<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.00-20081231.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="ECRCJ2007LVB.0800792901.case.xml"><NO.CASE>C-175/06</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62006C0175</NO.CELEX><NO.SEQ>0013.0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>7930</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>7960</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>31</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><LEFT><HT TYPE="ITALIC">J. KOKOTT</HT> SECINĀJUMI — LIETA C-175/06</LEFT><RIGHT>TEDESCO</RIGHT></CURR.TITLE><CONTENTS.CONCLUSION><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Generāladvokātes Julianas Kokotes [<HT TYPE="ITALIC">Juliane Kokott</HT>]</HT></P><P><HT TYPE="UC">secinājumi,</HT></P><P>sniegti <DATE ISO="20070718">2007. gada 18. jūlijā</DATE><NOTE NOTE.ID="E0001" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Oriģinālvaloda — vācu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>I —</NO.P><TXT>Ievads</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>1.</NO.P><TXT>Itālijas tiesībās ir pazīstams efektīvs veids, kā nodrošināt un iegūt pierādījumus intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma pierādīšanai. Pēc šādu tiesību īpašnieka pieprasījuma kompetentā tiesa — arī jau pirms prasības iesniegšanas lietā un bez pretējās puses uzklausīšanas — var norīkot varbūtējā kontrafakta preču <QUOT.START ID="QS0001" REF.END="QE0001" CODE="201C"/>aprakstīšanu<QUOT.END ID="QE0001" REF.START="QS0001" CODE="201D"/> <HT TYPE="ITALIC">(descrizione).</HT> Aprakstīšanu veic tiesu izpildītājs, šajā gadījumā eksperta pavadībā; viņš priekšmetu apskata, dokumentē to un var konfiscēt ar to saistītos dokumentus un paraugus.</TXT></NP><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Tribunale Civile di Genova</HT> (Dženovas Civillietu tiesa) nosūtīja tiesiskās palīdzības lūgumu Apvienotās Karalistes kompetentajai iestādei, lai tā veiktu atbilstošus pierādījumu iegūšanas pasākumus attiecībā uz pierādījumiem Apvienotajā Karalistē. Tiesa, kas saņēma pieprasījumu, tā izpildi tomēr noraidīja, pamatojot, ka šādi pasākumi neatbilst viņu praksei.</TXT></NP><NP><NO.P>3.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Tribunale</HT> (Tiesa), iesniedzot savu lūgumu, tikai vēlas noskaidrot, vai tāds pasākums kā konfiscēšana saskaņā ar Itālijas tiesībām ir jākvalificē kā pierādījumu iegūšanas pasākums, lai tā izpildi vienas dalībvalsts tiesa var lūgt citas dalībvalsts tiesai, balstoties uz Padomes <DATE ISO="20010528">2001. gada 28. maija</DATE> Regulu (EK) Nr. 1206/2001 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās<NOTE NOTE.ID="E0002" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="174" DATE.PUB="2001" PAGE.FIRST="1">OV L 174, 1. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>4.</NO.P><TXT>Kā izriet no dalībvalstu apsvērumiem, valstu tiesību sistēmās valda dažādi priekšstati par to, kādas prasības ir jāizvirza pierādījumu iegūšanas pasākumiem un kāda turklāt ir tiesu loma. Tāpēc nesakrīt viedokļi par Regulas Nr. 1206/2001 piemērošanas<?PAGE NO="I-7931"?> jomu, kas Tiesai izskatāmajā gadījumā ir jāinterpretē pirmo reizi.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>II —</NO.P><TXT>Atbilstošās tiesību normas</TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>A —</NO.P><TXT>Starptautiskā konvencija</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>5.</NO.P><TXT><DATE ISO="19700318">1970. gada 18. marta</DATE> Hāgas konvencija par pierādījumu iegūšanu ārvalstīs civillietās un komerclietās (turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0002" REF.END="QE0002" CODE="201C"/>Hāgas pierādījumu iegūšanas konvencija<QUOT.END ID="QE0002" REF.START="QS0002" CODE="201D"/>) ir spēkā tikai starp vienpadsmit Eiropas Savienības dalībvalstīm, tai skaitā Itāliju un Apvienoto Karalisti<NOTE NOTE.ID="E0003" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Skat. Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences līgumslēdzēju valstu sarakstu, pieejams vietnē http://www.hcch.net.</P></NOTE>. Hāgas pierādījumu iegūšanas konvencijas 1. pantā noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START ID="QS0003" REF.END="QE0003" CODE="201C"/>1)</NO.P><TXT>Civillietās un komerclietās līgumslēdzējas valsts tiesu iestāde saskaņā ar savas valsts tiesību normām var lūgt kompetentai citas līgumslēdzējas valsts iestādei, lai tā iegūst pierādījumus vai veic citu procesuālo darbību.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Nevar pieprasīt tādu pierādījumu iegūšanu, kurus nav paredzēts izmantot jau uzsāktā vai paredzētā tiesvedībā.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Termins <QUOT.START ID="QS0004" REF.END="QE0004" CODE="201C"/>cita procesuālā darbība<QUOT.END ID="QE0004" REF.START="QS0004" CODE="201D"/> neietver ne tiesas dokumentu izsniegšanu, ne aizsardzības vai izpildes pasākumus.<QUOT.END ID="QE0003" REF.START="QS0003" CODE="201D"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>6.</NO.P><TXT>Līguma par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām <HT TYPE="ITALIC">(TRIPs</HT> līgums)<NOTE NOTE.ID="E0004" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>TRIPs līgums (Agreement on Trade-Related Aspects of Intellectual Property Rights) ir C. 1 pielikums Līgumam par Pasaules Tirdzniecības Organizācijas izveidošanu, kas Kopienas vārdā attiecībā uz tās kompetences jautājumiem tika apstiprināts ar Padomes <DATE ISO="19941222">1994. gada 22. decembra</DATE> Lēmumu 94/800/EK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="336" DATE.PUB="1994" PAGE.FIRST="1">OV L 336, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> 50. pants ietver šādu noteikumu par pagaidu pasākumiem intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma gadījumā:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><NP><NO.P><QUOT.START ID="QS0005" REF.END="QE0005" CODE="201C"/>1.</NO.P><TXT>Tiesu varas institūcijas ir pilnvarotas likt veikt steidzamus un efektīvus pagaidu pasākumus,</TXT><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>lai novērstu jebkuru intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma rašanos un īpaši novērstu preču ienākšanu komerckanālos,<?PAGE NO="I-7932"?> kas ir to jurisdikcijā, ieskaitot importētās preces tūlīt pēc to atmuitošanas;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>lai nodrošinātu atbilstošus pierādījumus attiecībā uz apgalvoto tiesību pārkāpumu.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>Tiesu varas institūcijas ir pilnvarotas šai gadījumā veikt pagaidu pasākumus, neuzklausot otru lietas dalībnieku, it īpaši tad, ja kavēšanās dēļ tiesību turētājam varbūtēji rodas neatlīdzināmi zaudējumi vai ja ir pierādīts, ka pastāv risks, ka pierādījumi tiks iznīcināti.</TXT><P>[..]<QUOT.END ID="QE0005" REF.START="QS0005" CODE="201D"/></P></NP></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>B —</NO.P><TXT>Kopienu tiesības</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>7.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Regulas Nr.1206/2001<NOTE NOTE.ID="E0005" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Apvienotā Karaliste un Īrija saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, ir izteikušas savu vēlmi piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā (Regulas Nr. 1206/2001 divdesmit pirmais apsvērums).</P></NOTE>, kas atbilstoši tās 21. pantam piemērošanas jomas ziņā ir prioritāra pār Hāgas pierādījumu iegūšanas konvenciju, 1. pantu tās piemērošanas joma ir šāda:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><NP><NO.P><QUOT.START ID="QS0006" REF.END="QE0006" CODE="201C"/>1.</NO.P><TXT>Šo regulu piemēro civillietās un komerclietās, ja dalībvalsts tiesa saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem lūdz:</TXT><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>kompetentai citas dalībvalsts tiesai iegūt pierādījumus vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>iespēju nepastarpināti iegūt pierādījumus citā dalībvalstī.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>Nedrīkst iesniegt pieprasījumu iegūt pierādījumus, kurus nav paredzēts izmantot tiesvedībā, kas uzsākta vai paredzēta.</TXT><P>[..]<QUOT.END ID="QE0006" REF.START="QS0006" CODE="201D"/></P></NP></QUOT.S></P></NP><?PAGE NO="I-7933"?><NP><NO.P>8.</NO.P><TXT>Šīs regulas otrajā nodaļā tiek reglamentēta pieprasījumu nosūtīšana un izpilde, kuras atbilstošie noteikumi ir šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ARTICLE IDENTIFIER="004"><TI.ART><QUOT.START ID="QS0007" REF.END="QE0007" CODE="201C"/>4. pants</TI.ART><STI.ART><P>Pieprasījuma forma un saturs</P></STI.ART><PARAG IDENTIFIER="004.001"><NO.PARAG>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Pieprasījumu noformē, izmantojot A veidlapu vai, vajadzības gadījumā, I veidlapu, kas ir pielikumā. Tajā ietver šādu informāciju:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>tiesa, kas iesniedz pieprasījumu un, vajadzības gadījumā, tiesa, kas saņem pieprasījumu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>lietas dalībnieku un to pārstāvju, ja tādi ir, vārdi/nosaukumi un adreses;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>lietas raksturs un būtība, un īss faktu izklāsts;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>pierādījumu iegūšanas apraksts;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>e)</NO.P><TXT>ja pieprasījums ir par personas nopratināšanu:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>nopratināmās personas (personu) vārds (vārdi) un adrese (adreses),</P></ITEM><ITEM><P>nopratināmajai personai (personām) uzdodamie jautājumi, vai faktu izklāsts par to, par ko tā (tās) jānopratina,</P></ITEM><ITEM><P>vajadzības gadījumā, atsauce uz tiesībām atteikties liecināt saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā ir tiesa, kas iesniedz pieprasījumu,</P></ITEM><ITEM><P>jebkādas prasības, ka nopratināšana ir jāveic ar zvērestu vai solījumu, un prasības izmantot īpašu formu,</P></ITEM><ITEM><P>vajadzības gadījumā, jebkāda cita informācija, ko tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, uzskata par vajadzīgu;</P></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>f)</NO.P><TXT>ja pieprasījums attiecas uz jebkādu citu pierādījumu iegūšanas veidu, dokumenti vai citi pārbaudāmie objekti;</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="I-7934"?><ITEM><NP><NO.P>g)</NO.P><TXT>vajadzības gadījumā, jebkāds lūgums, kas minēts 10. panta 3. un 4. punktā un 11. un 12. pantā un jebkāda informācija, kas ir nepieciešama to piemērošanai.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END ID="QE0007" REF.START="QS0007" CODE="201D"/></ALINEA></PARAG></ARTICLE></QUOT.S></P><P><QUOT.S LEVEL="1"><ARTICLE IDENTIFIER="007"><TI.ART><QUOT.START ID="QS0008" REF.END="QE0008" CODE="201C"/>7. pants</TI.ART><STI.ART><P>Pieprasījuma saņemšana</P></STI.ART><PARAG IDENTIFIER="007.001"><NO.PARAG>1.</NO.PARAG><ALINEA>Ne vēlāk kā septiņas dienas pēc pieprasījuma saņemšanas kompetentā tiesa, kas saņem pieprasījumu, nosūta apstiprinājumu par saņemšanu tiesai, kas iesniedz pieprasījumu, izmantojot pielikumā doto B veidlapu. Ja pieprasījums neatbilst 5. un 6. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, tiesa, kas saņem pieprasījumu, apstiprinājumā par saņemšanu izdara attiecīgu piezīmi.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="007.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Ja tāda pieprasījuma izpilde, kas iesniegts, izmantojot ielikumā doto A veidlapu, un kas atbilst 5. pantā minētajiem nosacījumiem, nav piekritīga tiesai, kurai tas nosūtīts, minētā tiesa nosūta pieprasījumu kompetentai tiesai savā dalībvalstī un par to informē tiesu, kas iesniedz pieprasījumu, izmantojot pielikumā doto A veidlapu.