<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-488/16 P</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62016CJ0488</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:673">EU:C:2018:673</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>13</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>13</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, <DATE ISO="20180906">6.9.2018</DATE>. – Lieta C‑488/16 P</HT></P><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">Bundesverband Souvenir</HT> – <HT TYPE="ITALIC">Geschenke</HT> – <HT TYPE="ITALIC">Ehrenpreise</HT>/<HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (piektā palāta)</P><P><DATE ISO="20180906">2018. gada 6. septembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – vācu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Apelācija</KEYWORD><KEYWORD>Eiropas Savienības preču zīme</KEYWORD><KEYWORD>Spēkā neesamības atzīšanas process</KEYWORD><KEYWORD>Vārdiska preču zīme <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>NEUSCHWANSTEIN<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/></KEYWORD><KEYWORD>Regula (EK) Nr. 207/2009</KEYWORD><KEYWORD>7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts</KEYWORD><KEYWORD>Absolūti atteikuma pamati</KEYWORD><KEYWORD>Aprakstošs raksturs</KEYWORD><KEYWORD>Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde</KEYWORD><KEYWORD>Atšķirtspēja</KEYWORD><KEYWORD>52. panta 1. punkta b) apakšpunkts</KEYWORD><KEYWORD>Ļaunticība</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lieta C‑488/16 P</P><P>par apelācijas sūdzību atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. pantam, ko <DATE ISO="20160913">2016. gada 13. septembrī</DATE> iesniedza</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Bundesverband Souvenir</HT> – <HT TYPE="ITALIC">Geschenke</HT> – <HT TYPE="ITALIC">Ehrenpreise eV</HT></HT>, Feitsbrona [<HT TYPE="ITALIC">Veitsbronn</HT>] (Vācija), ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">B</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Bittner</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Rechtsanwalt</HT>,</P><PARTY.STATUS>apelācijas sūdzības iesniedzēja,</PARTY.STATUS></PLAINTIFS><AGAINST>pārējie lietas dalībnieki:</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (<HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT>)</HT>, ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">D</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Botis</HT> un <HT TYPE="ITALIC">A</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Schifko</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">D</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Walicka</HT>, pārstāvji,</P><PARTY.STATUS>atbildētājs pirmajā instancē,</PARTY.STATUS></DEFENDANTS><INTERVENERS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Freistaat Bayern</HT></HT>, ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">M. Müller</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Rechtsanwalt</HT>,</P><PARTY.STATUS>persona, kas iestājusies lietā pirmajā instancē.</PARTY.STATUS></INTERVENERS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (piektā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs Ž. L. da Krušs Vilasa [<HT TYPE="ITALIC">J. L. da Cruz Vilaça</HT>], tiesneši E. Levits, E. Borgs Bartets [<HT TYPE="ITALIC">A</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Borg Barthet</HT>] (referents), M. Bergere [<HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Berger</HT>] un F. Biltšens [<HT TYPE="ITALIC">F</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Biltgen</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts: M. Vatelē [<HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Wathelet</HT>],</P><P>sekretāre: R. Šereša [<HT TYPE="ITALIC">R. Șereș</HT>], administratore,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20171129">2017. gada 29. novembra</DATE> tiesas sēdi,</VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus <DATE ISO="20180111">2018. gada 11. janvāra</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><?PAGE NO="2"?><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Ar apelācijas sūdzību <HT TYPE="ITALIC">Bundesverband Souvenir – Geschenke – Ehrenpreise eV</HT> lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas <DATE ISO="20160705">2016. gada 5. jūlija</DATE> spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Bundesverband Souvenir – Geschenke – Ehrenpreise</HT>/<HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> – <HT TYPE="ITALIC">Freistaat Bayern</HT> (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>NEUSCHWANSTEIN<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>) (T‑167/15, nav publicēts, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>pārsūdzētais spriedums<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2016:391">EU:T:2016:391</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja tās prasību atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (<HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT>) Apelācijas piektās padomes <DATE ISO="20150122">2015. gada 22. janvāra</DATE> lēmumu lietā R 28/2014‑5 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp apelācijas sūdzības iesniedzēju un <HT TYPE="ITALIC">Freistaat Bayern</HT> (Bavārijas brīvvalsts, Vācija) (turpmāk tekstā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>apstrīdētais lēmums<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par [Eiropas Savienības] preču zīmi (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="078" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 78, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) 7. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Absolūta [Absolūti] atteikuma pamatojums [pamati]<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> 1. punkta b) un c) apakšpunktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Nereģistrē:</P><P>[..]</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>preču zīmes, kam nav atšķirīgu īpašību [atšķirtspējas];</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējuma vai norādes, kas tirdzniecībā var kalpot, lai norādītu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfisko izcelsmi vai laiku un citas preču un pakalpojumu īpašības;</TXT></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA><ALINEA>[..].<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Šīs regulas 52. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Absolūt[i] spēkā neesamības pamat[i]<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>[Eiropas Savienības] preču zīmi paziņo par spēkā neesošu, ja Birojā iesniegts attiecīgs iesniegums vai pamatojoties uz pretprasību lietas izskatīšanas procesā par pārkāpumu:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>[ja Eiropas Savienības] preču zīme reģistrēta pretrunā 7. panta noteikumiem;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>[ja] pieteikuma iesniedzējs, iesniedzot pieteikumu par preču zīmi, ir rīkojies ļaunprātīgi.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedības priekšvēsture</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT><DATE ISO="20110722">2011. gada 22. jūlijā</DATE> Bavārijas brīvvalsts <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> iesniedza Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz Regulu Nr. 207/2009.