm”, ir kļūdaini. Šajā ziņā Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 251.–310. punktā esot formulējusi detalizētus faktu konstatējumus par ASI un AOE filiālēm un lēmumpieņemšanas procesu Amerikas Savienotajās Valstīs un esot secinājusi, ka Komisijas apgalvojumi par Īrijas filiāļu un šo sabiedrību galveno biroju faktiskajām darbībām nav precīzi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">101</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Īrija arī norāda – tā kā Komisija nav identificējusi nevienu tiesību kļūdu, pirmā pamata pirmā daļa nav pieņemama un/vai nav pamatota. Šī daļa neesot arī iedarbīga. Proti, pat pieņemot, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, no faktu konstatējumiem, kurus tā ir veikusi attiecībā uz Īrijas filiālēm, izriet, ka globālā peļņa, kas saistīta ar Apple grupas IĪ licencēm, nevar tikt attiecināta uz šīm filiālēm, līdz ar to šāda tiesību kļūda neietekmē pārsūdzētā sprieduma pamatotību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">102</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ASI un AOI apgalvo, ka pirmā pamata pirmā daļa jānoraida kā nepieņemama, ciktāl tā attiecas uz apgalvoto apstrīdētā lēmuma kļūdaino interpretāciju, un katrā ziņā kā kopumā nepamatota.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">103</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šo sabiedrību ieskatā Vispārējā tiesa nav pieļāvusi kļūdu, secinot, ka Komisija, lai konstatētu priekšrocības esamību, ir veikusi analīzi “pēc izslēgšanas metodes”. Vispārējā tiesa esot pamatoti konstatējusi, ka Komisija savu analīzi lielā mērā bija balstījusi uz to, ka ASI un AOE peļņa bija jāattiecina uz Īrijas filiālēm, “jo šīm sabiedrībām bez minētajām filiālēm nav nedz fiziskas klātbūtnes, nedz darbinieku un tādējādi tās nevarēja veikt [Apple grupas IĪ licenču] kontroli” (pārsūdzētā sprieduma 39. un 183. punkts). Šis konstatējums atbilstot Komisijas argumentācijai, kura izklāstīta apstrīdētā lēmuma 289. apsvērumā un saskaņā ar kuru attiecīgās funkcijas un riskus “varēja veikt un uzņemties tikai Īrijas filiāles, nevis galvenie biroji”, jo tiem nebija neviena darbinieka. Turklāt Komisija mēģinot sagrozīt pārsūdzētā sprieduma jēgu, jo Vispārējā tiesa esot skaidri atzinusi, ka apstrīdētais lēmums neattiecas tikai uz pieeju “pēc izslēgšanas metodes”. Pārsūdzētajā spriedumā neesot arī pieļauts procesuāls pārkāpums, jo Vispārējā tiesa ir padziļināti izvērtējusi Komisijas argumentus par Īrijas filiāļu un galveno biroju darbībām ārpus Īrijas. Papildus Vispārējā tiesa esot detalizēti izklāstījusi Komisijas argumentu noraidīšanas iemeslus, lai ļautu lietas dalībniekiem saprast tās sprieduma pamatojumu un Tiesai veikt pārbaudi. Katrā ziņā ar Komisijas argumentāciju tiekot apstrīdēti Vispārējās tiesas faktu konstatējumi, un tādēļ tā jāatzīst par nepieņemamu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">104</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Luksemburgas Lielhercogiste apgalvo, ka Vispārējā tiesa pamatoti secināja, ka Komisija ir attiecinājusi peļņu tādā veidā, kas nav saderīgs ar Īrijas nodokļu noteikumiem. Tā norāda, ka Komisija apelācijas sūdzībā neapstrīd Vispārējās tiesas veikto TCA 97 25. panta interpretāciju, bet vēlas piemērot tādu pašu pieeju “pēc izslēgšanas metodes”, kādu tā izmantoja apstrīdētajā lēmumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">105</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot EBTA Uzraudzības iestāde apgalvo, ka Komisija savā vērtējumā par Apple grupas IĪ licenču attiecināšanu nav veikusi analīzi “pēc izslēgšanas metodes”, bet ir detalizēti izvērtējusi ASI un AOE galveno biroju un to Īrijas filiāļu veiktās funkcijas, izmantotos aktīvus un riskus saistībā ar šīm licencēm. Vispārējās tiesas vērtējums, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā veica analīzi “pēc izslēgšanas metodes”, lai attiecinātu uz šīm filiālēm peļņu, kas gūta no Apple grupas IĪ licenču izmantošanas, tādēļ izrietot no šī lēmuma kļūdainas interpretācijas un ir uzskatāms par tiesību kļūdu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">b)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">106</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisijas pirmā pamata pirmā daļa ir vērsta pret pārsūdzētā sprieduma 125., 183.–187., 228., 242., 243. un 249. punktu, kuros Vispārējā tiesa esot nospriedusi, ka Komisija, peļņu, kas gūta no IĪ licenču izmantošanas, nodokļu vajadzībām attiecinot uz Īrijas filiālēm, jo ASI un AOE galvenajiem birojiem nebija ne darbinieku, ne fiziskas klātbūtnes, lai nodrošinātu kontroli un pārvaldību, ir veikusi peļņas attiecināšanu “pēc izslēgšanas metodes”, un tas neatbilda ne TCA 97 25. pantam, ne nesaistītu pušu darījuma principam, ne arī ESAO atļautajai pieejai. Komisija šajā ziņā izvirza trīs iebildumus, kas būtībā attiecas uz to, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini interpretējusi apstrīdēto lēmumu, ir pieļāvusi procesuālu pārkāpumu un pārsūdzētajā spriedumā – pretrunas pamatojumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">107</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms jālemj par Komisijas pirmā pamata pirmās daļas pieņemamību un iedarbīgumu, ko ir apstrīdējusi Īrija, kā arī ASI un AOI.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par Komisijas argumentācijas pieņemamību un iedarbīgumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">108</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, par Komisijas argumentācijas pieņemamību Īrija, kā arī ASI un AOI apgalvo, ka pirmā pamata pirmā daļa jānoraida kā nepieņemama, ciktāl tā attiecas uz apgalvoto apstrīdētā lēmuma kļūdaino interpretāciju. Tās būtībā apgalvo, ka iespējamo kļūdu, kas pieļauta, interpretējot apstrīdēto lēmumu, nevar pielīdzināt tiesību kļūdai, uz kuru var atsaukties Tiesā. Komisijas argumentāciju varētu atzīt par pieņemamu tikai tad, ja tiktu pierādīts, ka Vispārējā tiesa ir sagrozījusi šī lēmuma saturu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">109</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šai iebildei par nepieņemamību nevar piekrist.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">110</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāatgādina, ka saskaņā ar LESD 256. panta 1. punktu un Eiropas Savienības Tiesas statūtu 58. panta pirmo daļu apelācijas sūdzības iesniedz tikai par tiesību jautājumiem. Tātad tikai Vispārējās tiesas kompetencē ir konstatēt un izvērtēt atbilstošos faktus. Šo faktu vērtējums tātad, izņemot to sagrozīšanas gadījumus, nav tiesību jautājums, kas pats par sevi būtu jāizvērtē Tiesai apelācijas tiesvedībā (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2008. gada 10. jūlijs, Bertelsmann un Sony Corporation of America/Impala, C‑413/06 P, EU:C:2008:392, 29. punkts, kā arī 2022. gada 25. janvāris, Komisija/European Food u.c., C‑638/19 P, EU:C:2022:50, 71. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">111</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apgalvojot, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini atzinusi, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā ir izmantojusi tā saukto pieeju “pēc izslēgšanas metodes”, kas neatbilst Īrijas tiesībās un it īpaši TCA 97 25. pantā prasītajai funkcionālajai analīzei, Komisija tiecas apšaubīt Vispārējās tiesas izpratni par šajā lēmumā izklāstīto argumentāciju un galu galā par juridisko kritēriju, kas izmantots, nosakot priekšrocības esamību Apple grupas sabiedrībām LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">112</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis jautājums ir tiesību jautājums, kuru var nodot Tiesai izvērtēšanai apelācijas tiesvedībā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 10. marts, Komisija/Freistaat Bayern u.c., C‑167/19 P un C‑171/19 P, EU:C:2022:176, 47. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">113</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, attiecībā uz šīs daļas pamatojumam izklāstītās argumentācijas iedarbīgumu Īrija kļūdaini apgalvo, ka, pat pieņemot, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi šajā daļā norādīto tiesību kļūdu, no pārsūdzētajā spriedumā izklāstītajiem faktu konstatējumiem par Īrijas filiāļu darbībām izrietot, ka globālā peļņa, kas gūta no Apple grupas IĪ licencēm, nevarēja tikt attiecināta uz šīm filiālēm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">114</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā nenoliedzami ir plaši atzīts, ka pamats, kas vērsts pret pārsūdzētā sprieduma motīviem, kuri neietekmē sprieduma rezolutīvo daļu, ir neiedarbīgs un līdz ar to noraidāms (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2001. gada 12. jūlijs, Komisija un Francija/TF1, C‑302/99 P un C‑308/99 P, EU:C:2001:408, 26.–29. punkts, kā arī 2017. gada 20. decembris, EUIPO/European Dynamics Luxembourg u.c., C‑677/15 P, EU:C:2017:998, 49. un 50. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">115</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā ģenerāladvokāts būtībā norādījis secinājumu 22. punktā, ciktāl Vispārējā tiesa attiecībā uz Komisijas galvenokārt izvirzīto argumentāciju ir balstījusies uz abiem šī sprieduma 91. punktā atgādinātajiem pamatiem, Komisijai savas apelācijas sūdzības pamatojumam bija jāizvirza iebildumi par šiem diviem pamatiem. Tādēļ tas, ka, skatot atsevišķi iebildumus, kuri izvirzīti katrā no pirmā pamata daļām, tie paši par sevi nav pietiekami, lai – ja tie tiktu apmierināti – izraisītu pārsūdzētā sprieduma atcelšanu, neļauj secināt, ka tie nav iedarbīgi, jo tie jāvērtē, ņemot vērā pirmo apelācijas pamatu kopumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">116</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to jānoraida argumentācija par pirmā pamata pirmās daļas neiedarbīgumu un tādēļ jāizvērtē tās pamatotība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par lietas būtību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">i)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo iebildumu, kas attiecas uz kļūdu apstrīdētā lēmuma interpretācijā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">117</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apgalvo, ka pārsūdzētā sprieduma 125., 183.–187., 228., 242., 243. un 249. punktā Vispārējā tiesa ir kļūdaini interpretējusi apstrīdēto lēmumu, nospriežot, ka tās galvenokārt izvirzītā argumentācija par priekšrocības esamību ir balstīta vienīgi uz darbinieku un fiziskas klātbūtnes ASI un AOE galvenajos birojos neesamību un ka tā nav mēģinājusi pierādīt, ka Īrijas filiāles faktiski veica funkcijas, kuras pamato to, ka uz tām tiek attiecināta peļņa, kas izriet no Apple grupas IĪ licenču, kuras pieder minētajām sabiedrībām, izmantošanas. Tādējādi Vispārējā tiesa no apstrīdētā lēmuma esot kļūdaini secinājusi, ka Komisija ir attiecinājusi peļņu “pēc izslēgšanas metodes”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">118</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jānorāda, ka Komisija apelācijas sūdzībā neapstrīd konstatējumus, kurus Vispārējā tiesa formulējusi pārsūdzētā sprieduma 180.–182., 184., 209., 227. un 242. punktā un saskaņā ar kuriem tai bija jāveic funkcionāla analīze, lai noteiktu Īrijas filiāļu “reālās” darbības saistībā ar Apple grupas IĪ licencēm, attiecinot peļņu, kas gūta no šo licenču izmantošanas, uz ASI un AOE, tā vietā, lai prezumētu šo darbību esamību, pamatojoties uz darbinieku un fiziskas klātbūtnes neesamību ASI un AOE galvenajos birojos. Kā Komisija precizēja replikas rakstā, tā tātad nevēlas apstrīdēt, ka pieeja “pēc izslēgšanas metodes” patiešām ir pretrunā Īrijas nodokļu tiesībām, it īpaši TCA 97 25. pantam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">119</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr Komisijas skatījumā tā nekādā ziņā nav izmantojusi uz “izslēgšanas metodi” balstītu pamatojumu, atzīstot, ka peļņa, kas gūta no IĪ licenču izmantošanas, nodokļu vajadzībām bija jāattiecina uz Īrijas filiālēm, jo ASI un AOE birojiem nebija ne darbinieku, ne fiziskas klātbūtnes ārpus šīm filiālēm, lai nodrošinātu šo licenču kontroli un pārvaldību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">120</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā, pirmām kārtām, no apstrīdētā lēmuma izriet, ka Komisijas argumentācijas pamatā ir pieņēmums, saskaņā ar kuru, pirmkārt, lai piemērotu TCA 97 25. pantu, vispirms bija jānosaka peļņas sadales metode, kas minētajā tiesību normā nav definēta, un, otrkārt, ka ar šo metodi bija jānonāk pie rezultāta, kas atbilst nesaistītu pušu darījuma principam. Šo pieņēmumu Vispārējā tiesa nav apšaubījusi, tomēr tā atbilstoši 2022. gada 8. novembra spriedumā Fiat Chrysler Finance Europe/Komisija (C‑885/19 P un C‑898/19 P, EU:C:2022:859, 96.–105. punkts) nospriestajam uzsvēra, ka, pretēji Komisijas aizstāvētajai nostājai, LESD 107. panta 1. punkts nerada dalībvalstīm pienākumu piemērot šo principu neatkarīgi no attiecīgo uzņēmumu aplikšanai ar nodokli piemērojamo valsts nodokļu tiesību satura.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">121</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apstrīdētā sprieduma 221. punktā Vispārējā tiesa skaidri noraidīja Komisijas aizstāvēto apgalvojumu, ka pastāv autonoms pienākums piemērot nesaistītu pušu darījuma principu, kas izriet no LESD 107. panta 1. punkta un liek dalībvalstīm horizontāli piemērot šo principu visās to valsts nodokļu tiesību jomās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">122</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pārsūdzētā sprieduma 224. punktā Vispārējā tiesa piebilda, ka tā sauktā “parastā” aplikšana ar nodokļiem ir definēta valsts nodokļu noteikumos un pati priekšrocības esamība ir jānosaka saistībā ar šiem noteikumiem. Tomēr tā precizēja – ja šajās valsts tiesību normās paredzēts, ka sabiedrību nerezidenšu filiāles, ciktāl tas attiecas uz peļņu, kas izriet no to komercdarbības Īrijā, un sabiedrības rezidentes tiek apliktas ar nodokļiem vienādos apstākļos, LESD 107. panta 1. punkts ļauj Komisijai pārbaudīt, vai uz šīm filiālēm attiecināmais peļņas līmenis, ko apstiprinājušas valsts iestādes, lai noteiktu minēto sabiedrību nerezidenšu ar nodokli apliekamo peļņu, atbilst peļņas līmenim, kāds tiktu panākts, īstenojot šo komercdarbību tirgus apstākļos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">123</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to nesaistītu pušu darījuma principa piemērošana šajā lietā, kā Vispārējā tiesa atzinusi pārsūdzētā sprieduma 210., 211., 218.–220. un 247. punktā, ir balstīta uz Īrijas nodokļu tiesību normām par uzņēmumu aplikšanu ar nodokli un tātad – uz Komisijas identificēto un Vispārējās tiesas apstiprināto atsauces sistēmu. Šajā ziņā Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 239. punktā skaidri atzina, ka, pretēji Īrijas apgalvotajam, TCA 97 25. panta piemērošana, kā to aprakstījusi šī dalībvalsts, būtībā atbilda funkcionālajai un faktiskajai analīzei ESAO atļautās pieejas pirmajā posmā, precizējot, ka šī pirmā posma mērķis ir identificēt aktīvus, funkcijas un riskus, kas jāattiecina uz sabiedrības pastāvīgo uzņēmumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">124</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šie Vispārējās tiesas secinājumi pārsūdzētā sprieduma 247. un 248. punktā tostarp lika tai nospriest, ka Komisija nav pieļāvusi kļūdu, atsaucoties uz nesaistītu pušu darījuma principu kā instrumentu, lai pārbaudītu, vai, Īrijas nodokļu iestādēm piemērojot TCA 97 25. pantu, uz ASI un AOE filiālēm attiecinātais peļņas līmenis par to komercdarbību Īrijā, kāds pieņemts apstrīdētajos nodokļu nolēmumos, atbilda peļņas līmenim, kas būtu gūts, ja komercdarbība tiktu veikta tirgus apstākļos un būtībā pamatotos uz ESAO atļauto pieeju šai piemērošanai, ņemot vērā aktīvu, funkciju un risku sadalījumu starp šīm filiālēm un citām šo sabiedrību daļām. Minētie secinājumi jāuzskata par apstiprinātiem, jo pārējie lietas dalībnieki tos šajā apelācijas tiesvedībā nav pienācīgi apstrīdējuši.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">125</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, jānorāda, ka Komisija attiecībā uz peļņas sadales metodi, kuras pamatā ir nesaistītu pušu darījuma princips, kas tās ieskatā Īrijas nodokļu iestādēm bija jāievēro saskaņā ar TCA 97 25. pantu, uzskatīja, ka peļņa, kas attiecināma uz sabiedrības nerezidentes filiāli, piemērojot šo pantu, ir tā, ko “[šī filiāle] varētu gūt saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu, jo īpaši darījumos ar citām uzņēmuma daļām, ja tā būtu atsevišķs un neatkarīgs uzņēmums, kas nodarbojas ar tādām pašām vai līdzīgām darbībām tādos pašos vai līdzīgos apstākļos, ņemot vērā veiktās funkcijas, izmantotos aktīvus un riskus, ko uzņēmums uzņēmies ar savas filiāles starpniecību un ar citu uzņēmuma daļu starpniecību” (apstrīdētā lēmuma 272. apsvērums). Komisija uzskata, ka līdz ar to šajā gadījumā Īrijas iestādēm pirms Apple Inc. piedāvātās peļņas sadales metodes apstiprināšanas bija jāpārbauda, vai, kā apgalvoja Apple, IĪ licences un ar tām saistītā peļņa bija jāattiecina ārpus Īrijas. To darot, tām bija jāsalīdzina īstenotās funkcijas, izmantotie aktīvi un riski, ko ASI un AOE uzņēmās attiecīgi ar savu Īrijas galveno biroju un filiāļu starpniecību (apstrīdētā lēmuma 273. apsvērums).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">126</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, Komisija secīgi analizēja ASI un AOE galveno biroju (apstrīdētā lēmuma 276.–294. apsvērums), ASI un AOE filiāļu (minētā lēmuma 295.–304. apsvērums), kā arī Apple Inc. (minētā lēmuma 308.–318. apsvērums) veikto funkciju atbilstību un faktisko raksturu. Tā it īpaši secināja, pirmkārt, ka peļņas, kas gūta no ASI un AOE piederošajām IĪ licencēm, attiecināšanu ārpus Īrijas šo sabiedrību Īrijas filiāles neakceptētu, ja tās būtu atsevišķi un autonomi uzņēmumi, kas rīkojas tirgus apstākļos, un, otrkārt, ka, ņemot vērā galveno biroju funkciju neesamību un/vai šo filiāļu veiktās darbības, šīs IĪ licences būtu jāattiecina uz pēdējām minētajām nodokļu vajadzībām (apstrīdētā lēmuma 305. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">127</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ceturtām kārtām, no pārbaudes kopumā Komisija secināja, ka, ņemot vērā IĪ licenču piešķiršanas metodi un ar tām saistīto peļņu, ko izmanto Īrijas nodokļu iestādes, apstrīdētie nodokļu nolēmumi ir izraisījuši būtisku ASI un AOE gada peļņas, kas ir apliekama ar nodokli Īrijā, samazinājumu un līdz ar to šīm sabiedrībām ir piešķirta selektīva priekšrocība LESD 107. panta 1. punkta izpratnē (apstrīdētā lēmuma 320. un 321. apsvērums).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">128</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi no apstrīdētajā lēmumā izklāstītās argumentācijas posmiem izriet, ka Komisija vispirms atzina, ka, lai saskaņā ar TCA 97 25. pantu noteiktu ASI un AOE ar nodokli apliekamo peļņu Īrijā atbilstoši nesaistītu pušu darījuma principam, jāsalīdzina attiecīgi šo sabiedrību Īrijas galveno biroju un filiāļu funkcijas saistībā ar IĪ licencēm. Tad, piemērojot šo kritēriju, tā atsevišķi pārbaudīja lomu, ko katrs no šiem galvenajiem birojiem un katra no šīm filiālēm uzņēmās saistībā ar minētajām licencēm. Šīs pārbaudes beigās tā konstatēja, pirmkārt, ka galvenajiem birojiem nav funkciju saistībā ar IĪ licencēm un, otrkārt – it īpaši apstrīdētā lēmuma 296.–303. punktā –. ka Īrijas filiālēm ir aktīva loma, kas izriet no vairāku ar šo licenču pārvaldību un izmantošanu saistīto funkciju un risku izpildes. Turklāt konstatējumu, ka nav “aktīvu vai būtisku” funkciju, ko veiktu galvenie biroji, pamato apstāklis, ka Apple Inc. nesniedza pierādījumus par pretējo, kā arī secinājums, ka šie galvenie biroji faktiski nebija spējīgi uzņemties minētās funkcijas. Tādējādi Komisijas galvenokārt izvirzītā argumentācija ir balstīta ne tikai uz to, ka galvenie biroji neveic funkcijas saistībā ar IĪ licencēm, bet arī uz to funkciju analīzi, kuras filiāles faktiski veic saistībā ar šīm licencēm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">129</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to, kā ģenerāladvokāts būtībā norādījis secinājumu 29. punktā, Komisijas secinājuma, ka IĪ licences un ar tām saistītā peļņa jāattiecina uz šīm filiālēm, pamatā nebija konstatējums, ka galvenajiem birojiem nav ne darbinieku, ne fiziskas klātbūtnes ārpus Īrijas filiālēm. Komisija šo secinājumu izdarīja, sasaistot divus atšķirīgus konstatējumus, proti, pirmkārt, veikto aktīvo vai būtisko funkciju un risku, ko uzņēmās galvenie biroji, neesamību un, otrkārt, minēto filiāļu veikto funkciju un risku, ko tās uzņēmušās, skaitu un centrālo raksturu, piemērojot apstrīdētā lēmuma 272. apsvērumā minēto juridisko kritēriju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">130</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pārsūdzētā sprieduma 186. punktā ietvertais konstatējums, ka “savā galvenokārt izvirzītajā argumentācijā Komisija nav centusies pierādīt, ka ASI un AOE Īrijas filiāles būtu faktiski kontrolējušas Apple grupas IĪ licences, secinot, ka Īrijas nodokļu iestādēm Apple grupas IĪ licences vajadzējis attiecināt uz šīm filiālēm”, tādējādi sagroza apstrīdētā lēmuma saturu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">131</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, kad tā, kļūdaini interpretējot apstrīdēto lēmumu, secināja, ka Komisija savā galvenokārt izvirzītajā argumentācijā izmantoja vienīgi pieeju “pēc izslēgšanas metodes”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">132</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka pirmā pamata pirmās daļas pirmais iebildums jāapmierina.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">ii)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro un trešo iebildumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">133</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā pirmā pamata pirmās daļas pirmā iebilduma apmierināšanu, pārējie šīs daļas iebildumi, kas vērsti pret to pašu Vispārējās tiesas vērtējumu, nav jāizskata.