<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.55-20141201.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>T‑194/13</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62013TJ0194</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2017:144">EU:T:2017:144</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>23</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>23</PAGE.TOTAL><AUTHOR>T</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><DATE ISO="20170307">2017. GADA 7. MARTA</DATE> SPRIEDUMS – LIETA T 194/13</P><P>UNITED PARCEL SERVICE /KOMISIJA</P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Vispārējās tiesas spriedums</HT> (ceturtā palāta)</P><P><DATE ISO="20170307">2017. gada 7. martā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – angļu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INDEX><KEYWORD>Konkurence</KEYWORD><KEYWORD>Koncentrācija</KEYWORD><KEYWORD>Regula (EK) Nr. 139/2004</KEYWORD><KEYWORD>Starptautiski sīkpaku eksprespiegādes pakalpojumi EEZ</KEYWORD><KEYWORD><HT TYPE="ITALIC">UPS</HT> veikta <HT TYPE="ITALIC">TNT Express</HT> iegāde</KEYWORD><KEYWORD>Lēmums, ar kuru koncentrācija ir atzīta par nesaderīgu ar iekšējo tirgu</KEYWORD><KEYWORD>Iespējamā ietekme uz cenu</KEYWORD><KEYWORD>Ekonometriska analīze</KEYWORD><KEYWORD>Tiesības uz aizstāvību</KEYWORD></INDEX><JUDGMENT.INIT><P>Lieta T‑194/13</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">United Parcel Service, Inc</HT></HT>., Atlanta, Džordžija (Amerikas Savienotās Valstis), ko sākotnēji pārstāvēja <HT TYPE="ITALIC">A. Ryan</HT>, <HT TYPE="ITALIC">B. Graham</HT>, <HT TYPE="ITALIC">solicitors</HT>, <HT TYPE="ITALIC">W. Knibbeler</HT> un <HT TYPE="ITALIC">P. Stamou</HT>, advokāti, vēlāk – <HT TYPE="ITALIC">A. Ryan</HT>, <HT TYPE="ITALIC">W. Knibbeler</HT>, <HT TYPE="ITALIC">P. Stamou</HT>, <HT TYPE="ITALIC">A. Pliego Selie</HT>, <HT TYPE="ITALIC">F. Hoseinian</HT> un <HT TYPE="ITALIC">P. van den Berg</HT>, advokāti,</P><PARTY.STATUS>prasītāja,</PARTY.STATUS></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Komisiju</HT>, ko sākotnēji pārstāvēja <HT TYPE="ITALIC">T. Christoforou</HT>, <HT TYPE="ITALIC">N. Khan</HT>, <HT TYPE="ITALIC">A. Biolan</HT>, <HT TYPE="ITALIC">N. von Lingen</HT> un <HT TYPE="ITALIC">H. Leupold</HT>, vēlāk – <HT TYPE="ITALIC">T. Christoforou</HT>, <HT TYPE="ITALIC">N. Khan</HT>, <HT TYPE="ITALIC">A. Biolan</HT> un <HT TYPE="ITALIC">H. Leupold</HT>, pārstāvji,</P><PARTY.STATUS>atbildētāja,</PARTY.STATUS></DEFENDANTS><INTERVENERS><P>ko atbalsta</P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">FedEx Corp</HT></HT>., Memfisa, Tenesija (Amerikas Savienotās Valstis), ko sākotnēji pārstāvēja <HT TYPE="ITALIC">F. Carlin</HT>, <HT TYPE="ITALIC">barrister</HT>, <HT TYPE="ITALIC">G. Bushell</HT>, <HT TYPE="ITALIC">solicitor</HT>, un Q. <HT TYPE="ITALIC">Azau</HT>, advokāts, vēlāk – <HT TYPE="ITALIC">F. Carlin</HT>, <HT TYPE="ITALIC">G. Bushell</HT> un <HT TYPE="ITALIC">N. Niejahr</HT>, advokāts,</P><PARTY.STATUS>persona, kas iestājusies lietā,</PARTY.STATUS></INTERVENERS></PARTIES><P>par prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu un kurā tiek lūgts atcelt Komisijas <DATE ISO="20130130">2013. gada 30. janvāra</DATE> Lēmumu C(2013) 431, ar kuru koncentrācija ir atzīta par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līguma darbību (Lieta COMP/M.6570 – <HT TYPE="ITALIC">UPS</HT>/<HT TYPE="ITALIC">TNT Express</HT>).</P><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)</P><P>šādā sastāvā: priekšsēdētājs M. Preks [<HT TYPE="ITALIC">M. Prek</HT>], tiesneši I. Labucka (referente) un V. Kreišics [<HT TYPE="ITALIC">V. Kreuschitz</HT>],</P><P>sekretārs L. Gžegorčiks [<HT TYPE="ITALIC">L. Grzegorczyk</HT>], administrators,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20160406">2016. gada 6. aprīļa</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><?PAGE NO="2"?><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Spriedums</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Tiesvedības priekšvēsture</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>1.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Koncentrācijas dalībnieces</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">United Parcel Service, Inc</HT>. (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/><HT TYPE="ITALIC">UPS</HT><QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/> vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>prasītāja<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>) un <HT TYPE="ITALIC">TNT Express NV</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/><HT TYPE="ITALIC">TNT</HT><QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>) pasaules mērogā darbojas specializēto pārvadājumu un loģistikas pakalpojumu jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) <HT TYPE="ITALIC">UPS</HT> un <HT TYPE="ITALIC">TNT</HT> (turpmāk tekstā abas kopā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>koncentrācijas dalībnieces<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>) darbojas starptautisko sīkpaku eksprespiegādes pakalpojumu tirgos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Tie ir pakalpojumi, attiecībā uz kuriem pakalpojuma sniedzējs apņemas piegādāt citā valstī sīkpaku vienas dienas laikā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Tie tiek sniegti, izmantojot starptautiskos gaisa un sauszemes izplatīšanas tīklus, kas balstās uz zināma skaita aktīvu (tostarp vietējie sadales centri, sauszemes un gaisa bāzes, ceļu transportlīdzekļi, lidmašīnas) integrēšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>EEZ <HT TYPE="ITALIC">FedEx Corp</HT>. (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/><HT TYPE="ITALIC">FedEx</HT><QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>persona, kas iestājusies lietā<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>) un <HT TYPE="ITALIC">DHL</HT> arī darbojas šo pakalpojumu tirgos.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Administratīvā procedūra</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT><DATE ISO="20120615">2012. gada 15. jūnijā</DATE> prasītāja informēja Eiropas Komisiju par savu ieceri iegādāties <HT TYPE="ITALIC">TNT</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>koncentrācija<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>) atbilstoši Padomes <DATE ISO="20040120">2004. gada 20. janvāra</DATE> Regulas (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="024" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2004">OV 2004, L 24, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Koncentrāciju regula<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/>), kas ieviesta ar Komisijas <DATE ISO="20040421">2004. gada 21. aprīļa</DATE> Regulu (EK) Nr. 802/2004 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="133" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2004">OV 2004, L 133, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), 4. pantam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Koncentrācijas ceļā <HT TYPE="ITALIC">UPS</HT> bija iecerējusi iegādāties pilnīgu kontroli pār <HT TYPE="ITALIC">TNT</HT> Koncentrācijas regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē ar publisku iegādes piedāvājumu atbilstoši Nīderlandes tiesībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20120720">2012. gada 20. jūlija</DATE> lēmumu Komisija uzskatīja, ka koncentrācija rada nopietnas šaubas par tās saderīgumu ar iekšējo tirgu, un uzsāka padziļinātas pārbaudes procedūru saskaņā ar Koncentrācijas regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT><DATE ISO="20120726">2012. gada 26. jūlijā</DATE> un 5. septembrī Komisija par desmit darba dienām pagarināja galīgā lēmuma pieņemšanas termiņu atbilstoši Koncentrācijas regulas 10. panta 3. punkta otrajai daļai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT><DATE ISO="20121019">2012. gada 19. oktobrī</DATE> Komisija nosūtīja koncentrācijas dalībniecēm paziņojumu par iebildumiem (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>PPI<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>) atbilstoši Koncentrācijas regulas 18. pantam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Koncentrācijas dalībnieces atbildēja uz PPI <DATE ISO="20121106">2012. gada 6. novembrī</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT><DATE ISO="20121112">2012. gada 12. novembrī</DATE> norisinājās uzklausīšana, kuras laikā tika uzklausīta prasītāja, kurai palīdzēja tās ārštata ekonomiskie padomdevēji.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Turklāt apsvērumus tika ļauts sniegt trešajām personām, kas pamatoja pietiekamu ieinteresētību, tostarp <HT TYPE="ITALIC">DHL</HT> un <HT TYPE="ITALIC">FedEx</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Administratīvajā procesā <HT TYPE="ITALIC">FedEx</HT> turklāt piedalījās vairākās sanāksmēs ar Komisiju un sniedza tai dažādus apsvērumus, kā arī iekšējos dokumentus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Komisija atļāva prasītājas ārštata juridiskajiem padomniekiem informācijas uzglabāšanas telpās 2012. gada 26. un 29. oktobrī iepazīties ar konfidenciāliem iekšējo dokumentu, kurus bija atsūtījusi <HT TYPE="ITALIC">FedEx</HT>, izvilkumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT><DATE ISO="20121129">2012. gada 29. novembrī</DATE> prasītāja atbilstīgi Koncentrāciju regulas 8. panta 2. punktam iesniedza pirmo korektīvo pasākumu virkni ar mērķi panākt koncentrācijas atbilstību iekšējam tirgum.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT><DATE ISO="20121216">2012. gada 16. decembrī</DATE> prasītāja piedāvāja otru labojošu pasākumu virkni.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT><DATE ISO="20121221">2012. gada 21. decembrī</DATE> Komisija nosūtīja prasītājai vēstuli ar faktu izklāstu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT><DATE ISO="20130103">2013. gada 3. janvārī</DATE> prasītāja piedāvāja trešo labojošu pasākumu virkni.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20130130">2013. gada 30. janvāra</DATE> Lēmumu C(2013) 431 Komisija atzina paziņoto koncentrāciju par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līgumu (Lieta COMP/M.6570 – <HT TYPE="ITALIC">UPS</HT>/<HT TYPE="ITALIC">TNT Express</HT>) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>apstrīdētais lēmums<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>3.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Apstrīdētais lēmums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Ar apstrīdēto lēmumu atbilstoši Koncentrāciju regulas 8. panta 3. punktam Komisija atzina koncentrāciju par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un ar Eiropas Ekonomikas zonas līgumu, uzskatot, ka koncentrācija būtu efektīvas konkurences nozīmīgs vājinājums (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>EKNV<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>) piecpadsmit EEZ dalībvalstīs, bet ne pārējās četrpadsmit valstīs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Apstrīdētajā lēmumā Komisija norādīja apsvērumus par attiecīgajiem tirgiem, koncentrācijas ietekmi uz konkurenci un koncentrācijas dalībnieču saistībām.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par tirgiem</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><P>Par piedāvājumu</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Apstrīdētā lēmuma 17.–35. apsvērumā Komisija ir uzskatījusi, ka koncentrācija neradīšot EKNV kravu gaisa pārvadājumu, ekspedīcijas aģentu un loģistikas līgumpakalpojumu tirgos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Apstrīdētajā lēmumā Komisija ir aprakstījusi sīkpaku pārvadājumu nozari (36.–48. apsvērums) un analizējusi efektivitātes guvumus no attiecīgajiem pakalpojumiem atbilstoši tīklu blīvumam un nosegto zonu plašumam (49.–56. apsvērums).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Apstrīdētā lēmuma 57.–60. apsvērumā Komisija ir uzsvērusi, ka aplūkotie pakalpojumi ir lielā mērā atšķirīgi piegādes termiņa, ģeogrāfiskā pārklājuma, izceļošanas un ierašanās ziņā un kvalitātes ziņā attiecībā uz uzticamību, drošību, laika grafikiem, pakalpojumu kopumā un izsekojamību.