20.5.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 141/53


KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2022/795

(2021. gada 10. septembris)

par valsts atbalstu SA.48171 (2018/C) (ex 2018/NN, ex 2017/FC), ko Itālija sniegusi Alitalia

(izziņots ar dokumenta numuru C(2021) 6659)

(Autentisks ir tikai teksts itāļu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 108. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

pēc tam, kad attiecīgās ieinteresētās personas tika aicinātas iesniegt piezīmes atbilstoši minētajiem noteikumiem (1), un ņemot vērā to piezīmes,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

(1)

2017. gada 5., 12. un 15. maijā aviosabiedrības Ryanair Ltd (“Ryanair”), Adria Airways d.o.o. (“Adria”) un IAG International Airlines Group S.A. (“IAG”) (kopā “sūdzību iesniedzēji”) iesniedza Komisijai trīs oficiālas sūdzības, kurās apgalvoja, ka Itālija ir piešķīrusi nelikumīgu un nesaderīgu valsts atbalstu sabiedrībai Alitalia – Società Aerea Italiana S.p.A. in amministrazione straordinaria (“Alitalia”). Sūdzību iesniedzēji norādīja, ka 2017. gada 2. maijā Itālijas iestādes bija piešķīrušas Alitalia likviditātes atbalstu 600 miljonu EUR aizdevuma veidā (“sākotnējais aizdevums”). Sūdzību iesniedzēji apgalvoja, ka sākotnējais aizdevums bija nelikumīgs un nesaderīgs valsts atbalsts.

(2)

Komisija 2017. gada 14. jūnijā nosūtīja šīs sūdzības Itālijas iestādēm, lūdzot tās precizēt sūdzībās izvirzītos jautājumus. Itālijas iestādes uz šo pieprasījumu atbildēja 2017. gada 18. jūlijā, un Komisija šo atbildi sūdzību iesniedzējiem nosūtīja 2017. gada 30. novembrī.

(3)

2017. gada 20. jūnijā, 12. septembrī un 16. oktobrīIAG iesniedza papildu informāciju un jaunākos datus par Alitalia maršrutu tīkla paplašināšanu pēc sākotnējā aizdevuma piešķiršanas.

(4)

2017. gada 30. oktobrīAdria iesniedza informāciju, kurā bija norādīts, ka 2017. gada 16. oktobra Dekrētlikumā Nr. 148 “Steidzami noteikumi par finanšu jautājumiem un neatliekamām vajadzībām” (2) (“Dekrētlikums Nr. 148/2017”) bija paredzēts piešķirt papildu 300 miljonu EUR aizdevumu Alitalia (“papildu 300 miljonu EUR aizdevums”), palielinot kopējo aizdevuma summu līdz 900 miljoniem EUR (sākotnējais aizdevums un papildu 300 miljonu EUR aizdevums, turpmāk kopā saukti “abi valsts aizdevumi”).

(5)

Komisija 2017. gada 21. decembrī nosūtīja informācijas pieprasījumu Itālijas iestādēm, kuras uz šo pieprasījumu atbildēja 2018. gada 24. janvārī.

(6)

2018. gada 23. janvārī Itālija paziņoja par abiem valsts aizdevumiem kā par glābšanas atbalstu Pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (3) (“Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnes”) nozīmē.

(7)

Ar 2018. gada 23. aprīļa vēstuli Komisija informēja Itāliju, ka tā ir nolēmusi uzsākt LESD 108. panta 2. punktā noteikto procedūru attiecībā uz abiem valsts aizdevumiem.

(8)

Komisijas lēmums sākt procedūru (“lēmums par procedūras sākšanu”) 2018. gada 20. jūlijā tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Komisija uzaicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par lēmumu par procedūras sākšanu.

(9)

Komisija 2018. gada 25. maija un 2018. gada 25. septembra vēstulēs saņēma piezīmes no Itālijas un trim ieinteresētajām personām: i) Aegean Airlines S.A. (“Aegean”), ii) ieinteresētās personas, kas lūdza neizpaust tās identitāti saskaņā ar Padomes Regulas (ES) 2015/1589 (4) 6. panta 2. punktu (“anonīmā ieinteresētā persona”), un iii) Ryanair. Komisija 2018. gada 15. novembrī un 2019. gada 17. janvārī nosūtīja trīs ieinteresēto personu piezīmes Itālijas iestādēm, aicinot tās iesniegt savus apsvērumus, ko tās iesniedza ar 2019. gada 20. marta vēstuli.

(10)

Komisija 2018. gada 17. septembrī, 2018. gada 23. novembrī, 2018. gada 6. un 11. decembrī, 2019. gada 26. februārī, 2019. gada 10. maijā un 2019. gada 2. jūlijā pieprasīja no Itālijas iestādēm papildu skaidrojumus. Komisija 2019. gada 19. septembrī un 2019. gada 28. oktobrī nosūtīja atgādinājumus par nesniegtajām atbildēm uz 2019. gada 2. jūlija informācijas pieprasījumu.

(11)

Itālijas iestādes iesniedza Komisijai papildu piezīmes un informāciju 2018. gada 1. oktobrī, 2018. gada 9. un 27. novembrī, 2018. gada 17. decembrī, 2019. gada 25. janvārī, 2019. gada 11. februārī, 2019. gada 1. un 18. aprīlī, 2019. gada 15. maijā, 2019. gada 3. un 12. jūnijā, 2019. gada 9. jūlijā, 2019. gada 6. augustā, 2019. gada 2. oktobrī, 2019. gada 17. oktobrī un 2019. gada 19. novembrī.

(12)

Komisijas dienesti vairākkārt tikās ar Itālijas iestādēm, tai skaitā šādos datumos: 2017. gada 15. jūnijā, 2017. gada 26. jūlijā, 2018. gada 9. februārī, 2018. gada 13. aprīlī, 2018. gada 27. septembrī, 2018. gada 14. novembrī, 2018. gada 14. decembrī, 2019. gada 16. janvārī, 2019. gada 20. februārī, 2019. gada 21. februārī, 2019. gada 9. aprīlī, 2019. gada 20. jūnijā, 2019. gada 26. jūlijā un 2019. gada 27. septembrī.

(13)

Komisija tikās arī ar Alitalia (2019. gada 21. februārī un 2019. gada 9. aprīlī), Aegean (2019. gada 10. janvārī) un anonīmo ieinteresēto personu (2019. gada 21. martā).

(14)

Adria (5)2019. gada 7. martā iesniedza jaunu sūdzību, kurā apgalvoja, ka abu valsts aizdevumu atmaksas termiņu atlikšana ir nelikumīgs un nesaderīgs atbalsts. Komisija 2019. gada 22. martā nosūtīja minēto sūdzību Itālijas iestādēm, aicinot tās precizēt sūdzībā izvirzītos jautājumus. Itālija uz šo pieprasījumu atbildēja 2019. gada 6. augustā.

2.   ABU VALSTS AIZDEVUMU APRAKSTS UN ATTIECĪGIE FAKTI

2.1.   Divi Itālijas valsts piešķirtie aizdevumi

(15)

2018. gada 23. aprīlī Komisija uzsāka formālu izmeklēšanas procedūru attiecībā uz abiem valsts aizdevumiem (“pasākums”).

(16)

Sākotnējais aizdevums bija noteikts 2017. gada 2. maija Dekrētlikumā Nr. 55 “Steidzami pasākumi ar mērķi nodrošināt Alitalia S.p.A. sniegto pakalpojumu nepārtrauktību” (6) (“Dekrētlikums Nr. 55/2017”). Alitalia S.p.A.2017. gada 2. maijā tika piemērota ārkārtas administrēšanas procedūra (sk. 41. apsvērumu).

(17)

Dekrētlikuma Nr. 55/2017 1. pantā bija noteikts: “Lai izvairītos no Alitalia – Società Aerea Italiana – S.p.A., kurai piemērota ārkārtas administrēšanas procedūra, sniegto pakalpojumu pārtraukšanas attiecībā uz iekšzemes un starptautiskiem reisiem, tai skaitā tiem, kas saistīti ar sabiedrisko pakalpojumu saistībām spēkā esošo Eiropas tiesību aktu nozīmē, ņemot vērā sociālās grūtības un lielās neērtības, ko lietotājiem radītu šāda pakalpojumu pārtraukšana, ar šo uz sešu mēnešu laikposmu (..) sabiedrībai Alitalia – Società Aerea Italiana – S.p.A., kurai piemērota ārkārtas administrēšanas procedūra, nodrošina finansējumu sešu simtu miljonu EUR apmērā (..), ko paredzēts izmantot minētās sabiedrības un citu grupas sabiedrību, uz kurām attiecas ārkārtas administrēšanas procedūra, tūlītējām pārvaldības vajadzībām (..).” Lai gan tiesību aktos par atbalsta piešķiršanu pasākums ir minēts kā “finansējums” un Itālija un Alitalia nebija noslēgušas aizdevuma līgumu, Komisija attiecībā uz pasākumu lieto terminu “aizdevums”, jo finansējums bija atmaksājams ar procentiem.

(18)

Valsts piešķīra sākotnējo aizdevumu ar procentu likmi, kura atbilst 6 mēnešu Euribor likmei, kam pieskaitīti 1 000 bāzes punkti, un tas bija jāatmaksā sešu mēnešu laikā no aizdevuma pirmās izmaksas, t. i., līdz 2017. gada 5. novembrim. Sākotnējam aizdevumam bija prioritāte attiecībā pret visu pārējo Alitalia parādu atmaksu ārkārtas administrēšanas procedūras laikā.

(19)

Itālija sākotnēji ar Dekrētlikumu Nr. 148/2017 pagarināja sākotnējā aizdevuma atmaksas termiņu par sešiem mēnešiem – līdz 2018. gada 5. maijam; vēlāk ar 2017. gada 4. decembra Likumu Nr. 172 (7) (“Likums Nr. 172/2017”) tā atmaksas termiņu pagarināja līdz 2018. gada 30. septembrim. Ar 2018. gada 27. aprīļa Dekrētlikumu Nr. 38/2018 tika noteikts turpmāks sākotnējā aizdevuma pagarinājums – līdz 2018. gada 15. decembrim. Šis termiņš vēlāk tika vairākkārt mainīts (sk. 2.2.1. iedaļu).

(20)

Ar Dekrētlikumu Nr. 148/2017 Itālija piešķīra papildu 300 miljonu EUR aizdevumu, tādējādi palielinot valsts finansējumu līdz 900 miljoniem EUR. Dekrētlikuma Nr. 148/2017 12. panta 2. punktā bija noteikts: “Lai līdz uzņēmumu atsavināšanas dienai garantētu to pārvadājumu saistību izpildi, ko uzņēmusies ārkārtas administrācija, nepārtraucot gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu un nodrošinot regulārus iekšzemes un starptautiskos avioreisus, ko veic 1. punktā minētie uzņēmumi, kamēr tiek pabeigta uzņēmumu atsavināšanas procedūra, kura jānosaka un jāīsteno, finansējuma summu (..) palielina par 300 miljoniem EUR, kas piešķirami 2018. gadā.” Tā kā papildu 300 miljonu EUR aizdevums tika piešķirts kā sākotnējā aizdevuma summas palielinājums, tika piemēroti tādi paši noteikumi un nosacījumi (arī procentu likme) kā sākotnējam aizdevumam, izņemot attiecībā uz aizdevuma atmaksas termiņu. Abu aizdevumu atmaksas termiņi vēlāk tika saskaņoti (sk. 2.2.1. iedaļu).

(21)

Saskaņā ar Dekrētlikumu Nr. 148/2017 papildu 300 miljonu EUR aizdevums valstij bija jāizmaksā Alitalia 2018. gadā, un aviosabiedrībai tas bija jāatmaksā līdz 2018. gada 31. decembrim. Ar minēto dekrētlikumu līdz 2018. gada 30. aprīlim tika arī pagarināts termiņš konkursa procedūras pabeigšanai (sk. 2.6. iedaļu), lai varētu atsavināt Alitalia uzņēmējdarbības kopumu.

2.2.   Divu valsts aizdevumu izmaksu grafiks

(22)

Sākotnējais aizdevums un papildu 300 miljonu EUR aizdevums tika piešķirti ar tiesību aktiem, un tie bija jāizmaksā pēc ekonomikas attīstības ministra un ekonomikas un finanšu ministra kopīga dekrēta pieņemšanas. Saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem abi valsts aizdevumi tika finansēti no ekonomikas attīstības ministram piešķirtā budžeta.

(23)

Saskaņā ar Dekrētlikumu Nr. 55/2017 sākotnējais aizdevums tika piešķirts, lai izvairītos no Alitalia starptautisko un iekšzemes lidojumu pārtraukšanas ārkārtas administrēšanas procedūras laikā, arī saistībā ar lidojumiem, uz kuriem attiecas Alitalia sabiedrisko pakalpojumu saistības, ņemot vērā nopietnās sociālās grūtības un lielās neērtības lietotājiem, ko izraisītu Alitalia lidojumu pārtraukšana.

(24)

Sākotnējais aizdevums bija jāizmaksā ar ekonomikas attīstības ministra un ekonomikas un finanšu ministra kopīgu dekrētu piecu dienu laikā pēc tam, kad Alitalia tika uzsākta ārkārtas administrēšanas procedūra, un tas bija jāizmanto steidzamām darbības vajadzībām pašā aviosabiedrībā un citās grupas sabiedrībās, uz kurām attiecās ārkārtas administrēšanas procedūra. Steidzamās darbības vajadzības ietvēra arī vajadzības, kas ir saistītas ar starptautiskajām sistēmām, kuras izmanto, lai nokārtotu ekonomiskās attiecības ar pārvadātājiem.

(25)

2017. gada 4. maijāAlitalia ārkārtas administratori pieprasīja steidzamu avansa maksājumu 240 miljonu EUR apmērā no 600 miljonu EUR aizdevuma. Saskaņā ar Itālijas iestāžu sniegto informāciju tas galvenokārt tika darīts, lai i) izvairītos no to naudas līdzekļu izsīkšanas, kas bija nepieciešami Alitalia saimnieciskās darbības nodrošināšanai turpmākajās dienās pēc ārkārtas administrēšanas procedūras sākšanas, un lai ii) ļautu Alitalia samaksāt drošības naudu, ko pieprasīja Starptautiskā Gaisa transporta asociācija (“IATA”). Nesamaksājot drošības naudu, Alitalia draudēja izslēgšana no IATA pārvaldītajām sistēmām (8), kas ir būtiskas uzņēmējdarbības nepārtrauktībai. Drošības nauda tika samaksāta 2017. gada maijā.

(26)

2017. gada oktobrī Alitalia tika piešķirts sākotnējā aizdevuma otrais maksājums 360 miljonu EUR apmērā. Saskaņā ar Itālijas iestāžu sniegto informāciju tas tika piešķirts pēc ārkārtas administratoru lūguma, lai nodrošinātu Alitalia ar nepieciešamo finansējumu regulāru lidojumu nodrošināšanai, kamēr tiek pabeigta attiecīgo uzņēmējdarbības virzienu atsavināšana.

(27)

Saskaņā ar Dekrētlikumu Nr. 148/2017, ar kuru tika piešķirts papildu 300 miljonu EUR aizdevums, aizdevums tika piešķirts, lai nodrošinātu, ka Alitalia un citas grupas sabiedrības var netraucēti pildīt savas lidojumu nodrošināšanas saistības līdz Alitalia uzņēmējdarbības atsavināšanai.

(28)

Dekrētlikums Nr. 148/2017 tika pārveidots par likumu ar Likumu Nr. 172/2017. Minētajā likumā bija norādīts, ka aizdevuma pagarinājums bija nepieciešams, lai nodrošinātu Alitalia pārvadājumu saistību izpildi.

(29)

Papildu 300 miljonu EUR aizdevums tika izmaksāts Alitalia2018. gada 15. janvārī.

2.2.1.   Abu valsts aizdevumu atmaksas termiņu saskaņošana

(30)

2018. gada 27. aprīlī ar Dekrētlikumu Nr. 38/2018 tika noteikts vēl viens sākotnējā aizdevuma termiņa pagarinājums – līdz 2018. gada 15. decembrim. Minētajā dekrētlikumā tas pats datums tika noteikts arī kā jaunais termiņš papildu 300 miljonu EUR aizdevuma atmaksai, tādējādi saskaņojot sākotnējā aizdevuma un papildu 300 miljonu EUR aizdevuma atmaksas termiņu.

(31)

2018. gada 14. decembrī ar Dekrētlikumu Nr. 135/2018 tika noteikts abu valsts aizdevumu atmaksas termiņš – trīsdesmit dienas pēc Alitalia aktīvu pārdošanas darījuma stāšanās spēkā vai jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 2019. gada 30. jūnijā.

2.2.2.   Izaugsmes dekrētlikuma noteikumi

(32)

2019. gada 30. aprīlī Itālija pieņēma Dekrētlikumu Nr. 34 “Steidzami pasākumi ekonomikas izaugsmei un konkrētu krīzes situāciju risināšanai” (9) (“Izaugsmes dekrētlikums”), ar kuru noteica:

a)

abu valsts aizdevumu prioritātes atcelšanu attiecībā pret visiem citiem Alitalia parādiem, kas radušies ārkārtas administrēšanas procedūras laikā;

b)

abu valsts aizdevumu atmaksas pagarināšanu līdz brīdim, kad ārkārtas administrācija pārdos Alitalia aktīvus;

c)

valstij pienākošos procentu, kas uzkrājušies no dienas, kad tika izmaksāti abi valsts aizdevumi Alitalia, apmaksu ne vēlāk kā līdz 2019. gada 31. maijam;

d)

Ekonomikas un finanšu ministrijas pilnvarošanu izmantot procentus, kas uzkrājušies par abiem valsts aizdevumiem, lai parakstītos uz jaunizveidotās sabiedrības, kurai tiks nodoti Alitalia aktīvi, akcijām.

(33)

Saskaņā ar Izaugsmes dekrētlikumu no 2019. gada 31. maija vairs netiek uzkrāti procenti par abiem valsts aizdevumiem.

(34)

2019. gada 2. decembrī Izaugsmes dekrētlikums tika grozīts ar Dekrētlikumu Nr. 137 “Steidzami pasākumi, lai nodrošinātu Alitalia – Società Aerea Italiana S.p.A. un Alitalia CityLiner S.p.A. sniegto pakalpojumu nepārtrauktību ārkārtas administrēšanas procedūrā” (10), ar kuru tika saskaņots maksājamo procentu un pamatsummas samaksas termiņš, proti, tas paredzēja pagarināt pamatsummas un procentu maksājumu termiņu līdz brīdim, kad ārkārtas administrācija pārdos Alitalia aktīvus.

(35)

Abu valsts aizdevumu kā viena pasākuma novērtējums ir sniegts 5.1.4.1.1. iedaļā.

2.3.   Atbalsta saņēmējs

(36)

Atbalsta saņēmējs ir sabiedrība Alitalia – Società Aerea Italiana – S.p.A. in amministrazione straordinaria (“Alitalia”) kopā ar tai tieši un netieši piederošajiem meitasuzņēmumiem.

(37)

Gan Dekrētlikums Nr. 55/2017, kas ir sākotnējā aizdevuma juridiskais pamats, gan Dekrētlikums Nr. 148/2017, kas ir papildu 300 miljonu EUR aizdevuma juridiskais pamats, paredz, ka abi valsts aizdevumi tiek piešķirti par labu Alitalia. Ar Dekrētlikumu Nr. 55/2017 piešķir “atmaksājamu finansējumu 600 miljonu EUR aizdevuma veidā (..) par labu Alitalia – Società Aerea Italiana – S.p.A.” (sk. 17. apsvērumu); Dekrētlikums Nr. 148/2017 atsaucas uz finansējumu, kas piešķirts ar Dekrētlikumu Nr. 55/2017, un paredz papildu 300 miljonu EUR aizdevumu par labu Alitalia.

(38)

Alitalia ir sabiedrība, kuras galvenais birojs atrodas Fjumičīno, Romā, un kura darbojas gaisa pārvadājumu nozarē. Alitalia kopējais darbinieku skaits 2017. gada 31. decembrī bija 11 377 (11). Alitalia akcionāru struktūra un Alitalia Group struktūra ir parādīta 1. diagrammā (12), savukārt Compagnia Aerea Italiana S.p.A. (“CAI”) akcionāri (13) 2019. gada maijā ir uzskaitīti 1. tabulā.

1. diagramma

Alitalia īpašnieku struktūra un Alitalia Group struktūra 2018. gada 23. janvārī

Image 1

1. tabula

CAI akcionāri 2019. gada maijā (Komisijas rīcībā esošā informācija liecina, ka akcionāru struktūra nav mainījusies)

Image 2

(39)

Kad Alitalia tika piemērota ārkārtas administrēšanas procedūra, tai piederēja viss Alitalia CityLiner S.p.A. (“Cityliner”) un Challey Ltd. akciju kapitāls. Cityliner – reģionālā aviosabiedrība, kas pilnībā pieder Alitalia (14), – darbojas kā Alitalia pārvadājumu jaudas nodrošinātāja (15), un tā nodrošina lidojumus daļā no īso maršrutu tīkla. Challey Ltd ir Īrijā reģistrēts apakšholdings, kas pats kontrolē citas sabiedrības, kuras arī atrodas Īrijā (“meitasuzņēmumi Īrijā”) un kurām pieder visa Alitalia un CityLiner izmantoto un Īrijā reģistrēto gaisa kuģu flote, kā arī mazākuma līdzdalība citās daļēji piederošās sabiedrībās. Challey Ltd un meitasuzņēmumiem Īrijā nav piemērota ārkārtas administrēšanas procedūra. Alitalia kopā ar saviem meitasuzņēmumiem attiecīgi veido Alitalia Group (16) (“Alitalia Group”). Tā kā Alitalia veic lielāko daļu Alitalia Group darbību un tajā ir nodarbināti 97 % no kopējā Alitalia Group darbinieku skaita (17), jebkurš grupas izvērtējums mutatis mutandis attiecas uz Alitalia.

(40)

49 % Alitalia pieder Etihad Investment Holding Company LLC, un 51 % pieder MIDCO S.p.A., kas savukārt 100 % pieder CAI S.p.A. Kopš 2008. gada, kad to iegādājās CAI S.p.A., Alitalia ir pastāvīgi strādājusi ar zaudējumiem. Sabiedrība mēģināja uzlabot savu stāvokli 2017. gada sākumā, īstenojot vērienīgu izmaksu samazināšanas plānu, kas paredzēja samazināt izmaksas par vairāk nekā vienu miljardu EUR, un tas bija paredzēts, lai sagatavotu augsni papildu finansējumam (2 miljardiem EUR, tai skaitā 900 miljoniem EUR jaunu naudas līdzekļu); šos centienus galvenokārt vadīja sabiedrības akcionārs Etihad (“sanācijas plāns”, sk. 4.2.1.1. iedaļu). Sanācijas plānu bija paredzēts ieviest, izmantojot pirmsmaksātnespējas procedūru (18). Minētajai procedūrai (19) bija nepieciešama darbinieku piekrišana (20), jo viņus būtu skāruši būtiski izmaksu samazināšanas pasākumi. Tomēr 2017. gada 24. aprīlī notikušajā darbinieku referendumā vienošanās tika noraidīta plānoto darbaspēka izmaksu samazināšanas pasākumu dēļ, kas cita starpā paredzēja vidējās algas samazinājumu par 33 %. Tā kā sanācijas plānu īstenot nebija iespējams un akcionāri nenodrošināja papildu finansējumu, Alitalia tika piemērota ārkārtas administrēšanas procedūra.

2.4.   Ārkārtas administrēšanas procedūra

(41)

Pēc Alitalia valdes pieprasījuma ar Itālijas Ekonomikas attīstības ministrijas 2017. gada 2. maija dekrētu Alitalia tika piemērota ārkārtas administrēšanas procedūra (21). Ar minēto dekrētu tika arī iecelti trīs Alitalia ārkārtas administratori. Tad ar Čivitavekijas tiesas 2017. gada 11. maija spriedumu Alitalia tika pasludināta par maksātnespējīgu. Pēc tam, 2017. gada 12. maijā, ar Itālijas Ekonomikas attīstības ministrijas dekrētu ārkārtas administrēšanas procedūra tika attiecināta arī uz Cityliner (22). Cityliner tika pasludināta par maksātnespējīgu ar Čivitavekijas tiesas 2017. gada 26. maija spriedumu.

(42)

2019. gada 20. martā sniegtajās piezīmēs Itālijas iestādes norādīja, ka sakarā ar ārkārtas administrēšanas procedūras piemērošanu Alitalia privātajiem akcionāriem tika atņemtas visas Alitalia pārvaldības un uzraudzības pilnvaras. Saskaņā ar tiesību aktiem, kas reglamentē ārkārtas administrēšanas procedūru, sabiedrības pārvaldība tika uzticēta ārkārtas administratoriem līdz brīdim, kad ekonomikas attīstības ministrs apstiprināja ārkārtas administrēšanas programmu (“ĀA programma”). Pieņemot ĀA programmu, tiem tiktu atļauts pārdot Alitalia aktīvus Ekonomikas attīstības ministrijas uzraudzībā.

(43)

2018. gada 26. janvārīAlitalia ārkārtas administratori iesniedza Ekonomikas attīstības ministrijai programmu, kuras mērķis bija gada laikā pārdot darbībā esošos Alitalia aktīvus (23), un tā tika apstiprināta ar ministra 2018. gada 23. marta dekrētu. 2019. gada 7. maijā pārdošanas programmas sākotnējais pabeigšanas termiņš tika atlikts uz 2020. gada 23. martu.

(44)

Apstiprinātajā ĀA programmā noteiktā pārdošanas procedūra attiecās uz aktīviem, kas bija saistīti ar Alitalia un Cityliner (sabiedrību, kurām uzsākta ārkārtas administrēšanas procedūra) uzņēmējdarbību.

2.4.1.   Ārkārtas administrēšana (Likumdošanas dekrēts Nr. 270/1999, Prodi-bis likums)

(45)

Ārkārtas administrēšana ir 1999. gada 8. jūlija Likumdošanas dekrētā Nr. 270/1999 (24) (“Prodi-bis likums”) noteikta maksātnespējas procedūra lielu sabiedrību maksātnespējas gadījumā, un tās mērķis ir glābt šīs sabiedrības un saglabāt to vērtību, turpinot to darbību līdz pārstrukturēšanai vai aktīvu pārdošanai. Ārkārtas administrēšanu sabiedrībām piemēro tikai tad, ja šķiet, ka ir iespējams atjaunot to ekonomisko līdzsvaru.

(46)

Saskaņā ar ārkārtas administrēšanas procedūru iepriekšējam akcionāram tiek atņemtas lēmumu pieņemšanas pilnvaras, bet sabiedrība turpina darbību. Uzņēmējdarbības vadību un sabiedrības aktīvu pārvaldību pārņem ārkārtas administratori. Tos ieceļ tā tiesa, kas pasludina sabiedrības maksātnespēju. Ārkārtas administratori rīkojas saskaņā ar ĀA programmu (veic aktīvu pārstrukturēšanu vai pārdošanu), ko apstiprinājis ekonomikas attīstības ministrs.

(47)

Kad stājas spēkā ārkārtas administrēšanas procedūra, pirms procedūra sākšanas radušies parādi tiek iesaldēti un kļūst pakārtoti parādiem, kas radušies ārkārtas administrēšanas laikā, turpinot saimniecisko darbību. Tiem parādiem, kas radušies ārkārtas administrēšanas laikā, ar skaidru likuma normu nosaka statusu “sevišķi prioritāri”.

2.4.2.   Ārkārtas administrēšana lielām sabiedrībām, kurās strādā vismaz 500 darbinieku un kuru parādsaistības ir vismaz 300 miljoni EUR (Dekrētlikums Nr. 347/2003, Marzano likums)

(48)

Attiecībā uz lielām sabiedrībām, kurās ir vismaz 500 darbinieku un kuru parādsaistības ir vismaz 300 miljoni EUR, saskaņā ar 2003. gada 23. decembra Dekrētlikumu Nr. 347 (25) (“Marzano likums”) piemēro īpašus papildu noteikumus. Alitalia ietilpst Marzano likuma piemērošanas jomā, jo, kā norādīts spriedumā, ar kuru Alitalia pasludināja par maksātnespējīgu, sabiedrībai Alitalia ir “vairāk nekā piecsimt padoto darbinieku vismaz vienu gadu, un tās parādu kopsumma pārsniedz trīssimt miljonus EUR” (26).

(49)

Saskaņā ar Marzano likumu sabiedrības var iesniegt pieprasījumu par minētajā likumā noteiktās ārkārtas administrēšanas procedūras piemērošanu tām tieši Ekonomikas attīstības ministrijai, pat pirms tiesa pieņem lēmumu par to maksātspēju. Ārkārtas administratorus ieceļ ekonomikas attīstības ministrs, nevis tiesa, un tie darbojas ekonomikas attīstības ministra pārraudzībā. Sākotnējais ārkārtas administrēšanas ilgums ir 12 mēneši no brīža, kad ekonomikas attīstības ministrs ir apstiprinājis ĀA programmu, bet ar Ekonomikas attīstības ministrijas dekrētu to var pagarināt vēl par (ne vairāk kā) 36 mēnešiem. Sabiedrību grupas gadījumā procedūru var attiecināt ne tikai uz mātessabiedrību, bet arī uz citām grupas sabiedrībām (kā tas notika Cityliner gadījumā).

(50)

Turklāt attiecībā uz sabiedrībām, kas sniedz svarīgus sabiedriskos pakalpojumus, Marzano likumā ir noteikts, ka:

—

ārkārtas administratoriem ir pilnvaras pārdot uzņēmuma aktīvus sarunu procedūrā (ar nosacījumu, ka pārdošanas cena, par kuru ārkārtas administratori vienojas ar pircēju, nav zemāka par tirgus vērtību, kas noteikta neatkarīga eksperta ziņojumā).

2.5.   Itālijas valdības locekļu publiskie paziņojumi

(51)

2017. gada 25. aprīlī pēc tam, kad aviosabiedrības darbinieki bija noraidījuši sanācijas plānu, Itālijas laikrakstā Corriere della Sera tika publicēta intervija ar toreizējo ekonomikas attīstības ministru, kura pārziņā bija Alitalia lieta. Ministrs izslēdza iespēju, ka Alitalia varētu tikt nacionalizēta vai ka valsts segtu Alitalia parādus. Tomēr, atbildot uz jautājumu par iespējamo pagaidu aizdevumu Alitalia, ministrs paziņoja, ka valdība nodrošinās “minimumu, kas nepieciešams procesa pabeigšanai [Alitalia aktīvu pārdošanai, ko veic ārkārtas administratori]. Lidmašīnu satiksmes apturēšana nav iedomājama, jo tiktu apdraudēti reisi un ciestu ceļotāji, kas radītu diezgan ievērojamas tiešas un netiešas sekas” (27).

(52)

2017. gada 30. aprīlī ekonomikas attīstības ministram intervijā plašsaziņas līdzekļiem tika uzdots jautājums, kāpēc nevar pieļaut Alitalia bankrotu. Ministrs paskaidroja, ka Alitalia bankrots “radītu tādu satricinājumu iekšzemes kopproduktam, kas būtu lielāks nekā scenārijā, kad uz sešu mēnešu periodu tiktu piešķirts valdības aizdevums, lai atrastu pircēju (..)”. Viņš norādīja: “Mēs nevaram [pieļaut] Alitalia pēkšņu darbības pārtraukšanu, jo tādā gadījumā mums vairs nebūtu reisu starp valsts daļām. Mums nebūtu citu sabiedrību, kas būtu gatavas veikt šos reisus, un kādu laiku tie vairs netiktu apkalpoti.” (28)

(53)

2017. gada 2. maijā kāds Itālijas finanšu laikraksts ziņoja, ka toreizējais premjerministrs paziņojis, ka valdība “iejaucās ne tikai pēc nepārprotama akcionāru kopsapulces pieprasījuma, bet arī šādi pauda savu atbildību, lai nodrošinātu noteiktus pamatpakalpojumus” (29). Tajā pašā rakstā teritoriālās kohēzijas un dienvidu lietu ministrs paziņoja, ka “ar [Ministru padomes] lēmumiem par Alitalia ārkārtas administrēšanas procedūru un sešu mēnešu pagaidu aizdevumu mēs esam nodrošinājuši visus maršrutus, un tādējādi gaisa satiksme ar dienvidiem ir garantēta”.

(54)

Saskaņā ar 2017. gada 3. maija rakstu Itālijas presē toreizējais ekonomikas attīstības ministrs paziņoja, ka “valdības stratēģija vienmēr ir bijusi samazināt ietekmi uz publiskajām finansēm” un ka valdība “centās izvairīties” no 600 miljonu EUR pagaidu aizdevuma piešķiršanas, taču tas bija “nepieciešams un neizbēgams ļaunums”, jo “lidmašīnu satiksmes pēkšņa pārtraukšana Itālijas nodokļu maksātājiem izmaksātu daudz vairāk”. Minētajā rakstā ministrs atgādināja, ka “Alitalia ir 4,9 miljoni apmaksātu biļešu rezervāciju” un, ja viss tiktu apturēts, tiktu nodarīts kaitējums “IKP [un Itālijas] tēlam – tad (..) uz vairākām dienām vai nedēļām tiktu zaudēti valsts reisi, un to nevar pieļaut”. Tādējādi, pēc ministra domām, sākotnējo aizdevumu “izmanto, lai izvairītos no ekonomiski sliktākas situācijas” (30).

(55)

2017. gada 15. oktobrī publicētā intervijā toreizējais infrastruktūras un transporta ministrs paziņoja, ka papildu 300 miljonu EUR aizdevums ārkārtas administratoriem dod “sirdsmieru”. Viņš norādīja: “Mēs nevēlamies lēti notirgot Alitalia, bet gan pārdot to. Mēs redzam, kas notika ar Air Berlin, kuru iegādājās Lufthansa, – tā ir uz pusi samazinājusi lidmašīnu un darbinieku skaitu. Taču pamatdarbības pārtraukšana vienmēr ir zaudējums visiem. Tāpēc attiecībā uz Alitalia mēs drīzāk raugāmies uz Meridiana modeli – atrast piemērotu partneri, kas spētu to uzlabot.” Uz jautājumu, vai nākamajai valdībai būs jārisina Alitalia jautājums, ministrs atbildēja: “Ne obligāti. Šī aviosabiedrība pastāv un pastāvēs arī turpmāk. Rīt noslēgsies piedāvājumu iesniegšanas termiņš – redzēsim, ko mums teiks administratori. Laikā no šodienas līdz Ziemassvētkiem mums būs skaidrība par Alitalia nākotni. Taču šī valdība nevēlas pieņemt pārsteidzīgus lēmumus.” (31)

(56)

Tāpat pēc tam, kad valdība bija noraidījusi Lufthansa piedāvājumu (sk. 61. apsvēruma zemsvītras piezīmi), toreizējais infrastruktūras un transporta ministrs 2017. gada 24. novembrī publicētajā intervijā paziņoja, ka Lufthansa piedāvājums “nav tādas lielas valsts kā Itālija un tādas sabiedrības kā Alitalia ar tūkstošiem darbinieku un dažiem no svarīgākajiem maršrutiem valstī cienīgs”. Viņš piebilda: “Mēs gaidīsim, kamēr mums tiks iesniegts tāds uzņēmējdarbības attīstības plāns, kas ir šā vārda cienīgs, nevis tāds, kas tikai rada ciešanas darba ņēmējiem. Mums ir laiks līdz valdības pilnvaru termiņa beigām; mēs cenšamies panākt vislabākos nosacījumus. Atgādināšu, ka Alitalia krīze ir saistīta ar vadības kļūdām, nevis ar tirgu, kas patiešām strauji paplašinās.” (32)

2.6.    Alitalia pārdošanas process un tā pagarināšana

(57)

Dekrētlikuma Nr. 55/2017, ar kuru tika piešķirts sākotnējais aizdevums, 1. pantā bija paredzēts – lai izstrādātu ĀA programmu, ārkārtas administratoriem līdz 2017. gada 17. maijam bija jāpublicē uzaicinājums paust ieinteresētību iegādāties vai pārstrukturēt Alitalia uzņēmējdarbības kopumu. Ar procesu, kas sekoja minētajam uzaicinājumam paust ieinteresētību un kas bija jāveic sešu mēnešu laikā pēc pirmā finansējuma piešķiršanas, bija jānodrošina pārredzamības, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principu ievērošana.

