<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-266/21</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62021CJ0266</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2022:754">EU:C:2022:754</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>9</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>9</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, 6.10.2022. – Lieta C‑266/21</HT></P><P><HT TYPE="SC">HV (Transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana uz laiku)</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (trešā palāta)</P><P><DATE ISO="20221006">2022. gada 6. oktobrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – bulgāru.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Kopējā transporta politika</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 2006/126/EK</KEYWORD><KEYWORD>11. panta 2. un 4. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Mehāniskā transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana uz laiku</KEYWORD><KEYWORD>Vadītāja apliecība, ko izsniedz pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalsts apmaiņā pret citā dalībvalstī izsniegtu vadītāja apliecību</KEYWORD><KEYWORD>Pirmās dalībvalsts atteikums izpildīt otrās dalībvalsts lēmumu par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz laiku</KEYWORD><KEYWORD>Otrās dalībvalsts pienākums neatzīt tās teritorijā uz laiku atņemtās vadītāja apliecības derīgumu</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lietā C‑266/21</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Sofiyski gradski sad</HT> (Sofijas pilsētas tiesa, Bulgārija) iesniegusi ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20210426">2021. gada 26. aprīlī</DATE> un kas Tiesā reģistrēts tajā pašā dienā, kriminālprocesā pret</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><P><HT TYPE="BOLD">HV,</HT></P><P>piedaloties:</P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Sofiyska gradska prokuratura,</HT></HT></P></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (trešā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja K. Jirimēe [<HT TYPE="ITALIC">K. Jürimäe</HT>], tiesneši N. Jēskinens [<HT TYPE="ITALIC">N. Jääskinen</HT>], M. Safjans [<HT TYPE="ITALIC">M. Safjan</HT>], N. Pisarra [<HT TYPE="ITALIC">N. Piçarra</HT>] (referents) un M. Gavalecs [<HT TYPE="ITALIC">M. Gavalec</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts: Ž. Rišārs Delatūrs [<HT TYPE="ITALIC">J. Richard de la Tour</HT>],</P><P>sekretārs: A. Kalots Eskobars [<HT TYPE="ITALIC">A. Calot Escobar</HT>],</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>Vācijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">J. Möller</HT>, <HT TYPE="ITALIC">A. Hoesch</HT> un <HT TYPE="ITALIC">D. Klebs</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Spānijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">M. J. Ruiz Sánchez</HT>, pārstāve,</P></ITEM><ITEM><P>Ungārijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">M. Z</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Fehér</HT> un <HT TYPE="ITALIC">R. Kissné Berta</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><?PAGE NO="2"?><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">S. Grünheid</HT>, <HT TYPE="ITALIC">P. Messina</HT> un <HT TYPE="ITALIC">I. Zaloguin</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Pamatlēmuma 2008/947/TI (<DATE ISO="20081127">2008. gada 27. novembris</DATE>) par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu tādiem spriedumiem un probācijas lēmumiem, kuri paredzēti probācijas pasākumu un alternatīvu sankciju uzraudzībai (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="337" PAGE.FIRST="102" DATE.PUB="2008">OV 2008, L 337, 102. lpp.</REF.DOC.OJ>), 2. panta 4. punktu un 4. panta 1. punkta d) apakšpunktu, kā arī par Eiropas Parlamenta Direktīvas 2006/126/EK (<DATE ISO="20061220">2006. gada 20. decembris</DATE>) par vadītāju apliecībām (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="403" PAGE.FIRST="18" DATE.PUB="2006">OV 2006, L 403, 18. lpp.</REF.DOC.OJ>) 11. panta 2. un 4. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā par Bulgārijā pasludināta lēmuma par transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz laiku izpildi Spānijā pret Spānijā dzīvojošu personu, kurai ir pēdējā minētajā dalībvalstī izsniegta vadītāja apliecība apmaiņā pret pirmajā dalībvalstī izdotu vadītāja apliecību.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Pamatlēmums 2008/947</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Pamatlēmuma 2008/947 1. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>Mērķi un darbības joma<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/> 2. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>Šo pamatlēmumu piemēro tikai:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>spriedumu un, attiecīgā gadījumā, probācijas lēmumu atzīšanai;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>lai nodotu atbildību par probācijas pasākumu un alternatīvo sankciju uzraudzību;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><P>kā minēts un paredzēts šajā pamatlēmumā.<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Šī pamatlēmuma 2. pants <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Definīcijas<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/> ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>Šajā pamatlēmumā:</P><P>[..]</P><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>4)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>alternatīvā sankcija<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> ir sankcija, kas nav brīvības atņemšanas sods, ar brīvības atņemšanu saistīts pasākums vai finansiāla sankcija, kas nosaka pienākumu vai rīkojumu;</TXT></NP></ITEM></LIST></P><?PAGE NO="3"?><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Minētā pamatlēmuma 4. panta, kas attiecas uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Probācijas pasākumu un alternatīvo sankciju veidiem<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>, 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Pamatlēmumu piemēro šādiem probācijas pasākumiem un alternatīvajām sankcijām:</P><P>[..]</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>rīkojumi, kas attiecas uz uzvedību, pastāvīgo dzīvesvietu, izglītību un apmācību, atpūtas pasākumiem, vai kuros minēti profesionālas darbības ierobežojumi vai kārtība;</TXT></NP></ITEM></LIST></P><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Šī paša pamatlēmuma 6. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Procedūra sprieduma un, attiecīgā gadījumā, probācijas lēmuma pārsūtīšanai<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Ja, piemērojot 5. panta 1. vai 2. punktu, sprieduma valsts kompetentā iestāde nosūta spriedumu un, attiecīgā gadījumā, probācijas lēmumu citai dalībvalstij, tā nodrošina, ka sūtījumam ir pievienots apliecinošais dokuments, kura standarta veidlapa ir I pielikumā.<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Direktīva 2006/126</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Direktīvas 2006/126 15. apsvērumā ir noteikts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Ar ceļu satiksmes drošību saistītu iemeslu dēļ dalībvalstīm būtu jāspēj visiem transportlīdzekļu vadītāju apliecību turētājiem, kas ieguvuši pastāvīgu dzīvesvietu to teritorijā, piemērot savas tiesību normas par transportlīdzekļu vadītāju apliecību atņemšanu, aizturēšanu [atņemšanu uz laiku], atjaunošanu vai anulēšanu.<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></P></CONSID></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Atbilstoši šīs direktīvas 2. panta 1. punktam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>[d]alībvalstu izsniegtas vadītāju apliecības ir savstarpēji atzītas<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 11. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Dažādi noteikumi par vadītāju apliecību apmaiņu, atņemšanu, aizvietošanu un atzīšanu<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/> 1., 2. un 4. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="011.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Ja dalībvalsts izsniegtas derīgas iekšzemes vadītāja apliecības turētājs pārceļas uz pastāvīgu dzīvesvietu citā dalībvalstī, viņš var lūgt savu vadītāja apliecību apmainīt pret līdzvērtīgu vadītāja apliecību. [..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="011.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Ievērojot krimināltiesību aktu un policijas tiesību aktu teritoriālo principu, dalībvalsts, kurā personai ir pastāvīga dzīvesvieta, uz citā dalībvalstī izsniegtas vadītāja apliecības turētāju var attiecināt savus valsts noteikumus par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību ierobežošanu, pārtraukšanu [atņemšanu uz laiku], atņemšanu vai anulēšanu un vajadzības gadījumā šai nolūkā apmainīt vadītāja apliecību.</ALINEA></PARAG><P>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="011.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalsts atsakās izsniegt vadītāja apliecību pretendentam, kura vadītāja apliecība citā dalībvalstī ir ierobežota, atņemta uz laiku vai atņemta pavisam.</ALINEA><?PAGE NO="4"?><ALINEA>Dalībvalsts atsakās atzīt jebkuras vadītāja apliecības derīgumu, ko izdevusi kāda cita dalībvalsts personai, kuras vadītāja apliecība izdevējas valsts teritorijā ir ierobežota, atņemta uz laiku vai atņemta pavisam.