21.12.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/27


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2018/2036

(2018. gada 18. oktobris),

ar ko groza Deleģēto regulu (ES) 2017/86, ar kuru izveido izmetumu plānu dažām bentiskajām zvejniecībām, kas darbojas Vidusjūrā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (1), un jo īpaši tās 15. panta 6. punktu un 18. panta 1. un 3. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 mērķis ir pakāpeniski izskaust izmetumus Savienības zvejniecībās, ieviešot izkraušanas pienākumu attiecībā uz tādu sugu nozvejām, kurām noteikti nozvejas limiti, un Vidusjūrā arī tādu sugu nozvejām, kurām Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 (2) III pielikumā ir noteikts minimālais izmērs.

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta d) apakšpunktu izkraušanas pienākumu attiecībā uz Vidusjūras bentisko [demersālo] zvejniecību galvenajām sugām piemēro vēlākais no 2017. gada 1. janvāra un visām pārējām sugām – vēlākais no 2019. gada 1. janvāra.

(3)

Lai īstenotu izkraušanas pienākumu, ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 6. punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt izmetumu plānus, kuru aptvertais laikposms nav ilgāks par trim gadiem un kurus var atjaunot kopumā vēl uz vienu trīs gadu laikposmu; šim nolūkam izmantojams deleģētais akts, kas pamatojas uz kopīgiem ieteikumiem, kurus ar attiecīgo konsultatīvo padomju palīdzību izstrādājušas dalībvalstis.

(4)

Ievērojot trīs kopīgos ieteikumus, kurus Komisijai 2016. gadā iesniegušas vairākas dalībvalstis, kas ir tiešā veidā ieinteresētas Vidusjūras zvejniecību pārvaldībā (Grieķija, Spānija, Francija, Horvātija, Itālija, Kipra, Malta un Slovēnija), ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2017/86 (3) tika izveidots izmetumu plāns dažām bentiskajām [demersālajām] zvejniecībām, kas darbojas Vidusjūrā, un tas ir piemērojams no 2017. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim. Minētie trīs kopīgie ieteikumi attiecās uz Vidusjūras rietumu daļu, Adrijas jūru un Vidusjūras dienvidaustrumu daļu.

(5)

Ņemot vērā divus kopīgos ieteikumus, ko iesniegušas attiecīgās dalībvalstis, kuras ir tiešā veidā ieinteresētas Vidusjūras rietumu daļas un Adrijas jūras zvejniecību pārvaldībā, Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/86 tika grozīta ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2018/153 (4).

(6)

Francija, Itālija un Spānija 2018. gada 4. jūnijā pēc apspriešanās reģionālajā augsta līmeņa grupā Pescamed iesniedza Komisijai jaunu kopīgu ieteikumu par izmetumu plānu demersālajām zvejniecībām, kas darbojas Vidusjūras rietumu daļā (“jaunais kopīgais ieteikums par Vidusjūras rietumu daļu”). Kopīgais ieteikums tika grozīts 2018. gada 27. augustā.

(7)

Kipra, Grieķija, Itālija un Malta 2018. gada 7. jūnijā pēc apspriešanās reģionālajā augsta līmeņa grupā Sudestmed iesniedza Komisijai jaunu kopīgu ieteikumu par izmetumu plānu demersālajām zvejniecībām, kas darbojas Vidusjūras dienvidaustrumu daļā (“jaunais kopīgais ieteikums par Vidusjūras dienvidaustrumu daļu”). Kopīgais ieteikums tika grozīts 2018. gada 28. augustā.

(8)

Horvātija, Itālija un Slovēnija 2018. gada 8. jūnijā pēc apspriešanās reģionālajā augsta līmeņa grupā Adriatica iesniedza Komisijai jaunu kopīgu ieteikumu par izmetumu plānu demersālajām zvejniecībām, kas darbojas Adrijas jūrā (“jaunais kopīgais ieteikums par Adrijas jūru”). Kopīgais ieteikums tika grozīts 2018. gada 29. augustā.

(9)

Visus trīs jaunos kopīgos ieteikumus Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) novērtēja vasaras plenārsēdē, kas notika 2018. gada 2.–6. jūlijā (5).

(10)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu Komisija ir apsvērusi gan ZZTEK novērtējumu, gan to, ka dalībvalstīm izkraušanas pienākuma pilnīga ieviešana ir jānodrošina 2019. gada 1. janvārī. Dažos gadījumos atbrīvojuma saņemšanas nosacījums ir zvejas darbību un datu vākšanas turpināšana, ņemot vērā ZZTEK izteiktās piezīmes. Komisija uzskata, ka šādos gadījumos atļauja piešķirt pagaidu atbrīvojumus ir pragmatiska un piesardzīga zvejniecības pārvaldības pieeja, jo citādi tiktu aizkavēta datu vākšana, kas ir nepieciešama pienācīgai un pārdomātai izmetumu pārvaldībai, ievērojot izkraušanas pienākuma stāšanos spēkā pilnā apjomā.

(11)

Jaunais kopīgais ieteikums par Vidusjūras rietumu daļu ierosina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta b) apakšpunktu līdz 2021. gada 31. decembrim pagarināt izdzīvotības atbrīvojumu piemērošanu attiecībā uz ķemmīšgliemeni Pecten jacobeus, cietgliemenēm Venerupis spp. un gliemenēm Venus spp., kas nozvejotas ar mehānisko dragu (HMD). Minētais izdzīvotības atbrīvojums tika ieviests ar Deleģēto regulu (ES) 2017/86. Novērtējot jauno kopīgo ieteikumu, ZZTEK atzīmēja, ka papildu pamatojošā informācija nav sniegta. Tomēr literatūrā ir zinātniski pierādījumi, kas uzskatāmi liecina par minēto sugu izdzīvotību. Tā kā augsti izdzīvotības rādītāji ir iespējami un ņemot vērā zvejas rīku, zvejas prakses un ekosistēmas īpatnības, Komisija uzskata, ka izdzīvotības atbrīvojums būtu jāpiemēro arī turpmāk, jo apstākļi nav mainījušies.

(12)

Jaunais kopīgais ieteikums par Vidusjūras rietumu daļu ierosina līdz 2021. gada 31. decembrim pagarināt izdzīvotības atbrīvojuma piemērošanu attiecībā uz Norvēģijas omāru (Nephrops norvegicus), kas nozvejots ar grunts traļiem (OTB, OTT, PTB, TBN, TBS, TB, OT, PT, TX). Minētais izdzīvotības atbrīvojums tika ieviests ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2018/153. Jaunajā kopīgajā ieteikumā šo atbrīvojumu sākotnēji tika ierosināts nepiemērot jūlija, augusta un septembra mēnešos, uz kuriem attiektos jauns de minimis atbrīvojums. ZZTEK uzskatīja, ka nav pierādījumu, kas pamato de minimis atbrīvojuma piemērošanu vasaras mēnešos, un nesniedza papildu piezīmes. Tomēr ir zinātniski pierādījumi, kas uzskatāmi apliecina šīs sugas izdzīvotību šajā un citos reģionos. Tā kā augsti izdzīvotības rādītāji ir iespējami un ņemot vērā zvejas rīku, zvejas prakses un ekosistēmas īpatnības, Komisija uzskata, ka visu gadu piemērojamais izdzīvotības atbrīvojums būtu jāpiemēro arī turpmāk.

