<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.12-->
  <head>
    <title>2024-10-202410C104202304380-00-TRA-DOC-LV-CONCL-C-0438-23-202406702-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ContentBits"/>
    <meta content="Commission Use" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Name"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="6/11/2024 18:34:06" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="CNC" name="TypeDoc"/>
    <meta content="QNrw8FQV5sNKWmfnvfdYmrRWMpsgkzZTEmFy0AW3Pu/3z8kP+kWaLCrf32u4juFS3s1UukMSMuKT7f0vomY8EMzRydgNKf3QecMyA75czu7NkL1OS3ApJRXUHp/nnMHnYo8IJycg4ceQqIO7UUQAC3qGXDnKwSSpS+bBIriLU8s=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="cirulgu" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Enabled"/>
    <meta content="85cd7c9e-a6fe-4980-b069-b89f10706abb" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ActionId"/>
    <meta content="0438" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2023" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="cirulgu" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SiteId"/>
    <meta content="FAST_document_go_green" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="CNC_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 21-07-24 19:15:14" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="2024-09-13T07:32:28Z" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SetDate"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="7150c54b3607414da9201ed841343a07" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0438" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RP" name="NatureAff"/>
    <meta content="RP" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="Standard" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Method"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId24" style="first"/>
      <div id="rId20" style="even">T. Ćapeta secinājumi – Lieta C‑438/23</div>
      <div id="rId21" style="default">Protéines France u.c.</div>
    </div>
    <p class="C36Centre" id="para-1" title="page-1">
      ĢENERĀLADVOKĀTES TAMARAS ČAPETAS [TAMARA ĆAPETA]
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-2" title="page-1">
      
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-3" title="page-1">
      SECINĀJUMI,
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-4" title="page-1">
      sniegti 2024. gada 5. septembrī  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">1</a>
</span>)
      
    </p>
    <p class="C38Centregrasgrandespacement" id="para-5" title="page-1">
      Lieta C‑438/23
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-6" title="page-1">
      Association Protéines France,
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-7" title="page-1">
      Union végétarienne européenne,
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-8" title="page-1">
      Association végétarienne de France,
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-9" title="page-1">
      Beyond Meat Inc.
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-10" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-11" title="page-1">
      Ministre de l'Économie, des Finances et de la Souveraineté industrielle et numérique,
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-12" title="page-1">
      piedaloties
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-13" title="page-1">
      77 Foods SAS,
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-14" title="page-1">
      Les Nouveaux Fermiers SAS,
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-15" title="page-1">
      Umiami SAS,
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-16" title="page-1">
      NxtFood SAS,
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-17" title="page-1">
      Nutrition et santé SAS,
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-18" title="page-1">
      Olga SAS
    </p>
    <p class="C39Centreespacement" id="para-19" title="page-1">
      (Conseil d’État (Valsts padome, Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-20" title="page-2">
      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Regula (ES) Nr. 1169/2011 – Pārtikas produktu informācijas sniegšana patērētājiem – 7., 9., 17. un 38. pants un VI pielikuma A daļas 4. punkts – Godīgas informēšanas prakse – Pārtikas produkta nosaukums – Īpaši saskaņoti jautājumi – Dalībvalstu papildu kompetence – Valsts pasākums, ar ko aizliedz lietot nosaukumus, kas saistīti ar dzīvnieku izcelsmes produktiem, lai apzīmētu augu proteīnu saturošos pārtikas produktus – Ierobežojums attiecībā uz valsts teritorijā ražotiem produktiem
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-21" title="page-3">
      
        <br/>
      
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">I.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievads</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">“Visam ir viens gals, tikai desai divi”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vai desa var tikt klasificēta gan par gaļu, gan dārzeni? Precīzāk, vai dalībvalsts var aizliegt izmantot nosaukumu “desa” un citus nosaukumus, kas saistīti ar dzīvnieku izcelsmes produktiem, lai apzīmētu pārtikas produktus uz augu proteīna bāzes, vai arī dalībvalsts to nevar aizliegt saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem?</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tas ir galvenais jautājums, kas rodas šajā lietā, kurā Francijas Conseil d’État (Valsts padome, Francija) ir uzdevusi vairākus jautājumus Tiesai attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem interpretāciju  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-2" href="#t-2">2</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">II.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlietas fakti, prejudiciālie jautājumi un tiesvedība Tiesā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Francijas iestādes 2022. gadā pieņēma dekrētu par atsevišķu nosaukumu lietošanu augu proteīnu saturošu pārtikas produktu apzīmēšanai (turpmāk tekstā – “2022. gada dekrēts”)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-3" href="#t-3">3</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar šo dekrētu tika īstenots 2020. gadā grozītā Patērētāju kodeksa (Francijas Patērētāju kodekss) L. 412‑10. pants, kurā noteikts: “Nosaukumus, ko izmanto, lai apzīmētu dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus, nedrīkst izmantot, lai aprakstītu, tirgotu vai reklamētu pārtikas produktus, kas satur augu proteīnu. Augu proteīna īpatsvaru, kuru pārsniedzot, šāds nosaukums nav pieļaujams, nosaka ar dekrētu.”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-4" href="#t-4">4</a>
</span>)
      </p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādas apvienības un sabiedrības, kuras veicina pārtikas produktus uz augu proteīna bāzes: i) Association Protéines France (turpmāk tekstā – “Protéines France”)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-5" href="#t-5">5</a>
</span>), ii) Union végétarienne européenne (Eiropas Veģetāriešu savienība; turpmāk tekstā – “EVU”) un Association végétarienne de France (Francijas Veģetāriešu apvienība; turpmāk tekstā – “AVF”)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-6" href="#t-6">6</a>
</span>), kā arī iii) Beyond Meat, Inc. (turpmāk tekstā – “Beyond Meat”)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-7" href="#t-7">7</a>
</span>), ir iesniegušas trīs atsevišķas atcelšanas prasības par 2022. gada dekrēta atcelšanu Conseil d’État (Valsts padome), kas ir iesniedzējtiesa šajā lietā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecīgie 2022. gada dekrēta noteikumi ir šādi. Pirmkārt, lai apzīmētu pārstrādātu augu proteīnu saturošu produktu, 2. pantā tostarp ir aizliegts izmantot nosaukumus, kuros lietota gaļas, gaļas izstrādājumu vai zivju produkcijas tirdzniecībai raksturīga terminoloģija, kā arī tirdzniecības praksē izmantotu dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu nosaukumus  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-8" href="#t-8">8</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, 2022. gada dekrēta 3. pantā, atkāpjoties no 2. panta, ir atļauts lietot tādus nosaukumus dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem, kas satur augu proteīnu, ar nosacījumu, ka tas nepārsniedz noteiktu procentuālo daļu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-9" href="#t-9">9</a>
</span>). Maksimālais augu olbaltumvielu īpatsvars noteikts 2022. gada dekrēta pielikumā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-10" href="#t-10">10</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, 2022. gada dekrēts saskaņā ar tā 1. pantu ir piemērojams valsts teritorijā ražotiem pārtikas produktiem, kuru sastāvā ir augu proteīns. 5. pantā ir precizēts, ka uz produktiem, kas likumīgi ražoti vai laisti tirgū citā dalībvalstī, EEZ līguma dalībvalstī vai Turcijā, šā dekrēta prasības neattiecas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc tam 2024. gadā Francijas iestādes pieņēma jaunu dekrētu ar tādu pašu nosaukumu kā 2022. gada dekrēts (turpmāk tekstā – “2024. gada dekrēts”)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-11" href="#t-11">11</a>
</span>). Ar 2024. gada dekrētu tiek atcelts 2022. gada dekrēts  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-12" href="#t-12">12</a>
</span>) un ar dažiem grozījumiem tiek saglabāts aizliegums izmantot nosaukumus, kas saistīti ar dzīvnieku izcelsmes produktiem, lai aprakstītu, tirgotu vai reklamētu pārtikas produktus uz augu proteīna bāzes. Conseil d’État (Valsts padomē) tika celtas arī prasības, ar kurām tiek apstrīdēta šā jaunā dekrēta likumība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecīgās izmaiņas, kas ieviestas ar 2024. gada dekrētu, ir šādas. Pirmkārt, minētā dekrēta 2. pantā ir izveidots to terminu saraksts, kuru lietošana ir aizliegta, lai apzīmētu augu proteīnu saturošus pārtikas produktus  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-13" href="#t-13">13</a>
