52012DC0306

Ieteikums PADOMES IETEIKUMS par Austrijas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Austrijas 2011.-2016. gada stabilitātes programmu /* COM/2012/0306 final */


Ieteikums

PADOMES IETEIKUMS

par Austrijas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Austrijas 2011.-2016. gada stabilitātes programmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu[1] un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu[2],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas[3],

ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,

ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,

pēc apspriešanās ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

tā kā:

(1)       Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Eiropas Komisijas priekšlikumam aizsākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju „Eiropa 2020”, kam pamatā būtu ciešāka ekonomikas politikas koordinācija, lielākoties pievēršot uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)       Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. gadam), bet 2010. gada 21. oktobrī — lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm[4], kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas šīs integrētās pamatnostādnes ņemt vērā savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)       Padome 2011. gada 12. jūlijā pieņēma ieteikumu par Austrijas valsts reformu programmu 2011. gadam un sniedza atzinumu par Austrijas atjaunināto stabilitātes programmu 2011.-2014. gadam.

(4)       Komisija 2011. gada 23. novembrī pieņēma otro Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot otro Eiropas ex-ante un integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz stratēģiju "Eiropa 2020". Komisija 2012. gada 14. februārī, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011, pieņēma Brīdinājuma mehānisma ziņojumu[5], kurā Austriju nenorādīja starp dalībvalstīm, par kurām tiks veikts padziļināts pārskats.

(5)       Eiropadome 2012. gada 2. martā apstiprināja prioritātes finanšu stabilitātes nodrošināšanai, fiskālajai konsolidācijai un izaugsmes sekmēšanai. Tā uzsvēra nepieciešamību īstenot diferencētu, izaugsmei labvēlīgu fiskālo konsolidāciju, ekonomikā atjaunot normālus kreditēšanas nosacījumus, veicināt izaugsmi un konkurētspēju, risināt bezdarba un krīzes sociālo seku problēmas un modernizēt valsts pārvaldi.

(6)       Eiropadome 2012. gada 2. martā aicināja dalībvalstis, kas piedalās paktā "Euro plus", savlaicīgi nākt klajā ar savām saistībām, lai tās varētu ietvert stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(7)       Austrija 2012. gada 24. aprīlī iesniedza 2012. gada stabilitātes programmu 2011.‑2016. gadam un 2012. gada 25. aprīlī — 2012. gada valsts reformu programmu. Abas programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(8)                   Pamatojoties uz 2012. gada stabilitātes programmas novērtējumu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka programmas budžeta prognožu pamatā esošais makroekonomiskais scenārijs 2012. un 2013. gadam ir piesardzīgs. Scenārijs 2014.-2016. gadam kļūst optimistiskāks, prognozējot vidējo IKP izaugsmi par 2,1 %, un tas pastāvīgi pārsniedz potenciālās izaugsmes pašreizējās aplēses. Programmā ieskicētās budžeta stratēģijas uzdevums ir līdz 2013. gadam novērst pārmērīgu budžeta deficītu un līdz 2016. gadam īstenot vidēja termiņa budžeta mērķi (VTM). Programmā VTM no mērķa panākt līdzsvarotu budžetu uzņēmējdarbības ciklā mainīts par mērķi panākt strukturālo deficītu 0,45 % no IKP, un tas attiecīgi atspoguļo Stabilitātes un izaugsmes pakta prasības. Prognozētā pārmērīga budžeta deficīta novēršana atbilst termiņam, kas noteikts Padomes ieteikumā, kurš pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrā izdots 2009. gada decembrī. Tomēr, pamatojoties uz (pārrēķināto) strukturālo budžeta bilanci[6], plānotais gada vidējais fiskālo pasākumu apjoms 0,5 % no IKP 2011.-2013. gadam ir mazāks nekā Padomes ieteiktie 0,75 % no IKP. Paredzētais strukturālais progress VTM sasniegšanā 2015. gadā ir pietiekams, bet 2014. un 2016. gadā mazāks nekā Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktais kritērijs 0,5 % no IKP gadā. Tomēr 2014.-2015. gadam prognozētais valsts izdevumu pieauguma temps, ņemot vērā diskrecionārus ieņēmumu pasākumus, atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta izdevumu kritērijam. Neraugoties uz to, fiskālo mērķu īstenošanu apdraud riski gan budžeta ieņēmumu, gan izdevumu pusē. Piemēram, ir sarežģīti skaitliski izteikt dažu pasākumu ietekmi uz budžetu, jo tā atkarīga no atsevišķiem īstenošanas aspektiem. Pagaidām nav pieejama sīkāka informācija par finanšu darījumu nodokli, jo lēmums par tiesību aktu vēl nav pieņemts. Nav izvirzītas prognozes par izdevumu samazināšanu vietējā mērogā. Programmā izteiktas prognozes, ka parāda attiecība pret IKP, kas 2011. gada beigās bija 72,2 %, augstāko punktu 75,3 % apmērā sasniegs 2013. gadā un pēc tam pakāpeniski nokritīsies līdz 70,6 % 2016. gadā. Attiecībā uz Stabilitātes un izaugsmes pakta parāda samazināšanas kritēriju Austrijā 2014.-2016. gadā būs pārejas laikposms, un programmā izklāstītie plāni varētu nodrošināt pietiekamu progresu parāda samazināšanas kritērija sasniegšanā. Tomēr šo prognozi apdraud riski, kas saistīti ar ārpus vispārējās valdības sektora klasificētu valstij piederošu uzņēmumu pieaugošo parādu un iespējamiem turpmākiem apgrūtinājumiem, kas izriet no valdības atbalsta banku nozarei.