</ALINEA><ALINEA>Dalībvalsts var arī atteikties izsniegt vadītāja apliecību pretendentam, kura vadītāja apliecība citā dalībvalstī ir anulēta.<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Šīs pašas direktīvas 12. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>Pastāvīga dzīvesvieta<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> pirmajā daļā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>Šajā direktīvā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>pastāvīga dzīvesvieta<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/> ir vieta, kur persona parasti dzīvo, tas ir, vismaz 185 dienas katrā kalendārajā gadā personīgu un darba saistību dēļ vai, ja personai nav darba saistību, personīgo saistību dēļ, kas liecina par attiecīgās personas ciešu saistību ar vietu, kur tā dzīvo.<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 2006/126 15. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>Savstarpēja palīdzība<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/> pirmo teikumu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>Dalībvalstis palīdz cita citai īstenot šo direktīvu un apmainās ar informāciju par vadītāju apliecībām, ko tās ir izdevušas, apmainījušas, aizvietojušas, atjaunojušas vai atņēmušas.<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Bulgārijas tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">Nakazatelen</HT> <HT TYPE="ITALIC">kodeks</HT> (Kriminālkodekss, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>NK<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>) 78.a pantu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="078A.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>(1)</NO.PARAG><ALINEA><P>Pilngadīgu personu no kriminālatbildības atbrīvo [kompetentā] tiesa un piemēro tai administratīvu sodu 1000 līdz 5000 [Bulgārijas levu (BGN) (aptuveni no 500 līdz 2500 EUR)] apmērā, ja vienlaikus ir izpildīti šādi nosacījumi:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>par tīšu noziedzīgu nodarījumu ir paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem vai cits vieglāks sods vai par aiz neuzmanības izdarītu noziedzīgo nodarījumu – brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai cits vieglāks sods;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>noziedzīgā nodarījuma izdarītājs nav nedz notiesāts publiskās apsūdzības krimināllietā, nedz atbrīvots no kriminālatbildības saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>ir atlīdzināts noziedzīgā nodarījuma izraisītais mantiskais kaitējums.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><P>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="078A.004"><NO.PARAG>(4)</NO.PARAG><ALINEA>Tiesa, kas piespriež 1. punktā minēto naudas sodu, var arī piespriest administratīvu sodu uz laiku līdz trim gadiem, atņemot tiesības ieņemt konkrētu amatu vai veikt konkrētu profesionālo darbību, ja par šo noziedzīgo nodarījumu ir paredzēta šo tiesību atņemšana.<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20180626">2018. gada 26. jūnija</DATE> spriedumu, kas kļuvis galīgs <DATE ISO="20191120">2019. gada 20. novembrī</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Sofiyski gradski sad</HT> (Sofijas pilsētas tiesa, Bulgārija), kas ir iesniedzējtiesa šajā lietā, ir atzinusi HV par vainīgu mehāniskā transportlīdzekļa vadīšanā Bulgārijas teritorijā, kur tas pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus un aiz neuzmanības nodarījis vidēji smagus miesas bojājumus vairāk nekā vienai personai. Pamatojoties uz NK 78.a panta 1. punktu, šī tiesa atbrīvoja HV no kriminālatbildības par šo nodarījumu un uzlika tam administratīvo naudas sodu 1000 BGN (aptuveni 500 EUR).<?PAGE NO="5"?> Turklāt, piemērodama NK 78.a panta 4. punktu, minētā tiesa nolēma atņemt HV tiesības vadīt mehānisko transportlīdzekli uz sešiem mēnešiem, skaitot no dienas, kad šis spriedums kļūtu galīgs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesas prokurors to informēja, ka šī atņemšana uz laiku nevar tikt īstenota Bulgārijas teritorijā, jo HV pastāvīgi dzīvo Spānijā, un ka viņa Bulgārijas iestāžu izsniegtā vadītāja apliecība ir tikusi apmainīta pret līdzvērtīgu Spānijas iestāžu izsniegtu apliecību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT><DATE ISO="20201027">2020. gada 27. oktobrī</DATE> iesniedzējtiesa izdeva apliecinošo dokumentu atbilstoši Pamatlēmumam 2008/947, kas nosūtīts <HT TYPE="ITALIC">Juzgado Central de lo Penal</HT> (Valsts krimināltiesa, Spānija). Šī apliecinošā dokumenta j) iedaļas 4. punktā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>Probācijas pasākuma(-u) vai aizstājošā soda (-u) raksturs<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> bija