<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.7-->
  <head>
    <title>2021-04-202104C129201905040-00-TRA-DOC-LV-CONCL-C-0504-19-202008559-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="18/12/2020 22:21:00" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="CNC" name="TypeDoc"/>
    <meta content="suwCZJpjq0GoxMp8jIqwyeMv2asCb6YiVrhr4TEYSYZKpYYIg81UFdQHJndmInbFApGpwQzGPkM1JK2x5e16E6mVGYtIN6GAOryaOjrl8fQT8p3LsMmGLnE3Z53VePzmyw6KMn819xXI4OiY+4aP61gPp0gNe2QeFcy0A0hV6OM=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="iju" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="0504" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2019" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="iju" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="CNC_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 22/10/2020 08:41:51" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="6d90e5fa197c48358b712b1dd6272beb" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0504" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RP" name="NatureAff"/>
    <meta content="RP" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId24" style="first"/>
      <div id="rId20" style="even">J. Kokott secinājumi – Lieta C‑504/19</div>
      <div id="rId21" style="default">Banco de Portugal u.c.</div>
    </div>
    <p class="C36Centre" id="para-1" title="page-1">
      ĢENERĀLADVOKĀTES JULIANAS KOKOTES [JULIANE KOKOTT]
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-2" title="page-1">
      SECINĀJUMI,
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-3" title="page-1">
      sniegti 2020. gada 19. novembrī  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">1</a>
</span>)
      
    </p>
    <p class="C38Centregrasgrandespacement" id="para-4" title="page-1">
      Lieta C‑504/19
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-5" title="page-1">
      Banco de Portugal,
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-6" title="page-1">
      Fondo de Resolución,
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-7" title="page-1">
      Novo Banco SA
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-8" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-9" title="page-1">
      VR
    </p>
    <p class="C39Centreespacement" id="para-10" title="page-1">
      (Tribunal Supremo (Augstākā tiesa, Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-11" title="page-1">
      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Banku uzraudzība – Kredītiestāžu reorganizācija un likvidācija – Direktīva 2001/24/EK – Kredītiestādes izcelsmes dalībvalsts iestādes reorganizācijas pasākums – Tiesību, aktīvu vai saistību pārvedums pagaidu iestādei – Atpakaļpārvedums noregulējamai kredītiestādei – 3. panta 2. punkts – Reorganizācijas pasākuma ietekme citās dalībvalstīs – 32. pants – Reorganizācijas pasākuma ietekme uz nepabeigtu tiesvedību – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – 47. pants – Tiesību aizsardzības efektivitāte – Tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principi – Direktīva 2014/59/ES – Piemērojamība laikā
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-12" title="page-1">
      
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">I.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievads</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ja bankai ir jāpaziņo par maksātnespēju, noteiktos apstākļos vairs nav iespējams saglabāt tās kritiski svarīgās funkcijas. Tā kā tas var ievērojami ietekmēt gan noguldītājus, gan reālo ekonomiku, Kopienas interesēs ir izvairīties no banku maksātnespējas, tā vietā veicot reorganizācijas pasākumus vai organizētas noregulējuma darbības  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-2" href="#t-2">2</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan daudzas bankas ietilpst pārrobežu uzņēmumu grupā, līdz brīdim, kad tika pieņemta Direktīva 2014/59 (turpmāk tekstā – “BAND”)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-3" href="#t-3">3</a>
</span>), valstu uzraudzības iestādēm nebija izveidots vienots instrumentu kopums. Šim nolūkam Savienības tiesībās bija paredzēti vienīgi Direktīvas 2001/24  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-4" href="#t-4">4</a>
</span>) noteikumi, saskaņā ar kuriem dalībvalstu tiesībās paredzētie reorganizācijas un likvidācijas pasākumi citās dalībvalstīs principā ir jāatzīst bez papildu formalitātēm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Viens no banku reorganizācijas un organizēta noregulējuma instrumentiem, kas ir pazīstams gan Portugāles tiesībās, gan tagad arī BAND, ir tā dēvētās pagaidu bankas izveide. Tai tiek pārvestas visas grūtībās nonākušās bankas dzīvotspējīgās darbības jomas, lai stabilizētu šīs bankas līdzšinējo darbību un aizsargātu noguldījumu turētājus. Atlikusī “sliktā banka (bad bank)” pēc tam tiek organizēti likvidēta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlietas konteksts bija kādreiz otras lielākās Portugāles bankas Banco Espírito Santo (turpmāk tekstā – “BES”) draudošā maksātnespēja 2014. gadā. Šajā saistībā Portugāles Centrālā banka un toreizējā uzraudzības iestāde Banco de Portugal izveidoja pagaidu iestādi ar nosaukumu Novo Banco un 2014. gada augustā pārveda tai visas BES dzīvotspējīgās darbības jomas. Tā dēvētās “toksiskās saistības” palika BES un tās meitasuzņēmumu īpašumā, kā rezultātā tie kļuva par “slikto banku”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja pamatlietā (turpmāk tekstā – “prasītāja”) sākotnēji bija BES Spānijā reģistrētā meitasuzņēmuma ieguldītāja. Tomēr no 2014. gada augusta līgumiskās attiecības turpināja Spānijas Novo Banco. Pēc tam, kad prasītāja bija cēlusi prasību pret Spānijas Novo Banco par attiecīgā līguma atzīšanu par spēkā neesošu, pamatojoties uz to, ka ieguldījuma veikšanas laikā BES sniedza kļūdainu konsultāciju, Banco de Portugal nolēma ar atpakaļejošu spēku pārvest atpakaļ BES atsevišķas saistības, tostarp arī BES atbildību saistībā ar prasītājas ieguldījuma līguma noslēgšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tagad izskatāmajā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu runa ir par jautājumu, vai saskaņā ar Direktīvu 2001/24 Spānijas tiesām šis lēmums ir jāatzīst automātiski, ja tā rezultātā tiks noraidīta prasītājas prasība pret Spānijas Novo Banco. Proti, iesniedzējtiesas Tribunal Supremo (Augstākā tiesa, Spānija) skatījumā šāds risinājums varētu būt pretrunā efektīvas tiesību aizsardzības un tiesiskās drošības principiem. Īpašu nozīmi šī lieta iegūst ar to, ka tādējādi iesniedzējtiesa netieši apšauba noregulējuma darbību beznosacījumu atzīšanas pienākuma, kas ir paredzēts Direktīvā 2001/24, spēkā esamību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">II.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošās tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīva 2001/24</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2001/24 6., 23. un 30. apsvērumā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-23" title="page-4">
      “(6) Izcelsmes dalībvalsts tiesu un administratīvajām iestādēm vienīgajām ir jābūt tiesībām lemt par reorganizācijas pasākumiem un to īstenošanu attiecīgajā valstī, kas paredzēti spēkā esošajos likumos. Ņemot vērā grūtības, saskaņojot dalībvalstu tiesību aktus un praksi, ir jāparedz, ka dalībvalstīm ir savstarpēji jāatzīst pasākumi, ko katra no tām ir veikusi, lai atjaunotu to kredītiestāžu ekonomisko dzīvotspēju, kurām tā ir izsniegusi atļaujas.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-24" title="page-4">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-25" title="page-4">
      (23) Lai gan ir svarīgi ievērot principu, ka visas reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas procesa sekas, gan procesuālās, gan materiālās, nosaka izcelsmes dalībvalsts tiesību aktos, ir nepieciešams arī iegaumēt, ka šīs sekas var būt pretrunā ar tiem noteikumiem, ko parasti piemēro attiecīgās kredītiestādes un tās nodaļu, kas atrodas citās dalībvalstīs, ekonomiskajai un finanšu darbībai. Dažos gadījumos atsauce uz citas dalībvalsts tiesību aktiem ir viennozīmīga norāde uz principu, ka ir piemērojami izcelsmes dalībvalsts tiesību akti.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-26" title="page-4">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-27" title="page-4">
      (30) Uz reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas procesa ietekmi uz nepabeigtu tiesas prāvu attiecas tās dalībvalsts tiesību akti, kurā notiek šis tiesas process, izņēmuma kārtā piemērojot lex concursus. Uz šo pasākumu un procesa ietekmi uz atsevišķām izpildes nodrošināšanas darbībām šādu tiesas prāvu rezultātā attiecas izcelsmes dalībvalsts tiesību akti saskaņā ar šajā direktīvā noteikto parasto kārtību.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2001/24 2. pantā jēdziens “reorganizācijas pasākumi” ir definēts kā pasākumi, “kas paredzēti, lai saglabātu vai atjaunotu [..] kredītiestādes ieguldījumu pārvaldes sabiedrības finansiālo situāciju un kas varētu ietekmēt trešo personu iepriekš pastāvējušas tiesības, tostarp pasākumi, kas var radīt iespējamību, ka tiek pārtraukti maksājumi, pārtraukti piespiedu izpildes pasākumi vai samazināti prasījumi; minētie pasākumi ietver noregulējuma instrumentu piemērošanu un noregulējuma pilnvaru īstenošanu, kā to paredz Direktīva 2014/59”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2001/24 3. pantā “Reorganizācijas pasākumu noteikšana – piemērojamie tiesību akti” ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-30" title="page-5">
      “1. Tikai izcelsmes dalībvalsts administratīvajām vai tiesu iestādēm ir tiesības lemt par viena vai vairāku reorganizācijas pasākumu īstenošanu kredītiestādē, tostarp citās dalībvalstīs reģistrētās filiālēs.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-31" title="page-5">
      2. Reorganizācijas pasākumus piemēro saskaņā ar izcelsmes dalībvalstī spēkā esošajiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem un procedūrām, ja vien šajā direktīvā nav noteikts citādi.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-32" title="page-5">
      Šie pasākumi saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem pilnībā turpina darboties Kopienas teritorijā bez jebkādām turpmākām formalitātēm, tostarp attiecībā pret trešajām personām citās dalībvalstīs, pat tad, ja tiem piemērojamos uzņēmējas dalībvalsts noteikumos nav paredzēti šādi pasākumi vai arī to izpilde ir pakļauta nosacījumiem, kas nav izpildīti.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-33" title="page-5">
      Reorganizācijas pasākumi ir spēkā visā Kopienas teritorijā, tiklīdz tie ir stājušies spēkā tajā dalībvalstī, kur tos veic.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2001/24 6. panta 1.–3. punktā ir noteikts pienākums publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī lēmumus par reorganizācijas pasākumiem, kuri var ietekmēt trešo personu tiesības uzņēmējā dalībvalstī un kurus var apstrīdēt izcelsmes dalībvalstī. Šīs tiesību normas 4. un 5. punktā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-35" title="page-5">
      “4. Publicēšanai paredzētajā lēmuma izrakstā attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu oficiālajā valodā vai oficiālajās valodās ir precizēts, jo īpaši, pieņemtā lēmuma mērķis un tiesiskais pamats, apelācijas sūdzību iesniegšanas termiņš, saprotami norādot termiņa beigu dienu un pilnu adresi tām iestādēm vai tiesai, kas ir kompetenta izskatīt apelācijas sūdzību.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-36" title="page-5">
      5. Reorganizācijas pasākumi ir spēkā neatkarīgi no 1. līdz 3. punktā paredzētajiem pasākumiem, un tie pilnībā ir spēkā attiecībā pret kreditoriem, ja vien uzņēmējas dalībvalsts administratīvās vai tiesu iestādes neparedz ko citu vai ja vien citādi nav noteikts attiecīgās valsts tiesību aktos, kas attiecas uz šādiem pasākumiem.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savukārt Direktīvas 2001/24 32. pantā ir paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-38" title="page-5">
      “Reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas procesa ietekmi uz nepabeigtām tiesas prāvām saistībā ar aktīviem vai tiesībām, kas kredītiestādei ir anulētas, regulē vienīgi tās dalībvalsts tiesību akti, kurā notiek attiecīgā tiesas prāva.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīva 2014/59 (BAND)</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">BAND 4., 5. un 59. apsvērumā tostarp ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-41" title="page-6">
      “(4) Pašlaik Savienības līmenī iestāžu noregulēšanas procedūras nav saskaņotas. Dažas dalībvalstis iestādēm piemēro tās pašas procedūras, ko tās piemēro citiem maksātnespējīgiem uzņēmumiem, atsevišķos gadījumos tās īpaši pielāgojot iestādēm. Normatīvajos un administratīvajos aktos, ar ko reglamentē iestāžu maksātnespēju dažādās dalībvalstīs, pastāv ievērojamas atšķirības pēc būtības, kā arī procesuālas atšķirības. Turklāt finanšu krīze izgaismoja faktu, ka vispārējā uzņēmumu maksātnespējas procedūra ne vienmēr ir piemērota iestādēm, jo tā ne vienmēr nodrošina pietiekamu intervences ātrumu, iestāžu kritiski svarīgo funkciju turpināšanu un finanšu stabilitātes saglabāšanu.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-42" title="page-6">
      (5) Tādēļ ir nepieciešams režīms, kas pilnvarotajām iestādēm nodrošinātu uzticamu instrumentu kopumu, kuri ļautu pietiekami savlaicīgi un ātri veikt intervenci nestabilās vai par maksātnespējīgām kļūstošās iestādēs, lai nodrošinātu šo iestāžu kritiski svarīgo finanšu un ekonomisko funkciju turpināšanu, vienlaikus samazinot to iespējamās maksātnespējas ietekmi uz ekonomiku un finanšu sistēmu. Šim režīmam būtu jānodrošina, ka zaudējumus pirmām kārtām sedz akcionāri un ka kreditori zaudējumus sedz pēc akcionāriem [..].
