<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C‑433/16</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62016CJ0433</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:550">EU:C:2017:550</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>11</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>11</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><DATE ISO="20170713">2017. GADA 13. JŪLIJA</DATE> SPRIEDUMS – LIETA C 433/16</P><P>BAYERISCHE MOTOREN WERKE</P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (otrā palāta)</P><P><DATE ISO="20170713">2017. gada 13. jūlijā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – itāļu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Jurisdikcija civillietās un komerclietās</KEYWORD><KEYWORD>Regula (EK) Nr. 44/2001</KEYWORD><KEYWORD>Intelektuālais īpašums</KEYWORD><KEYWORD>Kopienas dizainparaugi</KEYWORD><KEYWORD>Regula (EK) Nr. 6/2002</KEYWORD><KEYWORD>81. un 82. pants</KEYWORD><KEYWORD>Prasība par dizainparauga tiesību pārkāpuma neesamības konstatēšanu</KEYWORD><KEYWORD>Dalībvalsts dizainparaugu tiesu kompetence teritorijā, kurā ir atbildētāja reģistrācijas vieta</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lieta C‑433/16</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Corte suprema di cassazione</HT> (Augstākā kasācijas tiesa, Itālija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20160405">2016. gada 5. aprīlī</DATE> un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20160803">2016. gada 3. augustā</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Bayerische Motoren Werke AG</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Acacia Srl.</HT></HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (otrā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs M. Ilešičs [<HT TYPE="ITALIC">M. Ilešič</HT>] (referents), tiesneši A. Prehala [<HT TYPE="ITALIC">A. Prechal</HT>], A. Ross [<HT TYPE="ITALIC">A. Rosas</HT>], K. Toadere [<HT TYPE="ITALIC">C. Toader</HT>] un E. Jarašūns [<HT TYPE="ITALIC">E. Jarašiūnas</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts Ī. Bots [<HT TYPE="ITALIC">Y. Bot</HT>],</P><P>sekretārs A. Kalots Eskobars [<HT TYPE="ITALIC">A. Calot Escobar</HT>],</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Bayerische Motoren Werke AG</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">L. Trevisan</HT> un <HT TYPE="ITALIC">G. Cuonzo</HT>, <HT TYPE="ITALIC">avvocati</HT>,</P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Acacia Srl</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">F. Munari</HT>, <HT TYPE="ITALIC">A. Macchi</HT> un <HT TYPE="ITALIC">M. Esposito</HT>, <HT TYPE="ITALIC">avvocati</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Itālijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">G. Palmieri</HT>, pārstāve, kam palīdz <HT TYPE="ITALIC">S. Fiorentino</HT> un <HT TYPE="ITALIC">M. Santoro</HT>, <HT TYPE="ITALIC">avvocati dello Stato</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">C. Cattabriga</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">M. Wilderspin</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,</VISA></GR.VISA><?PAGE NO="2"?><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Spriedums</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes <DATE ISO="20001222">2000. gada 22. decembra</DATE> Regulu (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="012" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2001">OV 2001, L 12, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), kā arī Padomes <DATE ISO="20011212">2001. gada 12. decembra</DATE> Regulu (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="003" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2002">OV 2002, L 3, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp <HT TYPE="ITALIC">Bayerische Motoren Werke AG</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0001" ID="QS0001"/><HT TYPE="ITALIC">BMW</HT><QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>), kas reģistrēta Minhenē (Vācija), un <HT TYPE="ITALIC">Acacia Srl</HT>, kas reģistrēta Eboli [<HT TYPE="ITALIC">Eboli</HT>] (Itālija), par tiesu, kuras jurisdikcijā ietilpst izskatīt <HT TYPE="ITALIC">Acacia</HT> pret <HT TYPE="ITALIC">BMW</HT> vērsto prasību.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Atbilstošās tiesību normas</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Regula Nr. 44/2001</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Ar Regulu Nr. 44/2001 attiecībās starp dalībvalstīm ir aizstāta <DATE ISO="19680927">1968. gada 27. septembra</DATE> Konvencija par jurisdikciju un spriedumu izpildi civillietās un komerclietās (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="299" PAGE.FIRST="32" DATE.PUB="1972">OV 1972, L 299, 32. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0002" ID="QS0002"/>Briseles konvencija<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>). Šī regula ir atcelta ar Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20121212">2012. gada 12. decembra</DATE> Regulu (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="351" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2012">OV 2012, L 351, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>). Atbilstoši pēdējās minētās regulas 66. panta 1. punktam šo regulu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0003" ID="QS0003"/>piemēro tikai tiesvedībā, kura uzsākta, publiskiem aktiem, kas oficiāli sastādīti vai reģistrēti, un tiesu izlīgumiem, kuri apstiprināti vai noslēgti <DATE ISO="20150110">2015. gada 10. janvārī</DATE> vai pēc tam<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Regulas Nr. 44/2001 II nodaļas nosaukums bija <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0004" ID="QS0004"/>Jurisdikcija<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>, un tai bija desmit iedaļas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Šīs nodaļas 1. iedaļā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0005" ID="QS0005"/>Vispārīgi noteikumi<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> tostarp ietilpa šīs regulas 2. pants. Tajā būtībā bija pārņemts Briseles konvencijas 2. panta teksts, un tā 1. punktā bija teikts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0006" ID="QS0006"/>Saskaņā ar šo regulu, personas, kuru domicils ir kādā dalībvalstī, neatkarīgi no viņu pilsonības, var iesūdzēt attiecīgās dalībvalsts tiesā.