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Apstrīdētajā lēmumā Komisija ir analizējusi sīkpaku pārvadājuma pakalpojumu tirgu no piedāvājuma viedokļa un ir nodalījusi integrēto pakalpojumu sniedzējus, precizējot to raksturojumu šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>(62)</NO.P><TXT>Integrētiem pakalpojumu sniedzējiem raksturīgi pieci pamatelementi: pirmkārt, tiem pieder visi transporta līdzekļi vai tie ir to operatīvā kontrolē, tajā skaitā gaisa tīkls ar regulāriem lidojumiem, ar ko tiek pārvadāta liela daļa sabiedrības apstrādāto apjomu. Otrkārt, pietiekams ģeogrāfiskais pārklājums pasaules līmenī. Treškārt, zvaigžņveida centrmezgla maršruti (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/><HT TYPE="ITALIC">hub</HT> un <HT TYPE="ITALIC">spoke</HT><QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>). Ceturtkārt, ekskluzīvs informātikas tīkls, tādējādi visi atbilstošie dati nonāk tīklā. Piektkārt un visbeidzot, integrētajiem pakalpojumu sniedzējiem ir reputācija, ka tie pilnīgi ticami piegādās paku laikā (ticamība, ko sauc par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>no punkta uz punktu<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>). Visā pasaulē ir četri integrētie pakalpojumu sniedzēji, kuri visi darbojas Eiropā: <HT TYPE="ITALIC">UPS</HT>, <HT TYPE="ITALIC">TNT</HT>, <HT TYPE="ITALIC">DHL</HT> un <HT TYPE="ITALIC">FedEx</HT>.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>(63)</NO.P><TXT>Galvenā integrētā pakalpojumu sniedzēja atšķirība ir tāda, ka tam ir operatīvā kontrole pār sīkpaku piegādes loģistiku kopumā no sākumpunkta līdz galamērķim (tajā skaitā gaisa pārvadājumu), tādēļ tas var nodrošināt piegādi atbilstoši saistošam laika grafikam. Integrēts pakalpojumu sniedzējs apspriežas ar nosūtītāju, izmanto pats savus resursus visu dažādo pārvadājuma ķēdes posmu nodrošināšanai un piegādā sūtījumu saņēmējām. Īpašuma tiesības uz vai vismaz operatīvā kontrole pār visiem resursiem, kas nepieciešami piegādes īstenošanai, nodrošina, ka ir mazāk ķēdes posmu citādi ļoti garajā attiecīgo uzņēmumu ķēdē.<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Šajā kategorijā Komisija ir iekļāvusi <HT TYPE="ITALIC">UPS</HT> (64.–67. apsvērums), <HT TYPE="ITALIC">TNT</HT> (68.–71. apsvērums), <HT TYPE="ITALIC">DHL</HT> (73.–77. apsvērums) un <HT TYPE="ITALIC">FedEx</HT> (78.–81. apsvērums).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Komisija ir nošķīrusi, pirmkārt, integrētos pakalpojumu sniedzējus, otrkārt, vēsturiskos tirgus dalībniekus, tostarp <HT TYPE="ITALIC">Royal Mail</HT>, <HT TYPE="ITALIC">La Poste</HT>, <HT TYPE="ITALIC">PostNL</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Austrian Post</HT>, kuri arī strādā, izmantojot starptautiskus tīklus (82.–84. apsvērums), treškārt, valsts sīkpaku transporta uzņēmumus, kuri arī gan mazākā apmērā nekā integrētie pakalpojumu sniedzēji, balstoties uz partnerību, darbojas attiecīgo pakalpojumu tirgos (85. un 86. apsvērums), ceturtkārt, ekspedīcijas aģenti, kuri arī darbojas šajos tirgos, bieži kā apakšuzņēmēji šīm integrēto pakalpojumu sniedzēju darbībām (87. apsvērums), piektkārt, vismazākie kurjeruzņēmumi, kas darbojas, izmantojot privileģētas attiecības ar vietējiem klientiem (88. apsvērums), un, sestkārt, vienkārši attiecīgo pakalpojumu tālākpārdevēji starpnieki (89. apsvērums).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><P>Par pieprasījumu</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Apstrīdētā lēmuma 90.–94. apsvērumā Komisija ir analizējusi sīkpaku pārvadājuma pakalpojumu tirgu no pieprasījuma viedokļa, konstatējot lielu sadrumstalotību. Proti, tā ir norādījusi, ka pieprasījumu veido gadījuma klienti un lieli starptautiski klienti; pēdējie veido būtisku piegādātāju apgrozījuma daļu attiecīgajos tirgos. Tā arī norādīja, ka pieprasījumu veido eksprespiegādes pakalpojumi un atliktās piegādes pakalpojumi un ka pieprasījums laika gaitā ir ļoti mainīgs. Visbeidzot tā precizēja, ka pieprasījumu veido vēršanās pie viena vai dažādiem piegādātājiem atkarībā no attiecīgajiem pakalpojumiem un atkarībā no klientu lieluma un izvēlēm un ka mazie klienti parasti izvēlas tikai vienu piegādātāju visiem pakalpojumiem (grupēšana), kamēr lielie klienti izvēlas vai nu vienu un to pašu piegādātāju visiem pakalpojumiem (grupēšana), vai dažādus piegādātājus dažādiem pakalpojumiem, vai arī dažādus piegādātājus vieniem un tiem pašiem pakalpojumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Apstrīdētā lēmuma 95. apsvērumā Komisija ir apstiprinājusi, ka no tās tirgus izpētes izriet, ka tikai viena piegādātāja izmantošana visiem pakalpojumiem (grupēšana) nav dominējoša tendence.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Apstrīdētā lēmuma 96. apsvērumā Komisija ir precizējusi, ka PPI tā nav norādījusi savas tirgus analīzes detaļas, jo rezultāti nebija pārliecinoši vispārējas tendences konstatēšanai, izņemot vien to, ka lieliem klientiem ir tendence izmantot dažādus piegādātājus.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Apstrīdētā lēmuma 97. apsvērumā Komisija noraidīja koncentrācijas dalībnieču argumentu, ar ko tika apgalvots, ka viena piegādātāja izmantošana visiem pakalpojumiem radot konkurences spiedienu uz katra pakalpojuma cenām.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><P>Par cenu noteikšanu</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Apstrīdētā lēmuma 98.–151. apsvērumā Komisija ir analizējusi cenu noteikšanas kārtību sīkpaku pārvadājumu pakalpojumu tirgū.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Tā ir norādījusi uz to, ka attiecībā uz vairumu klientu pastāv individuālas sarunas (114. un 115. apsvērums), uz katra klienta profila nozīmi (116.–123. apsvērums), uz to, ka tiek ņemts vērā konkurences spiediens un klientu vēlmes (124.–131. apsvērums), un uz to, ka cenu dažādību nevar pilnībā izskaidrot ar izmaksu dažādību (132.–134. apsvērums).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Izklāstījusi koncentrācijas dalībnieču nostāju (135.–147. apsvērums), Komisija secināja, ka pastāv diferencētas cenas (148.–151. apsvērums).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><P>Par konkrētā tirgus definīciju</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Apstrīdētajā lēmumā Komisija ir definējusi konkrēto tirgu pēc būtības un ģeogrāfiski attiecībā uz attiecīgajiem pakalpojumiem, proti, sīkpaku pārvadājums, nevis frakts (152.–164. apsvērums) no vienas valsts uz citu EEZ iekšienē, nevis iekšzemes pārvadājumi vai starptautiskie pārvadājumi EEZ iekšienē (165.–187. apsvērums) ar eksprespiegādi, nevis ar atlikto piegādi (188.–226. apsvērums), lai kāds būtu veiktais attālums (227.–231. apsvērums) un pakalpojuma kvalitāte (232.–237. apsvērums), jo šāda veida pakalpojumiem sarunas par līgumiem notiek valsts mērogā (239.–243. apsvērums).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Komisija ir norādījusi, ka lietā aplūkotie pakalpojumi ir starptautiskie sīkpaku eksprespiegādes pakalpojumi EEZ iekšienē (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>attiecīgie pakalpojumi<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par koncentrācijas ietekmi uz konkurenci</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Ievadam un sava vērtējuma izklāstam kopumā Komisija apstrīdētā lēmuma 244. apsvērumā ir norādījusi šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>(244)</NO.P><TXT>Lai gan konkrētie ģeogrāfiskie tirgi ir valsts tirgi, ir noderīgi pārbaudīt sīkpaku eksprespiegādes tirgu EEZ iekšienē vispirms Eiropas mērogā. Eksprespiegāde EEZ iekšienē ir tīkla nozare – kā to ir atzinusi <HT TYPE="ITALIC">UPS</HT> – kam nepieciešams nodrošināt uzņēmumu klātbūtni visās valstīs. Prasītā klātbūtne savukārt rada ieguldījumus infrastruktūrās visas vērtību ķēdes garumā (paņemšana, šķirošana, pārvadājuma līnijas, satiksmes mezgli, gaisa tīkls, lidmašīnas un piegāde). Lai gan šie ieguldījumi var tikt samazināti ar pievienotās vērtības ķēdes elementu uzticēšanu kā ārpakalpojumu trešajām personām, ārpakalpojumu izmantošana samazina kontroli pār tīklu un galu galā sniegto pakalpojumu kvalitāti, kā arī operatīvo efektivitāti. Sabiedrības, kuras piedāvā augstas kvalitātes pakalpojumus eksprespiegādes nozarē EEZ iekšienē ar homogēnu eksprestransporta tīklu, kas pārklāj visas EEZ valstis, ir integrēti pakalpojumu sniedzēji, kuriem ir visstingrākā sava tīkla kontrole. Neintegrēti tirgus dalībnieki paši nespēj īstenot pietiekamu konkurences spiedienu uz integrētiem tirgus dalībniekiem. Vismazākais integrētais pakalpojumu sniedzējs Eiropas tirgū <HT TYPE="ITALIC">FedEx</HT> neīsteno pietiekamu konkurences spiedienu uz koncentrācijas dalībniecēm un <HT TYPE="ITALIC">DHL</HT>. Turklāt nekāda pietiekami plaša ienākšana tirgū vai iespējama tādu esošo tirgus dalībnieku kā <HT TYPE="ITALIC">FedEx</HT> paplašināšanās nešķiet pietiekami iespējama un ātra, lai pretotos nelabvēlīgajai ietekmei, kas gaidāma no darījuma radītā konkurences zuduma. Turklāt ne pirktspēja, ne ienesīgums nešķiet pietiekami, lai izlīdzinātu konkurences zaudējumu atbilstošajos šās koncentrācijas novērtēšanas termiņos.<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></TXT></NP></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><P>Par neintegrētājiem pakalpojumu sniedzējiem</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Apstrīdētā lēmuma 245.–510. apsvērumā Komisija ir uzskatījusi, ka uzņēmumi, kuriem nav integrēta sīkpaku piegādes tīkla (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>neintegrētie pakalpojumu sniedzēji<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>), īsteno vāju konkurences spiedienu.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="6"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par La Poste</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Royal Mail</HT> meitasuzņēmumiem</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Kas attiecas uz <HT TYPE="ITALIC">La</HT> <HT TYPE="ITALIC">Poste</HT> meitasuzņēmumu <HT TYPE="ITALIC">DPD</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Royal Mail</HT> meitasuzņēmumu – <HT TYPE="ITALIC">GLS</HT>, Komisija ir norādījusi uz to samazināto pārklājumu (253.–284. apsvērums), uz to, kā klienti raugās uz to piedāvājumu kā alternatīvu piedāvājumu integrēto pakalpojumu sniedzēju piedāvājumam (285.–295. apsvērums), it īpaši attiecībā uz pakalpojumu kvalitāti (396.–411. apsvērums) un piegādes termiņiem (412.–420. apsvērums), to prombūtnei no tālattāluma tirgiem (296.–309. apsvērums) un to ceļu tīklam tiem ļaujot nodrošināt eksprespakalpojumus tikai īsos attālumos (310.–318. apsvērums).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Komisija ir arī uzskatījusi, ka aplūkoto pakalpojumu sniegšana, izmantojot apakšuzņēmējus gaisa pārvadājumiem, ir daļa no strukturālajam nepilnībām salīdzinājumā ar integrētājiem pakalpojumu sniedzējiem (319.–374. apsvērums) un ka <HT TYPE="ITALIC">La</HT> <HT TYPE="ITALIC">Poste</HT> meitasuzņēmuma <HT TYPE="ITALIC">DPD</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Royal Mail</HT> meitasuzņēmuma <HT TYPE="ITALIC">GLS</HT> ģeogrāfiskā pārklājuma paplašinājums ir neiespējams (375.–395. apsvērums).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Pamatojoties uz saviem tirgus pētījumiem, Komisija ir uzskatījusi, ka koncentrācijas dalībnieču klienti izmanto <HT TYPE="ITALIC">DPD</HT> un <HT TYPE="ITALIC">GLD</HT> iekšzemes pakalpojumiem un standarta pakalpojumiem (421.–423. apsvērums), jo koncentrācijas dalībnieču sniegtā informācija par vairāku piegādātāju izmantošanu apstiprina <HT TYPE="ITALIC">La</HT> <HT TYPE="ITALIC">Poste</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Royal Mail</HT> meitasuzņēmumu ierobežoto klātbūtni attiecīgo pakalpojumu tirgos (424.–426. apsvērums).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Savas analīzes atbalstam Komisija ir norādījusi empīriskus pierādījumus par <HT TYPE="ITALIC">Poste</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Royal Mail</HT> meitasuzņēmumu klātbūtni un darbībām, ko ir sniegusi <HT TYPE="ITALIC">UPS</HT> (424.–434. apsvērums), <HT TYPE="ITALIC">TNT</HT> (435.–439. apsvērums), <HT TYPE="ITALIC">FedEx</HT> un <HT TYPE="ITALIC">DHL</HT> (440.–450. apsvērums), lai apstiprinātu tās secinājumu par <HT TYPE="ITALIC">La Poste</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Royal Mail</HT> meitasuzņēmumu vājo spiedienu uz konkurenci (451. un 452. apsvērums).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="6"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT>Par pārējiem pasta operatoriem</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Apstrīdētā lēmuma 453.–468. apsvērumā Komisija ir apstiprinājusi, ka lielākā daļa, ja ne visi, pasta operatoru Eiropā sniedz sīkpaku eksprespiegādes pakalpojumus, bet tikai <HT TYPE="ITALIC">La Poste</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Royal Mail</HT> meitasuzņēmumu attīstība Eiropā ir bijusi iespaidīga, tām ļaujot ierobežotā ziņā konkurēt ar integrētājiem pakalpojumu sniedzējiem attiecīgajos pakalpojumu tirgos (453. apsvērums); šie apsvērumi attiecas arī uz <HT TYPE="ITALIC">Austrian Post</HT> (455. apsvērums), <HT TYPE="ITALIC">PostNL</HT> (456. apsvērums), <HT TYPE="ITALIC">Posten Norge</HT> (457. apsvērums) un <HT TYPE="ITALIC">PostNord</HT> (458. apsvērums).