<TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></P></TI>3Direktīvas 2000/78 4., 23., 24. un 29. apsvērumā ir teikts:(4)Visu cilvēku tiesības uz vienlīdzību likuma priekšā un aizsardzība pret diskrimināciju ir vispārējas tiesības, kas atzītas ar Vispārējo Cilvēktiesību deklarāciju, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par sieviešu visu veidu diskriminācijas izskaušanu, Apvienoto Nāciju Organizācijas Paktu par pilsoņu un politiskajām tiesībām un Paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, ko parakstījušas visas dalībvalstis. Starptautiskās darba organizācijas (SDO) Konvencijā Nr. 111 ir aizliegta diskriminācija nodarbinātības un profesijas jomā.[..]
(23)Atšķirīgu attieksmi var attaisnot ļoti retos gadījumos, ja no īpašībām, kas saistītas ar reliģiju, uzskatiem, invaliditāti, vecumu vai seksuālo orientāciju, izriet īsta un izšķirīga prasība attiecībā uz profesiju, ja vien mērķis ir likumīgs un prasība ir proporcionāla. Šādi gadījumi būtu jāietver informācijā, ko dalībvalstis iesniedz Komisijai.(24)Eiropas Savienība Deklarācijā Nr. 11 par baznīcu un nekonfesionālo organizāciju statusu, kas pievienota Amsterdamas līguma Noslēguma aktam, ir skaidri atzinusi, ka tā ievēro un saskaņā ar valsts tiesību aktiem neliedz baznīcām un reliģiskām apvienībām vai kopienām šādu statusu dalībvalstīs un ka tā vienādi ievēro arī filozofisko un nekonfesionālo organizāciju statusu. Ņemot to vērā, dalībvalstis var saglabāt vai noteikt īpašus noteikumus par tādām īstām, likumīgām un attaisnotām prasībām attiecībā uz profesiju, kuras ir vajadzīgas, lai veiktu profesionālo darbību.[..]
(29)Personām, kuras bijušas pakļautas diskriminācijai reliģijas, uzskatu, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ, vajadzētu būt pieejamiem pienācīgiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. Lai nodrošinātu efektīvāku aizsardzību, arī apvienībām vai juridiskajām personām vajadzētu būt tiesīgām vai nu jebkura cietušā vārdā, vai viņu atbalstot, kā to nosaka dalībvalstis, iesaistīties lietas izskatīšanas procesā, neierobežojot attiecīgās valsts procesuālās normas par pārstāvību un aizstāvību tiesās.
4Šīs direktīvas 1. pantā ir noteikts:Lai vienlīdzīgas attieksmes princips stātos spēkā dalībvalstīs, šīs direktīvas mērķis attiecībā uz nodarbinātību un profesiju ir noteikt sistēmu, lai apkarotu diskrimināciju reliģijas, uzskatu, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ.
5Minētās direktīvas 2. panta 1. un 2. punktā ir paredzēts:1.Šajā direktīvā vienlīdzīgas attieksmes princips nozīmē to, ka nav ne tiešas, ne netiešas diskriminācijas, kuras pamatā ir jebkurš 1. pantā minēts iemesls.2.Šā panta 1. punktā:
- a)uzskata, ka tiešā diskriminācija notiek tad, ja salīdzināmā situācijā pret vienu personu izturas, ir izturējušies vai izturētos sliktāk nekā pret citu personu jebkura 1. punktā [1. pantā] minēta iemesla dēļ;
[..].
6Šīs pašas direktīvas 4. pants ir formulēts šādi:1.Neatkarīgi no 2. panta 1. un 2. punkta dalībvalstis var paredzēt, ka dažāda attieksme, kuras pamatā ir īpašība, kas saistīta ar jebkuru no 1. pantā minētajiem iemesliem, neveido diskrimināciju, ja attiecīgo profesionālo darbību būtības dēļ vai tajā sakarā, kurā tās veic, no šādas īpašības izriet īsta un izšķirīga prasība attiecībā uz profesiju ar noteikumu, ka mērķis ir likumīgs un prasība ir proporcionāla.2.Dalībvalstis var uzturēt spēkā attiecīgās valsts tiesību aktus, kuri ir spēkā šīs direktīvas pieņemšanas dienā, vai noteikt turpmākos tiesību aktus, kuros ņem vērā valsts praksi, kas pastāv šīs direktīvas pieņemšanas dienā un saskaņā ar ko profesionālo darbību gadījumā baznīcās un citās valsts vai privātās organizācijās to ētoss balstās uz reliģiju vai uzskatiem, dažāda attieksme personas reliģijas vai uzskatu dēļ neveido diskrimināciju, ja šādu darbību īpatnību dēļ vai tajā sakarā, kurā tās veic, personas reliģija vai uzskati veido īstu, likumīgu un attaisnotu prasību attiecībā uz profesiju, ņemot vērā organizācijas ētosu. Šo atšķirīgo attieksmi ievieš, ņemot vērā dalībvalstu konstitucionālās normas un principus, kā arī Kopienas tiesību vispārīgos principus, un tai nekādā gadījumā nebūtu jāattaisno nekāda diskriminācija.Ar noteikumu, ka citādi šo direktīvu ievēro, tā neskar baznīcas un to citu valsts vai privāto organizāciju, kuru ētoss balstās uz reliģiju vai uzskatiem un kuras darbojas saskaņā ar valsts konstitūciju un likumiem, tiesības pieprasīt, lai personas, kuras strādā to labā, izturētos godprātīgi un lojāli pret organizācijas ētosu.
