(1)

Konvencija par starptautisko civilo aviāciju, ko 1944. gada 7. decembrī parakstīja Čikāgā (“Čikāgas konvencija”) un kas regulē starptautisko gaisa transportu, stājās spēkā 1947. gada 4. aprīlī. Ar to tika izveidota Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO).

(2)

Dalībvalstis ir Čikāgas konvencijas līgumslēdzējas puses un ICAO līgumslēdzējas valstis, savukārt Savienībai ir novērotājas statuss dažās ICAO struktūrās. ICAO padomē (“ICAO padome”) pašlaik ir pārstāvētas sešas dalībvalstis.

(3)

Ievērojot Čikāgas konvencijas 37. pantu, ICAO ir jāpieņem un jāgroza starptautiskie standarti un ieteicamā prakse un procedūras, kas attiecas, piemēram, uz sakaru sistēmām un aeronavigācijas līdzekļiem, lidojumu noteikumiem un gaisa satiksmes vadības praksi, un citiem jautājumiem, kas saistīti ar aeronavigācijas drošumu, regularitāti un efektivitāti, ko laiku pa laikam uzskata par piemērotu.

(4)

Ievērojot Čikāgas konvencijas 38. pantu, ikvienai ICAO līgumslēdzējai valstij, kura atrod par neiespējamu visos aspektos ievērot kādu starptautisko standartu vai pilnībā saskaņot savus noteikumus vai praksi ar kādu starptautisko standartu pēc tā grozīšanas vai kura uzskata par nepieciešamu pieņemt tādus noteikumus vai praksi, kas kādā konkrētā aspektā atšķiras no tiem, kas noteikti starptautiskajā standartā, ir nekavējoties jāpaziņo ICAO par atšķirībām starp saviem noteikumiem vai praksi un tiem, kas noteikti starptautiskajā standartā. Ja starptautiskie standarti tiek grozīti, ikvienai valstij, kura savos noteikumos vai praksē attiecīgos grozījumus neveic, sešdesmit dienu laikā pēc starptautiskā standarta grozījuma pieņemšanas ir par to jāpaziņo ICAO padomei vai jānorāda darbības, ko tā ierosina veikt.

(5)

Ievērojot Čikāgas konvencijas 54. panta l) punktu, ICAO padomei ir jāpieņem starptautiskie standarti un ieteicamā prakse (SARPs) un tie jānoformē kā Čikāgas konvencijas pielikumi (“ICAO pielikumi”).

(6)

Ievērojot Čikāgas konvencijas 90. pantu, visi ICAO pielikumi un visi ICAO pielikumu grozījumi stājas spēkā trīs mēnešu laikā pēc to iesniegšanas ICAO līgumslēdzējām valstīm vai tāda garāka laikposma beigās, ko nosaka ICAO padome, ja vien pa to laiku vairākums ICAO līgumslēdzēju valstu nav reģistrējušas savu nepiekrišanu. Tiklīdz ICAO padome tos ir pieņēmusi un tie stājas spēkā, starptautiskie standarti – saskaņā ar Čikāgas konvenciju un tajā noteiktajās robežās, konkrētāk, tās 37. un 38. pantu, – ir saistoši visām ICAO līgumslēdzējām valstīm, tostarp visām Savienības dalībvalstīm.

(7)

ICAO iekšējie noteikumi, jo īpaši tie, kuru dēļ jaunākās dokumentu versijas lēmumiem par SARPs vai SARPs grozījumiem ICAO padomei kļūst pieejamas tikai vēlu, termiņi, ko ICAO nosaka ICAO līgumslēdzējām valstīm paziņošanai par atšķirībām no starptautiskajiem standartiem, kā arī to atšķirību skaits civilās aviācijas drošuma, aeronavigācijas un gaisa satiksmes pārvaldības jomā, par kurām katru gadu ir jāpaziņo, ir iemesls, kāpēc ir grūti Padomes lēmumā, kas balstīts uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktu, laikus noteikt nostāju, kas Savienības vārdā ir jāieņem attiecībā uz jauniem SARPs vai SARPs grozījumiem vai katru paziņojamo atšķirību.

(8)

Tāpēc ir lietderīgi noteikt kritērijus un procedūru, kas jāievēro, lai noteiktu nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz SARPs pieņemšanu vai SARPs grozījumiem, ciktāl minētie SARPs var būtiski ietekmēt Savienības tiesību aktu saturu civilās aviācijas jomā, kā arī attiecībā uz lēmumiem paust nepiekrišanu vai nepaust nepiekrišanu SARPs, ievērojot Čikāgas konvencijas 90. pantu, un attiecībā uz paziņošanu par atšķirībām no starptautiskajiem standartiem, ievērojot Čikāgas konvencijas 38. pantu.

