<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.15-->
  <head>
    <title>2026-07-202607C102202207380-00-TRA-DOC-LV-ARRET-C-0738-22-202603126-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="true" name="ParExtraits_2021"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ContentBits"/>
    <meta content="Commission Use" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Name"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="20/08/2026 16:54:58" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="ARR" name="TypeDoc"/>
    <meta content="0pgubb74eGXk4XX9ZNZehI43d3OcMhHdWMM8ZTzPLbP+wBKePcddJZmC1hJpAGISxMyKC6v7FoAT+gto1AsGwLK1JodplqfUj9hjiHdIDy4uCelu0vr79ltqjPKJwiQzITOxW0wuDBsKXM7LLASx3niC3rVMdFp/okaufVk1H90=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="svc_wsgendoc" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="10, 3, 0, 1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Tag"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Enabled"/>
    <meta content="f8fd7342-ceda-4c02-a434-303e1123d428" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ActionId"/>
    <meta content="0738" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2022" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SiteId"/>
    <meta content="FAST_document_go_green" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="ARR_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 11-06-26 17:10:29" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="2026-07-03T11:04:58Z" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SetDate"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="8c4debfe22304415ac601f96ed6752ed" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0738" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="PV" name="NatureAff"/>
    <meta content="PV" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="Standard" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Method"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId24" style="first"/>
      <div id="rId20" style="even">Spriedums, 2.7.2026. – Lieta C‑738/22 P</div>
      <div id="rId21" style="default">Google un Alphabet/Komisija</div>
    </div>
    <p class="C19Centre" id="para-1" title="page-1">
      TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-2" title="page-1">
      2026. gada 2. jūlijā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">*</a>
</span>)
    </p>
    <div class="toc">
<p class="C19Centre" id="para-3" title="page-1">
<span>Satura rādītājs</span>
</p>
<p class="CTOC1" id="para-4" title="page-1">
<span>I. Atbilstošās tiesību normas </span>
<span>6</span>
</p>
<p class="CTOC1" id="para-5" title="page-1">
<span>II. Tiesvedības priekšvēsture un strīdīgais lēmums </span>
<span>7</span>
</p>
<p class="CTOC2" id="para-6" title="page-1">
<span>A. Faktiskie apstākļi </span>
<span>7</span>
</p>
<p class="CTOC2" id="para-7" title="page-1">
<span>B. Procedūra Komisijā un strīdīgais lēmums </span>
<span>8</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-8" title="page-1">
<span>1. Lietojumprogrammas “Google Search” pārdošana ar piesaisti </span>
<span>9</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-9" title="page-1">
<span>2. Pārlūkprogrammas “Chrome” pārdošana ar piesaisti </span>
<span>9</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-10" title="page-1">
<span>3. “Play Store” un lietojumprogrammas “Google Search” licencēšana, kas pakļauta antifragmentācijas līgumos noteiktajiem antifragmentācijas pienākumiem </span>
<span>10</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-11" title="page-1">
<span>4. Ieņēmumu procentuālā daļas maksāšana, kas atkarīga no tā, vai konkrētā produktu klāstā nav iepriekš instalētu konkurējošu vispārējās meklēšanas pakalpojumu </span>
<span>11</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-12" title="page-1">
<span>5. Strīdīgo ierobežojumu ilgums un naudas sods </span>
<span>11</span>
</p>
<p class="CTOC1" id="para-13" title="page-1">
<span>III. Tiesvedība Vispārējā tiesā un pārsūdzētais spriedums </span>
<span>12</span>
</p>
<p class="CTOC2" id="para-14" title="page-1">
<span>A. Par pirmo pamatu, ar kuru apgalvots, ka ir kļūdaini izvērtēta tirgus definēšana un dominējošā stāvokļa esība </span>
<span>13</span>
</p>
<p class="CTOC2" id="para-15" title="page-1">
<span>B. Par otro pamatu, kas attiecas uz pirmo un otro ļaunprātīgo rīcību saistībā ar izplatīšanas līgumos paredzēto nosacījumu par iepriekšēju instalēšanu ļaunprātīgo raksturu </span>
<span>13</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-16" title="page-1">
<span>1. Vispārējās tiesas apsvērumi par konteksta elementiem </span>
<span>13</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-17" title="page-1">
<span>2. Par pirmo daļu, kas attiecas uz “konkurences ierobežojumu” </span>
<span>15</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-18" title="page-1">
<span>3. Par otro daļu, kas attiecas uz objektīviem attaisnojumiem </span>
<span>21</span>
</p>
<p class="CTOC2" id="para-19" title="page-1">
<span>C. Par trešo pamatu, ar kuru apgalvots, ka ir kļūdaini izvērtēts aparatūras klāsta ieņēmumu sadalīšanas līgumu viena nosacījuma par iepriekšēju instalēšanu ļaunprātīgais raksturs </span>
<span>22</span>
</p>
<p class="CTOC2" id="para-20" title="page-1">
<span>D. Par ceturto pamatu, ar ko apgalvots, ka ir kļūdaini izvērtēts Play Store un lietojumprogrammas Google Search licenču piešķiršanas pakārtošanas antifragmentācijas pienākumu ievērošanai ļaunprātīgais raksturs </span>
<span>22</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-21" title="page-1">
<span>1. Par pirmo daļu, kas attiecas uz konkurences ierobežojumu </span>
<span>23</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-22" title="page-1">
<span>2. Par otro daļu, kas attiecas uz objektīvu attaisnojumu esību </span>
<span>25</span>
</p>
<p class="CTOC2" id="para-23" title="page-1">
<span>E. Par piekto pamatu </span>
<span>27</span>
</p>
<p class="CTOC2" id="para-24" title="page-1">
<span>F. Par sesto pamatu </span>
<span>29</span>
</p>
<p class="CTOC1" id="para-25" title="page-1">
<span>IV. Lietas dalībnieku apelācijas tiesvedībā prasījumi un tiesvedība Tiesā </span>
<span>33</span>
</p>
<p class="CTOC1" id="para-26" title="page-1">
<span>V. Par apelācijas sūdzību </span>
<span>34</span>
</p>
<p class="CTOC2" id="para-27" title="page-1">
<span>A. Par pirmo pamatu </span>
<span>34</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-28" title="page-1">
<span>1. Lietas dalībnieku argumenti </span>
<span>34</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-29" title="page-1">
<span>a) Par pirmo daļu </span>
<span>35</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-30" title="page-1">
<span>b) Par otro daļu </span>
<span>36</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-31" title="page-1">
<span>c) Par trešo daļu </span>
<span>37</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-32" title="page-1">
<span>d) Par ceturto daļu </span>
<span>38</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-33" title="page-1">
<span>2. Tiesas vērtējums </span>
<span>40</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-34" title="page-1">
<span>a) Par pirmā pamata pieņemamību un efektivitāti </span>
<span>40</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-35" title="page-1">
<span>b) Par pirmo daļu </span>
<span>41</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-36" title="page-1">
<span>c) Par otro daļu </span>
<span>44</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-37" title="page-1">
<span>d) Par trešo daļu </span>
<span>47</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-38" title="page-1">
<span>e) Par ceturto daļu </span>
<span>49</span>
</p>
<p class="CTOC2" id="para-39" title="page-1">
<span>B. Par otro pamatu </span>
<span>50</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-40" title="page-1">
<span>1. Lietas dalībnieku argumenti </span>
<span>50</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-41" title="page-1">
<span>a) Par pirmo daļu </span>
<span>51</span>
</p>
<p class="CTOC5" id="para-42" title="page-1">
<span>1) Par pirmo iebildumu </span>
<span>51</span>
</p>
<p class="CTOC5" id="para-43" title="page-1">
<span>2) Par otro iebildumu </span>
<span>52</span>
</p>
<p class="CTOC5" id="para-44" title="page-1">
<span>3) Par trešo iebildumu </span>
<span>53</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-45" title="page-1">
<span>b) Par otro daļu </span>
<span>53</span>
</p>
<p class="CTOC5" id="para-46" title="page-1">
<span>1) Par pirmo iebildumu </span>
<span>53</span>
</p>
<p class="CTOC5" id="para-47" title="page-1">
<span>2) Par otro pamatu </span>
<span>54</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-48" title="page-1">
<span>2. Tiesas vērtējums </span>
<span>54</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-49" title="page-1">
<span>a) Vispārējie apsvērumi </span>
<span>54</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-50" title="page-1">
<span>b) Par pirmo daļu </span>
<span>58</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-51" title="page-1">
<span>c) Par otro daļu </span>
<span>59</span>
</p>
<p class="CTOC2" id="para-52" title="page-1">
<span>C. Par trešo pamatu </span>
<span>60</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-53" title="page-1">
<span>1. Lietas dalībnieku argumenti </span>
<span>60</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-54" title="page-1">
<span>a) Par pirmo daļu </span>
<span>60</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-55" title="page-1">
<span>b) Par otro daļu </span>
<span>63</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-56" title="page-1">
<span>2. Tiesas vērtējums </span>
<span>64</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-57" title="page-1">
<span>a) Par pirmo daļu </span>
<span>64</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-58" title="page-1">
<span>b) Par otro daļu </span>
<span>68</span>
</p>
<p class="CTOC2" id="para-59" title="page-1">
<span>D. Par ceturto pamatu </span>
<span>69</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-60" title="page-1">
<span>1. Lietas dalībnieku argumenti </span>
<span>69</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-61" title="page-1">
<span>2. Tiesas vērtējums </span>
<span>71</span>
</p>
<p class="CTOC2" id="para-62" title="page-1">
<span>E. Par piekto pamatu </span>
<span>73</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-63" title="page-1">
<span>1. Lietas dalībnieku argumenti </span>
<span>73</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-64" title="page-1">
<span>2. Tiesas vērtējums </span>
<span>74</span>
</p>
<p class="CTOC2" id="para-65" title="page-1">
<span>F. Par sesto pamatu </span>
<span>77</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-66" title="page-1">
<span>1. Lietas dalībnieku argumenti </span>