(13)

Jaunais kopīgais ieteikums par Adrijas jūru ierosina pagarināt izdzīvotības atbrīvojumu attiecībā uz parasto jūrasmēli (Solea solea), kas nozvejota ar rapido (rāmja trali) (TBB). Minētais izdzīvotības atbrīvojums tika ieviests ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2017/86. ZZTEK šo jauno pieprasījumu nenovērtēja. Tomēr Adrijas jūras 17. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā tiek veikts ad hoc pētījums par minētās sugas izdzīvotību. Tāpēc Komisija uzskata, ka atbrīvojumu būtu jāturpina piemērot tikai vienu gadu. Attiecīgajām dalībvalstīm līdz 2019. gada 1. maijam būtu jāsniedz attiecīgie dati, lai ZZTEK varētu veikt turpmāku novērtējumu.

(14)

Visi trīs jaunie kopīgie ieteikumi ierosina piemērot izdzīvotības atbrīvojumu attiecībā uz Norvēģijas omāru (Nephrops norvegicus), kas ar zivju ķeramajiem groziem un krātiņveida lamatām (FPO, FIX) nozvejots Vidusjūras rietumu daļā, Adrijas jūrā un Vidusjūras dienvidaustrumu daļā. ZZTEK uzskatīja, ka nav sniegta konkrēta informācija, kas pamato šo atbrīvojumu. Tāpēc Komisija uzskata, ka atbrīvojums būtu jāievieš tikai uz vienu gadu. Attiecīgajām dalībvalstīm līdz 2019. gada 1. maijam būtu jāsniedz attiecīgie papildu dati, lai ZZTEK varētu veikt turpmāku novērtējumu.

(15)

Visi trīs jaunie kopīgie ieteikumi ierosina piemērot izdzīvotības atbrīvojumu attiecībā uz sarkanspuru pageli (Pagellus bogaraveo), kas ar āķiem un āķu rindām (LHP, LHM, LLS, LLD, LL, LTL, LX) nozvejota Vidusjūras rietumu daļā, Adrijas jūrā un Vidusjūras dienvidaustrumu daļā. ZZTEK uzskatīja, ka būtu jāsniedz papildu pierādījumi, kas pilnībā atbalstītu ierosināto atbrīvojumu. Tāpēc Komisija uzskata, ka atbrīvojums būtu jāievieš tikai uz vienu gadu. Attiecīgajām dalībvalstīm līdz 2019. gada 1. maijam būtu jāsniedz attiecīgie papildu dati, lai ZZTEK varētu veikt turpmāku novērtējumu.

(16)

Visi trīs jaunie kopīgie ieteikumi ierosina piemērot izdzīvotības atbrīvojumu attiecībā uz omāru (Homarus gammarus) un langustiem (Palinuridae), kas ar tīkliem (GNS, GN, GND, GNC, GTN, GTR, GEN) un ar zivju ķeramajiem groziem un krātiņveida lamatām (FPO, FIX) nozvejoti Vidusjūras rietumu daļā, Adrijas jūrā un Vidusjūras dienvidaustrumu daļā. ZZTEK uzskatīja, ka attiecīgo dalībvalstu iesniegtais pētījums par langustu izdzīvotības spēju ir pietiekami pamatots pētījums, kurā norādīti īstermiņa izdzīvotības rādītāji, tomēr atzīmēja, ka izlases lielums bijis mazs. Papildu zinātniskie pierādījumi būtu jāsniedz gan par langustiem, gan par omāru. Tāpēc Komisija uzskata, ka atbrīvojums būtu jāievieš tikai uz vienu gadu. Attiecīgajām dalībvalstīm līdz 2019. gada 1. maijam būtu jāsniedz attiecīgie papildu dati, lai ZZTEK varētu veikt turpmāku novērtējumu.

(17)

Jaunie kopīgie ieteikumi par Adrijas jūru un Vidusjūras dienvidaustrumu daļu ierosina piemērot izdzīvotības atbrīvojumu attiecībā uz Norvēģijas omāru (Nephrops norvegicus), kas ar grunts traļiem (OTB, OTT, PTB, TBN, TBS, TB, OT, PT, TX) nozvejots Adrijas jūrā un Vidusjūras dienvidaustrumu daļā. Jaunajā kopīgajā ieteikumā šo atbrīvojumu sākotnēji tika ierosināts nepiemērot jūlija, augusta un septembra mēnešos, uz kuriem attiektos jauns de minimis atbrīvojums. ZZTEK uzskatīja, ka nav pierādījumu, kas pamato de minimis atbrīvojuma piemērošanu vasaras mēnešos, un nesniedza papildu piezīmes. Tomēr ir zinātniski pierādījumi, kas uzskatāmi apliecina šīs sugas izdzīvotību citos reģionos. Tā kā augsti izdzīvotības rādītāji ir iespējami un ņemot vērā zvejas rīku, zvejas prakses un ekosistēmas īpatnības, Komisija uzskata, ka būtu jāievieš visu gadu piemērojams izdzīvotības atbrīvojums.

(18)

Visos trijos jaunajos kopīgajos ieteikumos arī ierosināts pagarināt Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta c) apakšpunktā minētā de minimis atbrīvojuma piemērošanu attiecībā uz heku (Merluccius merluccius) un jūras barbēm (Mullus spp.) – 2019. un 2020. gadā līdz 6 % un 2021. gadā līdz 5 % no šo sugu gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri izmanto grunts traļus (OTT, PTB, TBN, TBS, TB, OT, PT un TX), un 2019., 2020. un 2021. gadā līdz 1 % no šo sugu gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri izmanto žaunu tīklus un vairāksienu tīklus (GNS, GN, GND, GNC, GTN, GTR, GEN), Vidusjūras rietumu daļā, Adrijas jūrā un Vidusjūras dienvidaustrumu daļā. Minētajām sugām de minimis atbrīvojums tika ieviests ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2017/86. Pamatojoties uz kopīgajā ieteikumā šajā saistībā sniegtajiem zinātniskiem pierādījumiem, kurus pārskatījusi ZZTEK, un ņemot vērā attiecīgo zvejas rīku īpatnības, katrā zvejas darbībā iesaistīto sugu lielo skaitu, zvejas modeļus un Vidusjūras īpatnības (piemēram, mazapjoma zvejniecību pārsvaru), Komisija uzskatīja: lai novērstu nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksu nesamērīgumu, ir lietderīgi noteikt de minimis atbrīvojumus. ZZTEK nav novērtējusi jauno ieteikumu attiecībā uz grunts traļiem. Novērtējot jauno kopīgo ieteikumu attiecībā uz žaunu tīkliem un vairāksienu tīkliem, ZZTEK atzīmēja, ka attiecīgo dalībvalstu sniegtā informācija nav pietiekami pilnīga. Tomēr, ņemot vērā to, ka apstākļi nav mainījušies, Komisija uzskata, ka de minimis atbrīvojums iepriekš minētajā procentuālajā apjomā būtu jāpiemēro arī turpmāk.