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdisks apzīmējums <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>NEUSCHWANSTEIN<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>apstrīdētā preču zīme<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 3., 8., 14.–16., 18., 21., 25., 28., 30., 32.–36., 38. un 44. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam <DATE ISO="19570615">1957. gada 15. jūnija</DATE> Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>3. klase: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>parfimērijas izstrādājumi, ķermeņa un sejas kopšanas līdzekļi<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>;</P></ITEM><?PAGE NO="3"?><ITEM><P>8. klase: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>nažu izstrādājumi, dakšiņas un karotes, kas izgatavoti no dārgmetāla<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>;</P></ITEM><ITEM><P>14. klase: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>juvelierizstrādājumi; pulksteņi un rokas pulksteņi<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>;</P></ITEM><ITEM><P>15. klase: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>mūzikas instrumenti; mūzikas lādītes; elektriski un elektroniski mūzikas instrumenti<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>;</P></ITEM><ITEM><P>16. klase: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>rakstāmpapīrs un piezīmju papīrs; zīmuļi un tinte<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>;</P></ITEM><ITEM><P>18. klase: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>āda un ādas imitācijas, lietussargi; ceļojumu somas; rokassomas; somas uzvalkiem; koferi; ādas mapes; tualetes somiņas (nepiepildītas); kosmētikas somiņas<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>;</P></ITEM><ITEM><P>21. klase: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>izstrādājumi no stikla, porcelāna, fajansa un keramikas, kas nav ietverti citās klasēs, tējkannas, kas nav izgatavotas no dārgmetāliem<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>;</P></ITEM><ITEM><P>25. klase: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>apģērbi; apavi; galvassegas; zeķturi; jostas; bikšturi<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>;</P></ITEM><ITEM><P>28. klase: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>spēles un rotaļlietas; galda spēles<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>;</P></ITEM><ITEM><P>30. klase: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>kafija; tēja; kakao; cukurs; medus; miltu konditorejas izstrādājumi; kūkas; cepumi; saldumi; saldējums; saldumu konditoreja; garšvielas<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>;</P></ITEM><ITEM><P>32. klase: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>bezalkoholiskie dzērieni; alus<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/>;</P></ITEM><ITEM><P>33. klase: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>alkoholiskie dzērieni (izņemot alu)<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>;</P></ITEM><ITEM><P>34. klase: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>sērkociņi; cigarešu kārbas, pelnu trauki, smēķētāju piederumi, kas nav izgatavoti no dārgmetāliem; cigaretes; tabaka<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>;</P></ITEM><ITEM><P>35. klase: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>reklāmas aģentūru pakalpojumi<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>;</P></ITEM><ITEM><P>36. klase: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>apdrošināšana; finanses; darījumi ar naudu; darījumi ar nekustamo īpašumu<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>;</P></ITEM><ITEM><P>38. klase: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>telekomunikācijas un sakaru pakalpojumi<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>;</P></ITEM><ITEM><P>44. klase: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>higiēnas un skaistumkopšanas pakalpojumi vīriešiem<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts <DATE ISO="20110902">2011. gada 2. septembra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Bulletin des marques communautaires</HT> [<HT TYPE="ITALIC">Kopienas Preču Zīmju Biļetenā</HT>] Nr. 166/2011, un apstrīdētā preču zīme tika reģistrēta <DATE ISO="20111212">2011. gada 12. decembrī</DATE> ar numuru 10144392.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>2012. gada 10. februārī apelācijas sūdzības iesniedzēja attiecībā uz apstrīdēto preču zīmi iesniedza pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunktu, lasot to kopsakarā ar šīs pašas regulas 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, par visām iepriekš 6. punktā minētajām precēm un pakalpojumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT><DATE ISO="20131021">2013. gada 21. oktobrī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> Anulēšanas nodaļa noraidīja šo pieteikumu par spēka neesamības atzīšanu, secinot, ka apstrīdēto preču zīmi neveido nedz norādes, kuras var tikt izmantotas, lai norādītu ģeogrāfisko izcelsmi, nedz citas attiecīgajām precēm un pakalpojumiem piemītošas īpašības, un ka tādējādi nav pārkāpts Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts. Turklāt tā uzskatīja, ka, tā kā attiecīgā preču zīme ir atšķirtspējīga attiecībā uz šīm precēm un pakalpojumiem, šīs regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts nav pārkāpts. Visbeidzot tā uzskatīja, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja nav pierādījusi, ka apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikums būtu iesniegts ļaunticīgi, un tādēļ nav pārkāpts minētās regulas 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT><DATE ISO="20131220">2013. gada 20. decembrī</DATE> apelācijas sūdzības iesniedzēja iesniedza <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> apelācijas sūdzību par Anulēšanas nodaļas lēmumu, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Ar apstrīdēto lēmumu <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> Apelācijas piektā padome apstiprināja Anulēšanas nodaļas lēmumu un noraidīja apelācijas sūdzības iesniedzējas apelācijas sūdzību.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Vispārējā tiesā un pārsūdzētais spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts <DATE ISO="20150402">2015. gada 2. aprīlī</DATE>, apelācijas sūdzības iesniedzēja cēla prasību atcelt apstrīdēto lēmumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Lai pamatotu savu prasību, tā izvirzīja trīs pamatus, kas attiecīgi ir balstīti uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu, šīs regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu un minētās regulas 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Ar pārsūdzēto spriedumu Vispārējā tiesa noraidīja trīs apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirzītos pamatus un līdz ar to – prasību kopumā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Lietas dalībnieku prasījumi Tiesai</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Ar apelācijas sūdzību apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz Tiesu:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>atcelt pārsūdzēto spriedumu;</P></ITEM><ITEM><P>atzīt par spēkā neesošu apstrīdētās preču zīmes reģistrāciju un</P></ITEM><ITEM><P>piespriest <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> un Bavārijas brīvvalsts lūdz