|
Eiropas Savienības |
LV C sērija |
|
C/2025/3752 |
17.9.2025 |
P9_TA(2024)0326
Agrīnas intervences pasākumi, noregulējuma nosacījumi un noregulējuma darbības finansējums (VNMR3)
Eiropas Parlamenta 2024. gada 24. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz agrīnas intervences pasākumiem, noregulējuma nosacījumiem un noregulējuma darbības finansējumu groza Regulu (ES) Nr. 806/2014 (COM(2023)0226 – C9-0139/2023 – 2023/0111(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
(C/2025/3752)
Eiropas Parlaments,
|
— |
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2023)0226), |
|
— |
ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0139/2023), |
|
— |
ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu, |
|
— |
ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2023. gada 5. jūlija atzinumu (1), |
|
— |
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2023. gada 13. jūlija atzinumu (2), |
|
— |
ņemot vērā Reglamenta 59. pantu, |
|
— |
ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0155/2024), |
|
1. |
pieņem pirmajā lasījumā tālāk izklāstīto nostāju; |
|
2. |
prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt; |
|
3. |
uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem. |
P9_TC1-COD(2023)0111
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2024. gada 24. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/..., ar ko attiecībā uz agrīnas intervences pasākumiem, noregulējuma nosacījumiem un noregulējuma darbības finansējumu groza Regulu (ES) Nr. 806/2014 (*1)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
|
(1) |
Savienības noregulējuma satvars kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (“iestādes”) tika izveidots pēc 2008.–2009. gada globālās finanšu krīzes un saskaņā ar starptautiski atzīto Finanšu stabilitātes padomes dokumentu “Efektīvu noregulējuma režīmu pamatelementi finanšu iestādēm” (3). Savienības noregulējuma satvaru veido Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (5). Abi tiesību akti attiecas uz iestādēm, kas iedibinātas Savienībā, un uz jebkuru citu vienību, kas ietilpst minētās direktīvas vai minētās regulas darbības jomā (“vienības”). Savienības noregulējuma satvara mērķis ir sakārtotā veidā risināt iestāžu un vienību maksātnespēju, saglabājot iestāžu un vienību kritiski svarīgās funkcijas un izvairoties no draudiem finanšu stabilitātei, vienlaikus aizsargājot noguldītājus un publiskos līdzekļus. Papildus tam Savienības noregulējuma satvara mērķis ir veicināt banku pakalpojumu iekšējā tirgus attīstību, izveidojot saskaņotu režīmu, lai koordinēti risinātu pārrobežu krīzes, un izvairoties no problēmām attiecībā uz vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem. |
|
(1a) |
Patlaban banku savienība balstās tikai uz diviem, nevis trijiem paredzētajiem pīlāriem, proti, uz vienoto uzraudzības mehānismu (VUM) un vienoto noregulējuma mehānismu (VNM). Tādēļ tā joprojām ir nepilnīga, jo trūkst trešā pīlāra, proti, Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas (ENAS). Banku savienības izveides pabeigšana ir ekonomikas un monetārās savienības un finanšu stabilitātes būtisks elements, jo īpaši samazinot negatīvas ekonomiskās spirāles risku, kas rodas banku un valsts saiknes rezultātā. |
|
(2) |
Vairākus gadus pēc tā ieviešanas Savienības noregulējuma satvars pašlaik piemērojamajā redakcijā nesniedz gaidītos rezultātus attiecībā uz dažiem no minētajiem mērķiem. Konkrēti, lai gan iestādes un vienības ir panākušas ievērojamu progresu noregulējamības jomā un šim nolūkam ir atvēlēti ievērojami resursi, jo īpaši palielinot zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju un papildinot noregulējuma finansēšanas mehānismus, Savienības noregulējuma satvars reti tiek izmantots. Dažu nelielu un vidēju iestāžu un vienību maksātnespēja galvenokārt tiek risināta, izmantojot nesaskaņotus valstu pasākumus. Diemžēl joprojām tiek izmantota nodokļu maksātāju nauda, nevis nozares finansētie drošības tīkli, tostarp noregulējuma finansēšanas mehānismi. Šāda situācija šķietami izriet no nepietiekamiem stimuliem. Minētie nepietiekamie stimuli rodas no Savienības noregulējuma satvara un valstu noteikumu mijiedarbības, saskaņā ar kuru plašā rīcības brīvība sabiedrības interešu novērtēšanā ne vienmēr tiek izmantota tādā veidā, kas atspoguļo to, kā bija paredzēts piemērot Savienības noregulējuma satvaru. Tajā pašā laikā Savienības noregulējuma satvars maz tika izmantots, ņemot vērā risku, ka no noguldījumiem finansēto iestāžu noguldītāji uzņemtos zaudējumus, lai nodrošinātu, ka minētās iestādes noregulējuma ietvaros var piekļūt ārējam finansējumam, jo īpaši tad, ja nav citu iekšēji rekapitalizējamu saistību. Visbeidzot, tas, ka ārpus noregulējuma noteikumi par piekļuvi finansējumam ir mazāk stingri nekā noregulējumā, ir atturējis piemērot Savienības noregulējuma satvaru par labu citiem risinājumiem, kas bieži ietver nodokļu maksātāju naudas izmantošanu iestādes vai vienības pašu resursu vai nozares finansētu drošības tīklu vietā. Šī situācija savukārt rada sadrumstalotības risku, risku, ka iestāžu un vienību maksātnespējas pārvaldības gadījumā varētu rasties neoptimāli rezultāti, jo īpaši nelielu un vidēju iestāžu un vienību gadījumā, un domātās izmaksas no neizmantotajiem finanšu resursiem. Tādēļ ir jānodrošina efektīvāka un saskaņotāka Savienības noregulējuma satvara piemērošana un jānodrošina, ka to var piemērot vienmēr, kad tas ir sabiedrības interesēs, tostarp attiecībā uz nelielām un vidējām iestādēm▌. |
|
(3) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 4. pantu dalībvalstis, kuras ir izveidojušas ciešu sadarbību starp Eiropas Centrālo banku (ECB) un attiecīgajām valstu kompetentajām iestādēm, minētās regulas piemērošanas nolūkā uzskata par iesaistītajām dalībvalstīm. Tomēr Regulā (ES) Nr. 806/2014 nav ietverta sīkāka informācija par procesu, saskaņā ar kuru sagatavo ciešas sadarbības sākšanu ar noregulējumu saistītu uzdevumu veikšanā. Tāpēc ir lietderīgi noteikt minēto informāciju. |
|
(4) |
Nepieciešamā noregulējuma plānošanas darba intensitāte un detalizācijas pakāpe attiecībā uz meitasuzņēmumiem, kas nav identificētas kā noregulējuma vienības, var atšķirties atkarībā no attiecīgo iestāžu un vienību lieluma un riska profila, kritiski svarīgo funkciju esamības un grupas noregulējuma stratēģijas. Tādēļ Vienotajai noregulējuma valdei (“Valde”) vajadzētu būt iespējai ņemt vērā minētos faktorus, nosakot pasākumus, kas jāveic attiecībā uz šādiem meitasuzņēmumiem, un attiecīgā gadījumā izmantot vienkāršotu pieeju. |
|
(5) |
Iestāde vai vienība, kas tiek likvidēta saskaņā ar valsts tiesību aktiem, pēc tam, kad ir konstatēts, ka iestāde vai vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, un Valde ir secinājusi, ka tās noregulējums nav sabiedrības interesēs, galu galā virzās uz iziešanu no tirgus. Tas nozīmē, ka maksātnespējas gadījumā veicamo darbību plāns nav nepieciešams neatkarīgi no tā, vai kompetentā iestāde jau ir anulējusi attiecīgās iestādes vai vienības atļauju. Tas pats attiecas uz atlikušo noregulējamo iestādi pēc aktīvu, tiesību un saistību pārvešanas saskaņā ar pārvešanas stratēģiju. Tāpēc ir lietderīgi precizēt, ka šādās situācijās noregulējuma plānu pieņemšana netiek prasīta. |
|
(6) |
Valde pašlaik var aizliegt veikt konkrētas peļņas sadali, ja iestāde vai vienība neizpilda apvienoto rezervju prasību, kad tā tiek ņemta vērā papildus minimuma prasībai pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (“MREL”). Tomēr, lai nodrošinātu juridisko noteiktību un saskaņotību ar esošajām Valdes pieņemto lēmumu īstenošanas procedūrām, ir skaidrāk jāprecizē minētās sadales aizlieguma procesā iesaistīto iestāžu uzdevumi. Tāpēc ir lietderīgi noteikt, ka rīkojums aizliegt šādu sadali Valdei būtu jāadresē valsts noregulējuma iestādei, kurai būtu jāīsteno Valdes lēmums. Turklāt noteiktās situācijās iestādei vai vienībai varētu tikt prasīts izpildīt MREL, pamatojoties uz tādu pamatu, kas nav pamats, uz kura minētajai iestādei vai vienībai tiek prasīts izpildīt apvienoto rezervju prasību. Minētā situācija rada neskaidrības par nosacījumiem, kas attiecas uz to, kā Valde īsteno pilnvaras aizliegt veikt sadali, un uz maksimālās sadalāmās summas aprēķināšanu saistībā ar MREL. Tāpēc būtu jānosaka, ka minētajos gadījumos Valdei būtu jāuzdod valstu noregulējuma iestādēm aizliegt veikt konkrētas peļņas sadali, pamatojoties uz apvienoto rezervju prasības aplēsi saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2021/1118 (6). Lai nodrošinātu pārredzamību un juridisko noteiktību, Valdei par aplēsto apvienoto rezervju prasību būtu jāpaziņo iestādei vai vienībai, kurai pēc tam būtu publiski jāatklāj minētā aplēstā apvienoto rezervju prasība. |
|
(7) |
Direktīvā 2014/59/ES un Regulā (ES) Nr. 575/2013 ir noteiktas pilnvaras, kuras jāīsteno noregulējuma iestādēm un no kurām dažas nav ietvertas Regulā (ES) Nr. 806/2014. Vienotajā noregulējuma mehānismā tas var radīt nenoteiktību attiecībā uz to, kam šīs pilnvaras būtu jāīsteno un kādos apstākļos tās būtu jāīsteno. Tādēļ ir jāprecizē, kā valstu noregulējuma iestādēm būtu jāīsteno konkrētas pilnvaras, kas noteiktas tikai Direktīvā 2014/59/ES attiecībā uz vienībām un grupām, kuras ir Valdes tiešā atbildībā. Šādos gadījumos Valdei vajadzētu būt iespējai, ja tā to uzskata par vajadzīgu, uzdot valstu noregulējuma iestādēm īstenot minētās pilnvaras. Jo īpaši Valdei vajadzētu būt iespējai uzdot valstu noregulējuma iestādēm pieprasīt iestādei vai vienībai uzturēt detalizētu uzskaiti par finanšu līgumiem, kuros iestāde vai vienība ir līgumslēdzēja puse, vai piemērot pilnvaras saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 33.a pantu apturēt dažas finanšu saistības. Tomēr, ņemot vērā to, ka attiecībā uz atļaujām samazināt atbilstīgo saistību instrumentus, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 (7), kas ir piemērojama arī iestādēm un vienībām un saistībām, uz kurām attiecas MREL, nav jāpiemēro valsts tiesību akti, Valdei vajadzētu būt iespējai piešķirt minētās atļaujas iestādēm vai vienībām tieši, neuzdodot valstu noregulējuma iestādēm īstenot minētās pilnvaras. |
