Briselē, 1.6.2021

COM(2021) 289 final

2018/0199(COD)

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM,

ko izstrādā atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 6. punktam,

par

Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem, pieņemšanu


2018/0199 (COD)

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM,

ko izstrādā atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 6. punktam,


par

Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem, pieņemšanu

1.Vispārīga informācija

Datums, kad priekšlikums nosūtīts Eiropas Parlamentam un Padomei
(dokuments COM(2018) 374 final – 2018/0199/(COD)):

2018. gada 29. maijs

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinuma datums:

2018. gada 19. septembris

Eiropas Parlamenta nostājas datums (pirmais lasījums):

2019. gada 26. marts

Trialoga datuma (vienošanās par galīgo tekstu)    

2020. gada 2. decembris

Datums, kad pieņemta Padomes nostāja pirmajā lasījumā:

2021. gada 27. maijs

2.Komisijas priekšlikuma mērķis

Priekšlikuma regulai par Interreg mērķis ir izstrādāt konkrētus noteikumus, kas reglamentē Eiropas teritoriālo sadarbību, precizēt un papildināt noteikumus, kas ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/..., ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai – (KNR), kas reglamentē Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) sasniegšanu un īstenošanu.

Galvenais uzsvars tajā ir likts uz svarīgākajiem īstenošanas un sadarbības jautājumiem, jo īpaši:

·dažādu sadarbības sadaļu (pārrobežu, transnacionālo, starpreģionu un tālāko reģionu) definēšanu un ģeogrāfisko pārklājumu;

·īpašu tematiskās koncentrācijas noteikumu definēšanu;

·Interreg konkrēto mērķu un darbības jomas noteikšanu;

·KNR noteikumu par plānošanu, programmu iestādēm, pārvaldību, kontroli un finanšu pārvaldības pielāgošanu; kā arī

·ES ārējās finansēšanas instrumentu integrāciju.

Provizoriskajā nolīgumā ir ievērota Interreg struktūra, kas sadalīta četrās sadaļās, tostarp jauna sadaļa, kas veltīta ES tālāko reģionu sadarbībai. Tajā arī apstiprina vispārējo finanšu sadalījumu un līdzsvaru starp sadaļām, kas ļauj sasniegt instrumentam izvirzītos mērķus. Tas ietver arī vairākus vienkāršošanas noteikumus, kuri atbilst Komisijas priekšlikumam, par mazo projektu fondiem (25. pants), tehnisko palīdzību (27. pants), vienkāršotu izmaksu iespēju izmantošanu (KNR 53. pants) vai revīzijas un pārbaudes mehānismiem (VI nodaļa).

Divi galvenie grozījumi, par kuriem abi likumdevēji vienojās, ir saistīti ar jūrlietu sadarbību, kas no jauna ieviesti pārrobežu sadarbības ietvaros, un tematiskās koncentrācijas prasību atvieglošanu Interreg konkrētajiem mērķiem. Tomēr tie nemazina ieinteresēto personu spēju racionāli īstenot jūrlietu sadarbību, ne arī atbalstīt prioritārus spēju veidošanas pasākumus saskaņā ar “labāku sadarbības pārvaldību”.

Jēdziens “starpreģionālās investīcijas inovācijā” tiek saglabāts, taču ar samazinātu piešķīrumu tiek pārcelts uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda/Kohēzijas fonda (ERAF/KF) regulu.

3.Komentāri par Padomes nostāju

Padomes nostāja pilnīgi atspoguļo trialogos panākto vienošanos. Svarīgākās ieviestās izmaiņas salīdzinājumā ar Komisijas priekšlikuma tekstu:

·pārskatīta arhitektūra, saglabājot pārrobežu jūrlietu sadarbību A sadaļā (pārrobežu sadarbība);

·programmas “Urbact” un “Interreg Europe” atjaunošana starpreģionālās sadarbības sadaļā;

·tematiskās koncentrācijas apstiprināšana saskaņā ar 15. panta 1. punktu attiecībā uz trim politikas mērķiem, tostarp 2. politikas mērķi (zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām) ar papildu pienākumu iekļaut 4. politikas mērķi (sociālāka Eiropa) attiecībā uz iekšējām sauszemes robežām. Savukārt tematiskās koncentrācijas prasības Interreg konkrētajiem mērķiem “labāka sadarbības pārvaldība” un “drošāka un aizsargātāka Eiropa” ir pārskatītas, kļūstot neobligātas, ievērojot attiecīgos 20 % un 5 % maksimālos apjomus no programmas piešķīrumiem. attiecībā uz transnacionālo sadarbību pielāgošana makroreģionālās un jūras baseinu stratēģijas prioritātēm koriģēta līdz 80 %;

·ieviests pienākums atbalstīt ierobežota finanšu apjoma projektus, tostarp izmantojot mazos projektu fondus, lai veicinātu atbalstu iedzīvotāju savstarpējās sadarbības pasākumiem un maziem projektiem;

·starpreģionālo investīciju inovācijā pārcelšana uz ERAF/KF regulu, samazinot piešķīrumu, vienlaikus saglabājot un precizējot Komisijas ierosinātos mērķus un mehānismus;

·priekšfinansējuma un līdzfinansējuma likmju korekcija nedaudz palielināta saskaņā ar KNR. Priekšfinansējuma un līdzfinansējuma likmes, kā arī tehniskās palīdzības atbalsta likme precizētas arī ārējām programmām, tostarp atbalstam no Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA), Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta (NDICI) un Lēmuma par aizjūras asociāciju (OAD);

·apstiprināti finanšu resursi, tostarp pastiprinātas A un D sadaļas, kā izklāstīts iepriekš, ar šādu piešķīrumu sadalījumu:

·EUR 5813 miljoni pārrobežu sadarbībai,

·EUR 1466 miljoni transnacionālai sadarbībai,

·EUR 490 miljoni starpreģionālai sadarbībai,

·EUR 281 miljons tālākajiem reģioniem.

Kopumā, lai gan Komisija nespēja pārliecināt Padomi par tās priekšlikumu attiecībā uz saistošu tematisko koncentrāciju Interreg konkrētajiem mērķiem un attiecībā uz jūrlietu sadarbības racionalizēšanu transnacionālās sadarbības ietvaros, priekšlikuma struktūra un tā galvenie īstenošanas mehānismi ir ievēroti. Nolīgums jo īpaši ļauj turpināt programmu PEACE PLUS, lai atbalstītu mieru un izlīgumu starp Īrijas un Ziemeļīrijas robežapgabaliem, apstiprina jauno tālāko reģionu sadaļu un sadarbības integrāciju pie ārējām robežām, pateicoties pielāgotiem noteikumiem.

Tāpēc pieņemtie grozījumi kopumā saglabā Komisijas priekšlikuma struktūru, tā resursus un spēju sasniegt instrumentam izvirzītos sadarbības mērķus.

4.Secinājums

Komisija atbalsta iestāžu sarunu iznākumu un tāpēc akceptē Padomes nostāju.