Komisijas lēmums

(1985. gada 7. jūnijs)

par Kopienas klasifikācijas izveidi lauku saimniecībām

(85/377/EEK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1965. gada 15. jūnija Regulu (EEK) Nr. 79/65/EEK, ar ko izveido tīklu grāmatvedības datu apkopošanai par lauku saimniecību ienākumiem un uzņēmējdarbību Eiropas Ekonomikas kopienā [1], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 2143/81 [2],

ņemot vērā Padomes 1984. gada 24. maija Regulu (EEK) Nr. 1463/84 par lauku saimniecību struktūras apsekojumu organizāciju 1985. un 1987. gadā [3] un jo īpaši tās 6. panta 2. punktu,

tā kā:

(1) Komisijas 1978. gada 7. aprīļa Lēmums 78/463/EEK par Kopienas klasifikācijas izveidi lauku saimniecībām [4], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 84/542/EEK [5], 1. pantā definē divus faktorus, uz kuriem ir balstīta Kopienas klasifikācija, respektīvi, saimniecības veids un saimniecības ekonomiskais lielums; tā kā šos divus faktorus nosaka, pamatojoties uz standarta bruto starpību (SGM).

(2) Standarta bruto starpība, kura ir definēta augšminētā lēmuma 1. panta d) apakšpunktā, ir ekonomisks rādītājs, ko izsaka naudas izteiksmē; tā kā šāds rādītājs ir pakļauts izmaiņām laika gaitā.

(3) Augšminētā lēmuma I pielikumā noteiktās standarta bruto starpības ir balstītas uz vidējām vērtībām pārskates laika posmā; tā kā tādēļ, ievērojot ekonomiskās tendences, tās būtu regulāri jāatjaunina, tā lai klasifikāciju varētu turpināt saturīgi pielietot šī lēmuma 3. pantā precizētajiem mērķiem; tā kā šim nolūkam būtu jāparedz biežums, cik vien iespējams, saistībā ar gadiem, kuros veic saimniecības struktūras apsekojumus.

(4) Šāda atjaunināšana būtu jāveic, pamatojoties uz vidējām bruto starpībām, kuras novērotas vairāku gadu apsekojuma laika posmā.

(5) Raksturlielumu saraksts, kuram ir noteiktas standarta bruto starpības, būtu jāsaskaņo ar saimniecības struktūras apsekojumos lietotām pozīcijām.

(6) Ir vajadzība grozīt klasifikācijas shēmu, kas pieņemta ar Lēmumu 78/463/EEK, lai vairāk varētu ņemt vērā reģionu apstākļus, jo īpaši dalībvalstīs, kuras pievienojušās EEK pēc šā lēmuma stāšanās spēkā, kā arī izmaiņas struktūras apsekojumos izmantoto pozīciju sarakstā.

(7) Tomēr shēma, ciktāl tas iespējams, jāsaglabā bez izmaiņām, lai nodrošinātu pietiekamu secību laikā, tādējādi ļaujot analizēt tendences.

(8) Eiropas lieluma vienība ir pamata vienība, ko izsaka kā naudas vērtību par doto apsekojuma laika posmu, tā kā šajā vērtībā laika gaitā veic izmaiņas, ko ietekmē pārmaiņas dažādos faktoros, kuri nosaka agroekonomiskās tendences; tā kā lai Eiropas lieluma vienību saglabātu pilnīgi precīzu Kopienas klasifikācijas sakarā, tās definīcijas būtu regulāri jāatjaunina, vienlaicīgi pielāgojot SGM (standarta bruto starpību).

(9) Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar EEK Lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkla komitejas atzinumu un Lauksaimniecības statistikas pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

I NODAĻA

Kopienas klasifikācija lauku saimniecībām

1. pants

Šajā lēmumā "Kopienas klasifikācija lauku saimniecībām" (še turpmāk "klasifikācija") nozīmē vienotu saimniecību klasifikāciju Kopienā, kas balstīta uz to saimniecības veidu un ekonomisko lielumu un kas veidota tā, lai viendabīgas saimniecību grupas varētu vairāk vai mazāk apvienot vienotā kopumā.

Saimniecības veidu un saimniecības ekonomisko lielumu nosaka, pamatojoties uz standarta bruto starpību.

2. pants

1. Klasifikāciju veido tā, lai tā it īpaši atbilstu kopējās lauksaimniecības politikas informācijas vajadzībām.

2. Klasifikācijas mērķis ir nodrošināt instrumentu, kas Kopienas līmenī dotu iespēju:

- analizēt saimniecību stāvokli, pamatojoties uz ekonomiskiem kritērijiem,

- salīdzināt ekonomikas kritērijus:

- dažādu klasifikācijas grupu starpā,

- dažādu dalībvalstu vai to rajonu starpā,

- dažādu laika posmu starpā.

3. Klasifikācijas piemērošana principā ietver Kopienas saimniecību struktūras apsekojumos un caur Kopienas Lauku saimniecību grāmatvedības datu tīklu iegūto datu noformējumu pēc saimniecības veida un lieluma šķiras.

II NODAĻA

Standarta bruto starpība

3. pants

Šajā lēmumā "standarta bruto starpība" (SGM) nozīmē starpību starp ražošanas standarta vērtību un atsevišķu īpašu izmaksu standarta vērtību, kā to nosaka I pielikums, šo starpību nosaka dažādiem kultūru un mājlopu raksturlielumiem katrā rajonā.

4. pants

Kopējā saimniecības standarta bruto starpība atbilst katra raksturlieluma vērtību summai, reizinot katras vienības SGM ar attiecīgo vienību skaitu.

5. pants

Standarta bruto starpības nosaka, izmantojot vidējos pamatdatus, kas aprēķināti vairāku gadu ilgā apsekojuma posmā. Tos atjaunina, ņemot vērā ekonomiskās tendences.

I pielikums nosaka datu vākšanas kārtību, aprēķinu metodi un SGM noteikšanas biežumu.

III NODAĻA

Saimniecības veids

6. pants

Šajā lēmumā "saimniecības veidu" nosaka pēc dažādu uzņēmumu relatīvā ieguldījuma to kopējā standarta bruto starpībā.

7. pants

Atkarībā no prasīto sīko ziņu apjoma, saimniecības veidus iedala šādi:

- vispārējā ekonomiskās orientācijas klase,

- pamata ekonomiskās orientācijas klase,

- īpašā ekonomiskās orientācijas klase,

- atsevišķu saimniecības veidu apakšiedalījums.

Šis apakšiedalījums nav obligāts tām dalībvalstīm, kurās šāda veida lauku saimniecību skaits ir mazs.

Saimniecību iedalījums pēc veida ir noteikts II pielikumā.

IV NODAĻA

Saimniecības ekonomiskais lielums

8. pants

Saimniecības ekonomisko lielumu nosaka, pamatojoties uz saimniecības kopējo standarta bruto starpību. To izsaka Eiropas lieluma vienībās (ESU). Šo vienību definē saskaņā ar III A pielikumu. Saimniecības ekonomiskā lieluma aprēķināšanas metode ir noteikta III B pielikumā.

9. pants

Saimniecību ekonomiskais lielums ir noteikts III C pielikumā.

V NODAĻA

Vispārīgie noteikumi

10. pants

Lēmums 78/463/EEK paliek spēkā pieteikumiem, kuri attiecas uz laiku līdz 1985. gadam. Vēlāki pieteikumi jāpamato ar šo lēmumu.

Pirmajā šādā pieteikumā izmanto SGM, kas atbilst apsekojuma laika posmam "1982" (1981., 1982. un 1983. kalendārie gadi vai 1981./82., 1982./83. un 1983./84. lauksaimniecības ražošanas gadi) un kas noteikti atbilstoši II pielikumam.

11. pants

Komisija ar dalībvalstu palīdzību vismaz katros desmit gados pārskata gūto pieredzi šā lēmuma piemērošanā un jebkādas Kopienas jaunas vajadzības, kas radušās šajā jomā. Pēc šāda pārskata šā lēmuma noteikumus drīkst pēc vajadzības grozīt.

12. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē 1985. gada 7. jūnijā

Komisijas vārdā —

vicepriekšsēdētājs

Frans Andriessen

[1] OV 109, 23.6.1965., 1859. lpp.

[2] OV L 210, 30.7.1981., 1. lpp.

[3] OV L 142, 29.5.1984., 3. lpp.

[4] OV L 148, 5.6.1978., l. lpp.

[5] OV L 293, 10.11.1984., 22. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

STANDARTA BRUTO STARPĪBAS (SGM- Standard gross margins)

1. SGM DEFINĪCIJA UN APRĒĶINĀŠANAS PRINCIPI:

a) Lauku saimniecības bruto starpība nozīmē bruto produkcijas vērtību naudas izteiksmē, no kuras atvilktas atbilstošas specifiskās izmaksas.