(9)                   Pieņemot jaunāko fiskālās konsolidācijas pasākumu kopumu, Austrija ir nospraudusi virzienu uz ilgtspējīgāku valsts finanšu nodrošināšanu. Tomēr šo kopumu veidojošie pasākumi neietver pietiekamu fiskālo attiecību pilnveidošanu starp federālo valdību un reģionālajām un vietējām pašvaldībām, kas plaši atzīta par nozīmīgu iespējamo ietaupījumu avotu. Starp federālo valdību un reģionālajām pašvaldībām ir panākta principiāla vienošanās par veselības aprūpes finansējuma centralizāciju, tomēr vēl jāveic sarunas par konkrētākiem vienošanās aspektiem.

(10)                 Lai palielinātu faktisko pensionēšanās vecumu, Austrija veikusi reformas, kuru galvenais mērķis ir ierobežot invaliditātes pensiju shēmas pieejamību. Nav izskatīts jautājums par ātrāku likumā noteiktā pensionēšanās vecuma saskaņošanu starp vīriešiem un sievietēm, kas pašlaik paredzēta 2024.-2033. gadā. Vēl vairāk jāpaplašina vecāka gadagājuma strādājošo nodarbināmība un jāuzlabo aktīvu vecumdienu kultūra uzņēmumos. Ierosinātie pasākumi var izrādīties nepietiekami tālejoši, lai ilgtspējīgi palielinātu faktisko pensionēšanās vecumu.

(11)                 Austrijas darba tirgus ir darbojies ļoti labi, kā liecina zemākais bezdarba līmenis ES 2010. un 2011. gadā. Tomēr tiek prognozēts, ka valsts darbaspēka potenciāls pēc 2020. gada samazināsies. Tāpēc Austrijai būs jātiecas pilnvērtīgi izmantot darbspējīgā vecuma iedzīvotāju potenciālu, risinot problēmas, kas saistītas ar vecāka gadagājuma strādājošo zemo nodarbinātības rādītāju un plaši izplatīto priekšlaicīgas pensionēšanās un invaliditātes pensijas shēmu izmantošanu, nodokļu un sociālās nodrošināšanas lielo slogu, kas gulstas uz darbaspēka ienākumiem, un sieviešu samērā lielo īpatsvaru zemu atalgota un nepilnas slodzes darba sektoros. Turklāt nepietiekama izglītības līmeņa vai ārvalstīs gūto prasmju atzīšanas sarežģījumu dēļ netiek pilnībā izmantots migrantu izcelsmes iedzīvotāju potenciāls. Kā liecina Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) rādītāji, izglītības rezultāti ir zem ES vidējā līmeņa un sociālekonomisko apstākļu ietekme uz izglītības līmeni ir īpaši liela. Pastāvīgi pieaugošais studentu skaits lielas ienākošās mobilitātes ("masu augstskola") un augsta nepabeigtas izglītības rādītāja (aptuveni 40 %) dēļ līdz ar ievērojamu finansējuma trūkumu aizvien ir galvenās problēmas.