</span>), un tagad šis saraksts ir iekļauts tā I pielikumā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-14" href="#t-14">14</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, 2024. gada dekrēta 3. pantā ir atkārtoti norādīts, ka ir atļauts izmantot atsevišķus terminus, kas tagad paredzēti tā II pielikumā, tādu dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apzīmēšanai, kuru sastāvā ir augu proteīns, kas nepārsniedz noteiktu īpatsvaru  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-15" href="#t-15">15</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, 2024. gada dekrēta 5. pants ir formulēts plašāk. Tagad tajā noteikts, ka uz produktiem, kas likumīgi ražoti vai laisti tirgū citā dalībvalstī vai trešā valstī, neattiecas minētā dekrēta prasības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs lietas pamatā ir tiesvedība, kas attiecas uz 2022. gada dekrētu. Ar 2024. gada 14. marta un 6. maija vēstulēm Conseil d’État (Valsts padome) informēja Tiesu, ka uzdotie jautājumi pēc 2024. gada dekrēta pieņemšanas nav zaudējuši jēgu un ka lūgtā interpretācija joprojām ir nepieciešama, lai tā varētu lemt par strīdu pamatlietā un par prasībām, kas celtas attiecībā uz 2024. gada dekrētu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Manuprāt, tas atrisina jebkuru iespējamu jautājumu saistībā ar to, vai lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu ir zudis priekšmets.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu iesniedzējtiesa paskaidro, ka tā interpretē 2022. gada dekrētu tādējādi, ka tajā esot pausts Francijas iestāžu nodoms aizsargāt patērētājus pret maldinošiem nosaukumiem. Tā pati tiesa norāda, ka 2022. gada dekrēts esot piemērojams ne tikai tad, ja nosaukumi, kas apzīmē dzīvnieku izcelsmes produktus, tiek izmantoti tikai pārtikas produktiem uz augu proteīna bāzes, bet arī tad, ja šo nosaukumu tiešā tuvumā ir sniegtas papildu norādes, lai informētu patērētājus daļēju vai pilnīgu aizstāšanu ar augu proteīniem šādu pārtikas produktu sastāvā. Piemēram, ir aizliegts izmantot nosaukumus “steak de soja” (sojas steiks) vai “saucisse végétale” (dārzeņu desa), lai apzīmētu pārtikas produktus, kuros dzīvnieku proteīns ir aizstāts ar augu proteīnu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai Regula Nr. 1169/2011 neļauj valsts iestādēm pieņemt 2022. gada dekrētu, jo šajā dekrētā ietvertie jautājumi ir īpaši saskaņoti šīs regulas 38. panta 1. punkta izpratnē. Atkarībā no atbildes uz šo jautājumu iesniedzējtiesa uzdod dažus papildu jautājumus, lai tā varētu lemt par minētā dekrēta saderību ar Savienības tiesībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos Conseil d’État (Valsts padome) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai prejudiciālus jautājumus:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-42" title="page-7">
      “1) Vai [Regulas Nr. 1169/2011] 7. panta noteikumi, kuros ir prasīts sniegt patērētājiem informāciju, kas nemaldina par pārtikas produktu identitāti, raksturu un īpašībām, ir jāinterpretē tādējādi, ka šīs pašas regulas 38. panta 1. punkta izpratnē un tā piemērošanas nolūkā ar tiem ir īpaši saskaņots jautājums par gaļas, gaļas izstrādājumu un zivju nozarēs iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktu nosaukumu izmantošanu, lai aprakstītu, tirgotu vai reklamētu augu proteīnu saturošus pārtikas produktus, kas var maldināt patērētāju, tādējādi dalībvalstij liedzot lemt par šo jautājumu ar valsts pasākumu, kas reglamentē vai aizliedz šādu nosaukumu izmantošanu, noteikšanu?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-43" title="page-7">
      2) Vai [Regulas Nr. 1169/2011] 17. panta noteikumi, kuros ir paredzēts, ka nosaukums, ar kuru pārtikas produkts, ja nav tirdzniecības nosaukuma, tiek identificēts, ir tā pieņemtais vai aprakstošs nosaukums, tos aplūkojot kopsakarā ar tās VI pielikuma A daļas 4. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka šīs pašas regulas 38. panta 1. punkta izpratnē un tā piemērošanas nolūkā ar tiem ir īpaši saskaņots jautājums par dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus apzīmējošu nosaukumu, kuri nav tirdzniecības nosaukumi, saturu un izmantošanu, lai aprakstītu, tirgotu vai reklamētu augu proteīnu saturošus pārtikas produktus, tostarp gadījumā, ja visas pārtikas produktu veidojošās dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas ir pilnībā aizstātas ar augu izcelsmes sastāvdaļām, tādējādi dalībvalstij liedzot lemt par šo jautājumu ar valsts pasākumu, kas reglamentē vai aizliedz šādu nosaukumu izmantošanu, noteikšanu?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-44" title="page-7">
      3) Ja atbilde uz pirmo vai otro jautājumu ir apstiprinoša, vai īpaša saskaņošana, kas [Regulas Nr. 1169/2011] 38. panta 1. punkta izpratnē un tā piemērošanas nolūkā ir veikta saskaņā ar šīs pašas regulas 7. un 17. pantu, tos aplūkojot kopsakarā ar tās VI pielikuma A daļas 4. punktu, nepieļauj:
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-45" title="page-7">
      a) dalībvalstij noteikt valsts pasākumu, kas paredz piemērot administratīvus sodus gadījumā, ja tiek pārkāptas no šīs regulas noteikumiem izrietošās prasības un aizliegumi?
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-46" title="page-8">
      b) dalībvalstij noteikt valsts pasākumu, kas paredz augu proteīna līmeni, kuru nesasniedzot joprojām ir atļauta tādu nosaukumu, kas nav dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus apzīmējoši tirdzniecības nosaukumi, izmantošana, lai aprakstītu, tirgotu vai reklamētu augu proteīnu saturošus pārtikas produktus?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-47" title="page-8">
      4) Ja atbilde uz pirmo un otro jautājumu ir noliedzoša, vai saskaņā ar [Regulas Nr. 1169/2011] 9. un 17. pantu dalībvalstij ir atļauts:
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-48" title="page-8">
      a) noteikt valsts pasākumu, kas paredz augu proteīna līmeni, kuru nesasniedzot ir atļauts izmantot nosaukumus, kas nav dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus apzīmējoši tirdzniecības nosaukumi, lai aprakstītu, tirgotu vai reklamētu augu proteīnu saturošus pārtikas produktus?
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-49" title="page-8">
      b) noteikt valsts pasākumu, kas aizliedz izmantot noteiktus pieņemtos vai aprakstošos nosaukumus, tostarp tad, ja tiem ir pievienotas papildu norādes, kas garantē patērētājam godīgu informāciju?
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-50" title="page-8">
      c) noteikt 4.a) un 4.b) punktā minētos pasākumus tikai attiecībā uz tās teritorijā ražotajām precēm, šajā gadījumā nepārkāpjot šo pasākumu samērīguma principu?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Rakstveida apsvērumus Tiesai iesniedza Protéines France, EVU un Beyond Meat, kā arī Francijas, Itālijas un Grieķijas valdības un Eiropas Komisija. Tiesas sēde netika rīkota.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">III.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārīga informācija</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī lieta ir saistīta ar strīdu par augu izcelsmes pārtikas produktu nosaukumiem Francijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr Francija nav vienīgā. Nesenie ziņojumi liecina, ka citas dalībvalstis, piemēram, Itālija, Polija un Rumānija  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-16" href="#t-16">16</a>
</span>), ir pieņēmušas vai plāno pieņemt līdzīgus noteikumus, aizliedzot augu izcelsmes pārtikas produktiem izmantot terminoloģiju, kas saistīta ar gaļu un zivju produktiem (turpmāk tekstā – “gaļas nosaukumi”). Līdzīgas tendences vērojamas arī citās pasaules valstīs, piemēram, Dienvidāfrikā,  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-17" href="#t-17">17</a>
</span>) Šveicē  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-18" href="#t-18">18</a>
</span>) un Amerikas Savienotajās Valstīs  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-19" href="#t-19">19</a>
</span>). Tajā pašā laikā dažas dalībvalstis, piemēram, Vācija  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-20" href="#t-20">20</a>
</span>) un Nīderlande  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-21" href="#t-21">21</a>
</span>), ir pieņēmušas pasākumus, kas skaidri atļauj šādu terminu lietošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Aiz šiem strīdiem par pārtikas produktu nosaukumu piešķiršanu slēpjas dažādas un sarežģītas intereses  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-22" href="#t-22">22</a>
</span>). Tomēr, pārceļot tās no politiskās uz tiesu arēnu, dalībniekiem ir jāizvēlas juridiskie instrumenti – vai tā būtu vārda brīvība  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-23" href="#t-23">23</a>
</span>), negodīga komercprakse  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-24" href="#t-24">24</a>
</span>), procesuālas kļūdas  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-25" href="#t-25">25</a>
</span>) vai regulatīvās kompetences trūkums, par kuru ir runa šajā lietā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Viena argumentu virkne, ko bieži izmanto Savienības kā daudzslāņainas tiesību sistēmas kontekstā, ir dalībvalstu regulatīvās kompetences trūkums pieņemt valsts noteikumus, jo attiecīgajā jomā ir spēkā Savienības noteikumi. Ja šādi Savienības noteikumi pastāv, dalībvalstis nevar rīkoties valsts līmenī  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-26" href="#t-26">26</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tas patiešām bija viens no juridiskajiem instrumentiem, ko prasītājas izmantoja tiesvedībā iesniedzējtiesā. Tās atsaucās uz Regulu Nr. 1169/2011, lai apstrīdētu Francijas iestāžu kompetenci pieņemt 2022. gada dekrētu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regulas Nr. 1169/2011 38. pantā ir izteikts pirmtiesīguma princips konkrētajā jomā, uz kuru attiecas šī regula. Tajā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-60" title="page-10">
      “1. Jautājumos, kas īpaši saskaņoti ar šo regulu, dalībvalstis nedrīkst ne pieņemt, ne paturēt spēkā valsts pasākumus, ja vien tādas pilnvaras nav piešķirtas ar Savienības tiesību aktiem. Minētie valsts pasākumi nerada šķēršļus brīvai preču apritei, tostarp diskrimināciju attiecībā uz pārtikas produktiem no citām dalībvalstīm.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-61" title="page-10">
      2. Neskarot 39. pantu, dalībvalstis var pieņemt valsts pasākumus jautājumos, kas nav konkrēti saskaņoti ar šo regulu, ar noteikumu, ka tās neaizliedz, nekavē vai neierobežo tādu preču brīvu kustību, uz ko attiecas šī regula.”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-27" href="#t-27">27</a>
</span>)
      
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatojoties uz šo noteikumu, šajā lietā galvenais jautājums ir par to, vai uz Francijas tiesisko regulējumu attiecas Regulas Nr. 1169/2011 38. panta 1. punkts vai drīzāk tās 38. panta 2. punkts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Runa ir par to, vai Savienības tiesību akti jau regulē jautājumu attiecībā uz to, vai gaļas nosaukumus var vai nevar izmantot augu izcelsmes pārtikas produktiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Protéines France, EVU un Beyond Meat apgalvo, ka Regulas Nr. 1169/2011 7. un 17. pantā kopsakarā ar tās VI pielikuma A daļas 4. punktu esot īpaši saskaņota iespēja tirgus dalībniekiem izmantot gaļas nosaukumus augu izcelsmes pārtikas produktiem, ja viņi pievieno papildu norādes, ka attiecīgais produkts satur augu, nevis gaļas proteīnu. Tādējādi šie lietas dalībnieki apgalvo, ka dalībvalstis vairs nevarot regulēt šo jautājumu. Komisija nonāk pie tāda paša secinājuma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Francijas, Itālijas un Grieķijas valdības ieņem pretēju nostāju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vai jautājumi, uz kuriem attiecas Francijas tiesiskais regulējums, ir īpaši saskaņoti ar Regulu Nr. 1169/2011?</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regulas Nr. 1169/2011 attiecīgie noteikumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirms Regulas Nr. 1169/2011 bija Direktīva 79/112/EEK  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-28" href="#t-28">28</a>