Standarta bruto starpība (SGM) nozīmē bruto starpības vērtību, kas atbilst vispārējam stāvoklim katram saimniecības raksturlielumam dotajā rajonā;

b) Bruto produkcija ir pamata produkta(-u) un sekundāru produkta(-u) vērtību kopsumma.

Vērtības aprēķina, reizinot produkciju uz vienību (atņemot jebkādus zaudējumus) ar saimniecības cenu, neieskaitot PVN.

Bruto produkcijā ietver arī subsīdijas, kas saistītas ar produktiem, rajonu un/vai ar mājlopiem;

c) Lai aprēķinātu SGM, no bruto produkcijas atņem šādas specifiskas izmaksas:

1) Labības produkcijas gadījumā:

- sēklas un stādi (iepirkti vai saražoti saimniecībā),

- iepirktais mēslojums,

- augu aizsardzības produkti,

- dažādas specifiskas izmaksas, to skaitā:

- ūdens irigācijai,

- apkure,

- kaltēšana,

- specifiskas tirdzniecības izmaksas (piemēram, šķirošana, tīrīšana, iesaiņošana) un pārstrādes izmaksas,

- specifiskas apdrošināšanas izmaksas,

- citas specifiskas izmaksas.

2) Mājlopu produkcijas gadījumā:

- ganāmpulka atjaunošanas izmaksas,

- lopbarība:

- koncentrēta lopbarība (iepirkta vai saražota saimniecībā),

- rupjā lopbarība,

- dažādas specifiskas izmaksas, to skaitā:

- veterinārās izmaksas,

- dabiskie pakalpojumi un mākslīgā apsēklošana,

- izmaksas, kas saistītas ar darbības pārbaudi un tamlīdzīgi,

- specifiskās tirdzniecības izmaksas (piemēram, šķirošana, tīrīšana, iesaiņošana) un pārstrādes izmaksas,

- specifiskas apdrošināšanas izmaksas,

- citas specifiskas izmaksas.

Pie atvelkamām specifiskām izmaksām nepieskaita: darbaspēku, tehnikas, ēku, degvielas un smērvielu, iekārtu un tehnikas remonta un amortizācijas, un līgumdarbu izmaksas. Tomēr atvelk līgumdarbu izmaksas, kas saistītas ar pastāvīgo kultūru atjaunošanu un novākšanu, un kultūru žāvēšanu.

Specifiskās izmaksas nosaka, pamatojoties uz saimniecības piegādes cenām, neieskaitot PVN, mīnus jebkādas subsīdijas, kas saistītas ar šo izmaksu komponentiem;

d) Ražošanas laika posms

SGM atbilst 12 mēnešu ražošanas laika posmam (kalendārais gads vai lauksaimniecības ražošanas gads).

Labības produktiem un lopkopības produktiem, kuriem ražošanas laika posms ir mazāks vai lielāks par 12 mēnešiem, aprēķina SGM, kas atbilst audzēšanai vai ražošanai 12 mēnešu periodā;

e) Pamata dati un salīdzināmais periods

SGM nosaka, izmantojot b) un c) punktos minētos faktorus. Šim nolūkam pamata datus apkopo dalībvalstīs no saimniecības atskaitēm vai specifiskiem apsekojumiem, vai arī sastāda no attiecīgiem aprēķiniem par salīdzināmo periodu, kas ietver trīs secīgus kalendāros gadus vai lauksaimniecības ražošanas gadus. Salīdzināmais periods ir viens un tas pats visām dalībvalstīm, un to, konsultējoties ar tām, nosaka Komisija;

f) Vienības

1) Fiziskās vienības:

a) SGM labībai nosaka, pamatojoties uz hektāros izteiktu platību;

tomēr sēnēm SGM nosaka, pamatojoties uz bruto produkciju un specifiskajām izmaksām visām secīgajām ražām gada laikā, un izsaka uz 100 m2 apstrādātās platības. Lai šādā veidā noteiktas SGM izmantotu lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkla sakarā, tās izdala ar secīgo ražu skaitu gada laikā, ja šādu skaitu paziņo dalībvalstis;

b) SGM saistībā ar mājlopiem nosaka pēc skaita, izņemot mājputniem, kuriem to nosaka katriem 100, un bitēm, kurām to nosaka katrai saimei.

2) Naudas vienības un noapaļošana

Pamata datus SGM noteikšanai un aprēķinātās SGM izsaka dalībvalstu valūtās.

Pēc tam SGM pārvērš ECU, lietojot vidējos maiņas kursus salīdzināmajā periodā, kas definēts šā pielikuma 1. punkta e) apakšpunktā. Šos kursus Komisija paziņo dalībvalstīm. SGM vajadzības gadījumā drīkst noapaļot līdz tuvākajām ECU 5.

2. SGM IEDALĪJUMS

a) Pēc kultūras un mājlopu raksturlielumiem

1) SGM nosaka visām lauku saimniecībām atbilstīgi Kopienas saimniecību struktūras apsekojumu pozīcijām tādā veidā, kā noteikts šajos apsekojumos.

2) Ja dalībvalstis iesniedz sīkas ziņas papildus apsekojumu pozīcijām, šīm ziņām atbilstošās SGM arī nosaka tādā pat veidā.

b) Ģeogrāfiskais iedalījums

- SGM nosaka, vismaz pamatojoties uz ģeogrāfiskām vienībām, kuras ir saderīgas ar Kopienas saimniecību struktūras apsekojumā un Lauku saimniecību grāmatvedības datu tīklā lietotajām,

- uzņēmumiem, kuri nedarbojas attiecīgajā rajonā, nenosaka SGM,

- Ģeogrāfiskām vienībām, par kurām dalībvalstis nosūta informāciju, norādot, vai saimniecība atrodas mazāk labvēlīgā vai kalnu rajonā, piegādā atsevišķu SGM šās ģeogrāfiskās vienības mazāk labvēlīgiem vai kalnu rajoniem, un citiem rajoniem, ja vien ir vajadzīgs un ir svarīgi izdarīt šādu nošķīrumu.

3. DATU APKOPOŠANA UN SGM NOTEIKŠANAS BIEŽ UMS

a) Pamata datus SGM noteikšanai atjauno vismaz katrus 10 gadus, pamatojoties uz novērojumiem saimniecību atskaitēs vai specifiskos apsekojumos, vai savācot tos no attiecīgiem aprēķiniem;

b) 10 gadu laika posmā starp divām secīgām atjaunošanām, kā to paredz a) apakšpunkts, SGM parasti atjauno katrus divus gadus. Šādu atjaunošanu veic:

- vai nu atjaunojot pamata datus veidā, kas līdzīgs a) apakšpunktā precizētajam,

- vai arī izmantojot aprēķinu metodi, ar kuru var atjaunināt SGM. Principus, kurus izmanto šādai metodei, ir noteikti Kopienas līmenī;

c) salīdzināmie periodi datu atjaunošanai un aprēķinu atjaunošanai, kā paredz a) un b) apakšpunkti, ir vieni un tie paši visām dalībvalstīm, un tos, konsultējoties ar tām, nosaka Komisija.

Šie salīdzināmie periodi, ciktāl iespējams, jābūt saistītiem ar Kopienas lauku saimniecību struktūras apsekojumu datumiem.

4. IZPILDE

Dalībvalstis saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem ir atbildīgas par SGM aprēķināšanai vajadzīgo datu apkopošanu un to aprēķināšanu, to pārvēršanu ECU un vajadzīgo datu apkopošanu, lai piemērotu atjaunošanas metodi, ja vajadzīgs.

Tām jānosūta pieejamos datus un rezultātus Komisijai standarta formātā. Šo formātu, konsultējoties ar dalībvalstīm, jānosaka Komisijai.

5. PROCEDŪRA ĪPAŠIEM GADĪJUMIEM

SGM aprēķināšanai atsevišķu veidu uzņēmumiem nosaka šādus īpašus noteikumus:

a) Ganību lopi un lopbarības kultūras

1. Vispārējais noteikums

SGM piemērošanas metode ganību lopiem un lopbarības kultūrām ir atkarīga no attiecības starp šīm divām raksturlielumu grupām saimniecībā. Aprēķinot SGM ganību lopiem, atņem lopkopības kultūru maināmās izmaksas. Piemērojot Kopienas klasifikāciju, lopbarības kultūru SGM tādēļ parasti uzskata par vienādu ar nulli.