<span>77</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-67" title="page-1">
<span>2. Tiesas vērtējums </span>
<span>77</span>
</p>
<p class="CTOC1" id="para-68" title="page-1">
<span>VI. Par tiesāšanās izdevumiem </span>
<span>81</span>
</p>
<p class="C19Centre" id="para-69" title="page-1">
<span/>
</p>
</div>
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-70" title="page-2">
      
        <br/>
      
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-71" title="page-2">
      Apelācija – Konkurence – Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana – Interneta vispārējās meklēšanas pakalpojumu tirgus – Viedo mobilo ierīču licencēto operētājsistēmu tirgus – Lietojumprogrammu, kas paredzētas mobilo ierīču operētājsistēmai Android, tiešsaistes veikalu tirgus – Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 102. panta un EEZ līguma 54. panta pārkāpums – Līgumiskie ierobežojumi – Pārdošana ar piesaisti – Izstumšanas iedarbība – Konteksta nozīmīgums – Hipotētiskais scenārijs – Tikpat efektīvs konkurents – Maksājumi, kas atkarīgi no ekskluzīvas iepriekšējas instalācijas – Šķērslis Android atzarojumu operētājsistēmu izstrādei un izplatīšanai – Vienots un turpināts pārkāpums – Naudas sods – Neierobežota kompetence
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-72" title="page-2">
      Lietā C‑738/22 P
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-73" title="page-2">
      par apelācijas sūdzību atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. pantam, ko 2022. gada 30. novembrī iesnieguši
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-74" title="page-2">
      Google LLC, Mauntinvjū [Mountain View] (Amerikas Savienotās Valstis),
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-75" title="page-2">
      Alphabet Inc., Mauntinvjū,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-76" title="page-2">
      ko sākotnēji pārstāvēja G. Forwood, J. Killick un N. Levy, advokāti, D. Gregory, BL, un P. Stuart, BL, A. Komninos, dikigoros, A. Lamadrid de Pablo, abogado, H. Mostyn, barrister, M. Pickford, KC, kā arī J. Schindler, Rechtsanwalt, vēlāk – G. Forwood, J. Killick un N. Levy, advokāti, D. Gregory, BL, un P. Stuart, BL, A. Komninos, dikigoros, A. Lamadrid de Pablo, abogado, H. Mostyn, barrister, kā arī M. Pickford, KC,
    </p>
    <p class="C72Alineadroite" id="para-77" title="page-2">
      apelācijas sūdzības iesniedzējas,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-78" title="page-2">
      pārējie lietas dalībnieki:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-79" title="page-2">
      Eiropas Komisija, ko sākotnēji pārstāvēja F. Castillo de la Torre, A. Dawes, N. Khan un C. Urraca Caviedes, pārstāvji, vēlāk – F. Castillo de la Torre, A. Dawes un C. Urraca Caviedes, pārstāvji,
    </p>
    <p class="C72Alineadroite" id="para-80" title="page-2">
      atbildētāja pirmajā instancē,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-81" title="page-2">
      Application Developers Alliance, Vašingtona (Amerikas Savienotās Valstis), ko pārstāv R. Baena Zapatero, abogado, A. Parr un S. Vaz, solicitors,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-82" title="page-2">
      Computer &amp; Communications Industry Association, Vašingtona, ko pārstāv B. Byrne, solicitor, M. Levitt, advokāts, un P. Lugard, advocaat,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-83" title="page-2">
      Gigaset Communications GmbH, Boholte [Bocholt] (Vācija), ko pārstāv J.‑F. Bellis, advokāts,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-84" title="page-2">
      HMD global Oy, Helsinki (Somija),
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-85" title="page-2">
      Opera Norway AS, iepriekš – Opera Software AS, Oslo (Norvēģija),
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-86" title="page-2">
      ko pārstāv M. Glader un M. Johansson, advokater,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-87" title="page-2">
      BDZV – Bundesverband Digitalpublisher und Zeitungsverleger eV, iepriekš – Bundesverband Deutscher Zeitungsverleger eV, Berlīne (Vācija), ko pārstāv T. Höppner un P. Westerhoff, Rechtsanwälte,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-88" title="page-2">
      Eiropas Patērētāju organizācija (BEUC), Brisele (Beļģija), ko pārstāv A. Fratini, avvocata,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-89" title="page-2">
      FairSearch AISBL, Brisele, ko pārstāv K. Missenden, D. Paemen, advokāti, un T. Vinje, advocaat,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-90" title="page-2">
      Qwant, Parīze (Francija),
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-91" title="page-2">
      Seznam.cz, a.s., Prāga (Čehijas Republika), ko pārstāv J. Dobrý un M. Felgr, advokáti,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-92" title="page-2">
      Verband Deutscher Zeitschriftenverleger eV, Berlīne (Vācija), ko pārstāv T. Höppner un P. Westerhoff, Rechtsanwälte,
    </p>
    <p class="C72Alineadroite" id="para-93" title="page-2">
      personas, kas iestājušās lietā pirmajā instancē,
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-94" title="page-2">
      TIESA (otrā palāta)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-95" title="page-2">
      šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja K. Jirimēe [K. Jürimäe] (referente), Tiesas priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts], kas pilda otrās palātas tiesneša pienākumus, tiesneši F. Šalīns [F. Schalin], M. Gavalecs [M. Gavalec] un Z. Čehi [Z. Csehi],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-96" title="page-2">
      ģenerāladvokāte: J. Kokote [J. Kokott],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-97" title="page-2">
      sekretārs: M. Longars [M. Longar], administrators,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-98" title="page-2">
      ņemot vērā rakstveida procesu un 2025. gada 28. janvāra tiesas sēdi,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-99" title="page-2">
      noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus 2025. gada 19. jūnija tiesas sēdē,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-100" title="page-2">
      pasludina šo spriedumu.
    </p>
    <p class="C75Debutdesmotifs" id="para-101" title="page-2">
      Spriedums
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar apelācijas sūdzību Google LLC un Alphabet Inc. lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2022. gada 14. septembra spriedumu Google un Alphabet/Komisija (Google Android) (T‑604/18, turpmāk – pārsūdzētais spriedums, EU:T:2022:541), ar kuru tā:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">atcēla Eiropas Komisijas Lēmuma C(2018) 4761 final (2018. gada 18. jūlijs) par procedūru saskaņā ar LESD 102. pantu un EEZ līguma 54. pantu (Lieta AT.40099 – Google Android; turpmāk – strīdīgais lēmums) 1., 3. un 4. pantu, ciktāl tie attiecas uz vienotā un turpinātā pārkāpumā īstenoto ceturto ļaunprātīgo rīcību, kas ieņēmumu sadalīšanas līgumu (turpmāk – ieņēmumu sadalīšanas līgumi) noslēgšanu ar dažiem oriģinālās aparatūras ražotājiem (turpmāk – oriģinālās aparatūras ražotāji) un mobilo tīklu operatoriem (turpmāk – tīklu operatori) pakļāva tam, ka noteiktā aparatūras klāstā tiek ekskluzīvi iepriekš instalēta lietojumprogramma Google Search;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">naudas sodu, kas strīdīgā lēmuma 2. pantā ir uzlikts Google par tās izdarīto vienoto pārkāpumu, kā tas izriet no iepriekšējā ievilkuma, noteica 4 125 000 000 EUR apmērā, no kuriem Alphabet ir solidāri atbildīga 1 520 605 895 EUR apmērā;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">prasību pārējā daļā noraidīja.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">I.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošās tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">LESD 102. pantā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-108" title="page-3">
      “Vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kam ir dominējošs stāvoklis iekšējā tirgū vai būtiskā tā daļā, šāda stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir aizliegta kā nesaderīga ar iekšējo tirgu un tiktāl, ciktāl tā var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-109" title="page-3">
      Stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var jo īpaši izpausties kā:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-110" title="page-3">
      a) tieši vai netieši uzspiestas netaisnīgas iepirkuma vai pārdošanas cenas vai citi netaisnīgi tirdzniecības nosacījumi;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-111" title="page-3">
      b) ražošanas, tirgus vai tehnikas attīstības ierobežošana, kas kaitē patērētājiem;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-112" title="page-3">
      c) atšķirīgu nosacījumu piemērošana līdzvērtīgos darījumos ar dažādiem tirdzniecības partneriem, tādējādi radot tiem neizdevīgus konkurences apstākļus;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-113" title="page-3">
      d) līguma noslēgšanas pakļaušana nosacījumam, ka otra puse uzņemas papildu saistības, kas pēc būtības vai komercdarbības prakses ziņā nav saistītas ar šāda līguma priekšmetu.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti [LESD 101.] un [102.] pantā (OV 2003, L 1, 1. lpp.), 23. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu un 3. punktu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-115" title="page-3">
      “2. [Eiropas] Komisija ar lēmumu var uzlikt soda naudas uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām, ja tās tīši vai nolaidības dēļ:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-116" title="page-4">
      a) pārkāpj [LESD 101.] vai [102.] pantu, [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-117" title="page-4">
      [..].
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-118" title="page-4">
      3. Nosakot soda naudas [naudas soda] apmēru, ņem vērā pārkāpuma smagumu un ilgumu.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs regulas 31. pantā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-120" title="page-4">