(58)

2017. gada 17. maijā saskaņā ar Dekrētlikuma Nr. 55/2017 1. pantu ārkārtas administratori izsludināja uzaicinājumu paust ieinteresētību, lai izlemtu, vai Alitalia varētu tikt pārstrukturēta vai tās aktīvi būtu jāpārdod vai nu kā darbībā esošas vienības, vai arī kā funkcionējošas preces un līgumi.

(59)

Termiņš, kurā bija jāpauž ieinteresētība, beidzās 2017. gada 21. jūlijā. 2017. gada 1. augustā ekonomikas attīstības ministra pilnvarotie ārkārtas administratori organizēja konkursa procedūru, lai pārdotu sabiedrību, kurām piemērota ārkārtas administrēšana (Alitalia un Cityliner), aktīvus kā darbībā esošas vienības, nosakot piedāvājumu iesniegšanas termiņu līdz 2017. gada 16. oktobrim un pārdošanas procesa pabeigšanas termiņu līdz 2017. gada 5. novembrim.

(60)

Konkursa vajadzībām lielākā daļa sabiedrību, kurām piemērota ārkārtas administrēšanas procedūra (Alitalia un Cityliner), aktīvu tika sadalīti atsevišķās darbībā esošās vienībās, kuras konkrēti veidoja a) saimnieciskā darbība kopumā (“pilnā pakete” jeb “vienotā daļa”) vai arī b) aviācijas darbība (“aviācijas daļa”) un c) apkalpošana uz zemes (“apkalpošanas uz zemes daļa”). Aviācijas daļu veidoja aktīvi un tiesiskās attiecības, kas saistītas ar gaisa pārvadājumu darbībām, kuras veic ārkārtas administrēšanas procedūrā esošās sabiedrības, ieskaitot gaisa kuģu floti, laika nišas, zīmolu, meitasuzņēmumu Īrijā gaisa kuģus, kā arī līzinga un tehniskās apkopes līgumus. Apkalpošanas uz zemes daļa ietvēra sabiedrību, kurām piemērota ārkārtas administrēšanas procedūra, aktīvus un tiesiskās attiecības, kas saistītas ar lidostās trešām personām sniegto apkalpošanu uz zemes. Pilnajā paketē bija iekļauti aviācijas daļas un apkalpošanas uz zemes daļas aktīvi un tiesiskās attiecības. Pretendents varēja brīvi noteikt pirkuma piedāvājumā ietvertās daļas.

(61)

Ar Dekrētlikumu Nr. 148/2017, ar kuru tika piešķirts papildu 300 miljonu EUR aizdevums, sākotnējais 2017. gada 5. novembra termiņš pārdošanas procesa pabeigšanai tika pagarināts līdz 2018. gada 30. aprīlim. Pēc neveiksmīgā konkursa (33)2017. gada 22. decembrī ārkārtas administratori uzsāka jaunu sarunu procedūru (34), lai pārdotu Alitalia aktīvus.

(62)

Sākotnējais sarunu procedūras termiņš bija 2018. gada 10. aprīlis, kas vēlāk tika pagarināts līdz 2018. gada 31. oktobrim. Sarunu procedūras beigās 2018. gada 31. oktobrī tika saņemti četri priekšlikumi (35). Ārkārtas administratori atzina par derīgu tikai Itālijas dzelzceļa sabiedrības Ferrovie dello Stato (“FS”) piedāvājumu, kas bija nodrošināts ar piedāvājuma nodrošinājumu 17,5 miljonu EUR apmērā. Tā kā FS piedāvājums bija balstīts uz nosacījumiem, FS tika noteikts jauns termiņš saistoša piedāvājuma iesniegšanai. Saistošā piedāvājuma iesniegšanas termiņš tika vairākkārt pārcelts, pēdējo reizi – līdz 2019. gada 21. novembrim.

(63)

FS līdz minētajam datumam neiesniedza galīgo saistošo piedāvājumu. Tā kā piedāvājums netika iesniegts, Komisija secina, ka pārdošanas process tika uzskatīts par neveiksmīgu (36).

2.7.   Lēmums par procedūras sākšanu

(64)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija provizoriski secināja, ka abi valsts aizdevumi ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(65)

Konkrētāk, Komisija uzskatīja, ka abi valsts aizdevumi piešķīra sabiedrībai Alitalia ekonomiskas priekšrocības LESD 107. panta 1. punkta nozīmē. Apgalvojums, ka Itālija, piešķirot Alitalia abus valsts aizdevumus, rīkojusies kā tirgus ekonomikas dalībnieks, netika pamatots ar pierādījumiem.

(66)

Saistībā ar atbalsta saderību Komisija uzskatīja, ka Alitalia ir grūtībās nonācis uzņēmums Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu nozīmē, un provizoriski secināja, ka pastāv nopietnas bažas par abu valsts aizdevumu saderību ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(67)

Konkrēti, Itālija apgalvoja, ka abi valsts aizdevumi bija nepieciešami, lai novērstu sabiedrības, kam ir nozīmīga sistēmiska loma visā Itālijas gaisa pārvadājumu nozarē, pēkšņu aiziešanu no tirgus un ar to saistītās negatīvās sekas. Komisija uzskatīja, ka nebija pietiekamas informācijas, lai izdarītu secinājumu par to, vai pastāv ieguldījums kopīgu interešu mērķa sasniegšanā.

(68)

Komisijai bija šaubas arī par to, vai ir izpildīts abu valsts aizdevumu piemērotības kritērijs, jo neviens no diviem valsts aizdevumiem netika atmaksāts sešu mēnešu laikā pēc to pirmās izmaksas Alitalia. Turklāt nebija skaidrs, kad notiktu likvidācija un vai tā tiktu pabeigta pieņemamā termiņā, kā to paredz Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnes. Tāpēc šķita, ka atbalsts ļauj turpināt Alitalia darbību laikposmā no 2017. gada maija līdz vismaz 2019. gada oktobrim, saglabājot citādi dzīvotnespējīgu uzņēmumu tirgū ievērojami ilgāk par sešu mēnešu pagaidu periodu.

(69)

Turklāt Komisijai bija šaubas par to, vai attiecībā uz abiem valsts aizdevumiem ir izpildīts samērīguma kritērijs. Itālijas sagatavotajā likviditātes plānā bija paredzētas ievērojamas likviditātes rezerves (796 miljoni EUR 2018. gada pirmā ceturkšņa beigās ar pakāpenisku samazinājumu līdz 546 miljoniem EUR 2018. gada beigās). Tomēr Itālija nav paskaidrojusi, kāpēc šī pārmērīgā likviditāte bija noteikti nepieciešama, lai Alitalia varētu turpināt darbību sešus mēnešus. Tāpēc Komisijai bija šaubas par to, vai atbalsta summa tika ierobežota līdz nepieciešamajam minimumam.

(70)

Visbeidzot, pamatojoties uz Itālijas sniegto informāciju, Komisija provizoriski secināja, ka Alitalia pēdējo desmit gadu laikā pirms abu valsts aizdevumu piešķiršanas nav saņēmusi glābšanas atbalstu, pārstrukturēšanas atbalstu vai pagaidu pārstrukturēšanas atbalstu un ka ir ievērots Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 70. un 71. punktā noteiktais princips “vienreiz un pēdējoreiz”. Komisija jau iepriekš secināja, ka starp CAI un Alitalia Linee Aeree SpA, kuras aktīvu daļu CAI iegādājās un izmantoja, lai izveidotu pašreizējo Alitalia (37), nepastāv ekonomiska pēctecība. Alitalia Linee Aeree SpA iepriekš bija saņēmusi aizdevumu 300 miljonu EUR apmērā, ko Komisija uzskatīja par atbalstu (38) saskaņā ar iepriekšējo Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu versiju (39). Ja būtu bijusi pēctecība, Alitalia nebūtu tiesīga saņemt atbalstu saskaņā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēm.

3.   IEINTERESĒTO PERSONU PIEZĪMES

(71)

Trīs ieinteresētās personas (t. i., Ryanair, attiecīgā anonīmā persona un Aegean) iesniedza Komisijai piezīmes saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu.

3.1.   Ryanair

(72)

Attiecībā uz atbalsta esību Ryanair apgalvo, ka tirgus ekonomikas dalībnieka princips nav piemērojams ne i) sākotnējam aizdevumam, jo Itālija to piešķīra kā valsts varas nesēja, kas īstenoja vispārēju interešu mērķus, kuri attiecas uz Alitalia transporta pakalpojumu lietotājiem un tās darbiniekiem, kā arī uz Itālijas Republikas teritoriālo nepārtrauktību, ne ii) papildu 300 miljonu EUR finansējumam, ko nevar attiecīgi pamatot ar valsts iepriekšējo finansiālo iesaistīšanos sabiedrībā Alitalia.

(73)

Saistībā ar atbalsta saderību Ryanair apgalvo, ka saderības nosacījumi nav izpildīti. Attiecībā uz kopīgu interešu kritēriju – ja Alitalia flote pārtrauktu darbību, konkurējošas zemo cenu aviosabiedrības spētu aizstāt jebkādus zaudētos pakalpojumus, arī sabiedrisko pakalpojumu saistības, kā to pierāda Budapeštas un Barselonas lidostu gaisa satiksmes atjaunošana attiecīgi pēc Malév un Spanair bankrota. Tā vietā, lai uzlabotu Itālijas gaisa pārvadājumu tirgus efektivitāti, atbalsts tam traucē un kaitē kopīgajām interesēm. Atbalsts tiek izmantots, lai negodīgi konkurētu rentablos maršrutos, ņemot vērā arī jaunus pakalpojumus un iniciatīvas (piemēram, jauno uzgaidāmo zāli Casa Italia Romas lidostā (40)), ko uzsāka Alitalia. Attiecībā uz ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanas nosacījumu Ryanair norāda, ka, tā kā nav uzņēmējdarbības plāna, abi valsts aizdevumi rada nepamatotu naudas rezervi Alitalia. Ryanair arī apgalvo, ka Alitalia aktīvi ir nepietiekami, lai atmaksātu aizdevumu, turklāt Alitalia joprojām ir zaudējumus nesošs uzņēmums, kurš ik dienu zaudē 1,75 miljonus EUR un kura dienas peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBIDTA) ir –0,7 miljoni EUR.

3.2.   Anonīmā ieinteresētā persona

(74)

Attiecībā uz atbalsta saderību anonīmā ieinteresētā persona apgalvo, ka pretēji prasībai, ka glābšanas atbalstam jābūt steidzamam un īslaicīgam, jo tā mērķis ir reaģēt uz pēkšņu likviditātes krīzi, atbalsts rada priekšrocības Alitalia salīdzinājumā ar citām aviosabiedrībām. Tas ir tāpēc, ka atbalsts mākslīgi uzlabo Alitalia finansiālo stāvokli, jo Alitalia problēmas nav jaunas, bet gan ilgstošas, un tās pēdējos gados ir krasi un nepārtraukti pieaugušas.

(75)

Turklāt anonīmā ieinteresētā persona apgalvo, ka Alitalia būtu bijuši pieejami citi – tirgu mazāk kropļojoši – līdzekļi, lai nodrošinātu Alitalia darbības nepārtrauktību tās ārkārtas administrēšanas laikā.

3.3.   Aegean

(76)

Aviosabiedrība Aegean norāda, ka tās rīcībā esoša tirgus informācija liecina, ka sākotnējā aizdevuma un papildu 300 miljonu EUR aizdevuma nosacījumi neatbilda finansēšanas nosacījumiem, kas tirgū būtu bijuši pieejami tādai grūtībās nonākušai aviosabiedrībai kā Alitalia. Turklāt Aegean norāda, ka sākotnējā aizdevuma un papildu 300 miljonu EUR aizdevuma paziņotais mērķis bija nodrošināt sabiedrības saimnieciskās darbības turpināšanu. Ņemot to vērā, ir skaidrs, ka, cenšoties sasniegt šo mērķi, Itāliju, visticamāk, vadīja nevis ekonomiski principi, bet gan politiski apsvērumi, piemēram, saglabāt nodarbinātību un izvairīties no sociāliem nemieriem.

(77)

Attiecībā uz atbalsta saderību Aegean jo īpaši apgalvo, ka:

a)

atbalsts nebija ierobežots līdz minimumam, jo tas bija acīmredzami nesamērīgs gan apjoma, gan nosacījumu ziņā. Šis atbalsts ļāva Alitalia ne tikai saglabāt aktīvu darbību tirgū, bet arī paplašināt savu darbību, atklājot jaunus konkurējošus maršrutus ar ļoti zemiem lidmašīnu noslogojuma koeficientiem;

b)

atbalstam bija kropļojoša ietekme uz tirgu, kura saglabājās, kamēr vien atbalsts bija Alitalia rīcībā, turklāt papildu negatīvu ietekmi radīja tas, ka Alitalia izmantoja priekšrocības, ko tai deva abi valsts aizdevumi, lai agresīvi tirgotu savus pakalpojumus un konkurētu ar citām aviosabiedrībām;

c)

pretēji Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 55. punkta e) apakšpunktam Alitalia īstenoja strukturālus pasākumus, par ko liecina jaunu maršrutu atklāšana, kas aviācijas pakalpojumu tirgus kontekstā bija tirgus daļas iegūšana un nepamatota darbības paplašināšana;

d)

atbalsta kropļojošā ietekme izpaudās kā jaunu maršrutu atklāšana, dažu lidojumu biežuma palielināšana un darbība ar zemiem noslogojuma koeficientiem dažos no šiem maršrutiem. Šāda kropļojoša ietekme varēja kļūt pastāvīga, jo atbalsts Alitalia rīcībā bija pārāk ilgu laiku.

4.   ITĀLIJAS SNIEGTĀ INFORMĀCIJA

4.1.   Itālijas piezīmes

4.1.1.   Publiskās pārvaldes apsvērumi

(78)

Saskaņā ar Itālijas sniegto informāciju sākotnējais aizdevums bija paredzēts, lai nodrošinātu neatliekamas Alitalia un citu grupas sabiedrību, kurām piemērota ārkārtas administrēšanas procedūra (proti, Cityliner), pārvaldības vajadzības (sk. 41. apsvērumu). Šīs vajadzības ietvēra arī nodrošinājumu Alitalia turpmākai dalībai starptautiskajās regulatīvajās sistēmās, kas reglamentē aviosabiedrību darbību, piemēram, IATA, līdz brīdim, kad tiktu pieņemts lēmums par Alitalia pārstrukturēšanu vai tās aktīvu pārdošanu (sk. 17. apsvērumu).

(79)

Itālijas iestādes arī piebilda, ka sākotnējais aizdevums tika piešķirts, lai izvairītos no pakalpojumu pārtraukšanas, ņemot vērā sociālās grūtības un nopietnās neērtības lietotājiem, ko šāda pārtraukšana radītu, cita starpā pārkāpjot Itālijas Republikas Konstitūcijā garantētās tiesības uz teritoriālo nepārtrauktību Itālijas Republikas teritorijā.

(80)

Itālija pamatoja savu apgalvojumu, ka Alitalia darbības pārtraukšana radītu nopietnus traucējumus pasažieru aviopārvadājumu nozarē un sabiedrībā, sniedzot šādus datus: 2017. gada 1. maijā pasažieru, kuri bija rezervējuši biļetes laikposmam no 2017. gada maija līdz 2018. gada martam, biļešu kopējā vērtība bija 4 935 210 EUR (kas ietvēra jau izsniegtas biļetes vai vēl neizsniegtas biļetes), no kuras aptuveni 1,3 miljoni EUR attiecās uz lidojumiem maijā un vairāk nekā pusmiljons – uz lidojumiem mēneša pirmajās 15 dienās. Laikposmam no 2017. gada maija līdz 2018. gada martam izsniegto biļešu kopējā vērtība bija 429 miljoni EUR (no kuriem 125 miljoni EUR attiecās tikai uz 2017. gada maiju), savukārt kompensācijas izmaksas, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 261/2004 (41) būtu jāmaksā pasažieriem, kuri rezervējuši biļetes 2017. gada maija pirmajām 15 dienām, būtu aptuveni 268,5 miljoni EUR.

(81)

Itālijas iestādes paskaidroja, ka pēc tam, kad attiecībā uz Alitalia tika uzsākta ārkārtas administrēšanas procedūra, finansējums tika piešķirts līdz ĀA programmas sagatavošanai un īstenošanai.

(82)

Itālijas iestādes apgalvoja, ka bez abiem valsts aizdevumiem būtu bijis grūti veikt konkursa procedūru par Alitalia atsavināšanu saskaņā ar visaugstākajiem atklātības, beznosacījumu pieejas un konkurences standartiem. Tas bija priekšnoteikums, lai no pārdodamajiem aktīviem iegūtu vislabāko iespējamo vērtību, t. i., atsavinātu Alitalia uzņēmējdarbības daļas ar vislabākajiem tirgus nosacījumiem, ko iespējams panākt konkursa procedūrā. Savās papildu piezīmēs, kas tika iesniegtas 2018. gada 25. septembrī, Itālija uzsvēra, ka abu valsts aizdevumu ekonomiskā loģika bija nodrošināt Alitalia ilgtermiņa dzīvotspēju, veicinot Alitalia aktīvu pārdošanas konkursa procedūras sekmīgu pabeigšanu iepriekš noteiktā termiņā. Būtībā to mērķis bija saglabāt šo aktīvu maksimālo vērtību līdz šādas pārdošanas pabeigšanai.

4.1.2.   Piezīmes par divu valsts aizdevumu novērtēšanu pirms piešķiršanas

(83)

Itālija nesniedza nekādus pierādījumus tam, ka tā pirms abu valsts aizdevumu piešķiršanas būtu veikusi to rentabilitātes ex ante novērtējumu. Kad Komisija lūdza tai sniegt šādus pierādījumus, Itālija tikai paziņoja, ka abiem valsts aizdevumiem piemērotās procentu likmes apvienojumā ar stingrajām saistošajām prasībām attiecībā uz to atmaksāšanu nodrošina pozitīvu rezultātu aizdevējam. Tādējādi, pēc Itālijas domām, finanšu intervences bilance noteikti būtu pozitīva aizdevējam, jo risks, ko tas uzņemas, ir ierobežots un jebkurā gadījumā tiek atlīdzināts saskaņā ar tirgus nosacījumiem.

4.1.2.1.   Piezīmes par sākotnējā aizdevuma atbilstību tirgus praksei

(84)

Itālijas iestādes apgalvoja, ka sākotnējais aizdevums atbilda tirgus apstākļiem un tāpēc neietilpa LESD 107. panta 1. punkta darbības jomā, jo tas nebija atbalsts.

(85)

Saskaņā ar Itālijas iestāžu sniegto informāciju sākotnējais aizdevums atbilst tirgus praksei, ņemot vērā ar to saistītos īpašos nosacījumus, kuri ir šādi: i) sešu mēnešu EURIBOR procentu likme, kam pieskaitīti 1 000 bāzes punkti saskaņā ar paziņojumu par atsauces likmi (42), un ii) obligāta atmaksa sešu mēnešu laikā pēc maksājuma veikšanas, ar iii) atmaksas prioritāti attiecībā pret jebkādiem citiem parādiem Alitalia ārkārtas administrēšanas procedūrā. Saskaņā ar iestāžu norādīto noteiktās procentu izmaksas tika aprēķinātas, pamatojoties uz tirgus apstākļiem un raksturlielumiem, pilnībā ņemot vērā Alitalia īpašos apstākļus. Tā kā tika piemēroti tirgus apstākļi, aizdevums nesniedza Alitalia valsts finansētu priekšrocību, tāpēc tas nevar būt atbalsta pasākums.

(86)

Itālijas iestādes apgalvoja, ka risks, ko uzņemas valsts kā aizdevējs, kuram atlīdzina saskaņā ar tirgus nosacījumiem, praktiski nepastāv, ņemot vērā atzītās priekšrocības, ko sniedz prioritāra atmaksa attiecībā pret jebkādiem citiem parādiem Alitalia ārkārtas administrēšanas procedūrā. Itālijas iestādes apgalvo, ka bija pamatoti pieņemt, ka ar Alitalia aktīviem jebkurā gadījumā varētu segt sākotnējā aizdevuma parādus neatkarīgi no ārkārtas administrēšanas procedūras iznākuma.

(87)

Pēc Itālijas iestāžu domām, piemērotā procentu likme kopā ar stingrajiem atmaksas nosacījumiem nozīmē, ka rezultāts aizdevējam (t. i., finanšu intervences beigu bilance) noteikti būs pozitīvs. Tādējādi aizdevums pilnībā atbilda privāta ieguldītāja, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, principam, un procesuāli nebija pienākuma sniegt Komisijai iepriekšēju paziņojumu saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu.

(88)

Itālijas iestādes arī apgalvoja, ka privātie akcionāri, to skaitā jo īpaši Etihad, arī bija gatavi sniegt finansējumu Alitalia sanācijas plāna ietvaros. Konkrētāk, 2016. gada 22. decembrī i) Alitalia panāca vienošanos ar saviem finanšu kreditoriem par moratoriju, ii) Alitalia akcionāri apsprieda pašu kapitāla instrumentu emisiju 231 miljona USD vērtībā, un iii) [viens no Alitalia akcionāriem noslēdza vienošanās par ekonomiskajām saistībām Alitalia akcionāru attiecībās]. 2016. gada 27. decembrīEtihad arī piešķīra Alitalia subordinēto akcionāru aizdevumu 100 miljonu EUR apmērā. Itālijas iestādes 2019. gada 25. marta paziņojumā arī apgalvoja, ka abi valsts aizdevumi atbilst Alitalia sanācijas plānā paredzētajam jaunā finansējuma apjomam.

4.1.2.2.   Piezīmes par papildu 300 miljonu EUR aizdevumu

(89)

Itālijas iestādes apgalvo, ka to argumenti attiecībā uz sākotnējo aizdevumu attiecas arī uz papildu 300 miljonu EUR finansējumu, kas tika piešķirts ar tādiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem kā sākotnējais aizdevums, pilnībā ņemot vērā Alitalia īpašo situāciju.

(90)

Turklāt Itālijas iestādes apgalvo, ka papildu 300 miljonu EUR aizdevuma un finansējuma 600 miljonu EUR apmērā atmaksas termiņa pagarinājumi 2017. gada oktobrī bija nepieciešami, lai noorganizētu konkursu un nodrošinātu Alitalia pārdošanu ar vislabākajiem iespējamajiem tirgus nosacījumiem. Šāda konkursa nerīkošana būtu izraisījusi negatīvas sekas aviosabiedrības uzņēmējdarbības perspektīvām, un tas būtu radījis nopietnu kaitējumu visām ieinteresētajām personām. Tādējādi abi valsts aizdevumi bija cieši saistīti ar mērķi panākt sabiedrības ilgtermiņa dzīvotspēju.

4.1.3.   Piezīmes par lēmumu par procedūras sākšanu

(91)

Attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu Itālija norāda, ka Komisijas novērtējums (43) par Alitalia aktīvu vērtību tika veikts pirms Alitalia ārkārtas administrēšanas procedūras uzsākšanas, tādēļ tas Itālijas atbildes sniegšanas brīdī (2018. gada 25. maijā) vairs nebija aktuāls. Šajā sakarā Itālija apgalvo, ka Alitalia jaunās vadības īstenotās izmaiņas ir bijušas vērstas uz pasākumiem ieņēmumu saglabāšanai, izmaksu ierobežošanai un efektivitātes uzlabošanai. Šajā saistībā Itālija pirmām kārtām apgalvo, ka ārkārtas administratori ir risinājuši Alitalia finanšu un pārvaldības problēmas, racionalizējot darbības un pārskatot līgumus, piemēram, panākot ievērojamu līzinga izmaksu samazinājumu (lēstās līzinga izmaksas 2018. gadā bija [210–250] miljoni EUR salīdzinājumā ar [260–340] miljoniem EUR 2017. gadā). Itālija uzsver, ka, ņemot vērā šos ietaupījumus un to, ka pārdošanas procedūra turpinājās, Alitalia aktīvi bija novērtēti pārāk zemu.

(92)

Turklāt saskaņā ar likumā piešķirtajām īpašajām pilnvarām ārkārtas administratori bija pilnvaroti, piemēram, veikt pasākumus, lai atgūtu Alitalia pienākošos naudas līdzekļus, un risināt sarunas par prasījumu nokārtošanu ar citām pusēm. Tāpēc Alitalia aktīvu vērtība būtu jāpārskata, ņemot vērā gūtos ieņēmumus un ārkārtas administratoru veiktos izmaksu samazinājumus. Itālija arī apgalvo, ka Lufthansa iesniegtajā nesaistošajā paziņojumā ietvertais novērtējums, iespējams, nav atspoguļojis Alitalia aktīvu vērtību, jo piedāvājums attiecās tikai uz daļu no piedāvātajiem aktīviem un var atspoguļot zināmas subjektīvas piedāvājuma iesniedzēja intereses. Tādēļ daļas aktīvu novērtējumu nevarēja izmantot kā aizstājējvērtību, ar ko noteikt visu aktīvu vērtību.

(93)

Itālija apstrīd Komisijas apgalvojumu, ka bija maz pierādījumu, kas liecinātu, ka hipotētiskajā scenārijā, kurā netiktu piešķirti abi valsts aizdevumi, Itālijai rastos lielāki zaudējumi. Itālija apgalvo, ka, tā kā Alitalia ir uzsākta maksātnespējas procedūra, ko vada valdības iecelti ārkārtas administratori, tie rīkojas ar sabiedrisku mērķi. Itālija apgalvo, ka, lai gan Alitalia nepieder valstij, bet ārkārtas administratori rīkojas ar sabiedrisku mērķi, Itālija, pieņemot lēmumu par to, vai iejaukties kā tirgus aizdevējam, varēja ņemt vērā zaudējumus, kas valstij būtu radušies, ja Alitalia darbība tiktu pārtraukta un tā tiktu likvidēta.

(94)

Itālija arī apstrīd lēmuma par procedūras sākšanu 64. apsvērumā pausto Komisijas konstatējumu, ka, tā kā valsts bija tikai netiešs mazākuma akcionārs, tā nevarēja gūt labumu no labākas pārdošanas cenas tādā pašā mērā kā vairākuma akcionāri. Itālija apgalvo, ka, tā kā ieņēmumi no aktīvu pārdošanas ir paredzēti kreditoriem, novērtējot, vai abi valsts aizdevumi tika piešķirti saskaņā ar tirgus nosacījumiem, attiecīgi ir jāņem vērā plašāka ieinteresēto personu loka (piemēram, kreditoru, klientu, darbinieku un piegādātāju) intereses.

4.1.4.   Piezīmes par atbalsta piešķiršanas hipotētisko scenāriju

(95)

2018. gada 25. septembrī iesniegtajās papildu piezīmēs Itālija sīkāk aprakstīja sekas, kādas uz hipotētisko scenāriju radītu Alitalia likvidācija 2017. gada 31. decembrī, un apgalvoja, ka:

a)

valsts rīkojās kā tirgus ekonomikas dalībnieks, ņemot vērā ievērojamos zaudējumus, kas tai būtu radušies sabiedrības pārdošanas/likvidācijas gadījumā 2017. gada 31. decembrī, kas bija paredzēta jau sākotnējā aizdevuma piešķiršanas dienā. Šie zaudējumi būtu sasnieguši [vairāk nekā miljardu] EUR, galvenokārt šādu iemeslu dēļ: i) izmaksas, kas saistītas ar bezdarbu, ko segtu valsts; ii) nesamaksātie nodokļi; iii) kompensāciju izmaksas pasažieriem; iv) negatīva ietekme uz piegādātājiem;

b)

abi valsts aizdevumi bija paredzēti, lai nodrošinātu Alitalia neatliekamās pārvaldības vajadzības un novērstu pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu, kas varētu izraisīt nopietnas sabiedriskas problēmas un traucējumus;

c)

abi valsts aizdevumi atbilda paziņojumā par atsauces likmi noteiktajai likmei sabiedrībām ar sliktu reitingu un zemu nodrošinājumu. Turklāt aizdevumam bija prioritāte attiecībā pret visiem citiem parādiem; kā arī

d)

pārdošanas procesa sākotnējais termiņš apdraudēja šā procesa pozitīva iznākuma izredzes, tāpēc tika pagarināts. Līdz ar to tika pagarināts arī sākotnējā aizdevuma sākotnējais atmaksas termiņš un palielināta tā summa, piešķirot papildu 300 miljonu EUR aizdevumu.

(96)

Itālija apgalvoja, ka tās argumentācija pilnībā atbilst Komisijas paziņojuma par valsts atbalsta jēdzienu 107. punktam (44), kurā ir norādīts: “Ja runa ir par pašu kapitāla vai parādsaistību pasākumu, kas veikts par labu publiskam uzņēmumam, šāda ieguldījuma sagaidāmā peļņa būtu jāsalīdzina ar sagaidāmo peļņu hipotētiskajā komercsabiedrības likvidācijas scenārijā. Ja likvidācija nodrošina lielāku peļņu vai mazākus zaudējumus, piesardzīgs tirgus ekonomikas dalībnieks izvēlētos šo variantu.”

(97)

Itālija apgalvoja, ka, ja Alitalia darbība būtu pārtraukta 2017. gada 31. decembrī, Alitalia darbinieki būtu varējuši pieprasīt pabalstus no Vispārējā bezdarba fonda (“NASpI”) un Īpašā solidaritātes fonda gaisa pārvadājumu nozares darbiniekiem (“FSTA”). Itālija apgalvo, ka aplēstās bezdarbnieku pabalstu izmaksas, kas valstij būtu bijušas jāmaksā sabiedrības darbiniekiem slēgšanas/likvidācijas gadījumā, būtu sasniegušas [350–800] miljonus EUR, ieskaitot FSTA, par laikposmu līdz 2018. gada 31. decembrim un [500–900] miljonus EUR FSTA pagarināšanas gadījumā līdz 2019. gada 31. decembrim. Itālija apgalvoja, ka bezdarba izmaksas būtu bijušas līdzīgas, ja Alitalia darbība būtu tikusi pārtraukta 2017. gada 1. maijā – dienu pirms ārkārtas administrēšanas procedūras piemērošanas.

(98)

Itālija arī norādīja, ka Alitalia likvidācija negatīvi ietekmētu Alitalia piegādātājus. Tie sniedz tādus pakalpojumus kā apkalpošana uz zemes, klientu apkalpošana/zvanu centri, uzkopšana, viesnīcu pakalpojumi, loģistika un ēdināšana, un šo pakalpojumu kopējā vidējā vērtība gadā ir [100–300] miljoni EUR.

(99)

Itālija arī apgalvo, ka, tā kā Alitalia ir piemērota ārkārtas administrēšanas procedūra un tādējādi to pārvalda valsts iestāde, kuras uzdevums ir atjaunot, pārdot vai likvidēt aktīvus un sadalīt ieņēmumus kreditoriem, ārkārtas administratori darbojās sabiedrības interesēs; tiem noteiktās pilnvaras ļauj aizsargāt vienīgi kreditoru, nevis akcionāru tiesības.

(100)

Turklāt Itālija atzīst Tiesas konstatējumu Burgenlandes federālās zemes spriedumā. Minētā sprieduma 52. punktā Tiesa nolēma, ka, “lai noteiktu, vai šo pašu pasākumu būtu īstenojis privātais pārdevējs parastos tirgus apstākļos situācijā, kas ir tik līdzīga valsts situācijai, cik vien iespējams, ir jāņem vērā vienīgi peļņa un pienākumi, kas saistīti ar valsts situāciju akcionāres statusā, neņemot vērā tos, kas saistīti ar tās kā valsts varas nesējas statusu” (45).

(101)

Tomēr Itālija apgalvo, ka noteikumus par valsts atbalstu nevar piemērot tādā veidā, kas liedz dalībvalstīm pieņemt pasākumus, kuri ir lētāki par iespējamām alternatīvām, tikai tāpēc, ka šādi pasākumi var nebūt nošķirami no valsts prerogatīvu īstenošanas. Šāda pieeja būtu ekonomiski neracionāla.

4.1.5.   Piezīmes par atbalsta saderību

(102)

Pirms lēmuma par procedūras sākšanu Itālijas iestādes apgalvoja, ka gadījumā, ja abi valsts aizdevumi tiktu uzskatīti par valsts atbalstu, tie atbilstu visām glābšanas atbalsta saderības prasībām. Ņemot vērā notiekošo ārkārtas administrēšanas procedūru (kas atbilst Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēs noteiktajai kolektīvajai maksātnespējas procedūrai), Alitalia ir grūtībās nonācis uzņēmums. Komisija lēmumā par procedūras sākšanu norādīja, ka, tā kā sākotnējais aizdevums netika atmaksāts sešus mēnešus pēc tā piešķiršanas, sākotnējo aizdevumu nevar uzskatīt par saderīgu kā glābšanas atbalstu, bet to var uzskatīt tikai par pārstrukturēšanas atbalstu. Tomēr Itālija neiesniedza nekādus argumentus par labu apgalvojumam, ka abi valsts aizdevumi būtu saderīgs pārstrukturēšanas atbalsts.

(103)

Pēc lēmuma par procedūras sākšanu Itālija apgalvoja, ka abi valsts aizdevumi atbilst visām glābšanas atbalsta saderības prasībām. Pirmkārt, attiecībā uz piemērotības kritēriju (Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 55. punkts) Itālija apgalvoja, ka sākotnējā aizdevuma neatmaksāšana sešu mēnešu laikā nepārkāpj glābšanas atbalsta piemērotības nosacījumu, jo saskaņā ar minētajām pamatnostādnēm atbalsts nav jāatmaksā minētajā termiņā, ja pastāv likvidācijas vai pārstrukturēšanas plāns. Turklāt Itālija apgalvoja, ka sākotnējais aizdevums un papildu 300 miljonu EUR aizdevums ir jāuzskata par vienu intervenci, un tas nozīmē, ka sešu mēnešu periods sākas tikai no papildu 300 miljonu EUR aizdevuma izmaksas dienas.

(104)

Otrkārt, attiecībā uz samērīgumu (Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 60. punkts) Itālija apgalvoja, ka abi valsts aizdevumi bija samērīgi, jo to mērķis bija nodrošināt Alitalia finansiālās vajadzības līdz pārdošanas procedūras pabeigšanai, un ka nepieciešamā summa atspoguļoja ārkārtas administratoru piesardzīgo pieeju, lai nodrošinātu Alitalia aktīvu nodošanas iespēju un lai neapdraudētu abu valsts aizdevumu atmaksas nosacījumus. Itālija arī iesniedza atjauninātu likviditātes plānu Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 60. punkta nozīmē, kas, pēc tās domām, atspoguļoja Alitalia likviditātes vajadzības, ņemot vērā vairākus faktorus, tai skaitā Alitalia darbību naudas plūsmu, tās kopējos neto ieguldījumus, tās uzņēmējdarbības īpatnības un riskus, kas izriet no Alitalia raksturīgajām tirgus svārstībām.

(105)

Visbeidzot, attiecībā uz kritēriju par negatīvo ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm (saskaņā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 3.6. iedaļu) Itālija apgalvoja, ka kopš ārkārtas administrēšanas procedūras ieviešanas samazinājās Alitalia pasažieru un lidojumu skaits, tā pārtrauca darbību dažos zaudējumus nesošos tālajos maršrutos, palielināja flotes pasažieru noslogojuma koeficientu un panāca ievērojamus darbaspēka izmaksu ietaupījumus. Itālija norāda arī uz to, ka gadījumā, ja Alitalia pēkšņi pārtrauktu darbību, tas radītu negatīvas sekas, ņemot vērā Alitalia lielo nozīmi Itālijas gaisa pārvadājumu nozarē. Abi valsts aizdevumi tika ierobežoti līdz minimumam, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību un neļautu Alitalia paplašināties vairāk, nekā atļauts Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēs.