2. Bez ganību lopiem

i) Lopbarības kultūras bez ganību lopiem

Ja saimniecībā nav ganību lopu, attieksme pret lopbarības kultūrām komerciālā ražošanā parasti ir tāda pati, kā pret citām kultūrām, un tām piemēro atbilstošās SGM;

ii) pastāvīgas ganības un pļavas, ko neaizņem ganību lopi

Lai būtu iespējams klasificēt saimniecības, kuru platības lielāko daļu aizņem pastāvīgas ganības vai pļavas, kas nav iesaistītas komerciālā ražošanā un kuras apsekojuma laikā neaizņem ganību lopi, rajonos, kur šādi gadījumi sastopami bieži, pamatojoties uz vienotām likmēm, šim raksturlielumam drīkst noteikt nominālas SGM un piemērot tos šīm saimniecībām.

3. Nelīdzsvarota barības situācija

Ja saimniecībā ir barības trūkums vai pārpalikums, kā definēts tālāk i) apakšpunktā, piemēro īpašus noteikumus:

- barības trūkuma gadījumā piemēro īpašas SGM ganību lopiem, kā aprakstīts tālāk ii) apakšpunktā,

- barības pārpalikuma gadījumā piemēro īpašas SGM lopbarības kultūrām, kā aprakstīts tālāk iii) apakšpunktā.

i) Katram rajonam nosaka robežu, attiecībā pret kuru uzskata, ka saimniecībai ir vai nu barības trūkums, vai pārpalikums;

Saimniecībai ir barības trūkums, ja attiecība R = ganību lopu SGM/lopbarības kultūru SGM pārsniedz robežu RD. Saimniecībai ir barības pārpalikums, ja šī attiecība ir zem robežas RS.

ii) barības trūkuma gadījumā (R > RD) uzskata, ka visām lopbarības kultūrām SGM ir vienāds ar nulli. Visu veidu ganību lopiem vienu daļu (ja vajadzīgs, ieskaitot dzīvnieku daļas), kas ir vienāda ar

R

DR

, uzskata par piederošu "normālai" sistēmai un tādā gadījumā piemēro normālas SGM; uzskata, ka atlikušo daļu

R – R

DR

ietekmē barības trūkums, un piemēro īpaši noteiktas SGM ganību lopiem;

iii) barības pārpalikuma gadījumā (R < RS) novērtē pārpalikuma daļu katrā lopbarības kultūras platībā, piemērojot šai daļai atbilstošu SGM. Šī pārpalikuma daļa vienmēr atbilst

R

– R

R

S

. Specifiskos gadījumos tomēr šo pārpalikuma daļu var definēt saistībā ar vērtēšanas slieksni RV kas ir augstāks par RS. Barības pārpalikuma gadījumā katrai ganību lopu pozīcijai piemēro normālo SGM;

iv) Dalībvalstis nosaka ierobežojumus RD un RS un, ja vajadzīgs, RV katram rajonam un paziņo par tiem Komisijai;

v) - Lopbarības kultūras, uz kurām attiecas īpašie noteikumi, ir šādas:

D12: rupjās lopbarības saknes un gumi,

D18: rupjās lopbarības augi,

F01: ganības un pļavas, izņemot savvaļas ganības,

F02: savvaļas ganības.

- Ganību lopi, uz kuriem attiecas īpašie noteikumi, ir šādi:

J01: zirgveidīgie,

J02 līdz J08: liellopi,

J09: aitas,

J10: kazas;

b) Papuves

Lai būtu iespējams klasificēt saimniecības, kurās apsekojuma laikā ir tikai papuves, šim raksturlielumam rajonos, kur šādi gadījumi sastopami bieži, pamatojoties uz vienotām likmēm, drīkst noteikt nominālas SGM, un piemērot to šīm saimniecībām;

c) Piemājas dārzi

Tā kā piemājas dārzos izaudzētā produkcija parasti nav paredzēta pārdošanai, SGM parasti uzskata par vienādām ar nulli. Tomēr rajonos, kur ir izplatīti piemājas dārzi, kuri dod vērtējamu ieguldījumu saimniecības bruto produkcijā, SGM drīkst noteikt, analoģiski piemērojot šajā pielikumā dotos noteikumus un metodes;

d) Sivēni

Aprēķinot saimniecības kopējo SGM, to attiecina uz sivēniem vienīgi tad, ja saimniecībā nav vaislas sivēnmāšu.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

LAUKU SAIMNIECĪBU KLASIFIKĀCIJA PĒC VEIDA

A. KLASIFIKĀCIJAS SHĒMA

Vispārējie saimniecības veidi | Pamata saimniecības veidi | Īpašie saimniecības veidi | Atsevišķu saimniecības veidu apakšiedalījums |

Specializētās saimniecības — augkopība

1. | Specializētas lauka kultūras | 11. | Specializētas labības | 111. | Specializētas labības (izņemot rīsus) | | |

| | 112. | Specializēti rīsi | | |

| | 113. | Kombinētas labības un rīsi | | |

| 12. | Vispārēja lauka augkopība | 121. | Specializētas sakņu kultūras | | |

| | 122. | Kombinētas labības un sakņu kultūras | | |

| | 123. | Specializēti lauka dārzeņi | | |

| | 124. | Dažādas lauka kultūras | 1241. | Specializēta tabaka |

| | | 1242. | Specializēta kokvilna |

| | | 1243. | Specializētas eļļas un tekstilaugu kultūras |

| | | 1244. | Kombinētas dažādas lauka kultūras |

2. | Specializēta dārzkopība | 20. | Specializēta dārzkopība | 201. | Specializēti tirgus dārzu dārzeņi | 2011. | Specializēti tirgus dārzu dārzeņi — zem stikla |

| | | 2012. | Specializēti tirgus dārzu dārzeņi — kombinēti uz lauka un zem stikla |

| | | 2013. | Specializēti tirgus dārzu dārzeņi — uz lauka |

| | 202. | Specializētas puķes un dekoratīvi augi | 2021. | Specializētas puķes un dekoratīvi augi — uz lauka |

| | | 2022. | Specializētas puķes un dekoratīvi augi — zem stikla |

| | | 2023. | Specializētas puķes un dekoratīvi augi — kombinēti uz lauka un zem stikla |

| | 203. | Vispārējas tirgus dārzu kultūras | 2031. | Vispārējas tirgus dārzu kultūras — uz lauka |

| | | 2032. | Vispārējas tirgus dārzu kultūras — zem stikla |

| | | 2033. | Vispārējas tirgus dārzu kultūras |

| | | 2034 | kombinēti uz lauka un zem stikla |

3. | Specializētas pastāvīgās kultūras | 31. | Specializēts augstas kvalitātes vīns | 311. | Specializēti vīna dārzi | | |

| | 312. | Specializēts vīns, izņemot augstas kvalitātes vīnu | | |

| | 313. | Kombinēti augstas kvalitātes un pārējie vīni | | |

| | 314. | Vīna dārzi dažādu veidu produkcijai | 3141. | Specializētas galda vīnogas |

| | | 3142. | Specializētas rozīnes |

| | | 3143. | Jaukti vīna dārzi |

| 32. | Specializēti augļi un citrusi | 321. | Specializēti augļi (izņemot citrusus) | 3211. | Specializēti svaigi augļi (izņemot citrusus) |

| | | 3212. | Specializēti rieksti |

| | | 3213. | Kombinēti svaigi augļi (izņemot citrusus) un rieksti |

| | 322. | Specializēti citrusi | | |

| | 323. | Kombinēti augļi un citrusi | | |

| 33. | Specializētas olīvas | 330. | Specializētas olīvas | | |

| 34. | Kombinētas dažādas pastāvīgās kultūras | 340. | Kombinētas dažādas pastāvīgās kultūras | | |