      “Eiropas Kopienu Tiesai ir neierobežota jurisdikcija pārskatīt lēmumus, ar kuriem Komisija noteikusi soda naudu [naudas sodu] vai periodiska soda naudu [kavējuma naudu]. Tā var atcelt, samazināt vai palielināt uzlikto soda naudu [naudas sodu] vai periodiska soda naudu [kavējuma naudu].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">II.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedības priekšvēsture un strīdīgais lēmums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedības priekšvēsturi un strīdīgā lēmuma saturu šīs apelācijas sūdzības vajadzībām var rezumēt šādi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Faktiskie apstākļi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Google ir informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozares uzņēmums, kas specializējies ar internetu saistītos produktos un pakalpojumos un darbojas Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2005. gadā, rēķinoties ar mobilā interneta parādīšanos un attīstību un ar iespējamu tā izraisītu lietotāju uzvedības maiņu tiešsaistē veiktas vispārējās meklēšanas jomā, Google iegādājās uzņēmumu, kas sākotnēji bija izstrādājis viedo mobilo ierīču operētājsistēmu (turpmāk – operētājsistēma) Android. Saskaņā ar Komisijas datiem 2018. gada jūlijā aptuveni 80 % Eiropā un visā pasaulē izmantoto viedo mobilo ierīču darbojās ar Android.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kad Google izstrādā jaunu Android versiju, tā publicē pirmkodu tiešsaistē. Tas ļauj trešām personām lejupielādēt un modificēt šo kodu, lai izveidotu pārveidotas Android versijas, kas tiek sauktas par “atzarojumiem” (atzarojums ir jauna operētājsistēma, kas radīta no esošas programmatūras pirmkoda). Saskaņā ar brīvās izmantošanas licenci (“Android Open Source Project licence”) publicētais Android pirmkods ietver operētājsistēmas pamatelementus, bet ne Google piederošas Android lietojumprogrammas un pakalpojumus. Oriģinālās aparatūras ražotājiem, kuri vēlas iegūt Google lietojumprogrammas un pakalpojumus, tātad ir jānoslēdz līgumi ar Google. Šādus līgumus Google noslēdz arī ar tīklu operatoriem, kuri vēlas, lai galalietotājiem pārdotajās ierīcēs varētu instalēt Google īpašnieklietojumprogrammas un pakalpojumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Procedūra Komisijā un strīdīgais lēmums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2013. gada 25. martā FairSearch AISBL – informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarē darbojošos uzņēmumu apvienība – iesniedza Komisijai sūdzību par dažiem Google komercprakses veidiem mobilajā internetā. Pēc šīs sūdzības Komisija nosūtīja informācijas pieprasījumus Google, tās klientiem, konkurentiem un citām struktūrām, kas darbojas šajā nozarē. Arī citas struktūras Komisijai iesniedza sūdzības par Google rīcību mobilā interneta jomā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2015. gada 15. aprīlī Komisija sāka procedūru pret Google saistībā ar Android, kuras rezultātā 2018. gada 18. jūlijā tika pieņemts strīdīgais lēmums. Tajā Komisija Google un daļēji arī Alphabet uzlika naudas sodu par konkurences noteikumu pārkāpumu, jo tās aparatūras ražotājiem un tīklu operatoriem bija noteikušas pretkonkurences līgumiskos ierobežojumus, lai aizsargātu un konsolidētu Google dominējošo stāvokli vispārējās meklēšanas pakalpojumu valstu tirgos EEZ.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lēmumā Komisija pārmet Google, ka tā savos līgumos par Android un noteiktu pakalpojumu un mobilo īpašnieklietotņu izmantošanu ir iekļāvusi noteiktus nosacījumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Strīdīgajā lēmumā ir identificētas četras līgumisko ierobežojumu grupas:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">divas ierobežojumu grupas, kas iekļautas mobilo lietojumprogrammu izplatīšanas līgumos (turpmāk – izplatīšanas līgumi), saskaņā ar kuriem Google ir prasījis, lai aparatūras ražotāji iepriekš instalētu tās vispārējās meklēšanas lietojumprogrammu (Google Search) un pārlūkprogrammu (Chrome), lai varētu iegūt licenci Google lietojumprogrammu veikala (Play Store) izmantošanai;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ierobežojumi, kas iekļauti antifragmentācijas līgumos, saskaņā ar kuriem aparatūras ražotāji, kuri vēlējās iepriekš instalēt Google lietojumprogrammas, nevarēja pārdot ierīces, kurās darbojas Android versijas, kuras nebija apstiprinājusi Google;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ierobežojumi, kas ietverti ieņēmumu sadalīšanas līgumos, saskaņā ar kuriem Google piešķīra aparatūras ražotājiem un tīklu operatoriem procentuālu daļu no saviem reklāmas ieņēmumiem ar nosacījumu, ka šie ražotāji vai tīklu operatori piekrīt iepriekš neinstalēt konkurējošu vispārējās meklēšanas pakalpojumu nevienā ierīcē, kas pieder pie vienotā līgumā noteikta klāsta (turpmāk – aparatūras klāsta ieņēmumu sadalīšanas līgumi).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija uzskatīja, ka šie dažādie līgumiskie ierobežojumi (turpmāk tekstā kopā – strīdīgie ierobežojumi) ir četri atsevišķi LESD 102. panta, kā arī 1992. gada 2. maija EEZ līguma 54. panta pārkāpumi un ka tie ir arī vienots un turpināts šo tiesību normu pārkāpums to savstarpējās atkarības un kopējā mērķa dēļ.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietojumprogrammas “Google Search” pārdošana ar piesaisti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vismaz kopš 2011. gada 1. janvāra Google lietojumprogrammu Google Search ir saistījusi ar Play Store. Komisija secina, ka šī rīcība ir Google dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana operētājsistēmas Android lietojumprogrammu tiešsaistes veikalu pasaules tirgū (izņemot Ķīnu) (turpmāk – Android lietojumprogrammu veikali).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, Komisija uzskata, pirmkārt, ka Play Store un lietojumprogramma Google Search ir divi atšķirīgi produkti. Otrkārt, Google ieņem dominējošu stāvokli piesaistošā produkta (Play Store) tirgū, proti, pasaules tirgū, izņemot Ķīnu, attiecībā uz Android lietojumprogrammu veikaliem. Treškārt, piesaistošo produktu nevar iegūt bez saistītā produkta, proti, lietojumprogrammas Google Search.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, strīdīgajā lēmumā Komisija secina, ka lietojumprogrammas Google Search un Play Store pārdošana ar piesaisti var ierobežot konkurenci. Proti, pārdošana ar piesaisti sniedz Google būtisku konkurences priekšrocību, ko nevar pārspēt konkurējošie vispārējās meklēšanas pakalpojumu sniedzēji. Turklāt pārdošana ar piesaisti palīdz Google saglabāt un nostiprināt savu dominējošo stāvokli katrā no vispārējās meklēšanas pakalpojumu valstu tirgiem, palielinot šķēršļus iekļūšanai tirgū un kavējot inovācijas, kam ir tendence tieši vai netieši kaitēt patērētājam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, strīdīgajā lēmumā Komisija uzskata, ka Google nav pierādījusi nekādu objektīvu pamatojumu lietojumprogrammas Google Search un Play Store pārdošanai ar piesaisti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pārlūkprogrammas “Chrome” pārdošana ar piesaisti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kopš 2012. gada 1. augusta Google pārlūkprogrammu Chrome ir saistījis ar Play Store un lietojumprogrammu Google Search. Komisija secina, ka šī rīcība ir Google dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana Android lietojumprogrammu veikalu pasaules tirgū (izņemot Ķīnu) un vispārējās meklēšanas pakalpojumu valstu tirgos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, Komisija uzskata, pirmkārt, ka pārlūkprogramma Chrome ir produkts, kas atšķiras no Play Store un lietojumprogrammas Google Search. Otrkārt, Google ieņem dominējošu stāvokli piesaistošo produktu tirgos (Play Store un lietojumprogramma Google Search), proti, pasaules tirgū, izņemot Ķīnu, Android lietojumprogrammu veikalu tirgū un vispārējās meklēšanas pakalpojumu valstu tirgos. Treškārt, piesaistošos produktus nevar iegūt bez saistītā produkta, kas ir pārlūkprogramma Chrome.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, Komisija uzskata, ka pārlūkprogrammas Chrome un Play Store, kā arī lietojumprogrammas Google Search pārdošana ar piesaisti var ierobežot konkurenci. Proti, pārdošana ar piesaisti sniedz Google būtisku priekšrocību, ko nevar pārspēt mobilai lietošanai izstrādātas interneta pārlūkprogrammas (turpmāk – mobilā interneta pārlūkprogrammas), kas nav specifiski paredzētas konkurējošai operētājsistēmai. Turklāt pārdošana ar piesaisti kavē inovācijas, tieši vai netieši kaitē mobilā interneta pārlūkprogrammu patērētājiem un palīdz saglabāt un nostiprināt Google dominējošo stāvokli katras valsts vispārējās meklēšanas pakalpojumu tirgū.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, Komisija secina, ka Google nav pierādījusi, ka pastāv objektīvs pamatojums pārlūkprogrammas Chrome pārdošanai ar piesaisti kopā ar Play Store un lietojumprogrammu Google Search.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">“Play Store” un lietojumprogrammas “Google Search” licencēšana, kas pakļauta antifragmentācijas līgumos noteiktajiem antifragmentācijas pienākumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vismaz kopš 2011. gada 1. janvāra Play Store un lietojumprogrammas Google Search licencēšanu Google ir pakļāvusi nosacījumam, ka aparatūras ražotāji piekrīt antifragmentācijas līgumos noteiktajiem antifragmentācijas pienākumiem (turpmāk – antifragmentācijas pienākumi).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija secina, ka šī rīcība ir Google dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana Android lietojumprogrammu veikalu pasaules tirgū (izņemot Ķīnu) un vispārējās meklēšanas pakalpojumu valstu tirgos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, tā uzskata, ka piekrišana antifragmentācijas pienākumiem nav saistīta ar Play Store un lietojumprogrammas Google Search licencēšanu. Taču šīs licences nevar iegūt, neuzņemoties antifragmentācijas pienākumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, strīdīgajā lēmumā Komisija norāda, ka antifragmentācijas pienākumi var ierobežot konkurenci. Proti, pirmkārt, Android atzarojumi rada ticamus konkurences draudus Google. Otrkārt, Google aktīvi uzrauga antifragmentācijas pienākumu ievērošanu un nodrošina to izpildi. Treškārt, antifragmentācijas pienākumi kavē Android atzarojumu attīstību. Ceturtkārt, savietojami Android atzarojumi nerada ticamus konkurences draudus Google. Piektkārt, antifragmentācijas pienākumu spēju ierobežot konkurenci pastiprina Google īpašnieklietojumprogrammu saskarņu nepieejamība atzarojumu izstrādātājiem. Sestkārt, Google rīcība palīdz saglabāt un nostiprināt savu dominējošo stāvokli katrā valsts vispārējās meklēšanas pakalpojumu tirgū, kavē inovācijas un tieši vai netieši kaitē patērētājiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, Google nav pierādījusi, ka pastāv objektīvs pamatojums, lai Play Store un lietojumprogrammas Google Search licencēšanu pakļautu antifragmentācijas pienākumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ieņēmumu procentuālā daļas maksāšana, kas atkarīga no tā, vai konkrētā produktu klāstā nav iepriekš instalētu konkurējošu vispārējās meklēšanas pakalpojumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Laikposmā no 2011. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. martam Google veica maksājumus aparatūras ražotājiem un tīklu operatoriem ar nosacījumu, ka tie iepriekš neinstalē nevienu konkurējošu vispārējās meklēšanas pakalpojumu nevienā ierīcē, kas ietilpst norunātajā produktu klāstā. Strīdīgajā lēmumā Komisija šo rīcību kvalificē kā Google dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu vispārējās meklēšanas pakalpojumu valstu tirgos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, Komisija uzskata, ka Google ieņēmumu daļas maksājumi par konkrētu produktu klāstu bija ekskluzivitātes maksājumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, Komisija uzskata, ka Google ieņēmumu daļas maksājumi par konkrētu produktu klāstu varēja ierobežot konkurenci. Proti, pirmkārt, šie maksājumi samazināja aparatūras ražotāju un tīklu operatoru interesi iepriekš instalēt konkurējošus vispārējās meklēšanas pakalpojumus. Otrkārt, šie maksājumi apgrūtināja piekļuvi vispārējās meklēšanas pakalpojumu valstu tirgiem. Treškārt, minētie maksājumi kavēja inovācijas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, strīdīgajā lēmumā ir secināts, ka Google nav pierādījusi nekādu objektīvu pamatojumu tās ieņēmumu daļu izmaksai par produktu klāstu, par kuru ir panākta vienošanās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija uzskata, ka strīdīgo ierobežojumu mērķis bija aizsargāt un stiprināt Google dominējošo stāvokli vispārējās meklēšanas pakalpojumu jomā un tādējādi – ieņēmumus, ko šis uzņēmums gūst no meklēšanai piesaistītās reklāmas. Ņemot vērā strīdīgo ierobežojumu kopējo mērķi un to savstarpējo atkarību, Komisija tos kvalificēja kā vienotu un turpinātu LESD 102. panta un EEZ līguma 54. panta pārkāpumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Strīdīgo ierobežojumu ilgums un naudas sods</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Runājot par strīdīgo ierobežojumu ilgumu, ar izplatīšanas līgumiem saistītie ierobežojumi attiecībā uz lietojumprogrammas Google Search un Play Store pārdošanu ar piesaisti turpinājās no 2011. gada 1. janvāra līdz strīdīgā lēmuma pieņemšanas datumam un attiecībā uz pārlūkprogrammas Chrome un lietojumprogrammas Google Search, kā arī Play Store pārdošanu ar piesaisti – no 2012. gada 1. augusta līdz šī lēmuma pieņemšanas datumam. Ar antifragmentācijas līgumiem saistītie ierobežojumi ilga no 2011. gada 1. janvāra līdz strīdīgā lēmuma pieņemšanas dienai. Visbeidzot, ar ieņēmumu sadalīšanas līgumiem saistītie ierobežojumi ilga no 2011. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. martam, kad beidzās pēdējais aparatūras klāsta ieņēmumu sadalīšanas līgums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai sodītu par šīm praksēm, kas tika uzskatītas par ļaunprātīgām, Komisija uzlika Google naudas sodu 4 342 865 000 EUR, no tiem 1 921 666 000 EUR solidāri ar Alphabet. Šīs summas noteikšanai Komisija ņēma vērā Google attiecīgo pārdevumu vērtību EEZ saistībā ar vienoto un turpināto pārkāpumu, kas realizēts pēdējā pārkāpuma izdarīšanas gadā (2017. gads), un tai piemēroja smaguma koeficientu 11 %. Iegūto summu Komisija pēc tam reizināja ar gadu skaitu, kad uzņēmums ir piedalījies pārkāpumā (aptuveni 7,52), un tai pieskaitīja papildu summu (kas atbilst 11 % pārdevumu vērtības 2017. gadā), lai atturētu līdzīgus uzņēmumus no iesaistīšanās tādu pašu prakšu īstenošanā. Komisija arī atzina, ka nav pamata konstatēt atbildību mīkstinošus vai pastiprinošus apstākļus, ne arī īpaši ņemt vērā Google ievērojamās finansiālās iespējas, lai grozītu naudas soda apmēru.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija arī pieprasīja Google pārtraukt savas prakses 90 dienu laikā pēc strīdīgā lēmuma paziņošanas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">III.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedība Vispārējā tiesā un pārsūdzētais spriedums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2018. gada 9. oktobrī, Google un Alphabet cēla prasību, galvenokārt, atcelt strīdīgo lēmumu un, pakārtoti, samazināt tām ar šo lēmumu uzliktā naudas soda apmēru.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar Vispārējās tiesas trešās palātas priekšsēdētāja 2019. gada 23. septembra rīkojumu Google un Alphabet/Komisija (T‑604/18, EU:T:2019:743) tika atļauts iestāties lietā, pirmkārt, Google un Alphabet prasījumu atbalstam Application Developers Alliance (turpmāk – ADA), Computer &amp; Communications Industry Association (turpmāk – CCIA), Gigaset Communications GmbH (turpmāk – Gigaset), HMD global Oy (turpmāk – HMD) un Opera Norway AS, iepriekš – Opera Software AS (turpmāk – Opera), kā arī, otrkārt, Komisijas prasījumu atbalstam Eiropas Patērētāju organizācijai (BEUC), Verband Deutscher Zeitschriftenverleger eV, BDZV – Bundesverband Digitalpublisher und Zeitungsverleger eV, Seznam.cz, a.s. (turpmāk – Seznam), FairSearch un Qwant. Noteikti strīdīgā lēmuma un Komisijas atbildes raksta elementi tika uzskatīti par konfidenciāliem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasības pamatojumam Google un Alphabet izvirzīja sešus pamatus; pirmais no tiem attiecās uz kļūdainu tirgus definīcijas un dominējošā stāvokļa esības vērtējumu, otrais – uz izplatīšanas līgumos paredzēto nosacījumu par iepriekšēju instalēšanu ļaunprātīgo raksturu, trešais – uz aparatūras klāsta ieņēmumu sadalīšanas līgumos ietvertā nosacījuma par vienreizēju iepriekšēju instalēšanu ļaunprātīgo raksturu, ceturtais – uz kļūdainu vērtējumu par Play Store licenču piešķiršanas un lietojumprogrammas Google Search piešķiršanas ļaunprātīgo raksturu antifragmentācijas pienākumu ievērošanai, piektais – uz tiesību uz aizstāvību pārkāpumu un sestais – uz dažādu naudas soda aprēķināšanai vērā ņemto elementu kļūdainu vērtējumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo pamatu, ar kuru apgalvots, ka ir kļūdaini izvērtēta tirgus definēšana un dominējošā stāvokļa esība</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar pirmo prasības pamatu Google un Alphabet pārmeta Komisijai, ka tā ir pieļāvusi vairākas kļūdas vērtējumā, definējot konkrētos tirgus un pēc tam izvērtējot Google dominējošā stāvokļa esību šajos tirgos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Strīdīgajā lēmumā Komisija identificēja četru veidu konkrētos tirgus, proti, pirmkārt, pasaules mēroga tirgus (ārpus Ķīnas) licencējamām operētājsistēmām attiecībā uz viedajām mobilajām ierīcēm; otrkārt, Android lietojumprogrammu veikalu pasaules mēroga tirgus (ārpus Ķīnas); treškārt, dažādus vispārējo meklēšanas pakalpojumu valstu tirgus EEZ; un ceturtkārt, operētājsistēmai nespecifisku mobilo ierīču interneta pārlūkprogrammu pasaules mēroga tirgus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 125. un 126. punktā konstatēja, ka tajā izskatāmās lietas vajadzībām ir jāuzskata, pirmkārt, ka Komisija strīdīgajā lēmumā ir pienācīgi pierādījusi, ka Google spēja lielā mērā rīkoties neatkarīgi no saviem konkurentiem, klientiem un patērētājiem, tāpēc tai bija dominējošs stāvoklis dažādos vispārējās meklēšanas pakalpojumu valstu tirgos EEZ. Otrām kārtām, Vispārējā tiesa uzsvēra, ka, lai gan konkrētie tirgi strīdīgajā lēmumā ir norādīti atsevišķi, tos tomēr nevar mākslīgi nodalīt, jo katrā no tiem bija pārstāvēti papildinošie aspekti, uz kuriem Komisija pienācīgi ir atsaukusies.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā izriet no pārsūdzētā sprieduma 129. punkta, Vispārējā tiesa ir uzskatījusi, ka ar pirmo pamatu saistītie argumenti jāpārbauda faktisko apstākļu kontekstā, kad pastāv atsevišķi, bet sasvstarpēji saistīti tirgi un tiek ieviesta pasaules mēroga stratēģija, pēc Komisijas domām – ar mērķi galvenokārt nodrošināt Google dominējošo stāvokli vispārējās meklēšanas pakalpojumu valstu tirgos. Pēc šīs pārbaudes Vispārējā tiesa attiecīgi minētā sprieduma 234., 254. un 267. punktā noraidīja šī pamata trīs daļas kā nepamatotas un līdz ar to pirmo pamatu kopumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro pamatu, kas attiecas uz pirmo un otro ļaunprātīgo rīcību saistībā ar izplatīšanas līgumos paredzēto nosacījumu par iepriekšēju instalēšanu ļaunprātīgo raksturu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar otro prasības pamatu, kas sadalīts divās daļās, Google un Alphabet norādīja, ka Komisija ir kļūdaini izdarījusi secinājumu par izplatīšanas līguma nosacījumu par iepriekšēju instalēšanu, kas pakārto Play Store iegūšanu lietojumprogrammas Google Search iepriekšējai instalēšanai, no vienas puses, un Play Store un lietojumprogrammas Google Search iegūšanu – pārlūkprogrammas Chrome iepriekšējai instalēšanai, no otras puses (turpmāk – pirmā ļaunprātīgā rīcība), ļaunprātīgo raksturu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējās tiesas apsvērumi par konteksta elementiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 275. līdz 316. punktā ievadā izklāstīja, pirmkārt, nosacījumus secinājumu izdarīšanai par to, ka konkrētās prakses ir dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, otrkārt, dažādie elementi, kurus Komisija ir norādījusi strīdīgajā lēmumā šo prakšu izraisītās izstumšanas iedarbības raksturošanai, un, treškārt, šo prakšu savstarpējās attiecības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz šiem nosacījumiem Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 278.–280. punktā, pamatojoties uz 2017. gada 6. septembra sprieduma Intel/Komisija (C‑413/14 P, EU:C:2017:632) 134.–136. punktu, atgādināja, ka ne katra izstumšanas iedarbība vienmēr apdraud konkurenci. Dominējošā stāvoklī esošam uzņēmumam ir pienākums ar savu rīcību neapdraudēt uz sniegumu balstītu konkurenci iekšējā tirgū. Tādēļ LESD 102. pantā tostarp ir aizliegts dominējošā stāvoklī esošam uzņēmumam īstenot prakses, kurām ir izstumšanas iedarbība attiecībā pret tikpat efektīviem konkurentiem, nostiprinot savu dominējošo stāvokli ar līdzekļiem, kas neatbilst uz sniegumu balstītai konkurencei. Šajā aspektā, tāpat kā attiecībā uz jebkādu cenu konkurenci, jebkāda konkurence, kas pastāv attiecībā uz citiem parametriem, tātad nevar tikt uzskatīta par leģitīmu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šeit izskatāmajā lietā pirmās ļaunprātīgās rīcības ietvaros īstenotās konkrētās prakses ir pārdošana ar piesaisti. Lai izvērtētu šādu prakšu ļaunprātīgo raksturu, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 284. punktā atgādināja piecus kritērijus, uz kuriem ir atsauce tās 2007. gada 17. septembra sprieduma Microsoft/Komisija (T‑201/04, EU:T:2007:289) 869. punktā un uz kuriem Komisija varēja pamatoties:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">pirmkārt, piesaistošais produkts un piesaistītais produkts ir divi atšķirīgi produkti;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">otrkārt, attiecīgajam uzņēmumam ir dominējošs stāvoklis piesaistošā produkta tirgū;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">treškārt, minētais uzņēmums nesniedz patērētājiem izvēli iegūt piesaistošo produktu bez piesaistītā produkta;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ceturtkārt, attiecīgā prakse “ierobežo konkurenci”; un</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">piektkārt, šī prakse nav objektīvi attaisnota.