–

Kilpailu- ja kuluttajavirasto vārdā – J. Nyländen, J. Broms un K. Leivo, kā arī T. Mattila, pārstāvji,

–

Eltel Group Oy un Eltel Networks Oy vārdā – T. Saraste, M. Joutsimo, C. Wik un A. Paanajärvi, asianajajat,

–

Somijas valdības vārdā – J. Heliskoski un A. Laine, pārstāvji,

–

Vācijas valdības vārdā – R. Kanitz un J. Möller, pārstāvji,

–

Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz S. Fiorentino, avvocato dello Stato,

–

Latvijas valdības vārdā – V. Soņeca, L. Juškeviča un K. Pommere, pārstāves,

–

Eiropas Komisijas vārdā – E. Paasivirta un G. Meessen, kā arī L. Wildpanner, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par LESD 101. panta interpretāciju.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā, ko uzsāka Kilpailu- ja kuluttajavirasto (Konkurences un patērētāju iestāde, Somija) saistībā ar markkinaoikeus (Tirdzniecības tiesa, Somija) nolēmuma noraidīt priekšlikumu piespriest solidāri Eltel Group Oy un Eltel Networks Oy (turpmāk tekstā kopā – “Eltel”) naudas sodu par Somijas un Savienības konkurences tiesību pārkāpumu, ko tās esot izdarījušas, likumību.

Somijas tiesības

3

Saskaņā ar kilpailunrajoituksista annettu laki 480/1992 (Likums 480/1992 par konkurences ierobežojumu novēršanu), kas grozīts ar Likumu Nr. 318/2004 (turpmāk tekstā – “Likums par konkurences ierobežojumu novēršanu”), 22. pantu naudas sodu nevar noteikt tostarp par šī likuma 4. panta vai LESD 101. panta pārkāpumu, ja priekšlikums šajā ziņā markkinaoikeus (Tirdzniecības tiesa, Somija) nav iesniegts piecu gadu laikā no brīža, kad konkurences ierobežojums ir izbeigts vai kad Konkurences un patērētāju iestāde ir uzzinājusi par šo konkurences ierobežojumu.

Pamatlieta un prejudiciālais jautājums

4

2007. gada 16. aprīlī Fingrid Oyj, uzņēmums, kam pieder augstsprieguma elektroenerģijas pārvades sistēma un kas ir atbildīgs par tās attīstību, un kas ir galvenais šādas elektroenerģijas pārvades būvdarbu klients Somijā, publicēja uzaicinājumu nozares uzņēmējiem iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā, kurš tika sagatavots angļu valodā, par augstsprieguma elektrības pārvades līnijas (400 kV) būvniecību starp Somijas Keminmā [Keminmaa] un Petejeskoski [Petäjäskoski] reģioniem (turpmāk tekstā – “attiecīgā augstsprieguma līnija”). Šajā uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus bija precizēts, ka fiksētās cenas piedāvājumi bija jāiesniedz vēlākais līdz 2007. gada 5. jūnijam. Uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus kā darbu pabeigšanas termiņš bija norādīts 2009. gada 12. novembris.

5

2007. gada 4. jūnijā Eltel iesniedza savu piedāvājumu un pēc tam ieguva līguma slēgšanas tiesības.

6

2007. gada 19. jūnijā Eltel un Fingrid parakstīja līgumu par attiecīgās augstsprieguma līnijas būvdarbiem. Tie tika pabeigti 2009. gada 12. novembrī. Fingrid samaksāja Eltel pēdējo šo darbu cenas daļu 2010. gada 7. janvārī.

7

2013. gada 31. janvārī Empower Oy nosūtīja Konkurences un patēriņa iestādei pieteikumu iecietības programmas piemērošanai, kura rezultātā šī iestāde uzsāka izmeklēšanu par iespējamu aizliegtu vienošanos starp šo sabiedrību un Eltel.

8

Minētā iestāde 2014. gada 31. oktobrī piekrita piemērot Empower iecietības programmu un atbrīvot to no jebkādām sankcijām.