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Apstrīdētā lēmuma 459. apsvērumā Komisija ir norādījusi, ka, lai gandrīz visi valstu pasta operatori ir dalībnieki <HT TYPE="ITALIC">Coopérative Express Mail Service</HT> (<HT TYPE="ITALIC">EMS</HT>), kas apvieno pasta administrāciju <HT TYPE="ITALIC">Union postale universelle</HT> (<HT TYPE="ITALIC">UPU</HT>) veidojumā, to pakalpojumu kvalitāte ir atkarīga no katra operatora un katrā ziņā ir zemāka par komercoperatoru kvalitāti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Komisija ir uzsvērusi, ka visi vēsturiskie operatori piedāvā citus eksprespakalpojumus EEZ iekšienē vienīgi attiecībā uz vēstulēm un ka pārējie veic integrēto pakalpojumu sniedzēju nodrošināto pakalpojumu tālākpārdošanu (460. un 461. apsvērums).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Apstrīdētā lēmuma 462.–466. apsvērumā Komisija ir norādījusi uz tirgus pētījumiem, kas parāda, ka pakalpojumu tālākpārdevēji neīsteno konkurences spiedienu uz integrētājiem pakalpojumu sniedzējiem.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="7"?><GR.SEQ LEVEL="6"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT>Par sadarbības tīkliem</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Apstrīdētā lēmuma 469.–477. apsvērumā Komisija ir norādījusi uz tādiem atsevišķiem sadarbības tīkliem, kuri darbojas ļoti atšķirīgi, kā <HT TYPE="ITALIC">NetExpress</HT> (470. apsvērums) un <HT TYPE="ITALIC">EuroExpress</HT> (471. apsvērums), saglabājot katra to locekļu autonomiju (472. apsvērums) un katrā ziņā neīstenojot konkurences spiedienu uz koncentrācijas dalībniecēm attiecīgo pakalpojumu tirgos (473.–477. apsvērums).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="6"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT>Par ekspedīcijas aģentiem</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Izklāstījusi <HT TYPE="ITALIC">UPS</HT> situāciju (478.–484. apsvērums), Komisija ir uzskatījusi, ka, sniedzot sīkpaku piegādes pakalpojumus, tostarp dažus EEZ iekšienē, ekspedīcijas aģenti nav būtiski konkurenti šajos tirgos un tādējādi neīsteno konkurences spiedienu attiecīgo pakalpojumu tirgos (487.–507. apsvērums).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="6"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT>Secinājums par neintegrētājiem pakalpojumu sniedzējiem</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Apstrīdētā lēmuma 508. un 510. apsvērumā Komisija ir secinājusi, ka sauszemes operatori, vēsturiskie operatori, sadarbības tīkli un ekspedīcijas aģenti īsteno nelielu konkurences spiedienu uz integrētajiem pakalpojumu sniedzējiem attiecīgo pakalpojumu tirgos gan no pieprasījuma, gan no piedāvājuma viedokļa, it īpaši ņemot vērā to ārkārtīgi niecīgās tirgus daļas salīdzinājumā ar integrēto pakalpojumu sniedzēju tirgus daļām.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><P>Par integrētājiem piegādātājiem</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="6"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">FedEx</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Apstrīdētā lēmuma 511.–625. apsvērumā Komisija ir norādījusi, ka integrēto pakalpojumu sniedzēju vidū <HT TYPE="ITALIC">FedEx</HT> ir vāja konkurente Eiropā, ņemot vērā tās apgrozījumu attiecīgo pakalpojumu tirgos un tās EEZ pārklājumu (513.–526. apsvērums), tās tīklu EEZ (528.–533. apsvērums), tās trūkumus izmaksu ziņā EEZ (534.–546. apsvērums), tās klātbūtni iekšzemes un atliktās piegādes tirgos (547.–552. apsvērums), jo <HT TYPE="ITALIC">FedEx</HT> spēks apstiprinās galvenokārt tirgos ārpus EEZ (553.–564. apsvērums), kā arī to, kā <HT TYPE="ITALIC">FedEx</HT> uztver klienti (565.–577. apsvērums) un konkurenti (578.–589. apsvērums), jo <HT TYPE="ITALIC">FedEx</HT> ir vājāka attiecīgo pakalpojumu tirgos (590.–598. apsvērums).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Apstrīdētā lēmuma 599.–622. apsvērumā Komisija aplūko <HT TYPE="ITALIC">FedEx</HT> paplašināšanos EEZ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Apstrīdētā lēmuma 623.–625. apsvērumā Komisija ir secinājusi, ka <HT TYPE="ITALIC">FedEx</HT> uzrāda atpalicību konkurencē attiecīgo pakalpojumu tirgos, ko nebija iespējams pietiekami kompensēt īsā laikposmā ar tās paplašināšanās projektiem tās tīkla pārklājuma un blīvuma ziņā EEZ, lai stātos pretī pārējiem integrētajiem pakalpojumu sniedzējiem to eksprespiegādes tīklos EEZ.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="6"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">DHL</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Apstrīdētā lēmuma 626.–630. apsvērumā Komisija ir uzsvērusi, ka atbilstoši koncentrācijas dalībnieču paustajam <HT TYPE="ITALIC">DHL</HT> ir pati svarīgākā konkurente Eiropā attiecīgo pakalpojumu tirgos, ja ņem vērā tirgus daļas (626. apsvērums) un ģeogrāfisko pārklājumu (627. apsvērums), kā arī tās tīkla EEZ attīstības un blīvuma dēļ (628. apsvērums).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="8"?><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><P>Par konkurences ciešumu</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="6"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT>Vispārīgi apsvērumi par <HT TYPE="ITALIC">UPS</HT> un <HT TYPE="ITALIC">TNT</HT> konkurences ciešumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>diferencētā tirgū<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>Apstrīdētā lēmuma 631.–635. apsvērumā Komisija ir teikusi šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>(631)</NO.P><TXT>Šajā sadaļā Komisija sniedz konkurences attiecību tuvības analīzi, kas parāda, ka <HT TYPE="ITALIC">TNT</HT> un <HT TYPE="ITALIC">UPS</HT> faktiski ir ciešas konkurentes eksprespiegāžu tirgū EEZ. Analīze parāda, ka <HT TYPE="ITALIC">DHL</HT> ir arī cieša [konkurences] dalībnieču konkurente, kamēr, kā ir parādīts 7.3. un 7.2.1. sadaļā, <HT TYPE="ITALIC">FedEx</HT> un vadošie neintegrētie uzņēmumi <HT TYPE="ITALIC">DPD</HT> un <HT TYPE="ITALIC">GLS</HT> ir tālāki [konkurences] dalībnieču konkurenti.</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(632)</NO.P><TXT>Analīze noder, lai noteiktu, kuras eksprespiegādes EEZ tirgū aktīvās sabiedrības piedāvā produktus, kuri ir savstarpēji gandrīz aizstājami, un izskaidro konkurences spiediena līmeni, ko šie uzņēmumi īsteno šobrīd.</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(633)</NO.P><TXT>Šāda analīze ir īpaši būtiska tādā segmentētā tirgū, kāds ir aplūkotais tirgus, kurā produktiem un pakalpojumiem ir atšķirīgas īpašības. Viens no svarīgākajiem eksprespiegādes EEZ tirgus segmentācijas faktoriem ir konkrēta pārvadātāja piedāvāto sākumpunktu un galamērķu pārklājums (ar ko apzīmē EEZ valstis, no kurām un uz kurām var tikt pārvadātas ekspressīkpakas, un ģeogrāfisko teritoriju pārklājuma tvērumu šo valstu iekšienē). Ir arī citi tādi nošķiršanas faktori kā pakalpojuma kvalitātes kritēriji (uzticamība, līdzsekošanas un atrašanās vietas noteikšanas sistēmas kvalitāte un tādu īpašu pakalpojumu piedāvāšana kā augstas kvalitātes piegāde no rīta vai pusdienlaikā vai atbilstoši īpašām prasībām).</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(634)</NO.P><TXT>Dažādu pakalpojumu nošķiršanas faktoru kombinācija ar attiecīgo pakalpojumu sniedzēju komercpieeju, uz ko attiecas piedāvājums (līdzīgu patērētāju atlases procedūra), nosaka, kurā brīdī dažādie pakalpojuma sniedzēji ir tuvi aizstājēji, ja tie konkurē attiecībā uz patērētājiem. Tādējādi Komisija ir ne tikai analizējusi uzņēmumus pēc to būtiskām īpatnībām (kā to pakalpojumu pārklājums), bet ir arī novērtējusi to aizstājamības pakāpi no patērētāja viedokļa, pamatojoties uz visiem pieejamajiem elementiem, tostarp patērētāju vērtējumu tirgus analīzes iznākumā, piedāvājuma analīzi un <HT TYPE="ITALIC">TNT</HT> aiziešanas no tirgus aptaujām.</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(635)</NO.P><TXT>Analīzes mērķis ir ne tikai noteikt konkurences līmeni starp šiem diviem koncentrācijas uzņēmumiem, bet arī identificēt pārējos uzņēmumus, kas šobrīd ir koncentrācijas dalībnieču tuvi aizstājēji šajā segmentētajā tirgū. Tas šajā lietā ir īpaši būtiski, jo visi pieejamie elementi liek domāt, ka attiecīgajā segmentētajā tirgū ļoti ierobežots skaits pakalpojumu sniedzēju savstarpēji cieši konkurē attiecībā uz pārējiem tirgū esošajiem uzņēmumiem.<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/></TXT></NP></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="6"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT>Klientu uztvere atbilstoši tirgus pētījumiem</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>Komisija apstrīdētā lēmuma 636.–652. apsvērumā izklāsta klientu atbildes uz tās aptaujas anketām par konkurences intensitāti attiecīgo pakalpojumu tirgū, kas, tāsprāt, skaidri pierādot koncentrācijas dalībnieču un <HT TYPE="ITALIC">DHL</HT> konkurences ciešumu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="6"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT>Piegādes galamērķu un piegādes nodrošinājuma salīdzinājums attiecībā uz dažādiem eksprespakalpojumiem</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>Apstrīdētā lēmuma 653. apsvērumā Komisija ir uzsvērusi, ka viens no sabiedrību attiecīgo pakalpojumu sniedzēju visvairāk nošķirošajiem faktoriem ir nosūtīšanas un galamērķa valstu pārklājuma plašums, jo tas nosaka klienta iespēju nosūtīt sīkpaku ar noteiktu eksprespakalpojumu (agri no rīta, pusdienlaikā vai jebkurā dienas laikā) no noteiktas nosūtīšanas vietas uz noteiktu galamērķi.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58</NO.P><TXT>654.–658. apsvērumā Komisija ir salīdzinājusi, pirmkārt, integrētos pakalpojumu sniedzējus savstarpēji un, otrkārt, integrētos pakalpojumu sniedzējus un <HT TYPE="ITALIC">La Poste</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Royal Mail</HT> meitasuzņēmumus, lai 659. apsvērumā secinātu, ka klientiem, kuriem attiecīgajiem pakalpojumiem nepieciešams plašs ģeogrāfiskais pārklājums EEZ, koncentrācijas dalībnieces, ļoti iespējams, ir vistuvākās pakalpojumu aizstājamības ziņā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="6"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT>Par piegādes laiku un paaugstinātas maksas pakalpojumiem</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59</NO.P><TXT>Apstrīdētā lēmuma 660. un 661. apsvērumā Komisija ir uzsvērusi, ka kādam citam sabiedrības attiecīgo pakalpojumu sniedzējas nošķirošam faktoram ir saistība ar piegādes laiku, jo tirgus ir sadalīts trīs segmentos, proti, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>Pirms 10.00<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> segments, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>Pirms 12.00<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> segments un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>Jebkurā dienas laikā<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> segments – it īpaši attiecībā uz atsevišķiem produktiem, jo rīta pakalpojumi tiek uzskatīti par paaugstinātas maksas pakalpojumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60</NO.P><TXT>Balstoties uz savu analīzi, Komisija ir uzskatījusi, ka koncentrācijas dalībnieces spēcīgi konkurē ar <HT TYPE="ITALIC">DHL</HT>, iepretim visai vājam neintegrētu pakalpojumu sniedzēju paaugstinātas maksas piedāvājumam (662.–665. apsvērums).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="6"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT>Par pakalpojumu kvalitāti</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61</NO.P><TXT>Apstrīdētā lēmuma 666. apsvērumā Komisija ir apstiprinājusi, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>tādi dalībnieku, kas ir integrēti pakalpojumu sniedzēji, pakalpojumu kvalitātes kritēriji kā līdzsekošana un atrašanās vietas noteikšana vai dažādi papildpakalpojumi ir līdzīgi viens otram, atšķirībā no neintegrētajām sabiedrībām (kā <HT TYPE="ITALIC">DPD</HT> un <HT TYPE="ITALIC">GLS</HT>), kuras ir attālinātas [koncentrācijas] dalībnieču pakalpojumu aizstājējas, ņemot vērā dažādus kvalitātes kritērijus, kā tas tika izskaidrots sadaļā par neintegrētajiem pakalpojumu sniedzējiem (it īpaši 7.2.1.7. sadaļā, kurā izskaidrots, kāpēc <HT TYPE="ITALIC">La Poste</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Royal Mail</HT> starptautiskie eksprespiegādes EEZ pakalpojumi, ņemot vērā dažādus kvalitātes kritērijus, tiek uzlūkoti kā attālināti aizstājēji [koncentrācijas] dalībnieču pakalpojumiem)<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="6"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT>Par piedāvājumiem</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62</NO.P><TXT>Kas attiecas uz piedāvājumu, apstrīdētā lēmuma 667.