</span>), kurai vēlāk sekoja Direktīva 2000/13/EK  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-29" href="#t-29">29</a>
</span>). Tāpat kā tās priekšgājējas, arī Regula Nr. 1169/2011, pamatojoties uz LESD 114. pantu, atspoguļo divus mērķus – nodrošināt iekšējā tirgus netraucētu darbību un augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni. Ar to izveido saskaņotu noteikumu kopumu, kas nodrošina, ka patērētājiem ir pietiekama informācija par pārtikas produktiem, un tādējādi viņi var izdarīt apzinātu izvēli par to, vai un kurus produktus iegādāties  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-30" href="#t-30">30</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienības likumdevējs ir izdarījis izvēli, kāda veida informācija (tā sauktās obligātās ziņas) tirgus dalībniekiem ir jāsniedz patērētājiem, laižot tirgū pārtikas produktus. Tostarp Regulas Nr. 1169/2011 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir minēts pārtikas produkta nosaukums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regulas Nr. 1169/2011 17. panta 1. punktā uzņēmējiem ir noteikts pienākums izmantot pārtikas produkta tirdzniecības nosaukumu, ja tāds ir. Tirdzniecības nosaukumu var noteikt Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienības līmenī tirdzniecības nosaukumi ir noteikti dažādiem pārtikas produktiem atšķirīgos kontekstos. Piemēram, Savienības tiesību akti attiecas uz šokolādi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-31" href="#t-31">31</a>
</span>), medu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-32" href="#t-32">32</a>
</span>), kafiju  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-33" href="#t-33">33</a>
</span>) un augļu sulām  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-34" href="#t-34">34</a>
</span>), minot tikai dažus no regulētajiem produktiem. Daži no šiem instrumentiem ir balstīti uz iekšējā tirgus noteikumiem, bet citi – uz kopējo lauksaimniecības politiku (turpmāk tekstā – “KLP”).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No Regulas Nr. 1169/2011 17. panta 1. punkta skaidri izriet, ka dalībvalstīm nav liegts noteikt tirdzniecības nosaukumus, ja šādi nosaukumi nav noteikti Savienības līmenī. Saskaņā ar šīs regulas 2. panta 2. punkta n) apakšpunktu “tirdzniecības nosaukums” ir pārtikas produkta nosaukums, ko nosaka attiecīgie Savienības tiesību akti, vai, ja šādu Savienības tiesību aktu nav, nosaukums, kuru nosaka tās dalībvalsts normatīvie un administratīvie akti, kurā pārtikas produkts tiek pārdots galapatērētājam vai sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ja konkrētam pārtikas produktam nav tirdzniecības nosaukuma, Regulas Nr. 1169/2011 17. panta 1. punktā norādīts, ka uzņēmēji var izmantot vai nu pieņemto nosaukumu, vai aprakstošu nosaukumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regulas Nr. 1169/2011 2. panta 2. punkta o) apakšpunktā ir paskaidrots, ka “pieņemtais nosaukums” ir pārtikas produkta nosaukums, ko pieņēmuši tās dalībvalsts patērētāji, kurā minētais produkts tiek pārdots, un minēto nosaukumu nav nepieciešamības sīkāk paskaidrot, savukārt tās 2. panta 2. punkta (p) apakšpunktā ir noteikts, ka “aprakstošs nosaukums” ir nosaukums, kas apraksta pārtikas produktu un, ja nepieciešams, tā lietošanu un kas ir pietiekami skaidrs, lai ļautu patērētājiem saprast produkta patieso būtību un atšķirt to no citiem produktiem, ar kuriem to varētu sajaukt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regulas Nr. 1169/2011 17. panta 1. punktā, paredzot, ka aprakstošu nosaukumu var izmantot, ja pieņemtā nosaukuma nav vai tas netiek lietots, tiek ļauts, manuprāt, uzņēmējiem izvēlēties citu nosaukumu, pat ja pastāv pieņemtais nosaukums. Tomēr šādas izvēles iespējas nav, ja nosaukums ir noteikts tiesību aktos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pārtikas produkta nosaukumam, tāpat kā jebkādai citai patērētājiem sniegtai informācijai, ir jābūt atbilstošam  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-35" href="#t-35">35</a>
</span>), un tas nedrīkst radīt pārpratumus. Šajā ziņā Regulas Nr. 1169/2011 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir aizliegta maldinoša informācija par pārtikas produktiem, tostarp par to raksturu, identitāti, īpašībām un sastāvu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regulas Nr. 1169/2011 7. panta 1. punkta d) apakšpunktā tālāk ir norādīts, ka informācija par pārtikas produktiem nevar būt maldinoša, “noformējumā, aprakstā vai attēlā iekļaujot norādi, kas liek noprast konkrēta pārtikas produkta vai sastāvdaļas klātbūtni, lai gan faktiski minētajā pārtikas produktā dabīgi esošais komponents vai parasti izmantotā sastāvdaļa ir aizstāta ar citu komponentu vai citu sastāvdaļu”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot, kas attiecas uz šo lietu, Regulas Nr. 1169/2011 VI pielikuma “Pārtikas produkta nosaukums un īpaši pievienojamās norādes” A daļas 4. punktā, kas turpmāk dēvēts par “VI pielikuma noteikumu”, ir noteikts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-79" title="page-13">
      “Pārtikas produktiem, kam kāds komponents vai sastāvdaļa, par ko patērētāji uzskata, ka tos šādos produktos parasti izmanto vai ka tie tajos ir dabiski, ir aizstāti ar citu komponentu vai sastāvdaļu, uz marķējuma – papildus sastāvdaļu sarakstam – ir skaidra norāde par komponentu vai sastāvdaļu, kas izmantots daļējai vai pilnīgai aizstāšanai, un tā ir:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-80" title="page-13">
      a) izvietota tuvu produkta nosaukumam; un
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-81" title="page-13">
      b) izveidota, izmantojot rakstzīmju izmēru, kura x‑augstums ir vismaz 75 % no produkta nosaukumam izmantotā x‑augstuma un kurš nav mazāks par rakstzīmju minimālo izmēru, kā noteikts šīs regulas 13. panta 2. punktā.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāatgādina, ka Tiesa ir precizējusi, ka šā noteikuma a) punktā lietotais termins “produkta nosaukums” pēc nozīmes neatšķiras no termina “pārtikas produkta nosaukums”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-36" href="#t-36">36</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 1169/2011 7. pantā paredzētais noteikums par maldinošas informācijas aizliegumu attiecas uz gaļas nosaukumu izmantošanu augu izcelsmes pārtikas produktiem, tādējādi dalībvalstīm liedzot regulēt šo jautājumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par ko ir runa Regulas Nr. 1169/2011 7. pantā? Kam tas uzliek pienākumus un sakarā ar ko? Atbildot uz šiem jautājumiem, ir jāņem vērā vairāki atbilstoši elementi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, attiecīgais Savienības tiesību akts ir regula. Regulas nav nepieciešams ieviest ar valsts tiesību aktiem, un patiešām principā tas ir aizliegts. Tiesības un pienākumi, kas izriet no regulas, tieši attiecas uz adresātiem dalībvalstīs  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-37" href="#t-37">37</a>
</span>), tostarp, ja adresāti ir indivīdi. Citiem vārdiem, regulām ir iespējama horizontāla tieša iedarbība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, manuprāt, Regulas Nr. 1169/2011 7. pants, neraugoties uz tā vispārīgo formulējumu, kopsakarā ar tās 8. pantu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-38" href="#t-38">38</a>
</span>) nosaka pienākumus pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem. Viens no šiem pienākumiem ir prasība nesniegt maldinošu informāciju par saviem produktiem. Ja to attiecina uz produkta nosaukumu, tas nozīmē, ka patērētājiem piegādātā produkta nosaukums nedrīkst būt maldinošs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to šis jautājums, ka tirgus dalībniekiem ir pienākums norādīt nemaldinošus nosaukumus, kā to apgalvo Komisija, ir īpaši saskaņots ar Regulu Nr. 1169/2011. Tādēļ dalībvalstīm ir liegts savos tiesību aktos pieņemt noteikumus par to pašu jautājumu. Kā Tiesa ir nospriedusi, regula “principā [..] izslēdz paralēlu valsts tiesību normu pieņemšanu vai saglabāšanu spēkā”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-39" href="#t-39">39</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr Regulas Nr. 1169/2011 7. pantā nav un arī nevar būt noteikts, kādi konkrēti nosaukumi maldina patērētājus. Tas, vai konkrēts nosaukums ir maldinošs, ir faktisks jautājums, kas ir atkarīgs no (gastronomiskās) kultūras un ar to saistītajām patērētāju gaidām dalībvalstī, kurā šāds nosaukums tiek lietots. Tāpēc tas dažādās valstīs var atšķirties  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-40" href="#t-40">40</a>
</span>). Regulā Nr. 1169/2011 nav paredzētas vienotas ar pārtiku saistītas gaidas Savienībā. Tā pieļauj atšķirības dalībvalstīs  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-41" href="#t-41">41</a>
</span>). Tāpēc Tiesa ir uzskatījusi, ka valstu tiesām ir jālemj par to, vai noteiktu produktu marķējums var maldināt patērētāju  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-42" href="#t-42">42</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vai dalībvalstis, pieņemot vispārējus noteikumus, var iepriekš izlemt, kuri nosaukumi ir maldinoši?</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa uzskata, ka 2022. gada dekrēts esot pieņemts ar mērķi aizsargāt patērētājus pret maldinošiem nosaukumiem (skat. šo secinājumu 16. punktu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, ja, piemēram, nosaukuma “sojas desa” lietošana patiešām ir maldinoša Francijas patērētājiem, tā izmantošanas aizliegums jau ir paredzēts pašas Regulas Nr. 1169/2011 7. pantā. Šādā situācijā nav vajadzīgs nekāds papildu tiesiskais regulējums, bet gan tikai minētā aizlieguma izpilde konkrētās situācijās  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-43" href="#t-43">43</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārpiemērojamie valsts tiesību akti, ar kuriem nosaka, kādi nosaukumi ir maldinoši un kādi nav, atņemtu tiesības, ko Regula Nr. 1169/2011, šķiet, piešķir tirgus dalībniekiem. Ja vien konkrētam pārtikas produktam nav tirdzniecības nosaukuma, tirgus dalībnieki saskaņā ar Regulas Nr. 1169/2011 17. pantu var izvēlēties pieņemto vai citu piemērotu produkta aprakstošu nosaukumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs tiesības izvēlēties nosaukumu ierobežo divi pienākumi. Viens no tiem ir paredzēts Regulas Nr. 1169/2011 7. pantā, kas liedz tirgus dalībniekiem izvēlēties maldinošu nosaukumu, un otrs – tās 17. pantā, kas tirgus dalībniekiem uzliek pienākumu izmantot tirdzniecības nosaukumu, ja tāds ir.