9

Ar 2014. gada 31. oktobra lēmumu šī pati iestāde izteica priekšlikumu markkinaoikeus (Tirdzniecības tiesa) solidāri piespriest Eltel Group un Eltel Networks naudas sodu 35 000 000 EUR apmērā par Likuma par konkurences ierobežojumu novēršanu 4. panta, kā arī LESD 101. panta pārkāpumu, jo tās vēlējās panākt vienošanos ar Empower par elektroenerģijas pārvades līniju projektēšanas un būvniecības cenu, peļņu un tirgu sadali Somijā.

10

Šajā lēmumā Konkurences un patērētāju iestāde turklāt uzskatīja, ka runa ir par vienotu un turpinātu pārkāpumu, kas tika īstenots Empower un Eltel pārstāvju sanāksmēs, kurās tās apsprieda un dažkārt kopīgi tabulu veidā sagatavoja vērtējumus attiecībā uz elektroenerģijas pārvades līniju publisko iepirkumu nākotnē, to cenām, gūstamo peļņu un atsevišķu tirgu sadalījumu. Šī aizliegtā vienošanās tika sākta vēlākais 2004. gada oktobrī un ir nepārtraukti turpinājusies vismaz līdz 2011. gada martam. Pārkāpums attiecās uz visu Somiju un varēja ietekmēt tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm LESD 101. panta 1. punkta izpratnē.

11

Ar 2016. gada 30. marta lēmumu markkinaoikeus (Tirdzniecības tiesa) saskaņā ar Likuma par konkurences ierobežojumu novēršanu 22. pantu noraidīja priekšlikumu par naudas sodu, uzskatot, ka Eltel izbeidza dalību konkurences ierobežošanā pirms 2009. gada 31. oktobra un ka tādējādi ar to saistītajam pārkāpumam bija iestājies noilgums brīdī, kad Konkurences un patērētāju iestāde tai iesniedza šo priekšlikumu, proti, 2014. gada 31. oktobrī. Šī tiesa uzskata, ka aizliegtā vienošanās noteikti attiecās uz projektēšanas darbiem pirms attiecīgās augstsprieguma līnijas būvdarbu veikšanas, kas bija paredzēti atsevišķi un tika pabeigti 2007. gada janvārī, bet neattiecās uz šīs augstsprieguma līnijas būvdarbiem.

12

Konkurences un patērētāju iestāde vērsās Korkein hallinto‑oikeus (Augstākā administratīvā tiesa, Somija) ar apelācijas sūdzību par markkinaoikeus (Tirdzniecības tiesa) lēmumu, prasot to atcelt, kā arī piespriest Eltel priekšlikumā norādīto naudas sodu. Šī iestāde apgalvo, ka tās priekšlikums naudas sodam tika iesniegts markkinaoikeus (Tirdzniecības tiesa) Likuma par konkurences ierobežojumu novēršanu 22. pantā paredzētajā piecu gadu termiņā. Līdz 2010. gada 7. janvārim, datumam, kurā Fingrid samaksāja Eltel attiecīgās augstsprieguma līnijas būvdarbu cenas pēdējo daļu, līgums, kas bija saistošs šīm sabiedrībām, joprojām esot bijis spēkā un esot tikuši piemēroti no aizliegtās vienošanās izrietoši prettiesiski tarifi. Pakārtoti minētā iestāde apgalvo, ka konkurences ierobežojums esot izbeigts ne agrāk kā 2009. gada 12. novembrī, proti, datumā, kad esot tikuši pabeigti būvdarbi. Kā norāda Konkurences un patērētāju iestāde, būvdarbu līgums, kas piešķirts uzņēmējam, kurš piedalās aizliegtās vienošanās darbībā, radot ļoti konkrētas un ilglaicīgas sekas līdzuzņēmējam, kam ir jāmaksā augstāka cena, nekā tā būtu bijusi, ja aizliegtās vienošanās nebūtu, jo maksājumi atbilstoši projekta izpildes gaitai tiekot veikti vairāku gadu garumā. Tādējādi šāds līdzuzņēmējs redzētu, ka katru gadu, kad tiek veikts maksājums par aizliegtas vienošanās rezultātā saskaņoto būvniecības projektu, līguma radītās negatīvās sekas tieši atspoguļojas tā darbības izmaksās attiecīgajā gadā un tādējādi arī ekonomiskajos rezultātos, kā arī konkurētspējā attiecīgajā tirgū. Šajā gadījumā, ņemot vērā, ka Fingrid par attiecīgās augstsprieguma līnijas būvniecību maksāja augstāku cenu, nekā tā būtu bijusi, ja nebūtu aizliegtās vienošanās, šīs papildu izmaksas ietekmēja arī galalietotāju maksāto elektroenerģijas pārvades cenu.