(19)

Jaunais kopīgais ieteikums par Adrijas jūru ierosina pagarināt de minimis atbrīvojuma piemērošanu attiecībā uz heku (Merluccius merluccius) un jūras barbēm (Mullus spp.) – 2019., 2020. un 2021. gadā līdz 1 % no minēto sugu gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri izmanto rapido (rāmja trali) (TBB), kā arī attiecībā uz parasto jūrasmēli (Solea solea) – 2019., 2020. un 2021. gadā līdz 3 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri izmanto grunts traļus (OTB, OTT, PTB, TBN, TBS, TB, OT, PT un TX), Adrijas jūrā. Minētajām sugām de minimis atbrīvojums tika ieviests ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2017/86. Pamatojoties uz kopīgajā ieteikumā šajā saistībā sniegtajiem zinātniskiem pierādījumiem, kurus pārskatījusi ZZTEK, un ņemot vērā attiecīgo zvejas rīku īpatnības, katrā zvejas darbībā iesaistīto sugu lielo skaitu, zvejas modeļus un Vidusjūras īpatnības (piemēram, mazapjoma zvejniecību pārsvaru), Komisija uzskatīja: lai novērstu nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksu nesamērīgumu, ir lietderīgi noteikt de minimis atbrīvojumus (attiecībā uz heku un jūras barbēm līdz 1 % un attiecībā uz parasto jūrasmēli līdz 3 %). Novērtējot jauno kopīgo ieteikumu, ZZTEK ņēma vērā, ka nav sniegta konkrēta informācija, kas pamato lielu piemērotā procentuālā apjoma pieaugumu. Ņemot vērā to, ka apstākļi attiecībā uz pašreizējā procentuālā apjoma piemērošanu nav mainījušies, Komisija uzskata, ka šis atbrīvojums iepriekš minētajā procentuālajā apjomā būtu jāpiemēro arī turpmāk.

(20)

Jaunais kopīgais ieteikums par Vidusjūras dienvidaustrumu daļu ierosina pagarināt de minimis atbrīvojuma piemērošanu attiecībā uz sārto dziļūdens garneli (Parapenaeus longirostris) – 2019. un 2020. gadā līdz 6 % un 2021. gadā līdz 5 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas, kas Vidusjūras dienvidaustrumu daļā gūta ar kuģiem, kuri izmanto grunts traļus (OTB, OTT, PTB, TBN, TBS, TB, OT, PT un TX). Minētajai sugai de minimis atbrīvojums tika ieviests ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2017/86. Pamatojoties uz kopīgajā ieteikumā šajā saistībā sniegtajiem zinātniskiem pierādījumiem, kurus pārskatījusi ZZTEK, un ņemot vērā attiecīgo zvejas rīku īpatnības, katrā zvejas darbībā iesaistīto sugu lielo skaitu, zvejas modeļus un Vidusjūras īpatnības (piemēram, mazapjoma zvejniecību pārsvaru), Komisija uzskatīja: lai novērstu nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksu nesamērīgumu, ir lietderīgi noteikt de minimis atbrīvojumu. ZZTEK šo jauno ieteikumu nenovērtēja. Ņemot vērā to, ka apstākļi nav mainījušies, Komisija uzskata, ka šis atbrīvojums iepriekš minētajā procentuālajā apjomā būtu jāpiemēro arī turpmāk.

(21)

Jaunais kopīgais ieteikums par Vidusjūras rietumu daļu ierosina piemērot de minimis atbrīvojumu attiecībā uz jūrasasari (labraku) (Dicentrarchus labrax), gredzenoto jūras plaudi (Diplodus annularis), asdeguna jūras plaudi (Diplodus puntazzo), balto jūras plaudi (Diplodus sargus), divsvītru jūras plaudi (Diplodus vulgaris), grūperiem (Epinephelus spp.), svītraino jūras plaudi (Lithognathus mormyrus), sudraboto pageli (Pagellus acarne), sarkanspuru pageli (Pagellus bogaraveo), parasto pageli (Pagellus erythrinus), parasto jūraskarūsu (Pagrus pagrus), poliprionu (Polyprion americanus), parasto jūrasmēli (Solea solea), zeltaino jūraskarūsu (Sparus aurata) un sārto dziļūdens garneli (Parapenaeus longirostris) – 2019. gadā līdz 5 % no šo sugu gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri izmanto grunts traļus (OTB, OTT, PTB, TBN, TBS, TB, OT, PT, TX); 2019. gadā līdz 3 % no šo sugu (izņemot sārto dziļūdens garneli) gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri izmanto žaunu tīklus un vairāksienu tīklus (GNS, GN, GND, GNC, GTN, GTR, GEN); 2019. gadā līdz 1 % no šo sugu (izņemot sarkanspuru pageli un sārto dziļūdens garneli) gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri izmanto āķus un āķu rindas (LHP, LHM, LLS, LLD, LL, LTL, LX).

(22)

Jaunais kopīgais ieteikums par Adrijas jūru ierosina piemērot de minimis atbrīvojumu attiecībā uz jūrasasari (labraku) (Dicentrarchus labrax), gredzenoto jūras plaudi (Diplodus annularis), asdeguna jūras plaudi (Diplodus puntazzo), balto jūras plaudi (Diplodus sargus), divsvītru jūras plaudi (Diplodus vulgaris), grūperiem (Epinephelus spp.), svītraino jūras plaudi (Lithognathus mormyrus), sudraboto pageli (Pagellus acarne), sarkanspuru pageli (Pagellus bogaraveo), parasto pageli (Pagellus erythrinus), parasto jūraskarūsu (Pagrus pagrus), poliprionu (Polyprion americanus), zeltaino jūraskarūsu (Sparus aurata) un sārto dziļūdens garneli (Parapenaeus longirostris) – 2019. gadā līdz 5 % no šo sugu gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri izmanto grunts traļus (OTB, OTT, PTB, TBN, TBS, TB, OT, PT, TX); 2019. gadā līdz 3 % no šo sugu (izņemot sārto dziļūdens garneli, bet iekļaujot parasto jūrasmēli) gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri izmanto žaunu tīklus un vairāksienu tīklus (GNS, GN, GND, GNC, GTN, GTR, GEN); 2019. gadā līdz 1 % no šo sugu (izņemot sarkanspuru pageli un sārto dziļūdens garneli, bet iekļaujot parasto jūrasmēli) gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri izmanto āķus un āķu rindas (LHP, LHM, LLS, LLD, LL, LTL, LX).