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-43" title="page-6">
      (59) Noregulējuma instrumentiem būtu jāietver noregulējamās iestādes uzņēmuma vai tās akciju pārdošana, pagaidu iestādes izveide, par maksātnespējīgu kļūstošās iestādes ienākumus nesošo aktīvu nodalīšana no samazinātas vērtības vai nepietiekamus ienākumus nesošiem aktīviem un par maksātnespējīgu kļūstošās iestādes akcionāru un kreditoru iekšējā rekapitalizācija.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">BAND 40. pantā ir reglamentēts “Pagaidu iestādes instruments”:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-45" title="page-6">
      “1. Lai īstenotu pagaidu iestādes instrumentu, ņemot vērā vajadzību saglabāt pagaidu iestādes kritiski svarīgās funkcijas, dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādēm ir pilnvaras pārvest pagaidu iestādei:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-46" title="page-6">
      a) vienas vai vairāku noregulējamo iestāžu emitētas akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-47" title="page-6">
      b) visus vai jebkādus vienas vai vairāku noregulējamo iestāžu aktīvus, tiesības vai saistības.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-48" title="page-6">
      Ievērojot 85. pantu, šā punkta pirmajā daļā minētais pārvedums var notikt bez noregulējamo iestāžu akcionāru vai trešās personas, kas nav pagaidu iestāde, piekrišanas, un tā veikšanai nav nepieciešams ievērot procedūras prasības, ko paredz uzņēmējdarbību vai vērtspapīru jomu reglamentējošie tiesību akti.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-49" title="page-6">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-50" title="page-7">
      7. Noregulējuma iestādes var pārvest atpakaļ no pagaidu iestādes akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, vai aktīvus, tiesības vai saistības kādā no šiem gadījumiem:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-51" title="page-7">
      a) iespēja, ka konkrētās akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības var pārvest atpakaļ, ir skaidri norādīta instrumentā, ar kuru ir īstenots pārvedums;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-52" title="page-7">
      b) konkrētās akcijas vai citi īpašumtiesību instrumenti, aktīvi, tiesības vai saistības faktiski neietilpst to akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu, aktīvu, tiesību vai saistību kategorijās, kas norādītas instrumentā, ar kuru īstenots pārvedums.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-53" title="page-7">
      Šādu atpakaļpārvedumu var veikt jebkurā laikposmā un ievērojot visus citus nosacījumus, kas attiecīgajam mērķim norādīti minētajā instrumentā.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-54" title="page-7">
      8. Uz pārvedumiem starp noregulējamo iestādi vai akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu sākotnējo īpašnieku, no vienas puses, un pagaidu iestādi, no otras puses, attiecas IV sadaļas VII nodaļā paredzētie aizsardzības pasākumi. [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">BAND IV sadaļas VII nodaļas aizsardzības pasākumi ietver 73.–80. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">BAND 83. pantā “Noregulējuma iestāžu procedūras pienākumi” ir paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-57" title="page-7">
      “[..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-58" title="page-7">
      2. Par noregulējuma darbību noregulējuma iestāde paziņo noregulējamajai iestādei un šādām iestādēm, ja tā ir cita iestāde:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-59" title="page-7">
      a) minētās noregulējamās iestādes kompetentajai iestādei;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-60" title="page-7">
      b) minētās noregulējamās iestādes jebkuras filiāles kompetentajai iestādei;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-61" title="page-7">
      [..].
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-62" title="page-7">
      4. Noregulējuma iestāde publicē – vai nodrošina attiecīgu publicēšanu – tā rīkojuma vai akta kopiju, ar kuru tiek veiktas noregulējuma darbības, vai paziņojumu, kurā ir apkopota noregulējuma darbību ietekme, jo īpaši – ietekme uz privātajiem klientiem, un attiecīgā gadījumā 69., 70. un 71. pantā minētās apturēšanas vai ierobežošanas noteikumus un ilgumu, izmantojot šādus līdzekļus:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-63" title="page-7">
      a) savu oficiālo tīmekļa vietni; [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-64" title="page-7">
      c) noregulējamās iestādes tīmekļa vietni; [..].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar BAND 131. pantu direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī 2014. gada 12. jūnijā. Atbilstoši BAND 130. pantam dalībvalstīm līdz 2014. gada 31. decembrim ir jāpieņem un jāpublicē normatīvie un administratīvie akti, kas nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību šai direktīvai, un tie ir jāpiemēro no 2015. gada 1. janvāra.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">III.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Fakti un pamatlieta</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2008. gada 10. janvārī Banco Espírito Santo, S. A. Sucursal en España (turpmāk tekstā – “Spānijas BES”) Bilbao birojā prasītāja pamatlietā noslēdza līgumu par Kaupthing Bank  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-5" href="#t-5">5</a>
</span>) priekšrocību akciju iegādi, par ko viņa samaksāja summu 166 021 EUR.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā nopietno krīzi, kas skāra BES, Portugāles Centrālā banka Banco de Portugal kā uzraudzības iestāde ar 2014. gada 3. augusta lēmumu, kas grozīts ar 2014. gada 11. augusta lēmumu (turpmāk tekstā – “2014. gada augusta lēmums”), lēma par BES noregulējuma režīmu. Šim nolūkam ar minēto lēmumu tika izveidota pagaidu banka Novo Banco SA (turpmāk tekstā – “Novo Banco”). Tai daļēji tika nodota BES uzņēmējdarbība, pārvedot Novo Banco minētā lēmuma 2. pielikumā raksturotos aktīvus, pasīvus un citus elementus, kas neietilpst aktīvos. Pārvedums neattiecās “it īpaši uz saistībām vai iespējamām saistībām, kuru pamatā ir krāpšana vai regulējošu, krimināltiesisku vai administratīvu noteikumu vai lēmumu pārkāpums”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc tam Spānijas BES kļuva par Novo Banco filiāli Spānijā. Tā saglabāja komerciālas attiecības ar prasītāju, glabājot un pārvaldot vērtspapīrus un kā atlīdzību saņemot līgumā paredzēto komisijas naudu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2015. gada 4. februārī prasītāja cēla prasību pret Spānijas Novo Banco. Viņa lūdza atzīt rīkojumu par Kaupthing Bank priekšrocību akciju pirkumu par spēkā neesošu piekrišanas neesamības dēļ un piespriest Spānijas Novo Banco atmaksāt viņai pirkuma cenu 166 021 EUR. Pakārtoti viņa lūdza atzīt minēto līgumu par izbeigtu, pamatojoties uz to, ka BES nebija izpildījusi rūpības, lojalitātes un informācijas sniegšanas pienākumus, un piespriest Spānijas Novo Banco samaksāt viņai tādu pašu summu kā zaudējumu atlīdzību. Novo Banco pret to iebilda, apgalvojot, ka tai nav atbildētājas statusa, jo saskaņā ar Banco de Portugal 2014. gada augusta lēmumu tai netika nodota prasītā atbildība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2015. gada 15. oktobra spriedumu Juzgado de Primera Instancia de Vitoria (Vitorijas pirmās instances tiesa, Spānija) apmierināja prasību, jo uzskatīja, ka pārvedums ir ietvēris strīdīgo atbildību. Tā atzina piekrišanas neesamību, jo prasītāju, kurai līguma noslēgšanas brīdī bija 68 gadi un nebija zināšanu finanšu jomā, BES nebija pienācīgi informējusi par viņas iegādāto priekšrocību akciju būtību un riskiem. Tāpēc šī tiesa atzina līgumu par spēkā neesošu un piesprieda Spānijas Novo Banco atmaksāt prasītājai pilnu pirkuma cenu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apelācijas tiesvedībā Spānijas Novo Banco iesniedza divus Banco de Portugal 2015. gada 29. decembra lēmumus (turpmāk tekstā – “2015. gada decembra lēmums”), saskaņā ar kuriem Novo Banco netika pārvestas šādas saistības:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-73" title="page-9">
      “Jebkādi pienākumi, garantijas, saistības vai iespējamas saistības saistībā ar tirdzniecību, finanšu starpniecību, līgumu noslēgšanu un jebkādas iestādes emitētu finanšu instrumentu izplatīšanu [..].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētajos lēmumos ir norādīts arī, ka BES saistības, kas netika pārvestas Novo Banco, it īpaši ir “visas kompensācijas saistībā ar līgumu, kuri noslēgti līdz 2014. gada 3. augustam, neizpildi [..]” un “visas kompensācijas un kontu atlikumi saistībā ar tādu darījumu atcelšanu, ko BES veikusi kā finanšu un ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja”, kā arī “jebkādas saistības, par ko ir uzsākta kāda no I pielikumā minētajām procedūrām”. I pielikumā ir minēta virkne tiesvedību dažādās valstīs, tostarp prasītājas Spānijā sāktā tiesvedība. Visbeidzot, 2015. gada decembra lēmumā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-75" title="page-9">
      “Ciktāl aktīvi, pasīvi vai citi aktīvos neietilpstoši elementi, [..] kam būtu bijis jāpaliek BES īpašumā, de facto tika pārvesti Novo Banco, ar šo lēmumu no 2014. gada 3. augusta šie aktīvi, pasīvi vai aktīvos neietilpstošie elementi no Novo Banco tiek pārvesti atpakaļ BES.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr Spānijas Novo Banco apelācijas sūdzību, kas bija pamatota ar tās kā atbildētājas statusa neesamību, apelācijas tiesa noraidīja, pilnībā apstiprinot pirmās instances tiesas spriedumu. Spānijas Novo Banco par šo spriedumu cēla ārkārtas pārskatīšanas prasību procesuālo pārkāpumu dēļ un iesniedza kasācijas sūdzību iesniedzējtiesā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">IV.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesas nolēmums un tiesvedība Tiesā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2019. gada 25. jūnija nolēmumu, kas Tiesā iesniegts 2019. gada 2. jūlijā, Tribunal Supremo (Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-79" title="page-9">