<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Regulas Nr. 44/2001 minētās nodaļas 2. iedaļā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0007" ID="QS0007"/>Īpašā jurisdikcija<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> tostarp ietilpa tās 5. pants. Šajā pantā bija pārņemts Briseles konvencijas 5. panta teksts, un tajā bija teikts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0008" ID="QS0008"/>Personu, kuras domicils ir kādā dalībvalstī, citā dalībvalstī var iesūdzēt:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>lietās, kas attiecas uz kaitējumu vai neatļautu rīcību, tās vietas tiesā, kur kaitējums noticis vai varējis notikt;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Regulas Nr. 44/2001 šīs pašas nodaļas 6. iedaļā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0009" ID="QS0009"/>Izņēmuma jurisdikcija<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> tostarp ietilpa šīs regulas 22. pants. Šajā pantā bija pārņemts Briseles konvencijas 16. panta teksts, un tajā bija teikts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0010" ID="QS0010"/>Šādām tiesām ir izņēmuma jurisdikcija neatkarīgi no domicila:</P><P>[..]</P><?PAGE NO="3"?><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>4)</NO.P><TXT>tiesvedībā attiecībā uz tādu patentu, preču zīmju, dizainparaugu vai citu līdzīgu tiesību reģistrāciju vai likumīgumu, kas jādeponē vai jāreģistrē, tās dalībvalsts tiesas, kurā deponēšana vai reģistrācija ir piemērota, notikusi vai kurā to uzskata par notikušu saskaņā ar kāda Kopienas akta vai starptautiskas konvencijas noteikumiem.</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Regulas Nr. 44/2001 II nodaļas 7. iedaļā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0011" ID="QS0011"/>Jurisdikcijas atlikšana<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/> bija šīs regulas 23. un 24. pants.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Minētās regulas 23. panta 1. punkts būtībā atbilda Briseles konvencijas 17. pantam, un tajā bija teikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0012" ID="QS0012"/>Ja puses, no kurām vienai vai vairākām domicils ir kādā dalībvalstī, ir vienojušās par to, ka tiesai vai tiesām kādā dalībvalstī ir jurisdikcija izskatīt jebkādus strīdus, kas radušies vai varētu rasties saistībā ar noteiktām tiesiskām attiecībām, tad jurisdikcija ir šai tiesai vai tiesām. [..]</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Šīs pašas regulas 24. pantā būtībā bija pārņemts Briseles konvencijas 18. panta teksts, un tajā bija teikts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0013" ID="QS0013"/>Papildus jurisdikcijai, kas atvasināta no citiem šīs regulas noteikumiem, jurisdikcija ir tās dalībvalsts tiesai, kurā atbildētājs ierodas. Šo normu nepiemēro, ja atbildētājs ieradies, lai apstrīdētu jurisdikciju, vai citai tiesai ir izņēmuma jurisdikcija saskaņā ar 22. pantu.<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Regulas Nr. 44/2001 II nodaļas 9. iedaļā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0014" ID="QS0014"/><HT TYPE="ITALIC">Lis pendens</HT> un saistītas prasības<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> tostarp ietilpa šīs regulas 27. pants. Šajā pantā bija noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="027.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0015" ID="QS0015"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Ja prasības par vienu un to pašu pamatu un priekšmetu starp tām pašām pusēm ceļ dažādu līgumslēdzēju valstu tiesās, visas pārējās tiesas, izņemot tiesu, kurā pirmajā iesniegta lieta, pēc pašu iniciatīvas aptur lietas izskatīšanu, līdz tiek noskaidrota jurisdikcija tai tiesai, kurā pirmajā lieta iesniegta.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="027.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Ja tiek konstatēta pirmās iesaistītās tiesas jurisdikcija, otrajai iesaistītajai tiesai jāatsakās no jurisdikcijas par labu pirmajai.<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Minētajā 9. iedaļā ietilpa arī šīs regulas 28. pants, kura teksts bija šāds:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="028.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0016" ID="QS0016"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Ja saistītas prasības tiek izskatītas dažādu dalībvalstu tiesās, visas tiesas, izņemot tiesu, kurā pirmajā iesniegta lieta, var apturēt lietas izskatīšanu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="028.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Ja šīs prasības izskata pirmajā instancē, visas pārējās tiesas, izņemot to, kurā pirmajā iesniegta lieta, pēc kādas puses pieprasījuma var atteikties no jurisdikcijas, ja minētās prasības ir tiesas jurisdikcijā, kurā pirmajā iesniegta lieta, un tās tiesību akti ļauj tās konsolidēt.