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmā pamata otro daļu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">a)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku argumenti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">134</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmā apelācijas pamata otrajā daļā Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa, pārsūdzētā sprieduma 255.–302. punktā netieši atzīstot, ka, lai noteiktu ASI un AOE ar nodokli apliekamo peļņu Īrijā, jāņem vērā Apple Inc. veiktās funkcijas, šajā spriedumā ir pieļāvusi procesuālus pārkāpumus, pamatojuma nenorādīšanu, tiesību kļūdas un piemērojamo valsts tiesību sagrozīšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">135</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, šajos punktos esot pieļauts procesuāls pārkāpums un pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde. Komisija atzīmē, ka tā apstrīdētā lēmuma 308.–318. apsvērumā un pirmajā instancē iesniegtajos procesuālajos rakstos ir izskaidrojusi iemeslus, kuru dēļ Apple Inc. veiktajām funkcijām saistībā ar Apple grupas IĪ nebija nozīmes, izvērtējot apstrīdētos nodokļu nolēmumus, neatkarīgi no tā, vai runa ir par funkcijām, kas veiktas ASI un AOE “interesēs” vai to “vārdā”. Apstāklis, ka Vispārējā tiesa atsaucās uz Apple Inc. funkcijām, lai noraidītu Komisijas galvenokārt izvirzīto argumentāciju, neņemot vērā nedz šos paskaidrojumus, nedz arī atbildot uz jautājumu, vai Apple Inc. darbiniekus varēja uzskatīt par tādiem, kas peļņas sadales nolūkā veic funkcijas ASI un AOE “vārdā”, esot uzskatāms par procesuālu pārkāpumu un pamatojuma nenorādīšanu. Visbeidzot, atsaucoties uz Apple Inc. funkcijām, Vispārējā tiesa esot nonākusi pretrunā juridiskajam kritērijam, kuru tā TCA 97 25. panta piemērošanas nolūkā ir apstiprinājusi pārsūdzētā sprieduma 240. un 248. punktā un kurā tā atsaucas uz īstenotajām funkcijām, izmantotajiem aktīviem un riskiem, ko uzņemas filiāles un sabiedrības, kurām tās pieder, nenorādot Apple Inc. veiktās funkcijas. Šī pretruna esot uzskatāma par pamatojuma nenorādīšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">136</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, Komisija apgalvo, ka pārsūdzētā sprieduma 267., 269., 273.–275., 277., 281., 283. un 298.–302. punktā Vispārējā tiesa, atsaucoties uz Apple Inc. veiktajām funkcijām, lai noraidītu Apple grupas IĪ licenču, kas pieder ASI un AOE, attiecināšanu uz Īrijas filiālēm, nav ievērojusi atsevišķas vienības pieeju un nesaistītu pušu darījuma principu. Tādēļ tā esot kļūdaini kvalificējusi minētā sprieduma 251.–311. punktā izklāstītos faktus, nospriežot, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā nav pierādījusi priekšrocības esamību LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">137</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī tiesību kļūda, pirmām kārtām, esot kļūdaina LESD 107. panta 1. punkta interpretācija un valsts tiesību sagrozīšana. Vispirms – tā kā Apple Inc. nepiederot Apple grupas IĪ licences, funkcijas, ko tā veic saistībā ar šo IĪ, nevarot noteikt šo licenču attiecināšanu uz ASI un AOE galvenajiem birojiem vai to filiālēm. Turpinot – no atsevišķas vienības pieejas un nesaistītu pušu darījuma principa izrietot, ka Apple Inc., no vienas puses, kā arī ASI un AOE, no otras puses, nodokļu mērķiem jāuzskata par atsevišķām vienībām un ka to tirdzniecības un finanšu attiecības, kuras regulē darījumi grupas iekšienē, jānovērtē atbilstoši nesaistītu pušu darījuma principam. ASI un AOE peļņas sadalei starp to galvenajiem birojiem un to attiecīgajām filiālēm esot ņemtas vērā tikai šo galveno biroju un filiāļu veiktās funkcijas. Ar Apple grupas IĪ saistītās funkcijas, ko Apple Inc. veic ASI un AOE “interesēs” vai to “vārdā”, principā nevarot tikt attiecinātas uz minēto sabiedrību galvenajiem birojiem vai filiālēm. Visbeidzot – Komisija uzskata, ka, lai gan grupas politika var būt pamats grupas iekšējiem darījumiem starp daudznacionālas grupas saistītajām sabiedrībām, to nevar ņemt vērā, lai attiecinātu peļņu uz šajā grupā ietilpstošu sabiedrības nerezidentes pastāvīgo uzņēmumu, kā paskaidrots apstrīdētā lēmuma 317. apsvērumā, kā arī Komisijas procesuālajos rakstos pirmajā instancē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">138</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, Vispārējā tiesa, kļūdaini atsaucoties uz Apple Inc. veiktajām funkcijām, lai noraidītu Komisijas izvēli saskaņā ar atsevišķas vienības pieeju, nesaistītu pušu darījuma principu un Apple grupas struktūru attiecināt Apple grupas IĪ licences, kas pieder ASI un AOE, uz to Īrijas filiālēm, neesot ievērojusi šo pieeju un šo principu. Šādi rīkojoties, tā pārsūdzētā sprieduma 255.–302. punktā esot kļūdaini piemērojusi LESD 107. panta 1. punktā paredzēto priekšrocības jēdzienu un/vai sagrozījusi valsts tiesības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">139</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms – attiecībā uz kvalitātes kontroli, pētniecības un attīstības iekārtu pārvaldību un uzņēmuma risku pārvaldību, kas minētas pārsūdzētā sprieduma 259.–267. un 288. punktā, Komisija uzskata, ka visas funkcijas un riskus, uz kuriem Vispārējā tiesa ir balstījusies, lai noraidītu tās galvenokārt izvirzīto argumentāciju par priekšrocības esamību, uzņēmās Apple Inc. vai nu kā Apple grupas mātesuzņēmums grupas politikas ietvaros, vai arī ASI un AOE “interesēs” saskaņā ar izmaksu dalīšanas nolīgumu. Kā Komisija esot paskaidrojusi apstrīdētā lēmuma 308.–318. apsvērumā, šīm funkcijām un riskiem nav nozīmes ASI un AOE peļņas sadalē starp to attiecīgajiem galvenajiem birojiem un filiālēm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">140</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpinot – pārsūdzētā sprieduma 268.–284. punktā Vispārējā tiesa, pārbaudot katru no funkcijām, attiecībā uz kurām Komisija apstrīdētajā lēmumā bija norādījusi, ka tās veic ASI Īrijas filiāle, esot kļūdaini atsaukusies uz Apple Inc. veiktajām funkcijām. Apple Inc. izstrādātajai un attīstītajai politikai un stratēģijām faktiski neesot nekādas nozīmes ASI peļņas sadalē starp tās galveno biroju un filiāli.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">141</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt attiecībā uz funkcijām, ko veic AOE Īrijas filiāle un kas aplūkotas pārsūdzētā sprieduma 285.–295. punktā, Vispārējā tiesa esot kļūdaini atzinusi, ka tās nepamato to, ka Komisija Apple grupas IĪ licences ir attiecinājusi uz šo filiāli.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">142</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot – runājot par pārsūdzētā sprieduma 298.–302. punktā minētajiem stratēģisko lēmumu piemēriem Apple grupā, tiem neesot nozīmes ASI un AOE peļņas sadalē starp to galvenajiem birojiem un attiecīgajām filiālēm. It īpaši saistībā ar apgalvotajiem pierādījumiem par līgumiem, kurus “apsprieda un parakstīja mātesuzņēmums Apple” un kuri minēti pārsūdzētā sprieduma 301. punktā, tie esot iesniegti nevis administratīvajā procesā, bet pirmo reizi Vispārējā tiesā lietā T‑892/16, un tātad neesot pieņemami. Attiecībā uz pilnvarojumiem, saskaņā ar kuriem Apple Inc. vadītāji esot parakstījuši šos līgumus “attiecībā uz” ASI, trīs no tiem esot iesniegti tikai šajā lietā iesniegtā replikas raksta posmā. Pamatojoties uz šīm pilnvarām, lai gan nebija nekāda attaisnojuma tam, ka tās netika iesniegtas prasības pieteikuma stadijā, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi procesuālu pārkāpumu. Katrā ziņā šiem pierādījumiem neesot nozīmes ASI un AOE peļņas sadalē starp to galvenajiem birojiem un to attiecīgajām filiālēm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">143</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija replikas rakstā ir apstrīdējusi atbildētāju apgalvojumu, ka Vispārējā tiesa ir uzskatījusi, ka vienīgi Īrijas filiāļu veiktajām funkcijām ir nozīme TCA 97 25. panta piemērošanai, un tādēļ tā nav atsaukusies un tai nevajadzēja atsaukties uz Apple Inc. īstenotajām funkcijām, lai noraidītu Komisijas galvenokārt izvirzīto argumentāciju par priekšrocības esamību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">144</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija šajā ziņā apgalvo, ka pārsūdzētā sprieduma 240., 242., 247. un 248. punktā Vispārējā tiesa ir apstiprinājusi juridisko kritēriju, kuru tā bija izklāstījusi apstrīdētā lēmuma 265.–274. apsvērumā un kurš ir balstīts vienīgi uz to, ka, konstatējot priekšrocības esamību, ir ņemtas vērā veiktās darbības, izmantotie aktīvi un riski, ko uzņemas ASI un AOE galvenie biroji un filiāles. Lai gan Īrija, ASI, AOI un Luksemburgas Lielhercogiste nepiekrīt šajos punktos izklāstītajiem secinājumiem, tiem, tā kā tie nav apstrīdēti pretapelācijas sūdzībā, šobrīd esot res judicata spēks (spriedums, 2021. gada 4. marts, Komisija/Fútbol Club Barcelona, C‑362/19 P, EU:C:2021:169, 110. punkts). Visbeidzot Komisija norāda, ka pretēji tam, ko apgalvo Īrija, ASI, AOI un Luksemburgas Lielhercogiste, Vispārējā tiesa faktiski ir piemērojusi kritēriju, kas atšķiras no tā, kuru Vispārējā tiesa apstiprināja, balstoties uz salīdzinājumu starp ASI un AOE Īrijas filiāļu veiktajām funkcijām, no vienas puses, un Apple Inc. īstenotajām funkcijām, no otras puses.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">145</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Īrijas ieskatā Komisijas apgalvojumi par “Apple [Inc.] veiktajām” funkcijām ir nepieņemami, neiedarbīgi un katrā ziņā nepamatoti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">146</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, Īrija norāda, ka ar šiem apgalvojumiem tiek sagrozīts pārsūdzētais spriedums. Tā apgalvo, ka, pretēji Komisijas norādītajam, galvenokārt izvirzītās argumentācijas noraidīšana pārsūdzētajā spriedumā ir balstīta nevis uz apgalvotajām “Apple [Inc.] veiktajām funkcijām”, kurām nav nozīmes, novērtējot Īrijas filiāļu darbības, bet gan uz šo filiāļu faktiskajām darbībām un apstākli, ka Komisija nav sniegusi nevienu pierādījumu, ka minētās filiāles faktiski būtu īstenojušas galvenās funkcijas un pārvaldījušas ar Apple grupas IĪ saistītos riskus. Vispārējā tiesa, atbildot uz Komisijas apgalvojumiem, esot norādījusi, ka visi stratēģiskie lēmumi saistībā ar Apple grupas IĪ faktiski tika pieņemti Amerikas Savienotajās Valstīs un ka ASI un AOE direktori faktiski varēja pildīt un pildīja šo sabiedrību būtiskās funkcijas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">147</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, Īrijas skatījumā Vispārējai tiesai nevar pārmest procesuālu pārkāpumu vai pamatojuma nenorādīšanu. Vispārējā tiesa, kurai nebija pienākuma atbildēt uz visiem tai iesniegtajiem jautājumiem, esot izskatījusi Komisijas argumentus par Apple Inc. darbinieku lomu. Attiecībā uz pierādījumiem par līgumu parakstīšanu, kuru pieņemamību apstrīd Komisija, Īrija apgalvo, ka runa ir tikai par daļu no pierādījumiem, uz kuriem Vispārējā tiesa atsaucās, lai pamatotu pārsūdzētā sprieduma 302. punktā ietverto vērtējumu. Katrā ziņā – pretēji tam, ko apgalvo Komisija, – atcelšanas prasība var tikt pamatota ar informāciju, kas nav sniegta administratīvajā procesā, ja šī informācija attiecīgajā laikā bija pieejama un ja Komisijai tā būtu bijusi jāizskata (spriedumi, 2017. gada 20. septembris, Komisija/Frucona Košice, C‑300/16 P, EU:C:2017:706, 71. punkts, un 2019. gada 22. maijs, Real Madrid Club de Fútbol/Komisija, T‑791/16, EU:T:2019:346, 118. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">148</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, Īrija norāda, ka Komisijas apgalvojumi par LESD 107. panta pārkāpumu un kļūdainu piemērošanu, kā arī par valsts tiesību sagrozīšanu patiesībā ir vērsti uz to, lai apšaubītu Vispārējās tiesas faktu konstatējumus. It īpaši Komisija neesot izvirzījusi nevienu argumentu vai pierādījumu, lai pamatotu apgalvojumu, ka Vispārējā tiesa ir sagrozījusi Īrijas tiesības. Līdz ar to šī iemesla dēļ šis apgalvojums neesot pieņemams. Komisija neesot arī paskaidrojusi, kādu iemeslu dēļ pārsūdzētajā spriedumā ir pārkāpts LESD 107. panta 1. punkts – ir pārkāpta vai nav ievērota atsevišķas vienības pieeja vai nesaistītu pušu darījuma princips.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">149</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Katrā ziņā Komisijas argumentācija neesot iedarbīga. Īrija apgalvo, ka Vispārējās tiesas konstatētie fakti liecina, ka no ESAO atļautās pieejas piemērošanas, uz kuru atsaucas Komisija, izriet, ka peļņa, par kuru ASI un AOE faktiski samaksāja nodokli, atbilda nesaistītu pušu darījuma principam. Pat ja Vispārējā tiesa būtu pieļāvusi tiesību kļūdas un pārkāpusi LESD 107. pantu vai sagrozījusi valsts tiesības, quod non, šis apstāklis nevarētu mainīt šos faktu konstatējumus, kurus Komisija nevar apstrīdēt, nesagrozot pierādījumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">150</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ASI un AOI norāda, ka pirmā pamata otrā daļa jānoraida kā nepieņemama un katrā ziņā kā nepamatota un/vai neiedarbīga.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">151</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms tās apgalvo, ka Komisijas pieejas būtiskākais trūkums ir saistīts ar to, ka tās novērtējums par ASI un AOE darbībām Īrijā ir kļūdains. Vispārējā tiesa esot pārbaudījusi daudzus pierādījumus un pamatoti nospriedusi, ka, ņemot vērā Īrijas filiāļu veiktās funkcijas un darbības, šo sabiedrību nodokļu līmenis Īrijā atbilst valsts nodokļu tiesībām. Neviens no Komisijas norādītajiem argumentiem nedod pamatu atcelt pārsūdzēto spriedumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">152</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, Komisija kļūdaini apgalvojot, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi LESD 107. pantu un sagrozījusi valsts tiesības. Komisija sagrozot pārsūdzēto spriedumu un tās mērķis patiesībā esot apstrīdēt Vispārējās tiesas konstatētos faktus. Taču Komisija neesot norādījusi, kādus konkrētus pierādījumus Vispārējā tiesa ir sagrozījusi un kādā veidā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">153</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, Komisija kļūdaini apgalvojot, ka pārsūdzētajā spriedumā ir pieļauts procesuāls pārkāpums un nav sniegts pamatojums, jo Vispārējā tiesa neesot atbildējusi uz tās argumentiem par “Apple [Inc.] veiktajām funkcijām” un Apple Inc. darbiniekiem, kas rīkojas ASI un AOE labā un vārdā. Proti, Vispārējā tiesa esot izvērtējusi un noraidījusi šos argumentus ar pietiekamu pamatojumu, kas ļauj lietas dalībniekiem saprast tās nolēmuma pamatojumu un Tiesai veikt pārbaudi apelācijas stadijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">154</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, nevarot pamatoti apgalvot, ka Vispārējā tiesa ir balstījusies uz nepieņemamiem pierādījumiem. Pirmām kārtām, Komisija kļūdaini pārmetot Vispārējai tiesai, ka tā ir pamatojusies uz tādiem pierādījumiem par ASI un AOE darbībām ārpus Īrijas, kuri pirmo reizi tika norādīti prasības pieteikumā, kas iesniegts lietā T‑892/16. Katrā ziņā Vispārējai tiesai vajadzēja ņemt vērā visu atbilstošo informāciju, ko Komisija būtu varējusi iegūt administratīvā procesa laikā (spriedums, 2017. gada 20. septembris, Komisija/Frucona Košice, C‑300/16 P, EU:C:2017:706, 71. punkts). Otrām kārtām, Komisija arī kļūdaini apgalvojot, ka atsevišķas ASI un AOE piešķirtās pilnvaras nav pieņemamas. Šīs sabiedrības esot informējušas Komisiju par pilnvaru nozīmi administratīvā procesa laikā, tostarp iesniedzot tai valdes protokolus. ASI un AOI apgalvo, ka tām tātad bija tiesības iekļaut šos pierādījumus savā prasības pieteikumā un ka Vispārējā tiesa bija tiesīga tos atzīt un izskatīt, pat ja, lai pamatotu savu spriedumu, tā galu galā ir balstījusies uz Komisijas lietas materiālos izklāstītajiem faktiem un pierādījumiem. ASI un AOI arī norāda, ka Komisijas iebildums katrā ziņā nav iedarbīgs, jo pilnvaras, kas attiecas uz šo sabiedrību funkcijām ārpus Īrijas, nevar grozīt Vispārējās tiesas vērtējumu, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā par minēto sabiedrību darbību Īrijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">155</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Luksemburgas Lielhercogiste precizē, ka tā vēlas atbildēt tikai uz dažiem punktiem, kurus Komisija ir izvirzījusi apelācijas sūdzībā un kuri attiecas uz transversāliem jautājumiem, it īpaši uz galvenokārt izvirzīto argumentāciju par priekšrocības esamību un atbilstošajiem pierādījumu principiem un standartu, izvērtējot apstrīdētos nodokļu nolēmumus. Turpretī tā neaplūko Komisijas argumentāciju par funkciju sadalījumu starp dažādām Apple grupas vienībām. Šajā ziņā tā tikai norāda, ka runa ir vienīgi par faktu jautājumiem, par kuriem saskaņā ar pastāvīgo judikatūru nevar iesniegt apelācijas sūdzību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">156</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz lietas būtību Luksemburgas Lielhercogiste apgalvo, pirmkārt, ka Komisija nevar pamatoties uz nodokļu pamatprincipiem, it īpaši uz nesaistītu pušu darījuma principu un atsevišķas vienības pieeju, ko tā definē autonomi un abstrahējoties no valsts nodokļu tiesību normām. Vispārējā tiesa it īpaši esot pamatoti atgādinājusi, ka priekšrocību var konstatēt, tikai salīdzinot to ar tā saukto “parasto” aplikšanu ar nodokļiem (pārsūdzētā sprieduma 223. punkts), un ka tātad tikai attiecībā uz Īrijas nodokļu tiesībām Komisijai bija jāpārbauda, vai apstrīdētie nodokļu nolēmumi radīja priekšrocību (pārsūdzētā sprieduma 234. punkts). Otrkārt, Komisija pilnībā ignorējot pārsūdzētā sprieduma pirmo daļu, kurā nepārprotami konstatēts, ka šī iestāde ir kļūdaini piemērojusi Īrijas nodokļu tiesības, un noklusējot Vispārējās tiesas izšķirošos konstatējumus par šo tiesību, it īpaši TCA 97 25. panta, kas attiecas uz sabiedrību nerezidenšu aplikšanu ar nodokli Īrijā, interpretāciju. Treškārt, Luksemburgas Lielhercogiste apgalvo, ka, lai gan tas nav nepieciešams apstrīdētā lēmuma atcelšanai, tas, ka Vispārējā tiesa ir ņēmusi vērā Apple Inc. funkcijas, bija pareizi un atbilstoši, lai apstiprinātu, ka Īrijas filiāles “reāli” nav veikušas visas funkcijas saistībā ar Apple grupas IĪ.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">157</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot – EBTA Uzraudzības iestāde piekrīt Komisijas aizstāvētajai nostājai. Tā norāda, ka, lai ievērotu atsevišķas vienības pieeju un nesaistītu pušu darījuma principu, Īrijas nodokļu iestādei, piemērojot TCA 97 25. pantu, ASI un AOE Īrijas filiāļu veiktās funkcijas bija jāsalīdzina ar funkcijām, ko īsteno to galvenie biroji saistībā ar Apple grupas IĪ licencēm, kuras pieder šīm sabiedrībām. Vispārējā tiesa to esot apstiprinājusi pārsūdzētā sprieduma 248. punktā, norādot, ka, “lai piemērotu TCA 97 25. pantu, peļņas attiecināšanā uz sabiedrības nerezidentes Īrijas filiāli jāņem vērā aktīvu, funkciju un risku sadale starp filiāli un citām šīs sabiedrības daļām”. Vispārējā tiesa tomēr neesot piemērojusi šo kritēriju, pārsūdzētā sprieduma 251.–302. punktā noraidīdama Komisijas galvenokārt izvirzīto argumentāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">b)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">158</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Būtībā pirmā apelācijas pamata otrā daļa ir vērsta pret pārsūdzētā sprieduma 251.–311. punktu, kurā Vispārējā tiesa pārbaudīja Komisijas vērtējumus saistībā ar Apple grupā veiktajām darbībām, secīgi analizējot ASI Īrijas filiāles darbības (pārsūdzētā sprieduma 255.–284. punkts), AOE Īrijas filiāles darbības (pārsūdzētā sprieduma 285.–295. punkts) un ārpus šīm filiālēm veiktās darbības (minētā sprieduma 296.–309. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">159</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija šajā ziņā apgalvo – tā kā Apple Inc. ir no ASI un AOE nošķirta vienība, funkcijām, kuras tā veica saistībā ar IĪ kā Apple grupas mātesuzņēmums vai, pildot grupas iekšējās vienošanās, gan grupas kopumā, gan konkrēti ASI un AOE “interesēs” un “vārdā”, nav nekādas ietekmes uz tās peļņas sadali, kas izriet no to Apple grupas IĪ licenču izmantošanas, kuras pieder šīm abām sabiedrībām, lai iegādātos, ražotu, pārdotu un izplatītu šīs grupas preces ārpus Amerikas kontinenta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">160</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā kontekstā Komisija izvirza divus iebildumus. Pirmais iebildums ir par to, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi procesuālu pārkāpumu un sniegusi nepietiekamu un pretrunīgu pamatojumu. Otrais iebildums attiecas uz LESD 107. panta 1. punkta pārkāpumu, Īrijas tiesību sagrozīšanu un procesuālu pārkāpumu, ņemot vērā nepieņemamus pierādījumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">161</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatojoties uz argumentiem, kuri lielā mērā pārklājas, Īrija, ASI un AOI, kā arī Luksemburgas Lielhercogiste norāda, ka Komisijas izvirzītie iebildumi ir daļēji nepieņemami, neiedarbīgi un katrā ziņā nepamatoti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">162</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms jāizvērtē Komisijas izvirzītais otrais iebildums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro iebildumu, kas attiecas uz LESD 107. panta 1. punkta pārkāpumu, Īrijas tiesību sagrozīšanu un procesuālo pārkāpumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">163</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apgalvo, ka, balstoties uz Apple Inc. funkcijām, Vispārējā tiesa neesot ievērojusi atsevišķas vienības pieeju un nesaistītu pušu darījuma principu, kuri ir TCA 97 25. panta pamatā. Tā kā saskaņā ar judikatūru kļūda valsts tiesību interpretācijā vai piemērošanā ir uzskatāma par kļūdu LESD 107. panta 1. punkta interpretācijā un piemērošanā, Vispārējā tiesa neesot ievērojusi arī šo tiesību normu. Precīzāk – Vispārējā tiesa esot pareizi interpretējusi Īrijas tiesības, pārsūdzētā sprieduma 248. punktā apstiprinot, ka, “lai piemērotu TCA 97 25. pantu, peļņas attiecināšanā uz sabiedrības nerezidentes Īrijas filiāli ir jāņem vērā aktīvu, funkciju un risku sadale starp filiāli un citām šīs sabiedrības daļām”. Tomēr minētā sprieduma 255.