Specializētās saimniecības — lopkopība

4. | Specializēti ganību lopi | 41. | Specializēta piensaimniecība | 411. | Specializēta piena ražošana | | |

| | 412. | Specializēta piena ražošana ar lopu audzēšanu | | |

| 42. | Specializēta lopu audzēšana un nobarošana | 421. | Galvenokārt specializētu lopu audzēšana | | |

| | 422. | Galvcnikārt specializētu lopu nobarošana | | |

| 43. | Galvenokārt, specializētu lopu nobarošana Kombinēta piensaimniecība, lopu audzēšana un nobarošana | 431. | Piensaimniecība ar lopu audzēšanu un nobarošanu | | |

| | 432. | Lopu audzēšana un nobarošana ar piensaimniecību | | |

| 44. | Aitas, kazas un citi ganību | 441. | Specializētas aitas | | |

| | 442. | Kombinētas aitas un liellopi | | |

| | 443. | Specializētas kazas | | |

| | 444. | Dažādi ganību lopi bez dominējošas specializācijas | | |

5. | Specializēti graudēdāji | 50. | Specializēti graudēdāji | 501. | Specializētas cūkas | 5011. | Specializēta cūku audzēšana |

| | | 5012. | Specializēta cūku nobarošana |

| | | 5013. | Kombinēta cūku audzēšana un nobarošana |

| | 502. | Specializēti putni | 5021. | Specializēti dējējputni |

| | | 5022. | Specializēti gaļas putni |

| | | 5023. | Kombinēti dējējputni un gaļas putni |

| | 503. | Kombinēti dažādi graudēdāji | 5031. | Kombinētas cūkas un mājputni |

| | | 5032. | Kombinētas cūkas, mājputni un citi graudēdāji |

Jauktas saimniecības

6. | Jaukta augkopība | 60. | Jaukta augkopība | 601. | Kombinēti tirgus dārzi un pastāvīgās kultūras | | |

| | 602. | Kombinētas lauka kultūras un tirgus dārzi | | |

| | 603. | Kombinētas lauka kultūras un vīna dārzi | | |

| | 604. | Kombinētas lauka kultūras un pastāvīgās kultūras | | |

| | 605. | Jaukta augkopība, galvenokārt lauka kultūras | | |

| | 606. | Jaukta augkopība, galvenokārt tirgus dārzi vai pastāvīgās kultūras | 6061. | Jaukta augkopība, galvenokārt tirgus dārzi |

| | | 6062. | Jaukta augkopība, galvenokārt pastāvīgās kultūras. |

7. | Jauktas lopkopības saimniecības | 71. | Jaukta lopkopība, galvenokārt ganību lopi | 711. | Jaukta lopkopība, galvenokārt piena lopi | | |

| | 712. | Jaukta lopkopība, galvenokārt ganību lopi, izņemot piena lopus | | |

| 72. | Jaukta lopkopība, galvenokārt graudēdāji | 721. | Jaukta lopkopība, kombinēti graudēdāji un piena lopi | | |

| | 722. | Jaukta lopkopība, kombinēti graudēdāji un ganību lopi, izņemot piena lopus | | |

| | 723. | Jaukta lopkopība, graudēdāji kopā ar dažādiem lopiem | | |

8. | Jaukta augkopība un lopkopība | 81. | Kombinētas lauka kultūras un ganību lopi | 811. | Lauka kultūras kombinācijā ar piensaimniecību | | |

| | 812. | Piensaimniecība kombinācijā ar lauka kultūrām | | |

| | 813. | Lauka kultūras kombinācijā ar ganību lopiem, izņemot piena lopus | | |

| | 814. | Ganību lopi, izņemot piena lopus, kombinācijā ar lauka kultūrām | | |

| 82. | Kombinētas dažādas kultūras un mājlopi | 821. | Lauka kultūras kombinācijā ar graudēdājiem | | |

| | 822. | Pastāvīgās kultūras kombinācijā ar ganību lopiem | | |

| | 823. | Dažādas jauktas kultūras un mājlopi | 8231. | Biškopība |

| | | 8232. | Dažādas jauktas saimniecības |

9. | Neklasificējamas saimniecības | | | | | | |

B. VEIDU DEFINĪCIJA

Saimniecības veidus definē pēc divām iezīmēm:

a) attiecīgā uzņēmuma iedaba

Šie uzņēmumi attiecas uz raksturlielumu sarakstu, kas apskatīti 1985. un 1987. gada struktūras apsekojumos; tos norāda, lietojot kodus Padomes Regulas (EEK) Nr. 1463/84 pielikumā, vai ar kodu pārgrupēšanu, kā noteikts II pielikuma C daļā [1];

b) sliekšņi, kas nosaka grupu ierobežojumus

Ja nav norādīts citādi, šos sliekšņus izsaka kā daļas no saimniecības kopējā SGM.

Specializētas saimniecības — augu produkti

Saimniecības veidi | Definīcija | Raksturlielumu un sliekšņu kods (skat. II pielikuma C) |

Vispārēja | Pamata | Īpašie | Atsevišķu saimniecības veidu apakšiedalījums |

Kods | | Kods | | Kods | | Kods | |

1. | Specializētas lauka kultūras | | | | | | | Vispārēja augkopība (t.i., labības, žāvētas saknes, kartupeļi, cukurbietes, rupjās lopbarības saknes un gumi, tehniskie augi, svaigas saknes, melones, zemenes klajā laukā, rupjās lopbarības augi, laukaugu sēklas un stādi, citas lauka kultūras un lopbarībā neizmantojamās sekundārās secīgās kultūras) > 2/3 | P1 > 2/3 |

| | 11. | Specializētas labības | | | | | Labības > 2/3 | P11 > 2/3 |

| | | | 111. | Specializētas labības (izņemot rīsus) | | | Labības, izņemot rīsus > 2/3 | P111 > 2/3 |

| | | | 112. | Specializēti rīsi | | | Rīsi > 2/3 | D07 > 2/3 |

| | | | 113. | Kombinētas labības un rīsi | | | Saimniecības 11. grupā, izņemot tās, kas pieder pie 111. un 112. grupas | |

| | 12. | Vispārēja lauka augkopība | | | | | Vispārējās kultūras > 2/3 — labības ≤ 2/3 | P1 > 2/3; P11 ≤ 2/3 |

| | | | 121. | Specializētas sakņu kultūras | | | Kartupeļi, cukurbietes un lopbarības saknes un gumi > 2/3 | P121 > 2/3 |

| | | | 122. | Kombinētas labības un sakņu kultūras | | | Labības > 1/3; saknes > 1/3 | P11 > 1/3; P121 > 1/3 |

| | | | 123. | Specializēti lauka dārzeņi | | | Svaigi dārzeņi, melones un lauka zemenes > 2/3 | D14a > 2/3 |

| | | | 124. | Dažādas lauka kultūras | | | Saimniecības 12. grupā, izņemot tās, kas pieder pie 121., 122. un 123. grupas | |

| | | | | | 1241. | Specializēta tabaka | Tabaka > 2/3 | D13a > 2/3 |

| | | | | | 1242. | Specializēta kokvilna | Kokvilna > 2/3 | D13c > 2/3 |

| | | | | | 1243. | Specializēti eļļas un tekstilaugi | Citi eļļas vai šķiedraugi, vai citas tehniskas kultūras > 2/3 | D13d > 2/3 |

| | | | | | 1244. | Kombinētas dažādas lauka kultūras | Saimniecības 124. grupā, izņemot tās, kas pieder pie 1241., 1242. un 1243. apakšiedaļas | |

2. | Specializēta dārzkopība | 20. | Specializēta dārzkopība | | | | | Svaigi dārzeņi, melones, zemenes – tirgus dārzos, uz lauka un zem stikla, puķes un dekoratīvie augi – uz lauka un zem stikla, un sēnes > 2/3 | P2 > 2/3 |

| | | | 201. | Specializēti tirgus dārzu dārzeņi | | | Svaigi dārzeņi, melones, zemenes – tirgus dārzos, uz lauka un zem stikla > 2/3 | D14b + D15 > 2/3 |

| | | | | | 2011. | Specializēti tirgus dārzu dārzeņi — uz lauka | Svaigi dārzeņi, melones, zemenes — tirgus dārzos un uz lauka > 2/3 | D14b > 2/3 |

| | | | | | 2012. | Specializēti tirgus dārzu dārzeņi — zem stikla | Svaigi dārzeņi, melones, zemenes zem stikla > 2/3 | D15 > 2/3 |

| | | | | | 2013. | Specializēti tirgus dārzu dārzeņi — kombinēti uz lauka un zem stikla | Saimniecības 201. grupā, izņemot tās, kas pieder pie 2011. un 2012. apakšiedaļas | |

| | | | 202. | Specializētas puķes un dekoratīvie augi | | | Puķes un dekoratīvie augi uz lauka un zem stikla > 2/3 | D16 + D17 > 2/3 |

| | | | | | 2021. | Specializētas puķes un dekoratīvi augi — uz lauka | Puķes un dekoratīvie augi uz lauka > 2/3 | D16 > 2/3 |

| | | | | | 2022. | Specializētas puķes un dekoratīvi augi — zem stikla | Puķes un dekoratīvie augi zem stikla > 2/3 | D17 > 2/3 |

| | | | | | 2023. | Specializētas puķes un dekoratīvi augi — kombinēti uz lauka un zem stikla | Saimniecības 202. grupā, izņemot tās, kas pieder pie 2021. un 2022. apakšiedaļas | |

| | | | 203. | Vispārējas tirgus dārzu kultūras | | | Dārzkopības saimniecības ar tirgus dārzu kultūrām ≤ 2/3 un puķēm, un dekoratīviem augiem ≤ 2/3 | P2 > 2/3, D14b + D15 ≤ 2/3; D16 + D17 ≤ 2/3 |

| | | | | | 2031. | Vispārējas tirgus dārzu kultūras — uz lauka | Svaigi dārzeņi, melones, zemenes tirgus dārzos, puķes un dekoratīvie augi uz lauka > 2/3 | D14b + D16 > 2/3 |

| | | | | | 2032. | Vispārējas tirgus dārzu kultūras — zem stikla | Svaigi dārzeņi, melones, zemenes, puķes un dekoratīvie augi zem stikla > 2/3 | D15 + D17 > 2/3 |

| | | | | | 2033. | Specializētas sēnes | Sēnes > 2/3 | 102 > 2/3 |

| | | | | | 2034. | Kombinētas dažādas tirgus dārzu kultūras | Saimniecības 203. grupā, izņemot tās, kas pieder pie 2031., 2032. un 2033. apakšiedaļas | |