4.2.   Itālijas iesniegtie ziņojumi un pētījumi par Alitalia

(106)

Lai gan Itālija nav iesniegusi nekādu iepriekšēju ekonomisko novērtējumu par abiem valsts aizdevumiem, kas būtu sagatavots pirms aizdevumu piešķiršanas, Itālija iesniedza dažādus ekspertu un citu struktūru sagatavotus dokumentus par Alitalia ekonomisko stāvokli un saimniecisko darbību. Šajā iedaļā ir aprakstīti galvenie Itālijas iesniegtie dokumenti saistībā ar Alitalia. Daži no dokumentiem tika sagatavoti pirms ārkārtas administrēšanas procedūras piemērošanas Alitalia, tātad pirms abu valsts aizdevumu piešķiršanas (ex ante), bet citi – pēc tam (ex post).

4.2.1.   Ex ante pētījumi/dokumenti

4.2.1.1.   Sanācijas plāns

(107)

Sanācijas plāns tika sagatavots 2016. gada decembrī saskaņā ar Itālijas Bankrota likuma 67. panta prasībām, kad Etihad kļuva skaidrs, ka Alitalia draud tūlītējs bankrots. Sanācijas plāns ietvēra finanšu un uzņēmējdarbības plānu, kas aptver laikposmu no 2017. līdz 2021. gadam, kā to paredz Itālijas Bankrota likums. Tā mērķis bija līdz 2021. gadam atjaunot Alitalia dzīvotspēju, veicot šādus pasākumus: i) pārveidojot tīklu un palielinot ieņēmumus par aptuveni 900 miljoniem EUR gadā (46) (jo īpaši palielinot noslogojuma koeficientu, attīstot tālos maršrutus un gūstot papildu ieņēmumus); ii) samazinot Alitalia izmaksas par aptuveni 400 miljoniem EUR gadā (izmaksu efektivitātes pasākumi un Alitalia darbinieku skaita samazināšana (47) par [X XXX] un algu samazināšana līdz [20–40] % apmērā). Līdztekus izmaksu samazināšanas pasākumiem sanācijas plānā tika lēsts, ka būs nepieciešami aptuveni 1,4 miljardi EUR pašu kapitāla iemaksu, daļēji no nenaudas posteņiem, piemēram, parāda pārrēķināšanas, bet daļēji arī no jauna kapitāla palielināšanas, lai pārstrukturētu Alitalia un īstenotu jaunu uzņēmējdarbības plānu. Saskaņā ar sanācijas plānu, ja šāda rīcība būtu tikusi īstenota, Alitalia būtu sasniegusi kredītspēju no 2019. gada.

(108)

Plānā tika lēsts, ka Alitalia neto rezultāts palielināsies no -458 miljoniem EUR 2016. gadā (dati pirms slēgšanas) līdz +168 miljoniem EUR 2021. gadā, savukārt Alitalia EBITDA palielināsies no –176 miljoniem EUR 2016. gadā līdz +441 miljonam EUR 2021. gadā.

(109)

Plāna īstenošanai bija nepieciešams arodbiedrību apstiprinājums, jo izmaksu samazināšana ietekmēja darbaspēku. Tomēr 2017. gada aprīlī arodbiedrības referendumā noraidīja sanācijas plānu, tādējādi neļaujot īstenot ievērojamus darbaspēka izmaksu samazinājumus. Tieši šā plāna noraidīšanas dēļ 2017. gada maijā attiecībā uz Alitalia tika uzsākta ārkārtas administrēšanas procedūra.

4.2.1.2.    Roland Berger un KPMG sagatavotais sanācijas plāna pārskats

(110)

2017. gada sākumā, pirms referenduma, sanācijas plānu pārskatīja divi neatkarīgi uzņēmējdarbības eksperti, proti, Roland Berger (2017. gada 7. februārī) un KPMG (2017. gada 15. martā), pamatojoties uz vēsturiskajiem tirdzniecības rādītājiem un 2016. gada prognozēm. Alitalia pasūtīja šo ekspertu pakalpojumus ar iepriekš saskaņotu tvērumu, lai atbalstītu Alitalia akcionāru un vadības lēmumu pieņemšanu. Roland Berger tika uzticēts pārbaudīt sanācijas plānā iekļauto uzņēmējdarbības plānu, bet KPMG – finanšu plānu.

(111)

Abi aprakstīja sanācijas plānu kā “vērienīgu (..), ņemot vērā Alitalia neseno vēsturi”, un norādīja, ka ir ļoti svarīgi, lai visas ieinteresētās personas, jo īpaši arodbiedrības, to pilnībā atbalstītu.

(112)

KPMG pārskatā uzsvērts, ka plāna uzturēšanai vairāku gadu garumā ir nepieciešams ievērojams finansējums, ka ir pilnībā jāīsteno pieņēmumi attiecībā uz izmaksu ietaupījumiem un ieņēmumu gūšanu un ka ir nepieciešama visu ieinteresēto personu (arī darbinieku) apņemšanās īstenot plānu. Turklāt KPMG uzsvēra plāna sensitivitāti attiecībā uz finanšu pieņēmumu, kas saistīts ar turpmāko ieņēmumu/naudas plūsmu no priekšapmaksas biļešu pārdošanas.

4.2.1.3.   Dr. Riccardo Ranalli sagatavotais sanācijas plāna apliecinājuma ziņojums

(113)

Saskaņā ar Itālijas Bankrota likuma noteikumiem Alitalia sniegto skaitļu patiesumu (ticamību) un sanācijas plāna īstenošanas iespējamību bija jāpārbauda un jāapliecina neatkarīgam ekspertam. Šādas pārskatīšanas mērķis ir pārliecināties, ka plānā ierosināto finanšu pasākumu īstenošana samazinās Alitalia parādsaistības un mainīs aviosabiedrības finanšu stāvokli. Šo apliecināšanu veica zvērināts grāmatvedis Dr. Riccardo Ranalli (48).

(114)

Dr. Ranalli apliecinājuma ziņojumā (“apliecinājuma ziņojums”) ir uzskaitīti Alitalia krīzes cēloņi, kas minēti sanācijas plānā (49):

a)

sabiedrības [Alitalia] neatkarība, ņemot vērā pārvadātāju tīklu, kas apvienošanās rezultātā ir sasnieguši kritisko masu, lai nodrošinātu atbilstošu konkurences līmeni;

b)

zemo cenu pārvadātāju plašā izplatība vietējā tirgū salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm (ārējs iemesls);

c)

neliela tālo maršrutu tirgus daļa, neraugoties uz neapmierināto pieprasījumu;

d)

neefektīva izmaksu struktūra, kas nozīmē, ka vidējās CASK (50) ir [X,X] EUR (kuras izriet no tuvu un vidēja attāluma maršrutu CASK, kas ir [XX,XX] EUR, un tālo maršrutu CASK, kas ir [X,XX] EUR), salīdzinot ar vidējiem rādītājiem 5,31 EUR tālo maršrutu pārvadātājiem un 8,2 EUR tīkla pārvadātājiem (iekšējs iemesls); kā arī

e)

ierobežojumi tālo maršrutu uzņēmējdarbības attīstībai, kas izriet no kopuzņēmuma nolīgumiem par Ziemeļamerikas maršrutiem (iekšējs iemesls).

(115)

Apliecinājuma ziņojumā (2017. gada 28. aprīlis) un apstiprinājuma vēstulē (2017. gada 15. marts) tika pausts pozitīvs atzinums par sanācijas plānu.

4.2.1.4.   Vienošanās par nogaidīšanu

(116)

2017. gada janvārī Alitalia, tās galvenais akcionārs Etihad Investment Holding Company LLC un Alitalia finanšu kreditori panāca nosacītu vienošanos par nogaidīšanu. Saskaņā ar šo vienošanos, “līdz tiek pabeigts atjauninātais uzņēmējdarbības plāns un attiecīgais neatkarīga eksperta sagatavots apliecinājums, kas noteikts Itālijas Bankrota likuma 76. panta 3. punkta d) apakšpunktā (..), sabiedrībai [Alitalia] ir nepieciešams laiks, lai cita starpā noteiktu detalizētas darbības, kas jāveic saskaņā ar uzņēmējdarbības plānu, lai uzlabotu tās pašu kapitāla, finansiālo un komerciālo stāvokli un īstenotu finanšu plāna galvenos nosacījumus”. Vienošanās par nogaidīšanu cita starpā paredzēja, ka Etihad piešķirs 100 miljonus EUR lielu subordinēto akcionāru aizdevumu, kas tika izmaksāts 2016. gada 27. decembrī.

(117)

Sanācijas plāna pabeigšanas laikā Alitalia vērsās pie saviem finanšu kreditoriem un pieprasīja moratoriju, lai izpildītu savas finanšu saistības saskaņā ar vienošanās par nogaidīšanu noteikumiem un nosacījumiem. Vienošanās par nogaidīšanu bija spēkā līdz 2017. gada 31. martam un ietvēra iknedēļas likviditātes plānu līdz tam pašam datumam; tas liecina, ka vienošanās par nogaidīšanu un tajā ietverto pasākumu rezultātā Alitalia likviditāte tika nodrošināta līdz 2017. gada 31. martam.

4.2.2.   Ex post pētījumi/dokumenti

4.2.2.1.    Leonardo pētījums

(118)

Ārkārtas administratori piesaistīja neatkarīgu konsultantu Leonardo & Co, lai novērtētu Alitalia darbībā esošo vienību paredzamo pārdošanas vērtību, kā aprakstīts 60. apsvērumā. Ārkārtas administratori pieprasīja šo aplēsi, jo tiem ir likumā noteikts pienākums nepārdot Alitalia zem tirgus atsauces cenas. Pētījums tika pasūtīts 2017. gada 14. septembrī. 2017. gada 16. oktobrīLeonardo & Co nosūtīja trim ārkārtas administratoriem sava pētījuma (“Leonardo pētījums”) rezultātus.

(119)

Leonardo2017. gada 16. oktobra pētījuma mērķis bija aplēst Alitalia darbībā esošo vienību pārdošanas vērtību 2017. gada 1. maijā, proti, ārkārtas administrēšanas procedūras sākumā. Pētījumā tika izskatīta trīs iespējamo daļu vērtība: i) aviācijas uzņēmējdarbības pārdošana (“Lotto Aviation”); ii) apkalpošanas uz zemes uzņēmējdarbības pārdošana (“Lotto Handling”); iii) abu minēto daļu pārdošana kopā (“Lotto Unico” jeb “vienotā daļa”). Leonardo pētījumā norādīto pārdošanas vērtības aplēsi veido pārdodamajiem aktīviem piesaistīto saistību neto summa, un tajā nav iekļautas saistības, kas radušās pirms ārkārtas administrēšanas procedūras. Ar Leonardo & Co izmantoto vērtēšanas metodiku Alitalia vērtību nosaka, izmantojot jauktu metodi, kurā apvienota uz aktīviem balstīta metode un uz peļņu balstīta metode. Leonardo & Co uzskata, ka šī metode ir vispiemērotākā, lai novērtētu tādas ekonomiskās grūtībās nonākušas sabiedrības kā Alitalia vērtību.

(120)

Sākotnējā aktīvu uzskaites vērtība Leonardo pētījumā ir aptuveni 2,5 miljardi EUR, kas atbilst to aktīvu uzskaites vērtībai, kuri tiks nodoti kā vienotā daļa, t. i., 2 552 miljoni EUR saskaņā ar PriceWaterhouseCoopers (“PwC”) ziņojumu. Minēto aktīvu vērtība pēc tam tika koriģēta, piemērojot aktīviem un Alitalia darbībai piesaistītās saistības (galvenokārt parādus piegādātājiem) un peļņas korekciju. Minētā korekcija ir starpība starp sabiedrības paredzamo rentabilitāti pirmajos divos uzņēmējdarbības plāna īstenošanas gados un salīdzināmu aviosabiedrību vidējo rentabilitāti. Tā kā bija paredzēts, ka Alitalia pirmajos divos darbības gados cietīs zaudējumus, peļņas korekcija ir negatīva, un tas vēl vairāk samazina aplēsto pārdošanas vērtību.

(121)

Lai ņemtu vērā uzņēmējdarbības plāna īstenošanai raksturīgo nenoteiktību, Leonardo pētījumā aplūkoti divi scenāriji, lai aplēstu Alitalia darbībā esošo vienību potenciālo pārdošanas vērtību. “Inerces scenārijs” ir izstrādāts, ņemot vērā inerci, kas atbilst Alitalia 2017. gada ekonomiskajai un finansiālajai situācijai, tātad bez izaugsmes mērķiem un tipiskām uzņēmējdarbības stratēģijām. “Atdzimšanas scenārija” pamatā ir uzņēmējdarbības plāns, kas izstrādāts, pieņemot, ka Alitalia 2017. gada situācija tiks pārtraukta, paredzot tirgus daļu un rentabilitātes atgūšanu īstermiņā vai vidējā termiņā, ar mērķi atgūt sabiedrības centrālo lomu konkrētajā tirgū.

(122)

Leonardo pētījumā aplēsts, ka inerces scenārija gadījumā vienotās daļas pārdošanas cena būs no 280 līdz 411 miljoniem EUR, bet atdzimšanas scenārija gadījumā – no 495 līdz 626 miljoniem EUR. Augstākā un zemākā novērtējuma vidējais rādītājs ir 453 miljoni EUR.

4.2.2.2.    PwC norādītie trīs pārdodamo darbībā esošo daļu finanšu dati

(123)

2017. gada 1. maijā ārkārtas administratori noslēdza līgumu ar PwC, lai pārbaudītu Alitalia Group konsolidētos finanšu pārskatus un aviācijas, apkalpošanas uz zemes un vienotās daļas nodalītās bilances. Ar šīm nodalītajām bilancēm noteica Alitalia aktīvu pārdošanas gadījumā nododamo aktīvu robežas un noteica, kuri bilances posteņi pēc pārdošanas paliks Alitalia.

(124)

Šos pārbaudītos finanšu datus, kas norādīti 2017. gada 21. septembrīPwC sagatavotajā pārbaudes ziņojuma projektā, Leonardo & Co pēc tam izmantoja, lai aprēķinātu daļu pārdošanas cenu (51).

(125)

PwC pabeidza un datēja savu pārbaudes ziņojumu 2017. gada 31. oktobrī.

4.2.2.3.    Lufthansa, EasyJet un Airport Handling piedāvājumos iekļautās cenas

(126)

2017. gada 16. oktobrī vairākas sabiedrības konkursa procedūras ietvaros iesniedza piedāvājumus par Alitalia uzņēmējdarbības (sk. 59. apsvērumu) daļām; to vidū bija Airport Handling, EasyJet un Lufthansa. Šajā apakšiedaļā ir apkopotas minēto piedāvājumu galvenās iezīmes.

(127)

Airport Handling iesniedza saistošu piedāvājumu par Alitalia apkalpošanas uz zemes uzņēmējdarbības daļu, piedāvājot [XX,X] miljonus EUR ar papildsummu līdz 6,5 miljoniem EUR, kas bija atkarīga no noteiktu mērķrādītāju sasniegšanas.

(128)

EasyJet iesniedza saistošu piedāvājumu par daļu Alitalia aviācijas uzņēmējdarbības, izņemot tehniskās apkopes un remonta pakalpojumus. Piedāvājumā tuvie maršruti tika novērtēti tikai ar [XXX–XXX] miljoniem EUR. EasyJet savā piedāvājumā norādīja, ka tā tālo maršrutu uzņēmējdarbības daļu provizoriski novērtējusi [XXX] miljonu EUR vērtībā un ka šīs daļas pārņemšana ir atkarīga no neidentificēta konsorcija partnera. Tādējādi EasyJet piedāvātā kopējā maksimālā vērtība bija [XXX] miljoni EUR.

(129)

Lufthansa nesaistošais piedāvājums attiecās tikai uz daļu no aviācijas daļas (t. i., [XX] lidmašīnām no [XXX] un tikai [..] darbinieku), un tā summa bija [XXX] miljoni EUR (atskaitot kapitalizēto līzingu).

4.2.3.   Alitalia finanšu pārskati

(130)

Jaunākie publicētie Alitalia Group obligātie pārskati ir no 2015. gada 31. decembra. Par 2016. gadu obligātie finanšu pārskati netika sagatavoti, jo pirms 2016. gada obligāto pārskatu pieņemšanas un publicēšanas Alitalia tika piemērota ārkārtas administrēšanas procedūra. Tomēr par 2016. gadu bija pieejami pārskati pirms finanšu gada slēgšanas un pro forma finanšu pārskati, kā arī galveno ekspertu (KPMG, Roland Berger, Dr. Ranalli un PwC) sagatavotie ex ante vai ex post ziņojumi par Alitalia. Visi šie eksperti savā analīzē balstījās uz 2016. gada datiem. Turklāt Alitalia2017. gada 28. februārī sagatavoja finanšu pārskatu, kā to paredz Itālijas Bankrota likums.

(131)

Ārkārtas administrēšanas procedūras laikā obligātie finanšu pārskati netika publicēti. Tomēr Alitalia ārkārtas administrēšanas procedūras tīmekļa vietnē neregulāros intervālos (52) tika publicēti ierobežoti finanšu dati, galvenokārt koncentrējoties uz darbības EBITDA un naudas plūsmu (bez bilances).

(132)

Lai gan šķiet, ka, izņemot attiecībā uz 2015. gadu, neviens no šiem finanšu pārskatiem netika revidēts, nekas neliecina, ka šie skaitļi būtiski sagrozītu Alitalia finanšu stāvokli. Turklāt 2016. gada skaitļus Dr. Ranalli apstiprināja kā daļu no sanācijas plāna.

5.   ATBALSTA NOVĒRTĒJUMS

5.1.   Atbalsta esība LESD 107. panta 1. punkta nozīmē

(133)

LESD 107. panta 1. punktā ir noteikts: “Ja vien Līgumi neparedz ko citu, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.”

(134)

Tātad, lai pasākumu kvalificētu kā valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, ir jābūt izpildītiem šādiem kumulatīviem kritērijiem: i) tā piešķīrējam jābūt valstij, un tam jābūt piešķirtam no valsts līdzekļiem; ii) tam ir jāsniedz priekšrocība konkrētam uzņēmumam; iii) tam ir jābūt selektīvam, t. i., tādam, kas veicina konkrētus uzņēmumus vai konkrētu preču ražošanu; iv) tam ir jārada konkurences izkropļojumi vai šādu izkropļojumu risks, un tam ir jāietekmē tirdzniecība starp dalībvalstīm.

5.1.1.   Uzņēmuma jēdziens

(135)

Alitalia ir Itālijā dibināta privāta sabiedrība, kas darbojas gaisa pārvadājumu nozarē. Tas ir uzņēmums LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, jo tas veic saimniecisko darbību, piedāvājot pakalpojumus tirgū (53).

5.1.2.   Valsts līdzekļi un attiecināmība uz valsti

(136)

Kā norādījusi Tiesa (54), lai pasākumus varētu kvalificēt kā valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, a) tiem ir tieši vai netieši jābūt segtiem ar valsts līdzekļiem, izmantojot jebkuru starpniekstruktūru, kas darbojas saskaņā ar tai piešķirtajām pilnvarām, un b) tiem ir jābūt attiecināmiem uz valsti (55).

(137)

Tā kā abi valsts aizdevumi piešķirti ar Itālijas valdības un parlamenta tiesību aktiem, tie nepārprotami ir attiecināmi uz Itālijas valsti. Turklāt abi valsts aizdevumi tika finansēti no valsts budžeta un tādējādi nepārprotami tika piešķirti no valsts līdzekļiem.

5.1.3.   Selektivitāte

(138)

Lai pasākumu uzskatītu par valsts atbalstu, tam jābūt selektīvam, proti, tādam, kas atbalsta konkrētus uzņēmumus vai konkrētu preču ražošanu.

(139)

Abi valsts aizdevumi tika piešķirti vienai sabiedrībai – Alitalia. Tādējādi tie tika piešķirti uz ad hoc pamata vienai sabiedrībai un nebija pieejami citām sabiedrībām, kas darbojas Itālijas gaisa pārvadājumu nozarē vai citās nozarēs un kas atrodas līdzīgā juridiskā un faktiskā situācijā. Neviena līdzvērtīga sabiedrība nebija tiesīga saņemt pasākumus, kas līdzinātos Alitalia piešķirtajiem, tādējādi neviena šāda sabiedrība nesaņēma līdzvērtīgu finansējumu. Tāpēc abi valsts aizdevumi ir selektīvi.

5.1.4.   Priekšrocība

(140)

Priekšrocība LESD 107. panta 1. punkta nozīmē ir ikviens saimnieciskais labums, ko uzņēmums nebūtu varējis gūt parastos tirgus apstākļos, t. i., bez valsts iejaukšanās (56).

(141)

Saskaņā ar Savienības tiesu judikatūru publisko struktūru veiktie saimnieciskie darījumi nesniedz priekšrocību darījuma partnerim un tādējādi nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, ja tos veic saskaņā ar parastiem tirgus nosacījumiem (57). Lai noteiktu, vai darījums ir veikts saskaņā ar šiem nosacījumiem, Komisija piemēro tirgus ekonomikas dalībnieka testu (“TED tests”). Šis tests ir izstrādāts attiecībā uz dažādiem saimnieciskiem darījumiem. Komisija vispirms pārbaudīs, vai TED tests ir piemērojams, un, ja tas būs piemērojams, to piemēros abiem valsts aizdevumiem.

5.1.4.1.   Tirgus ekonomikas dalībnieka testa piemērojamība

(142)

Šajā lietā Komisijai ir jāpārbauda, vai ir piemērojams TED tests. Ja Komisija konstatēs, ka TED tests abiem valsts aizdevumiem nav piemērojams, tai minētais tests nebūs jāpiemēro. Tādā gadījumā Komisija var vienkārši secināt, ka Alitalia ir guvusi saimniecisku labumu, ko tā nebūtu varējusi iegūt saskaņā ar tirgus nosacījumiem, un tādējādi ir guvusi priekšrocību LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(143)

Tomēr, tā kā pastāv divi valsts aizdevumi (sākotnējais aizdevums un papildu 300 miljonu EUR aizdevums), pirms novērtēt piemērojamību, Komisijai ir jānovērtē, vai šie aizdevumi ir nodalāmi, lai novērtētu piemērojamību, vai arī tie veido vienu intervenci. Ja tie ir nodalāmi, katrs aizdevums būtu jānovērtē atsevišķi, jo īpaši attiecībā uz TED testa piemērojamību. Turpretī, ja tiktu konstatēts, ka tie veido vienu pasākumu, Komisijai šajā saistībā būtu jāveic tikai viens vienots novērtējums par abiem valsts aizdevumiem.

5.1.4.1.1.   Abi valsts aizdevumi kā vienots pasākums

(144)

Saskaņā ar Komisijas lēmumu pieņemšanas praksi vairākas valsts intervences, ko salīdzinoši īsā laikposmā veic attiecībā uz vienu un to pašu uzņēmumu, kas ir savstarpēji saistītas vai kas visas bijušas plānotas vai paredzamas pirmās intervences laikā, var novērtēt kā vienu intervenci. Tomēr, ja vēlākā intervence bijusi iepriekšējās intervences laikā radušos neparedzētu notikumu rezultāts, abi pasākumi parasti būtu jānovērtē atsevišķi (58).

(145)

Novērtējot, vai abi valsts aizdevumi ir viena intervence, Komisija ņem vērā i) abu attiecīgo valsts aizdevumu hronoloģiju, ii) to mērķi un iii) uzņēmuma (finansiālo un riska) situāciju laikā, kad tika pieņemts lēmums piešķirt katru no diviem valsts aizdevumiem (59).

(146)

Komisija uzskata – lai novērtētu piemērojamību, sākotnējais aizdevums un papildu 300 miljonu EUR aizdevums būtu jāuzskata par vienu pasākumu.

(147)

Pirmkārt, runājot par attiecīgo aizdevumu hronoloģiju, jāatzīmē, ka abi aizdevumi tika piešķirti drīz viens pēc otra – sākotnējais aizdevums tika piešķirts 2017. gada 2. maijā, un pēc tam, mazāk nekā sešus mēnešus vēlāk, 2017. gada 16. oktobrī tika piešķirts papildu 300 miljonu EUR aizdevums. Turklāt Itālija mainīja šo aizdevumu atmaksas termiņus, veicot vairākus īsus pagarinājumus (sk. 19. un 30. apsvērumu), pirms beidzot tos saskaņoja un faktiski apvienoja vienā pasākumā (sk. 31. un 32. apsvērumu).

(148)

Otrkārt, kā skaidri izriet no 17. un 19. apsvēruma, abi valsts aizdevumi tika piešķirti ar konkrētu mērķi, proti, garantēt Alitalia gaisa pārvadājumu pakalpojumu nepārtrauktību līdz brīdim, kad ārkārtas administratori varētu pabeigt programmu, ko tiem bija uzticējis ekonomikas attīstības ministrs, proti, Alitalia pārstrukturēšanu vai tās aktīvu pārdošanu. Aizdevumus piešķīra Itālijas valsts, un nebija mēģinājumu meklēt finansējumu no citiem avotiem.

(149)

Dekrētlikumā Nr. 148/2017 ir skaidri noteikts, ka papildu 300 miljonu EUR aizdevums jāpiešķir kā sākotnējā aizdevuma palielinājums (sk. 19. apsvērumu). Turklāt paziņojumā Komisijai Itālijas iestādes finansējumu raksturoja kā vienotu pasākumu un tajā arī paskaidroja, ka atbalsts tika izmaksāts trīs maksājumos (60). Šo aprakstu apstiprina arī turpmākie Itālijas iestāžu iesniegtie apsvērumi (61).

(150)

Abu valsts aizdevumu noteikumi un nosacījumi ir identiski, izņemot summu un sākotnējo termiņu; turklāt dekrētā par papildu 300 miljonu EUR aizdevuma piešķiršanu ir atsauce uz dekrētu par sākotnējā aizdevuma piešķiršanu, norādot, ka “finansējums tiek palielināts”. Abi valsts aizdevumi faktiski tika apvienoti vienā pasākumā, saskaņojot to atmaksas termiņus (sk. 30., 31. un 32. apsvērumu).

(151)

Treškārt, Alitalia finansiālais stāvoklis un riska profils laikā, kad tika pieņemti lēmumi piešķirt katru no diviem valsts aizdevumiem, būtībā bija vienāds. Finansiālā stāvokļa un riska profila salīdzinājums ir detalizēti izklāstīts 5.1.4.2. iedaļā. Tomēr pilnīguma labad Komisija norāda, ka abu valsts aizdevumu piešķiršanas brīdī Alitalia finansiālais stāvoklis un riska profils bija šāds:

a)

Alitalia bija maksātnespējīga un tai tika piemērota ārkārtas administrēšanas procedūra. Tādējādi nekas nemainījās attiecībā uz juridisko režīmu, saskaņā ar kuru tā darbojās;

b)

abu valsts aizdevumu noteikumi un nosacījumi bija vienādi, izņemot aizdevuma summu un atmaksas termiņus. Tas pierāda, ka no Itālijas viedokļa riska profils būtībā bija vienāds;

c)

lai gan brīdī, kad tika piešķirts papildu 300 miljonu EUR aizdevums, Alitalia rīcībā bija 545 miljoni EUR naudas līdzekļu, tie galvenokārt bija naudas līdzekļi, kas kļuva pieejami ar sākotnējā aizdevuma palīdzību, nevis izmaksu ietaupījumu vai ieņēmumu pieauguma rezultātā. Alitalia nespēja radīt pozitīvas naudas plūsmas, lai finansētu savu darbību, un bija atkarīga no ārēja finansējuma, lai finansētu zaudējumus nesošas darbības (sk. 228. apsvērumu).

(152)

Turklāt, piešķirot sākotnējo aizdevumu, ņemot vērā prognozētās Alitalia likviditātes vajadzības, kad tai tika piemērota ārkārtas administrēšanas procedūra, bija paredzams, ka būs nepieciešams papildu finansējums, ja pārdošana vai pārstrukturēšana nenotiks sešu mēnešu laikā (sk. 246.–248. apsvērumu).

(153)

Patiesībā Komisija uzskata, ka Itālijas vienīgais mērķis bija nodrošināt pietiekamu finansējumu, lai saglabātu Alitalia darbību līdz brīdim, kad tās aktīvus varētu pārdot. Šo viedokli pamato šādi elementi:

a)

dažādu valdības ministru paziņojumi (sk. 51. un turpmākos apsvērumus);

b)

Itālijas argumenti, kas apstiprina, ka Alitalia bija sistēmiski svarīga visai Itālijas gaisa pārvadājumu nozarei, un valdība uzskatīja to par pārāk lielu, lai tā bankrotētu;

c)

kvaziautomātiska Alitalia naudas vajadzību segšana un automātiska abu valsts aizdevumu atmaksas termiņu pagarināšana un pārdošanas procedūras pagarināšana;

d)

fakts, ka kopš sākotnējā aizdevuma piešķiršanas Itālija nekad nav veikusi nepārprotamus pasākumus, lai atgūtu savus ieguldījumus, vai pat apsvērusi šādu iespēju;

e)

Itālija nav pieprasījusi abu valsts aizdevumu pirmstermiņa atmaksu. Tā arī nav ierosinājusi likvidāciju vai vismaz centusies nepagarināt abu valsts aizdevumu atmaksāšanas termiņu – nav neviena pētījuma, kurā būtu novērtētas abu valsts aizdevumu atmaksāšanas iespējamības izmaiņas, kad šie aizdevumi bija jāatmaksā;

f)

procenti, kas bija jāmaksā par abiem valsts aizdevumiem to atmaksas termiņa beigās, netika samaksāti, jo abu valsts aizdevumu atmaksas termiņš tika sistemātiski atlikts, un no 2019. gada 31. maija to uzkrāšana tika pārtraukta.

(154)

Attiecīgi Komisija šā lēmuma vajadzībām uzskata, ka abi valsts aizdevumi ir viens pasākums.

(155)

Komisija pārbaudīs piemērojamību saskaņā ar diviem pamatojumiem, novērtējot, i) vai Itālija iesniedza pietiekamus ex ante pierādījumus, kas apliecina, ka tā rīkojās kā ekonomikas dalībnieks, un ii) vai valsts, piešķirot abus valsts aizdevumus, rīkojās kā valsts varas nesēja, nevis kā ekonomikas dalībnieks.

(156)

Neatkarīgi no iepriekš minētā secinājuma, ka abi valsts aizdevumi nav nodalāmi, pat ja tie tiktu uzskatīti par diviem atsevišķiem pasākumiem, turpmāk izklāstītā Komisijas analīze par piemērojamību tiktu piemērota mutatis mutandis.

5.1.4.1.2.   Itālija darbojās kā valsts varas nesēja, nevis kā tirgus ekonomikas dalībnieks

(157)

Komisija uzskata, ka TED tests šajā gadījumā nav piemērojams. Pamatojoties uz visiem pieejamajiem pierādījumiem, Itālija kā valsts varas nesēja ir rīkojusies konsekventi, lai glābtu Alitalia no bankrota un saglabātu tās darbību.

(158)

Pirmām kārtām Komisija atgādina, ka Tiesa ir atzinusi, ka TED testa piemērojamība galu galā ir atkarīga no tā, vai valsts piešķir ekonomiskas priekšrocības tai piederošam uzņēmumam akcionāres statusā, nevis valsts varas nesējas statusā (62). Valsts darbības, kas ir domātas tādu tās pienākumu izpildei, kuri tai ir valsts varas īstenotājas statusā, nevar salīdzināt ar privāta ieguldītāja darbībām tirgus ekonomikā (63).

(159)

Lai noteiktu, vai abi valsts piešķirtie aizdevumi ir valsts varas īstenošana vai arī tie izriet no saistībām, kas valstij jāuzņemas kā akcionāram, Komisija pārbaudīs ne tikai šo aizdevumu formu, bet arī i) to būtību un priekšmetu, ii) kontekstu, kādā tie piešķirti, iii) izvirzīto mērķi un iv) noteikumus, kas piemērojami šiem abiem valsts aizdevumiem.

(160)

Ja valsts intervence, ņemot vērā tās raksturu un priekšmetu, kā arī izvirzīto mērķi, nav ieguldījums, ko var veikt privāts ieguldītājs, tā būtu valsts kā valsts varas nesēja iejaukšanās, tādējādi izslēdzot TED testa piemērošanu (64).

Pasākuma būtība un priekšmets

(161)

Kā aprakstīts 2.1. iedaļā, attiecīgais pasākums ietvēra divus valsts aizdevumus, ko Itālija piešķīra Alitalia attiecīgi 2017. gada 2. maijā un 2017. gada 16. oktobrī.

Pasākuma konteksts

(162)

Jau no paša sākuma valsts rīkojās konsekventi un nepārprotami kā valsts varas nesēja, lai glābtu Alitalia no likvidācijas – to publiskos paziņojumos atzina arī dažādi valdības ministri (sk. 2.5. iedaļu) –, nevis kā akcionārs, kas iegulda sabiedrībā, vai kā kreditors.

(163)

Alitalia kopš 2008. gada, kad to iegādājās CAI, pastāvīgi cieta lielus zaudējumus. Alitalia akcionāru mēģinājumi atjaunot Alitalia sekmīgu darbību, izmantojot sanācijas plānu, cieta neveiksmi, jo 2017. gada 26. aprīlī darbinieki šo plānu noraidīja, un rezultātā Alitalia tika piemērota ārkārtas administrēšanas procedūra (sk. 41. un turpmākos apsvērumus). Alitalia ir turpinājusi ciest zaudējumus arī ārkārtas administrēšanas laikā.

(164)

Nav pierādījumu, ka laikposmā pēc sanācijas plāna noraidīšanas, bet pirms ārkārtas administrēšanas procedūras piemērošanas kāds ieguldītājs būtu vēlējies iesaistīties un iegādāties Alitalia kā darbojošos sabiedrību pat par nominālu cenu. Nav arī pierādījumu, ka finanšu iestādes būtu bijušas gatavas sniegt ievērojamus aizdevumus, lai nodrošinātu pietiekamu likviditāti uzņēmuma darbības turpināšanai.

(165)

Kad tika piešķirti abi valsts aizdevumi, Alitalia bija grūtībās nonācis uzņēmums Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu nozīmē, un tam bija maz izredžu tuvākā vai vidējā termiņā kļūt rentablam (sk. 41., 66. un 218.–229. apsvērumu).

Izvirzītais mērķis

(166)

Alitalia ārkārtas administrēšanas procedūras tiešais mērķis bija nodrošināt Alitalia sniegto transporta pakalpojumu nepārtrauktību un saglabāt tās aktīvu vērtību.

(167)

Būdama maksātnespējīga sabiedrība, Alitalia būtībā bija izstumta no kredītu tirgiem un tūlītēju un ilgtermiņa likviditātes problēmu dēļ bija atkarīga no Itālijas valsts, kas tai piešķīra divus valsts aizdevumus.

(168)

Kā sīkāk aprakstīts 2. iedaļā, sākotnējais aizdevums tika piešķirts ar galveno mērķi novērst Alitalia sniegto pakalpojumu pārtraukšanu, ļaujot tai saglabāt iekšzemes un starptautiskos maršrutus, tādējādi novēršot gan sociālās grūtības, gan nopietnas neērtības lietotājiem. Itālija arī apgalvoja, ka šāds pārtraukums cita starpā nozīmētu Itālijas Konstitūcijā garantēto tiesību uz teritoriālo nepārtrauktību Itālijas teritorijā pārkāpšanu. Papildu 300 miljonu EUR aizdevums tika piešķirts tā paša iemesla dēļ, kā arī lai veicinātu Alitalia aktīvu atsavināšanu. Šķiet, ka mērķis, ar kādu Alitalia tika piemērota ārkārtas administrēšanas procedūra, un abu valsts aizdevumu mērķis pēc būtības nav atšķirīgs.

(169)

Šo secinājumu apstiprina arī valdības ministru publiskie paziņojumi, kas sniegti gan pirms sākotnējā aizdevuma, gan 300 miljonu EUR aizdevuma piešķiršanas (sk. 2.5. iedaļu), proti, ka valdības galvenais uzdevums bija novērst pēkšņu gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārtraukšanu un šādas pārtraukšanas radītās tiešās un netiešās sekas. Tas ietver ietekmi uz Itālijas ekonomiku un iespējamo mērķi novērst turpmākus zaudējumus nodokļu maksātājiem. Saskaņā ar šiem paziņojumiem mērķis bija dot iespējas ārkārtas administratoriem atrast pircēju. Šis mērķis ir atspoguļots attiecīgajos tiesību aktos, ar kuriem tika piešķirti abi valsts aizdevumi, un pašas Itālijas iesniegtajās piezīmēs (sk. 78. apsvērumu un turpmākos apsvērumus), kurās norādīts, ka šie aizdevumi bija nepieciešami Alitalia pārvaldības vajadzībām, lai izvairītos no pakalpojumu pārtraukšanas un ar to saistītajām sociālajām grūtībām un neērtībām.