(23)

Jaunais kopīgais ieteikums par Vidusjūras dienvidaustrumu daļu ierosina piemērot de minimis atbrīvojumu attiecībā uz jūrasasari (labraku) (Dicentrarchus labrax), gredzenoto jūras plaudi (Diplodus annularis), asdeguna jūras plaudi (Diplodus puntazzo), balto jūras plaudi (Diplodus sargus), divsvītru jūras plaudi (Diplodus vulgaris), grūperiem (Epinephelus spp.), svītraino jūras plaudi (Lithognathus mormyrus), sudraboto pageli (Pagellus acarne), sarkanspuru pageli (Pagellus bogaraveo), parasto pageli (Pagellus erythrinus), parasto jūraskarūsu (Pagrus pagrus), poliprionu (Polyprion americanus), parasto jūrasmēli (Solea solea) un zeltaino jūraskarūsu (Sparus aurata) – 2019. gadā līdz 5 % no šo sugu gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri izmanto grunts traļus (OTB, OTT, PTB, TBN, TBS, TB, OT, PT, TX); 2019. gadā līdz 3 % no šo sugu gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri izmanto žaunu tīklus un vairāksienu tīklus (GNS, GN, GND, GNC, GTN, GTR, GEN); 2019. gadā līdz 1 % no šo sugu (izņemot sarkanspuru pageli) gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri izmanto āķus un āķu rindas (LHP, LHM, LLS, LLD, LL, LTL, LX).

(24)

Visbeidzot, visos trijos jaunajos kopīgajos ieteikumos ir ierosināts piemērot de minimis atbrīvojumu attiecībā uz anšovu (Engraulis encrasicolus), sardīni (Sardina pilchardus), makrelēm (Scomber spp.) un stavridām (Trachurus spp.) – 2019. gadā līdz 5 % no šo sugu gada kopējās piezvejas, kas Vidusjūras rietumu daļā, Adrijas jūrā un Vidusjūras dienvidaustrumu daļā gūta ar kuģiem, kuri izmanto grunts traļus (OTB, OTT, PTB, TBN, TBS, TB, OT, PT, TX).

(25)

ZZTEK atzīmēja, ka 21., 22. un 23. apsvērumā minētie atbrīvojumi attiecas uz plašu sugu grupu ar dažādiem izmetumu rādītājiem un ka konkrēta informācija, kas pilnībā pamato pieprasītos atbrīvojumus, nav sniegta. Tomēr Komisija norāda, ka šos atbrīvojumus piemēro tām sugu grupām, kas aptver pārējās sugas, kurām Regulas (EK) Nr. 1967/2006 III pielikumā ir noteikts minimālais izmērs un uz kurām šajā posmā neattiecas nozvejas limiti; tāpēc Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. un 9. punkts nav piemērojami. Turklāt minētās sugas tiek zvejotas vienlaikus un dažādos daudzumos, apgrūtinot uz viena krājuma balstītas pieejas piemērošanu. Papildus tam šīs sugas tiek zvejotas ar nelieliem zvejas kuģiem un izkrautas daudzās dažādās izkraušanas vietās, kuras izkaisītas gar piekrasti; tāpēc ir ļoti varbūtīgi, ka izkraušanas pienākuma pilnīgas ieviešanas pirmajos gados radīsies nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksu nesamērīgums. Jāņem vērā arī tas, ka atbrīvojumi principā ir noteikti zem maksimāli atļautajiem limitiem. Šajā kontekstā Komisija uzskata, ka šie de minimis atbrīvojumi būtu jāievieš tikai uz vienu gadu. Dalībvalstīm līdz 2019. gada 1. maijam būtu jāiesniedz attiecīgie dati, kas ļautu ZZTEK pilnībā novērtēt atbrīvojumu pamatojumu un Komisijai – veikt pārskatīšanu.

(26)

Visbeidzot, Komisija atzīmē, ka dalībvalstis apņemas palielināt zvejas rīku selektivitāti saskaņā ar pašreizējo pētniecisko programmu rezultātiem, lai tādējādi samazinātu un ierobežotu nevēlamu nozveju un jo īpaši tādu īpatņu nozveju, kas ir mazāki par minimālo saglabāšanas references izmēru.

(27)

Komisija arī atzīmē, ka saskaņā ar kopīgo ieteikumu par Vidusjūras rietumu daļu attiecīgās dalībvalstis veicina to, ka tiek izmantoti traļi, kuru āmis un/vai pagarinājuma daļa aprīkota ar T90 tipa linumu, kura acs izmērs ir 50 mm, un ka tiek turpināti zvejas reāllaika aizlieguma izmēģinājumi.

(28)

Jaunajos kopīgajos ieteikumos ierosinātie pasākumi ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punktu, 15. panta 5. punkta c) apakšpunktu un 18. panta 3. punktu, un tāpēc tos var iekļaut izmetumu plānā, kas izveidots ar Deleģēto regulu (ES) 2017/86.

(29)

De minimis atbrīvojumi attiecībā uz mazo pelaģisko mērķsugu zvejniecībām ir noteikti Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2018/161 (6). Turpretī de minimis atbrīvojumi attiecībā uz mazo pelaģisko sugu piezvejām, kas gūtas demersālajās zvejniecībās, būtu jāiekļauj Deleģētajā regulā (ES) 2017/86.

(30)

Tāpēc Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/86 būtu attiecīgi jāgroza.

(31)

Šajā regulā paredzētie pasākumi tieši ietekmē Savienības kuģu zvejas sezonas plānošanu un saistītās saimnieciskās darbības, tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. Tā būtu jāpiemēro no 2019. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Deleģēto regulu (ES) 2017/86 groza šādi:

1)

regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Izdzīvotības atbrīvojums

1.   Atbrīvojumu no izkraušanas pienākuma, kas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzēts sugām, attiecībā uz kurām pieejamie zinātniskie pierādījumi uzrāda augstus izdzīvotības rādītājus, piemēro:

a)

parastajai jūrasmēlei (Solea solea), kas ar rapido (rāmja trali) (TBB) (*1) nozvejota Adrijas jūrā, līdz 2019. gada 31. decembrim;

b)

ķemmīšgliemenei Pecten jacobeus, kas ar mehānisko dragu (HMD) nozvejota Vidusjūras rietumu daļā;

c)

cietgliemenēm Venerupis spp., kas ar mehānisko dragu (HMD) nozvejotas Vidusjūras rietumu daļā;

d)

gliemenēm Venus spp., kas ar mehānisko dragu (HMD) nozvejotas Vidusjūras rietumu daļā;

e)

Norvēģijas omāram (Nephrops norvegicus), kas ar visu veidu grunts traļiem (OTB, OTT, PTB, TBN, TBS, TB, OT, PT, TX) nozvejots Vidusjūras rietumu daļā, Adrijas jūrā un Vidusjūras dienvidaustrumu daļā;

f)

Norvēģijas omāram (Nephrops norvegicus), kas ar zivju ķeramajiem groziem un krātiņveida lamatām (FPO, FIX) nozvejots Vidusjūras rietumu daļā, Adrijas jūrā un Vidusjūras dienvidaustrumu daļā, līdz 2019. gada 31. decembrim;

g)

sarkanspuru pagelei (Pagellus bogaraveo), kas ar āķiem un āķu rindām (LHP, LHM, LLS, LLD, LL, LTL, LX) nozvejota Vidusjūras rietumu daļā, Adrijas jūrā un Vidusjūras dienvidaustrumu daļā, līdz 2019. gada 31. decembrim;

h)

omāram (Homarus gammarus), kas ar tīkliem (GNS, GN, GND, GNC, GTN, GTR, GEN) un ar zivju ķeramajiem groziem un krātiņveida lamatām (FPO, FIX) nozvejots Vidusjūras rietumu daļā, Adrijas jūrā un Vidusjūras dienvidaustrumu daļā, līdz 2019. gada 31. decembrim;

i)

langustiem (Palinuridae), kas ar tīkliem (GNS, GN, GND, GNC, GTN, GTR, GEN) un ar zivju ķeramajiem groziem un krātiņveida lamatām (FPO, FIX) nozvejoti Vidusjūras rietumu daļā, Adrijas jūrā un Vidusjūras dienvidaustrumu daļā, līdz 2019. gada 31. decembrim.