Tiesu noraidīt apelācijas sūdzību un piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par apelācijas sūdzību</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Lai pamatotu apelācijas sūdzību, apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza trīs pamatus, kas attiecīgi ir balstīti uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu, minētās regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu, kā arī šīs regulas 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo pamatu</HT></HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Lietas dalībnieku argumenti</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Ar pirmo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, nospriežot, ka apstrīdētā preču zīme saistībā ar attiecīgajām precēm un pakalpojumiem nav aprakstoša. Šis pamats būtībā ir iedalīts divās daļās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Ar pirmo daļu apelācijas sūdzības iesniedzēja apstrīd noteiktus vērtējumus, kurus Vispārējā tiesa ir veikusi pārsūdzētā sprieduma 22., 26. un 27. punktā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Tātad, pirmkārt, pārsūdzētā sprieduma 22. punktā Vispārējā tiesa esot kļūdaini nospriedusi, ka attiecībā uz noteiktām precēm, kas ietilpst 14. klasē, konkrētās sabiedrības daļas uzmanības līmenis ir augstāks. Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka, pat ja šajā preču klasē daļēji ir iekļautas dārgas preces, tomēr neesot vispārīgi uzskatāms, ka attiecībā uz tām uzmanības līmenis būs augstāks, jo tādas preces kā juvelierizstrādājumi un pulksteņi varot tikt piedāvātas arī par ļoti saprātīgām cenām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Otrkārt, pārsūdzētā sprieduma 26. punktā Vispārējā tiesa arī esot kļūdaini konstatējusi, ka vārds <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>Neuschwanstein<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>, kas burtiski nozīmē <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>gulbja jaunā klints<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/>, ir izdomāts un oriģināls vārds, kas tomēr neļauj konkrētajai sabiedrības daļai izveidot saikni ar attiecīgo preču un pakalpojumu kategorijām. Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka šis konstatējums paredzot vārda <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>Neuschwanstein<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> analīzi, kuru konkrētā sabiedrības daļa neveicot.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Treškārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka pārsūdzētā sprieduma 27. punktā esot konstatējama pretruna, jo, no vienas puses, Vispārējā tiesa atzīstot, ka Neišvānšteinas pils ir ģeogrāfiski lokalizējama, lai gan, no otras puses, tā apstiprinot, ka to nevar uzskatīt par ģeogrāfisku vietu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Ceturtkārt un pēdējokārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka pārsūdzētā sprieduma 27. punktā norādītais Vispārējās tiesas secinājums, saskaņā ar kuru Neišvānšteinas pils pirmām kārtām ir muzeja apskates vieta, esot neprecīzs. Vispirms, ciktāl Vispārējā tiesa šajā pašā punktā norāda, ka šī pils ir pazīstama ar savu vienreizējo arhitektūru, kas neattiecoties uz muzeju, tā esot nonākusi pretrunā pati sev. Turpinot – konkrētā sabiedrības daļa minēto pili uztverot kā celtni, kas ir īpaša arī tās ģeogrāfiskā novietojuma dēļ, nevis kā muzeju. Visbeidzot, muzeja nozīmīgums esot vērtējams atkarībā no tajā izstādītajiem objektiem. Tomēr sabiedrība apmeklējot šo pili, lai aplūkotu nevis tajā izstādītos objektus, bet tās vienreizējo arhitektūru.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Ar pirmā pamata otro daļu apelācijas sūdzības iesniedzēja iebilst, ka Vispārējā tiesa, pārsūdzētā sprieduma 27. punktā nospriežot, ka, tā kā Neišvānšteinas pils pati par sevi nav preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas vieta, apstrīdētā preču zīme nevar norādīt uz ar šo preču zīmi aptverto preču un pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi, neesot ievērojusi Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pamatā esošās vispārējās intereses, kā arī judikatūru, kas izriet no <DATE ISO="19990504">1999. gada 4. maija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Windsurfing Chiemsee</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑108/97 un C‑109/97</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:230">EU:C:1999:230</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>No <DATE ISO="19990504">1999. gada 4. maija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Windsurfing Chiemsee</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑108/97 un C‑109/97</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:230">EU:C:1999:230</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) izrietot, ka, runājot par ģeogrāfiskajiem nosaukumiem, pastāv vispārējās intereses neierobežot to pieejamību, ņemot vērā it īpaši to spēju ietekmēt patērētāju izvēli, piemēram, piesaistot preces vietai, kas var izraisīt pozitīvas emocijas. Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka it īpaši atmiņas par atvaļinājumu varot izraisīt šādas pozitīvas emocijas, kā rezultātā konkrētā sabiedrības daļa izveidos saikni starp attiecīgajām precēm un pakalpojumiem un tūrisma vietu, ko veido Neišvānšteinas pils, nevis starp šīm precēm un pakalpojumiem un konkrētu uzņēmumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT><DATE ISO="19990504">1999. gada 4. maija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Windsurfing Chiemsee</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑108/97 un C‑109/97</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:230">EU:C:1999:230</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 37. punktā Tiesa arī esot nospriedusi, ka saikne starp preci un ģeogrāfisku vietu ne vienmēr ir atkarīga no šīs preces ražošanas šajā vietā. Suvenīrpreču gadījumā konkrētajai sabiedrības daļai noteicoša esot pārdošanas vieta, jo šīs preces tiek pārdotas gandrīz vienīgi konkrētas tūrisma vietas tiešā tuvumā. Tādēļ pārdošanas vieta arī esot uzskatāma par ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Turklāt, pārsūdzētā sprieduma 29. punktā pamatojoties tikai uz minēto preču un pakalpojumu tādu pārdošanu, ko veic pats pils pārvaldītājs, Vispārējā tiesa neesot ievērojusi vispārējo interesi nodrošināt visā pasaulē pazīstamās tūrisma vietas nosaukuma pieejamību attiecībā uz suvenīrprecēm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> un Bavārijas brīvvalsts galvenokārt norāda, ka pirmais pamats esot jānoraida kā nepieņemams. Katrā ziņā tie uzskata, ka Vispārējā tiesa esot pareizi piemērojusi atbilstošo judikatūru un Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="6"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Tiesas vērtējums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Attiecībā uz pirmā pamata pirmās daļas pieņemamību ir jāatgādina, ka saskaņā ar LESD 256. pantu un Eiropas Savienības Tiesas statūtu 58. panta pirmo daļu apelācijas sūdzības iesniedz tikai par tiesību jautājumiem. Tikai Vispārējās tiesas kompetencē ir konstatēt un novērtēt atbilstošos faktus, kā arī novērtēt pierādījumus. Tātad šo faktu un pierādījumu novērtēšana, izņemot to sagrozīšanas gadījumu, nav tiesību jautājums, kam būtu piemērojama Tiesas pārbaude, izskatot apelāciju (skat. it īpaši spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100902">2010. gada 2. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Calvin Klein Trademark Trust</HT>/ITSB</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑254/09 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:488">EU:C:2010:488</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0049">49.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Tomēr konstatējumi, ko Vispārējā tiesa ir veikusi pārsūdzētā sprieduma 22., 26. un 27. punktā un saskaņā ar kuriem konkrētā sabiedrības daļa izrāda augstāku uzmanības līmeni saistībā ar precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 14. un 36. klasē, vārds <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>Neuschwanstein<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/> ir izdomāts un oriģināls vārds, pili, kas tiek apzīmēta ar šo vārdu, nevar uzskatīt par ģeogrāfisku vietu, un šī pils pirmām kārtām ir muzeja apskates vieta, ir šādi faktu vērtējumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Ir jākonstatē, ka ar argumentiem, ko apelācijas sūdzības iesniedzēja ir norādījusi, lai pamatotu pirmo daļu, tā vienīgi apstrīd minētos faktu vērtējumus, kurus ir veikusi Vispārējā tiesa, un patiesībā vēlas, lai Tiesa no jauna veiktu šo faktu vērtējumu, bet tomēr šajā ziņā neapgalvo, ka pastāvētu kāda to sagrozīšana.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>No tā izriet, ka pirmā pamata pirmā daļa ir jānoraida kā nepieņemama.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Ar pirmā pamata otro daļu apelācijas sūdzības iesniedzēja būtībā norāda, ka Vispārējā tiesa neesot ievērojusi Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pamatā esošo vispārējo interesi, kā arī <DATE ISO="19990504">1999. gada 4. maija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Windsurfing Chiemsee</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑108/97 un C‑109/97</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:230">EU:C:1999:230</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), tai pārsūdzētā sprieduma 27. punktā nospriežot, ka, tā kā Neišvānšteinas pils pati par sevi nav preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas vieta, apstrīdētā preču zīme nevar norādīt uz attiecīgo preču un pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Tātad ar pirmā pamata otro daļu apelācijas sūdzības iesniedzēja iebilst, ka Vispārējā tiesa neesot kvalificējusi nosaukumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>Neuschwanstein<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> kā preču un pakalpojumu, kas ir aptverti ar apstrīdēto preču zīmi, ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē, un no tā izriet, ka ar minēto daļu tiek izvirzīts tiesību jautājums, kurš ir pieņemams apelācijas tiesvedībā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Ievadam ir jāatgādina, ka ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu tiek liegts reģistrēt Eiropas Savienības preču zīmes, kuras sastāv tikai no apzīmējuma vai norādes, kas tirdzniecībā var kalpot, lai norādītu preču vai pakalpojumu, attiecībā uz kuriem ir pieteikta reģistrācija, ģeogrāfisko izcelsmi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru šī tiesību norma ir vērsta uz vispārējo interešu mērķi, kas prasa, lai visiem būtu iespēja brīvi izmantot apzīmējumus vai norādes, kuri apraksta preču vai pakalpojumu, attiecībā uz kuriem ir pieteikta reģistrācija, kategorijas, tostarp kā kolektīvas preču zīmes vai kombinētas vai grafiskas preču zīmes. Tātad ar šo normu netiek pieļauts rezervēt šādus apzīmējumus vai norādes tikai kādam vienam uzņēmumam tādēļ, ka tie ir reģistrēti kā preču zīme (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19990504">1999. gada 4. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Windsurfing Chiemsee</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑108/97 un C‑109/97</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:230">EU:C:1999:230</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140710">2014. gada 10. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">BSH</HT>/ITSB</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑126/13 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2065">EU:C:2014:2065</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0019">19.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Konkrēti attiecībā uz apzīmējumiem vai norādēm, kuri var tikt izmantoti, lai apzīmētu to preču kategoriju ģeogrāfisko izcelsmi, attiecībā uz kurām ir iesniegts preču zīmes reģistrācijas pieteikums, it īpaši ģeogrāfiskajiem nosaukumiem, Tiesa ir nospriedusi, ka pastāv vispārējās intereses aizsargāt to pieejamību, ņemot vērā it īpaši to spēju ne tikai norādīt, iespējams, attiecīgo preču kategoriju kvalitāti<?PAGE NO="7"?> un citas īpašības, bet arī dažādi ietekmēt patērētāju izvēli, piemēram, piesaistot preces vietai, kas izraisa pozitīvas emocijas (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19990504">1999. gada 4. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Windsurfing Chiemsee</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑108/97 un C‑109/97</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:230">EU:C:1999:230</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Šajā ziņā Tiesa ir uzsvērusi, ka apzīmējuma reģistrāciju var atteikt, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, tikai tad, ja ģeogrāfiskais nosaukums, kuru tiek lūgts reģistrēt kā preču zīmi, apzīmē vietu, kas reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī ieinteresēto personu skatījumā ir saistīta ar attiecīgo preču kategoriju, vai arī ir saprātīgi paredzams, ka šāda saikne varētu rasties nākotnē (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19990504">1999. gada 4. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Windsurfing Chiemsee</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑108/97 un C‑109/97</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:230">EU:C:1999:230</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20040212">2004. gada 12. februāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Koninklijke KPN Nederland</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑363/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:86">EU:C:2004:86</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Tomēr ir jānorāda, ka Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts principā neliedz reģistrēt ģeogrāfiskos nosaukumus, kas nav pazīstami ieinteresēto personu vidū vai vismaz nav pazīstami kā ģeogrāfiskas vietas apzīmējums, vai arī nosaukumus, saistībā ar kuriem apzīmētās vietas īpašību dēļ nav sagaidāms, ka ieinteresēto personu vidū varētu tikt uzskatīts, ka šī vieta ir attiecīgās preču kategorijas izcelsmes vieta (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19990504">1999. gada 4. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Windsurfing Chiemsee</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑108/97 un C‑109/97</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:230">EU:C:1999:230</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Šajā lietā pārsūdzētā sprieduma 27. punktā Vispārējā tiesa būtībā ir nospriedusi, ka Neišvānšteinas pils pirmām kārtām ir muzeja apskates vieta, kuras galvenā funkcija ir kultūras mantojuma saglabāšana, nevis suvenīrpreču ražošana vai tirgošana vai pakalpojumu sniegšana, un ka šī pils nav pazīstama ar tās pārdodamajām suvenīrprecēm vai tās piedāvātajiem pakalpojumiem. Vispārējā tiesa no tā ir secinājusi, ka, tā kā minētā pils pati par sevi nav preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas vieta, apstrīdētā preču zīme nevar norādīt uz ar šo preču zīmi aptverto preču un pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi. Līdz ar to Tiesai ir jāpārbauda, vai, kā apgalvo apelācijas sūdzības iesniedzēja, šis vērtējums izriet no Regulas Nr. 207/2009. 