–302. punktā tā esot piemērojusi atšķirīgu un kļūdainu “juridisko kritēriju”, salīdzinot ASI un AOE Īrijas filiāļu veiktās funkcijas ar Apple Inc. veiktajām funkcijām, nevis ar šo abu sabiedrību galveno biroju Īrijā veiktajām funkcijām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">164</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija norāda arī uz Vispārējās tiesas pieļautu procesuālu pārkāpumu, jo tā esot balstījusies uz nepieņemamiem pierādījumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">i)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pieņemamību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">165</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī iebilduma pieņemamība ir apstrīdēta divu iemeslu dēļ.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">166</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, Īrija, ASI un AOI, kā arī Luksemburgas Lielhercogiste norāda, ka šis iebildums nav pieņemams, ciktāl tā mērķis ir apstrīdēt Vispārējās tiesas izdarīto faktu un pierādījumu vērtējumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">167</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šiem argumentiem nevar piekrist.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">168</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apelācijas sūdzības gadījumā Tiesas kompetencē nav ne konstatēt faktus, ne – principā – izvērtēt pierādījumus, kurus Vispārējā tiesa izmantojusi šo faktu pamatojumam. Ja šie pierādījumi ir tiesiski iegūti un ir ievēroti vispārējie tiesību principi un procesuālās normas, kas piemērojamas attiecībā uz pierādīšanas pienākumu un pierādījumu iegūšanu, vienīgi Vispārējai tiesai ir jāvērtē, kāda nozīme piešķirama tai iesniegtajiem pierādījumiem. Tāpēc šis vērtējums, ja vien nav sagrozīti Vispārējā tiesā iesniegtie pierādījumi, nav tiesību jautājums, kas ir jāpārbauda Tiesai (spriedums, 2017. gada 11. maijs, Dyson/Komisija, C‑44/16 P, EU:C:2017:357, 30. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">169</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas pārbaudes pilnvaras attiecībā uz Vispārējās tiesas konstatētajiem faktiem tādēļ it īpaši ietver pārbaudi par to, vai šie no lietas materiāliem izrietošie konstatējumi nav nepareizi, vai nav sagrozīti pierādījumi, kā tie juridiski ir kvalificējami un vai ir ievērotas normas par pierādīšanas pienākumu un pierādījumu iegūšanu (spriedums, 2017. gada 11. maijs, Dyson/Komisija, C‑44/16 P, EU:C:2017:357, 31. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">170</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā Komisija apgalvo, ka, ņemot vērā Apple Inc. funkcijas, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, kas ietekmēja faktu analīzi, kuru tā veica pārsūdzētā sprieduma 251.–311. punktā, kā arī šīs analīzes iznākumu, kālab tika kļūdaini piemērotas valsts tiesības un pārkāpts LESD 107. panta 1. punkts. Ar otro iebildumu, kas izvirzīts pirmā pamata pirmās daļas atbalstam, Komisija būtībā vēlas apstrīdēt kritēriju, pamatojoties uz kuru Vispārējā tiesa ir veikusi šo analīzi, kurā neesot ņemts vērā atbilstošais atsauces satvars, un kritizē Vispārējās tiesas šajā ziņā veikto faktu kvalifikāciju. Tādējādi Komisijas argumentāciju nevar noraidīt kā nepieņemamu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">171</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, Īrija, kā arī ASI un AOI turklāt apgalvo, ka aplūkojamais iebildums nav pieņemams, ciktāl tā mērķis ir apstrīdēt Vispārējās tiesas vērtējumus par Īrijas tiesībām, neatsaucoties uz šo tiesību sagrozīšanu. Īrija it īpaši norāda, ka Komisija pamatojas uz nepareizu tās judikatūras interpretāciju, kas izriet no 2018. gada 28. jūnija sprieduma Andres (Heitkamp BauHolding maksātnespēja)/Komisija (C‑203/16 P, EU:C:2018:505), būtībā apgalvojot, ka katra kļūda valsts tiesību interpretācijā un piemērošanā ir uzskatāma par kļūdu LESD 107. panta 1. punkta interpretācijā un piemērošanā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">172</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Arī šī argumentācija nav pieņemama.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">173</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina, ka Tiesas kompetence, lemjot par apelācijas sūdzību, kas iesniegta par Vispārējās tiesas pieņemtu nolēmumu, ir noteikta LESD 256. panta 1. punkta otrajā daļā. Tajā norādīts, ka apelācijas sūdzību var iesniegt vienīgi par tiesību jautājumiem un “saskaņā ar Statūtos paredzētiem nosacījumiem un ierobežojumiem”. Eiropas Savienības Tiesas Statūtu 58. panta pirmajā daļā uzskaitīto pamatu, ko var izvirzīt šajā ziņā, sarakstā ir precizēts, ka apelācijas sūdzību var pamatot ar to, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi Savienības tiesības (spriedums, 2023. gada 5. decembris, Luksemburga u.c./Komisija, C‑451/21 P un C‑454/21 P, EU:C:2023:948, 76. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">174</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Principā ir skaidrs, ka, apelācijas tiesvedībā pārbaudot tādu vērtējumu, ko Vispārējā tiesa veikusi attiecībā uz valsts tiesībām un kas valsts atbalsta jomā ir faktu novērtējums, Tiesai ir kompetence tikai pārbaudīt, vai ir notikusi šo tiesību sagrozīšana. Tomēr Tiesai nevar liegt iespēju pārbaudīt, vai šādi vērtējumi paši par sevi nav Savienības tiesību pārkāpums (spriedums, 2023. gada 5. decembris, Luksemburga u.c./Komisija, C‑451/21 P un C‑454/21 P, EU:C:2023:948, 77. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">175</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jautājums par to, vai Vispārējā tiesa ir pienācīgi noteikusi atbilstošā atsauces satvara robežas un līdz ar to pareizi interpretējusi to veidojošās tiesību normas, ir tiesību jautājums, kas var būt Tiesas pārbaudes priekšmets apelācijas stadijā. Argumenti ar mērķi apstrīdēt atsauces satvara izvēli vai tā nozīmi selektīvās priekšrocības pastāvēšanas analīzes pirmajā posmā ir pieņemami, jo šī analīze izriet no valsts tiesību juridiskās kvalifikācijas, pamatojoties uz Savienības tiesību normu (spriedums, 2023. gada 5. decembris, Luksemburga u.c./Komisija, C‑451/21 P un C‑454/21 P, EU:C:2023:948, 78. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">176</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ja tiktu atzīts, ka Tiesa nevar izvērtēt, vai Vispārējā tiesa, nepieļaudama tiesību kļūdu, ir pārņēmusi atbilstošā atsauces satvara robežu noteikšanu, šī satvara interpretācija un piemērošana tādējādi, ka tas ir noteicošais kritērijs, lai izvērtētu selektīvas priekšrocības esamību, nozīmētu pieņemt iespēju, ka Vispārējā tiesa attiecīgā gadījumā ir pārkāpusi Savienības primāro tiesību normu, proti, LESD 107. panta 1. punktu, taču šo pārkāpumu nevar sodīt apelācijas tiesvedībā, un tas būtu pretrunā LESD 256. panta 1. punkta otrajai daļai (spriedums, 2023. gada 5. decembris, Luksemburga u.c./Komisija, C‑451/21 P un C‑454/21 P, EU:C:2023:948, 79. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">177</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā Komisija apgalvo, ka, lai gan Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 248. punktā ir pareizi identificējusi juridisko kritēriju, kas saskaņā ar Īrijas tiesībām ir piemērojams saistībā ar galvenokārt izvirzīto argumentāciju par priekšrocības esamību LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, tā tomēr ir piemērojusi atšķirīgu kritēriju, kurš ļautu apšaubīt atsauces sistēmas izvēli, atbilstoši kurai šī sprieduma 79. punktā minētajā pirmajā posmā ir jāanalizē selektīvas priekšrocības esamība. Ar savu argumentāciju Komisija it īpaši vēlas apstrīdēt Vispārējās tiesas veikto TCA 97 25. panta vērtējumu. Šim jautājumam ir izšķiroša nozīme analīzē, pamatojoties uz LESD 107. panta 1. punktu, jo tas ietekmē tā sauktās “parastās” aplikšanas ar nodokli definīciju Īrijas tiesībās, uz kuras pamata jāizvērtē priekšrocības esamība šīs tiesību normas izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">178</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ jāsecina, ka, aicinot Tiesu pārbaudīt, vai Vispārējā tiesa ir pareizi konstatējusi piemērojamo valsts tiesību attiecināmību uz sabiedrību nerezidenšu aplikšanu ar nodokli un to piemērošanu šajā lietā, Komisija vēlas apstrīdēt atsauces sistēmu, kuru Vispārējā tiesa uzskatīja par pareizu, lai noteiktu parasto aplikšanu ar nodokli, analizējot selektīvas priekšrocības esamību LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">179</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, Īrijas, ASI un AOI, kā arī Luksemburgas Lielhercogistes attiecīgi izvirzītie nepieņemamības pamati ir jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">ii)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par lietas būtību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par nepieņemamu pierādījumu ņemšanu vērā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">180</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija norāda, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini atsaukusies uz pārsūdzētā sprieduma 301. punktā minētajiem pierādījumiem, nospriežot, ka līgumus ar ražotājiem – trešām personām (Original Equipment Manufacturers [oriģinālo iekārtu ražotāji], turpmāk tekstā – “OEM”) –, kas bija atbildīgi par lielas daļas ASI pārdoto preču ražošanu, kā arī līgumus ar tādiem klientiem kā telekomunikāciju operatori apsprieda Apple grupas direktori un tos ar attiecīgo direktoru starpniecību tieši vai atbilstoši pilnvarojumam parakstīja Apple Inc. un ASI.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">181</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisijas skatījumā šos pierādījumus – kuri ietver, pirmkārt, vairākas apmaiņas ar e‑pasta vēstulēm starp Apple Inc. direktoriem saistībā ar līgumiem ar OEM un telekomunikāciju operatoriem un, otrkārt, četras pilnvaras, ko ASI izdeva Apple Inc. direktoriem saistībā ar līgumu parakstīšanu ar OEM un telekomunikāciju operatoriem, – Vispārējā tiesa nevarēja ņemt vērā, jo tie netika iesniegti administratīvā procesa laikā un attiecībā uz pilnvarām arī tāpēc, ka tās tika iesniegtas Vispārējā tiesā tikai replikas raksta posmā vai arī vispār netika iesniegtas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">182</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ASI un AOI neapstrīd, ka minētie pierādījumi nav iesniegti administratīvā procesa laikā. Tomēr tās apstiprina, ka Komisija zināja par Amerikas Savienotajās Valstīs reģistrēto ASI un AOE direktoru darbībām, kā arī par aplūkoto pilnvaru esamību un nozīmi un ka tad, ja Komisija būtu veikusi pienācīgu izmeklēšanu, tā būtu varējusi iegūt visus attiecīgos pierādījumus. ASI un AOI turklāt apgalvo, ka Komisijas iebildums nav iedarbīgs, jo attiecīgās pilnvaras nevar likt apšaubīt Vispārējās tiesas vērtējumu attiecībā uz šīs iestādes analīzi par ASI un AOE darbību Īrijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">183</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā no iedibinātas judikatūras izriet, ka Savienības tiesai lēmuma valsts atbalsta jomā tiesiskums jāvērtē, pamatojoties uz informāciju, kura bija Komisijas rīcībā šī lēmuma pieņemšanas brīdī un kuru tā, iesniedzot pieprasījumu, varēja iegūt administratīvā procesa gaitā (spriedums, 2022. gada 10. novembris, Komisija/Valencia Club de Fútbol, C‑211/20 P, EU:C:2022:862, 85. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">184</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisijai nevar pārmest, ka tā nav ņēmusi vērā iespējamos pierādījumus par faktiskajiem vai tiesiskajiem apstākļiem, ko tai varēja iesniegt administratīvās procedūras laikā, bet kas tai netika iesniegti, jo Komisijai nav pienākuma pēc savas ierosmes un balstoties uz prognozēm pārbaudīt, kādi pierādījumi tai varētu tikt iesniegti (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1998. gada 2. aprīlis, Komisija/Sytraval un Brink's France, C‑367/95 P, EU:C:1998:154, 60. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">185</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Aplūkojamajā gadījumā, runājot, pirmkārt, par apmaiņu ar e‑pasta vēstulēm starp Apple Inc. direktoriem saistībā ar līgumiem ar OEM un telekomunikāciju operatoriem, no Vispārējā tiesā iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka minētās apmaiņas gandrīz vienmēr ietvēra vienīgi informēšanu par Apple Inc. darbinieku veiktajām darbībām saskaņā ar izmaksu dalīšanas nolīgumu un ka tajās nav ietverta nekāda netieša vai tieša atsauce uz ASI. Tātad tie ir dokumenti, kuri neietilpa administratīvā procesa priekšmetā, jo attiecās uz tādas vienības darbībām, kas ir nošķirta no ASI, un uz grupas iekšienē pastāvošajām attiecībām, kuras neietilpa apstrīdēto nodokļu nolēmumu priekšmetā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">186</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc nevar apgalvot, ka, pat pieņemot, ka Komisija varēja nojaust par to esamību, tai būtu bijis pienākums lūgt iesniegt minētos pierādījumus administratīvajā procesā. Gluži pretēji – ASI un AOE bija jāiesniedz minētie pierādījumi Komisijai administratīvajā procesā, ja tās uzskatīja, ka ar tiem var pierādīt Apple grupas stratēģisko lēmumu, kurus Apple grupas direktori pieņēma Kupertino, centralizēto raksturu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">187</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, runājot par pilnvarām saistībā ar līgumu parakstīšanu ar OEM un telekomunikāciju operatoriem, netiek apstrīdēts, ka runa ir par pierādījumiem, uz kuriem Vispārējā tiesa pamatojās pārsūdzētā sprieduma 301. punktā. Tāpat nav strīda par to, ka pilns ASI un AOE direktoru izsniegto pilnvaru saraksts tika iesniegts tikai kā pielikums šo sabiedrību prasības pieteikumam pirmajā instancē un ka trīs no šīm pilnvarām par līgumiem ar OEM tika iesniegtas vienīgi replikas raksta posmā, bet ceturtā par līgumiem ar telekomunikāciju operatoriem nekad nav tikusi iesniegta. Tāpat netiek apstrīdēts, ka administratīvā procesa laikā iesniegtajos ASI un AOE valžu sanāksmju protokolos (turpmāk tekstā – “Komisijas izskatītie protokoli”) nebija minētas pilnvaras saistībā ar līgumu parakstīšanu ar OEM, bet vienīgi pilnvara saistībā ar līgumu parakstīšanu ar telekomunikāciju operatoriem, kura, kā norādīts, tomēr nekad nav iesniegta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">188</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Runājot par pierādījumiem, par kuriem Komisija tika informēta administratīvā procesa laikā, jānorāda, ka 2015. gada 7. septembra apsvērumos, kas iesniegti kā pielikums ASI un AOE prasības pieteikumam Vispārējā tiesā, Apple grupa norāda uz ASI un AOE valžu izdoto pilnvaru sistēmas esamību, it īpaši attiecībā uz sarunu vešanu un līgumu parakstīšanu ar OEM un telekomunikāciju operatoriem. Tomēr, kā secinājumu 50. punktā norādījis ģenerāladvokāts, šajos apsvērumos uz to ir ietverta tikai neskaidra un neprecīza atsauce.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">189</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos Komisijai nevar pārmest, ka tā nav saņēmusi attiecīgās pilnvaras administratīvā procesa laikā. It īpaši jāņem vērā, ka tā bija pieprasījusi un pārbaudījusi visus ASI un AOE valdes protokolus par attiecīgo laikposmu, kuros šīs pilnvaras ir minētas tikai lakoniski.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">190</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot jānorāda, ka, pretēji tam, ko apgalvo ASI un AOE, šis Komisijas iebildums nav neiedarbīgs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">191</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, pamatojoties uz pārsūdzētā sprieduma 301. punktā minētajiem pierādījumiem un it īpaši uz konkrētām pilnvarām, Vispārējā tiesa nākamajā punktā atzina, ka Komisija ir kļūdaini secinājusi, ka Apple grupas IĪ, kura licences piederēja ASI un AOE, pārvaldību noteikti uzņēmās šo sabiedrību Īrijas filiāles.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">192</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā it īpaši šo vērtējumu, minētā sprieduma 310. punktā tā nosprieda, ka Komisija nav pierādījusi, ka, lai noteiktu ASI un AOE ar nodokli apliekamo gada peļņu Īrijā, uz šīm filiālēm būtu bijusi jāattiecina peļņa, kas izriet no Apple grupas IĪ licenču izmantošanas, un minētā sprieduma 312. punktā galu galā apmierināja pamatus, kas vērsti pret Komisijas galvenokārt izvirzīto argumentāciju un attiecas uz to, ka Īrijas nodokļu iestādes nav piešķīrušas priekšrocību ASI un AOE.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">193</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ jāpieņem arguments, ka Vispārējā tiesa, pārsūdzētā sprieduma 301. punktā ietvertā vērtējuma pamatojumam ņemot vērā nepieņemamus pierādījumus, ir pieļāvusi procesuālu pārkāpumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par juridisko kritēriju, kas ir piemērojams saskaņā ar Īrijas tiesībām, lai noteiktu sabiedrības nerezidentes peļņu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">194</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan lietas dalībnieki ir vienisprātis, ka funkcionālajā analīzē, kas nepieciešama TCA 97 25. panta piemērošanai, tiek izslēgta sabiedrības nerezidentes, kuras Īrijā ar nodokli apliekamā peļņa ir jānovērtē, atsevišķas vienības – šajā gadījumā Apple Inc. – veikto funkciju atbilstība, tie tomēr aizstāv atšķirīgas nostājas par Īrijas tiesībās prasītās analīzes tvērumu un saturu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">195</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija uzskata, ka pārsūdzētā sprieduma 248. punktā Vispārējā tiesa ir pareizi noteikusi juridisko kritēriju, kas piemērojams saskaņā ar Īrijas tiesībām, lai noteiktu sabiedrības nerezidentes peļņu, kura apliekama ar nodokli Īrijā, un šajā kritērijā jāņem vērā “aktīvu, funkciju un risku sadalījums starp filiāli un citām šīs sabiedrības daļām”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">196</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savukārt Īrijas skatījumam atbilstošajai analīzei, lai piemērotu TCA 97 25. pantu, jāattiecas – kā Vispārējā tiesa apstiprinājusi pārsūdzētā sprieduma 227. punktā un kā apstiprināts vairākos citos minētā sprieduma punktos – uz “[sabiedrības nerezidentes Īrijas filiāļu] faktiskajām darbībām un uz to darbību tirgus vērtību”. Turpretī ASI un AOI apgalvo, ka pārsūdzētā sprieduma 182.–186. punktā Vispārējā tiesa precizēja, ka saskaņā ar Īrijas tiesībām IĪ radītā peļņa var tikt attiecināta uz sabiedrības nerezidentes Īrijas filiāli vienīgi tad, ja IĪ, kas rada peļņu, kontrolē filiāle.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">197</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Gan Īrija, gan ASI un AOI, kuras uzskata, ka galveno biroju veiktajām darbībām nav nekādas nozīmes, piemērojot TCA 97 25. pantu, būtībā apgalvo, ka pārsūdzētā sprieduma 248. punkts, uz kuru pamatojas Komisija, attiecas uz ESAO atļautās pieejas piemērošanu, nevis uz TCA 97 25. panta piemērošanu, un ka it īpaši no minētā sprieduma 242. punkta katrā ziņā izriet, ka minētā pieeja nepamatoja salīdzinošu analīzi, uz kuru balstās Komisija – analīzi, kura esot pretrunā Īrijas tiesībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">198</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā nav strīda par to, ka Vispārējā tiesa, it īpaši pārsūdzētā sprieduma 242. punktā, ir atzinusi, ka gan TCA 97 25. pantā, gan nesaistītu pušu darījuma principā un ESAO atļautajā pieejā, lai noteiktu sabiedrības nerezidentes Īrijā ar nodokli apliekamo peļņu, jāveic “funkcionāla” analīze, lai identificētu veiktās darbības, izmantotos aktīvus un riskus, ko šīs sabiedrības filiāle uzņemas Īrijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">199</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā Vispārējā tiesa, pirmkārt, pārsūdzētā sprieduma 240. punktā piekrita, ka, lai noteiktu, kādas funkcijas faktiski uzņēmās sabiedrības nerezidentes Īrijas filiāle, lai piemērotu TCA 97 25. pantu, bija jāņem vērā “aktīvu, funkciju un risku sadalījums starp filiāli un citām šīs sabiedrības daļām”. Otrkārt, pārsūdzētā sprieduma 242. punktā tā apstiprināja, ka analīzi, kuras mērķis ir noteikt aktīvus, funkcijas un riskus, kas jāattiecina uz sabiedrības pastāvīgo uzņēmumu saistībā ar tā faktiski veikto darbību, nevarēja “veikt abstraktā veidā, neņemot vērā darbības un funkcijas, kas veiktas sabiedrībā kopumā”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">200</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šāda interpretācija atbilst TCA 97 25. panta formulējumam, kurā, lai noteiktu sabiedrības nerezidentes Īrijā ar nodokli apliekamo peļņu, prasīts identificēt “komerciālos ienākumus, kas tieši vai netieši gūti ar filiāles starpniecību [..], un visus ienākumus, kas izriet no aktīviem vai tiesībām, kurus izmanto vai kuri pieder filiālei [..]”. It īpaši no pārsūdzētā sprieduma 248. punktā ietvertā apsvēruma izriet, ka šādai identificēšanai, kā ģenerāladvokāts būtībā norādījis secinājumu 57. punktā, ir jāsalīdzina darbības, ko saistībā ar šiem aktīviem veikušas dažādas šīs sabiedrības daļas, precizējot, ka šāds salīdzinājums ļauj pārbaudīt, vai aktīvu sadale sabiedrības nerezidentes ietvaros, ko nodokļu iestādes ir akceptējušas kā pamatu, lai noteiktu ar nodokli apliekamo peļņu Īrijā, atbilst faktiskajam funkciju, aktīvu un risku sadalījumam starp dažādām šīs sabiedrības daļām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">201</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Īrijas, kā arī ASI un AOI ieteiktā interpretācija, atbilstoši kurai, lai attiecinātu peļņu, kas gūta no IĪ tiesību pārvaldības saskaņā ar TCA 97 25. pantu, esot jāņem vērā tikai tā vienība, kas faktiski ir šo tiesību īpašniece, galu galā attiecībā uz sabiedrībām nerezidentēm nozīmē, ka peļņa, kas gūta no minēto tiesību izmantošanas, sistemātiski tiek attiecināta uz šo sabiedrību galvenajiem birojiem. Ciktāl pēdējie minētie pēc definīcijas atrodas ārpus Īrijas, šādi ienākumi principā netiek aplikti ar nodokļiem šajā dalībvalstī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">202</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā Vispārējā tiesa atzina, ka TCA 97 25. panta piemērošanas nolūkā bija jāņem vērā aktīvu, funkciju un risku sadalījums starp Īrijas filiālēm un citām ASI un AOE daļām, un neuzskatīja, ka tai saskaņā ar Īrijas tiesībām bija jāanalizē iespējamā Apple Inc. loma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">203</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No visiem šiem apsvērumiem izriet, ka sabiedrības nerezidentes peļņas noteikšanas kritērijs, kas Vispārējās tiesas skatījumā bija piemērojams saskaņā ar TCA 97 25. pantu, pieprasa ņemt vērā aktīvu, funkciju un risku sadali starp filiāli un citām šīs sabiedrības daļām, nepieprasot ņemt vērā atsevišķo vienību lomu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">204</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ jāpārbauda, vai, kā apgalvo Komisija, Vispārējā tiesa patiešām pamatojās uz funkcijām, kuras Apple Inc. veica saistībā ar Apple grupas IĪ, vai arī, kā apgalvo Īrija, ASI un AOI, šajā aspektā Komisijas argumentācija sagroza pārsūdzētā sprieduma pamatojumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par to, ka Vispārējā tiesa ir ņēmusi vērā “Apple Inc.” funkcijas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">205</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, Komisija apgalvo, ka pārsūdzētā sprieduma 259.