|
(8) |
Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/876 (8), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/877 (9) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/879 (10) Savienības tiesību aktos ieviesa starptautisko “kopējās zaudējumu absorbcijas spējas (TLAC) standartu”, ko Finanšu stabilitātes padome publicēja 2015. gada 9. novembrī (“TLAC standarts”), attiecībā uz globālām sistēmiski nozīmīgām bankām, ko Savienības tiesību aktos dēvē par globālām sistēmiski nozīmīgām iestādēm (G-SNI). Ar Regulu (ES) 2019/877 un Direktīvu (ES) 2019/879 tika grozīti arī noteikumi par MREL, kas noteikta Direktīvā 2014/59/ES un Regulā (ES) Nr. 806/2014. Regulas (ES) Nr. 806/2014 noteikumi par MREL ir jāsaskaņo ar to, kā attiecībā uz G-SNI īsteno TLAC standartu, ņemot vērā konkrētas saistības, ko varētu izmantot, lai izpildītu to MREL daļu, kas būtu jāizpilda ar pašu kapitālu un citām subordinētajām saistībām. Jo īpaši saistības, kas ir līdzvērtīgas dažām izslēgtajām saistībām, būtu jāiekļauj noregulējuma vienību pašu kapitālā un subordinētajos atbilstīgajos instrumentos, ja minēto izslēgto saistību summa noregulējuma vienības bilancē nepārsniedz 5 % no noregulējuma vienības pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summas un no minētās iekļaušanas neizriet riski, kas saistīti ar principu “neviens kreditors nav sliktākā situācijā”. |
|
(9) |
Noteikumi MREL noteikšanai galvenokārt ir vērsti uz to, lai noteiktu atbilstīgu MREL līmeni, pieņemot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu kā vēlamo noregulējuma stratēģiju. Tomēr Regula (ES) Nr. 806/2014 ļauj Valdei izmantot citus noregulējuma instrumentus, proti, tos, kuros izmanto noregulējamās iestādes darījumdarbības nodošanu privātam pircējam vai pagaidu iestādei. Tādēļ būtu jāprecizē, ka gadījumā, ja noregulējuma plānā ir paredzēts izmantot uzņēmuma pārdošanas instrumentu vai pagaidu iestādes instrumentu ▌ atsevišķi vai kopā ar citiem noregulējuma instrumentiem , Valdei būtu jānosaka MREL līmenis attiecīgajai noregulējuma vienībai, pamatojoties uz minēto noregulējuma instrumentu specifiku un dažādajām zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas vajadzībām, ko šie instrumenti ietver. |
|
(10) |
Noregulējuma vienībām MREL līmenis ir noregulējumā sagaidāmo zaudējumu summa un rekapitalizācijas summa, kas ļauj noregulējuma vienībai saglabāt atbilstību atļaujas izsniegšanas nosacījumiem un ļauj tai atbilstīgu laikposmu veikt savas darbības. Dažas vēlamās noregulējuma stratēģijas, jo īpaši uzņēmuma pārdošanas instruments, ietver aktīvu, tiesību un saistību nodošanu saņēmējam▌. Šādos gadījumos rekapitalizācijas komponenta mērķi varētu nebūt piemērojami tādā pašā mērā kā atvērtas bankas iekšējās rekapitalizācijas stratēģijas gadījumā, jo Valdei nebūs jānodrošina, lai noregulējuma vienība pēc noregulējuma darbības atjaunotu atbilstību savām pašu kapitāla prasībām. Tomēr paredzams, ka zaudējumi šādos gadījumos pārsniegs noregulējuma vienības pašu kapitāla prasības. Tāpēc ir lietderīgi noteikt, ka minēto noregulējuma vienību MREL līmenis joprojām ietver rekapitalizācijas summu, kas tiek koriģēta samērīgi noregulējuma stratēģijai. |
|
(11) |
Ja noregulējuma stratēģijā ir paredzēts izmantot noregulējuma instrumentus, kas nav tikai iekšējā rekapitalizācija, attiecīgās vienības rekapitalizācijas vajadzības pēc noregulējuma parasti būs mazākas nekā atvērtas banku iekšējās rekapitalizācijas gadījumā. Šādā gadījumā šis aspekts būtu jāņem vērā MREL kalibrēšanā, aplēšot rekapitalizācijas prasību. Tāpēc, koriģējot MREL līmeni noregulējuma vienībām, kuru noregulējuma plānā ir paredzēts uzņēmuma pārdošanas instruments vai pagaidu iestādes instruments ▌ atsevišķi vai kopā ar citiem noregulējuma instrumentiem , Valdei būtu jāņem vērā minēto instrumentu iezīmes, tostarp paredzamais tvērums attiecībā uz nodošanu privātam pircējam vai pagaidu iestādei, pārvedamo instrumentu veidi, minēto instrumentu paredzamā vērtība un tirgspēja un vēlamās noregulējuma stratēģijas izstrāde, tostarp aktīvu nodalīšanas instrumenta papildu izmantošana. Tā kā noregulējuma iestādei katrā atsevišķā gadījumā ir jālemj par noguldījumu garantiju sistēmas līdzekļu iespējamu izmantošanu noregulējumā un tā kā šādu lēmumu nevar droši pieņemt ex ante, Valdei nebūtu jāņem vērā noguldījumu garantiju sistēmas potenciālā iemaksa (noregulējumā, kad tiek kalibrēts MREL līmenis). Šāda pieeja mazina arī morālā kaitējuma iespējamību, nodrošinot, ka uzņēmumi neizdara pārsteidzīgu pieņēmumu, ka attiecīgās noguldījumu garantiju sistēmas finansējums tiks izmantots, lai sasniegtu 8 % kopējo saistību un pašu kapitāla mērķrādītāju. ▌ |
|
(13) |
Saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. 1024/2013 (11) 4. pantu ECB ir kompetenta veikt uzraudzības uzdevumus saistībā ar agrīnu intervenci. Ir jāsamazina riski, kas izriet no Direktīvā 2014/59/ES paredzēto agrīnas intervences pasākumu atšķirīgas transponēšanas valstu tiesību aktos, un jāveicina tas, ka ECB efektīvi un konsekventi piemēro savas pilnvaras veikt agrīnas intervences pasākumus. Minētie agrīnas intervences pasākumi tika izveidoti, lai kompetentās iestādes varētu novērst iestādes vai vienības finansiālā un ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos un iespēju robežās samazināt iespējamā noregulējuma risku un ietekmi. Tomēr, tā kā trūkst noteiktības attiecībā uz minēto agrīnas intervences pasākumu piemērošanas izraisītājfaktoriem un tie daļēji pārklājas ar uzraudzības pasākumiem, agrīnas intervences pasākumi reti tiek izmantoti. Tāpēc Direktīvas 2014/59/ES noteikumi par agrīnas intervences pasākumiem būtu jāatspoguļo Regulā (ES) Nr. 806/2014, tādējādi nodrošinot ECB vienotu un tieši piemērojamu juridisko instrumentu, un minēto agrīnas intervences pasākumu piemērošanas nosacījumi būtu jāvienkāršo un jāprecizē. Lai kliedētu nenoteiktību par vadības struktūras atcelšanas un pagaidu administratoru iecelšanas nosacījumiem un termiņiem, minētie pasākumi būtu skaidri jāidentificē kā agrīnas intervences pasākumi un to piemērošanai būtu jāpiemēro vieni un tie paši izraisītājfaktori. Vienlaikus būtu jāprasa, lai konkrētas situācijas risināšanai ECB izvēlētos piemērotus pasākumus saskaņā ar proporcionalitātes principu. Lai ECB varētu ņemt vērā reputācijas riskus vai riskus, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, ECB būtu jānovērtē agrīnas intervences pasākumu piemērošanas nosacījumi, pamatojoties ne tikai uz kvantitatīviem rādītājiem, t. sk. kapitāla vai likviditātes prasībām, sviras līmeni, ienākumus nenesošiem aizdevumiem vai riska darījumu koncentrāciju, bet arī uz kvalitatīviem izraisītājfaktoriem. |
|
(14) |
Ir jānodrošina, ka Valde spēj sagatavoties iestādes vai vienības iespējamam noregulējumam. Tāpēc ECB vai attiecīgajai valsts kompetentajai iestādei būtu pietiekami agri jāinformē Valde par iestādes vai vienības finanšu stāvokļa pasliktināšanos, un Valdei vajadzētu būt pilnvarām, kas vajadzīgas sagatavošanas pasākumu īstenošanai. Svarīgi ir tas, ka, lai Valde varētu pēc iespējas ātrāk reaģēt uz iestādes vai vienības situācijas pasliktināšanos, agrīnas intervences pasākumu iepriekšēju piemērošanu nevajadzētu paredzēt kā nosacījumu, lai Valde veiktu pasākumus iestādes vai vienības tirgošanai vai pieprasītu informāciju nolūkā atjaunināt noregulējuma plānu un sagatavot vērtējumu. Lai nodrošinātu konsekventu, koordinētu, efektīvu un savlaicīgu reakciju uz iestādes vai vienības finanšu stāvokļa pasliktināšanos un pienācīgi sagatavotos iespējamam noregulējumam, ir jāuzlabo mijiedarbība un koordinācija starp ECB, valstu kompetentajām iestādēm un Valdi. Tiklīdz iestāde vai vienība atbilst agrīnas intervences pasākumu piemērošanas nosacījumiem, ECB, valstu kompetentajām iestādēm un Valdei būtu jāpalielina informācijas, tostarp provizoriskās informācijas, apmaiņa un kopīgi jāuzrauga iestādes vai vienības finansiālais stāvoklis. |
|
(14a) |
Ja Valde pieprasa informāciju, kas ir vajadzīga, lai atjauninātu noregulējuma plānus, sagatavotos vienības iespējamam noregulējumam vai novērtējuma veikšanai, ECB vai attiecīgajām valsts kompetentajām iestādēm būtu jāsniedz Valdei tām pieejamā informācija. Ja attiecīgā informācija ECB vai attiecīgajām valsts kompetentajām iestādēm vēl nav pieejama, Valdei un ECB vai attiecīgajām valsts kompetentajām iestādēm būtu jāsadarbojas un jākoordinē darbība, lai iegūtu informāciju, ko Valde uzskata par vajadzīgu. Šādas sadarbības ietvaros valsts kompetentajām iestādēm būtu jāvāc vajadzīgā informācija, pienācīgi ņemot vērā samērīguma principu. |
|
(15) |
