(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/37/EK (3) piemērošanas joma tika paplašināta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2022/431 (4), lai aptvertu reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas, tostarp svinu un tā neorganiskos savienojumus. Tādējādi gan Padomes Direktīva 98/24/EK (5) tās I un II pielikumā, gan Direktīva 2004/37/EK nosaka vienādu arodekspozīcijas robežvērtību un bioloģisko robežvērtību svinam un tā neorganiskajiem savienojumiem. Minētajās robežvērtībās nav ņemtas vērā jaunākās norises un konstatējumi zinātnes un tehnikas jomā, kas dod iespēju pastiprināt darba ņēmēju aizsardzību pret riskiem, kurus rada arodekspozīcija svinam un tā neorganiskajiem savienojumiem, kas ir bīstama un reproduktīvajai sistēmai kaitīga viela, kā to apliecina Komisijas izvērtējuma, ievērojot Padomes Direktīvas 89/391/EEK (6) 17.a panta 4. punktu, rezultāti.

(2)

Dalībvalstīm ir būtiski uzturēt vienlīdzīgu visu darba ņēmēju aizsardzību un veicināt mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), tostarp mikrouzņēmumu, atbilstību pienākumiem, kuri ieviesti ar šo direktīvu. MVU un mikrouzņēmumiem, kas veido lielāko daļu uzņēmumu Savienībā, bieži ir ierobežoti finanšu resursi, tehniskie resursi un cilvēkresursi. Tāpēc dalībvalstīm saskaņā ar valsts praksi būtu jāapsver šīs direktīvas īstenošanas ietekme uz MVU un mikrouzņēmumiem, tostarp jebkādi apgrūtinoši administratīvi uzdevumi, lai tās vajadzības gadījumā varētu atvieglot MVU un mikrouzņēmumu centienus panākt atbilstību ar šo direktīvu ieviestajiem pienākumiem, piemēram, sniedzot tehnisko palīdzību vai finansiālu atbalstu no attiecīgā Savienības finansējuma.

(3)

Ievērojot Direktīvas 98/24/EK 1. panta 3. punktu, minēto direktīvu piemēro kancerogēnām, mutagēnām un reproduktīvajai sistēmai toksiskām vielām darbavietā, neskarot stingrākus vai īpašus noteikumus, kas noteikti Direktīvā 2004/37/EK. Tas nozīmē, ka Direktīvas 98/24/EK 10. panta 4. punkts, kas darba devējiem nosaka prasības darba ņēmēju veselības uzraudzības ziņā, neskar Direktīvas 2004/37/EK IIIa pielikumu, kas nosaka bioloģiskās robežvērtības un veselības uzraudzību attiecībā uz svinu un tā neorganiskajiem savienojumiem. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību attiecībā uz svinam un tā neorganiskajiem savienojumiem piemērojamām robežvērtībām, minētās direktīvas būtu jāgroza, lai nodrošinātu pārskatītas saistošas arodekspozīcijas robežvērtības un pārskatītas saistošas bioloģiskās robežvērtības noteikšanu Direktīvas 2004/37/EK III un IIIa pielikumā, kopā ar konkrētākiem noteikumiem par reproduktīvajai sistēmai toksiskām vielām, tādām kā svins un tā neorganiskie savienojumi. Tāpēc īpašie noteikumi, kas paredz attiecīgo arodekspozīcijas robežvērtību Direktīvas 98/24/EK I pielikumā un attiecīgo bioloģisko robežvērtību Direktīvas 98/24/EK II pielikumā, būtu jāsvītro.

(4)

Jaunas un pārskatītas robežvērtības būtu jānosaka, ņemot vērā pieejamo informāciju, tostarp jaunākos zinātniskos pierādījumus un tehniskos datus, un to pamatā vajadzētu būt rūpīgam sociālekonomiskās ietekmes un tā, kādi protokoli un metodes ir pieejamas iedarbības mērīšanai darbavietā, novērtējumam.