13

Ar pierādījumu novērtēšanu saistītu iemeslu dēļ Eltel noliedz jebkādas aizliegtas vienošanās pastāvēšanu starp to un Empower par attiecīgo augstsprieguma līniju. Eltel turklāt apgalvo, ka konkurences normu pārkāpuma ilgums esot jānosaka, pamatojoties uz periodu, kurā pārkāpumā vainojamie uzņēmumi esot īstenojuši aizliegtās darbības. Tādu būvdarbu gadījumā, par kuriem ir izsludināts konkurss, noilguma termiņš sākas dienā, kad ir iesniegts piedāvājums, šajā gadījumā – 2007. gada 4. jūnijā. Pakārtoti Eltel apgalvo, ka situācijās, kurās pēc piedāvājuma iesniegšanas vēl var diskutēt par cenu, noilguma termiņš sākas dienā, kad tiek noslēgts galīgais līgums, šajā gadījumā – 2007. gada 19. jūnijā. Piedāvātā vai līgumā saskaņotā cena pēc piedāvājuma iesniegšanas vai vēlākais pēc šī līguma parakstīšanas vairs neradot nekādas sekas tirgū, pat ja attiecīgais projekts turpinās vai ar to saistītie maksājumi tiek veikti vēl pēc vairākiem gadiem. Ne būvdarbu temps, ne saistīto maksājumu grafiks neietekmējot konkurenci attiecīgajā tirgū, jo šie faktori vairs nevar izmainīt līgumā norunāto cenu.

14

Iesniedzējtiesa uzskata, ka Tiesa vēl nav izskatījusi jautājumu par LESD 101. panta pārkāpuma ekonomisko seku noteikšanu un tā ilgumu situācijā, kurā, pirmkārt, aizliegtas vienošanās puse ar trešo personu ir noslēgusi būvdarbu līgumu par cenu, par ko panākta vienošanās šīs aizliegtās vienošanās kontekstā, otrkārt, darbi tiek pabeigti vairākus gadus pēc šī līguma noslēgšanas un, treškārt, cenas maksājumi tiek veikti pa daļām un no tiem daži joprojām tiek veikti pēc būvdarbu pabeigšanas.

15

No 1976. gada 15. jūnijs sprieduma EMI Records (51/75, EU:C:1976:85), 1985. gada 3. jūlija sprieduma Binon (243/83, EU:C:1985:284), kā arī 2013. gada 30. maija sprieduma Quinn Barlo u.c./Komisija (C‑70/12 P, nav publicēts, EU:C:2013:351) izriet, ka, izvērtējot konkurences pārkāpuma ilgumu, galvenā nozīme ir pretkonkurences rīcības ekonomiskajām sekām, nevis tās juridiskajai formai. Konkurences ierobežojuma ekonomiskās sekas varētu turpināties pat pēc formāla vienota un turpināta pārkāpuma izbeigšanas, piemēram, līdz laikposma, kurā bija spēkā aizliegtās vienošanās rezultātā noteiktās cenas, beigām.

16

Iesniedzējtiesa uzskata, ka šī judikatūra apstiprina tēzi, saskaņā ar kuru tāds LESD 101. panta pārkāpums kā tas, ko pamatlietā ir identificējusi Konkurences un patērētāju iestāde, turpinās līdz brīdim, kad līdzuzņēmējs, kuram aizliegtās vienošanās dēļ ir nodarīts kaitējums, ir samaksājis visu aizliegtās vienošanās rezultātā noteikto cenu, jo šai cenai ir ekonomiska ietekme uz tā darbību visā līguma izpildes laikposmā. Tomēr minētā judikatūra varētu arī netieši atbalstīt tēzi, saskaņā ar kuru aizliegtās vienošanās rezultātā noteiktās cenas ietekme uz konkurenci turpinās līdz piedāvājuma iesniegšanas vai galīgā līguma noslēgšanas dienai, un pēc šī datuma minētajai cenai vairs nav nekādas ietekmes tirgū.