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pamatā esošo vispārējo interešu neievērošanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Pirmkārt, ir jāpārbauda apelācijas sūdzības iesniedzējas arguments, saskaņā ar kuru nosaukums <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>Neuschwanstein<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> esot aprakstošs Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē, ciktāl atmiņas, uz kurām norāda šis apzīmējums, liecinot par preču un pakalpojumu, kurus aptver apstrīdētā preču zīme, kvalitāti vai būtisku īpašību, ļaujot konkrētajai sabiedrības daļai izveidot saikni starp šīm precēm un pakalpojumiem un Neišvānšteinas pili.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāuzsver, kā ģenerāladvokāts ir norādījis savu secinājumu 39. punktā, ka neviena no klasēm Nicas nolīguma izpratnē neattiecas uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>suvenīrprecēm<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/>. Līdz ar to Vispārējā tiesa ir pamatoti uzskatījusi, kā tas izriet no pārsūdzētā sprieduma 22. un 27. punkta, ka ar apstrīdēto preču zīmi aptvertās preces ir ikdienas patēriņa preces un ka attiecīgie pakalpojumi ir ikdienas pakalpojumi, kas ļauj veikt pils pārvaldīšanu un izmantošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Turklāt no lietas materiāliem neizriet, ka minētajām precēm un pakalpojumiem, kas ir domātas ikdienas lietošanai, būtu īpašas iezīmes vai noteiktas īpašības, saistībā ar kurām Neišvānšteinas pils būtu tradicionāli pazīstama un saistībā ar kurām varētu saprātīgi pieņemt, ka konkrētā sabiedrības daļa varētu uzskatīt, ka to izcelsme ir šajā vietā vai ka preces tajā ir ražotas un pakalpojumi – sniegti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>It īpaši, runājot par precēm, kas ir aptvertas ar apstrīdēto preču zīmi, ir jāuzsver, ka apstāklis, ka tās tiek pārdotas kā suvenīrpreces, nav nozīmīgs, lai novērtētu nosaukuma <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>Neuschwanstein<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/> aprakstošo raksturu. Tas, ka precei ir piešķirta suvenīrpreces funkcija, nav uzskatāms par objektīvu īpašību, kas izrietētu no preces rakstura, jo šī funkcija ir atkarīga no pircēja brīvas gribas un ir vērsta tikai uz tā nodomiem.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Ciktāl nosaukums <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>Neuschwanstein<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/> apzīmē pili, kurai ir piešķirts šis vārds, ir jākonstatē, ka šī nosaukuma vienkārša izvietošana tostarp uz attiecīgajām precēm ļauj konkrētajai sabiedrības daļai uzskatīt šīs ikdienas patēriņa preces arī par suvenīrprecēm. Fakts, ka tās kļūst par suvenīrprecēm vienkārši ar minētā nosaukuma izvietošanu, pats par sevi nav uzskatāms par būtisku īpašību, ar ko tiktu aprakstītas minētās preces.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Tāpēc nevar saprātīgi uzskatīt, ka, aplūkojot no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa, atmiņas, uz kurām norāda nosaukums <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>Neuschwanstein<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/>, liecinātu par preču un pakalpojumu, kurus aptver apstrīdētā preču zīme, kvalitāti vai būtisku īpašību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Otrkārt, ir jāizskata apelācijas sūdzības iesniedzējas arguments, saskaņā ar kuru nosaukums <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>Neuschwanstein<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/> aprakstot preču un pakalpojumu, kurus aptver apstrīdētā preču zīme, ģeogrāfisko izcelsmi, ciktāl šo preču un pakalpojumu pārdošanas vieta esot jāuzskata par to piesaistes faktoru Neišvānšteinas pilij.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka <DATE ISO="19990504">1999. gada 4. maija</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Windsurfing Chiemsee</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑108/97 un C‑109/97</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:230">EU:C:1999:230</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) Tiesa ir nospriedusi, ka, lai gan, protams, preces ģeogrāfiskās izcelsmes norāde parastā gadījumā ir tās vietas norāde, kurā šī prece ir tikusi vai varētu tikt ražota, nevar izslēgt, ka saikne starp preci un ģeogrāfisko vietu ir atkarīga no citiem piesaistes faktoriem, piemēram, no tā, ka prece ir tikusi izstrādāta un veidota šajā ģeogrāfiskajā vietā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>No tā izriet, ka Tiesa nav ierobežojusi piesaistes faktorus ar attiecīgo preču ražošanas vietu. Tomēr, kā ģenerāladvokāts ir norādījis savu secinājumu 41. punktā, tas ne vienmēr nozīmē, ka pārdošanas vieta var būt piesaistes faktors starp precēm un pakalpojumiem, kurus aptver apstrīdētā preču zīme, un attiecīgo vietu, un tas tā ir pat suvenīrpreču pārdošanas gadījumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Vienīgi apstāklis, ka minētās preces un pakalpojumi tiek piedāvāti konkrētā vietā, nevar būt aprakstoša norāde attiecībā uz to ģeogrāfisko izcelsmi, ciktāl minēto preču un pakalpojumu pārdošanas vieta pati par sevi nevar aprakstīt tām piemītošās iezīmes, īpašības vai īpatnības, kuras ir saistītas ar to ģeogrāfisko izcelsmi, tādas kā kāds amatnieks, tradīcijas vai klimats, kas raksturo konkrētu vietu, kā to būtībā norāda ģenerāladvokāts savu secinājumu 42. punktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Šajā lietā, kā Vispārējā tiesa ir uzskatījusi pārsūdzētā sprieduma 27. un 29. punktā, Neišvānšteinas pils ir pazīstama nevis tajā pārdodamo suvenīrpreču vai tās piedāvāto pakalpojumu dēļ, bet ar savu vienreizējo arhitektūru. Turklāt no lietas materiāliem neizriet, ka apstrīdētā preču zīme tiktu izmantota, lai tirgotu konkrētas suvenīrpreces un piedāvātu īpašus pakalpojumus, saistībā ar kuriem tā būtu tradicionāli pazīstama.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Turklāt, kā izriet no pārsūdzētā sprieduma 41. punkta, ne visi strīdus preču zīmes aptvertie pakalpojumi tiek tieši piedāvāti Neišvānšteinas pils atrašanās vietā. Runājot par attiecīgajām precēm, kā apelācijas sūdzības iesniedzēja ir pati atzinusi apelācijas sūdzībā, nav izslēgts, ka tie tiek pārdoti ārpus šīs pils apkārtnes.