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā jau paskaidrots, noteiktu pārtikas produktu veidu tirdzniecības nosaukumus var paredzēt dalībvalstu tiesību aktos, ja attiecībā uz šiem pārtikas produktiem nav Savienības tiesību aktu. Tomēr Regulā Nr. 1169/2011 nekas nav teikts par iespējamajiem tirdzniecības nosaukuma izveides iemesliem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatojoties uz iepriekš minēto, ierosinu Tiesai uz pirmo jautājumu atbildēt šādi. Regula Nr. 1169/2011 liedz dalībvalstīm ar vispārējiem noteikumiem noteikt, kuri nosaukumi ir maldinoši. Tomēr dalībvalstīm nav liegts ar vispārējiem noteikumiem noteikt tirdzniecības nosaukumus atsevišķiem pārtikas produktiem, ja vien šādi tirdzniecības nosaukumi nav noteikti Savienības tiesību aktos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc atbilstošais jautājums, uz kuru galu galā ir jāatbild iesniedzējtiesai, ir tas, par ko patiesībā ir runa Francijas tiesiskajā regulējumā. Šis jautājums tiks aplūkots šo secinājumu 82.–98. punktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Uzdodot otro jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai ar Regulas Nr. 1169/2011 VI pielikuma norma, to lasot kopsakarā ar tās 17. pantu, ir īpaši saskaņota iespēja izmantot gaļas nosaukumus, lai aprakstītu, tirgotu vai reklamētu pārtikas produktus, kuros gaļa ir aizstāta ar augu proteīnu (turpmāk tekstā – “aizstājējprodukts”).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms lietas dalībnieki Tiesā nav vienisprātis par VI pielikuma noteikuma piemērojamību situācijā, kad pārtikas produktos gaļa tiek aizstāta ar augu proteīnu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Protéines France, EVU un Beyond Meat apgalvo, ka VI pielikuma noteikums patiešām attiecoties uz šādu aizstāšanu. Kā saprotu viņu argumentu, viņi uzskata, ka Savienības likumdevējs esot atļāvis izmantot gaļas nosaukumus produktos, kuros gaļa ir aizstāta ar augu proteīnu, ar nosacījumu, ka patērētāji tiek pienācīgi informēti ar papildu norādi, kas pievienota pārtikas produkta nosaukumam, un tādējādi netiek maldināti. Līdz ar to dalībvalstis nevar aizliegt izmantot nosaukumu aizstājējproduktam, kas atbilst minētajām prasībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpretī Francijas, Itālijas un Grieķijas valdības, kā arī Komisija uzskata, ka VI pielikuma noteikums neesot piemērojams šīs lietas apstākļiem. Tās būtībā apgalvo, ka šī norma neattiecoties uz pārtikas produktiem ar vienu sastāvdaļu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-44" href="#t-44">44</a>
</span>), kā arī uz pilnīgas aizstāšanas gadījumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Manuprāt, šo dalībvalstu un Komisijas argumentācija nav pārliecinoša. Drīzāk uzskatu, ka VI pielikuma noteikums attiecas uz gaļas nosaukumu izmantošanu augu izcelsmes aizstājējproduktiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-45" href="#t-45">45</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirms paskaidrot, kāpēc tas tā ir, jāatbild uz vienu sākotnēju jautājumu. Piemērojot VI pielikuma normu, tiek pieņemts, ka, saskaroties ar Francijas noteikumos ietvertajiem nosaukumiem, patērētāji varētu sagaidīt, ka tie satur gaļu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāatgādina, ka VI pielikuma noteikums ir piemērojams, ja “kāds komponents vai sastāvdaļa, par ko patērētāji uzskata, ka tos šādos produktos parasti izmanto vai ka tie tajos ir dabiski, ir aizstāti ar citu komponentu vai sastāvdaļu”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-46" href="#t-46">46</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šķiet, ka starp lietas dalībniekiem Tiesā ne pastāv strīds par to, ka patērētāji sagaida, ka pārtikas produkts, kas apzīmēts tikai ar nosaukumu “desa”, “steiks” vai kādu citu Francijas tiesiskajā regulējumā minēto apzīmējumu, ir dzīvnieku izcelsmes produkts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatojoties uz šādu pieņēmumu, turpināšu analīzi par to, kādiem aizstāšanas veidiem piemēro VI pielikuma normu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">a)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vai VI pielikuma norma attiecas uz gaļas aizstāšanu ar augu proteīnu?</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā skaidri formulēts, VI pielikuma norma attiecas uz situācijām, kad sastāvdaļa, ko patērētāji sagaida konkrētā pārtikas produktā, daļēji vai pilnībā aizstāta ar citu sastāvdaļu. Tāpēc šā noteikuma formulējums ir piemērojams situācijai, kurā, piemēram, desas sastāvā nav gaļas, bet tikai augu proteīns. Turklāt nekas šajā formulējumā neliecina, ka šis noteikums attiektos tikai uz pārtikas produktiem, kas satur vairāk nekā vienu sastāvdaļu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi VI pielikuma normas iekļaušana plašākā Regulas Nr. 1169/2011 7. panta 1. punkta d) apakšpunkta kontekstā šķiet piemērota. Šī tiesību norma nozīmē, ka pārtikas produkta nosaukuma izmantošana, liekot domāt par tādas sastāvdaļas esamību, kas parasti atrodas pārtikas produktā (gaļa), bet kas faktiski ir aizstāta ar citu sastāvdaļu (augu proteīns), principā ir maldinoša un tādēļ aizliegta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā var uzskatīt, ka VI pielikuma normā tiek piedāvāts risinājums, saskaņā ar kuru attiecīgo nosaukumu tomēr var izmantot, pat ja paredzētā sastāvdaļa ir aizstāta. Risinājums ir pievienot nosaukumam papildinošu norādi, kas paskaidro aizstājējsastāvdaļu. Piemēram, pat tad, ja nosaukums “desa” rada gaidas par gaļas klātbūtni, termins “dārzeņu desa” varētu izskaidrot, ka šajā produktā gaļa aizstāta ar augu proteīnu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-47" href="#t-47">47</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">VI pielikuma noteikuma piemērojamību gaļas aizstāšanai ar augu proteīniem apstiprina arī likumdošanas vēsture.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lēmumu pieņemšanas procesā gan Eiropas Parlaments, gan Eiropas Savienības Padome bija vienisprātis, ka sākotnējā pārtikas produkta, kura sastāvdaļas tiktu aizstātas, nosaukuma izmantošana būtu iespējama, lai apzīmētu aizstājējproduktu, kas satur citas sastāvdaļas. Tomēr tie nebija vienisprātis par to, kā par to jāinformē patērētāji. Lai gan Parlaments bija ierosinājis izmantot noteiktus apzīmējumus, piemēram, “pārtikas imitācija”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-48" href="#t-48">48</a>
</span>), Padome iebilda pret to un deva priekšroku skaidrai norādei par aizstājējsastāvdaļu papildus pārtikas produkta nosaukumam  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-49" href="#t-49">49</a>
</span>). Galīgajā redakcijā kompromiss tika panākts tik tālu, ka šī norāde bija jānovieto nosaukuma tiešā tuvumā un ar noteikta lieluma burtiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-50" href="#t-50">50</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi likumdošanas vēsture liecina, ka ne Parlaments, ne Padome nav vēlējušies liegt izmantot nosaukumus, ko parasti lieto viena veida pārtikas produktiem, arī cita veida pārtikas produktiem; atšķirība bija tikai piedāvātajā risinājumā, kā pārvarēt iespējamo patērētāju apjukumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No iepriekš minētā izriet, ka VI pielikuma noteikums attiecas uz gaļas aizstāšanu ar augu proteīnu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">b)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par sprieduma TofuTown.com nozīmi VI pielikuma normas interpretācijā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No sprieduma TofuTown.com  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-51" href="#t-51">51</a>
</span>) izriet, ka VI pielikuma noteikuma piemērošanu var izslēgt, nosakot tirdzniecības nosaukumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">73.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā paskaidrots (skat. šo secinājumu 32.–37. punktu), saskaņā ar Regulas Nr. 1169/2011 17. pantu tirgus dalībniekiem ir jāapraksta savi pārtikas produkti ar to tirdzniecības nosaukumu, ja tāds ir. Ja tāda nav un tiem ir jāpiešķir nosaukums saviem produktiem, viņi var izmantot pieņemto nosaukumu vai aprakstošu nosaukumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">74.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lieta TofuTown.com attiecās uz jautājumu, vai var izmantot tādus jēdzienus kā “tofu sviests”, “vegānu siers” un “sojas piens”, ņemot vērā, ka Regulā (ES) Nr. 1308/2013  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-52" href="#t-52">52</a>
</span>) ir noteiktas konkrētas “piena” un “piena produktu”, tostarp “sviesta” un “siera”, definīcijas. Tiesa nosprieda, ka šos jēdzienus nevar izmantot, lai apzīmētu tikai augu izcelsmes produktus, pat ja blakus to nosaukumiem ir papildu norādes par aizstājējsastāvdaļu. Tiesa uzskatīja, ka šie termini ir attiecinami tikai uz piena produktiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-53" href="#t-53">53</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">75.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt Regulā Nr. 1308/2013 piena produktiem ir paredzēti tikai tie nosaukumi Regulas Nr. 1169/2011 17. panta nozīmē, kurus faktiski izmanto piena produktiem. Tas ietver tādus pieņemtos nosaukumus kā vācu valodā lietotais termins “Sahne” [“saldais krējums”]. Atšķirībā no termina “Rahm” [“krējums”] Regulā Nr. 1308/2013 nav minēts termins “Sahne”. Tomēr Tiesa uzskatīja, ka arī šo pieņemto nosaukumu nevar izmantot, lai apzīmētu tikai augu izcelsmes produktu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-54" href="#t-54">54</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">76.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Man šķiet, ka šo spriedumu var lasīt šādi: ja produktam ir tirdzniecības nosaukums, to pat ar papildu norādi nav iespējams izmantot, lai apzīmētu produktu, kas satur aizstājējsastāvdaļas. Tas nozīmē, ka, piemēram, tad, ja “desa” būtu tirdzniecības nosaukums, to nevarētu izmantot, lai apzīmētu produktu, kurš satur tikai augu proteīnu, pat ja ir tāda papildu norāde kā “dārzeņu desa”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">77.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Secinājums, ko var izdarīt no sprieduma TofuTown.com, ir tāds, ka VI pielikuma noteikums atļauj izmantot gaļas nosaukumus pārtikas produktiem uz augu proteīna bāzes ar papildu norādi, kas pievienota pārtikas produkta nosaukumam, tikai tad, ja gaļas nosaukums nav tirdzniecības nosaukums. Nosakot tirdzniecības nosaukumu, likumdevējs var aizliegt tā izmantošanu attiecībā uz jebkuru aizstājējproduktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">78.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādu tirdzniecības nosaukumu var paredzēt Savienības tiesību aktos, kā tas bija TofuTown.com lietā, vai arī, ja nav Savienības tiesību aktu, to var darīt valsts tiesību aktos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">79.