17

Šādos apstākļos Korkein hallinto‑oikeus (Augstākā administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

Par prejudiciālo jautājumu

18

Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, kurā brīdī ir jāuzskata, ka tiek izbeigta uzņēmuma iespējamā dalība LESD 101. panta 1. punkta pārkāpumā, ko veido ar konkurentiem saskaņotu piedāvājumu iesniegšana publiskā iepirkuma procedūrā, ja šis uzņēmums ir uzvarējis šajā konkursā un ar līgumslēdzēju iestādi noslēdzis līgumu par būvdarbiem, kura izpilde un samaksa tiek sadalīta pa daļām ilgākā laikposmā.

19

Šajā ziņā iesniedzējtiesa uzskata, ka, lai noteiktu, kurā brīdī beidzas uzņēmuma iespējamā dalība LESD 101. panta 1. punkta pārkāpumā, ir apsverami četri brīži, proti, attiecīgi brīdis, kad minētais uzņēmums iesniedza savu piedāvājumu, brīdis, kad tika noslēgts līgums, brīdis, kad ir notikusi nolīgtās cenas pēdējās daļas samaksa, un brīdis, kad ir pabeigta būvniecība, kas ir līguma priekšmets.

20

Saskaņā ar LESD 101. panta 1. punktu kā nesaderīgi ar iekšējo tirgu ir aizliegti visi nolīgumi uzņēmumu starpā, uzņēmumu apvienību lēmumi un saskaņotas darbības, kuras var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm un kuru mērķis vai sekas ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū.

21

Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, lai varētu uzskatīt, ka pastāv “nolīgums” LESD 101. panta 1. punkta izpratnē, pietiek ar to, ka konkrētie uzņēmumi ir izteikuši kopīgu gribu darboties tirgū noteiktā veidā (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1970. gada 15. jūlijs, ACF Chemiefarma/Komisija, 41/69, EU:C:1970:71, 112. punkts, kā arī 1980. gada 29. oktobris, van Landewyck u.c./Komisija, no 209/78 līdz 215/78 un 218/78, nav publicēts, EU:C:1980:248, 86. punkts).

22

Jēdziens “saskaņotas darbības” LESD 101. panta 1. punkta izpratnē nozīmē koordinācijas veidu uzņēmumu starpā, kas, nesasniedzot stadiju, kad starp tiem tiek noslēgts nolīgums vārda tiešā nozīmē, apzināti aizstāj praktisko sadarbību starp tiem, apdraudot konkurenci (spriedums, 2017. gada 26. janvāris, Duravit u.c./Komisija, C‑609/13 P, EU:C:2017:46, 70. punkts un tajā minētā judikatūra).

23

“Saskaņotu darbību” veidojošie koordinācijas un sadarbības kritēriji iepriekš minētās tiesību normas izpratnē ir jāizprot, ņemot vērā LESD normās attiecībā uz konkurenci ietverto koncepciju, saskaņā ar kuru katram saimnieciskās darbības subjektam ir patstāvīgi jānosaka, kādu politiku iekšējā tirgū tas plāno īstenot (spriedums, 2017. gada 26. janvāris, Duravit u.c./Komisija, C‑609/13 P, EU:C:2017:46, 71. punkts).

24

Šajā ziņā LESD 101. panta 1. punkts neļauj īstenot starp tirgus dalībniekiem jebkādu tiešu vai netiešu sazināšanos, kas varētu vai nu ietekmēt pašreizējā vai potenciālā konkurenta uzvedību tirgū, vai arī atklāt šādam konkurentam, kādā veidā tas ir izlēmis rīkoties tirgū pats vai attiecībā pret to, ja šīs saziņas mērķis vai sekas ir konkurences ierobežošana (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 26. janvāris, Duravit u.c./Komisija, C‑609/13 P, EU:C:2017:46, 72. punkts).