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END ID="QE0008" REF.START="QS0008" CODE="201D"/></ALINEA></PARAG></ARTICLE></QUOT.S></P><P><QUOT.S LEVEL="1"><ARTICLE IDENTIFIER="010"><TI.ART><QUOT.START ID="QS0009" REF.END="QE0009" CODE="201C"/>10.</TI.ART><STI.ART><P>pants Vispārīgi noteikumi, izpildot pieprasījumu</P><P>[..]</P></STI.ART><PARAG IDENTIFIER="010.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Tiesa, kas saņem pieprasījumu, to izpilda saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="010.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, izmantojot pielikumā doto A veidlapu, var lūgt izpildīt pieprasījumu saskaņā ar īpašu procedūru, kas paredzēta tās dalībvalsts tiesību aktos. Tiesa, kas saņem pieprasījumu, izpilda šādu prasību, ja vien attiecīgā procedūra nav pretrunā tiesas, kas saņem pieprasījumu, dalībvalsts tiesību aktiem, un ja nav būtisku praktisko grūtību. Ja tiesa, kas saņem pieprasījumu,<?PAGE NO="I-7935"?> neizpilda prasību viena šāda iemesla dēļ, tā, izmantojot pielikumā doto E veidlapu, attiecīgi informē tiesu, kas iesniedz pieprasījumu.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END ID="QE0009" REF.START="QS0009" CODE="201D"/></ALINEA></PARAG></ARTICLE></QUOT.S></P><P><QUOT.S LEVEL="1"><ARTICLE IDENTIFIER="013"><TI.ART><QUOT.START ID="QS0010" REF.END="QE0010" CODE="201C"/>13. pants</TI.ART><STI.ART><P>Piespiedu līdzekļi</P></STI.ART><ALINEA>Ja vajadzīgs, izpildot pieprasījumu, tiesa, kas saņem pieprasījumu, gadījumos, kas paredzēti tās tiesas, kas saņem pieprasījumu, dalībvalsts tiesību aktos, piemēro atbilstošus piespiedu līdzekļus, lai izpildītu lūgumu, kuru šajā sakarā iesniegušas tās valsts iestādes vai viena no pusēm.</ALINEA></ARTICLE><ARTICLE IDENTIFIER="014"><TI.ART>14. pants</TI.ART><STI.ART><P>Izpildes atteikums</P><P>[..]</P></STI.ART><PARAG IDENTIFIER="014.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Papildus pamatiem, kas minēti 1. punktā, pieprasījuma izpildi drīkst atteikt tikai tad, ja:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>uz pieprasījumu šī regula neattiecas, kā noteikts 1. pantā; vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>pieprasījuma izpilde saskaņā ar tās tiesas, kas saņem pieprasījumu, dalībvalsts tiesību aktiem, neietilpst tiesu varas funkcijās; vai</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA><ALINEA>[..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="014.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Tiesa, kas saņem pieprasījumu, nedrīkst atteikt izpildi tikai tādēļ, ka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem darbības priekšmets ir attiecīgās dalībvalsts tiesas izņēmuma kompetencē vai ka attiecīgās dalībvalsts tiesību akti nedod tiesības veikt attiecīgo darbību.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END ID="QE0010" REF.START="QS0010" CODE="201D"/></ALINEA></PARAG></ARTICLE></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>9.</NO.P><TXT>Turpinājumā ir jānorāda uz Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20040429">2004. gada 29. aprīļa</DATE> Direktīvu 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma<?PAGE NO="I-7936"?> tiesību piemērošanu<NOTE NOTE.ID="E0006" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="157" DATE.PUB="2004" PAGE.FIRST="45">OV L 157, 45. lpp.</REF.DOC.OJ>; kļūdu labojums <REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="195" DATE.PUB="2004" PAGE.FIRST="16">OV L 195, 16. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE> (turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0011" REF.END="QE0011" CODE="201C"/>Direktīva 2004/48<QUOT.END ID="QE0011" REF.START="QS0011" CODE="201D"/>). Šīs direktīvas, kas dalībvalstīm bija jātransponē līdz <DATE ISO="20060429">2006. gada 29. aprīlim</DATE><NOTE NOTE.ID="E0007" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Skat. Direktīvas 2004/48 20. pantu.</P></NOTE>, II nodaļā reglamentēta kārtība un aizsardzības līdzekļi intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanai. Turklāt direktīvas 7. pantā noteikts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START ID="QS0012" REF.END="QE0012" CODE="201C"/>Dalībvalstis nodrošina, ka pat pirms tiesvedības uzsākšanas kādā lietā kompetentās tiesu iestādes, saņemot iesniegumu no puses, kas ir sniegusi tai pieejamus pierādījumus, lai pamatotu apgalvojumu, ka tās intelektuālā īpašuma tiesības ir pārkāptas vai drīzumā tiks pārkāptas, piemēro ātrus un efektīvus pagaidu pasākumus, lai saglabātu attiecīgos pierādījumus attiecībā uz iespējamo pārkāpumu, ievērojot konfidenciālas informācijas aizsardzības prasības. Šādi pasākumi var ietvert kontrafakta preču un attiecīgā gadījumā to materiālu un darbarīku, ko izmanto šo preču ražošanai un/vai izplatīšanai, kā arī ar minētajām precēm saistīto dokumentu sīku aprakstīšanu, ņemot vai neņemot to paraugus, vai arestu. Šos pasākumus vajadzības gadījumā veic, nesaņemot atbildi no pretējās puses, it īpaši gadījumos, kad jebkura kavēšanās var radīt neatgriezenisku kaitējumu tiesību īpašniekam vai kad ir uzskatāmi redzams, ka pierādījumus var iznīcināt.</P><P>Ja pasākumus pierādījumu saglabāšanai veic, nesaņemot otras puses atbildi, puses, uz ko minētie pasākumi attiecas, par tiem informē, vēlākais, tūlīt pēc pasākumu veikšanas. Pēc iesaistīto personu pieprasījuma veic atkārtotu lietas izskatīšanu, ietverot tiesības tikt uzklausītām, lai pieņemamā laika posmā pēc informēšanas par pasākumu veikšanu izlemtu, vai minētie pasākumi ir jāgroza, jāatceļ vai jāapstiprina.</P><P>[..]<QUOT.END ID="QE0012" REF.START="QS0012" CODE="201D"/></P></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>C —</NO.P><TXT>Valsts tiesiskais regulējums</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>10.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Codice della Proprietà Industriale</HT> (turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0013" REF.END="QE0013" CODE="201C"/><HT TYPE="ITALIC">CPI</HT><QUOT.END ID="QE0013" REF.START="QS0013" CODE="201D"/>)<NOTE NOTE.ID="E0008" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P><DATE ISO="20050210">2005. gada 10. februāra</DATE> dekrēts Nr. 30/05.</P></NOTE> cita starpā reglamentē intelektuālā īpašuma aizsardzību tiesā. <HT TYPE="ITALIC">CPI</HT> 128. pantā noteikts, ka aizsargājamo tiesību īpašnieks var pieprasīt tā priekšmeta aprakstīšanu <HT TYPE="ITALIC">(descrizione),</HT> kas apdraud viņa tiesības. Aprakstīšana ietver pierādījumu par apgalvoto pārkāpumu un tā apjomu. Lietā kompetentā tiesa ar lēmumu, kas nav pārsūdzams, lemj par aprakstīšanas noteikšanu. Tā nosaka pasākumus konfidenciālas informācijas aizsardzībai un var arī pilnvarot paraugu<?PAGE NO="I-7937"?> aprakstīšanai. Pretējās puses uzklausīšana var izpalikt, ja ar to tiek apdraudēta rīkojuma izpilde. Ja pieteikums aprakstīšanai ir iesniegts pirms prasības celšanas lietā, tiesa prasības celšanai nosaka termiņu, kas nepārsniedz 30 dienas.</TXT></NP><NP><NO.P>11.</NO.P><TXT>Saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">CPI</HT> 129. pantu aizsargājamo tiesību īpašnieks turklāt var pieprasīt viņa tiesības apdraudošo preču konfiskāciju.</TXT></NP><NP><NO.P>12.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">CPI</HT> 130. pantā cita starpā noteikts, ka aprakstīšana un kontrafakta preču konfiscēšana, ko izpilda tiesu izpildītājs — ciktāl tas nepieciešams, ar eksperta atbalstu — tiek veikta, izmantojot tādus tehniskos līdzekļus kā fotoaparātus un citus palīglīdzekļus. Pieteikuma iesniedzējs var pilnvarot savu pārstāvi vai tehniķi, kuram viņš uzticas, piedalīties pasākumu izpildē.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>III —</NO.P><TXT>Fakti un prejudiciālie jautājumi</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>13.</NO.P><TXT>Tedesko <HT TYPE="ITALIC">[Tedesco]</HT> <DATE ISO="20050321">2005. gada 21. martā</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Tribunale Civile di Genova</HT> saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">CPI</HT> 128. un 130. pantu iesniedza pieteikumu aprakstīšanai attiecībā uz uzņēmumiem To<HT TYPE="ITALIC">masoni Fittings Srl</HT> (turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0014" REF.END="QE0014" CODE="201C"/><HT TYPE="ITALIC">Tomasoni</HT><QUOT.END ID="QE0014" REF.START="QS0014" CODE="201D"/>), kas dibināts Dženovā, kā arī <HT TYPE="ITALIC">RWO (Marine Equipment) Ltd</HT> (turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0015" REF.END="QE0015" CODE="201C"/><HT TYPE="ITALIC">RWO</HT><QUOT.END ID="QE0015" REF.START="QS0015" CODE="201D"/>), kas dibināts Eseksā, Apvienotajā Karalistē.</TXT></NP><NP><NO.P>14.</NO.P><TXT>Viņš norādīja, ka viņš esot drošības jostu sistēmas izgudrotājs un ir aizsargājis šo izgudrojumu ar patenta pieteikumu. Uzņēmums <HT TYPE="ITALIC">RWO,</HT> kurš Itālijā darbojas ar izplatītāja uzņēmuma <HT TYPE="ITALIC">Tomasoni</HT> starpniecību, laida tirgū drošības jostu sistēmu ar tehniski identiskām pazīmēm, ar kādām prasītāja produkts bija pieteikts patenta izsniegšanai.</TXT></NP><NP><NO.P>15.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Tribunale Civile di Genova</HT> <DATE ISO="20050505">2005. gada 5. maijā</DATE>, neuzklausot pretējās puses lietas dalībniekus, uzdeva aprakstīt varbūtējos kontrafakta produktus. Aprakstīšana vispirms tika veikta <HT TYPE="ITALIC">Tomasoni</HT> uzņēmumā Itālijā. <DATE ISO="20050620">2005. gada 20. jūnijā</DATE> tiesa, balstoties uz Regulu Nr. 1206/2001, nosūtīja pieprasījumu <HT TYPE="ITALIC">Queen's Bench Division of the Supreme Court of England and Wales Senior Master</HT> birojam. Tiesai, kas saņēma pieprasījumu, bija jāveic attiecīgo produktu aprakstīšana <HT TYPE="ITALIC">RWO</HT> telpās saskaņā ar Itālijas tiesībām.</TXT></NP><NP><NO.P>16.</NO.P><TXT>Aprakstīšanai bija jāattiecas arī uz pārējiem pierādījumiem par apgalvoto rīcību, kā, <QUOT.START ID="QS0016" REF.END="QE0016" CODE="201C"/>piemēram, taču ne tikai<QUOT.END ID="QE0016" REF.START="QS0016" CODE="201D"/>: rēķini, preču<?PAGE NO="I-7938"?> pavadzīmes, pasūtījumi, piedāvājuma dokumenti, reklāmas materiāli, informācija no datora arhīva un muitas dokumenti. Turklāt <HT TYPE="ITALIC">Tribunale</HT> ir pieļāvusi visu tehnisko līdzekļu izmantošanu, eksperta iesaistīšanu un eksemplāru kā paraugu izņemšanu. Darbībām bija jāaprobežojas ar [pierādījumu] meklēšanai nepieciešamo. Pieteikuma iesniedzējam un viņa pārstāvim vai tehniķim ieskatīšanās dokumentos nebija atļauta.</TXT></NP><NP><NO.P>17.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Senior Master</HT> noraidīja aprakstīšanas veikšanu ar neformālu vēstuli, pamatojot, ka priekšmetu un dokumentu meklēšana un konfiscēšana neatbilst <HT TYPE="ITALIC">Senior Master</HT> ierēdņu praksei un veicamā darbība nevar tikt īstenota tiesiskās palīdzības ceļā.</TXT></NP><NP><NO.P>18.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20060314">2006. gada 14. marta</DATE> rīkojumu <HT TYPE="ITALIC">Tribunale Civile di Genova</HT> uzdod Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START ID="QS0017" REF.END="QE0017" CODE="201C"/>1)</NO.P><TXT>Vai pieprasījums, lai aprakstītu preces, <HT TYPE="ITALIC">Codice lataliano della Proprietà Industriale e Intellettuale</HT> [Itālijas rūpnieciskā un intelektuālā īpašuma kodekss] 128. un 130. panta izpratnē un saskaņā ar apskatāmās lietas ietvaros iesniedzēj tiesas noteiktajiem izpildes noteikumiem Padomes <DATE ISO="20010528">2001. gada 28. maija</DATE> Regulas (EK) Nr. 1206/2001 (par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās) izpratnē un atbilstoši tās jēgai ir saprotams kā <QUOT.START ID="QS0018" REF.END="QE0018" CODE="201C"/>pierādījumu iegūšanas<QUOT.END ID="QE0018" REF.START="QS0018" CODE="201D"/> pasākums, kura ietvaros dalībvalsts tiesa, pamatojoties uz minēto regulu, kompetentajai tiesai var pieprasīt citā dalībvalstī iegūt pierādījumus?