      “Vai ar ES Pamattiesību hartas 47. pantā nostiprinātajām pamattiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, LES 2. pantā paredzēto tiesiskuma principu un vispārējo tiesiskās drošības principu ir saderīga tāda Direktīvas 2001/24 3. panta 2. punkta interpretācija, saskaņā ar kuru citās dalībvalstīs notiekošās tiesvedībās bez jebkādām turpmākām formalitātēm tiek atzītas tāda izcelsmes valsts kompetentās administratīvās iestādes lēmuma sekas, ar ko ar atpakaļejošu spēku groza tiesisko regulējumu, kāds pastāvēja, kad tika sākta tiesvedība, un kas nozīmē to, ka tiesu spriedumi, kuri neatbilst minētā jaunā lēmuma noteikumiem, zaudē efektivitāti?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par šo jautājumu rakstveida apsvērumus iesniedza Banco de Portugal un Fondo de Resolución, Novo Banco, Portugāles Republika, Itālijas Republika, Spānijas Karaliste, kā arī Eiropas Komisija, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Parlaments. Izņemot Itālijas Republiku, šie lietas dalībnieki tika pārstāvēti arī 2020. gada 30. septembra tiesas sēdē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">V.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Juridiskais vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievada piezīmes</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Banco de Portugal, Novo Banco, kā arī Portugāles valdības skatījumā atbildība, ko prasa prasītāja pamatlietā, nekad nav tikusi nodota Novo Banco. BES saistības, “kuru pamatā ir krāpšana vai regulējošu, krimināltiesisku vai administratīvu noteikumu vai lēmumu pārkāpums”, saskaņā ar 2014. gada augusta lēmuma 2. pielikumu neesot nodotas Novo Banco. Līdz ar to vispār nerodoties jautājums par atpakaļpārvedumu BES ar 2015. gada decembra lēmumu vai tā ietekmi uz nepabeigtu tiesvedību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā pietiek ar norādi, ka jautājumam, vai prasītājas pamatlietā prasītā atbildība ir saistība, “kuras pamatā ir krāpšana vai regulējošu, krimināltiesisku vai administratīvu noteikumu vai lēmumu pārkāpums”, ir vajadzīgs juridisks vērtējums, kas atbilstoši pienākumu sadalei starp valsts tiesām un Tiesu prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā ir jāveic vienīgi iesniedzējtiesai. Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai tā pati nosaka tiesiskā regulējuma un faktisko apstākļu ietvaru, un Tiesai nav jāpārbauda tā precizitāte  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-6" href="#t-6">6</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, lai atbildētu uz prejudiciālo jautājumu, atbilstoši Tribunal Supremo (Augstākā tiesa) aprakstam ir jāpieņem, ka atbildība par prasītājai kļūdaini sniegto ieguldījumu konsultāciju vispirms ar Banco de Portugal 2014. gada augusta lēmumu tika nodota Novo Banco. Tikai ar jaunu Banco de Portugal 2015. gada decembra lēmumu – tātad pēc prasības celšanas 2015. gada februārī un pirmās instances tiesas sprieduma pasludināšanas 2015. gada oktobrī – šī atbildība tika nodota atpakaļ Spānijas BES, proti, ar atpakaļejošu spēku no 2014. gada 3. augusta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz pienākumu atzīt šo materiāltiesisko situāciju, kas principā ir paredzēts Direktīvas 2001/24 3. panta 2. punktā, Tribunal Supremo (Augstākā tiesa) uzskata, ka saskaras ar tiesību aizsardzības un tiesiskās drošības problēmu. Proti, atbilstoši tās aprakstam šajos apstākļos tai esot jāatceļ zemāko instanču spriedumi un jānoraida apelācijas sūdzība, lai gan šie spriedumi – katrā ziņā, ņemot vērā tolaik spēkā esošo tiesisko situāciju, – ir pasludināti, nepieļaujot tiesību kļūdas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tās uzdotais prejudiciālais jautājums šajā gadījumā neapšaubāmi prasa, lai šajā lietā vispār būtu piemērojams Direktīvas 2001/24 3. panta 2. punktā noteiktais princips, saskaņā ar kuru reorganizācijas pasākumus piemēro saskaņā ar izcelsmes dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem “[Savienības] teritorijā bez jebkādām turpmākām formalitātēm, [..] pat tad, ja tiem piemērojamos uzņēmējas dalībvalsts noteikumos nav paredzēti šādi pasākumi vai arī to izpilde ir pakļauta nosacījumiem, kas nav izpildīti.” Citiem vārdiem sakot, minētā problēma nerastos – uz ko tiesvedībā Tiesā ir norādījuši gandrīz visi lietas dalībnieki –, ja konkrētajā lietā iesniedzējtiesai nemaz nebūtu jāatzīst atbildības nodošana atpakaļ BES.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Spānijas un Itālijas valdību, kā arī Komisijas, Padomes un Parlamenta skatījumā šāds secinājums varētu rasties, pamatlietā piemērojot Direktīvas 2001/24 32. pantu. Saskaņā ar šo tiesību normu “reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas procesa ietekmi uz nepabeigtām tiesas prāvām saistībā ar aktīviem vai tiesībām, kas kredītiestādei ir anulētas, regulē vienīgi tās dalībvalsts tiesību akti, kurā notiek attiecīgā tiesas prāva”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to ir jāpārbauda, pirmkārt, vai Direktīvas 2001/24 32. pants ir piemērojams šajā lietā un vai tā piemērošana patiešām izraisa to, ka Banco de Portugal 2015. gada decembra lēmumam nav nekādas ietekmes pamatlietā (par to B iedaļā). Noliedzošas atbildes gadījumā pēc tam ir jānoskaidro, vai iesniedzējtiesa sprieduma atzīšanu var pakārtot tam, vai tajā ir ievēroti tiesiskās drošības un efektīvas tiesību aizsardzības principi (par to C iedaļā). Visbeidzot vēl ir jāpārbauda, vai sprieduma atzīšana pati par sevi pamatlietas īpašajos apstākļos izraisa šo principu pārkāpumu (par to D iedaļā).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2001/24 32. panta piemērojamība un iespējamās tiesiskās sekas pamatlietā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Protams, Direktīvas 2001/24 32. panta piemērošanas nosacījumi ir izpildīti. Tomēr šīs tiesību normas piemērošana nenozīmē, ka atbildības nodošanai atpakaļ BES nav nekādas ietekmes pamatlietā. Tas var būt iemesls, kura dēļ Tribunal Supremo (Augstākā tiesa) nav nepārprotami iekļāvusi šo tiesību normu savā prejudiciālajā jautājumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2001/24 32. panta piemērojamība pamatlietā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atsevišķie Direktīvas 2001/24 32. panta piemērošanas nosacījumi šajā lietā ir izpildīti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi atbildības nodošana atpakaļ BES, pirmkārt, ir “reorganizācijas pasākums” Direktīvas 2001/24 2. panta izpratnē, jo tā mērķis ir atjaunot vai saglabāt BES finanšu stāvokli, ciktāl ir jānodrošina pagaidu iestādes pienācīga darbība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pagaidu iestādei tieši ir nevis jāatlīdzina grūtībās nonākušas bankas zaudējumi un tai nodarītais kaitējums, bet gan galvenokārt jānodrošina noguldītāju aizsardzība  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-7" href="#t-7">7</a>
</span>). To, ka atbildības nodošana atpakaļ no konceptuālā viedokļa ir reorganizācijas pasākums, apstiprina BAND 40. pants, kura 1. punkta b) apakšpunktā un 7. punktā ir skaidri paredzēts, ka visu “aktīvu, tiesību vai saistību” pārvedums, kā arī to atpakaļpārvedums var būt daļa no tādas noregulējuma darbības kā “pagaidu iestādes izveide”. Savukārt Direktīvas 2001/24 2. pantā ir noteikts, ka visas noregulējuma darbības BAND izpratnē ir uzskatāmas par reorganizācijas pasākumiem Direktīvas 2001/24 izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, pasākums attiecas uz “aktīviem vai tiesībām, kas kredītiestādei ir anulētas”. Rezultātā šim kritērijam, kas atbilstoši formulējumam daudzās direktīvas valodu versijās katrā ziņā ir formulēts ļoti plaši  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-8" href="#t-8">8</a>
</span>), ir jāietver visi iespējamie reorganizācijas pasākumu priekšmeti, kas potenciāli varētu tikt apstrīdēti tiesvedībā. It īpaši tam ir jāietver arī (pirms)līguma vai no delikta izrietoši prasījumi, ko izvirza noregulējamā kredītiestāde vai kas ir izvirzīti pret to, jo tieši tie var būt pārveduma uz citām iestādēm priekšmets  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-9" href="#t-9">9</a>
</span>). Tomēr, tiklīdz tiesību, prasījuma, saistības vai cita aktīva īpašnieks mainās nepabeigtas tiesvedības laikā, rodas vajadzība pēc Direktīvas 2001/24 32. panta regulējuma  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-10" href="#t-10">10</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, pamatlieta ir uzskatāma par “nepabeigtu tiesas prāvu” šīs tiesību normas izpratnē, jo šis jēdziens ietver jebkādu tiesvedību pēc būtības, kas strīdīgā pasākuma laikā jau bija sākta  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-11" href="#t-11">11</a>
</span>). Šajā ziņā ir jābalstās uz Tribunal Supremo (Augstākā tiesa) aprakstu, saskaņā ar kuru ar Banco de Portugal 2015. gada decembra lēmumu – tātad laikā, kad tiesvedība pamatlietā neapstrīdami jau bija uzsākta, – tiesiskā situācija ar atpakaļejošu spēku tika grozīta. Tas, ka jau bija pasludināts zemākas instances spriedums, neizslēdz lis pendens, kamēr tiesvedība nav pabeigta ar galīgu spriedumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr pašlaik Direktīvas 2001/24 32. pantā nav vienkārši paredzēts, ka tā piemērošanas kritēriju izpildes gadījumā – tātad it īpaši, tiklīdz dalībvalstī ir uzsākta tiesvedība, – ārvalsts reorganizācijas pasākumam šajā dalībvalstī per se nav ietekmes vai tas nav jāatzīst. Drīzāk šajā tiesību normā ir noteikts, ka reorganizācijas pasākuma ietekmi uz nepabeigtu tiesvedību regulē vienīgi tās dalībvalsts tiesību akti, kurā notiek attiecīgā tiesvedība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi pamatlietā, tikai ievērojot divus papildu nosacījumus, būtu jāsecina, ka nebūtu jāņem vērā saistību atpakaļpārvedums BES: pirmkārt, atsauce uz Spānijas tiesībām atbilstoši Direktīvas 2001/24 32. pantam būtu jāsaprot tādējādi, ka jautājums par to, vai pasākumam šajā ziņā vispār ir ietekme – proti, tā spēkā esamības novērtējums tiesvedības vajadzībām –, ir atkarīgs no uzņēmējas dalībvalsts tiesībām. Otrkārt, saskaņā ar Spānijas tiesībām atpakaļpārvedumam nebūtu jābūt spēkā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-12" href="#t-12">12</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr es uzskatu, ka Direktīvas 2001/24 32. pantā atsauce uz uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem nozīmē tikai reorganizācijas pasākuma procesuālo ietekmi uz nepabeigtu tiesvedību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-13" href="#t-13">13</a>
</span>) un tāpēc nevar skart atpakaļpārveduma ietekmi pēc būtības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par Direktīvas 2001/24 32. pantā ietvertās atsauces uz “tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā notiek attiecīgā tiesas prāva”, piemērojamību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No pirmā acu uzmetiena varētu uzskatīt, ka “ietekme uz tiesas prāvu” attiecas uz lietas iznākumu pēc būtības. Tomēr it īpaši Direktīvas 2001/24 32. panta regulatīvais konteksts un mērķi liecina, ka šī tiesību norma nav jāsaprot šādi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, – pretēji dažu lietas dalībnieku viedoklim – šīs tiesību normas pamatā ir doma, ka, ņemot vērā tiesiskās drošības apsvērumus, vēlāki notikumi nedrīkst ietekmēt jau uzsāktas tiesvedības iznākumu. Tas tādēļ, ka, pirmām kārtām, nevar uzskatīt, ka pēc tiesvedības sākšanas radušos faktu ņemšana vērā principā izraisa tiesiskās drošības principa pārkāpumu. Otrām kārtām, tad Direktīvas 2001/24 32. pantā vienkārši būtu jāparedz, ka ārvalsts reorganizācijas pasākumam nav ietekmes uz nepabeigtu tiesvedību, proti, tas to neskar. Tomēr tieši tā tas nav. Drīzāk šajā tiesību normā ir noteikts, ka ietekme uz tiesvedību ir atkarīga no uzņēmējas dalībvalsts tiesībām. Tomēr attiecīgais reorganizācijas pasākums varētu būt likumīgs arī saskaņā ar šīs uzņēmējas dalībvalsts tiesībām. Tātad šādā gadījumā, neraugoties uz 32. panta piemērošanu, vēlāks notikums noteiktos apstākļos mainītu jau uzsāktas tiesvedības iznākumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Citiem vārdiem sakot, Direktīvas 2001/24 32. pantā, arī interpretējot to plaši, jau atbilstoši tā formulējumam automātiski netiek piešķirtas “privilēģijas” kreditoriem, kuri jau ir sākuši tiesvedību. Arī citādi Direktīvā 2001/24 nav atrodamas norādes, kas ļautu uzskatīt, ka šādiem kreditoriem ir jādod priekšroka.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, nav saskatāms, kāpēc tieši uzsāktai tiesvedībai būtu jāpamato visas reorganizācijas pasākuma ietekmes novērtējums saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts tiesībām. Šāda 32. panta interpretācija būtu ļoti nopietnā pretrunā Direktīvas 2001/24 pamatprincipam, saskaņā ar kuru visa reorganizācijas vai likvidācijas pasākuma ietekme ir atkarīga no lex concursus un līdz ar to neatbilst direktīvas sistēmai  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-14" href="#t-14">14</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Salīdzinājumam ir jāatsaucas uz Direktīvas 2001/24 20.–27. panta noteikumiem. Arī šajās tiesību normās ir paredzētas atkāpes no lex concursus principa piemērošanas. Tomēr tajās ir skaidri noteikti materiāltiesiskie gadījumi, ko reorganizācijas pasākumi neietekmē. Šajās tiesību normās nav paredzēts, ka visa reorganizācijas pasākuma ietekme pēc būtības ir jānovērtē saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem, tiklīdz šis pasākums attiecas uz kādu no tajos minētajiem tiesību institūtiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecīgi Direktīvas 2001/24 32. pants ir jāsaprot tādējādi, ka uzņēmējas dalībvalsts tiesības regulē tikai procesuālo ietekmi, nevis paša pasākuma spēkā esamību tiesvedības mērķiem. It īpaši tas tā ir tāpēc, ka atbilstoši Tiesas judikatūrai Direktīvas 2001/24 un it īpaši tās 32. panta mērķis ir nepieļaut, ka tiek ierobežota to aktīvu pieejamība, kuri ir reorganizācijas priekšmets  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-15" href="#t-15">15</a>