atzīmēta ailīte <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>rīkojumi, kas attiecas uz uzvedību, pastāvīgo dzīvesvietu, izglītību un apmācību, atpūtas pasākumiem, vai kuros minēti profesionālas darbības ierobežojumi vai kārtība<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>. Šīs iedaļas 5. punktā bija precizēts, ka aizvietojošo sodu veido tiesību vadīt mehānisko transportlīdzekli atņemšana uz sešiem mēnešiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT><DATE ISO="20210217">2021. gada 17. februāra</DATE> nolēmumā <HT TYPE="ITALIC">Juzgado Central de lo Penal</HT> (Valsts krimināltiesa) atteicās atzīt pārsūtīto spriedumu un izpildīt HV piespriesto sodu, jo tas nav ietverts to sodu vidū, kas paredzēti <DATE ISO="20141120">2014. gada 20. novembra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Ley</HT> 23/2014 <HT TYPE="ITALIC">de reconocimiento mutuo de resoluciones penales en la Unión Europea</HT> (Likums 23/2014 par spriedumu krimināllietās savstarpēju atzīšanu Eiropas Savienībā; <HT TYPE="ITALIC">BOE</HT> Nr. 282, <DATE ISO="20141121">2014. gada 21. novembris</DATE>, <DATE ISO="20141101">1</DATE>. lpp.) un pamatlēmumos par sodu vai probācijas lēmumu izpildi Eiropas Savienībā. Šī tiesa savu atteikumu pamatoja arī ar Direktīvu 2006/126.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa uzskata, ka šis atteikums padara neiespējamu HV piespriestās transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas uz laiku efektīvu izpildi, kas <HT TYPE="ITALIC">de facto</HT> izraisa viņa nesodāmību. Tomēr šāds lēmums izrietot no Pamatlēmuma 2008/947, jo tas esot <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>aizstājošs sods<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>, kas prasa <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>rīkojum[u], kas attiecas uz uzvedību<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> šī pamatlēmuma 2. panta 4. punkta un 4. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Šī tiesa arī uzskata, ka krimināltiesību aktu un policijas tiesību aktu teritorialitātes princips, kas noteikts Direktīvas 2006/126 11. panta 2. punktā, ir pretrunā spriedumu krimināllietās savstarpējas atzīšanas principam, kurš precizēts Pamatlēmumā 2008/947. Tā uzskata, ka rodas jautājums, kurš no šiem diviem Savienības tiesību aktiem ir piemērojams, lai noteiktu, vai saskaņā ar šo pamatlēmumu ir jānosūta <HT TYPE="ITALIC">Juzgado Central de lo Penal</HT> (Valsts krimināltiesa) jauns apliecinošs dokuments.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Šajos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Sofiyski gradski sad</HT> (Sofijas pilsētas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>1)</NO.P><TXT>Vai tiesas spriedumi krimināllietās, ar kuriem par noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem un aiz neuzmanības nodarītiem vidēji smagiem miesas bojājumiem to izdarītājam tiek piespriests administratīvs sods, uz noteiktu laiku atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, ietilpst [Pamatlēmuma 2008/947], 2. panta 4. punkta un 4. panta 1. punkta d) apakšpunkta piemērošanas jomā?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Vai [Direktīvas 2006/126] 11. panta 2. punkta un 4. punkta pirmās līdz trešās daļas noteikumi dalībvalstij, kurā pastāvīgi dzīvo šīs valsts izdotas vadītāja apliecības turētājs, ir pamats atteikumam atzīt un izpildīt administratīvu sodu, kas, uz laiku atņemot mehāniskā transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, piespriests citā dalībvalstī par tādu noziedzīgu<?PAGE NO="6"?> nodarījumu kā ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums un citai personai aiz neuzmanības nodarīti vidēji smagi miesas bojājumi, ja šis noziedzīgais nodarījums ir izdarīts laikā, kad tā izdarītājam pēc sprieduma pasludināšanas valstī sākotnēji izdotās vadītāja apliecības apmaiņas bija tā dzīvesvietas valsts izdota vadītāja apliecība?<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/></TXT></NP></ITEM></LIST></P></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par pieņemamību</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Vācijas valdība pauž šaubas par lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamību, norādot, ka iesniedzējtiesā netiek izskatīta neviena tiesvedība un ka tā, šķiet, vēlas saņemt apstiprinājumu, ka Spānijas iestādes ir pārkāpušas Savienības tiesības, kas nevar būt lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu priekšmets.