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="028.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Šajā pantā prasības uzskata par saistītām, ja tās ir tik cieši saistītas, ka ir lietderīgi tās izskatīt un izlemt kopā, lai novērstu nesavienojamu spriedumu risku, ko rada atsevišķa tiesvedība.<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Regulas Nr. 44/2001 VII nodaļas nosaukums bija <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0017" ID="QS0017"/>Saistība ar citiem aktiem<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>. Tajā tostarp ietilpa šīs regulas 67. pants, kurš bija formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0018" ID="QS0018"/>Šī regula nekavē piemērot noteikumus, kas reglamentē jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildīšanu specifiskās lietās, kuri ietverti Kopienas aktos vai valstu tiesību aktos, kuri saskaņoti ar šādiem aktiem.<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="4"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Regula Nr. 6/2002</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Regulas Nr. 6/2002 19. pants <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0019" ID="QS0019"/>Kopienas dizainparauga piešķirtās tiesības<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> ir atrodams II sadaļā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0020" ID="QS0020"/>Tiesību akti, kas attiecas uz dizainparaugiem<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>, un tā 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0021" ID="QS0021"/>Reģistrēts Kopienas dizainparaugs piešķir tā īpašniekam ekskluzīvas tiesības to izmantot un neļaut trešām personām to izmantot bez viņa piekrišanas. Minētā izmantošana attiecas, jo īpaši, uz tāda ražojuma, kurā dizainparaugs ir iekļauts vai kuram tas ir izmantots, izgatavošanu, piedāvāšanu, laišanu tirgū, importu, eksportu vai izmantošanu, vai šāda ražojuma glabāšanu šiem mērķiem.<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Šīs regulas IX sadaļas nosaukums ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0022" ID="QS0022"/>Piekritība un process prasībās, kas saistītas ar Kopienas dizainparaugiem<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>. Tajā tostarp ietilpst minētās regulas 79.–82. pants.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Šīs regulas 79. pantā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0023" ID="QS0023"/>[Briseles konvencijas] piemērošana<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> ir paredzēts, ka:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="079.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0024" ID="QS0024"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, jautājumu izskatīšanai saistībā ar Kopienas dizainparaugiem [..] piemēro [Briseles konvenciju].</ALINEA></PARAG><P>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="079.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA><P>Jautājumu izskatīšanā attiecībā uz 81. pantā minētajām lietām un prasībām:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>nepiemēro [Briseles konvencijas] 2. un 4. pantu, 5. panta 1., 3., 4. un 5. punktu, 16. panta 4. punktu un 24. pantu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>[Briseles konvencijas] 17. un 18. pantu piemēro, pakļaujoties šīs regulas 82. panta 4. punktā noteiktajiem ierobežojumiem;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Regulas Nr. 6/2002 80. panta <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0025" ID="QS0025"/>Kopienas dizainparaugu tiesas<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> 1. punkts ir šāds:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0026" ID="QS0026"/>Dalībvalstis savās teritorijās nosaka iespējami ierobežotu skaitu valstu pirmās un otrās instances tiesu (Kopienas dizainparaugu tiesas), kas veic šajā regulā noteiktās funkcijas.<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Saskaņā ar šīs regulas 81. pantu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0027" ID="QS0027"/>Piekritība jautājumos par pārkāpumiem un spēkā esamību<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0028" ID="QS0028"/>Kopienas dizainparaugu tiesām ir ekskluzīva piekritība šādos gadījumos:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>prasībām attiecībā uz Kopienas dizainparaugu tiesību pārkāpumiem un, ja tās atļauj valsts tiesību akti, prasībām attiecībā uz šādu pārkāpumu draudiem;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>prasībām attiecībā uz paziņojumiem par Kopienas dizainparaugu tiesību nepārkāpšanu, ja tās atļauj valsts tiesību akti;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>prasībām attiecībā uz nereģistrēta Kopienas dizainparauga spēkā neesamības pasludināšanu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>pretprasībām attiecībā uz Kopienas dizainparauga spēkā neesamības pasludināšanu saistībā ar a) punktā minētajām prasībām.<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Šīs regulas 82. pantā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0029" ID="QS0029"/>Starptautiskā piekritība<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="082.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0030" ID="QS0030"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Ievērojot šīs regulas noteikumus un [Briseles konvencijas noteikumus], ko piemēro atbilstīgi 79. pantam, tiesvedību attiecībā uz 81. pantā minētajām prasībām uzsāk tās dalībvalsts tiesās, kurā ir atbildētāja dzīvesvieta vai reģistrācijas vieta, vai, ja tās nav nevienā dalībvalstī, tās dalībvalsts tiesās, kurā atrodas tā uzņēmums.