(170)

Itālijas valdības locekļu vienlaicīgie paziņojumi attiecīgajā laikā (sk. 2.5. iedaļu) apstiprina uzskatu, ka pamatojums, saskaņā ar kuru Itālija piešķīra abus valsts aizdevumus, nebija tirgus ekonomikas dalībnieka pamatojums. Tā vietā lēmums piešķirt abus valsts aizdevumus tika pieņemts, jo “lidmašīnu satiksmes apturēšana nav iedomājama, jo tiktu apdraudēti reisi un ciestu ceļotāji” (65), “mēs nevaram [pieļaut] Alitalia pēkšņu darbības pārtraukšanu, jo tādā gadījumā mums vairs nebūtu reisu starp valsts daļām” (66) un “lidmašīnu satiksmes pēkšņa pārtraukšana Itālijas nodokļu maksātājiem izmaksātu daudz vairāk” (67).

(171)

Kā izklāstīts 4.1. iedaļā, Itālija detalizēti paskaidroja traucējumus, ko radītu Alitalia aiziešana no tirgus, šajā sakarā minot biļetes rezervējušo pasažieru skaitu un izsniegto biļešu skaitu.

(172)

Izvērtējot iepriekš minētos elementus, Komisija uzskata, ka abu valsts aizdevumu galvenais mērķis bija nodrošināt Alitalia darbības turpināšanu publiskās politikas apsvērumu dēļ, nevis valsts kā tirgus ekonomikas dalībnieces finansiālo interešu dēļ. Tādējādi jebkādas izredzes, ka valsts gūs peļņu saistībā ar abiem valsts aizdevumiem, pat ilgtermiņā, ja to būtu iespējams pierādīt, bija tikai papildu apsvērums lēmumam piešķirt abus valsts aizdevumus.

(173)

Turklāt Tiesa ir atzinusi, ka uzņēmuma sniegto transporta pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšana ir apsvērums, ko privāts ieguldītājs neņemtu vērā (68).

(174)

Turklāt abu valsts aizdevumu atmaksas termiņi tika regulāri pārcelti, un tajā pašā laikā valsts uz šiem jaunajiem atmaksas termiņiem pārcēla arī Alitalia procentu nomaksas saistības. Saskaņā ar Izaugsmes dekrētlikumu no 2019. gada 31. maija vairs netiek uzkrāti procenti par abiem valsts aizdevumiem. Turklāt tas liecina, ka procentu likmes vērtība, kas atbilst sešu mēnešu Euribor + 10 % un ko Itālija izmantoja kā pierādījumu tam, ka tā darbojās kā TED (sk. 95. apsvērumu), ir tikai mākslīgs konstrukts, jo valsts kā aizdevēja nekad nav saņēmusi atlīdzību ne par likviditātes izmaksām, ne par kredītrisku, kas saistīts ar Alitalia un ko būtu centies segt aizdevējs, kurš darbojas tirgus ekonomikas apstākļos. Šis fakts un tas, ka Itālija nav iesniegusi ex ante pētījumu, kas pierādītu, ka valsts bija finansiāli ieinteresēta piešķirt šos pagarinājumus un procentu maksājumu atvieglojumus, nevis turpināt hipotētisko scenāriju, liecina, ka valsts attiecībā uz Alitalia ir rīkojusies, pildot savas valsts varas nesējas pilnvaras. Šāda rīcība, proti, piešķirt minētos atlikšanas termiņus bez īpaša ex ante pētījuma, nepieprasīt procentu samaksu un galu galā izbeigt šo procentu uzkrāšanu no 2019. gada 31. maija, neatbilst TED rīcībai, bet gan liecina par valsts iestādes interesi saglabāt Alitalia sniegto transporta pakalpojumu nepārtrauktību.

Noteikumi, kas attiecas uz pasākumu

(175)

Abi attiecīgie valsts aizdevumi ir sui generis un ad hoc pasākumi. Tika pieņemti īpaši dekrētlikumi, lai nodrošinātu šo aizdevumu piešķiršanu un to turpmāku pagarināšanu, kā arī faktisku apvienošanu vienā pasākumā. Abus valsts aizdevumus finansēja no ekonomikas attīstības ministram piešķirtā budžeta. Turklāt šo aizdevumu izmaksāšanu paredzēja ar īpašiem ministra dekrētiem.

(176)

Attiecīgi līdzekļi šiem aizdevumiem tika piešķirti no valsts vispārējā budžeta.

Secinājums

(177)

Rezumējot jāatzīmē, ka šim pasākumam, ņemot vērā tā raksturu un priekšmetu, kontekstu, kādā tas tika veikts, tā mērķi un noteikumus, kas uz to attiecas, ir Itālijas kā valsts varas nesējas prerogatīvu īstenošanas iezīmes. Līdz ar to tam nevar piemērot privātā ieguldītāja testu.

5.1.4.1.3.   Itālija nav veikusi TED testu

(178)

Tiesa ir atzinusi, ka “privātā ieguldītāja kritērija piemērojamība galu galā ir atkarīga no tā, ka attiecīgā dalībvalsts piešķir ekonomiskas priekšrocības tai piederošam uzņēmumam akcionāres statusā, nevis valsts varas nesējas statusā” (69).

(179)

Ja dalībvalsts administratīvās procedūras laikā atsaucas uz TED testu, šai dalībvalstij “pienākas bez neskaidrībām un uz objektīvu un pārbaudāmu tā laika elementu pamata pierādīt, ka īstenotais pasākums izriet no tās kā akcionāres statusa un ka tas ir pamatots ar iepriekšējiem ekonomiskiem vērtējumiem, kādi bija prasīti” (70). Ar šiem pierādījumiem skaidri jāparāda, ka attiecīgā dalībvalsts ir pieņēmusi lēmumu veikt ieguldījumu pirms ekonomisko priekšrocību piešķiršanas vai vienlaikus ar to saskaņā ar pamatotu novērtējumu, kas pierāda tirgus peļņas normu faktiski īstenotā pasākuma rezultātā.

(180)

Turklāt, “lai novērtētu, vai to pašu pasākumu parastos tirgus apstākļos būtu veicis privāts ieguldītājs situācijā, kura būtu vistuvākā valsts situācijai, ir jāņem vērā tikai priekšrocības un pienākumi, kas ir saistīti ar valsts situāciju akcionāres statusā, izslēdzot tos, kuri saistīti ar tās kā valsts varas nesējas statusu” (71). No tā izriet, ka ir jānošķir valsts kā uzņēmuma akcionāres loma, no vienas puses, un valsts kā valsts varas nesējas loma, no otras puses.

(181)

Tāpēc tai, iespējams, jāiesniedz pierādījumi par to, ka lēmums ir pieņemts, pamatojoties uz ekonomiskiem vērtējumiem, kas ir līdzvērtīgi tādiem vērtējumiem, kādus apstākļos, kas ir pēc iespējas līdzīgi dalībvalsts situācijai, turpmākās peļņas noteikšanas nolūkā pirms ieguldīšanas sagatavotu racionāls privātais ieguldītājs.

(182)

Kā atgādinājusi Vispārējā tiesa (72), “kamēr Komisijai ir jāpiemēro privātā ieguldītāja kritērijs un šim nolūkam jālūdz attiecīgajai dalībvalstij tai iesniegt visu nozīmīgo informāciju, šai dalībvalstij vai (..) konkrētajam valsts uzņēmumam ir jāsniedz informācija, kas apstiprina, ka tas ir veicis aplūkotā pasākuma iepriekšējo ieguldījuma rentabilitātes ekonomisko novērtējumu, kurš ir līdzīgs tam, kādu līdzīgā situācijā būtu izstrādājis privātais ieguldītājs”.

(183)

Tiesa arī norādīja, ka “ekonomiskie vērtējumi, kas ir veikti pēc minētās priekšrocības piešķiršanas, retrospektīvs konstatējums par attiecīgās dalībvalsts veikta ieguldījuma faktisko ienesīgumu vai vēlāki pamatojumi faktiski veiktās rīcības izvēlei nav pietiekami, lai tiktu pierādīts, ka šī dalībvalsts pirms vai vienlaikus ar šo piešķiršanu ir pieņēmusi šādu lēmumu akcionāres statusā” (73).

(184)

Itālija nav izpildījusi minimālo pierādījumu standartu, lai pierādītu, ka šai lietai ir piemērojams TED tests.

(185)

Kā norādīts 83. apsvērumā, neraugoties uz Komisijas vairākkārtējiem pieprasījumiem, Itālija neiesniedza nekādus dokumentārus pierādījumus, ka tā pirms abu valsts aizdevumu piešķiršanas būtu veikusi novērtējumu par šo aizdevumu iespējamo peļņu no ieguldījumiem. Tā arī neiesniedza savu novērtējumu par iespējamību atmaksāt aizdevumu kopā ar saistītajiem procentiem no Alitalia pašu līdzekļiem vai no pašas Alitalia pārdošanas ieņēmumiem, kā arī par neatmaksāšanas risku. Tas attiecas gan uz sākotnējo aizdevumu, gan papildu 300 miljonu EUR aizdevumu.

(186)

Kaut arī, kā norādīts 4.2. iedaļā, Itālija ir iesniegusi dažādus ziņojumus un informāciju par Alitalia, kas bija pieejami pirms abu valsts aizdevumu piešķiršanas un kas tika sagatavoti citiem mērķiem, nevis ekonomiskajam vērtējumam pirms abu valsts aizdevumu piešķiršanas, šie ziņojumi un informācija pat nepierāda vienkāršu atmaksāšanas iespējamību un neatbilst Savienības tiesu noteiktajam pieņemamu pierādījumu standartam, kas attiecas uz abu valsts aizdevumu rentabilitātes ex ante izvērtēšanu.

(187)

Turklāt Itālijas iestādes nespēja pierādīt, ka pastāv kāds dokuments, kas būtu sagatavots pirms lēmuma par abu aizdevumu piešķiršanu vai vienlaikus ar to un kas būtu uzņēmējdarbības plāns – rentabilitātes novērtējums, kurā jo īpaši būtu iekļauts ekonomisks novērtējums, kas ietvertu informāciju par abu valsts aizdevumu atmaksas iespējamību un cenu piemērotību. Nekas neliecina par to, ka Itālijas valsts pārvalde, valdība vai parlamenta deputāti pirms to administratīvo un normatīvo aktu noteikumu pieņemšanas, ar kuriem tika piešķirti abi valsts aizdevumi, būtu pārbaudījuši un apsprieduši uzņēmējdarbības plānu vai abu valsts aizdevumu rentabilitāti.

(188)

Tādējādi Itālija nav izpildījusi pierādījumu standartu, kas nosaka, ka dalībvalstij, pamatojoties uz objektīviem un pārbaudāmiem pierādījumiem, kas konstatēti pirms lēmuma par ekonomiskas priekšrocības piešķiršanu vai vienlaikus ar to, ir nepārprotami jāpierāda, ka pasākums ir attiecināms uz valsti, kas darbojas kā tirgus dalībnieks; līdz ar to Itālija nav izpildījusi tai uzlikto pierādīšanas pienākumu, lai attiecībā uz abiem valsts aizdevumiem varētu piemērot TED testu.

5.1.4.1.4.   300 miljonu EUR aizdevuma piemērojamības novērtējums

(189)

Kā norādīts 154. apsvērumā, Komisija uzskata, ka saistībā ar piemērojamības novērtēšanu abi valsts aizdevumi veido vienu pasākumu. Tomēr, ja papildu 300 miljonu EUR aizdevums tiktu izskatīts atsevišķi, Komisija uzskata, ka TED tests joprojām nebūtu piemērojams.

(190)

Papildu 300 miljonu EUR aizdevums tika piešķirts ar tādu pašu mērķi kā sākotnējais aizdevums, bet galvenā atšķirība bija tā, ka tobrīd Itālijas iestādes bija izvēlējušās pārdot Alitalia aktīvus, nevis pārstrukturēt šo sabiedrību (sk. 59. apsvērumu).

(191)

Saskaņā ar Itālijas sniegto informāciju tas cita starpā tika sniegts, lai varētu sekmīgi pabeigt pārdošanas procedūru. Kā izklāstīts 20. apsvērumā, jāatgādina, ka papildu 300 miljonu EUR aizdevums tika piešķirts, lai garantētu pārvadājumu saistību izpildi līdz aktīvu atsavināšanai. Šajā saistībā arī toreizējo ministru paziņojumi liecina, ka Itālijas primārās intereses nebija tirgus ekonomikas dalībnieka intereses, jo toreizējais infrastruktūras un transporta ministrs paziņoja: “Mēs nevēlamies lēti notirgot Alitalia, bet gan pārdot to. Mēs redzam, kas notika ar Air Berlin, kuru iegādājās Lufthansa, – tā ir uz pusi samazinājusi lidmašīnu un darbinieku skaitu. Taču pamatdarbības pārtraukšana vienmēr ir zaudējums visiem.” (74) No šā apgalvojuma var secināt, ka saskaņā ar tirgus nosacījumiem veiktā pārdošana (proti, sabiedrībai Lufthansa iegādājoties Air Berlin) radīja negatīvas sociālās sekas nodarbinātības jomā, taču to neviens tirgus ekonomikas dalībnieks neņemtu vērā. Tādējādi, lai gan 300 miljonu EUR aizdevuma norādītais mērķis bija dot iespēju pabeigt pārdošanas procesu, valdības lēmumu ietekmēja apsvērumi, kas bija saistīti ar interesēm, kādu nebūtu tirgus ekonomikas dalībniekam.

5.1.4.1.5.   Itālijas argumenti attiecībā uz TED testa piemērojamību un Komisijas konstatējumiem

(192)

No iepriekš minētā var secināt, ka abu valsts aizdevumu galvenais mērķis bija nodrošināt Alitalia darbības turpināšanu publiskās politikas apsvērumu dēļ, nevis valsts kā tirgus ekonomikas dalībnieces finansiālo interešu dēļ. Līdz ar to jebkādas izredzes valstij gūt peļņu pat ilgtermiņā, ja to varētu pierādīt, bija tikai papildu apsvērums lēmumam piešķirt abus valsts aizdevumus.

(193)

Itālija apgalvoja, ka sākotnējais aizdevums tika piešķirts, lai nodrošinātu Alitalia neatliekamās pārvaldības vajadzības un novērstu pakalpojumu pārtraukšanu, kas varētu izraisīt nopietnas sociālas problēmas. Komisija uzskata, ka arī šos elementus neviens aizdevējs nebūtu ņēmis vērā.

(194)

Šajā sakarā Itālija apgalvo, ka Alitalia akcionāriem tika atņemtas īpašumtiesības, tiklīdz aviosabiedrībai tika piemērota ārkārtas administrēšanas procedūra un to sāka pārvaldīt trīs ārkārtas administratori, kuri kā valsts amatpersonas pārņēma kontroli pār Alitalia ārkārtas administrēšanas procedūrā. Tādējādi Itālija apgalvo, ka tās ieinteresētība Alitalia iznākumā ir līdzvērtīga akcionāra ieinteresētībai.

(195)

Komisija nevar pieņemt šo argumentu. Piemērojot Alitalia ārkārtas administrēšanas procedūru, Itālija rīkojās, īstenojot savas regulatīvās valsts pilnvaras, lai saglabātu bankrota riskam pakļauta uzņēmuma aktīvu vērtību, nevis kā tirgus ekonomikas dalībnieks. Šādi rīkojoties, Itālija ar sui generis noteikumu (sk. 18. apsvērumu) vienpusēji mainīja Alitalia kreditoru prioritāro sarindojumu – tas nav salīdzināms ar darbībām, ko var veikt privātpersonas. Prioritātes maiņa nozīmēja, ka ārkārtas administrēšanas procedūrā aizdevuma atmaksai ir prioritāte attiecībā pret jebkuriem citiem Alitalia parādiem. Tikai valstij ir tiesības pakārtot visus esošos prasījumus (arī prioritāros parādus) jaunākajiem prasījumiem, un šādas tiesības nav pieejamas privātiem kreditoriem vai vispār privātpersonām. Šajā ziņā Itālijas kā valsts varas nesējas darbības nav nošķiramas no tās kā aizdevumu sniedzējas darbībām. Itālija īstenoja savas publiskās pilnvaras, cenšoties radīt labvēlīgu vidi ieguldījumiem tūlīt pēc šo pilnvaru izmantošanas – šādas pilnvaras nevarētu izmantot neviens tirgus ekonomikas dalībnieks (75).

(196)

Turklāt Itālija pati apstiprina, ka intereses, kas saskaņā ar likumu jāņem vērā ārkārtas administratoriem, aptver plašu ieinteresēto personu loku, piemēram, kreditorus, klientus, darbiniekus un piegādātājus, nevis tikai aviosabiedrības akcionārus.

(197)

Itālija apgalvo, ka, piešķirot abus valsts aizdevumus, tā rīkojās kā tirgus ieguldītāja, jo, ja tā nebūtu iejaukusies, valstij būtu jāmaksā 1,3 miljardi EUR, lai segtu i) izmaksas, kas saistītas ar bezdarbu, ii) izmaksas, kas saistītas ar Alitalia likvidāciju, tai skaitā sabiedriskās kārtības nodrošināšanas izmaksas attiecībā uz ārkārtas situāciju pārvaldību lidostās un kompensācijas pasažieriem, un iii) negatīvu blakusietekmi uz piegādātājiem. Turklāt valsts būtu cietusi zaudējumus nesamaksāto nodokļu dēļ.

(198)

Tomēr šie apsvērumi pierāda tieši pretējo Itālijas apgalvojumam, proti, to, ka Itālijas mērķis bija saglabāt Alitalia darbību neatkarīgi no izmaksām, galvenokārt ņemot vērā elementus, kurus tirgus ekonomikas dalībnieks neņemtu vērā.

(199)

Kā norādījusi Tiesa – lai novērtētu, vai to pašu pasākumu parastos tirgus apstākļos būtu veicis privāts tirgus dalībnieks situācijā, kura būtu vistuvākā valsts situācijai, ir jāņem vērā tikai priekšrocības un pienākumi, kas ir saistīti ar valsts situāciju privāta tirgus dalībnieka statusā, izslēdzot tos, kas ir saistīti ar tās valsts varas nesējas statusu (76).

(200)

Attiecībā uz izmaksām, kas saistītas ar bezdarbu, saskaņā ar Tiesas iedibināto judikatūru izmaksas, kas valstij rodas saistībā ar darba ņēmēju atlaišanu, bezdarbnieku pabalsta izmaksām un atbalstu ražošanas infrastruktūras atjaunošanai (77), nebūtu jāuzskata par būtiskām tirgus ekonomikas dalībniekam.

(201)

Attiecībā uz nesamaksātajiem nodokļiem ir spēkā tas pats princips: valsts, iekasējot nodokļus, īsteno valsts prerogatīvu. Šajā saistībā, lai noteiktu, vai valsts veiktie pasākumi ir valsts varas īstenošana vai arī tie izriet no pienākumiem, kas valstij jāuzņemas kā akcionāram, ir svarīgi aplūkot nevis šo pasākumu formu, bet gan to būtību, priekšmetu un noteikumus, kuriem tie ir pakļauti, vienlaikus ņemot vērā izvirzīto mērķi (78). Šajā gadījumā nesamaksātie nodokļi būtu zaudējumi, kas parastos apstākļos Itālijai rastos kā valstij, nevis kā Alitalia akcionāram. Tāpēc nenomaksātu nodokļu novēršana nebija apsvērums, ko valsts varētu izmantot kā Alitalia kreditors vai akcionārs.

(202)

Attiecībā uz izmaksām, kas saistītas ar Alitalia likvidāciju, tai skaitā sabiedriskās kārtības nodrošināšanas izmaksām, kas saistītas ar ārkārtas situāciju pārvaldību lidostās, un kompensācijām pasažieriem, kuras, kā apgalvo Itālija, būtu jāsedz valstij, tās ir izmaksas, ko Itālija uzņemtos kā valsts varas nesēja, un saskaņā ar iepriekš minēto judikatūru tās nevar ņemt vērā, novērtējot TED testa piemērojamību.

(203)

Visbeidzot, neviens privāts ieguldītājs vai kreditors, pieņemot lēmumu par finansējuma piešķiršanu šim uzņēmumam, neņemtu vērā negatīvo ietekmi uz uzņēmuma piegādātājiem, kas ir trešās personas.

Secinājums par TED testa piemērojamību

(204)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem, Komisija uzskata, ka attiecībā uz abiem valsts aizdevumiem TED tests nav piemērojams, jo i) Itālija, piešķirot divus valsts aizdevumus aviosabiedrībai Alitalia, nepārprotami rīkojās kā valsts varas nesēja un ii) jebkurā gadījumā Itālija nav izpildījusi pierādīšanas pienākumu, proti, tā nav veikusi abu valsts aizdevumu paredzamās rentabilitātes ex ante novērtējumu, kā arī nav novērtējusi, vai paredzamā rentabilitāte atbilda tirgus apstākļiem.

5.1.4.2.   Tirgus ekonomikas dalībnieka testa piemērošana

(205)

Neskarot 5.1.4.1. iedaļā izklāstīto novērtējumu, kurā Komisija secina, ka TED tests nav piemērojams, Komisija saskaņā ar papildu argumentāciju uzskata, ka, pat ja TED tests būtu bijis piemērojams, abi valsts aizdevumi sabiedrībai Alitalia radīja ekonomiskas priekšrocības.

5.1.4.2.1.   Informācijas avoti

(206)

Kā norādīts 106. apsvērumā, lai gan Itālija nav veikusi pasākumu ex ante novērtējumu, Itālijas rīcībā bija vairāki dokumenti un ziņojumi, ko tā būtu varējusi izmantot abu Alitalia piešķirto valsts aizdevumu TED testa veikšanai.

(207)

4.2.1. iedaļā ir uzskaitīti galvenie Itālijas sniegtās ex ante informācijas avoti, kas, pēc tās domām, bija būtiski TED novērtējumam un bija pieejami pirms sākotnējā aizdevuma piešķiršanas. Kā jau paskaidrots 5.1.4.1. iedaļā, neviens no šiem dokumentiem netika sagatavots, lai novērtētu sākotnējā aizdevuma vai nākamā 300 miljonu EUR aizdevuma ekonomisko pamatojumu (rentabilitāti un ar atmaksu saistīto risku). Tāpēc nevienā no šiem dokumentiem nav veikts nepieciešamais ex ante TED novērtējums, ko pirms aizdevumu piešķiršanas būtu veicis tirgus dalībnieks (t. i., novērtējot, vai abi valsts aizdevumi un to nosacījumi varētu būt saskaņā ar tirgus nosacījumiem, lai tirgus ekonomikas dalībnieks tos būtu piešķīris). Tomēr šajos dokumentos ietverto informāciju Itālija varēja izmantot sākotnējā aizdevuma un nākamā aizdevuma piešķiršanas laikā, lai veiktu ex ante TED novērtējumu. Komisija izmantos šos dokumentus, lai veiktu savu TED testu attiecībā uz abiem valsts aizdevumiem.

(208)

Turklāt, lai pilnībā izpildītu savu izmeklēšanas pienākumu, Komisija ņems vērā un novērtēs arī citu informāciju, ko varētu izmantot, lai pārbaudītu, vai divi valsts aizdevumi sniedza priekšrocības Alitalia. Cita informācija, ko tā izmantos šim nolūkam, ir ziņojumi, kas Itālijai kļuva pieejami pēc sākotnējā aizdevuma piešķiršanas (4.2.2. iedaļā aprakstītie “ex post pētījumi”), informācija, ko sniedza dažādās personas, kuras iesaistījās formālajā izmeklēšanā, un informācija, ko Komisija apkopoja no publiski pieejamiem avotiem.

5.1.4.2.2.   TED testa loģikas piemērošana abiem valsts aizdevumiem

(209)

Lai novērtētu, vai abi valsts aizdevumi sniedza ekonomiskas priekšrocības Alitalia, Komisijai ir jāpārbauda, vai hipotētisks TED (šajā gadījumā “privāts aizdevējs”) tādā pašā situācijā būtu piešķīris šos divus aizdevumus ar tādiem pašiem nosacījumiem (79). Šis novērtējums ietver turpmāk aprakstītās darbības. Pirmkārt, ir jānovērtē Alitalia kredītspēja, t. i., Alitalia spēja atmaksāt šo parādu. Otrkārt, ja Alitalia tiek uzskatīta par kredītspējīgu, novērtējumā ir jāpārbauda, vai abu valsts aizdevumu nosacījumi atbilst līdzvērtīgu darījumu nosacījumiem tirgū. Šajā novērtējumā abu valsts aizdevumu nosacījumi (procentu likmes, nodrošinājums, prioritāte, atmaksas termiņš) tiktu salīdzināti ar nosacījumiem, ar kādiem līdzvērtīgus aizdevumus būtu piešķīris privāts aizdevējs.

(210)

Turklāt tirgus ekonomikas dalībnieka ekonomiskie apsvērumi varētu atšķirties atkarībā no tā, vai tas kādā veidā ir finansiāli iesaistījies aizņēmējā sabiedrībā. Komisija novērtēs Itālijas valsts iepriekšējo finansiālo iesaistīšanos aviosabiedrībā Alitalia. Kā tiks parādīts (sk. 239. apsvērumu), šāda iepriekšēja finansiāla iesaistīšanās nebija būtiska abu valsts aizdevumu TED novērtējumā. Tāpēc Komisija uzskata, ka abu valsts aizdevumu atsevišķs novērtējums ir tas, ko Itālijas valsts vietā būtu veicis tirgus ekonomikas dalībnieks, proti, aizdevējs.

(211)

Pēc Alitalia finansiālā stāvokļa apraksta sākotnējā aizdevuma piešķiršanas brīdī nākamajās iedaļās ir izklāstīts un piemērots TED tests trīs dažādos scenārijos, proti, pārstrukturēšanas scenārijā ar Alitalia darbības turpināšanu, pārdošanas scenārijā, kurā Alitalia vai tās pamatdarbības aktīvi tiek pārdoti kā darbībā esošas vienības trešai personai, un, ciktāl iespējams, likvidācijas scenārijā, kad aktīvi tiek pārdoti likvidācijas procesā.

(212)

Komisijas veiktajā TED novērtējumā ir arī aplūkotas divas iespējas: abi valsts aizdevumi kā atsevišķi pasākumi un abi valsts aizdevumi kā viens pasākums. Tas neskar Komisijas secinājumu, kas izklāstīts 5.1.4.1.1. iedaļā, – ka abi valsts aizdevumi ir viens pasākums.

5.1.4.2.3.   Sākotnējā aizdevuma novērtējums

Ievads

(213)

Aizdevējs, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, piešķirot sākotnējo aizdevumu, būtu salīdzinājis šādas divas summas:

1)

630 miljonu EUR parāda atmaksa pēc sešu mēnešu termiņa – tā ir pamatsummas (600 miljoni EUR) un summas, kas atbilst 10 % likmei par sešu mēnešu periodu, kopsumma;

2)

paredzamā naudas summa, kas būs Alitalia rīcībā sešu mēnešu aizdevuma atmaksas laikposmā.

(214)

Lai sākotnējais aizdevums atbilstu tirgus apstākļiem, nepieciešams, lai pēdējā minētā summa (norādīta 2. punktā) būtu lielāka par pirmo summu (norādīta 1. punktā). Citiem vārdiem sakot, būtu jānovērtē, vai aizdevējs, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, sagaidītu, ka Alitalia iegūs pietiekami daudz naudas, lai atmaksātu aizdevumu un procentus sešu mēnešu termiņā (80).

(215)

Turklāt aizdevējs, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, būtu novērtējis arī sākotnējā aizdevuma riskantumu, kas ir atkarīgs no tādiem faktoriem kā prioritāte, termiņš un nodrošinājums, kā arī Alitalia finansiālo situāciju. Pamatojoties uz šo novērtējumu, aizdevējs, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, būtu pieņēmis lēmumu piemērot tādu procentu likmi, kas atspoguļotu aizdevuma riskantumu. Tāpēc vēl viens nepieciešams nosacījums, lai aizdevums atbilstu tirgus apstākļiem, ir tas, ka 10 % likmei būtu jāatspoguļo aizdevuma riskantums.

(216)

Turklāt sākotnējā aizdevuma piešķiršanas brīdī (2017. gada 2. maijā) aizdevējs, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, būtu ņēmis vērā, ka ārkārtas administratoriem bija pieejamas šādas iespējas: 1) pārstrukturēt Alitalia; vai 2) pārdot Alitalia kā darbojošos sabiedrību vai kā aktīvus. Aizdevējs, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, būtu novērtējis arī šādus Alitalia finansiālā stāvokļa elementus: Alitalia iepriekšējos finanšu rezultātus, aktīvus un saistības un paredzamās naudas plūsmas nākotnē.

(217)

Nākamajās apakšiedaļās Komisija rekonstruē novērtējumu, ko aizdevējs, kurš darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, būtu veicis pirms sākotnējā aizdevuma piešķiršanas. Komisija vispirms iepazīstinās ar Alitalia finansiālo stāvokli sākotnējā aizdevuma piešķiršanas brīdī un pēc tam attiecībā uz katru no trim 211. apsvērumā aprakstītajiem scenārijiem novērtēs, vai sākotnējais aizdevums atbilda tirgus apstākļiem, pārbaudot, vai ir izpildīti 214.–216. apsvērumā aprakstītie nepieciešamie nosacījumi.

5.1.4.2.3.1.   Alitalia finansiālais stāvoklis sākotnējā aizdevuma piešķiršanas brīdī

(218)

Aviosabiedrības Alitalia vēsturiskie finanšu rādītāji un tās stāvoklis ārkārtas administrēšanas procedūras sākšanas un sākotnējā aizdevuma piešķiršanas brīdī ir pienācīgi aprakstīti tās pašu akcionāru izstrādātajā sanācijas plānā (aprakstīts 4.2.1.1. iedaļā) un 2017. gada 28. februāra finanšu pārskatā. Alitalia akcionāri 2016. gada decembrī sagatavoja sanācijas plānu, lai aprakstītu savu priekšlikumu sabiedrības iekšējai pārstrukturēšanai (sk. 107.–109. apsvērumu), un tajā (papildus plānam par to, kā no 2016. gada decembra līdz 2021. gadam atjaunot Alitalia darbību) ir iekļauta detalizēta analīze par Alitalia finanšu rezultātiem laikposmā no 2009. līdz 2015. gadam.

(219)

Sanācijas plānā norādīts, ka laikposmā no 2009. līdz 2012. gadam, esot CAI (konsorcijs, kas 2008. gadā iegādājās bankrotējušās Alitalia Linee Aeree Italiane aktīvus) īpašumā, Alitalia ziņoja par kumulatīviem zaudējumiem 800 miljonu EUR apmērā. Šo zaudējumu dēļ tika pieņemts jauns trīs gadu (2013–2016) “stratēģiskais plāns”, kura mērķis bija atjaunot rentabilitāti. Tomēr šis plāns izrādījās neveiksmīgs, un Alitalia 2013. gadā cieta zaudējumus 569 miljonu EUR apmērā, bet 2014. gadā – 578 miljonu EUR apmērā (81).

(220)

Sanācijas plānā norādīts, ka laikposmā no 2009. līdz 2014. gadam Alitalia reģistrēja gandrīz [vairāk nekā miljardu] EUR lielus zaudējumus, tai skaitā kumulatīvu negatīvu naudas plūsmas no saimnieciskās darbības gandrīz [mazāk nekā miljarda] EUR apmērā. Kopumā šajā periodā Alitalia bija nepieciešams kapitāla ieguldījums 1,5 miljardu EUR apmērā un vēl 1,2 miljardi EUR parādu parakstīšanai. Jāatzīmē, ka sanācijas plānā arī norādīts, ka laikposmā no 2010. līdz 2013. gadam aviosabiedrību nozare kopumā auga un guva pozitīvu peļņu (82). Tāpēc Komisija uzskata, ka šie negatīvie Alitalia rezultāti ir raksturīgi tikai šai sabiedrībai, nevis ir negatīvu makroekonomisko norišu rezultāts.

(221)

Sanācijas plānā arī norādīts, ka tieši šī ilgtnespējīgā situācija bija par iemeslu jauna uzņēmējdarbības un finanšu partnera meklēšanai, lai atjaunotu Alitalia ilgtermiņa dzīvotspēju. Šis partneris bija Etihad, kas 2015. gada janvārī iegādājās 49 % Alitalia akciju. 2015. gada janvārī sāka darboties jaunā sabiedrība Alitalia-SAI.

(222)

Tomēr šis mēģinājums stabilizēt Alitalia, piesaistot Etihad, cieta neveiksmi. Alitalia-SAI akcionāri 2016. gada decembrī secināja, ka pēc Etihad ienākšanas no 2015. gada janvāra līdz 2016. gada decembrim sabiedrība divu gadu laikā uzrādīja kumulatīvus neto zaudējumus [500–800] miljonu EUR apmērā (83). Šie kumulatīvie zaudējumi ir līdzvērtīgi [250–500] miljonu EUR zaudējumiem gadā, kas atbilst gada zaudējumiem, par kuriem ziņots laikposmā no 2009. līdz 2014. gadam. Tomēr, ja neņem vērā vienreizējos posteņus (galvenokārt vienreizējus ieņēmumus), zaudējumi sasniedz [vairāk nekā vienu miljardu] EUR (84). Kopumā šādi ievērojami zaudējumi liecina arī par Alitalia-SAI kopuzņēmuma neveiksmi no 2015. līdz 2016. gadam.

2. tabula

Atsevišķi Alitalia Group rādītāji

[..]

(223)

Iepriekšējo Alitalia pārstrukturēšanas mēģinājumu atkārtotās neveiksmes ir apkopotas sanācijas plāna 3.1.3.B attēlā, kas turpmāk ir atspoguļots 1. diagrammas veidā.

(224)

1. diagrammā zaļās līnijas ar apļveida atzīmēm atspoguļo dažādos stratēģiskos plānus, kas tika izziņoti laikposmā no 2009. līdz 2016. gadam, lai pārstrukturētu Alitalia. Visos šajos plānos bija paredzēts straujš ieņēmumu pieaugums. Tomēr sarkanā līnija ar kvadrātveida atzīmēm atspoguļo faktiskos ieņēmumus un parāda, kā stratēģisko plānu prognozes ievērojami atšķīrās no faktiskajiem skaitļiem. Turklāt faktiskie skaitļi liecina, ka Alitalia ieņēmumi laikposmā no 2012. līdz 2016. gadam turpināja samazināties, un nebija nekādu pazīmju, kas liecinātu par to, ka tie varētu atkal palielināties.

1. diagramma

Stratēģiskajos plānos paredzētās Alitalia neto peļņas (zaļā krāsā) salīdzinājums ar faktisko peļņu (sarkanā krāsā)

[..]

(225)

Kopumā 1. diagrammā norādītie skaitļi raksturo aviosabiedrību, kas nonākusi nopietnās un ilgstošās grūtībās (vismaz no 2009. gada) un nespēj gūt pozitīvu peļņu pat periodos, kad aviosabiedrību nozare kopumā piedzīvo izaugsmi. Šīs ieilgušās finansiālās grūtības apstiprina arī tas, ka dažādie mēģinājumi pārstrukturēt Alitalia vairākkārt cieta neveiksmi.

(226)

Sanācijas plāns, ko arodbiedrības noraidīja 2017. gada aprīlī, bija pēdējais akcionāru īstenotais pārstrukturēšanas mēģinājums, pēc kura aviosabiedrībai piemēroja ārkārtas administrēšanas procedūru un tā tika pasludināta par maksātnespējīgu.

(227)

Ja nebūtu ticis īstenots sanācijas plāns, varētu pamatoti sagaidīt, ka Alitalia darbības rezultāti un rentabilitāte krasi nemainītos, bet labākajā gadījumā līdzinātos 2015. un 2016. gada vēsturiskajiem rezultātiem. Pat tad, ja būtu īstenots sanācijas plāns, īstermiņā – sešos mēnešos, kas bija sākotnējā aizdevuma termiņš, vai pat nākamajos 12 mēnešos nevarētu sagaidīt reālas pozitīvas izmaiņas attiecībā uz Alitalia rentabilitāti un neto naudas plūsmas radīšanas spēju.