(5)

Saskaņā ar ieteikumiem, ko sniegusi Eiropas Ķimikāliju aģentūras, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (7), Riska novērtēšanas komiteja (RAC) un Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēja komiteja (ACSH), robežvērtības pakļautībai ieelpošanas rezultātā parasti nosaka kā vidējo svaru attiecībā uz 8 stundu salīdzināmo periodu (ilglaicīgas iedarbības robežvērtības). Dažām vielām robežvērtības nosaka arī īsākam salīdzināmajam periodam, parasti kā vidējo svaru 15 minūšu salīdzināmajā periodā (īslaicīgas iedarbības robežvērtības), lai, ciktāl iespējams, ierobežotu ietekmi, ko rada īslaicīga iedarbība.

(6)

Svins un tā neorganiskie savienojumi ir viena no galvenajām darba vidē sastopamajām reproduktīvajai sistēmai toksiskajām vielām, kas var negatīvi ietekmēt gan auglību, gan embriju attīstību, un tā atbilst kritērijiem, lai vielu klasificētu par 1.A kategorijas toksisku reproduktīvajai sistēmai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (8), un tādēļ ir reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas, kā definēts Direktīvas 2004/37/EK 2. panta ba) punktā.

(7)

Ievērojot Direktīvas 2004/37/EK 16.a pantu, Eiropas Parlaments un Padome, ņemot vērā pieejamos zinātniskos un tehniskos datus, minētās direktīvas III pielikuma piebildes ailē norāda, vai reproduktīvajai sistēmai toksiska viela ir reproduktīvajai sistēmai toksiska viela ar robežvērtību vai reproduktīvajai sistēmai toksiska viela bez robežvērtības. Pētījumi liecina, ka svins izraisa aptuveni pusi no visām reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu arodekspozīcijām. Zinātniski nav iespējams noteikt līmeni, zem kura pakļautība svina un tā neorganisko savienojumu iedarbībai būtu droša nodarbinātu reproduktīvā vecuma sieviešu pēcnācēju attīstībai. Tāpēc attiecībā uz svinu un tā neorganiskajiem savienojumiem būtu jāievieš apzīmējums “reproduktīvajai sistēmai toksiska viela bez robežvērtības”, un darba devējiem būtu jānodrošina, ka darba ņēmēju arodekspozīcija svinam un tā neorganiskajiem savienojumiem tiek samazināta līdz zemākajam līmenim, kas tehniski ir iespējams.

(8)

Gan orālā, gan inhalatīvā pakļautība iedarbībai ir būtiski ceļi, caur kuriem cilvēka organisms uzņem svinu un tā neorganiskos savienojumus. Ņemot vērā jaunākos zinātniskos datus un jaunus konstatējumus attiecībā uz svinu un tā neorganiskajiem savienojumiem, ir jāuzlabo to darba ņēmēju aizsardzība, kuri ir pakļauti potenciālam riskam veselībai, samazinot gan bioloģiskās, gan arodekspozīcijas robežvērtības svinam un tā neorganiskajiem savienojumiem. Tāpēc būtu jānosaka pārskatīta bioloģiskā robežvērtība 15 μg Pb/100 ml asiņu, to papildinot ar pārskatītu arodekspozīcijas robežvērtību 0,03 mg/m3, izsakot to kā vidējo svaru 8 stundu laikposmā (TWA).

(9)

Īstermiņā nodrošināt atbilstību bioloģiskās robežvērtības 15 μg Pb/100 ml asiņu būtiskam samazinājumam var būt sarežģīti laika, kas vajadzīgs, lai īstenotu riska pārvaldības pasākumus un dārgus ražošanas procesu pielāgojumus, dēļ. Tāpēc būtu jāievieš pārejas laiks līdz 2028. gada 31. decembrim, kā laikā piemēro bioloģisko robežvērtību – 30 μg Pb/100 ml asiņu.