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="082.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Ja atbildētājam nav ne pastāvīgās dzīvesvietas, ne uzņēmuma nevienā dalībvalstī, lietas izskatīšanas procesu uzsāk tās dalībvalsts tiesās, kurā atrodas prasītāja pastāvīgā dzīvesvieta vai, ja prasītājam nav pastāvīgās dzīvesvietas nevienā dalībvalstī, tajā dalībvalstī, kur atrodas tā uzņēmums.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="082.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Ja ne atbildētāja, ne prasītāja dzīvesvieta vai reģistrācijas vieta un uzņēmums neatrodas kādā dalībvalstī, tiesvedību uzsāk tās dalībvalsts tiesās, kurā atrodas [Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma (<HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT>)] Biroja mītne.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="082.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA><P>Neskatoties uz 1., 2. un 3. punkta noteikumiem:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>ja puses vienojas, ka piekritība ir citai Kopienas dizainparaugu tiesai, piemēro Konvencijas par piekritību un nolēmumu izpildi 17. pantu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>ja atbildētājs ierodas citā Kopienas dizainparaugu tiesā, piemēro minētās konvencijas 18. pantu.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="082.005"><NO.PARAG>5.</NO.PARAG><ALINEA>Tiesvedību attiecībā uz 81. panta a) un d) [..]punktā minētajām prasībām var uzsākt arī tās dalībvalsts tiesās, kurā pārkāpums ir noticis vai draudējis notikt.<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Šīs pašas regulas 110. panta 1. punkts, kas ietilpst tās XII sadaļā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0031" ID="QS0031"/>Nobeiguma noteikumi<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>, ir šāds:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0032" ID="QS0032"/>Kamēr nav stājušies spēkā šīs regulas grozījumi, kurus par šo jautājumu izstrādā Komisija, kā Kopienas dizainparaugu neaizsargā tādu dizainparaugu, kas ir sastāvdaļa kompleksā ražojumā un kuru izmanto 19. panta 1. punkta nozīmē ar nolūku labot šo komplekso ražojumu, lai atjaunotu tā sākotnējo izskatu.<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Acacia</HT> ražo un tirgo vieglmetāla diskus automašīnu riteņiem. Kā izriet no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem, šie diski ir automašīnu ražotāju ražoto vieglmetāla disku atdarinājumi un tie tiek tirgoti ar preču zīmi <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0033" ID="QS0033"/>WSP Italy<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>, kurā saīsinājums <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0034" ID="QS0034"/>WSP<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/> nozīmē <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0035" ID="QS0035"/>Wheel Spare Parts<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0036" ID="QS0036"/>disku atdarinājumi<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Tā kā automašīnu ražotāju ražotie diski ir reģistrēti kā Kopienas dizainparaugi, <HT TYPE="ITALIC">Acacia</HT> uzskata, ka uz disku atdarinājumiem attiecas Regulas Nr. 6/2002 110. panta 1. punktā ietvertā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0037" ID="QS0037"/>atjaunošanas klauzula<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Ar dokumentu par tiesvedības uzsākšanu, kas, kā apgalvots, ir paziņots <DATE ISO="20130121">2013. gada 21. janvārī</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Acacia</HT> aicināja <HT TYPE="ITALIC">BMW</HT> uz <HT TYPE="ITALIC">Tribunale di Napoli</HT> (Neapoles tiesa, Itālija), lai panāktu, ka tiktu atzīts, ka nav pārkāptas <HT TYPE="ITALIC">BMW</HT> piederošo automašīnu riteņu vieglmetāla disku Kopienas dizainparaugu tiesības, kā arī tiktu konstatētas darbības, kas kvalificējamas kā <HT TYPE="ITALIC">BMW</HT> dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana un negodīga konkurence. <HT TYPE="ITALIC">Acacia</HT> turklāt pieprasīja uzdot <HT TYPE="ITALIC">BMW</HT> izbeigt jebkādas darbības, kas liek šķēršļus disku atdarinājumu tirdzniecībai.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">BMW</HT> iestājās lietā, minētajā tiesā iesniedzot paskaidrojumu. Tajā tā ievadā izvirzīja iebildumus saistībā ar dokumenta par tiesvedības uzsākšanu neesamību vai spēkā neesamību, kā arī <HT TYPE="ITALIC">Acacia</HT> juriskonsulta pilnvarojumu. Pakārtoti, taču joprojām ievaddaļā <HT TYPE="ITALIC">BMW</HT> arī pauda nostāju, ka šī lieta neietilpst Itālijas tiesu jurisdikcijā. Sekundāri pakārtoti – gadījumā, ja minētie iebildumi tiktu noraidīti, tā lūdza noraidīt <HT TYPE="ITALIC">Acacia</HT> prasījumus kā faktiski un juridiski nepamatotus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Paskaidrojumā <HT TYPE="ITALIC">BMW</HT> tostarp bija norādījusi šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0038" ID="QS0038"/><HT TYPE="ITALIC">BMW</HT> [..], tikai reaģējot uz procesuālajām sekām, kādas ir akta, kam ir juridiska nozīme, saņemšanai, lai izvairītos no riska nepamatoti tikt vainotai pienākumu nepildīšanā, iesniedz šo dokumentu, kura vienīgais mērķis ir atzīt, pirmkārt, [<HT TYPE="ITALIC">Acacia</HT>] paziņojuma neesamību un, otrkārt, – visai neiespējamajā gadījumā – ja tiesa atzītu prasību par celtu, atzīt Itālijas tiesas jurisdikcijas neesamību un Vācijas tiesu jurisdikciju izskatīt <HT TYPE="ITALIC">Acacia</HT> celto prasību.