3. | Specializētas pastāvīgās kultūras | | | | | | | Augļu koku un ogulāju stādījumi, citrusu stādījumi, olīvas, vīna dārzi, stādu audzētavas, citas pastāvīgas | P3 > 2/3 |

| | 31. | Specializēti vīna dārzi | | | | | Vīna dārzi > 2/3 | G04 > 2/3 |

| | | | 311. | Specializēti vīna dārzi | | | Vīna dārzi, kas parasti ražo augstas kvalitātes vīnu > 2/3 | G04a > 2/3 |

| | | | 312. | Specializēts vīns, izņemot augstas kvalitātes vīnu | | | Vīna dārzi, kas parasti | G04b > 2/3 |

| | | | 313. | Kombinēti augstas kvalitātes | | | Vīna dārzi, kas parasti ražo vīnu > 2/3, izņemot saimniecības 311. un 312. grupā | G04a + G04b > 2/3; G04b ≤ 2/3; G04b ≤ 2/3 |

| | | | 314. | Vīna dārzi dažādu veidu produkcijai | | | Saimniecības 31. grupā, izņemot tās, kas pieder pie 311., 312. un 313.grupas | |

| | | | | | 3141. | Specializētas galda vīnogas | Vīna dārzi, kas parasti ražo galda vīnogas > 2/3 | G04c > 2/3 |

| | | | | | 3142. | Specializētas rozīnes | Vīna dārzi, kas parasti ražo rozīnes > 2/3 | G04d > 2/3 |

| | | | | | 3143. | Jaukti vīna dārzi | Saimniecības 314, grupā, izņemot 3141. un 3142. apakšiedaļu | |

| | 32. | Specializēti augļi un citrusi | | | | | Augļi, ogas un citrusi > 2/3 | G01 + G02 > 2/3 |

| | | | 321. | Specializēti svaigi augļi (izņemot citrusus) | | | Augļi un ogas > 2/3 | G01 > 2/3 |

| | | | | | 3211. | Specializēti svaigi augļi (izņemot citrusus) | Svaigi augļi, to skaitā ogas > 2/3 | G01a > 2/3 |

| | | | | | 3212. | Specializēti rieksti | Rieksti > 2/3 | G01b > 2/3 |

| | | | | | 3213. | Kombinēti svaigi augļi (izņemot citrusus) un rieksti | Saimniecības 321, grupā, izņemot tās, kas pieder pie 3211. un 3212. apakšiedaļas | |

| | | | 322. | Specializēti citrusi | | | Citrusi > 2/3 | G02 > 2/3 |

| | | | 323. | Kombinēti augļi un citrusi | | | Saimniecības 32. grupā, izņemot tās, kas pieder pie 321.un 322. grupas | |

| | 33. | Specializētas olīvas | 330. | Specializētas olīvas | | | Olīvas > 2/3 | G03 > 2/3 |

| | 34. | Specializētas pastāvīgās kultūras (turpinājums) | 340. | Atsevišķu saimniecības veidu apakšiedalījums | | | Saimniecības 3. grupā, izņemot tās, kas pieder pie 31., 32. un 33. grupas | |

Specializētas saimniecības — augu produkti (turpinājums)

Saimniecības veidi | Definīcija | Raksturlielumu un sliekšņu kods (skat. II pielikuma C) |

Vispārēja | Pamata | Īpašie | Atsevišķu saimniecības veidu apakšiedalījums |

Kods | | Kods | | Kods | | Kods | |

4. | Specializēti ganību lopi | | | | | | | Pļavas (, t.i., pastāvīgas ganības un pļavas, savvaļas ganības) un ganību lopi (, t.i., zirgveidīgie, visu veidu liellopi, aitas un kazas) > 2/3 | P4 > 2/3 |

| | 41. | Specializēta piensaimniecība | | | | | Piena lopi (, t.i., liellopi vecumā līdz vienam gadam, sieviešu kārtas īpatņi vecumā virs viena, bet zem diviem gadiem, teles un piena govis) > 2/3; piena govis > 2/3 no piena lopiem | P41 > 2/3; J07 > 2/3 P41 |

| | | | 411. | Specializēta piena ražošana | | | Piena govis > 2/3 | J07 > 2/3 |

| | | | 412. | Specializēta piena ražošana ar lopu audzēšanu | | | Saimniecības 41. grupā, izņemot tās, kas pieder pie 411. grupas | |

| | 42. | Specializēta lopu audzēšana un nobarošana | | | | | Visi liellopi (, t.i., liellopi vecumā līdz vienam gadam, liellopi vecumā virs viena, bet zem diviem gadiem, un liellopi divu gadu vecumā un vecāki (vīriešu kārtas īpatņi, teles, piena govis | P42 > 2/3; J07 ≤ 1/10 |

| | | | 421. | Galvenokārt specializēta lopu audzēšana | | | Visi liellopi > 2/3; piena govis ≤ 1/10 un citas govis > 1/3 | P42 > 2/3; J07 ≤ 1/10; J08 > 1/3 |

| | | | 422. | Galvenokārt, specializēta lopu nobarošana | | | Visi liellopi > 2/3; piena govis ≤ 1/10 un citas govis ≤ 1/3 | P42 > 2/3; J07 ≤ 1/10; J08 ≤ 1/3 |

| | 43. | Kombinēta piensaimniecība, lopu audzēšana un nobarošana | | | | | Visi liellopi > 2/3; piena govis > 1/10, izņemot 41. grupas saimniecības | P42 > 2/3; J07 > 1/10; izņemot 41 |

| | | | 431. | Piensaimniecība ar lopu audzēšanu un nobarošanu | | | Visi liellopi > 2/3; piena govis > 1/4, izņemot 41. grupas saimniecības | P42 > 2/3; J07 > 1/4; izņemot 41 |

| | | | 432. | Lopu audzēšana un nobarošana ar piensaimniecību | | | Visi liellopi > 2/3; 1/10 < piena govis ≤ 1/4 | P42 > 2/3; 1/10 < J07 ≤ 1/4 |

| | 44. | Aitas, kazas un citi ganību lopi | | | | | Pļavas un ganību lopi > 2/3; liellopi ≤ 2/3 | P4 > 2/3; P42 ≤ 2/3 |

| | | | 441. | Specializētas aitas | | | Aitas > 2/3 | J09 > 2/3 |

| | | | 442. | Kombinētas aitas un liellopi | | | Visi liellopi 1/3, aitas > 1/3 | P42 > 1/3; J09 > 1/3 |

| | | | 443. | Specializētas kazas | | | Kazas > 2/3 | J10 > 2/3 |

| | | | 444. | Dažādi ganību lopi bez dominējošas specializācijas | | | Saimniecības 44. grupā, izņemot tās, kas pieder pie 441., 442. un 443. grupas | |