(10)

Turklāt, lai pastiprinātu to darba ņēmēju veselības uzraudzību, kuri pakļauti svina un tā neorganisko savienojumu iedarbībai, un tādējādi sniegtu ieguldījumu profilakses pasākumos un aizsargpasākumos, kas jāveic darba devējiem, būtu jāgroza prasības, kuras piemērojamas gadījumos, kad darba ņēmēji ir pakļauti noteikta svina un tā neorganisko savienojumu līmeņa iedarbībai. Šajā nolūkā būtu jāveic rūpīga medicīniskā uzraudzība, ja pakļautība svina un tā neorganisko savienojumu iedarbībai pārsniedz 0,015 mg/m3 gaisā (50 % no arodekspozīcijas robežvērtības) vai 9 μg/100 ml asiņu (60 % no bioloģiskās robežvērtības).

(11)

Svins uzkrājas kaulos un lēni izdalās asinsrites sistēmā. Tādējādi svina līmenis asinīs varētu palikt augsts ilgi pēc tam, kad pakļautība svina un tā neorganisko savienojumu iedarbībai ir samazināta. Tādēļ būtu jāveic regulāra medicīniskā uzraudzība attiecībā uz darba ņēmējiem, kam svina līmenis asinīs pārsniedz spēkā esošo bioloģisko robežvērtību tādas pakļautības iedarbībai dēļ, kas notikusi pirms 2026. gada 9. aprīļa. Ja tiek konstatēta pazemināšanās tendence, kas pietuvojas spēkā esošajai bioloģiskajai robežvērtībai, vajadzētu būt iespējai, ka minētajiem darba ņēmējiem ļauj turpināt pildīt uzdevumus, kas saistīti ar pakļautību svina un tā neorganisko savienojumu iedarbībai.

(12)

Būtu jāievieš īpaši pasākumi attiecībā uz riska pārvaldību, tostarp ietverot higiēnas pasākumus, individuālo aizsardzības līdzekļu izmantošanu un īpašu veselības uzraudzību, kurā ņem vērā individuālu darba ņēmēju situāciju. Papildus tehniskajiem preventīvajiem pasākumiem, kas jāveic darba devējiem, medicīniskā uzraudzība ir svarīgs aizsardzības pasākums svina un tā neorganisko savienojumu iedarbībai pakļautiem darba ņēmējiem. Saskaņā ar Direktīvas 2004/37/EK vispārējām prasībām darba devējiem ir pienākums nodrošināt vielas aizstāšanu, ja tas ir tehniski iespējams, noslēgtu sistēmu izmantošanu vai pakļautības iedarbībai samazināšanu līdz tik zemam līmenim, cik tas ir tehniski iespējams.

(13)

Turklāt ACSH2021. gada 24. novembra atzinumā par svinu un tā neorganiskajiem savienojumiem ieteica, ka svina līmenis asinīs reproduktīvā vecuma sievietēm nedrīkstētu pārsniegt atsauces vērtības, kas attiecīgajā dalībvalstī noteiktas parastiem iedzīvotājiem, kuriem nav arodeksponētības svinam un tā neorganiskajiem savienojumiem. RAC ieteica izmantot bioloģisko orientējošo vērtību, jo nebija pietiekamu zinātnisko pierādījumu bioloģiskās robežvērtības noteikšanai reproduktīvā vecuma sievietēm. Savā 2020. gada 11. jūnija atzinumā RAC sniedz nesaistošu ieteikumu, ka gadījumos, ja valsts līmenī atsauces vērtības nav pieejamas, svina līmenis asinīs reproduktīvā vecuma sievietēm nedrīkstētu pārsniegt 4,5 μg Pb/100 ml asiņu, jo svina un tā neorganisko savienojumu bioloģiskā robežvērtība neaizsargā reproduktīvā vecuma sieviešu embrijus vai pēcnācējus.