(228)

2. tabulā redzams, ka 2015. un 2016. gadā Alitalia brīvās naudas plūsma attiecīgi bija negatīva [240–350] miljonu EUR apmērā un negatīva [240–350] miljonu EUR apmērā. Komisija norāda, ka Alitalia nespēja radīt pozitīvas naudas plūsmas, lai finansētu savu darbību, tai skaitā a fortiori, lai atmaksātu tās parādu, bet paļāvās uz ārēju finansējumu (banku un obligāciju finansējums, palielināta priekšapmaksas biļešu attiecība un parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem), lai finansētu savu zaudējumus nesošo darbību. Turklāt 2017. gada janvārī un februārī – tikai divos mēnešos – Alitalia ziņoja par EBIT zaudējumiem [100–300] miljonu EUR apmērā un negatīvu brīvo naudas plūsmu [XXX] miljonu EUR apmērā.

(229)

Galu galā 2017. gada maijā, kad Alitalia iesniedza maksātnespējas pieteikumu, tās negatīvais pašu kapitāls bija –[XXX] miljoni EUR un kopējās saistības bija [X,X] miljardi EUR (85) (sk. 2. tabulu).

5.1.4.2.3.2.   Iepriekšēja finansiāla iesaistīšanās

Kā akcionārs

(230)

Komisija noskaidroja, ka Itālijas valsts kā netiešs akcionārs bija iepriekšēji finansiāli iesaistīta Alitalia darbībā. Šī finansiālā iesaistīšanās izriet no Itālijas valsts kontroles pār Poste Italiane (86) – uzņēmumu, kuram piederēja 2 % CAI, kam savukārt piederēja 51 % Alitalia. Līdz ar to Itālijas valsts bija netiešs Alitalia akcionārs, kam piederēja aptuveni 1 % aviosabiedrības akciju. Itālijas valsts 2017. gada maijā bija akcionārs arī bankā Monte dei Paschi di Siena S.p.A., kurai piederēja aptuveni 10 % CAI (tātad aptuveni 5 % Alitalia, ņemot vērā, ka CAI piederēja 51 % Alitalia akciju). Kopumā Itālijas valsts kā akcionāra finansiālā iesaistīšanās Alitalia bija aptuveni 6 %.

(231)

Komisija uzskata, ka netiešā un salīdzinoši nelielā finansiālā iesaistīšanās Alitalia nevarēja attaisnot Itālijas rīcību kļūt par Alitalia aizdevēju, pieņemot lēmumu piešķirt abus aizdevumus.

(232)

Pirmkārt, ar sākotnējā aizdevuma atmaksu saistītie riski (sk. 151. un 214. apsvērumu) bija ļoti augsti. Šie augstie riski tikai palielinātu valsts finansiālo iesaistīšanos Alitalia, radot papildu riskantus parādus. Otrkārt, ņemot vērā to, ka pirms maksātnespējas finanšu parādu summa pārsniedza [X] miljardus EUR (sk. 2. tabulu), bija maz ticams, ka Alitalia akcionāri aktīvu pārdošanas gadījumā jebko atgūtu.

(233)

Turklāt Komisija atzīmē, ka Itālijas iestādes ir arī apstiprinājušas, ka Alitalia akcionāriem tika atņemtas īpašumtiesības pēc tam, kad Alitalia tika piemērota ārkārtas administrēšanas procedūra (sk. 194. apsvērumu). Pamatojoties uz to, ir skaidrs, ka jebkāda iepriekšēja finansiāla iesaistīšanās konkrētajā gadījumā nebūtu būtiska, jo šāda iesaistīšanās akciju turējuma veidā tika atcelta brīdī, kad Alitalia iesniedza pieteikumu par maksātnespēju.

(234)

Šo konstatējumu apstiprina arī tas, ka pēc ārkārtas administrēšanas procedūras piemērošanas Alitalia citi toreizējie Alitalia akcionāri, piemēram, bankas Intesa vai Unicredit, vai tādi nozares dalībnieki kā Atlantia, Etihad vai Air France-KLM aizdevumus nepiešķīra. Šie ekonomikas dalībnieki – pat tie, kuriem bija lielāki riska darījumi ar Alitalia, – nefinansēja Alitalia ārkārtas administrēšanas laikā. Ja no ekonomiskā viedokļa aizdevuma piešķiršana būtu bijis labākais risinājums, lai aizsargātu iepriekšēju finansiālu iesaistīšanos, pēc Komisijas domām, Alitalia būtu bijis jāsaņem arī privāts atbalsts. Tomēr pēc ārkārtas administrēšanas procedūras sākšanas Alitalia aizdevējs bija tikai valsts.

Kā kreditors

(235)

Tomēr Komisija arī norāda, ka, pamatojoties uz 2016. gada vienošanos par nogaidīšanu, Itālijas valsts kā kreditors posmā pirms maksātnespējas bija arī netiešās riska darījumu attiecībās ar Alitalia, kas pārsniedz tās netiešo finansiālo iesaistīšanos kā Banca Monte dei Paschi di Siena S.p.A. akcionāram. Tas tāpēc, ka valsts bija minētās bankas akcionārs un tās daļa pieauga no 4,0 % 2016. gada decembrī līdz 52 % 2017. gada augustā.

(236)

Kā liecina 2016. gada vienošanās par nogaidīšanu pielikums, Banca Monte dei Paschi di Siena S.p.A. riska darījumi ar Alitalia bija [10–20] miljoni EUR īstermiņa saistībās un [15–25] miljoni EUR kredītlīniju veidā.

(237)

Komisija uzskata, ka šīs riska darījumu attiecības ir mazsvarīgas, ņemot vērā to salīdzinoši nelielo apmēru attiecībā pret aviosabiedrības kopējām saistībām saskaņā ar vienošanos par nogaidīšanu: Alitalia bija īstermiņa saistības [120–160] miljonu EUR apmērā, kredītlīnijas [120–160] miljonu EUR apmērā, obligācijas [450–650] miljonu EUR apmērā, operatīvais līzings [X,X] miljardu EUR apmērā un kopējās saistības [vairāk nekā 2,5] miljardu EUR apmērā. Turklāt arī Itālijas valsts finansiālā iesaistīšanās caur Banca Monte dei Paschi bija salīdzinoši neliela salīdzinājumā ar papildu finansējumu, ko Itālijas valsts piešķīra ar sākotnējo aizdevumu (87).

(238)

Komisija uzskata, ka šādas nelielas riska darījumu attiecības nebūtu mainījušas TED novērtējumu, ar kuru tiktu vērtēts, vai sniegt Alitalia finansējumu 600 miljonu EUR apmērā (sākotnējais aizdevums) un pēc tam vēl papildu aizdevumu 300 miljonu EUR apmērā.

(239)

Visbeidzot, ja Itālijas valsts situācijā būtu bijis tirgus ekonomikas dalībnieks, tas, pieņemot lēmumu par aizdevuma piešķiršanu Alitalia, nebūtu ņēmis vērā savu netiešo finansiālo iesaistīšanos kā Alitalia kreditoram posmā pirms maksātnespējas, kā arī savu netiešo finansiālo iesaistīšanos kā Alitalia mazākuma netiešajam akcionāram.

5.1.4.2.3.3.   TED novērtējums attiecībā uz sākotnējo valsts aizdevumu pārstrukturēšanas scenārijā

(240)

Sākotnējais aizdevums tika piešķirts 2017. gada 2. maijā – dienā, kad Alitalia tika piemērota ārkārtas administrēšanas procedūra (sk. 16. apsvērumu). Tajā laikā vēl nebija pieņemts lēmums par ārkārtas administrēšanas programmu, un tobrīd pastāvēja iespēja pārstrukturēt Alitalia (sk. 58. un 59. apsvērumu).

(241)

Saskaņā ar šo scenāriju TED aplūkotu Alitalia ieņēmumu gūšanas potenciālu un novērtētu, vai pastāvētu iespēja, ka Alitalia aizdevuma termiņa beigās varētu atmaksāt aizdevumu un ar to saistītos procentus.

(242)

Tā kā sākotnējais aizdevuma termiņš bija seši mēneši, TED, pamatojoties uz informāciju, kas bija pieejama pirms sākotnējā aizdevuma piešķiršanas 2017. gada maijā, pārbaudītu, kāds būtu bijis paredzamais Alitalia kases stāvoklis 2017. gada oktobra beigās.

(243)

Itālijas iestādes nav iesniegušas nevienu pētījumu vai novērtējumu, kas būtu veikts pirms sākotnējā aizdevuma piešķiršanas, lai gan TED šādu izvērtējumu būtu sagatavojis. Tomēr – kaut arī ex post apstākļos – joprojām ir iespējams simulēt rezultātu novērtējumam, ko Itālijai būtu vajadzējis veikt pirms sākotnējā aizdevuma piešķiršanas, ja Itālija būtu rīkojusies kā TED, ja Itālija būtu veikusi šādu novērtējumu, izmantojot ex ante pieejamo informāciju.

(244)

Lai gan TED testā izmanto uz nākotni vērstu informāciju, Itālija būtu varējusi pārbaudīt Alitalia vēsturiskos finanšu datus un ņemt vērā Alitalia brīvās naudas plūsmas izlietojumu laikposmā no 2015. līdz 2016. gadam. Kā norādīts 228. apsvērumā, gan 2015., gan 2016. gadā Alitalia bija negatīva brīvās naudas plūsma, un 2017. gada janvārī un februārī naudas līdzekļu aizplūde proporcionāli bija vēl lielāka. Turklāt, ņemot vērā to, ka Alitalia bija piemērota ārkārtas administrēšanas procedūra, varēja prognozēt, ka Alitalia naudas plūsmas būs vēl sliktākas 247. apsvērumā norādīto paredzamo risku un neskaidrību dēļ. Šie elementi Itālijas iestādēm liecinātu, ka pat bez pārstrukturēšanas izmaksām laikposmā no 2017. gada maija līdz oktobrim Alitalia, visticamāk, būtu izmantojusi sākotnējo aizdevumu, lai finansētu savus darbības izdevumus, un diez vai 2017. gada oktobrī būtu spējusi atmaksāt sākotnējā aizdevuma pamatsummu un procentus.

(245)

Cita pieeja, kā novērtēt Alitalia paredzamo kases stāvokli 2017. gada oktobra beigās, būtu bijusi Alitalia naudas plūsmas prognozes sagatavošana. 2017. gada 4. maijā ārkārtas administratori iesniedza pieteikumu sākotnējā aizdevuma saņemšanai (turpmāk “sākotnējā aizdevuma pieteikums”). Minētajā pieteikumā bija iekļauta likviditātes prognoze līdz 2019. gada oktobra beigām, kas ir aptuveni sākotnējā aizdevuma termiņš.

(246)

Pamatojoties uz likviditātes plānu, šī prognoze liecināja, ka ārkārtas administrēšanas pirmajos sešos mēnešos – no 2017. gada maija līdz oktobrim – būs nepieciešams 671 miljons EUR. Minētajā likviditātes plānā tika pieņemts, ka gadījumā, ja valsts atbalsts netiktu sniegts, sākotnējais naudas līdzekļu atlikums 2017. gada 2. maijā būtu 74 miljoni EUR un galīgais naudas atlikums 2017. gada oktobra beigās būtu mīnus 597 miljoni EUR. Detalizēta prognoze ir atspoguļota 3. tabulā, kurā parādītas ikmēneša naudas plūsmas prognozes.

3. tabula

Naudas līdzekļu prognozes līdz 2017. gada 31. oktobrim

Image 3

Image 4

Avots: sākotnējā 2017. gada 4. maija aizdevuma pieteikuma pielikums.

(247)

Saskaņā ar sākotnējā aizdevuma pieteikumu likviditātes prognoze tika sagatavota ļoti nestabilā situācijā: bija gaidāmi turpmāki streiki Alitalia; pastāvēja arī risks, ka kredītkaršu uzņēmumi varētu vienpusēji atsaukt priekšapmaksas biļetes un piegādātāji varētu atteikties sniegt pakalpojumus. Turklāt nebija zināms, kā attīstīsies degvielas cenu nestabilitāte. Plānā arī nebija paredzētas pārstrukturēšanas izmaksas, kas saistītas ar darbinieku skaita samazināšanu, un bija paredzēta tikai daļēja uzņēmējdarbības plāna īstenošana.

(248)

Tomēr sākotnējā aizdevuma pieteikums skaidri parāda situāciju, kurā netika gaidīts, ka Alitalia spētu atmaksāt sākotnējo aizdevumu ar savu naudas plūsmu. Prognozes liecina, ka ārkārtas administratori plānoja pilnībā izmantot sākotnējā aizdevuma summu (ņemot vērā, ka 2017. gada oktobra beigās bija paredzēts, ka kases stāvoklis būs mīnus 597 miljoni EUR). Tāpēc, pamatojoties uz Alitalia naudas plūsmu, nevarēja sagaidīt, ka sākotnējā aizdevuma pamatsumma vai procenti tiks atmaksāti.

(249)

Visbeidzot, saskaņā ar pārstrukturēšanas scenāriju TED Itālijas valsts situācijā savā novērtējumā būtu ņēmis vērā Alitalia iepriekšējās un paredzamās naudas plūsmas pozīcijas, kas bija pieejamas 2017. gada maijā. Pamatojoties uz šo informāciju, tas būtu secinājis, ka paredzamās Alitalia naudas plūsmas no 2017. gada maija līdz oktobrim nevarētu būt pietiekamas, lai atmaksātu sākotnējā aizdevuma pamatsummu un iespējamos procentus. Tāpēc TED nebūtu piešķīris šādu aizdevumu Alitalia. Ņemot vērā to, ka TED šādu aizdevumu Alitalia nebūtu piešķīris vispār, nostāju par Itālijas noteikto procentu likmi sākotnējam aizdevumam paust nav nepieciešams.

(250)

Nākamajā iedaļā Komisija novērtēs, vai sākotnējo aizdevumu varēja uzskatīt par atbilstošu tirgus apstākļiem pārdošanas scenārijā, un 332. apsvērumā parādīs, kā šis novērtējums papildus pamato secinājumu par pārstrukturēšanas scenāriju.

5.1.4.2.3.4.   TED novērtējums pārdošanas scenārijā

(251)

Pārdošanas scenārijā aizdevējs, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, sagaidītu, ka sākotnējā aizdevuma termiņa beigās pieejamā naudas summa būs atkarīga no šādiem faktoriem:

1)

naudas līdzekļi, ko Alitalia iegūst vai zaudē no sākotnējā aizdevuma saņemšanas brīža līdz tās pārdošanas brīdim, t. i., naudas atlikuma izmaiņas;

2)

pārdošanas procesa pabeigšanas laiks;

3)

pārdošanas ieņēmumi.

(252)

Pirms sākotnējā aizdevuma piešķiršanas aizdevējs, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, būtu novērtējis šos trīs faktorus un noteicis prognozes par katru no tiem. Pamatojoties uz šīm prognozēm, aizdevējs, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, būtu pieņēmis lēmumu par to, vai piešķirt aizdevumu. Tā kā nebija nekādu pierādījumu par to, ka Itālijas valsts būtu izmantojusi šādu lēmumu pieņemšanas procesu, Komisija rekonstruēja šādu procesu un novērtēja attiecīgos faktorus, pamatojoties uz informāciju, kas bija pieejama pirms sākotnējā aizdevuma piešķiršanas dienas.

5.1.4.2.3.4.1.   Naudas atlikuma izmaiņas

(253)

Kā norādīts 246. apsvērumā, ārkārtas administratori paredzēja, ka Alitalia laikposmā no 2017. gada 5. maija līdz 30. oktobrim iztērēs 671 miljonu EUR naudas līdzekļu. Ja sākotnējais aizdevums nebūtu ticis sniegts, Alitalia naudas atlikums būtu bijis mīnus 597 miljoni EUR.

(254)

Attiecīgi sākotnējā aizdevuma atmaksas termiņa beigu datumā (2017. gada 5. novembrī) bija paredzēts, ka no sākotnējā aizdevuma paliks ne vairāk kā 3 miljoni EUR.

(255)

Pamatojoties uz vēsturiskajām naudas plūsmām un finanšu prognozēm sākotnējā aizdevuma pieteikumā, aizdevējs, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, būtu secinājis, ka sākotnējā aizdevuma atmaksa tā termiņa beigās bija atkarīga no Alitalia pārdošanas pirms 2017. gada 5. novembra par pietiekami augstu cenu. Precīzāk, pārdošanas cenai bija jābūt vismaz 627 miljoniem EUR, t. i., summai, kas nepieciešama, lai apmaksātu parādu 630 miljonu EUR apmērā, atskaitot paredzamo 3 miljonu EUR naudas atlikumu termiņa beigās.

5.1.4.2.3.4.2.   Aizdevuma atmaksas termiņš un pārdošanas termiņš

(256)

Ņemot vērā 255. apsvērumā izdarīto secinājumu, Komisija novērtēs, vai, pamatojoties uz aizdevuma piešķiršanas laikā pieejamajiem pierādījumiem, aizdevējs, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, būtu paredzējis, ka pārdošanas process beigsies sešu mēnešu laikā.

(257)

Komisija uzskata, ka nebūtu bijis reāli sagaidīt, ka Alitalia pārdošanu konkursa kārtībā varētu īstenot un pabeigt piešķirtā aizdevuma sākotnējā atmaksas termiņā (t. i., sešos mēnešos). Konkrēti, Komisija uzskata, ka, ņemot vērā situācijas sarežģītību un iesaistīto ieinteresēto personu un interešu skaitu, to sabiedrību pārdošanai, kurām piemēro ārkārtas administrēšanas procedūru, vidēji nepieciešams ilgāks laiks. Šis viedoklis atbilst nesenam Starptautiskā Valūtas fonda pētījumam, kurā aplēsts vidējais laiks, kas nepieciešams pārdošanas programmas izpildei saskaņā ar Itālijas ārkārtas administrēšanas sistēmu (88). Minētajā pētījumā lēsts, ka pārdošanas programma parasti tiek pabeigta vidēji divu gadu laikā, ja ārkārtas administrēšana saistīta ar Prodi-bis likumu, un vidēji trīs gadu laikā, ja tā saistīta ar Marzano likumu (Alitalia piemērojams Marzano likums).

(258)

Komisija pieņem zināšanai Itālijas iestāžu argumentu, ka 2008. gadā Alitalia – Linee Aeree Italiane pārdošanas programma saskaņā ar toreizējo ārkārtas administrēšanu tika pabeigta sešu mēnešu laikā. Tomēr Komisija uzskata, ka minētais precedents neattiecas uz šo lietu. Pirmkārt, notikumu secība, kas noveda pie Alitalia – Linee Aeree Italiane aktīvu pārdošanas CAI grupai 2008. gadā, bija daļa no plašākiem Itālijas valsts centieniem pārdot savu 49,9 % Alitalia – Linee Aeree Italiane akciju daļu. Šis mēģinājums sākās vismaz 2006. gada oktobrī, kā aprakstīts Komisijas 2008. gada 12. novembra Lēmuma C(2008) 6745 15. apsvērumā. No tā izriet, ka 2008. gadā noslēgtā pārdošanas procesa termiņu nevar skaidri noteikt, taču tas, visticamāk, ir daudz ilgāks nekā Itālijas iestāžu norādītais sešu mēnešu termiņš. Otrkārt, Komisija uzskata, ka, ja no iepriekšējā mēģinājuma pārdot Alitalia – Linee Aeree Italiane laikposmā no 2006. līdz 2008. gadam, kā aprakstīts minētā lēmuma 3.1. iedaļā, būtu kas secināms, tad tā ir atziņa, ka tik lielu uzņēmumu, kam grūtības bijušas jau daudzus gadus, pārdot ir sarežģīti.

(259)

Treškārt, Komisija arī uzskata, ka norises laikā no 2008. līdz 2017. gadam, kad aviosabiedrība piederēja CAI un vēlāk – CAI un Etihad partnerībai –, tikai samazinātu ieguldījumu Alitalia pievilcību un tādējādi vēl vairāk sarežģītu tās pārdošanu un paildzinātu šādas pārdošanas termiņus. Tas tāpēc, ka Alitalia finansiālās dzīvotspējas uzlabošana vairākkārt bija neveiksmīga (sk. 218.–229. apsvērumu).

(260)

Ceturtkārt, Komisija uzskata, ka ieguldījumi Alitalia kā funkcionējošā sabiedrībā nav sevišķi pievilcīgi un ka, iespējams, būtu nepieciešama pilnīga un kompleksa sabiedrības pārstrukturēšana, kas noteikti pagarinātu tās pārdošanas termiņu. Komisija jo īpaši atzīmē, ka ārkārtas administrēšanas programmā ir ņemti vērā arī ar sabiedrības lielumu saistītie aspekti, piemēram, attiecībā uz nodarbinātības līmeņa saglabāšanu. Šā iemesla dēļ, visticamāk, varēja sagaidīt, ka pārdošanas process būtu ilgāks nekā paredzētie seši mēneši. Ņemot to vērā, Komisija uzskata, ka aizdevējs, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, nebūtu atzinis par ticamu, ka 2017. gadā Alitalia pārdošanu varētu pabeigt sešu mēnešu laikā.

5.1.4.2.3.4.3.   Ienākumi no Alitalia pārdošanas

(261)

Pirms aplēst iespējamos ieņēmumus no Alitalia pārdošanas, Komisija sniegs īsu pārskatu par Alitalia aktīvu un iespējamo saistīto saistību stāvokli 2017. gada 1. maijā.

(262)

2017. gada 1. maijāAlitalia Group kopumā izmantoja 123 lidmašīnas (25 tālo reisu, 78 vidējo reisu un 20 reģionālo reisu lidmašīnas). No tām Alitalia piederēja 41 lidmašīna (7 lidmašīnas tālajiem reisiem un 34 – vidējiem reisiem), savukārt 77 lidmašīnas tika nomātas un bija ieķīlātas par labu iznomātājiem. Alitalia nepieder nekustamais īpašums, bet tā nomā telpas lidostās, kurās tā veic lidojumus. Alitalia ir arī ievērojami nemateriālie aktīvi, kas saistīti ar Alitalia zīmolu, tā licencēm un nemateriālo vērtību. Nozīmīgas summas, kas bilancē uzrādītas kā daļa no pamatlīdzekļiem un apgrozāmajiem līdzekļiem, attiecas uz nomātajām lidmašīnām (piemēram, kapitalizētās tehniskās apkopes izmaksas).

(263)

2017. gada 1. maijāAlitalia pamatlīdzekļu kopējā uzskaites vērtība, kā norādīts 2. tabulā, bija [vairāk nekā divi] miljardi EUR, savukārt apgrozāmo līdzekļu vērtība bija [mazāk nekā viens] miljards EUR (89), tātad kopējo aktīvu uzskaites vērtība bija [vairāk nekā trīs] miljardi EUR. Šī kopējo aktīvu uzskaites vērtība būtu jāaplūko kopā ar ievērojamo Alitalia bilances parādu ([vairāk nekā trīs] miljardi EUR) un tās iespējamām saistībām (turpmāk veicamajiem maksājumiem) saistībā ar lidmašīnu nomu ([X,X] miljardi EUR). Kā norādīts 264. apsvēruma b) punktā, ar bilances palīdzību nevar noteikt, cik lielas saistības ir piesaistītas pamatdarbības aktīviem un kāda ir pārdošanai piedāvāto pamatdarbības aktīvu neto uzskaites vērtība. Tas ir tāpēc, ka visvērtīgākie aktīvi ir lidmašīnas, un 77 lidmašīnas tiek nomātas.

(264)

Sākotnējā aizdevuma piešķiršanas brīdī ieņēmumi no Alitalia pārdošanas bija neskaidri un grūti prognozējami turpmāk aprakstīto iemeslu dēļ.

a)

Sabiedrības pārdodamo daļu lielums vēl nebija noteikts, jo ārkārtas administratori pilnvarojumu pārdot Alitalia saņēma tikai 2017. gada 1. augustā (sk. 58. un 59. apsvērumu). Tāpēc sākotnējā aizdevuma piešķiršanas brīdī potenciālais pircējs nevarēja zināt, kuras Alitalia daļas tiks pārdotas (sk. 262. un 263. apsvērumu). Līdz ar to TED būtu bijušas neskaidrības par pircēja piedāvājuma apjomu.

b)

Vēl nebija noteikta to saistību summa, kas paliktu Alitalia ārkārtas administrēšanas procedūras gadījumā. Šīs saistības ir tādas saistības, kas, lai gan radušās pirms ārkārtas administrēšanas procedūras, Alitalia ir jānokārto ārkārtas administrēšanas laikā, jo tās ir nepieciešamas Alitalia darbības nodrošināšanai (piemēram, finanšu līzings). Komisija atzīmē, ka, ņemot vērā Alitalia lielo parādu summu (3,7 miljardi EUR, sk. 2. tabulu), potenciālajam pircējam sava piedāvājuma noteikšanai būtu ļoti svarīgi zināt, cik liela daļa no šiem parādiem paliktu Alitalia ārkārtas administrēšanas gadījumā.

c)

Pārdošanas ieņēmumi ir atkarīgi no tā, par cik lielu sabiedrības aktīvu daļu pircējs sniedz savu piedāvājumu un cik lielu vērtību pircējs var no tiem iegūt. Abi šie faktori ir atkarīgi no pircēja, tāpēc pārdevējam tos ir ļoti grūti iepriekš prognozēt.

(265)

Ņemot vērā šīs neskaidrības un grūtības, Komisija aplēsīs iespējamo Alitalia pārdošanas cenas diapazonu, pamatojoties uz Itālijas iesniegtajiem pierādījumiem (4.2. iedaļa) un citu informāciju, kas bija publiski pieejama sākotnējā aizdevuma piešķiršanas laikā.

(266)

Turklāt Komisija pārbaudīs arī ex post informāciju: 2017. gada 16. oktobraLeonardo & Co veikto novērtējuma pētījumu, kura pamatā vismaz daļēji ir sākotnējā aizdevuma piešķiršanas brīdī pieejamā informācija (4.2.2.1. iedaļa), un piedāvājumus, ko ārkārtas administratori saņēma pēc konkursa par Alitalia aktīvu pārdošanu publicēšanas (2.6. iedaļa). Lai gan aizdevējs, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, savā novērtējumā nevarētu paļauties uz ex post pierādījumiem, šie piedāvājumi ir ex post kritēriji ex ante pierādījumiem.

5.1.4.2.3.4.3.1.   Ex ante pierādījumi

5.1.4.2.3.4.3.1.1.   Dr. Ranalli apliecinājuma ziņojums (“apliecinājuma ziņojums”)

(267)

Itālija apgalvo (90), ka tā nolēma piešķirt sākotnējo aizdevumu, pamatojoties uz sanācijas plānu. Minēto uzņēmējdarbības plānu sākotnēji izstrādāja sabiedrības vadība pirms ārkārtas administrēšanas procedūras piemērošanas, un pēc tam to pārskatīja KPMG, Roland Berger un Dr. Ranalli (4.2.1.2. iedaļa).

(268)

Apliecinājuma ziņojumā ir iekļauta Alitalia vērtības aplēse, kas izriet no diskontētās naudas plūsmas (“DNP”) modeļa piemērošanas pārskatītajam sanācijas plānam. Viens no ziņojuma mērķiem ir pierādīt, ka Alitalia uzņēmuma vērtība 2016. gada 31. decembrī bija lielāka nekā ieguldītais kapitāls. Gan Alitalia uzņēmuma vērtība, gan ieguldītais kapitāls ir Alitalia parādu un pašu kapitāla vērtības summa. Tomēr pirmo (uzņēmuma vērtību) aprēķina, izmantojot parādu un pašu kapitāla tirgus vērtības, bet otro (ieguldīto kapitālu) aprēķina, izmantojot uzskaites vērtības. Tāpēc, parādot, ka uzņēmuma vērtība ir lielāka nekā Alitalia ieguldītais kapitāls, apliecinājuma ziņojumā secināts, ka Alitalia parādu un pašu kapitāla uzskaites vērtība nav pārvērtēta.

(269)

Apliecinājuma ziņojumā norādīts, ka 2016. gada decembrī Alitalia neto parāda uzskaites vērtība [X XXX] miljonu EUR (91) apmērā un pašu kapitāla uzskaites vērtība [XXX,X] miljonu EUR apmērā pareizi atspoguļo to attiecīgās tirgus vērtības. Tādējādi Alitalia uzņēmuma vērtība 2016. gada 31. decembrī bija vismaz [X XXX,X] miljoni EUR, kas ir vienāda ar ieguldītā kapitāla uzskaites vērtību (92).

(270)

Visbeidzot, Komisija atzīmē, ka apliecinājuma ziņojumā lēsts, ka līdz 2019. gada 31. decembrim sanācijas plānā paredzētās reorganizācijas rezultātā Alitalia uzņēmuma vērtība varētu sasniegt [X XXX] miljonus EUR.

(271)

Komisija norāda, ka apliecinājuma ziņojumā sniegtās aplēses attiecas uz uzņēmuma vērtību, kas vairāku iemeslu dēļ nav summa, ko potenciālais pircējs vai kapitāla ieguldītājs būtu gatavs maksāt par Alitalia. Pirmkārt, uzņēmuma vērtībā ir ietverts parāds, kas būtu jāsamaksā kreditoriem. Otrkārt, nosakot uzņēmuma vērtību, tika pieņemts, ka Alitalia turpinās savu saimniecisko darbību, bet tas nenotika pēc tam, kad Alitalia tika piemērota ārkārtas administrēšanas procedūra. Lai aprēķinātu vērtību, ko būtu gatavs maksāt pircējs, no uzņēmuma vērtības ir jāatskaita saistības, kas piesaistītas pārdodamajiem aktīviem.

(272)

Komisija arī norāda, ka no apliecinājuma ziņojuma aizdevējs, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, varētu secināt, ka pašu kapitāla uzskaites vērtība [100–150] miljonu EUR apmērā varētu pareizi atspoguļot Alitalia pašu kapitāla tirgus vērtību. Tāpēc šāds aizdevējs par Alitalia2016. gada 31. decembra pārdošanas cenas aizstājējvērtību varētu izmantot pašu kapitāla uzskaites vērtību. Komisija uzskata, ka sākotnējā aizdevuma piešķiršanas brīdī tā nebūtu ticama aizstājējvērtība, jo lielākā daļa Alitalia saistību, kas norādītas apliecinājuma ziņojumā, bija iesaldētas un tādējādi vairs nebija būtiskas Alitalia pārdošanai ārkārtas administrēšanas procedūras kontekstā. Tādējādi Alitalia pašu kapitāla vērtība ārkārtas administrēšanas laikā, iespējams, bija lielāka nekā Alitalia pašu kapitāla vērtība pirms ārkārtas administrēšanas procedūras piemērošanas.

(273)

Tomēr sākotnējā aizdevuma piešķiršanas brīdī aizdevējs, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, nebūtu zinājis, cik lielas būs sabiedrības saistības tās pārdošanas brīdī, jo tās vēl nebija noteiktas. Tas ir būtisks nenoteiktības faktors, jo pārdošanas cena [100–150] miljonu EUR apmērā, kas aprēķināta, pamatojoties uz Alitalia pašu kapitāla vērtību pirms ārkārtas administrēšanas procedūras piemērošanas, ir ievērojami mazāka par 627 miljoniem EUR, kas bija vajadzīgi aizdevuma atmaksai (255. apsvērums).

(274)

Komisija uzskata, ka tirgus ekonomikas dalībniekam būtu radušās papildu bažas par apliecinājuma ziņojumā sniegto novērtējumu, jo pētījums un tā pieņēmumi nav atkārtojami. Attiecībā uz atkārtojamību apliecinājuma ziņojumā nav precīzas Alitalia uzņēmuma un pašu kapitāla vērtības aplēses par 2016. gadu. Šo vērtību nevar aprēķināt, pamatojoties uz ziņojumā pieejamajiem datiem, jo netika norādīti daži no nepieciešamajiem parametriem, it sevišķi diskonta likme (WACC, t. i., vidējā svērtā kapitāla cena).

(275)

Komisija lūdza Itālijas iestādēm paskaidrojumus par uzņēmuma vērtības aprēķinu, jo īpaši par 2016. gada beigām, taču Itālija paskaidrojumus nevarēja sniegt. Itālija arī apņēmās pieprasīt paskaidrojumus no paša Dr. Ranalli par šīm aplēsēm (93), taču Komisija šajā jautājuma atbildi tā arī nesaņēma.

(276)

Attiecībā uz pieņēmumiem – apliecinājuma ziņojumā veiktā novērtējuma pamatā ir pārskatītais sanācijas plāns, ko sākotnēji sagatavoja Alitalia vadība pirms ārkārtas administrēšanas procedūras piemērošanas. Ir vairāki iemesli šo uzņēmējdarbības plānu neuzskatīt par pamatu Alitalia novērtēšanai ārkārtas administrēšanas procedūrā.

(277)

Pirmkārt, sanācijas plānā bija paredzēti vērienīgi izmaksu samazināšanas un ieņēmumu gūšanas pasākumi, kas, pamatojoties uz Komisijas aprēķiniem, Alitalia peļņu no ieguldītā kapitāla (“ROIC”) 2021. gadā, kas bija pēdējais sanācijas plāna gads, palielinātu līdz 23,71 % (94). Šī ROIC ir ievērojami augstāka par nozares vidējo rādītāju (6 %), kas norādīts sanācijas plāna 121. lappusē. TED sagaidītu, ka potenciālais pircējs vai kapitāla ieguldītājs būtu skeptiski noskaņots pret šo rentabilitātes mērķrādītāju, jo Alitalia iepriekšējos plānos noteiktie mērķrādītāji vairākkārt netika sasniegti (sk. 221.–225. apsvērumu). Turklāt šāda vērienīga peļņas mērķrādītāja sasniegšana ir atkarīga no veiksmīgas Alitalia pārstrukturēšanas, ko TED neuzskatītu par pašsaprotamu, ņemot vērā to, ka aizdevuma piešķiršanas brīdī sabiedrība bija nonākusi grūtībās un ka iepriekšēji centieni īstenot sabiedrības dzīvotspējīgu pārstrukturēšanu bija cietuši neveiksmi.

(278)

Otrkārt, tirgus ekonomikas dalībnieks būtu novērtējis Alitalia novērtējumu arī saskaņā ar alternatīviem, mazāk optimistiskiem rentabilitātes scenārijiem. Komisija veica jutīguma analīzi, pieņemot scenāriju, ka Alitalia 2021. gadā sasniegtu 6 % ROIC, kas ir vidējā rentabilitāte aviosabiedrību nozarē, kā norādīts sanācijas plānā (sk. 277. apsvērumu). Pamatojoties uz šo rentabilitātes pieņēmumu, Komisija aprēķināja aviosabiedrības paredzamās naudas plūsmas, izmantojot pārējos apliecinājuma ziņojumā minētos parametrus un pieņēmumus.

(279)

Papildus rentabilitātei 2021. gadā galvenie uzņēmējdarbības plāna pieņēmumi apliecinājuma ziņojumā attiecas uz Alitalia rentabilitāti plānošanas perioda sākumā, gala vērtību plānošanas perioda beigās, t. i., 2021. gadā, un WACC, t. i., diskonta likmi. Attiecībā uz pieņēmumu par rentabilitāti plāna pirmajā gadā tiek pieņemts, ka rentabilitāte (EBIT ir mīnus 336,7 miljoni EUR) būs tāda pati kā Alitalia rentabilitāte pirms ārkārtas administrēšanas procedūras piemērošanas 2016. gadā. Attiecībā uz pieņēmumu par galīgo vērtību – apliecinājuma pētījumā galīgās vērtības aplēses pamatā ir Gordona izaugsmes formula. Šī pieeja paredz pastāvīgu un nemainīgu uzņēmuma naudas plūsmas pieauguma tempu, kas ņemts vērā plāna pēdējā gadā. Apliecinājuma ziņojumā pieņemts, ka pieauguma temps ir 1 %. Turklāt ziņojumā attiecībā uz plāna pēdējo gadu ir veiktas šādas naudas plūsmas korekcijas: neto apgrozāmā kapitāla izmaiņas vienādas ar nulli; kapitāla izdevumi vienādi ar nolietojumu.