<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/></P></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT><DATE ISO="20140527">2014. gada 27. maija</DATE> tiesas sēdē <HT TYPE="ITALIC">Tribunale di Napoli</HT> (Neapoles tiesa) noteica termiņus turpmāku dokumentu par procesuāliem jautājumiem iesniegšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT><DATE ISO="20141003">2014. gada 3. oktobrī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">BMW</HT> iesniedzējtiesā <HT TYPE="ITALIC">Corte suprema di cassazione</HT> (Augstākā kasācijas tiesa, Itālija) iesniedza pieteikumu par <HT TYPE="ITALIC">Tribunale di Napoli</HT> (Neapoles tiesa) izskatīšanā joprojām esošā jautājuma par jurisdikciju iepriekšēju noregulējumu. Tā atkārtoja savu nostāju, ka Itālijas tiesu jurisdikcijā neietilpst <HT TYPE="ITALIC">Acacia</HT> celtās prasības izskatīšana. Tā savukārt uzskata, ka <HT TYPE="ITALIC">BMW</HT> klusējot ir pieņēmusi Itālijas tiesu jurisdikciju, jo pēc tam, kad <HT TYPE="ITALIC">Tribunale di Napoli</HT> (Neapoles tiesa) tā bija iesniegusi iebildumus par dokumenta par tiesvedības uzsākšanu neesamību vai spēkā neesamību un <HT TYPE="ITALIC">Acacia</HT> juriskonsulta pilnvarojumu, iebildumus par Itālijas tiesu jurisdikcijas neesamību tā bija izvirzījusi tikai pakārtoti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT><DATE ISO="20150304">2015. gada 4. martā</DATE> iesniedzējtiesas ģenerālprokurors iesniedza savus secinājumus, piedāvājot tai atzīt Itālijas tiesu jurisdikcijas neesamību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Corte suprema di cassazione</HT> (Augstākā kasācijas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0039" ID="QS0039"/>1)</NO.P><TXT>Vai saskaņā ar Regulas [Nr. 44/2001] 24. pantu valsts tiesas, kas izskata lietu, piekritības apstrīdēšana, kas izdarīta prejudiciāli, bet pakārtoti citiem prejudiciāliem iebildumiem par procesu, bet katrā ziņā pirms jautājumiem par būtību, var tikt interpretēta kā piekritības pieņemšana?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Vai tas, ka Regulas [Nr. 6/2002] 82. panta 4. punktā strīdiem negatīva fakta konstatēšanas jomā nav paredzētas tās pašas regulas 82. panta 1. punktā minētajai atbildētāja tiesai alternatīvas tiesas, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nozīmē ekskluzīvas piekritības piešķiršanu attiecībā uz šādiem strīdiem?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Vai, lai atrisinātu [otro] jautājumu, ir jābalstās arī uz to tiesību normu ekskluzīvās piekritības jomā interpretāciju, kas ir paredzētas Regulā [Nr. 44/2001], it īpaši 22. pantā, kur ir noteikti šādas piekritības gadījumi, kuru vidū ir iekļauta piekritība jautājumos par patentu, preču zīmju un dizainparaugu reģistrāciju un spēkā neesamību, bet ne strīdi jautājumos par negatīva fakta konstatēšanu, kā arī 24. pantā, kurā ir paredzēta iespēja atbildētājam akceptēt atšķirīgu tiesu, papildus gadījumiem, kad piekritība izriet no citiem šīs regulas noteikumiem, pēc tam attiecīgi fiksējot tās tiesas piekritību, kurā prasītājs ir cēlis prasību?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>4)</NO.P><TXT>Vai nostājai, kas ir pausta Tiesas <DATE ISO="20121025">2012. gada 25. oktobra</DATE> spriedumā [<REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Folien Fischer</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Fofitec</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑133/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:664">EU:C:2012:664</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>)] par Regulas Nr. 44/2001 5. panta 3. punkta piemērojamību, ir vai nav vispārējs un absolūts raksturs, un vai tā ir piemērojama ikvienai prasībai par negatīva fakta konstatēšanu atbildības par kaitējumu jomā, tostarp prasībai par negatīva fakta konstatēšanu<?PAGE NO="7"?> Kopienas dizainparaugu tiesību pārkāpšanas jomā? Un, tātad, vai konkrētajā gadījumā piekritība ir tiesai, kas ir minēta Regulas [Nr. 6/2002] 81. pantā, vai tiesai, kura ir minēta Regulas [Nr. 44/2001] 5. panta 3. punktā, vai arī prasītāja ziņā ir izvēlēties vienu vai otru iespējamo piekritību?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>5)</NO.P><TXT>Vai gadījumā, ja prasības par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un negodīgu konkurenci tiek celtas saistībā ar strīdu Kopienas dizainparaugu jomā, ar ko tās ir saistītas, jo to pieņemšanas priekšnoteikums ir tāds, ka iepriekš ir pieņemta prasība par negatīva fakta konstatēšanu, tās var vai nevar tikt izskatītas kopā ar šo pēdējo tajā pašā tiesā atbilstīgi plašai Regulas [Nr. 44/2001] 28. panta 3. punkta interpretācijai?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>6)</NO.P><TXT>Vai abas [iepriekšējā jautājumā] minētās prasības veido kaitējuma gadījumu? Un vai apstiprinošas atbildes gadījumā tās var ietekmēt Regulas [Nr. 44/2001] (5. panta 3. punkta) vai Regulas [Nr. 6/2002] piemērojamību konkrētajam gadījumam attiecībā uz jurisdikciju?<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par prejudiciālajiem jautājumiem</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 44/2001 24. pants ir interpretējams tādējādi, ka iebildums par tiesas, kas izskata lietu, jurisdikciju, kas izvirzīts pirmajā paskaidrojumā pakārtoti citiem tajā ietvertiem procesuāliem iebildumiem, ir uzskatāms par tiesas, kas izskata lietu, jurisdikcijas akceptēšanu, kā rezultātā rodas vienošanās par jurisdikciju šī panta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka, pirmkārt, Regulas Nr. 44/2001 24. panta pirmajā teikumā ir paredzēts noteikums par jurisdikciju, kurš ir pamatots ar atbildētāja ierašanos tiesā, attiecībā uz visiem strīdiem, kuros tiesas, kas izskata lietu, jurisdikcija neizriet no citām šīs regulas tiesību normām. Šī tiesību norma ir tajā skaitā piemērojama gadījumos, kad tiesā ir celta prasība, pārkāpjot minētās regulas tiesību normas, un nozīmē, ka atbildētāja ierašanās tiesā var tikt uzskatīta par vārdos neizteiktu tiesas, kas izskata lietu, jurisdikcijas atzīšanu un līdz ar to par tās jurisdikcijas noteikšanu (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100520">2010. gada 20. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ČPP Vienna Insurance Group</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑111/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:290">EU:C:2010:290</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0021">21.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140227">2014. gada 27. februāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Cartier parfums-lunettes</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Axa Corporate Solutions assurances</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑1/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:109">EU:C:2014:109</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Otrkārt, šīs regulas 24. panta otrajā teikumā ir paredzēti izņēmumi no šī panta pirmajā teikumā ietvertās normas. Otrajā teikumā tostarp ir teikts, ka vārdos neizteiktas vienošanās par tiesas, kas izskata lietu, jurisdikcijas noteikšanu nav, ja atbildētājs izvirza iebildi par kompetences neesamību, tādējādi paužot savu vēlmi nepieņemt šīs tiesas jurisdikciju (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100520">2010. gada 20. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ČPP Vienna Insurance Group</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑111/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:290">EU:C:2010:290</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140227">2014. gada 27. februāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Cartier parfums-lunettes</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Axa Corporate Solutions assurances</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑1/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:109">EU:C:2014:109</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Atsaucoties uz judikatūru par Briseles konvencijas 18. pantu, kas ir Regulas Nr. 44/2001 24. pantam būtībā identiska norma, Tiesa jau ir atzinusi, ka tiesas, kas izskata lietu, jurisdikcijas apstrīdēšana padara neiespējamu vienošanos par jurisdikciju, ja prasītājam un minētajai tiesai, jau sākot ar pirmo paskaidrojumu, ir bijusi iespēja saprast, ka tas būs šīs vienošanās šķērslis. Tas tā ir arī gadījumā, kad pirmajā paskaidrojumā papildus tiesas, kas izskata lietu, jurisdikcijas apstrīdēšanai ir ietverti arī prasījumi pēc būtības (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140227">2014. gada 27. februāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Cartier parfums-lunettes</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Axa Corporate Solutions assurances</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑1/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:109">EU:C:2014:109</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>No tā izriet, ka gadījumā, kad atbildētājs neapšaubāmi pirmajā paskaidrojumā apstrīd tiesas, kas izskata lietu, jurisdikciju, nenotiek Regulas Nr. 44/2001 24. panta pirmajā teikumā paredzētā vienošanās par jurisdikciju, pie tam nav nozīmes, vai šī apstrīdēšana ir vai nav vienīgais minētā paskaidrojuma priekšmets.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Šajā gadījumā apstāklis, ka <HT TYPE="ITALIC">BMW</HT> pirmajā paskaidrojumā <HT TYPE="ITALIC">Tribunale di Napoli</HT> (Neapoles tiesa) ir apstrīdējusi ne tikai tiesas jurisdikciju, bet arī paziņojuma par prasības celšanu un <HT TYPE="ITALIC">Acacia</HT> juriskonsulta pilnvarojumu, neietekmē faktu, kas turklāt nav apstrīdēts, ka <HT TYPE="ITALIC">BMW</HT> skaidri un nepārprotami šajā paskaidrojumā ir apstrīdējusi minētās tiesas jurisdikciju. Kā atgādināts šī sprieduma 32. un 33. punktā, Regulas Nr. 44/2001 24. panta otrā teikuma mērķis ir nepieļaut vienošanos par jurisdikciju, ja atbildētājs pirmajā paskaidrojumā pauž savu nodomu neakceptēt tiesas, kas izskata lietu, jurisdikciju. Tātad šī norma nevar tikt interpretēta tādējādi, ka tādā situācijā kā pamatlietā, kad <HT TYPE="ITALIC">in limine litis</HT> ir skaidri pausts iebildums pret tiesas, kas izskata lietu, jurisdikciju, šī skaidrā jurisdikcijas apstrīdēšana būtu uzskatāma par jurisdikcijas akceptēšanu klusējot, kā to uzskata <HT TYPE="ITALIC">Acacia</HT>, jo šī apstrīdēšana esot izvirzīta tikai pakārtoti citiem <HT TYPE="ITALIC">in limine litis</HT> izvirzītajiem procesuālajiem iebildumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 44/2001 24. pants ir interpretējams tādējādi, ka iebildums par tiesas, kas izskata lietu, jurisdikciju, kas izvirzīts pirmajā paskaidrojumā pakārtoti citiem tajā ietvertiem procesuāliem iebildumiem, nav uzskatāms par tiesas, kas izskata lietu, jurisdikcijas akceptēšanu, un tādējādi nerodas vienošanās par jurisdikciju šī panta izpratnē.