Ir jānodrošina savlaicīga rīcība un agrīna koordinācija starp Valdi un ECB vai attiecīgo valsts kompetento iestādi attiecībā uz mazāk nozīmīgām pārrobežu grupām, ja iestāde vai vienība joprojām turpina darbību, bet pastāv būtisks risks, ka minētā iestāde vai vienība varētu kļūt maksātnespējīga. Tāpēc ECB vai attiecīgajai valsts kompetentajai iestādei būtu pēc iespējas ātrāk jāpaziņo Valdei par šādu risku. Minētajā paziņojumā būtu jāietver ECB vai attiecīgās valsts kompetentās iestādes novērtējuma iemesli un pārskats par alternatīviem privātā sektora pasākumiem, uzraudzības darbībām vai agrīnas intervences pasākumiem, kas ir pieejami, lai saprātīgā termiņā novērstu iestādes vai vienības maksātnespēju. Šādai agrīnai paziņošanai nebūtu jāskar procedūras, ar kurām nosaka, vai ir izpildīti noregulējuma nosacījumi. ECB vai attiecīgās valsts kompetentās iestādes iepriekšēju paziņojumu Valdei par būtisku risku, ka iestāde vai vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, nevajadzētu noteikt par nosacījumu, ar ko pēc tam konstatētu, ka iestāde vai vienība faktiski kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga. Turklāt, ja vēlākā posmā tiek novērtēts, ka iestāde vai vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, un nav alternatīvu risinājumu, lai saprātīgā termiņā novērstu šādu maksātnespēju, Valdei ir jāpieņem lēmums par to, vai veikt noregulējuma darbību. Šādā gadījumā tas, cik savlaicīgi tiek pieņemts lēmums par noregulējuma darbības piemērošanu iestādei vai vienībai, var būt būtiski noregulējuma stratēģijas sekmīgai īstenošanai, jo īpaši tāpēc, ka agrāka intervence iestādē vai vienībā var palīdzēt nodrošināt pietiekamu zaudējumu absorbcijas spēju un likviditāti, lai izpildītu minēto stratēģiju. Tāpēc ir lietderīgi ļaut Valdei ciešā sadarbībā ar ECB vai attiecīgo valsts kompetento iestādi novērtēt, kas ir saprātīgs termiņš alternatīvu pasākumu īstenošanai, lai novērstu iestādes vai vienības maksātnespēju. Veicot minēto novērtējumu, būtu jāņem vērā arī vajadzība saglabāt noregulējuma iestādes un attiecīgās vienības spēju efektīvi īstenot noregulējuma stratēģiju, ja tas galu galā ir nepieciešams, bet nevajadzētu liegt veikt alternatīvus pasākumus. Proti, paredzētajam alternatīvo pasākumu termiņam vajadzētu būt tādam, lai tas neapdraudētu noregulējuma stratēģijas iespējamās īstenošanas efektivitāti. Lai nodrošinātu savlaicīgu iznākumu un ļautu Valdei pienācīgi sagatavoties iestādes vai vienības iespējamam noregulējumam, Valdei un ECB vai attiecīgajai valsts kompetentajai iestādei būtu regulāri jātiekas, un Valdei būtu jālemj par šādu sanāksmju biežumu, ņemot vērā lietas apstākļus. |
|
(16) |
Lai ietvertu būtiskus prudenciālo prasību pārkāpumus, ir sīkāk jāprecizē nosacījumi, ar kādiem nosaka, ka mātesuzņēmumi, tostarp pārvaldītājsabiedrības, kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīgi. Minēto prasību pārkāpumu, ko izdarījis mātesuzņēmums, vajadzētu uzskatīt par būtisku, ja šāda pārkāpuma veids un apmērs ir salīdzināms ar pārkāpumu, kas, ja to būtu izdarījusi kredītiestāde, pamatotu kompetentās iestādes izsniegtās atļaujas anulēšanu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 18. pantu. |
|
(17) |
Noregulējuma satvaru ir paredzēts piemērot potenciāli jebkurai iestādei vai vienībai neatkarīgi no tās lieluma un darījumdarbības modeļa ar pozitīvu sabiedrības interešu novērtējumu . Lai nodrošinātu šādu iznākumu, būtu jāprecizē kritēriji sabiedrības interešu novērtējuma piemērošanai iestādei vai vienībai, kas kļūst maksātnespējīga. Šajā sakarā ir jāprecizē, ka atkarībā no konkrētajiem apstākļiem noteiktas iestādes vai vienības funkcijas var uzskatīt par kritiskām, ja to pārtraukšana ietekmētu finanšu stabilitāti vai kritiskos pakalpojumus reģionālā līmenī, jo īpaši ja kritisko funkciju aizstājamību nosaka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus. |
|
(18) |
Novērtējumam par to, vai iestādes vai vienības noregulējums ir sabiedrības interesēs, būtu jāatspoguļo apsvērums, ka noguldītāji ir labāk aizsargāti, ja noguldījumu garantiju sistēmas līdzekļi tiek izmantoti efektīvāk un šo fondu zaudējumi tiek samazināti līdz minimumam. Tāpēc, novērtējot sabiedrības intereses, noregulējuma mērķis aizsargāt noguldītājus būtu jāuzskata par labāk sasniegtu noregulējumā, ja maksātnespējas procedūras izvēle noguldījumu garantiju sistēmai izmaksātu dārgāk. |
|
(19) |
Novērtējumā par to, vai iestādes vai vienības noregulējums ir sabiedrības interesēs, cik vien iespējams, būtu jāatspoguļo arī starpība starp finansējumu, ko sniedz, izmantojot nozares finansētus drošības tīklus (noregulējuma finansēšanas mehānismus vai noguldījumu garantiju sistēmas), no vienas puses, un finansējumu, ko dalībvalstis nodrošina no nodokļu maksātāju naudas, no otras puses. Dalībvalstu sniegtais finansējums ir saistīts ar lielāku bezrūpīgas rīcības risku, un tam piemīt mazāks stimuls attiecībā uz tirgus disciplīnu , tādēļ tas būtu jāapsver tikai ārkārtas apstākļos . Tāpēc, novērtējot mērķi līdz minimumam samazināt paļaušanos uz ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem, Valdei būtu jāuzskata, ka finansējums, kuram izmanto noregulējuma finansēšanas mehānismus vai noguldījumu garantiju sistēmu, ir vēlamāks par finansējumu, kuram izmanto līdzvērtīgu resursu apjomu no dalībvalstu budžeta. |
|
(19a) |
Ja dalībvalstu maksātnespējas un noregulējuma satvars tādā pašā mērā efektīvi nodrošina regulējuma mērķu sasniegšanu, prioritāte būtu jāpiešķir risinājumam, kas samazina risku nodokļu maksātājiem un ekonomikai. Minētajai pieejai būtu jānodrošina piesardzīga un atbildīga rīcība, kas atbilst visaptverošajam mērķim aizsargāt gan nodokļu maksātāju intereses, gan arī plašāku ekonomikas stabilitāti. |
|
(19b) |
Nodokļu maksātāja finansēts ārkārtas finansiālais atbalsts iestādēm un vienībām būtu jāpiešķir (ja tāds vispār tiek piešķirts) tikai nolūkā novērst nopietnus ārkārtas un sistēmiska rakstura traucējumus tautsaimniecībā, jo tas rada būtisku slogu publiskā sektora finansēm un traucē vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū. |
|
(20) |
Lai nodrošinātu, ka noregulējuma mērķi tiek sasniegti visefektīvākajā veidā, sabiedrības interešu novērtējuma rezultātam vajadzētu apsvērt, vai maksātnespējīgas iestādes vai vienības likvidācija saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru noregulējuma mērķus sasniegtu efektīvāk nekā noregulējums , nevis tikai tādā pašā mērā kā noregulējums. |
|
(21) |
Ņemot vērā pieredzi, kas gūta, īstenojot Direktīvu 2014/59/ES, Regulu (ES) Nr. 806/2014 un Direktīvu 2014/49/ES, ir sīkāk jāprecizē nosacījumi, saskaņā ar kuriem izņēmuma kārtā var piešķirt piesardzības pasākumus, kas kvalificējami kā ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem. Lai līdz minimumam samazinātu konkurences izkropļojumus, ko rada noguldījumu garantiju sistēmu atšķirības Savienībā, šādu sistēmu intervences saistībā ar preventīviem pasākumiem, kas atbilst Direktīvā 2014/49/ES noteiktajām prasībām un kas kvalificējami kā ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem, būtu jāatļauj izņēmuma kārtā, ja saņēmēja iestāde vai vienība neatbilst nevienam no nosacījumiem, lai to uzskatītu par tādu, kas kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga. Būtu jānodrošina, ka piesardzības pasākumi tiek veikti pietiekami agri. Attiecībā uz piesardzības rekapitalizāciju ECB pašlaik savu uzskatu par to, vai iestāde vai vienība ir maksātspējīga, balsta uz perspektīvo novērtējumu par nākamajiem 12 mēnešiem par to, vai iestāde vai vienība var izpildīt pašu kapitāla prasības, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 575/2013 vai Regulā (ES) 2019/2033, un papildu pašu kapitāla prasību, kas noteikta Direktīvā 2013/36/ES vai Direktīvā (ES) 2019/2034. Minētā prakse būtu jānosaka Regulā (ES) Nr. 806/2014. Papildus tam pasākumi samazinātas vērtības aktīvu glābšanas nodrošināšanai, tostarp aktīvu pārvaldības struktūras vai aktīvu garantiju shēmas, var izrādīties efektīvi un lietderīgi, lai novērstu tādu iespējamo finansiālo grūtību cēloņus, ar kurām saskaras iestādes un vienības, un novērstu to maksātnespēju, un tāpēc tie varētu būt uzskatāmi par piemērotiem piesardzības pasākumiem. Tādēļ būtu jāprecizē, ka šādi piesardzības pasākumi var izpausties kā samazinātas vērtības aktīvu pasākumi. |
|
(22) |
Lai saglabātu tirgus disciplīnu, aizsargātu publiskos līdzekļus un izvairītos no konkurences izkropļojumiem, piesardzības pasākumiem arī turpmāk vajadzētu būt izņēmumam, un tie būtu jāpiemēro tikai, lai novērstu nopietnus tirgus traucējumus vai saglabātu finanšu stabilitāti , it sevišķi sistēmiskas krīzes gadījumā . Turklāt piesardzības pasākumus nevajadzētu izmantot, lai novērstu zaudējumus, kas ir radušies vai, iespējams, radīsies. Visuzticamākais instruments tādu zaudējumu noteikšanai, kas ir radušies vai, iespējams, radīsies, ir aktīvu kvalitātes pārskatīšana, ko veic ECB, Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde) (EBI), kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (12), vai valstu kompetentās iestādes. ECB un valstu kompetentajām iestādēm būtu jāizmanto šāda pārskatīšana, lai noteiktu zaudējumus, kas ir radušies vai, iespējams, radīsies, ja šādu pārskatīšanu var veikt saprātīgā termiņā. Ja tas nav iespējams, ECB un valstu kompetentajām iestādēm, attiecīgā gadījumā pamatojoties uz pārbaudēm uz vietas, būtu pēc iespējas reālistiski, ņemot vērā dominējošos apstākļus, jāidentificē zaudējumi, kas ir radušies vai, iespējams, radīsies. |
|
(23) |
Piesardzīgas rekapitalizācijas mērķis ir atbalstīt dzīvotspējīgas iestādes un vienības, kas atzītas par tādām, kuras tuvākajā nākotnē, iespējams, saskarsies ar pagaidu grūtībām, un novērst to situācijas turpmāku pasliktināšanos. Lai izvairītos no tā, ka publiskas subsīdijas tiek piešķirtas uzņēmumiem, kas atbalsta piešķiršanas brīdī jau ir nerentabli, piesardzības pasākumiem, ko piešķir kā pašu kapitāla instrumentu vai citu kapitāla instrumentu iegādi vai kā samazinātas vērtības aktīvu pasākumus, nevajadzētu pārsniegt summu, kas nepieciešama, lai segtu kapitāla iztrūkumu, kā konstatēts spriedzes testa vai līdzvērtīgas darbības nelabvēlīgajā scenārijā. Lai nodrošinātu, ka publiskais finansējums galu galā tiek pārtraukts, minētajiem piesardzības pasākumiem arī vajadzētu būt ierobežotiem laikā un tajos būtu jāiekļauj skaidrs to izbeigšanas grafiks ( “atbalsta pasākuma izejas stratēģija ” ). Beztermiņa instrumenti, tostarp pirmā līmeņa pamata kapitāls, būtu jāizmanto tikai izņēmuma gadījumos un tiem būtu jāpiemēro konkrēti kvantitatīvi ierobežojumi, jo to raksturlielumu dēļ tie nav piemēroti, lai nodrošinātu atbilstību pagaidu būtības nosacījumam. |