(14)

Tāpēc un ņemot vērā to, ka ir būtiski, lai darba ņēmēju–sieviešu embriju vai pēcnācēju veselības un drošības aizsardzība neradītu nelabvēlīgu attieksmi pret sievietēm darba tirgū un lai tas neskartu Savienības tiesību aktus par vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, papildus bioloģisko robežvērtību noteikšanai visiem darba ņēmējiem šajā direktīvā būtu jāparedz, ka medicīniskā uzraudzība tiek veikta reproduktīvā vecuma darba ņēmējām – sievietēm, kuru svina līmenis asinīs pārsniedz 4,5 μg Pb/100 ml asiņu, vai valsts atsauces vērtību parastiem iedzīvotājiem, kuriem nav arodeksponētības svinam un tā neorganiskajiem savienojumiem, ja šāda vērtība pastāv, lai ņemtu vērā viņu īpašo situāciju. Vērtība – 4,5 μg Pb/100 ml asiņu – ir pakļautības iedarbībai, nevis nosakāmas nelabvēlīgas ietekmes uz veselību indikators. Tādējādi minēto vērtību izmanto kā kontrolmarķieri, kas brīdina darba devējus, ka ir jāpievērš īpaša uzmanība minētajam īpašajam potenciālajam riskam un jāievieš pasākumi, lai nodrošinātu, ka jebkāda pakļautība svina un tā neorganisko savienojumu iedarbībai neizraisa nelabvēlīgu ietekmi uz darba ņēmēju–sieviešu embriju vai pēcnācēju attīstību. Minētais noteikums papildina spēkā esošos pienākumus attiecībā uz risku novērtējumu, informēšanu un apmācību, kas ir svarīgi rīki risku mazināšanai.

(15)

Lai palīdzētu dalībvalstīm, Komisijai būtu jāizstrādā Savienības pamatnostādnes par veselības uzraudzību, tostarp biomonitoringu. Minētajās Savienības pamatnostādnēs galvenā uzmanība būtu jāpievērš cita starpā Direktīvas 2004/37/EK noteikumu īstenošanai attiecībā uz svina līmeni asinīs, ņemot vērā to, ka svins no organisma tiek izvadīts lēni, un, lai aizsargātu embriju un pēcnācējus, – tam, kā tiek īstenoti minētās direktīvas noteikumi par svina līmeni asinīs reproduktīvā vecuma darba ņēmējām – sievietēm.

(16)

Salīdzināmu Savienības mēroga datu par veselības problēmām, kuras saistītas ar darbu un kuru cēlonis ir pakļautība svina un tā neorganisko savienojumu iedarbībai, bieži vien trūkst, tie nav ticami vai ir nepietiekami. Ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstis turpinātu vākt datus, jo īpaši par darba ņēmējiem ar vēsturisku pakļautību svina un tā neorganisko savienojumu iedarbībai un reproduktīvā vecuma darba ņēmējām – sievietēm. Vislabāk šos centienus var atbalstīt Komisija, sniedzot tehnisko palīdzību koordinētu datu vākšanai no dalībvalstīm. Minētos datus varētu izmantot Komisijas izvērtējumā, ievērojot Direktīvas 89/391/EEK 17.a panta 4. punktu.

(17)

Diizocianāti ir ādas un elpceļu sensibilizatori (astmagēni), kam var būt kaitīga ietekme uz elpceļu veselību, piemēram, tie var izraisīt arodastmu, izocianātu izraisītu sensibilizāciju un bronhu hipersensitivitāti, kā arī ādas arodslimības. Lai nodrošinātu visaptverošāku aizsardzības līmeni, attiecībā uz diizocianātiem ir jāņem vērā arī absorbcijas ceļi, kas nav ieelpošana, tostarp iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz veselību pēc iedarbības caur ādu darbavietā, kas var izraisīt arī sistēmisku imunoloģisku ietekmi, piemēram, elpceļu sensibilizāciju. Direktīvā 98/24/EK būtu jāievieš atbilstošas piebildes par diizocianātiem. Papildus apzīmējumi par bīstamām vielām un maisījumiem ir noteikti Regulā (EK) Nr. 1272/2008. Diizocianātus uzskata par bīstamām ķimikālijām Direktīvas 98/24/EK 2. panta b) punkta nozīmē, un tādējādi uz tiem attiecas minētās direktīvas piemērošanas joma. Savienības līmenī patlaban nav saistošu arodekspozīcijas robežvērtību vai īslaicīgas iedarbības robežvērtību diizocianātiem.