25

Turklāt no Tiesas judikatūras izriet, ka nolīgumi par klientu sadali tāpat kā nolīgumi par cenām ietilpst visnopietnāko konkurences ierobežojumu kategorijā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 16. jūlijs, ING Pensii, C‑172/14, EU:C:2015:484, 32. punkts un tajā minētā judikatūra).

26

Tāpat jāatgādina, ka jēdziens “vienots un turpināts pārkāpums”, kā tas ir atzīts Tiesas judikatūrā, nozīmē, ka pastāv “kopējs plāns”, kurā to identiskā mērķa dēļ ietilpst dažādas darbības, kas izkropļo konkurenci iekšējā tirgū, un neatkarīgi no tā, vai viena vai vairākas no šīm darbībām, aplūkojot tās atsevišķi, varētu arī pašas par sevi būt LESD 101. panta pārkāpums (spriedums, 2020. gada 22. oktobris, Silver Plastics un Johannes Reifenhäuser/Komisija, C‑702/19 P, EU:C:2020:857, 81. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

27

Šajā gadījumā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka uzņēmumu, uz kuriem attiecas Konkurences un patērētāju iestādes veiktā izmeklēšana, rīcība, ko šī iestāde bija konstatējusi, ietvēra tikšanās starp šo uzņēmumu pārstāvjiem, kurās tie apsprieda un dažkārt kopīgi tabulu veidā sagatavoja vērtējumus attiecībā uz elektroenerģijas pārvades līniju publiskajiem iepirkumiem nākotnē, to cenām, gūstamo peļņu un atsevišķu tirgu sadalījumu, kā arī attiecībā uz saskaņotu piedāvājumu iesniegšanu minētajās publiskā iepirkuma procedūrās. Šī iestāde kvalificēja šo rīcību kā vienotu un turpinātu LESD 101. panta 1. punkta pārkāpumu.

28

Attiecībā uz pēdējo Eltel rīcību, kuru minētā iestāde uzskatīja par ietilpstošu šajā pārkāpumā, no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka tā uzskatīja, ka pirms piedāvājumu iesniegšanas publiskā iepirkuma procedūrā par attiecīgās augstsprieguma līnijas būvniecību, kurā katram pretendentam tika pieprasīts iesniegt piedāvājumu par fiksētu cenu, Eltel bija vienojusies ar savu konkurentu Empower par to attiecīgo piedāvājumu cenu. Pēc tam šīs sabiedrības iesniedza savus piedāvājumus, un Eltel, pamatojoties uz savu piedāvājumu, ieguva līguma slēgšanas tiesības. Šis līgums bija spēkā līdz 2007. gada 19. jūnijam – datumam, kurā starp Eltel un Fingrid tika noslēgts līgums par minētajā piedāvājumā norādīto cenu.

29

No šī sprieduma 20.–26. punktā izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka šāda rīcība, ja tā ir pierādīta, principā ir uzskatāma par LESD 101. panta 1. punkta pārkāpumu.

30

Runājot par uzņēmuma dalības šādā pārkāpumā beigām, no pastāvīgās judikatūras izriet, ka saskaņā ar LESD 101. un 102. pantu izveidotais konkurences režīms ir ieinteresēts nolīgumu vai visu tiem pielīdzināmo saskaņošanas vai koordinācijas formu ekonomiskajos rezultātos, nevis to juridiskajā formā. Līdz ar to, ja lieta skar uzņēmumu aizliegtu vienošanos, kas vairs nav spēkā, tad, lai piemērotu LESD 101. pantu, ir pietiekami, ja pēc aizliegtas vienošanās formālas izbeigšanas turpinās tās radītās sekas. No minētā izriet, ka pārkāpuma ilgumu var noteikt, pamatojoties uz laiku, kurā uzņēmumi, kas vainojami pārkāpuma izdarīšanā, ir veikuši šajā noteikumā aizliegtās darbības. Piemēram, pārkāpuma ilgums var ietvert visu laikposmu, kurā bija spēkā aizliegtās vienošanās rezultātā noteiktās cenas, pat ja aizliegtā vienošanās formāli jau bija zaudējusi spēku (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 30. maijs, Quinn Barlo u.c./Komisija, C‑70/12 P, nav publicēts, EU:C:2013:351, 40. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

