(1)

Komisija, saņēmusi sūdzības, ka Bavaria Film GmbH (turpmāk tekstā – BAV), iespējams, saņem valsts atbalstu, 2003. gada 23. jūlijā sāka oficiālu izmeklēšanas procedūru. Vācija nosūtīja savus apsvērumus 2003. gada 20. oktobrī, taču netika saņemti komentāri no konkurentiem un citām ieinteresētajām personām. Komisija 2005. gada 3. maijā pieprasīja papildu informāciju, ko Vācija sniedza 2005. gada 1. jūlija vēstulē. Pēc sanāksmes, kas notika 2005. gada 12. oktobrī, Vācija 2006. gada 9. novembrī un 2006. gada 21. novembrī sniedza jaunu informāciju.

(2)

BAV teritorijā 1999. gadā sākās jaunas, ar vismodernākajiem tehniskajiem līdzekļiem iekārtotas filmu studijas (turpmāk tekstā – “studija”) būve. Šajā teritorijā, proti, Bavārijas federālajā zemē esošajā Geizelgašteigas filmu uzņemšanas centrā (Filmstadt Geiselgasteig), atrodas BAV galvenais birojs. BAV ir filmu ražošanas uzņēmums (2), kas uzskatāms par privāttiesību subjektu.

(3)

Iepriekš minētos ieguldījumus veica īpaši šim nolūkam izveidota sabiedrība Bayerische Filmhallen GmbH (turpmāk tekstā – BFH).

(4)

BFH pamatkapitāls ir EUR 50 000, tās dalībnieki ir LfA Förderbank Bayern (turpmāk tekstā – LfA), kurai pieder 49 %, privātpersona Lothar Wedel (3), kurš kā fiduciārs pārvalda 21 % daļu, un BAV, kurai pieder 30 % daļu. Sabiedrības BAV vienas daļas nominālā vērtība tādējādi ir EUR 15 000. LfA un BAV daļas tika noteiktas, balstoties uz to attiecīgo ieguldījumu BFH dibināšanā.

(5)

Papildus pamatkapitāla daļai LfA piešķīra BFH dotāciju 3,8 miljonu euro vērtībā un starpfinansējuma kredītu 3,1 miljonus euro, ko vēlāk varēja pārveidot par dotāciju (4). Šie līdzekļi, pavisam 6,9 miljoni euro, bija paredzēti jaunās filmu studijas kopējo celtniecības izmaksu finansēšanai.

(6)

BAV papildus savai pamatkapitāla daļai EUR 15 000 vērtībā piešķīra BFH tiesības bez maksas lietot studijas zemesgabalu turpmākos 25 gadus. Pēc 25 gadu termiņa BAV bez atlīdzības iegūst īpašuma tiesības uz jauno BFH ēku un tās iekārtojumu.

(7)

BAV pārvalda ražošanas objektu BFH uzdevumā. Saskaņā ar uzņēmuma vadības līgumu (Geschäftsversorgungsvertrag) ieņēmumus par studijas iznomāšanu pirmajos trīs gados (no 1999. gada oktobra līdz 2002. gada oktobrim) sadalīja šādi:

(8)

Līgums par uzņēmuma vadību paredz, ka pēc pirmajiem trīs BFH darbības gadiem, tātad no ceturtā gada, kas sākas 2002. gada oktobrī, ieņēmumus par jaunās studijas iznomāšanu, no kuriem atņem remonta, apkopes, apdrošināšanas un mārketinga izmaksas, sadala dalībnieki atbilstoši to daļas lielumam BFH (6).

2. tabulā atspoguļoti faktiskie ieņēmumi no jaunās studijas iznomāšanas 2002.–2005. gadā un šo ieņēmumu sadalījums.