(18)

Zinātniski nav iespējams noteikt robežvērtības, kuras nepārsniedzot, diizocianātu iedarbībai nebūtu nelabvēlīgas ietekmes uz veselību. Tā vietā var noteikt saistību starp pakļautību iedarbībai un risku, kas atvieglo arodekspozīcijas robežvērtības noteikšanu, ņemot vērā palielināta riska līmeni. Tādēļ būtu jānosaka robežvērtības visiem diizocianātiem, lai samazinātu risku, pazeminot pakļautības iedarbībai līmeni. Tādējādi, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tai skaitā zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, ir iespējams noteikt ilglaicīgu un īslaicīgu robežvērtību šai ķimikāliju grupai.

(19)

Tāpēc ir lietderīgi noteikt arodekspozīcijas robežvērtību 6 μg NCO/m3 un īslaicīgas iedarbības robežvērtību 12 μg NCO/m3 visiem diizocianātiem, kur NCO norāda diizocianātu savienojumu izocianātu funkcionālās grupas, kā arī piešķirt tai piebildi par absorbciju caur ādu un dermālo un elpceļu sensibilizāciju. Veselības uzraudzība, ko veic, ievērojot Direktīvas 98/24/EK 6. panta 3. punktu un 10. pantu, ir svarīga, lai konstatētu elpceļu sensibilizācijas agrīnās pazīmes un simptomus.

(20)

Attiecībā uz diizocianātiem var būt sarežģīti ievērot arodekspozīcijas robežvērtību 6 μg NCO/m3, kas papildināta ar saistītu īslaicīgas iedarbības robežvērtību 12 μg NCO/m3. Tas ir saistīts ar tehnisko mērījumu īstenošanas iespējām un laiku, kas vajadzīgs, lai īstenotu riska pārvaldības pasākumus, jo īpaši pakārtotajās nozarēs, kas saistītas ar tādām darbībām kā būvniecība, transportlīdzekļu remontdarbi, vispārēji remontdarbi vai tekstilizstrādājumu, mēbeļu un mehānisko transportlīdzekļu un citu transportlīdzekļu, kā arī sadzīves iekārtu, mašīnu un datoru ražošana. Tāpēc uz pārejas laiku līdz 2028. gada 31. decembrim būtu jāpiemēro arodekspozīcijas robežvērtība 10 μg NCO/m3, kas papildināta ar saistītu īslaicīgas iedarbības robežvērtību 20 μg NCO/m3.

(21)

Komisija ir apspriedusies ar RAC, kas sniedza atzinumus gan par svinu un tā neorganiskajiem savienojumiem, gan par diizocianātiem. Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 154. pantu Savienības līmenī divos posmos ir arī īstenojusi apspriešanos ar darba devējiem un darba ņēmējiem. Tā ir arī apspriedusies ar ACSH, kas 2021. gada 24. novembrī pieņēma atzinumu par svinu un tā neorganiskajiem savienojumiem un atzinumu par diizocianātiem, ar ieteikumiem par atbilstošām piebildēm un par diizocianātiem noteikto robežvērtību pārskatīšanu, kas sāksies 2029. gadā. Komisijai pēc apspriešanās ar ACSH ir jāizvērtē, vai ir nepieciešams grozīt saistošās robežvērtības diizocianātiem.

(22)

Šajā direktīvā noteiktās robežvērtības būtu regulāri jākontrolē un jāpārskata, lai nodrošinātu saskaņotību ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006.