31

Šajā gadījumā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu, kā tas ir atgādināts šī sprieduma 28. punktā, izriet, ka saskaņotu piedāvājumu iesniegšana publiskā iepirkuma procedūrā par attiecīgās augstsprieguma līnijas būvniecības līgumu ir Eltel pēdējā darbība, kuru Konkurences un patērētāju iestāde uzskatīja par vienotu un turpinātu LESD 101. panta 1. punkta pārkāpumu. Turklāt iesniedzējtiesa norāda, ka šī iestāde uzskata, ka Eltel un Empower, pirmkārt, ir vienojušās par savu attiecīgo piedāvājumu cenām un, otrkārt, ir īstenojušas šo nolīgumu, iesniedzot šādi saskaņotos piedāvājumus.

32

Šādos apstākļos, neskarot iesniedzējtiesas galīgo vērtējumu saskaņā ar visu tajā iesniegto informāciju, ir jāuzskata, ka apgalvotais Eltel dalības LESD 101. panta 1. punkta pārkāpumā ilgums attiecas uz visu laikposmu, kurā šis uzņēmums ir īstenojis ar saviem konkurentiem noslēgto pret konkurenci vērsto nolīgumu, ietverot laikposmu, kurā šī uzņēmuma iesniegtais piedāvājums par noteiktu cenu bija spēkā vai kurā tas varēja tikt pārveidots par galīgu līgumu starp Eltel un Fingrid.

33

Pretēji tam, ko savos attiecīgajos rakstveida apsvērumos apgalvo Konkurences un patērētāju iestāde, kā arī Somijas, Vācijas un Latvijas valdības, nevar uzskatīt, ka Eltel dalība apgalvotajā LESD 101. panta 1. punkta pārkāpumā aptver laikposmu, kas pārsniedz datumu, kurā galīgi tika noteiktas līguma par augstsprieguma līnijas būvniecību būtiskās iezīmes un jo īpaši kopējā cena, kas jāmaksā kā atlīdzība par šiem būvdarbiem.

34

Kā ģenerāladvokāts būtībā norādījis secinājumu 33.–35. punktā, Savienības konkurences noteikumu mērķis – kas ir atgādināts 2009. gada 4. jūnija sprieduma T‑Mobile Netherlands u.c. (C‑8/08, EU:C:2009:343) 38. punktā, proti, aizsargāt ne tikai konkurentu vai patērētāju tiešās intereses, bet arī attiecīgā tirgus struktūru un tādējādi konkurenci kā tādu, – liek uzskatīt, ka LESD 101. panta 1. punkta pārkāpums turpinās tik ilgi, kamēr pastāv no attiecīgās rīcības izrietošs konkurences ierobežojums.

35

Attiecībā uz LESD 101. panta 1. punktā aizliegto rīcību, kas izpaužas kā manipulācijas ar publiskā iepirkuma procedūru – kura tiek organizēta saistībā ar publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu –, konkurentiem vienojoties par cenām, kas jānorāda šī iepirkuma ietvaros, un/vai par šī iepirkuma līguma piešķiršanu, aizliegtās vienošanās konkurenci ierobežojošās sekas principā pazūd vēlākais brīdī, kad līguma būtiskās iezīmes un jo īpaši kopējā cena, kura jāmaksā par precēm, būvdarbiem vai pakalpojumiem, kas ir līguma priekšmets, vajadzības gadījumā ir tikušas galīgi noteiktas brīdī, kad ir noslēgts līgums starp izraudzīto pretendentu un līgumslēdzēju iestādi, jo tieši šajā brīdī pēdējai minētai tiek pilnībā liegta iespēja iegūt attiecīgās preces, veikt būvdarbus vai saņemt pakalpojumus normālos tirgus apstākļos. Šajā lietā iesniedzējtiesai ir jāpārbauda datums, kurā ir tikušas galīgi noteiktas attiecīgā līguma būtiskās iezīmes un jo īpaši kopējā cena, kas jāmaksā par attiecīgās augstsprieguma līnijas būvdarbiem.