7Direktīvas 2000/78 9. panta 1. punktā ir paredzēts:Dalībvalstis nodrošina, lai tiesiskās un/vai administratīvās procedūras, arī tad, ja tās uzskata par atbilstīgām samierināšanas procedūrām, nolūkā panākt, ka izpilda šajā direktīvā paredzētos pienākumus, būtu pieejamas visām personām, kuras uzskata sevi par cietušām, jo viņām nav piemērots vienlīdzīgas attieksmes princips, pat pēc tam, kad attiecības, kurās ir bijusi diskriminācija, ir beigušās.
8Šīs direktīvas 10. panta 1. punktā ir noteikts:Dalībvalstis veic pasākumus, kas saskaņā ar attiecīgo valstu tiesvedības sistēmu ir vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka gadījumā, ja personas, kuras uzskata, ka viņas ir saskārušās ar netaisnību, jo pret tām nav piemērots vienlīdzīgas attieksmes princips, tiesā vai kādā citā kompetentā iestādē uzrāda faktus, pēc kuriem var secināt, ka ir bijusi tieša vai netieša diskriminācija, tad atbildētājam jāpierāda, ka nav noticis vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums.
<TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Kanoniskās tiesības</HT></HT></P></TI>18Codex Iuris Canonici (Kanonisko tiesību kodekss) 1085. kanonā ir teikts:- (1)[Spēkā neesoša ir laulība, ko noslēdz] persona, kuru saista kādas iepriekšējas laulības saites, pat ja tajā nav notikusi laulāto miesiska savienība.
- (2)Lai arī pirmā laulība ir neesoša vai šķirta jebkāda iemesla dēļ, citu laulību nedrīkst noslēgt līdz brīdim, kad pirmās laulības neesamība vai šķiršana ir konstatēta likumīgi un pārliecinoši.
191993. gada 22. septembra Grundordnung des kirchlichen Dienstes im Rahmen kirchlicher Arbeitsverhältnisse (Baznīcas dienesta pamatnoteikumi attiecībā uz darba tiesiskajām attiecībām Baznīcā) (Amtsblatt des Erzbistums Köln, 222. lpp.; turpmāk tekstā – GrO 1993) 1. pantā ir paredzēts:Baznīcas dienesta pamatprincipi
Visi, kas strādā kādā no Katoļu baznīcas struktūrām, neatkarīgi no nodarbinātības statusa ar savu darbu dod kopīgu ieguldījumu, lai struktūra varētu pildīt tai uzticēto baznīcas sūtības uzdevumu (kalpošanas kopiena). [..]
20GrO 1993 4. pants Lojalitātes pienākumi ir formulēts šādi:(1)No katoļticīgajiem darbiniekiem tiek prasīts, lai viņi atzītu un ievērotu katolisko ticības un tikumisko mācību. Darbinieku privātā dzīve apliecina principus, kas noteikti katoliskajā ticības un tikumiskajā mācībā; tas it īpaši attiecas uz darbiniekiem, kas veic pastorālo, katehēzes un audzināšanas darbu, kā arī tiem, kas pilda savu kanonisko sūtību. Tas attiecas arī uz vadošos amatos strādājošiem darbiniekiem.(2)No darbiniekiem kristiešiem, kas nav katoļticīgi, tiek prasīts izturēties ar cieņu pret Evaņģēlija patiesībām un vērtībām un veicināt to īstenošanu struktūras darbā.[..]
(4)Visi darbinieki atturas paust naidīgu attieksmi pret Baznīcu. Veicot savus dienesta pienākumus, ar savu dzīvesveidu un rīcību viņi neapdraud uzticēšanos Baznīcai un struktūrai, kurā viņi strādā.
21GrO 1993 5. pantā Lojalitātes pienākumu neizpilde ir noteikts:(1)Ja kāds darbinieks vairs neatbilst nodarbinātības prasībām, darba devējam pārrunu ceļā ir jāmēģina panākt, lai darbinieks šos trūkumus galu galā novērš. [..] Galējais pasākums ir atlaišana.(2)It īpaši attiecībā uz atlaišanu Baznīcai raksturīgu iemeslu dēļ Baznīca par smagiem uzskata šādus lojalitātes pārkāpumus:
[..]
tādas laulības, kas nav spēkā no Baznīcas ticības izpratnes un tiesiskās kārtības viedokļa, noslēgšana,
[..]
(3)Darbība, kas saskaņā ar 2. punktu ir uzskatāma par principiālu atlaišanas pamatu, izslēdz turpmākās nodarbinātības iespēju, ja to ir veikuši [..] vadošos amatos strādājoši [darbinieki]. No atlaišanas izņēmuma gadījumos var atteikties, ja konkrētā gadījumā nopietnu iemeslu dēļ tā ir uzskatāma par nesamērīgu.
221996. gada 5. novembra Grundordnung für katholische Krankenhäuser in Nordrhein-Westfalen (Pamatnoteikumi katoļu slimnīcām Ziemeļreinā–Vestfālenē) (Amtsblatt des Erzbistums Köln, 321. lpp.) ir paredzēts:A. Piederība Baznīcai
[..]
(6)[GrO 1993], kas ir pieņemti, pamatojoties uz Vācijas bīskapu paziņojumu par dienestu baznīcā, tostarp to grozījumi un papildinājumi, ir saistoši atbildīgajai struktūrai. Slimnīcas vadības locekļi un nodaļu vadītāji ir uzskatāmi par vadošos amatos strādājošiem darbiniekiem minēto noteikumu izpratnē.