2.   tabula

Ieņēmumi un maksājumi 2002.–2005. gadā

(9)

Sākot procedūru, Komisija, izvērtējusi sabiedrības dalībnieku ieguldījumu veikšanas apstākļus BFH, uzskatīja, ka LfA ieguldījums ir līdzvērtīgs valsts atbalstam EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, un apšaubīja finansējuma saderību ar vienoto tirgu. Komisija jo īpaši pauda šaubas par to, vai LfA dalība BFH ir saderīga ar principu, ka privāts ieguldītājs darbojas atbilstoši tirgus ekonomikas principiem, jo BAV un LfA ieguldījumu veikšanas nosacījumi BFH nebija vienādi. Faktiski LfA, skaidrā naudā ieguldīdama 6,9 miljonus euro un par skaidru naudu iegādādamās BFH pamatkapitāla daļas, ieguva 70 % no BFH pamatkapitāla, savukārt BAV, samaksādama EUR 15 000 un uz 25 gadiem nododama BFH ilgtermiņa lietošanas tiesības uz teritoriju, kuras vērtība tika lēsta uz 3 miljoniem euro, saņēma 30 % daļu.

(10)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija argumentēja, ka LfA ir valsts banka un ka ieguldījums, kas finansēts no valsts līdzekļiem, iespējams, ir valsts atbalsts, kurš nav saderīgs ar kopējo tirgu un kura galīgais labuma guvējs ir BAV.

(11)

Vācija būtībā pauda viedokli, ka tas nav valsts atbalsts, jo runa ir par ieguldījumu infrastruktūrā, turklāt nevienam konkrētam uzņēmumam no tā nerodas priekšrocības. Pat tad, ja tas būtu valsts atbalsts, tad, pēc Vācijas domām, runa būtu par tā saukto izņēmumu kultūras veicināšanai, kas paredzēts EK Līguma 87. panta 3. punkta d) apakšpunktā.

(12)

Studija tiek iznomāta filmu ražošanai. Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju uz visiem studijas nomātājiem, tātad arī uz BAV un tās meitasuzņēmumiem, attiecas vienādi noteikumi. Tas ir arī paredzēts līgumā par uzņēmuma vadību, kas reglamentē ieguldījumu pārvaldi un studijas apsaimniekošanu, ar ko nodarbojas BAV. Tādējādi BAV saskaņā ar Vācijas viedokli nebauda nekādas priekšrocības.

(13)

Vācija iesniedza studijā uzņemto filmu sarakstu, no kura izriet, ka vairāk nekā divas trešdaļas no šīm filmām ir uzņēmuši uzņēmumi, kas nekādi nav saistīti ar BAV (7).

(14)

Lai pierādītu, ka ne BAV, ne kāds cits filmu uzņemšanas laukuma lietotājs nebaudīja īpašas priekšrocības, Vācija 2005. gadā iesniedza cenu sarakstu, kurā bija norādītas nomas maksas 25 filmu studijām, kuru platība bija no 748 m2 līdz 4 225 m2 un kuras atradās tādās valstīs kā, piemēram, Vācija, Čehija, Slovākija, Bulgārija, ASV un Itālija. Studiju nomas maksa bija no 0,27 EUR/m2 (Itālijā) līdz 4,34 EUR/m2 (Apvienotajā Karalistē). 2005. gadā BFH jaunās studijas (3 060 m2) nomas maksa bija 1,02 EUR/m2. Šī cena bija jāmaksā visiem studijas lietotājiem, arī BAV.

(15)

Lai novērstu jebkādas šaubas par valsts atbalsta pastāvēšanu un uzlabotu pārredzamību, Vācija pēc procedūras sākuma ierosināja šādas izmaiņas (turpmāk tekstā – “jaunais risinājums”):

(16)

Sākotnējais pasākums, kas jāpārbauda, bija 6,9 miljonu euro lielais LfA ieguldījums jaunajā studijā un LfA dalība uzņēmumā BFH.

(17)

Kā norādīts lēmumā par procedūras sākšanu, šis pasākums turpmāk minēto iemeslu dēļ EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē varētu būt valsts atbalsts, kas īstenots attiecībā uz BAV:

(18)

Vācija ir sagatavojusi visas izmaiņas jaunā risinājuma piemērošanai, likvidējusi visus iespējamos agrākos un turpmāk iespējamos atbalsta elementus un apņēmusies īstenot jauno risinājumu, kolīdz būs saņemts Komisijas lēmums.