|
(24) |
Piesardzības pasākumiem vajadzētu noteikt ierobežojumu atbilstoši summai, kas iestādei vai vienībai būtu vajadzīga, lai saglabātu maksātspēju nelabvēlīga scenārija gadījumā, kā noteikts spriedzes testā vai līdzvērtīgā darbībā. Ja piesardzības pasākumi izpaužas samazinātas vērtības aktīvu pasākumu veidā, saņēmējai iestādei vai vienībai vajadzētu būt iespējai izmantot minēto summu, lai segtu zaudējumus no pārvestajiem aktīviem, vai to izmantot apvienojumā ar kapitāla instrumentu iegādi, ar noteikumu, ka netiek pārsniegta konstatētā iztrūkuma kopsumma. Ir arī jānodrošina, ka šādi piesardzības pasākumi, kas izpaužas samazinātas vērtības aktīvu pasākumu veidā, atbilst spēkā esošajiem valsts atbalsta noteikumiem un paraugpraksei, ka tie atjauno iestādes vai vienības ilgtermiņa dzīvotspēju, ka valsts atbalsts ir ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam un ka tiek novērsti konkurences izkropļojumi. Minēto iemeslu dēļ attiecīgajām iestādēm, izmantojot piesardzības pasākumus, kas izpaužas samazinātas vērtības aktīvu veidā, būtu jāņem vērā īpašie norādījumi, tostarp aktīvu pārvaldīšanas sabiedrību (APS) plāns (13) un paziņojums par ieņēmumus nenesošu aizdevumu problēmas risināšanu (14). Arī uz šiem piesardzības pasākumiem, kas izpaužas samazinātas vērtības aktīvu pasākumu veidā, vienmēr būtu jāattiecina prioritārais pagaidu būtības nosacījums. Paredzams, ka publiskas garantijas, kas piešķirtas uz noteiktu laiku attiecībā uz attiecīgās iestādes vai vienības samazinātas vērtības aktīviem, nodrošinās labāku atbilstību pagaidu būtības nosacījumam nekā šādu aktīvu pārvešana publiski atbalstītai vienībai. Lai nodrošinātu , ka iestādes, kuras saņem atbalstu, ievēro atbalsta pasākuma noteikumus, kompetentajām iestādēm būtu jāprasa iestādēm, kas nav pildījušas savas saistības, izstrādāt sanācijas plānu . Ja ECB vai valsts kompetentā iestāde uzskata, ka sanācijas plānā paredzētie pasākumi nespēj panākt iestādes ilgtermiņa dzīvotspēju vai ja iestāde nav ievērojusi sanācijas plānu, ECB vai attiecīgajai valsts kompetentajai iestādei būtu jānovērtē, vai iestāde ir vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 18. pantu. |
|
(25) |
Ir svarīgi nodrošināt Valdes ātru un savlaicīgu noregulējuma darbību, ja šāda darbība ietver valsts atbalsta vai Fonda atbalsta piešķiršanu. Tāpēc ir nepieciešams ļaut Valdei pieņemt attiecīgo noregulējuma shēmu, pirms Komisija ir novērtējusi, vai šāds atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu. Tomēr, lai šādā scenārijā nodrošinātu iekšējā tirgus labu darbību, noregulējuma shēmām, kas ietver valsts atbalsta vai Fonda atbalsta piešķiršanu, joprojām būtu jāpiemēro nosacījums, ka šāda atbalsta piešķiršanai nepieciešams Komisijas apstiprinājums. Lai Komisija pēc iespējas ātrāk varētu novērtēt, vai Fonda atbalsts ir saderīgs ar vienoto tirgu, un lai nodrošinātu netraucētu informācijas plūsmu, ir arī jānosaka, ka Valdei un Komisijai būtu nekavējoties jāapmainās ar visu informāciju, kas vajadzīga attiecībā uz Fonda atbalsta iespējamo izmantošanu, un jāparedz īpaši noteikumi par to, kad un kāda informācija Valdei būtu jāsniedz Komisijai, lai sniegtu informāciju Komisijas novērtējumam par Fonda atbalsta saderību. |
|
(26) |
Procedūra, kas reglamentē noregulējuma sākšanu, ir līdzīga procedūrai, kas reglamentē lēmumu piemērot norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras. Tāpēc ir lietderīgi attiecīgi saskaņot Valdes un ECB vai valsts kompetentās iestādes attiecīgos uzdevumus, kad tās, no vienas puses, novērtē, vai pastāv nosacījumi norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru piemērošanai, un, no otras puses, novērtē noregulējuma shēmas pieņemšanas nosacījumus. |
|
(27) |
Ir iespējams, ka noregulējuma darbība tiktu piemērota noregulējuma vienībai, kas ir noregulējuma grupas priekšgalā, savukārt norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras tiktu piemērotas attiecībā uz citu tās pašas grupas vienību. Savstarpējā atkarība starp šādām vienībām, tostarp tas, ka pastāv atjaunojamas konsolidētās kapitāla prasības, un nepieciešamība aktivizēt zaudējumu augšupējas un lejupējas pārvešanas mehānismus, var apgrūtināt zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas vajadzību novērtēšanu katrai vienībai atsevišķi un tādējādi to nepieciešamo summu noteikšanu, kas jānoraksta un jākonvertē katrai vienībai. Tādēļ būtu jāprecizē procedūra, saskaņā ar kuru minētajās situācijās piemēro kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras un saskaņā ar kuru Valdei būtu jāņem vērā šāda savstarpējā atkarība. Šajā nolūkā, ja viena vienība atbilst norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru piemērošanas nosacījumiem un cita tās pašas grupas vienība vienlaikus atbilst noregulējuma nosacījumiem, Valdei būtu jāpieņem noregulējuma shēma, kas attiecas uz abām vienībām. |
|
(28) |
Nolūkā palielināt juridisko noteiktību un ņemot vērā to saistību iespējamo nozīmīgumu, kas var izrietēt no neskaidriem notikumiem nākotnē, tostarp noregulējuma brīdī nepabeigto tiesvedību iznākumu, ir jānosaka, kāda pieeja šīm saistībām būtu jāparedz attiecībā uz iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanu. Šajā ziņā vadošajiem principiem vajadzētu būt tiem, kas paredzēti grāmatvedības noteikumos, un jo īpaši grāmatvedības noteikumos, kas paredzēti 37. starptautiskajā grāmatvedības standartā, kurš pieņemts ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1126/2008 (15). Pamatojoties uz minēto, noregulējuma iestādēm būtu jānošķir uzkrājumi un iespējamās saistības. Uzkrājumi ir saistības, kas attiecas uz iespējamu līdzekļu aizplūšanu un ko var reālistiski aplēst. Iespējamās saistības netiek atzītas par grāmatvedības saistībām, jo tās attiecas uz pienākumu, ko nevar uzskatīt par iespējamu aplēšanas laikā vai ko nevar reālistiski aplēst. |
|
(29) |
Tā kā uzkrājumi ir grāmatvedības saistības, būtu jāprecizē, ka pret šādiem uzkrājumiem jāattiecas tāpat kā pret citām saistībām. Šādiem noteikumiem vajadzētu būt iekšēji rekapitalizējamiem, izņemot, ja tie atbilst kādam no konkrētajiem kritērijiem, saskaņā ar kuriem tos izslēgtu no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta tvēruma. Ņemot vērā minēto noteikumu iespējamo nozīmi noregulējumā un nolūkā nodrošināt noteiktību iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanā, būtu jāprecizē, ka uzkrājumi ir daļa no iekšēji rekapitalizējamām saistībām un ka līdz ar to tām piemēro iekšējās rekapitalizācijas instrumentu. |
|
(30) |
Saskaņā ar grāmatvedības principiem iespējamās saistības nevar atzīt par saistībām, un tāpēc tām nevajadzētu būt iekšēji rekapitalizējamām. Tomēr ir jānodrošina, ka iespējamās saistības, kas izrietētu no notikuma, kurš ir neiespējams vai kuru nevar reālistiski aplēst noregulējuma laikā, nemazina noregulējuma stratēģijas un jo īpaši iekšējās rekapitalizācijas instrumenta efektivitāti. Lai sasniegtu šo mērķi, vērtētājam, veicot vērtēšanu noregulējuma vajadzībām, būtu jānovērtē iespējamās saistības, kas ir iekļautas noregulējamās iestādes vai vienības bilancē, un pēc iespējas labāk būtu jānosaka šo saistību potenciālā vērtība. Lai nodrošinātu, ka pēc noregulējuma procesa iestāde vai vienība pienācīgu laiku var saglabāt pietiekamu tirgus uzticēšanos, vērtētājam šī potenciālā vērtība būtu jāņem vērā, nosakot summu, par kādu iekšēji rekapitalizējamās saistības ir jānoraksta vai jākonvertē, lai atjaunotu noregulējamās iestādes kapitāla rādītājus. Jo īpaši noregulējuma iestādei savas konvertācijas pilnvaras būtu jāpiemēro iekšēji rekapitalizējamām saistībām, ciktāl tas nepieciešams, lai nodrošinātu, ka noregulējamās iestādes rekapitalizācija ir pietiekama, lai segtu iespējamos zaudējumus, ko var radīt saistības, kuras var rasties neiespējama notikuma dēļ. Novērtējot norakstāmo vai konvertējamo summu, noregulējuma iestādei būtu rūpīgi jāapsver iespējamo zaudējumu ietekme uz noregulējamo iestādi, pamatojoties uz vairākiem faktoriem, tostarp notikuma iestāšanās iespējamību, tā iestāšanās termiņu un iespējamo saistību summu. |
|
(31) |
Noteiktos apstākļos pēc tam, kad vienotais noregulējuma fonds ir veicis iemaksu, kas nepārsniedz 5 % no iestādes vai vienības kopējām saistībām, tostarp pašu kapitāla, Valde var izmantot papildu finansējuma avotus, lai turpinātu atbalstīt savu noregulējuma darbību. Būtu skaidrāk jānorāda, kādos apstākļos vienotais noregulējuma fonds var sniegt papildu atbalstu, ja visas saistības, kuru prioritāte ir zemāka nekā noguldījumiem, kas nav obligāti vai diskrecionāri izslēgti no iekšējās rekapitalizācijas, ir pilnībā norakstītas vai konvertētas. |
|
(32) |