(23)

Komisijai būtu jānovērtē svina un tā neorganisko savienojumu arodekspozīcijas robežvērtība un bioloģiskās robežvērtības. Minētais novērtējums būtu jāveic saistībā ar nākamo izvērtēšanu, ievērojot Direktīvas 89/391/EEK 17.a panta 4. punktu. Pamatojoties uz zināšanu un tehnoloģijas attīstību un jaunākajiem zinātniskajiem datiem, Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāierosina grozīt svina un tā neorganisko savienojumu robežvērtības, lai labāk aizsargātu darba ņēmēju veselību un drošību.

(24)

Ir svarīgi, lai Komisija saskaņā ar vispāratzīto procedūru darba aizsardzības jomā turpinātu darbu pie attiecīgiem Direktīvas 2004/37/EK atjauninājumiem, ņemot vērā pieejamo zinātnisko informāciju, tostarp pakāpeniski iegūtos zinātniskos un tehniskos datus, lai aizsargātu darba ņēmēju veselību un drošību.

(25)

Ir pierādīts, ka endokrīnās sistēmas traucējumi cilvēkiem var izraisīt noteiktu nelabvēlīgu ietekmi uz veselību, piemēram, iedzimtus defektus, attīstības, reproduktīvās vai neiroloģiskās attīstības traucējumus, vēzi, diabētu un aptaukošanos. Komisijas 2020. gada 14. oktobra paziņojumā “Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija. Ceļā uz vidi, kas brīva no toksikantiem” uzsvērta nepieciešamība izveidot visaptverošu tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu, ka endokrīnie disruptori tiek konstatēti savlaicīgi un pakļautība to iedarbībai tiek samazināta līdz minimumam. Regula (EK) Nr. 1272/2008 tika grozīta ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2023/707 (9), ieviešot endokrīno disruptoru bīstamības klases un marķēšanas prasības un attiecīgos zinātniskos kritērijus to identificēšanai, atvieglojot minēto vielu identificēšanu un palīdzot veikt pienācīgu riska pārvaldību attiecībā uz darba ņēmēju pakļautību endokrīno disruptoru iedarbībai. Ņemot vērā minēto un cita starpā pamatojoties uz zinātnisku novērtējumu, Komisijai būtu jāapsver, vai Direktīvā 2004/37/EK būtu jāiekļauj papildu endokrīnie disruptori, kas ietekmē darba ņēmēju veselību un drošību.

(26)

Lai nodrošinātu visaptverošu aizsardzības līmeni, ir jāņem vērā sekas, ko rada pakļautība dažādu vielu kombinācijai. Darbavietā darba ņēmēji bieži tiek pakļauti dažādu bīstamu vielu sajaukumam, kas var palielināt riskus un izraisīt nelabvēlīgu ietekmi uz veselību. Ja ir pakļautība dažādu tādu vielu kombinācijai, kurām ir viens un tas pats iedarbības veids, vai kuras iedarbojas uz vienu un to pašu mērķa orgānu, audus vai šūnu, risku būtu jānovērtē, pamatojoties uz minēto vielas kombināciju.

(27)

Dažas bīstamas zāles var saturēt vienu vai vairākas vielas, kas atbilst kritērijiem, pēc kuriem tās saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 ir klasificējamas kā 1.A vai 1.B kategorijas kancerogēnas, 1.A vai 1.B kategorijas mutagēnas vai 1.A vai 1.B kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas, un tāpēc tās ietilpst Direktīvas 2004/37/EK darbības jomā. Tomēr ir svarīgi nodrošināt, lai darba ņēmējiem, darba devējiem un izpildes nodrošināšanas iestādēm ir viegli pieejama skaidra un atjaunināta informācija par to, vai tās ir minētajiem kritērijiem atbilstošas zāles. Lai risinātu šo jautājumu, Komisija, ievērojot Direktīvas 2004/37/EK 18.a pantu, izstrādā bīstamo zāļu vai tajās esošo vielu definīciju un veido indikatīvu sarakstu. Komisija 2023. gada 28. aprīlī arī publicēja norādījumus par bīstamu zāļu drošu pārvaldību darbavietā. Ir būtiski, lai visas Savienības darbības attiecībā uz konkrētām bīstamām zālēm tiktu veiktas pēc apspriešanās ar ACSH un ņemot vērā esošos zinātniskos ieteikumus.