</span>). Tādējādi šeit ierosinātā izpratne atbilst arī šajā ziņā prasītajai šīs tiesību normas kā atkāpes šaurai interpretācijai  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-16" href="#t-16">16</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, bieži vien būtu praktiski neiespējami pilnībā noteikt reorganizācijas vai likvidācijas pasākuma ietekmi, pamatojoties uz uzņēmējas dalībvalsts tiesībām. Tas tādēļ, ka ar Direktīvu 2001/24 netiek saskaņotas valstu tiesību normas par kredītiestāžu reorganizācijas un likvidācijas pasākumiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-17" href="#t-17">17</a>
</span>); līdz ar to vienā dalībvalstī noteiktam reorganizācijas pasākumam noteiktos apstākļos nemaz nav ekvivalenta citas dalībvalsts tiesību aktos, un tādējādi tas nekad nevarētu izpildīt šo tiesību aktu nosacījumus. Attiecīgi Direktīvas 2001/24 3. panta 2. punktā ir nepārprotami noteikts, ka ārvalsts reorganizācijas pasākums ir jāatzīst arī tad, “ja [..] uzņēmējas dalībvalsts noteikumos nav paredzēti šādi pasākumi vai arī to izpilde ir pakļauta nosacījumiem, kas nav izpildīti”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ arī Direktīvas 2001/24 20.–27. pants ietver tikai konkrētus materiāltiesiskos gadījumus, ko nosaka saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts tiesībām, un 32. pants – procesuālo ietekmi uz nepabeigtu tiesvedību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, ņemot vērā šo ietekmi, jau uzsāktas tiesvedības gadījumā ir jāpārkāpj lex concursus princips. Tas tādēļ, ka tikai uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktos var noteikt, vai pasākumam ir vajadzīgs, piemēram, prasības pieteikuma grozījums, tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas vai lietas dalībnieka aizstāšana. Savukārt pirms tiesvedības sākšanas ar izcelsmes valsts tiesībām var regulēt arī reorganizācijas vai likvidācijas pasākuma procesuālo ietekmi. Piemēram, izcelsmes valsts tiesību aktos var noteikt, ka, sākot likvidācijas procedūru, kredītiestāde zaudē savu procesuālo rīcībspēju un tāpēc to tiesā var pārstāvēt likvidators.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to no Direktīvas 2001/24 32. panta attiecībā uz šo lietu izriet tikai tas, ka saskaņā ar Portugāles tiesībām veiktā atbildības nodošana atpakaļ BES rada Spānijas tiesībās paredzēto procesuālo ietekmi uz Spānijā uzsākto tiesvedību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-18" href="#t-18">18</a>
</span>). Konkrēti, atbilstoši Tribunal Supremo (Augstākā tiesa) aprakstam šāda ietekme ir Novo Banco kā atbildētājas statusa zaudēšana bez iespējas aizstāt atbildētāju, un tas savukārt izraisa prasības pret Novo Banco noraidīšanu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-19" href="#t-19">19</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa Tribunal Supremo (Augstākā tiesa) gan šo ietekmi uzskata par neapmierinošu. Tomēr, ņemot vērā lex concursus principa piemērošanas lielo nozīmi attiecībā uz reorganizācijas pasākumu universālo spēkā esamību, kas ir Direktīvas 2001/24 mērķis  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-20" href="#t-20">20</a>
</span>), nebūtu pieļaujams tāpēc uzreiz noliegt, ka pasākumam ir jebkāda ietekme uz uzsāktu tiesvedību. Manuprāt, tas nozīmētu, ka reizē ar nederīgo tiktu atmests arī derīgais. Šīs problēmas risinājums drīzāk būtu jāmeklē Spānijas procesuālajās tiesībās, kas ir jāpiemēro Savienības tiesību kontekstā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-21" href="#t-21">21</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka atbildības nodošanas BES materiāltiesiskā spēkā esamība pamatlietā nav jāvērtē, ņemot vērā Spānijas tiesības. Tikai šā pasākuma procesuālās sekas attiecībā uz nepabeigtu tiesvedību ir atkarīgas no šīs dalībvalsts tiesību aktiem. Līdz ar to iesniedzējtiesa nevar atteikties atzīt šo materiāltiesisko situāciju, pamatojoties uz to, ka tā ir pretrunā Spānijas tiesībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">C.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atkāpe no savstarpējās atzīšanas principa?</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Direktīvas 2001/24 3. panta 2. punktu reorganizācijas pasākumi, kas noteikti saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts tiesību aktiem, pilnībā turpina darboties visā Savienībā bez jebkādām turpmākām formalitātēm. Šajā tiesību normā formulētā savstarpējas atzīšanas principa pamatā ir savstarpējas uzticēšanās princips  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-22" href="#t-22">22</a>
</span>). Saskaņā ar šo principu uzņēmējas dalībvalsts iestādes un tiesas nepārbauda tāda pasākuma likumīgumu, kas noteikts saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts tiesību aktiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-23" href="#t-23">23</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savukārt savstarpējā uzticēšanās ir balstīta uz prezumpciju, ka visās dalībvalstīs pastāv līdzīgas garantijas, it īpaši attiecībā uz tiesiskas valsts un demokrātijas pamatvērtībām, kā arī Savienības pamattiesībām  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-24" href="#t-24">24</a>
</span>). Tikai šī prezumpcija pamato to, ka vairs nav jāpārbauda savstarpējas atzīšanas ietvaros piemērojama pasākuma saderība ar pārākiem uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-25" href="#t-25">25</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt 2015. gada decembra lēmuma atzīšana šajā lietā nav arī atkarīga no citu Savienības tiesību prasību ievērošanas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tas tādēļ, ka atbildības nodošana atpakaļ BES, pirmkārt, nav jāvērtē no BAND viedokļa (par to 1. apakšiedaļā). Otrkārt, šā iemesla dēļ šā reorganizācijas pasākuma noteikšana arī nav uzskatāma par tādu, ar ko īsteno Savienības tiesību aktus, līdz ar to nav piemērojami Savienības tiesību vispārējie principi un pamattiesības (par to 2. apakšiedaļā). Treškārt, nav arī no Tiesas judikatūras izrietošu gadījumu, kur valsts pasākumam, uz kuru attiecas savstarpējas atzīšanas princips, izņēmuma kārtā ir jāpārbauda, vai ir ievēroti Savienības tiesību pamatprincipi (par to 3. apakšiedaļā).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">BAND piemērojamība laikā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Laika ziņā BAND prasības nav piemērojamas atbildības nodošanai atpakaļ BES ar Banco de Portugal 2015. gada decembra lēmumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atgādinājumam: BAND stājās spēkā 2014. gada 2. jūlijā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-26" href="#t-26">26</a>
</span>). 2014. gada augustā Banco de Portugal, lai panāktu BES noregulējumu, izveidoja Novo Banco un pārveda tai tostarp prasītājas pamatlietā prasītās saistības. BAND transponēšanas termiņš beidzās 2014. gada 31. decembrī  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-27" href="#t-27">27</a>
</span>). 2015. gada decembrī tika pieņemts Banco de Portugal lēmums no 2014. gada 3. augusta ar atpakaļejošu spēku nodot strīdīgo atbildību atpakaļ BES.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr saistību atpakaļpārvedums BES 2015. gada decembrī ir uzskatāms tikai par reorganizācijas pasākuma “Pagaidu iestādes Novo Banco izveide” – par ko tika nolemts jau 2014. gada augustā un tātad pirms BAND transponēšanas termiņa beigām – daļu, kas nav autonoma. Par labu šādam vispārējam vērtējumam liecina tas, ka būtu samāksloti atsevišķus reorganizācijas pasākumus vērtēt izolēti citu no cita tikai tāpēc, ka tie hronoloģiski nesakrīt, lai gan faktiski tos saista to saturs un tiem ir viens un tas pats mērķis, proti, izveidot Novo Banco un piešķirt vērtīgus vai nevērtīgus aktīvus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šo ideju ilustrē BAND 40. panta 7. punkta noteikums. Saskaņā ar to saistību atpakaļpārvedums “sliktajai bankai” – pasākums, kas šajā lietā tika veikts pēc transponēšanas termiņa beigām, – ir atkarīgs no tā, vai šāda iespēja jau bija paredzēta pagaidu bankas izveides dokumentā, kas bija izdots pirms transponēšanas termiņa beigām. Tātad, pirmkārt, pagaidu iestādes izveide ir nesaraujami saistīta ar saistību pārvedumu un atpakaļpārvedumu. Turklāt, otrkārt, ja atpakaļpārvedumu vajadzētu izvērtēt no BAND 40. panta 7. punkta viedokļa, tā rezultātā no BAND būtu jāsecina konkrētas prasības 2014. gada augusta lēmumam, lai gan šajā brīdī transponēšanas termiņš neapstrīdami vēl nebija beidzies  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-28" href="#t-28">28</a>
</span>). Tātad atsevišķus pasākumus nav iespējams aplūkot šķirti. Šis apsvērums ir spēkā pavisam neatkarīgi no tā, ka šajā lietā faktiski ir ievērotas BAND 40. panta 7. punkta prasības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vēloties tos izskatīt atsevišķi, pat būtu jāsadala administratīvā kompetence attiecībā uz pasākumiem, kas saistībā ar BES noregulējumu veikti vēlāk. Tas tādēļ, ka līdz ar Regulas Nr. 806/2014  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-29" href="#t-29">29</a>
</span>) stāšanos spēkā kompetence banku noregulējuma darbību jomā, ņemot vērā lielumu un nozīmīgumu, no BES ir pārgājusi uz Noregulējuma komiteju (Single Resolution Board, SRB)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-30" href="#t-30">30</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiktāl no Tiesas judikatūras izriet, ka agrāka tiesību akta piemērošana var būt pamatota situācijās, kas radušās tā spēkā esamības laikā un turpinās pēc jaunā tiesību akta stāšanās spēkā, ja jaunie noteikumi veido vienotu veselumu un savā ziņā ir izraisījuši sistēmas maiņu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-31" href="#t-31">31</a>
</span>). Tā tas ir BAND gadījumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc ir tikai saprātīgi novērtēt pasākumu, ko Banco de Portugal veikusi saistībā ar BES noregulējumu, kā vienota pasākumu kompleksa likumīgumu, pamatojoties uz tiesisko situāciju, kāda bija spēkā 2014. gada augustā, proti, laikā, kad vēl nebija beidzies BAND transponēšanas termiņš.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izskatāmie reorganizācijas pasākumi arī neliek domāt, ka BAND varētu būt iepriekšēja iedarbība. Protams, direktīvas transponēšanas termiņa laikā dalībvalstis nedrīkst pieņemt tiesību aktus, kas var būtiski apdraudēt tajā noteiktā mērķa sasniegšanu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-32" href="#t-32">32</a>