(280)

Attiecībā uz pieņēmumu par diskonta likmi Komisija norāda, ka apliecinājuma ziņojumā nav minēta WACC vērtība, t. i., likme, ar kādu tiek diskontētas nākotnes naudas plūsmas, lai iegūtu Alitalia uzņēmuma vērtības aplēsi. Tāpēc Komisijai WACC bija jāiegūst, veicot apvērsto analīzi. Šim nolūkam Komisija izmantoja novērtējuma pieņēmumus un parametrus, kas pieejami ziņojumā (95), un konservatīvu pieņēmumu par ieguldījumu stabilu līmeni (96). Izmantojot šos pieņēmumus un uzņēmuma vērtības aplēsi [X XXX] miljonu EUR apmērā uz 2019. gada 31. decembri (sk. 270. apsvērumu), var noteikt vienīgo atlikušo nezināmo parametru, proti, WACC. Šādas pieejas rezultātā iegūtā WACC ir 9,61 %. Šī vērtība šķiet ticama, jo tā ir nedaudz zemāka par 10,8 % vērtību, kas pieņemta Leonardo pētījumā (sk. 284. apsvērumu un turpmākos apsvērumus) un pašas Komisijas novērtējumā (sk. 303. apsvērumu un turpmākos apsvērumus).

(281)

Komisija izmantoja šo WACC 9,61 % apmērā, lai diskontētu Alitalia pārskatītās naudas plūsmas, iegūstot uzņēmuma vērtību [XXX] miljonu EUR apmērā uz 2016. gada 31. decembri. Komisija novērtēja arī šīs aplēses jutīgumu pret šādiem diviem alternatīviem pieņēmumiem: pirmkārt, pieņemot, ka pastāvīgā pieauguma likme ir 1,7 % (97), nevis 1 %, uzņēmuma vērtība kļūst [XXX,X] miljoni EUR; otrkārt, diskontējot naudas plūsmas ar 10,8 % WACC, nevis 9,61 %, uzņēmuma vērtības aplēse ir [XXX,X] miljoni EUR. Lai gan šī vērtība, iespējams, nav precīzs Alitalia uzņēmuma vērtības novērtējums, jo tā izriet no jutīguma analīzes, nevis pilnvērtīga uzņēmējdarbības plāna, tā ir ievērojami mazāka par vismaz [X XXX,X] miljonu EUR aplēsi, ko var izsecināt no apliecinājuma ziņojuma (sk. 269. apsvērumu).

(282)

Visu šo iemeslu dēļ un ņemot vērā to, ka ārkārtas administrēšanas procesā esošajai sabiedrībai tiktu nodots zināms saistību apjoms (tādējādi samazinot pašu kapitāla vērtību), Komisija uzskata, ka TED būtu novērtējis Alitalia krietni zemāk par 627 miljoniem EUR, kas bija nepieciešami sākotnējā aizdevuma atmaksai (255. apsvērums).

(283)

Visbeidzot, Komisija arī norāda, ka 2017. gada aprīlī sanācijas plāns, kas ietvēra būtiskus algu izmaksu samazinājumus, tika noraidīts Alitalia darbinieku referendumā (sk. 40. apsvērumu). Šā iemesla dēļ būtu ļoti maz ticams, ka Alitalia novērtējums varētu balstīties uz plānu, kurš tikko ticis noraidīts un kura noraidīšanas dēļ Alitalia tika piemērota ārkārtas administrēšanas procedūra.

5.1.4.2.3.4.3.2.   Ex post pierādījumi

5.1.4.2.3.4.3.2.1.   Leonardo & Co pētījums

(284)

Leonardo pētījums ir datēts ar 2017. gada 16. oktobri, kas ir pēc sākotnējā aizdevuma piešķiršanas datuma. Lai gan Leonardo pētījums tika sagatavots pēc sākotnējā aizdevuma piešķiršanas, Komisija uzskata, ka ir vairāki iemesli, lai to uzskatītu par papildu argumentu TED novērtējumā.

(285)

Pirmkārt, Leonardo pētījuma mērķis ir precīzi noteikt Alitalia paredzamo pārdošanas vērtību, kas ir vērtība, kura nepieciešama, lai piemērotu TED testu, kā aprakstīts 251. apsvērumā. Šo pētījumu ārkārtas administrācija pieprasīja tieši tāpēc, ka saskaņā ar Itālijas tiesisko regulējumu ārkārtas administratoriem ir pienākums nepārdot viņu pārvaldībā esošu sabiedrību par cenu, kas ir zemāka nekā tās tirgus vērtība.

(286)

Otrkārt, tā kā ārkārtas administratori pilnvarojumu pārdot sabiedrību saņēma 2017. gada 1. augustā, domājams, ka Leonardo pētījums tika sagatavots laikposmā no 2017. gada 1. augusta līdz 2017. gada 16. oktobrim. Tāpēc laikposms no sākotnējā aizdevuma piešķiršanas līdz brīdim, kad kļuva pieejami Leonardo pētījumā iekļautie vērtēšanas rezultāti, ir tikai trīs līdz seši mēneši. Komisija uzskata, ka šis laikposms ir pieņemams, jo Alitalia vērtība šajā periodā nevarēja būtiski mainīties.

(287)

Treškārt, Leonardo & Co veiktais novērtējums attiecas uz visbūtiskāko pārdodamo Alitalia daļu (vai daļām). Šajā novērtējumā ir norādīta saistību uzskaites vērtība, ko pircējs atskaitītu no uzņēmuma vērtības, lai noteiktu iespējamo pārdošanas cenu. Kā Komisija norādījusi 264. apsvērumā, šī informācija, kas balstīta uz ex ante pierādījumiem, nebija pieejama, un tas radīja neskaidrības par to, cik daudz potenciālais pircējs vai kapitāla ieguldītājs būtu gatavs maksāt par Alitalia. Tomēr šo informāciju ieguldītājs būtu varējis aprēķināt.

(288)

Ceturtkārt, lai gan pārdošanas vērtības aplēse un pārdošanas apjoma noteikšana tiek veikta ex post, novērtējums tiek veikts par tiem aktīviem un saistībām, kas izriet no Alitalia grāmatvedības datiem 2017. gada 1. maijā, kas ir pirms sākotnējā aizdevuma piešķiršanas.

(289)

Visbeidzot, Leonardo pētījumā noteiktais novērtējuma apmērs, ko nosaka Alitalia vienotās daļas neto ieguldītais kapitāls ([X XXX] miljoni EUR), ir tuvs tam, kas noteikts Dr. Ranalli apliecinājuma ziņojumā, – ([X XXX,X] miljoni EUR 2016. gada 31. decembrī). Tādējādi apliecinājuma ziņojumā un Leonardo pētījumā sniegtie novērtējumi attiecas uz līdzīgu apmēru divos tuvos datumos, tātad tie ir salīdzināmi.

(290)

Leonardo & Co novērtējuma pamatā ir divi uzņēmējdarbības plāni 2017.–2022. gadam: viens ir inerces scenārijs un otrs – atdzimšanas scenārijs. Pirmais ir pesimistisks scenārijs, kurā Alitalia sagaidāmie darbības rezultāti atbilst to līdzšinējām tendencēm. Turpretī atdzimšanas scenārijs paredz rentabilitātes uzlabošanos un sabiedrības tirgus daļas palielināšanos. Lai gan Alitalia ārkārtas administrācijas vadība šos divus uzņēmējdarbības plānus pasūtīja pēc sākotnējā aizdevuma piešķiršanas, TED būtu varējis veikt līdzīgas prognozes ex ante. Turklāt abos uzņēmējdarbības plānos par atskaites punktu ir ņemts Alitalia finansiālais stāvoklis 2017. gada 1. maijā. Tāpēc Komisija uzskata, ka Leonardo pētījumu var uzskatīt par Alitalia vērtības ex post rekonstrukciju, kuras pamatā ir ex ante informācija.

(291)

Leonardo pētījumā Alitalia vērtība ir aplēsta, izmantojot jauktu metodi, kurā ir gan aktīvu, gan peļņas komponents.

(292)

Leonardo pētījumā šī metode izvēlēta arī tāpēc, ka tā jau tika izmantota, lai novērtētu Alitalia iepriekšējos ārkārtas pasākumos, un tāpēc, ka tā ir metode, ko parasti piemēro Itālijas ārkārtas administrēšanas tiesību regulējumā (98). Pamatojoties uz to, Komisija uzskata, ka TED 2017. gada maijā būtu varējis piemērot līdzīgu metodi, lai novērtētu paredzamo Alitalia pārdošanas vērtību.

(293)

Lai aprēķinātu uzņēmuma vērtību, saskaņā ar Leonardo pētījumā lietoto metodi sākotnēji izmanto aktīvu komponentu, proti, neto ieguldīto kapitālu, un pēc tam pieskaita peļņas komponentu, proti, nemateriālo vērtību (negatīvu nemateriālo vērtību). Nemateriālās vērtības komponenta aplēsi veido starpība starp Alitalia ienākumiem un tai līdzīgu sabiedrību neto darbības ienākumiem, pamatojoties uz pirmajiem diviem gadiem kādā no abiem minētajiem uzņēmējdarbības plāniem.

(294)

Leonardo pētījumā izmantotā vērtēšanas metodika tiek plaši izmantota, lai novērtētu Alitalia līdzīgas sabiedrības, kas nonākušas ekonomiskās grūtībās (99). Turklāt jāatzīmē, ka šī metodika rada negatīvu peļņas korekciju, jo paredzams, ka Alitalia pirmajos divos uzņēmējdarbības plāna darbības gados nesasniegs labākus rezultātus nekā tai līdzvērtīgas sabiedrības. Alitalia pircējs savā piedāvājumā šādus zaudējumus atskaitītu, jo, ja tas ieguldītu kādā citā līdzvērtīgā sabiedrībā, tas šādus zaudējumus neciestu. Tā kā šāds scenārijs ir pietiekami ticams grūtībās nonākušām sabiedrībām, Komisija uzskata, ka Leonardo pētījumā izmantotā metodika šķiet ticama.

(295)

Turklāt Komisija atzīmē, ka Leonardo pētījumā ir diskontēti tikai pirmie divi zema snieguma gadi, kaut arī gan inerces, gan atdzimšanas scenārijs paredz, ka šāds zems sniegums būtu ilgāks. Ja tas tiktu ņemts vērā, Alitalia pārdošanas vērtība būtu vēl zemāka.

(296)

Leonardo pētījumā aplēstā Alitalia vienotās daļas pārdošanas cena, t. i., tās uzņēmuma vērtība, atskaitot finanšu saistības, ir robežās no [XXX] līdz [XXX] miljoniem EUR inerces scenārija gadījumā un no [XXX] līdz [XXX] miljoniem EUR atdzimšanas scenārija gadījumā. Augstākā un zemākā novērtējuma vidējais rādītājs ir [XXX] miljoni EUR. Komisija uzskata, ka novērtējumi, kas pārsniedz vidējo summu [XXX] miljonu EUR apmērā, nav reālistiski, jo tie balstās uz uzņēmējdarbības plānu, kas ir optimistiskāks nekā pārskatītais sanācijas plāns, kuru Komisija neuzskatīja par reālistisku (sk. 276.–278. apsvērumu) (100).

(297)

Lai gan Leonardo pētījums ir datēts ar 2017. gada 16. oktobri, TED būtu varējis veikt līdzīgu novērtējumu, pamatojoties uz tiem pašiem uzņēmējdarbības plāniem un informāciju, kas bija pieejama pirms sākotnējā aizdevuma piešķiršanas. Tādējādi TED būtu sapratis, ka iespējamā Alitalia pārdošanas cena ir zemāka par minimālo pārdošanas cenu, kas vajadzīga, lai atmaksātu aizdevumu, t. i., 627 miljoniem EUR (255. apsvērums).

5.1.4.2.3.4.3.2.2.   Easyjet un Lufthansa piedāvājumi

(298)

Komisija izanalizēja Alitalia daļu iegādes piedāvājumus, ko Lufthansa un EasyJet iesniedza 2017. gada 16. oktobrī (sk. 4.2.2.3. iedaļu, kurā aprakstīti piedāvājumi). Pat ja tie ir ex post pierādījumi, šie piedāvājumi, iespējams, varētu būt kritērijs Alitalia ex ante novērtējumam.

(299)

Lufthansa piedāvājums nebija saistošs un attiecās tikai uz konkrētu daļu no aviācijas daļas ([XX] lidmašīnām no [XXX] un [..] darbinieku). Lufthansa 25 lidmašīnas, ko saskaņā ar līzinga līgumu iegādājās Alitalia Īrijas sabiedrība Challey Ltd, novērtēja 167 miljonu EUR vērtībā, bet visu pārējo uzņēmējdarbību (tai skaitā laika nišas un pārējās 46 lidmašīnas, no kurām 38 bija līzingā) novērtēja 1 EUR vērtībā.

(300)

EasyJet savā nesaistošajā piedāvājumā tuvo maršrutu (no Romas un Milānas) darbību novērtēja ar [XXX]–[XXX] miljoniem EUR un tālo maršrutu darbību ar [XXX] miljoniem EUR. Abi piedāvājumi bija atkarīgi no tā, vai tiks atrasts partneris, kas kopā ar vienu vai vairākiem partneriem veidos konsorciju. Tādējādi EasyJet piedāvājums ne vien bija nesaistošs, bet arī nebija galīgs, jo galīgais novērtējums būtu atkarīgs no vēl nezināma partnera. Komisija arī norāda, ka Easyjet piedāvājumā tika pieņemts, ka tiek iegādāts uzņēmums bez naudas un bez parādiem, tāpēc, ņemot vērā aktīviem piesaistītās saistības, attiecīgais naudas piedāvājums būtu bijis ievērojami zemāks.

(301)

Arī par apkalpošanas uz zemes daļu tika saņemts viens saistošs piedāvājums no uzņēmuma Airport Handling. Minētajā piedāvājumā apkalpošanas uz zemes daļa tika novērtēta ar [XX,X] miljonu EUR naudas piedāvājumu, ko varēja palielināt vēl par [X,X] miljoniem EUR, ja trīs gadus pēc slēgšanas tiktu sasniegti kādi pozitīvi mērķrādītāju rezultāti.

(302)

Kopumā piedāvājumi par Alitalia aviācijas un apkalpošanas uz zemes uzņēmējdarbības daļu iegādi saimnieciskās darbības turpināšanai svārstās no [XXX,X] miljoniem EUR (t. i., vērtība scenārijā, kurā EasyJet iegādājas tikai tuvo maršrutu uzņēmējdarbības daļu par [XXX] miljoniem EUR un Airport Handling iegādājas apkalpošanas uz zemes daļu par minimālo cenu, kas minēta 301. apsvērumā) līdz [XXX,X] miljoniem EUR (t. i., labākā scenārija gadījumā, kad EasyJet un Airport Handling maksā attiecīgi [XXX] miljonus EUR un [XX,X] miljonus EUR par visu Alitalia aviācijas uzņēmējdarbību (t. i., gan tuvajiem, gan tālajiem maršrutiem) un apkalpošanas uz zemes daļu). Lai gan TED tests nedrīkst balstīties uz ex post pierādījumiem un šie piedāvājumi bija provizoriski un nesaistoši (izņemot saistībā ar apkalpošanas uz zemes daļu), Komisija norāda, ka minētā novērtējuma diapazona mediāna ([XXX,XX] EUR) atbilst Leonardo pētījuma novērtējumam un Komisijas pašas veiktajam izvērtējumam, kas aprakstīts 303.–321. apsvērumā.

5.1.4.2.3.4.3.3.   Komisijas neatkarīgās aplēses

(303)

Papildus Itālijas iesniegtās dokumentācijas novērtējumam Komisija veica arī neatkarīgu Alitalia vērtības novērtējumu, lai aplēstu iespējamos ieņēmumus no Alitalia kā darbību turpinošas aviosabiedrības pārdošanas (101). Komisijas vērtējums ir veikts no ex ante perspektīvas, un tā pamatā ir informācija vai pieņēmumi, kas Itālijas iestādēm varētu būt bijuši pieejami 2017. gada maijā (sākotnējā aizdevuma piešķiršanas brīdī).

(304)

Komisijas vērtējums ir tā sauktās “reizinātāju metodes” piemērošana. Šīs metodes galvenais pieņēmums ir tāds, ka līdzīgas sabiedrības ir jānovērtē līdzīgi. Šī metode paredz, ka, ja ir iespējams noteikt to sabiedrību vērtību, kas ir salīdzināmas ar pētāmo sabiedrību, tad ir iespējams izsecināt tās vērtējumu. Parasti salīdzināmas sabiedrības ir biržā kotētas sabiedrības, kurām ir iespējams novērtēt uzņēmuma vērtību (“UV”). Konkrētāk, aviosabiedrībām izmantoto UV iegūst kā pašu kapitāla (pašu kapitāla tirgus vērtība, ko nosaka akciju tirgus kapitalizācija) un saistību (tai skaitā bilances un ārpusbilances posteņu, piemēram, gaisa kuģu nomas maksas) summu. Šādu UV, ko sauc arī par koriģēto UV, pēc tam normalizē ar ienākumu rādītāju, lai aprēķinātu reizinātāju. Pēc tam reizinātāju piemēro novērtējamās sabiedrības ienākumu summai, lai iegūtu uzņēmuma vērtības aplēsi, kas vēlāk būtu jākoriģē, atņemot bilances un ārpusbilances saistības, lai iegūtu pašu kapitāla vērtības aplēsi (102).

(305)

Aviosabiedrību nozarē parasti izmanto EBITDAR (peļņa pirms procentu maksājumiem, nodokļiem, nolietojuma, amortizācijas un nomas maksām). Tā kā aviosabiedrības varētu izlemt nomāt ievērojamu daļu no savas gaisa kuģu flotes, EBITDAR tiek uzskatīta par labāku rādītāju, lai novērtētu aviosabiedrību peļņas potenciālu, un tā ir arī neitrāla attiecībā uz kapitāla struktūras izvēli (103).

(306)

Piemērojot reizinātāju metodi, Komisija ņēma vērā Leonardo pētījumā (104) aprēķinātos EBITDAR reizinātājus septiņām tradicionālām aviosabiedrībām laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam. Leonardo pētījumā aplēsts, ka UV/EBITDAR mediāna 2017. gadā ir 4x, 2018. gadā – 4,2x un 2019. gadā – 3,6x. Komisija izmantoja vidējo no šīm trim vērtībām (3,93x) kā UV/EBITDA reizinātāju, ko izmantot šajā lietā (105).

(307)

Attiecībā uz Alitalia EBITDAR Komisija izskatīja četrus iespējamos scenārijus. Pirmajā scenārijā ir ņemta vērā vidējā vēsturiskā EBITDAR, ko Alitalia guva laikposmā no 2013. līdz 2016. gadam. Šī vērtība ir [XXX] miljoni EUR. Otrais scenārijs ir veidots, izmantojot inerces scenārija prognozes, kas izklāstītas Leonardo pētījumā, un saskaņā ar to EBITDAR 2022. gadā būs [XXX] miljoni EUR. Trešajā scenārijā EBITDAR vērtība 2022. gadā ir [XXX] miljoni EUR, un tā ir ņemta no Leonardo pētījumā aplūkotā atdzimšanas scenārija. Visbeidzot, ceturtajā scenārijā izmantotā hipotētiskā EBITDAR ir prognoze (2021. gadam), kas veikta saistībā ar 2016. gada beigās izstrādāto sanācijas plānu un ir [XXX] miljoni EUR.

(308)

No UV/EBITDAR reizinātājiem 3,93x un 307. apsvērumā minētajām hipotētiskajām EBITDAR vērtībām ir iespējams aplēst Alitalia kā saimniecisko darbību turpinošas sabiedrības UV. Šī vērtība ir robežās no [XXX] miljoniem EUR līdz [X XXX] miljoniem EUR (sk. 4. tabulu).

(309)

Aprēķinātā uzņēmuma vērtība ietver gan bilances saistības, gan ārpusbilances saistības, kas saistītas ar nomas maksu. Tāpēc, lai novērtētu pašu kapitāla vērtību, kas ir būtiska, lai novērtētu iespējamo summu, kuru varētu saņemt, pārdodot Alitalia kā darbību turpinošu sabiedrību, UV ir jākoriģē, atņemot gan ārpusbilances, gan bilances saistības (106).

(310)

Pirmā korekcija ir ārpusbilances saistību komponenta, kas saistīts ar gaisa kuģu nomu, izslēgšana. Tā ir tipiska korekcija nozarēs, kurās ir ievērojamas nomas maksas un iznomātie aktīvi ir būtiski sabiedrības ieņēmumu potenciāla noteikšanai (tipiskas nozares ir viesnīcu, aviosabiedrību, kravas komercpārvadājumu un jūras pārvadājumu nozare). Alitalia gaisa kuģu nomas maksu kapitalizētā vērtība ir aprēķināta, ikgadējās lidmašīnu nomas maksas reizinot ar koeficientu 7. (107) Tas aptuveni atbilst vidējai nākotnē kapitalizēto nomas maksājumu summai, kas sabiedrībai būs jāmaksā, lai tās rīcībā būtu tik liela gaisa kuģu flote, kas ir pamatā izmantotajam EBITDAR rādītājam.

(311)

Ņemot vērā nomas maksas apmēru, kas atspoguļo Alitalia lielo atkarību no nomātiem gaisa kuģiem tās uzņēmējdarbības plāna īstenošanai, šī korekcija nozīmē korekciju uz leju, kas ir robežās no [X XXX] miljoniem EUR līdz [X XXX] miljoniem EUR atkarībā no konkrētajiem uzņēmējdarbības plāna pieņēmumiem attiecībā uz nomāto gaisa kuģu floti (108).

(312)

Otrā korekcija attiecas uz bilances finanšu saistībām. Alitalia, kurai piemērota ārkārtas administrēšanas procedūra, īpašajā situācijā šīs saistības aprobežojas tikai ar finanšu līzingu, kurš uzrādīts bilancē 2017. gada maijā un kura summa saskaņā ar PwC ziņojumu ir novērtēta [XXX] miljonu EUR apmērā (109).

(313)

Pamatojoties uz minētajām divām korekcijām, Komisija konstatē, ka Alitalia pašu kapitāla vērtība būtu būtiski negatīva saskaņā ar diviem konservatīvākajiem scenārijiem (t. i., scenārijiem, kuros pieņemts, ka EBITDAR būs vienāda ar vēsturiskajām 2013.–2016. gada vērtībām vai ar EBITDAR 2022. gadā, kas norādīta Leonardo pētījuma inerces scenārijā (4. tabulas 3. un 4. aile)). Aplēstā negatīvā pašu kapitāla vērtība šajos scenārijos bija sagaidāma, jo abos gadījumos Alitalia ir salīdzinoši augstas ikgadējās gaisa kuģu nomas maksas, kas pārsniedz paredzamo gada EBITDAR. Tādējādi ienākumi no uzņēmējdarbības (EBITDAR) saskaņā ar šiem scenārijiem nav pat pietiekami, lai segtu gaisa kuģu flotes nomas izmaksas, kas galu galā noved pie negatīvas visa uzņēmuma vērtības.

4. tabula

EBITDAR reizinātāju novērtējums

 

 

vēsturiskie dati (2013–2016)

inerces scenārijs (2022)

atdzimšanas scenārijs (2022)

sanācijas plāns (2021)

A

EBITDAR

[XXX,XX]

[XXX]

[XXX]

[XXX]

 

 

 

 

 

 

B

EBITDAR reizinātāji

[X,XX]x

[X,XX]x

[X,XX]x

[X,XX]x

 

 

 

 

 

 

C (A * B)

UV

[XXX]

[XXX]

[X XXX]

[X XXX]

 

 

 

 

 

 

D

Operatīvā līzinga netiešā parāda reizinātājs

[X]

[X]

[X]

[X]

 

 

 

 

 

 

E

Operatīvais līzings (novērtēšanas brīdī)

[XXX,XX]

[XXX]

[XXX]

[XXX]

 

 

 

 

 

 

F (D * E)

Korekcija kapitalizētajiem operatīvā līzinga darījumiem

[XXXX,XX]

[XXXX]

[XXXX]

[XXXX]

 

 

 

 

 

 

G

Finanšu līzings

[XXX]

[XXX]

[XXX]

[XXX]

 

 

 

 

 

 

H (C – F – G)

pašu kapitāla vērtība

([X XXX])

([X XXX])

[XXX]

[XXX]

 

 

 

 

 

 

Avoti

Vēsturiskā EBITDAR un operatīvais līzings 2013.–2016. gadā: Leonardo pētījums, 24. lpp.

EBITDAR un operatīvais līzings – inerces scenārijs: Leonardo pētījums, 63. lpp.

EBITDAR un operatīvais līzings – atdzimšanas scenārijs: Leonardo pētījums, 66. lpp.

EBITDAR un operatīvais līzings – sanācijas plāns: atbilde uz 2018. gada 17. septembra pieprasījumu, Allegato 5 bis, 9. lpp.

Operatīvā līzinga netiešā parāda reizinātājs: Leonardo pētījums, 107. lpp.

EBITDAR reizinātāji: Leonardo pētījums (108. lpp.), tradicionālo pārvadātāju mediānu vidējā vērtība 2017.–2019. gadā.

Finanšu līzings: PwC ziņojums par Alitalia finanšu stāvokli 2017. gada maijā.

(314)

Turpretī pašu kapitāla vērtība ir pozitīva saskaņā ar atdzimšanas scenārijā minēto hipotētisko EBITDAR ([XXX] miljoni EUR) un saskaņā ar sanācijas plāna hipotētisko EBITDAR ([XXX] miljoni EUR).

(315)

Šīs divas minētās aplēstās pašu kapitāla vērtības varētu uzskatīt par augšējo aplēsto cenas robežu, ko ieguldītājs potenciāli varētu piedāvāt par Alitalia iegādi (110). Attiecīgi Itālijas iestādes, ja tās būtu veikušas 304.–315. apsvērumā aprakstīto analīzi, būtu varējušas sagaidīt, ka ārkārtas administrācija būtu varējusi pārdot Alitalia kā saimniecisko darbību turpinošu sabiedrību par ne vairāk kā [XXX]–[XXX] miljoniem EUR naudas piedāvājuma izteiksmē.

(316)

Pamatojoties uz to, Itālijas iestādes būtu varējušas pārbaudīt, ka pat ar paredzamo maksimālo naudas piedāvājumu [XXX]–[XXX] miljonu EUR apmērā nepietiktu, lai atmaksātu sākotnējā aizdevuma pamatsummu un procentus. Kā aprakstīts 255. un 323. apsvērumā, lai atmaksātu sākotnējā aizdevuma pamatsummu un procentus, no Alitalia pārdošanas bija jāiegūst vismaz [XXX] miljoni EUR.

(317)

Komisija atzīmē, ka [XXX] miljonu EUR aplēse var būt tikai iespējamā naudas piedāvājuma augšējā robeža. Turklāt šie pozitīvie pašu kapitāla novērtējumi sanācijas plānā un atdzimšanas scenārijā tiek attiecīgi sasniegti tikai 2021. vai 2022. gadā. Tas nozīmē, ka, ja iespējamais Alitalia pircējs novērtētu cenu, ko tas būtu gatavs maksāt 2017. gadā, tas obligāti diskontētu šo nākotnes vērtību 2017. gadā (t. i., izmantotu toreizējo vērtību) un ņemtu vērā arī paredzamos starpposma zaudējumus (jo peļņa nebija ticama) laikposmā no 2017. līdz 2022. gadam. 2017. gadā Alitalia izejas punkts bija ilgtnespējīgs uzņēmējdarbības modelis ar EBITDAR, kas pat nebija pietiekama tās gaisa kuģu nomas maksas segšanai. Jebkurš novērtējums, kas tiktu veikts, ņemot vērā Alitalia 2017. gada faktiskās vērtības, noteikti būtu bijis negatīvs novērtējums. Iespējamais Alitalia pircējs iegādes darījumu būtu novērtējis, ņemot vērā potenciālo ienākumu gūšanu pēc pārstrukturēšanas posma. Šā iemesla dēļ vērtējumā tiktu ņemts vērā ienākumu rādītājs (EBITDAR), kas sasniegts pārstrukturēšanas perioda beigās saskaņā ar dažādiem scenārijiem, bet šī vērtība būtu jākoriģē, ņemot vērā iespējamos starpposma zaudējumus pirms pārstrukturēšanas. Turklāt būtu bijis jāņem vērā arī pārstrukturēšanai nepieciešamais laiks.

(318)

Vērtējot konservatīvi, sagaidāmo peļņu vai zaudējumus varētu aptuveni pielīdzināt sagaidāmajai EBIT vērtībai (111). Tādējādi, novērtējot 2017. gada maijā paredzamo naudas piedāvājumu par Alitalia iegādi, tiktu ņemta vērā paredzamā nākotnes EBIT no 2018. līdz 2022. gadam atdzimšanas scenārija gadījumā un no 2017. līdz 2021. gadam sanācijas plāna gadījumā (112). Pieņemot, ka diskonta koeficients ir 11,80 % (113), ir iespējams diskontēt šīs EBIT plūsmas un pozitīvo pašu kapitāla vērtību, ko atkarībā no konkrētā scenārija varētu sasniegt 2021. vai 2022. gadā.

(319)

5. tabulā ir sniegts pārskats par šiem aprēķiniem:

a)

attiecībā uz atdzimšanas scenāriju aprēķini liecina, ka gadījumā, ja potenciālais ieguldītājs ņem vērā laiku, kas nepieciešams, lai sasniegtu stabilu rentabilitāti (piecu gadu periods no 2018. līdz 2022. gadam), iegūtā pašu kapitāla neto pašreizējā vērtība (NPV) samazinās no [XXX] miljoniem EUR līdz [XXX] miljoniem EUR;

b)

attiecībā uz sanācijas plānu šī korekcija nozīmē pašu kapitāla vērtības samazinājumu no [XXX] miljoniem EUR līdz [XXX] miljoniem EUR.

5. tabula

Pāreja uz rentabilitāti saskaņā ar atdzimšanas scenāriju un sanācijas plānu

Atdzimšanas scenārijs

2017

2018

2019

2020

2021

2022

EBITDAR (milj. EUR)

[XXX]

[XXX]

[XXX]

[XXX]

[XXX]

EBIT (milj. EUR)

 

([XXX])

([XXX])

[XX]

[XXX]

[XXX]

Pašu kapitāla vērtība (milj. EUR)

 

 

 

 

[XXX]

EBIT + pašu kapitāla vērtība (milj. EUR)

([XXX])

([XXX])

[XX]

[XXX]

[XXX]

NPV (milj. EUR)

[XXX]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sanācijas plāns

2017

2018

2019

2020

2021

 

EBITDAR (milj. EUR)

[XXX]

[XXX]

[XXX]

[XXX]

[XXX]

 

EBIT (milj. EUR)

([XXX])

([XX])

[XX]

[XXX]

[XXX]

 

Pašu kapitāla vērtība (milj. EUR)

 

 

 

[XXX]

 

EBIT + pašu kapitāla vērtība (milj. EUR)

([XXX])

([XX])

[XX]

[XXX]

[XXX]

 

NPV (milj. EUR)

[XXX]

 

 

 

 

 

Pašu kapitāla izmaksas

[XX,XX] %

 

 

 

 

 

Avoti

Pašu kapitāla izmaksas: Leonardo pētījums, 99. lpp.

EBITDAR un EBIT – sanācijas plāns: atbilde uz 2018. gada 17. septembra pieprasījumu, Allegato 5 bis, 9. lpp.

EBITDAR un EBIT nomas maksas – atdzimšanas scenārijs: Leonardo pētījums, 66. lpp.

(320)

Abos gadījumos pašu kapitāla vērtības samazinājumu nosaka laika periods, kas nepieciešams, lai sasniegtu stabilu rentabilitāti, kura ir pamatā pozitīvai pašu kapitāla vērtībai pēdējā, 2022. gadā, un negatīvās EBIT periodi, kuri nepieciešami, lai finansētu pirmos darbības gadus.

(321)

Aprakstītās korekcijas liecina, ka, pamatojoties uz iespējamajiem Alitalia scenārijiem un ņemot vērā Alitalia rentabilitātes atjaunošanai nepieciešamo pārstrukturēšanas periodu, būtu bijis ticams par Alitalia sagaidīt naudas piedāvājumu, kas nepārsniegtu [XXX]–[XXX] miljonus EUR. Šis diapazons ir krietni zemāks par robežvērtību, kas nepieciešama sākotnējā aizdevuma un procentu atmaksai, t. i., [XXX] miljoniem EUR (255. apsvērums). Pamatojoties uz šo aplēsi par iespējamo naudas piedāvājumu Alitalia pārdošanai, tirgus ekonomikas dalībnieks nebūtu piešķīris sākotnējo aizdevumu, jo nebija izredžu, ka sākotnējais aizdevums tiktu atmaksāts pilnvērtīgi.

5.1.4.2.3.4.3.4.   Secinājumi par to, vai sākotnējais aizdevums būtu bijis atbilstošs tirgus apstākļiem pārdošanas scenārijā

(322)

Lai sākotnējais aizdevums atbilstu tirgus apstākļiem pārdošanas scenārija gadījumā, Alitalia pieejamajiem naudas līdzekļiem sešu mēnešu termiņa beigās bija jābūt lielākiem nekā parāda atmaksas summai 630 miljonu EUR apmērā, kas ir 600 miljonu EUR aizdevuma un 10 % procentu summa sešu mēnešu termiņa beigās (18. apsvērums).

(323)

Pamatojoties uz sākotnējā aizdevuma pieteikumā sniegtajiem pierādījumiem, ārkārtas administratori paredzēja, ka Alitalia izmantos lielāko daļu sākotnējā aizdevuma un sešu mēnešu termiņa beigās aviosabiedrībai naudas līdzekļu veidā paliks 3 miljoni EUR (sk. 246.–248. apsvērumu). Tādējādi, lai sākotnējais aizdevums atbilstu tirgus apstākļiem, paredzamajai Alitalia pārdošanas cenai ir jābūt lielākai par 627 miljoniem EUR, kas atbilst 630 miljonu EUR parāda atmaksas summai, no kuras atskaitīti paredzamie pieejamie naudas līdzekļi sešu mēnešu termiņa beigās.

(324)

Komisija rekonstruēja iespējamos Alitalia kā saimniecisko darbību turpinošas sabiedrības pārdošanas ieņēmumus, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, ko bija iesniegusi Itālija, un savu vērtējumu. Komisijas veiktā rekonstrukcija balstījās uz informāciju, kas sākotnējā aizdevuma piešķiršanas brīdī bija pieejama aizdevējam, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos (ex ante pierādījumi), kā arī ex post pierādījumiem kā kritēriju.

(325)

Saskaņā ar aplēsi, ko Komisija ieguva no Itālijas iesniegtajiem ex ante pierādījumiem, proti, apliecinājuma ziņojuma, Alitalia uzņēmuma vērtība 2016. gada 31. decembrī bija vismaz [X XXX,X] miljoni EUR. Tirgus ekonomikas dalībnieks nebūtu pieņēmis šo uzņēmuma vērtību kā potenciālo pārdošanas cenu, jo pārdošanas brīdī aktīviem bija piesaistītas saistības un to apjoms sākotnējā aizdevuma piešķiršanas brīdī bija neskaidrs. Tirgus ekonomikas dalībnieks būtu novērtējis Alitalia, pamatojoties uz reālistiskākām rentabilitātes prognozēm, nekā norādīts sanācijas plānā. Konkrētāk, scenārijā, kurā Alitalia līdz 2021. gadam spētu kļūt tikpat rentabla kā līdzvērtīgas sabiedrības, TED Alitalia vērtību būtu noteicis ne vairāk kā [XXX,X] miljonu EUR apmērā (sk. 281. apsvērumu). Turklāt aizdevējs, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, būtu uzskatījis, ka no uzņēmuma vērtības būtu jāatskaita dažas saistības, t. i., tās, kas tiktu piemērotas Alitalia ārkārtas administrēšanas gadījumā.