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to dalībvalstis var aizliegt lietot pieņemtos gaļas nosaukumus pārtikas produktiem uz augu proteīna bāzes, pārveidojot šādus pieņemtos nosaukumus par tirdzniecības nosaukumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">80.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc ierosinu Tiesai uz otro jautājumu atbildēt šādi. VI pielikuma noteikumā kopsakarā ar Regulas Nr. 1169/2011 17. pantu nav īpaši saskaņota aizstājējproduktu nosaukumu izmantošana. Šie noteikumi dod dalībvalstīm iespēju noteikt tirdzniecības nosaukumus, tādā veidā rezervējot šos nosaukumus atsevišķiem pārtikas produktiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">81.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā likumdevējs var izslēgt VI pielikuma normas piemērošanu, nosakot tirdzniecības nosaukumus, vēlreiz jānorāda, ka galvenais jautājums, uz kuru galu galā ir jāatbild iesniedzējtiesai, ir tas, par ko patiesībā ir runa Francijas tiesiskajā regulējumā. Šis jautājums tiks aplūkots turpmāk.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vai Francijas tiesiskajā regulējumā ir noteikti tirdzniecības nosaukumi?</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">82.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šķiet, ka lietas dalībniekiem Tiesā ir atšķirīgi viedokļi jautājumā par to, vai Francijas tiesiskajā regulējumā ir noteikti dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecības nosaukumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">83.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Francijas valdība savos Tiesai iesniegtajos rakstveida apsvērumos nav paudusi nostāju par to, vai Francijas iestādēm bija nodoms noteikt tirdzniecības nosaukumus. Tomēr Protéines France apgalvo, ka valsts tiesvedībā Francijas iestādes esot noraidījušas pieņēmumu, ka ar 2022. gada dekrētu tika ieviesti tirdzniecības nosaukumi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-55" href="#t-55">55</a>
</span>). Šāda apgalvojuma konteksts netika izskaidrots.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">84.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Manuprāt, lēmums par to, vai Francijas tiesiskajā regulējumā ir reglamentēti tirdzniecības nosaukumi, ir jāizvērtē objektīvi, ņemot vērā šo noteikumu ietekmi. Valsts iestāžu nodoms šajā novērtējumā nav noteicošais.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">85.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ja valsts noteikumu sekas ir tādas, ka atsevišķi nosaukumi tiek rezervēti tikai noteiktiem produktu veidiem, tad šie noteikumi paredz tirdzniecības nosaukumus. Tas tā ir pat tad, ja formāli šādos noteikumos nav norādīts, ka tie reglamentē pārtikas produktu nosaukumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">86.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatojoties uz lietas materiāliem, man šķiet, ka Francijas tiesiskajā regulējumā ir noteikti atsevišķu gaļas produktu tirdzniecības nosaukumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">87.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesākumā ir skaidrs, ka ir iespējams regulēt gaļas produktu nosaukumus valsts līmenī, ja šādi nosaukumi nav noteikti Savienības līmenī, kā tas ir, piemēram, attiecībā uz piena produktiem. Cik man zināms, izņemot dažus izņēmumus  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-56" href="#t-56">56</a>
</span>), Savienības tiesību aktos nav tirdzniecības nosaukumu konkrētiem gaļas produktiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-57" href="#t-57">57</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">88.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā saistībā ar Savienības aktiem, kas attiecas uz KLP, Parlaments bija ierosinājis grozījumu, kura mērķis bija ierobežot atsevišķu terminu lietošanu attiecībā uz gaļas produktiem. Šis grozījums bija šāds: “Nosaukumus, uz kuriem attiecas [Regulas Nr. 1169/2011] 17. pants un kurus pašlaik izmanto gaļas produktiem un gaļas izstrādājumiem, rezervē tikai produktiem, kas satur gaļu. Šie apzīmējumi ir, piemēram: steiks, desa, eskalops, burgers, hamburgers”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-58" href="#t-58">58</a>
</span>) [Neoficiāls tulkojums]. Tomēr šis priekšlikums tika atcelts  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-59" href="#t-59">59</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">89.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ja Savienības likumdevējs būtu varējis reglamentēt šos nosaukumus Savienības līmenī, bet to nav darījis, kāpēc dalībvalsts nevarētu to pašu darīt valsts līmenī?</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">90.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Francijas noteikumos, līdzīgi kā atceltajos Savienības tiesību aktos, atsevišķi nosaukumi ir rezervēti dzīvnieku izcelsmes produktiem. Kā norādīja Beyond Meat, šie noteikumi padara praktiski neiespējamu gaļas nosaukumu izmantošanu saistībā ar produktiem uz augu proteīna bāzes.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">91.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Francijas noteikumi faktiski kodificē gaļas pieņemtos vai aprakstošus nosaukumus, tādējādi tos pārvēršot par tirdzniecības nosaukumiem. Šajā ziņā Francijas noteikumi būtiski neatšķiras no Savienības tiesiskā regulējuma par pienu un piena produktiem, par kuriem bija strīds lietā TofuTown.com. Tāpat kā Regulā Nr. 1308/2013 nav definēts precīzs uzskaitīto piena produktu, piemēram, sviesta un siera, saturs, bet ir prasīts, lai tie saturētu pienu, Francijas noteikumos nav noteikts precīzs katra minētā produkta saturs, bet ir prezumēts, ka tajos jābūt gaļai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">92.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, līdzīgi kā lietā TofuTown.com aplūkotajā Regulā Nr. 1308/2013, kurā minēti nosaukumi, kas faktiski tiek izmantoti piena produktiem, tos skaidri neuzskaitot, Francijas noteikumos ir atsauce uz nosaukumiem, kas faktiski tiek izmantoti gaļas produktiem, piemēram, īpašiem terminiem, ko lieto gaļas un gaļas izstrādājumu apzīmēšanai, tādējādi tos pārvēršot, tāpat kā Tiesa atzina spriedumā TofuTown.com, par tirdzniecības nosaukumiem, kas rezervēti tikai produktiem, kuri satur gaļu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">93.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vai ir svarīgi, kas ir bijis valsts noteikumu pamatā?</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">94.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Uzskatu, ka iemesliem nav nozīmes, lai noteiktu, vai ar konkrētiem noteikumiem ir iedibināti tirdzniecības nosaukumi. Neatkarīgi no tā, vai Francijas iestādes patiešām ir vēlējušas aizsargāt patērētājus vai gaļas rūpniecību, vai arī šādu noteikumu pamatā ir valsts gastronomiskā mantojuma aizsardzība, kā to ierosina Itālijas valdība, valodu daudzveidības saglabāšana vai kāds cits iemesls, tas neietekmē atbildi uz jautājumu, vai noteikumu sekas ir atsevišķu nosaukumu rezervēšana noteiktiem produktiem. Tas, manuprāt, ir vienīgais būtiskais jautājums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">95.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Es sliecos arī piekrist Itālijas valdības izvirzītajiem argumentiem, ka aizliegums noteiktiem pārtikas produktiem lietot nosaukumu, ko parasti izmanto citiem pārtikas produktiem, ir līdzvērtīgs šā nosaukuma rezervēšanai sākotnējam pārtikas produktam. Nav svarīgi, ka tajos nav formāli norādīts, ka tie ir tirdzniecības nosaukumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">96.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Piemērojot Francijas tiesisko regulējumu, aizliegums izmantot gaļas nosaukumus pārtikas produktiem uz augu proteīna bāzes ir līdzvērtīgs šo nosaukumu rezervēšanai gaļas pārtikas produktiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">97.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to, manuprāt, Francijas tiesiskajā regulējumā ir noteikti tirdzniecības nosaukumi. Tomēr tas galu galā ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">98.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Rezumējot, nedz Regulas Nr. 1169/2011 7. pants, nedz VI pielikuma noteikums kopsakarā ar tās 17. pantu neliedz dalībvalstīm noteikt tirdzniecības nosaukumus (ja Savienības līmenī nav tirdzniecības nosaukumu). Tādējādi, ja Francijas tiesiskajā regulējumā ir paredzēti tirdzniecības nosaukumi, uz tiem attiecas minētās regulas 38. panta 2. punkts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">C.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Papildu jautājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">99.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā manu priekšlikumu uzskatīt Francijas noteikumus par tādiem, kas ietilpst Regulas Nr. 1169/2011 38. panta 2. punkta piemērošanas jomā, ir jāatbild uz jautājumu kopumu ceturtā jautājuma ietvaros.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par ceturto jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">100.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilde uz ceturtā jautājuma a) un b) daļu izriet no otrā jautājuma analīzes.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">101.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regulas Nr. 1169/2011 9. un 17. pants neliedz dalībvalstīm pieņemt valsts pasākumu, kas paredz augu proteīna līmeni, kuru nesasniedzot ir atļauts izmantot dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus apzīmējošus nosaukumus, lai aprakstītu, tirgotu vai reklamētu augu proteīnu saturošus pārtikas produktus. Nosakot šādu līmeni, dalībvalstis faktiski izveido tirdzniecības nosaukumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">102.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nosakot valsts pasākumus, kas aizliedz izmantot atsevišķus pieņemtos un aprakstošus nosaukumus, tostarp tad, ja tiem pievienotas papildu norādes, dalībvalsts šos nosaukumus pārvērš par tirdzniecības nosaukumiem, un dalībvalstis ir tiesīgas to darīt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">103.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar ceturtā jautājuma c) daļu iesniedzējtiesa, šķiet, lūdz apstiprināt jau pieņemtu lēmumu. Proti, no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka prasība par to, ka 2022. gada dekrēts pārkāpj Līguma noteikumus par preču brīvu apriti, pamatlietā tika iesniegta kā atsevišķs prasījums un iesniedzējtiesa to noraidīja. Šī tiesa paskaidroja, ka tā uzskata, ka šis dekrēts nerada šķēršļus ne pārtikas produktu importam no citām dalībvalstīm, ne eksportam no Francijas uz citām dalībvalstīm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">104.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāatgādina, ka tad, ja Francijas noteikumus klasificē kā jomas, kas nav īpaši saskaņotas ar Regulu Nr. 1169/2011, tad saskaņā ar minētās regulas 38. panta 2. punktu šie noteikumi ir atļauti, “ar noteikumu, ka [dalībvalstis] neaizliedz, nekavē vai neierobežo [..] preču brīvu kustību”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">105.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Francijas valdība apgalvo, ka Francijas noteikumi atbilstot Regulas Nr. 1169/2011 38. panta 2. punktam, jo tie attiecoties uz pilnībā iekšēju situāciju un tādējādi neietilpstot preču brīvas apritē. Šādi pasākumi, kas neesot paredzēti, lai regulētu preču tirdzniecību starp dalībvalstīm, nevarot būt šķērslis preču brīvai apritei.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">106.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpretim EVU un Beyond Meat uzskata, ka 2022. gada dekrēts ierobežojot preču brīvu apriti. Tās arī apgalvo, ka šis dekrēts neatbilstot nevienam vispārējo interešu mērķim un neesot nedz nepieciešams, nedz samērīgs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">107.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā sakarā jāatgādina, ka Francijas noteikumi attiecas tikai uz Francijā ražotiem pārtikas produktiem, kas paredzēti vietējam tirgum. Tādējādi šie noteikumi regulē pilnībā iekšēju situāciju, kas neietilpst Līguma noteikumu par tirgus brīvībām piemērošanas jomā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">108.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Piemēram, spriedumā Mathot  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-60" href="#t-60">60</a>