</span>). Tomēr nešķiet, ka atbildības nodošana atpakaļ BES būtu pretrunā BAND mērķiem, it īpaši tās 40. pantam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Gluži pretēji – pagaidu iestādes mērķis ir tikai turpināt grūtībās nonākušas bankas darbības jomas, kas nav cietušas. Tomēr šādai iestādei nav jāuzņemas atbildība par šīs bankas rīcību, kas ir bijusi īpaši riskanta un noteiktos apstākļos kaitējoša. Drīzāk šā instrumenta mērķis – atbilstoši bankas noregulējuma vispārējiem mērķiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-33" href="#t-33">33</a>
</span>) – it īpaši ir aizsargāt noguldījumu turētājus un mazināt iespējamās sistēmiskās sekas. Tomēr, kā jau tika minēts, prasītājas akciju noguldījums nav aizsargāts noguldījums  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-34" href="#t-34">34</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Novo Banco izveide un tās kapitalizācija 4,9 miljardu EUR apmērā tika īstenota no valsts līdzekļiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-35" href="#t-35">35</a>
</span>). Ja tagad Novo Banco būtu atbildīga par BES komercpraksi, ko Spānijas tiesas ir kvalificējušas kā nelikumīgu un kas izpaužas kā sliktā stāvoklī esošās Islandes bankas Kaupthing Bank akciju pārdošana nepieredzējušiem ieguldītājiem neilgi pirms BES maksātnespējas, rezultātā par banku pieļautajām kļūdām atkal būtu “jāmaksā” nodokļu maksātājam. Tomēr visu banku noregulējuma reformu, kas tika veiktas kopš 2008. gada finanšu krīzes, deklarētais mērķis ir izbeigt tā dēvēto morālo risku finanšu nozarē un pēc iespējas samazināt sabiedrībai banku glābšanas izmaksas  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-36" href="#t-36">36</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Protams, no pirmā acu uzmetiena var šķist neapmierinoši, ka prasītāja, kas saskaņā ar Spānijas tiesu konstatējumiem nevarēja izprast tās ieguldījuma sekas, rezultātā zaudē savu naudu. Tomēr tā pamatā ir fakts, ka prasītājas gadījumā ir īstenojušies pat divi vispārēji riski: pirmkārt, Kaupthing Bank bankrotēja un tika likvidēta. Ja prasītāja būtu glabājusi BES stabilas akcijas, visticamāk, a priori tā nemaz nebūtu cēlusi prasību, pamatojoties uz kļūdainu ieguldījumu konsultāciju. Otrkārt, bankrotēja arī BES, līdz ar to prasītājai vairs nav izredžu atgūt savu naudu no šīs iestādes, lai gan viņai ir prasījuma tiesības kļūdainas ieguldījumu konsultācijas dēļ. Tomēr no tā neizriet, ka abi šie riski ir jāpārnes uz valsti vai sabiedrību. Drīzāk būtu jādomā, ka ieguldījumu konsultanti ir personīgi atbildīgi vai ka rodas krimināltiesiskas sekas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā šos apsvērumus, šajā lietā strīdīgā atbildības nodošana atpakaļ BES ir atbilstīga BAND mērķiem. Tāpēc BAND nav piemērojama šim pasākumam arī iespējamas iepriekšējās iedarbības dēļ.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienības tiesību vispārējo principu un pamattiesību piemērojamība?</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai pārbaudītu atbildības nodošanu atpakaļ BES no tiesiskās drošības un efektīvas tiesību aizsardzības principu viedokļa, būtu jāuzskata, ka ar to “īsteno Savienības tiesību aktus” Hartas 51. panta 1. punkta izpratnē. Šādā gadījumā kļūtu piemērojama ne tikai Harta, proti, tās 47. pants, bet arī Savienības tiesību vispārējie principi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-37" href="#t-37">37</a>
</span>). Šāds princips it īpaši ir tiesiskās drošības princips  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-38" href="#t-38">38</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr atbildības nodošana atpakaļ BES ar 2015. gada decembra lēmumu – atšķirībā no šā lēmuma atzīšanas – nav uzskatāma par tādu, ar ko īsteno Savienības tiesību aktus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">73.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tas tādēļ, ka ar Direktīvu 2001/24 tieši netiek saskaņotas valsts tiesību normas par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-39" href="#t-39">39</a>
</span>). Protams, Direktīvā 2001/24 ir paredzēts dalībvalstu pienākums atzīt šādus citu dalībvalstu pasākumus. Tomēr atzīšana no uzņēmējas dalībvalsts – šajā gadījumā Spānijas – puses ir pasākums, kas ir jānošķir no paša reorganizācijas pasākuma, kuru veic izcelsmes valsts – šajā gadījumā Portugāle. Attiecībā uz to, kā kredītiestādes izcelsmes valsts iestādes un tiesas nosaka un veic reorganizācijas un likvidācijas pasākumus, Direktīvā 2001/24 tieši nav paredzēti nekādi konkrēti pienākumi, tā vietā šos pasākumus regulē vienīgi izcelsmes valsts tiesības  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-40" href="#t-40">40</a>
</span>). It īpaši Direktīvā 2001/24 nav noteikts, ka dalībvalstīm ir jānosaka vai jāveic konkrēti reorganizācijas un likvidācijas pasākumi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-41" href="#t-41">41</a>
</span>). Tieši šā iemesla dēļ vispār ir nepieciešama savstarpēja atzīšana.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">74.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Protams, pašlaik līdz ar BAND pieņemšanu kredītiestāžu reorganizācijas un likvidācijas pasākumi Savienībā ir saskaņoti  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-42" href="#t-42">42</a>
</span>). BAND dalībvalstu noregulējuma iestādēm nodrošina vienotu instrumentu kopumu noregulējuma darbību veikšanai, kas ietver arī pagaidu bankas izveidi un ar to saistītos darījumus  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-43" href="#t-43">43</a>
</span>). Tomēr, kā jau tika secināts, hronoloģiski BAND prasības nav piemērojamas pamatlietā aplūkotajai atbildības nodošanai atpakaļ BES  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-44" href="#t-44">44</a>
</span>). Gluži pretēji – Banco de Portugal izveidoja pagaidu banku saskaņā ar Portugāles tiesībām laikā, kad bija piemērojama tikai Direktīva 2001/24, kurā tieši nebija paredzēta reorganizācijas pasākumu saskaņošana.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">75.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc ir jāsecina, ka 2015. gada decembra lēmums nav uzskatāms par tādu, ar ko īsteno Savienības tiesību aktus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">76.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vēloties uzskatīt jebkuru valsts lēmumu, uz kuru saskaņā ar Savienības tiesībām attiecas savstarpējā atzīšana – proti, jebkuru spriedumu krimināllietā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-45" href="#t-45">45</a>
</span>) un civillietā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-46" href="#t-46">46</a>
</span>), jebkuru uzturēšanas spriedumu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-47" href="#t-47">47</a>
</span>), jebkuru ārsta akreditāciju  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-48" href="#t-48">48</a>
</span>) utt. –, par tādu, ar ko īsteno Savienības tiesību aktus, tiktu pārmērīgi paplašināta Hartas piemērošanas joma. Vēl vairāk – savstarpējās atzīšanas sistēma tiktu novesta līdz absurdam. Proti, tā vietā, lai – uzticoties, ka tas atbilst augstāka ranga principiem, – pasākumu atzītu, tas katrā atsevišķā gadījumā varētu tikt pārbaudīts no Savienības pamattiesību un vispārējo tiesību principu viedokļa. Tomēr šī iespēja ir atzīta tikai absolūtos izņēmuma gadījumos, kuru nosacījumi šajā lietā nav izpildīti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izņēmuma kārtā – Savienības tiesību pamatvērtību ievērošanas kontrole?</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">77.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, faktiski atkāpes no savstarpējās atzīšanas principa atbilstoši Tiesas judikatūrai, iespējams, var izdarīt “ārkārtas apstākļos”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-49" href="#t-49">49</a>
</span>). Šajā ziņā Tiesa saistībā ar Eiropas apcietināšanas ordera izpildi ir atzinusi, ka reāls un sistēmisku trūkumu dēļ radies būtisks juridisko interešu pārkāpuma risks var būt šāds ārkārtas apstāklis. Konkrēti, tā šajā gadījumā ir atsaukusies uz Hartas 4. pantā noteikto necilvēcīga vai pazemojoša soda vai attieksmes aizliegumu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-50" href="#t-50">50</a>
</span>) un tiesnešu neatkarības prasību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-51" href="#t-51">51</a>
</span>). Attiecīgi Padome tiesas sēdē pakārtoti ir sniegusi apsvērumus par Tiesas judikatūru par tiesiskuma principu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-52" href="#t-52">52</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">78.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr šajā lietā nevar būt runas par būtiskiem un sistēmiskiem tiesiskuma principa ievērošanas trūkumiem Portugālē. Tomēr gadījumā, ja Tiesa tomēr uzskatītu par nepieciešamu izvērtēt reorganizācijas pasākumu no Savienības tiesību viedokļa, turpmāk es pakārtoti izskatīšu iemeslus, no kuriem izriet, ka atbildības nodošana atpakaļ BES nav uzskatāma nedz par tiesiskās drošības principa, nedz par tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību pārkāpumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">a)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pakārtoti: par tiesiskās drošības principu, it īpaši tiesisko paļāvību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">79.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši Tiesas judikatūrai tiesiskās drošības princips prasa, lai valsts tiesiskais regulējums būtu tik skaidrs un precīzs, ka attiecīgās personas spēj nepārprotami saprast savus tajā noteiktos pienākumus un piešķirtās tiesības un attiecīgi rīkoties  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-53" href="#t-53">53</a>
</span>). No tā principā izriet attiecīgo personu paļāvība uz šā tiesiskā regulējuma saglabāšanos  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-54" href="#t-54">54</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">80.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr tiesiskās paļāvības uz situācijas saglabāšanos nav, ja piesardzīgs un apdomīgs ekonomikas dalībnieks būtu varējis paredzēt tiesiskās situācijas izmaiņas. Atbilstoši Tiesas judikatūrai ekonomikas dalībnieks it īpaši nevar paļauties uz situācijas saglabāšanos, ja valsts iestādes to var grozīt, izmantojot savu diskrecionāro varu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-55" href="#t-55">55</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">81.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to pamatlietā būtu jānoskaidro, vai piesardzīgs un apdomīgs ieguldītājs varēja paredzēt, ka uzraudzības iestāde, pamatojoties uz RGICSF 145.H panta 5. punktu, ar atpakaļejošu spēku var pārvest saistības atpakaļ “sliktajai bankai”. Šādu paredzēšanu apstiprina tas, ka uz šo iespēju vēlreiz nepārprotami tika norādīts 2014. gada augusta lēmumā, ko Portugāles valdība turklāt ir uzsvērusi tiesvedībā Tiesā. Savukārt šādā gadījumā atkal būtu bijis jānodrošina, lai piesardzīgs un apdomīgs ieguldītājs varētu iepazīties ar šo lēmumu, kas katrā ziņā nozīmē publikāciju spāņu valodā valstī ierastajā formā. Šajā ziņā tiesas sēdē tika norādīts, ka Banco de Portugal lēmums tika detalizēti aprakstīts Spānijas plašsaziņas līdzekļos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">82.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tas vien, ka Novo Banco (vismaz daļēji) ir pārņēmusi BES tiesības  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-56" href="#t-56">56</a>