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par otro un trešo jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Ar otro un trešo jautājumu, kuri jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 6/2002 82. pants ir interpretējams tādējādi, ka šīs regulas 81. panta b) punktā paredzētās prasības par dizainparaugu tiesību pārkāpuma neesamības konstatēšanu gadījumā, kad atbildētāja domicils ir kādā Savienības dalībvalstī, var tikt celtas tikai šīs dalībvalsts Kopienas dizainparaugu tiesās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Šai ziņā vispirms ir jānorāda, ka, neraugoties uz principu, ka Regula Nr. 44/2001 ir piemērojama tiesvedībām par Kopienas dizainparaugiem, dažas šīs regulas normas atbilstoši Regulas Nr. 6/2002 79. panta 3. punktam nav piemērojamas prasībām, kas paredzētas pēdējās minētās regulas 81. pantā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Ņemot vērā šo izslēgšanu, Regulas Nr. 6/2002 80. panta 1. punktā paredzēto Kopienas dizainparaugu tiesu jurisdikcija izskatīt minētās regulas 81. pantā minētās prasības tieši izriet no šīs pašas regulas normām, kuras attiecībā pret Regulas Nr. 44/2001 normām ir <HT TYPE="ITALIC">lex specialis</HT> (pēc analoģijas skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140605">2014. gada 5. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Coty Germany</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑360/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:1318">EU:C:2014:1318</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170518">2017. gada 18. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Hummel Holding</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑617/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:390">EU:C:2017:390</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Turpinājumā no Regulas Nr. 6/2002 82. panta teksta izriet, ka šīs regulas 81. panta b) punktā paredzētās prasības par dizainparaugu tiesību pārkāpuma neesamības konstatēšanu gadījumā, kad atbildētāja reģistrācijas vieta ir kādā Savienības dalībvalstī, ja vien nav panākta vienošanās par jurisdikciju Regulas Nr. 44/2001 23. vai 24. panta izpratnē, ar kuriem ir aizstāti Briseles konvencijas 17. un 18. pants, ir jāceļ šīs dalībvalsts Kopienas dizainparaugu tiesās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Visbeidzot, neskarot <HT TYPE="ITALIC">lis pendens</HT> un saistītu lietu gadījumus, neviens noteikums par tiesu jurisdikciju, kas ietverts Regulā Nr. 6/2002, izņemot tās 82. pantu, vai Regulā Nr. 44/2001, izņemot tās 23. un 24. pantu, nav piemērojams Regulas Nr. 6/2002 81. panta b) punktā paredzētajām prasībām par dizainparaugu tiesību pārkāpuma neesamības konstatēšanu. Runājot konkrēti par Regulas Nr. 44/2001 22. panta 4. punktu, par kura atbilstību šai lietai šaubās iesniedzējtiesa, ir jānorāda, ka šīs normas, ar ko tika aizstāts Briseles konvencijas 16. panta 4. punkts, piemērošana Regulas Nr. 6/2002 81. pantā paredzētajām prasībām ir izslēgta saskaņā ar šīs regulas 79. panta 3. punkta a) apakšpunktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Līdz ar to uz otro un trešo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 6/2002 82. pants ir interpretējams tādējādi, ka šīs regulas 81. panta b) punktā paredzētās prasības par dizainparaugu tiesību pārkāpuma neesamības konstatēšanu gadījumā, kad atbildētāja reģistrācijas vieta ir kādā Eiropas Savienības<?PAGE NO="9"?> dalībvalstī, ja vien nav panākta vienošanās par jurisdikciju Regulas Nr. 44/2001 23. vai 24. panta izpratnē, un neskarot šajās regulās paredzētos <HT TYPE="ITALIC">lis pendens</HT> un saistīto lietu gadījumus, ir jāceļ šīs dalībvalsts Kopienas dizainparaugu tiesās.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par ceturto jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Ar ceturto jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai Regulas Nr. 44/2001 5. panta 3. punktā ietvertais jurisdikcijas noteikums ir piemērojams Regulas Nr. 6/2002 81. panta b) punktā paredzētajām prasībām par dizainparaugu tiesību pārkāpuma neesamības konstatēšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Šajā ziņā atliek norādīt, ka ar Regulas Nr. 44/2001 5. panta 3. punktu tika aizstāts Briseles konvencijas 5. panta 3. punkts un ka šīs normas piemērošana Regulas Nr. 6/2002 81. pantā paredzētajām prasībām ir izslēgta saskaņā ar šīs regulas 79. panta 3. punkta a) apakšpunktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT><DATE ISO="20121025">2012. gada 25. oktobra</DATE> spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Folien Fischer</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Fofitec</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑133/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:664">EU:C:2012:664</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), uz kuru atsaucas iesniedzējtiesa, tika pasludināts lietā, kura nebija par Kopienas dizainparaugiem. Līdz ar to šī judikatūra nekādi nav pretrunā 79. panta 3. punkta a) apakšpunktā ietvertajai piemērošanas izslēgšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Līdz ar to uz ceturto jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 44/2001 5. panta 3. punktā ietvertais jurisdikcijas noteikums nav piemērojams Regulas Nr. 6/2002 81. panta b) punktā paredzētajām prasībām par dizainparaugu tiesību pārkāpuma neesamības konstatēšanu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par piekto un sesto jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Ar piekto un sesto jautājumu, kuri jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 44/2001 5. panta 3. punktā ietvertais jurisdikcijas noteikums vai Regulas Nr. 6/2002 jurisdikcijas sistēma attiecas uz prasījumiem par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un negodīgu konkurenci, kas saistīti ar prasību par dizainparaugu tiesību pārkāpuma neesamības konstatēšanu, ciktāl, lai šos prasījumus apmierinātu, ir jāpieņem arī prasība par dizainparaugu tiesību pārkāpuma neesamības konstatēšanu. Pieņemot, ka Regulas Nr. 44/2001 5. panta 3. punktā ietvertais jurisdikcijas noteikums ir