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz ceturto kritēriju Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 295. punktā uzskatīja, ka Komisija, tāpat kā lēmumā, par kuru tika pasludināts 2007. gada 17. septembra spriedums Microsoft/Komisija (T‑201/04, EU:T:2007:289), ka, pirms tiek izdarīts secinājums par to, ka attiecīgā pārdošana ar piesaisti ir kaitējusi konkurencei, ir jāveic rūpīga konkrēto seku pārbaude vai papildu analīze – atbilstoši senāk šajā ziņā lietotajai terminoloģijai. Šāda pārbaude kalpo, pirmkārt, lai samazinātu risku sodīt par rīcību, kas patiesībā nekaitē uz sniegumu balstītai konkurencei, un, otrkārt, lai labāk precizētu attiecīgās rīcības smaguma pakāpi, atvieglojot atbilstoša iespējamā soda līmeņa noteikšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 297. punktā ir uzsvērusi, ka Komisijai nav jāveic prognozes analīze, kas balstītos uz ietekmi nākotnē, ņemot vērā pieņēmumus, kurus vēl nav iespējams pārbaudīt praksē, kā tas var būt citos gadījumos, jo Vispārējā tiesa šajā ziņā atsaucas uz 2020. gada 30. janvāra spriedumu Generics (UK) u.c. (C‑307/18, EU:C:2020:52, 145. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pārsūdzētā sprieduma 299. punktā Vispārējā tiesa ir secinājusi savas ievada piezīmes par piemērojamajiem jēdzieniem, vispirms nospriežot, ka atšķirībai starp “konkurences ierobežošanu” un “spēju ierobežot konkurenci” nav nozīmes pierādīšanā lietās, kurās, kā šajā, Komisija ir raksturojusi konkurences ierobežošanu, ņemot vērā konkrēto prakšu īstenošanas sekas būtiskā laikposmā, jo šīs sekas var novērot un tās ļauj Komisijai noteikt to radītās pretkonkurences izstumšanas raksturu un apjomu un Vispārējai tiesai – pārbaudīt šos vērtējumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc tam Vispārējā tiesa minētā sprieduma 300. punktā konstatēja, ka strīdīgajā lēmumā Komisija uzskatīja, ka pirmo ļaunprātīgo rīcību veido divi pārdošanas darījumi ar piesaisti. Tie izpaudās izplatīšanas līgumos paredzētajos nosacījumos par iepriekšēju instalēšanu, kas aparatūras ražotājiem un tīklu operatoriem, kuri vēlējās tirgot ierīces ar visiem Google Mobile pakalpojumiem (turpmāk – GM pakalpojumu komplekts), bija jāpieņem. Tādējādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ar pirmo pārdošanas ar piesaisti veidu, kas lietojumprogrammu Google Search piesaistīja Play Store, Google no 2011. gada 1. janvāra līdz strīdīgā lēmuma pieņemšanas datumam savu dominējošo stāvokli esot ļaunprātīgi izmantojusi Android lietojumprogrammu veikalu pasaules mēroga tirgū (ārpus Ķīnas) (strīdīgā lēmuma 752. un 1009. apsvērums);</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ar otro pārdošanas ar piesaisti veidu, kas pārlūkprogrammu Chrome piesaistīja lietojumprogrammai Google Search un Play Store, Google no 2012. gada 1. augusta līdz strīdīgā lēmuma pieņemšanas datumam savu dominējošo stāvokli esot ļaunprātīgi izmantojusi Android lietojumprogrammu veikalu pasaules mēroga tirgū (ārpus Ķīnas) un vispārējās meklēšanas pakalpojumu valstu tirgos EEZ (strīdīgā lēmuma 753. un 1010. apsvērums).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot, minētā sprieduma 301. punktā Vispārējā tiesa norādīja, ka argumenti, kurus Google un Alphabet izvirzīja saistībā ar otro pamatu, galvenokārt attiecās uz strīdīgajā lēmumā izklāstītajiem elementiem saistībā ar Vispārējās tiesas 2007. gada 17. septembra sprieduma Microsoft/Komisija (T‑201/04, EU:T:2007:289) ceturto un piekto kritēriju, kas attiecīgi norāda uz konkurences ierobežošanu un objektīviem attaisnojumiem, ko šajā ziņā tās ir izvirzījušas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo daļu, kas attiecas uz “konkurences ierobežojumu”</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrā pamata pirmās daļas atbalstam Google un Alphabet apgalvo, ka Komisija strīdīgajā lēmumā nav pierādījusi, ka izplatīšanas līguma nosacījumi par iepriekšēju instalēšanu izslēdza konkurenci.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Google un Alphabet savas argumentācijas pamatojumam izvirza piecus iebildumus un kritizē strīdīgo lēmumu par to, ka, pirmkārt, tajā nav pierādīts, ka nosacījumi par iepriekšēju instalēšanu rada “status quo tendenci”; otrkārt, tajā nav ievērots, ka izplatīšanas līgumā aparatūras ražotājiem bija ļauts brīvi iepriekš instalēt konkurējošus pakalpojumus un tos noteikt kā pakalpojumu pēc noklusējuma; treškārt, tajā nav ievērots arī tas, ka konkurentiem bija citi efektīvi līdzekļi lietotāju sasniegšanai; ceturtkārt, tajā nav pierādīts, ka Google meklēšanas pakalpojuma un pārlūkprogrammas izmantošanas daļas bija saistītas ar strīdīgajiem nosacījumiem par iepriekšēju instalēšanu; un, piektkārt, tajā nav pareizi ņemts vērā viss ekonomiskais un tiesiskais konteksts, lai nonāktu pie secinājuma, ka nosacījumi par iepriekšēju instalēšanu konkurentiem deva jaunas iespējas, nevis tās atņēma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz pirmo iebildumu par “status quo tendenci”, ko izraisīja nosacījumi par iepriekšēju instalēšanu, Vispārējā tiesa izteica divus ievada apsvērumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmais no šiem apsvērumiem attiecas uz to, ka nav praktiskas nozīmes piedāvātajam nošķīrumam starp jēdzieniem “iepriekšēja instalēšana” un “iestatīšana pēc noklusējuma”, jo Google un Alphabet pārmet Komisijai, ka tā neesot nošķīrusi vai izsvērusi, kas ietilpst katrā no šiem jēdzieniem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izvērtējusi Google un Alphabet iesniegtos pierādījumus, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 349. punktā uzskatīja, ka, ņemot vērā līgumisko kontekstu, kurā iekļaujas minētie dokumenti, proti, izplatīšanas līgumos paredzētos nosacījumus par iepriekšēju instalēšanu, ir jānoraida to argumenti par nepieciešamību veikt šādu nošķiršanu un jāatzīst, ka argumenti, kas izvirzīti saistībā ar vienu no šiem diviem jēdzieniem, var tikt izvirzīti otra jēdziena kontekstā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, pārbaudot trešo uzņēmumu sniegtos pierādījumus, Vispārējā tiesa minētā sprieduma 356. punktā norādīja, ka starp aparatūras ražotājiem ir zināma vienprātība, atzīstot, ka labvēlīgs novietojums vai iestatīšana pēc noklusējuma, vai arī šo paņēmienu kombinācija atvieglo to lietojumprogrammu izmantošanu, uz kurām šos paņēmienus attiecina. Minētā sprieduma 383. punktā tā no šīs pārbaudes secināja, ka dažādie strīdīgajā lēmumā izklāstītie elementi, tos skatot kopā, ļauj Komisijai uzskatīt, ka, raugoties no tirgus dalībnieku viedokļa, lietojumprogrammu Google Search un Chrome iepriekšēja instalēšana saskaņā ar izplatīšanas līgumā paredzētajiem nosacījumiem ļauj “iesaldēt situāciju” un atturēt lietotājus no konkurējošas lietojumprogrammas izmantošanas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrais ievada apsvērums attiecas uz nosacījumu par iepriekšēju instalēšanu kvantitatīvo nozīmi. Šajā ziņā Vispārējā tiesa tā paša sprieduma 336. un 337. punktā uzsvēra, ka lietojumprogrammas Google Search un pārlūkprogrammas Chrome iepriekšējai instalēšanai, kas pirmajā gadījumā ir saistīta ar labvēlīgu novietojumu un otrajā – ar lietojumprogrammas Google Search iestatīšanu pēc noklusējuma, kvantitatīvajā ziņā sekas ir nozīmīgas. Proti, izplatīšanas līguma nosacījumu par iepriekšēju instalēšanu dēļ lietojumprogramma Google Search un pārlūkprogramma Chrome bija iepriekš instalētas daudzās viedajās mobilajās ierīcēs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā šos ievada apsvērumus, Vispārējā tiesa izvērtēja Komisijas izmantotos pierādījumus, kā arī salīdzinājumus, ko tā bija veikusi, lai pierādītu status quo tendenci, kuras atbilstību un izmantošanu kritizēja Google un Alphabet. Pārsūdzētā sprieduma 418. punktā Vispārējā tiesa no tā secināja, ka argumenti, kurus tās izvirzījušas, lai atspēkotu priekšrocību, ko rada lietojumprogrammas Google Search un pārlūkprogramma Chrome iepriekšēja instalēšana viedajās mobilajās ierīcēs, kuras darbojas ar operētājsistēmu Android (turpmāk – Google Android ierīces), neļauj apšaubīt secinājumus, ko Komisija izdarījusi no šiem elementiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz otro iebildumu Google un Alphabet būtībā apgalvoja, ka nosacījumi par iepriekšēju instalēšanu aparatūras ražotājiem neliedza piedāvāt tādu pašu iepriekšēju instalēšanu konkurējošiem meklēšanas pakalpojumiem un pārlūkprogrammām visās EEZ pārdotajās Google Android ierīcēs, kāda bija piešķirta lietojumprogrammai Google Search un pārlūkprogrammai Chrome.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā pārsūdzētā sprieduma 425. un 426. punktā Vispārējā tiesa vispirms norādīja, ka Komisija strīdīgajā lēmumā šo faktu neapstrīd. Šajā lēmumā drīzāk ir norādīts, pirmkārt, ka izplatīšanas līgums aparatūras ražotājiem “liedz” ekskluzīvi iepriekš instalēt šādas lietojumprogrammas Google Search un Chrome vietā (minētā lēmuma 832. apsvērums) un, otrkārt, ka ieņēmumu sadalīšanas līgumi prasa, lai aparatūras ražotāji un tīklu operatori ekskluzīvi iepriekš instalētu tikai lietojumprogrammu Google Search daļā (šī paša lēmuma 833. apsvērums), kas ietver aparatūras klāsta ieņēmumu sadalīšanas līgumus, kā arī ierīču ieņēmumu sadalīšanas līgumus, kā Komisija ir apstiprinājusi, sniedzot atbildi uz pierādījumu savākšanas pasākumiem. No strīdīgā lēmuma 197. apsvēruma izriet, ka Google Eiropas Savienībā un Korejas Republikā ir pakāpeniski aizstājusi aparatūras klāsta ieņēmumu sadalīšanas līgumus (turpmāk – aparatūras klāsta ieņēmumu sadalīšanas līgumi) ar līgumiem, atbilstoši kuriem Google veikta ieņēmumu daļas izmaksāšana bija pakārtota tam, ka aparatūras ražotāji un tīklu operatori attiecīgajā ierīcē iepriekš neinstalē nekādu konkurējošo vispārējās meklēšanas pakalpojumu (turpmāk – ierīču ieņēmumu sadalīšanas līgumi).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā kontekstā minētā sprieduma 427. punktā Vispārējā tiesa uzskatīja, ka, ņemot vērā tirgus daļas un to izmaiņas no 2011. gada attiecībā uz lietojumprogrammu Google Search un no 2012. gada – uz pārlūkprogrammu Chrome līdz strīdīgā lēmuma pieņemšanai, diskusijas par konkurentiem piedāvātajām iespējām kompensēt ar izplatīšanas līguma nosacījumiem par iepriekšēju instalēšanu piešķirto konkurences priekšrocību joprojām ir bijušas galvenokārt teorētiskas. Taču šajā ziņā jānošķir teorētiskie pieņēmumi par konkurenci un praktiskā realitāte, kurā Google un Alphabet minētās konkurences alternatīvas šķiet maz ticamas vai arī tām nav reālas ietekmes “status quo tendences” dēļ, ko radīja izplatīšanas līguma nosacījumi par iepriekšēju instalēšanu un šo nosacījumu un citu Google līgumisko vienošanos, tostarp ieņēmumu sadalīšanas līgumu, kombinētā ietekme.