</span>) un arī ir turpinājusi glabāt prasītājas akcijas, manuprāt, tomēr nevarētu pamatot paļāvību uz to, ka Novo Banco pārņems arī atbildību par BES kļūdaini sniegtajām ieguldījumu konsultācijām, kura pastāvēja jau pirms šīm komercattiecībām. Līguma pārņemšana obligāti nenozīmē, ka tiek pārņemta jau iepriekš pastāvējusi atbildība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">83.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt – gluži pretēji – pagaidu iestādes izveides jēga un mērķis nav tāds, ka tai tiek nodota atbildība par grūtībās nonākušas bankas rīcību, kas ir bijusi īpaši riskanta un noteiktos apstākļos kaitējoša  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-57" href="#t-57">57</a>
</span>). Šiem apsvērumiem var būt nozīme, arī novērtējot, vai pamatlietā ir ievēroti tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">84.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, šajā ziņā ir jāatgādina, ka atbilstoši Tiesas judikatūrai nelikumīgu tiesību aktu gadījumā tiesisko paļāvību ierobežo likumības princips  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-58" href="#t-58">58</a>
</span>). Šeit gan nav jānovērtē Banco de Portugal 2015. gada decembra lēmuma likumīgums, jo tas nav Tiesas uzdevums. Katrā ziņā paļāvība uz šāda pārveduma lēmuma saglabāšanu, manuprāt, var tikt aizsargāta tikai minimāli, ja tā acīmredzami ir pretrunā noregulējuma darbības mērķiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">85.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā arī Portugāles valdība, atbildot uz Tiesas uzdotajiem rakstveida jautājumiem, uzskatīja, ka uzraudzības iestādei ir jāļauj labot kļūdainus lēmumus. Tas ir vajadzīgs vēl jo vairāk, ņemot vērā ierobežoto laiku, kurā ir jāpieņem noregulējuma lēmums  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-59" href="#t-59">59</a>
</span>), un ievērojamo finansiālo slogu, kas sabiedrībai rodas līdz ar pagaidu bankas izveidi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">86.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visus šos apstākļus, prasītāja nevarēja paļauties uz to, ka ar 2014. gada augusta lēmumu Novo Banco tika nodota atbildība par BES kļūdainu ieguldījumu konsultāciju. Tāpēc nav saskatāms tiesiskās drošības principa pārkāpums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">b)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pakārtoti: par tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">87.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai efektīvas tiesību aizsardzības princips ir Savienības tiesību vispārējs princips, kas izriet no visām dalībvalstīm kopējām konstitucionālajām tradīcijām, ir noteikts Hartas 47. pantā un nostiprināts arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk tekstā – “ECPAK”) 6. un 13. pantā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-60" href="#t-60">60</a>
</span>). Saskaņā ar Hartas 47. panta pirmo daļu ikvienai personai ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā. Turklāt no Hartas 47. panta otrās daļas izriet, ka ir jānodrošina iespēja vērsties tiesā. Šajā gadījumā Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) skatījumā tikai formāla vai teorētiski pastāvoša, taču praktiski nereāla iespēja aizsargāt savas tiesības tiesā nav pietiekama, lai garantētu efektīvu iespēju vērties tiesā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-61" href="#t-61">61</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">88.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Portugāles valdība ir norādījusi, ka šajā lietā prasītājai bija tiesības apstrīdēt 2015. gada decembra lēmumu triju mēnešu laikā no tā publicēšanas dienas Banco de Portugal internetvietnē 2016. gada 13. janvārī. Šajā gadījumā, ņemot vērā visus konkrētā gadījuma apstākļus, būtu jānovērtē, vai šo iespēju celt prasību var uzskatīt par efektīvu Hartas 47. panta pirmās daļas izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">89.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiktāl būtu jāņem vērā, ka Hartas 47. pants principā neliedz noteikt prekluzīvu termiņu tiesību aizsardzībai tiesā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-62" href="#t-62">62</a>
</span>). Saprātīgs prekluzīvs termiņš neapdraud vai pārmērīgi neapgrūtina tiesību aizsardzības tiesā efektivitāti, ja šis termiņš sākas no brīža, kad attiecīgā persona par to ir uzzinājusi vai vismaz tai par to būtu bijis jāuzzina  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-63" href="#t-63">63</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">90.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt saskaņā ar Portugāles valdības sniegtajiem paskaidrojumiem papildus tam, ka Banco de Portugal lēmums tika publicēts 2016. gada 13. janvārī, 2016. gada 26. janvārī Spānijas Novo Banco pievienoja to Spānijā uzsāktās tiesvedības ar prasītāju lietas materiāliem. Šajā tiesvedībā prasītāju vienmēr pārstāvēja advokāts. Turklāt Portugāles valdība ir norādījusi, ka vispār vismaz seši Spānijas noguldītāji Portugālē ir cēluši prasību par 2015. gada decembra lēmumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">91.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispār – pretēji Spānijas valdības viedoklim – nevar uzskatīt par nesaprātīgu to, ka Banco de Portugal lēmums ir jāapstrīd Portugālē. Savstarpējas atzīšanas sistēmā pieļaujot, ka arī ārvalstu nolēmumiem var būt ietekme citās dalībvalstīs, tas neizbēgami nozīmē, ka jurisdikcija iebildumiem par attiecīgo nolēmumu var būt citas dalībvalsts, nevis prasītāja domicila valsts tiesām  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-64" href="#t-64">64</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">92.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā šos apstākļus, būtu jāuzskata, ka arī prasītājai bija pieejama efektīva tiesību aizsardzība, lai apstrīdētu Banco de Portugal 2015. gada decembra lēmumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Starpsecinājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">93.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi nav piemērojama atkāpe no savstarpējās atzīšanas principa atbilstoši Direktīvas 2001/24 3. panta 2. punktam. Ar iespējamiem iebildumiem par Banco de Portugal lēmumu prasītājai būtu jāvēršas Portugāles tiesās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">D.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par reorganizācijas pasākuma atzīšanas ietekmi pamatlietā, ņemot vērā tiesiskās drošības un efektīvas tiesību aizsardzības principus</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">94.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš izklāstīto secinājumu, Tribunal Supremo (Augstākā tiesa) uzdod jautājumu, vai no Direktīvas 2001/24 3. panta 2. punkta izrietošais pienākums bez nosacījumiem atzīt materiāltiesisko situāciju, kā izriet no Banco de Portugal 2015. gada decembra lēmumiem, savukārt ir pretrunā tiesiskās drošības un efektīvas tiesību aizsardzības principiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">95.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, pēc iesniedzējtiesas domām, tādējādi panāktās izmaiņas šīs lietas materiāltiesiskajā situācijā Spānijas tiesībās rada tādas procesuālās sekas, ka apelācijas sūdzība būtu jānoraida un prasītājai būtu jāsedz tiesāšanās izdevumi. Šajā saistībā Tribunal Supremo (Augstākā tiesa) skatījumā īpašu problēmu rada tas, ka tai būtu jāatceļ zemāko instanču tiesu spriedumi, lai gan tie – vismaz ņemot vērā tolaik spēkā esošo tiesisko situāciju – ir pasludināti, nepieļaujot tiesību kļūdas. Tādēļ tā netieši apstrīd direktīvas 3. panta 2. punkta spēkā esamību tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">96.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr tā neņem vērā, ka zemāko instanču spriedumu atcelšana un apelācijas sūdzības noraidīšana nemaz tieši neizriet no Direktīvas 2001/24 3. panta 2. punkta. Gluži pretēji, tās ir specifiskas procesuālās sekas, kas Spānijas tiesībās – kurām šajā saistībā vienīgajām ir nozīme saskaņā ar Direktīvas 2001/24 32. pantu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-65" href="#t-65">65</a>
</span>) – ir noteiktas attiecībā uz materiāltiesiskās situācijas grozīšanu (ar atpakaļejošu spēku) nepabeigtā tiesvedībā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">97.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā Spānijas valdība tiesas sēdē ir apstiprinājusi, ka Spānijas tiesībās šajā procesa stadijā nav paredzēta nedz iespēja aizstāt atbildētāju, nedz iespēja turpināt tiesvedību pret sākotnējo atbildētāju un paplašināt saistošo spēku uz saistības “jauno” parādnieku  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-66" href="#t-66">66</a>
</span>), nedz tāds tiesību institūts kā retrait litigieux  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-67" href="#t-67">67</a>
</span>). Tāpēc Tribunal Supremo (Augstākā tiesa) nav citas izvēles kā vien atcelt (tolaik) bez tiesību kļūdām pasludināto pirmās instances spriedumu un rezultātā noraidīt prasību, nosakot prasītājai pienākumu segt visus tiesāšanās izdevumus. Tomēr tas nenozīmē, ka šāds risinājums būtu vajadzīgs citās tiesību sistēmās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">98.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, uzmanīgi raugoties, problēma ir nevis materiāltiesiskās situācijas atzīšana – un tātad Direktīvas 2001/24 3. panta 2. punkts –, bet gan tas, ka Spānijas tiesībās nav paredzētas procesuālas reaģēšanas iespējas. Līdz ar to rodas jautājums, kuru rakstveida procesā Tiesā netieši ir uzdevusi arī Padome, par valsts tiesiskā regulējuma – kas Direktīvā 2001/24 paredzētās ārvalsts reorganizācijas pasākuma atzīšanas nepabeigtā tiesvedībā dēļ izraisa tādas procesuālās sekas, ka iepriekš pamatotā prasība apelācijas tiesvedībā tiek noraidīta, nosakot prasītājam segt visus tiesāšanās izdevumus, – saderību ar tiesiskās drošības un efektīvas tiesību aizsardzības principiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">99.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai atbildētu uz šo jautājumu, šie principi ir piemērojami atbilstoši to izpratnei Savienības tiesībās, jo ar ārvalsts reorganizācijas pasākuma atzīšanu – atšķirībā no tā noteikšanas  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-68" href="#t-68">68</a>
</span>) – tiek īstenots dalībvalstu pienākums, kas izriet no Direktīvas 2001/24 3. panta 2. punkta, un tādējādi tā ir uzskatāma par tādu, ar ko “īsteno Savienības tiesību aktus” Hartas 51. panta 1. punkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par tiesiskās drošības principu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">100.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Runājot par saderību ar tiesiskās drošības principu, es nesaskatu īpašas problēmas Spānijas procesuālajās tiesībās. It īpaši pirms tiesvedības pabeigšanas ar galīgu spriedumu nevar rasties tiesiskā paļāvība uz to, ka tiks atstāts spēkā zemākas instances spriedums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">101.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā iespēja nodot atpakaļ atbildību BES pati par sevi ir jāuzskata par saderīgu ar tiesiskās drošības principu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-69" href="#t-69">69</a>