–684. apsvērumā Komisija, balstoties uz <HT TYPE="ITALIC">UPS</HT> (668.–674. apsvērums), <HT TYPE="ITALIC">TNT</HT> (675.–681. apsvērums) un <HT TYPE="ITALIC">DHL</HT> (682.–684. apsvērums) datiem, ir uzskatījusi, ka koncentrācijas dalībnieces, tāpat kā <HT TYPE="ITALIC">DHL</HT>, cieši konkurē atšķirībā no <HT TYPE="ITALIC">FedEx</HT> un neintegrētajiem pakalpojumu sniedzējiem.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="6"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT>Par<HT TYPE="ITALIC">TNT</HT> klientu saistīšanu</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63</NO.P><TXT>Apstrīdētā lēmuma 685.–701. apsvērumā Komisija ir analizējusi tikšanās, kuras <HT TYPE="ITALIC">TNT</HT> ir organizējusi ar saviem klientiem, par iemesliem, kuru dēļ tie ir mainījuši pakalpojumu sniedzējus.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="6"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT>Secinājums par konkurences ciešumu</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64</NO.P><TXT>Apstrīdētā lēmuma 702.–711. apsvērumā Komisija ir uzskatījusi, vienlaicīgi atbildot uz koncentrācijas dalībnieču apsvērumiem atbildē uz PPI, ka <HT TYPE="ITALIC">UPS</HT> un <HT TYPE="ITALIC">TNT</HT> cieši konkurē ar <HT TYPE="ITALIC">DHL</HT> attiecīgo pakalpojumu tirgos.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="10"?><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><P>Par ietekmi uz konkurences spiedienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>ļoti diferencētos<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> tirgos</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65</NO.P><TXT>Apstrīdētā lēmuma 712.–714. apsvērumā Komisija ir uzskatījusi, ka atsevišķos tirgos koncentrācija samazinātu attiecīgo pakalpojumu sniedzēju, integrētu un neintegrētu pakalpojumu sniedzēju, skaitu no četriem uz trim.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66</NO.P><TXT>Apstrīdētā lēmuma 715.–720. apsvērumā Komisija ir uzskatījusi, ka atsevišķos tirgos koncentrācija samazinātu attiecīgo pakalpojumu integrētu sniedzēju skaitu no trim uz diviem, ņemot vērā <HT TYPE="ITALIC">FedEx</HT> situāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67</NO.P><TXT>Apstrīdētā lēmuma 721.–726. apsvērumā Komisija ir mērījusi koncentrācijas iespējamo ietekmi uz cenām un 727.–740. apsvērumā izklāstījusi <HT TYPE="ITALIC">UPS</HT> analīzi par koncentrācijas ietekmi uz cenām.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><P>Par šķēršļiem ienākšanai un ekspansijai attiecīgo pakalpojumu tirgos</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68</NO.P><TXT>Apstrīdētā lēmuma 741. apsvērumā Komisija ir uzskatījusi šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>(741)</NO.P><TXT>Ienākšana vai paplašināšanās eksprespiegādes tirgū EEZ ir jāpārbauda atbilstoši divām dažādām dimensijām: produktu piedāvājums un ģeogrāfiskais plašums. Lai kāda būtu dimensija, šķēršļi ienākšanai vai ekspansijai ir līdzīgi un īsumā var tikt izklāstīti šādi: jaunam ienācējam eksprespiegāžu tirgū EEZ būtu jāparāda: i) informātikas infrastruktūra, ii) šķirošanas infrastruktūra visā EEZ un iii) gaisa satiksmes tīkls. Kā to parāda fakts, ka pēdējos divdesmit gados neviens būtisks tirgus dalībnieks tirgū nav ienācis, un tirgus izpētes iznākums, šie šķēršļi ir ļoti augsti un nevar tikt pārvarēti ar ārpakalpojumu izmantošanu.<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/></TXT></NP></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69</NO.P><TXT>Sava vērtējuma atbalstam Komisija norāda, pirmkārt, uz to, ka pēdējos 20 gados tirgū nav ienācis neviens jauns būtisks tirgus dalībnieks (742.–746. apsvērums), otrkārt, tirgus vērtējumu <HT TYPE="ITALIC">ratione materiae</HT> un <HT TYPE="ITALIC">ratione loci</HT> (747.–750. apsvērums), treškārt, nepieciešamību jauniem tirgus dalībniekiem, kas ienāk attiecīgo pakalpojumu tirgos, izveidot infrastruktūru visā EEZ (751. un 752. apsvērums), ceturtkārt, uz pienācīga tehnoloģiskā tīkla nepieciešamību (753.–759. apsvērums), piektkārt, uz šķirošanas infrastruktūras visā EEZ nepieciešamību (760.–765. apsvērums) un, sestkārt, uz sava gaisa pārvadājumu tīkla nepieciešamību (766.–780. apsvērums).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70</NO.P><TXT>Noslēgumā Komisija 781. un 782. apsvērumā ir norādījusi šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>(781)</NO.P><TXT>Šķēršļi ienākšanai tirgū vai ekspansijai ir kumulatīvi, ņemot vērā to, ka jebkuram jaunam ienācējam eksprespiegādes tirgū EEZ būtu tie jāpārvar vienlaicīgi, lai varētu piedāvāt piegādes pakalpojumus, kas konkurētu ar tiem, ko piedāvā visspēcīgākie tirgus dalībnieki. Lai efektīvi konkurētu, ir jāizveido eksprespiegādes tīkls EEZ gan produktu piedāvājuma, gan ģeogrāfiskā plašuma ziņā. Tādēļ jaunienācējam būtu jāizveido sarežģīta infrastruktūra visā EEZ, ietverot šķirošanas centrus, jānodrošina plašs un blīvs savākšanas un piegādes tīkls (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>Pick‑Up &amp; Delivery<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> (<HT TYPE="ITALIC">PUD</HT>)), jāizveido gaisa pārvadājumu tīkls, sauszemes pārvadājumu tīkls un transporta maršrutu tīkls, kā arī sarežģīts informātikas tīkls. Visi šie elementi rada izmaksas, riskus un prasa daudz laika.</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(782)</NO.P><TXT>Turklāt, lai nodrošinātu atdevi izmaksu ziņā un tādējādi radītu efektīvu konkurenci, ienākšanai vai ekspansijai jānotiek pietiekamā apmērā un tai ir jāpanāk pienācīgs tīkla blīvums. Tādēļ, ka sīkpaku piegāde ir tīkla nozare, efektivitātes guvumi un blīvums ir noteicošie (kā tas tika izskaidrots 6.1.3. sadaļā), un, lai pie tiem nonāktu, nepieciešams ļoti ilgs laiks. Pirms pietiekamu efektivitātes guvumu īstenošanas tirgus dalībniekiem nāktos saskarties ar būtiskām izmaksām un riskiem, un tie nevarētu īstenot darbību rentabli būtisku laikposmu, pirms ieguldījumi atmaksātos. Šī sarežģītība palielina ienākšanas un paplašināšanās grūtības šajā tirgū.<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/></TXT></NP></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="11"?><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><P>Par ienākšanas vai paplašināšanās iespējamību, termiņiem un pietiekamību, lai stātos pretī potenciālajām koncentrācijas pretkonkurences sekām</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71</NO.P><TXT>Apstrīdētajā lēmumā Komisija ir uzskatījusi, ka nedz <HT TYPE="ITALIC">FedEx</HT> paplašināšanās plāni (783. apsvērums), nedz pārējo tirgus dalībnieku paplašināšanās plāni (784.–787. apsvērums) neļautu stāties pretī visai koncentrācijas dalībnieču pretkonkurences stratēģijai (788. apsvērums).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><P>Par kompensējošas pirktspējas esamību</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72</NO.P><TXT>Jautājumā par kompensējošas pirktspējas esamību Komisija vispirms atgādināja šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>(789)</NO.P><TXT>Kompensējoša pirktspēja ir definēta Pamatnostādnēs par horizontālo apvienošanos novērtēšanu kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>pircēja spēja komerciālās sarunās panākt vienošanos ar pārdevēju, kuras pamatā ir pircēja lielums, komerciālais nozīmīgums un spēja nodrošināties pie citiem piegādātājiem<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/>. Tā ir saistīta ar lielo pircēju spēju uzspiest piegādātājiem koncesiju cenas koncentrētajos lejupējos tirgos.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>(790)</NO.P><TXT>Pamatnostādnēs ir neizsmeļoši uzskaitīti kompensējošas pirktspējas avoti, tajā skaitā spēja, kas ir lielam pircējam, atsaukties uz pārējiem piegādātājiem, veicināt attīstību vai [konkurentu] ienākšanu vai atteikties iegādāties atsevišķus koncentrācijas dalībnieku produktus, ja tie paaugstina cenu produktiem, attiecībā uz kuriem koncentrācija rada konkurences samazināšanos.<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73</NO.P><TXT>Apstrīdētā lēmuma 791.–799. apsvērumā Komisija, izklāstījusi <HT TYPE="ITALIC">UPS</HT> situāciju (791. apsvērums), secināja, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>klienti nespēj īstenot pietiekamu kompensējošu pirktspēju, lai stātos pretī cenu pieaugumam eksprespiegādes tirgū EEZ pēc koncentrācijas<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><P>Par<HT TYPE="ITALIC">TNT</HT> pozīciju bez koncentrācijas</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74</NO.P><TXT>Apstrīdētā lēmuma 800.–806. apsvērumā Komisija ir uzskatījusi, ka ir jāņem vērā pašreizējais <HT TYPE="ITALIC">TNT</HT> pārklājums un konkurētspēja un jānoraida <HT TYPE="ITALIC">UPS</HT> arguments par <HT TYPE="ITALIC">TNT</HT> pozīcijas iespējamo vājināšanos attiecībā uz tālo maršrutu eksprespiegādes pakalpojumiem.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><P>Par cerētajiem efektivitātes guvumiem no koncentrācijas</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75</NO.P><TXT>Attiecībā uz cerētajiem efektivitātes guvumiem no koncentrācijas Komisija ievadam apstrīdētā lēmuma 807.–816. apsvērumā ir atgādinājusi Pamatnostādnēs par horizontālo apvienošanos novērtēšanu saskaņā ar Padomes Regulu par uzņēmumu koncentrāciju kontroli (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="031" PAGE.FIRST="5" DATE.PUB="2004">OV 2004, C 31, 5. lpp.</REF.DOC.OJ>) noteiktos kritērijus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76</NO.P><TXT>Apstrīdētā lēmuma 817.–848. apsvērumā Komisija ir analizējusi koncentrācijas dalībnieču apgalvotos efektivitātes guvumus, samazinot izmaksas ar darbības sinerģiju (822.–831. apsvērums), gaisa pārvadājumu tīkla sinerģiju (832.–837. apsvērums) un pārvaldības un administratīvo izmaksu sinerģiju (838. apsvērums), kā arī koncentrācijas dalībnieču argumentus par to datu ticamību (839.–841. apsvērums) un atbilstoši pakalpojumiem un ģeogrāfiskajām zonām paredzēto samazinājumu sadali (842.–848. apsvērums).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77</NO.P><TXT>Apstrīdētā lēmuma 849.–921. apsvērumā Komisija ir novērtējusi koncentrācijas dalībnieču apgalvotos efektivitātes guvumus un to ticamību (850.–892. apsvērums), patērētājiem sagādātos ieguvumus (893.–906. apsvērums), koncentrācijas īpatnību (907.–910. apsvērums) un sinerģiju aprēķinus (911.–921. apsvērums).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="12"?><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><P>Analīze pa valstīm</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78</NO.P><TXT>Apstrīdētā lēmuma 923.–939. apsvērumā Komisija vispārīgi izklāstījusi savus apsvērumus par attiecīgo pakalpojumu tirgiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79</NO.P><TXT>Apstrīdētā lēmuma 940.–951. apsvērumā Komisija ir uzskatījusi, ka nav iespējams paļauties uz <HT TYPE="ITALIC">UPS</HT> norādītajām tirgus daļām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80</NO.P><TXT>Pēc tam apstrīdētajā lēmumā ir izklāstīta <HT TYPE="ITALIC">UPS</HT> situācija un Komisijas vērtējums par koncentrācijas ietekmi uz attiecīgo pakalpojumu tirgiem, ņemot vērā iespējamo koncentrācijas ietekmi uz cenām un iecerētajiem efektivitātes guvumiem no koncentrācijas atsevišķās EEZ valstīs, aplūkojot katru valsti atsevišķi, proti, Bulgāriju (952.–1018. apsvērums), Čehijas Republiku (1019.–1070. apsvērums), Dāniju (1071.–1148. apsvērums), Igauniju (1149.–1193. apsvērums), Somiju (1194.–1240. apsvērums), Ungāriju (1241.–1317. apsvērums), Latviju (1318.–1365. apsvērums), Lietuvu (1366.–1415. apsvērums), Maltu (1416.–1435. apsvērums), Nīderlandi (1436.–1563. apsvērums), Poliju (1564.–1633. apsvērums), Rumāniju (1634.–1679. apsvērums), Slovākiju (1680.–1743. apsvērums), Slovēniju (1744.–1798. apsvērums) un Zviedriju (1799.–1849. apsvērums).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><P>Komisijas vispārējais secinājums par koncentrācijas ietekmi</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81</NO.P><TXT>Apstrīdētā lēmuma 1850. apsvērumā Komisija ir secinājusi, ka koncentrācija radīšot EKNV attiecīgo pakalpojumu tirgos Bulgārijā, Čehijas Republikā, Dānijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Maltā, Nīderlandē, Polijā, Rumānijā, Slovēnijā, Slovākijā, Somijā un Zviedrijā, proti, piecpadsmit EEZ dalībvalstīs.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par koncentrācijas dalībnieču saistībām</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82</NO.P><TXT>Apstrīdētā lēmuma 1851.