5. | Specializēti graudēdāji | 50. | Specializēti graudēdāji | | | | | Graudēdāji, t.i.,: cūkas (, t.i., sivēni, vaislas sivēnmātes, citas cūkas), mājputni (, t.i., broileri, dējējvistas, citi putni) un > 2/3 | P5 > 2/3 |

| | | | 501. | Specializētas cūkas | | | Cūkas > 2/3 | P51 > 2/3 |

| | | | | | 5011. | Specializēta cūku audzēšana | Vaislas sivēnmātes > 2/3 | J12 > 2/3 |

| | | | | | 5012. | Specializēta cūku nobarošana | Sivēni un citas cūkas > 2/3 | J11 + J13 > 2/3 |

| | | | | | 5013. | Kombinēta cūku audzēšana un nobarošana | Saimniecības 501. grupā, izņemot tās, kas pieder pie 5011. un 5012. apakšiedaļas | |

| | | | 502. | Specializēti putni | | | Mājputni > 2/3 | P52 > 2/3 |

| | | | | | 5021. | Specializēti dējējputni | Dējējvistas > 2/3 | J15 > 2/3 |

| | | | | | 5022. | Specializēti gaļas putni | Broileri un citi mājputni > 2/3 | J14 + J16 > 2/3 |

| | | | | | 5023. | Kombinēti dējējputni un gaļas putni | Saimniecības 502. grupā, izņemot tās, kas pieder pie 5021. un 5022. apakšiedaļas | |

| | | | 503. | Kombinēti dažādi graudēdāji | | | Saimniecības 50. grupā, izņemot tās, kas pieder pie 501. un 502. grupas | |

| | | | | | 5031. | Kombinētas cūkas un mājputni | Cūkas > 1/3 un mājputni > 1/3 | P51 > 1/3; P52 > 1/3 |

| | | | | | 5032. | Kombinētas cūkas, mājputni un citi graudēdāji | Saimniecības 503. grupā, izņemot tās, kas pieder pie 5031. apakšiedaļas | |

Jauktas saimniecības

Saimniecības veidi | Definīcija | Raksturlielumu un sliekšņu kods (skat. II pielikuma C) |

Vispārēja | Pamata | Īpašie | Atsevišķu saimniecības veidu apakšiedalījums |

Kods | | Kods | | Kods | | Kods | |

6. | Jaukta augkopība | 60. | Jaukta augkopība | | | | | Vispārēja augkopība > 1/3 bet ≤ 2/3, vai dārzkopība > 1/3 bet ≤ 2/3, vai pastāvīgās kultūras > 1/3 bet 2/3 kombinācijā ar pļavām un ganību lopiem ≤ 1/3 un graudēdāji ≤ 1/3 | [1/3 < P1 ≤ 2/3; P4 ≤ 1/3; P5 ≤ 1/3] vai [1/3 < P2 ≤ 2/3; P4 ≤ 1/3; P5 ≤ 1/3] vai [1/3 < P3 ≤ 2/3; P4 ≤ 1/3; P5 ≤ 1/3] |

| | | | 601. | Kombinēti tirgus dārzi un | | | Dārzkopība > 1/3; pastāvīgās kultūras > 1/3 | P2 > 1/3; P3 > 1/3 |

| | | | 602. | Kombinētas lauka kultūras un tirgus dārzi | | | Vispārēja augkopība > 1/3; dārzkopība > 1/3 | P1 > 1/3; P2 > 1/3 |

| | | | 603. | Kombinētas lauka kultūras | | | Vispārējā augkopība > 1/3; vīnogulāji > 1/3 | P1 > 1/3; G04 > 1/3 |

| | | | 604. | Kombinētas lauka kultūras un pastāvīgās kultūras | | | Vispārējā augkopība > 1/3; pastāvīgās kultūras > 1/3; vīnogulāji ≤ 1/3 | P1 > 1/3; P3 > 1/3; G04 ≤ 1/3 |

| | | | 605. | Jaukta augkopība, galvenokārt | | | Vispārēja augkopība > 1/3; nav cita veida darbības > 1/3 | 1/3 < P1 ≤ 2/3; P2 ≤ 1/3; P3 ≤ 1/3; P4 ≤1/3; P5 ≤ 1/3 |

| | | | 606. | Jaukta augkopība, galvenokārt tirgus dārzi vai pastāvīgās kultūras | | | 1/3 < dārzkopība un pastāvīgās kultūras ≤ 2/3; nav cita veida darbības > 1/3 | [P1 ≤ 1/3; 1/3 < P2 ≤ 2/3; P3 ≤ 1/3; P4 ≤ 1/3; P5 ≤ 1/3] vai [P1 ≤ 1/3; P2 ≤ 1/3; 1/3 < P3 ≤ 2/3; P4 ≤ 1/3; P5 ≤ 1/3] |

| | | | | | 6061. | Jaukta augkopība, galvenokārt tirgus dārzi | 1/3 < dārzkopība ≤ 2/3; nav cita veida darbības > 1/3 | P1 ≤ 1/3; 1/3 < P2 ≤ 2/3; P3 ≤ 1/3; P4 ≤ 1/3; P5 ≤ 1/3 |

| | | | | | 6062. | Jaukta augkopība, galvenokārt pastāvīgās kultūras | 1/3 < pastāvīgās kultūras ≤ 2/3; nav cita veida darbības | P1 ≤ 1/3; P2 ≤ 1/3; 1/3 < P3 ≤ 2/3; P4 ≤ 1/3; P5 ≤ 1/3 |

7. | Jauktas lopkopības saimniecības | | | | | | | Pļavas un ganību lopi > 1/3, bet ≤ 2/3 vai graudēdāji > 1/3, bet ≤ 2/3, kombinācijā ar vispārējo augkopību ≤ 1/3, dārzkopība ≤ 1/3 un pastāvīgās kultūras ≤ 1/3 | [1/3 < P4 ≤ 2/3; P1 ≤ 1/3; P2 ≤ 1/3; P3 ≤ 1/3] vai [1/3 < P5 ≤ 2/3; P1 ≤ 1/3; P2 ≤ 1/3; P3 ≤ 1/3] |

| | 71. | Jaukta lopkopība, galvenokārt ganību lopi | | | | | Pļavas un ganību lopi > 1/3, bet ≤ 2/3; nav cita veida darbības > 1/3 | 1/3 < P4 ≤ 2/3; P1 ≤ 1/3; P2 ≤ 1/3; P3 ≤ 1/3; P5 ≤ 1/3 |

| | | | 711. | Jaukta lopkopība, galvenokārt piena lopi | | | Pļavas un ganību lopi ≤ 2/3; piena lopi > 1/3; piena govis > 2/3 no piena lopiem; nav cita veida darbības > 1/3 | P4 ≤ 2/3; P41 > 1/3; J07 > 2/3 no P41; P1 ≤ 1/3; P2 ≤ 1/3; P3 ≤ 1/3; P5 ≤ 1/3 |

| | | | 712. | Jaukta lopkopība, galvenokārt ganību lopi, izņemot piena lopus | | | Saimniecības 71. grupā, izņemot tās, kuras ir 711 grupā | |

| | 72. | Jaukta lopkopība, galvenokārt graudēdāji | | | | | Graudēdāji ≤ 2/3, bet > 1/3; vispārējā augkopība ≤ 1/3; dārzkopība ≤ 1/3; pastāvīgās kultūras ≤ 1/3 | 1/3 < P5 ≤ 2/3; P1 ≤ 1/3; P2 ≤ 1/3; P3 ≤ 1/3 |

| | | | 721. | Jaukta lopkopība, kombinēti graudēdāji un piena lopi | | | Liellopi, piena > 1/3; graudēdāji > 1/3, piena govis > 2/3 no liellopiem, piena | P41 > 1/3; P5 > 1/3; J07 > 2/3 no P41 |

| | | | 722. | Jaukta lopkopība, kombinēti graudēdāji un ganību lopi, izņemot piena lopus | | | [Pļavas un ganību lopi > 1/3; graudēdāji > 1/3; liellopi, piena ≤ 1/3] vai [liellopi, piena > 1/3; graudēdāji > 1/3; piena govis ≤ 2/3 no liellopiem, piena] | [P4 > 1/3; P5 > 1/3; P41 ≤ 1/3] vai [P41 > 1/3; P5 > 1/3; J07 ≤ 2/3 no P41] |

| | | | 723. | Jaukta lopkopība, graudēdāji kopā ar dažādiem lopiem | | | Saimniecības 72. grupā, izņemot tās, kuras pieder pie 721. un 722. grupas | |