(9)

Ņemot vērā civilās aviācijas drošuma, aeronavigācijas un gaisa satiksmes pārvaldības specifiku salīdzinājumā ar citām ICAO aptvertajām jomām, jo īpaši ņemot vērā SARPs lielo skaitu, ko ICAO padome katru gadu pieņem minētajās jomās, un to atšķirību skaitu, par kurām katru gadu jāpaziņo, šim lēmumam būtu jāattiecas tikai uz civilās aviācijas drošumu, aeronavigāciju un gaisa satiksmes pārvaldību, lai racionalizētu procesus un ātri noteiktu nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz jaunu SARPs un SARPs grozījumu pieņemšanu, lēmumiem paust nepiekrišanu vai nepaust nepiekrišanu SARPs vai SARPs grozījumiem, ko pieņēmusi ICAO padome, un lai efektīvi izskatītu daudzos paziņojumus.

(10)

ICAO padomes pieņemtie SARPs civilās aviācijas drošuma, aeronavigācijas un gaisa satiksmes pārvaldības jomā var attiekties uz Savienības ekskluzīvā kompetencē esošiem jautājumiem un varētu būtiski ietekmēt Savienības tiesību aktu saturu. Tāpēc ir efektīvi un lietderīgi ar lēmumu noteikt kritērijus un procedūru, kas jāievēro, lai noteiktu nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz SARPs minētajās jomās, neskarot dalībvalstu kā ICAO līgumslēdzēju valstu tiesības un pienākumus saskaņā ar Čikāgas konvenciju. ICAO līmenī civilās aviācijas drošuma, aeronavigācijas un gaisa satiksmes pārvaldības SARPs galvenokārt ir ietverti ICAO 1., 2., 3., 4., 6., 8., 10., 11., 14., 15., 18. un 19. pielikumā.

(11)

Savienības līmenī minētajos SARPs iekļautās civilās aviācijas drošuma prasības galvenokārt ir ietvertas un norādītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (ES) 2018/1139 (1) un (EK) Nr. 2111/2005 (2) un uz to pamata pieņemtajos īstenošanas un deleģētajos aktos, jo īpaši Komisijas Regulās (ES) Nr. 1178/2011 (3), (ES) Nr. 748/2012 (4), (ES) Nr. 965/2012 (5), (ES) Nr. 139/2014 (6), (ES) Nr. 452/2014 (7), (ES) Nr. 1321/2014 (8) un (ES) 2015/640 (9), Komisijas Īstenošanas Regulā (ES) 2019/947 (10), Komisijas Deleģētajā Regulā (ES) 2019/945 (11) un Komisijas Īstenošanas Regulā (ES) 2021/664 (12).

(12)

Savienības līmenī SARPs iekļautās aeronavigācijas un gaisa satiksmes pārvaldības prasības galvenokārt ir ietvertas un norādītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 549/2004 (13), (EK) Nr. 550/2004 (14) un (ES) 2024/2803 (15) un uz to pamata pieņemtajos īstenošanas un deleģētajos aktos, jo īpaši Komisijas Regulā (ES) Nr. 1332/2011 (16), Komisijas Īstenošanas Regulā (ES) Nr. 923/2012 (17), Komisijas Regulā (ES) 2015/340 (18) un Komisijas Īstenošanas Regulā (ES) 2018/1048 (19).

(13)

Šim lēmumam būtu jāattiecas vienīgi uz nostājām, kas Savienības vārdā jāieņem ICAO jomās, kurās Savienībai ir ekskluzīva kompetence. Šis lēmums neskar iespēju, ka Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem lēmumus, pamatojoties uz LESD 218. panta 9. punktu, ar kuriem nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem ICAO, jo īpaši jomās, kuras ir ārpus šā lēmuma darbības jomas, tostarp tad, ja Savienības dalītā kompetence vēl nav īstenota.

(14)

Padomes Lēmuma (ES) 2023/746 (20) piemērošanas laikposms būtu jāpagarina uz vēl vienu ICAO trīs gadu ciklu, proti, līdz 2028. gada 31. decembrim. Komisijai būtu jāiesniedz Padomei rakstisks izvērtējums par minētā lēmuma piemērošanu, kas kalpotu par pamatu jebkādam iespējamam minētā lēmuma pagarinājumam vai grozījumam.

(15)

Šā lēmuma īstenošanai nebūtu jānoved pie tā, ka tiek pārkāpti dalībvalstu pienākumi saskaņā ar Savienības tiesībām vai to starptautiskās saistības saskaņā ar Čikāgas konvenciju.

(16)

Šā lēmuma īstenošanas nolūkos dalībvalstīm un Komisijai atbilstoši Savienības novērotājas statusam būtu jārīkojas ciešā sadarbībā saskaņā ar to lojālas sadarbības pienākumu.

(17)

Tāpēc Lēmums (ES) 2023/746 būtu attiecīgi jāgroza,

1)

lēmuma 7. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

2)

lēmuma pielikumu groza šādi: