<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.15-->
  <head>
    <title>2025-09-202509C104202207760-00-TRA-DOC-LV-ARRET-C-0776-22-202507914-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ContentBits"/>
    <meta content="Commission Use" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Name"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="25/09/2025 13:32:32" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="ARR" name="TypeDoc"/>
    <meta content="sbNIew1gWQ4V5Ih61XTCfT08Q7OQvePH7mDWKUwZ6BKcuMjHO5PP5JZDbriYmi6MuChmBGVz7s4WhpEokTEgHUCxVNixMe5r4XUTMlDY7JIsshWkqMEaGzO0jyv7Ikw/p8sxaDB8IWAC/mYimwbeSkEgIFqQSFUgkaQd08y5lxI=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="svc_wsgendoc" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="10, 3, 0, 1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Tag"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Enabled"/>
    <meta content="2f277f89-b572-4ba4-926b-28ec70424d83" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ActionId"/>
    <meta content="0776" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2022" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SiteId"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="ARR_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 22-08-25 15:16:11" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="2025-09-05T11:25:37Z" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SetDate"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="996d00809f41480a9e08430623bf7a40" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0776" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="PV" name="NatureAff"/>
    <meta content="PV" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="Standard" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Method"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId25" style="first"/>
      <div id="rId21" style="even">Spriedums, 4.9.2025. – Lieta C‑776/22 P</div>
      <div id="rId22" style="default">Studio Legale Ughi e Nunziante/EUIPO</div>
    </div>
    <p class="C19Centre" id="para-1" title="page-1">
      TIESAS SPRIEDUMS (virspalāta)
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-2" title="page-1">
      2025. gada 4. septembrī  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">*</a>
</span>)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-3" title="page-1">
      Apelācija – Atcelšanas prasība – Eiropas Savienības Tiesas statūtu 19. pants – Neprivileģēto lietas dalībnieku pārstāvība tiešajās prasībās Eiropas Savienības tiesās – Advokātu biroja pārstāvība, ko veic šī biroja biedrs – Advokāts, kuram attiecībā pret prasītāju ir trešās personas statuss – Neatkarības prezumpcija – Prezumpcijas atspēkošana – Nosacījumi
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-4" title="page-1">
      Lietā C‑776/22 P
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-5" title="page-1">
      par apelācijas sūdzību atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. pantam, ko 2022. gada 20. decembrī iesniedzis
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-6" title="page-1">
      Studio Legale Ughi e Nunziante, Roma (Itālija), ko pārstāv L. Cascone, A. Clemente, F. De Filippis, un A. Marega, avvocati,
    </p>
    <p class="C72Alineadroite" id="para-7" title="page-1">
      apelācijas sūdzības iesniedzējs,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-8" title="page-1">
      pārējie lietas dalībnieki –
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-9" title="page-1">
      Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), ko pārstāv D. Hanf, R. Raponi un D. Stoyanova‑Valchanova, pārstāvji,
    </p>
    <p class="C72Alineadroite" id="para-10" title="page-1">
      atbildētājs pirmajā instancē,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-11" title="page-1">
      ko atbalsta
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-12" title="page-1">
      Eiropas Komisija, ko pārstāv F. Erlbacher, P. Stancanelli un C. Urraca Caviedes, pārstāvji,
    </p>
    <p class="C72Alineadroite" id="para-13" title="page-1">
      persona, kas iestājusies apelācijas tiesvedībā,
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-14" title="page-1">
      TIESA (virspalāta)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-15" title="page-1">
      šādā sastāvā: priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts], priekšsēdētāja vietnieks T. fon Danvics [T. von Danwitz], palātu priekšsēdētāji F. Biltšens [F. Biltgen], K. Jirimēe [K. Jürimäe], K. Likurgs [C. Lycourgos], S. Rodins [S. Rodin], A. Kumins [A. Kumin] un N. Jēskinens [N. Jääskinen] (referents), tiesneši A. Arabadžijevs [A. Arabadjiev], E. Regans [E. Regan], N. Pisarra [N. Piçarra], F. Šalīns [F. Schalin], S. Žervazonī [S. Gervasoni], N. Fengers [N. Fenger] un R. Frendo [R. Frendo],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-16" title="page-1">
      ģenerāladvokāts: Ž. Rišārs Delatūrs [J. Richard de la Tour],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-17" title="page-1">
      sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-18" title="page-1">
      ņemot vērā rakstveida procesu,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-19" title="page-1">
      noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2025. gada 27. februāra tiesas sēdē,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-20" title="page-1">
      pasludina šo spriedumu.
    </p>
    <p class="C75Debutdesmotifs" id="para-21" title="page-1">
      Spriedums
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar apelācijas sūdzību Studio Legale Ughi e Nunziante, saskaņā ar Itālijas tiesībām iedibināta profesionālā apvienība (turpmāk tekstā – “advokātu birojs”), lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2022. gada 10. oktobra rīkojumu Studio Legale Ughi e Nunziante/EUIPO – Nunziante e Ughi (“UGHI E NUNZIANTE”) (T‑389/22, turpmāk tekstā – “pārsūdzētais rīkojums”, EU:T:2022:662), ar kuru tā kā acīmredzami nepieņemamu noraidīja advokātu biroja prasību atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas piektās padomes 2022. gada 8. aprīļa lēmumu lietā R 407/2021‑5 saistībā ar preču zīmes “Ughi e Nunziante” atcelšanas procesu (turpmāk tekstā – “strīdīgais lēmums”).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošās tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Savienības Tiesas statūtu 19. panta pirmajā līdz ceturtajā daļā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-25" title="page-1">
      “Dalībvalstis un [Eiropas] Savienības iestādes Tiesā pārstāv katrai lietai iecelts pārstāvis; pārstāvim var palīdzēt padomdevējs vai advokāts.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-26" title="page-1">
      Tādā pašā veidā tiek pārstāvētas arī valstis, kas nav dalībvalstis, bet kas ir [1992. gada 2. maija] Eiropas Ekonomikas zonas līguma [turpmāk tekstā – “EEZ līgums”] līgumslēdzējas puses, kā arī EEZ līgumā minētā EBTA [Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas] Uzraudzības iestāde.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-27" title="page-1">
      Citas puses jāpārstāv advokātam.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-28" title="page-1">
      Tiesā pārstāvēt kādu pusi vai palīdzēt tai var tikai tie advokāti, kas ir tiesīgi praktizēt dalībvalstu tiesās vai to valstu tiesās, kas ir [EEZ] līguma līgumslēdzējas puses.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Savienības Tiesas statūtu 21. pantā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-30" title="page-1">
      “Tiesā griežas ar Tiesas sekretāram adresētu pieteikumu. Tajā jābūt iesniedzēja vārdam un pastāvīgai adresei, ziņām par parakstītāju, jānorāda persona vai personas, pret kurām pieteikums vērsts, strīda priekšmets, prasījums un īss to tiesību normu izklāsts, ar kurām tiek pamatots pieteikums.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-31" title="page-1">
      Vajadzības gadījumā pieteikumam pievieno aktu, ko prasa atcelt, vai – Līguma par Eiropas Savienības darbību 265. pantā minētos gadījumos – dokumentāru apliecinājumu par to, kurā dienā kāda iestāde saskaņā ar minētajiem pantiem tikusi uzaicināta rīkoties. Ja šos dokumentus neiesniedz kopā ar pieteikumu, Tiesas sekretārs lūdz attiecīgo pusi tos iesniegt pieņemamā termiņā, tomēr šādā gadījumā puse nezaudē savas tiesības arī tad, ja dokumentus iesniedz pēc lietas ierosināšanai noteiktā termiņa.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 53. panta pirmajai daļai III sadaļu, kurā ietilpst šā sprieduma 2. un 3. punktā citētās tiesību normas, piemēro procesam Vispārējā tiesā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējās tiesas Reglamenta 51. pantā “Pārstāvības pienākums” noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-34" title="page-1">
      “1. Lietas dalībnieki ir jāpārstāv pārstāvjiem vai advokātiem saskaņā ar [Eiropas Savienības Tiesas statūtu] 19. pantā paredzētajiem nosacījumiem.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-35" title="page-1">
      2. Advokātam, kas pārstāv lietas dalībnieku vai palīdz lietas dalībniekam, jāiesniedz kancelejā dokuments par to, ka viņš ir tiesīgs praktizēt dalībvalsts vai citas valsts, kura ir EEZ līguma līgumslēdzēja puse, tiesā, ja vien šāds dokuments jau nav iesniegts, lai atvērtu e‑Curia piekļuves kontu.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-36" title="page-1">
      3. Advokātiem, ja viņi pārstāv privāttiesību juridisko personu, kancelejā ir jāiesniedz šīs personas pilnvarojums.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-37" title="page-1">
      4. Ja netiek iesniegts 2. vai 3. punktā paredzētais dokuments, sekretārs attiecīgajam lietas dalībniekam nosaka pieņemamu termiņu, kurā šis dokuments ir jāiesniedz. Ja noteiktajā termiņā dokuments nav iesniegts, Vispārējā tiesa lemj par to, vai attiecīgās prasības neievērošana prasības pieteikumu vai procesuālo rakstu nepadara formāli nepieņemamu vai arī liek uzskatīt, ka advokāts nepārstāv attiecīgo lietas dalībnieku vai nepalīdz attiecīgajam lietas dalībniekam.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Reglamenta 55. pants “Aizliegums piedalīties tiesvedībā” formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-39" title="page-1">
      “1. Ja Vispārējā tiesa uzskata, ka kāda pārstāvja, padomdevēja vai advokāta attieksme pret Vispārējo tiesu, priekšsēdētāju, tiesnesi vai sekretāru nav saderīga ar cieņu pret Vispārējo tiesu vai ar pareizas tiesvedības prasībām vai ka šis pārstāvis, padomdevējs vai advokāts savas tiesības izmanto neatbilstīgi mērķiem, kam tās ir piešķirtas, tad Vispārējā tiesa to norāda attiecīgajai personai. [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-40" title="page-1">
      2. Tādu pašu iemeslu dēļ Vispārējā tiesa, uzklausījusi attiecīgo personu un izdodot motivētu rīkojumu, jebkurā brīdī var liegt pārstāvim, padomdevējam vai advokātam piedalīties tiesvedībā. Šo rīkojumu izpilda uzreiz.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-41" title="page-1">
      3. Ja pārstāvim, padomdevējam vai advokātam liedz piedalīties tiesvedībā, to aptur uz laiku, ko nosaka Vispārējās tiesas priekšsēdētājs, lai ļautu attiecīgajam lietas dalībniekam iecelt jaunu pārstāvi, padomdevēju vai advokātu.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-42" title="page-1">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Reglamenta 78. pantā “Prasības pieteikuma pielikumi” paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-44" title="page-1">
      “1. Prasības pieteikumam attiecīgā gadījumā pievieno dokumentus, kas norādīti [Eiropas Savienības Tiesas statūtu] 21. panta otrajā daļā.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-45" title="page-1">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-46" title="page-1">
      5. Prasības pieteikumam pievieno 51. panta 2. un 3. punktā paredzētos dokumentus.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-47" title="page-1">
      6. Ja prasības pieteikums neatbilst 1.–5. punktā noteiktajām prasībām, sekretārs nosaka pieņemamu termiņu, kurā prasītājam ir jāiesniedz kāds no iepriekš minētajiem dokumentiem. Ja prasītājs noteiktajā termiņā nenovērš trūkumus, Vispārējā tiesa lemj par to, vai šo prasību neievērošana prasības pieteikumu nepadara formāli nepieņemamu.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedības priekšvēsture</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedības priekšvēsturi var apkopot šādi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2017. gada 26. septembrī advokātu birojs iesniedza EUIPO pieteikumu par Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “UGHI E NUNZIANTE” atcelšanu attiecībā uz visiem pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem šī preču zīme bija reģistrēta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2021. gada 23. februāra lēmumu EUIPO Anulēšanas nodaļa apmierināja šo pieteikumu attiecībā uz visiem pakalpojumiem, izņemot “juridiskos pakalpojumus”, kas ietilpst 45. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2021. gada 1. martā advokātu birojs iesniedza EUIPO apelācijas sūdzību tikai par to lēmuma daļu, ar kuru tika noraidīts pieteikums par atcelšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar strīdīgo lēmumu EUIPO Apelācijas piektā padome noraidīja šo apelācijas sūdzību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedība Vispārējā tiesā un pārsūdzētais rīkojums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2022. gada 1. jūlijā, advokātu birojs cēla prasību atcelt strīdīgo lēmumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar pārsūdzēto rīkojumu Vispārējā tiesa noraidīja prasību kā acīmredzami nepieņemamu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī rīkojuma 5. punktā Vispārējā tiesa tostarp atgādināja, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 19. panta trešo un ceturto daļu lietas dalībniekus, kas nav dalībvalstis un Eiropas Savienības iestādes, valstis, kas ir EEZ līguma līgumslēdzējas puses, un EBTA Uzraudzības iestāde ir jāpārstāv advokātam, un tikai advokāts, kas ir tiesīgs praktizēt dalībvalsts vai citas valsts, kura ir EEZ līguma līgumslēdzēja puse, tiesā, var pārstāvēt lietas dalībnieku Savienības tiesās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētā rīkojuma 6. punktā Vispārējā tiesa precizēja, ka no Eiropas Savienības Tiesas statūtu 19. panta trešās daļas formulējuma un konkrēti no jēdziena “jāpārstāv” lietojuma, kā arī no 2022. gada 14. jūlija sprieduma Universität Bremen/REA (C‑110/21 P, EU:C:2022:555) 44. punkta izriet, ka “lietas dalībniekam” šīs tiesību normas izpratnē neatkarīgi no tā statusa nav atļauts pašam celt prasību Savienības tiesā, bet tam ir jāizmanto trešās personas pakalpojumi, pat tad, ja šis lietas dalībnieks ir advokāts, kurš ir tiesīgs uzstāties valsts tiesā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī rīkojuma 7. un nākamajos punktos tā atgādināja iemeslus, kuru dēļ šo gramatisko interpretāciju apstiprina gan šīs tiesību normas konteksts, gan tās mērķis.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi Vispārējā tiesa, pamatojoties it īpaši uz 2022. gada 14. jūlija sprieduma Universität Bremen/REA (C‑110/21 P, EU:C:2022:555) 47. punktu, pārsūdzētā rīkojuma 9. punktā atzina, ka Eiropas Savienības Tiesas statūtu 19. panta trešajā un ceturtajā daļā minētā un pareizas tiesvedības interesēs pildītā advokāta īstenotās pārstāvības uzdevuma mērķis galvenokārt ir cik vien labi iespējams aizsargāt un aizstāvēt klienta intereses, ievērojot pilnīgu neatkarību, kā arī likumu, profesiju reglamentējošos noteikumus un profesionālās ētikas normas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpinot – šī rīkojuma 10. punktā Vispārējā tiesa konstatēja, ka advokāta “neatkarības” jēdziena definīcija pārstāvības jomā Savienības tiesās ir attīstījusies un šajā ziņā par dominējošo kritēriju tagad ir atzīta klienta interešu aizsardzība un aizstāvība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Rīkojuma 11. punktā Vispārējā tiesa atgādināja, ka atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai prasība par advokāta neatkarību ir definējama ne tikai negatīvi, t.i., kā nodarbinātības attiecību neesība starp advokātu un viņa klientu, bet arī pozitīvi, proti, ar atsauci uz profesionālo ētiku.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī rīkojuma 12. un 13. punktā tā, ņemot vērā savu un Tiesas judikatūru, precizēja, pirmkārt, ka šī prasība par neatkarību konkrētajā Eiropas Savienības Tiesas statūtu 19. panta kontekstā noteikti nozīmē, ka starp advokātu un viņa klientu nav nodarbinātības attiecību, otrkārt, ka minētā prasība ir piemērojama arī tad, ja pārstāvētais lietas dalībnieks ir advokātu birojs, un, treškārt, šī prasība nozīmē nevis jebkādas saiknes starp advokātu un viņa klientu neesību, bet gan tikai tādas saiknes neesību, kas acīmredzami apdraud advokāta spēju cik vien labi iespējams nodrošināt viņam uzticēto aizstāvības uzdevumu, īstenojot sava klienta intereses, vienlaikus ievērojot likumu un profesiju reglamentējošos noteikumus un profesionālās ētikas normas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi Vispārējā tiesa pārsūdzētā rīkojuma 15. un 16. punktā konstatēja, ka šajā lietā prasītājs, kas ir advokātu birojs, savai pārstāvībai bija izraudzījies trīs advokātus, kuri birojā praktizē biedru statusā. Tā atzina, ka šis statuss nav saderīgs ar prasībām par neatkarību, kas ir izvirzītas, lai pārstāvētu šo biroju Savienības tiesās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc Vispārējā tiesa rīkojuma 17. punktā nosprieda, ka, tā kā pieteikumu par lietas ierosināšanu ir parakstījuši advokāti, kuriem attiecībā pret prasītāju nav neatkarīgas trešās personas statusa, prasība nav celta saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 19. panta trešo un ceturto daļu un Vispārējās tiesas Reglamenta 51. panta 1. punktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot, Vispārējā tiesa pārsūdzētā rīkojuma 18. punktā atzina, ka advokāta, kas ir tiesīgs praktizēt dalībvalstu tiesās vai to valstu tiesās, kas ir EEZ līguma līgumslēdzējas puses, pārstāvības pienākuma neievērošana nav viena no tām prasībām, attiecībā uz kurām atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 21. panta otrajai daļai un Vispārējas tiesas Reglamenta 78. panta 6. punktam var tikt novērsti trūkumi pēc prasības celšanai noteiktā termiņa beigām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedība Tiesā un lietas dalībnieku prasījumi apelācijas tiesvedībā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar pieteikumu, kas Tiesas kancelejā iesniegts 2022. gada 20. decembrī, advokātu birojs iesniedza šo apelācijas sūdzību par pārsūdzēto rīkojumu, kuras pamatojumam tas izvirza trīs pamatus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar dokumentiem, kas iesniegti tajā pašā dienā, tas lūdza, pirmkārt, saskaņā ar Tiesas Reglamenta 170.a panta 1. punktu atzīt tā apelācijas sūdzību par pieļaujamu atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 58.a pantam un, otrkārt, saskaņā ar Reglamenta 95. panta 2. punktu tam, kā arī dažiem apelācijas sūdzībā minētajiem advokātiem piemērot anonimitāti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2023. gada 4. janvāra lēmumu Tiesa pieteikumu par anonimizāciju noraidīja.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar Tiesas 2023. gada 8. maija rīkojumu Studio Legale Ughi e Nunziante/EUIPO (C‑776/22 P, EU:C:2023:441) apelācijas sūdzība tika atzīta par pieļaujamu attiecībā uz otro un trešo pamatu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar Tiesas priekšsēdētāja 2023. gada 18. septembra lēmumu Eiropas Komisijai tika atļauts iestāties lietā EUIPO prasījumu atbalstam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Tiesai ir šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">galvenokārt – apmierināt apelācijas sūdzības otro pamatu un vai nu atcelt pārsūdzēto rīkojumu, vai arī atzīt, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja pārstāvība tiesā, ko īstenoja advokāti, kurus apelācijas sūdzības iesniedzējs bija pilnvarojis prasības celšanai Vispārējā tiesā, ir likumīga, un līdz ar to nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai nolēmuma pieņemšanai pēc būtības;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">pakārtoti – apmierināt trešo apelācijas sūdzības pamatu un vai nu atcelt pārsūdzēto rīkojumu, vai arī nolemt, ka advokātu birojam ir tiesības turpināt tiesvedību ar tāda advokāta palīdzību, kurš neietilpst tā advokātu apvienībā, un līdz ar to nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai nolēmuma pieņemšanai pēc būtības, un</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">piespriest EUIPO atlīdzināt apelācijas tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">EUIPO prasījumi Tiesai ir šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">noraidīt apelācijas sūdzību un</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">piespriest advokātu birojam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija arī lūdz noraidīt apelācijas sūdzību un piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā instancē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par apelācijas sūdzību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrais pamats, ko apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirzījis apelācijas sūdzības pamatojumam, ir par Eiropas Savienības Tiesas statūtu 19. panta, kā arī Vispārējās tiesas Reglamenta 51. panta pārkāpumu. Ar trešo pamatu tiek apgalvots Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. un 52. panta pārkāpums, kā arī, iespējams, Vispārējās tiesas Reglamenta 51. panta 4. punkta un 55. panta 1. punkta pārkāpums. Kā atgādināts šā sprieduma 28. punktā, attiecībā uz otro un trešo pamatu apelācijas sūdzība tika atzīta par pieļaujamu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku argumenti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar otro pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējs būtībā pārmet Vispārējai tiesai, ka tā ir kļūdaini interpretējusi Eiropas Savienības Tiesas statūtu 19. pantu un Vispārējās tiesas Reglamenta 51. pantu. Šis pamats sastāv no divām daļām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmajā daļā apelācijas sūdzības iesniedzējs pārmet Vispārējai tiesai, ka tā ir pieļāvusi tiesību kļūdu, pārsūdzētā rīkojuma 17. punktā nospriežot, ka prasība pirmajā instancē nav celta, ievērojot it īpaši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 19. panta ceturto daļu, saskaņā ar kuru tikai tāds advokāts, kurš ir tiesīgs praktizēt dalībvalsts tiesā, var pārstāvēt lietas dalībnieku vai palīdzēt tam Tiesā. Tas apgalvo, ka ir iesniedzis visus dokumentus, kuri pierāda, ka advokāti, kurus tas bija pilnvarojis to pārstāvēt, bija reģistrēti Romas (Itālija) Advokātu kolēģijā, un ka līdz ar to viņi bija tiesīgi praktizēt Itālijas tiesās, tādējādi ievērojot attiecīgajā tiesību normā paredzēto nosacījumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrajā daļā apelācijas sūdzības iesniedzējs pārmet Vispārējai tiesai, ka tā ir kļūdaini interpretējusi Eiropas Savienības Tiesas statūtu 19. panta trešo daļu, ciktāl tā ir nospriedusi, ka advokātiem, kas ir biedri advokātu birojā, nav nepieciešamās neatkarības attiecībā uz šo biroju, lai varētu to pārstāvēt tiesvedībā Savienības tiesās, tādējādi pārkāpjot Tiesas judikatūru un it īpaši 2022. gada 14. jūlija spriedumu Universität Bremen/REA (C‑110/21 P, EU:C:2022:555).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrajā daļā apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, pirmām kārtām, ka pārsūdzētā rīkojuma 6. un 8. punktā minētajai judikatūrai par “pašpārstāvību” Savienības tiesās šīs lietas apstākļos nav nozīmes.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Profesionālā apvienība “Studio Legale Ughi e Nunziante” saskaņā ar šo jomu reglamentējošām valsts tiesībām esot no tās biedriem neatkarīgs tiesību subjekts. Apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka “pašpārstāvība” būtu tikai tad, ja tas par advokātu būtu iecēlis savu juridisko pārstāvi. Kā Vispārējā tiesa pati esot konstatējusi pārsūdzētā rīkojuma 15. punktā, šajā lietā tas tā neesot.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, apelācijas sūdzības iesniedzējs būtībā apgalvo, ka saskaņā ar neseno Tiesas judikatūru nevar prezumēt, ka advokātam, kurš ir biroja biedrs, nav nepieciešamās neatkarības, lai varētu pārstāvēt šo biroju Savienības tiesās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā apelācijas sūdzības iesniedzējs vispirms uzsver, ka, lai noteiktu, vai advokāts atbilst prasībai par neatkarību, kā tā interpretēta šajā nesenajā judikatūrā, galvenokārt jāizvērtē, vai advokāts var aizsargāt tā lietas dalībnieka intereses, kurš to ir iecēlis par pārstāvi. Turklāt prasība par advokāta neatkarību esot īpaši jāizvērtē, ja prasītājs ir advokātu birojs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpinājumā apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka, lai gan jēdziens “advokāts” Eiropas Savienības Tiesas statūtu 19. panta trešās daļas izpratnē jāinterpretē autonomi, nepieciešamie kritēriji, lai noteiktu advokāta neatkarību, proti, nodarbinātības attiecību neesība un atsauce uz profesiju reglamentējošiem noteikumiem un profesionālās ētikas normām, savukārt jāizvērtē, ņemot vērā atbilstošos valsts tiesību aktus, vēl jo vairāk tāpēc, ka šajā jomā nav Savienības tiesību normu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā apelācijas sūdzības iesniedzējs precizē, ka, pirmkārt, Itālijas tiesībās advokāta profesijas praktizēšana nav saderīga ar jebkādām nodarbinātības attiecībām, kas ietver pakļautības attiecības, līdz ar to starp advokātu biroju un advokātu, kurš ir tā biedrs, nodarbinātības attiecības nepastāv. Otrkārt, tās biedru sniegtais pakalpojums apelācijas sūdzības iesniedzējam atbilstot attiecīgajiem valsts tiesību aktiem, kā arī advokātu profesijas ētikas normām, kas nosaka neatkarības pienākumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot, ņemot vērā iepriekš minēto, apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka šajā lietā prasības par advokāta neatkarību pārkāpums varētu izrietēt tikai no interešu konflikta un uz trim advokātiem, kurus tas iecēlis pārstāvībai, izdarīta ārēja spiediena vai ārējas iejaukšanās esības. Attiecībā uz interešu konflikta iespējamību tas uzskata, ka konkrētajā gadījumā, kad advokāts, kurš ir biroja biedrs, pārstāv šo biroju, prevalē nevis interešu konflikts, bet gan interešu kopība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">EUIPO, kuru atbalsta Komisija, uzskata, ka otrais pamats jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms EUIPO norāda, ka pretēji tam, ko apgalvo apelācijas sūdzības iesniedzējs, Vispārējā tiesa pārsūdzētajā rīkojumā nav apšaubījusi faktu, ka šī lietas dalībnieka pilnvarotie advokāti bija tiesīgi praktizēt Itālijas tiesās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpinājumā tas atgādina, ka no Eiropas Savienības Tiesas statūtu 19. panta trešās daļas formulējuma izriet, ka lietas dalībniekam jābūt “pārstāvētam”, un tas nozīmē, ka tam nav tiesību rīkoties pašam, bet tam ir jāizmanto trešās personas pakalpojumi. To apstiprinot konteksts, kādā šī tiesību norma jāinterpretē, jo lietas dalībnieks un tā pārstāvis nevar būt viena un tā pati persona. Turklāt EUIPO uzsver, ka obligātas advokāta pārstāvības mērķis ir, pirmkārt, novērst to, ka privātpersonas pašas ceļ prasību tiesā, un, otrkārt, nodrošināt, ka juridiskās personas aizstāv pārstāvis, kurš ir pietiekami atsvešināts no tām. Taču pārsūdzētais rīkojums galvenokārt esot balstīts uz to, ka advokātus, kuriem bija jāpārstāv apelācijas sūdzības iesniedzējs Vispārējā tiesā, nevarēja uzskatīt par neatkarīgām trešām personām, jo tie bija tā biedri.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot EUIPO precizē, ka prasība par advokāta neatkarību jāinterpretē, pirmkārt, negatīvi, ciktāl ar to ir aizliegtas nodarbinātības attiecības starp advokātu un viņa klientu, un, otrkārt, pozitīvi, proti, atsaucoties uz profesionālo disciplīnu. Šo prasību saprot nevis tā, ka starp advokātu un viņa klientu nav nekādas saiknes, bet gan tā, ka nav vienīgi tādas saiknes, kas acīmredzami apdraud advokāta spēju nodrošināt viņam uzticēto aizstāvības uzdevumu, cik vien labi iespējams īstenojot sava klienta intereses. Šajā gadījumā EUIPO uzskata, ka to trīs advokātu biedru statuss, kuri bija iecelti advokāta biroja, kas bija prasītājs Vispārējā tiesā, pārstāvībai, nozīmē, ka viņi šajā birojā īsteno svarīgas administratīvas un finansiālas pilnvaras. Šis apstāklis acīmredzami apdraudētu šo advokātu neatkarību un acīmredzami apdraudētu viņu spēju pildīt savus uzdevumus, jo advokāta statuss pats par sevi nepiešķir ieceltajam pārstāvim pietiekamu neatkarību Eiropas Savienības Tiesas statūtu 19. panta trešās daļas izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija, kas iestājusies lietā EUIPO prasījumu atbalstam, arī norāda, ka no Tiesas judikatūras izriet, ka juridiskas personas pārstāvība tiesā, ko veic advokāti, kuri nav pietiekami atsvešināti no šīs juridiskās personas un kuru intereses sakrīt ar tās interesēm, neatbilst Eiropas Savienības Tiesas statūtu 19. panta trešās daļas prasībām. Šajā lietā tas, ka advokāti, kuri parakstīja pieteikumu par lietas ierosināšanu advokātu biroja – prasītāja Vispārējā tiesā – vārdā, ir šī biroja biedri, nozīmējot, ka starp šo lietas dalībnieku un tā pārstāvjiem nav pietiekamas nošķirtības pakāpes.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāatgādina, ka Eiropas Savienības Tiesas statūtu 19. panta trešajā un ceturtajā daļā, kas saskaņā ar šo statūtu 53. pantu ir piemērojamas procesam Vispārējā tiesā, ir paredzēti divi atšķirīgi un kumulatīvi nosacījumi attiecībā uz to lietas dalībnieku pārstāvību Savienības tiesās, uz kuriem neattiecas 19. panta pirmā un otrā daļa un kuri tiek dēvēti par “neprivileģētiem” lietas dalībniekiem. Atbilstoši 19. panta trešajā daļā paredzētajam pirmajam nosacījumam šos lietas dalībniekus “jāpārstāv advokātam”. Atbilstoši otrajam nosacījumam, kas paredzēts panta ceturtajā daļā, Savienības tiesās pārstāvēt lietas dalībnieku vai palīdzēt tam var tikai tie advokāti, kas ir tiesīgi praktizēt dalībvalstu tiesās vai to valstu tiesās, kas ir EEZ līguma līgumslēdzējas puses.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otrā pamata pirmo daļu, kas attiecas uz Eiropas Savienības Tiesas statūtu 19. panta ceturtās daļas pārkāpumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz otro kumulatīvo nosacījumu par neprivileģēta lietas dalībnieka pārstāvības Savienības tiesās likumību, kurš paredzēts Eiropas Savienības Tiesas statūtu 19. panta ceturtajā daļā un attiecas uz advokāta tiesībām praktizēt dalībvalsts tiesās, Tiesa jau ir nospriedusi, ka no šīs tiesību normas formulējuma izriet, ka šī nosacījuma jēga un tvērums jāinterpretē ar norādi uz attiecīgajām valsts tiesībām (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2020. gada 4. februāris, Uniwersytet Wrocławski un Polija/REA, C‑515/17 P un C‑561/17 P, EU:C:2020:73, 56. punkts, kā arī 2022. gada 14. jūlijs, Universität Bremen/REA, C‑110/21 P, EU:C:2022:555, 40. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā nav strīda par to, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja pilnvarotajiem advokātiem bija tiesības praktizēt Itālijas tiesās, ievērojot šo jomu reglamentējošās valsts tiesību normas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to Vispārējā tiesa, pārsūdzētā rīkojuma 17. punktā nospriezdama, ka prasība pirmajā instancē nav celta atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 19. panta ceturtajai daļai, ir pieļāvusi tiesību kļūdu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi otrā pamata pirmā daļa jāapmierina.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otrā pamata otro daļu, kas attiecas uz Eiropas Savienības Tiesas statūtu 19. panta trešās daļas pārkāpumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz pirmo kumulatīvo nosacījumu par neprivileģētu lietas dalībnieku pārstāvības Savienības tiesās likumību, kurš paredzēts Eiropas Savienības Tiesas statūtu 19. panta trešajā daļā un nozīmē, ka šos lietas dalībniekus “jāpārstāv advokātam” – tā kā šajā tiesību normā nav norādes uz dalībvalstu tiesībām, atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai jēdziens “advokāts” visā Savienībā jāinterpretē autonomi un vienveidīgi, ņemot vērā ne tikai minētās tiesību normas formulējumu, bet arī tās kontekstu un mērķi (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2020. gada 4. februāris, Uniwersytet Wrocławski un Polija/REA, C‑515/17 P un C‑561/17 P, EU:C:2020:73, 57. punkts, kā arī 2022. gada 14. jūlijs, Universität Bremen/REA, C‑110/21 P, EU:C:2022:555, 43. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā Tiesa ir nospriedusi, pirmām kārtām, ka gan no minētās tiesību normas formulējuma un konkrēti no jēdziena “jāpārstāv” lietojuma, gan no konteksta, kurā tā iekļaujas, izriet, ka “lietas dalībniekam” šīs tiesību normas izpratnē neatkarīgi no tā statusa nav atļauts pašam celt prasību Savienības tiesā, bet tam ir jāizmanto trešās personas pakalpojumi, un pēdējā minētā var būt tikai “advokāts” (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2020. gada 4. februāris, Uniwersytet Wrocławski un Polija/REA, C‑515/17 P un C‑561/17 P, EU:C:2020:73, 58. un 60. punkts, kā arī 2022. gada 14. jūlijs, Universität Bremen/REA, C‑110/21 P, EU:C:2022:555, 44. un 45. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī interpretācija atbilst Eiropas Savienības Tiesas statūtu 19. panta trešajā daļā paredzētā nosacījuma mērķim, kurš ir, pirmkārt, novērst to, ka privātpersonas pašas ceļ prasību tiesā, neizmantojot starpnieka pakalpojumus, un, otrkārt, garantēt to, ka juridiskās personas aizstāv pārstāvis, kurš ir pietiekami atsvešināts no tā pārstāvētās juridiskās personas (spriedumi, 2020. gada 4. februāris, Uniwersytet Wrocławski un Polija/REA, C‑515/17 P un C‑561/17 P, EU:C:2020:73, 61. punkts, kā arī 2022. gada 14. jūlijs, Universität Bremen/REA, C‑110/21 P, EU:C:2022:555, 46. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, Tiesa nosprieda, ka pārstāvības uzdevums, kas jāpilda “advokātam” Eiropas Savienības Tiesas statūtu 19. panta trešās daļas izpratnē, galvenokārt ir cik vien labi iespējams aizsargāt un aizstāvēt klienta intereses, ievērojot pilnīgu neatkarību, kā arī likumu, profesiju reglamentējošos noteikumus un profesionālās ētikas normas (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2020. gada 4. februāris, Uniwersytet Wrocławski un Polija/REA, C‑515/17 P un C‑561/17 P, EU:C:2020:73, 62. punkts, kā arī 2022. gada 14. jūlijs, Universität Bremen/REA, C‑110/21 P, EU:C:2022:555, 47. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā ģenerāladvokāts būtībā norādījis secinājumu 46.–52. punktā, no Tiesas judikatūras izriet, ka Eiropas Savienības Tiesas statūtu 19. panta trešajā daļā paredzētais pirmais kumulatīvais nosacījums, kas izpaužas kā pienākums, ka nepriviliģētus lietas dalībniekus “jāpārstāv advokātam”, paredz divu prasību izpildi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, kā izriet no šā sprieduma 55. punkta, ar šo nosacījumu neprivileģētiem lietas dalībniekiem noteikts “pašpārstāvības” aizliegums Savienības tiesās, proti, šie lietas dalībnieki nekādā ziņā nevar pārstāvēt paši sevi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā Eiropas Savienības Tiesas statūtos vai Tiesas Reglamentā nav paredzēta neviena atkāpe vai izņēmums no šī aizlieguma, tāda prasības pieteikuma iesniegšana, kuru parakstījis pats prasītājs, nekādā ziņā nevar būt pietiekama prasības celšanai Savienības tiesās, turklāt pat tad, ja prasītājs ir advokāts, kurš ir tiesīgs uzstāties valsts tiesā (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2020. gada 4. februāris, Uniwersytet Wrocławski un Polija/REA, C‑515/17 P un C‑561/17 P, EU:C:2020:73, 59. punkts, kā arī 2022. gada 14. jūlijs, Universität Bremen/REA, C‑110/21 P, EU:C:2022:555, 44. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, minētais nosacījums paredz, ka neprivileģēto lietas dalībnieku pārstāvjiem jāievēro prasība par neatkarību, kā izriet no šā sprieduma 57. punkta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī prasība ir definējama gan negatīvi, gan pozitīvi. Negatīvā veidā to definē kā nodarbinātības attiecību neesību, ko raksturo pakļautības attiecību esība starp lietas dalībnieka iecelto pārstāvi un lietas dalībnieku. Pozitīvā veidā – minētā prasība attiecas uz profesionālo ētiku un disciplīnu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2020. gada 4. februāris, Uniwersytet Wrocławski un Polija/REA, C‑515/17 P un C‑561/17 P, EU:C:2020:73, 63. punkts, kā arī 2022. gada 14. jūlijs, Universität Bremen/REA, C‑110/21 P, EU:C:2022:555, 49. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt šī prasība jāsaprot nevis kā jebkādas saiknes neesība starp lietas dalībnieka iecelto pārstāvi un šo lietas dalībnieku, bet gan tikai kā tādas saiknes neesība, kas acīmredzami apdraud viņa spēju nodrošināt tam uzticēto aizstāvības uzdevumu, kā atgādināts šā sprieduma 57. punktā (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2020. gada 4. februāris, Uniwersytet Wrocławski un Polija/REA, C‑515/17 P un C‑561/17 P, EU:C:2020:73, 64. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ikviens advokāts neatkarīgi no tā, kādā veidā viņš atbilstoši piemērojamajiem likumiem, profesiju reglamentējošajiem noteikumiem un profesionālās ētikas normām praktizē savu profesiju, atbilst – ievērojot nākamajā punktā izklāstīto – prasībai par neatkarību, kas izriet no Eiropas Savienības Tiesas statūtu 19. panta trešajā daļā paredzētā pirmā kumulatīvā nosacījuma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, kā izriet no šā sprieduma 62. punkta, prasība par neatkarību, kas noteikta neprivileģēto lietas dalībnieku pārstāvjiem konkrētajā šīs tiesību normas kontekstā, obligāti nozīmē, ka starp lietas dalībnieku un tā pilnvaroto pārstāvi nav nekādu nodarbinātības attiecību, ko raksturo pakļautības attiecību esība. Līdz ar to iepriekšējā punktā minētā neatkarības prezumpcija nav piemērojama, ja šādas nodarbinātības attiecības pastāv. Tā tas it īpaši ir gadījumā, kad advokātiem, kuri saskaņā ar piemērojamajām valsts tiesībām praktizē savu profesiju kā biroja, kas tos nodarbina, darbinieki, ir to jāpārstāv Savienības tiesās. Tas pats attiecas uz gadījumu, kad uzņēmumu juristiem (in‑house lawyers), kas ir kādas dalībvalsts advokātu kolēģijas locekļi un kam saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesībām ir atļauts pārstāvēt valsts tiesās juridisko personu, ar kuru viņiem ir nodarbinātības attiecības, būtu jāpārstāv šī persona Savienības tiesās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izņemot gadījumus, kad pastāv nodarbinātības attiecības, kurām raksturīgas pakļautības attiecības starp lietas dalībnieku un tā pilnvaroto pārstāvi, šī neatkarības prezumpcija ir piemērojama un var tikt atspēkota tikai tad, ja no konkrētiem apstākļiem izriet, ka starp tām pastāv saikne, kas acīmredzami apdraud šī pārstāvja spēju nodrošināt viņam uzticēto aizstāvības uzdevumu, cik vien labi iespējams īstenojot sava klienta intereses, vai ja minētais pārstāvis neievēro piemērojamos valsts profesiju reglamentējošos noteikumus un profesionālās ētikas normas (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2020. gada 4. februāris, Uniwersytet Wrocławski un Polija/REA, C‑515/17 P un C‑561/17 P, EU:C:2020:73, 64. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā Vispārējā tiesa pārsūdzētā rīkojuma 16. punktā atzina, ka “to advokātu statuss, kuri ir advokātu biroja, kas ir prasītājs šajā lietā, biedri” nav “saderīgs ar prasībām par neatkarību, kas izvirzītas, lai to pārstāvētu Vispārējā tiesā”. Rīkojuma 17. punktā tā no minētā secināja, ka, “tā kā pieteikumu par lietas ierosināšanu ir parakstījuši advokāti, kuriem attiecībā pret prasītāju nav neatkarīgas trešās personas statusa”, prasība pirmajā instancē nav celta saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 19. panta trešo un ceturto daļu un Vispārējās tiesas Reglamenta 51. panta 1. punktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ja advokātiem saskaņā ar noteikumiem, kas atbilst piemērojamajiem likumiem, profesiju reglamentējošajiem noteikumiem un profesionālās ētikas normām, ir biedru statuss birojā, kuru viņi pārstāv Savienības tiesās, šo apstākli pašu par sevi nevar uzskatīt par nesaderīgu ar prasību par neatkarību. Pirmkārt, šāds apstāklis nevar tikt pielīdzināts tam, ka pastāv nodarbinātības attiecības šā sprieduma 62. punktā atgādinātās judikatūras izpratnē. Otrkārt, tā kā nav konkrētu pierādījumu, ka starp biroju un biedru, kuru tas ir iecēlis par savu pārstāvi, pastāv saikne, kas acīmredzami apdraud spēju nodrošināt viņam uzticēto aizstāvības uzdevumu, cik vien labi iespējams īstenojot attiecīgā lietas dalībnieka intereses, vai ka minētais biedrs neievēro piemērojamos valsts profesiju reglamentējošos noteikumus un profesionālās ētikas normas, šī biedra neatkarības prezumpciju nevar uzskatīt par atspēkotu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, neņemot vērā prasības par neatkarību, kas izriet no Eiropas Savienības Tiesas statūtu 19. panta trešajā daļā paredzētā pirmā kumulatīvā nosacījuma, tvērumu, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru jebkurš apstāklis, kas attiecas uz Vispārējā tiesā celtas atcelšanas prasības pieņemamību, tostarp apstāklis, kas attiecas uz juridiskas personas pārstāvību, ko, ceļot šo prasību, īsteno advokāts, var būt absolūts pamats, kas Savienības tiesai jāizvirza pēc savas ierosmes (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 8. februāris, Pilatus Bank/ECB, C‑256/22 P, EU:C:2024:125, 34. un 36. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra). Tas, ka šāda prasība nav celta atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 19. panta trešajā daļā, kā tas interpretēts Tiesas judikatūrā, noteiktajām prasībām, ir šāds apstāklis.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr Savienības tiesas pienākums pēc savas ierosmes izvirzīt absolūtu pamatu neietekmē tiesību uz aizstāvību ievērošanu. Līdz ar to Savienības tiesa principā nevar balstīt savu lēmumu uz tiesību pamatu, ko tā izvirzījusi pēc savas ierosmes, pat ja tas ir absolūts pamats, iepriekš neaicinot lietas dalībniekus sniegt apsvērumus par minēto pamatu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2009. gada 17. decembris, M/EMEA, pārskatīšana, C‑197/09 RX–II, EU:C:2009:804, 40.–42. un 57. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā jānorāda, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā rīkojuma 15.