(326)

Pamatojoties uz papildu ex ante pierādījumiem, proti, 303.–321. apsvērumā sniegto novērtējumu, izmantojot publiski pieejamos ex ante datus, Komisija aprēķināja, ka Alitalia pārdošanas cena nepārsniedza [XXX] miljonus EUR. Šā novērtējuma pamatā ir reālistiskākas rentabilitātes prognozes, nekā norādīts apliecinājuma ziņojumā, tajā izmantotas aviācijas nozarē izplatītas vērtēšanas metodes un ņemtas vērā Alitalia aktīviem piesaistītās saistības.

(327)

Šo aplēsi apstiprina arī Leonardo pētījumā veiktais novērtējums (284.–297. apsvērums) un piedāvājumi iegādāties Alitalia daļas (298.–302. apsvērums).

(328)

Kopumā, pamatojoties uz ex ante pierādījumiem, Alitalia kā darbību turpinošas sabiedrības pārdošanas cena ir ievērojami zemāka par 627 miljoniem EUR, kas būtu nepieciešami sākotnējā aizdevuma piešķiršanai, lai nodrošinātu atbilstību tirgus ekonomikas dalībnieka principam (255. apsvērums).

(329)

Komisija arī norāda, ka ex ante novērtējums un Leonardo pētījums attiecas attiecīgi uz visu Alitalia pirms ārkārtas administrēšanas procedūras uzsākšanas un uz tās lielāko pārdodamo daļu (t. i., vienoto daļu). Tomēr privātu ieguldītāju varētu interesēt mazāks aktīvu apjoms, kā rezultātā pārdošanas ieņēmumi varētu būt vēl mazāki nekā tie, kas izriet no visa uzņēmuma novērtējuma.

(330)

Komisija norāda, ka papildus Alitalia pārdošanas cenas kvantitatīvajām aplēsēm tirgus ekonomikas dalībnieks, iespējams, būtu aizdevis mazāk nekā 100 % no prognozētās pārdošanas cenas, ņemot vērā būtiskās neskaidrības par pārdošanas vai reorganizācijas ieņēmumiem un attiecīgo procedūru pabeigšanas termiņiem. Pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, pārdošanas vai reorganizācijas pabeigšana sešu mēnešu aizdevuma termiņa laikā būtu bijis ļoti vērienīgs mērķis. Tirgus ekonomikas dalībnieks būtu ņēmis vērā, ka gadījumā, ja šis mērķis netiktu sasniegts, atmaksa tiktu atlikta, tiktu uzkrāti papildu procenti un, iespējams, būtu nepieciešams papildu aizdevums, ņemot vērā to, ka Alitalia turpinātu ciest zaudējumus (sk. 218. un turpmākos apsvērumus). Komisija norāda, ka pēdējais scenārijs faktiski īstenojās, kad Itālija piešķīra otro aizdevumu 300 miljonu EUR apmērā, kā paskaidrots šā lēmuma 1.2. un 2. iedaļā.

(331)

Pamatojoties uz minētajiem pierādījumiem, Komisija secina, ka sākotnējais aizdevums neatbilst tirgus apstākļiem, jo sākotnējā aizdevuma piešķiršanas brīdī paredzamie pārdošanas ieņēmumi kopā ar paredzamajiem pieejamajiem naudas līdzekļiem bija mazāki par 630 miljoniem EUR, kas ir pamatsummas un procentu summa. Šā iemesla dēļ Komisija arī uzskata, ka nav nepieciešams novērtēt, vai 10 % procentu likme atbilst tirgus apstākļiem, jo aizdevējs, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, sākotnējo aizdevumu nebūtu piešķīris vispār. Tāpēc Komisija secina, ka visa sākotnējā aizdevuma summa radīja priekšrocības Alitalia.

(332)

Visbeidzot, Komisija norāda, ka pārdošanas scenārija secinājumi atbilst pārstrukturēšanas scenārija secinājumiem un tos vēl vairāk pamato. Konkrētāk, uzņēmējdarbības plānos, kas ir pamatā uzņēmuma vērtības aplēsēm apliecinājuma ziņojumā (4.2.1.3. iedaļa) un Leonardo pētījumā (4.2.2.1. iedaļa), pirmajā gadā sabiedrībai norādītas negatīvas naudas plūsmas. Tādējādi, pat ja ārkārtas administratori būtu spējuši pārstrukturēt Alitalia saskaņā ar šiem uzņēmējdarbības plāniem, sākotnējais aizdevums būtu sedzis plānošanas perioda pirmajā gadā paredzētos zaudējumus. Līdz ar to sākotnējā aizdevuma atmaksas termiņa beigu datumā (t. i., 2017. gada 5. novembrī) Alitalia nebūtu bijis pietiekami daudz naudas, lai atmaksātu sākotnējo aizdevumu un procentus.

5.1.4.2.3.4.3.5.   Pierādījumi par Alitalia vērtību likvidācijas scenārija gadījumā

(333)

Starp dažādiem risinājumiem Alitalia situācijai Alitalia vadība 2016. gada decembrī pirms pieteikšanās ārkārtas administrēšanas procedūras uzsākšanai apsvēra sabiedrības likvidāciju ārpus bankrota procedūras kā alternatīvu sanācijas plānam (114). Saskaņā ar šo scenāriju aplēstā aktīvu vērtība būtu [mazāk nekā divi] miljardi EUR, bet saistību vērtība būtu [vairāk nekā trīs] miljardi EUR, tādējādi neto vērtība būtu aptuveni mīnus [1–2] miljardi EUR. Turklāt vadība lēsa, ka, pieskaitot iespējamās saistības, kas saistītas ar līzinga līgumiem un darbinieku atlaišanu, Alitalia likvidācijas izmaksas būtu sasniegušas [vairāk nekā četrus] miljardus EUR.

(334)

Vadības aplēstā aktīvu vērtība [1–2] miljardu EUR apmērā, kas sanācijas plānā ir aprakstīta likvidācijas scenārijā, izriet no katra Alitalia bilancē esošā aktīva atsevišķas pārdošanas pa daļām, pieņemot, ka aktīviem tiks noteikta konkrēta cena. Piemēram, īpašumā esošā gaisa kuģu flote tiek novērtēta, izmantojot tās pašreizējo ekspluatācijas vidusposma tirgus vērtību, kas vēl par 20 % samazina ar to saistītos tehniskās apkopes un kapitālā remonta izdevumus. Iznomātās flotes novērtētā vērtība ir nulle, tāpat kā nemateriālie aktīvi, pašu kapitāla daļas un citi īpašie aktīvi (piemēram, atliktie nodokļu kredīti, nauda ar ierobežotu pieejamību utt.).

(335)

Komisija uzskata, ka TED nebūtu piešķīris sākotnējo aizdevumu, paļaujoties uz aktīvu vērtību likvidācijas scenārijā.

(336)

Pirmkārt, Alitalia vadība norādīja, ka šis novērtējums bija provizorisks un to bija nepieciešams apstiprināt, veicot analīzi. Otrkārt, lai gan ārkārtas administrācija iesaldē sabiedrības finanšu saistības, nav skaidrs, cik liela daļa no [vairāk nekā trīs] miljardu EUR saistībām un papildu neparedzētiem prasījumiem paliktu. Treškārt, ieņēmumi, kas tiktu gūti, likvidācijas scenārijā pārdodot aktīvus pa daļām, tiktu realizēti pakāpeniski un ilgā laikposmā, jo īpaši ņemot vērā kreditoru ierobežotās tiesības izpildīt savus prasījumus pret sabiedrību, kurai piemērota ārkārtas administrēšanas procedūra (sk. 47. apsvērumu).

(337)

Itālijas iestādes bija arī pasūtījušas pētījumu, lai ārkārtas administrēšanas procedūras laikā novērtētu Alitalia likvidācijas vērtību. Šo pētījumu bija paredzēts sadalīt divās daļās. Pirmā daļa, kas tika sagatavota un iesniegta Komisijai, ietvēra tikai kvalitatīvus elementus, un otrajā daļā, ko Komisija nesaņēma, bija paredzēts sniegt kvantitatīvu likvidācijas vērtības novērtējumu. Likvidācijas pētījuma pirmās daļas pēdējā iedaļā ir salīdzināti ieņēmumi no Alitalia pārdošanas saskaņā ar likvidācijas scenāriju un saimnieciskās darbības turpināšanas scenāriju. Šis salīdzinājums ir kvalitatīvs pēc būtības, bet skaidri norāda, ka ieņēmumi no Alitalia pārdošanas likvidācijas gadījumā būtu mazāki nekā saimnieciskās darbības turpināšanas gadījumā.

(338)

Turklāt Komisija ir novērtējusi, vai saskaņā ar tiesību aktiem, kas reglamentē ārkārtas administrēšanas procedūru, TED varētu panākt maksājuma izpildi, piemēram, piespiedu kārtā veicot Alitalia likvidāciju. Itālijas iestādes 2019. gada 3. jūnija vēstulē norādīja, ka Itālijas tiesību akti neļauj kreditoriem pieprasīt ārkārtas administrēšanas procedūras pārveidošanu par bankrota procedūru. Saskaņā ar Likumdošanas dekrēta Nr. 270/99 69. un 70. pantu ārkārtas administrēšanas procedūras pārveidošanu par bankrota procedūru var pieprasīt kompetentā tiesa, rīkojoties vai nu pēc savas iniciatīvas, vai arī pēc ārkārtas administratoru pieprasījuma. Lai gan šī tiesa var rīkoties pēc savas iniciatīvas, Itālijas tiesību aktos tomēr nav paredzēta iespēja kreditoram ierosināt Alitalia likvidāciju.

(339)

Ņemot vērā iepriekš minēto un arī to, ka, apsverot paredzamos ieņēmumus no pārdošanas gadījumā, ja sabiedrība turpina saimniecisko darbību, nav izpildīti TED testa nosacījumi, Komisija uzskata, ka TED tests netiktu izpildīts arī sabiedrības daļējas likvidācijas hipotēzes gadījumā.

5.1.4.2.4.   Papildu 300 miljonu EUR aizdevuma novērtējums

(340)

Neskarot 189.–191. apsvērumā minēto novērtējumu, šajā iedaļā Komisija piemēros TED testu otrajam aizdevumam atsevišķi, t. i., skatot to kā atsevišķu un no sākotnējā aizdevuma neatkarīgu pasākumu (115). Piemērojot šo TED testu, Komisija atzīst, ka salīdzinājumā ar sākotnējā aizdevuma piešķiršanas brīdī zināmajiem faktiem 2017. gada 16. oktobrī, t. i., otrā aizdevuma piešķiršanas brīdī, TED būtu zināmi šādi papildu fakti:

a)

ārkārtas administratori jau bija nolēmuši pārdot Alitalia, nevis to pārstrukturēt;

b)

ārkārtas administratori bija saņēmuši piedāvājumus par pārdodamajām Alitalia daļām (4.2.2.3. iedaļa), bet tas nenoveda pie sabiedrības faktiskas pārdošanas;

c)

ārkārtas administratoriem bija pieejams Leonardo pētījums un tajā ietvertais Alitalia novērtējums (4.2.2.3. iedaļa);

d)

pārdošanas procedūras pabeigšanas termiņš, kas sākotnēji bija 2017. gada 5. novembris, kurš sakrita ar sākotnējā aizdevuma atmaksas termiņu, tika pagarināts līdz 2018. gada 30. aprīlim;

e)

Alitalia neatmaksāja ne sākotnējo aizdevumu, ne uzkrātos procentus;

f)

2017. gada 30. septembrīAlitalia rīcībā bija [180–220] miljoni EUR naudas līdzekļu papildus pieejamajiem [300–400] miljoniem EUR no sākotnējā aizdevuma 600 miljoniem EUR.

(341)

Saskaņā ar Savienības Tiesas judikatūru (116) Komisijas vērtējumā nav ņemti vērā ieguvumi un saistības, kas izriet no sākotnējā aizdevuma. Tā kā sākotnējais aizdevums ir atbalsts, attiecīgie ieguvumi un saistības attiecas uz valsti kā valsts varas nesēju, nevis kā uz tirgus ekonomikas dalībnieku.

(342)

Tāpēc Komisija apsver, kāds būtu bijis Alitalia finansiālais stāvoklis, ja nebūtu sākotnējā aizdevuma 600 miljonu EUR apmērā. Saskaņā ar šo scenāriju 2017. gada 30. septembrīAlitalia būtu bijis negatīvs kases stāvoklis mīnus [30–50] miljonu EUR apmērā (117). Iespējams, 2017. gada 16. oktobrīAlitalia kases stāvoklis būtu bijis vēl sliktāks, jo sabiedrība strādāja ar zaudējumiem (118). Tā kā sabiedrība var darboties tikai tad, ja ienākošās naudas plūsmas ir lielākas par izejošajām, Komisija uzskata, ka bez sākotnējā aizdevuma Alitalia bankrots ir pamatots scenārijs.

(343)

Tā kā bez sākotnējā aizdevuma Alitalia būtu bankrotējusi, otrā aizdevuma piešķiršanas brīdī tā vairs nebūtu saimniecisko darbību turpinoša sabiedrība, tāpēc neviens aizdevējs, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, nebūtu vispār apsvēris, vai tobrīd piešķirt otro aizdevumu. Tāpēc Komisija secina, ka TED testu nevar atsevišķi piemērot otrajam aizdevumam. Nākamajā iedaļā Komisija novērtēs abus aizdevumus kā vienotu un savstarpēji saistītu pasākumu.

5.1.4.2.5.   Vispārējs novērtējums par abu sabiedrībai Alitalia piešķirto valsts aizdevumu mijiedarbību

(344)

Šajā iedaļā Komisija veic vispārēju novērtējumu par abu valsts aizdevumu mijiedarbību. Turpmāk minētie fakti liecina, ka abi valsts aizdevumi ir cieši saistīti un tāpēc ir daļa no viena un tā paša pasākuma:

a)

abu valsts aizdevumu piešķīrēja identitāte (Itālijas valsts);

b)

Itālijas valsts proaktīvas rīcības trūkums, proti, netika veikts ekonomisks novērtējums abu valsts aizdevumu piešķiršanai, netika apsvērti nekādi kredīta aizsardzības pasākumi pēc tam, kad Alitalia termiņā neatmaksāja abus valsts aizdevumus un nemaksāja procentus (piemēram, likvidācija);

c)

abu attiecīgo valsts aizdevumu hronoloģija – tie piešķirti ar mazāk nekā sešu mēnešu starpību;

d)

abu valsts aizdevumu mērķis kā daļa no stratēģijas atbalstīt un saglabāt Alitalia tirgū līdz tās aktīvu pārdošanai, nodrošināt tās darbību un darbvietas, faktiski automātiski sedzot tās naudas līdzekļu vajadzības neatkarīgi no aizdevumu atmaksas iespējamības. Šī stratēģija ir izklāstīta arī vairākos politiskos paziņojumos (sk. 5.1.4.1. iedaļu);

e)

Alitalia finansiālā un riska situācija laikā, kad tika pieņemti lēmumi saistībā ar katru no valsts aizdevumiem (119).

(345)

340.–343. apsvērumā sniegtā Komisijas analīze ir papildu pamatojums argumentam, ka otrais aizdevums ir nesaraujami saistīts ar sākotnējo aizdevumu. No minētās analīzes izriet, ka TED testu nevar piemērot otrajam aizdevumam atsevišķi, jo tirgus ekonomikas dalībnieks nebūtu nonācis Itālijas valsts situācijā, ja nebūtu piešķirts sākotnējais aizdevums. Tāpēc otrais aizdevums ir daļa no tā paša pasākuma kā sākotnējais aizdevums, jo otrais aizdevums nebūtu pastāvējis bez sākotnējā.

(346)

Ņemot vērā, ka abi valsts aizdevumi ir daļa no viena pasākuma, Komisija secina – ja sākotnējais aizdevums rada priekšrocību Alitalia, tad arī papildu 300 miljonu EUR aizdevums rada priekšrocību Alitalia.

Secinājums par priekšrocības esību

(347)

Rezumējot – Komisija secina, ka, pirmkārt, diviem sabiedrībai Alitalia piešķirtajiem valsts aizdevumiem nav piemērojams TED tests. Otrkārt, pat ja šis tests būtu piemērojams, Komisija konstatē, ka TED tests netiek izpildīts ne attiecībā uz abiem valsts aizdevumiem kopā, ne attiecībā uz katru no tiem atsevišķi. Attiecīgi Komisija secina, ka neviens TED nebūtu piešķīris sākotnējo aizdevumu un papildu 300 miljonu EUR aizdevumu, ņemot vērā to, ka nebija izredžu tos atgūt.

(348)

Komisija arī norāda, ka abu valsts aizdevumu noteikumi un nosacījumi, piemēram, pamatsummas atmaksas datums un procentu maksājums, tika pastāvīgi atlikti un ka Itālijas iestāžu galvenais mērķis bija arvien nodrošināt Alitalia likviditāti neatkarīgi no attiecīgajiem apstākļiem. Tādējādi Komisija secina, ka abi valsts aizdevumi ir uzskatāmi par Itālijas valdības dotācijām, kas piešķirtas, lai atbalstītu Alitalia darbības turpināšanu.

(349)

Kopumā, tā kā Komisija uzskata, ka TED tests abiem valsts aizdevumiem nav piemērojams un ka, pat ja šis tests būtu piemērojams, tas netiktu izpildīts, jo neviens tirgus ekonomikas dalībnieks nebūtu piešķīris šos aizdevumus Alitalia, Komisija secina, ka Itālijas valsts radīja tādu priekšrocību Alitalia, kas ir vienāda ar abu aizdevumu nominālvērtību, t. i., 900 miljoniem EUR.

5.1.5.   Konkurences kropļošana un ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm

(350)

LESD 107. panta 1. punktā noteikts, ka, ja pasākums rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus un iespaido Savienības iekšējo tirdzniecību, tas uzskatāms par valsts atbalstu (120).

(351)

Uzskata, ka valsts piešķirts pasākums rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, ja tas var uzlabot atbalsta saņēmēja konkurētspēju salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, ar kuriem tas konkurē. Tādēļ ir pietiekami, ka atbalsts ļauj saņēmējam saglabāt spēcīgāku konkurētspēju, nekā tas būtu bijis, ja atbalsts netiktu sniegts.

(352)

Kā norādīts ārkārtas administrēšanas programmā, Alitalia Group ir galvenā Itālijas aviosabiedrība. Proti, Alitalia tirgus daļa veidoja 12,6 % no kopējā pasažieru pārvadājumu apjoma no Itālijas un uz Itāliju (32,6 %, ņemot vērā tikai pārvadājumus valsts tīklā), un 2017. gada pirmajos 10 mēnešos tā pārvadāja aptuveni 18,5 miljonus pasažieru (16,3 miljonus – Alitalia un 2,2 miljonus – Cityliner), no kuriem 55 % tika pārvadāti iekšzemes maršrutos, 32 % – starptautiskajos maršrutos un 13 % starpkontinentālajos maršrutos. 2017. gada pirmajos 10 mēnešos Alitalia veica lidojumus uz 94 galamērķiem, tai skaitā uz 26 galamērķiem Itālijā un 68 galamērķiem citur pasaulē, kopumā veicot vairāk nekā 4 200 lidojumu nedēļā. Saskaņā ar 2018. gada septembrī publicēto ārkārtas administratoru ceturkšņa pārskatu (121) Itālijas pasažieru gaisa pārvadājumu tirgus ir ļoti konkurētspējīgs, un to cita starpā raksturo zemo cenu pārvadātāju lielā izplatība iekšzemes (visaugstākā Eiropā) un Eiropas iekšējā tirgū.

(353)

Tādējādi Komisija uzskata, ka abi valsts aizdevumi ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo tie attiecas uz Alitalia – sabiedrību, kuras veiktie pārvadājumi pēc savas būtības tieši skar tirdzniecību un aptver vairākas dalībvalstis, kā norādīts iepriekš. Tie arī rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū, jo tie attiecas tikai uz vienu sabiedrību, kas konkurē ar citām aviosabiedrībām Eiropas tīklā.

Secinājums par atbalsta esību

(354)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka abi valsts aizdevumi ietver atbalstu saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu, un tāpēc novērtēs tā likumību un saderību ar iekšējo tirgu. Atbalsta tiešais saņēmējs ir Alitalia un tā Alitalia Group daļa, kas valsts atbalsta noteikumu piemērošanas nolūkā veido saimniecisko vienību. Šādā gadījumā šo saimniecisko vienību uzskata par attiecīgo uzņēmumu, kas gūst labumu no atbalsta pasākuma. Lai noteiktu, vai saimniecisko vienību veido vairākas struktūras, Savienības tiesas izvērtē, vai pastāv kontrolpakete vai funkcionālas, saimnieciskas un institucionālas saistības.

5.2.   Atbalsta likumība

(355)

Komisija atzīmē, ka abi valsts aizdevumi tika piešķirti Alitalia pirms to paziņošanas Komisijai. Tādējādi abi valsts aizdevumi tika piešķirti, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu un tajā noteiktos nogaidīšanas pienākumus.

(356)

Tāpēc, tā kā ir konstatēts, ka abi valsts aizdevumi ir atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, Komisija secina, ka tie ir nelikumīgs valsts atbalsts.

6.   ATBALSTA SADERĪBA

(357)

Ciktāl abi valsts aizdevumi ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, Komisijai ir jānovērtē, vai šo atbalstu var atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

(358)

Valsts atbalstu uzskata par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja tas atbilst kādam no Līguma 107. panta 2. punktā uzskaitītajiem pamatojumiem, un to var uzskatīt par saderīgu, ja Komisija konstatē, ka tas atbilst kādam no Līguma 107. panta 3. punktā uzskaitītajiem pamatojumiem.

(359)

Tomēr tieši dalībvalstij, kas piešķīrusi atbalstu, ir pienākums pierādīt, ka piešķirtais valsts atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu (122).

6.1.   Novērtējums saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu un jo īpaši saskaņā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēm

6.1.1.   Atbilstība saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu un Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēm

(360)

Itālija uzskata, ka, ja abi valsts aizdevumi būtu uzskatāmi par valsts atbalstu, tie būtu jāvērtē kā glābšanas atbalsts saskaņā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēm, jo Alitalia ir grūtībās nonācis uzņēmums, un saskaņā ar minētajām pamatnostādnēm tie būtu saderīgi ar iekšējo tirgu. Minētajās pamatnostādnēs ir paredzēti noteikumi un nosacījumi glābšanas un pārstrukturēšanas atbalsta saderības novērtēšanai saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(361)

Pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, Komisija var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu valsts atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību attīstību Eiropas Savienībā, ja šādam atbalstam nav tāda nelabvēlīga iespaida uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm.

(362)

Šajā lietā Komisija ir novērtējusi pasākuma saderību saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu un jo īpaši saskaņā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēm.

(363)

Komisija konstatē, ka aviosabiedrība Alitalia ir uzskatāma par grūtībās nonākušu uzņēmumu saskaņā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 20. punkta c) apakšpunktu, jo attiecīgajā laikposmā tā bija pasludināta par maksātnespējīgu (41. apsvērums). Tādēļ vienīgais pamatojums atbalsta saderības novērtēšanai ir glābšanas un pārstrukturēšanas atbalsts saskaņā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēm.

(364)

Šajā gadījumā svarīgi ir divi minētajās pamatnostādnēs noteiktie atbalsta veidi, proti, glābšanas atbalsts un pārstrukturēšanas atbalsts.

(365)

Saskaņā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 26. punktu glābšanas atbalsts pēc savas būtības ir neatliekams un pagaidu atbalsts. Tā galvenais mērķis ir dot grūtībās nonākušam uzņēmumam iespēju turpināt darbību to neilgo laiku, kas nepieciešams pārstrukturēšanas vai likvidācijas plāna izstrādei.

(366)

Saskaņā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 27. punktu pārstrukturēšanas atbalsts bieži nozīmē ilgāku atbalstu un tam jāatjauno saņēmēja ilgtermiņa dzīvotspēja, balstoties uz realizējamu, konsekventu un vērienīgu pārstrukturēšanas plānu, līdztekus paredzot pietiekamu pašu ieguldījumu un sloga sadali un ierobežojot iespējamos konkurences kropļojumus.

(367)

Lai gan Itālija apgalvoja, ka abi valsts aizdevumi varētu būt glābšanas atbalsts (ja tie vispār ir atbalsts), tā nav apgalvojusi, ka tie varētu būt pārstrukturēšanas atbalsts. Turklāt Itālija nav iesniegusi nekādus elementus, kas pierādītu, ka šie aizdevumi atbilst Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēs noteiktajiem pārstrukturēšanas atbalsta kritērijiem.

(368)

Lai glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu varētu uzskatīt par saderīgu ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēm, tam jāatbilst kumulatīvam kritēriju kopumam, kas noteikts pamatnostādņu 3. iedaļā.

6.1.2.   Glābšanas atbalsta saderība

(369)

Attiecībā uz glābšanas atbalstu Komisija lēmumā par procedūras sākšanu provizoriski secināja, ka neviens no diviem valsts aizdevumiem nav saderīgs, jo tie neatbilst trīs Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu kritērijiem: i) piemērotība (38. punkta c) apakšpunkts un 55. punkta d) apakšpunkts); ii) samērīgums (38. punkta e) apakšpunkts); iii) ietekme uz konkurenci un tirdzniecību (38. punkta f) apakšpunkts).

(370)

Attiecībā uz piemērotību Komisija savā lēmumā par procedūras sākšanu konstatēja, ka sākotnējais aizdevums netika atmaksāts sešu mēnešu laikā pēc pirmā maksājuma veikšanas Alitalia, t. i., līdz 2017. gada 4. novembrim, ka atmaksas termiņš tika pagarināts par vairāk nekā gadu un ka tika piešķirts papildu 300 miljonu EUR aizdevums.

(371)

Komisija norāda, ka nav izpildīts piemērotības kritērijs, lai abus valsts aizdevumus kvalificētu kā glābšanas atbalstu, jo nav izpildīti Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 55. punktā izklāstītie nosacījumi: a) divi valsts aizdevumi nav atmaksāti sešu mēnešu laikā pēc to piešķiršanas; b) nav bijis pārstrukturēšanas plāna Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 3.1.2. iedaļas nozīmē; c) nav bijis likvidācijas plāna Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 55. punkta d) apakšpunkta iii) punkta nozīmē. Konkrētāk:

a)

šā lēmuma pieņemšanas dienā nav atmaksāts ne sākotnējais 2017. gada 2. maijā piešķirtais aizdevums, ne 2017. gada 16. oktobrī piešķirtais papildu 300 miljonu EUR aizdevums;

b)

Itālijas iestādes nav oficiāli iesniegušas Komisijai pārstrukturēšanas plānu, kura mērķis būtu atjaunot Alitalia ilgtermiņa dzīvotspēju, kā noteikts Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 55. punkta d) apakšpunkta ii) punktā; kā arī

c)

Itālijas iestādes nav oficiāli iesniegušas Komisijai nekādu plānu par Alitalia likvidāciju (likvidācijas plānu) pieņemamā laikposmā, kā noteikts Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 55. punkta d) apakšpunkta iii) punktā. Šajā ziņā ārkārtas administrēšanas programma nav likvidācijas plāns, ņemot vērā tās termiņu un lielo rīcības brīvību, kas dota piedāvājuma iesniedzējam iegādājamo aktīvu apmēra izvēlē.

(372)

Tā kā glābšanas atbalsta nosacījumi ir kumulatīvi, Komisija (bez vajadzības pārbaudīt pārējos kritērijus) secina, ka neviens no abiem valsts aizdevumiem nav kvalificējams kā glābšanas atbalsts Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu nozīmē. Tāpēc nevienu no abiem valsts aizdevumiem nevar uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar minētajās pamatnostādnēs paredzētajiem noteikumiem par glābšanas atbalstu.

6.1.3.   Pārstrukturēšanas atbalsta saderība

(373)

Attiecībā uz pārstrukturēšanas atbalstu, kā norādīts 371. apsvēruma b) punktā, Itālijas iestādes nav iesniegušas Komisijai pārstrukturēšanas plānu, kura mērķis būtu atjaunot aviosabiedrības ilgtermiņa dzīvotspēju, vai likvidācijas plānu, kas paredzētu Alitalia aktīvu pārdošanu un turpmāku sabiedrības likvidāciju pieņemamā laikposmā, kā noteikts Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 55. punkta d) apakšpunkta ii) un iii) punktā.

(374)

Neraugoties uz iepriekš minēto, Komisija pārbaudīs, vai kāds no Itālijas iesniegtajiem dokumentiem varētu būt pārstrukturēšanas plāns. Vienīgais dokuments, ko varētu uzskatīt par šādu plānu, ir ārkārtas administrēšanas programma (sk. 43. apsvērumu).

(375)

Itālija paziņoja, ka noteikumi par maksātnespējas ārkārtas administrēšanu neprasa ārkārtas administratoriem izstrādāt pārstrukturēšanas plānu, lai gan Alitalia pircējs pārdošanas procesa beigās varētu izstrādāt uzņēmējdarbības plānu.

(376)

Komisija uzskata, ka ārkārtas administrēšanas programmu nevar uzskatīt par realizējamu, konsekventu un vērienīgu pārstrukturēšanas plānu Alitalia ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanai saskaņā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 3.1.2. iedaļu, bet tikai par programmu, kuras mērķis ir saglabāt Alitalia dzīvotspēju līdz tās darbībā esošo aktīvu pārdošanas pabeigšanai. Tajā nav izklāstīta nekāda Alitalia darbības reorganizācija vai racionalizācija, kā arī nav norādīts veids, kā atjaunot tās dzīvotspēju un konkurētspēju.

(377)

Pati programma ir vērsta tikai uz Alitalia produktīvo aktīvu saglabāšanu, turpinot tās uzņēmējdarbību, ņemot vērā pārdošanas procesa pabeigšanu (123). Tā kā ārkārtas administrēšanas procedūra bija tikai sākuma stadijā un ņemot vērā programmas vispārējo makroekonomisko satvaru (124), tajā pat nav iekļauta (galīga un kvantitatīva) prognoze par Alitalia parādu nokārtošanu, pamatojoties uz gaidāmajiem ārkārtas administrēšanas procedūras rezultātiem.

(378)

Attiecībā uz pārstrukturēšanas atbalsta samērīgumu, kā noteikts Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 61. punktā, pārstrukturēšanas atbalsta apjoms un intensitāte jāierobežo līdz stingram minimumam, kas nepieciešams, lai veiktu pārstrukturēšanu, ņemot vērā saņēmēja, tā akcionāru vai uzņēmumu grupas, kurā tas ietilpst, esošos finanšu resursus. Jo īpaši jānodrošina pietiekams pašu ieguldījums pārstrukturēšanas izmaksās un pietiekams sloga sadales līmenis.

(379)

Itālija nav sniegusi nekādus pierādījumus, ka kāds ieguldītājs vai ieguldītāju grupa vēlētos sniegt jaunu “pašu ieguldījumu”, kuram būtu jāatbilst atbalsta summai (vismaz abu valsts aizdevumu pamatsummai), kā noteikts Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 3.5.2.1. iedaļā.

(380)

Visbeidzot, saskaņā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 76. punktu, piešķirot pārstrukturēšanas atbalstu, ir jāveic konkurences kropļojumu ierobežošanas pasākumi, lai tādējādi panāktu, ka pēc iespējas tiek samazināta negatīvā ietekme uz tirdzniecības apstākļiem un pozitīvā ietekme pārsniedz negatīvo ietekmi.

(381)

Itālijas iestādes nav ierosinājušas nekādus pasākumus, lai novērstu pārmērīgus konkurences kropļojumus (kompensācijas pasākumus), piemēram, pieejamo sēdvietu kilometru kapacitātes samazināšanu vai lidostu laika nišu skaita samazināšanu, kā noteikts Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 3.6.2. iedaļā.

(382)

Tā kā pārstrukturēšanas atbalsta nosacījumi ir kumulatīvi, Komisija (bez vajadzības izvērtēt citus pārstrukturēšanas atbalsta kritērijus) secina, ka neviens no abiem valsts aizdevumiem nav kvalificējams kā pārstrukturēšanas atbalsts Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu nozīmē, jo nav pierādījumu, ka:

a)

kāds no Itālijas iesniegtajiem dokumentiem būtu uzskatāms par pārstrukturēšanas plānu, saskaņā ar kuru atjaunot Alitalia ilgtermiņa dzīvotspēju, kā noteikts Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 3.1.2. iedaļā;

b)

ieguldītājs būtu gatavs sniegt pašu ieguldījumu, kā noteikts Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 3.5.2.1. iedaļā; un

c)

tiks īstenoti kompensācijas pasākumi saskaņā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 3.6.2. iedaļu.

(383)

Kopumā Komisija secina, ka divus valsts aizdevumus nevar uzskatīt par saderīgu glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu. Tā kā Itālija nav iesniegusi nekādus elementus, kas attiektos uz kādu citu saderības pamatojumu, Komisija secina, ka divi valsts aizdevumi nav saderīgi ar iekšējo tirgu.

7.   SECINĀJUMS

(384)

Komisija uzskata, ka pasākums, ko veido 600 miljonu EUR aizdevums un 300 miljonu EUR aizdevums, kas piešķirti par labu Alitalia, ir nesaderīgs atbalsts. Itālija ir nelikumīgi īstenojusi atbalsta pasākumu, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu.

8.   ATGŪŠANA

(385)

Ievērojot Savienības tiesu iedibināto judikatūru, Regulas (ES) 2015/1589 16. panta 1. punktā noteikts, ka tad, “kad nelikumīga atbalsta gadījumos tiek pieņemti negatīvi lēmumi, Komisija izlemj, ka attiecīgā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atgūtu atbalstu no saņēmēja”.

(386)

Tādējādi, tā kā abi attiecīgie valsts aizdevumi tika piešķirti, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu, un ir uzskatāmi par nelikumīgu un nesaderīgu atbalstu, tie būtu jāatgūst, lai atjaunotu stāvokli, kāds iekšējā tirgū bija pirms to piešķiršanas. Atgūšana būtu jāpiemēro laikposmam no dienas, kad atbalsts nonāca saņēmēja rīcībā, līdz faktiskajai atgūšanai. Par atgūstamo summu līdz tās faktiskās atgūšanas dienai būtu jāmaksā procenti.

(387)

Kā noteikts 349. apsvērumā, visa abu valsts aizdevumu summa ir uzskatāma par priekšrocību, ko Itālija piešķīrusi Alitalia. Tāpēc šajā posmā jau var noteikt, ka atbalsta pamatsumma ir 900 miljoni EUR. Itālijai būs jāaprēķina atgūšanas procenti, sākot no dienas, kad atbalsts tika izmaksāts Alitalia, līdz atbalsta pamatsummas pilnīgai atmaksai. Procentu likme būtu jāaprēķina gan parāda pamatsummai, gan procentiem saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 794/2004 (125) V nodaļu.

(388)

Pienākums atmaksāt atbalstu un piemērojamos atgūšanas procentus, kas aprēķināti saskaņā ar 387. apsvērumā aprakstīto metodiku, rodas neatkarīgi no jebkādiem papildu procentiem, ko Itālija varētu pieprasīt no Alitalia, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem vai līgumiem starp Alitalia un Itāliju. Tomēr Itālija nedrīkst piemērot valsts tiesību aktos vai līgumos ar saņēmēju ietvertu klauzulu vai noteikumu, lai atliktu atgūšanu ilgāk nekā četrus mēnešus pēc šā lēmuma paziņošanas vai samazinātu atgūstamo summu, kas ietver atbalsta pamatsummu 900 miljonu EUR apmērā, kurai pieskaitīti piemērojamie atgūšanas procenti.

(389)

Visbeidzot, Komisija atzīmē, ka valsts atbalsta noteikumu piemērošanas nolūkā Alitalia (tiešais noteiktās atbalsta pamatsummas saņēmējs) var veidot saimniecisku vienību ar citām Alitalia Group sabiedrībām, ņemot vērā iespējamo kontroli, ko īsteno Alitalia (sk. 354. apsvērumu). Komisija uzskata, ka Itālijai pirmām kārtām būtu jāatgūst no Alitalia nelikumīgais un nesaderīgais atbalsts, kas ticis piešķirts Alitalia Group. Ja atbalsta summu no Alitalia nav iespējams atgūt pilnā apmērā, Itālijai, lai nodrošinātu, ka, atgūstot atbalstu, tiek likvidēta piešķirtā priekšrocība un tiek atjaunots iepriekšējais stāvoklis tirgū, būtu jāatgūst visas atlikušās summas no jebkuras citas atsevišķas juridiskas personas, kas ir Alitalia Group daļa un kopā ar Alitalia veido vienu saimniecisku vienību,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Aizdevums 600 miljonu EUR apmērā un aizdevums 300 miljonu EUR apmērā, ko Itālija attiecīgi 2017. gada 2. maijā un 2017. gada 16. oktobrī piešķīra par labu Alitalia – Società Aerea Italiana S.p.A. in amministrazione straordinaria, ir valsts atbalsts Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta nozīmē. Itālija ir nelikumīgi īstenojusi minēto atbalstu, pārkāpjot Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktu.