(28)

Ugunsdzēsēji un avārijas dienestu darbinieki savā darbā ir pakļauti kancerogēnu, mutagēnu un reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu riskam. Pasaules Veselības organizācija klasificēja ugunsdzēsēju arodekspozīciju kā kancerogēnu. Ugunsdzēsēju arodekspozīcija ietver dažādus apdraudējumus, ko izraisa ugunsgrēki un notikumi bez uguns. Ugunsdzēsēji var būt pakļauti ļoti plaša gaisā esošu ķīmisku vielu klāsta iedarbībai. Degšanas produktu ķīmiskais sastāvs un koncentrācija gaisā ir atkarīga no dedzināmā materiāla veida, degšanas ilguma un ventilācijas apstākļiem. Tādēļ ir svarīgi, lai ugunsdzēsēju un avārijas dienestu darbinieku darba devēji saskaņā ar Direktīvu 2004/37/EK novērtētu risku, kas saistīts ar pakļautību kancerogēniem, mutagēniem un reproduktīvajai sistēmai toksiskām vielām, un lai darba devēji veiktu nepieciešamos pasākumus nolūkā aizsargāt minēto darba ņēmēju veselību un drošību.

(29)

Komisijas iniciatīvas, piemēram, Eiropas zaļais kurss, kas uzsākts ar Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu, un kritiski svarīgu izejvielu iniciatīva, kas uzsākta ar Komisijas 2023. gada 16. marta paziņojumu “Kritiski svarīgu izejvielu droša un ilgtspējīga piegāde, kas sekmē divējādo pārkārtošanos”, sekmē ilgtspējīgu attīstību un aprites ekonomiku. Lai sasniegtu klimatneitralitātes mērķi, stratēģiski svarīgas ir tādas nozares kā atkritumu savākšana, šķirošana un atgūšana un energorenovācija, kā arī bateriju nozare. Izšķiroša nozīme ir līdzsvaram starp vides, ekonomiskajiem un sociālajiem apsvērumiem. Ar saistošu arodekspozīciju robežvērtību kancerogēniem, mutagēniem un reproduktīvajai sistēmai toksiskām vielām ieviešanu darba ņēmēji ir labāk aizsargāti pret kaitējumu un var maksimāli droši strādāt, tostarp nozarēs, kas ir būtiskas, lai nodrošinātu Savienības ilgtspējīgu pārkārtošanos un stratēģisko autonomiju.

(30)

Starptautiskās Darba organizācijas Ieteikumā Nr. 204, kas pieņemts 2015. gada 12. jūnijā, atzīts, ka neoficiālā ekonomika ir būtisks izaicinājums darba ņēmēju tiesībām, tostarp tiesībām uz drošu un veselīgu darba vidi. Tādēļ ir svarīgi cīnīties pret neoficiālo ekonomiku.

(31)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, aizsargāt darba ņēmējus pret riskiem viņu veselībai un drošībai, kurus rada vai varētu radīt pakļautība ķimikāliju un reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu iedarbībai darbā, tostarp novērst šādus riskus, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet, minētā mērķa apjoma un ietekmes dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(32)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 98/24/EK un Direktīva 2004/37/EK,

1)

direktīvas I pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas I pielikumu;

2)

direktīvas II pielikumā 1., 1.1., 1.2. un 1.3. punktu svītro.

1)

direktīvas 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

2)

direktīvas 18.a pantu groza šādi:

3)

Direktīvas 2004/37/EK I, III un IIIa pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas II pielikumu.