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Šajos apstākļos nevar saprātīgi uzskatīt, ka, aplūkojot no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa, pārdošanas vieta pati par sevi, uz kuru norāda nosaukums <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>Neuschwanstein<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/>, būtu preču un pakalpojumu, kurus aptver apstrīdētā preču zīme, kvalitātes vai kādas būtiskas īpašības apraksts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Tātad Vispārējā tiesa, pārsūdzētā sprieduma 27. punktā nospriežot, ka, tā kā Neišvānšteinas pils pati par sevi nav preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas vieta, apstrīdētā preču zīme nevar norādīt uz ar šo preču zīmi aptverto preču un pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi, nav pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>No tā izriet, ka pirmā pamata otrā daļa ir jānoraida kā nepamatota un tādējādi pirmais pamats ir jānoraida pilnībā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="9"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par otro pamatu</HT></HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Lietas dalībnieku argumenti</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>Otrais pamats sastāv no divām daļām. Ar otrā pamata pirmo daļu apelācijas sūdzības iesniedzēja vispirms būtībā norāda, ka Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, saistībā ar apstrīdētās preču zīmes atšķirtspējas vērtējumu aprobežojoties ar pārsūdzētā sprieduma 41. un 42. punktā izteikto apgalvojumu, ka nosaukuma <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>Neuschwanstein<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/> vienkārša izvietošana saistībā ar attiecīgajām precēm un pakalpojumiem ļauj nošķirt tās no precēm, kas tiek pārdotas, vai pakalpojumiem, kas tiek sniegti citās komerciālās vai tūrisma telpās. Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka šis konstatējums neļauj izdarīt secinājumu par apstrīdētās preču zīmes atšķirtspēju. Proti, produkts ar uzrakstu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>Minhene<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/> noteikti atšķirtos no produkta ar nosaukumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>Hamburga<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/>, jo patērētāji varētu uzskatīt, ka pirmais produkts ir ražots Minhenē un otrais – Hamburgā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>Turpinot – pārsūdzētā sprieduma 41. punktā Vispārējā tiesa esot pieļāvusi apļveida argumentāciju, norādot, ka apzīmējums <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>NEUSCHWANSTEIN<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/> apzīmē ne vien Neišvānšteinas pili kā muzeja apskates vietu, bet arī pašu apstrīdēto preču zīmi. Šādi Vispārējā tiesa esot iepriekš noteikusi lēmumu par to, vai minētais apzīmējums varētu vai nevarētu veidot preču zīmi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58</NO.P><TXT>Visbeidzot apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka pārsūdzētā sprieduma 42. punktā norādītais Vispārējās tiesas apgalvojums, saskaņā ar kuru apstrīdētā preču zīme ar savu apzīmējumu dod iespēju tirgot preces vai sniegt pakalpojumus, kuru kvalitāti Bavārijas brīvvalsts varētu kontrolēt, esot nevis apzīmējuma <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/>NEUSCHWANSTEIN<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/> atšķirtspējas pazīme, bet šī apzīmējuma kā preču zīmes reģistrācijas sekas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59</NO.P><TXT>Ar otrā pamata otro daļu apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Vispārējai tiesai vismaz indikatīvi esot bijis jāņem vērā <HT TYPE="ITALIC">Bundesgerichtshof</HT> (Federālā augstākā tiesa, Vācija) <DATE ISO="20120308">2012. gada 8. marta</DATE> rīkojums, ar kuru tika atcelta apzīmējuma <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/>NEUSCHWANSTEIN<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/> kā valsts preču zīmes reģistrācija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> un Bavārijas brīvvalsts norāda, ka otrā pamata pirmā daļa esot nepieņemama un otrā pamata otrā daļa esot jānoraida kā nepamatota.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Tiesas vērtējums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61</NO.P><TXT>Attiecībā uz otrā pamata pirmo daļu ir jānorāda, ka, lai gan apelācijas sūdzības redakcijai šajā ziņā trūkst skaidrības, no apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentācijas var secināt, ka to būtībā veido apgalvojums, ka Vispārējā tiesa esot nepietiekami pamatojusi savu vērtējumu par apstrīdētās preču zīmes atšķirtspēju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62</NO.P><TXT>Tā kā apelācijas sūdzības iesniedzēja iebilst, ka Vispārējā tiesa neesot pietiekami pamatojusi konstatējumu, saskaņā ar kuru apstrīdētajai preču zīmei ir atšķirtspēja, tā izvirza tiesību jautājumu, kurš var tikt izvirzīts apelācijas ietvaros (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110705">2011. gada 5. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Edwin</HT>/ITSB</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑263/09 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:452">EU:C:2011:452</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0063">63.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63</NO.P><TXT>Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru Vispārējai tiesai uzliktais pienākums norādīt pamatojumu liek tai skaidri un nepārprotami atspoguļot tās izmantoto argumentāciju, lai ieinteresētās personas varētu saprast pieņemtā nolēmuma pamatojumu un Tiesa – īstenot savu pārbaudi (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130124">2013. gada 24. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">3F</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑646/11 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:36">EU:C:2013:36</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0063">63.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jānorāda, ka, pārsūdzētā sprieduma 36.–39. punktā atgādinājusi judikatūru, kas ir nozīmīga, lai izvērtētu apstrīdētās preču zīmes atšķirtspēju, pārsūdzētā sprieduma 41. punktā Vispārējā tiesa uzskatīja, ka attiecīgās preces un pakalpojumi ir preces, kas ir paredzētas ikdienas lietošanai, nepastāvot nepieciešamībai nošķirt tās, kuras varētu ietilpt tipisko suvenīrpreču kategorijā, kā arī ikdienas dzīves pakalpojumi, kas atšķiras no suvenīrprecēm un citiem pakalpojumiem, kuri ir saistīti ar tūrisma darbību, tikai ar to nosaukumu, ciktāl šis nosaukums apzīmē ne tikai uz pili kā muzeja apskates vietu, bet arī pašu apstrīdēto preču zīmi. Vispārējā tiesa piebilda, ka attiecīgās preces nevis ir ražotas pašā pils atrašanās vietā, bet tikai tiek piedāvātas pārdošanai tajā un ka, lai gan daži pakalpojumu ir paredzēti pils pārvaldīšanai, ne visi tiek piedāvāti tās atrašanās vietā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65</NO.P><TXT>Pārsūdzētā sprieduma 42. punktā Vispārējā tiesa uzskatīja, ka vārdiskais elements, kas veido apstrīdēto preču zīmi, kurš ir identisks pils nosaukumam, ir iztēles radīts vārds, kuram nav aprakstošas saistības ar pārdodamajām precēm un piedāvātajiem pakalpojumiem. Vispārējā tiesa uzskata, ka, tā kā nosaukums <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0046" REF.END="QE0046"/>Neuschwanstein<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/> nozīmē <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0047" REF.END="QE0047"/>gulbja jaunā klints<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/>, vienkārša apstrīdētās preču zīmes izvietošana saistībā ar pārdodamām precēm un sniedzamiem pakalpojumiem ļauj nošķirt šīs preces un pakalpojumus no tām – tāpat ikdienas patēriņa – precēm un pakalpojumiem, kurus tirgo vai sniedz citās tirdzniecības vai tūrisma vietās. Vispārējā tiesa ir piebildusi, ka apstrīdētā preču zīme ļauj ar savu apzīmējumu tirgot preces un sniegt pakalpojumus, kuru kvalitāti Bavārijas brīvvalsts var kontrolēt tieši vai netieši licences līgumu ietvaros.