2.   Parasto jūrasmēli (Solea solea), ķemmīšgliemeni Pecten jacobeus, cietgliemenes Venerupis spp., gliemenes Venus spp., Norvēģijas omāru (Nephrops norvegicus), sarkanspuru pageli (Pagellus bogaraveo), omāru (Homarus gammarus) un langustus (Palinuridae), kas nozvejoti 1. punktā minētajos apstākļos, tūlīt atbrīvo apgabalā, kurā tie nozvejoti.

3.   Līdz 2019. gada 1. maijam dalībvalstis, kuras ir tiešā veidā ieinteresētas minēto Vidusjūras zvejniecību pārvaldībā, iesniedz Komisijai izmetumu datus, kas papildina 2018. gada jūnijā iesniegtajos un 2018. gada augustā grozītajos kopīgajos ieteikumos norādītos datus, un visu citu attiecīgo zinātnisko informāciju, kas pamato 1. punkta a), f), g), h) un i) apakšpunktā noteikto atbrīvojumu. Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) minētos datus un informāciju novērtē vēlākais līdz 2019. gada jūlijam.

(*1)  Šajā regulā lietotie zvejas rīku kodi atbilst kodiem, kas minēti XI pielikumā Komisijas 2011. gada 8. aprīļa Īstenošanas regulai (ES) Nr. 404/2011, ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 122, 30.4.2011., 1. lpp.). Attiecībā uz kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 metriem, šajā regulā lietotie zvejas rīku kodi atbilst kodiem, kas minēti FAO zvejas rīku klasifikācijā.”;"

2)

regulas 4. pantu aizstāj ar šādu:

“4. pants

De minimis atbrīvojums

1.   Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta un atbilstoši tās 15. panta 4. punkta c) apakšpunktam drīkst izmest šādus daudzumus:

a)

Vidusjūras rietumu daļā (pielikuma 1. punkts):

i)

attiecībā uz heku (Merluccius merluccius) un jūras barbēm (Mullus spp.) – 2019. un 2020. gadā līdz 6 % un 2021. gadā līdz 5 % no šo sugu gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri izmanto grunts traļus;

ii)

attiecībā uz heku (Merluccius merluccius) un jūras barbēm (Mullus spp.) – līdz 1 % no šo sugu gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri izmanto žaunu tīklus un vairāksienu tīklus;

iii)

attiecībā uz jūrasasari (labraku) (Dicentrarchus labrax), gredzenoto jūras plaudi (Diplodus annularis), asdeguna jūras plaudi (Diplodus puntazzo), balto jūras plaudi (Diplodus sargus), divsvītru jūras plaudi (Diplodus vulgaris), grūperiem (Epinephelus spp.), svītraino jūras plaudi (Lithognathus mormyrus), sudraboto pageli (Pagellus acarne), sarkanspuru pageli (Pagellus bogaraveo), parasto pageli (Pagellus erythrinus), parasto jūraskarūsu (Pagrus pagrus), poliprionu (Polyprion americanus), parasto jūrasmēli (Solea solea), zeltaino jūraskarūsu (Sparus aurata) un sārto dziļūdens garneli (Parapenaeus longirostris) – 2019. gadā līdz 5 % no šo sugu gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri izmanto grunts traļus;

iv)

attiecībā uz jūrasasari (labraku) (Dicentrarchus labrax), gredzenoto jūras plaudi (Diplodus annularis), asdeguna jūras plaudi (Diplodus puntazzo), balto jūras plaudi (Diplodus sargus), divsvītru jūras plaudi (Diplodus vulgaris), grūperiem (Epinephelus spp.), svītraino jūras plaudi (Lithognathus mormyrus), sudraboto pageli (Pagellus acarne), sarkanspuru pageli (Pagellus bogaraveo), parasto pageli (Pagellus erythrinus), parasto jūraskarūsu (Pagrus pagrus), poliprionu (Polyprion americanus), parasto jūrasmēli (Solea solea) un zeltaino jūraskarūsu (Sparus aurata) – 2019. gadā līdz 3 % no šo sugu gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri izmanto žaunu tīklus un vairāksienu tīklus;

v)

attiecībā uz jūrasasari (labraku) (Dicentrarchus labrax), gredzenoto jūras plaudi (Diplodus annularis), asdeguna jūras plaudi (Diplodus puntazzo), balto jūras plaudi (Diplodus sargus), divsvītru jūras plaudi (Diplodus vulgaris), grūperiem (Epinephelus spp.), svītraino jūras plaudi (Lithognathus mormyrus), sudraboto pageli (Pagellus acarne), parasto pageli (Pagellus erythrinus), parasto jūraskarūsu (Pagrus pagrus), poliprionu (Polyprion americanus), parasto jūrasmēli (Solea solea) unzeltaino jūraskarūsu (Sparus aurata) – 2019. gadā līdz 1 % no šo sugu gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri izmanto āķus un āķu rindas;

vi)

attiecībā uz anšovu (Engraulis encrasicolus), sardīni (Sardina pilchardus), makrelēm (Scomber spp.) un stavridām (Trachurus spp.) – 2019. gadā līdz 5 % no šo sugu gada kopējās piezvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri izmanto grunts traļus;

b)

Adrijas jūrā (pielikuma 2. punkts):

i)

attiecībā uz heku (Merluccius merluccius) un jūras barbēm (Mullus spp.) – 2019. un 2020. gadā līdz 6 % un 2021. gadā līdz 5 % no šo sugu gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri izmanto grunts traļus;

ii)

attiecībā uz heku (Merluccius merluccius) un jūras barbēm (Mullus spp.) – līdz 1 % no šo sugu gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri izmanto žaunu tīklus un vairāksienu tīklus;

iii)

attiecībā uz heku (Merluccius merluccius) un jūras barbēm (Mullus spp.) – līdz 1 % no šo sugu gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri izmanto rapido (rāmja trali) (TBB);

iv)

attiecībā uz parasto jūrasmēli (Solea solea) – līdz 3 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri izmanto grunts traļus;

v)