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz lietojumprogrammu Google Search minētā sprieduma 436. punktā Vispārējā tiesa secināja, ka pretēji tam, ko apgalvo Google un Alphabet, konkurējošie vispārējās meklēšanas pakalpojumu sniedzēji nevarēja kompensēt konkurences priekšrocību, kas piešķirta ar iepriekšējas instalēšanas nosacījumiem. Savukārt attiecībā uz pārlūkprogrammām pārsūdzētā sprieduma 438. punktā Vispārējā tiesa uzskatīja, ka to argumentus nevar uzreiz noraidīt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr tā paša sprieduma 449. un 450. punktā Vispārējā tiesa norādīja, ka laikposmā no 2011. līdz 2016. gadam vairāk nekā 50 % EEZ pārdoto Google Android ierīču tika aptverti ar Google noslēgtie ieņēmumu sadalīšanas līgumi, neatkarīgi no tā, vai runa ir par aparatūras klāsta ieņēmumu sadalīšanas līgumu vai ierīču ieņēmumu sadalīšanas līgumu, kuros visos bija prasīts noteikt lietojumprogrammu Google Search kā noklusējuma meklētājprogrammu iepriekš instalētajās pārlūkprogrammās un aizliegts instalēt konkurējošu meklēšanas pakalpojumu. No tā izriet, ka tad, ja pārlūkprogramma bija iepriekš instalēta paralēli Chrome, kas pēc noklusējuma tika iestatīta lietojumprogrammā Google Search, šāda pārlūkprogramma arī tika iestatīta pēc noklusējuma šajā lietojumprogrammā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Vispārējās tiesas konstatējumiem pārsūdzētā sprieduma 451. punktā šis apsvērums ļauj ilustrēt Google dažādo prakšu papildināmību un noteikti nozīmē, ka ir jāņem vērā izplatīšanas līgumu un ieņēmumu sadalīšanas līgumu kopējā ietekme. Proti, ar ieņēmumu sadalīšanas līgumu saistītā līgumiskā pienākuma vispārējai meklēšanai neinstalēt nevienu citu lietojumprogrammu kā tikai lietojumprogrammas Google Search rezultāts bija tāds, ka teorētiskā iespēja iepriekš instalēt ar Google lietojumprogrammām konkurējošu pakalpojumu, kas turklāt principā izplatīšanas līgumos bija atļauts, laikā no 2011. līdz 2016. gadam faktiski bija izslēgta vismaz pusei EEZ pārdoto Google Android ierīču. Citiem vārdiem, ieņēmumu sadalīšanas līgumi garantēja ekskluzivitāti attiecīgajās ierīcēs, un tas jāņem vērā, izvērtējot izplatīšanas līgumu pretkonkurences sekas. Vispārējā tiesa šajā ziņā minētā sprieduma 452. punktā arī precizēja, ka izplatīšanas līgumu un ieņēmumu sadalīšanas līgumu kopējo seku kā faktiskā apstākļa ņemšana vērā nekādi nav atkarīga no tā, vai ieņēmumu sadalīšanas līgumiem ir vai nav ļaunprātīgs raksturs, vai tie būtu aparatūras klāsta ieņēmumu sadalīšanas līgumi, kuri atbilstoši Komisijas analīzei veido ļaunprātīgu rīcību, ko Google un Alphabet apšauba trešajā pamatā, vai ierīču ieņēmumu sadalīšanas līgumi, kuri strīdīgajā lēmumā netiek uzskatīti par ļaunprātīgiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt minētā sprieduma 464. punktā Vispārējā tiesa norādīja, ka jautājumam par to, vai konkurējošo pārlūkprogrammu var noteikt pēc noklusējuma, nav nozīmes. Google un Alphabet turklāt neesot apstrīdējušas šī jautājuma teorētisko raksturu, ņemot vērā izplatīšanas līgumu un ieņēmumu sadalīšanas līgumu kopējās sekas. Vispārējā tiesa uzskata, ka šajā lietā ir svarīgi pārbaudīt dažādas konkurējošiem vispārējās meklēšanas pakalpojumiem piedāvātās praktiskās iespējas sasniegt lietotājus, jo Google uzrauga, lai aparatūras ražotāji attiecībā pret pārlūkprogrammām, kas konkurē ar pārlūkprogrammu Chrome, ievērotu to pienākumu – kāds izriet no ieņēmumu sadalīšanas līgumiem – pret lietojumprogrammu Google Search izturēties vismaz tāpat, kā tie varētu izturēties pret citu vispārējās meklēšanas pakalpojumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc tam Vispārējā tiesa izvērtēja Google un Alphabet argumentus par pamatojuma aspektiem saistībā ar aparatūras ražotāju interesi iepriekš instalēt konkurējošas lietojumprogrammas, to iespējamo ieņēmumu daļu, ko aparatūras ražotāji gūtu no vienas vai vairākām vispārējās meklēšanas lietojumprogrammām papildus lietojumprogrammai Google Search, par darījumu izmaksu ietekmi uz iespējamību, ka tiks noslēgti iepriekšējas instalēšanas līgumi par nelielu ierīču daudzumu, par pārāk liela lietojumprogrammu dublēšanās negatīvo ietekmi uz lietotāja pieredzi vai arī uz glabāšanas vietu noteiktās ierīcēs. Pēc šīs pārbaudes pārsūdzētā sprieduma 537. punktā tā secināja, ka, lai gan daži no šiem argumentiem ļauj mazināt vai niansēt strīdīgā lēmuma tvērumu, Komisija tomēr varēja uzskatīt, ka pat tad, ja ar lietojumprogrammu Google Search konkurējošu vispārējās meklēšanas pakalpojumu sniedzēji varēja brīvi piedāvāt aparatūras ražotājiem un tīklu operatoriem tādu pašu iepriekšēju instalēšanu, kāda EEZ teritorijā pārdotajās Google Android ierīcēs bija piešķirta lietojumprogrammai Google Search un pārlūkprogrammai Chrome, pārkāpuma laikposma lielākajā daļā tas tā nenotika, un vismaz daļējs izskaidrojums šādu iepriekšējas instalēšanas gadījumu neesībai ir rodams izplatīšanas līgumu, ieņēmumu sadalīšanas līgumu, kā arī antifragmentācijas līgumu kopējās sekās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz trešo iebildumu Google un Alphabet apgalvoja, ka Google konkurenti varēja kompensēt no izplatīšanas līguma nosacījumiem par iepriekšēju instalēšanu izrietošo situācijas iesaldēšanas tendenci, rēķinoties ar lietotāju – kuri savas lietojumprogrammas var lejupielādēt vai piekļūt saviem vispārējās meklēšanas pakalpojumiem, izmantojot pārlūkprogrammu, – uzvedību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz iespēju lejupielādēt konkurējošās lietojumprogrammas pārsūdzētā sprieduma 557. punktā Vispārējā tiesa secināja, ka, lai gan vispārējās meklēšanas lietojumprogrammu vai pārlūkprogrammu ir viegli un bez maksas lejupielādēt, strīdīgā lēmuma pārbaude pierāda, ka šī lejupielāde praksē netiek veikta vai katrā ziņā tiek veikta nepietiekamai attiecīgo ierīču daļai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz piekļuvi konkurējošam vispārējās meklēšanas pakalpojumam, izmantojot pārlūkprogrammu, pārsūdzētā sprieduma 561. un 562. punktā Vispārējā tiesa konstatēja, ka konkurējoša vispārējās meklēšanas pakalpojuma iestatīšana pēc noklusējuma mobilā interneta pārlūkprogrammās Google Android ierīcēs klātbūtnes un efektivitātes ziņā neesot līdzīga lietojumprogrammas Google Search iepriekšējai instalēšanai. It īpaši Vispārējās tiesas ieskatā jāņem vērā apstāklis, ka Google pārlūkprogrammā Chrome neļauj noteikt pēc noklusējuma nevienu meklēšanas pakalpojumu, izņemot lietojumprogrammu Google Search, un ka pārlūkprogramma Chrome tika izmantota aptuveni 75 % mobilā interneta ar operētājsistēmu nesaistīto pārlūkprogrammu Eiropā un 58 % – visā pasaulē. Turklāt no strīdīgā lēmuma izrietot, ka lietotāji praksē nepiekļūst citiem vispārējās meklēšanas pakalpojumiem ar pārlūkprogrammu starpniecību un tikai retos gadījumos maina šo pārlūkprogrammu iestatīšanu pēc noklusējuma. Šādiem apsvērumiem, pretēji tam, ko apgalvo Google un Alphabet, ir nozīme un tie ļauj konstatēt, ka, lai gan ir piedāvāta iespēja noteikt citu meklēšanas rīku, praksē tas joprojām paliek sākotnēji noteiktais.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz ceturto iebildumu par to, ka nav pierādīta saikne starp Google daļām vispārējās meklēšanas un pārlūkošanas pieprasījumos un lietojumprogrammas Google Search un pārlūkprogrammas Chrome iepriekšēju instalēšanu, Vispārējā tiesa, pirmām kārtām, minētā sprieduma 571. punktā norādīja, ka Komisijas atsauces uz šo izmantošanas daļu izmaiņām pašas par sevi nav kritizējamas. Tās ļauj Komisijai pamatot savu izklāstu, ka, pirmkārt, iepriekšēja instalēšana sniedz priekšrocību Google vispārējās meklēšanas un pārlūkošanas lietojumprogrammām, uz kurām tā attiecas, un, otrkārt, konkurenti šo priekšrocību nav varējuši kompensēt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, attiecībā uz pārlūkprogrammas Chrome un lietojumprogrammas Google Search kvalitātes un veiktspējas faktoru Vispārējā tiesa minētā sprieduma 575. punktā uzskatīja, ka tādā gadījumā kā šajā lietā Komisijai nebija precīzi jānosaka, vai šīs izmantošanas daļas ir izskaidrojamas ne tikai ar iepriekšēju instalēšanu – kā tā uzskata –, bet arī vai pat drīzāk ar Google un Alphabet apgalvoto pārākumu kvalitātes ziņā. Proti, lai gan iepriekšēja instalēšana netika apstrīdēta, kvalitātes ietekme uz konkurējošas lietojumprogrammas iepriekšējas instalēšanas vai lejupielādes neesību neesot tikusi pamatota ar pietiekamiem vai īpaši atbilstošiem pierādījumiem. Katrā ziņā saskaņā ar tā paša sprieduma 577. un 578. punktu Google produktu kvalitātes pārākums, ja tas tiktu pierādīts, nebūtu noteicošs, jo netika apgalvots, ka konkurentu piedāvātie pakalpojumi tehniski nevarētu apmierināt patērētāju vajadzības, turklāt varētu būt nozīme arī citiem faktoriem, ne tikai tehniskajiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, pārsūdzētā sprieduma 579. un 582. punktā Vispārējā tiesa norādīja, ka Komisija strīdīgajā lēmumā bija norādījusi, ka šāda kvalitatīva priekšrocība, šķiet, neizriet no vērtējumiem, kas piešķirti konkurējošiem pakalpojumiem Play Store. Šīs piezīmes varēja ņemt vērā, lai uzskatītu, ka dažādu konkurējošo meklēšanas un pārlūkošanas pakalpojumu attiecīgā kvalitāte nav izšķirošais kritērijs to izmantošanā, jo tie visi piedāvā pakalpojumu, kas var apmierināt pieprasījumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">73</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No šiem elementiem Vispārējā tiesa minētā sprieduma 583. punktā secināja, ka, ņemot vērā ar izplatīšanas līguma nosacījumiem par iepriekšēju instalēšanu saistīto tendenci iesaldēt situāciju un tā kā nebija pierādīta paaugstinātas kvalitātes, uz kuru Google un Alphabet norādīja saistībā ar Google vispārējās meklēšanas un pārlūkošanas lietojumprogrammām, precīza ietekme, Komisija bija pareizi atzinusi, ka Google izmantošanas daļas apstiprināja ar iepriekšēju instalēšanu saistīto “status quo tendenci”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">74</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz piekto iebildumu Google un Alphabet apgalvoja, ka strīdīgajā lēmumā nav izvērtēts, vai izplatīšanas līguma nosacījumi par iepriekšēju instalēšanu varēja negatīvi ietekmēt konkurenci, kas būtu pastāvējusi bez tiem, ņemot vērā visu ekonomisko un juridisko kontekstu. Proti, izplatīšanas līguma nosacījumi par iepriekšēju instalēšanu esot daļa no Android operētājsistēmas izstrādātā bezmaksas licences modeļa, tāpēc tos nevarot pārbaudīt atsevišķi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">75</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr pārsūdzētā sprieduma 589. punktā Vispārējā tiesa uzskatīja, ka Google un Alphabet argumentācija, kas izklāstīta šī iebilduma pamatojumam, neatbilst strīdīgā lēmuma saturam. Proti, šajā lēmumā raksturotā ļaunprātīgā rīcība neattiecas uz operētājsistēmas Android izstrādi un uzturēšanu, tostarp uz to, ka tā ir atvērta un pieejama bez maksas, ko Google noteica, lai novērstu to, ko šis uzņēmums uzskata par citu operētājsistēmu īpašnieku veiktu izstumšanu no to operētājsistēmām. Turklāt pārsūdzētā sprieduma 590. punktā Vispārējā tiesa uzsvēra, ka Komisija tajā ir atzinusi, ka operētājsistēma Android ir palielinājusi Google konkurentu iespējas. Tātad Komisija, izvērtējot visus atbilstošos apstākļus, esot ņēmusi vērā Google un Alphabet argumentāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro daļu, kas attiecas uz objektīviem attaisnojumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">76</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrā pamata otrajā daļā Google un Alphabet apgalvoja, ka izplatīšanas līguma nosacījumi par iepriekšēju instalēšanu ir objektīvi attaisnojami, jo tie tai ļauj piedāvāt operētājsistēmu Android bez maksas, nodrošinot, ka ieņēmumus radošas lietojumprogrammas, proti, lietojumprogramma Google Search un pārlūkprogramma Chrome, netiek izslēgtas no iepriekšējas instalēšanas un ar to saistītajām reklāmas iespējām. Šie leģitīmie un konkurencei labvēlīgie nosacījumi esot veicinājuši mobilo ierīču daudzveidību un plašu izplatību, samazinājuši šķēršļus iekļūšanai tirgū un radījuši iespējas konkurentiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">77</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, pārsūdzētā sprieduma 614. punktā Vispārējā tiesa uzskatīja, ka Google un Alphabet nav pierādījušas, ka izplatīšanas līguma nosacījumi par iepriekšēju instalēšanu ir objektīvi attaisnojami, jo, garantējot lietojumprogrammas Google Search un pārlūkprogrammas Chrome iepriekšēju instalēšanu Google Android ierīcēs, tie ļāva tai atgūt operētājsistēmas Android izstrādē un uzturēšanā ieguldītos izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">78</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, attiecībā uz Google un Alphabet argumentiem, ka, pirmkārt, izplatīšanas līgumu nosacījumi par iepriekšēju instalēšanu ļāva Google bez maksas piedāvāt Play Store, jo tā vērtība aparatūras ražotājiem un lietotājiem atbilda šo aparatūras ražotāju vispārējās meklēšanas pakalpojuma reklamēšanas vērtībai Google, un, otrkārt, Komisijas ierosinājums iekasēt licences maksu par Play Store apdraudētu šo modeli un tā pozitīvo ietekmi uz konkurenci, pārsūdzētā sprieduma 616. punktā Vispārējā tiesa uzskatīja, ka Google un Alphabet arī šajā gadījumā nav izpildījušas pierādīšanas pienākumu, kas tām bija, lai pierādītu objektīvus attaisnojumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">79</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pārsūdzētā sprieduma 619. punktā Vispārējā tiesa no tā secināja, ka ir jānoraida otrā daļa par iepriekšējas instalēšanas objektīviem attaisnojumiem, kā arī viss otrais pamats attiecībā uz kļūdaini izvērtētu izplatīšanas līguma nosacījumu par iepriekšēju instalēšanu ļaunprātīgo raksturu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">C.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par trešo pamatu, ar kuru apgalvots, ka ir kļūdaini izvērtēts aparatūras klāsta ieņēmumu sadalīšanas līgumu viena nosacījuma par iepriekšēju instalēšanu ļaunprātīgais raksturs</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">80</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešajā prasības pamatā Google un Alphabet norāda, ka Komisija ir kļūdaini izdarījusi secinājumu par noteiktu aparatūras klāsta ieņēmumu sadalīšanas līgumos ietverto nosacījumu ļaunprātīgo raksturu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">81</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pārsūdzētā sprieduma 657., 660. un 662. punktā Vispārējā tiesa attiecīgi nosprieda, ka Google un Alphabet nebija pamata apgalvot, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka attiecīgie maksājumi ir ekskluzivitātes maksājumi, un ka iebildums par pamatojuma neesību ir jānoraida kā nepamatots.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">82</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savukārt pārsūdzētā sprieduma 698. punktā tā konstatēja, ka no analīzes par aparatūras klāsta ieņēmumu sadalīšanas līgumu segumu izriet, ka strīdīgā lēmuma 1286. apsvērumā tas ir kļūdaini kvalificēts kā “būtisks”. Turklāt pārsūdzētā sprieduma 798. punktā Vispārējā tiesa ir identificējusi četras kļūdas argumentācijā, kas varēja radīt šaubas par Komisijas veiktā tikpat efektīva konkurenta testa (As Efficient Competitor Test, turpmāk – TEK tests) rezultāta pareizību un līdz ar to par iespējamo aparatūras klāsta ieņēmumu sadalīšanas līgumu izstumšanas iedarbību uz hipotētisko konkurentu, kas ir vismaz tikpat efektīvs. Pārsūdzētā sprieduma 799. punktā Vispārējā tiesa no tā secināja, ka Komisijas veiktais TEK tests nevar apstiprināt ļaunprātīgas izmantošanas konstatējumu, kas izriet no aparatūras klāsta ieņēmumu sadalīšanas līgumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">83</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šo Komisijas argumentācijas kļūdu dēļ pārsūdzētā sprieduma 800.–802. punktā Vispārējā tiesa nosprieda, ka secinājumu, saskaņā ar kuru aparatūras klāsta ieņēmumu sadalīšanas līgumi ir ļaunprātīgi, nevar uzskatīt par pietiekami pierādītu un ka strīdīgais lēmums ir jāatceļ, ciktāl tajā aparatūras klāsta ieņēmumu sadalīšanas līgumi paši par sevi ir uzskatāmi par ļaunprātīgu izmantošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">D.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par ceturto pamatu, ar ko apgalvots, ka ir kļūdaini izvērtēts Play Store un lietojumprogrammas Google Search licenču piešķiršanas pakārtošanas antifragmentācijas pienākumu ievērošanai ļaunprātīgais raksturs</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">84</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar prasības ceturto pamatu, kas sadalīts divās daļās, Google un Alphabet apstrīdēja to, ka tās prakse, saskaņā ar kuru Play Store un lietojumprogrammas Google Search licenču piešķiršana izplatīšanas līgumu ietvaros ir atkarīga no piekrišanas antifragmentācijas pienākumiem, tiek kvalificēta kā dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana Android lietojumprogrammu veikalu un vispārējās meklēšanas pakalpojumu tirgos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">85</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievada apsvērumos Vispārējā tiesa precizēja strīdīgajā lēmumā identificētās otrās ļaunprātīgās rīcības apjomu. Tādējādi pārsūdzētā sprieduma 805.–807. punktā tā izklāstīja, ka Google antifragmentācijas līgumus lika noslēgt tiem aparatūras ražotājiem, kuri vēlējās izmantot iespēju tirgot viedās mobilās ierīces ar iepriekš instalētu Play Store un lietojumprogrammu Google Search. Proti, izplatīšanas līguma parakstīšana bija pakārtota antifragmentācijas līguma noslēgšanai. Antifragmentācijas līgumi norāda, ka šīm ierīcēm bija jāatbilst minimālajam saderības standartam Android pirmkoda īstenošanai, un minētās ierīces tika pakļautas virknei savietojamības testu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">86</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan, protams, šie antifragmentācijas līgumi ir piemērojami visām mobilajām ierīcēm, kuras tirgo katrs aparatūras ražotājs, kas noslēdzis antifragmentācijas līgumu, jo šīs ierīces darbojas ar operētājsistēmu Android vai Android atzarojumu, pārsūdzētā sprieduma 810. punktā Vispārējā tiesa precizēja, ka strīdīgajā lēmumā antifragmentācijas līgumi tika uzskatīti par ļaunprātīgiem tikai tiktāl, ciktāl tajos aparatūras ražotājiem bija noteikts pienākums nodrošināt visu to tirgoto ierīču, kuru operētājsistēma bija Android vai Android atzarojums, saderību ar Android savietojamības definīcijas dokumentu (turpmāk – savietojamības dokuments), tostarp to ierīču, kuros Google lietojumprogrammas nebija iepriekš instalētas. Citiem vārdiem, antifragmentācijas līgumi ir atzīti par ļaunprātīgiem tikai tāpēc, ka tie aizliedz pārdot viedās mobilās ierīces, kurās kā operētājsistēma ir nesavietojami Android atzarojumi, pat ja šajās ierīcēs nav iepriekš instalētas Google lietojumprogrammas. Proti, saskaņā ar Vispārējās tiesas konstatējumiem pārsūdzētā sprieduma 811. punktā Komisijas vērtējums, saskaņā ar kuru tas, ka Play Store un lietojumprogrammas Google Search licencēšanas pakārtošana antifragmentācijas līgumu ievērošanai ir konkurenci ierobežojoša (strīdīgā lēmuma 1036. apsvērums), tomēr šis vērtējums ir jāsalīdzina ar vērtējumu par to, ka, lai gan attiecībā uz viedajām mobilajām ierīcēm, kurās ir iepriekš instalēta GM pakalpojumu komplekts, attaisnojumi ir pieņemami, tas tā nekādā gadījumā nevar būt arī attiecībā uz ierīcēm, kuras darbojas ar Android atzarojumiem un kurās Google lietojumprogrammas nav instalētas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">87</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējā tiesā izvirzītā ceturtā pamata pirmajā daļā Google un Alphabet apstrīdēja Komisijas vērtējumus par attiecīgās prakses konkurenci ierobežojošo raksturu. Minētā pamata otrajā daļā tās apgalvoja, ka Google rīcība katrā ziņā bija objektīvi pamatota.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo daļu, kas attiecas uz konkurences ierobežojumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">88</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pārsūdzētā sprieduma 828. punktā Vispārējā tiesa uzskatīja, ka “Komisija kritizē Google par Play Store un [lietojumprogrammas] Google Search licenču piešķiršanas pakārtošanu virknei pienākumu, kas ierobežo to aparatūras ražotāju brīvību, kuri vēlas iegūt šīs licences, tieši ar aizliegumu tiem pārdot arī jebkuru citu ierīci, kas darbojas ar nesavietojamu Android atzarojumu. Šis ierobežojums izriet no antifragmentācijas līgumiem un, ciktāl tas attiecas uz viedajām mobilajām ierīcēm, kurās Google lietojumprogrammas nav iepriekš instalētas, ir vienīgais pienākums, kas strīdīgajā lēmumā ir atzīts par ļaunprātīgu. Proti, Komisija neapstrīd Google tiesības noteikt savietojamības prasības ierīcēm, kurās ir instalētas tās lietojumprogrammas. Turpretī Komisija par ļaunprātīgu uzskata Google praksi ar mērķi likt šķēršļus tādu ierīču izstrādei un klātbūtnei tirgū, kuras darbojas ar nesavietojamu Android atzarojumu”. Vispārējā tiesa no tā secināja, ka līdz ar to ir jāpārbauda, vai Komisijai ir izdevies pierādīt, kā tā uzskata strīdīgajā lēmumā, ka Google ir īstenojusi praksi, kuras mērķis ir izstumt nesavietojamus Android atzarojumus, un vai šo praksi var kvalificēt kā pretkonkurences praksi LESD 102. panta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">89</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, pirmkārt, attiecībā uz tādas prakses materiālo esību, kuru Komisija uzskatīja par tādu, kas veido otro ļaunprātīgo rīcību, pārsūdzētā sprieduma 834. punktā Vispārējā tiesa uzskatīja, ka šī esība, ko Google un Alphabet ir atzinušas, ir pierādīta un ka tā ir faktiski īstenota jau no Android operētājsistēmas sākuma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">90</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, attiecībā uz izvirzīto mērķu pretkonkurences raksturu Vispārējā tiesa, pirmām kārtām, pārsūdzētā sprieduma 837.–841. punktā uzskatīja, ka no strīdīgajā lēmumā minētajiem iekšējiem dokumentiem izriet, ka antifragmentācijas līgumi bija izstrādāti tostarp ar nolūku likt šķēršļus jebkādai Android pirmkoda izstrādei, ko Google nav apstiprinājusi, tādējādi liedzot nesavietojamu Android atzarojumu izstrādātājiem tirdzniecības iespējas. Vispārējās tiesas ieskatā no pašas Google apgalvojumiem, ko apstiprina lietas materiāli, izriet, ka strīdīgajā lēmumā par ļaunprātīgu kvalificētā prakse ir apzināti īstenota ar mērķi ierobežot nesavietojamu Android atzarojumu piekļuvi tirgum.