(12)                 Austrijā ir labvēlīga situācija konkurētspējas un ražīguma ziņā. Tomēr vairākās jomās to skar dažas strukturālas nepilnības, kas var kaitēt ilgtermiņa izaugsmes potenciālam. Konkurence pakalpojumu nozarē nav spējusi īpaši atbalstīt iekšzemes pieprasījumu. Nav risinātas problēmas, kuras saistītas ar augstajām cenām par piekļuvi tīklam un nostabilizējušos uzņēmumu traucējošo darbību, kas liek šķēršļus iekļuvei tirgū un kavē konkurenci un inovāciju. Vēl aizvien pastāv nepamatoti liberālo profesiju ierobežojumi. Regulēto profesiju skaits, ko Austrija paziņojusi Komisijai, krietni pārsniedz ES vidējo rādītāju. Jāvērtē šo profesiju regulējuma pamatotība un samērīgums. Nav bijis manāmu panākumu saistībā ar Austrijas apņemšanos nostiprināt federālo konkurences iestādi. Pieņemot "horizontālu" tiesību aktu un veicot tiesību aktu grozījumus provinču līmenī, beidzot ir īstenota Pakalpojumu direktīva saskaņā ar Padomes 2011. gadā pausto ieteikumu.

(13)     Austrijas finanšu sektors saskaras ar īpaši lielām grūtībām, kas saistītas ar Austrijas banku lielo risku Viduseiropas, Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas valstīs, jo dažās no šīm ekonomikām aktīvu kvalitāte vēl joprojām var pasliktināties. Pirms pieņemt politiskus lēmumus ar pārrobežu ietekmi, jāveic informācijas apmaiņa un koordinācija ar uzņēmējvalsts uzraudzības iestādēm. Atbildīgajām iestādēm arī turpmāk rūpīgi jāuzrauga un jārestrukturē bankas, kuras saņem valsts sektora atbalstu, jo sevišķi nacionalizētās kredītiestādes.

(14)                 Austrija uzņēmusies vairākas saistības saskaņā ar paktu "Euro plus". Šīs saistības un 2011. gadā pausto saistību īstenošana prasa veicināt nodarbinātību un uzlabot konkurētspēju un valsts finanšu ilgtspēju. Komisija ir novērtējusi pakta "Euro plus" saistību īstenošanu. Šā novērtējuma rezultāti ņemti vērā ieteikumos.

(15)                 Eiropas pusgada kontekstā Komisija veikusi Austrijas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi. Tā novērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu. Komisija ņēmusi vērā ne tikai šo programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Austrijā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā nepieciešamību nostiprināt Eiropas Savienības vispārējo ekonomisko pārvaldību, tālab dodot ES ieguldījumu turpmākajos valstu lēmumos. Komisijas ieteikumi Eiropas pusgada kontekstā atspoguļoti turpmāk 1. līdz 7. ieteikumā.

(16)                 Ņemot vērā šo novērtējumu, Padome ir izskatījusi Austrijas stabilitātes programmu, un tās atzinums[7] ir īpaši atspoguļots turpmāk 1. ieteikumā,

IESAKA Austrijai laikposmā no 2012. līdz 2013. gadam rīkoties šādi.