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tikai valsts tiesai, kura izskata strīdu un kurai ir jāuzņemas atbildība par pieņemamo tiesas nolēmumu, ņemot vērā lietas īpatnības, ir jāizvērtē gan prejudiciālā nolēmuma nepieciešamība, lai tā varētu pieņemt savu nolēmumu, gan to jautājumu atbilstība, kurus tā uzdod Tiesai. No minētā izriet, ka uz jautājumiem par Savienības tiesībām attiecas atbilstības prezumpcija. Atteikties lemt par valsts tiesas uzdotu prejudiciālo jautājumu Tiesa var tikai tad, ja ir acīmredzams, ka lūgtajai Savienības tiesību interpretācijai nav nekāda sakara ar pamatlietas apstākļiem vai tās priekšmetu, ja problēmai ir hipotētisks raksturs vai arī ja Tiesai nav zināmi faktiskie un tiesiskie apstākļi, kas vajadzīgi, lai sniegtu lietderīgu atbildi uz tai uzdotajiem jautājumiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20211123">2021. gada 23. novembris</DATE>, <NAME.CASE>IS (Rīkojuma par prejudiciālu jautājumu uzdošanu prettiesiskums)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑564/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:949">EU:C:2021:949</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0060">60.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0061">61.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajos minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Šajā ziņā no paša LESD 267. panta formulējuma izriet, ka lūgtajam prejudiciālajam nolēmumam ir jābūt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>vajadzīgam<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>, lai iesniedzējtiesa varētu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>sniegt spriedumu<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> lietā, kuru tā izskata (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200326">2020. gada 26. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Miasto Łowicz</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Prokurator Generalny</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑558/18 un C‑563/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:234">EU:C:2020:234</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Šajā gadījumā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka iesniedzējtiesai, kurā vērsās prokuratūra, ir jālemj par veidu, kādā izpildīt attiecībā uz HV pieņemto lēmumu uz laiku atņemt viņam mehāniskā transportlīdzekļa vadīšanas tiesības tiesvedībā, ko tā izskata. Šajā kontekstā, kā tas norādīts šī sprieduma 18. punktā, šai tiesai rodas jautājums, vai, lai noteiktu, vai <HT TYPE="ITALIC">Juzgado Central de lo Penal</HT> (Valsts krimināltiesa) ir jāiesniedz jauns apliecinošs dokuments atbilstoši šim pamatlēmumam, tai ir jāpamatojas uz Direktīvu 2006/126 vai Pamatlēmumu 2008/947.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Līdz ar to lūgtā Savienības tiesību interpretācija šķiet nepieciešama, lai iesniedzējtiesa varētu taisīt spriedumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Šādos apstākļos šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir pieņemams.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālajiem jautājumiem</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par otro jautājumu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Ar šo jautājumu, kas ir jāizskata kā pirmais, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2006/126 11. panta 2. punkta un 4. punkta otrās daļas noteikumi, lasot tos kopsakarā, ir jāinterpretē tādējādi, ka saskaņā ar tiem dalībvalstī, kurā ir šīs dalībvalsts izsniegtas vadītāja<?PAGE NO="7"?> apliecības turētāja pastāvīgā dzīvesvieta, ir atļauts neatzīt un neizpildīt savā teritorijā lēmumu, ar kuru tiek uz laiku atņemtas tiesības vadīt mehānisko transportlīdzekli un kuru cita dalībvalsts ir pieņēmusi pret šo turētāju par šīs valsts teritorijā izdarītu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, tostarp, ja šī vadītāja apliecība ir izdota apmaiņā pret vadītāja apliecību, kas iepriekš izdota dalībvalstī, kurā izdarīts minētais ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Pirmkārt, no Direktīvas 2006/126 11. panta 2. punkta kopsakarā ar tās 15. apsvērumu izriet, ka ceļu satiksmes drošības apsvērumu dēļ un ar nosacījumu, ka tiek ievērots krimināltiesību aktu un policijas tiesību aktu teritorialitātes princips, dalībvalsts, kurā atrodas citā dalībvalstī izdotas vadītāja apliecības turētāja pastāvīgā dzīvesvieta šīs direktīvas 12. panta izpratnē, var šai personai piemērot savas valsts tiesību normas par šo transportlīdzekļu vadīšanas tiesību ierobežošanu, pārtraukšanu, atņemšanu vai anulēšanu un vajadzības gadījumā šai nolūkā apmainīt vadītāja apliecību. Tātad šī tiesību norma attiecas uz situāciju, kad vadītāja apliecības turētāja pastāvīgā dzīvesvieta ir dalībvalstī, kas nav šīs apliecības izdevēja dalībvalsts (pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150423">2015. gada 23. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Aykul</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑260/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:257">EU:C:2015:257</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Šajā gadījumā HV vadītāja apliecību viņam ir izsniegusi viņa pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalsts apmaiņā pret vadītāja apliecību, ko viņam bija izsniegusi dalībvalsts, kurā attiecībā uz HV tika pieņemts lēmums par viņa vadīšanas tiesību atņemšanu uz laiku saistībā ar šīs pēdējās minētās teritorijā izdarīto ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, kas tiek aplūkots pamatlietā. Tātad uz šo situāciju neattiecas Direktīvas 2006/126 11. panta 2. punkts. Proti, tiklīdz šī persona ir apmainījusi pirmajā dalībvalstī iegūto vadītāja apliecību pret vadītāja apliecību, ko izsniegusi pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalsts, tā vairs nav uzskatāma par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>citas dalībvalsts izsniegtas vadītāja apliecības turētāju<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> šīs tiesību normas izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Otrkārt, attiecībā uz Direktīvas 2006/126 11. panta 4. punktu ir jānorāda, ka saskaņā ar šī punkta otro daļu dalībvalsts atsakās atzīt jebkuras citas dalībvalsts izsniegtas vadītāja apliecības derīgumu personai, kuras vadītāja apliecība tās teritorijā ir ierobežota, atņemta uz laiku vai atņemta pavisam. No vārdkopas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>atsakās atzīt<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> izriet, ka šajā tiesību normā attiecīgajai dalībvalstij ir nevis paredzēta iespēja, bet gan pienākums (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120426">2012. gada 26. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Hofmann</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑419/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:240">EU:C:2012:240</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20201028">2020. gada 28. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kreis Heinsberg</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑112/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:864">EU:C:2020:864</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Direktīvas 2006/126 11. panta 4. punkta otrā daļa attiecas uz pasākumiem, kas veikti saskaņā ar kādas dalībvalsts krimināltiesību aktiem un policijas tiesību aktiem un kas ietekmē citas dalībvalsts izsniegtas vadītāja apliecības derīgumu šīs dalībvalsts teritorijā (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150423">2015. gada 23. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Aykul</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑260/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:257">EU:C:2015:257</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0061">61.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Tādējādi šajā tiesību normā paredzētā pienākuma mērķis ir nodrošināt efektīvu tāda lēmuma par transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz laiku izpildi, kas pasludināts tās dalībvalsts teritorijā, kura to pieņēmusi, atbilstoši krimināltiesību aktu un policijas tiesību aktu teritorialitātes principam, kas noteikts šīs direktīvas 11. panta 2. punktā. Proti, saskaņā ar šo principu tikai dalībvalsts, kuras teritorijā ir izdarīts ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums, ir tiesīga par to sodīt, vajadzības gadījumā pieņemot lēmumu par transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz laiku (pēc analoģijas skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20081120">2008. gada 20. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Weber</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑1/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:640">EU:C:2008:640</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150423">2015. gada 23. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Aykul</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑260/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:257">EU:C:2015:257</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0062">62.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>No tā izriet, ka Direktīvas 2006/126 11. panta 4. punkta otrā daļa, lasot to krimināltiesību aktu un policijas tiesību aktu teritorialitātes principa kontekstā, nenozīmē, ka lēmums par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz laiku, kas pasludināts kādas dalībvalsts teritorijā, būtu jāatzīst un jāizpilda citās dalībvalstīs, tostarp tajā, kurā vadītāja apliecības<?PAGE NO="8"?