</span>) Tiesa nolēma, ka sviesta marķēšanas noteikumi, ko piemēro tikai Beļģijas ražotājiem, nevis citu dalībvalstu ražotājiem, neierobežo sviesta importu vai nekaitē importētā sviesta tirdzniecībai (saskaņā ar pašreizējo LESD 34. pantu). Tāpēc tie nepārkāpj brīvas aprites noteikumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">109.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nesen spriedumā Asociación Nacional de Productores de Ganado Porcino  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-61" href="#t-61">61</a>
</span>) Tiesa konstatēja, ka ne LESD 34. pants attiecībā uz importa ierobežojumiem, ne LESD 35. pants attiecībā uz eksporta ierobežojumiem neliedz valsts tiesisko regulējumu, kurā ir paredzēts, ka atsevišķu Ibērijas cūku tirdzniecības nosaukumu (“ibérico de cebo”) var piešķirt tikai produktiem, kas atbilst konkrētiem nosacījumiem, kuri ar šo tiesisko regulējumu tiek attiecināti tikai uz valsts teritoriju. Minētajā tiesiskajā regulējumā bija ietverta norma, kas ļāva ievest un tirgot Spānijā produktus no citām dalībvalstīm ar līdzīgiem apzīmējumiem, neievērojot tajā paredzētās prasības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">110.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Francijas tiesiskajā regulējumā ir ietverti līdzīgi noteikumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">111.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Valsts tiesiskais regulējums, kas neietilpst brīvas aprites noteikumu piemērošanas jomā, nav jāpamato  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-62" href="#t-62">62</a>
</span>). Tāpēc argumentiem par to, ka šādi noteikumi nav samērīgi, nav nozīmes no Savienības tiesību viedokļa, jo tie nerada šķēršļus tirdzniecībai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">112.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Beyond Meat pievieno argumentu par to, kāpēc 2022. gada dekrētu varētu uzskatīt par šķērsli tirdzniecībai. Tā uzsver, ka tirgus dalībnieki pārvalda sarežģītas piegādes ķēdes, kas aptver vairākas dalībvalstis, un līdz ar to šis dekrēts radot ievērojamus juridiskus riskus citās dalībvalstīs reģistrētiem uzņēmējiem, kad tie tirgo savus produktus Francijā, jo tiem būšot jāpierāda savu produktu izcelsme un atbilstība kādas citas dalībvalsts tiesību aktiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">113.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāpiekrīt, ka šim argumentam ir zināms spēks. 2022. gada dekrētā ir paredzēts, ka tas neattiecas uz produktiem no citām dalībvalstīm, EEZ valstīm un Turcijas. Tāpēc, lai importētājam netiktu piemēroti tā noteikumi, viņam būtu jāpierāda, ka produkta izcelsme ir kādā no šīm valstīm, kas var radīt papildu administratīvo slogu un izmaksas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">114.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr šī 2022. gada dekrēta norma tika grozīta. 2024. gada dekrētā tagad ir paredzēts, ka tā noteikumi neattiecas ne uz vienu importētu produktu, un tas nozīmē, ka importētājiem nav jāpierāda importētās pārtikas izcelsme, lai izvairītos no minētā dekrēta piemērošanas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">115.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc ierosinu Tiesai uz ceturtā jautājuma c) daļu atbildēt tādējādi, ka Regula Nr. 1169/2011 neliedz dalībvalstīm pieņemt noteikumus, kas attiecas tikai uz pilnībā iekšējām situācijām, un ka šādi pasākumi nav jāpamato.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">116.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāpiebilst, ka pamatojums joprojām var būt nepieciešams saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Turklāt debates par tiesību aktu, ar kuriem nosaka tirdzniecības nosaukumus, ieviešanas vai neieviešanas iemesliem ir valstu politisko procesu jautājums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">117.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr politiskās cīņas var nonākt Savienības arēnā, jo Savienība var nolemt izveidot tirdzniecības nosaukumus vai nepieļaut to izveidi. Ir svarīgi argumenti, kas izvirzīti šajā tiesvedībā, ka aizliegums izmantot gaļas nosaukumus pārtikas produktiem uz augu proteīna bāzes esot pretrunā Savienības politikai, piemēram, stratēģijai “No lauka līdz galdam”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-63" href="#t-63">63</a>
</span>) vai Eiropas Zaļajam kursam kopumā. Tomēr, kamēr Savienības likumdevējs neiejaucas, ne Tiesas tiesnešiem, ne arī man nav nekādas teikšanas par to, cik pamatots ir aizliegums lietot gaļas nosaukumus augu izcelsmes pārtikas produktiem Francijā vai jebkurā citā dalībvalstī neatkarīgi no mūsu personīgajiem uzskatiem šajā jautājumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par trešo jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">118.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešais jautājums ir uzdots, ja atbilde uz pirmo vai otro jautājumu ir tāda, ka dalībvalstīm ir liegts pieņemt tādus pasākumus kā 2022. gada dekrēts. Ja Tiesa sekos manam priekšlikumam, uz trešo jautājumu nav jāatbild. Pakārtoti īsumā pievērsīšos tam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">119.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilde uz trešā jautājuma b) daļu ir tāda, ka tad, ja dalībvalstīm nav papildu regulatīvās kompetences, tās nevar noteikt arī augu proteīna līmeni gaļas nosaukumu izmantošanai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">120.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz trešā jautājuma a) daļu par administratīvo sodu piemērošanu ir jākonstatē, ka pat tad, ja pastāv īpaša saskaņošana, dalībvalstis var un tām patiešām ir jānodrošina Savienības noteikumu efektīva piemērošana. Ja valsts iestādes uzskata, ka administratīvie sodi ir efektīva metode Savienības noteikumu efektivitātes nodrošināšanai, tām nav liegts piemērot šādus sodus par Regulā Nr. 1169/2011 noteikto prasību neievērošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">121.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā norāda Komisija, to apstiprina Regula (ES) Nr. 178/2002  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-64" href="#t-64">64</a>
</span>), ar kuru dalībvalstīm uzticēts pienākums īstenot pārtikas aprites tiesību aktus. Tas ietver arī noteikumu par sodiem noteikšanu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-65" href="#t-65">65</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">122.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc ierosinu Tiesai uz trešā jautājuma a) daļu atbildēt tādējādi, ka Regula Nr. 1169/2011 neliedz dalībvalstīm piemērot administratīvus sodus šīs regulas neievērošanas gadījumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">IV.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Secinājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">123.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ierosinu Tiesai uz Conseil d’État (Valsts padome, Francija) uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-174" title="page-25">
      1) Atbildot uz pirmo jautājumu – Regula (ES) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu liedz dalībvalstīm ar vispārējiem noteikumiem noteikt, kuri nosaukumi ir maldinoši. Tomēr dalībvalstīm nav liegts ar vispārējiem noteikumiem noteikt tirdzniecības nosaukumus atsevišķiem pārtikas produktiem, ja vien šādi tirdzniecības nosaukumi nav noteikti Savienības tiesību aktos.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-175" title="page-25">
      2) Atbildot uz otro jautājumu – Regulas Nr. 1169/2011 VI pielikuma A daļas 4. punktā, lasot to kopsakarā ar tās 17. pantu, nav īpaši saskaņota aizstājējproduktu nosaukumu izmantošana. Šie noteikumi dod dalībvalstīm iespēju noteikt tirdzniecības nosaukumus, tādā veidā rezervējot šos nosaukumus atsevišķiem pārtikas produktiem.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-176" title="page-26">
      3) Atbildot uz ceturto jautājumu – Regulas Nr. 1169/2011 9. un 17. pants neliedz dalībvalstīm noteikt valsts pasākumu, kas paredz augu proteīna līmeni, kuru nesasniedzot ir atļauts izmantot dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus apzīmējošus nosaukumus, lai aprakstītu, tirgotu vai reklamētu augu proteīnu saturošus pārtikas produktus. Nosakot šādu līmeni, dalībvalstis faktiski izveido tirdzniecības nosaukumus.
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-177" title="page-26">
      Nosakot valsts pasākumus, kas aizliedz izmantot atsevišķus pieņemtos un aprakstošus nosaukumus, tostarp tad, ja tiem pievienotas papildu norādes, dalībvalsts šos nosaukumus pārvērš par tirdzniecības nosaukumiem, ko dalībvalstis ir tiesīgas darīt.
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-178" title="page-26">
      Regulas Nr. 1169/2011 9. un 17. pants neliedz dalībvalstīm pieņemt noteikumus, kas attiecas tikai uz pilnībā iekšējām situācijām, un šādi pasākumi nav jāpamato.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-179" title="page-26">
      4) Uz trešo jautājumu nav jāatbild. Pakārtoti, atbildot uz trešo jautājumu, Regula Nr. 1169/2011 neliedz dalībvalstīm piemērot administratīvus sodus šīs regulas neievērošanas gadījumā.
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-180" title="page-26">
      Ja dalībvalstīm nav papildu regulatīvās kompetences, tās nevar noteikt arī augu proteīna līmeni gaļas nosaukumu izmantošanai.