piemērojams šādiem prasījumiem par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un negodīgu konkurenci, minētā tiesa turklāt vaicā par iespēju izmantot Regulas Nr. 44/2001 28. pantā ietvertās normas par saistītām prasībām <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0040" ID="QS0040"/>plašu<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/> interpretāciju, atbilstoši kurai prasītājam, pamatojoties uz minēto 5. panta 3. punktu, būtu pieļaujams vērsties tiesā ar iespējami starptautisku jurisdikciju, lai tā izskatītu ne tikai šos prasījumus, bet arī prasību par Kopienas dizainparaugu tiesību pārkāpuma neesamības konstatēšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Attiecībā uz iespēju tādā lietā kā pamatlieta piemērot Regulas Nr. 44/2001 5. panta 3. punktā ietverto jurisdikcijas normu no prejudiciālajiem jautājumiem, kā arī no iesniedzējtiesas nolēmumā ietvertajiem paskaidrojumiem izriet, ka šai lietai ir raksturīgs apstāklis, ka tikai iepriekšējs nolēmums par Regulas Nr. 6/2002 81. panta b) punktā minētās prasības par dizainparaugu tiesību pārkāpuma neesamības konstatēšanu pamatotību ļaus noteikt, vai attiecīgajā gadījumā ir pieņemami arī prasījumi par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un negodīgu konkurenci.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatzīst, ka tad, ja prasības par dizainparaugu tiesību pārkāpuma neesamības konstatēšanu paspārnē tiek izvirzīti prasījumi par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un negodīgu konkurenci un būtībā tajos tiek apgalvots, ka šī dizainparauga īpašnieks iebilst pret to, ka šīs prasības par dizainparauga nepārkāpšanu iesniedzējs ražo šī dizainparauga atdarinājumus, tiesas, kuras jurisdikcijā ir šo lietu izskatīt, noteikšanai par pamatu attiecībā uz visu strīdu kopumā ir jāizmanto Regulā Nr. 6/2002 noteiktā jurisdikcijas sistēma, kas interpretēta atbildē uz pirmo līdz ceturto prejudiciālo jautājumu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Šādā situācijā minēto prasījumu pamatā būtībā ir argumentācija, kas pausta prasībā par dizainparauga tiesību pārkāpuma neesamības konstatāciju, ka atdarinājumu ražošana nav dizainparauga tiesību pārkāpums un tādēļ Kopienas dizainparauga īpašniekam ir jāakceptē konkurence, ko rada šie atdarinājumi. Ja šādos apstākļos kompetentā tiesa tiktu noteikta, pamatojoties uz Regulas Nr. 44/2001 5. panta 3. punktu, Regulas Nr. 6/2002 79. panta 3. punkta a) apakšpunktam tiktu atņemta tā lietderīgā iedarbība, jo tā mērķis tieši ir šīs normas nepiemērošana it īpaši tādiem strīdiem starp atdarinājumu ražotājiem un Kopienas dizainparaugu īpašniekiem, kuri ir par to, vai attiecīgais Kopienas dizainparauga īpašnieks drīkst aizliegt ražot attiecīgo atdarinājumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, šie jautājumi saistībā ar Regulas Nr. 44/2001 28. panta interpretāciju nav jāanalizē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Tādēļ uz piekto un sesto jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 44/2001 5. panta 3. punktā ietvertais jurisdikcijas noteikums nav piemērojams prasījumiem par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un negodīgu konkurenci, kas saistīti ar prasību par Kopienas dizainparauga tiesību pārkāpuma neesamības konstatēšanu, ciktāl, lai apmierinātu šīs prasības, ir jāpieņem arī prasība par dizainparauga tiesību pārkāpuma neesamības konstatāciju.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par tiesāšanās izdevumiem</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:</INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Padomes <DATE ISO="20001222">2000. gada 22. decembra</DATE> Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 24. pants ir interpretējams tādējādi, ka iebildums par tiesas, kas izskata lietu, jurisdikciju, kas izvirzīts pirmajā paskaidrojumā pakārtoti citiem tajā ietvertiem procesuāliem iebildumiem, nav uzskatāms par tiesas, kas izskata lietu, jurisdikcijas akceptēšanu un tādējādi nerodas vienošanās par jurisdikciju šī panta izpratnē;</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Padomes <DATE ISO="20011212">2001. gada 12. decembra</DATE> Regulas (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem 82. pants ir interpretējams tādējādi, ka šīs regulas 81. panta b) punktā paredzētās prasības par dizainparaugu tiesību pārkāpuma neesamības konstatēšanu gadījumā, kad atbildētāja reģistrācijas vieta ir kādā Eiropas Savienības dalībvalstī, ja vien nav panākta vienošanās par jurisdikciju Regulas Nr. 44/2001 23. vai 24. panta izpratnē, un neskarot šajās regulās paredzētos <HT TYPE="ITALIC">lis pendens</HT> un saistīto lietu gadījumus, ir jāceļ šīs dalībvalsts Kopienas dizainparaugu tiesās;</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">3)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Regulas Nr. 44/2001 5. panta 3. punktā ietvertais jurisdikcijas noteikums nav piemērojams Regulas Nr. 6/2002 81. panta b) punktā paredzētajām prasībām par dizainparaugu tiesību pārkāpuma neesamības konstatēšanu;</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">4)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Regulas Nr. 44/2001 5. panta 3. punktā ietvertais jurisdikcijas noteikums nav piemērojams prasījumiem par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un negodīgu konkurenci, kas saistīti ar prasību par Kopienas dizainparauga tiesību pārkāpuma neesamības konstatēšanu, ciktāl, lai apmierinātu šos prasījumus, ir jāpieņem arī prasība par dizainparauga tiesību pārkāpuma neesamības konstatāciju.</HT></TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT><?PAGE NO="11"?>