> turētājam, attiecībā uz kuru ir pieņemts šāds lēmums, ir pastāvīgā dzīvesvieta šīs direktīvas 12. panta pirmās daļas izpratnē. Proti, vienīgi dalībvalsts, kas ir pieņēmusi lēmumu par transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz laiku, ir kompetenta savā teritorijā nodrošināt šāda lēmuma izpildi pat situācijā, kad tā adresāta pastāvīgā dzīvesvieta ir citā dalībvalstī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>No tā izriet, ka iesniedzējtiesas norādītajam apstāklim, ka HV bija Bulgārijas iestāžu izsniegta vadītāja apliecība, pirms dalībvalsts, kurā ir viņa pastāvīgā dzīvesvieta, saskaņā ar Direktīvas 2006/126 11. panta 1. punktu veiktās apmaiņas rezultātā bija tam izsniegusi vadītāja apliecību, kuras turētājs viņš bija pamatlietas faktu norises laikā, nav nozīmes, lai noteiktu, vai attiecībā uz HV pieņemtais lēmums par transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz laiku sakarā ar viņa izdarīto tiesību pārkāpumu Bulgārijas teritorijā, ir izpildāms Spānijas teritorijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Šajā kontekstā tomēr ir jāpiebilst, ka Direktīvas 2006/126 15. panta pirmais teikums liek dalībvalstīm savstarpēji palīdzēt īstenot šo direktīvu un apmainīties ar informāciju par vadītāju apliecībām, kuras tās ir izsniegušas, apmainījušas, aizvietojušas, atjaunojušas vai atņēmušas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Šī tiesību norma var veicināt dalībvalstī, kas nav attiecīgās personas pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalsts, pieņemta lēmuma par transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz laiku faktisku izpildi. Proti, pēc šīs dalībvalsts lūguma un saskaņā ar Direktīvas 2006/126 I pielikuma 3. iedaļas trešā teikuma a) punkta 13. un 14. pozīciju, kā arī 4. iedaļas a) punktu parastās dzīvesvietas dalībvalsts var transportlīdzekļa vadītāja apliecībā fiksēt iespējamās atzīmes par transportlīdzekļa vadīšanas aizliegumu minētās dalībvalsts teritorijā (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210429">2021. gada 29. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Stadt Pforzheim</HT> (Atzīmes uz vadītāja apliecības)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑56/20</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:333">EU:C:2021:333</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minēto, uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2006/126 11. panta 2. punkta un 4. punkta otrās daļas noteikumi, lasot tos kopsakarā, ir jāinterpretē tādējādi, ka saskaņā ar tiem dalībvalstī, kurā ir šīs dalībvalsts izsniegtas vadītāja apliecības turētāja pastāvīgā dzīvesvieta, ir atļauts neatzīt un neizpildīt savā teritorijā lēmumu, ar kuru uz laiku tiek atņemtas tiesības vadīt mehānisko transportlīdzekli un kuru cita dalībvalsts ir pieņēmusi pret šo turētāju par šīs valsts teritorijā izdarītu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, tostarp, ja šī vadītāja apliecība ir izdota apmaiņā pret vadītāja apliecību, kas iepriekš izdota dalībvalstī, kurā izdarīts minētais ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo jautājumu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Ņemot vērā uz otro jautājumu sniegto atbildi un to, ka vienīgi Direktīvā 2006/126 tiek reglamentēta situācija, kurā dalībvalsts saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem un prettiesisku rīcību tās teritorijā uz laiku atņem citas dalībvalsts izsniegtas vadītāja apliecības turētāja tiesības vadīt transportlīdzekli, jo šādas atņemšanas uz laiku sekas attiecas tikai uz šo teritoriju, uz pirmo jautājumu nav jāatbild.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="9"?><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:</INTRO><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Parlamenta Direktīvas 2006/126/EK (<DATE ISO="20061220">2006. gada 20. decembris</DATE>) par vadītāju apliecībām 11. panta 2. punkta un 4. punkta otrās daļas noteikumi, lasot tos kopsakarā,</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">ir jāinterpretē tādējādi, ka:</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">saskaņā ar tiem dalībvalstī, kurā ir šīs dalībvalsts izsniegtas vadītāja apliecības turētāja pastāvīgā dzīvesvieta, ir atļauts neatzīt un neizpildīt savā teritorijā lēmumu, ar kuru uz laiku tiek atņemtas tiesības vadīt mehānisko transportlīdzekli un kuru cita dalībvalsts ir pieņēmusi pret šo turētāju par šīs valsts teritorijā izdarītu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, tostarp, ja šī vadītāja apliecība ir izdota apmaiņā pret vadītāja apliecību, kas iepriekš izdota dalībvalstī, kurā izdarīts minētais ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums.</HT></P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>