    </p>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">1</a>
</span>) Oriģinālvaloda – angļu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-2" href="#c-2">2</a>
</span>) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (OV 2011, L 304, 18. lpp.) (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 1169/2011”).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-3" href="#c-3">3</a>
</span>) Décret n°2022‑947 du 29 juin 2022 relatif à l’utilisation à certaines dénominations employées pour désigner des denrées comportant es protéines végétales (2022. gada 29. jūnija Dekrēts Nr. 2022‑947 par atsevišķu nosaukumu lietošanu augu proteīnu saturošu pārtikas produktu apzīmēšanai, 2022. gada 30. jūnija JORF Nr. 150, teksts Nr. 3).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-4" href="#c-4">4</a>
</span>) Patērētāju kodeksa L. 412‑10. pants izriet no Loi du 10 juin 2020 relative à la transparence de l’information sur les produits agricoles et alimentaires (2020. gada 10. jūnija Likums par informācijas par lauksaimniecības un pārtikas produktiem pārskatāmību (2020. gada 11. jūnija JORF Nr. 142, teksts Nr. 1)) 5. panta.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-5" href="#c-5">5</a>
</span>) Protéines France ir uzņēmumu apvienība Francijas augu izcelsmes proteīna tirgū. Tās prasības atbalstam pamatlietā iestājās vairākas sabiedrības, tostarp sabiedrība Beyond Meat, Inc., kā arī 77 Foods SAS, Les Nouveaux Fermiers SAS, Umiami SAS, NxtFood SAS, Nutrition et santé SAS un Olga SAS.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-6" href="#c-6">6</a>
</span>) EVU ir jumta organizācija, kas apvieno vegānu un veģetāriešu apvienības un biedrības visā Eiropas Savienībā. Kā viens no tās biedriem AVF ir Francijā dibināta apvienība, kuras mērķis ir popularizēt veģetārismu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-7" href="#c-7">7</a>
</span>) Beyond Meat ir augu izcelsmes proteīna pārtikas produktu ražotājs, kura galvenā mītne atrodas Amerikas Savienotajās Valstīs.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-8" href="#c-8">8</a>
</span>) Skat. 2022. gada dekrēta 2. panta 3. un 4. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-9" href="#c-9">9</a>
</span>) Skat. 2022. gada dekrēta 3. panta 1. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-10" href="#c-10">10</a>
</span>) Vairāk nekā 300 nosaukumu saraksts pielikumā ir sadalīts piecās dzīvnieku izcelsmes produktu sadaļās, kurām blakus ir norādīts maksimāli pieļaujamais augu proteīna līmenis, kuru nedrīkst pārsniegt un kas parasti svārstās no 0,5 % līdz 7 %. Piemēram, III iedaļā attiecībā uz nosaukumiem, kas minēti sālītas gaļas un gaļas konservu lietošanas kodos, “bacon” 0,5 %; “chipolata” 0,5 %, “merguès/merguez” un “salami” 1,0 %. IV iedaļā attiecībā uz nosaukumiem, kas norādīti mājputnu gaļas produktu labas prakses kodos: “nuggets (mājputnu gaļa)” 3,5 %.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-11" href="#c-11">11</a>
</span>) Décret n°2024‑144 du 26 février 2024 relatif à l’utilisation de certaines dénominations employées pour désigner des denrées comportant es protéines végétales (2024. gada 26. februāra dekrēts Nr. 2024‑144 par atsevišķu nosaukumu lietošanu augu proteīnu saturošu pārtikas produktu apzīmēšanai; 2024. gada 27. februāra JORF Nr. 48, teksts Nr. 15).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-12" href="#c-12">12</a>
</span>) Skat. 2024. gada dekrēta 9. pantu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-13" href="#c-13">13</a>
</span>) Skat. 2024. gada dekrēta 2. panta 3. punktu, ar ko aizstāj 2022. gada dekrēta 2. panta 3. un 4. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-14" href="#c-14">14</a>
</span>) 2024. gada dekrēta I pielikumā ir iekļauts šāds 21 termina saraksts: “filet; faux filet; rumsteck; entrecote; aiguillette baronne; bavette d’aloyau; onglet; hampe; bifteck; basse côte; paleron; flanchet; steak; escalope; tendron; grillade; longe; travers; jambon; boucher/bouchère; charcutier/charcutière.”</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-15" href="#c-15">15</a>
</span>) 2024. gada dekrēta II pielikumā ir ietverts konsolidēts terminu saraksts, kas tagad ir sakārtots alfabēta secībā.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-16" href="#c-16">16</a>
</span>) Skat., piemēram, Carreño, I., “France bans “meaty” terms for plant‑based products: Will the European Union follow?”, European Journal of Risk Regulation, 13. sēj., Nr. 4, 2022, 665. lpp; Planchenstainer, F. ““Meat me in Italy”: The Italian ban on meat‑sounding names and cell‑cultured meat”, European Food and Feed Law Review, 19. sēj., Nr. 2, 2024, 66. lpp., jo īpaši 71. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-17" href="#c-17">17</a>
</span>) Skat., piemēram, Buxton, A., “Plant‑based labeling globally: Where consumers and companies currently stand”, Plant Based World Pulse, 2023. gada 18. jūlijs.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-18" href="#c-18">18</a>
</span>) Skat., piemēram, Polydor, S. un Strobel, E.‑M., “Switzerland: “No” to Vegan Salami, but “Yes” to Soy‑Based Whipping Cream? Labelling Rules for Plant‑Based Alternatives to Foods of Animal Origin”, European Food and Feed Law Review, 16. sēj., Nr. 3, 2021, 239. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-19" href="#c-19">19</a>
</span>) Attiecībā uz Amerikas Savienotajām Valstīm zinātnieki norāda, ka aptuveni 30 štatos ir mēģināts pieņemt tiesību aktus, kas aizliedz izmantot gaļas terminoloģiju augu izcelsmes vai laboratoriski ražotiem gaļas produktiem. Skat., piemēram, Taylor, S., “Meat wars: The unsettled intersection of federal and state food labeling regulations for plant‑based meat alternatives”, University of Massachusetts Law Review, 15. sēj., Nr. 2, 2020, 269. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-20" href="#c-20">20</a>
</span>) Attiecībā uz Vāciju skat., piemēram, Meisterernst, A., “Leitsätze vegetarische Lebensmittel Vor 300. Leitsätze für vegane und vegetarische Lebensmittel mit Ähnlichkeit zu Lebensmitteln tierischen Ursprungs”, no Sosnitza/Meisterernst, Lebensmittelrecht, Werkstand: 187. EL, 2023. gada augusts 1.‑14. punkts; Horn, D., “II. Grundlagen des Lebensmittelrecht”, no Streinz/Kraus, Lebensmittelrechts‑Handbuch, Werkstand: 46. EL 2024. gada janvāris, 246.a‑246.m punkts(lasīts ar mašīntulkošanas palīdzību).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-21" href="#c-21">21</a>
</span>) Attiecībā uz Nīderlandi skat. sprieduma Nederlandse Voedsel‑ en Warenautoriteit, Handboek Etikettering van levensmiddelen, 8.0 versija, 2022. gada 27. jūnijs, 22.10. punkts (lasīts ar mašīntulkošanas palīdzību).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-22" href="#c-22">22</a>
</span>) Skat., piemēram, Tai, S., “Legalizing the meaning of meat”, Loyola University Chicago Law Journal, 51. sēj., Nr. 3, 2020, 743. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-23" href="#c-23">23</a>
</span>) Tas ir viens no galvenajiem argumentiem, kas rodas līdzīgā kontekstā Amerikas Savienotajās Valstīs. Skat., piemēram, Pitkoff, J., “State bans on labelling for alternative meat products: Free speech and consumer protection”, N.Y.U. Environmental Law Journal, 29. sēj., Nr. 2, 2021., 297. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-24" href="#c-24">24</a>
</span>) Piemēram, saistībā ar lietu, kurā pasludināts 2017. gada 14. jūnija spriedums TofuTown.com (C‑422/16, EU:C:2017:458, 16. punkts), prasītāja, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem par negodīgu konkurenci, cēla prasību, lai tiktu pārtraukta noteiktu nosaukumu izmantošana augu izcelsmes produktu tirdzniecībā.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-25" href="#c-25">25</a>
</span>) Šajā lietā prasītājas ir izvirzījušas šādu argumentu, apgalvojot, ka, pieņemot 2022. gada dekrētu, esot pārkāpta paziņošanas procedūra saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/1535 (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (OV 2015, L 241, 1. lpp.). Tomēr iesniedzējtiesa paskaidroja, ka tā ir noraidījusi šo argumentu un šajā ziņā nav uzdevusi nevienu jautājumu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-26" href="#c-26">26</a>
</span>) Skat., piemēram, Gutman, K., The Constitutional Foundations of Contract Law: A Comparative Analysis, Oxford University Press, Oksforda, 2014, 31.–36. lpp. Skat. arī Weatherill, S., “The fundamental question of minimum or maximum harmonisation”, no Garben, S. and Govaere I. (red.), The Internal Market 2.0, Hart Publishing, Oksforda, 2020, 261. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-27" href="#c-27">27</a>
</span>) Mans izcēlums.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-28" href="#c-28">28</a>
</span>) Padomes Direktīva (1978. gada 18. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz galapatērētājam paredzētu pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu (OV 1979, L 33, 1. lpp.), jo īpaši pamatojoties uz EEK līguma 100. pantu (tagad – LESD 115. pants).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-29" href="#c-29">29</a>
</span>) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (2000. gada 20. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu (OV 2000, L 109, 29. lpp.), pamatojoties uz EKL 95. pantu (tagad – LESD 114. pants).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-30" href="#c-30">30</a>
</span>) Skat. jo īpaši Regulas Nr. 1169/2011 1. panta 1. punktu un 3. panta 1. un 2. punktu, kā arī tās 1.–3. un 37. apsvērumu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-31" href="#c-31">31</a>
</span>) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/36/EK (2000. gada 23. jūnijs) par kakao un šokolādes produktiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā (OV 2000, L 197, 19. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-32" href="#c-32">32</a>
</span>) Padomes Direktīva 2001/110/EK (2001. gada 20. decembris), kas attiecas uz medu (OV 2002, L 10, 47. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-33" href="#c-33">33</a>
</span>) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/4/EK (1999. gada 22. februāris), kas attiecas uz kafijas ekstraktiem un cigoriņu ekstraktiem (OV 1999, L 66, 26. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-34" href="#c-34">34</a>