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66</NO.P><TXT>Pārsūdzētā sprieduma 43. punktā Vispārējā tiesa turklāt tostarp uzskatīja, ka apstrīdētā preču zīme ar sava apzīmējuma raksturu ļauj konkrētajai sabiedrības daļai ne tikai atsaukties uz pils apmeklējumu, bet arī nošķirt attiecīgo preču un pakalpojumu komerciālo izcelsmi, kā rezultātā šī sabiedrības daļa secinās, ka visas preces un pakalpojumi, kas tiek apzīmēti ar apstrīdēto preču zīmi, ir ražoti, tirgoti vai sniegti Bavārijas brīvvalsts uzraudzībā, kura var tikt uzskatīta par atbildīgu par to kvalitāti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67</NO.P><TXT>No pārsūdzēta sprieduma 41.–43. punkta izriet, ka, lai novērtētu apstrīdētās preču zīmes atšķirtspēju, Vispārējā tiesa ir pārbaudījusi ar to aptvertās preces un pakalpojumus un ir novērtējusi minēto preču zīmi veidojošo vārdisko elementu, kurš atbilstoši tās viedoklim ir iztēles radīts vārds, kuram nav aprakstošas saistības ar attiecīgajām precēm un pakalpojumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jānorāda, ka ar Vispārējās tiesas konstatējumu, saskaņā ar kuru apstrīdētā preču zīme saistībā ar minēto preču un pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi nav aprakstoša, netiek iepriekš izlemta tās atšķirtspēja, turpretim tas ir iespējas reģistrēt preču zīmi, kurai ir atšķirtspēja, nepieciešamais nosacījums. Tieši tāpēc, ka apstrīdētajai preču zīmei nav aprakstoša rakstura, tāds subjekts kā Bavārijas brīvvalsts var likumīgi pieteikt reģistrācijai kā Eiropas Savienības preču zīmi tās īpašumā esošās muzeja apskates vietas nosaukumu, jo Regula Nr. 207/2009 to principā neliedz. Tādēļ, kā ģenerāladvokāts ir norādījis savu secinājumu 55. un 56. punktā, nevar uzskatīt, ka Vispārējā tiesa šajā ziņā būtu izteikusi apļveida argumentāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69</NO.P><TXT>Šajos apstākļos ir jāsecina, ka, noslēdzot savu apstrīdētās preču zīmes atšķirtspējas vērtējumu, kas ir ticis veikts, ņemot vērā pārsūdzētā sprieduma 36. punktā minēto judikatūru, saskaņā ar kuru preču zīmes atšķirtspēja nozīmē, ka šī preču zīme ļauj identificēt preces vai pakalpojumus, attiecībā uz kuriem ir iesniegts reģistrācijas pieteikums, kā tādus, kas nāk no konkrēta uzņēmuma, Vispārējā tiesa ir tiesiski pietiekami pamatojusi minētās atšķirtspējas esamību, apstiprinot, ka vienkārša minētās preču zīmes izvietošana saistībā ar attiecīgajām precēm un pakalpojumiem ļauj konkrētajai sabiedrības daļai nošķirt tos no tām precēm un pakalpojumiem, kurus tirgo vai sniedz citās tirdzniecības vai tūrisma vietās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70</NO.P><TXT>Savukārt, ciktāl pārsūdzētā sprieduma 42. punktā norādītais Vispārējās tiesas apgalvojums, saskaņā ar kuru apstrīdētā preču zīme ar savu apzīmējumu dod iespēju tirgot preces un sniegt pakalpojumus, kuru kvalitāti Bavārijas brīvvalsts var kontrolēt, ir motīvs, kas ir norādīts tikai pilnības labad, ir uzskatāms, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas pret šo motīvu vērstā argumentācija ir neiedarbīga<?PAGE NO="11"?> (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180201">2018. gada 1. februāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kühne + Nagel International</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑261/16 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:56">EU:C:2018:56</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0069">69.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī rīkojums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160214">2016. gada 14. februāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Royal County of Berkshire Polo Club</HT>/ITSB</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑278/15 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:20">EU:C:2016:20</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71</NO.P><TXT>No tā izriet, ka otrā pamata pirmā daļa ir jānoraida kā daļēji nepamatota un daļēji neiedarbīga.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72</NO.P><TXT>Attiecībā uz otrā pamata otro daļu ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru lēmumi, kas Apelācijas padomēm ir jāpieņem saskaņā ar Regulu Nr. 207/2009 attiecībā uz apzīmējuma kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju, tiek pieņemti, īstenojot saistošo kompetenci, nevis rīcības brīvību, un šo Apelācijas padomju lēmumu tiesiskums ir jāvērtē, pamatojoties vienīgi uz šo regulu atbilstoši tam, kā to interpretējusi Savienības tiesa (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120119">2012. gada 19. janvāris</DATE>, <NAME.CASE>ITSB/<HT TYPE="ITALIC">Nike International</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑53/11 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:27">EU:C:2012:27</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0057">57.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra). Turklāt, kā izriet no pārsūdzēta sprieduma 44. punkta, Eiropas Savienības preču zīmju sistēma ir autonoma sistēma, ko veido tai raksturīgo normu un mērķu kopums, jo tās piemērošana nav atkarīga ne no vienas valsts sistēmas (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131212">2013. gada 12. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Rivella International</HT>/ITSB,</NAME.CASE> <NO.CASE>C‑445/12 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:826">EU:C:2013:826</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73</NO.P><TXT>No tā izriet, ka Vispārējai tiesai nav bijis jāņem vērā <HT TYPE="ITALIC">Bundesgerichtshof</HT> (Federālā augstākā tiesa) <DATE ISO="20120308">2012. gada 8. marta</DATE> rīkojums. Tātad otrā pamata otrā daļa ir jānoraida kā nepamatota.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74</NO.P><TXT>Līdz ar to otrais pamats ir jānoraida pilnībā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par trešo pamatu</HT></HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Lietas dalībnieku argumenti</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75</NO.P><TXT>Trešo pamatu attiecībā uz Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu veido divas daļas. Ar pirmo daļu apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, pirmkārt, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pārsūdzētā sprieduma 55. punktā nospriežot, ka no lietas materiāliem neizriet, ka apstrīdētā preču zīme jau pirms tās reģistrācijas datuma ir tikusi izmantota, lai tirgotu konkrētas suvenīrpreces un piedāvātu noteiktus pakalpojumus. No vienas puses, pirmajā instancē iesniegtā prasības pieteikuma pielikumā tā esot sniegusi vairākus suvenīrpreču paraugus, uz kuriem ir norādīts uzraksts <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0048" REF.END="QE0048"/>Neuschwanstein<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/>. No otras puses, Bavārijas brīvvalsts kā pils īpašniece esot klāt uz vietas un tai esot jāzina par suvenīrpreču ar šo nosaukumu tirdzniecību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76</NO.P><TXT>Otrkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pārsūdzētā sprieduma 57. punktā nospriežot, ka Bavārijas