8. | Jaukta augkopība un lopkopība | | | | | | | Saimniecības, kas izslēgtas no grupām 1 – 7 | |

| | 81. | Kombinētas lauka kultūras un ganību lopi | | | | | Vispārējā augkopība > 1/3; pļavas un ganību lopi > 1/3 | P1 > 1/3; P41 > 1/3; J07 > 2/3 no P41; P41 < P1 |

| | | | 811. | Lauka kultūras kombinācijā ar piensaimniecību | | | Vispārēja augkopība > 1/3; liellopi, piena > 1/3; piena govis > 2/3 no liellopiem, piena; liellopi, piena < vispārējā augkopība | P1 > 1/3; P41 > 1/3; J07 > 2/3 no P41; P41 < P1 |

| | | | 812. | Piensaimniecība kombinācijā ar lauka kultūrām | | | Liellopi, piena > 1/3; vispārējā augkopība > 1/3; piena govis > 2/3 no liellopiem, piena; liellopi, piena ≥ vispārējā augkopība | P41 > 1/3; P1 > 1/3; J07 > 2/3 no P41; P41 ≥ P1 |

| | | | 813. | Lauka kultūras kombinācijā ar ganību lopiem, izņemot piena lopus | | | Vispārējā augkopība > 1/3; pļavas un ganību lopi > 1/3; vispārējā augkopība > ganību lopi, izņemot saimniecības 811. grupā | P1 > 1/3; P4 > 1/3; P1 > P4; izņemot 811 |

| | | | 814. | Ganību lopi, izņemot piena lopus, kombinācijā ar lauka kultūrām | | | Pļavas un ganību lopi > 1/3; vispārējā augkopība > 1/3; pļavas un ganību lopi ≥ vispārējā augkopība; izņemot saimniecības 811. un 812. grupā | P4 > 1/3; P1 > 1/3; P4 ≥ P1; izņemot saimniecības 811. un 812. grupā |

| | 82. | Kombinētas dažādas kultūras un mājlopi | | | | | Saimniecības 8. grupā, izņemot tās, kas pieder pie 81. grupas | |

| | | | 821. | Lauka kultūras kombinācijā ar graudēdājiem | | | Vispārējā augkopība > 1/3; graudēdāji > 1/3 | P1 > 1/3; P5 > 1/3 |

| | | | 822. | Pastāvīgās kultūras kombinācijā ar ganību lopiem | | | Pastāvīgās kultūras > 1/3; pļavas un ganību lopi > 1/3 | P3 > 1/3; P4 > 1/3 |

| | | | 823. | Dažādas jauktas kultūras un mājlopi | | | Saimniecības 82. grupā, izņemot tās, kas pieder pie 821. un 822. grupas | |

| | | | | | 8231. | Biškopība | Bites > 2/3 | J18 > 2/3 |

| | | | | | 8232. | Dažādas jauktas saimniecības | Saimniecības 823. grupā; izņemot tās, kuras pieder pie 8231. apakšiedaļas | |

9. | Neklasificējamas saimniecības | | | | | | | | |

C.

I. Kodi, kas pārgrupē vairākus 1985. un 1987. gada struktūras apsekojuma raksturlielumus

P1 Vispārējā augkopība = D01 (parastie kvieši un plēkšņu kvieši) + D02 (cietie kvieši) + D03 (rudzi) + D04 (mieži) + D05 (auzas) + D06 (graudu kukurūza) + D07 (rīsi) + D08 (citas labības) + D09 (kaltēti dārzeņi) + D10 (kartupeļi) + D11 (cukurbietes) + D12 (rupjās lopbarības saknes un gumi) + D13 (tehniskās kultūras) + D14a (svaigi dārzeņi, melones, zemenes — uz lauka) + D18 (rupjās lopbarības augi) + D19 (laukaugu sēklas un stādi) + D20 (citas lauka kultūras) + 101 (secīgās sekundārās kultūras, ko nelieto lopbarībā). [2]

P2 Dārzkopība = D14b (svaigi dārzeņi, melones, zemenes — uz lauka, tirgus dārzos) + D15 (svaigi dārzeņi, melones, zemenes zem stikla) + D16 (puķes un dekoratīvie augi — uz lauka) + D17 (puķes un dekoratīvie augi — zem stikla) + 102 (sēnes).

P3 Pastāvīgās kultūras = G01 (augļu koku un ogulāju stādījumi) + G02 (citrusu stādījumi) + G03 (olīvkoku stādījumi) + G04 (vīna dārzi) + G05 (stādu audzētavas) + G06 (citas pastāvīgas kultūras) + G07 (pastāvīgas kultūras zem stikla).

P4 Pļavas un ganību lopi = F01 (pastāvīgās ganības un pļavas, neskaitot savvaļas ganības) + F02 (savvaļas ganības) + J01 (zirgveidīgie) + J02 (liellopi vecumā līdz vienam gadam) + J03 (vīriešu kārtas īpatņi vecumā virs viena, bet zem diviem gadiem) + J04 (sieviešu kārtas īpatņi vecumā virs viena, bet zem diviem gadiem) + J05 (vīriešu kārtas īpatņi vecumā no diviem gadiem) + J07 (piena govis) + J08 (citas govis) + J09 (aitas) + J10 (kazas).

P5 Graudēdāji = J11 (sivēni ar dzīvsvaru līdz 20 kilogramiem) + J12 (vaislas sivēnmātes svarā no 50 kilogramiem) + J13 (citas cūkas) + J14 (broileri) + J15 (dējējvistas) + J16 (citi mājputni: pīles, tītari, zosis, pērļu vistiņas) + J17 (truši, vaislas mātītes).

P11 Labības = D01 (parastie kvieši un plēkšņu kvieši) + D02 (cietie kvieši) + D03 (rudzi) + D04 (mieži) + D05 (auzas) + D06 (graudu kukurūza) + D07 (rīsi) + D08 (citas labības).

P41 Lopi, piena = J02 (liellopi vecumā līdz vienam gadam) + J04 (sieviešu kārtas īpatņi vecumā virs viena, bet zem diviem gadiem) + J06 (teles) + J07 (piena govis).

P42 Liellopi = J02 (liellopi vecumā līdz vienam gadam) + J03 (vīriešu kārtas īpatņi vecumā virs viena, bet zem diviem gadiem) + J04 (sieviešu kārtas īpatņi vecumā virs viena, bet zem diviem gadiem) + J05 (vīriešu kārtas īpatņi vecumā no diviem gadiem) + J06 (teles) + J07 (piena govis) + J08 (citas govis).

P51 Cūkas = J11 (sivēni ar dzīvsvaru līdz 20 kilogramiem) + J12 (vaislas sivēnmātes svarā no 50 kilogramiem) + J13 (citas cūkas).

P52 Mājputni = J14 (broileri) + J15 (dējējvistas) + J16 (citi mājputni: pīles, tītari, zosis, pērļu vistiņas).

P111 Labības, izņemot rīsus = D01 (parastie kvieši un plēkšņu kvieši) + D02 (cietie kvieši) + D03 (rudzi) + D04 (mieži) + D05 (auzas) + D06 (graudu kukurūza) + D08 (citas labības)

P121 Saknes = D10 (kartupeļi) + D11 (cukurbietes) + D12 (rupjās lopbarības saknes un gumi).

II. Atbilstība starp 1985. un 1987. gada struktūras apsekojumu un Lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkla (FADN) saimniecības apsekojumu pozīcijām

SGMLīdzvērtīgas pozīcijas piemērošanai |

1985. un 1987. gada struktūras apsekojumi (Regula (EEK) Nr. 1463/84) | FADN saimniecības apsekojums (Regula (EEK) Nr. 2237/77) |

I.Kultūras

D01 | Parastie kvieši un plēkšņu kvieši | 120. | Parastie kvieši un plēkšņu kvieši |

D02 | Cietie kvieši | 121. | Cietie kvieši |

D03 | Rudzi | 122. | Rudzi |

D04 | Mieži | 123. | Mieži |

D05 | Auzas | 124. | Auzas |

| 125. | Jaukti vasarāji |

D06 | Graudu kukurūza | 126. | Graudu kukurūza |

D07 | Rīsi | 127. | Rīsi |

D08 | Citas labības | 128. | Citas labības |

D09 | Kaltētas saknes | 129. | Kaltēti pākšaugi |

D10 | Kartupeļi | 130. | Kartupeļi |

D11 | Cukurbietes | 131. | Cukurbietes |

D12 | Rupjās lopbarības saknes un gumi | 144. | Lopbarības saknes un lapas |

D13 | Tehniskās kultūras | | |

a) | tabaka | 134. | Tabaka |

b) | apiņi | 133. | Apiņi |

c) | kokvilna | | |

d) | citi eļļas un šķiedraugi un citas tehniskās kultūras | | |

| 1.Citi eļļas augi un šķiedraugi | 132. | Augu eļļas kultūras [3] |

| 2.Citas tehniskās kultūras | 135. | Citas tehniskās kultūras |

D14 a) | Svaigi dārzeņi, melones, zemenes — uz lauka | 136. | Svaigi dārzeņi, melones, zemenes, ko audzē uz lauka |

D14 b) | Svaigi dārzeņi, melones, zemenes — uz lauka jaukta dārzkopība | 137. | Svaigi dārzeņi, melones, zemenes, ko audzē uz lauka — jaukta dārzkopība |

D15 | Svaigi dārzeņi, melones, zemenes — zem stikla | 138. | Svaigi dārzeņi, melones, zemenes zem stikla |

D16 | Puķes un dekoratīvie augi (izņemot stādu audzētavas)-uz lauka | 140. | Puķes un dekoratīvie augi, ko audzē uz lauka (izņemot stādu audzētavas) |