1.           Īstenot 2012. gada budžetu, kā paredzēts, un nostiprināt un strikti īstenot budžeta stratēģiju 2013. gadam un pēc tam; pietiekami precizēt pasākumus (it sevišķi vietējā līmenī), kuru mērķis ir nodrošināt pārmērīga budžeta deficīta savlaicīgu novēršanu un īstenot Padomes ieteikumos saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru norādīto gada vidējo strukturālo korekciju. Pēc tam nodrošināt attiecīgu strukturālo korekciju, lai pietiekami pietuvinātos vidēja termiņa budžeta mērķim (VTM), tostarp izpildītu izdevumu kritēriju.

2.           Veikt turpmākus pasākumus valsts budžeta sistēmas nostiprināšanai, sakārtojot atbildību federālās valdības un reģionālo un vietējo pašvaldību līmenī, jo īpaši īstenojot konkrētas reformas, kuru mērķis ir uzlabot veselības aprūpes un izglītības organizāciju, finansēšanu un efektivitāti.

3.           Ātrāk veikt likumā noteiktā pensionēšanās vecuma saskaņošanu starp vīriešiem un sievietēm; paplašināt vecāka gadagājuma strādājošo nodarbināmību un rūpīgi uzraudzīt, kā tiek īstenotas nesenās reformas, ar kurām ierobežo iespējas agrāk iziet no darba tirgus, un tādējādi nodrošināt, ka likumā noteiktais un faktiskais pensionēšanās vecums palielinās līdz ar paredzamo mūža ilgumu.

4.           Veikt pasākumus, ar ko mazina nodokļu un sociālās nodrošināšanas faktisko slogu, kas gulstas uz darbaspēku, it sevišķi attiecībā uz strādājošajiem ar zemiem ienākumiem, lai tādējādi palielinātu vecāka gadagājuma personu un sieviešu nodarbinātības rādītājus, ņemot vērā nepieciešamību līdzsvarot demogrāfisko izmaiņu ietekmi uz darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaitu. Budžetam neitrālā veidā novirzīt nodokļu slogu uz nekustamā īpašuma nodokļiem un vides nodokļiem. Mazināt vīriešu un sieviešu darba samaksas lielo atšķirību un paplašināt pilnas slodzes nodarbinātības iespējas sievietēm, it sevišķi gādājot par papildu aprūpes pakalpojumiem apgādībā esošajiem.

5.           Veikt turpmākus pasākumus izglītības rezultātu uzlabošanai, jo īpaši nelabvēlīgākā situācijā esošu jauniešu vidū. Veikt pasākumus, ar ko mazina nepabeigtas izglītības rādītājus augstākās izglītības sistēmā.

6.           Veikt turpmākus pasākumus konkurences veicināšanai pakalpojumu nozarēs, novēršot šķēršļus iekļuvei sakaru, transporta un enerģētikas mazumtirdzniecības tirgos. Novērst nepamatotus ierobežojumus piekļuvē liberālajām profesijām. Paplašināt konkurences iestāžu pilnvaras un paātrināt konkurences likuma reformu īstenošanu.

7.           Paātrināt valsts atbalstu saņēmušo banku restrukturizāciju, vienlaikus izvairoties no aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanas. Turpmāk uzlabot sadarbību un valsts politikas lēmumu saskaņošanu ar citu valstu finanšu sektora uzraudzības iestādēm.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs

[1]               OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.

[2]               COM(2012) 306 final.

[3]               P7_TA(2012)0048 un P7_TA(2012)0047.

[4]               Padomes 2012. gada 26. aprīļa Lēmums 2012/238/ES.

[5]               COM(2012) 68 final.

[6]               Cikliski koriģēta bilance bez vienreizējiem un pagaidu pasākumiem, kuru Komisijas dienesti, izmantojot vispāratzītu metodiku, pārrēķinājuši, pamatojoties uz programmā sniegto informāciju.

[7]               Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 2. punktu.