</span>) Padomes Direktīva 2001/112/EK (2001. gada 20. decembris), kas attiecas uz pārtikai paredzētām augļu sulām un dažiem līdzīgiem produktiem (OV 2002, L 10, 58. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-35" href="#c-35">35</a>
</span>) Saskaņā ar Regulas Nr. 1169/2011 7. panta 2. punktu pārtikas produktu informācijai jābūt precīzai, skaidrai un patērētājam viegli saprotamai.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-36" href="#c-36">36</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2022. gada 1. decembris, LSI – Germany (C‑595/21, EU:C:2022:949, it īpaši 24., 25. un 35. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-37" href="#c-37">37</a>
</span>) Skat., piemēram, spriedumus, 1973. gada 10. oktobris, Variola (34/73, EU:C:1973:101, 10. punkts); 2015. gada 5. maijs, Spānija/Parlaments un Padome, (C‑146/13, EU:C:2015:298, 105. punkts), un 2024. gada 21. marts, Remia Com Impex (C‑10/23, EU:C:2024:259, 52. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-38" href="#c-38">38</a>
</span>) Regulas Nr. 1169/2011 8. pantā ir noteikti pārtikas apritē iesaistīto tirgus dalībnieku pienākumi attiecībā uz pārtikas produktu informācijas prasībām.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-39" href="#c-39">39</a>
</span>) Spriedums, 2012. gada 15. novembris, Al‑Aqsa/Padome un Nīderlande/Al‑Aqsa (C‑539/10 P un C‑550/10 P, EU:C:2012:711, 85. punkts). Mans izcēlums.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-40" href="#c-40">40</a>
</span>) Par grūtībām, kas rodas šajā sakarā, skat. Nilsson, K.L., “Misleading? To whom?”, European Food and Feed Law Review, 7. sēj., Nr. 1, 2012, 22. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-41" href="#c-41">41</a>
</span>) Regulas Nr. 1169/2011 1. panta 1. punktā ir noteikts: “Šī regula ir pamats tam, lai saistībā ar pārtikas produktu informāciju nodrošinātu augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, ņemot vērā patērētāju uztveres atšķirības un viņu vajadzības pēc informācijas [..]” (mans izcēlums). Skat. arī tās 16. apsvērumu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-42" href="#c-42">42</a>
</span>) Skat., piemēram, spriedumus, 2009. gada 10. septembris, Severi (C‑446/07, EU:C:2009:530, 60. punkts), un 2015. gada 4. jūnijs, Teekanne (C‑195/14, EU:C:2015:361, 36. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-43" href="#c-43">43</a>
</span>) Turklāt jāatzīmē, ka Francijas tiesiskajā regulējumā nav aizliegts Francijā importēt produktus, kuru nosaukumos tiek izmantoti gaļas nosaukumi, bet tie ir uz produkti uz augu proteīna bāzes. Tādējādi ir grūti saprast, kā šie noteikumi aizsargā patērētājus no maldināšanas, jo tas noved pie identisku produktu, kas tiek tirgoti ar dažādiem nosaukumiem, līdzāspastāvēšanas.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-44" href="#c-44">44</a>
</span>) Šajā ziņā Komisija atsaucās uz savām vadlīnijām, kurās kā piemērs ir norādīta pica, kurā siers ir aizstāts ar citu produktu. Skat. Komisijas paziņojumu – Jautājumi un atbildes par to, ka piemērojama [Regula Nr. 1169/2011] (OV 2018, C 196, 1. lpp.), 2.1. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-45" href="#c-45">45</a>
</span>) Šajā ziņā skat. Oelrichs, C., “Ersatzzutatenkennzeichnung und Irreführungseignung – Konsequenzen der EuGH‑Rechtsprechung für die Gestaltung von Lebensmittelaufmachungen”, Zeitschrift für das gesamte Lebensmittelrecht, 2023, 2. daļa, 164. lpp. (lasīts ar mašīntulkošanas palīdzību).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-46" href="#c-46">46</a>
</span>) Mans izcēlums.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-47" href="#c-47">47</a>
</span>) Tomēr tas nenozīmē, ka, nosaukumam “desa” pievienojot vārdu “dārzeņu”, automātiski tiek novērsts sajaukšanas risks. Šāds nosaukums joprojām var būt maldinošs. Tas, piemēram, varētu likt patērētājam domāt, ka tā ir desa ar pievienotiem dārzeņiem. Tomēr tas, vai izvēlētā papildu norāde ir maldinoša, ir atsevišķs aspekts no jautājuma par to, vai šādas norādes pievienošana gaļas nosaukumam, lai apzīmētu augu izcelsmes pārtikas produktus, principā ir pieļaujama.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-48" href="#c-48">48</a>
</span>) Skat. Eiropas Parlamenta ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem, A7‑0109/2010, 2010. gada 19. aprīlis, 63., 78. un 230. grozījums, 40., 46., 47., 120. un 121. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-49" href="#c-49">49</a>
</span>) Skat. Padomes nostāju (ES) Nr. 7/2011 pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par pārtikas produktu informācijas sniegšanu un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Direktīvu 87/250/EEK, 90/496/EEK, 1999/10/EK, 2000/13/EK, 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu, ko Padome pieņēma 2011. gada 21. februārī (OV 2011, C 102 E, 1. lpp.), Padomes Paskaidrojuma raksts, III daļas A daļas b) punkts, 44. lpp. Skat. arī, piemēram, Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam [LESD] 294. panta 6. punktam par Padomes nostāju pirmajā lasījumā attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem pieņemšanu, COM(2011) 77 final, 2011. gada 22. februāris, 4. un 5. lpp.; Padomes dokuments 9426/11, 2011. gada 5. maijs, it īpaši 4. lpp. un pielikums, 113.–116. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-50" href="#c-50">50</a>
</span>) Skat., piemēram, 2011. gada 6. jūnija Padomes dokuments 11001/11, jo īpaši 7. lpp., un Pielikumu, 46.–50. lpp.; 2011. gada 20. jūnija Padomes dokuments 11623/11; 2011. gada 14. jūlija dokuments 12512/11.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-51" href="#c-51">51</a>
</span>) Spriedums, 2017. gada 14. jūnijs (C‑422/16, EU:C:2017:458).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-52" href="#c-52">52</a>
</span>) Skat. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV 2013, L 347, 671. lpp., turpmāk tekstā – “Regula Nr. 1308/2013”), jo īpaši to 78. panta 1. punkta c) apakšpunkts un VII pielikuma III daļas 1. un 2. punkts. Šī regula tika pieņemta saistībā ar KLP.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-53" href="#c-53">53</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2017. gada 14. jūnijs, TofuTown.com (C‑422/16, EU:C:2017:458, it īpaši 25.–27. un 40. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-54" href="#c-54">54</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2017. gada 14. jūnijs, TofuTown.com (C‑422/16, EU:C:2017:458, it īpaši 28.–30. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-55" href="#c-55">55</a>
</span>) Protéines France atsaucas uz Conseil d’État (Valsts padomes) pagaidu noregulējuma tiesneša rīkojumu, 2022. gada 27. jūlijs, 10. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-56" href="#c-56">56</a>
</span>) Skat. Regulu Nr. 1308/2013, jo īpaši tās 78. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktu un VII pielikuma I daļas I‑III punktu (attiecībā uz liellopu un teļa gaļu). Skat. arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (OV 2004, L 139, 55. lpp.), tās I pielikuma 1.1., 3.1. un 7.1. punkts (attiecībā uz gaļas, zvejniecības produktu un gaļas produktu definīcijām), kā minēts Regulas Nr. 1169/2011 2. panta 1. punkta f) apakšpunktā.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-57" href="#c-57">57</a>
</span>) See Carreño, I. un Dolle, T., “Tofu steaks? Developments on the naming and marketing of plant‑based foods in the aftermath of the TofuTown judgment”, European Journal of Risk Regulation, 9. sēj., Nr. 3, 2018, 575. lpp., jo īpaši 576. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-58" href="#c-58">58</a>
</span>) Eiropas Parlamenta Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, Regulu (ES) Nr. 251/2014 par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, Regulu (ES) Nr. 228/2013, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem, un Regulu (ES) Nr. 229/2013, ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām (turpmāk tekstā – “priekšlikums”), A8‑0198/2019, 2019. gada 7. maijs, grozījums Nr. 165, 168.–170. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-59" href="#c-59">59</a>
</span>) Skat. Eiropas Parlamenta 2020. gada 23. oktobrī pieņemtos grozījumus par šo secinājumu 58. zemsvītras piezīmē minēto priekšlikumu, P9‑TA(2020)0289. Skat. arī Eiropas Parlamenta 2021. gada 23. novembra normatīvo rezolūciju par šo priekšlikumu, P9_TA(2021)0458.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-60" href="#c-60">60</a>
</span>) Skat. spriedumu, 1987. gada 18. februāris (98/86, EU:C:1987:89, 6.–9. un 12. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-61" href="#c-61">61</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2018. gada 14. jūnijs (C‑169/17, EU:C:2018:440, 21.–31. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-62" href="#c-62">62</a>
</span>) Šajā ziņā skat. manus secinājumus lietā Società Italiana Imprese Balneari (C‑598/22, EU:C:2024:129, it īpaši 36.–44. punktu), kur ir aplūkota atšķirība starp, no vienas puses, valsts pasākumiem, kas rada vismaz dažus šķēršļus brīvai apritei un kas nav obligāti aizliegti, ja tos var pamatot, un, no otras puses, valsts pasākumiem, kuri nerada šķēršļus tirdzniecībai un tādējādi ir izslēgti no Līgumu piemērošanas jomas.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-63" href="#c-63">63</a>
</span>) Šajā ziņā skat. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgai, veselīgai un videi nekaitīgai pārtikas sistēmai”, COM(2020) 381 final, 2020. gada 20. maijs, it īpaši 2.4. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-64" href="#c-64">64</a>
</span>) Skat. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV 2002, L 31, 1. lpp.), it īpaši 17. panta 2. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-65" href="#c-65">65</a>
</span>) Attiecībā uz Regulas Nr. 1169/2011 priekšteci, proti, Direktīvu 2000/13, skat. spriedumu, 2006. gada 23. novembris, Lidl Italia (C‑315/05, EU:C:2006:736, 58. punkts). Skat. arī ģenerāladvokātes K. Štiksas‑Haklas [C. Stix‑Hackl] secinājumus lietā Lidl Italia (C‑315/05, EU:C:2006:553, 35. punkts).</p>
</body>
</html>