(19)

LfA atpirks no BAV 30 % daļu sabiedrībā BFH par EUR 15 000. Šī cena ir paredzēta BFH dibināšanas līgumā un precīzi atbilst cenai, ko Bavaria sākumā samaksāja par savām daļām. Par sabiedrības BFH daļu pārdošanu BAV neiegūst nekādas priekšrocības, ko varētu novērtēt kā atbalstu. LfA piederēs 100 % daļu, un līdz ar to tā saņems 100 % no BFH peļņas.

(20)

Turpmāk BAV ik gadu izrakstīs rēķinu BFH par sabiedrības vadības izmaksām atbilstoši “faktiskajiem izdevumiem”. Saskaņā ar ziņām, ko Vācija sniedza 2006. gada novembrī, šie izdevumi 2006. gadā bija EUR 106 405. Ik gadu tiks aprēķināti faktiskie izdevumi, par tiem izrakstīs rēķinu, un tos pārbaudīs neatkarīgs eksperts. Tiks nodrošināts, lai BAV saņemtu apmaksu tikai par faktiski sniegtiem pakalpojumiem, novēršot pārmērīgas kompensācijas iespēju. Līdz ar to BAV negūs priekšrocības, kas izpaustos kā pārmērīga kompensācija par uzņēmuma pārvaldi un tādējādi līdzinātos atbalstam.

(21)

Līdz 2024. gadam BFH maksās sabiedrībai BAV tirgus cenām atbilstošu nomas maksu par teritorijas izīrēšanu. Tā ir vienāda ar 5 % no objekta/teritorijas vērtības (9), ko novērtējis neatkarīgs eksperts. Tādējādi to var uzskatīt par tirgus cenām atbilstošu nomas maksu, jo tā nodrošina BAV piemērotu peļņu par minētajai sabiedrībai piederošo zemesgabalu. Tomēr BFH nemaksās šo nomas maksu reizi mēnesī skaidrā naudā, bet atlīdzība par lietošanu, ieskaitot procentus, uzkrāsies (10). Tiks nodrošināts, lai BAV saņemtu apmaksu tikai par teritorijas lietošanu, lai novērstu pārmērīgas kompensācijas iespēju.

(22)

Pēc 25 gadu termiņa beigām, proti, 2024. gadā, jaunās studijas tirgus vērtību novērtēs neatkarīgs eksperts, un BAV varēs no BFH iegādāties jauno studiju par šo cenu ar iespēju ieskaita kārtībā ierēķināt uzkrāto nomas maksu ar procentiem. Ja ēkas vērtība 2024. gadā pārsniegs pret BAV uzkrātā prasījuma vērtību, tad BAV apmaksās starpību. Tādējādi ir pilnīgi izslēgts, ka BAV, iegādājoties studiju, baudītu jebkādas priekšrocības (11). No tā var secināt, ka jaunais risinājums garantē, ka BAV nākotnē negūs nekādas priekšrocības EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē no jaunās studijas ekspluatācijas, un tādējādi tiek izslēgta iespēja, ka nākotnē BAV saņemtu valsts atbalstu. BAV atteiksies no savas 30 % lielās daļas, un BFH izrakstīs rēķinu par jaunās studijas pārvaldības un teritorijas iznomāšanas faktiskajām izmaksām. Pēc 25 gadiem BAV turklāt būs jāmaksā tirgus cena, iegādājoties filmu studiju. Sākotnēji bija paredzēts, ka īpašuma tiesības uz jauno BFH ēku un tās ierīkojumu pēc 25 gadiem bez maksas iegūst BAV.

(23)

Maksājumi, ko BAV saņēma 1999.–2005. gadā, ir uzskaitīti 1. un 2. tabulā. Šos maksājumus var iedalīt divās kategorijās: atlīdzība par uzņēmuma vadību un līgumā paredzētā BAV peļņas daļa. To kopsavilkums ir šāds.