Noregulējuma panākumi ir atkarīgi no Valdes savlaicīgas piekļuves attiecīgajai informācijai no iestādēm un vienībām, par kurām atbild Valde, kā arī no publiskām iestādēm un struktūrām. Šajā kontekstā Valdei vajadzētu būt iespējai piekļūt statistiska rakstura informācijai, ko ECB savākusi savas centrālās bankas funkcijas ietvaros, papildus informācijai, kas ECB ir pieejama kā uzraudzības iestādei saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013. Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2533/98 (16) Valde nodrošina konfidenciālas statistikas informācijas fizisku un loģisku aizsardzību un pieprasa ECB atļauju informācijas turpmākai nosūtīšanai, kas var būt nepieciešama, lai izpildītu Valdes uzdevumus. Tā kā sabiedrības interešu novērtējuma veikšanai var būt nepieciešama informācija, kas saistīta ar to klientu skaitu, kuriem iestāde vai vienība ir vienīgais vai galvenais bankas pakalpojumu partneris, un kas ir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849 (17) izveidoto centralizēto automatizēto mehānismu rīcībā, Valdei vajadzētu būt iespējai saņemt minēto informāciju atsevišķos gadījumos. Būtu arī jāprecizē konkrēts laiks, kad Valdei ir netieša piekļuve informācijai. Jo īpaši, ja attiecīgā informācija ir pieejama iestādei vai struktūrai, kurai ir pienākums sadarboties ar Valdi, kad Valde pieprasa informāciju, šādai iestādei vai struktūrai būtu jāsniedz minētā informācija Valdei. Ja konkrētajā laikā informācija nav pieejama, neatkarīgi no šīs nepieejamības iemesla Valdei vajadzētu būt iespējai iegūt minēto informāciju no fiziskās vai juridiskās personas, kuras rīcībā ir minētā informācija, ar valsts noregulējuma iestāžu starpniecību vai tiešā veidā pēc tam, kad tā ir par to informējusi minētās valsts noregulējuma iestādes. Valdei vajadzētu būt arī iespējai precizēt procedūru un veidu, kādā tai būtu jāsaņem informācija no finanšu vienībām, lai nodrošinātu, ka šāda informācija ir vispiemērotākā tās vajadzībām, tostarp attiecībā uz virtuālajām datu telpām. Turklāt, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku sadarbību ar visām vienībām, kuru rīcībā varētu būt dati, kas ir būtiski Valdei un nepieciešami tai uzticēto uzdevumu veikšanai, un lai izvairītos no pieprasījumu dublēšanās iestādēm un vienībām, starp publiskajām iestādēm un struktūrām, ar kurām Valdei vajadzētu būt iespējai sadarboties, pārbaudīt informācijas pieejamību un apmainīties ar informāciju, būtu jāiekļauj Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībnieki, attiecīgās NGS, Eiropas Sistēmisko risku kolēģija, Eiropas uzraudzības iestādes un Eiropas Stabilizācijas mehānisms. Visbeidzot, lai nodrošinātu, ka vajadzības gadījumā laikus tiek veikta intervence no finanšu mehānismiem, par kuriem noslēgts līgums attiecībā uz vienoto noregulējuma fondu, Valdei būtu jāinformē Komisija un ECB, tiklīdz tā uzskata, ka var būt nepieciešams aktivizēt šādus finanšu mehānismus, un būtu jāsniedz Komisijai un ECB visa informācija, kas vajadzīga to uzdevumu veikšanai attiecībā uz šādiem finanšu mehānismiem. |
|
(33) |
Direktīvas 2014/59/ES 86. panta 1. punktā ir paredzēts, ka parastās maksātnespējas procedūras attiecībā uz iestādēm un vienībām, kas ietilpst minētās direktīvas tvērumā, neuzsāk citādi, kā vien pēc noregulējuma iestādes ierosinājuma, un ka lēmumu, ar ko iestādei vai vienībai piemēro parasto maksātnespējas procedūru, pieņem tikai ar noregulējuma iestādes piekrišanu. Minētais noteikums nav atspoguļots Regulā (ES) Nr. 806/2014. Saskaņā ar Regulā (ES) Nr. 806/2014 noteikto uzdevumu sadali valstu noregulējuma iestādēm būtu jāapspriežas ar Valdi, pirms tās rīkojas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 86. panta 1. punktu attiecībā uz iestādēm un vienībām, par kurām Valde ir tieši atbildīga. |
|
(34) |
Valdes priekšsēdētāja vietnieka amatam atlases kritēriji ir tādi paši kā valdes priekšsēdētāja un citu pilna laika locekļu atlases kritēriji. Tāpēc ir lietderīgi arī Valdes priekšsēdētāja vietniekam piešķirt tādas pašas balsstiesības kā Valdes priekšsēdētājam un pilna laika locekļiem. ▌ |
|
(36) |
Lai Valde plenārsēdē varētu veikt sākotnējo novērtējumu par provizorisko budžeta projektu, pirms priekšsēdētājs iesniedz galīgo projektu, būtu jāpagarina termiņš, kurā priekšsēdētājs var iesniegt sākotnējo priekšlikumu par Valdes gada budžetu. |
|
(37) |
Pēc vienotā noregulējuma fonda palielināšanas sākotnējā laikposma, kas minēts Regulas (ES) Nr. 806/2014 69. panta 1. punktā, tā pieejamie finanšu līdzekļi var nedaudz samazināties zem mērķapjoma, jo īpaši segto noguldījumu pieauguma dēļ. Tādējādi ex ante iemaksu summa, kas var tikt pieprasīta šādos apstākļos, varētu būt neliela. Līdz ar to ir iespējams, ka pēc dažiem gadiem šo ex ante iemaksu apmērs vairs nebūs samērīgs ar šo iemaksu iekasēšanas izmaksām. Tāpēc Valdei vajadzētu būt iespējai atlikt ex ante iemaksu iekasēšanu uz ne vairāk kā trim gadiem, līdz iekasējamā summa sasniedz summu, kas ir samērīga ar iekasēšanas procesa izmaksām, ar noteikumu, ka šāda atlikšana būtiski neietekmē Valdes spēju izmantot vienoto noregulējuma fondu. |
|
(38) |
Neatsaucamas maksājumu saistības ir viens no vienotā noregulējuma fonda pieejamo finanšu līdzekļu komponentiem. Tādēļ ir jāprecizē apstākļi, kādos minētās maksājumu saistības var prasīt izpildīt, un piemērojamā procedūra saistību izbeigšanai gadījumā, ja iestādei vai vienībai vairs nav pienākuma veikt iemaksas vienotajā noregulējuma fondā. Turklāt, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un noteiktību attiecībā uz neatsaucamu maksājumu saistību daļu piesaistāmo ex ante iemaksu kopējā summā, Valdei šāda daļa būtu jānosaka katru gadu, ievērojot piemērojamos ierobežojumus. |
|
(39) |
Vienotajā noregulējuma fondā veicamo ārkārtas ex post iemaksu maksimālā summa, ko atļauts pieprasīt, pašlaik gadā nevar pārsniegt ex ante iemaksu trīskāršu apmēru. Pēc sākotnējā fonda palielināšanas perioda, kas minēts Regulas (ES) Nr. 806/2014 69. panta 1. punktā, šādas ex ante iemaksas apstākļos, kas nav vienotā noregulējuma fonda izmantošana, būs atkarīgas tikai no segto noguldījumu līmeņa svārstībām, un tāpēc tās, visticamāk, saruks. Pamatojot ārkārtas ex post iemaksu maksimālo summu ar ex ante iemaksu apmēru, varētu tikt krasi ierobežota vienotā noregulējuma fonda iespēja piesaistīt ex post iemaksas, tādējādi samazinot tā rīcības spēju. Lai izvairītos no šāda iznākuma, būtu jānosaka cits ierobežojums un būtu jānosaka, ka ārkārtas ex post iemaksu maksimālā summa, ko atļauts pieprasīt, ir Fonda mērķapjoma vienas astotās daļas trīskāršs apmērs. |
|
(40) |
Vienoto noregulējuma fondu var izmantot, lai atbalstītu uzņēmuma pārdošanas instrumenta vai pagaidu iestādes instrumenta piemērošanu, saskaņā ar kuru noregulējamās iestādes aktīvu, tiesību un saistību kopums tiek nodots saņēmējam. Šādā gadījumā Valdei var būt prasījums pret atlikušo iestādi vai vienību tās turpmākajā likvidācijā saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru. Tas var notikt, ja vienoto noregulējuma fondu izmanto saistībā ar tādu zaudējumu segšanu, kas kreditoriem citādi būtu radušies, tostarp kā garantijas attiecībā uz aktīviem un saistībām, vai saistībā ar starpības segšanu starp pārvestajiem aktīviem un saistībām. Lai nodrošinātu, ka akcionāri un kreditori, kas palikuši atlikušajā iestādē vai vienībā, efektīvi absorbē noregulējamās iestādes zaudējumus un uzlabo iespēju maksātnespējas gadījumā veikt atmaksājumus Valdei, tiem Valdes prasījumiem pret atlikušo iestādi vai vienību un prasījumiem, kas izriet no pamatotiem izdevumiem, kuri pienācīgi radušies Valdei, būtu jāpiemēro tāda pati prioritāte maksātnespējas gadījumā kā katras iesaistītās dalībvalsts valsts noregulējuma finansēšanas mehānismu prasījumu prioritātei, kurai vajadzētu būt augstākai par noguldījumu un noguldījumu garantiju sistēmu prioritātes līmeni. Tā kā par principa “neviens kreditors nav sliktākā situācijā” pārkāpumiem no vienotā noregulējuma fonda akcionāriem un kreditoriem izmaksātās kompensācijas ir paredzētas, lai kompensētu noregulējuma darbības rezultātus, minētajām kompensācijām nevajadzētu būt par pamatu Valdes prasījumiem. |
|
(41) |
Tā kā daži Regulas (ES) Nr. 806/2014 noteikumi par noguldījumu garantiju sistēmu iespējamo lomu noregulējumā ir līdzīgi Direktīvas 2014/59/ES noteikumiem, Regulā (ES) Nr. 806/2014 būtu jāatspoguļo grozījumi, kas minētajos Direktīvas 2014/59/ES noteikumos izdarīti ar … [PB: lūgums ievietot Direktīvas 2014/59/ES grozījumu direktīvas numuru]. |
|
(42) |
Pārredzamība ir būtiska, lai nodrošinātu tirgus integritāti, tirgus disciplīnu un ieguldītāju aizsardzību. Lai nodrošinātu, ka Valde spēj veicināt centienus panākt lielāku pārredzamību un piedalīties citos tādos centienos, būtu jāļauj Valdei atklāt informāciju, kas izriet no tās pašas veiktās analīzes, novērtējumiem un konstatējumiem, tostarp noregulējamības novērtējumiem, ja šāda atklāšana neapdraudētu sabiedrības interešu aizsardzību attiecībā uz finanšu, monetāro vai ekonomikas politiku un ja informācijas atklāšana ir saistīta ar prioritārām sabiedrības interesēm. |
|
(43) |
Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 806/2014. |
|
(44) |
Lai nodrošinātu konsekvenci, grozījumi Regulā (ES) Nr. 806/2014, kas ir līdzīgi grozījumiem Direktīvā 2014/59/ES, kuri izdarīti ar … [PB: lūgums ievietot Direktīvas 2014/59/ES grozījumu direktīvas numuru], būtu jāpiemēro no tās pašas dienas, kad transponē … [PB: lūgums ievietot Direktīvas 2014/59/ES grozījumu direktīvas numuru], proti, no … [PB: lūgums ievietot datumu = 18 mēneši pēc šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās datuma]. Tomēr nav iemesla atlikt to Regulas (ES) Nr. 806/2014 grozījumu piemērošanu, kuri attiecas tikai uz vienotā noregulējuma mehānisma darbību. Minētie grozījumi tādēļ būtu jāpiemēro no … [PB: lūgums ievietot datumu = 1 mēnesis pēc šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās datuma]. |
|
(45) |
Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, uzlabot iestāžu un vienību atveseļošanas un noregulējuma satvara efektivitāti un lietderību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs to risku dēļ, ko atšķirīgas valstu pieejas varētu radīt vienotā tirgus integritātei, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, grozot noteikumus, kas jau ir noteikti Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 806/2014
Regulu (ES) Nr. 806/2014 groza šādi:
|
1) |
regulas 3. panta 1. punktu groza šādi:
|
|
2) |