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša un pieprasījums, lai aprakstītu preces, nav pilnīgs vai neatbilst Regulas 4. panta nosacījumiem, vai tiesai, kurai šis pieprasījums ir izteikts, ir pienākums,</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>Regulas 7. pantā minētajā termiņā un atbilstoši tur norādītajai formai nosūtīt apstiprinājumu par saņemšanu;</P></ITEM><ITEM><P>norādīt uz attiecīgajām nepilnībām pieprasījumā, lai tiesa, kas veikusi pieprasījumu, to varētu papildināt vai grozīt?<QUOT.END ID="QE0017" REF.START="QS0017" CODE="201D"/></P></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP><?PAGE NO="I-7939"?><NP><NO.P>19.</NO.P><TXT>Tiesvedībā Tiesā Tedesko, Itālijas, Somijas, Zviedrijas, Slovēnijas, Grieķijas, Spānijas valdības, Īrija, Apvienotās Karalistes valdība un Eiropas Kopienu Komisija sniedza rakstveida un mutvārdu apsvērumus.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>IV —</NO.P><TXT>Vērtējums</TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>A —</NO.P><TXT>Prejudicială lēmuma pieņemamība</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>20.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Tribunale Civile di Genova</HT> lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz jautājumiem par to, kā interpretēt Regulu Nr. 1206/2001, kas ir pieņemta, balstoties uz EKL 61. panta c) punktu un 67. panta 1. punktu. Saskaņā ar EKL 68. panta 1. punktu EK līguma IV sadaļas ietvaros ir pieņemams tikai tādas valsts tiesas lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kuras nolēmumus saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību sistēmu nevar pārsūdzēt. Komisija un Spānijas valdība šaubās, vai šajā gadījumā tā tas ir.</TXT></NP><NP><NO.P>21.</NO.P><TXT>Atbilstoši judikatūrai EKL 234. panta trešās daļas kontekstā atzīšanas par augstākās instances tiesu pamatā ir konkrēts viedoklis, proti, ka arī zemāko instanču tiesas, kuru lēmumi konkrētajā tiesvedībā nav pārsūdzami, EKL 234. panta trešās daļas izpratnē ir augstākās instances tiesas<NOTE NOTE.ID="E0009" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Skat. <DATE ISO="19640715">1964. gada 15. jūlija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="6/64" YEAR="1964" PAGE.ECR="1141">6/64 Costa (Recueil, 1141. lpp.)</REF.DOC.ECR>, <DATE ISO="19971104">1997. gada 4. novembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-337/95" YEAR="1997" PAGE.ECR="I-6013">C-337/95 Parfums Christian Dior (Recueil, I-6013. lpp., 25. punkts)</REF.DOC.ECR> un <DATE ISO="20020604">2002. gada 4. jūnija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-99/00" YEAR="2002" PAGE.ECR="I-4839">C-99/00 Lyckeskog (Recueil, I-4839. lpp., 14. un 15. punkts)</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Valsts tiesu pienākumam lūgt prejudiciālu nolēmumu ir jānodrošina konsekventa Kopienu tiesību interpretēšana un piemērošana un it īpaši jānovērš, ka kādā dalībvalstī rodas judikatura, kas nav saderīga ar Kopienu tiesību normām<NOTE NOTE.ID="E0010" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Spriedums lietā Lyckeskog (iepriekš minēts 9. zemsvītras piezīmē, 15. punkts).</P></NOTE>. Šāds risks pastāv arī tad, ja <HT TYPE="ITALIC">konkrētajā gadījumā</HT> augstākās instances tiesas uz jautājumu par Kopienu tiesību interpretāciju varētu sniegt galīgu atbildi, to nerisinot Tiesā.</TXT></NP><NP><NO.P>22.</NO.P><TXT>Minētie principi vēl jo vairāk piemērojami EKL 68. panta 1. punkta ietvaros, tā kā šajā gadījumā vispār tikai augstākās tiesu instances ir tiesīgas uzdot jautājumu Tiesai. Tiesību uzdot prejudiciālu jautājumu ierobežojums attiecībā uz augstākajām tiesu instancēm, turklāt tieši saistībā ar Regulu Nr. 1206/2001, kas reglamentē tiesisko palīdzību pierādījumu iegūšanā, izrādās problemātisks, jo faktu konstatēšana visumā ir zemāko instanču, nevis augstākās instanču tiesu uzdevums. Lai Regulu Nr. 1206/2001 Tiesa vispār varētu interpretēt, augstākās instances tiesas jēdzienu EKL 68. panta 1. punkta izpratnē pārāk šauri interpretēt nedrīkst. It īpaši aizliegts tikai augstākās<?PAGE NO="I-7940"?> tiesas uzskatīt par tiesīgām uzdot jautājumu Tiesai.</TXT></NP><NP><NO.P>23.</NO.P><TXT>Pamata prāvā <HT TYPE="ITALIC">Tribunale Civile di Genova</HT> pieteikumu aprakstīšanai ir apmierinājusi. Minētā procedūra ir pierādījumu nodrošināšanas vai iegūšanas pasākums, kurš tiek veikts, balstoties uz nepārsūdzamu rīkojumu<NOTE NOTE.ID="E0011" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>CPI 128. panta 4. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>24.</NO.P><TXT>Komisija tomēr iebilst, ka ar rīkojumu noteiktā aprakstīšanas procedūra jau ir noslēgusies ar — kaut arī tikai ar daļēju tiesas, kas saņem pieprasījumu, veiktu izpildi. <HT TYPE="ITALIC">Tribunale</HT> tagad ir uzsākusi tiesvedību pamata prāvā, kas beigsies ar pārsūdzamu spriedumu.</TXT></NP><NP><NO.P>25.</NO.P><TXT>Turpretim ir jākonstatē, ka līdz šim pieprasījuma rezultātā faktiski pierādījumu nodrošināšanas vai iegūšanas pasākumi Apvienotajā Karalistē nav veikti. Tomēr iesniedzējtiesa uzskata, ka pierādījumu iegūšana acīmredzami ir vēl nepieciešama. Pirms tiek virzīts jauns pieprasījums tiesai Apvienotajā Karalistē (vai pirmo pieprasījumu izmantot vēlreiz), tā vēlētos noskaidrot, vai uz tādu pasākumu kā aprakstīšana <HT TYPE="ITALIC">CPI</HT> 129. un 130. panta izpratnē attiecas Regulas Nr. 1206/2001 piemērošanas joma.</TXT></NP><NP><NO.P>26.</NO.P><TXT>Patiešām, tiesa katra procesuālā pasākuma dēļ, ko norīko ar nepārsūdzamu rīkojumu, nekļūst par augstākās instances tiesu EKL 68. panta 1. punkta nozīmē. Gluži otrādi, nepārsūdzamajam starplēmumam ir jānoslēdz patstāvīga procedūra vai atsevišķs procedūras posms un prejudiciālajam jautājumam ir jāattiecas tieši uz šo procedūru vai procedūras posmu.</TXT></NP><NP><NO.P>27.</NO.P><TXT>Ciktāl no materiāliem var secināt, tiesības apdraudoša priekšmeta aprakstīšana ir īpaša procedūra. Tas izriet jau no tā, ka to var pieprasīt pirms prasības celšanas lietā<NOTE NOTE.ID="E0012" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Skat. CPI 128. panta 5. punktu.</P></NOTE>. Pierādījumu nodrošināšanas vai iegūšanas procedūra ir pabeigta tikai tad, ja aprakstīšana ir reāli veikta vai ja tiesa, kura ir norīkojusi aprakstīšanu, atsakās no tās veikšanas, jo tā, piemēram, izrādās neiespējama.</TXT></NP><?PAGE NO="I-7941"?><NP><NO.P>28.</NO.P><TXT>Tieši tāpēc pirmais prejudiciālais jautājums dod izskaidrojumu tam, vai var tikt veikta aprakstīšana, ko pierādījumu iegūšanai pieprasa kādas citas dalībvalsts tiesa, balstoties uz Regulu Nr. 1206/2001. Tātad šis jautājums ir cieši saistīts ar atsevišķu pierādījumu nodrošināšanas vai iegūšanas procedūru aprakstīšanas gadījumā. Tā kā šī procedūra tika pabeigta ar nepārsūdzamu rīkojumu, <HT TYPE="ITALIC">Tribunale</HT> ir tiesīga lūgt Tiesai prejudiciālu nolēmumu saskaņā ar EKL 68. panta 1. punktu saistībā ar EKL 234. pantu. Līdz ar to pirmais prejudiciālais jautājums ir pieņemams.</TXT></NP><NP><NO.P>29.</NO.P><TXT>Otrais prejudiciālais jautājums, manuprāt, tomēr nav pieņemams.</TXT></NP><NP><NO.P>30.</NO.P><TXT>Jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikaturu, Tiesai un valsts tiesām sadarbojoties atbilstoši EKL 234. pantam, tikai valsts tiesai, kas izskata prāvu un kas ir atbildīga par pieņemamo tiesas nolēmumu, ņemot vērā lietas īpašo raksturu, jānovērtē gan tas, cik lielā mērā prejudiciālais nolēmums ir nepieciešams sprieduma taisīšanai, gan arī Tiesai uzdoto jautājumu atbilstība. Tādējādi, tā kā uzdotie prejudiciālie jautājumi ir par Kopienu tiesību interpretāciju, Tiesai principā ir jāpieņem lēmums<NOTE NOTE.ID="E0013" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Skat. cita starpā <DATE ISO="19951215">1995. gada 15. decembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-415/93" YEAR="1995" PAGE.ECR="I-4921">C-415/93 Bosman (Recueil, I-4921. lpp., 59. punkts)</REF.DOC.ECR> un <DATE ISO="20060713">2006. gada 13. jūlija</DATE> spriedumu apvienotajās lietās no <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-295/04—C-298/04" YEAR="2006" PAGE.ECR="I-6619">C-295/04 līdz C-298/04 Manfredi u.c. (Krājums, I-6619. lpp., 26. punkts)</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>31.</NO.P><TXT>Tomēr tāpat Tiesa ir nospriedusi, ka izņēmuma veidā tai, lai pārbaudītu savu kompetenci, ir jāpārbauda apstākļi, kādos valsts tiesa pie tās ir vērsusies<NOTE NOTE.ID="E0014" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Skat. spriedumu lietā Manfredi u.c. (iepriekš minēts 13. zemsvītras piezīmē, 27. punkts).</P></NOTE>. Šajā kontekstā saskaņā ar pastāvīgo judikaturu iesniedzējtiesas lūgumu Tiesa var atteikties pieņemt lēmumu par valsts tiesas uzdotu prejudiciālo jautājumu tikai tad, ja ir acīmredzams, ka prasītajai Kopienu tiesību interpretācijai nav nekāda sakara ar pamata prāvā pastāvošo faktisko situāciju vai tās priekšmetu, ja problēma ir hipotētiska vai ja Tiesai nav darīti zināmi faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kas vajadzīgi, lai atbilstoši atbildētu uz tai uzdotajiem jautājumiem<NOTE NOTE.ID="E0015" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Skat. cita starpā spriedumu lietā Bosman (iepriekš minēts 13. zemsvītras piezīmē, 61. punkts) un <DATE ISO="20060110">2006. gada 10. janvāra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-344/04" YEAR="2006" PAGE.ECR="I-403">C-344/04 IATA un ELFAA (Krājums, I-403. lpp., 24. punkts)</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>32.</NO.P><TXT>Uzdodot otro prejudiciālo jautājumu, iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, kādi pienākumi jāveic tiesai, <HT TYPE="ITALIC">kas saņem pieprasījumu,</HT> ja pieprasījums ir nepilnīgs vai neatbilst Regulas Nr. 1206/2001 4. panta nosacījumiem, it īpaši, vai apstiprinājums par saņemšanu ir jānosūta Regulas 7. pantā noteiktajā termiņā<?PAGE NO="I-7942"?> un formā un vai ir jānorāda uz varbūtējo pieprasījuma nepilnīgumu.</TXT></NP><NP><NO.P>33.</NO.P><TXT>Atbildei uz šo prejudiciālo jautājumu nebūs nekādas ietekmes uz lēmumu, kuru iesniedzējtiesa pieņem pierādījumu nodrošināšanas procedūras ietvaros. Gluži otrādi, tā attiecas tikai uz tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, darbību. Ja būtu šaubas par tās pienākumiem, šai tiesai šajā gadījumā būtu jāpieprasa Tiesai Regulas Nr. 1206/2001 interpretācija.</TXT></NP><NP><NO.P>34.</NO.P><TXT>Otrais jautājums, neņemot vērā tā atbilstības trūkumu pamata prāvai, ietver arī hipotētisku situāciju. No vienas puses, dokumentos tiešām ir norādes, ka tiesa, kas saņēma pieprasījumu, tā saņemšanu faktiski noteiktajā laikā ir apstiprinājusi ar B veidlapu<NOTE NOTE.ID="E0016" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Apvienotās Karalistes valdība iesniedz B veidlapu, kas datēta ar <DATE ISO="20050711">2005. gada 11. jūliju</DATE>, kā otro pielikumu savam atzinumam. Tribunale Civile di Genova šo dokumentu savā rīkojumā tomēr nemin, bet paskaidro, ka tiesa, kas saņēma pieprasījumu, pieprasījuma saņemšanu ir <QUOT.START ID="QS0019" REF.END="QE0019" CODE="201C"/>katrā ziņā apstiprinājusi ar <DATE ISO="20050920">2005. gada 20. septembra</DATE> vēstuli<QUOT.END ID="QE0019" REF.START="QS0019" CODE="201D"/>. Tātad, kas faktiski ir noticis ar B veidlapu, paliek neskaidrs.</P></NOTE>. Nekas neliecina par to, ka tiesa, kas saņēma pieprasījumu, jauna pieprasījuma saņemšanu pienācīgi neapstiprinātu. No otras puses, nav teikts, ka agrākais vai paredzētais pieprasījums bija vai būs nepilnīgs, kā rezultātā būtu jāpieprasa papildu informācija, izmantojot C veidlapu<NOTE NOTE.ID="E0017" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Varētu būt, ka attiecīgam [pieprasījuma] neizpildes iemeslam, proti, ka uz pieteikto pasākumu Regulas Nr. 1206/2001 piemērošanas joma neattiecas, no tiesas, kas saņem pieprasījumu, viedokļa Regulā tomēr domāta H veidlapa. Tomēr šo veidlapu var izmantot arī citu atteikuma iemeslu paziņošanai, piemēram, ja pieprasījums neietilpst tiesu varas funkcijās. Gadījumā, ja tiesu traucē izpildīt pierādījumu iegūšanu saskaņā ar īpašu procedūru, kas paredzēta tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, valsts tiesību aktos (Regulas Nr. 1206/2001 10. panta 3. punkta otrais teikums), tiesai, kas iesniedz pieprasījumu, turklāt ir jāsniedz informācija, izmantojot E veidlapu. Acīmredzot Anglijas tiesa, kas saņēma pieprasījumu, nav izmantojusi nevienu no minētajām veidlapām.</P></NOTE>.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>B —</NO.P><TXT>Pirmais prejudiciālais jautājums</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>35.</NO.P><TXT>Pirmais prejudiciālais jautājums ir jāsaprot kontekstā ar <HT TYPE="ITALIC">Senior Master</HT> tiesiskās palīdzības lūguma atteikumu. No tiesas, kas saņēmusi pieprasījumu, īsās atbildes ir jāsecina, ka pasākumi, kā tā uzskata, Regulas piemērošanas jomā neietilpst.</TXT></NP><NP><NO.P>36.</NO.P><TXT>Turklāt tās atbildi varētu izskaidrot arī kā atsaukšanos uz Regulas Nr. 1206/2001 14. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteikto atteikuma pamatojumu. Atbilstoši tam pieprasījumu izpilde, kas saskaņā ar tās tiesas, kas saņem pieprasījumu, dalībvalsts tiesību aktiem, neietilpst tiesu varas funkcijās, var tikt noraidīta. Tā kā <HT TYPE="ITALIC">Tribunale Civile di Genova</HT> pieprasījuma izpildi ir pieprasījusi veikt saskaņā ar īpašu, Itālijas tiesību aktos<?PAGE NO="I-7943"?> noteiktu procedūru (Regulas 10. panta 3. punkts)<NOTE NOTE.ID="E0018" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Skat. A veidlapu, pieprasījuma 13. punktu, kas ir pievienots Apvienotās Karalistes apsvērumiem kā A 1 pielikums.</P></NOTE>, turpinājumā varētu apskatīt 10. panta 3. punkta otrajā teikumā paredzēto nosacījumu.</TXT></NP><NP><NO.P>37.</NO.P><TXT>Tāpēc, lai iesniedzējtiesai varētu sniegt lietderīgu atbildi uz pirmo prejudiciālo jautājumu, ir jāpārbauda, vai pieprasījums par objekta, par kuru ir apgalvots, ka tas ir pretrunā ar patentu tiesībām, aprakstīšanu, ieskaitot ar to saistīto darījuma dokumentu meklēšanu, dokumentēšanu un/vai līdzņemšanu, kā arī paraugu izņemšanu, ietilpst Regulas Nr. 1206/2001 piemērošanas jomā un vai tā izpilde nepieciešamības gadījumā pieļauj kādu no minētajiem atteikuma iemesliem.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1206/2001 piemērošanas joma</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>38.</NO.P><TXT>Saskaņā ar tās 1. panta 1. punkta a) apakšpunktu Regulu Nr. 1206/2001 piemēro civillietās un komerclietās, ja dalībvalsts tiesa saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem lūdz kompetentu citas dalībvalsts tiesu iegūt pierādījumus. Turpinājumā no šī noteikuma 2. punkta izriet, ka pierādījumus, kurus lūdz iegūt, ir paredzēts izmantot tiesvedībā, kas jau uzsākta vai paredzēta.</TXT></NP><NP><NO.P>39.</NO.P><TXT>Turpmāk es vēlētos aplūkot vispirms pierādījumu iegūšanas jēdziena interpretāciju un tad īpašos apstākļus un tiesību normas, kuriem ir nozīme tiesas aizsardzībā pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem. Pēc tam es izvērtēšu iebildumus par Regulas Nr. 1206/2001 piemērošanu.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>Pierādījumu iegūšanas jēdziena interpretācija</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>40.</NO.P><TXT>Jēdzienu <QUOT.START ID="QS0020" REF.END="QE0020" CODE="201C"/>pierādījumu iegūšana<QUOT.END ID="QE0020" REF.START="QS0020" CODE="201D"/> Regulas Nr. 1206/2001 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē Kopienu likumdevējs precīzāk nedefinē.</TXT></NP><?PAGE NO="I-7944"?><NP><NO.P>41.</NO.P><TXT>Tiesa savā judikaturā saistībā ar Briseles konvenciju<NOTE NOTE.ID="E0019" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P><DATE ISO="19680927">1968. gada 27. septembra</DATE> Konvencija par jurisdikciju un spriedumu izpildi civillietās un komerclietās (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="299" DATE.PUB="1972" PAGE.FIRST="32">OV 1972, L 299, 32. lpp.</REF.DOC.OJ>), kurā grozījumi izdarīti ar <DATE ISO="19781009">1978. gada 9. oktobra</DATE> Konvenciju par Dānijas Karalistes, Īrijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pievienošanos (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="304" DATE.PUB="1978" PAGE.FIRST="1">OV L 304, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>, un — grozītais teksts — 77. lpp.), <DATE ISO="19821025">1982. gada 25. oktobra</DATE> Konvenciju par Grieķijas Republikas pievienošanos (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="388" DATE.PUB="1982" PAGE.FIRST="1">OV L 388, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), <DATE ISO="19890526">1989. gada 26. maija</DATE> Konvenciju par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="285" DATE.PUB="1989" PAGE.FIRST="1">OV L 285,1. lpp.</REF.DOC.OJ>) un <DATE ISO="19961129">1996. gada 29. novembra</DATE> Konvenciju par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="015" DATE.PUB="1997" PAGE.FIRST="1">OV 1997, C 15, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) (turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0021" REF.END="QE0021" CODE="201C"/>Briseles konvencija<QUOT.END ID="QE0021" REF.START="QS0021" CODE="201D"/>).</P></NOTE> ir izvirzījusi principu, ka konvencijas jēdzieni ir jāinterpretē autonomi<NOTE NOTE.ID="E0020" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Skat. <DATE ISO="20030515">2003. gada 15. maija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-266/01" YEAR="2003" PAGE.ECR="I-4867">C-266/01 Préservatrice foncière TIARD (Recueil, I-4867. lpp., 20. punkts)</REF.DOC.ECR> attiecībā uz jēdzienu <QUOT.START ID="QS0022" REF.END="QE0022" CODE="201C"/>civillieta un komerclieta<QUOT.END ID="QE0022" REF.START="QS0022" CODE="201D"/> un <DATE ISO="20040205">2004. gada 5. februāra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-265/02" YEAR="2004" PAGE.ECR="I-1543">C-265/02 Frahuil (Recueil, I-1543. lpp., 22. punkts)</REF.DOC.ECR> par jēdzienu <QUOT.START ID="QS0023" REF.END="QE0023" CODE="201C"/>lietas, kas attiecas uz līgumiem<QUOT.END ID="QE0023" REF.START="QS0023" CODE="201D"/>. Minēto judikaturu Tiesa ir attiecinājusi arī uz Padomes <DATE ISO="20001222">2000. gada 22. decembra</DATE> Regulu (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="012" DATE.PUB="2001" PAGE.FIRST="1">OV 2001, L 12, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) (skat. <DATE ISO="20060713">2006. gada 13. jūlija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-103/05" YEAR="2006" PAGE.ECR="I-6827">C-103/05 Reisch Montage, Krājums, I-6827. lpp., 29. punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Attiecībā uz piemērošanas jomai piemēroto civillietu un komerclietu jēdzienu Briseles konvencijas 1. panta nozīmē Tiesa it īpaši norādīja, ka pēc iespējas jānodrošina līgumslēdzēju valstu un ieinteresēto personu vienlīdzība un no Briseles konvencijas izrietošo to tiesību un pienākumu vienveidība. Tāpēc šā noteikuma teksts nav jāinterpretē, aprobežojoties ar atsauci uz vienas vai otras attiecīgās valsts tiesībām<NOTE NOTE.ID="E0021" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Spriedums lietā Préservatrice foncière TIARD (iepriekš minēts 20. zemsvītras piezīmē, 20. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>42.</NO.P><TXT>Tas pats attiecas arī uz pierādījumu iegūšanas jēdzienu, no kura interpretācijas ir atkarīga Regulas Nr. 1206/2001 piemērošanas joma. Tāpēc tā nozīme un piemērojamība ir jānosaka, ņemot vērā Regulas jēdzienu nozīmi, tās rašanos, sistēmu un mērķi.</TXT></NP><NP><NO.P>43.</NO.P><TXT>Regula Nr. 1206/2001, kā izriet no tās otrā apsvēruma, ir nepieciešama pareizai iekšējā tirgus darbībai, uzlabojot sadarbību starp tiesām pierādījumu iegūšanā, it īpaši, to vienkāršojot un paātrinot. Šis mērķis tiks sekmēts, ja vienkāršoto, Regulā Nr. 1206/2001 paredzēto tiesiskās palīdzības mehānismu piemēro pēc iespējas daudziem tiesu informācijas iegūšanas pasākumiem. Tāpēc pierādījumu iegūšanas jēdziens nebūtu jāinterpretē šauri.</TXT></NP><NP><NO.P>44.</NO.P><TXT>Turklāt no Regulas Nr. 1206/2001 1. panta 1. punkta un 4. panta 1. punkta e) un f) apakšpunkta mijiedarbības vispirms izriet, ka pieprasījuma objekts pierādījumu iegūšanai nav stingri ierobežots<NOTE NOTE.ID="E0022" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Arī Komisija pierādījuma jēdzienam Prakses metodiskajā līdzeklī par pierādījumu iegūšanas regulas piemērošanu piedēvē plašu skaidrojumu. Tā norāda, ka jēdziens <QUOT.START ID="QS0024" REF.END="QE0024" CODE="201C"/>pierādījums<QUOT.END ID="QE0024" REF.START="QS0024" CODE="201D"/> ietver, piemēram, faktisko liecinieku, pušu, ekspertu uzklausīšanu, dokumentu, apliecinājumu uzrādīšanu, faktu konstatāciju, ģimenes vai bērna labklājības noteikšanu (skat. praktisko vadlīniju 8. punktu, pieejamas vietnē http://ec.europa.eu/civiljustice/evidence/evidence_ec_gui-de_de.pdf.).</P></NOTE>. Vispirms var pieprasīt ne tikai liecinieku nopratināšanu. Gluži otrādi, no 4. panta 1. punkta<?PAGE NO="I-7945"?> f) apakšpunkta izriet, ka pierādījumu iegūšana var ietvert arī dokumentus un citus objektus, kurus varētu apskatīt vai kurus varētu izpētīt eksperts. Turklāt iespēju iegūt eksperta slēdzienu apliecina 18. panta 2. punkta pirmais ievilkums, kurā reglamentēta izdevumu atlīdzināšana par ekspertu iesaistīšanu.</TXT></NP><NP><NO.P>45.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Tribunale Civile di Genova</HT> izmeklēšanas lēmumā minētie objekti, drošības jostu sistēmas eksemplāri, kā arī pirkšanas un pārdošanas rēķini, preču pavadzīmes, pasūtījumi, komercpiedāvājuma dokumenti, reklāmas materiāli, datora arhīvā saglabātie dati un muitas dokumenti, kas ar to ir saistīti, ir dokumenti vai apskates objekti, kurus tiesa var apskatīt pati vai kurus var likt novērtēt ekspertam. Tātad izmeklēšanas lēmumā minētie priekšmeti ir principiāli pieejami Regulas Nr. 1206/2001 nozīmē.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>Pierādījumu nodrošināšana un iegūšana intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma gadījumā</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>46.</NO.P><TXT>Lūguma pamatā ir tiesiskās palīdzības lūgums īpašas procedūras ietvaros, kas paredzēta pierādījumu nodrošināšanai intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma gadījumā, īpaši noteikumi šādai procedūrai noteikti gan valsts līmenī, gan arī Kopienu tiesībās, kuros šajā situācijā ņemtas vērā īpašas prasības tiesību aizsardzībā. Šie noteikumi, plašāk interpretējot Regulu Nr. 1206/2001, ir jāņem vērā.</TXT></NP><NP><NO.P>47.</NO.P><TXT>Ar pierādījumu iegūšanu vispārīgi noteikts, ka faktus un pierādījumus apzīmē tas, kuram ir pienākums iesniegt pierādījumus. Intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieks, kurš saņem informāciju par savu tiesību pārkāpumu, bieži saskaras ar grūtībām, ka viņš nevar precīzi nosaukt pierādījumu un viņam arī nav piekļuves pie tā tāpēc, ka tas atrodas pārkāpēja vai trešās personas rīcībā. Turklāt šādos gadījumos galvenokārt ir nepieciešama steidzamība, lai ierobežotu zaudējumus tiesību pārkāpuma gadījumā un lai nodrošinātu pierādījumus, pirms to stāvoklis pasliktinās.</TXT></NP><NP><NO.P>48.</NO.P><TXT>Tāpēc intelektuālā īpašuma efektīvai aizsardzībai <HT TYPE="ITALIC">TRIPs</HT> līguma 50. pantā paredzētas tiesības tiesām likt veikt steidzamus un efektīvus pagaidu pasākumus, lai, no vienas puses, novērstu preču, sakarā ar kurām izdarīts pārkāpums, laišanu tirgū, un, no<?PAGE NO="I-7946"?> otras puses, lai nodrošinātu pierādījumus attiecībā uz apgalvoto pārkāpumu.</TXT></NP><NP><NO.P>49.</NO.P><TXT>Šis <HT TYPE="ITALIC">TRIPs</HT> līguma noteikums ir saistīts ar Direktīvas 2004/48 7. pantu<NOTE NOTE.ID="E0023" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Skat. Direktīvas 2004/48 ceturto, piekto un septīto apsvērumu. Vairāk par to: McGuire, M. R. <QUOT.START ID="QS0025" REF.END="QE0025" CODE="201C"/>Die neue Enforcement Directive 2004/48/EG und ihr Verhältnis zum TRIPS-Übereinkommen<QUOT.END ID="QE0025" REF.START="QS0025" CODE="201D"/>, Österreichische Blätter für gewerblichen Rechtsschutz und Urheberrecht, 2004, 255. lpp., kā arī Ibbeken, A. Das TRIPS-Übereinkommen und die vorgerichtliche Beweishilfe im gewerblichen Rechtsschutz, Keine u.c., 2004.</P></NOTE>. Saskaņā ar to tiesām <QUOT.START ID="QS0026" REF.END="QE0026" CODE="201C"/>[jā]piemēr[o] ātr[i] un efektīv[i] pagaidu pasākum[i], lai saglabātu attiecīgos pierādījumus attiecībā uz iespējamo pārkāpumu<QUOT.END ID="QE0026" REF.START="QS0026" CODE="201D"/>. Pasākumi var <QUOT.START ID="QS0027" REF.END="QE0027" CODE="201C"/>ietvert kontrafakta preču un attiecīgā gadījumā to materiālu un darbarīku, ko izmanto šo preču ražošanai un/vai izplatīšanai, kā arī ar minētajām precēm saistīto dokumentu sīku aprakstīšanu, ņemot vai neņemot to paraugus, vai arestu<QUOT.END ID="QE0027" REF.START="QS0027" CODE="201D"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>50.</NO.P><TXT>Itālijā šīs direktīvas prasības valsts tiesību aktos transpone <HT TYPE="ITALIC">CPI</HT> 128. un turpmākie panti. Citās dalībvalstīs ir sastopami līdzīgi instrumenti<NOTE NOTE.ID="E0024" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Skat., piemēram, Saisie-contrefaçon Francijā saskaņā ar Code de la propriété interlectuelle L. 615-5. pantu. Vācijas, Francijas un Anglijas tiesību salīdzinājums: Ibbeken, A. (iepriekš minēts 23. zemsvītras piezīmē).</P></NOTE>. Apvienotajā Karalistē 1997. gada <HT TYPE="ITALIC">Civil Procedure Act</HT> 7. pantā saistībā ar 25.1. panta 1. punkta h) apakšpunktu atļauts pieņemt <HT TYPE="ITALIC">search order.</HT> Šie noteikumi kodificē judikatūras ceļā iedibināto <HT TYPE="ITALIC">Anton Piller Order</HT> instrumentu<NOTE NOTE.ID="E0025" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Skat. Anton Piller KG v Manufacturing Processes Ltd. [1976] 1 All E.R: 779.</P></NOTE><NOTE NOTE.ID="E0026" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Skat. Zuckerman, A. Zuckerman on Civil Procedure. 2. iz- devums, Londona, 2006, 14.175. punkts; izsmeļoši par attīstību Ibbeken (iepriekš minēts 23. zemsvītras piezīmē, 111. un turpmākās lpp.).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>51.</NO.P><TXT>Direktīvas 2004/48 noteikumi un mērķis jāņem vērā, interpretējot Regulu Nr. 1206/2001, kaut arī saskaņā ar tās vienpadsmito apsvērumu tās mērķis nav harmonizēt noteikumus attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību<NOTE NOTE.ID="E0027" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Ievērojot pamata prāvas faktus, tomēr ir jāņem vērā Direktīvas 2004/48 piemērošanas ratione temporis. Direktīva stājās spēkā <DATE ISO="20040622">2004. gada 22. jūnijā</DATE> un līdz <DATE ISO="20060429">2006. gada 29. aprīlim</DATE> bija jātransponē (skat. Direktīvas 2004/48 20. un 21. pantu). Ņemt vērā direktīvas normas pirms tās transpozīcijas termiņa beigām ir iespējams tikai ierobežoti (skat. <DATE ISO="20060704">2006. gada 4. jūlija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-212/04" YEAR="2006" PAGE.ECR="I-6057">C-212/04 Adeneler u.c. (Krājums, I-6057. lpp., 117. un turpmākie punkti)</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Kā minētajā apsvērumā turpinājumā norādīts — pastāv <QUOT.START ID="QS0028" REF.END="QE0028" CODE="201C"/>Kopienas tiesību akti, kas kopumā reglamentē šādus jautājumus un principā ir piemērojami arī intelektuālajam īpašumam<QUOT.END ID="QE0028" REF.START="QS0028" CODE="201D"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>52.</NO.P><TXT>Ņemot vērā šo pamatojumu, vēlams tiesisko palīdzību saskaņā ar Regulu Nr. 1206/2001 organizēt kā procedūru, kāda paredzēta Direktīvā 2004/48 attiecībā uz pierādījumu nodrošināšanu, lai garantētu intelektuālā īpašuma tiesību efektīvu aizsardzību arī pārrobežu apstākļos.</TXT></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="I-7947"?><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>Iebildumi par Regulas Nr. 1206/2001 piemērošanu</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>53.</NO.P><TXT>Kamēr lielākā daļa no lietas dalībniekiem atbalsta Regulas Nr. 1206/2001 piemērošanu tādā gadījumā kā šis, Grieķijas valdība, Īrija un Apvienotās Karalistes valdība, būtībā balstoties uz šādiem argumentiem, iebilst pret Regulas piemērošanu:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>aprakstīšanas gadījumā notiek kratīšanas un izņemšanas pasākumi <HT TYPE="ITALIC">(orders for search and seizure),</HT> kuriem Regulu nepiemēro;</P></ITEM><ITEM><P>regula, atšķirībā no Hāgas pierādījumu iegūšanas konvencijas, neattiecas uz aizsardzības un izpildes pasākumiem <HT TYPE="ITALIC">(provisional and protective measures)-,</HT></P></ITEM><ITEM><P>pieprasītie nodrošināšanas pasākumi Anglijas tiesai ir jālūdz, balstoties uz Regulu Nr. 44/2001.</P></ITEM></LIST></P></NP><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>i)</NO.P><TXT>Vai attiecībā uz kratīšanas un izņemšanas pasākumiem Regula Nr. 1206/2001 nav jāpiemēro?</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>54.</NO.P><TXT>Apvienotās Karalistes valdība apgalvo, ka aprakstīšana ietver kratīšanas un izņemšanas pasākumus, kas Regulas Nr. 1206/2001 piemērošanas jomā neietilpst. Pierādījumu iegūšana ir jānorobežo no izmeklēšanas darbībām pirms faktiskās pierādījumu iegūšanas. Turklāt regulās nav noteikumu, kuri aizsargā attiecīgās personas tiesības kratīšanas un izņemšanas gadījumā.</TXT></NP><NP><NO.P>55.</NO.P><TXT>Pierādījumu iegūšana izpaužas kā pierādījumu uztvere un novērtēšana ar maņu palīdzību. Liecinieku liecības uzklausa, dokumentus lasa, citus priekšmetus pārbauda. Kā izriet no Regulas Nr. 1206/2001 4. panta 1. punkta e) un f) apakšpunkta, tiesiskā palīdzība ietver visas šīs darbības.</TXT></NP><NP><NO.P>56.</NO.P><TXT>Tas, ka tiesa vai tiesas apstiprināta persona, piemēram, eksperts, iespējams, arī lietas dalībnieka pārstāvis tiesā, saņem piekļuvi pierādījumiem, ir nosacījums pierādījumu iegūšanas īstenošanai. Pamatojoties uz aprakstīšanas rīkojumu vai uz <HT TYPE="ITALIC">search order,</HT> pierādījumu īpašniekam ir pienākums nodrošināt minēto piekļuvi pierādījumiem. Šāda veida rīkojumi, lai iegūtu pierādījumus, tādējādi ir nešķirami saistīti ar pierādījumu iegūšanu. Tas pats ir arī tad, ja tiesa pati<?PAGE NO="I-7948"?> pierādījuma objektus uz vietas neapskata, bet iesaista citas personas, lai dokumentētu priekšmetus vai izņemtu paraugus, un ja dokumentācija (fotokopijas, fotogrāfijas, uz datu nesējiem saglabāti dati utt.) vai paraugi tiek vēlāk iesniegti tieši tikai tiesai.</TXT></NP><NP><NO.P>57.</NO.P><TXT>Turklāt pierādījumu saglabāšanas pasākumu gadījumā tiek nodrošināta arī attiecīgās personas tiesību aizsardzība. Attiecīgi rīkojumi par pierādījumu iegūšanu tiek izdoti tiesiskās palīdzības ietvaros parasti saskaņā ar tiesas, kas saņem pieprasījumu, dalībvalsts tiesību aktiem (Regulas Nr. 1206/2001 10. panta 2. punkts). Ar to ir nodrošināts, ka tiek ievērotas pierādījumu iegūšanas vietā spēkā esošās procesuālās normas. Tās aizstāv pretējās puses un arī trešās personas, kuru rīcībā atrodas pierādījumi, tiesības.</TXT></NP><NP><NO.P>58.</NO.P><TXT>Ja pierādījumu iegūšana izņēmuma kārtā tiek veikta saskaņā ar tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, dalībvalsts tiesību aktiem (Regulas Nr. 1206/2001 10. panta 3. punkts), pretējā puse vai trešā persona pierādījumu iegūšanas vietā sastopas ar nepazīstamām procesuālajām tiesībām.</TXT></NP><NP><NO.P>59.</NO.P><TXT>Pierādījumu nodrošināšanas pasākumu gadījumā attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu ir jāpiebilst, ka šie pasākumi ir harmonizēti Direktīvā 2004/48. Dalībvalstu procesuālās tiesības — pieņemot, ka direktīva transponēta pareizi — šajā gadījumā var savā starpā atšķirties tikai tiktāl, ciktāl direktīvas noteiktā rīcības brīvība transponēšanas ziņā to pieļauj. Cita starpā dalībvalstu tiesību aktiem ir jāatbilst vispārīgi piemērojamiem principiem — kā, piemēram, lietas taisnīgas izskatīšanas principam, mājokļa un īpašuma aizsardzības principam, kurus garantē Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (ECTK).</TXT></NP><NP><NO.P>60.</NO.P><TXT>Ja pierādījumu iegūšana saskaņā ar citas valsts procesuālajām tiesībām tomēr ir pretrunā ar valsts tiesību aktiem vai būtisku praktisko grūtību dēļ nav iespējama, tad kā pēdējā iespēja atliek pieprasījuma noraidīšana (Regulas Nr. 1206/2001 10. panta 3. punkta otrais teikums). Tiesai, kas saņem pieprasījumu, esot mazāk radikālai, tomēr vispirms jāmēģina izpildīt pieprasīto pasākumu ierobežotā veidā, lai tiktu ievērotas valsts iekšējās garantijas<NOTE NOTE.ID="E0028" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Skat. sīkāk šajā sakarā šo secinājumu 111. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>61.</NO.P><TXT>Visbeidzot, ir jānorāda, ka līdzšinējie apsvērumi attiecas uz gadījumu, kad pierādījumu<?PAGE NO="I-7949"?> īpašnieks pierādījumu iegūšanā piedalās brīvprātīgi. Tikai tad, ja attiecīgā persona nenodrošina piekļuvi pierādījumiem, vajadzības gadījumā jāizmanto piespiedu pasākumi pierādījumu iegūšanas īstenošanai. Šāds intensificēts attiecīgās personas tiesību aizskārums ar Regulas Nr. 1206/2001 13. pantu atbilst vienīgi valsts, kas pieprasījumu saņem, <HT TYPE="ITALIC">lex fori.</HT></TXT></NP><NP><NO.P>62.</NO.P><TXT>To attiecinot uz šo gadījumu, Anglijas tiesai aprakstīšana atbilstoši pieprasījumam, ja nepastāv atteikuma iemesli, tad principā būtu jāveic saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">CPI</HT> 128. un 130. pantu. Turklāt pierādījumu iegūšana pirmām kārtām attiecas uz drošības jostu sistēmas dokumentāciju un attiecīgiem dokumentiem un datiem. Tā var arī attiekties uz dokumentu un uzskates objektu izņemšanu, ciktāl tā ir nepieciešama, lai iesniegtu priekšmetus ekspertam vai tiesai, kas saņem vai iesniedz pieprasījumu tiešai pierādījumu novērtēšanai. Šajā ziņā ir jāņem vērā samērīguma princips.</TXT></NP><NP><NO.P>63.</NO.P><TXT>Turklāt saskaņā ar Direktīvas 2004/48 7. pantu ir jānodrošina konfidenciālas informācijas aizsardzība. Šis pienākums tiklab attiecas uz tiesu, kas saņem, kā arī uz tiesu, kas iesniedz pieprasījumu. Tāpēc <HT TYPE="ITALIC">Tribunale Civile di Genova</HT> pieteikuma iesniedzējam un viņa pārstāvim ir atļāvusi piedalīties aprakstīšanā, tomēr nedodot viņiem tiesības ieskatīties izņemtajos dokumentos un lūdzot nosūtīt dokumentus slēgtā aploksnē. Būtu saprotams, piemēram, ka <HT TYPE="ITALIC">Tribunale</HT> jutīgos darījumu dokumentus tikai tad iekļauj tiesvedībā, ja, balstoties uz dokumentāciju, ir pārliecināta par patenta pārkāpumu. Tikai šādā gadījumā ir nepieciešama informācija par pārdošanas datiem, lai noteiktu kaitējuma apmēru.</TXT></NP><NP><NO.P>64.</NO.P><TXT>Ja <HT TYPE="ITALIC">RWO</HT> neizsniedz priekšmetus labprātīgi, Regulas Nr. 1206/2001 13. pants atļauj piemērot piespiedu līdzekļus. Tā kā Anglijas tiesībās tas ir iespējams un nepieciešams pierādījumu iegūšanas īstenošanai, drošības jostu sistēmas paraugs varētu tikt konfiscēts.</TXT></NP><NP><NO.P>65.</NO.P><TXT>Tāpēc tēze, ka <HT TYPE="ITALIC">Tribunale Civile di Genova</HT> pieprasītie pasākumi kā kratīšanas un izņemšanas pasākumi neietilpst Regulas Nr. 1206/2001 piemērošanas jomā, vispārīgi nav pareiza.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>ii)</NO.P><TXT><QUOT.START ID="QS0029" REF.END="QE0029" CODE="201C"/>Pre-trial discovery<QUOT.END ID="QE0029" REF.START="QS0029" CODE="201D"/> aizliegums</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>66.</NO.P><TXT>Apvienotās Karalistes valdības šaubas par tiesiskās palīdzības attiecināšanu uz<?PAGE NO="I-7950"?> pierādījumu saglabāšanas pasākumiem pirms lietas izskatīšanas acīmredzot saistītas arī ar t.s. <HT TYPE="ITALIC">pre-trial discovery</HT> režīmu, par kuru vēl joprojām diskutē Hāgas konference<NOTE NOTE.ID="E0029" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Ko tieši saskaņā ar Hāgas pierādījumu iegūšanas konvencijas 23. pantu ietver šis nosacījums, līdz galam nav noskaidrots. Pre-trial discovery jēdziena interpretācija bija līgumslēdzēju valstu paskaidrojošo apsvērumu un vairāku Hāgas konferences apspriežu priekšmets (skat. Conclusions and Recommendations adopted by the Special Commission on the practical operation of the Hague Apostille, Evidence and Service Conventions [<DATE ISO="20031028">2003. gada 28. oktobris</DATE>-4. novembris], 29.-34. punkts, pieejams vietnē: http://hcch.e-vision.nl/upload/wop/lse_concl_e.pdf.; skat. arī Nagel, H. un Gottwald, P. Internationales Zivilprozessrecht. 6. izdevums, Ķelne, 2006, § 8, 68. un turpmākie punkti). Principā tie ir pasākumi, kuri common law pirmām kārtām Amerikas tiesībās paredzēti informācijas, kas atrodas pretējās puses rīcībā, iegūšanai pirms tiesas sēdes.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>67.</NO.P><TXT>Vispirms ir jāatzīmē, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1206/2001 1. panta 2. punktu nedrīkst iesniegt pieprasījumu iegūt pierādījumus, <HT TYPE="ITALIC">kurus nav paredzēts izmantot tiesvedībā, kas uzsākta vai paredzēta.</HT> Tas, vai pieprasījums pilnībā atbilst šīm prasībām, saskaras ar zināmām šaubām attiecībā uz citu pierādījumu aprakstīšanas rīkojumu par pārmesto rīcību, kā, piemēram, taču ne izsmeļoši: rēķini, preču pavadzīmes, pasūtījumi, piedāvājuma dokumenti, reklāmas materiāli, dati no datora arhīva un muitas dokumenti.</TXT></NP><NP><NO.P>68.</NO.P><TXT>Pretēji Hāgas pierādījumu iegūšanas konvencijai (tās 23. pants), Regulā Nr. 1206/2001 nav tādu skaidru atrunu <HT TYPE="ITALIC">pretrial discovery.</HT> Padome sakarā ar Regulas Nr. 1206/2001 pieņemšanu ir sniegusi šādu skaidrojumu Nr. 54/01<NOTE NOTE.ID="E0030" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Skat. Padomes dokumentu Nr. 10571/01, 16. lpp., <DATE ISO="20010704">2001. gada 4. jūlijs</DATE>.</P></NOTE>: <QUOT.START ID="QS0030" REF.END="QE0030" CODE="201C"/><QUOT.START ID="QS0031" REF.END="QE0031" CODE="201C"/><HT TYPE="ITALIC">Pre-trial discovery</HT><QUOT.END ID="QE0031" REF.START="QS0031" CODE="201D"/>, ieskaitot izmeklēšanu (tā dēvētā <QUOT.START ID="QS0032" REF.END="QE0032" CODE="201C"/>fishing expeditions<QUOT.END ID="QE0032" REF.START="QS0032" CODE="201D"/>), ir izslēgta no šīs regulas piemērošanas jomas.<QUOT.END ID="QE0030" REF.START="QS0030" CODE="201D"/></TXT></NP><NP><NO.P>69.</NO.P><TXT>Saskaņā ar pastāvīgo judikaturu Padomes paziņojums protokolam var tikt ņemts vērā tiesību akta interpretācijā, ciktāl tā apgalvojumi ir atspoguļoti arī tiesību akta saturā un ja tas noder vispārīga jēdziena noskaidrošanai<NOTE NOTE.ID="E0031" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Skat. Tiesas <DATE ISO="19910226">1991. gada 26. februāra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-292/89" YEAR="1991" PAGE.ECR="I-745">C-292/89 Antonissen (Recueil, I-745. lpp., 18. punkts)</REF.DOC.ECR>, <DATE ISO="19981203">1998. gada 3. decembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-368/96" YEAR="1998" PAGE.ECR="I-7967">C-368/96 Generics u.c. (Recueil, I-7967. lpp., 26. un 27. punkts)</REF.DOC.ECR> un <DATE ISO="20060110">2006. gada 10. janvāra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-402/03" YEAR="2006" PAGE.ECR="I-199">C-402/03 Skov un Bilka (Krājums, I-199. lpp., 42. punkts)</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Šīs lietas kontekstā paziņojums protokolam precizē <QUOT.START ID="QS0033" REF.END="QE0033" CODE="201C"/>pierādījuma izmantošanu uzsāktā vai paredzētā tiesvedībā<QUOT.END ID="QE0033" REF.START="QS0033" CODE="201D"/> nosacījumu Regulas Nr. 1206/2001 1. panta 2. punkta nozīmē.</TXT></NP><NP><NO.P>70.</NO.P><TXT>Turklāt paziņojumā minētā <HT TYPE="ITALIC">pre-trial discovery</HT> izslēgšana nav jāsaprot tādā veidā, ka katra faktu konstatēšanas procedūra būtu izslēgta pirms tiesvedības tiesā uzsākšanas lietā. Tas ir pretrunā ar 1. panta 2. punkta formulējumu. Gluži otrādi, paziņojumā izskaidrots,<?PAGE NO="I-7951"?> ka pierādījumam jābūt vismaz tik precīzi noteiktam, ka ir saskatāma sakarība ar uzsākto vai paredzēto tiesvedību un ka tiesiskā palīdzība drīkst attiekties tikai uz pašu pierādījumu, taču ne uz apstākļiem, kuriem ir tikai netiešs sakars ar tiesvedību tiesā.</TXT></NP><NP><NO.P>71.</NO.P><TXT>Lai novērstu pretējās puses iztaujāšanu tā dēvētajā pierādījumu meklēšanas ekspedīcijā <HT TYPE="ITALIC">(fishing expedition),</HT> rīkojumos par pierādījumiem attiecībā uz noteiktu dokumentu iesniegšanu jānošķir turpmākais.</TXT></NP><NP><NO.P>72.</NO.P><TXT>Pierādījumu iegūšanas rīkojums nav pieņemams, ja dokumenti, kuru iesniegšana tiek lūgta, vispirms nepieciešami derīgu pierādījumu sameklēšanai, taču kā tādi nenoder pierādīšanas mērķiem lietā (tā dēvētais <QUOT.START ID="QS0034" REF.END="QE0034" CODE="201C"/>train of enquiry<QUOT.END ID="QE0034" REF.START="QS0034" CODE="201D"/> — nepieņemama pierādīšanai nozīmīgo materiālu meklēšana). Šādos gadījumos pierādījumi tiek izmantoti vienīgi netieši. <QUOT.START ID="QS0035" REF.END="QE0035" CODE="201C"/>Izmantošanas [..] tiesvedībā tiesā<QUOT.END ID="QE0035" REF.START="QS0035" CODE="201D"/> nosacījums tātad nav realizēts.</TXT></NP><NP><NO.P>73.</NO.P><TXT>Turpretim pierādījumu iegūšanas rīkojums attiecībā uz dokumentu iesniegšanu, kuri tiks atrasti tikai tā izpildes gaitā, ir pieņemams, ja tie ir pietiekami precīzi apzīmēti vai aprakstīti un tiem ir tieša saistība ar strīda priekšmetu. Tikai tā var izvairīties no tā, ka pierādījumu iegūšana ārpus strīda priekšmeta nenodara ļaunumu pretējai pusei.</TXT></NP><NP><NO.P>74.</NO.P><TXT>Pamata prāvā Itālijas tiesas rīkojums pierādījumu iegūšanai, ar kuru tiek pieprasīts aprakstīt pirkšanas un pārdošanas rēķinus, preču pavadzīmes, pasūtījumus, komercpie-dāvājuma dokumentus, reklāmas materiālus, datora arhīvā saglabātus datus un muitas dokumentus, paredzēts pierādījumu meklēšanai. Ar dokumentu palīdzību prasītājs pierādīs patenta pārkāpumu kā tādu, kā arī tā apmēru, un līdz ar to aprēķinās apmēru varbūtējai prasībai atlīdzināt zaudējumu. Ciktāl šie pierādījumi jāizmanto uzsāktā vai paredzētā tiesvedībā, Itālijas tiesas pieprasījums ir pieņemams.</TXT></NP><NP><NO.P>75.</NO.P><TXT>Tikmēr nepieņemama minētajā rīkojumā par pierādījumu iegūšanu ir Itālijas tiesas rīcība, pieprasot citu dokumentu aprakstīšanu, kas netiek nosaukti (<QUOT.START ID="QS0036" REF.END="QE0036" CODE="201C"/>piemēram, taču ne tikai<QUOT.END ID="QE0036" REF.START="QS0036" CODE="201D"/>). Šajā gadījumā nav precīzi nosaukti citu dokumentu veidi.</TXT></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="I-7952"?><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>iii)</NO.P><TXT>Pierādījumu iegūšanas norobežošana no aizsardzības un izpildes pasākumiem</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>76.</NO.P><TXT>Grieķijas valdība un Īrija, kā arī Apvienotās Karalistes valdība citādi nekā pārējie lietas dalībnieki uzskata, ka aprakstīšana, ieskaitot dokumentu un paraugu izņemšanu, ir aizsardzības un izpildes pasākumi un nevis pierādījumu iegūšana Regulas Nr. 1206/2001 nozīmē. Šī tēze ir balstīta uz divām premisām, proti, pirmā, ka aizsardzības un izpildes pasākumi neietilpst Regulas piemērošanas jomā un, otrkārt, ka šajā lietā esošie pierādījumu aizsardzības pasākumi ir tādi aizsardzības un izpildes pasākumi. Pirmajai premisai es varu piekrist, taču ne otrajai.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="6"><TITLE><TI><NP><NO.P>—</NO.P><TXT>Aizsardzības un izpildes pasākumi neietilpst Regulas Nr. 1206/2001 piemērošanas jomā</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>77.</NO.P><TXT>Pirms Regulas Nr. 1206/2001 pieņemšanas būtībā Hāgas pierādījumu iegūšanas konvencija bija noteicošais pamats tiesiskajai palīdzībai pierādījumu iegūšanas gadījumā — katrā ziņā starp konvencijas līgumslēdzējām valstīm, pie kurām gan pieder tikai vienpadsmit dalībvalstis<NOTE NOTE.ID="E0032" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Skat. Regulas Nr. 1206/2001 sesto apsvērumu.</P></NOTE>. Tiesiskā palīdzība visā Kopienā (izņemot Dāniju) Regulā jābalsta uz vienotiem pamatiem un vairāk jāvienkāršo<NOTE NOTE.ID="E0033" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Berger, C. <QUOT.START ID="QS0037" REF.END="QE0037" CODE="201C"/>Die EG-Verordnung über die Zusammenarbeit der Gerichte auf dem Gebiet der Beweisaufnahme in Zivilund Handelssachen (EuBVO)<QUOT.END ID="QE0037" REF.START="QS0037" CODE="201D"/>, Praxis des Internationalen Privat- und Verfahrensrechts — IPRax 2001, 522. lpp.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>78.</NO.P><TXT>Vācijas Federatīvās Republikas iesniegto ierosmi, lai pieņemtu Padomes regulu par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās<NOTE NOTE.ID="E0034" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P><REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="134" DATE.PUB="2000" PAGE.FIRST="1">OV 2000, C 314, 1. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE>, noraidīja, piemērošanas jomu definējot Hāgas pierādījumu iegūšanas konvencijas 1. pantam atbilstošā formulējumā. Tātad Regula būtu jāpiemēro pieprasījumam par pierādījumu iegūšanu vai citai procesuālai darbībai, izņemot tiesas vai ārpustiesas dokumentu izsniegšanu, un <HT TYPE="ITALIC">aizsardzības un izpildes pasākumiem</HT><NOTE NOTE.ID="E0035" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Vācijas iniciatīvas angļu valodas tulkojums, uz kuru norāda Apvienotā Karaliste, šajā ziņā, šķiet, ir kļūdains, tā kā šī daļa ir pārtulkota kā <QUOT.START ID="QS0038" REF.END="QE0038" CODE="201C"/>measures for the preservation of evidence or enforcement<QUOT.END ID="QE0038" REF.START="QS0038" CODE="201D"/>. Turpretim franču valodas redakcija tāpat kā oriģinālā vācu valodas redakcija pieturas pie Hāgas pierādījumu iegūšanas konvencijas teksta un min <QUOT.START ID="QS0039" REF.END="QE0039" CODE="201C"/>mesures conservatoires ou d'exécution<QUOT.END ID="QE0039" REF.START="QS0039" CODE="201D"/>. Pēc iepriekšējā piemēra angļu valodas redakcijai būtu jāskan: <QUOT.START ID="QS0040" REF.END="QE0040" CODE="201C"/>orders for provisonal or protective measures<QUOT.END ID="QE0040" REF.START="QS0040" CODE="201D"/>.</P></NOTE>. Minētos pasākumus, kā tiek uzsvērts Vācijas ierosmes septītajā un astotajā apsvērumā, no vienas puses, jau ietver Padomes <DATE ISO="20000529">2000. gada 29. maija</DATE> Regula (EK) Nr. 1348/2000 par tiesas un ārpustiesas<?PAGE NO="I-7953"?> civillietu un komerclietu dokumentu izsniegšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs<NOTE NOTE.ID="E0036" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="160" DATE.PUB="2000" PAGE.FIRST="37">OV L 160, 37. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE> un, no otras puses, Briseles konvencija.</TXT></NP><NP><NO.P>79.</NO.P><TXT>Regulā Nr. 1206/2001, atšķirīgi no ierosmes, atteicās no <QUOT.START ID="QS0041" REF.END="QE0041" CODE="201C"/>citu procesuālo darbību<QUOT.END ID="QE0041" REF.START="QS0041" CODE="201D"/> iekļaušanas tās piemērošanas jomā un tajā ir minēta vienīgi pierādījumu iegūšana. Tāpēc aizsardzības un izpildes pasākumi arī nav kategoriski jāizņem no piemērošanas jomas, tie varētu tikt uzskatīti vienīgi par citām procesuālām darbībām, bet ne par pierādījumu iegūšanu. Tādējādi pareizs ir pieņēmums, ka aizsardzības vai izpildes pasākumi neietilpst Regulas piemērošanas jomā.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="6"><TITLE><TI><NP><NO.P>—</NO.P><TXT>Vai pierādījumu nodrošināšanas pasākums ir aizsardzības un izpildes pasākums?</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>80.</NO.P><TXT>Bet, vai pareiza ir arī otrā premisa, ka pierādījumu nodrošināšanas un iegūšanas pasākums, kā pamata prāvā pieprasītā aprakstīšana, ir aizsardzības un izpildes pasākums, kuram Hāgas pierādījumu iegūšanas konvenciju un arī Regulu Nr. 1206/2001, kas ir veidota uz tās pamata, nepiemēro, nav teikts. Tādējādi Regula Nr. 1206/2001 un konvencijas rašanās konteksts pierādījumu iegūšanas un aizsardzības un izpildes pasākumu turpmākai norobežošanai neder.</TXT></NP><NP><NO.P>81.</NO.P><TXT>Ņemot vērā izvirzīto mērķi, viens no otra ir jānorobežo divi pagaidu pasākumu veidi, proti, no vienas puses, rīkojumi, kas paredzēti paša sprieduma [izpildes] nodrošināšanai, un, no otras puses, pierādījumu iegūšanas un nodrošināšanas pasākumi, kā piemēru ilustrējot šo prāvu, ko izskata <HT TYPE="ITALIC">Tribunale Civile di Genova.</HT></TXT></NP><NP><NO.P>82.</NO.P><TXT>Ja spriedums būs labvēlīgs prasītājam, atbildētājam tajā būs noteikts pienākums atturēties no tiesību pārkāpuma un šajā gadījumā atlīdzināt zaudējumus. Efektīvs pasākums prasības izbeigt nelikumīgu darbību nodrošināšanai ir neatļauto preču vai to izgatavošanai paredzēto ierīču konfiscēšana.</TXT></NP><NP><NO.P>83.</NO.P><TXT>Par šādu pasākumu vēlākai sprieduma izpildes nodrošināšanai — tātad, piemēram, visu krājumā esošo drošības jostu sistēmu eksemplāru konfiscēšanai, lai kavētu to izplatīšanu — šīs lietas kontekstā runa nav.<?PAGE NO="I-7954"?> Tam būtu jābūt balstītam uz <HT TYPE="ITALIC">CPI</HT> 129. pantu. Turpretim iesniedzējtiesa pierādījumu nodrošināšanas pasākumu Anglijas tiesai ir pieprasījusi saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">CPI</HT> 128. pantu.</TXT></NP><NP><NO.P>84.</NO.P><TXT>Direktīvas 2004/48 7. pantā neveiksmīgā kārtā šie abi pagaidu pasākumu veidi ir sajaukti. Tā ievadā ir runa par pierādījumu nodrošināšanas pasākumiem, pie kuriem tad cita starpā tiek pieskaitīta neatļauto preču, kā arī šajā gadījumā šo preču izgatavošanai un/vai pārdošanai nepieciešamo izejvielu un iekārtu, un ar tiem saistīto dokumentu konfiscēšana. Kā paskaidrots, faktiski tie ir nevis pierādījumu nodrošināšanas pasākumi, bet gan galvenā prasījuma nodrošināšanas pagaidu pasākumi.</TXT></NP><NP><NO.P>85.</NO.P><TXT>Direktīvas 2004/48 ietvaros pasākumu skaidra nodalīšana būtu lieka. Taču Regulas Nr. 1206/2001 piemērošanas jomas noteikšanā tai ir būtiska nozīme, jo Regula ir piemērojama nevis attiecībā uz pagaidu pasākumiem galvenā prasījuma nodrošināšanai, bet gan uz pierādījumu nodrošināšanas pasākumiem.</TXT></NP><NP><NO.P>86.</NO.P><TXT>Šādu aizsardzības un izpildes pasākumu jēdziena izpratni apstiprina arī sistemātiska šī jēdziena funkcijas apsvēršana Hāgas pierādījumu iegūšanas konvencijas noteikumu kontekstā. Izņēmumam attiecībā uz šāda veida pasākumiem viena no otras ir jānorobežo pierādījumu iegūšanas konvencijas un Briseles konvencijas piemērošanas jomas. Šo mērķi skaidri uztver Vācijas ierosme regulas pieņemšanai<NOTE NOTE.ID="E0037" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Skat. iniciatīvas septīto un astoto apsvērumu.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>87.</NO.P><TXT>Apvienotās Karalistes valdībai ir jāpiekrīt tādā aspektā, ka pierādījumu iegūšanas jēdzienam Regulas Nr. 1206/2001 nozīmē tāpat nebūtu jāietver aizsardzības un izpildes pasākumi, kuri ietilpst Regulas Nr. 44/2001 piemērošanas jomā, jo šajā ziņā pastāv tā pati norobežošanas nepieciešamība.</TXT></NP><NP><NO.P>88.</NO.P><TXT>Tomēr Īrija un Apvienotās Karalistes valdība tāpat uzskata, ka šajā lietā strīdīgos pierādījumu nodrošināšanas pasākumus Anglijas tiesa varēja pieprasīt, balstoties tieši uz Regulas Nr. 44/2001 31. pantu, tā ka norāde uz Regulu Nr. 1206/2001 atkrīt.</TXT></NP><NP><NO.P>89.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 44/2001 31. pantā — līdzīgi kā Briseles konvencijas 24. pantā — noteikts, ka <QUOT.START ID="QS0042" REF.END="QE0042" CODE="201C"/>prasības pieteikumu var iesniegt dalībvalsts<?PAGE NO="I-7955"?> tiesā tādiem pagaidu pasākumiem, ietverot aizsardzības pasākumus, kuri attiecīgajā valstī paredzēti tiesību aktā, pat ja saskaņā ar šo regulu lietas būtība ir citas dalībvalsts tiesu jurisdikcijā<QUOT.END ID="QE0042" REF.START="QS0042" CODE="201D"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>90.</NO.P><TXT>Spriedumā lietā <HT TYPE="ITALIC">St. Paul Dairy Industries</HT> Tiesa ir konstatējusi, ka Briseles konvencijas 24. pants nav piemērojams patstāvīgiem pierādījumu nodrošināšanas un iegūšanas pasākumiem pirms prasības celšanas<NOTE NOTE.ID="E0038" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Tiesas <DATE ISO="20050428">2005. gada 28. aprīļa</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-104/03" YEAR="2005" PAGE.ECR="I-3481">C-104/03 (Krājums, I-3481. lpp., 25. punkts)</REF.DOC.ECR>. Skat. arī Geimer, R., un Schütze, R. A., Europäisches Zivilverfahrensrecht. 2. izd., Minhene, 2004, A 1 — EuGVVO (Regula Nr. 44/2001) 2. pants, 92. punkts, un EuGVVO (Regula Nr. 44/2001) 31. pants, 32. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>91.</NO.P><TXT>Tiesa, pamatojot minēto, cita starpā ir norādījusi, ka ar pagaidu pasākumiem Briseles konvencijas 24. panta izpratnē ir jāsaprot tādi pasākumi, kas Konvencijas piemērošanas jomā ietilpstošajos jautājumos ir iecerēti faktiskās vai juridiskās situācijas saglabāšanai, lai nodrošinātu tiesības, kuru atzīšanu parasti lūdz tiesai, kurai ir jurisdikcija izskatīt lietu pēc būtības<NOTE NOTE.ID="E0039" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Spriedums lietā St. Paul Dairy Industries (iepriekš minēts 38. zemsvītras piezīmē, 13. punkts).</P></NOTE>. Noteikums tādējādi attiecas uz pasākumiem, kas paredzēti materiāli tiesisko prasījumu nodrošināšanai, tomēr ne tādu procesuālo pasākumu izpildei kā pierādījumu meklēšana<NOTE NOTE.ID="E0040" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Tāpat arī CFEM Facades SA v Bovis Construction Ltd [1992] I.L. Pr. 561 QBD, kā arī Schlosser, P. EU-Zivilprozessrecht. 2. izd., Minhene, 2003, EuGVVO (Regula Nr. 44/2001) 32. pants, 7. punkts, un Briseles konvencijas 1. pants, 4. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>92.</NO.P><TXT>Tiesa turpinājumā ir minējusi arī risku, ka Regulā Nr. 1206/2001 paredzētie noteikumi par tiesisko palīdzību pierādījumu iegūšanas gadījumā varētu tikt apieti, ja pierādījumu iegūšanas pasākumus, balstoties uz Briseles konvencijas 24. pantu, tieši varētu pieprasīt tiesa, kas lietā nav kompetenta<NOTE NOTE.ID="E0041" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Spriedums lietā St. Paul Dairy Industries (iepriekš minēts 38. zemsvītras piezīmē, 23. punkts).</P></NOTE>. Līdz ar to Tiesa netieši ir norādījusi, ka patstāvīgi pierādījumu nodrošināšanas un iegūšanas pasākumi ir jākvalificē kā pierādījumu iegūšana Regulas Nr. 1206/2001 nozīmē.</TXT></NP><NP><NO.P>93.</NO.P><TXT>Tātad Īrijas un Apvienotās Karalistes par pašu svarīgāko uzskatītā iespēja pierādījumus, balstoties uz Regulas Nr. 44/2001 31. pantu, ļaut tieši nodrošināt tiesai pierādījumu atrašanās vietā, kā izriet no Tiesas judikatūras, nav piemērojama<NOTE NOTE.ID="E0042" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Pilnībā var diskutēt par to, vai pieteikuma iesniedzējam nebija jāizmanto abas izvēles iespējas — pierādījumu meklēšana tiesiskās palīdzības ceļā vai pierādījumu meklēšana ar tiesas palīdzību pierādījuma atrašanās vietā. Otrais ceļš, iespējams, varētu būt ātrāks, tomēr tas ietver risku, ka ārvalstīs iegūtos pierādījumus tiesa, kurā iesniegta lieta, neatzīs. (Kritiski par Tiesas pieeju, piemēram: Mańkowski, P. <QUOT.START ID="QS0043" REF.END="QE0043" CODE="201C"/>Selbständige Beweisverfahren und einstweiliger Rechtsschutz in Europa<QUOT.END ID="QE0043" REF.START="QS0043" CODE="201D"/>, Juristenzeitung, 2005, 1144. lpp., un Hess, B. un Zhou, C. <QUOT.START ID="QS0044" REF.END="QE0044" CODE="201C"/>Beweissicherung und Beweisbeschaffung im europäischen Justizraum<QUOT.END ID="QE0044" REF.START="QS0044" CODE="201D"/>, Praxis des Internationalen Privat- und Verfahrensrechts — IPRax, 2007, 183. lpp.). Neatkarīgi no tā, vai un, attiecīgajā gadījumā, kādos apstākļos Briseles konvencijas vai Regulas Nr. 44/2001 piemērošana neatkarīgai pierādījumu iegūšanas procedūrai ir vēlama, minētie autori tomēr neapšauba, ka katrā zinā tai piemērojama Regula Nr. 1206/2001.</P></NOTE>. Tādējādi, ja pierādījumu nodrošināšanas pasākumi tiek<?PAGE NO="I-7956"?> uzskatīti par Regulas Nr. 1206/2001 piemērošanas gadījumiem, nerodas arī norobežošanas problēma. Drīzāk šādu pasākumu izslēgšana no Regulas Nr. 44/2001 piemērošanas jomas tieši nozīmē, ka tiesiskā palīdzība ir iespējama saskaņā ar Regulu Nr. 1206/2001, lai pierādījumu nodrošināšana, kādā citā dalībvalstī balstoties uz Kopienu tiesībām, ir vispār iespējama.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>Starpsecinājums</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>94.</NO.P><TXT>Līdz ar to starpsecinājumā var konstatēt, ka aprakstīšana <HT TYPE="ITALIC">CPI</HT> 128. un 130. panta nozīmē, kura izpildi lūdz <HT TYPE="ITALIC">Tribunale Civile di Genova,</HT> uzskatāma par pierādījumu iegūšanu saskaņā ar Regulas Nr. 1206/2001 1. pantu. Tiesai, kas saņem pieprasījumu, tas jāizpilda tiktāl, ciktāl pasākumi ir aprakstīti pietiekami precīzi, lai ir saskatāma sakarība starp meklējamiem pierādījumiem un (šajā gadījumā, vēl izskatāmo) strīdu un ciktāl nepastāv pamatojums atteikumam.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Atteikuma pamatojumi</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>95.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1206/2001 14. pantā paredzēti iemesli, atbilstoši kuriem tiesa, kas saņem pieprasījumu, var atteikt pieprasījuma izpildi. Saskaņā ar 14. panta 2. punkta a) apakšpunktu tiesa, kas saņem pieprasījumu, var atteikt pieprasījuma izpildi it īpaši tad, ja uz to šī regula neattiecas. Tomēr, kā parāda līdzšinējā pārbaude, Regula izskatāmajā lietā ir piemērojama. Turklāt pieprasījuma izpilde var tikt atteikta, balstoties uz 14. panta 2. punkta b) apakšpunktu, ja pieprasījuma izpilde saskaņā ar tās tiesas, kas saņem pieprasījumu, dalībvalsts tiesību aktiem neietilpst tiesu varas funkcijās.</TXT></NP><NP><NO.P>96.</NO.P><TXT>Turklāt Regulas Nr. 1206/2001 10. panta 3. punkta otrajā teikumā ir ietverta pieprasījumam sabiedriskās kārtības atruna, kurai jābūt izpildītai saskaņā ar tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, [dalībvalsts] tiesību aktiem. Iesniedzējtiesa šo iespēju ir izmantojusi, lūdzot pieprasījuma izpildi saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">CPI</HT> 129. un 130. pantu. Vispārīgi tiesai, kas saņem pieprasījumu, vienlīdz ir jāatbilst šādam pieteikumam, ja vien pieteiktā procedūra nav pretrunā ar tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, dalībvalsts tiesību aktiem vai ja nav būtisku praktisko grūtību.</TXT></NP><NP><NO.P>97.