D17 | Puķes un dekoratīvie augi (izņemot stādu audzētavas)-zem stikla | 141. | Puķes un dekoratīvie augi, ko audzē zem stikla (izņemot stādu audzētavas) |

D18 | Rupjās lopbarības augi | | |

a) | pagaidu zāle | 147. | Pagaidu zāle |

b) | citi | 145. | Citi rupjās lopbarības augi |

D19 | Laukaugu sēklas un stādi | 142. | Zāles sēklas |

| 143. | Citas sēklas |

D20 | Citas lauka kultūras | 148. | Citas lauka kultūras, kas nav iekļautas pozīcijās no 120 līdz 147 |

D21 | Papuve | 146. | Papuve |

F01 | Pastāvīgās ganības un pļavas, izņemot savvaļas ganības | 150. | Pastāvīgās ganības un pļavas |

F02 | Savvaļas ganības | 151. | Savvaļas ganības |

G01 | Augļu koku un ogulāju stādījumi | 152 | Augļu koku un ogulāju dārzi |

a) | svaigi augļi, to skaitā ogas | | |

b) | rieksti | | |

G02 | Citrusu stādījumi | 153. | Citrusu dārzi |

G03 | Olīvkoku stādījumi | 154. | Olīvkoku |

G04 | Vīna dārzi | 155. | Vīnogulāji |

a) | augstas kvalitātes vīns | | |

b) | citi vīni | | |

c) | galda vīnogas | | |

d) | rozīnes | | |

G05 | Stādu audzētavas | 157. | Stādu audzētavas |

G06 | Citas pastāvīgas kultūras | 158. | Citas pastāvīgas kultūras |

G07 | Pastāvīgas kultūras zem stikla | 159 | Pastāvīgas kultūras, ko audzē zem stikla |

I01 | Secīgas sekundāras kultūras, ko neizmanto lopbarībai | | |

I02 | Sēnes | 139 | Sēnes |

E | Piemājas dārzi | | |

II.Mājlopi

J01 | Zirgveidīgie | 22. | Zirgveidīgie (visu vecumu) |

J02 | Liellopi vecumā līdz vienam gadam | 23. | Nobarojamie teļi |

a) | vīriešu kārtas īpatņi | 24. | Citi liellopi vecumā līdz vienam gadam |

b) | sieviešu kārtas īpatņi | 33. | Bifeļi vecumā līdz vienam gadam |

J03 | Vīriešu kārtas liellopi vecumā virs viena, bet zem diviem gadiem | 25. | Vīriešu kārtas liellopi vecumā virs viena, bet zem diviem gadiem |

| 34. | Bifeļi vecumā virs viena, bet zem diviem gadiem |

J04 | Sieviešu kārtas liellopi vecumā virs viena, bet zem diviem gadiem | 26. | Sieviešu kārtas liellopi vecumā virs viena, bet zem diviem gadiem |

| 35. | Sieviešu kārtas bifeļi vecumā virs viena, bet zem diviem gadiem |

J05 | Vīriešu kārtas liellopi vecumā no diviem gadiem | 27. | Vīriešu kārtas liellopi vecumā no diviem gadiem |

| 36. | Bifeļi vecumā no diviem gadiem |

J06 | Teles vecumā no diviem gadiem | 28. | Vaislas teles |

| 29. | Nobarojamās teles |

| 37. | Sieviešu kārtas bifeļi vecumā no diviem gadiem, kam nav bijuši teļi |

J07 | Piena govis | 30. | Piena govis |

| 31. | Kaujamās piena govis |

| 38. | Sieviešu kārtas bifeļi, kam ir bijuši teļi |

J08 | Citas govis | 32. | Citas govis 1.Sieviešu kārtas liellopi, kam ir bijuši teļi (ieskaitot liellopus vecumā līdz diviem gadiem), ko tur vienīgi vai galvenokārt teļu ieguvei2.Darba govis3.Kaujamās govis |

| 39. | Citas bifeļu mātes vecumā virs diviem gadiem |

J09 | Aitas (visu vecumu) | | |

a) | avis | 40. | Avis (vecumā virs viena gada) |

b) | citas aitas | 41. | Citas aitas |

J10 | Kazas (visu vecumu) | 42. | Kazas (visu vecumu) |

a) | vaislas kazas | | |

b) | citas kazas | | |

J11 | Sivēni ar dzīvsvaru līdz 20 kilogramiem | 43. | Sivēni ar dzīvsvaru līdz 20 kilogramiem |

J12 | Vaislas sivēnmātes svarā virs 50 kilogramiem | 44. | Vaislas sivēnmātes svarā virs 50 kilogramiem |

J13 | Citas cūkas | 45. | Nobarojamās cūkas |

| 46. | Citas cūkas |

J14 | Broileri | 47. | Galda cāļi |

J15 | Dējējvistas | 48. | Dējējvistas |

J16 | Citi mājputni | 49. | Citi mājputni |

J17 | Truši, vaislas mātītes | | |

J18 | Bites | | |

[1] Raksturlielumus D12 (rupjās lopbarības saknes un gumi), D18 (rupjās lopbarības augi), D21 (papuve), E (piemājas dārzi), F01 (ganības un pļavas, izņemot savvaļas pļavas), F02 (savvaļas pļavas) un J11 (sivēni) izmanto tikai pie zināmiem nosacījumiem (sk. šī lēmuma I pielikuma 5. pantu).

[2] Ta ka saimniecibu strukturu apsekojumu pozicijas un FADN saimniecibas apsekojumu pozicijas visas dalibvalstis var nebut vienadas, Belgijai, Luksemburgai un Griekijas "Nomos" ir noteikts specifisks SGM

[3] Tā kā saimniecību struktūru apsekojumu pozīcijas un FADN saimniecības apsekojumu pozīcijas visās dalībvalstīs var nebūt vienādas, Beļģijai, Luksemburgai un Grieķijas "Nomos" ir noteikts specifisks SGM

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

SAIMNIECĪBU EKONOMISKAIS LIELUMS

A. EIROPAS LIELUMA VIENĪBAS (ESU) DEFINĪCIJA

1. Eiropas lieluma vienība (ESU) balstās uz 1000ESU vērtību no saimniecības kopējās standarta bruto vērtības "1980." salīdzināmā periodā, kā noteikts Komisijas Lēmuma Nr. 78/463/EEK, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 84/542/EEK, III pielikuma 1. punktā.

2. Tālākos salīdzināmos periodos SGM atjaunošanai un atjaunināšanai ECU 1000 vērtību, kas definēta iepriekš, reizina ar koeficientu, lai naudas izteiksmē ņemtu vērā vispārējās agroekonomiskās tendences visā Kopienā.

Šo koeficientu aprēķina Komisija un nosaka pēc konsultācijām ar dalībvalstīm.

B. SAIMNIECĪBAS EKONOMISKAIS LIELUMS

Saimniecības ekonomisko lielumu iegūst, izdalot saimniecības standarta bruto starpību ar ECU skaitu, uz kura pamata ir noteikts ESU par atbilstošu salīdzināmo periodu saskaņā ar šā pielikuma A punktu.

C. SAIMNIECĪBU EKONOMISKĀ LIELUMA GRUPAS

Saimniecības iedala pēc lieluma grupām, kuru ierobežojumi ir noteikti tālāk.

Grupas | ESUIerobežojumi |

| |

I | mazāk nekā | 2 ESU |

II | no 2 līdz mazāk nekā | 4 ESU |

III | no 4 līdz mazāk nekā | 6 ESU |

IV | no 6 līdz mazāk nekā | 8 ESU |

V | no 8 līdz mazāk nekā | 12 ESU |

VI | no 12 līdz mazāk nekā | 16 ESU |

VII | no 16 līdz mazāk nekā | 40 ESU |

VIII | no 40 līdz mazāk nekā | 100 ESU |

IX | vienāds ar vai vairāk nekā | 100 ESU |

Noteikumi, kas noteikti lauku saimniecību grāmatvedības tīkla un Kopienas lauku saimniecību struktūras apsekojumu piemērošanas jomā, drīkst paredzēt, ka lieluma grupas III, IV, V un VI grupējamas kopā.

Dalībvalstīm, kuras, ieviešot Regulas 79/65/EEK 4. panta 1. punktu, nosaka saimniecību ekonomiskā lieluma slieksni lauku saimniecību grāmatvedības tīkla apsekojumu jomā, kas nesakrīt ar iepriekš norādīto lieluma grupu ierobežojumiem, ir jāiedala tādās apakšgrupās, kuru ierobežojumi atbilst noteiktajiem sliekšņiem.

--------------------------------------------------