36

Šo secinājumu neatspēko arguments, kuru savos attiecīgajos rakstveida apsvērumos ir izvirzījusi Konkurences un patēriņa iestāde, kā arī Somijas, Vācijas un Latvijas valdības, proti, ka aizliegtās vienošanās negatīvā ekonomiskā ietekme uz cenu, par kuru bija panākta vienošanās starp Eltel un Fingrid noslēgtajā līgumā, izpaudās līdz brīdim, kad tika samaksāta pēdējā šīs cenas daļa, un tai varēja būt negatīvas ekonomiskas sekas arī vēlāk, jo īpaši augstāku elektroenerģijas sadales cenu veidā, ko maksā Fingrid klienti.

37

Kā ģenerāladvokāts būtībā ir norādījis secinājumu 39. punktā, ir jānošķir aizliegtās vienošanās konkurenci ierobežojošās sekas, kas ietver konkurējošo pretendentu izslēgšanu un/vai iespējami mākslīgu klientu izvēles ierobežošanu un kas samazina līgumslēdzējas iestādes iespēju iegūt preces, veikt būvdarbus vai saņemt pakalpojumus, par ko panākta vienošanās konkurences apstākļos, no plašākām ekonomiskām sekām, kas kaitē citiem publiskā iepirkuma dalībniekiem un par ko šie subjekti var, kā to rakstveida apsvērumos ir uzsvērusi Komisija, prasīt zaudējumu atlīdzību valsts tiesā.

38

Turklāt jautājumi par noilguma termiņu šādai prasībai par zaudējumu atlīdzību, kā arī jebkurai prasībai, kuru var celt līgumslēdzēja iestāde, lai apstrīdētu publiskā iepirkuma likumību vai panāktu līguma laušanu, ir juridiski jautājumi, kas atšķiras no tiem, kuri ir saistīti ar datumu, kad beidzies konkurences noteikumu pārkāpums, un ar termiņu, kurā var tikt uzlikts sods par šo pārkāpumu pirms noilguma iestāšanās.

39

Tāpat ir jānoraida arguments, kuru Konkurences un patērētāju iestāde, kā arī Somijas un Vācijas valdības ir izvirzījušas savos attiecīgajos rakstveida apsvērumos un saskaņā ar kuru pārāk īsa pārkāpuma ilguma izmantošana tādā situācijā, kāda ir pamatlietā, būtu pretrunā LESD 101. panta efektivitātes prasībai, jo noilguma noteikumu piemērošanas dēļ lielāks skaits pārkāpumu paliktu nesodīti.

40

Kā secinājumu 45. un 46. punktā būtībā ir norādījis ģenerāladvokāts, tā kā Savienības tiesībās, piemērojot tiesiskas savienības raksturojošos principus, ir atzīts Komisijas un valsts konkurences iestāžu rīcības noilguma princips kriminālvajāšanu uzsākšanai un sodīšanai par LESD 101. panta pārkāpumiem, šīs tiesību normas faktiska īstenošana nevar attaisnot to, ka pārkāpuma laikposma ilgums tiek mākslīgi pagarināts.

41

No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka LESD 101. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja uzņēmums, kas – kā tiek apgalvots – ir piedalījies vienotā un turpinātā šīs tiesību normas pārkāpumā, kura pēdējais veidojošais elements būtu bijis ar saviem konkurentiem saskaņota piedāvājuma iesniegšana publiskā iepirkuma procedūrā par būvdarbu publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ir uzvarējis šajā publiskajā iepirkumā un ar līgumslēdzēju iestādi noslēdzis būvdarbu līgumu, kurā ir noteiktas šī līguma galvenās iezīmes un jo īpaši kopējā cena, kas jāmaksā kā atlīdzība par minētajiem būvdarbiem, un kura izpilde un samaksa tiek sadalīta pa daļām ilgākā laikposmā, pārkāpuma periods atbilst periodam līdz līguma starp minēto uzņēmumu un līgumslēdzēju iestādi parakstīšanas dienai, pamatojoties uz šī uzņēmuma iesniegtu saskaņotu piedāvājumu. Šajā lietā iesniedzējtiesai ir jāpārbauda datums, kurā ir tikušas galīgi noteiktas attiecīgā līguma būtiskās iezīmes un jo īpaši kopējā cena, kas jāmaksā par būvdarbiem.

Par tiesāšanās izdevumiem

42

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.