4.   tabula

BAV saņemtie maksājumi. Atlīdzība par vadību un peļņa

(24)

Maksājumus, ko BAV saņēma par objekta pārvaldību (skatīt 4. tabulas C rindu un sīkākus datus D un E rindā), veido divas daļas: atlīdzība par faktiskajiem pakalpojumiem un uzņēmuma vadības līgumā iepriekš noteiktā nemainīgas likmes summa. Pat 2000. un 2004. gadā, kas bija “labākie gadi”, kad BAV saņēma EUR 103 000, šie maksājumi nesasniedza plānoto līmeni, kas 2006. gadā bija EUR 106 405 (skatīt 3. tabulu), un BAV neguva nekādas nepamatotas priekšrocības.

(25)

BAV peļņas daļa bija paredzēta kā kompensācija par bezmaksas lietošanā nodoto objektu. Šie maksājumi ir mazāki nekā tirgus cena par teritorijas nomu, kas pašlaik ir apmēram EUR 183 500 gadā (skatīt 15. zemsvītras piezīmi).

(26)

No 4. tabulas izriet, ka pat tad, ja saskaita visus BAV ieņēmumus (gan no pārvaldības, gan no peļņas, skatīt I rindu), visu BAV 1999.–2005. gadā saņemto maksājumu summa ir zemāka nekā tirgus cena par teritorijas lietošanu (tā pašlaik ir apmēram EUR 183 500 gadā). Pamatojums šādai situācijai ir ietverts sākotnējā plānā, saskaņā ar kuru īpašuma tiesības uz jauno BFH ēku un tās iekārtojumu pēc 25 gadu termiņa bez atlīdzības pāriet BAV, un tas nozīmētu “papildu” priekšrocības BAV. Jaunajā risinājumā tomēr paredzēts, ka BAV iegādājas studiju par tirgus cenu. No tā visa izriet, ka BAV 1999.–2005. gadā no pasākuma nav guvusi priekšrocības EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(27)

Tāpēc var konstatēt, ka BAV saistībā ar līdzšinējo jaunās studijas ekspluatāciju nav saņēmusi valsts atbalstu.

(28)

Papildus iespējai, ka sabiedrība BAV būtu saņēmusi pārmērīgi lielu maksu par studijas pārvaldību (skatīt iepriekš 4. tabulu), nav izslēdzams, ka BAV varēja iegūt privileģētu statusu attiecībā uz studijas izmantošanu.

(29)

Saskaņā ar Vācijas sniegtajām ziņām studijā lielāko daļu filmu uzņēma sabiedrības, kas nekādi nav saistītas ar BAV (12). Vācija apstiprināja, ka BAV nebaudīja privileģētu statusu attiecībā uz piekļuvi studijai. Turklāt visi filmu ražotāji gan toreiz, gan tagad varēja izmantot studiju ar tieši tādiem pašiem nosacījumiem un tādu pašu cenu kā BAV. Komisijai tika apliecināts, ka uz BAV attiecas tādi paši noteikumi kā uz visiem pārējiem konkurentiem un ka tā nesaņēma un arī tagad nesaņem nekādas privilēģijas, tā ka no jaunās studijas lietošanas tai nav radušās un arī neradīsies nekādas priekšrocības EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(30)

Attiecībā uz principu, ka privāts ieguldītājs darbojas atbilstoši tirgus ekonomikas principiem, jānorāda, ka runa ir par faktu, ka LfA un BAV neveica ieguldījumus BFH ar vienādiem nosacījumiem, un tas tika uzskatīts par atbalstu sabiedrībai BAV. Jaunais risinājums novērš šo problēmu, jo LfA kļūst par vienīgo BFH īpašnieci. Jaunajā risinājumā paredzēts, ka BFH (kas visiem studijas lietotājiem izraksta rēķinus par tirgus cenu) ieņēmumi 100 % apmērā pieder LfA un visu BFH peļņu iegūst LfA. Visbeidzot, LfA 2024. gadā, pārdodot studiju, iegūs samaksu par tirgus cenu. Tāpēc prima facie jākonstatē, ka LfA ieguldījums sabiedrībā BFH atbilst principam, ka privāts ieguldītājs darbojas atbilstoši tirgus ekonomikas principiem.

(31)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, Komisija konstatē, ka izmeklējamais pasākums jaunajā risinājumā nesniedz BAV nekādas priekšrocības un tāpēc EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē tas nav atbalsts, kas īstenots attiecībā uz BAV,