</NO.P><TXT>Abos atteikuma gadījumos ir norādes uz valsts, kas iesniedz pieprasījumu, tiesību noteikumiem. Šīs valsts tiesību normas Tiesa nevar interpretēt, lai konstatētu, kuras pilnvaras saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem ir tiesu varai vai kādas pierādījumu iegūšanas<?PAGE NO="I-7957"?> procedūras nav pretrunā ar valsts iekšējām tiesībām, vai nav izpildāmas faktisku iemeslu dēļ. Šie izvērtējumi paliek tiesas, kas saņem pieprasījumu, ziņā.</TXT></NP><NP><NO.P>98.</NO.P><TXT>Tomēr saskaņā ar Tiesas judikaturu — ja Kopienu tiesību noteikums norāda uz valsts tiesību aktiem un praksi, dalībvalstis nevar veikt pasākumus, kas varētu apdraudēt Kopienu tiesiskā regulējuma, kurā šis noteikums ir integrēts, lietderīgo iedarbību<NOTE NOTE.ID="E0043" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Tiesas <DATE ISO="20070118">2007. gada 18. janvāra</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-385/05" YEAR="2007" PAGE.ECR="I-611">C-385/05 CGT (Krājums, I-611. lpp., 35. punkts)</REF.DOC.ECR> ar norādi uz <DATE ISO="20030909">2003. gada 9. septembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-151/02" YEAR="2003" PAGE.ECR="I-8389">C-151/02 Jaeger (Recueil, I-8389. lpp., 59. punkts)</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Šajā gadījumā Regulā noteiktas valsts tiesu brīvības ārējās robežas, kas tiek pārkāptas, ja attiecīgie valsts tiesību akti apšauba Regulas lietderīgo iedarbību. Šajā kontekstā Tiesas uzdevums ir interpretēt Regulu saistībā ar šo robežu ievērošanu.</TXT></NP><NP><NO.P>99.</NO.P><TXT>Turklāt kā vispārīgu vadlīniju piemēro to, ka iespēja atteikties izpildīt pieprasījumu iegūt pierādījumus būtu jāattiecina tikai uz stingri noteiktiem izņēmuma gadījumiem, lai nodrošinātu Regulas efektivitāti, kā tas tiek uzsvērts Regulas Nr. 1206/2001 vienpadsmitajā apsvērumā.</TXT></NP><NP><NO.P>100.</NO.P><TXT>Apvienotās Karalistes valdība uzskata, ka tiesa, kas saņēma pieprasījumu, to ir noraidījusi, jo tas neietilpst Regulas Nr. 1206/2001 piemērošanas jomā. Uz iespējamiem atteikuma iemesliem tā nav balstījusies<NOTE NOTE.ID="E0044" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Par to liecina tas, ka tiesa, kas saņēma pieprasījumu, to nav nosūtījusi atpakaļ, izmantojot E vai H veidlapu.</P></NOTE>. Tāpat kā Īrija, Apvienotā Karaliste domā, ka pieteikto pasākumu izpilde tomēr jebkurā gadījumā neietilpst arī Anglijas tiesu varas funkcijās.</TXT></NP><NP><NO.P>101.</NO.P><TXT>Uz precedentiem balstītajās tiesībās <HT TYPE="ITALIC">(common law)</HT> tiesai vai tiesā esošai struktūrvienībai pierādījumi nav jāiegūst. Gluži otrādi, lietas dalībniekiem pašiem ir jāsagādā pierādījumi. <HT TYPE="ITALIC">Supervising solicitor,</HT> kurš nodod un izpilda <HT TYPE="ITALIC">search order</HT> saskaņā ar 1997. gada <HT TYPE="ITALIC">Civil Procedure Act</HT> [Civilprocesa likums] 7. pantu gan ir tiesas iecelta, bet neatkarīga tiesību aizsardzības sistēmai piederīga persona <HT TYPE="ITALIC">(officer of the court),</HT> taču ne tiesas darbinieks <HT TYPE="ITALIC">(agent).</HT></TXT></NP><NP><NO.P>102.</NO.P><TXT>Turpretim Zviedrijas un Somijas valdības, kā arī Komisija savās atbildēs uz Tiesas jautājumu ir pamatoti norādījušas, ka ir jānošķir <HT TYPE="ITALIC">rīkojums</HT> par pierādījumu meklēšanas pasākumu un tā <HT TYPE="ITALIC">izpilde.</HT> Pierādījumu iegūšanas pieprasījuma izpilde nevar tikt atteikta tāpēc, ka konkrētu pierādījumu iegūšanas procedūru izpilde nav tiesu uzdevums. Turpretim izšķirošs ir tas, ka tiesas ir pilnvarotas noteikt pieprasītos pasākumus.<?PAGE NO="I-7958"?> Attiecīgas pilnvaras Anglijas tiesām, šķiet, piešķir 1997. gada <HT TYPE="ITALIC">Civil Procedure Act</HT> 7. pants saistībā ar <HT TYPE="ITALIC">Civil Procedure Rules</HT> [Civilprocesa noteikumi] 25. pantu<NOTE NOTE.ID="E0045" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Praksē tiesa, šķiet, šo instrumentu drīzāk izmanto ierobežoti. Parasti ir acīmredzams, ka lietas dalībniekiem pašiem ir pienākums izpaust viņu rīcībā atrodošos dokumentus un priekšmetus (disclosure). Tikai tad, ja pierādījumu nodrošināšanai ar disclosure procedūru nepietiek, jāizdod search order (skat. Zuckerman A., minēts 26. zemsvītras piezīmē, 14.177. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>103.</NO.P><TXT>Kā pamatoti uzsver Komisija, pie tam netiek prasīts, ka <QUOT.START ID="QS0045" REF.END="QE0045" CODE="201C"/>tiesu varu<QUOT.END ID="QE0045" REF.START="QS0045" CODE="201D"/> var realizēt tikai organizatoriski tiesas kompetencē iesaistītas personas. Arī <HT TYPE="ITALIC">supervising solicitor,</HT> kuru — kaut arī pēc lietas dalībnieka pieteikuma — ieceļ tiesa, lai tas gādātu par <HT TYPE="ITALIC">search order</HT> likumīgu nodošanu un izpildi, var tikt uzskatīts par tiesu varas sastāvdaļu. To apstiprina tas, ka tikai noteiktiem, īpaši pieredzējušiem <HT TYPE="ITALIC">solicitors</HT> tiek uzticēta šī funkcija<NOTE NOTE.ID="E0046" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Practice Direction 25 — Interim injunctions, 7.2.</P></NOTE>. Turklāt nepieciešamā neitralitāte viņu uzdevumu izpildei tiek nodrošināta tādējādi, ka viņi nevar piederēt tam pašam advokātu birojam, pie kura pieder pieteikuma iesniedzēja pārstāvis<NOTE NOTE.ID="E0047" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Practice Direction 25 — Interim injunctions, 7.6.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>104.</NO.P><TXT>Ja tikai tiesas pašas veikta pierādījumu meklēšana tiktu uzskatīta par tādu, kas attiecas uz tiesu varu, Regulas lietderīgā iedarbība būtu pārāk ierobežota. Tādējādi, piemēram, nevarētu ņemt vērā arī ekspertīzes, ar kurām tāpat nodarbotos nevis pati tiesa, bet eksperts.</TXT></NP><NP><NO.P>105.</NO.P><TXT>Tādējādi atteikumu nevar pamatot ar tiesu varas nepilnību, ja pierādījumu nodrošināšanas pasākumu, kā aprakstīšanu <HT TYPE="ITALIC">CPI</HT> 128. un 130. panta nozīmē saskaņā ar dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu, tiesību aktiem, tiesa veic nevis pati, bet neatkarīga tiesību aizsardzības sistēmai piederīga persona, kuru ir apstiprinājusi tiesa.</TXT></NP><NP><NO.P>106.</NO.P><TXT>Iebildums, ka pierādījumu vākšana uz precedentiem balstītajās tiesībās <HT TYPE="ITALIC">(common law)</HT> ir lietas dalībnieku ziņā, varētu tikt saprasts arī kā norāde uz nosacījumu, kas atrodams Regulas Nr. 1206/2001 10. panta 3. punkta otrajā teikumā. Atbilstoši tam tiesa, kas saņem pieprasījumu, to var atteikties izpildīt tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, valsts tiesību aktos noteiktajā veidā, ja tas ir pretrunā ar saviem tiesas [valsts] tiesību aktiem vai ja pastāv būtiskas praktiskās grūtības.</TXT></NP><NP><NO.P>107.</NO.P><TXT>Turklāt pirmām kārtām ir jākonstatē, ka šis nosacījums ir lieks tad, ja pieprasītais<?PAGE NO="I-7959"?> pasākums saskaņā ar nepazīstamiem tiesību aktiem gluži nesaskan ar iekšējiem tiesību aktiem un praksi valstī<NOTE NOTE.ID="E0048" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Skat. Rauscher, T. un Hein, J., <HT TYPE="ITALIC">Europäisches Zivilprozessrecht. 2.</HT> izd., Minhene, 2006, EG-Bew VO (Regula Nr. 1206/2001) 10. pants, 13. punkts.</P></NOTE>. Pretējā gadījumā Regulas Nr. 1206/2001 10. panta 3. punkts būtu neefektīvs. Nosacījuma formulējums Regulā šajā ziņā skaidri pārsniedz Hāgas pierādījumu iegūšanas konvencijas 9. panta otrajā daļā noteikto, kas atļauj noraidīšanu, ja pieprasījums veikt pierādījumu iegūšanu īpašā procedūrā neatbilst uzdevumiem, kādi ir tiesām valstī, kas saņem pieprasījumu.</TXT></NP><NP><NO.P>108.</NO.P><TXT>Gluži otrādi, tiesai, kas saņem pieprasījumu, pirmām kārtām ir jāpieliek visas pūles, lai pasākumu, kas reglamentēts valsts, kas izsniedz pieprasījumu, tiesību aktos, veiktu ar tās rīcībā esošajiem līdzekļiem, cik vien tas ir iespējams.</TXT></NP><NP><NO.P>109.</NO.P><TXT>Turklāt ir jāņem vērā, ka tiesiskās palīdzības būtība atbilstoši Regulai Nr. 1206/2001 izpaužas tādējādi, ka tiesa no citas dalībvalsts ar savu pierādījumu iegūšanas lūgumu tieši vēršas pie tiesas citā dalībvalstī. Tāpēc tiesiskā palīdzība nevar tikt pārmērīgi apgrūtināta ar to, ka procesa dalībniekiem tiesa, kas izsniedz pieprasījumu, uzliek pārāk daudz pienākumu pierādījumu meklēšanas izpildē tiesas, kas saņem pieprasījumu, valstī<NOTE NOTE.ID="E0049" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Liecinieku nopratināšanas gadījumā tiesiskās palīdzības ceļā saskaņā ar Regulu Nr. 1206/2001 Practice Direction 34 — Depostions and Court Attendance by Witnesses, 11.3. punktā, piemēram, ir skaidri noteikts, ka Treasury Soliciter tiesā, kas saņem pieprasījumu, uzņemas pieteikuma iesniedzēja lomu. Skat. turklāt arī Layton, A. un Mercer, H., European Civil Practice. 2. izd., Londona, 2004, 7.062. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>110.</NO.P><TXT>Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 1206/2001 18. panta 1. punktu principā pieprasījuma izpilde nav pamats pieprasīt nodevas un izmaksas. Saskaņā ar 18. panta 2. punktu tiesa, kas saņem pieprasījumu, var vienīgi pieprasīt atmaksāt samaksu ekspertiem un tulkiem, kā arī izmaksas, kas radušās iegūstot pierādījumus atbilstoši īpašajai procedūrai, piemērojot 10. panta 3. un 4. punktu.</TXT></NP><NP><NO.P>111.</NO.P><TXT>Ja likuma burtam atbilstoša pieprasījuma izpilde saskaņā ar citas valsts tiesību aktiem cieš neveiksmi pretrunā esošo valsts iekšējo noteikumu vai būtisku praktisko grūtību dēļ, tad pieprasījumu, kopumā nepabeigtu, nevar tūlīt nosūtīt atpakaļ. Gluži otrādi, atbilstoši nepieciešamajai, tiesiskajai palīdzībai labvēlīgajai Regulas Nr. 1206/2001 interpretācijai tiesai, kas saņem pieprasījumu, pieteiktais pasākums jāveic ierobežoti, tā, lai tas būtu saderīgs ar valsts noteikumiem<NOTE NOTE.ID="E0050" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Skat. Rauscher, T. un Hein, J., minēts iepriekš 48. zemsvītras piezīmē, EG-Bew VO (Regula Nr. 1206/2001) 10. pants, 22. un turpmākie punkti.</P></NOTE>. Ja arī tas nav iespējams, vēl paliek iespēja piemērot analoģisku, valsts tiesību aktos noteiktu procedūru<NOTE NOTE.ID="E0051" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Skat. Huber, S. no: Gebauer, M. un Wiedmann, T., Zivilrecht unter Europäischem Einfluss. Štutgarte u.c., 2005, 29. nodaļa, 133. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP><?PAGE NO="I-7960"?><NP><NO.P>112.</NO.P><TXT>Attiecīgajā procedūras posmā Tiesas kompetencē tomēr neietilpst interpretēt attiecīgos Regulas noteikumus par varbūtējiem atteikuma iemesliem vai nosacījumiem. Gluži otrādi, vispirms šie jautājumi ir jānoskaidro tiesai, kas saņem pieprasījumu. Ja ir šaubas par noteikumu piemērojamību, augstākas instances tiesai būtu tiesības un pienākums vērsties Kopienu Tiesā, kas, zinot faktisko vai juridisko situāciju, tad varētu izteikties vairāk par Regulas Nr. 1206/2001 14. panta 2. punkta b) apakšpunkta un 10. panta 3. punkta otrā teikuma interpretāciju.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>V —</NO.P><TXT>Secinājumi</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>113.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, es iesaku Tiesai atbildēt uz <HT TYPE="ITALIC">Genova Tribunale Civile</HT> pirmo prejudiciālo jautājumu šādi:</TXT><P>Tādi pierādījumu nodrošināšanas un iegūšanas pasākumi kā aprakstīšana Itālijas <HT TYPE="ITALIC">Codice della Proprietà Industriale</HT> 128. un 130. panta nozīmē ir pierādījumu iegūšanas pasākums, kas ietilpst Padomes <DATE ISO="20010528">2001. gada 28. maija</DATE> Regulas (EK) Nr. 1206/2001 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās piemērošanas jomā un kas pēc citas dalībvalsts tiesas pieprasījuma dalībvalsts tiesai ir jāizpilda tiktāl, ciktāl nepastāv pamatojums atteikumam.</P></NP></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>