regulas 4. pantā iekļauj šādu 1.a punktu: “1.a Dalībvalstis iespējami drīz informē Valdi par savu lūgumu uzsākt ciešu sadarbību ar ECB saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 7. pantu. Pēc paziņošanas, kas veikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 7. pantu, un pirms ciešas sadarbības izveidošanas dalībvalstis sniedz visu informāciju – par vienībām un grupām, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā –, kas Valdei var būt vajadzīga, lai sagatavotos uzdevumiem, kas tai uzticēti ar šo regulu un nolīgumu.” |
|
3) |
regulas 7. pantu groza šādi:
|
|
4) |
regulas 8. pantu groza šādi:
|
|
5) |
regulas 10. pantu groza šādi:
|
|
6) |
regulas 10.a pantu groza šādi:
|
|
7) |
regulas 12. pantam pievieno šādu 8. punktu: “8. Valde ir atbildīga par Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. panta 2. punktā un 78.a pantā minēto atļauju piešķiršanu šā panta 1. punktā minētajām vienībām. Valde adresē savu lēmumu attiecīgajai vienībai.” |
|
8) |
regulas 12.a panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Valde un valstu noregulējuma iestādes nodrošina, ka 12. panta 1. un 3. punktā minētās vienības vienmēr izpilda pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības, ja to pieprasa Valde un kā noteikusi Valde saskaņā ar šo pantu un 12.b līdz 12.i pantu.” |
|
9) |
regulas 12.c pantu groza šādi:
|
|
10) |
regulas 12.d panta 3. punkta astotajā daļā vārdus “kritiski svarīgo ekonomisko funkciju” aizstāj ar vārdiem “kritiski svarīgo funkciju” un 6. punkta astotajā daļā vārdus “kritiski svarīgu ekonomisko funkciju” aizstāj ar vārdiem “kritiski svarīgo funkciju”; |
|
11) |
regulā iekļauj šādu pantu: “ 12.da pants Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasības noteikšana pārveduma stratēģijām▌ 1. Piemērojot 12.d pantu noregulējuma vienībai, kuras vēlamā noregulējuma stratēģija atsevišķi vai kopā ar citiem noregulējuma instrumentiem paredz uzņēmuma pārdošanas instrumenta vai pagaidu iestādes instrumenta izmantošanu ▌, Valde proporcionāli nosaka 12.d panta 3. punktā paredzēto rekapitalizācijas summu, attiecīgā gadījumā pamatojoties uz šādiem kritērijiem:
▌ 3. Piemērojot 1. punktu, iegūtā summa nav lielāka par summu, ko iegūst, piemērojot 12.d panta 3. punktu , vai summu, kas ir mazāka par 13,5 % no kopējās riska darījumu vērtības, kura aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, un mazāka par 5 % no šā panta 1. punktā minētās attiecīgās vienības kopējās riska darījuma vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. un 429.a pantu .”; |
|
12) |
regulas 12.e panta 1. punktā vārdus “G-SNI vai G-SNI daļa” aizstāj ar vārdiem “G-SNI vienība”; |
|
13) |
regulas 12.g pantu groza šādi:
|
|
14) |
regulas 12.k pantu groza šādi:
|
|
15) |
regulas 13. pantu aizstāj ar šādu: “ 13. pants Agrīnas intervences pasākumi 1. ECB nekavējoties apsver un, ja vajadzīgs, piemēro agrīnas intervences pasākumus, ja 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā vienība atbilst jebkuram no šādiem nosacījumiem:
Ja strauji pasliktinās apstākļi vai rodas nelabvēlīgi apstākļi, vai tiek saņemta jauna informācija par vienību, ECB var noteikt, ka pirmās daļas a) apakšpunkta ii) punktā minētais nosacījums ir izpildīts, iepriekš neveicot citus korektīvus pasākumus, tostarp Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā vai Regulas (ES) Nr. 1024/2013 16. panta 2. punktā minēto pilnvaru īstenošanu. Pirmās daļas b) apakšpunkta vajadzībām ECB vai — attiecīgā gadījumā — kompetentā iestāde saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, vai Valde nekavējoties informē valsts kompetento iestādi par pārkāpumu vai iespējamu pārkāpumu. 2. Šā panta 1. punkta nolūkā agrīnas intervences pasākumi ietver:
3. ECB izvēlas piemērotus un savlaicīgus agrīnas intervences pasākumus, pamatojoties uz to, kas ir samērīgi ar izvirzītajiem mērķiem, papildus citai būtiskai informācijai ņemot vērā pārkāpuma vai iespējamā pārkāpuma smagumu un vienības finansiālā stāvokļa pasliktināšanās ātrumu. 4. Attiecībā uz katru no 2. punktā minētajiem pasākumiem ECB nosaka termiņu, kas ir piemērots minētā pasākuma pabeigšanai un kas ļauj ECB novērtēt tā efektivitāti. Pasākuma izvērtējumu veic nekavējoties pēc termiņa sasniegšanas un nosūta Valdei un attiecīgajām valsts noregulējuma iestādēm. Ja izvērtējumā secina, ka pasākumi nav pilnībā īstenoti vai nav efektīvi, ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde pēc apspriešanās ar Valdi un attiecīgo valsts noregulējuma iestādi novērtē 18. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto nosacījumu. 5. Ja grupā ir vienības, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs, kā arī neiesaistītajās dalībvalstīs, ECB pārstāv iesaistīto dalībvalstu kompetentās iestādes, apspriežoties un sadarbojoties ar neiesaistītajām dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 30. pantu. Ja grupā ir vienības, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs, un meitasuzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību, vai nozīmīgas filiāles, kas atrodas neiesaistītajās dalībvalstīs, ECB visus lēmumus vai pasākumus, kas minēti 13. līdz 13.c pantā un ir grupai nozīmīgi, paziņo neiesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai noregulējuma iestādēm pēc vajadzības un laikus .” |
|
16) |
regulā iekļauj šādu 13.a, 13.b, un 13.c pantu: “ 13.a pants Augstākās vadības vai vadības struktūras aizstāšana Piemērojot 13. panta 2. punkta e) apakšpunktu, jaunā augstākā vadība vai vadības struktūra vai atsevišķi minēto struktūru locekļi tiek iecelti saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem un tam ir vajadzīgs ECB apstiprinājums. 13.b pants Pagaidu administrators 1. Piemērojot 13. panta 2. punkta f) apakšpunktu, ECB, pamatojoties uz to, kas ir samērīgi apstākļiem, var iecelt pagaidu administratoru nolūkā veikt kādu no turpmāk minētajām darbībām:
ECB, ieceļot pagaidu administratoru, precizē savu izvēli attiecībā uz a) vai b) apakšpunktu. Pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkā ECB, ieceļot šādu pagaidu administratoru, sīkāk precizē pagaidu administratora uzdevumus, pienākumus un pilnvaras, un prasības vienības vadības struktūrai apspriesties ar pagaidu administratoru vai saņemt tā piekrišanu pirms konkrētu lēmumu pieņemšanas vai darbību veikšanas. ECB publisko informāciju par pagaidu administratora iecelšanu, izņemot gadījumus, kad pagaidu administratoram nav pilnvaru pārstāvēt vienību vai pieņemt lēmumus tās vārdā . Pagaidu administrators ir tāds, kas atbilst Direktīvas 2013/36/ES 91. panta 1., 2. un 8 . punktā noteiktajām prasībām. ECB novērtējums par to, vai pagaidu administrators atbilst minētajām prasībām, ir lēmuma par pagaidu administratora iecelšanu neatņemama sastāvdaļa. 2. ECB, ieceļot pagaidu administratoru, nosaka pagaidu administratora pilnvaras, pamatojoties uz to, kas ir samērīgi pastāvošajiem apstākļiem. Šādas pilnvaras var ietvert dažas vai visas vienības vadības struktūras pilnvaras, ko paredz vienības statūti un valsts tiesību akti, tostarp pilnvaras īstenot dažas vai visas vienības vadības struktūras administratīvās funkcijas. Pagaidu administratora pilnvaras attiecībā uz vienību atbilst piemērojamajām sabiedrību tiesībām. ECB var šādas pilnvaras pielāgot, ja mainās apstākļi. 3. ECB, ieceļot pagaidu administratoru, nosaka tā uzdevumu un funkcijas. Šāds uzdevums un funkcijas var ietvert visu turpmāk minēto:
ECB, ieceļot pagaidu administratoru, nosaka tā uzdevumu un funkciju ierobežojumus, ja tādi ir. 4. ECB ir ekskluzīvas pilnvaras iecelt un atcelt pagaidu administratoru. ECB var atcelt pagaidu administratoru jebkurā laikā un jebkura iemesla dēļ. ECB var jebkurā laikā grozīt pagaidu administratora iecelšanas noteikumus, ievērojot šo pantu. 5. ECB var noteikt, ka konkrētām pagaidu administratora darbībām nepieciešama ECB iepriekšēja piekrišana. ECB šādas prasības nosaka, ieceļot pagaidu administratoru vai izdarot grozījumus pagaidu administratora iecelšanas noteikumos. Pilnvaras sasaukt vienības akcionāru pilnsapulci un noteikt šādas sapulces darba kārtību pagaidu administrators jebkurā gadījumā var īstenot tikai ar ECB iepriekšēju piekrišanu. 6. Pēc ECB pieprasījuma pagaidu administrators ECB noteiktos intervālos , vismaz vienreiz pēc pirmajiem sešiem mēnešiem, un jebkurā gadījumā savu pilnvaru termiņa beigās sagatavo ziņojumus par vienības finanšu stāvokli un par darbībām, kas veiktas viņa/viņas pilnvaru laikā. 7. Pagaidu administratoru ieceļ uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu. Izņēmuma kārtā minēto termiņu var vienu reizi pagarināt, ja joprojām pastāv pagaidu administratora iecelšanai paredzētie nosacījumi. ECB nosaka minētos nosacījumus un pamato akcionāriem pagaidu administratora pilnvaru termiņa pagarināšanu. 8. Ievērojot šo pantu, pagaidu administratora iecelšana neskar akcionāru tiesības saskaņā ar Savienības vai valstu tiesību aktiem sabiedrību tiesību jomā. 9. Saskaņā ar šī panta 1. līdz 8. punktu ieceltu pagaidu administratoru neuzskata par “ēnu” direktoru vai de facto direktoru atbilstoši valsts tiesību aktiem. 13.c pants Gatavošanās noregulējumam 1. Attiecībā uz 7. panta 2. punktā minētajām vienībām un grupām un 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 7. panta 5. punktā minētajām vienībām un grupām, ja ir izpildīti minēto noteikumu piemērošanas nosacījumi, ECB vai valstu kompetentās iestādes nekavējoties paziņo Valdei jebkurā no turpmāk minētajiem gadījumiem:
Valde paziņo Komisijai par paziņojumu, ko tā saņēmusi saskaņā ar šā punkta pirmo daļu. ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde ciešā sadarbībā ar Valdi cieši uzrauga pirmajā daļā minēto vienību un grupu situāciju un to atbilstību pirmās daļas a) apakšpunktā minētajiem pasākumiem, kuru mērķis ir novērst minēto vienību un grupu situācijas pasliktināšanos, un pirmās daļas c) apakšpunktā minētajiem agrīnas intervences pasākumiem. 2. ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde pēc iespējas agrāk informē Valdi, ja tās uzskata, ka pastāv būtisks risks, ka attiecībā uz vienību, kas minēta 7. panta 2. punktā, vai vienību, kas minēta 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 7. panta 5. punktā, ja ir izpildīti minēto noteikumu piemērošanas nosacījumi, varētu attiecināt vienu vai vairākus no 18. panta 4. punktā minētajiem apstākļiem. Minētajā paziņojumā iekļauj:
Pēc pirmajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas Valde ciešā sadarbībā ar ECB vai attiecīgo valsts kompetento iestādi novērtē, kas ir saprātīgs termiņš 18. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā nosacījuma novērtēšanai, ņemot vērā vienības apstākļu pasliktināšanās ātrumu, iespējamo ietekmi uz finanšu sistēmu, uz noguldītāju aizsardzību un uz klientu līdzekļu saglabāšanu, risku, ka ilgāks process palielinās kopējās izmaksas klientiem un ekonomikai, nepieciešamību efektīvi īstenot noregulējuma stratēģiju un citus būtiskus apsvērumus. Valde šo novērtējumu iespējami agri paziņo ECB vai attiecīgajai valsts kompetentajai iestādei. Pēc pirmajā daļā minētā paziņojuma sniegšanas ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde ▌ ciešā sadarbībā ar Valdi uzrauga vienības situāciju, visu attiecīgo pasākumu īstenošanu to paredzētajā termiņā un jebkādas citas būtiskas norises. Šajā nolūkā Valde un ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde regulāri tiekas, un šādu tikšanās biežumu nosaka Valde, ņemot vērā lietas apstākļus. ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde un Valde visu attiecīgo informāciju viena otrai sniedz nekavējoties. Valde paziņo Komisijai par visu saskaņā ar šā punkta pirmo daļu saņemto informāciju. 3. ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde sniedz Valdei visu Valdes pieprasīto informāciju, kas nepieciešama visiem turpmāk minētajiem nolūkiem:
Ja šāda informācija ECB vai valsts kompetentajām iestādēm vēl nav pieejama, Valde un ECB un šādas valsts kompetentās iestādes sadarbojas un koordinē darbību, lai iegūtu minēto informāciju. Šajā nolūkā ECB un valstu kompetentajām iestādēm ir pilnvaras pieprasīt vienībai sniegt šādu informāciju, tostarp veicot pārbaudes uz vietas, un sniegt minēto informāciju Valdei. 4. Valdei ir pilnvaras tirgot potenciālajiem pircējiem 7. panta 2. punktā minēto vienību vai 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 7. panta 5. punktā minēto vienību, vai veikt pasākumus šādai tirgošanai, ja ir izpildīti minēto noteikumu piemērošanas nosacījumi, vai arī pieprasīt vienībai to darīt šādiem nolūkiem:
4.a Ja Valde, izmantojot 4. punktā paredzētās pilnvaras, pieņem lēmumu tieši tirgot attiecīgo vienību potenciālajiem pircējiem, tā pienācīgi ņem vērā lietas apstākļus un pilnvaru īstenošanas iespējamo ietekmi uz vienības vispārējo stāvokli. 5. Šā panta 4. punkta nolūkiem Valdei ir pilnvaras:
Ja Valde īsteno savas pilnvaras saskaņā ar šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, piemēro 88. pantu. 6. Konstatējums, ka ir izpildīti šīs regulas 13. panta 1. punktā vai Direktīvas 2014/59/ES 27. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi, un agrīnas intervences pasākumu iepriekšēja pieņemšana nav obligāti nosacījumi, lai Valde sagatavotos vienības noregulējumam vai īstenotu pilnvaras, kas minētas šā panta 4. un 5. punktā. 7. Valde nekavējoties informē Komisiju, ECB, attiecīgās valstu kompetentās iestādes un attiecīgās valstu noregulējuma iestādes par jebkādām darbībām, kas veiktas saskaņā ar 4. un 5. punktu. 8. ECB, valstu kompetentās iestādes, Valde un attiecīgās valstu noregulējuma iestādes cieši sadarbojas:
ECB, valstu kompetentās iestādes, Valde un attiecīgās valstu noregulējuma iestādes nodrošina, ka minētie pasākumi un darbības ir konsekventas, koordinētas un efektīvas.” |
|
17) |
regulas 14. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:
|
|
18) |
regulas 16. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Valde veic noregulējuma darbību attiecībā uz 2. panta b) punktā minēto mātesuzņēmumu, ja ir izpildīti 18. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi. Šajā nolūkā 2. panta b) punktā minēto mātesuzņēmumu uzskata par tādu, kas kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīgs jebkurā no šādiem apstākļiem:
|
|
19) |
regulas 18. pantu groza šādi:
|
|
20) |
regulā iekļauj šādu 18.a pantu: “ 18.a pants Ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem 1. Ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem ārpus noregulējuma darbības var piešķirt 2. pantā minētajai vienībai pie ārkārtas apstākļiem tikai vienā no šādiem gadījumiem un ar noteikumu, ka ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem atbilst Savienības valsts atbalsta regulējumā paredzētajiem nosacījumiem un prasībām:
2. Atbalsta pasākumi, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā, atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkiem vienību uzskata par maksātspējīgu, ja ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde ir secinājusi, ka nav pārkāpta neviena no prasībām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punktā, Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā, Regulas (ES) 2019/2033 11. panta 1. punktā, Direktīvas (ES) 2019/2034 40. pantā vai attiecīgās piemērojamās prasības saskaņā ar valsts vai Savienības tiesību aktiem, vai ka minētās prasības, visticamāk, netiks pārkāptas nākamo 12 mēnešu laikā , pamatojoties uz pašreizējām prognozēm . Pirmās daļas d) apakšpunkta nolūkiem attiecīgā kompetentā iestāde kvantificē zaudējumus, kas vienībai radušies vai, iespējams, radīsies. Minētās kvantitatīvās noteikšanas pamatā ir vismaz aktīvu kvalitātes pārbaudes, ko veikusi ECB, EBI vai valsts iestādes, vai — attiecīgā gadījumā — pārbaudes uz vietas, kuras veikusi kompetentā iestāde. Ja šādas pārbaudes nav iespējams veikt piemērotā termiņā, kompetentā iestāde var sava izvērtējuma pamatā izmantot vienības bilanci , ar noteikumu, ka bilance atbilst piemērojamajiem grāmatvedības noteikumiem un standartiem, ko apstiprinājis neatkarīgs ārējais revidents▌. Kompetentā iestāde dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka kvantificēšanas pamatā ir iestādes vai vienības aktīvu, saistību un ārpusbilances posteņu tirgus vērtība. Atbalsta pasākumi, kas minēti 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktā, ir tikai pasākumi, ko ECB vai valsts kompetentā iestāde ir novērtējusi kā tādus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu vienības maksātspēju, novēršot tās kapitāla iztrūkumu, kas konstatēts nelabvēlīgajā scenārijā saistībā ar valsts, Savienības vai VUM mēroga spriedzes testiem vai līdzvērtīgām darbībām, kuras veic ECB, EBI vai valstu iestādes, un ko attiecīgā gadījumā apstiprinājusi ECB vai attiecīgā kompetentā iestāde. Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkta, izņēmuma kārtā ir atļauta pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu iegāde, ja konstatētā iztrūkuma raksturs ir tāds, ka jebkādu citu pašu kapitāla instrumentu vai citu kapitāla instrumentu iegāde neļautu attiecīgajai vienībai novērst kapitāla iztrūkumu, kas konstatēts nelabvēlīgajā scenārijā attiecīgajā spriedzes testā vai līdzvērtīgā darbībā. Iegādāto pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu summa nepārsniedz 2 % no attiecīgās iestādes vai vienības kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu. Ja kāds no 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem atbalsta pasākumiem netiek dzēsts, atmaksāts vai citādi izbeigts saskaņā ar atbalsta pasākuma izejas stratēģiju, kas izstrādāta šāda pasākuma piešķiršanas laikā, ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde prasa iestādei vai vienībai iesniegt vienreizēju sanācijas plānu . Sanācijas plānā apraksta pasākumus, kas jāveic, lai saglabātu vai atjaunotu atbilstību uzraudzības prasībām, iestādes vai vienības ilgtermiņa dzīvotspēju un tās spēju atmaksāt izsniegto summu, kā arī iekļauties attiecīgajā termiņā. Ja ECB vai attiecībā valsts kompetentā iestāde neatzīst vienreizējo sanācijas plānu par ticamu vai īstenojamu vai ja iestāde vai vienība neizpilda sanācijas plānu, saskaņā ar 18. pantu tiek veikts novērtējums par to, vai iestāde vai vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga."; 2.a ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde informē Valdi par savu vērtējumu par to, vai ir izpildīti nosacījumi, kas paredzēti 2. punkta a), b) un d) apakšpunktā attiecībā uz 7. panta 2. punktā minētajām vienībām un grupām un attiecībā uz 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 7. panta 5. punktā minētajām vienībām un grupām.”; |
|
21) |
regulas 19. pantu groza šādi:
|
|
22) |
regulas 20. pantu groza šādi:
|
|
23) |
regulas 21. pantu groza šādi:
|
|
24) |
regulas 27. pantu groza šādi:
|
|
25) |
regulas 30. pantu groza šādi:
|
|
26) |
regulā iekļauj šādu pantu: “ 30.a pants Centralizēta automatizētā mehānisma rīcībā esošā informācija 1. Iestādes, kas izmanto centralizētos automatizētos mehānismus, kuri izveidoti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (**) 32.a pantu, pēc Valdes pieprasījuma sniedz tai informāciju par klientu skaitu, attiecībā uz kuriem 2. pantā minētā vienība ir vienīgais vai galvenais bankas pakalpojumu partneris. 2. Valde 1. punktā minēto informāciju pieprasa tikai katrā gadījumā atsevišķi un tad, ja tas ir nepieciešams, lai veiktu savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu. 3. Valde var dalīties ar informāciju, kas iegūta saskaņā ar 1. punktu, ar valstu noregulējuma iestādēm saistībā ar to attiecīgo uzdevumu izpildi saskaņā ar šo regulu. (**) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).” " |
|
27) |