attiecībā uz jūrasasari (labraku) (Dicentrarchus labrax), gredzenoto jūras plaudi (Diplodus annularis), asdeguna jūras plaudi (Diplodus puntazzo), balto jūras plaudi (Diplodus sargus), divsvītru jūras plaudi (Diplodus vulgaris), grūperiem (Epinephelus spp.), svītraino jūras plaudi (Lithognathus mormyrus), sudraboto pageli (Pagellus acarne), sarkanspuru pageli (Pagellus bogaraveo), parasto pageli (Pagellus erythrinus), parasto jūraskarūsu (Pagrus pagrus), poliprionu (Polyprion americanus), zeltaino jūraskarūsu (Sparus aurata) un sārto dziļūdens garneli (Parapenaeus longirostris) – 2019. gadā līdz 5 % no šo sugu gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri izmanto grunts traļus;

vi)

attiecībā uz jūrasasari (labraku) (Dicentrarchus labrax), gredzenoto jūras plaudi (Diplodus annularis), asdeguna jūras plaudi (Diplodus puntazzo), balto jūras plaudi (Diplodus sargus), divsvītru jūras plaudi (Diplodus vulgaris), grūperiem (Epinephelus spp.), svītraino jūras plaudi (Lithognathus mormyrus), sudraboto pageli (Pagellus acarne), sarkanspuru pageli (Pagellus bogaraveo), parasto pageli (Pagellus erythrinus), parasto jūraskarūsu (Pagrus pagrus), poliprionu (Polyprion americanus), parasto jūrasmēli (Solea solea) un zeltaino jūraskarūsu (Sparus aurata) – 2019. gadā līdz 3 % no šo sugu gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri izmanto žaunu tīklus un vairāksienu tīklus;

vii)

attiecībā uz jūrasasari (labraku) (Dicentrarchus labrax), gredzenoto jūras plaudi (Diplodus annularis), asdeguna jūras plaudi (Diplodus puntazzo), balto jūras plaudi (Diplodus sargus), divsvītru jūras plaudi (Diplodus vulgaris), grūperiem (Epinephelus spp.), svītraino jūras plaudi (Lithognathus mormyrus), sudraboto pageli (Pagellus acarne), parasto pageli (Pagellus erythrinus), parasto jūraskarūsu (Pagrus pagrus), poliprionu (Polyprion americanus), parasto jūrasmēli (Solea solea) unzeltaino jūraskarūsu (Sparus aurata) – 2019. gadā līdz 1 % no šo sugu gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri izmanto āķus un āķu rindas;

viii)

attiecībā uz anšovu (Engraulis encrasicolus), sardīni (Sardina pilchardus), makrelēm (Scomber spp.) un stavridām (Trachurus spp.) – 2019. gadā līdz 5 % no šo sugu gada kopējās piezvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri izmanto grunts traļus;

c)

Vidusjūras dienvidaustrumu daļā (pielikuma 3. punkts):

i)

attiecībā uz heku (Merluccius merluccius) un jūras barbēm (Mullus spp.) – 2019. un 2020. gadā līdz 6 % un 2021. gadā līdz 5 % no šo sugu gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri izmanto grunts traļus;

ii)

attiecībā uz heku (Merluccius merluccius) un jūras barbēm (Mullus spp.) – līdz 1 % no šo sugu gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri izmanto žaunu tīklus un vairāksienu tīklus;

iii)

attiecībā uz sārto dziļūdens garneli (Parapenaeus longirostris) – 2019. un 2020. gadā līdz 6 % un 2021. gadā līdz 5 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri izmanto grunts traļus;

iv)

attiecībā uz jūrasasari (labraku) (Dicentrarchus labrax), gredzenoto jūras plaudi (Diplodus annularis), asdeguna jūras plaudi (Diplodus puntazzo), balto jūras plaudi (Diplodus sargus), divsvītru jūras plaudi (Diplodus vulgaris), grūperiem (Epinephelus spp.), svītraino jūras plaudi (Lithognathus mormyrus), sudraboto pageli (Pagellus acarne), sarkanspuru pageli (Pagellus bogaraveo), parasto pageli (Pagellus erythrinus), parasto jūraskarūsu (Pagrus pagrus), poliprionu (Polyprion americanus), parasto jūrasmēli (Solea solea) un zeltaino jūraskarūsu (Sparus aurata) – 2019. gadā līdz 5 % no šo sugu gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri izmanto grunts traļus;

v)

attiecībā uz jūrasasari (labraku) (Dicentrarchus labrax), gredzenoto jūras plaudi (Diplodus annularis), asdeguna jūras plaudi (Diplodus puntazzo), balto jūras plaudi (Diplodus sargus), divsvītru jūras plaudi (Diplodus vulgaris), grūperiem (Epinephelus spp.), svītraino jūras plaudi (Lithognathus mormyrus), sudraboto pageli (Pagellus acarne), sarkanspuru pageli (Pagellus bogaraveo), parasto pageli (Pagellus erythrinus), parasto jūraskarūsu (Pagrus pagrus), poliprionu (Polyprion americanus), parasto jūrasmēli (Solea solea) un zeltaino jūraskarūsu (Sparus aurata) – 2019. gadā līdz 3 % no šo sugu gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri izmanto žaunu tīklus un vairāksienu tīklus;

vi)

attiecībā uz jūrasasari (labraku) (Dicentrarchus labrax), gredzenoto jūras plaudi (Diplodus annularis), asdeguna jūras plaudi (Diplodus puntazzo), balto jūras plaudi (Diplodus sargus), divsvītru jūras plaudi (Diplodus vulgaris), grūperiem (Epinephelus spp.), svītraino jūras plaudi (Lithognathus mormyrus), sudraboto pageli (Pagellus acarne), parasto pageli (Pagellus erythrinus), parasto jūraskarūsu (Pagrus pagrus), poliprionu (Polyprion americanus), parasto jūrasmēli (Solea solea) unzeltaino jūraskarūsu (Sparus aurata) – 2019. gadā līdz 1 % no šo sugu gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri izmanto āķus un āķu rindas;

vii)

attiecībā uz anšovu (Engraulis encrasicolus), sardīni (Sardina pilchardus), makrelēm (Scomber spp.) un stavridām (Trachurus spp.) – 2019. gadā līdz 5 % no šo sugu gada kopējās piezvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri izmanto grunts traļus.

2.   Līdz 2019. gada 1. maijam dalībvalstis, kuras ir tiešā veidā ieinteresētas minēto Vidusjūras zvejniecību pārvaldībā, iesniedz Komisijai izmetumu datus, kas papildina 2018. gada jūnijā iesniegtajos un 2018. gada augustā grozītajos kopīgajos ieteikumos norādītos datus, un visu citu attiecīgo zinātnisko informāciju, kas pamato 1. punkta a) apakšpunkta iii)–vi) punktā, 1. punkta b) apakšpunkta v)–viii) punktā un 1. punkta c) apakšpunkta iv)–vii) punktā noteiktos atbrīvojumus. ZZTEK šos datus un informāciju novērtē vēlākais līdz 2019. gada jūlijam.”;

3)

regulas 6. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“To piemēro no 2017. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim.”;

4)

pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2019. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 18. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)   OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.

(2)  Padomes 2006. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94 (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp.).

(3)  Komisijas 2016. gada 20. oktobra Deleģētā regula (ES) 2017/86, ar kuru izveido izmetumu plānu dažām bentiskajām zvejniecībām, kas darbojas Vidusjūrā (OV L 14, 18.1.2017., 4. lpp.).