–267. punktā un 288. punktā Vispārējā tiesa atsaucās uz Apple Inc. veiktajām funkcijām, pārbaudot apstrīdētā lēmuma 289.–295. apsvērumu, kurā uz Īrijas filiālēm tika attiecināta kvalitātes kontroles, pētniecības un attīstības infrastruktūras pārvaldības funkciju un uzņēmuma risku pārvaldības funkciju veikšana.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">206</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā no pārsūdzētā sprieduma 260.–264., 266. un 267. punkta izriet, ka Vispārējā tiesa, izvērtējot faktus, patiešām ņēma vērā funkcijas un riskus, kurus uzņēmās Apple Inc., norādot, ka Īrija, kā arī ASI un AOE bija vienisprātis, ka šīs funkcijas un riskus, kas saistīti ar visu Apple grupas IĪ, tā attīstību un pārvaldību, lielākoties uzņēmās Apple Inc. kā grupas mātesuzņēmums vai saskaņā ar izmaksu dalīšanas nolīgumu un centralizēja tos Kupertino.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">207</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini atsaukusies uz Apple Inc. funkcijām, izvērtējot funkcijas, kuras tā uzskatīja par ASI filiālei piemītošām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">208</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pārsūdzētā sprieduma 268.–284. punktā Vispārējā tiesa apstrīdētā lēmuma 296.–300. apsvērumā minētās darbības un funkcijas ir vērtējusi kā tādas, ko šī filiāle ir faktiski veikusi. Tā uzskatīja, ka šīs darbības un funkcijas – neatkarīgi no tā, vai tās tiek aplūkotas atsevišķi vai kopumā, – nepamato peļņas, kas izriet no Apple grupas IĪ licenču izmantošanas, attiecināšanu uz minēto filiāli. Vispārējās tiesas pārbaudītās darbības iekļāva kvalitātes kontroli, vairākas pētniecības un attīstības darbības un vietējā mārketinga izmaksu pārvaldību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">209</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, runājot par kvalitātes kontroli, jānorāda, kā apgalvo Komisija, ka tā apstrīdētajā lēmumā uzskatīja, ka šīs funkcijas ietilpa tajās, kas uzskaitītas izmaksu dalīšanas nolīgumā un tajā ir saistītas gan ar Apple Inc., gan ar ASI un AOE. Šādos apstākļos, pārsūdzētā sprieduma 269. punktā Vispārējai tiesai atsaucoties uz ASI un AOE apgalvojumu, saskaņā ar kuru “tūkstošiem personu visā pasaulē tiek nodarbinātas kvalitātes kontroles funkciju veikšanā, lai gan Īrijā šajā amatā bija nodarbināta tikai viena persona”, tā nenoliedzami atsaucas uz darbībām, ko veic no šīm divām pēdējām minētajām sabiedrībām atšķirīgas vienības, un it īpaši uz Apple Inc. darbībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">210</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Runājot par pārsūdzētā sprieduma 273. un 275. punktu, kuros apstiprināts, ka ASI filiāles darbinieku veiktajām pētniecības un attīstības funkcijām, kā arī reģionālo datu vākšanas un analīzes darbībām ir “papildinošs” raksturs, Vispārējā tiesa vēlreiz ir salīdzinājusi šīs funkcijas ar darbībām, kuras globālā līmenī veic no ASI nošķirtas vienības. Visbeidzot minētā sprieduma 277. punktā ir izdarītas skaidras atsauces uz Apple Inc. izstrādāto grupas politiku un stratēģijām, jo Vispārējā tiesa šajā punktā AppleCare garantijas un remonta pakalpojumus, par kuriem šī filiāle bija atbildīga EMEIA reģionā, kvalificēja kā “izpildes” pakalpojumu, ievērojot Amerikas Savienotajās Valstīs noteiktās pamatnostādnes un stratēģisko vadību. Tas pats attiecas uz minētā sprieduma 281. un 283. punktu, kuros ietverts Vispārējās tiesas visaptverošs vērtējums par minētās filiāles darbības “papildinošo” un “izpildes” raksturu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">211</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, Komisija uzskata, ka Vispārējā tiesa ir atsaukusies uz Apple Inc. darbībām, pārbaudot apstrīdētā lēmuma 301. apsvērumā identificētās funkcijas, kuras veica AOE Īrijas filiāle.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">212</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā jautājumā jānorāda, ka pārsūdzētā sprieduma 290. punktā Vispārējā tiesa, runājot par īpašajām procesu un ražošanas kompetencēm, kuras minētā filiāle attīstīja savā ražošanas darbībā, ir apstiprinājusi – pat ja uz šīm kompetencēm varētu attiekties noteiktu IĪ tiesību aizsardzība, “runa ir par jomu, kas ir ierobežota un raksturīga šīs [..] filiāles darbībām”, kas nepamato visu Apple grupas IĪ licenču attiecināšanu uz minēto filiāli. Šāda atsauce uz visām šīs grupas IĪ licencēm netieši, bet skaidri nozīmē, kā pamatoti apgalvo Komisija, ka Vispārējā tiesa minētajā punktā ir salīdzinājusi AOE Īrijas filiāles attīstītās kompetences ar visām pētniecības un attīstības funkcijām saistībā ar Apple grupas IĪ.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">213</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot ceturtām kārtām, Komisija apgalvo, ka pārsūdzētā sprieduma 298.–302. punktā Vispārējā tiesa ir ņēmusi vērā Apple Inc. veiktās funkcijas, pārbaudot darbības, kas veiktas ārpus ASI un AOE filiālēm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">214</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā no vairākām pārsūdzētā sprieduma rindkopām, it īpaši no tā 299. un 300. punkta izriet, ka Vispārējā tiesa ir atgādinājusi Apple Inc. funkcijas un tās grupas mātesuzņēmuma lomu, pirmkārt, vispārīgi konstatējot “centralizēto raksturu stratēģiskajiem lēmumiem Apple grupā, kurus ir pieņēmuši direktori Kupertino”, un, otrkārt, konkrēti attiecībā uz lēmumiem pētniecības un attīstības jomā, kas ir Apple grupas IĪ pamatā, atgādinot par apstākli, ka “lēmumus par attīstāmajiem produktiem [..] un pētniecības un attīstības stratēģiju [..] ir pieņēmuši un īstenojuši Kupertino reģistrētas grupas vadītāji”. Tāpat Vispārējā tiesa ir konstatējusi, ka “stratēģijas jaunu produktu laišanai tirdzniecībā un it īpaši izplatīšanas organizēšana Eiropas tirgos [..] tika noteiktas Apple grupas līmenī, ko tostarp noteica grupas vadība (Executive Team) grupas ģenerāldirektora vadībā Kupertino”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">215</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā norādījis ģenerāladvokāts secinājumu 67. punktā, no šiem konstatējumiem izriet, ka visos Komisijas apstrīdētajos pārsūdzētā spieduma punktos Vispārējā tiesa tieši vai netieši pamatojās uz funkcijām, kuras Apple Inc. veica saistībā ar Apple grupas IĪ saskaņā ar izmaksu dalīšanas nolīgumu vai ar tirdzniecības pakalpojumu nolīgumu, vai savā grupas mātesuzņēmuma lomā, salīdzinot ar šīm funkcijām tās, kuras saistībā ar IĪ licencēm veica Īrijas filiāles. Tādēļ pretēji Īrijas, kā arī ASI un AOI norādītajam, Komisijas argumenta par to, ka Vispārējā tiesa ir ņēmusi vērā Apple Inc. īstenotās funkcijas, pamatā nav nedz pārsūdzētā sprieduma kļūdaina interpretācija, nedz tā sagrozīšana.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par “Apple Inc.” veikto darbību un funkciju ņemšanas vērā ietekmi uz faktu juridisko kvalifikāciju</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">216</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Īrija, kā arī ASI un AOI būtībā apgalvo, ka Komisijas arguments par to, ka kļūdaini ņemtas vērā Apple Inc. darbības, katrā ziņā nav iedarbīgs, jo, pat pieņemot, ka Vispārējā tiesa ir ņēmusi vērā šīs darbības, secinājumi, kurus tā izdarīja faktu pārbaudes beigās, pamatojas uz Īrijas filiāļu un galveno biroju darbību analīzi un uz konstatējumu, ka minēto filiāļu veiktajām funkcijām ir “rutīnas” raksturs, ar ko Vispārējās tiesas skatījumā nepietika, lai pamatotu IĪ licenču un attiecīgās peļņas attiecināšanu uz filiālēm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">217</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā no pārsūdzētā sprieduma 310. punkta izriet, ka Vispārējās tiesas vērtējums, saskaņā ar kuru Komisija nav pierādījusi, ka no IĪ licenču izmantošanas gūtā peļņa bija jāattiecina uz Īrijas filiālēm, lai noteiktu ASI un AOE ar nodokli apliekamo ikgadējo peļņu Īrijā, pamatojas, pirmkārt, uz minēto filiāļu faktiski veiktās darbības vērtējumu un, otrkārt, uz “stratēģisk[iem] lēmum[iem], kas pieņemti un īstenoti ārpus šīm filiālēm”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">218</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pārsūdzētā sprieduma 298.–309. punktā Vispārējā tiesa konstatēja, pirmkārt, ka Apple grupā pastāv centralizēta lēmumu pieņemšanas sistēma, kuru vada Apple Inc., tostarp attiecībā uz grupas IĪ pārvaldību un attīstību, un, otrkārt, ka ASI un AOE galvenie biroji ar savu valžu starpniecību bija spējīgi pieņemt “sabiedrības galven[os] lēmum[us] [..], tād[us] kā gada pārskatu apstiprināšana”, izmantojot arī sistēmu pilnvaru deleģēšanai atsevišķiem valdes locekļiem. Tomēr tā nekonstatēja nedz šo galveno biroju dalību stratēģisko lēmumu, kurus pieņēma Apple Inc., pieņemšanā, nedz to faktisko iesaisti šādu lēmumu izpildē vai aktīvā IĪ licenču pārvaldībā. Vienīgo konstatējumu šajā ziņā – kas ietverts pārsūdzētā sprieduma 307. punktā un saskaņā ar ko ASI un AOE bija sniegušas informāciju, no kuras izrietēja, ka dažādās izmaksu dalīšanas nolīguma versijas ir parakstījuši to valdes locekļi un tas noticis Kupertino – Komisija ir apstrīdējusi pirmā apelācijas pamata trešajā daļā, kas tiks izvērtēta vēlāk.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">219</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, ņemot vērā, cik liela nozīme pārsūdzētā sprieduma sistēmā ir Apple Inc. darbību un funkciju pārbaudei saistībā ar Apple grupas IĪ, kā arī ciešo saikni starp šo pārbaudi un ASI un AOE filiāļu darbību Īrijā, nevar apgalvot, ka arguments par to, ka Vispārējā tiesa ir ņēmusi vērā minētās funkcijas un darbības, nebūtu iedarbīgs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">220</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visus šos apsvērumus, Komisija pamatoti apgalvo, ka, nospriežot, ka nav pietiekamu pierādījumu, kas ļauj peļņu, kura izriet no IĪ licenču izmantošanas, attiecināt uz ASI un AOE filiālēm, Vispārējā tiesa ir kļūdaini salīdzinājusi šo filiāļu veiktās funkcijas saistībā ar šīm licencēm ar tām, ko Apple Inc. veic saistībā ar Apple grupas IĪ, nevis ar tām, kuras faktiski veic galvenie biroji attiecībā uz minētajām licencēm. Tas īpaši skaidri izriet no starpposma secinājumiem, kurus Vispārējā tiesa izdarījusi vairākos faktu analīzes posmos, un it īpaši pārsūdzētā sprieduma 266. un 302. punktā, kurā Vispārējā tiesa apstiprināja, pirmkārt, ka Komisija nav mēģinājusi pierādīt, ka Īrijas filiāļu vadības iestādes faktiski īstenoja “visu ar Apple grupas IĪ saistīto funkciju un risku, kas uzskaitīti izmaksu dalīšanas nolīgum[ā]”, aktīvu ikdienas pārvaldību, un, otrkārt – tā kā stratēģiskie lēmumi saistībā ar preču, kas ir Apple grupas IĪ pamatā, izstrādi attiecībā uz visu grupu tika pieņemti Kupertino, Komisija ir kļūdaini uzskatījusi, ka minētā IĪ pārvaldību noteikti ir veikušas to Īrijas filiāles.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">221</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi no pārsūdzētā sprieduma izriet, ka Vispārējās tiesas vērtējums, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka ASI un AOE filiāles veica “nozīmīgus amatpersonu pienākumus” saistībā ar Apple grupas IĪ, lielā mērā ir balstīts uz Apple Inc. līmenī veikto funkciju pārbaudi, ko tā pati atzina par nebūtisku šajā lietā atbilstoši tās veiktajai Īrijas tiesību interpretācijai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">222</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ Komisijas arguments par Apple Inc. veikto funkciju kļūdainu ņemšanu vērā ir pamatots. No tā izriet, ka pirmā apelācijas pamata otrās daļas otrais iebildums arī ir jāapmierina.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo iebildumu, kas attiecas uz pārsūdzētā sprieduma nepietiekamu un pretrunīgu pamatojumu un procesuālu pārkāpumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">223</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā pirmā pamata otrās daļas otrā iebilduma apmierināšanu, šīs daļas pirmais iebildums, kas vērsts pret to pašu Vispārējās tiesas vērtējumu, nav jāizskata.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmā pamata trešo daļu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">a)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku argumenti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">224</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar pirmā apelācijas pamata trešo daļu Komisija būtībā apgalvo, ka pārsūdzētā sprieduma 301. un 303.–309. punktā Vispārējā tiesa nav ievērojusi atsevišķas vienības pieeju, nesaistītu pušu darījuma principu un līdz ar to LESD 107. panta 1. punktu un ir sagrozījusi valsts tiesības, nospriežot, ka ASI un AOE direktoru veiktās formālās darbības ir funkcijas, ko veic to galvenie biroji saistībā ar Apple grupas IĪ licencēm, kuras pieder šīm sabiedrībām. Tas, ka Vispārējā tiesa nav ņēmusi vērā Komisijas skaidrojumus apstrīdētajā lēmumā un tās rakstveida apsvērumos par to, kādēļ šie akti nav funkcijas, ko veic ASI un AOE galvenie biroji, atsevišķas vienības pieejas un nesaistītu uzņēmumu darījuma principa piemērošanai, esot procesuāls pārkāpums un pamatojuma nenorādīšana. Turklāt šādu pārkāpumu pierādot arī tas, ka Vispārējā tiesa, lai pamatotu savu vērtējumu, ir balstījusies uz nepieņemamiem pierādījumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">225</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, attiecībā uz procesuālo pārkāpumu un pamatojuma nenorādīšanu pārsūdzētajā spriedumā Komisija atgādina to paskaidrojumu saturu, kurus tā ir sniegusi gan apstrīdētā lēmuma 280.–294. apsvērumā, gan atbildē uz argumentiem, kurus Īrija, kā arī ASI un AOE attiecīgi bija izvirzījušas savos prasības pieteikumos pirmajā instancē. No tā tostarp izrietot, ka ASI un AOE galvenie biroji nevarot tikt uzskatīti par tādiem, kas faktiski īsteno funkcijas saistībā ar šīm abām sabiedrībām piederošajām IĪ licencēm. ASI un AOE valdes sanāksmju protokoli, kas vienīgie spēja pierādīt to galveno biroju pieņemtos lēmumus, neapliecinot, ka viņi pildīja šādas funkcijas. Vispārējā tiesa, tomēr pamatojoties uz šiem protokoliem un nosakot Komisijai pienākumu pierādīt, ka ASI un AOE galvenie lēmumi netika pieņemti šajās sanāksmēs, tai esot uzlikusi pierādīšanas prasību, ko nav iespējams izpildīt. Visbeidzot, pieņemot ASI un AOE argumentu, saskaņā ar kuru pilnvaru piešķiršana Apple Inc. vadītājiem parakstīt līgumus ar OEM un telekomunikāciju operatoriem ASI un AOE “interesēs” bija daļa no funkcijām, ko veica šo sabiedrību galvenie biroji, lai arī pierādījumi, kuri pamato šo argumentu, pirmo reizi tika iesniegti tiesvedības laikā un tātad nebija pieņemami, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi procesuālu pārkāpumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">226</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, Komisija norāda – uzskatot, ka ASI un AOE valdes locekļu veiktās formālās darbības ir funkcijas, ko šo sabiedrību galvenie biroji veic saistībā ar Apple grupas IĪ licencēm, Vispārējā tiesa nav ievērojusi atsevišķas vienības pieeju un nesaistītu pušu darījuma principu, un tas ir LESD 107. panta 1. punkta pārkāpums un valsts tiesību sagrozīšana.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">227</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apgalvo, pirmkārt, ka peļņas attiecināšana uz filiāli prasa veikt funkcionālu analīzi, proti, pārbaudīt īstenotās funkcijas, izmantotos aktīvus un riskus, ko šī filiāle uzņemas salīdzinājumā ar tās sabiedrības funkcijām, kurai tā pieder. Saskaņā ar ESAO atļauto pieeju runa esot par minētās filiāles un citu šīs sabiedrības daļu “nozīmīgu amatpersonu pienākumu” identificēšanu, atsaucoties uz “aktīvu lēmumu pieņemšanu un vadību, nevis vienkāršu iespēju apstiprināt vai noraidīt priekšlikumu”. Šajā gadījumā Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 301. un 303.–309. punktā ASI un AOE valdes locekļu veiktās formālās darbības kļūdaini esot pielīdzinājusi funkcijām, ko veic šo sabiedrību galvenie biroji. Proti, ja, raksturojot pienākumu veikšanu, pietiktu ar pilnvaru piešķiršanu vai vienošanās parakstīšanu, “nozīmīgu amatpersonu pienākumu” jēdzienam funkcionālās analīzes nolūkā nebūtu jēgas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">228</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, pārsūdzētā sprieduma 301., 306. un 307. punktā pielīdzinot pilnvaru piešķiršanu, nolīgumu parakstīšanu ar OEM un telekomunikāciju operatoriem saskaņā ar šīm pilnvarām, kā arī izmaksu dalīšanas nolīguma parakstīšanu ASI un AOE galveno biroju veiktajām funkcijām, Vispārējā tiesa neesot ievērojusi atsevišķas vienības pieeju un nesaistītu pušu darījuma principu, un tas esot uzskatāms par LESD 107. panta 1. punkta kļūdainu piemērošanu un valsts tiesību sagrozīšanu. Komisija arī uzskata, ka, pārsūdzētā sprieduma 308. punktā apmierinot Īrijas, kā arī ASI un AOE argumentu, saskaņā ar kuru vienkārša valdes locekļa fiziska klātbūtne ir darbība, ko veic galvenie biroji, nepārbaudot un neatspēkojot to argumentus šajā ziņā, Vispārējā tiesa pārsūdzētajā spriedumā esot pieļāvusi procesuālu pārkāpumu un pamatojuma nenorādīšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">229</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Īrija, pirmām kārtām, norāda, ka pirmā apelācijas pamata trešā daļa jānoraida kā neiedarbīga. Ar Komisijas argumentāciju nevarot apšaubīt Vispārējās tiesas galveno faktu konstatējumu, saskaņā ar kuru Īrijas filiāļu darbības nepamato Apple grupas IĪ licenču un no tām izrietošās peļņas attiecināšanu uz šīm filiālēm. Apstrīdētais lēmums, ciktāl tajā ir kļūdaini apgalvots, ka peļņa, kas izriet no šo licenču izmantošanas, jāattiecina uz šīm filiālēm, tātad katrā ziņā būtu jāatceļ.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">230</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, Īrija apgalvo, ka Komisijas izvirzītie argumenti katrā ziņā ir nepamatoti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">231</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, attiecībā uz valdes sanāksmju protokoliem Īrija norāda, ka apgalvotā procesuālā pārkāpuma un pamatojuma nenorādīšanas aizsegā Komisija patiesībā vēlas kritizēt faktu konstatējumus par šīm sanāksmēm un nozīmi, kādu Vispārējā tiesa ir piešķīrusi tajā iesniegtajiem pierādījumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">232</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tas pats attiecoties, otrkārt, uz ASI un AOE galveno biroju veiktajām funkcijām. Komisija pārmetot Vispārējai tiesai, ka tā ir uzskatījusi, ka šie galvenie biroji varēja veikt funkcijas saistībā ar IĪ licencēm, galvenokārt apšaubot faktu konstatējumus un nozīmi, ko Vispārējā tiesa piešķīra pierādījumiem. Komisija tomēr neesot identificējusi nevienu tiesību kļūdu, ko šajā ziņā būtu pieļāvusi Vispārējā tiesa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">233</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ASI un AOI apgalvo, ka pirmā pamata trešā daļa, ar kuru Komisija cenšoties no jauna analizēt faktus, nav pieņemama un katrā ziņā nav pamatota un iedarbīga.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">234</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, runājot par valdes protokoliem, ASI un AOI vispirms norāda, ka Komisija sagroza pierādījumus, apgalvojot, ka šie protokoli ir vienīgie administratīvā procesa laikā iesniegtie pierādījumi attiecībā uz ASI un AOE ārpus Īrijas pieņemtajiem lēmumiem, lai gan Vispārējā tiesa tostarp ir balstījusies uz citiem pierādījumiem, kas liecina, ka izmaksu sadales nolīgumus faktiski ir parakstījuši šo sabiedrību direktori, kuri atrodas Amerikas Savienotajās Valstīs, un ka tie, kā arī personas, kas rīkojas minēto sabiedrību vārdā, ir apsprieduši un noslēguši līgumus ar OEM un telekomunikāciju operatoriem. Turpinājumā ASI un AOI apgalvo, ka pārsūdzētā sprieduma 304. punktā ietvertā argumentācija katrā ziņā ir pietiekama, lai ļautu Komisijai saprast Vispārējās tiesas nolēmuma pamatojumu un Tiesai veikt pārbaudi. Visbeidzot ASI un AOI norāda, ka Vispārējā tiesa nav noteikusi Komisijai tādu pierādījumu standartu, kuru nav iespējams izpildīt, bet ir nospriedusi, ka tā nevarēja pārbaudīt vienīgi ASI un AOE valdes protokolus, lai arī šīs sabiedrības to bija informējušas, ka šie protokoli nav izsmeļošs pārskats par Amerikas Savienotajās Valstīs esošo direktoru darbībām un sniedza tai daudzus pierādījumus par šīm darbībām administratīvā procesa laikā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">235</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, ASI un AOI apgalvo, ka sarunas par līgumiem ar OEM un telekomunikāciju operatoriem un to parakstīšana, ko veica direktori, kuri atrodas Amerikas Savienotajās Valstīs, vai, izmantojot pilnvaras, Apple grupas darbinieki, bija “nozīmīgi amatpersonu pienākumi”, ko ASI un AOE veica ārpus Īrijas. Turklāt – pretēji tam, ko apgalvo Komisija, – Vispārējā tiesa esot balstījusies uz izmaksu dalīšanas nolīgumu parakstīšanu vai pilnvarojuma piešķiršanu, nevis lai pierādītu, ka ASI un AOE galvenie biroji veica “nozīmīgus amatpersonu pienākumus”, bet gan lai pārsūdzētā sprieduma 303.