–1942. apsvērumā Komisija ir izklāstījusi koncentrācijas dalībnieču piedāvātās saistības un 1943.–2106. apsvērumā – savu negatīvo vērtējumu par šīm saistībām.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20130405">2013. gada 5. aprīlī</DATE> Vispārējās tiesas kancelejā iesniegto prasības pieteikumu prasītāja cēla prasību atcelt apstrīdēto lēmumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84</NO.P><TXT>Prasības pieteikuma pavadvēstulē prasītāja vērsa Vispārējās tiesas uzmanību uz to, ka prasības pieteikums un tā pielikumi ir konfidenciāli un satur to skarošus komercnoslēpumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85</NO.P><TXT>Tādēļ atbilstoši Norādījumu Vispārējās tiesas sekretāram 6. panta 3. punktam prasītāja lūdza nenorādīt šo informāciju ar lietu saistītajos dokumentos, kuriem ir publiska piekļuve.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0086"><NO.P>86</NO.P><TXT>Turklāt gadījumā, ja lietā iestātos trešā persona, prasītāja izklāstīja savu nodomu lūgt Vispārējo tiesu, lai tās komercnoslēpumi tiktu svītroti no visiem personai, kas iestājusies lietā, nosūtītajiem dokumentiem, piemērojot <DATE ISO="19910502">1991. gada 2. maija</DATE> Vispārējās tiesas Reglamenta 116. panta 2. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0087"><NO.P>87</NO.P><TXT>Ar atsevišķu dokumentu, kas tajā pašā dienā iesniegts Vispārējās tiesas kancelejā, prasītāja iesniedza pieteikumu par paātrināto procesu saskaņā ar <DATE ISO="19910502">1991. gada 2. maija</DATE> Vispārējās tiesas Reglamenta 76.a pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0088"><NO.P>88</NO.P><TXT>Ar vēstuli, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegta <DATE ISO="20130412">2013. gada 12. aprīlī</DATE>, Komisija apliecināja, ka ir saņēmusi prasītājas prasības pieteikumu, kā arī tās pieteikumu piemērot paātrināto procesu, un lūdza Vispārējai tiesai pagarināt noteikto termiņu sava iebildumu raksta iesniegšanai.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="13"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0089"><NO.P>89</NO.P><TXT>Ar dokumentu, kas <DATE ISO="20130417">2013. gada 17. aprīlī</DATE> iesniegts Vispārējās tiesas kancelejā, Komisija iesniedza savus apsvērumus par prasītājas pieteikumu par paātrināto procesu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0090"><NO.P>90</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20130507">2013. gada 7. maija</DATE> lēmumu tika noraidīts prasītājas pieteikums par to, lai lietu izskatītu paātrinātā procesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0091"><NO.P>91</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20130507">2013. gada 7. maija</DATE> lēmumu tika nolemts, ka vairs nav jālemj par Komisijas lūgumu pagarināt noteikto termiņu tās iebildumu raksta iesniegšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0092"><NO.P>92</NO.P><TXT>Ar vēstuli, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegta <DATE ISO="20130515">2013. gada 15. maijā</DATE>, Komisija lūdza Vispārējai tiesai pagarināt noteikto termiņu sava iebildumu raksta iesniegšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0093"><NO.P>93</NO.P><TXT><DATE ISO="20130527">2013. gada 27. maijā</DATE> šis lūgums tika apmierināts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0094"><NO.P>94</NO.P><TXT>Ar vēstuli, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegta <DATE ISO="20130625">2013. gada 25. jūnijā</DATE>, Komisija vēlreiz lūdza Vispārējai tiesai pagarināt noteikto termiņu sava iebildumu raksta iesniegšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0095"><NO.P>95</NO.P><TXT>Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts <DATE ISO="20130617">2013. gada 17. jūnijā</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">FedEx</HT> lūdza atļauju iestāties lietā Komisijas izvirzīto prasījumu atbalstam (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>pieteikums par iestāšanos lietā<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0096"><NO.P>96</NO.P><TXT>Ar Vispārējās tiesas kancelejas <DATE ISO="20130625">2013. gada 25. jūnija</DATE> vēstulēm prasītāja un Komisija tika aicinātas iesniegt savus apsvērumus par pieteikumu par iestāšanos lietā vēlākais <DATE ISO="20130718">2013. gada 18. jūlijā</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0097"><NO.P>97</NO.P><TXT><DATE ISO="20130702">2013. gada 2. jūlijā</DATE> tika apmierināts Komisijas lūgums pagarināt noteikto termiņu tās iebildumu raksta iesniegšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0098"><NO.P>98</NO.P><TXT>Ar Vispārējās tiesas kancelejai adresētu vēstuli <DATE ISO="20130705">2013. gada 5. jūlijā</DATE> prasītāja saistībā ar tās lūgumu par konfidencialitātes ievērošanu lūdza pagarināt līdz <DATE ISO="20130801">2013. gada 1. augustam</DATE> noteikto termiņu, lai iesniegtu prasības pieteikuma nekonfidenciālu versiju attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">FedEx</HT>, ņemot vērā lietas materiālu apjomu un daudzos konfidenciālos datus, kā arī to, ka apstrīdētais lēmums vēl nebija pieejams publiski, jo Komisija vēl izskatīja daudzos pieteikumus par konfidencialitātes ievērošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0099"><NO.P>99</NO.P><TXT>Komisija iesniedza iebildumu rakstu <DATE ISO="20130709">2013. gada 9. jūlijā</DATE>, pēc tam – savus apsvērumus par pieteikumu par iestāšanos lietā <DATE ISO="20130710">2013. gada 10. jūlijā</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0100"><NO.P>100</NO.P><TXT>Ar Vispārējās tiesas kancelejas <DATE ISO="20130711">2013. gada 11. jūlija</DATE> vēstuli tika apmierināts prasītājas lūgums pagarināt termiņu prasības pieteikuma nekonfidenciālās versijas iesniegšanai attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">FedEx</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0101"><NO.P>101</NO.P><TXT>Prasītāja savus apsvērumus par pieteikumu par iestāšanos lietā iesniedza <DATE ISO="20130717">2013. gada 17. jūlijā</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0102"><NO.P>102</NO.P><TXT>Ar dokumentiem, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti <DATE ISO="20130731">2013. gada 31. jūlijā</DATE>, prasītāja lūdza no <HT TYPE="ITALIC">FedEx</HT> izsniegtajiem procedūras dokumentiem, tostarp prasības pieteikuma un pielikumiem, izņemt atsevišķus konfidenciālas dokumentus. Prasītāja iesniedza šo dokumentu sarakstu un nekonfidenciālās versijas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0103"><NO.P>103</NO.P><TXT>Savā vēstulē vispirms prasītāja norādīja, ka procedūras gaitā tā esot iecerējusi paplašināt savu lūgumu par konfidencialitātes piemērošanu attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">FedEx</HT>, to attiecinot uz tādiem citiem Vispārējai tiesai paziņotiem dokumentiem kā Komisijas iebildumu raksts un replika.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0104"><NO.P>104</NO.P><TXT>Turklāt prasītāja izskaidroja, ka elementi, attiecībā uz kuriem tā lūdza konfidencialitāti, ietilpst analīzē par koncentrācijas iedarbību uz cenām un efektivitātes guvumiem, tās operatīvās un komerciālās stratēģijas informāciju, kā arī datiem par saistībām, ko tā ir piedāvājusi Komisijai administratīvajā procesā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="14"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0105"><NO.P>105</NO.P><TXT>Visbeidzot prasītāja vērsa Vispārējās tiesas uzmanību uz to, ka atsevišķos lietas dokumentos ir konfidenciāla informācija un komercnoslēpumi, kas skar trešās personas, it īpaši <HT TYPE="ITALIC">TNT</HT>, kuru vārdā, kā tā uzskatīja, tā nevar lūgt piemērot konfidencialitāti, vienlaicīgi norādot Vispārējai tiesai attiecīgos elementus par <HT TYPE="ITALIC">TNT</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0106"><NO.P>106</NO.P><TXT>Ar vēstuli, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegta <DATE ISO="20130809">2013. gada 9. augustā</DATE>, Komisija pauda savus apsvērumus par pieteikumu par konfidencialitāti, uzsverot, ka atsevišķos lietas dokumentos, bet ne iebildumu rakstā ir konfidenciāla informācija par <HT TYPE="ITALIC">TNT</HT>, un būtībā, ka, ja prasītāja, kas bija iesniegusi šos dokumentus administratīvajā procesā, faktiski uzskata, ka tā nevar paplašināt savu pieteikumu par konfidencialitāti šādā ziņā, tai pašai būtu jāpārskata šādā nolūkā prasības pieteikuma saturs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0107"><NO.P>107</NO.P><TXT>Ar sekretāra <DATE ISO="20130820">2013. gada 20. augusta</DATE> lēmumu prasītāja tika aicināta līdz <DATE ISO="20130905">2013. gada 5. septembrim</DATE> sakārtot nekonfidenciālās versijas, no kurām būtu svītrota visa informācija par <HT TYPE="ITALIC">TNT</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0108"><NO.P>108</NO.P><TXT><DATE ISO="20130902">2013. gada 2. septembrī</DATE> prasītāja iesniedza repliku.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0109"><NO.P>109</NO.P><TXT>Ar dokumentu, kas tajā pašā dienā iesniegts Vispārējās tiesas kancelejā, prasītāja <DATE ISO="19910502">1991. gada 2. maija</DATE> Vispārējās tiesas Reglamenta 64. panta 3. punkta e) apakšpunkta un 4. punkta, kā arī 65. panta nolūkiem lūdza Vispārējo tiesu procesa organizatorisko pasākumu un izmeklēšanas pasākumu ietvaros likt Komisijai uzrādīt dokumentus, ko <HT TYPE="ITALIC">FedEx</HT> iesniedza administratīvajā procesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0110"><NO.P>110</NO.P><TXT>Prasītājā precizēja, ka tās lūgums par organizatoriskajiem pasākumiem un izmeklēšanas pasākumiem galvenokārt attiecas uz prasības pamatu par tiesību uz aizstāvību pārkāpumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0111"><NO.P>111</NO.P><TXT><DATE ISO="20130905">2013. gada 5. septembrī</DATE> prasītāja iesniedza Vispārējās tiesas kancelejā nekonfidenciālu prasības pieteikuma un tā pielikumu, tajā skaitā A.1. pielikuma, proti, apstrīdētā lēmuma, versiju attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">FedEx</HT> un aizklājot <HT TYPE="ITALIC">TNT</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0112"><NO.P>112</NO.P><TXT><DATE ISO="20130905">2013. gada 5. septembrī</DATE> prasītāja apstiprināja, ka tās <DATE ISO="20130731">2013. gada 31. jūlija</DATE> lūgums attiecās uz dažādu kategoriju dokumentiem, tomēr neprecizējot šo dokumentu apgalvotās konfidencialitātes iemeslus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0113"><NO.P>113</NO.P><TXT>Ar Vispārējās tiesas <DATE ISO="20130930">2013. gada 30. septembra</DATE> lēmumu šī lieta tika nodota izskatīšanai ceturtajai palātai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0114"><NO.P>114</NO.P><TXT>Ar Vispārējās tiesas ceturtās palātas priekšsēdētāja <DATE ISO="20131021">2013. gada 21. oktobra</DATE> rīkojumu <HT TYPE="ITALIC">FedEx</HT> tika atļauts iestāties lietā Komisijas prasījumu atbalstam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0115"><NO.P>115</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">FedEx</HT> ir saņēmusi visus procesuālos dokumentus, kas tika nosūtīti lietas dalībniekiem, tostarp prasības pieteikuma un tā pielikumu nekonfidenciālās versijas atbilstoši prasītājas <DATE ISO="20130905">2013. gada 5. septembra</DATE> grozījumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0116"><NO.P>116</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20131108">2013. gada 8. novembra</DATE> vēstuli Komisija norādīja savus apsvērumus par prasītājas <DATE ISO="20130902">2013. gada 2. septembra</DATE> pieteikumu par procesa organizatoriskajiem pasākumiem, lūdzot šo pieteikumu noraidīt, ņemot vērā tā novēlotību un to, ka tas nav noderīgs tiesvedības raitai gaitai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0117"><NO.P>117</NO.P><TXT>Ar vēstuli, kas iesniegta Vispārējās tiesas kancelejā <DATE ISO="20131206">2013. gada 6. decembrī</DATE>, persona, kas iestājusies lietā, pauda detalizētus iebildumus par prasītājas pieteikumu par konfidencialitāti, kādu tai to bija nosūtījusi Vispārējās tiesas kanceleja.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0118"><NO.P>118</NO.P><TXT><DATE ISO="20131212">2013. gada 12. decembrī</DATE> Vispārējās tiesas kanceleja informēja personu, kas iestājusies lietā, ka pēc tās iebildumiem par pieteikumu par konfidencialitāti iestāšanās raksta iesniegšanas termiņš ir ticis pārcelts <HT TYPE="ITALIC">sine die</HT> un ka tas tiks noteikts no jauna pēc rīkojuma par konfidencialitāti izdošanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0119"><NO.P>119</NO.P><TXT><DATE ISO="20140130">2014. gada 30. janvārī</DATE> Komisijas iesniedza atbildes rakstu uz repliku.