2. pants

Valsts atbalsts 600 miljonu EUR un 300 miljonu EUR aizdevumu veidā, kas attiecīgi 2017. gada 2. maijā un 2017. gada 16. oktobrī piešķirts par labu Alitalia – Società Aerea Italiana S.p.A. in amministrazione straordinaria, nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

3. pants

1.   Itālija atgūst 1. panta 2. punktā minēto nesaderīgo atbalstu no saņēmēja.

2.   Atgūstamajām summām pieskaita procentus par laikposmu, kas sākas dienā, kad summas nodotas saņēmēja rīcībā, un beidzas to faktiskās atgūšanas dienā.

3.   Šā panta 2. punktā minēto procentu likmi aprēķina gan parāda pamatsummai, gan procentiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 794/2004 V nodaļu.

4. pants

1.   Šā lēmuma 1. panta 2. punktā minēto atbalstu atgūst nekavējoties un faktiski.

2.   Itālija nodrošina šā lēmuma īstenošanu četru mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas.

5. pants

1.   Divu mēnešu laikā pēc šā lēmuma paziņošanas Itālija iesniedz šādu informāciju:

a)

no saņēmēja atgūstamā kopējā summa (pamatsumma un atgūšanas procenti);

b)

šā lēmuma izpildei jau veikto vai plānoto pasākumu sīks apraksts; kā arī

c)

dokumenti, kas apliecina, ka saņēmējam ir pieprasīts atmaksāt atbalstu.

2.   Itālija informē Komisiju par to, kā norit valsts pasākumi, kas noteikti šā lēmuma īstenošanai, līdz ir pabeigta 1. panta 2. punktā minētā atbalsta atgūšana. Pēc Komisijas vienkārša pieprasījuma tā nekavējoties iesniedz informāciju par veiktajiem vai plānotajiem pasākumiem šā lēmuma izpildei. Tā arī sniedz sīku informāciju par atbalsta summām un atgūšanas procentiem, kas jau ir atgūti no saņēmēja.

6. pants

Šis lēmums ir adresēts Itālijas Republikai.

Briselē, 2021. gada 10. septembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Margrethe VESTAGER


(1)   OV C 256, 20.7.2018., 4. lpp.

(2)  Decreto-legge 16 ottobre 2017, n. 148 – Disposizioni urgenti in materia finanziaria e per esigenze indifferibili (GU Serie Generale Nr. 242, 16.10.2017.).

(3)  Komisijas paziņojums “Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai” (OV C 249, 31.7.2014., 1. lpp.).

(4)  Padomes Regula (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV L 248, 24.9.2015., 9. lpp.).

(5)   Adria jau bija iesniegusi sūdzību par sākotnējo aizdevumu un sūdzību par papildu 300 miljonu EUR aizdevumu (sk. 1. un 4. apsvērumu), bet nebija iesniegusi piezīmes par lēmumu par procedūras sākšanu.

(6)  Decreto-legge 2 maggio 2017, n. 55 – Misure urgenti per assicurare la continuità del servizio svolto da Alitalia S.p.A. (GU Serie Generale Nr. 100, 2.5.2017.). Lai gan Dekrētlikums Nr. 55/2017 zaudēja spēku, jo tas noteiktajā termiņā netika pārveidots par likumu, tā ietekme tika saglabāta ar 2017. gada 21. jūnija Likumu Nr. 96.

(7)  Legge 4 dicembre 2017, n. 172 – Conversione in legge, con modificazioni, del decreto-legge 16 ottobre 2017, n. 148, recante disposizioni urgenti in materia finanziaria e per esigenze indifferibili. Modifica alla disciplina dell’estinzione del reato per condotte riparatorie (GU Serie Generale Nr. 284, 5.12.2017.).

(8)  Dažādi IATA rēķinu izrakstīšanas un norēķinu plāni, IATA kravu kontu norēķinu sistēmas un IATA klīringa iestāde.

(9)  Decreto-legge 30 aprile 2019, n. 34 – Misure urgenti di crescita economica e per la risoluzione di specifiche situazioni di crisi (GU Serie Generale Nr. 100, 30.4.2019.). Dekrētlikums Nr. 34/2019 tika pārveidots par likumu ar 2019. gada 28. jūnija Likumu Nr. 58 (GU Serie Generale Nr. 151, 29.6.2019.).

(10)  Decreto-legge 2 dicembre 2019, n. 137 – Misure urgenti per assicurare la continuità del servizio svolto da Alitalia – Società Aerea Italiana S.p.A. e Alitalia Cityliner S.p.A. in amministrazione straordinaria (GU Serie Generale Nr. 282, 2.12.2019.).

(11)  Kā ziņots ārkārtas administratoru 2018. gada 11. jūlija ziņojumā, kas pieejams šeit: http://www.amministrazionestraordinariaalitaliasai.com/pdf/alitalia/allegato_2_alitaliarelazione2017.pdf.

(12)  1. diagramma ir sagatavota, pamatojoties uz informāciju, kas ietverta dokumentā “6. pielikums. Alitalia Group struktūrshēma”, kurš pievienots Itālijas 2018. gada 23. janvārī iesniegtajam paziņojumam par glābšanas atbalstu (sk. 6. apsvērumu).

(13)  Citi akcionāri, kuriem pieder 1 % vai mazāk akciju, ir Factorit S.p.A. (1 %), Macca Srl (0,96 %) un Air France-KLM atlikusī daļa (0,73 %).

(14)  Sk. ekonomikas attīstības ministra 2017. gada 12. maija dekrētu, ar kuru Cityliner piemēro ārkārtas administrēšanas procedūru; tas ir publiski pieejams Alitalia ārkārtas administrācijas tīmekļa vietnē: www.fallcoweb.it/home/pdf/alitalia/estensione_procedura.pdf.

(15)  Sk. 85. punktu 55. un turpmākajās lappusēs ziņojumā par Alitalia un Cityliner maksātnespējas iemesliem (Relazione sulle cause di insolvenza di Alitalia e Cityliner), ko 2018. gada 26. janvārī sagatavoja ārkārtas administratori un kas publicēts Alitalia ārkārtas administrācijas tīmekļa vietnē: http://www.fallcoweb.it/home/pdf/alitalia/relazione_cause_insolvenza.pdf.

(16)  Sk. http://corporate.alitalia.com/static/upload/201/0000/20160325_alitalia_sai_mogc-231_general-section.pdf.

(17)  Sk. 1.2.2. iedaļu 20. lappusē ārkārtas administrēšanas programmā, kas publicēta Alitalia ārkārtas administrācijas tīmekļa vietnē: http://www.fallcoweb.it/home/pdf/alitalia/programma_0418.pdf.

(18)  Regio Decreto 16 marzo 1942, n. 267 – Disciplina del fallimento, del concordato preventivo, dell’amministrazione controllata e della liquidazione coatta amministrativa, 67. pants (GU Serie Generale Nr. 81, 6.4.1942., ar turpmākajos gados pieņemtajiem grozījumiem). Šis dekrēts turpmāk tekstā tiks saukts par “Itālijas Bankrota likumu”.

(19)   “Piano di risanamento” ir Itālijas Bankrota likuma 67. panta trešās daļas d) punktā minēta procedūra, ko piemēro sabiedrībām, kuras saskaras ar novēršamām finansiālām grūtībām, t. i., finansiālās grūtības ir iespējams novērst, jo tās pēc būtības ir koriģējamas un ir pieejami pietiekami resursi. Saskaņā ar minēto procedūru atveseļošanas pasākumus administrē pati sabiedrība, nevis tiesu iestāde.

(20)  Saskaņā ar ārkārtas administratoru 2018. gada 11. jūlija ziņojumu (sk. 20. zemsvītras piezīmi) 2017. gada 31. decembrī Alitalia Group bija 11 755 darba līgumi, kas atbilst 10 871 pilna laika darbiniekam sabiedrībās Alitalia S.p.A. un CityLiner. Saskaņā ar KPMG ziņojumu (sk. 4.2.1.2. iedaļu) 2016. gada 31. decembrī Alitalia Group (ieskaitot arī meitasuzņēmumus Īrijā) bija nodarbināts 10 781 pilnslodzes ekvivalents.

(21)  Saskaņā ar Marzano likumu, kas lasīts kopā ar Prodi-bis likumu.

(22)  Sabiedrība Cityliner ir aprakstīta 39. apsvērumā.

(23)  Saskaņā ar Marzano likuma 4. pantu saistībā ar Prodi-bis likuma 27. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 54. un nākamajiem pantiem.

(24)  Decreto legislativo 8 luglio 1999, n. 270 – Nuova disciplina dell’amministrazione straordinaria delle grandi imprese in stato di insolvenza, a norma dell’articolo 1 della legge 30 luglio 1998, n. 274 (GU Serie Generale Nr. 185, 9.8.1999.).

(25)  Decreto-legge 23 dicembre 2003, n. 347 – ‘Misure urgenti per la ristrutturazione industriale di grandi imprese in stato di insolvenza’ (GU Serie Generale Nr. 298, 24.12.2003.).

(26)  http://www.fallcoweb.it/home/pdf/alitalia/en_alitalia-sentenza-17_2017-eng1.pdf

(27)  https://www.corriere.it/economia/17_aprile_25/escluso-salvataggio-stato-ma-voli-saranno-garantiti-b7bc7812-29e4-11e7-9909-587fe96421f8.shtml

(28)  https://tg24.sky.it/economia/2017/04/30/intervista-carlo-calenda-alitalia.html

(29)  https://www.ilsole24ore.com/art/alitalia-arrivano-commissari-gubitosi-laghi-e-paleari-prestito-ponte-600-mln-AEfKMpEB?refresh_ce=1

(30)  http://www.ilgiornale.it/news/economia/alitalia-prestito-600-milioni-calenda-agli-italiani-gi-1392415.html

(31)  https://www.repubblica.it/economia/2017/10/15/news/graziano_delrio_bus_treni_e_piu_metro_un_piano_da_30_miliardi_per_rilanciare_i_trasporti_-178383342/

(32)  www.ilmessaggero.it/economia/flashnews/alitalia_gubitosi_il_2017_si_chiudera_con_una_crescita_dei _ricavi-3380622.html

(33)  Kā norādīts ĀA programmas 133. lpp., neviens no iesniegtajiem piedāvājumiem (ko cita starpā iesniedza Lufthansa, EasyJet un Airport Handling S.p.A.) neatbilda procedūras noteikumiem. Konkrēti, kā norādīts 17. lappusē ārkārtas administratoru prezentācijā, kas tika sniegta Deputātu palātas apvienotās IX un X komitejas 2019. gada 27. marta sēdē, šajos piedāvājumos trūka obligātu un būtisku elementu (piedāvājuma nodrošinājuma, līguma dokumentu vai uzņēmējdarbības plāna).

(34)  Iespēja rīkot sarunu procedūru ir paredzēta Marzano likuma 4. panta 4.quater punktā kā alternatīva konkursa izsludināšanai. Sarunu procedūra jāveic, neskarot pārredzamības un nediskriminācijas principu ievērošanu.

(35)  Kā norādīts 18. lappusē ārkārtas administratoru prezentācijā, kas tika sniegta Deputātu palātas apvienotās IX un X komitejas 2019. gada 27. marta sēdē, ārkārtas administratori 2018. gada 31. oktobrī saņēma divus piedāvājumus (Ferrovie dello Stato un EasyJet), vienu intereses apliecinājumu (Delta Air Lines) un vienu nesaistošu paziņojumu (Lufthansa (“ Lufthansa piedāvājums”)).

(36)  Šo informāciju ir sniegusi prese: sk. Il Corriere della sera 2019. gada 21. novembra publikāciju “ Alitalia, il salvataggio salta ancora: ottavo rinvio per la cordata ”; La Repubblica 2019. gada 20. novembra publikāciju “ Si ferma la cordata Fs-Atlantia. Alitalia verso l’ottavo rinvio ”; La Repubblica 2019. gada 26. novembra publikāciju “ Alitalia, la resa del governo. Patuanelli: “ La soluzione di mercato non c’è” ”.

(37)  Lēmums C(2008) 6745 (2008. gada 12. novembris), galīgā redakcija, par valsts atbalstu N 510/2008 – Itālija – aviosabiedrības Alitalia aktīvu pārdošana.

(38)  Komisijas Lēmums 2009/155/EK (2008. gada 12. novembris) par 300 miljonu EUR aizdevumu, ko Itālija piešķīrusi Alitalia Nr. C 26/08 (ex NN 31/08) (OV L 52, 25.2.2009., 3. lpp.).

(39)  Komisijas paziņojums “Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai” (OV C 244, 1.10.2004., 2. lpp.).

(40)  2018. gada jūnijā Romas Fjumičīno lidostā tika atklāta jaunā uzgaidāmā zāle Casa Italia – iekāpšanas zona galvaspilsētas lidostā, no kuras veic gandrīz visus Alitalia vidējos un tālos reisus uz galamērķiem ārpus Šengenas zonas. Šo uzgaidāmo zāli var izmantot tikai Alitalia un SkyTeam pasažieri, kas ceļo uz starpkontinentālajiem un starptautiskajiem galamērķiem ārpus Šengenas zonas.

(41)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos (OV L 46, 17.2.2004., 1. lpp.).

(42)  Komisijas paziņojums par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (OV C 14, 19.1.2008., 6. lpp.).

(43)  Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija nesniedza savu novērtējumu par Alitalia vērtību, bet atsaucās uz Alitalia vērtību, pamatojoties uz ārkārtas administratoru 2017. gada oktobrī pasūtīto novērtējuma ziņojumu (šis ziņojums, tā sauktais Leonardo pētījums, ir aprakstīts 118.–122. apsvērumā; sk. lēmuma par procedūras sākšanu 62. apsvērumu).

(44)  Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu, C/2016/2946 (OV C 262, 19.7.2016., 1. lpp.).

(45)  Tiesas 2013. gada 24. oktobra spriedums lietā Land Burgenland u. c./Komisija, C-214/12 P, C-215/12 P un C-223/12 P, EU:C:2013:682.

(46)   KPMG 2017. gada 15. marta neatkarīgais uzņēmējdarbības pārskats par Alitalia sanācijas plānu.

(47)  Turpat, KPMG pārskata 58. lpp.

(48)  https://www.ranallieassociati.it/dt_team/riccardo-ranalli/

(49)  Dr. Riccardo Ranalli 2017. gada 15. marta apstiprinājuma vēstule.

(50)  Izmaksas par pieejamās sēdvietas kilometru.

(51)  Sk. Leonardo pētījumu, 3. lpp.

(52)  Ārkārtas administratori Alitalia ārkārtas administrēšanas procedūras tīmekļa vietnē publicēja ierobežotu finanšu informāciju 2017. gada 2. maijā, 2017. gada 31. decembrī, 2018. gada 31. martā, 2018. gada 30. jūnijā un 2018. gada 30. septembrī. 2019. gada 27. martā ārkārtas administratori publicēja prezentāciju, kurā bija iekļauti daži finanšu dati uz 2018. gada 31. decembri.

(53)  Tiesas 1987. gada 16. jūnija spriedums lietā Komisija/Itālija, 118/85, EU:C:1987:283, 7. punkts.

(54)   2002. gada 16. maija spriedums lietā Francija/Komisija (Stardust Marine), C-482/99, EU:C:2002:294.

(55)   1987. gada 14. oktobra spriedums lietā Vācija/Komisija, C-248/84, EU:C:1987:437, 17. punkts.

(56)   1996. gada 11. jūlija spriedums lietā SFEI u. c., C-39/94, EU:C:1996:285, 60. punkts; 1999. gada 29. aprīļa spriedums lietā Spānija/Komisija, C-342/96, EU:C:1999:210, 41. punkts.

(57)   1996. gada 11. jūlija spriedums lietā SFEI u. c., C-39/94, EU:C:1996:285, 60. un 61. punkts.

(58)  Komisijas 2012. gada 19. decembra lēmums lietā SA.35378 – Berlīnes Brandenburgas lidostas finansēšana, Vācija (OV C 36, 8.2.2013., 10. lpp.), 14.–33. apsvērums.

(59)  Tiesas 2013. gada 19. marta spriedums lietā Bouygues un Bouygues Télécom/Komisija u. c., apvienotās lietas C-399/10 P un C-401/10 P, EU:C:2013:175, 104. punkts; 2010. gada 13. septembra spriedums lietā Grieķija u. c./Komisija, apvienotās lietas T-415/05, T-416/05 un T-423/05, EU:T:2010:386, 177. punkts; 1998. gada 15. septembra spriedums lietā BP Chemicals/Komisija, T-11/95, EU:T:1998:199, 170. un 171. punkts.

(60)  Paziņojuma veidlapas 5.5. iedaļa.

(61)  Sk. cita starpā Itālijas 2018. gada 24. janvārī Komisijai nosūtītās vēstules 1. punkta b) apakšpunktu un 2018. gada 25. maija vēstules 6. punktu.

(62)   2012. gada 5. jūnija spriedums lietā Komisija/EDF, C-124/10 P, EU:C:2012:318, 79.–82. un 87. punkts.

(63)   2009. gada 15. decembra spriedums lietā EDF/Komisija, T-156/04, EU:T:2009:505, 228. punkts.

(64)  Šajā ziņā sk. spriedumu lietā Komisija/EDF, C-124/10 P, EU:C:2012:318, 30., 86. un 87. punkts.

(65)  Sk. 51. apsvērumu.

(66)  Sk. 52. apsvērumu.

(67)  Sk. 54. apsvērumu.

(68)   2019. gada 19. decembra spriedums lietā Arriva Italia u. c., C-385/18, EU:C:2019:1121, 73. punkts.

(69)   2012. gada 5. jūnija spriedums lietā Komisija/EDF, C-124/10 P, EU:C:2012:318, 81. punkts.

(70)   2018. gada 16. janvāra spriedums lietā EDF/Komisija, T-747/15, EU:T:2018:6, 142. punkts; 2019. gada 19. decembra spriedums lietā Arriva Italia u. c., C-385/18, EU:C:2019:1121, 48. punkts.

(71)   2019. gada 19. decembra spriedums lietā Arriva Italia u. c., C-385/18, EU:C:2019:1121, 47. punkts; 2012. gada 5. jūnija spriedums lietā Komisija/EDF, C-124/10 P, EU:C:2012:318, 79. punkts un citētā judikatūra. Sk. arī 2020. gada 10. decembra spriedumu lietā Comune di Milano/Komisija, C-160/09 P, EU:C:2020:1012, 106. punkts.

(72)   2015. gada 25. jūnija spriedums lietā SACE un Sace BT/Komisija, T-305/13, EU:T:2015:435, 184. punkts.

(73)  Sk. 2012. gada 5. jūnija spriedumu lietā Komisija/EDF, C-124/10 P, EU:C:2012:318, 85. punkts.

(74)  https://www.repubblica.it/economia/2017/10/15/news/graziano_delrio_bus_treni_e_piu_metro_un_piano_da_30_miliardi_per_rilanciare_i_trasporti_-178383342/

(75)  Sk. 155. apsvērumu Komisijas Lēmumā (ES) 2018/1498 (2017. gada 21. decembris) par valsts atbalstu un pasākumiem SA.38613 (2016/C) (ex 2015/NN), ko īstenojusi Itālija attiecībā uz uzņēmumu Ilva S.p.A. in Amministrazione Straordinaria (OV L 253, 9.10.2018., 45. lpp.).

(76)   2018. gada 6. marta spriedums lietā Komisija/FIH Holding un FIH Erhversbank, C-579/16 P, EU:C:2018:159, 56. punkts; 2012. gada 5. jūnija spriedums lietā Komisija/EDF, C-124/10 P, EU:C:2012:318, 79. punkts un citētā judikatūra; 2013. gada 24. oktobra spriedums lietā Land Burgenland u. c./Komisija, C-214/12 P, C-215/12 P un C-223/12 P, EU:C:2013:682, 52. punkts.

(77)   2018. gada 6. marta spriedums lietā Komisija/FIH Holding un FIH Erhversbank, C-579/16 P, EU:C:2018:159, 56. punkts; 1994. gada 14. septembra spriedums lietā Spānija/Komisija, C-278/92–C-280/92, EU:C:1994:325, 22. punkts; 2019. gada 19. decembra spriedums lietā Arriva Italia u. c., C-385/18, EU:C:2019:1121, 73. punkts.

(78)  Šajā sakarā sk. 1994. gada 19. janvāra spriedumu lietā SAT Fluggesellschaft, C-364/92, EU:C:1994:7, 30. punkts.

(79)   2007. gada 22. novembra spriedums lietā Spānija/Komisija, C-525/04 P, EU:C:2007:698; 2013. gada 24. janvāra spriedums lietā Frucona Košice/Komisija, C-73/11 P, EU:C:2013:32; 1999. gada 29. jūnija spriedums lietā DM Transport, C-256/97, EU:C:1999:332.

(80)  Ņemot vērā aizdevuma sevišķas prioritātes statusu tā piešķiršanas brīdī un visu Alitalia iepriekšējo parādu iesaldēšanu ārkārtas administrēšanas procedūras dēļ, aizdevējam, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, ir primārās tiesības celt regresa prasību attiecībā uz pārdošanas ieņēmumiem. Komisija norāda, ka sākotnējais aizdevums zaudēja sevišķas prioritātes statusu pēc grozījumiem, kas 2019. gada 30. aprīlī tika ieviesti ar Izaugsmes dekrētlikumu.

(81)  Sanācijas plāns, 24.–25. lpp.

(82)  Sanācijas plāns, 22. lpp.

(83)  Sanācijas plāns, 31. lpp.

(84)  Sk. 2. tabulu ar Alitalia Group galvenajiem rādītājiem. Zaudējumi 1,2 miljardu EUR apmērā ir summa, ko veido zaudējumi attiecīgi 468 miljonu EUR un 697 miljonu EUR apmērā 2015. un 2016. gadā, šo summu noapaļojot augšu.

(85)   PwC 2017. gada 12. oktobra ziņojums, kas sagatavots ārkārtas administrācijai.

(86)  Itālijas valsts kontrolē 65 % Poste Italiane akciju, jo tai tieši pieder aptuveni 30 % (ar Itālijas Ekonomikas un finanšu ministrijas starpniecību) un netieši vēl 35 % (ar Itālijas valdības kontrolē esošas finanšu sabiedrības Cassa Depositi e Prestiti starpniecību).

(87)  Pieņemot, ka valstij piederēja 50 % Banca Monte dei Paschi akciju, tās riska darījumi ar Alitalia nepārsniegtu 20 miljonus EUR ([18 miljoni EUR īstermiņa saistību veidā + 20 miljoni EUR kredītlīniju veidā] X 50 %).

(88)  Starptautiskais Valūtas fonds, “ The insolvency regime for large enterprises in Italy. An economic and legal assessment ”, WP/18/218: https://www.imf.org/en/Publications/WP/Issues/2018/09/28/The-Insolvency-Regime-for-Large-Enterprises-in-Italy-An-Economic-and-Legal-Assessment-46276.

(89)  Apgrozāmos līdzekļus veido: krājumi [XX] miljonu EUR apmērā, pircēju un pasūtītāju parādi [XXX] miljonu EUR apmērā, citi debitoru parādi [XXX] miljonu EUR apmērā un naudas līdzekļi [XX] miljonu EUR apmērā.

(90)  Itālijas 2019. gada 25. martā iesniegtā informācija.

(91)  Sk. apliecinājuma ziņojuma 101. lpp.

(92)  Ieguldītā kapitāla uzskaites vērtība ir pašu kapitāla uzskaites vērtības (129,8 miljoni EUR) un neto parāda uzskaites vērtības (1 165 miljoni EUR) summa.

(93)   2019. gada 26. februāra informācijas pieprasījums.

(94)   ROIC (peļņa no ieguldītā kapitāla) ir NOPAT (neto darbības peļņa pēc nodokļu nomaksas) un ieguldītā kapitāla attiecība. Komisija aprēķināja NOPAT, reizinot Itālijas uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 24 % (IRES) ar darbības peļņu (EBIT), kas norādīta apliecinājuma ziņojuma 101. lappusē. Arī par ieguldīto kapitālu ziņots apliecinājuma ziņojuma 101. lappusē. Tā kā Alitalia strādāja ar zaudējumiem un šos zaudējumus potenciāli varēja pārnest uz turpmākiem periodiem, likumā noteiktās nodokļu likmes piemērošana nodokļu aprēķināšanai ir konservatīva pieeja, jo tā nepietiekami novērtē tīro peļņu un tādējādi arī ROIC.

(95)  Proti, brīvās naudas plūsmas uzņēmumam 2020. un 2021. gadā, pastāvīgas izaugsmes likme 1 % līmenī, normalizācijas pieņēmumi galīgās vērtības aprēķināšanai (t. i., neto apgrozāmā kapitāla izmaiņas ir vienādas ar nulli un CAPEX ir vienāds ar nolietojumu).

(96)  Dr. Ranalli pieņem, ka CAPEX pēdējā plāna darbības gadā ir vienāds ar nolietojumu. Tā kā šī vērtība pētījumā nebija norādīta, Komisija kā iespējamās alternatīvas izskatīja nolietojuma vērtību, kas norādīta sanācijas plānā, kā arī EBITDA un EBIT starpību, kas pēc definīcijas ir vienāda ar nolietojumu un amortizāciju. Komisija savā aplēsē izmantoja EBITDA, jo tā dod lielāku uzņēmuma vērtību. Tā kā pie šādas vērtības TED tests netiek izpildīts (sk. 281. apsvērumu), Komisijas izdarītais pieņēmums ir konservatīvāks.

(97)  1,7 % ir lidojumu apjoma pieaugums, ko savā 2017. gada februāra pētījumā “Septiņu gadu prognoze” Eirokontrole prognozēja no 2019. gada.

(98)   Leonardo pētījums, 75. lpp.

(99)  Sk., piemēram, Consiglio Nazionale dei Dottori Commercialisti e degli Esperti Contabili publikāciju “ Linee guida per la valuazione di aziende in crisi ”.

(100)  Salīdzinot pārskatītā sanācijas plāna pirmos divus gadus ar atdzimšanas scenārija pirmajiem diviem gadiem, kas ir attiecīgais laikposms, kuram piemērota Leonardo pētījuma metodika, sanācijas plānā ir paredzēti mazāki zaudējumi (vidējā EBITDA 45 miljoni EUR salīdzinājumā ar –[XXX,X] miljoniem EUR sanācijas plānā) un lielāki ieņēmumi (vidējā EBITDA 3 265 miljoni EUR salīdzinājumā ar [X XXX] miljoniem EUR sanācijas plānā). Turklāt atdzimšanas scenārijā laikposmam no pirmā līdz otrajam gadam ir paredzēts ieņēmumu pieaugums par 21,66 % (pārskatītajā sanācijas plānā – 10,49 %).

(101)  Šajā gadījumā tiek izmantots pieņēmums par saimnieciskās darbības turpināšanu, jo salīdzināmās sabiedrības arī ir darbību turpinošas sabiedrības, tāpēc jāņem vērā sabiedrība kopumā, nevis tikai tās aktīvi.

(102)  Formulas veidā to var izteikt šādi:

 

reizinātāja etalons = vidējā (UV/EBITDAR) atsauces sabiedrībām;

 

pētāmajai sabiedrībai aprēķinātā UV = reizinātāja etalons X pētāmās sabiedrības EBITDAR.

(103)  Piemēram, ja tiktu izmantota EBITDA, tā nepamatoti attiecinātu relatīvi lielākus ieņēmumus sabiedrībām, kurām gaisa kuģu flote pieder pašām (jo īpašumā esošās flotes lielums, visticamāk, tiktu atspoguļots EBITDA procentu (I) un nolietojuma/amortizācijas (DA) posteņos). Turpretī aviosabiedrībām, kas lielāko daļu savas flotes iznomā, EBITDA būtu relatīvi mazāka, jo, aprēķinot EBITDA, jau būtu atskaitīta nomas maksa par gaisa kuģiem. EBITDAR tiek izmantota, lai aviosabiedrības ar dažādiem gaisa kuģu īpašumtiesību modeļiem būtu salīdzināmākas. EBITDAR izmantošana neaprobežojas tikai ar aviosabiedrību nozari, bet ir izplatīta arī citās nozarēs, kurās ir lieli ieguldījumi pamatlīdzekļos, kas var būt vai nu īpašumā, vai nomā (piemēram, EBITDAR izmanto arī viesnīcu nozarē, lai salīdzinātu dažādu uzņēmumu rentabilitāti, jo viesnīcu sabiedrībām ēkas var piederēt tieši, vai arī tās šīs ēkas var nomāt).

(104)   Leonardo pētījums ir aprakstīts 118. un turpmākajos apsvērumos.

(105)  Lai aprēķinātu šo reizinātāju, Komisija izmanto Leonardo pētījuma 108. lappusē sniegto aplēsi par septiņām tradicionālām atsauces aviosabiedrībām. Komisija uzskata, ka Itālijas iestādes līdzīgu vērtību varēja aplēst arī 2017. gada maijā, ņemot vērā, ka tā pati informācija bija pieejama arī 2017. gada maijā un ka šī metodika ir arī standarta uzņēmējdarbības vērtēšanas metodika, jo īpaši aviosabiedrību nozarē. Mediānas pieņemšana ir pamatota, lai iegūtu konservatīvu aplēsi, jo īpaši ņemot vērā lielo nenoteiktību saistībā ar Alitalia dzīvotspēju nākotnē. Šī nenoteiktība un Alitalia zemie vēsturiskie rezultāti faktiski izslēdz iespēju pieņemt reizinātājus virs mediānas vērtības.

(106)  Tas tāpēc, ka uzņēmuma vērtības aprēķinā ņem vērā sabiedrības vērtību kopumā, ieskaitot saistības, bet pašu kapitāla vērtības aprēķinā ņem vērā tikai pašu kapitāla vērtību, tātad tā ir vērtība bez saistībām. Šī pieeja atbilst pieejai, kas aprakstīta Leonardo pētījuma 107. lappusē, un tā atbilst arī vērtēšanas pieejai, kas aprakstīta 56. lappusē Morgan Stanley Research 2019. gada 22. marta prezentācijā Transportation European Airlines – 4Q16 Review, ko Itālija iesniedza kā 6. pielikumu 2019. gada 25. martā.

(107)  7x koeficients parasti tiek izmantots aviosabiedrību nozares vērtēšanā. Sk., piemēram, 21. lpp. pētījumā “ Balancing the books, IFRS 16 and aviation finance ”, 2017. gada decembris, Deloitte: https://cdn.EURmoney.psdops.com/9e/4a/6119aed8408db267585cb6f42868/balancing-the-books-ifrs-16-and-aviation-finance-report-dec2017-5.pdf. Tas pats koeficients tiek izmantots arī Leonardo pētījuma 107. lpp., aprakstot EBITDAR metodi.

(108)  Korekcijas nomas maksu summas atspoguļošanai ir ņemtas no attiecīgajiem plāniem, kas aplūkoti katrā scenārijā. Konkrētie avoti ir norādīti 1. tabulā.

(109)  Kaut arī PwC šo daudzumu aprēķināja ex post, Komisija uzskata, ka Itālijas iestādes 2017. gada maijā varēja aprēķināt tādu pašu vai līdzīgu vērtību. Jebkurā gadījumā PwC aplēse attiecas uz Alitalia situāciju 2017. gada maijā, tāpēc tā uzskatāma par vienlaicīgu ar lēmumu par sākotnējā aizdevumu piešķiršanu.

(110)  Kā norādīts 4.2.1.2. iedaļā, arī KPMG veiktajā neatkarīgajā pārskatā tika atzīts, ka, “ņemot vērā Alitalia neseno vēsturi”, sanācijas plāns ir “vērienīgs”. Pamatojoties uz to, šis scenārijs drīzāk būtu jāuzskata par augšējo robežu, nevis par konservatīvu vai vidējo rādītāju. Atdzimšanas scenārijam ir līdzīgas iezīmes kā sanācijas plānam, tāpēc arī tā aplēses var uzskatīt par augšējo robežu.

(111)   EBIT izmantošana neto rezultāta aproksimācijai ir konservatīva, jo EBIT neņem vērā parāda procentu un nodokļu ietekmi. Turklāt ne visi neto rezultāti obligāti nonāk atpakaļ pie ieguldītāja kā dividendes. Tāpēc pilna EBIT rādītāja izmantošana noteikti ir augšējā robeža.

(112)  Atdzimšanas scenārijs un sanācijas plāns aptver atšķirīgu periodu, ņemot vērā, ka atdzimšanas scenārijs tika izstrādāts vienu gadu vēlāk. Tomēr abos plānos ir paredzēts piecu gadu periods, kurā Alitalia no maksātnespējas varētu nonākt līdz stabilai rentabilitātei. Tāpēc abi plāni ir ļoti līdzīgi, un var pieņemt, ka arī sanācijas plāna īstenošanu varētu saskaņot ar atdzimšanas scenāriju.

(113)  Kā aprēķināts Leonardo pētījuma 99. lpp. Attiecīgais diskonta koeficients, kas jāņem vērā, ir Alitalia WACC pašu kapitāla komponents, jo ieguldītāji ņemtu vērā šo vidējo kapitāla cenu. Naudas piedāvājums Alitalia iegādei ir aprēķināts, pamatojoties uz paredzamo pašu kapitāla vērtību, ko varētu iegūt pēc pārstrukturēšanas.

(114)  Likvidācijas scenārijs ir izklāstīts tajā pašā dokumentā, kurā aprakstīts sanācijas plāns.

(115)  Sk., piemēram, 1998. gada 15. septembra spriedumu lietā BP Chemicals/Komisija, T-11/95, EU:T:1998:199, un 2015. gada 15. janvāra spriedumu lietā Francija/Komisija, T-1/12, EU:T:2015:17.

(116)  Sk., piemēram, 2013. gada 24. oktobra spriedumu lietā Land Burgenland u. c./Komisija, C-214/12 P, C-215/12 P un C-223/12 P, EU:C:2013:682.

(117)  –[XX] miljonu EUR kases stāvokļa vērtību iegūst, no 2017. gada 30. septembrī pieejamās naudas kopsummas atņemot [XXX] miljonus EUR no sākotnējā aizdevuma, t. i., [XXX] miljonus EUR ([XXX] miljonu EUR naudas līdzekļu un [XXX] miljonu EUR no neizmantotā sākotnējā aizdevuma summa).

(118)  Komisija norāda, ka viens no ex post kritērijiem ir tas, ka Alitalia 2017. gada septembrī un oktobrī faktiski zaudēja attiecīgi [XX] miljonus EUR un [XX] miljonus EUR.

(119)  Sk., piemēram, Vispārējās tiesas 1998. gada 15. septembra spriedumu lietā BP Chemicals/Komisija, T-11/95, EU:T:1998:199, 170. un 171. punkts, un Tiesas 2013. gada 19. marta spriedumu lietā Bouygues un Bouygues Télécom/Komisija u. c., apvienotās lietas C-399/10 P un C-401/10 P, EU:C:2013:175, 103. un 104. punkts.

(120)   1998. gada 30. aprīļa spriedums lietā Het Vlaamse Gewest/Komisija, T-214/95, EU:T:1998:77.

(121)  http://www.amministrazionestraordinariaalitaliasai.com/pdf/alitalia/doc-3-relazione-az-trim--1-luglio--30-settembre-2018-omissis.pdf

(122)  Spriedums lietā T-68/03 Olympiaki Aeroporia Ypiresies/Komisija, EU:T:2007:253, 34. punkts.

(123)  Sk. ārkārtas administrēšanas programmas 6. lpp.

(124)  Sk. ārkārtas administrēšanas programmas 145. lpp.

(125)  Komisijas Regula (EK) Nr. 794/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.).