–309. punktā nospriestu, ka Komisija ir kļūdaini uzskatījusi, ka ASI un AOE vadības struktūras, it īpaši to valdes, “nav spējīgas veikt [šo sabiedrību] pamatfunkcijas”. Tādējādi pārsūdzētajā spriedumā neesot pieļauta ne pretruna, ne priekšrocības jēdziena LESD 107. panta 1. punkta izpratnē pārkāpums, ne arī valsts tiesību sagrozīšana.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">236</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, Komisijas iebildums par to, ka Vispārējā tiesa nav ievērojusi atsevišķas vienības pieeju un nesaistītu pušu darījuma principu, tādējādi pārkāpjot LESD 107. panta 1. punktu un sagrozot valsts tiesības, izrietot no kļūdaina pieņēmuma, saskaņā ar kuru sarunas par attiecīgajiem līgumiem un to parakstīšana bija funkcijas, ko veic nevis personas, kuras rīkojas ASI vārdā un labā, bet gan Apple Inc.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">237</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Luksemburgas Lielhercogiste atbalsta Īrijas, ASI un AOI argumentāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">238</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot – EBTA Uzraudzības iestāde piekrīt Komisijas izvirzītajiem argumentiem. Tādi oficiāli akti kā pilnvarojuma izveide vai nolīguma parakstīšana neesot funkcijas, ko ASI un AOE galvenie biroji faktiski veic saistībā ar Apple grupas IĪ licencēm. Ar šiem aktiem ASI un AOE direktori vienīgi formalizējot Apple Inc. faktiski īstenotās funkcijas, piemēram, komerclīgumu apspriešanu un parakstīšanu ar tādiem klientiem kā telekomunikāciju operatori vai OEM. Līdz ar to, lai gan Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 242. punktā ir noteikusi atbilstošo kritēriju, lai konstatētu priekšrocības esamību, tā tomēr esot piemērojusi kļūdainu kritēriju, lai noraidītu Komisijas galvenokārt izvirzīto argumentāciju, kas izklāstīta pārsūdzētā sprieduma 303.–309. punktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">b)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">239</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmā apelācijas pamata trešajā daļā, kas vērsta pret pārsūdzētā sprieduma 301. un 303.–309. punktu, Komisija konkrētāk apstrīd Vispārējās tiesas vērtējumus saistībā ar ASI un AOE galveno biroju veikto darbību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">240</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, Komisija norāda, ka Vispārējā tiesa nav atbildējusi uz tajā izvirzīto argumentu, saskaņā ar kuru Komisijas pārbaudītie protokoli bija vienīgie pierādījumi, kurus Īrija un Apple Inc. iesniedza administratīvā procesa laikā, lai pierādītu galveno biroju veikto funkciju esamību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">241</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā pārsūdzētā sprieduma 305. punktā Vispārējā tiesa, īstenojot savu kompetenci pierādījumu vērtēšanas jomā, ir atzinusi, ka, neraugoties uz Komisijas pārbaudīto izvilkumu no protokoliem kopsavilkuma raksturu, tie bija pietiekami, lai “saprastu, kā sabiedrības galvenie lēmumi [..] tika pieņemti un ierakstīti [šajos] [..] protokolos”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">242</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taču šis vērtējums – kas ļauj Komisijai saprast iemeslus, kāpēc Vispārējā tiesa uzskatīja minētos protokolus par būtiskiem, pat ja tas bija vienīgais pierādījums, kas tika iesniegts administratīvā procesa laikā saistībā ar galveno biroju funkcijām, – nevar tikt apstrīdēts Tiesā, izņemot sagrozīšanas gadījumu, uz kuru Komisija neatsaucas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">243</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, Komisija uzskata, ka pārsūdzētā sprieduma 304. punktā Vispārējā tiesa uzlika tai pierādīšanas pienākumu, kuru nav iespējams izpildīt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">244</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētajā 304. punktā Vispārējā tiesa norādīja: “tas, ka [Komisijas pārbaudītajos] protokolos nav detalizētas informācijas par lēmumiem, kas attiecas uz Apple grupas IĪ licenču pārvaldību, izmaksu dalīšanas nolēmumiem un svarīgiem komerclēmumiem, neizslēdz pašu šo lēmumu esamību”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">245</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā ģenerāladvokāts būtībā norādījis secinājumu 85. punktā, pārsūdzētā sprieduma 304. punktā izklāstītā argumentācija, ja tā būtu jāapstiprina, izslēgtu iespēju, ka Komisija var balstīties uz apstākli, ka sabiedrības valdes protokolos nav minētas noteiktas lēmumu kategorijas, lai pamatotu tās analīzi, kurā secināta šādu lēmumu neesamība. Šāda argumentācija faktiski uzliek Komisijai pārmērīgu pierādīšanas pienākumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">246</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, Komisija apstrīd pārsūdzētā sprieduma 306. punktu, kurā Vispārējā tiesa it īpaši apgalvoja, ka “[no tās pārbaudītajiem protokoliem] izriet, ka individuāliem administratoriem [valdes locekļiem] tika deleģētas ļoti plašas vadības pilnvaras”. Tā apgalvo, ka, lai gan patiešām attiecīgajos protokolos dažreiz ir minēts, ka valde ir piešķīrusi pilnvaras, tomēr tikai viena no šīm pilnvarām attiecās uz līgumu noslēgšanu ar OEM un telekomunikāciju operatoriem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">247</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, ciktāl, izvirzot šo argumentu, Komisija vēlas apšaubīt iepriekšējā punktā minētās pilnvaras ierakstīšanas protokolā pierādījuma spēka vērtējumu, šis vērtējums principā ir vienīgi Vispārējās tiesas kompetencē (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2000. gada 15. jūnijs, Dorsch Consult/Padome un Komisija, C‑237/98 P, EU:C:2000:321, 50. punkts, kā arī 2005. gada 12. jūlijs, Komisija/CEVA un Pfizer, C‑198/03 P, EU:C:2005:445, 50. punkts), precizējot, kā ģenerāladvokāts norādījis secinājumu 87. punktā, ka neviena Savienības tiesību norma vai princips neliedz Vispārējai tiesai pamatoties tikai uz vienu pierādījumu, lai konstatētu atbilstošos faktus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">248</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ceturtām kārtām, Komisija apstrīd īpaši pārsūdzētā sprieduma 301., 306. un 307. punktā ietverto Vispārējās tiesas secinājumu, ka tādas darbības kā pilnvaras izsniegšana, lai šajā gadījumā apspriestu, parakstītu vai grozītu nolīgumus, ir uzskatāmas par funkcijām, kuras ASI un AOE galvenie biroji faktiski veica saistībā ar IĪ licencēm. Komisija īpaši atzīst, ka sarunu vešana par tādu komerclīgumu noslēgšanu kā līgumi ar OEM un telekomunikāciju operatoriem var būt uzskatāma par “nozīmīgiem amatpersonu pienākumiem” saskaņā ar TCA 97 25. pantu veicamās funkciju un faktu analīzes nolūkiem. Tomēr attiecīgajā gadījumā šīs funkcijas esot veikuši nevis ASI un AOE galvenie biroji, bet gan Apple Inc. darbinieki visas Apple grupas labā vai šo abu sabiedrību interesēs. Pārsūdzētā sprieduma 301., 306. un 307. punktā turklāt neesot norādīts pamatojums, kā arī sniegts pretrunīgs pamatojums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">249</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šāda Komisijas argumentācija izriet no kļūdainas pārsūdzētā sprieduma interpretācijas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">250</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, Vispārējai tiesai konstatējot ASI un AOE direktoru piedalīšanos – tieši vai, izmantojot pilnvaru, – sarunu vešanā ar OEM un telekomunikāciju operatoriem vai arī komerclīgumu vai grupas iekšējo vienošanos noslēgšanā, tās nolūks bija nevis apgalvot, ka abu šo sabiedrību galvenie biroji ir veikuši “nozīmīgus amatpersonu pienākumus” saistībā ar IĪ licencēm, bet drīzāk it īpaši pārsūdzētā sprieduma 302. un 309. punktā nospriest, ka apstrīdētajā lēmumā ir kļūdaini secināts, ka Apple grupas IĪ pārvaldību noteikti ir veikušas minēto sabiedrību Īrijas filiāles, jo to galvenie biroji nebija spējīgi pieņemt lēmumus saistībā ar šo licenču pārvaldību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">251</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos, lai gan, kā norādīts šī sprieduma 193. un 222. punktā, šī Vispārējās tiesas argumentācija ir balstīta uz nepieņemamiem pierādījumiem un Apple Inc. veikto funkciju kļūdainu ņemšanu vērā, Komisijas argumentācija, kas apkopota šī sprieduma 248. punktā, nevar tikt pieņemta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">252</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No visiem šiem apsvērumiem izriet, ka šī sprieduma 245. punktā izklāstītā iemesla dēļ pirmā pamata trešā daļa ir daļēji pamatota.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Secinājumi par pirmo apelācijas sūdzības pamatu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">253</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, pirmais apelācijas sūdzības pamats ir jāapmierina.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">254</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No šī pamata pārbaudes izriet, pirmām kārtām, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, it īpaši pārsūdzētā sprieduma 183.–187., 228., 242. un 243. punktā secinot, ka Komisija savā veiktajā darbību, izmantoto aktīvu un risku, ko uzņēmušās ASI un AOE Īrijas filiāles, pārbaudē bija izmantojusi pieeju “pēc izslēgšanas metodes”, lai piemērotu TCA 97 25. pantu un līdz ar to noteiktu šo sabiedrību nerezidenšu ar nodokli apliekamos ienākumus Īrijā. Tādējādi tā pārsūdzētā sprieduma 249. punktā ir kļūdaini secinājusi, ka Komisijas galvenokārt izvirzītā argumentācija ir balstīta uz kļūdainu parastās aplikšanas ar nodokli atbilstoši Īrijas nodokļu tiesībām, kas piemērojamas šajā lietā, vērtējumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">255</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējā tiesa ir pieļāvusi arī procesuālu pārkāpumu, pārsūdzētā sprieduma 301. punktā ietvertā vērtējuma pamatojumam ņemot vērā nepieņemamus pierādījumus (skat. šī sprieduma 193. punktu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">256</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, Komisijas vērtējuma par darbībām Apple grupas iekšienē pārbaudē izceļot funkcijas un riskus, kurus Apple Inc. uzņēmās saistībā ar IĪ, tā vietā, lai koncentrētos vienīgi uz darbībām, kuras attiecīgi Īrijas filiāles un ASI un AOE galvenie biroji veica saistībā ar IĪ licenču pārvaldību un izmantošanu, Vispārējā tiesa ir veikusi pārbaudīto faktu kvalifikāciju, izmantojot juridisku kritēriju, kas atšķiras no tā, kuru pati Vispārējā tiesa ir uzskatījusi par piemērojamu saskaņā ar TCA 97 25. pantu. Šis atsauces satvars liek ņemt vērā aktīvu, funkciju un risku sadalījumu starp filiāli un citām sabiedrības nerezidentes daļām un, piemērojot saskaņā ar Īrijas tiesībām piemērojamos nodokļu principus, izslēdz tādu atsevišķu vienību kā sabiedrības nerezidentes mātesuzņēmums lomas ņemšanu vērā (skat. šī sprieduma 222. punktu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">257</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, Vispārējā tiesa uzliek Komisijai pārmērīgu pierādīšanas pienākumu, pārsūdzētā sprieduma 304. punktā norādot – tas, ka Komisijas pārbaudītajos protokolos nav detalizētas informācijas par lēmumiem, kas attiecas uz Apple grupas IĪ licenču pārvaldību, izmaksu dalīšanas nolēmumiem un svarīgiem komerclēmumiem, neizslēdz pašu šo lēmumu esamību (skat. šī sprieduma 245. punktu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">258</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos Vispārējā tiesa, pirmkārt, ir kļūdaini nospriedusi, ka Komisijas galvenokārt izvirzītā argumentācija ir balstīta uz kļūdainu vērtējumu par parasto aplikšanu ar nodokli saskaņā ar Īrijas nodokļu tiesībām, kas piemērojamas šajā lietā, un, otrkārt, ir apmierinājusi Īrijas, kā arī ASI un AOE iebildumus par Komisijas faktu vērtējumiem par ASI un AOE Īrijas filiāļu darbībām un darbībām ārpus minētajām filiālēm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">259</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā pirmā pamata pārbaudē konstatētās kļūdas, pārsūdzētais spriedums ir jāatceļ, ciktāl ar to ir apmierināti iebildumi par galvenokārt izvirzīto argumentāciju par selektīvas priekšrocības esamību, kurus Īrija izvirzīja pirmajā līdz trešajā pamatā lietā T‑778/16 un ASI un AOE – pirmajā līdz piektajā pamatā lietā T‑892/16, atcelts apstrīdētais lēmums un lemts par tiesāšanās izdevumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">VI.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par prasībām Vispārējā tiesā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">260</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 61. panta pirmo daļu, ja Tiesa atceļ Vispārējās tiesas nolēmumu, tā var pati taisīt galīgo spriedumu attiecīgajā lietā, ja to ļauj tiesvedības stadija, vai nodot lietu atpakaļ sprieduma taisīšanai Vispārējā tiesā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">261</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No prasības pieteikumiem pirmajā instancē izriet, ka attiecīgi Īrijas un ASI un AOE izvirzīto pamatu mērķis, pirmkārt, ir apstrīdēt Komisijas galvenokārt izvirzīto argumentāciju, norādot uz kļūdām saistībā ar vērtējumu par selektīvas priekšrocības esamību (pirmais līdz trešais pamats lietā T‑778/16 un pirmais līdz sestais pamats lietā T‑892/16) un vērtējumu par valsts intervences jēdzienu (otrā pamata trešā daļa lietā T‑778/16).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">262</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, Īrija, kā arī ASI un AOE apgalvo, ka Komisijas pārbaude administratīvajā procesā tika veikta, pārkāpjot būtiskus procedūras noteikumus, tostarp tiesības tikt uzklausītam (sestais pamats lietā T‑778/16 un septītais un divpadsmitais pamats lietā T‑892/16).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">263</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, Īrija, kā arī ASI un AOE apstrīd pieprasīto atgūšanu, kas apstrīdētajā lēmumā esot noteikta, tostarp pārkāpjot tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus (septītais pamats lietā T‑778/16 un vienpadsmitais pamats lietā T‑892/16).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">264</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ceturtkārt, Īrija, kā arī ASI un AOE pārmet Komisijai iejaukšanos dalībvalstu kompetencē, tostarp atsaucoties uz nodokļu autonomijas principu (astotais pamats lietā T‑778/16 un četrpadsmitais pamats lietā T‑892/16).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">265</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot piektkārt, Īrija, kā arī ASI un AOE norāda, ka apstrīdētais lēmums nav pietiekami pamatots (devītais pamats lietā T‑778/16 un trīspadsmitais pamats lietā T‑892/16).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">266</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā Tiesas rīcībā ir vajadzīgā informācija, lai pieņemtu galīgo nolēmumu par visiem šiem pamatiem. Tie faktiski tika apspriesti uz sacīkstes principu balstītā procesā Vispārējā tiesā, un to izvērtēšanai nav nepieciešams veikt nekādus papildu procesa organizatoriskos pasākumus vai lietas izmeklēšanu, ņemot vērā jautājumus, kas jāatrisina, lai izbeigtu strīdu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">267</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi Tiesa uzskata, ka tiesvedības stadija ļauj šīs lietas izspriest un ka tās ir jāizspriež ar galīgu spriedumu to prasījumu robežās (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2021. gada 4. marts, Komisija/Fútbol Club Barcelona, C‑362/19 P, EU:C:2021:169, 108. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2024. gada 5. marts, Kočner/Europol, C‑755/21 P, EU:C:2024:202, 112. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pamatiem saistībā ar vērtējumu par selektīvas priekšrocības esamību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">268</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apstrīdot Komisijas galvenokārt izvirzīto argumentāciju, pirmām kārtām, Īrija tai pārmeta priekšrocības jēdziena un selektivitātes jēdziena izvērtēšanu kopā (daļēji otrais pamats lietā T‑778/16).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">269</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, gan Īrija, gan ASI un AOE pārmeta Komisijai, ka tā ir kļūdaini noteikusi atsauces satvaru, tostarp pamatojoties uz kļūdainu parastās aplikšanas ar nodokli saskaņā ar Īrijas tiesībām novērtējumu (daļēji pirmais un otrais pamats lietā T‑778/16 un pirmais pamats lietā T‑892/16), kļūdainu nesaistītu pušu darījuma principa piemērošanu (daļēji pirmais un trešais pamats lietā T‑778/16 un daļēji pirmais un otrais pamats lietā T‑892/16) un neatbilstošu ESAO atļautās pieejas piemērošanu (daļēji otrais pamats lietā T‑778/16 un piektais pamats lietā T‑892/16).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">270</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, Īrija, kā arī ASI un AOE apstrīdēja Komisijas faktu vērtējumus saistībā ar darbībām Apple grupas iekšienē (pirmais pamats lietā T‑778/16, kā arī trešais un ceturtais pamats lietā T‑892/16).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">271</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ceturtām kārtām, tās kritizēja vērtējumus par apstrīdēto nodokļu nolēmumu selektivitāti (daļēji otrais pamats lietā T‑778/16 un sestais pamats lietā T‑892/16).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par priekšrocības un selektivitātes kritēriju kopīgu pārbaudi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">272</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Īrija būtībā apgalvo, ka Komisija ir ignorējusi judikatūrā iedibinātus principus, sajaucot priekšrocības kritēriju ar selektivitātes kritēriju, un pārmet, ka tā katru šo jēdzienu nav izvērtējusi atsevišķi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">273</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 134.–138. punktā izklāstīto iemeslu dēļ ir noraidījusi Īrijas iebildumu, kura mērķis ir kritizēt priekšrocības un selektivitātes kritēriju kopīgu pārbaudi, un Īrija pretapelācijas sūdzībā nav apstrīdējusi šīs minētā sprieduma daļas pamatotību, Tiesas pasludinātā minētā sprieduma atcelšana neliek to apšaubīt daļā, kurā Vispārējā tiesa ir noraidījusi šo iebildumu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2021. gada 4. marts, Komisija/Fútbol Club Barcelona, C‑362/19 P, EU:C:2021:169, 109. punkts, un 2021. gada 23. novembris, Padome/Hamas, C‑833/19 P, EU:C:2021:950, 81. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">274</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas Reglamenta 178. panta 1. punktā noteikts, ka atšķirībā no tā, kas paredzēts šī reglamenta 169. panta 1. punktā attiecībā uz apelācijas sūdzības prasījumiem, pretapelācijas sūdzībā lūdz pilnībā vai daļēji atcelt Vispārējās tiesas nolēmumu, neierobežojot šo prasījumu tvērumu ar Vispārējās tiesas nolēmumu, kāds ietverts šī nolēmuma rezolutīvajā daļā. No tā izriet, ka šajā lietā Īrija būtu varējusi iesniegt pretapelācijas sūdzību, apšaubot to, ka Vispārējā tiesa ir noraidījusi pirmajā instancē norādīto argumentāciju. Šādas pretapelācijas sūdzības neesamības gadījumā pārsūdzētajam spriedumam ir res judicata spēks, ciktāl Vispārējā tiesa ir noraidījusi šo argumentāciju (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2021. gada 4. marts, Komisija/Fútbol Club Barcelona, C‑362/19 P, EU:C:2021:169, 110. punkts, un 2021. gada 23. novembris, Padome/Hamas, C‑833/19 P, EU:C:2021:950, 82. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">275</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot to vērā, Īrijas izvirzītais iebildums ar nolūku kritizēt priekšrocības un selektivitātes kritēriju kopīgu pārbaudi daļēji pārklājas ar iebildumiem, kas konkrētāk vērsti pret šī sprieduma 294.–311. punktā izskatītajiem vērtējumiem par apstrīdēto nodokļu nolēmumu selektīvo raksturu. Līdz ar to šie dažādie iebildumi tiks aplūkoti kopā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par atsauces satvara noteikšanu un Komisijas vērtējumu saistībā ar parasto peļņas aplikšanu ar nodokli atbilstoši Īrijas nodokļu tiesībām</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">276</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, attiecībā uz atsauces satvara noteikšanu to pašu iemeslu dēļ, kas izklāstīti šī sprieduma 273. un 274. punktā, jākonstatē, ka pārsūdzētajam spriedumam, ciktāl ar to tā 144.–162. punktā izklāstīto iemeslu dēļ ir noraidīti Īrijas un ASI un AOE izvirzītie iebildumi par atsauces satvaru, kāds definēts apstrīdētajā lēmumā, pretapelācijas sūdzības neesamības gadījumā ir res judicata spēks. No tā izriet, ka Tiesai par šiem iebildumiem nav jālemj.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">277</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, attiecībā uz vērtējumiem par parasto peļņas aplikšanu ar nodokli saskaņā ar Īrijas nodokļu tiesībām vispirms no šī sprieduma 120.–130. punktā formulētajiem apsvērumiem izriet, ka nav pierādīts, ka Komisija būtu attiecinājusi peļņu “pēc izslēgšanas metodes”, kas neatbilstu TCA 97 25. pantam, uzskatot, ka Apple grupas IĪ licences bija jāattiecina uz ASI un AOE Īrijas filiālēm, ciktāl šo sabiedrību galvenajiem birojiem nebija ne darbinieku, ne fiziskas klātbūtnes, kas nepieciešama, lai nodrošinātu šo licenču pārvaldību. Tādējādi nevar pamatoti apgalvot, ka Komisija nav centusies pierādīt, ka ASI un AOE Īrijas filiāles būtu faktiski kontrolējušas darbības saistībā ar Apple grupas IĪ licencēm – tas pamato to, ka Īrijas nodokļu iestādēm Apple grupas IĪ licences, kas piederēja ASI un AOE, vajadzēja attiecināt uz šīm filiālēm un ka atbilstoši TCA 97 25. pantam ASI un AOE komercienākumu kopums attiecīgi bijis jāuzskata par tādu, kas izriet no šo filiāļu darbības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">278</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpinājumā Īrija, kā arī ASI un AOE saistībā ar pirmo pamatu lietā T‑778/16 un pirmo un otro pamatu lietā T‑892/16 apgalvoja, ka Komisija, ņemot vērā to, ka Īrijas nodokļu iestādes ir piemērojušas TCA 97 25. pantu, izmantojot nesaistītu pušu darījuma principu, nevarēja pārbaudīt, vai uz filiālēm attiecināmais peļņas līmenis par to komercdarbību Īrijā, kas akceptēts apstrīdētajos nodokļu nolēmumos, atbilst tam peļņas līmenim, kas būtu iegūts, īstenojot komercdarbību tirgus apstākļos. To pašu iemeslu dēļ, kas izklāstīti šī sprieduma 273. un 274. punktā, pārsūdzētajam spriedumam, ciktāl tajā šie argumenti ir noraidīti 192.