</span>), to pašu var attiecināt uz šā atpakaļpārveduma procesuālajām sekām. Tas tādēļ, ka no piesardzīga un apdomīga prasītāja var sagaidīt, ka tas pārzina piemērojamās procesuālās tiesības. Citiem vārdiem sakot, prasītājai bija jārēķinās ar to, ka iespējamas materiāltiesiskās situācijas izmaiņas varētu izraisīt viņas prasības noraidīšanu un viņai būtu jāsedz visi tiesāšanās izdevumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">102.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr pastāv nopietnas šaubas par šā secinājuma saderību ar tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību un iespēju vērsties tiesā, kas paredzētas Hartas 47. pantā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">103.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Protams, tiesību aizsardzības efektivitāte ECPAK 13. panta un Hartas 47. panta pirmās daļas izpratnē nav sinonīms tās rezultativitātei  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-70" href="#t-70">70</a>
</span>). Tātad Hartas 47. pants negarantē, ka prasība tiks apmierināta un ka netiks atzīts Banco de Portugal 2015. gada decembra lēmums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">104.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr problēmu rada ar prasības noraidīšanu saistītais prasītājas pienākums segt tiesāšanās izdevumus. Šajā saistībā Tiesas judikatūrā ir atzīts, ka arī nesamērīgi augsti procesuālie izdevumi var negatīvi ietekmēt tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un iespēju vērsties tiesā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-71" href="#t-71">71</a>
</span>). Tomēr izdevumi ir uzskatāmi par nesamērīgiem ne tikai tad, ja tie nav samērīgi ar prasītāja ekonomisko interesi panākt sev labvēlīgu spriedumu, bet arī tad, ja tie nav objektīvi pamatoti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">105.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru prasītājam nelabvēlīga sprieduma gadījumā tam ir jāsedz tiesāšanās izdevumi, ir ierasta prakse un principā nav apstrīdams  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-72" href="#t-72">72</a>
</span>). Tas tādēļ, ka šāda pienākuma segt tiesāšanās izdevumus objektīvais pamatojums ir tāds, ka par prasības pieņemamību un pamatotību ir atbildīgs prasītājs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">106.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr var būt situācijas, kad šis apsvērums nav atbilstīgs. Šādu situāciju ilustrē pamatlieta. Tajā prasība (vairs) nav pamatota, jo materiāltiesiskā situācija a posteriori un ar atpakaļejošu spēku ir grozīta, bet prasītāja to nemaz nevarēja ietekmēt un būt atbildīga.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">107.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā prasītājai gan bija jāņem vērā, ka noteiktos apstākļos tiesiskā situācija varētu mainīties viņai par sliktu un līdz ar to rezultātā viņas prasījums netiks apmierināts  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-73" href="#t-73">73</a>
</span>). Tomēr tas nedrīkst izraisīt to, ka prasības celšana pati par sevi viņai nodara kaitējumu un tāpēc principā viņai varētu būt jāatsakās no šīs prasības. Tas apdraudētu tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību būtību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">108.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc šādā gadījumā viens variants, manuprāt, ir valsts tiesību aktos paredzēt procesuālu reaģēšanas iespēju. Piemēram, runa varētu būt par tiesvedības izbeigšanu pirms sprieduma taisīšanas, prasības pieteikuma grozījumu vai jebkādu citu instrumentu, kas ļauj izvairīties no nelabvēlīga sprieduma tikai tādēļ, ka a posteriori un ar atpakaļejošu spēku ir grozīta materiāltiesiskā situācija. Vai arī otrā variantā tiesai, neraugoties uz prasības noraidīšanu, ir jābūt pilnvarām nepiespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">109.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savukārt risks, ka neizbēgami nelabvēlīga sprieduma gadījumā būs jāsedz visi tiesāšanās izdevumi, var atturēt prasītāju no savu tiesību izmantošanas tiesā un tāpēc nav saderīgs ar Hartas 47. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">VI.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Secinājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">110.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, iesaku Tiesai uz Tribunal Supremo (Augstākā tiesa) jautājumu atbildēt šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-181" title="page-28">
      Direktīvas 2001/24/EK 3. panta 2. punktā paredzētā tāda dalībvalstī noteikta reorganizācijas pasākuma atzīšana, ar kuru ar atpakaļejošu spēku tiek grozīta materiāltiesiskā situācija un kurš ir nepabeigtas tiesvedības priekšmets citā dalībvalstī, šajā tiesvedībā nevar izraisīt to, ka lietas dalībniekam, kuram minētais grozījums ir nelabvēlīgs, neizbēgami ir jāsedz visi tiesāšanās izdevumi. Šāds risinājums padara prasības celšanu riskantu pašu par sevi un var atturēt prasītāju no savu tiesību izmantošanas tiesā – tāpēc tas nav saderīgs ar Hartas 47. pantu.
    </p>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">1</a>
</span>) Oriģinālvaloda – vācu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-2" href="#c-2">2</a>
</span>) Skat. Komisijas 2014. gada 15. aprīļa faktu lapu par tā dēvēto Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvu (Bank Recovery and Resolution Directive), saīsināti “BAND (BRRD)” (skat. pierādījumu 3. zemsvītras piezīmē), MEMO/14/297.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-3" href="#c-3">3</a>
</span>) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu (OV 2014, L 173, 190. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-4" href="#c-4">4</a>
</span>) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/24/EK (2001. gada 4. aprīlis) par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju (OV 2001, L 125, 15. lpp.)</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-5" href="#c-5">5</a>
</span>) Kaupthing Bank kādreiz bija lielākā Islandes banka, kas finanšu krīzes dēļ 2008. gada 9. oktobrī nonāca valsts kontrolē. 2008. gada 31. oktobrī Islandes uzraudzības iestāde konstatēja Kaupthing Bank maksātnespēju.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-6" href="#c-6">6</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumus, 2010. gada 12. oktobris, Rosenbladt (C‑45/09, EU:C:2010:601, 33. punkts), 2017. gada 31. janvāris, Lounani (C‑573/14, EU:C:2017:71, 56. punkts), un 2018. gada 13. jūnijs, Deutscher Naturschutzring (C‑683/16, EU:C:2018:433, 29. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-7" href="#c-7">7</a>
</span>) Turklāt uz tādu akciju noguldījumiem kā prasītājai neattiecas noguldījumu garantija, jo tā ietver tikai kontu atlikumus, skat. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/49/ES (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām (OV 2014, L 173, 149. lpp.) 2. panta 1. punkta 3) apakšpunktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-8" href="#c-8">8</a>
</span>) Vācu valodā lietotais jēdziens Vermögensgegenstand, tāpat kā angliskais variants assets vai, piemēram, poļu valodā lietotais jēdziens aktyw[a] var ietvert jebkādu mantisku vērtību.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-9" href="#c-9">9</a>
</span>) Piemēram, pagaidu iestāde vai cita kredītiestāde, kas pārņem atsevišķas grūtībās nonākušas kredītiestādes darbības jomas.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-10" href="#c-10">10</a>
</span>) Par to tūlīt šo secinājumu 43. un nākamie punkti.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-11" href="#c-11">11</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 24. oktobris, LBI (C‑85/12, EU:C:2013:697, 54. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-12" href="#c-12">12</a>
</span>) Šķiet, ka tā katrā ziņā netieši uzskata iesniedzējtiesa.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-13" href="#c-13">13</a>
</span>) Skat. arī ģenerāladvokāta P. Krusa Viljalona [P. Cruz Villalón] secinājumus lietā LBI (C‑85/12, EU:C:2013:352, 86. un 87. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-14" href="#c-14">14</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 24. oktobris, LBI (C‑85/12, EU:C:2013:697, 55. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-15" href="#c-15">15</a>
</span>) Spriedums, 2013. gada 24. oktobris, LBI (C‑85/12, EU:C:2013:697, 55. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-16" href="#c-16">16</a>
</span>) Spriedums, 2013. gada 24. oktobris, LBI (C‑85/12, EU:C:2013:697, 52. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-17" href="#c-17">17</a>
</span>) Spriedumi, 2013. gada 24. oktobris, LBI (C‑85/12, EU:C:2013:697, 39. punkts), un 2016. gada 19. jūlijs, Kotnik u.c. (C‑526/14, EU:C:2016:570, 104. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-18" href="#c-18">18</a>
</span>) Skat. arī ģenerāladvokāta P. Krusa Viljalona secinājumus lietā LBI (C‑85/12, EU:C:2013:352, 86. un 87. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-19" href="#c-19">19</a>
</span>) Vācijas tiesībās, neraugoties uz šādu grozījumu, tiesvedību pret Novo Banco varētu turpināt; tomēr sprieduma saistošais spēks attiektos uz BES, skat. ZPO [Zivilprozessordnung, Civilprocesa kodeksa] 265. panta 2. punkta un 325. panta noteikumus. Šajā nozīmē skat. turpmāk šo secinājumu 96. un 97. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-20" href="#c-20">20</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 24. oktobris, LBI (C‑85/12, EU:C:2013:697, 55. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-21" href="#c-21">21</a>
</span>) Šajā nozīmē turpmāk šo secinājumu 94. un nākamie punkti.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-22" href="#c-22">22</a>
</span>) Šajā saistībā skat. spriedumus, 2010. gada 22. decembris, Aguirre Zarraga (C‑491/10 PPU, EU:C:2010:828, 70. punkts), un 2016. gada 5. aprīlis, Aranyosi un Căldăraru (C‑404/15 un C‑659/15 PPU, EU:C:2016:198, 77. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-23" href="#c-23">23</a>
</span>) Vienīgi pilnības labad ir jāpiemin, ka par likumīgumu saskaņā ar Portugāles tiesībām katrā ziņā nav nekādu šaubu. It īpaši tiesvedības laikā Tiesā Portugāles valdība vēlreiz ir skaidri apstiprinājusi, ka RGICSF [Regime Geral das Instituições de Crédito e Sociedades Financieras, Kredītiestāžu un finanšu iestāžu vispārīgo noteikumu] 145.H panta 5. punkts saskaņā ar Portugāles tiesībām ir tiesisks pamats 2015. gada decembra lēmumam un ka Banco de Portugal ir ievērojusi arī visas pārējās Portugāles formālo un materiālo tiesību normas.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-24" href="#c-24">24</a>
</span>) Skat. Atzinumu 2/13 (Savienības pievienošanās ECPAK), 2014. gada 18. decembris (EU:C:2014:2454, 191. punkts), kā arī spriedumus, 2016. gada 5. aprīlis, Aranyosi un Căldăraru (C‑404/15 un C‑659/15 PPU, EU:C:2016:198, 78. punkts), un 2018. gada 25. jūlijs, Minister for Justice and Equality (Tiesu sistēmas nepilnības) (C‑216/18 PPU, EU:C:2018:586, 35. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-25" href="#c-25">25</a>
</span>) Spriedums, 2018. gada 25. jūlijs, Minister for Justice and Equality (Tiesu sistēmas nepilnības) (C‑216/18 PPU, EU:C:2018:586, 37. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-26" href="#c-26">26</a>