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="15"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0120"><NO.P>120</NO.P><TXT>Tajā pašā dienā prasītāja papildināja savu pieteikumu par konfidencialitāti attiecībā uz atbildi uz repliku.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0121"><NO.P>121</NO.P><TXT><DATE ISO="20140320">2014. gada 20. martā</DATE> prasītāja tika aicināta attiecībā uz tās pieteikumu par konfidencialitāti, kas skar prasības pieteikuma A.1. pielikumu, proti, apstrīdētā lēmuma nekonfidenciālo versiju, attiecībā uz katru svītroto elementu norādīt, kādi ir tās pieteikuma par konfidencialitāti pamatā esošie motīvi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0122"><NO.P>122</NO.P><TXT>Prasītāja turklāt tika aicināta neiekļaut savā atbildē elementus, kas skar to pašu vai <HT TYPE="ITALIC">TNT</HT>, attiecībā uz kuriem tā uzskata, ka tie skar konfidencialitāti attiecībā pret personu, kas iestājusies lietā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0123"><NO.P>123</NO.P><TXT>Katrā ziņā prasītājai tika lūgts svītrot no apstrīdētā lēmuma vienīgi absolūti nepieciešamas rindkopas, lai saglabātu konfidencialitāti attiecībā pret personu, kas iestājusies lietā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0124"><NO.P>124</NO.P><TXT>Ar kancelejas <DATE ISO="20140403">2014. gada 3. aprīļa</DATE> vēstulēm persona, kas iestājusies lietā, tika aicināta iesniegt apsvērumus par pieteikumu par konfidencialitāti, ko attiecībā uz to bija iesniegusi prasītāja.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0125"><NO.P>125</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20140425">2014. gada 25. aprīļa</DATE> telefaksa sūtījumu, kas adresēts Vispārējās tiesas kancelejai, persona, kas iestājusies lietā, pauda, ka tai nav iebildumu par pieteikumu par konfidencialitāti, kādu to iesniedza prasītāja.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0126"><NO.P>126</NO.P><TXT>Ar kancelejas <DATE ISO="20140508">2014. gada 8. maija</DATE> vēstuli lietas dalībnieki tika informēti, ka termiņš iestāšanās raksta iesniegšanai ir ticis noteikts <DATE ISO="20140620">2014. gada 20. jūnijs</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0127"><NO.P>127</NO.P><TXT>Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts <DATE ISO="20140626">2014. gada 26. jūnijā</DATE>, persona, kas iestājusies lietā, iesniedza savu iestāšanās rakstu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0128"><NO.P>128</NO.P><TXT>Prasītāja savus apsvērumus par šo rakstu iesniedza <DATE ISO="20141006">2014. gada 6. oktobrī</DATE>, apstrīdot tā pieņemamību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0129"><NO.P>129</NO.P><TXT>Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegts <DATE ISO="20150701">2015. gada 1. jūlijā</DATE>, prasītāja lūdza, lai šo prasību izskatītu prioritāri.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0130"><NO.P>130</NO.P><TXT>Piemērojot Vispārējās tiesas Reglamenta 89. panta 2. punkta c) apakšpunktu, <DATE ISO="20150716">2015. gada 16. jūlijā</DATE> Vispārējā tiesa lūdza lietas dalībniekiem rakstveidā atbildēt uz jautājumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0131"><NO.P>131</NO.P><TXT>Lietas dalībnieki šo lūgumu izpildīja noteiktajā termiņā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0132"><NO.P>132</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20150804">2015. gada 4. augusta</DATE> lēmumu tika apmierināts lūgums par prioritāru izskatīšanu, piemērojot Reglamenta 67. panta 2. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0133"><NO.P>133</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20150804">2015. gada 4. augusta</DATE> vēstuli, piemērojot Vispārējās tiesas Reglamenta 89. panta 2. punkta a) apakšpunktu, Vispārējā tiesa apmierināja prasītājas iesniegto pieteikumu par procesa organizatoriskiem pasākumiem un lūdza Komisiju uzrādīt atsevišķus dokumentus, kurus administratīvā procesa laikā bija iesniegusi <HT TYPE="ITALIC">FedEx</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0134"><NO.P>134</NO.P><TXT><DATE ISO="20150812">2015. gada 12. augustā</DATE> Komisija atteicās uzrādīt prasītos dokumentus to konfidencialitātes nodrošināšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0135"><NO.P>135</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20150925">2015. gada 25. septembra</DATE> rīkojumu Vispārējās tiesas ceturtā palāta lika Komisijai, piemērojot Reglamenta 91. panta b) punktu, 92. panta 3. punktu un 103. pantu, uzrādīt prasītos dokumentus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0136"><NO.P>136</NO.P><TXT>Komisija uzrādīja prasītos dokumentus <DATE ISO="20151002">2015. gada 2. oktobrī</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0137"><NO.P>137</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20151027">2015. gada 27. oktobra</DATE> rīkojumu Vispārējās tiesas ceturtā palāta lika Komisijai, piemērojot Reglamenta 91. panta b) punktu, 92. panta 3. punktu un 103. pantu, uzrādīt papildu dokumentus.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="16"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0138"><NO.P>138</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20151211">2015. gada 11. decembra</DATE> rīkojumu Vispārējās tiesas ceturtā palāta, piemērojot Reglamenta 91. panta b) punktu, 92. panta 3. punktu un 103. pantu, atļāva prasītājas pārstāvim Vispārējās tiesas kancelejā iepazīties ar kādu konfidenciālu dokumentu, parakstoties par apņemšanos ievērot konfidencialitāti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0139"><NO.P>139</NO.P><TXT><DATE ISO="20151217">2015. gada 17. decembrī</DATE> prasītājas pārstāvji nosūtīja Vispārējās tiesas kancelejai parakstītas apņemšanās ievērot konfidencialitāti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0140"><NO.P>140</NO.P><TXT>No <DATE ISO="20160115">2016. gada 15. janvāra</DATE> līdz 12. februārim prasītājas pārstāvji varēja iepazīties ar konfidenciālo dokumentu Vispārējās tiesas kancelejā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0141"><NO.P>141</NO.P><TXT>2016. gada 12. februārī Vispārējā tiesa, piemērojot Reglamenta 89. panta 2. punkta a) apakšpunktu, aicināja lietas dalībniekus attiecīgā gadījumā nosūtīt rakstveidā savus apsvērumus par konfidenciālo dokumentu divu nedēļu laikā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0142"><NO.P>142</NO.P><TXT>Prasītāja un Komisija attiecīgi 2016. gada 26. un 29. februārī nosūtīja Vispārējai tiesai savus apsvērumus par konfidenciālo dokumentu, ar ko [prasītājas pārstāvji] iepazinās informācijas uzglabāšanas telpā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0143"><NO.P>143</NO.P><TXT>Pēc tiesneša referenta ierosinājuma Vispārējā tiesa nolēma sākt mutvārdu procesu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0144"><NO.P>144</NO.P><TXT>Atbilstoši Reglamenta 109. pantam Vispārējā tiesa ar <DATE ISO="20160318">2016. gada 18. marta</DATE> vēstuli aicināja lietas dalībniekus iesniegt savus apsvērumus par nepieciešamību attiecīgā gadījumā noturēt daļēji slēgtu tiesas sēdi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0145"><NO.P>145</NO.P><TXT><DATE ISO="20160329">2016. gada 29. martā</DATE> Komisija atbildēja uz Vispārējās tiesas aicinājumu, uzskatot, ka daļēji slēgta tiesas sēde nav nepieciešama, ja vien netiek aplūkots tā dokumenta saturs, ar kuru prasītājas pārstāvji iepazinās informācijas uzglabāšanas telpās no <DATE ISO="20160115">2016. gada 15. janvāra</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0146"><NO.P>146</NO.P><TXT><DATE ISO="20160331">2016. gada 31. martā</DATE> prasītāja atbildēja uz Vispārējās tiesas aicinājumu, paziņojot, ka tai nav iebildumu ne pret publiskām debatēm, ne pret slēgtu tiesas sēdi gadījumā, ja tiktu aplūkots tā slepenā dokumenta saturs, ar kuru prasītājas pārstāvji varēja iepazīties informācijas uzglabāšanas telpā no <DATE ISO="20160115">2016. gada 15. janvāra</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0147"><NO.P>147</NO.P><TXT>Tajā pašā dienā persona, kas iestājusies lietā, savukārt uzskatīja, ka ir nepieciešama pilnībā slēgta tiesas sēde, nevis daļēji slēgta, kā to tika ierosinājusi Vispārējā tiesa, ņemot vērā daudzās atšķirības starp apstrīdētā lēmuma nekonfidenciālo versiju, kāda bija iekļauta lietas materiālos, no vienas puses, un apstrīdētā lēmuma publicēto versiju, no otras puses; šīs atšķirības persona, kas iestājusies lietā, bija uzskaitījusi savu apsvērumu pielikumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0148"><NO.P>148</NO.P><TXT><DATE ISO="20160405">2016. gada 5. aprīlī</DATE> Vispārējā tiesa pēc lietas dalībnieku uzklausīšanas nolēma noturēt pilnībā slēgtu tiesas sēdi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0149"><NO.P>149</NO.P><TXT>Tiesas sēdē <DATE ISO="20160406">2016. gada 6. aprīlī</DATE> tika uzklausīti lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un to atbildes uz Vispārējās tiesas mutvārdos uzdotajiem jautājumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0150"><NO.P>150</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20160411">2016. gada 11. aprīļa</DATE> procesa organizatorisko pasākumu Vispārējā tiesa, piemērojot Reglamenta 89. panta 3. punkta a) un d) apakšpunktu, lūdza Komisiju, pirmkārt, uzrādīt atsevišķus dokumentus, uz kuriem tā pamatojās <DATE ISO="20160406">2016. gada 6. aprīļa</DATE> tiesas sēdē, un, otrkārt, atbildēt uz jautājumu rakstveidā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0151"><NO.P>151</NO.P><TXT><DATE ISO="20160426">2016. gada 26. aprīlī</DATE> Komisija uzrādīja lūgtos dokumentus un atbildēja termiņā uz Vispārējās tiesas jautājumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0152"><NO.P>152</NO.P><TXT><DATE ISO="20160608">2016. gada 8. jūnijā</DATE> prasītāja iesniedza apsvērumus par Komisijas <DATE ISO="20160426">2016. gada 26. aprīlī</DATE> iesniegtajiem dokumentiem un atbildi.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="17"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0153"><NO.P>153</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20161004">2016. gada 4. oktobra</DATE> lēmumu Vispārējā tiesa nolēma pabeigt mutvārdu procesu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0154"><NO.P>154</NO.P><TXT>Prasītājas prasījumi prasības pieteikumā Vispārējai tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>atcelt apstrīdēto lēmumu;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0155"><NO.P>155</NO.P><TXT>Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>pilnībā noraidīt prasību;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp personas, kas iestājusies lietā, tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0156"><NO.P>156</NO.P><TXT>Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>pilnībā noraidīt prasību;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Juridiskais pamatojums</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0157"><NO.P>157</NO.P><TXT>Pamatojot savu prasību, prasītāja būtībā norāda trīs pamatus. Pirmais pamats ir par kļūdu tiesību piemērošanā un acīmredzamām kļūdām vērtējumā, otrais – par tiesību uz aizstāvību pārkāpumu un trešais – par pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0158"><NO.P>158</NO.P><TXT>Prasības otrais pamats, kas ir jāizskata vispirms, ir sadalīts būtībā četrās daļās par tiesību uz aizstāvību pārkāpumiem, proti, par koncentrācijas iespējamo ietekmi uz cenām, par efektivitātes guvumiem, kas gūti no koncentrācijas, par <HT TYPE="ITALIC">FedEx</HT> konkurences pozīciju nākotnē un par EKNV valstu skaitu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0159"><NO.P>159</NO.P><TXT>Otrā pamata pirmajā daļā prasītāja atgādina, ka administratīvajā procesā tā ir apmainījusies ar Komisiju ar koncentrācijas analīzi cenu ziņā, kā arī to efektivitātes guvumu aplēsēm, aprēķinot sagaidāmo koncentrācijas neto ietekmi uz cenām dažādos valstu tirgos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0160"><NO.P>160</NO.P><TXT>Taču koncentrācijas analīze apstrīdētajā lēmumā esošās cenas ziņā skaidri atšķiroties no visām versijām, kurām prasītāja ir varējusi piekļūt administratīvajā procesā, kas aizskarot tās tiesības uz aizstāvību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0161"><NO.P>161</NO.P><TXT>Prasības pieteikuma pielikumā prasītāja uzrāda ziņojumu, kurā uzskaitītas izmaiņas, kuras, tāsprāt, ir tikušas veiktas modelī, ko tā ir izmantojusi, un kurā ir izklāstīti tehniskie iemesli, kuru dēļ tā nespēja atkārtot apstrīdētajā lēmumā esošos rezultātus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0162"><NO.P>162</NO.P><TXT>Pēc Komisijas atbildes uz Vispārējās tiesas procesa organizatorisko pasākumu pēc tiesas sēdes prasītāja apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā izmantotais ekonometriskais modelis ir ļoti ierobežota nelineārās pieejas versija vai pat pieeja, kuru tā kvalificē kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>segmentos lineāru<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/>, par ko vispār nav spriests administratīvajā procesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0163"><NO.P>163</NO.P><TXT>Proti, prasītāja apgalvo, ka Komisija ir drīzāk izmantojusi lineāru modeli katrā svārstību intervālā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0164"><NO.P>164</NO.P><TXT>Turklāt tā uzsver, ka ir pretēji ekonomiskajai praksei aplēšu posmā un prognožu posmā, kas ir divi Komisijas ekonometriskās analīzes laiki, izmantot divus atšķirīgus koncentrācijas mainīgos lielumus.