(4)  Komisijas 2017. gada 23. oktobra Deleģētā regula (ES) 2018/153, ar ko groza Deleģēto regulu (ES) 2017/86, ar kuru izveido izmetumu plānu dažām bentiskajām zvejniecībām, kas darbojas Vidusjūrā (OV L 29, 1.2.2018., 1. lpp.).

(5)  https://stecf.jrc.ec.europa.eu/documents/43805/2147402/STECF+PLEN+18-02.pdf

(6)  Komisijas 2017. gada 23. oktobra Deleģētā regula (ES) 2018/161, ar kuru dažām mazo pelaģisko sugu zvejniecībām, kas darbojas Vidusjūrā, nosaka de minimis atbrīvojumu no izkraušanas pienākuma (OV L 30, 2.2.2018., 1. lpp.).


PIELIKUMS

1.   Vidusjūras rietumu daļa

Zvejniecība

Zvejas rīka kods

Zvejas rīka apraksts

Izkraušanas pienākums

Heks (Merluccius merluccius)

Jūras barbes (Mullus spp.)

FAO kodi: MUT, MUR, MUX

Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus)

Sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris)

Jūrasasaris (labraks) (Dicentrarchus labrax)

Gredzenotais jūras plaudis (Diplodus annularis)

Asdeguna jūras plaudis (Diplodus puntazzo)

Baltais jūras plaudis (Diplodus sargus)

Divsvītru jūras plaudis (Diplodus vulgaris)

Grūperi (Epinephelus spp.)

Svītrainais jūras plaudis (Lithognathus mormyrus)

Sudrabotā pagele (Pagellus acarne)

Sarkanspuru pagele (Pagellus bogaraveo)

Parastā pagele (Pagellus erythrinus)

Parastā jūraskarūsa (Pagrus pagrus)

Poliprions (Polyprion americanus)

Parastā jūrasmēle (Solea vulgaris)

Zeltainā jūraskarūsa (Sparus aurata)

Piezveja:

 

Anšovs (Engraulis encrasicolus)

 

Sardīne (Sardina pilchardus)

 

Makreles (Scomber spp.)

 

Stavridas (Trachurus spp.)

OTB, OTT, PTB, TBN, TBS, TB, OT, PT, TX

Visi grunts traļi

Izkraušanas pienākums attiecas uz visām nozvejām

Heks (Merluccius merluccius)

Jūras barbes (Mullus spp.)

FAO kodi: MUT, MUR, MUX

Jūrasasaris (labraks) (Dicentrarchus labrax)

Gredzenotais jūras plaudis (Diplodus annularis)

Asdeguna jūras plaudis (Diplodus puntazzo)

Baltais jūras plaudis (Diplodus sargus)

Divsvītru jūras plaudis (Diplodus vulgaris)

Grūperi (Epinephelus spp.)

Svītrainais jūras plaudis (Lithognathus mormyrus)

Sudrabotā pagele (Pagellus acarne)

Sarkanspuru pagele (Pagellus bogaraveo)

Parastā pagele (Pagellus erythrinus)

Parastā jūraskarūsa (Pagrus pagrus)

Poliprions (Polyprion americanus)

Parastā jūrasmēle (Solea vulgaris)

Zeltainā jūraskarūsa (Sparus aurata)

LL, LLS, LLD, LX, LTL, LHP, LHM

Visas āķu jedas

Izkraušanas pienākums attiecas uz visām nozvejām

Heks (Merluccius merluccius)

Jūras barbes (Mullus spp.)

FAO kodi: MUT, MUR, MUX

Omārs (Homarus gammarus)

Langusti (Palinuridae)

Jūrasasaris (labraks) (Dicentrarchus labrax)

Gredzenotais jūras plaudis (Diplodus annularis)

Asdeguna jūras plaudis (Diplodus puntazzo)

Baltais jūras plaudis (Diplodus sargus)

Divsvītru jūras plaudis (Diplodus vulgaris)

Grūperi (Epinephelus spp.)

Svītrainais jūras plaudis (Lithognathus mormyrus)

Sudrabotā pagele (Pagellus acarne)

Sarkanspuru pagele (Pagellus bogaraveo)

Parastā pagele (Pagellus erythrinus)

Parastā jūraskarūsa (Pagrus pagrus)

Poliprions (Polyprion americanus)

Parastā jūrasmēle (Solea vulgaris)

Zeltainā jūraskarūsa (Sparus aurata)

GNS, GN, GND, GNC, GTN, GTR, GEN

Visi vairāksienu tīkli un žaunu tīkli

Izkraušanas pienākums attiecas uz visām nozvejām

Ķemmīšgliemene Pecten jacobeus

Cietgliemenes Venerupis spp.

Gliemenes Venus spp.

HMD

Visas mehāniskās dragas

Izkraušanas pienākums attiecas uz visām nozvejām

Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus)

Omārs (Homarus gammarus)

Langusti (Palinuridae)

FPO, FIX

Visi zivju ķeramie grozi un krātiņveida lamatas

Izkraušanas pienākums attiecas uz visām nozvejām

2.   Adrijas jūra

Zvejniecība

Zvejas rīka kods

Zvejas rīka apraksts

Izkraušanas pienākums

Heks (Merluccius merluccius)

Jūras barbes (Mullus spp.)

FAO kodi: MUT, MUR, MUX

Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus)

Sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris)

Jūrasasaris (labraks) (Dicentrarchus labrax)

Gredzenotais jūras plaudis (Diplodus annularis)

Asdeguna jūras plaudis (Diplodus puntazzo)

Baltais jūras plaudis (Diplodus sargus)

Divsvītru jūras plaudis (Diplodus vulgaris)

Grūperi (Epinephelus spp.)

Svītrainais jūras plaudis (Lithognathus mormyrus)

Sudrabotā pagele (Pagellus acarne)

Sarkanspuru pagele (Pagellus bogaraveo)

Parastā pagele (Pagellus erythrinus)

Parastā jūraskarūsa (Pagrus pagrus)

Poliprions (Polyprion americanus)

Parastā jūrasmēle (Solea vulgaris)

Zeltainā jūraskarūsa (Sparus aurata)

Piezveja:

 

Anšovs (Engraulis encrasicolus)

 

Sardīne (Sardina pilchardus)

 

Makreles (Scomber spp.)

 

Stavridas (Trachurus spp.)

OTB, OTT, PTB, TBN, TBS, TB, OT, PT, TX

Visi grunts traļi

Izkraušanas pienākums attiecas uz visām nozvejām

Heks (Merluccius merluccius)

Jūrasasaris (labraks) (Dicentrarchus labrax)

Gredzenotais jūras plaudis (Diplodus annularis)

Asdeguna jūras plaudis (Diplodus puntazzo)

Baltais jūras plaudis (Diplodus sargus)

Divsvītru jūras plaudis (Diplodus vulgaris)

Grūperi (Epinephelus spp.)