</span>) Skat. BAND 131. pantu: divdesmitā diena pēc publikācijas Oficiālajā Vēstnesī 2014. gada 12. jūnijā bija 2014. gada 2. jūlijs.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-27" href="#c-27">27</a>
</span>) Skat. BAND 130. pantu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-28" href="#c-28">28</a>
</span>) Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai no LES 4. panta 3. punkta un LESD 288. panta 3. punkta, lasot tos kopā ar attiecīgo direktīvu, gan izriet, ka tās transponēšanas termiņa laikā dalībvalstis nedrīkst pieņemt tiesību aktus, kas var būtiski apdraudēt direktīvā noteiktā mērķa sasniegšanu. Tomēr no tā var secināt vienīgi atturēšanās pienākumus, nevis pozitīvus pienākumus, skat. it īpaši spriedumu, 2006. gada 4. jūlijs, Adeneler u.c. (C‑212/04, EU:C:2006:443, 121. un 122. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-29" href="#c-29">29</a>
</span>) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu (OV 2014, L 255, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “VNR regula”).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-30" href="#c-30">30</a>
</span>) VNR regulas 5. panta 1. punkts, lasot to kopā ar tās 7. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-31" href="#c-31">31</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumus, 1981. gada 12. novembris, Meridionale Industria Salumi u.c. (no 212/80 līdz 217/80, EU:C:1981:270, 11. punkts), un 2015. gada 26. marts, Komisija/Moravia Gas Storage (C‑596/13 P, EU:C:2015:203, 36. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-32" href="#c-32">32</a>
</span>) Spriedumi, 1997. gada 18. decembris, Inter‑Environnement Wallonie (C‑129/96, EU:C:1997:628, 45. punkts), 2012. gada 11. septembris, Nomarchiaki Aftodioikisi Aitoloakarnanias u.c. (C‑43/10, EU:C:2012:560, 57. punkts), un 2019. gada 13. novembris, Lietuvos Respublikos Seimo narių grupė (C‑2/18, EU:C:2019:962, 55. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-33" href="#c-33">33</a>
</span>) Pašlaik noregulējuma mērķi ir noteikti VNR regulas 14. panta 2. punktā.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-34" href="#c-34">34</a>
</span>) Šajā nozīmē jau iepriekš šo secinājumu 36. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-35" href="#c-35">35</a>
</span>) Skat. Komisijas 2014. gada 4. augusta paziņojumu presei IP/14/901, ar ko apstiprina Banco Espírito Santo noregulējuma atbalstu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-36" href="#c-36">36</a>
</span>) Skat., piemēram, Komisijas 2014. gada 15. aprīļa faktu lapu par BAND, MEMO/14/297. Skat. arī VNR regulas 14. panta 2. punkta otro teikumu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-37" href="#c-37">37</a>
</span>) Skat. paskaidrojumus attiecībā uz Hartas 51. pantu (OV 2007, C 303, 32. lpp.), kā arī spriedumu, 2014. gada 10. jūlijs, Julián Hernández u.c. (C‑198/13, EU:C:2014:2055, 33. punkts), un rīkojumu, 2019. gada 24. septembris, Spetsializirana prokuratura (Nevainīguma prezumpcija) (C‑467/19 PPU, EU:C:2019:776, 39. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-38" href="#c-38">38</a>
</span>) Spriedums, 2014. gada 1. jūlijs, Ålands Vindkraft (C‑573/12, EU:C:2014:2037, 125. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-39" href="#c-39">39</a>
</span>) Spriedumi, 2013. gada 24. oktobris, LBI (C‑85/12, EU:C:2013:697, 39. punkts), un 2016. gada 19. jūlijs, Kotnik u.c. (C‑526/14, EU:C:2016:570, 104. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-40" href="#c-40">40</a>
</span>) Par kritēriju, saskaņā ar kuru no Savienības tiesībām ir jāizriet dažiem dalībvalstu pienākumiem, lai varētu piemērot Hartu, spriedumi, 2014. gada 6. marts, Siragusa (C‑206/13, EU:C:2014:126, 26. punkts), un 2014. gada 10. jūlijs, Julián Hernández u.c. (C‑198/13, EU:C:2014:2055, 35. punkts), kā arī rīkojums, 2019. gada 24. septembris, Spetsializirana prokuratura (Nevainīguma prezumpcija) (C‑467/19 PPU, EU:C:2019:776, 41. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-41" href="#c-41">41</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2019. gada 24. septembris, Spetsializirana prokuratura (Nevainīguma prezumpcija) (C‑467/19 PPU, EU:C:2019:776, 41. un 42. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-42" href="#c-42">42</a>
</span>) Skat. BAND 10. apsvērumu, kā arī spriedumu, 2016. gada 19. jūlijs, Kotnik u.c. (C‑526/14, EU:C:2016:570, 113. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-43" href="#c-43">43</a>
</span>) Skat. BAND 40. pantu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-44" href="#c-44">44</a>
</span>) Skat. iepriekš šo secinājumu 59. un nākamos punktus.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-45" href="#c-45">45</a>
</span>) Skat. Padomes Pamatlēmumu 2008/909/TI (2008. gada 27. novembris) par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz spriedumiem krimināllietās, ar kuriem piespriesti brīvības atņemšanas sodi vai ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi, lai tos izpildītu Eiropas Savienībā (OV 2008, L 327, 27. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-46" href="#c-46">46</a>
</span>) Skat. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2012, L 351, 1. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-47" href="#c-47">47</a>
</span>) Skat. Padomes Regulu (EK) Nr. 4/2009 (2008. gada 18. decembris) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās (OV 2009, L 7, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “ES Uzturlīdzekļu regula”).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-48" href="#c-48">48</a>
</span>) Skat. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV 2005, L 255, 22. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-49" href="#c-49">49</a>
</span>) Skat. Atzinumu 2/13 (Savienības pievienošanās ECPAK), 2014. gada 18. decembris (EU:C:2014:2454, 191. punkts), kā arī spriedumus, 2016. gada 5. aprīlis, Aranyosi un Căldăraru (C‑404/15 un C‑659/15 PPU, EU:C:2016:198, 82. punkts), un 2018. gada 25. jūlijs, Minister for Justice and Equality (Tiesu sistēmas nepilnības) (C‑216/18 PPU, EU:C:2018:586, 43. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-50" href="#c-50">50</a>
</span>) Spriedums, 2016. gada 5. aprīlis, Aranyosi un Căldăraru (C‑404/15 un C‑659/15 PPU, EU:C:2016:198, 85. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-51" href="#c-51">51</a>
</span>) Spriedums, 2018. gada 25. jūlijs, Minister for Justice and Equality (Tiesu sistēmas nepilnības) (C‑216/18 PPU, EU:C:2018:586, 48. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-52" href="#c-52">52</a>
</span>) Padomes pārstāvis it īpaši atsaucās uz spriedumiem, 2018. gada 27. februāris, Associação Sindical dos Juízes Portugueses (C‑64/16, EU:C:2018:117), un 2019. gada 24. jūnijs, Komisija/Polija (Augstākās tiesas neatkarība) (C‑619/18, EU:C:2019:531).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-53" href="#c-53">53</a>
</span>) Spriedums, 2014. gada 1. jūlijs, Ålands Vindkraft (C‑573/12, EU:C:2014:2037, 127. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-54" href="#c-54">54</a>
</span>) Spriedums, 2015. gada 11. jūnijs, Berlington Hungary u.c. (C‑98/14, EU:C:2015:386; 77. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-55" href="#c-55">55</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumus, 2006. gada 7. septembris, Spānija/Padome (C‑310/04, EU:C:2006:521, 81. punkts), 2009. gada 10. septembris, Plantanol (C‑201/08, EU:C:2009:539, 53. punkts), un 2019. gada 11. jūlijs, Agrenergy un Fusignano Due (C‑180/18, C‑286/18 un C‑287/18, EU:C:2019:605, 31. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-56" href="#c-56">56</a>
</span>) Par jauno tiesisko situāciju skat. BAND 40. panta 9. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-57" href="#c-57">57</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. iepriekš šo secinājumu 67. un nākamos punktus.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-58" href="#c-58">58</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumus, 1961. gada 22. marts, Snupat/Augstā iestāde (42/59 un 49/59, EU:C:1961:5, 172. lpp.), 1982. gada 3. marts, Alphasteel/Komisija (14/81, EU:C:1982:76, 10. punkts), 1997. gada 17. aprīlis, de Compte/Parlaments (C‑90/95 P, EU:C:1997:198, 35. un 36. punkts), un 2004. gada 13. janvāris, Kühne &amp; Heitz (C‑453/00, EU:C:2004:17, 27. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-59" href="#c-59">59</a>
</span>) Atbilstoši pašlaik piemērojamiem ES tiesību aktiem steidzamība ir noregulējuma nosacījums, skat. VNR regulas 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-60" href="#c-60">60</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2010. gada 8. septembris, Winner Wetten (C‑409/06, EU:C:2010:503, 58. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-61" href="#c-61">61</a>
</span>) Atbilstoši judikatūrai tiesību aizsardzība tiesā nedrīkst būt vienkārši “teorētiska vai iluzora”, skat., piemēram, ECT spriedumus, 1997. gada 19. marts, Hornsby pret Grieķiju (CE:ECHR:1997:0319JUD001835791, 40. un 41. punkts), un 2002. gada 26. februāris, Del Sol pret Franciju (CE:ECHR:2002:0226JUD004680099, 21. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-62" href="#c-62">62</a>
</span>) Rīkojums, 2002. gada 17. maijs, Vācija/Parlaments un Padome (C‑406/01, EU:C:2002:304, 20. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-63" href="#c-63">63</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumus, 2019. gada 7. novembris, Flausch u.c. (C‑280/18, EU:C:2019:928, 55. punkts), un 2020. gada 27. februāris, TK u.c. (Ierēdņu un tiesnešu atalgojums) (no C‑773/18 līdz C‑775/18, EU:C:2020:125, 73. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-64" href="#c-64">64</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 22. decembris, Aguirre Zarraga (C‑491/10 PPU, EU:C:2010:828, 69. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-65" href="#c-65">65</a>
</span>) Skat. iepriekš šo secinājumu 41. un nākamos punktus.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-66" href="#c-66">66</a>
</span>) Skat. Vācijas tiesībās ZPO 265. panta 2. punkta un 325. panta noteikumus.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-67" href="#c-67">67</a>
</span>) Skat. Francijas tiesībās C.civ. [Code civile, Civilkodeksa] 1699. un nākamo pantu noteikumus.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-68" href="#c-68">68</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. jau šo secinājumu 73. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-69" href="#c-69">69</a>
</span>) Šajā nozīmē šo secinājumu 79. un nākamie punkti.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-70" href="#c-70">70</a>
</span>) ECT spriedums, 1991. gada 29. novembris, Pine Valley pret Īriju (CE:ECHR:1991:1129JUD001274287, 66. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-71" href="#c-71">71</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 11. aprīlis, Edwards un Pallikaropoulos (C‑260/11, EU:C:2013:221, 33. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-72" href="#c-72">72</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumus, 2013. gada 11. aprīlis, Edwards un Pallikaropoulos (C‑260/11, EU:C:2013:221, 25. punkts), un 2014. gada 13. februāris, Komisija/Apvienotā Karaliste (C‑530/11, EU:C:2014:67, 44. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-73" href="#c-73">73</a>
</span>) Skat. šo secinājumu 79. un nākamos punktus.</p>
</body>
</html>