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="18"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0165"><NO.P>165</NO.P><TXT>Proti, lai atspoguļotu tirgus koncentrācijas pakāpi, aplēšu posmā atbilstoši prasītājas ieteikumiem šajā ziņā Komisija esot izmantojusi diskrētu koncentrācijas mainīgo lielumu, kamēr prognožu posmā tā esot izmantojusi nepārtrauktu mainīgo lielumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0166"><NO.P>166</NO.P><TXT>Tādēļ prasītāja norāda, ka, saglabājot prognožu posmā šādu mainīgo lielumu, Komisija neanalizē cenu attīstību no viena svārstību intervāla līdz citam, bet vienīgi cenu attīstību katra svārstību intervāla iekšienē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0167"><NO.P>167</NO.P><TXT>Attiecībā uz šiem intervāliem prasītāja piebilst, ka tā tos nav izstrādājusi, bet tos vienpusēji ir izvēlējusies Komisija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0168"><NO.P>168</NO.P><TXT>Tādējādi prasītāja nevarot mērķtiecīgi apstrīdēt attiecīgā ekonometriskā modeļa, ko Komisija ir izmantojusi apstrīdētajā lēmumā, ticamību, ne arī atšķirības starp Komisijas rezultātiem un tās pašas aprēķiniem pēdējā ekonometriskajā analīzē, kas iesniegta Komisijai <DATE ISO="20121116">2012. gada 16. novembrī</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0169"><NO.P>169</NO.P><TXT>Tas, ka tā nespēj atkārtot Komisijas rezultātus, norādot, ka Komisija nav prasītāju uzklausījusi, pirms tā būtiski un prasītājai par sliktu mainīja apstrīdētā lēmuma saturu noteicošu ekonometrisko modeli.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0170"><NO.P>170</NO.P><TXT>Taču, ja Komisija būtu to uzklausījusi par attiecīgajiem grozījumiem pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas, prasītāja būtu varējusi pārbaudīt apstrīdētajā lēmumā norādītos rezultātus un it īpaši paust savu nostāju par tik būtisku izmaiņu atbilstību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0171"><NO.P>171</NO.P><TXT>Turklāt, atsaucoties uz otrā pamata trešās daļas par <HT TYPE="ITALIC">FedEx</HT> konkurences pozīciju nākotnē pārbaudi, prasītāja būtībā apgalvo, ka administratīvajā procesā tai nav bijuši pietiekami laicīgi pieejami dati par <HT TYPE="ITALIC">FedEx</HT> pārklājumu 2015. gadā un tādējādi tā nav varējusi piedāvāt pielāgotus korektīvos pasākumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0172"><NO.P>172</NO.P><TXT>Savukārt Komisija apstrīd galvenokārt prasītājas juridisko un ekonomisko argumentu pieņemamību, jo tie ir tikuši norādīti prasības pieteikuma pielikumā, bet pielikumiem esot vienīgi pierādījumu sniegšanas un tehniska funkcija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0173"><NO.P>173</NO.P><TXT>Kā uzskata Komisija, prasības pieteikumā nav neviena paskaidrojuma par apgalvotajām atšķirībām, izņemot atsauci uz pielikumu, tādēļ tās argumenti ir nepieņemami atbilstoši <DATE ISO="19910502">1991. gada 2. maija</DATE> Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunktam, jo prasības pieteikumā nav būtisku pamata elementu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0174"><NO.P>174</NO.P><TXT>Prasītāja noraida šo iebildi par nepieņemamību, jo būtiski tās argumentācijas elementi ir acīmredzami pašā prasības pieteikumā un atsauces uz prasības pieteikuma A.6. pielikumu vienīgais mērķis bija tehniski pamatot šos galvenos argumentus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0175"><NO.P>175</NO.P><TXT>Proti, prasības pieteikumā esot precizēts, ka aplūkotais ekonometriskais modelis būtiski atšķiras no visiem ekonometriskajiem modeļiem, ko prasītāja varēja pārbaudīt administratīvajā posmā, un to jo īpaši apstiprina fakts, ka prasītājai nav izdevies pilnībā saprast šo modeli, ne arī pārbaudīt no tā izrietošos rezultātus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0176"><NO.P>176</NO.P><TXT>Pakārtoti Komisija apgalvo, ka otrā pamata pirmā daļa ir neefektīva un katrā ziņā – nepamatota.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0177"><NO.P>177</NO.P><TXT>Vispirms tās beigu analīze par koncentrācijas iespējamām sekām cenu ziņā esot būtiski atšķirīga no prasītājas sniegtās analīzes, kā tas izrietot no tās iebildumu raksta pielikuma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0178"><NO.P>178</NO.P><TXT>Kā uzskata Komisija, kā ir ticis norādīts apstrīdētā lēmuma 727.–740. apsvērumā, veiktie grozījumi attiecas, pirmkārt, uz ekonometriska modeļa paredzamajām hipotēzēm attiecībā uz koncentrācijas stiprināšanas ietekmi uz sākotnējiem cenu līmeņiem un, otrkārt, uz vērā ņemamo koncentrācijas mainīgo.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="19"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0179"><NO.P>179</NO.P><TXT>Turklāt Komisija apgalvo, ka tai nebija jāuzklausa prasītāja pirms attiecīgā ekonometriskā modeļa pieņemšanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0180"><NO.P>180</NO.P><TXT>Šā apgalvojuma atbalstam Komisija norāda, ka prasītāja iesniedza piecus pētījumus administratīvā procesa laikā visai novēloti, bet šie pētījumi ir tomēr tikuši intensīvi apspriesti dažādās sanāksmēs. Komisija precizē, ka par prasītājas pēdējo pētījumu, kas datēts ar 2012. gada 16. novembri, arī ir tikuši iesniegti sākotnējie apsvērumi <DATE ISO="20121211">2012. gada 11. decembra</DATE> sanāksmē un ka, ņemot vērā tā vēlīno iesniegšanas datumu, tā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>galīgais vērtējums bija jāatstāj uz [apstrīdēto] lēmumu<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0181"><NO.P>181</NO.P><TXT>Visbeidzot Komisija apgalvo, ka tās rīcība atbilst judikatūrai par tiesībām uz aizstāvību koncentrāciju jomā, jo, tā kā lēmumam nav jābūt PPI kopijai, tai ir tiesības pārskatīt vai pievienot faktu vai tiesību elementus tās formulēto iebildumu un prasītājas sniegto atbilžu administratīvajā procesā atbalstam ar nosacījumu, ka apstrīdētajā lēmumā ir izteikti tie paši iebildumi, kas ir izklāstīti PPI, kā tas esot šajā gadījumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0182"><NO.P>182</NO.P><TXT>Replikā, pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka, ja Komisija ir kļūdaini uzskatījusi, ka tai nebija tiesību iesniegt atjauninātus pētījumus 2012. gada novembrī, Komisijai apstrīdētajā lēmumā esot bijusi jāizmanto tieši tā pati koncentrācijas analīze attiecībā uz cenām, ko tā izmantoja PPI, ļaujot prasītājai apstrīdēt būtiskas kļūdas šajā analīzē Vispārējā tiesā, jo no judikatūras izriet, ka Komisija var noraidīt argumentus, kas norādīti atbildē uz PPI, balstoties uz PPI nenorādītiem argumentiem un motīviem, bet tā nevar balstīties uz citiem elementiem kā vien PPI norādītie.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0183"><NO.P>183</NO.P><TXT>Šajā lietā Komisija esot varējusi, augstākais, noraidīt pētījumus, kurus prasītāja iesniedza 2012. gada novembrī, pirms tam to neuzklausot. Tomēr, kā uzskata prasītāja, Komisija nevarēja atteikties to uzklausīt, jo tā bija sagrozījusi šo pētījumu metodes un rezultātus, lai izmantotu jaunos rezultātus, iebilstot pret koncentrāciju, kā atsvaru elementiem, ko tā tika norādījusi pēc PPI, proti, efektivitātes guvumiem un <HT TYPE="ITALIC">FedEx</HT> paplašināšanās plāniem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0184"><NO.P>184</NO.P><TXT>Otrkārt, Komisijas apgalvotā prasītājas procesuālo rakstu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>novēlotība<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/> esot pašas Komisijas rīcības administratīvajā procesā rezultāts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0185"><NO.P>185</NO.P><TXT>Atbildē uz repliku Komisija apgalvo, ka, lai pierādītu prasītājas tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, prasītājai esot jāpierāda, ka Komisija ir balstījusies uz aplūkoto ekonometrisko analīzi sava iebilduma pamatošanai un ka šo iebildumu varot pierādīt, vienīgi atsaucoties uz minēto analīzi. Komisija piebilst, ka prasītājai esot bijis arī jāpierāda, ka tās vērtējumi apstrīdētajā lēmumā EKNV izpratnē būtu citādi, ja šī analīze būtu tikusi noraidīta kā pierādījums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0186"><NO.P>186</NO.P><TXT>Taču no apstrīdētā lēmuma izrietot, ka Dānijas un Nīderlandes tirgū EKNV tika pierādīts, ka, lai gan sagaidāmais neto rezultāts no attiecīgās ekonometriskās analīzes bija negatīvs, tādēļ Komisijas vērtējums, ka EKNV šajos tirgos ir iespējams, nebūtu citāds, ja minētā analīze tiktu noraidīta kā pierādījums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0187"><NO.P>187</NO.P><TXT>Šajā ziņā Vispārējai tiesai ir jānorāda, ka otrā pamata pirmajā daļā prasītāja apstrīd nevis attiecīgās ekonometriskās analīzes pamatotību, par ko ir pirmā pamata pirmā daļa, bet apstrīdētajā lēmumā Komisijas izmantotā ekonometriskā modeļa piemērojamību, jo tas prasītājai netika iesniegts pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas, tādējādi pārkāpjot prasītājas tiesības tikt uzklausītai un plašāk – tās tiesības uz aizstāvību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0188"><NO.P>188</NO.P><TXT>Šādā kontekstā lietas dalībniekiem nav vienprātības par to, vai attiecīgais ekonometriskais modelis, ko Komisija ir izmantojusi apstrīdētajā lēmumā, atšķiras no pēdējā ekonometriskā modeļa, ko Komisija iesniegusi prasītājai administratīvajā procesā, un, ja tā – kādā apmērā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0189"><NO.P>189</NO.P><TXT>Pirms prasītājas argumentācijas pamatotības vērtējuma ir jāpārbauda tās pieņemamība, kuru apstrīd Komisija.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="20"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>1.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par otrā pamata pirmās daļas pieņemamību</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0190"><NO.P>190</NO.P><TXT>Komisija apstrīd prasības otrā pamata pirmās daļas par prasītājas tiesību uz aizstāvību pārkāpumu attiecībā uz koncentrācijas iespējamo ietekmi uz cenām pieņemamību, jo neesot tikušas izpildītas <DATE ISO="19910502">1991. gada 2. maija</DATE> Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkta prasības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0191"><NO.P>191</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka atbilstoši Reglamenta 76. panta d) punktam prasības pieteikumā ir jānorāda strīda priekšmets un kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem un ka šai norādei ir jābūt pietiekami skaidrai un precīzai, lai atbildētājs varētu sagatavot savu aizstāvību un Vispārējā tiesa varētu lemt par prasību attiecīgā gadījumā bez citas informācijas tās pamatojumam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0192"><NO.P>192</NO.P><TXT>Ir jāatgādina arī, ka, lai prasība Vispārējā tiesā būtu pieņemama, pamata faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, uz kuriem prasība pamatota, jāizriet – vismaz kopsavilkuma veidā un tomēr saskaņotā un saprotamā veidā – no paša prasības pieteikuma teksta. Kaut arī ir taisnība, ka atsevišķos jautājumos prasības pieteikuma pamattekstu var pamatot un papildināt, atsaucoties uz tam pievienotajiem materiāliem, vispārēja atsauce uz citiem dokumentiem, pat ja tie ir pievienoti prasības pieteikumam, nevar kompensēt to galveno juridisko argumentu neesamību, kam atbilstoši iepriekš atgādinātajām tiesību normām ir jābūt ietvertiem prasības pieteikumā (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140911">2014. gada 11. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">MasterCard</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑382/12 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2201">EU:C:2014:2201</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0193"><NO.P>193</NO.P><TXT>Šajā lietā prasītāja norāda, ka Komisija ir pārkāpusi tās tiesības uz aizstāvību, būtiski grozot ekonometrisko modeli, ko tā tai iesniedza par koncentrācijas iespējamo ietekmi uz cenām, neuzklausījusi prasītāju šajā ziņā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0194"><NO.P>194</NO.P><TXT>Taču ir jākonstatē, ka faktiskie un juridiskie apstākļi, uz kuriem prasītāja balsta sava otrā pamata pirmo daļu, ir uzreiz saprotami, lasot prasības pieteikumu. Proti, lai gan prasītāja patiešām atsaucas uz prasības pieteikuma A.6. pielikumu, lai apstiprinātu apgalvotos grozījumus, argumentācija, uz ko tā balstās, lai kritizētu attiecīgās ekonometriskās analīzes izmantošanu, izriet no paša prasības pieteikuma teksta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0195"><NO.P>195</NO.P><TXT>Turklāt, pirmkārt, ir arī jākonstatē, ka savā iebildumu rakstā Komisija spēja atbildēt uz prasītājas norādītā otrā pamata pirmo daļu, tādējādi nostiprinot domu, ka, lai gan otrā pamata pirmā daļa nenoliedzami nav detalizēti izklāstīta, šīs daļas saturs ir skaidrs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0196"><NO.P>196</NO.P><TXT>Otrkārt, lai gan Vispārējai tiesai bija jābalstās uz A.6. pielikumu, lai novērtētu pierādījumus, kuri apstiprina otrā pamata pirmo daļu, tai nebija nepieciešams prasības pieteikuma A.6. pielikumā meklēt argumentus otrā pamata pirmās daļas atbalstam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0197"><NO.P>197</NO.P><TXT>No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka šī otrā pamata daļa ir pieņemama, ņemot vērā Reglamenta 76. panta d) punkta prasības.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par otrā pamata pirmās daļas pamatotību</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0198"><NO.P>198</NO.P><TXT>Attiecībā uz to, kas norādīts tā pirmajā daļā par koncentrācijas iespējamo ietekmi uz cenām, ar otro pamatu ir jāpārbauda, vai prasītājas tiesības uz aizstāvību ietekmēja apstākļi, kādos attiecīgā ekonometriskā analīze balstījās uz ekonometrisko modeli, kas atšķīrās no modeļa, par kuru bija notikušas uz sacīkstes principu balstītās debates administratīvajā procesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0199"><NO.P>199</NO.P><TXT>Šajā ziņā sākumā ir jāatgādina, ka tiesību uz aizstāvību ievērošana ir vispārējs Eiropas Savienības tiesību princips, kas noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un kas ir nodrošināms visās procedūrās, tajā skaitā koncentrācijas procedūrās Komisijā (šajā ziņā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150309">2015. gada 9. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Deutsche Börse</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑175/12</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2015:148">EU:T:2015:148</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0247">247.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="21"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0200"><NO.P>200</NO.P><TXT>Ir ticis arī nospriests, ka sacīkstes princips, kas ir daļa no tiesībām uz aizstāvību, prasa, lai attiecīgajam uzņēmumam administratīvajā procesā tiktu dota iespēja pienācīgi izklāstīt savu nostāju par apgalvoto faktu un apstākļu esamību un atbilstību, kā arī par dokumentiem, ko Komisija izmantojusi, lai pamatotu savus apgalvojumus (skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080710">2008. gada 10. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bertelsmann</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Sony Corporation of America/Impala</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑413/06 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:392">EU:C:2008:392</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0061">61.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0201"><NO.P>201</NO.P><TXT>Šajā lietā, pirmkārt, ir jānorāda, kā izriet no apstrīdētā lēmuma 721.–740. apsvēruma, ka Komisija ir tostarp balstījusies uz attiecīgo ekonometrisko analīzi, lai noteiktu EKNV valstu skaitu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0202"><NO.P>202</NO.P><TXT>Šajā ziņā Komisija ir pieņēmusi sava ekonometriskā modeļa galīgo redakciju <DATE ISO="20121121">2012. gada 21. novembrī</DATE> jeb vairāk nekā divus mēnešus pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas <DATE ISO="20130130">2013. gada 30. janvārī</DATE>, kā tieši izriet no dokumentiem, kurus Komisija ir pārsūtījusi sava atbildes uz repliku pielikumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0203"><NO.P>203</NO.P><TXT>No lietas materiāliem arī izriet, ka ekonometriskā modeļa galīgā redakcija prasītājai nekādi netika paziņota, jo, kā uzskata Komisija, šāda paziņošana būtu pārmērība, jo tā esot izrietējusi no vairākkārtējas saziņas ar prasītāju administratīvajā procesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0204"><NO.P>204</NO.P><TXT>Proti, Komisija būtībā uzsver, ka galīgais modelis, kāds tas tika parādīts apstrīdētajā lēmumā, tikai margināli atšķiras no modeļiem, par kuriem tika diskutēts ar prasītāju administratīvajā procesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0205"><NO.P>205</NO.P><TXT>Lai gan patiešām var tikt izceltas vairākas līdzības starp galīgo ekonometrisko modeli un administratīvajā procesā pārrunātajiem, veiktās izmaiņas tomēr nav uzskatāmas par nenozīmīgām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0206"><NO.P>206</NO.P><TXT>Proti, no Komisijas un prasītājas apsvērumiem, kas formulēti, pabeidzot uzklausīšanu, skaidri izriet, ka Komisija ir balstījusies uz diviem dažādiem mainīgajiem, pirmkārt, konkurenta zaudēšanas ietekmi uz cenām statistiskās aplēses posmā un, otrkārt, darījuma ietekmi uz cenām analīzes prognozes posmā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0207"><NO.P>207</NO.P><TXT>Komisija ir balstījusies uz diskrētu mainīgo aplēšu posmā un nepārtrauktu mainīgo prognozes posmā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0208"><NO.P>208</NO.P><TXT>Taču, lai gan diskrēta mainīgā izmantošana ir vairākkārt pārrunāta administratīvajā procesā, no lietas materiāliem neizriet, ka tāpat bija ar dažādu mainīgo piemērošanu dažādos ekonometriskās analīzes posmos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0209"><NO.P>209</NO.P><TXT>Tādēļ Komisija nevar apgalvot, ka tai nebija pienākuma paziņot prasītājai ekonometriskās analīzes galīgo modeli pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0210"><NO.P>210</NO.P><TXT>Tādējādi prasītājas tiesības uz aizstāvību netika ievērotas, tāpēc ir jāatceļ apstrīdētais lēmums, ja prasītāja ir pietiekami pierādījusi, ka, ja nebūtu šī procesuālā pārkāpuma, nevis apstrīdētajam lēmumam būtu cits saturs, bet gan tai būtu bijusi kaut visniecīgākā iespēja labāk nodrošināt savu aizstāvību (šajā ziņā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111025">2011. gada 25. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Solvay/</HT>Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑109/10 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:686">EU:C:2011:686</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0057">57.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0211"><NO.P>211</NO.P><TXT>Šajā ziņā, pirmkārt, ir jāuzsver, ka Komisija ir balstījusies uz ekonometrisko analīzi, lai pierādītu EKNV valstu esamību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0212"><NO.P>212</NO.P><TXT>Proti, PPI brīdī Komisija, kā tā to norādīja tiesas sēdē, bija provizoriski secinājusi 29 EKNV valstu esamību, pamatojoties uz ekonometrisko analīzi, kas pierāda būtisku cenu kāpumu koncentrācijas iznākumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0213"><NO.P>213</NO.P><TXT>Turklāt, kā Komisija to skaidri atzina, ekonometriskās analīzes vēlākie rezultāti, kas parādīja mazāk būtisku cenu kāpumu, apstrīdētajā lēmumā lika tai arī samazināt EKNV valstu skaitu līdz piecpadsmit.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="22"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0214"><NO.P>214</NO.P><TXT>Otrkārt, prasītāja administratīvajā procesā jau spēja būtiski ietekmēt Komisijas piedāvātā ekonometriskā modeļa izstrādi, jo tika norādījusi uz tehniskām problēmām, kurām tā sniedza risinājumu, kā to ir skaidri atzinusi Komisija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0215"><NO.P>215</NO.P><TXT>Tādēļ, ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāuzskata, ka prasītāja administratīvajā procesā, kura rezultātā tika pieņemts apstrīdētais lēmums, būtu varējusi labāk nodrošināt savu aizstāvību, ja pirms lēmuma pieņemšanas tās rīcībā būtu ekonometriskās analīzes galīgā redakcija, par kuru Komisija lēma <DATE ISO="20121121">2012. gada 21. novembrī</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0216"><NO.P>216</NO.P><TXT>Šādu vērtējumu negroza Komisijas apgalvotais apstāklis, ka tās secinājumi tika balstīti uz plašu, pirmkārt, kvantitatīvas informācijas (tostarp ekonometriskā analīze) un, otrkārt, kvalitatīvās informācijas kopumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0217"><NO.P>217</NO.P><TXT>Proti, kā tas tika norādīts šā sprieduma 213. punktā, Komisija skaidri atzina, ka ir tostarp balstījusies uz ekonometriskās analīzes jaunajiem rezultātiem, lai pēc PPI samazinātu EKNV valstu skaitu, un tātad šie rezultāti vismaz atsevišķās valstīs varēja atspēkot kvalitatīvo informāciju, ko ņēmusi vērā Komisija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0218"><NO.P>218</NO.P><TXT>Tādēļ ir jāuzskata, ka prasītājai tika liegta informācija, kas, ja tā tai būtu tikusi nosūtīta laicīgi, būtu varējusi tai ļaut norādīt atšķirīgus darījuma ietekmes uz cenu rezultātus, kas būtu varējuši likt pārskatīt Komisijas vērā ņemtās kvalitatīvās informācijas tvērumu un tādējādi – samazināt EKNV valstu skaitu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0219"><NO.P>219</NO.P><TXT>Otrkārt, novērtējot tiesību uz aizstāvību ievērošanu koncentrāciju pārbaudē, protams, ir jāņem vērā nepieciešamību pēc ātruma, kas raksturīgs vispārējai Koncentrāciju regulas sistēmai (šajā ziņā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20051214">2005. gada 14. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">General Electric/</HT>Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑210/01</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2005:456">EU:T:2005:456</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0701">701.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0220"><NO.P>220</NO.P><TXT>Tas tomēr nemaina to, ka šajā lietā, kā to procesuālajos rakstos ir atzinusi Komisija, ekonometriskā analīze jau bija ļoti stabila pirms <DATE ISO="20121120">2012. gada 20. novembra</DATE> sanāksmes jeb vairāk nekā divus mēnešus pirms <DATE ISO="20130130">2013. gada 30. janvāra</DATE>, kas ir apstrīdētā lēmuma datums, tādēļ Komisija varēja vismaz paziņot prasītājai izmantotā ekonometriskā modeļa būtiskos elementus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0221"><NO.P>221</NO.P><TXT>Tādēļ ir jāsecina, ka Komisija ir pārkāpusi prasītājas tiesības uz aizstāvību, nepaziņojot tai sava ekonometriskā modeļa galīgo redakciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0222"><NO.P>222</NO.P><TXT>Tādējādi prasības otrais pamats, aplūkojot tā pirmo daļu, ir jāpieņem un apstrīdētais lēmums ir jāatceļ pilnībā un bez nepieciešamības pārbaudīt pārējās otrā pamata daļas, ne arī pārējos prasības pamatus.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par tiesāšanās izdevumiem</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0223"><NO.P>223</NO.P><TXT>Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā Komisijai spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus saskaņā ar šīs pēdējās prasījumiem. Persona, kas iestājusies lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO><P>Ar šādu pamatojumu</P><P>VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)</P><?PAGE NO="23"?><P>nospriež:</P></INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">atcelt Komisijas <DATE ISO="20130130">2013. gada 30. janvāra</DATE> Lēmumu C(2013) 431, ar kuru koncentrācija ir atzīta par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līguma darbību (Lieta COMP/M.6570 – <HT TYPE="ITALIC">UPS</HT>/<HT TYPE="ITALIC">TNT Express</HT>);</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina <HT TYPE="ITALIC">United Parcel Service, Inc</HT>. tiesāšanās izdevumus;</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">3)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">FedEx</HT> savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.</TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>Prek</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Labucka</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Kreuschitz</P></SIGNATORY><P>Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā <DATE ISO="20170307">2017. gada 7. martā</DATE>.</P><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>