regulas 31. pantu groza šādi:
|
|
28) |
regulas 32. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu: “Ja grupā ir vienības, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs, kā arī neiesaistītajās dalībvalstīs vai trešās valstīs, neskarot Padomes vai Komisijas apstiprinājumu, kas nepieciešams saskaņā ar šo regulu, Valde pārstāv iesaistīto dalībvalstu noregulējuma iestādes, apspriežoties un sadarbojoties ar neiesaistītajām dalībvalstīm vai trešām valstīm saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 7., 8., 12., 13., 16., 18., 45.h, 55. un 88. līdz 92. pantu.”; |
|
29) |
regulas 34. pantu groza šādi:
|
|
30) |
regulas 43. panta 1. punktā iekļauj šādu aa) apakšpunktu:
|
|
30a) |
regulas 45. pantu groza šādi:
|
|
31) |
regulas 50. panta 1. punkta n) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
|
31a) |
regulas 50. panta 1. punktā pievieno šādu apakšpunktu:
|
|
32) |
regulas 53. pantu groza šādi:
|
|
33) |
regulas 55. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem: "1. “1. Ja, apspriežoties par atsevišķu vienību vai grupu, kas veic uzņēmējdarbību tikai vienā iesaistītajā dalībvalstī, visi 53. panta 1. un 3. punktā minētie locekļi nespēj priekšsēdētāja noteiktajā termiņā panākt kopīgu un vienprātīgu vienošanos, priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie Valdes locekļi pieņem lēmumu ar vienkāršu balsu vairākumu. 2. Ja, apspriežoties par pārrobežu grupu, visi 53. panta 1. un 4. punktā minētie locekļi nespēj priekšsēdētāja noteiktajā termiņā panākt kopīgu un vienprātīgu vienošanos, priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie Valdes locekļi pieņem lēmumu ar vienkāršu balsu vairākumu.” |
|
34) |
regulas 56. pantu groza šādi:
|
|
35) |
regulas 61. pantu aizstāj ar šādu: “ 61. pants Budžeta sagatavošana 1. Katru gadu līdz 31. martam priekšsēdētājs sagatavo provizorisku Valdes budžeta projektu, tostarp paziņojumu par Valdes ieņēmumu un izdevumu tāmi nākamajam gadam, kā arī štatu sarakstu nākamajam gadam un iesniedz to Valdei tās plenārsesijā. Valde plenārsesijā vajadzības gadījumā koriģē provizorisko Valdes budžeta projektu un štatu saraksta projektu. 2. Pamatojoties uz Valdes plenārsesijā pieņemto provizorisko budžeta projektu, priekšsēdētājs izstrādā Valdes budžeta projektu un iesniedz to Valdei apstiprināšanai tās plenārsesijā. Katru gadu līdz 30. novembrim Valde plenārsesijā izdara korekcijas priekšsēdētāja iesniegtajā budžeta projektā, ja tas nepieciešams, un apstiprina Valdes galīgo budžetu un štatu sarakstu.” |
|
35a) |
regulas 62. panta 3. punktu aizstāj ar šādu: “3. Valde ir atbildīga par iekšējās kontroles standartu pieņemšanu un iekšējā revidenta uzdevumu izpildei piemērotu iekšējās kontroles sistēmu un procedūru izveidi tās plenārsesijā.” |
|
36) |
regulas 69. panta 4. punktu aizstāj ar šādu: “4. Ja pēc šā panta 1. punktā minētā sākotnējā laikposma pieejamie finanšu līdzekļi kļūst mazāki par minētajā punktā noteikto mērķapjomu, atsāk piesaistīt saskaņā ar 70. pantu aprēķinātās regulārās iemaksas, līdz ir sasniegts mērķapjoms. Valde var atlikt to regulāro iemaksu iekasēšanu, ko piesaista saskaņā ar 70. pantu, uz ne vairāk kā trim gadiem , lai nodrošinātu, ka iekasējamā summa sasniedz summu, kas ir samērīga ar iekasēšanas procesa izmaksām, ar noteikumu, ka šāda atlikšana būtiski neietekmē Valdes spēju izmantot Fondu saskaņā ar 3. iedaļu. Pēc tam, kad mērķapjoms ir sasniegts pirmo reizi, un gadījumos, kad pieejamie finanšu līdzekļi vēlāk ir samazinājušies zem divām trešdaļām no mērķapjoma, minētajām iemaksām nosaka tādu apmēru, lai četru gadu laikā būtu iespējams sasniegt mērķapjomu.” |
|
37) |
regulas 70. pantu groza šādi:
|
|
38) |
regulas 71. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu: “Ārkārtas ex post iemaksu kopējais apmērs gadā nepārsniedz trīskārt 12,5 % no mērķapjoma.”; |
|
39) |
regulas 74. pantā iekļauj šādu daļu: “Valde informē Komisiju un ECB, tiklīdz tā uzskata, ka var būt nepieciešams aktivizēt līgumus par finansējuma nodrošināšanu, kas Fonda vajadzībām noslēgti saskaņā ar šo pantu, un sniedz Komisijai un ECB visu informāciju, kas vajadzīga to uzdevumu veikšanai attiecībā uz šādiem līgumiem par finansējuma nodrošināšanu.”; |
|
40) |
regulas 76. pantu groza šādi:
|
|
41) |
regulas 79. pantu groza šādi:
|
|
41a) |
regulā iekļauj šādus pantus: “79.a pants Ziņošana par likviditāti noregulējuma ietvaros Līdz 2024. gada 31. decembrim Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par likviditāti noregulējuma ietvaros. Ziņojumā izskata, vai pagaidu likviditātes deficītu pēc noregulējamās iestādes rekapitalizācijas cita starpā izraisa trūkstošs instruments noregulējuma instrumentu kopumā, un izskata visefektīvākos veidus, kā novērst pagaidu likviditātes deficītu, ņemot vērā praksi citās jurisdikcijās. Ziņojumā arī iekļauj konkrētus politikas variantus. 79.b pants Līdz 2026. gada 31. decembrim banku savienības diskusiju atsākšanas kontekstā Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par iekšējo zaudējumu pārnešanas mehānisma efektivitāti un darbības jomu noregulējuma grupās saistībā ar krīžu pārvaldības satvara reformu. Jo īpaši ziņojumā izvērtē noregulējuma darbības jomu, atbilstības līmeni iekšējiem MREL mērķiem, nosacījumus, lai piekļūtu nozares finansētajiem drošības tīkliem, jo īpaši Fondam.”; |
|
42) |
regulas 85. panta 3. punktā vārdus “kas minēts 10. panta 10. punktā, 11. pantā, 12. panta 1. punktā, 38. līdz 41. pantā, 65. panta 3. punktā, 71. pantā un 90. panta 3. punktā” aizstāj ar vārdiem “kas pieņemts saskaņā ar 10. panta 10. punktu, 11. pantu, 12. panta 1. punktu, 38. līdz 41. pantu, 65. panta 3. punktu, 71. pantu un 90. panta 3. punktu”; |
|
43) |
regulas 88. pantam pievieno šādu 7. punktu: “7. Šis pants nekavē Valdi izpaust analīzi vai novērtējumus, ko tā veikusi, tostarp, ja to pamatā ir informācija, ko sniegušas 2. pantā minētās vienības vai citas šā panta 6. punktā minētās iestādes, ja Valde uzskata, ka informācijas izpaušana neapdraudētu sabiedrības interešu aizsardzību attiecībā uz finanšu, monetāro vai ekonomikas politiku un ka informācijas izpaušana ir sabiedrības interesēs, kam ir prioritāte pār jebkādām citām šā panta 5. punktā minētajām interesēm. Tiek uzskatīts, ka šādas informācijas izpaušanu Valde veic, pildot savas funkcijas saskaņā ar šo regulu šā panta 1. punkta nolūkiem.” |
|
43a) |
regulas 94. panta 1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:
|
2. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no … [PB: lūgums ievietot datumu = 12 mēneši pēc šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās datuma].
Tomēr 1. panta 1) punkta a) apakšpunktu, 2) un 3) punktu, 4) punkta a) apakšpunktu, 5) punkta a), b) apakšpunktu un c) apakšpunkta i) un ii) punktu, 6) punkta a) apakšpunktu, 7) punktu, 13) punkta a) apakšpunkta i) punktu un b) apakšpunktu, 14) punkta a), b) un d) apakšpunktu, 19) punkta d) un e) apakšpunktu, 21) punktu, 23) punkta a) apakšpunkta i) punkta pirmo ievilkumu, b) un d) apakšpunktu, 25) līdz 35) punktu un 39), 42) un 43) punktu piemēro no … [PB: lūgums ievietot datumu = 1 mēnesis no šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās datuma].
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
…,
Eiropas Parlamenta vārdā —
priekšsēdētāja
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
(*1) Izmaiņas visā tekstā izriet no grozījuma Nr. 1 pieņemšanas. Jaunais vai grozītais teksts ir izcelts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.
(1) OV C […], […], […]. lpp.
(2) OV C […], […], […]. lpp.
(3) Finanšu stabilitātes padome, Key Attributes of Effective Resolution Regimes for Financial Institutions, 2014. gada 15. oktobris.
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.).
(6) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/1118 (2021. gada 26. marts), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizētas metodes, ko noregulējuma iestādes izmanto, lai aplēstu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā minēto prasību un apvienoto rezervju prasību noregulējuma vienībām noregulējuma grupas konsolidētajā līmenī, ja uz noregulējuma grupu minētās prasības saskaņā ar minēto direktīvu neattiecas (OV L 241, 8.7.2021., 1. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/876 (2019. gada 20. maijs), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz sviras rādītāju, neto stabila finansējuma rādītāju, prasībām pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, darījuma partnera kredītrisku, tirgus risku, riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, riska darījumiem ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, lieliem riska darījumiem, pārskatu sniegšanas un informācijas atklāšanas prasībām un Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 150, 7.6.2019., 1. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/877 (2019. gada 20. maijs), ar ko Regulu (ES) Nr. 806/2014 groza attiecībā uz zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (OV L 150, 7.6.2019., 226. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/879 (2019. gada 20. maijs), ar ko groza Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un Direktīvu 98/26/EK (OV L 150, 7.6.2019., 296. lpp.).
(11) Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).
(13) COM(2018) 133 final.
(14) COM(2020) 822 final.
(15) Komisijas Regula (EK) Nr. 1126/2008 (2008. gada 3. novembris), ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (OV L 320, 29.11.2008., 1. lpp.).
(16) Padomes Regula (EK) Nr. 2533/98 (1998. gada 23. novembris) par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.).
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).
ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/3752/oj
ISSN 1977-0952 (electronic edition)