Svītrainais jūras plaudis (Lithognathus mormyrus)

Sudrabotā pagele (Pagellus acarne)

Sarkanspuru pagele (Pagellus bogaraveo)

Parastā pagele (Pagellus erythrinus)

Parastā jūraskarūsa (Pagrus pagrus)

Poliprions (Polyprion americanus)

Parastā jūrasmēle (Solea vulgaris)

Zeltainā jūraskarūsa (Sparus aurata)

LL, LLS, LLD, LX, LTL, LHP, LHM

Visas āķu jedas

Izkraušanas pienākums attiecas uz visām nozvejām

Heks (Merluccius merluccius)

Jūras barbes (Mullus spp.)

FAO kodi: MUT, MUR, MUX

Parastā jūrasmēle (Solea vulgaris)

Omārs (Homarus gammarus)

Langusti (Palinuridae)

Jūrasasaris (labraks) (Dicentrarchus labrax)

Gredzenotais jūras plaudis (Diplodus annularis) Asdeguna jūras plaudis (Diplodus puntazzo) Baltais jūras plaudis (Diplodus sargus)

Divsvītru jūras plaudis (Diplodus vulgaris)

Grūperi (Epinephelus spp.)

Svītrainais jūras plaudis (Lithognathus mormyrus)

Sudrabotā pagele (Pagellus acarne)

Sarkanspuru pagele (Pagellus bogaraveo)

Parastā pagele (Pagellus erythrinus) Parastā jūraskarūsa (Pagrus pagrus)

Poliprions (Polyprion americanus)

Parastā jūrasmēle (Solea vulgaris)

Zeltainā jūraskarūsa (Sparus aurata)

GNS, GN, GND, GNC, GTN, GTR, GEN

Visi vairāksienu tīkli un žaunu tīkli

Izkraušanas pienākums attiecas uz visām nozvejām

Ķemmīšgliemene Pecten jacobeus

Cietgliemenes Venerupis spp.

Gliemenes Venus spp.

HMD

Visas mehāniskās dragas

Izkraušanas pienākums attiecas uz visām nozvejām

Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus)

Omārs (Homarus gammarus)

Langusti (Palinuridae)

Sudrabotā pagele (Pagellus acarne)

Sarkanspuru pagele (Pagellus bogaraveo)

Parastā pagele (Pagellus erythrinus) Parastā jūraskarūsa (Pagrus pagrus)

Gredzenotais jūras plaudis (Diplodus annularis) Asdeguna jūras plaudis (Diplodus puntazzo) Baltais jūras plaudis (Diplodus sargus)

Divsvītru jūras plaudis (Diplodus vulgaris)

FPO, FIX, FYK

Visi zivju ķeramie grozi un krātiņveida lamatas, kūri

Izkraušanas pienākums attiecas uz visām nozvejām

3.   Vidusjūras dienvidaustrumu daļa

Zvejniecība

Zvejas rīka kods

Zvejas rīka apraksts

Izkraušanas pienākums

Heks (Merluccius merluccius)

Jūras barbes (Mullus spp.)

FAO kodi: MUT, MUR, MUX

Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus)

Sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris)

Jūrasasaris (labraks) (Dicentrarchus labrax)

Gredzenotais jūras plaudis (Diplodus annularis)

Asdeguna jūras plaudis (Diplodus puntazzo)

Baltais jūras plaudis (Diplodus sargus)

Divsvītru jūras plaudis (Diplodus vulgaris)

Grūperi (Epinephelus spp.)

Svītrainais jūras plaudis (Lithognathus mormyrus)

Sudrabotā pagele (Pagellus acarne)

Sarkanspuru pagele (Pagellus bogaraveo)

Parastā pagele (Pagellus erythrinus)

Parastā jūraskarūsa (Pagrus pagrus)

Poliprions (Polyprion americanus)

Parastā jūrasmēle (Solea vulgaris)

Zeltainā jūraskarūsa (Sparus aurata)

Piezveja:

 

Anšovs (Engraulis encrasicolus)

 

Sardīne (Sardina pilchardus)

 

Makreles (Scomber spp.)

 

Stavridas (Trachurus spp.)

OTB, OTT, PTB, TBN, TBS, TB, OT, PT, TX

Visi grunts traļi

Izkraušanas pienākums attiecas uz visām nozvejām

Heks (Merluccius merluccius)

Jūrasasaris (labraks) (Dicentrarchus labrax)

Gredzenotais jūras plaudis (Diplodus annularis) Asdeguna jūras plaudis (Diplodus puntazzo)

Baltais jūras plaudis (Diplodus sargus)

Divsvītru jūras plaudis (Diplodus vulgaris)

Grūperi (Epinephelus spp.)

Svītrainais jūras plaudis (Lithognathus mormyrus)

Sudrabotā pagele (Pagellus acarne)

Sarkanspuru pagele (Pagellus bogaraveo)

Parastā pagele (Pagellus erythrinus)

Parastā jūraskarūsa (Pagrus pagrus)

Poliprions (Polyprion americanus)

Parastā jūrasmēle (Solea vulgaris)

Zeltainā jūraskarūsa (Sparus aurata)

LL, LLS, LLD, LX, LTL, LHP, LHM

Visas āķu jedas

Izkraušanas pienākums attiecas uz visām nozvejām

Heks (Merluccius merluccius)

Jūras barbes (Mullus spp.)

FAO kodi: MUT, MUR, MUX

Parastā jūrasmēle (Solea vulgaris)

Omārs (Homarus gammarus)

Langusti (Palinuridae)

Jūrasasaris (labraks) (Dicentrarchus labrax)

Gredzenotais jūras plaudis (Diplodus annularis)

Asdeguna jūras plaudis (Diplodus puntazzo)

Baltais jūras plaudis (Diplodus sargus)

Divsvītru jūras plaudis (Diplodus vulgaris)

Grūperi (Epinephelus spp.)

Svītrainais jūras plaudis (Lithognathus mormyrus)

Sudrabotā pagele (Pagellus acarne)

Sarkanspuru pagele (Pagellus bogaraveo)

Parastā pagele (Pagellus erythrinus)

Parastā jūraskarūsa (Pagrus pagrus)

Poliprions (Polyprion americanus)

Parastā jūrasmēle (Solea vulgaris)

Zeltainā jūraskarūsa (Sparus aurata)

GNS, GN, GND, GNC, GTN, GTR, GEN

Visi vairāksienu tīkli un žaunu tīkli

Izkraušanas pienākums attiecas uz visām nozvejām

Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus)

Omārs (Homarus gammarus)

Langusti (Palinuridae)

Sudrabotā pagele (Pagellus acarne)

Sarkanspuru pagele (Pagellus bogaraveo)

Parastā pagele (Pagellus erythrinus)

Parastā jūraskarūsa (Pagrus pagrus)

Gredzenotais jūras plaudis (Diplodus annularis)

Asdeguna jūras plaudis (Diplodus puntazzo)

Baltais jūras plaudis (Diplodus sargus)

Divsvītru jūras plaudis (Diplodus vulgaris)

FPO, FIX, FYK

Visi zivju ķeramie grozi un krātiņveida lamatas, kūri

Izkraušanas pienākums attiecas uz visām nozvejām