–19. punktā ir vienīgi konstatējusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs bija advokātu birojs, kas bija pilnvarojis savai pārstāvībai trīs advokātus, kuri tajā praktizē kā biedri, un no tā izdarīja juridiski kļūdainu secinājumu, ka šie advokāti nevarēja pārstāvēt šo biroju apstākļos, kas ir saderīgi ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 19. pantu, turklāt Vispārējā tiesa uzskatīja, ka šāda nesaderība nevar tikt novērsta pēc prasības celšanai noteiktā termiņa beigām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">73</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējai tiesai, iespējams, izmantojot tās Reglamenta 64. pantā paredzētos procesa organizatoriskos pasākumus, vispirms būtu bijis jāpārbauda, vai pastāv nodarbinātības attiecības starp šiem trim advokātiem un advokātu biroju šā sprieduma 65. punkta izpratnē. Ja šādu nodarbinātības attiecību nebūtu, tikai konkrēti apstākļi, kas pierāda, ka saikne starp advokātu biroju un tā biedriem, kuri to pārstāvēja, varēja acīmredzami apdraudēt viņu spēju nodrošināt savu uzdevumu vai ka minētie advokāti neievēroja piemērojamos valsts profesiju reglamentējošos noteikumus un profesionālās ētikas normas, būtu ļāvuši konstatēt neatkarības neesību Eiropas Savienības Tiesas statūtu 19. panta trešās daļas izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">74</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt saskaņā ar šā sprieduma 71. punktā atgādināto judikatūru Vispārējai tiesai pirms lemt par šo jautājumu bija jāaicina prasītājs iesniegt apsvērumus, lai nodrošinātu tā tiesību uz aizstāvību efektivitāti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">75</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot, ja Vispārējā tiesa uzskatīja, ka prasība par neatkarību nav izpildīta, tai pirms prasības nepieņemamības konstatēšanas bija jāaicina prasītāju iecelt jaunu advokātu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">76</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā to seku smagumu, kas izriet no Eiropas Savienības Tiesas statūtu 19. panta pārkāpuma attiecībā uz prasītāju, proti, tā prasības neatgriezenisko atzīšanu par nepieņemamu, prasītājam – pēc tam, kad tas varēja noskaidrot apstākļus, kas Vispārējās tiesas skatījumā pamato lēmumu par nepieņemamību, un izteikties par šiem apstākļiem, – ir jāspēj iecelt jaunu advokātu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">77</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt no Vispārējās tiesas Reglamenta 78. panta 6. punkta, lasot to kopsakarā ar 51. panta 2.–4. punktu, izriet, ka lietas dalībnieku nevar sodīt ar tā prasības nepieņemamību, ja tas iepriekš nav aicināts novērst trūkumus, pamatojoties uz to, ka tā prasības pieteikums neatbilst Reglamenta 78. panta 1.–5. punktā paredzētajiem nosacījumiem. No Reglamenta 55. panta 1. un 3. punkta arī izriet, ka tas pats attiecas uz advokāta rīcību, kas tiesvedībā ir atzīta par nesaderīgu ar cieņu pret Vispārējo tiesu vai ar pareizas tiesvedības prasībām. Proti, šādos gadījumos šīs tiesību normas garantē procesa nepārtrauktību, atkarībā no gadījuma paredzot, ka attiecīgais lietas dalībnieks kancelejas noteiktā pieņemamā termiņā var iesniegt prasītos dokumentus vai iecelt jaunu pārstāvi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">78</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpat jānorāda, ka Eiropas Savienības Tiesas statūtu 21. pantā nav izsmeļoši noteikti gadījumi, kad var tikt novērsti prasībā pieļautie trūkumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">79</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesai jau ir bijusi iespēja atzīt, un Eiropas Savienības Tiesas statūtu 21. pants to neliedz, ka prasītājs būtu jāaicina novērst trūkumus prasībā, ja tiek iesniegts paša prasītāja parakstīts prasības pieteikums (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 1996. gada 5. decembris, Lopes/Tiesa, C‑174/96 P, EU:C:1996:473, 3. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">80</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, kā ģenerāladvokāts norādījis secinājumu 108. punktā, no dalībvalstu pašreizējās prakses izriet, ka gadījumā, ja valsts tiesībās paredzēts, ka lietas dalībnieka procesuālo dokumentu spēkā esība ir apšaubāma, jo nav ievēroti noteikumi par šī lietas dalībnieka pārstāvja neatkarības prasību, šo trūkumu katrā ziņā var novērst tiesvedības laikā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">81</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to apelācijas sūdzības otrā pamata otrā daļa un otrais pamats kopumā jāapmierina.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">82</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi apelācijas sūdzības trešais pamats nav jāizvērtē, un pārsūdzētais rīkojums jāatceļ.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par prasību Vispārējā tiesā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">83</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 61. panta pirmajai daļai, ja Tiesa atceļ Vispārējās tiesas nolēmumu, tā var vai nu pati taisīt galīgo spriedumu attiecīgajā lietā, ja to ļauj tiesvedības stadija, vai nodot lietu atpakaļ sprieduma taisīšanai Vispārējā tiesā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">84</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā Tiesas rīcībā ir vajadzīgā informācija, lai taisītu galīgo spriedumu par to, vai prasība ir celta saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 19. pantu un Vispārējās tiesas Reglamenta 51. panta 1. punktu. Jākonstatē, ka prasību prasītāja vārdā ir cēluši advokāti, par kuriem saskaņā ar šā sprieduma 68. punktā minēto var pieņemt, ka viņi atbilst prasībai par neatkarību Eiropas Savienības Tiesas statūtu 19. panta izpratnē. Tā kā lietas materiālos nav pierādījumu, kas ļautu atspēkot minēto pieņēmumu vai pat apšaubīt to, ka prasītāju pārstāvošie advokāti atbilst šai prasībai, jāatzīst, ka celtā prasība atbilst prasībai par neatkarību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">85</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā pārējā daļā tiesvedības stadija neļauj pieņemt galīgo spriedumu, lieta jānodod atpakaļ Vispārējai tiesai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par tiesāšanās izdevumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">86</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā lieta jānodod atpakaļ Vispārējai tiesai, lēmuma pieņemšana par tiesāšanās izdevumiem, kas radušies apelācijas tiesvedībā, jāatliek.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C41DispositifIntroduction" id="para-142" title="page-1">
      Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2022. gada 10. oktobra rīkojumu Studio Legale Ughi e Nunziante/EUIPO – Nunziante e Ughi (“UGHI E NUNZIANTE”) (T‑389/22, EU:T:2022:662).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <div class="signatures">
<p class="C77Signatures" id="para-146" title="page-1">
<span class="signatory">[Paraksti]</span>
</p>
</div>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">*</a>
</span>) Tiesvedības valoda – itāļu.</p>
</body>
</html>