brīvvalsts sabiedrībai N <DATE ISO="20080612">2008. gada 12. jūnijā</DATE> nosūtītā brīdinājuma vēstule nepierāda šīs brīvvalsts ļaunprātīgu nodomu reģistrēt apstrīdēto preču zīmi, lai nepieļautu trešajām personām izmantot apzīmējumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0049" REF.END="QE0049"/>NEUSCHWANSTEIN<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/>. Apelācijas sūdzības iesniedzēja šajā ziņā citē Bavārijas brīvvalsts runaspersonas paziņojumu, kas apliecinot šo nodomu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77</NO.P><TXT>Ar trešā pamata otro daļu apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka pārsūdzētā sprieduma 58. punktā Vispārējā tiesa esot kļūdaini izslēgusi Bavārijas brīvvalsts ļaunticību tā iemesla dēļ, ka šī brīvvalsts īsteno muzeja apskates vietas saglabāšanas un aizsargāšanas leģitīmo mērķi. Tā uzskata, ka <DATE ISO="20090611">2009. gada 11. jūnija</DATE> spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Chocoladefabriken Lindt &amp; Sprüngli</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑529/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:361">EU:C:2009:361</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), uz kuru atsaucas Vispārējā tiesa, neļaujot secināt, ka leģitīms mērķis izslēdz ļaunticību. Lai novērtētu pēdējo minēto, esot jāpamatojas uz šim nolūkam izmantotajiem līdzekļiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> un Bavārijas brīvvalsts norāda, ka trešais pamats esot nepieņemams un katrā ziņā nepamatots.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="12"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Tiesas vērtējums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79</NO.P><TXT>Saistībā ar trešā pamata pirmo daļu ir jānorāda, ka pārsūdzētā sprieduma 55. punktā Vispārējā tiesa tostarp ir konstatējusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja nav sniegusi pierādījumus, kas ļautu apstiprināt objektīvos apstākļus, saistībā ar kuriem Bavārijas brīvvalsts būtu zinājusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja vai citas trešās personas tirgo kādas no attiecīgajām precēm un pakalpojumiem. Minētā sprieduma 57. punktā Vispārējā tiesa ir izskatījusi Bavārijas brīvvalsts sabiedrībai N <DATE ISO="20080612">2008. gada 12. jūnijā</DATE> nosūtīto brīdinājuma vēstuli un šajā ziņā ir norādījusi, ka šīs sabiedrības iesniegtais valsts vārdiskas preču zīmes <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0050" REF.END="QE0050"/>NEUSCHWANSTEIN<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/> reģistrācijas pieteikums ir datēts ar 2008. gada 15. janvāri. Vispārējā tiesa ir norādījusi, ka Bavārijas brīvvalsts bija iesniegusi, pirmkārt, <DATE ISO="20050128">2005. gada 28. janvārī</DATE> – valsts vārdiskas preču zīmes <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0051" REF.END="QE0051"/>NEUSCHWANSTEIN<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/> reģistrācijas pieteikumu <HT TYPE="ITALIC">Deutsches Patent‑ und Markenamt</HT> (Vācijas Patentu un preču zīmju birojs), kurš to reģistrēja <DATE ISO="20051004">2005. gada 4. oktobrī</DATE>, un, otrkārt, <DATE ISO="20030711">2003. gada 11. jūlijā</DATE> – Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT>, kurš to reģistrēja <DATE ISO="20060914">2006. gada 14. septembrī</DATE>. Tātad Vispārējā tiesa no tā ir secinājusi, ka tieši sabiedrība N ir iepriekš zinājusi par Bavārijas brīvvalsts preču zīmi, nevis otrādi, un tādējādi – ka šī brīvvalsts nav pieļāvusi ļaunticību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80</NO.P><TXT>Ir jākonstatē, ka ar trešā pamata pirmās daļas atbalstam izteiktajiem argumentiem apelācijas sūdzības iesniedzēja patiesībā cenšas apstrīdēt pierādījumu vērtējumu, kuru Vispārējā tiesa ir veikusi pārsūdzētā sprieduma 55. un 57. punktā, tomēr nenorādot ne uz kādu šo pierādījumu sagrozīšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81</NO.P><TXT>Šajos apstākļos atbilstoši šī sprieduma 29. punktā minētajai judikatūrai trešā pamata pirmā daļa ir jānoraida kā nepieņemama.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82</NO.P><TXT>Attiecībā uz trešā pamata otro daļu ir jākonstatē, ka prasītājas argumentācija ir balstīta uz <DATE ISO="20090611">2009. gada 11. jūnija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Chocoladefabriken Lindt &amp; Sprüngli</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑529/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:361">EU:C:2009:361</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) kļūdainu interpretāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83</NO.P><TXT>Šajā spriedumā, uz kuru Vispārējā tiesa atsaucas pārsūdzētā sprieduma 58. punktā, Tiesa saistībā ar pieteikuma iesniedzēja nodomu Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī ir uzskatījusi, ka pat gadījumā, ja pieteikuma iesniedzējs iesniedz apzīmējuma reģistrācijas pieteikumu ar vienīgo mērķi negodīgi konkurēt ar konkurentu, kas izmanto līdzīgu apzīmējumu, nevar izslēgt, ka pieteikuma iesniedzējs ar šī apzīmējuma reģistrāciju tiecas uz leģitīma mērķa sasniegšanu. Tiesa ir precizējusi, ka tas tā it īpaši var būt gadījumā, ja pieteikuma iesniedzējs reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī zina, ka trešā persona, kas ir nesens tirgus dalībnieks, cenšas gūt labumu no minētā apzīmējuma, kopējot tā noformējumu, kā rezultātā pieteikuma iesniedzējs liek reģistrēt apzīmējumu, lai liegtu izmantot šo noformējumu (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20090611">2009. gada 11. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Chocoladefabriken Lindt &amp; Sprüngli</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑529/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:361">EU:C:2009:361</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0049">49.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Tādēļ no šī sprieduma neizriet, ka ļaunticības vērtējumam vienmēr ir jābūt balstītam uz šāda mērķa sasniegšanai izmantotajiem līdzekļiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84</NO.P><TXT>No tā izriet, ka trešā pamata otrā daļa ir jānoraida kā nepamatota un ka tādējādi trešais pamats ir jānoraida.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, apelācijas sūdzība ir jānoraida pilnībā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0086"><NO.P>86</NO.P><TXT>Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 184. panta 2. punktu, ja apelācijas sūdzība nav pamatota, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem. Atbilstoši šī reglamenta 138. panta 1. punktam, kas ir piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz tā 184. panta 1. punktu, lietas dalībniekam, kam spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kam spriedums ir labvēlīgs.<?PAGE NO="13"?> Tā kā <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> un Bavārijas brīvvalsts ir prasījuši piespriest <HT TYPE="ITALIC">Bundesverband Souvenir – Geschenke – Ehrenpreise</HT> atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā tai spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:</INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Apelācijas sūdzību noraidīt.</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Bundesverband Souvenir – Geschenke – Ehrenpreise eV</HT> atlīdzina tiesāšanās izdevumus.</HT></TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>