<TI><P>Itālijas tiesības</P></TI>11Direktīvas 2001/29 5. panta 2. punkta b) apakšpunkts Itālijas tiesībās ir transponēts ar 1941. gada 22. aprīļa legge n. 633 – Protezione del diritto d’autore e di altri diritti connessi al suo esercizio (Likums Nr. 633 par autortiesību un citu ar to īstenošanu saistīto tiesību aizsardzību) pamatlietas faktu laikā spēkā esošajā redakcijā (turpmāk tekstā – Autortiesību likums) 71.sexies pantu. Šajā 71.sexies pantā, kas ir iekļauts šī likuma II nodaļā Privātas kopēšanas izņēmums, ir noteikts:1.Ir atļauta fonogrammu un videogrammu privāta reproducēšana uz jebkura datu nesēja, ko veic fiziska persona tikai privātai lietošanai, kas tiek veikta bezpeļņas nolūkā un ar mērķi, kurš ne netieši, ne tieši nav komerciāls, ievērojot 102.quater pantā minētos tehniskos pasākumus.2.Šā panta 1. punktā minēto reproducēšanu nevar veikt trešās personas. Pakalpojumu sniegšana, kuras mērķis ir atļaut fiziskai personai reproducēt fonogrammas un videogrammas privātai lietošanai, ir reproducēšanas darbība, uz kuru attiecas 13., 72., 78.bis, 79. un 80. panta noteikumi.[..]
12Autortiesību likuma 71.septies pantā ir noteikts:1.Fonogrammu autoriem un producentiem, kā arī audiovizuālo darbu sākotnējiem producentiem, videogrammu izpildītājmāksliniekiem un producentiem un viņu tiesību mantiniekiem ir tiesības uz atlīdzību par 71. sexies pantā minēto fonogrammu un videogrammu reproducēšanu privātiem mērķiem. Minēto atlīdzību par iekārtām, kas paredzētas tikai fonogrammu vai videogrammu analogajam vai digitālajam ierakstam, veido cenas daļa, ko galīgais pircējs ir samaksājis izplatītājam un ko par daudzfunkcionālām iekārtām aprēķina no tādas iekārtas cenas, kam ir ierakstam paredzētās iekšējās sastāvdaļas raksturlielumiem līdzvērtīgi raksturlielumi, vai arī, ja tas nav iespējams, no fiksētas summas par iekārtu. Par audio un video ieraksta datu nesējiem – piemēram, analogajiem datu nesējiem, digitālajiem datu nesējiem, fiksētajām vai pārnesamajām atmiņām, kas paredzēti fonogrammu vai videogrammu ierakstam, – atlīdzību veido summa, kas samērīga ar pašu datu nesēju sniegto ieraksta spēju. Par attālā videoieraksta sistēmām šajā punktā minēto atlīdzību maksā persona, kura sniedz pakalpojumu, un tā ir samērīga ar atlīdzību, kas ir saņemta par paša pakalpojuma sniegšanu.2.1. punktā minēto atlīdzību, ievērojot Kopienas tiesību normas un katrā ziņā ņemot vērā reproducēšanas tiesības, nosaka ar Itālijas Kultūras ministra dekrētu, kas jāpieņem līdz 2009. gada 31. decembrim, pēc 190. pantā minētās komitejas un nozares apvienību, kas vislabāk pārstāv 1. punktā minēto iekārtu un datu nesēju ražotājus, uzklausīšanas. Lai noteiktu atlīdzību, ņem vērā, vai tiek vai netiek piemēroti 102. quater pantā minētie tehnoloģiskie pasākumi, kā arī atšķirīgo digitālās kopēšanas izplatību salīdzinājumā ar analogo kopēšanu. Dekrēts ir jāatjaunina ik pa trim gadiem.[..]
13Autortiesību likuma 102. quater pants ir izteikts šādā redakcijā:1.Autortiesību un blakustiesību, kā arī 102.bis panta 3. punktā minēto tiesību īpašnieki saistībā ar aizsargātiem darbiem vai objektiem var veikt efektīvus tehnoloģiskus aizsardzības pasākumus, aptverot visas tehnoloģijas, visas ierīces vai visus komponentus, kuru mērķis to parastās darbības ietvaros ir liegt vai ierobežot tādu neatļautu darbību veikšanu, kam nav piekritis tiesību īpašnieks.2.Tehnoloģiskos aizsardzības pasākumus uzskata par efektīviem, ja īpašnieks kontrolē aizsargātā darba vai objekta izmantošanu ar piekļuves kontroles ierīces vai aizsardzības procesa lietošanu, piemēram, kodēšanu, trokšņu radīšanu vai jebkādu citu aizsargāta darba vai objekta pārveidošanu, vai ja šī izmantošana ir ierobežota ar kopiju kontroles mehānismu, kas paredzēts aizsardzības mērķim.3.Ar šo pantu netiek ierobežota I nodaļas IV sadaļas VI daļā minēto tiesību normu par datorprogrammām piemērošana.