–225. punktā izklāstīto iemeslu dēļ, pretapelācijas sūdzības neesamības gadījumā ir res judicata spēks. Tāpēc par tiem nav jālemj.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">279</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 233.–239. punktā norādīto iemeslu dēļ noraidīja iebildumu par to, ka Komisija būtībā ir pamatojusies uz ESAO atļauto pieeju, uzskatot, ka, lai piemērotu TCA 97 25. pantu, attiecinot peļņu uz sabiedrības nerezidentes Īrijas filiāli, jāņem vērā aktīvu, funkciju un risku sadale starp filiāli un citām šīs sabiedrības daļām. Tā kā pretapelācijas sūdzība nav iesniegta, šim spriedumam šajā ziņā ir res judicata spēks. Tāpēc par šo iebildumu nav jālemj.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">280</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot, kā izriet no pirmā apelācijas sūdzības pamata pārbaudes, nav pierādīts, ka Komisija savā galvenokārt izvirzītajā argumentācijā būtu kļūdaini piemērojusi nesaistītu pušu darījuma principu, ciktāl tā neesot ņēmusi vērā Apple grupas ekonomisko realitāti, struktūru un īpatnības, it īpaši funkcijas, kas saistītas ar šīs grupas IĪ pārvaldību Kupertino. Tādēļ jānoraida argumenti, uz kuriem Īrija norādījusi trešajā pamatā lietā T‑778/16, ciktāl tie attiecas uz secinājumiem, pie kuriem, pamatojoties uz nesaistītu pušu darījuma principu, Komisija ir nonākusi tās galvenokārt izvirzītajā argumentācijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">281</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visus šos apsvērumus, jānoraida visi pamati, kas vērsti pret Komisijas vērtējumiem saistībā ar tās galvenokārt izvirzīto argumentāciju un kas attiecas, pirmkārt, uz atsauces satvara noteikšanu un, otrkārt, uz parasto aplikšanu ar nodokli saskaņā ar šajā lietā piemērojamām Īrijas tiesībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par Komisijas vērtējumiem saistībā ar darbībām “Apple” grupas iekšienē</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">282</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Būtībā Īrija, kā arī ASI un AOE apgalvo, ka darbības un funkcijas, kuras veic abu šo sabiedrību Īrijas filiāles un kuras ir atzinusi Komisija, atspoguļo tikai niecīgu daļu no to saimnieciskās darbības un to peļņas un ka šīs darbības un funkcijas katrā ziņā neietver nedz pārvaldību, nedz stratēģisku lēmumu pieņemšanu saistībā ar IĪ attīstību un tirdzniecību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">283</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Īrija, kā arī ASI un AOE uzskata, ka visi stratēģiskie lēmumi, it īpaši tie, kuri attiecas uz produktu izstrādi un attīstību, tika pieņemti, ievērojot globālo komercstratēģiju, kas noteikta Kupertino un ko īstenojušas abu aplūkoto sabiedrību vadības struktūras ārpus Īrijas filiālēm. Tādējādi Apple grupas IĪ licenču attiecināšana uz Īrijas filiālēm neesot pamatota.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">284</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No pirmā apelācijas sūdzības pamata pārbaudes izriet, ka Vispārējā tiesa, pirmkārt, ir kļūdaini atzinusi Apple Inc. veikto funkciju nozīmību ASI un AOE peļņas sadalei starp to galvenajiem birojiem un attiecīgajām filiālēm (otrā daļa) un, otrkārt, ir pieļāvusi tiesību kļūdu, konstatējot, ka ASI un AOE vadības struktūras tieši vai ar pilnvaru palīdzību ir īstenojušas būtiskas funkcijas saistībā ar IĪ licencēm (trešā daļa).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">285</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, kā norāda Komisija, Apple grupas IĪ licenču attiecināšana uz ASI un AOE Īrijas filiālēm nodokļu ziņā, kā arī vēlāka tās peļņas sadale, kas gūta no šo licenču izmantošanas, tieši izriet no pareizas attiecīgo nodokļu principu piemērošanas Apple grupas struktūrai, kādu to ir ieviesusi pati Apple Inc., izmantojot šī sprieduma 6. un 7. punktā aprakstīto izmaksu dalīšanas nolīgumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">286</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi nepieciešamība TCA 97 25. panta piemērošanas nolūkā ņemt vērā aktīvu, funkciju un risku sadalījumu starp Īrijas filiālēm un citām ASI un AOE daļām, neņemot vērā Apple Inc. iespējamo lomu, izriet tikai no Apple grupas izdarītās izvēles, izmantojot izmaksu dalīšanas nolīgumu, pārvietot ar šīs grupas IĪ saistītās izmaksas un riskus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">287</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pretēji tam, ko Vispārējā tiesa nospriedusi pārsūdzētā sprieduma 310. punktā, Komisija tādējādi patiešām ir pierādījusi, ka, ņemot vērā, pirmkārt, ASI un AOE Īrijas filiāļu faktiski veiktās darbības un funkcijas un, otrkārt, tādu saskanīgu elementu neesamību, kas varētu pierādīt tādu stratēģisku lēmumu esamību, kurus ir pieņēmuši un īstenojuši šo sabiedrību galvenie biroji, kas atrodas ārpus Īrijas, lai noteiktu ASI un AOE ar nodokli apliekamo ikgadējo peļņu Īrijā, peļņa, kas gūta no Apple grupas IĪ licenču izmantošanas, bija jāattiecina uz minētajām filiālēm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">288</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos jānoraida arī iebildumi, ko Īrija izvirzījusi pirmajā pamatā lietā T‑778/16 un ASI un AOE – trešajā un ceturtajā pamatā lietā T‑892/16 attiecībā uz Komisijas faktu vērtējumu par ASI un AOE Īrijas filiāļu darbību un darbībām ārpus minētajām filiālēm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par apstrīdēto nodokļu nolēmumu selektīvo raksturu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">a)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku argumenti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">289</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Īrija, kā arī ASI un AOE, ko atbalsta Luksemburgas Lielhercogiste, vispirms apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu, kvalificējot apstrīdētos nodokļu nolēmumus par individuāliem atbalsta pasākumiem tikai tādēļ, ka tie bija piemērojami vienīgi ASI un AOE, un tādējādi kļūdaini prezumējot, ka tie ir selektīvi. Komisijas norādītā judikatūra nepamatojot tās secinājumus šajā lietā, it īpaši ņemot vērā to, ka, pirmkārt, iepriekšējie nodokļu nolēmumi ir pieejami visiem nodokļu maksātājiem, kuri tos ir lūguši, otrkārt, apstrīdētajos nodokļu nolēmumos TCA 97 25. pants ir vienīgi piemērots faktiem, kas izklāstīti Īrijas nodokļu iestādēm iesniegtajos pieteikumos, un, treškārt, līdz ar to līdzvērtīgus nodokļu nolēmumus būtu bijis iespējams pieņemt attiecībā uz jebkuru sabiedrību, kas ir līdzīgā situācijā kā ASI un AOE, kuras tos esot pieprasījušas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">290</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpinājumā Īrija, kā arī ASI un AOE būtībā norāda, ka selektivitātes trīs posmu analīzē Komisija ir izmantojusi neobjektīvu selektivitātes pieeju, atsaucoties uz fiktīvu atsauces sistēmu un apgalvojot, ka pastāv atkāpe no noteikumiem, kas patiesībā nav piemērojami nevienam nodokļu maksātājam, kurš atrodas tādā situācijā, kas ir salīdzināma ar ASI un AOE situāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">291</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šo prasītāju ieskatā, lai pierādītu apstrīdēto nodokļu nolēmumu selektivitāti, Komisijai bija jāpierāda, ka tie ir radījuši atšķirīgu attieksmi pret sabiedrībām, kuras, ņemot vērā pasākuma mērķi, atrodas salīdzināmā situācijā. Ņemot vērā apstrīdēto nodokļu nolēmumu mērķi, sabiedrības rezidentes un sabiedrības nerezidentes neatrodoties salīdzināmā faktiskā un tiesiskā situācijā attiecībā uz to ar nodokli apliekamās peļņas noteikšanu Īrijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">292</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot Īrija apgalvo, ka, ciktāl Komisija ir pierādījusi apstrīdēto nodokļu nolēmumu selektīvo raksturu, quod non, atšķirīgā attieksme pret sabiedrībām nerezidentēm bija pamatota ar Īrijas nodokļu sistēmas raksturu un struktūru un it īpaši ar Īrijas nodokļu uzlikšanas pilnvaru teritoriālo apmēru.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">293</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija, kuru atbalsta Polijas Republika un EBTA Uzraudzības iestāde, apstrīd Īrijas, kā arī ASI un AOE izvirzītos argumentus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">b)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">294</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Īrija, kā arī ASI un AOE būtībā apstrīd Komisijas secinājumus par apstrīdēto nodokļu nolēmumu selektivitāti, ciktāl, pirmkārt, šādu selektivitāti šajā gadījumā nevar prezumēt un, otrkārt, attieksme pret ASI un AOE nav bijusi selektīva vai atkāpi veidojoša salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kas ir salīdzināmā situācijā. Īrija apgalvo – pat ja šādu attieksmi varētu uzskatīt par pierādītu, to katrā ziņā pamatotu Īrijas nodokļu režīma raksturs un struktūra.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">295</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No judikatūras izriet, ka, lai gan no LESD 107. panta 1. punkta izrietošā selektivitātes prasība ir skaidri jānošķir no ekonomiskās priekšrocības konstatēšanas, jo pēc tam, kad Komisija ir konstatējusi priekšrocības esamību plašā nozīmē, kas tieši vai netieši izriet no attiecīgā pasākuma, tai vēl ir jāpierāda, ka šī priekšrocība konkrēti ir labvēlīga vienam vai vairākiem uzņēmumiem (spriedums, 2023. gada 21. septembris, Fachverband Spielhallen un LM/Komisija, C‑831/21 P, EU:C:2023:686, 35. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra), tomēr nevar izslēgt, ka šos kritērijus var izvērtēt kopā, jo no Komisijas veiktās pārbaudes izriet, pirmkārt, ka ar aplūkoto pasākumu tiek piešķirta ekonomiska priekšrocība tās saņēmējam un, otrkārt, ka šī priekšrocība nesniedz labumu uzņēmumiem, kuri ir juridiski un faktiski salīdzināmā situācijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">296</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā konkrētāk uz nodokļu pasākumiem priekšrocības un selektivitātes izvērtēšana sakrīt, ciktāl šie abi kritēriji paredz pierādīt, ka ar apstrīdēto nodokļu pasākumu tiek samazināta nodokļa summa, kas parasti būtu jāsamaksā uzņēmumam, kurš gūst labumu no pasākuma, ja tam tiek piemērots “parastais” nodokļu režīms, kas piemērojams citiem nodokļu maksātājiem, kuri ir tādā pašā situācijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">297</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā precizējusi Tiesa, pārbaude, kas jāveic Komisijai, lai konstatētu nodokļu rakstura atbalsta shēmas selektivitāti, sakrīt – attiecībā uz atsauces sistēmas noteikšanu (vai “parasto” nodokļu režīmu) ar pārbaudi, kas jāveic, lai izvērtētu, vai strīdīgā pasākuma rezultātā tā saņēmējiem tiek piešķirta priekšrocība (spriedums, 2023. gada 21. septembris, Fachverband Spielhallen un LM/Komisija, C‑831/21 P, EU:C:2023:686, 41. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">298</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā jāatgādina, ka Komisija, veicot kopīgu priekšrocības un selektivitātes pārbaudi, ir izmantojusi valsts nodokļu pasākuma selektivitātes analīzi trīs posmos, proti, vispirms nosakot atbilstošo atsauces sistēmu, pēc tam izvērtējot, vai strīdīgie pasākumi ir atkāpe no šīs sistēmas, un, visbeidzot, izvērtējot, vai šāda atkāpe ir pamatota ar minētās sistēmas raksturu un struktūru.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">299</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, par neiedarbīgu ir atzīstama apelācijas sūdzības iesniedzēju argumentācija, ka Komisija ir kļūdaini pamatojusies uz selektivitātes prezumpciju, kas attiecināma uz individuāliem pasākumiem, kā izklāstīts judikatūrā (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2015. gada 4. jūnijs, Komisija/MOL, C‑15/14 P, EU:C:2015:362, un 2016. gada 30. jūnijs, Beļģija/Komisija, C‑270/15 P, EU:C:2016:489).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">300</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pat pieņemot, ka ar apstrīdētajiem nodokļu nolēmumiem tiek īstenots TCA 97 25. pants, kas ir tiesību norma, kura vispārīgi un abstrakti attiecas uz visām sabiedrībām nerezidentēm, un tātad šos nodokļu nolēmumus nevar kvalificēt kā “individuālu atbalstu”, jākonstatē, ka tie tika izvērtēti, ņemot vērā trīs posmu analīzes metodi, kas piemērojama nodokļu atbalsta shēmām un nostiprināta šī sprieduma 76. punktā atgādinātajā judikatūrā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">301</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kopumā, pat pieņemot, ka Komisijai šajā lietā nebija tiesību atsaukties uz selektivitātes prezumpciju, šī kļūda varētu ietekmēt Komisijas selektivitātes konstatējumu tikai tad, ja tā šīs trīs posmu analīzes beigās nebūtu pierādījusi, ka apstrīdētie nodokļu nolēmumi izraisīja tādas nodokļa summas samazinājumu, kas parasti būtu jāmaksā uzņēmumam, kurš gūst labumu no pasākuma, ja tas būtu pakļauts “parastajam” nodokļu režīmam, kas piemērojams citiem nodokļu maksātājiem, kuri atrodas tādā pašā situācijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">302</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, nav pierādīts, ka Komisija savā trīs posmu selektivitātes analīzē būtu izmantojusi neobjektīvu pieeju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">303</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, attiecībā uz atsauces sistēmas noteikšanu šī sprieduma 276. punktā izklāstīto iemeslu dēļ pārsūdzētajam spriedumam, ciktāl ar to ir noraidīti Īrijas un ASI un AOE izvirzītie iebildumi par atsauces satvaru, kāds definēts apstrīdētajā lēmumā, pretapelācijas sūdzības neesamības gadījumā ir res judicata spēks.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">304</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, nevar tikt atbalstīts iebildums, ka Komisija nav pierādījusi, ka apstrīdētie nodokļu nolēmumi ir atkāpe no tās noteiktā atsauces satvara.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">305</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, Komisija ir pietiekami pierādījusi, ka šie nodokļu nolēmumi izraisa to, ka ASI un AOE tiek piemērots labvēlīgāks nodokļu režīms salīdzinājumā ar Īrijā ar nodokli apliekamajām sabiedrībām rezidentēm, kuras nevar gūt labumu no šādiem nodokļu administrācijas iepriekšējiem lēmumiem, proti, it īpaši neintegrētām autonomām sabiedrībām, grupas integrētajām sabiedrībām, kas veic darījumus ar trešām personām, vai grupas integrētajām sabiedrībām, kas veic darījumus ar grupas sabiedrībām, ar kurām tās ir saistītas, nosakot šo darījumu cenu nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošos apstākļos, lai gan šīs sabiedrības atrodas faktiski un juridiski salīdzināmā situācijā attiecībā uz atsauces sistēmas mērķi aplikt ar nodokli gūto peļņu Īrijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">306</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi apstrīdētie nodokļu nolēmumi, ciktāl ar tiem tiek samazināta ikgadējā nodokļa summa, kas ASI un AOE ir jāmaksā Īrijā, it īpaši salīdzinājumā ar neintegrētajām sabiedrībām, kuru ar nodokli apliekamā peļņa atspoguļo tirgū noteiktās cenas, par kurām ir panākta vienošanās nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošos apstākļos, rada atšķirīgu attieksmi, kas būtībā var tikt kvalificēta kā atkāpi radoša un diskriminējoša (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 21. decembris, Komisija/World Duty Free Group u.c., C‑20/15 P un C‑21/15 P, EU:C:2016:981, 54. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">307</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, attiecībā uz to, vai diskrimināciju, ko rada apstrīdētie nodokļu nolēmumi, var pamatot Īrijas nodokļu sistēmas raksturs un loģika, ir skaidrs, ka pasākums, ar kuru tiek izdarīta atkāpe no vispārējās nodokļu sistēmas piemērošanas, var tikt attaisnots, ja šis pasākums tieši izriet no šīs nodokļu sistēmas pamatā esošajiem vai vadošajiem principiem. Šajā ziņā jānošķir mērķi, kas izvirzīti īpašam nodokļu režīmam un kas tam nav raksturīgi, no vienas puses, un pašai nodokļu sistēmai piemītošie mehānismi, kuri nepieciešami, lai īstenotu šos mērķus, no otras puses. Līdz ar to nodokļu priekšrocībām, kas izriet no mērķa, kurš nav raksturīgs nodokļu uzlikšanas sistēmai, kurā ietilpst minētās priekšrocības, jāatbilst prasībām, kas izriet no LESD 107. panta 1. punkta (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2011. gada 8. septembris, Paint Graphos u.c., no C‑78/08 līdz C‑80/08, EU:C:2011:550, 65.–70. punkts, kā arī 2018. gada 19. decembris, A‑Brauerei, C‑374/17, EU:C:2018:1024, 48. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">308</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā jānorāda, ka apstrīdētā lēmuma 404.–411. apsvērumā izklāstītās argumentācijas beigās Komisija atzina, ka neviens no administratīvajā procesā izvirzītajiem argumentiem, kas būtībā attiecas uz Irish Revenue (Īrijas nodokļu administrācija) rīcības brīvības īstenošanu, šīs nodokļu administrācijas īstenoto praksi un “nodokļu sistēmas efektivitāti”, kuru paredzēts veicināt ar apstrīdētajiem nodokļu nolēmumiem, nepamato režīmu, kāds tika piemērots ASI un AOE un izpaudās kā selektīvas priekšrocības piešķiršana šīm sabiedrībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">309</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Īrijai nav izdevies paskaidrot, kādu iemeslu dēļ šajā apstrīdētā lēmuma daļā ietvertie Komisijas vērtējumi būtu kļūdaini. Konkrētāk – Īrija nav norādījusi, kādā veidā teritorialitātes princips, uz kuru tā atsaucas, noteikti paredz labvēlīgu attieksmi pret sabiedrībām nerezidentēm. Dalībvalstij, kura ir noteikusi uzņēmumu diferenciāciju tiem uzlikto nodokļu pienākumu jomā, ir jāpierāda, ka to patiešām pamato attiecīgās sistēmas raksturs un struktūra (spriedums, 2011. gada 8. septembris, Komisija/Nīderlande, C‑279/08 P, EU:C:2011:551, 62. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">310</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi Komisija apstrīdētajā lēmumā ir pareizi secinājusi, ka atšķirības ASI un AOE peļņas nodokļu režīmā, ko rada apstrīdētie nodokļu nolēmumi, nav pamatojamas ar Īrijas nodokļu sistēmas raksturu vai struktūru.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">311</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos jānoraida apelācijas sūdzības iesniedzēju izvirzītie iebildumi par šo nodokļu nolēmumu selektivitātes vērtējumu apstrīdētajā lēmumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par valsts intervences vai valsts līdzekļu izmantošanas esamību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku argumenti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">312</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Īrija apgalvo, ka Komisija ir kļūdaini secinājusi, ka pastāv valsts intervence vai valsts līdzekļu izmantošana. Pirmām kārtām, “intervence” neesot notikusi, ciktāl šajā gadījumā ar Īrijas nodokļu administrācijas izdotajiem atzinumiem tiek nevis grozītas nodokļu maksātāja tiesības un pienākumi, bet gan tikai piemērotas valsts nodokļu tiesības viņa konkrētajai situācijai. Otrām kārtām, Īrija apgalvo, ka pretēji tam, ko Komisija norādījusi apstrīdētā lēmuma 221. apsvērumā, tā nav atteikusies no nodokļu ieņēmumiem, atturoties aplikt ar nodokli visu ASI un AOE peļņu, ciktāl vienīgi šo abu sabiedrību filiāļu peļņa ir apliekama ar nodokli Īrijā saskaņā ar TCA 97 25. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">313</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija, pirmkārt, apgalvo, ka apstrīdētie nodokļu nolēmumi ir piedēvējami Īrijai, jo tos ir pieņēmusi tās nodokļu administrācija, proti, Irish Revenue, kas ir valsts struktūra. Tomēr nevar nodalīt šos nodokļu nolēmumus un to, ka Īrija pieņēma ASI un AOE nodokļu deklarācijas, pamatojoties uz minētajiem nodokļu nolēmumiem. Otrkārt, Komisija uzskata, ka, ciktāl ar apstrīdētajiem nodokļu nolēmumiem tika samazināta ASI un AOE ar nodokli apliekamā peļņa TCA 97 25. panta nolūkā, Īrija ir atteikusies no nodokļu ieņēmumiem un līdz ar to no valsts līdzekļiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">314</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru pasākumu var kvalificēt kā valsts intervenci vai atbalstu, kas piešķirts “no valsts līdzekļiem”, ja, pirmkārt, pasākumu tieši vai netieši piešķir no šiem līdzekļiem un, otrkārt, pasākums ir piedēvējams dalībvalstij (spriedums, 2023. gada 12. janvāris, DOBELES HES, C‑702/20 un C‑17/21, EU:C:2023:1, 32. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">315</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, lai novērtētu pasākuma piedēvējamību dalībvalstij, jāpārbauda, vai šī pasākuma veikšanā tādā vai citādā veidā ir bijušas iesaistītas valsts iestādes (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 28. marts, Vācija/Komisija, C‑405/16 P, EU:C:2019:268, 49. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">316</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā Komisija apstrīdētā lēmuma 221. apsvērumā atzina, ka apstrīdētie nodokļu nolēmumi ir piedēvējami Īrijai, jo tos ir pieņēmusi tās nodokļu administrācija, proti, Irish Revenue, kas ir valsts struktūra. Precīzāk, tā norādīja, ka šos nodokļu nolēmumus ASI un AOE izmantoja, lai aprēķinātu summu, kas tām katru gadu bija jāmaksā kā uzņēmumu ienākuma nodoklis Īrijā, ka Īrijas nodokļu administrācija piekrita šiem aprēķiniem, un, pamatojoties uz to, piekrita, ka nodoklis, ko šīs sabiedrības ir samaksājušas Īrijā attiecīgajā laikposmā, atbilst to maksājamā uzņēmumu ienākuma nodokļa summai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">317</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar šiem vērtējumiem Komisija konstatēja, ka valsts iestādes bija iesaistītas apstrīdēto nodokļu nolēmumu pieņemšanā. Tādēļ Īrijas jānoraida apgalvojums, ka strīdīgie pasākumi nav kvalificējami kā valstij piedēvējami pasākumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">318</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, attiecībā uz nosacījumu, ka priekšrocībai jābūt piešķirtai “no valsts līdzekļiem”, no Tiesas judikatūras izriet, ka valsts pasākums, ar kuru atsevišķiem uzņēmumiem netiek piemērots attiecīgais nodoklis, ir valsts atbalsts pat tad, ja tas neparedz valsts līdzekļu nodošanu, jo tas ietver attiecīgo iestāžu atteikšanos no nodokļu ieņēmumiem, kurus parasti tās būtu varējušas gūt (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2009. gada 17. novembris, Presidente del Consiglio dei Ministri, C‑169/08, EU:C:2009:709, 57. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">319</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai vienam vai vairākiem uzņēmumiem piešķirto priekšrocību varētu uzskatīt par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, visos gadījumos nav jānosaka, ka ir notikusi valsts līdzekļu nodošana. Tādējādi par atbalstu tostarp tiek uzskatīti iejaukšanās pasākumi, kas dažādā veidā atvieglo to nastu, kura parasti gulstas uz uzņēmuma budžetu, un kam, lai arī tie nav subsīdijas šī jēdziena šaurā izpratnē, tomēr ir tāds pats raksturs un tādas pašas sekas (spriedums, 2013. gada 19. marts, Bouygues u.c./Komisija u.c., C‑399/10 P un C‑401/10 P, EU:C:2013:175, 100. un 101. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">320</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā Komisija nav pieļāvusi kļūdu, apstrīdētā lēmuma 221. apsvērumā norādot, ka Īrija ir atteikusies no ASI un AOE nodokļu ieņēmumiem, ciktāl apstrīdētajos nodokļu nolēmumos ir apstiprinātas peļņas sadales metodes, kas rada rezultātu, kuru nebūtu akceptējuši atsevišķi un autonomi uzņēmumi, kas rīkojas tirgus apstākļos. Šie nodokļu nolēmumi faktiski samazina ASI un AOE ar nodokli apliekamo peļņu TCA 97 25. panta piemērošanas nolūkā, un tādējādi uzņēmumu ienākuma nodokļa summu, kas tām jāmaksā Īrijā salīdzinājumā ar citām šajā dalībvalstī ar nodokli apliekamām sabiedrībām, kuru ar nodokli apliekamā peļņa atspoguļo tirgū noteiktās cenas atbilstoši nesaistītu pušu darījuma principam. Šādi pasākumi tādējādi atvieglo nastu, kura parasti gulstas uz uzņēmuma budžetu šī sprieduma 319. punktā minētās judikatūras izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">321</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka jānoraida arī lietā T‑778/16 izvirzītā otrā pamata trešā daļa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">C.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pamatiem, kas attiecas uz būtisku procedūras noteikumu un it īpaši tiesību tikt uzklausītam pārkāpumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku argumenti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">322</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Īrija apgalvo, ka procedūrā, kurā pieņemts apstrīdētais lēmums, Komisija ir pārkāpusi vairākas būtiskas formas prasības, it īpaši tiesības tikt uzklausītam. Tādējādi Komisija faktiski neesot devusi Īrijai iespēju piedalīties uz sacīkstes principu balstītās debatēs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">323</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā norāda, pirmkārt, ka laikā no lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanas līdz apstrīdētā lēmuma pieņemšanai Komisijas apstrīdēto nodokļu nolēmumu tiesiskuma vērtējuma apjoms ir mainījies. Vispirms – Komisija esot bijusi nekonsekventa attiecībā uz tādas prasības juridisko pamatu, saskaņā ar kuru Irish Revenue esot bijis jāpiemēro nesaistītu pušu darījuma princips apstrīdētajos nodokļu nolēmumos. Turpinot – neviena no šo abu lēmumu pieejām neesot saderīga ar atsauces sistēmu. Visbeidzot – Īrijas iestādes neesot varējušas darīt zināmu savu viedokli par faktu patiesumu un atbilstību, kā arī par elementiem, uz kuriem Komisija ir atsaukusies savu secinājumu pamatojumam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">324</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, Īrija apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā ir faktu konstatējumi, kurus tai nekad nav bijusi iespēja komentēt. Tādējādi šajā lēmumā pirmo reizi esot ietvertas piezīmes par ekspertu ziņojumiem, ko apelācijas sūdzības iesniedzējas iesniegušas administratīvā procesa laikā, un apsvērumi par Īrijas nodokļu iestāžu atzinumiem par citiem nodokļu maksātājiem, par kuriem tā līdz ar to nav varējusi izteikties.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">325</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, Īrija norāda, ka Komisijas ierēdņi ir snieguši publiskus paziņojumus, kas iepriekš noteica formālās izmeklēšanas procedūras iznākumu, it īpaši 2015. gadā, proti, labu laiku pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">326</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ceturtkārt, Komisija neesot ievērojusi rūpības un objektivitātes pienākumu, kas tai uzlikts saskaņā ar labas pārvaldības principu attiecībā uz tās Īrijas nodokļu tiesību analīzi un visas atbilstošās informācijas ņemšanu vērā. Īrija uzskata, ka apstrīdēto lēmumu, šķiet, ir ietekmējuši apsvērumi, kuriem nav nozīmes, it īpaši attiecībā uz Īrijas nodokļu režīmu un Apple grupas darbībām. It īpaši Komisijas norādītais fakts, ka lielākā daļa ASI un AOE ienākumu netika aplikti ar nodokli nevienā valstī, patiesībā esot saistīts ar atšķirībām un neatbilstībām, kas pastāv starp Īrijas un ASV nodokļu režīmiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">327</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Arī ASI un AOE apgalvo, pirmām kārtām – lai pamatotu savu septīto pamatu –, ka Komisija ir pārkāpusi vairākas būtiskas formālās prasības. Atgādinot, ka apgalvotajam valsts atbalsta saņēmējam ir jābūt iespējai efektīvi piedalīties formālajā izmeklēšanas procedūrā, šīs apelācijas sūdzības iesniedzējas norāda, pirmkārt, ka galvenā argumentācija, kuru galu galā izmantojusi Komisija un saskaņā ar kuru tām piederošās Apple grupas IĪ tiesības ir jāattiecina uz Īrijas filiālēm, nebija izklāstīta lēmumā par procedūras sākšanu un, otrkārt, ka Komisijas neformālie paziņojumi nav devuši Apple Inc. pietiekamu iespēju efektīvi atbildēt uz šo galveno argumentāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">328</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, saistībā ar to divpadsmito pamatu ASI un AOE apgalvo, ka Komisija nav izpildījusi pienākumu veikt rūpīgu un objektīvu pārbaudi, kas tai noteikts valsts atbalsta jomā. Tā norāda, ka apstrīdētais lēmums ir balstīts uz kļūdainu vērtējumu, saskaņā ar kuru šo sabiedrību valdes funkcijas un darbības bija pilnībā aprakstītas sanāksmju protokolos, neraugoties uz Apple Inc. paziņojumu par pretējo. Tādējādi Komisijai esot bijusi jādod Apple Inc. iespēja sniegt papildu informāciju šajā ziņā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">329</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija, kuru atbalsta Polijas Republika un EBTA Uzraudzības iestāde, apstrīd visus šos apgalvojumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">330</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Padomes Regulas (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus [LESD] 108. panta piemērošanai (OV 2015, L 248, 9. lpp.), 4. panta 4. punktu Komisijai ir jāuzsāk formāla valsts atbalsta izmeklēšanas procedūra, paredzot informēt ieinteresētās personas, ja pēc sākotnējās izskatīšanas tai rodas šaubas par attiecīgā pasākuma saderību ar iekšējo tirgu. No tā izriet, ka Komisijai lēmumā par šīs procedūras sākšanu nav jāsniedz pilnīga analīze par attiecīgo pasākumu. Savukārt Komisijai ir pietiekami precīzi jānosaka tās pārbaudes tvērums, lai ieinteresēto personu tiesībām iesniegt apsvērumus nezustu jēga.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">331</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā lēmumā par procedūras sākšanu, kurs pieņemts pēc vairākkārtējas sarakstes starp Īrijas iestādēm un Komisijas dienestiem un kurā ieinteresētās personas tika aicinātas iesniegt savus apsvērumus, Komisija izklāstīja iemeslus, kas tai sākotnēji lika secināt, ka apstrīdētie nodokļu nolēmumi ir valsts atbalsta piešķiršana LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, ko Īrija sniegusi Apple Inc., ASI un AOE, un ka šis atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 2. un 3. punktu. Komisija it īpaši izteica šaubas, ka peļņas sadales metodes, kas apstiprinātas ar šiem nodokļu nolēmumiem ASI un AOE ar nodokli apliekamās peļņas noteikšanai Īrijā, ataino atlīdzību ASI un AOE Īrijas filiālēm, kādai būtu piekrituši uzņēmumi, kas ir apdomīgi, neatkarīgi tirgus dalībnieki, kuri darbojas parastos tirgus apstākļos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">332</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, attiecībā uz iebildumu, ka Komisija ir mainījusi savu pieeju laikā starp lēmumu par procedūras sākšanu un apstrīdēto lēmumu, jāatgādina, ka Komisijai ir jāuzsāk formālā izmeklēšanas procedūra, ja pēc pirmā novērtējuma aplūkotais pasākums rada šaubas par tā saderību ar iekšējo tirgu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">333</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši Regulas 2015/1589 6. panta 1. punktam, Komisijai lemjot par formālas izmeklēšanas procedūras sākšanu, tās lēmumā ir pieļaujams īss būtisko faktu un tiesību elementu apraksts, iekļaujams provizorisks vērtējums par attiecīgo pasākumu, lai noteiktu, vai tam ir atbalsta pazīmes, un jāizklāsta iemesli, kas liek šaubīties par tā saderību ar iekšējo tirgu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">334</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka lēmumā sākt formālu izmeklēšanas procedūru veiktajai pasākuma kvalifikācijai par valsta atbalstu nav izšķirošas nozīmes. Šīs procedūras sākšanas mērķis tieši ir ļaut Komisijai iegūt visus nepieciešamos atzinumus, lai tā varētu pieņemt galīgo lēmumu šajā jautājumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">335</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ no Regulas 2015/1589 9. panta izriet, ka formālās izmeklēšanas procedūras beigās Komisijas analīze var mainīties, jo tā galu galā var izlemt, ka pasākums nav valsts atbalsts vai ka šaubas par tā nesaderību ir kliedētas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 14. decembris, EDP España/Naturgy Energy Group un Komisija, C‑693/21 P un C‑698/21 P, EU:C:2023:989, 63. punkts). No tā izriet, ka lēmumā sākt formālo izmeklēšanas procedūru un lēmumā izbeigt šo procedūru var būt zināmas atšķirības, tām tomēr neietekmējot pēdējā minētā lēmuma spēkā esamību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">336</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, pat ja Komisijas vērtējums varēja mainīties starpposmā starp lēmumu par formālas izmeklēšanas procedūras sākšanu un lēmumu izbeigt šo procedūru, šīs izmaiņas ne vienmēr ietekmē šī pēdējā lēmuma tiesiskumu. Tikai tādas nostājas izmaiņas, kas ietekmē attiecīgo pasākumu raksturu vai to juridisko kvalifikāciju, tādējādi mainot formālās izmeklēšanas procedūras priekšmetu, var noteikt Komisijai prasību, lai tā no jauna informētu ieinteresētās personas, sniedzot tām iespēju iesniegt savus apsvērumus šajā jautājumā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 11. novembris, Autostrada Wielkopolska/Komisija un Polija, C‑933/19 P, EU:C:2021:905, 71. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">337</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā lēmumā par procedūras sākšanu ir pietiekami definēts Komisijas formālās izmeklēšanas procedūras ietvars un tas bija pietiekami skaidrs, lai ļautu apelācijas sūdzības iesniedzējām saprast Komisijas šaubas par apstrīdēto nodokļu nolēmumu saderību ar iekšējo tirgu un dotu tām iespēju paust savu nostāju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">338</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt lēmumā par procedūras sākšanu pietiekami skaidri ir definēts Komisijas analīzes ietvars, tostarp attiecībā uz nesaistītu pušu darījuma principu. Šajā ziņā Komisijai nebija pienākuma informēt ieinteresētās personas par veidu, kādā tās analīze mainījās formālās izmeklēšanas procedūras laikā, ne arī atbildēt uz katru tai iesniegto ziņojumu, ja vien tas negroza pašu šīs procedūras mērķi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">339</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, ASI un AOE minētajiem Komisijas personāla paziņojumiem, kas neatspoguļo Komisijas vai kāda tās locekļa nostāju, nav nozīmes. Komisijas ierēdņu un darbinieku komentāri, pieņemot, ka tie skaidri pauž viedokli par formālās izmeklēšanas procedūras attiecībā uz apstrīdētajiem nodokļu nolēmumiem iznākumu, nepierāda, ka Komisija būtu iepriekš pieņēmusi savu lēmumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">340</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, nav pierādīts, kā Īrija apgalvo sestajā pamatā un ASI un AOE – divpadsmitajā pamatā, ka Komisija būtu pārkāpusi labas pārvaldības principu un nebūtu veikusi lietas rūpīgu un objektīvu pārbaudi, nepieprasot iesniegt informāciju, kas varētu apstiprināt vai atspēkot citu informāciju, kurai ir nozīme attiecīgā pasākuma pārbaudē, bet kuras ticamību nevar uzskatīt par pietiekami pierādītu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">341</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ja apelācijas sūdzības iesniedzējas uzskatīja, ka informācijai, kas attiecas uz Īrijas nodokļu režīmu un darbībām ASI un AOE ietvaros ārpus Īrijas, ir nozīme, tām saskaņā ar šī sprieduma 184. punktā atgādināto judikatūru tā bija jāpaziņo administratīvā procesa laikā. Fakts, ka tās to nav paziņojušas, nevar tikt attiecināts uz to, ka Komisija nav izpildījusi savu pienākumu veikt rūpīgu un objektīvu pārbaudi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">342</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Galu galā apelācijas sūdzības iesniedzējas bija pietiekami informētas par formālas izmeklēšanas procedūras sākšanu attiecībā uz apstrīdētajiem nodokļu nolēmumiem un par to, ka šī procedūra attiecās uz jautājumu, vai ar šiem nodokļu nolēmumiem apstiprinātās peļņas sadales metodes bija piemērotas un vai ar tām ASI un AOE tika piešķirta selektīva priekšrocība. Prasītājām kā ieinteresētajām personām bija iespēja iesniegt visus apsvērumus, kurus tās uzskatīja par nozīmīgiem, un tās arī faktiski izmantoja šo iespēju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">343</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka Īrijai, kā arī ASI un AOE nav pamata apgalvot, ka nav ievērotas to procesuālās tiesības un ka Komisija ir pārkāpusi labas pārvaldības principu, jo tā savu pieejamo līdzekļu robežās ir pareizi izpildījusi uzdevumu dot ieinteresētajām personām iespēju lietderīgi iesniegt savus apsvērumus atbalsta formālās izmeklēšanas procedūras laikā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">344</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi jānoraida sestais pamats lietā T‑778/16, kā arī septītais un divpadsmitais pamats lietā T‑892/16.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">D.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pamatiem saistībā ar tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu neievērošanu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku argumenti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">345</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Īrija, kā arī ASI un AOE būtībā norāda, ka Komisija nav ievērojusi tiesiskās drošības un atpakaļejoša spēka aizlieguma principus, uzdodot Īrijai, pamatojoties uz jaunu LESD 107. panta 1. punkta interpretāciju, atgūt tās piešķirto valsts atbalstu. Šī paša iemesla dēļ Īrija arī norāda, ka Komisija nav ievērojusi tiesiskās paļāvības aizsardzības principu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">346</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ASI un AOE skatījumā Komisijas interpretācija nebija paredzama apstrīdēto nodokļu nolēmumu pieņemšanas laikā 1991. un 2007. gadā, jo Komisija to nebija izklāstījusi paziņojumos par valsts atbalstu. Tāpat arī ESAO atļautā pieeja un ESAO 2010. gadā pieņemtās pamatnostādnes transfertcenu jomā, uz kurām Komisija balstās apstrīdētajā lēmumā, apstrīdēto nodokļu nolēmumu pieņemšanas laikā nepastāvēja. Šādos apstākļos Komisijai nebija jāpieprasa atbalsta atgūšana, pamatojoties uz Regulas 2015/1589 16. panta 1. punktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">347</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, ciktāl ar apstrīdētajiem nodokļu nolēmumiem tiek piemēroti noteikumi par sabiedrību nerezidenšu aplikšanu ar nodokli, kas tagad ir ietverti TCA 97 25. pantā un kas nav grozīti vismaz kopš 1967. gada, proti, pirms Īrijas pievienošanās Savienībai, apgalvotie atbalsta pasākumi esot jāuzskata par pastāvošu atbalstu, kas tātad nevar tikt atgūts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">348</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Īrijas ieskatā Komisija nav ievērojusi tiesiskās drošības, atpakaļejoša spēka aizlieguma un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus, pamatojoties uz tādu LESD 107. panta 1. punkta interpretāciju, kas nebija paredzama apstrīdēto nodokļu nolēmumu pieņemšanas laikā, uzdodot tai atgūt tās piešķirto valsts atbalstu. It īpaši Komisijas atsaukšanās uz nesaistītu pušu darījuma principu liecinot par jaunu pieeju valsts atbalsta jomā. Turklāt ar apstrīdēto lēmumu acīmredzami tiekot pārkāptas Apple Inc. tiesības zināt savu juridisko pienākumu apjomu un neciest no tādas tiesību piemērošanas, kas attiecīgo faktu rašanās laikā nebija paredzama. Arī šī iemesla dēļ Komisijai tātad nevajadzēja uzdot atgūt atbalstu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">349</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Luksemburgas Lielhercogiste būtībā atbalsta šo argumentāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">350</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija, kuru atbalsta Polijas Republika un EBTA Uzraudzības iestāde, apstrīd minētās argumentācijas pamatotību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">351</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Regulas 2015/1589 16. panta 1. punktu, ja nelikumīga atbalsta gadījumos tiek pieņemts negatīvs lēmums, Komisija lemj, ka attiecīgajai dalībvalsti jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai atgūtu atbalstu no saņēmēja, ja vien šāda darbība nav pretrunā kādam Savienības tiesību vispārējam principam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">352</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā Komisija nav pieļāvusi tiesību kļūdu, nosakot Īrijai pienākumu atgūt strīdīgo atbalstu saskaņā ar apstrīdētā lēmuma 2. pantu. Pretēji tam, ko apgalvo apelācijas sūdzības iesniedzējas, kuras atbalsta Luksemburgas Lielhercogiste, šāds pienākums faktiski nav pretrunā ne tiesiskās drošības principam, ne tiesiskās paļāvības aizsardzības principam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">353</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, tiesiskās drošības princips, kas veido daļu no Savienības tiesību vispārējiem principiem, prasa, lai tiesību normas būtu skaidras un precīzas un to iedarbība būtu paredzama, lai tādējādi ieinteresētās personas varētu novērtēt savu juridisko situāciju un attiecības, kas ietilpst Savienības tiesiskajā regulējumā (spriedums, 2011. gada 8. decembris, France Télécom/Komisija, C‑81/10 P, EU:C:2011:811, 100. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">354</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Citiem vārdiem – ieinteresētajām personām jābūt iespējai precīzi zināt tām Savienības tiesiskajā regulējumā noteikto saistību apjomu, nepārprotami zināt savas tiesības un pienākumus un spēt atbilstoši rīkoties (spriedums, 2012. gada 11. decembris, Komisija/Spānija, C‑610/10, EU:C:2012:781, 49. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">355</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā izriet no Tiesas judikatūras, tiesiskās drošības pamatprasība neļauj Komisijai bezgalīgi novilcināt savu pilnvaru īstenošanu (spriedumi, 2002. gada 24. septembris, Falck un Acciaierie di Bolzano/Komisija, C‑74/00 P un C‑75/00 P, EU:C:2002:524, 140. punkts, kā arī 2008. gada 22. aprīlis, Komisija/Salzgitter, C‑408/04 P, EU:C:2008:236, 100. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">356</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr jāprecizē, ka uz šo principu var atsaukties tikai tad, ja Komisija ir acīmredzami pārkāpusi savu rūpības pienākumu un pieļāvusi acīmredzamu bezdarbību, īstenojot savas kontroles pilnvaras. It īpaši, ja atbalsta pasākums ir ticis piešķirts, par to nepaziņojot, ar to vien, ka Komisija ir kavējusies uzdot atgūt atbalstu, nepietiek, lai šis lēmums par atgūšanu būtu prettiesisks saskaņā ar tiesiskās drošības principu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2008. gada 22. aprīlis, Komisija/Salzgitter, C‑408/04 P, EU:C:2008:236, 106. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">357</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apstrīdētā lēmuma 440. apsvērumā Komisija paskaidroja – lai gan apstrīdētie nodokļu nolēmumi tika pieņemti 1991. un 2007. gadā, tai par tiem nav ticis paziņots. Turklāt Komisijai nebija informācijas ne par to esamību, ne saturu līdz 2013. gada maijam, kad publicēts Permanent Subcommittee on Investigations of the United States Senate (Amerikas Savienoto Valstu Senāta pastāvīgā izmeklēšanas apakškomiteja) uzklausīšanas ziņojums par Apple grupas globālo nodokļu situāciju. Pirmo informācijas pieprasījumu Komisija nosūtīja Īrijai 2013. gada 12. jūnijā, t.i., vienu mēnesi vēlāk.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">358</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā, lai gan, protams, Komisijas vērtējums bija piemērojams nodokļu nolēmumiem, tas ne tikai nebija jauns vērtējums tās lēmumpieņemšanas praksē, kā liecina šīs iestādes procesuālajos rakstos pirmajā instancē minētie lēmumi, bet tas arī nevarēja būt neparedzams, ņemot vērā principus, kuri izriet no agrākās judikatūras par valsts atbalstu, kam ir nodokļu raksturs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">359</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ Komisija nav pārkāpusi tiesiskās drošības principu, uzdodot atgūt valsts atbalstu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">360</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, tāds pats secinājums jāizdara arī attiecībā uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, kas ir Savienības tiesību pamatprincips un kas ikvienam saimnieciskās darbības subjektam, kuram iestāde ir devusi pamatotas cerības, ļauj uz to atsaukties (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 24. marts, ISD Polska u.c./Komisija, C‑369/09 P, EU:C:2011:175, 123. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">361</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā Komisijas īstenotās valsts atbalsta pārbaudes obligāto raksturu, uzņēmumiem, kas saņem atbalstu, tiesiskā paļāvība par atbalsta likumību principā var būt tikai tad, ja tas ir piešķirts, ievērojot LESD 108. pantā paredzēto procedūru (spriedums, 2020. gada 24. novembris, Viasat Broadcasting UK, C‑445/19, EU:C:2020:952, 42. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">362</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt nav konstatējams, ka Komisija ar savu rīcību būtu radījusi pamatotas cerības par apstrīdēto nodokļu nolēmumu tiesiskumu no valsts atbalsta tiesību viedokļa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">363</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ Komisija, uzdodot atgūt valsts atbalstu, nav pārkāpusi tiesiskās paļāvības aizsardzības principu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">364</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, jānoraida apelācijas sūdzības iesniedzēju arguments, kas būtībā attiecas uz to, ka Komisija ir pārkāpusi atpakaļejoša spēka aizlieguma principu, apstrīdēto lēmumu balstot uz ESAO atļauto pieeju pēc apstrīdētajiem nodokļu nolēmumiem. Kā Komisija norādījusi apstrīdētā lēmuma 441. apsvērumā, tās pieeja ir balstīta uz LESD 107. panta 1. punkta, kas ir daļa no Īrijas tiesību sistēmas kopš tās pievienošanās Savienībai 1973. gadā, pārkāpumu, nevis uz ESAO līmenī noteiktā regulējuma neievērošanu. Komisija uz šo regulējumu ir atsaukusies tikai, ciktāl tas sniedz lietderīgas norādes, lai noteiktu, vai filiāles ar nodokli apliekamās peļņas noteikšanas metode rada nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošu tirgū balstīta rezultāta ticamu aplēsto vērtību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">365</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot ceturtām kārtām, nevar atbalstīt arī argumentu, ka strīdīgie pasākumi būtu jākvalificē kā “pastāvošs” atbalsts Regulas 2015/1589 1. panta b) punkta iv) apakšpunkta izpratnē, jo TCA 97 25. pantā ir pārņemti noteikumi, kas pastāvēja pirms Īrijas pievienošanās Savienībai. Proti, šajā lietā atbilstošie pasākumi ir apstrīdētie nodokļu nolēmumi, nevis noteikumi par sabiedrību nerezidenšu aplikšanu ar nodokli, kas piemērojami saskaņā ar Īrijas tiesībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">366</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā šos apsvērumus, septītais pamats lietā T‑778/16 un vienpadsmitais pamats lietā T‑892/16 jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">E.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pamatiem attiecībā uz to, ka Komisija ir pārsniegusi savas kompetences robežas un iejaukusies dalībvalstu kompetencē, tostarp pārkāpjot nodokļu autonomijas principu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku argumenti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">367</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Būtībā Īrija, kā arī ASI un AOE, kuras atbalsta Luksemburgas Lielhercogiste, apgalvo, ka apstrīdētais lēmums ir uzskatāms par to Savienības tiesību sistēmas konstitucionālo pamatprincipu pārkāpumu, kas reglamentē kompetenču sadalījumu starp Savienību un dalībvalstīm un kas tostarp paredzēti LES 4. un 5. pantā, kā arī no tiem izrietošā dalībvalstu nodokļu autonomijas principa pārkāpumu. Pašreizējā Savienības tiesību stadijā tiešo nodokļu joma ietilpstot dalībvalstu kompetencē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">368</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Īrija, kā arī ASI un AOE konkrētāk pārmet, ka Komisija ir pārsniegusi savas kompetences robežas, jo tā esot pamatojusies uz vienpusēju un kļūdainu Īrijas nodokļu tiesību, it īpaši TCA 97 25. panta, interpretāciju. Turklāt tā esot piemērojusi tādus valsts nodokļu sistēmas izvērtēšanas procesuālos noteikumus, kādu Īrijas tiesībās neesot. Papildus – Komisija esot pārsniegusi savas kompetences robežas, pamatojot apstrīdētā lēmuma pieņemšanu ar konstatējumu, ka ASI un AOE neesot “nodokļu valstspiederības”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">369</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija, kuru atbalsta Polijas Republika un EBTA Uzraudzības iestāde, apstrīd šos argumentus. Tā būtībā atgādina, ka, lai gan dalībvalstīm ir nodokļu suverenitāte, ikvienam dalībvalsts veiktajam nodokļu pasākumam jāatbilst Savienības ar valsts atbalstu saistītajiem noteikumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">370</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši Tiesas judikatūrai dalībvalstu intervence jomās, kas nav saskaņotas Savienības tiesībās, nav izslēgta no LESD noteikumu par valsts atbalsta kontroli piemērošanas jomas. Tādējādi dalībvalstīm sava kompetence tiešo nodokļu jomā, kāda tām ir attiecībā uz iepriekšēju nodokļu lēmumu pieņemšanu, ir jāīsteno, ievērojot Savienības tiesības un it īpaši LESD noteikumus valsts atbalsta jomā. Līdz ar to tām, īstenojot šo kompetenci, ir jāatturas noteikt pasākumus, kas var būt ar iekšējo tirgu nesaderīgs valsts atbalsts LESD 107. panta izpratnē (spriedums, 2022. gada 8. novembris, Fiat Chrysler Finance Europe/Komisija, C‑885/19 P un C‑898/19 P, EU:C:2022:859, 120. un 121. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">371</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ tādi tiešo nodokļu pasākumi kā dalībvalstu iepriekšējie nodokļu lēmumi var tikt kvalificēti par valsts atbalstu, ja ir izpildīti visi šī sprieduma 74. punktā atgādinātie LESD 107. panta 1. punkta piemērošanas nosacījumi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 8. novembris, Fiat Chrysler Finance Europe/Komisija, C‑885/19 P un C‑898/19 P, EU:C:2022:859, 119. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">372</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Runājot konkrētāk par nosacījumu, atbilstoši kuram ar attiecīgo pasākumu ir jāpiešķir ekonomiska priekšrocība, jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru nodokļu pasākumu gadījumā pašu priekšrocību var konstatēt, tikai to salīdzinot ar tā saukto “parasto” aplikšanu ar nodokļiem (spriedums, 2006. gada 6. septembris, Portugāle/Komisija, C‑88/03, EU:C:2006:511, 56. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">373</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai noteiktu, vai pastāv nodokļu priekšrocība, jāsalīdzina saņēmēja situācija, kas izriet no attiecīgā pasākuma piemērošanas, ar situāciju, kāda būtu aplūkotā pasākuma neesamības gadījumā, piemērojot parastos noteikumus aplikšanai ar nodokli (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 8. novembris, Fiat Chrysler Finance Europe/Komisija, C‑885/19 P un C‑898/19 P, EU:C:2022:859, 92. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">374</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā jānorāda, pirmkārt, ka saskaņā ar TCA 97 25. pantu sabiedrības nerezidentes, kuras īsteno komercdarbību Īrijā, izmantojot filiāli, ciktāl tas ir saistīts ar to tirdzniecības ienākumiem, tiek apliktas ar nodokli vienīgi par peļņu, kas izriet no komercdarbības un kas ir tieši vai netieši piedēvējama šai Īrijas filiālei. Tāpat jānorāda, ka šajā tiesību normā nav definēta neviena īpaša metode, lai noteiktu peļņas apmēru, kas attiecināms uz sabiedrību nerezidenšu Īrijas filiālēm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">375</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No Īrijas procesuālajiem rakstiem, kā arī lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumiem tiesas sēdē izriet, ka, piemērojot TCA 97 25. pantu, jāņem vērā faktiskie apstākļi un filiāles Īrijā situācija, it īpaši veiktās funkcijas, izmantotie aktīvi un riski, kurus uzņēmusies šī filiāle.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">376</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos un kā izriet no šī sprieduma 373. punktā minētās judikatūras, lai noteiktu, vai šajā lietā pastāv priekšrocība, Komisijai bija jābūt iespējai salīdzināt ASI un AOE nodokļu režīmu, kas izriet no apstrīdēto nodokļu nolēmumu piemērošanas, ar nodokļu režīmu, kas uz šīm abām sabiedrībām būtu attiecināms šo nodokļu nolēmumu neesamības gadījumā, piemērojot parastos Īrijā piemērojamos noteikumus aplikšanai ar nodokli.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">377</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ Komisijai nevar pārmest, ka tā ir vienpusēji piemērojusi nodokļu pamatnoteikumus un de facto veikusi nodokļu saskaņošanu, pārbaudot, vai ASI un AOE ar nodokli apliekamā peļņa Īrijā, kas aprēķināta saskaņā ar peļņas sadales metodēm, kuras apstiprinātas apstrīdētajos nodokļu nolēmumos, atbilda peļņai, kas šo nodokļu nolēmumu neesamības gadījumā būtu attiecināma uz šo abu sabiedrību Īrijas filiālēm, piemērojot TCA 97 25. pantu, ņemot vērā šo filiāļu īstenotās funkcijas, izmantotos aktīvus un riskus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">378</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, pamatojot argumentu, ka Komisija ir piemērojusi ar Īrijas tiesībām nesaistītus nodokļu novērtēšanas procesuālos noteikumus, Īrija apgalvo, ka apstrīdētā lēmuma 262., 274., 363. un 368. apsvērumā Komisija ir norādījusi, ka apstrīdētie nodokļu nolēmumi nav balstīti uz peļņas sadales ziņojumiem, ka tie nav tikuši regulāri pārskatīti un ka pirms šo nodokļu nolēmumu pieņemšanas Īrijas nodokļu iestādes nav izmeklējušas citas Apple grupā ietilpstošās sabiedrības neatkarīgi no to darbības vietas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">379</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina, ka Komisija selektīvas priekšrocības esamību konstatēja galvenokārt apstrīdētā lēmuma 265.–321. apsvērumā, jo Apple grupas IĪ licences netika attiecinātas uz ASI un AOE Īrijas filiālēm, pakārtoti šī lēmuma 325.–360. apsvērumā neatbilstošu peļņas sadales šīm Īrijas filiālēm metožu izvēles dēļ un alternatīvi – minētā lēmuma 369.–403. apsvērumā, jo apstrīdētajos nodokļu nolēmumos esot izdarītas atkāpes no TCA 97 25. panta, un tas esot darīts diskrecionāri.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">380</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi nevar uzskatīt, ka Komisija būtu pamatojusies uz procesuāla rakstura noteikumu neievērošanu, lai secinātu, ka šajā gadījumā pastāv selektīva priekšrocība. Šādos apstākļos šī sprieduma 368. punktā atgādinātie Īrijas iebildumi jānoraida kā neiedarbīgi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">381</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, attiecībā uz ASI un AOE kvalificēšanu par tādām, kam nav “nodokļu valstspiederības”, jānorāda, ka, protams, it īpaši apstrīdētā lēmuma 52., 276., 277. un 281. apsvērumā Komisija patiešām ir izmantojusi šādu kvalifikāciju savā vērtējumā, secinot, ka šīs abas sabiedrības fiziski neatrodas ārpus Īrijas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">382</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr tas, ka Komisija ir izmantojusi šo kvalifikāciju, nenozīmē, ka tā ir pamatojusies uz to, lai secinātu, ka pastāv selektīva priekšrocība. Tieši pretēji – šī sprieduma 379. punktā minētie apstrīdētā lēmuma apsvērumi pierāda, ka tas tā nav.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">383</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos to pašu iemeslu dēļ, kas norādīti šī sprieduma 380. punktā, kā neiedarbīgi jānoraida Īrijas un ASI un AOE izvirzītie iebildumi par Komisijas kompetences robežu pārsniegšanu, šīs abas sabiedrības kvalificējot kā tādas, kam nav “nodokļu valstspiederības”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">384</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, jānoraida astotais pamats lietā T‑778/16 un četrpadsmitais pamats lietā T‑892/16 par Komisijas kompetences robežu pārsniegšanu un tās iejaukšanos dalībvalstu kompetencē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">F.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pamatiem saistībā ar apstrīdētā lēmuma pamatojuma neesamību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku argumenti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">385</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apelācijas sūdzības iesniedzējas norāda, ka apstrīdētais lēmums, kurā vairākos aspektos sniegts nepietiekams pamatojums, neatbilst LESD 296. panta un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunkta prasībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">386</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apelācijas sūdzības iesniedzēju ieskatā apstrīdētajā lēmumā ietvertais Komisijas vērtējums nav skaidrs un nepārprotams un tādējādi neļauj Savienības tiesai veikt pārbaudi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">387</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms šajā lēmumā neesot konsekvences attiecībā uz noteikuma, kuru Īrija esot pārkāpusi, identificēšanu, it īpaši attiecībā uz nesaistītu pušu darījuma principa avotiem un tvērumu, kas izklāstīti minētā lēmuma 255.–257. apsvērumā. Turpinot – apstrīdētā lēmuma 451. apsvērums, kurā paredzēts, ka atgūstamā atbalsta summa varētu tikt samazināta, ja ASI pārdošanas apjoms EMEIA reģionā ar atpakaļejošu spēku tiktu iegrāmatots citās valstīs, nevis Īrijā, esot pretrunā Komisijas secinājumam, kas ietverts šī lēmuma 412. un 413. apsvērumā un saskaņā ar ko Īrija ir pieņēmusi nodokļu nolēmumus, ar kuriem tika samazināta ASI ar nodokli apliekamā peļņa salīdzinājumā ar to, kas tiktu aplikta ar nodokli, ja šai sabiedrībai būtu piemēroti vispārējo tiesību noteikumi. Turklāt Komisija neesot pietiekami pamatojusi savu pārbaudi, nosakot, vai iespējamais atbalsts varēja ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Visbeidzot – Komisija esot nonākusi pretrunās, apstrīdētā lēmuma 50. un 416. apsvērumā atzīdama, ka ASI un AOE tika pārvaldītas un kontrolētas no Amerikas Savienotajām Valstīm, vienlaikus šī lēmuma 286. apsvērumā apstiprinot, ka šīs sabiedrības faktiski tika kontrolētas no Īrijas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">388</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija, kuru atbalsta Polijas Republika un EBTA Uzraudzības iestāde, apstrīd šos apgalvojumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">389</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No iedibinātas judikatūras izriet, ka pienākums norādīt pamatojumu ir būtiska formāla prasība, kas jānošķir no jautājuma par pamatojuma pamatotību, jo tas attiecas uz strīdīgā tiesību akta likumību pēc būtības (spriedumi, 2001. gada 22. marts, Francija/Komisija, C‑17/99, EU:C:2001:178, 35. punkts, un 2011. gada 29. septembris, Elf Aquitaine/Komisija, C‑521/09 P, EU:C:2011:620, 146. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">390</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lēmuma pamatojumu veido formāla to pamatu izklāstīšana, uz kuriem šis lēmums balstīts. Ja šajos pamatos ir pieļautas kļūdas, tie skar lēmuma likumību pēc būtības, nevis tā pamatojumu, kas var būt pietiekams, pat izklāstot kļūdainus pamatus. Līdz ar to iebildumiem un argumentiem, kuru mērķis ir apstrīdēt tiesību akta pamatotību, nav nozīmes saistībā ar pamatu par pamatojuma neesamību vai nepietiekamu pamatojumu (spriedums, 2015. gada 18. jūnijs, Ipatau/Padome, C‑535/14 P, EU:C:2015:407, 37. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">391</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt LESD 296. pantā prasītajam pamatojumam jābūt atbilstošam attiecīgā tiesību akta būtībai un tajā skaidri un nepārprotami jābūt norādītai attiecīgo tiesību aktu pieņēmušās iestādes argumentācijai, lai ļautu ieinteresētajām personām uzzināt veiktā pasākuma pamatojumu un kompetentajai tiesai īstenot pārbaudi (spriedums, 2004. gada 15. jūlijs, Spānija/Komisija, C‑501/00, EU:C:2004:438, 73. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">392</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu norādīti visi atbilstošie faktiskie un tiesiskie apstākļi, jo jautājums par to, vai tiesību akta pamatojums atbilst šī panta prasībām, ir jāizvērtē, ņemot vērā ne tikai šā tiesību akta formulējumu, bet arī tā kontekstu, kā arī visu attiecīgo jomu regulējošo tiesību normu kopumu (spriedumi, 1998. gada 2. aprīlis, Komisija/Sytraval un Brink’s France, C‑367/95 P, EU:C:1998:154, 63. punkts, kā arī 2021. gada 2. septembris, Komisija/Tempus Energy un Tempus Energy Technology, C‑57/19 P, EU:C:2021:663, 198. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">393</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā papildus tam, ka Īrija, kā arī ASI un AOE bija cieši saistītas ar formālo izmeklēšanas procedūru, vispirms jākonstatē, ka tās, ņemot vērā to Vispārējā tiesā iesniegtos dokumentus, varēja lietderīgi apstrīdēt apstrīdētā lēmuma pamatotību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">394</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpinot – apstrīdētajā lēmumā nav nepilnību, kas būtu liegušas Tiesai pilnībā veikt tiesiskuma pārbaudi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">395</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot – attiecībā uz pārējo jānorāda, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas kritizē nevis apstrīdētajā lēmumā ietverto apgalvojumu pamatojuma neesamību, bet gan šo apgalvojumu pamatotību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">396</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to devītais pamats lietā T‑778/16 un trīspadsmitais pamats lietā T‑892/16 un tātad visi pamati, kas vērsti pret Komisijas galvenokārt izvirzīto argumentāciju, jānoraida kā nepamatoti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">397</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ jākonstatē, ka ar apstrīdētajiem nodokļu nolēmumiem ASI un AOE piešķirtās priekšrocības selektīvais raksturs ir juridiski pietiekami pierādīts, pamatojoties uz Komisijas galvenokārt izvirzīto argumentāciju apstrīdētajā lēmumā, līdz ar to nav jāizvērtē pamati un argumenti, ko Īrija, kā arī ASI un AOE izvirzījušas, lai apstrīdētu vērtējumu, ko Komisija sniegusi tās pakārtotajā un alternatīvajā argumentācijā. Tādējādi prasības jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">VII.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par tiesāšanās izdevumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">398</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši Reglamenta 184. panta 2. punktam, ja apelācijas sūdzība nav pamatota vai ja tā ir pamatota un Tiesa lietā taisa galīgo spriedumu, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">399</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar šī reglamenta 138. panta 1. punktu, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz tā 184. panta 1. punktu, lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">400</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā, tā kā Komisijas apelācijas sūdzība ir apmierināta un Īrijas, kā arī ASI un AOE prasības par apstrīdēto lēmumu ir noraidītas, saskaņā ar Komisijas prasījumiem Īrijai, kā arī ASI un AOI jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt Komisijas tiesāšanās izdevumus šajā apelācijas tiesvedībā un pirmajā instancē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">401</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Reglamenta 140. panta 1. punktā, kurš saskaņā ar šī reglamenta 184. panta 1. punktu ir piemērojams apelācijas tiesvedībā, ir noteikts, ka dalībvalstis un iestādes, kas iestājušās lietā, savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">402</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Luksemburgas Lielhercogiste un Polijas Republika tādēļ savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">403</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši Reglamenta 140. panta 2. punktam, kas arī ir piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz tā 184. panta 1. punktu, EBTA Uzraudzības iestāde, ja tā ir iestājusies lietā, savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">404</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi EBTA Uzraudzības iestādei jāsedz pašai savi izdevumi gan pirmajā instancē, gan apelācijas instancē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C41DispositifIntroduction" id="para-597" title="page-100">
      Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2020. gada 15. jūlija spriedumu Īrija u.c./Komisija (T‑778/16 un T‑892/16, EU:T:2020:338), ciktāl tajā apmierināti Īrijas izvirzītie iebildumi pirmajā, otrajā un trešajā pamatā lietā T‑778/16 un Apple Sales International Ltd un Apple Operations Europe Ltd izvirzītie iebildumi pirmajā līdz piektajā pamatā lietā T‑892/16, atcelts Komisijas Lēmums (ES) 2017/1283 (2016. gada 30. augusts) par valsts atbalstu SA.38373 (2014/C) (ex 2014/NN) (ex 2014/CP), ko Īrija ir sniegusi Apple, un lemts par tiesāšanās izdevumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Noraidīt Īrijas, kā arī Apple Sales International Ltd un Apple Operations International Ltd prasības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Īrija, kā arī Apple Sales International Ltd un Apple Operations International Ltd sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus šajā apelācijas tiesvedībā un pirmajā instancē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Luksemburgas Lielhercogiste, Polijas Republika un EBTA Uzraudzības iestāde savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <div class="signatures">
<p class="C77Signatures" id="para-602" title="page-100">
<span class="signatory">[Paraksti]</span>
</p>
</div>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">*</a>
</span>) Tiesvedības valoda – angļu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-2" href="#c-2">1</a>
</span>) Konfidenciālie dati ir aizklāti.</p>
</body>
</html>