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">91</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatojoties uz šo konstatējumu, Vispārējā tiesa, otrām kārtām, pārbaudīja, vai Google ir bijis pamats apgalvot, ka Komisija strīdīgajā lēmumā nav pietiekami pierādījusi, ka attiecīgā prakse varēja ierobežot konkurenci. Tādējādi tā vispirms izvērtēja iespējamos draudus, ko rada nesavietojami atzarojumi. Šajā ziņā Pārsūdzētā sprieduma 847. punktā Vispārējā tiesa ir uzskatījusi, ka Google un Alphabet nav pierādījušas, ka nesavietojami Android atzarojumi tām nekādā gadījumā nebūtu varējuši radīt konkurences draudus. Tādēļ Vispārējā tiesa pēc tam pārbaudīja, vai antifragmentācijas līgumi varēja faktiski apgrūtināt Google konkurentu ienākšanu operētājsistēmu tirgū.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">92</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā minētā sprieduma 849. punktā tā uzskatīja, ka ir jāuzskata par pierādītu, ka pārkāpuma laikposmā antifragmentācijas līgumi radīja šķēršļus nozīmīgākajiem ekonomikas dalībniekiem, kuri var piedāvāt tirdzniecības iespējas nesavietojamu Android atzarojumu izstrādātājiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">93</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā minētā sprieduma 850. punktā tā noraidīja argumentu, ka Komisija esot kļūdaini interpretējusi Amazon.com, Inc izstrādātā nesavietojamā Android atzarojuma, proti, Fire OS, neveiksmi, jo šī neveiksme ir izskaidrojama ar dažādiem faktoriem, tostarp, pēc Google un Alphabet domām, Play Store nepieejamību. Lai gan Vispārējā tiesa atzina, ka Play Store ir “must have”, kas apzināti rezervēts Android ekosistēmas dalībniekiem, tomēr tā uzskatīja, ka Google un Alphabet nav iesnieguši nevienu pierādījumu, kas varētu atspēkot strīdīgajā lēmumā ietvertos konstatējumus, saskaņā ar kuriem seši no pārdošanas ziņā lielākajiem aparatūras ražotājiem bija atteikušies noslēgt līgumus par tādu ierīču izstrādi, kuras darbojas ar Fire OS, iebilstot Amazon.com, ka tas būtu skaidrs antifragmentācijas līgumu pārkāpums (strīdīgā lēmuma 1094. apsvērums). Vispārējā tiesa no tā secināja, ka, pat ja Fire OS komerciālo neveiksmi varētu izskaidrot arī citi iemesli, kuri turklāt nav neatkarīgi no Google uzņēmējdarbības politikas, Komisija tomēr ir pierādījusi, ka antifragmentācijas līgumi šai operētājsistēmai ir atņēmuši tirdzniecības iespējas, kuras tai būtu varējuši radīt aparatūras ražotāji, kas ar Google bija noslēguši antifragmentācijas līgumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">94</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt pārsūdzētā sprieduma 855. punktā Vispārējā tiesa nosprieda, ka Google īstenotā tirdzniecības politika attiecībā uz tās īpašnieklietojumprogrammu saskarņu pieejamību ir jāņem vērā kā konteksta elements – lai izvērtētu antifragmentācijas līgumu radīto tirdzniecības iespēju ierobežojošo ietekmi. Proti, šī ietekme esot būtiska, jo Google un Alphabet neesot apstrīdējušas, ka tehnoloģiskā atšķirība starp Google īpašnieklietojumprogrammu saskarņu un pirmkoda pamatversijām visā pārkāpuma laikposmā ir palielinājusies. Tādēļ piekļuve Google īpašnieklietojumprogrammu saskarnēm esot stratēģiski svarīga aparatūras izstrādātājiem un ražotājiem, jo bez šīm īpašnieklietojumprogrammu saskarnēm lietojumprogrammas nedarbotos pareizi un šo nepilnību labošana radītu daudz un augstas izmaksas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">95</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatojoties uz otrā pamata pārbaudi, pārsūdzētā sprieduma 856. punktā Vispārējā tiesa konstatēja, ka aparatūras ražotājiem, kas vēlējās izmantot Google īpašnieklietojumprogrammu saskarnes, bija jānoslēdz izplatīšanas līgums, un tas nozīmē iepriekš piekrist antifragmentācijas līgumu nosacījumiem. Vispārējā tiesa no tā secināja, ka Google politika izstrādāt un izplatīt savas īpašnieklietojumprogrammu saskarnes radīja pamudinājumu noslēgt antifragmentācijas līgumus, kuri, kā jau minēts, ierobežoja nesavietojamu Android atzarojumu tirdzniecības iespējas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">96</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savukārt, tā kā Komisija uzskatīja, ka otro ļaunprātīgo rīcību veido visu Android savietojamības dokumentā definēto tehnisko standartu piemērošana ierīcēm, kurās nebija instalēts GM pakalpojumu komplekts, un veica vispārēju strīdīgās prakses radīto konkurences ierobežojuma seku analīzi, pārsūdzētā sprieduma 864. punktā Vispārējā tiesa nosprieda, ka pretēji tam, ko norāda Google un Alphabet, nebija pienākuma precīzi identificēt Android savietojamības dokumenta noteikumus, kas bija šo seku pamatā. Proti, strīdīgajā lēmumā Google adresētā kritika attiecas nevis uz Google noteikto savietojamības pienākumu saturu, bet uz tās praksi ar mērķi nesavietojamiem Android atzarojumiem liegt tirdzniecības iespēju atrašanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">97</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Analīzes noslēgumā Vispārējā tiesa ir uzskatījusi, ka Google un Alphabet nav pierādījušas, ka nesavietojami Android atzarojumi tām nekādā gadījumā nebūtu varējuši radīt konkurences draudus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro daļu, kas attiecas uz objektīvu attaisnojumu esību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">98</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pārsūdzētā sprieduma 866. punktā Vispārējā tiesa atgādināja, ka strīdīgajā lēmumā Komisija ir uzskatījusi, ka neviens no Google un Alphabet izvirzītajiem objektīvajiem attaisnojumiem nav pieņemams.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">99</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, attiecībā uz nepieciešamību aizsargāt savietojamību Android ekosistēmā un novērst sadrumstalotību, proti, savstarpēji nesaderīgu platformu pavairošanu, vispirms pārsūdzētā sprieduma 878. punktā Vispārējā tiesa uzskatīja, ka Komisija strīdīgajā lēmumā nav uzskatījusi, ka pienākumu noteikšana, lai nodrošinātu to Android atzarojumu savietojamību, kuros ir instalēts Play Store un lietojumprogramma Google Search, ir LESD 102. panta pārkāpums. Komisija tikai esot uzskatījusi, ka ļaunprātīgs ir aizliegums aparatūras ražotājiem, kas tirgo ierīces, kurās ir instalēts GM pakalpojumu komplekts, piedāvāt tirdzniecības iespējas arī nesavietojamiem Android atzarojumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">100</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Vispārējās tiesas konstatējumiem pārsūdzētā sprieduma 878. punktā no tā izriet, ka Google un Alphabet izvirzītais pamatojums par nepieciešamību nodrošināt savietojamību Android ekosistēmā nebija saistīts ar otro ļaunprātīgo rīcību un līdz ar to tam nav nozīmes. Turpinot – vienīgais iemesls, kas saistīts ar risku, ko sadrumstalotība radītu operētājsistēmas Android “izdzīvošanai”, nevar attaisnot visu no antifragmentācijas līgumiem izrietošo tirdzniecības iespēju zudumu nesavietojamiem Android atzarojumiem. Nepastāvot vajadzībai atrisināt lietas dalībnieku debates par kaitējumu vai priekšrocībām, ko sadrumstalotība būtu varējusi radīt Google un visai nozarei, Vispārējā tiesa uzskatīja par pietiekamu konstatēt, ka Google un Alphabet neapšauba strīdīgajā lēmumā izdarītos konstatējumus par Android ekosistēmas dominējošo tirgus varas pakāpi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">101</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, attiecībā uz Google un Alphabet apgalvoto nepieciešamību aizsargāt savu reputāciju Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 883. punktā konstatēja, ka pēdējās minētās vienīgi apgalvoja, ka Komisijas paredzētie pasākumi, lai novērstu jebkādu sajaukšanu attiecībā uz ierīču, kas darbojas ar savietojamiem Android atzarojumiem, komerciālo izcelsmi (piemēram, tādu preču zīmju reģistrācija, ar kurām tām tiek rezervēts nosaukums “Android”), nav pietiekami.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">102</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējā tiesa uzskata, ka Google un Alphabet nav iesniegušas nevienu detalizētu pierādījumu šī apgalvojuma pamatojumam. Google intelektuālā īpašuma tiesību aizstāvības izmantošanas tās reputācijas aizsargāšanai – piemēram, aizliedzot izmantot nosaukumus “Google” un “Android” ierīcēs, kurās izmantoti nesavietojami Android atzarojumi, ārpus “Android ekosistēmas” – neefektivitāte tātad nav pierādīta. Šādi pasākumi noteikti esot mazāk ierobežojuši konkurenci nekā nesavietojamu Android atzarojumu izstumšana, kas izriet no antifragmentācijas līgumiem. Līdz ar to, ņemot vērā apgalvoto mērķi, tas esot nesamērīgs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">103</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, attiecībā uz nepieciešamību Google novērst liekā atbalsta sekas, kas izriet no tās tehnoloģijas nodošanas trešo personu rīcībā, pārsūdzētā sprieduma 886. punktā Vispārējā tiesa būtībā norādīja, ka šī nodošana bija raksturīga Google izvēlei atklāt Android pirmkodu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">104</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ceturtkārt, attiecībā uz Google un Alphabet argumentu par antifragmentācijas līgumu konkurenci veicinošās ietekmes un to pretkonkurences seku nelīdzsvarošanu Vispārējā tiesa konstatēja, ka nepastāv nepieciešamība starp nesavietojamu Android atzarojumu izslēgšanu, no vienas puses, un saderību Android ekosistēmā, kas turklāt ir antifragmentācijas pienākumu mērķis, no otras puses. Šādos apstākļos pārsūdzētā sprieduma 891. punktā tā uzskatīja, ka Google un Alphabet nebija pamata apgalvot, ka Komisijai bija jālīdzsvaro antifragmentācijas pienākumu konkurenci veicinošā ietekme Android ekosistēmā, kas minētās ekosistēmas dalībniekiem izriet no saderības priekšrocībām, no vienas puses, un konkurences ierobežojumi, kas tiek īstenoti ārpus šīs ekosistēmas, jo vienīgie šie ierobežojumi ir identificēti kā tādi, kas veido otro ļaunprātīgo rīcību, no otras puses.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">105</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējā tiesa, izvērtējot ceturto pamatu, secināja, ka nesavietojamu Android atzarojumu izstumšanas, izmantojot antifragmentācijas līgumus, pretkonkurences raksturs ir jāuzskata par pierādītu. Pretēji tam, ko apgalvo Google un Alphabet, pārsūdzētā sprieduma 893. punktā Vispārējā tiesa uzskatīja, ka Komisija ir pienācīgi ņēmusi vērā atbilstošo ekonomisko un juridisko kontekstu, kā arī otrās ļaunprātīgās izmantošanas konkrētās sekas. Līdz ar to, tā kā Komisija ir pietiekami pierādījusi strīdīgo ierobežojumu pastāvēšanu un to ietekmi uz konkurenci, tai – pretēji tam, ko uzskata Google un Alphabet, kā arī personas, kas iestājušās lietā to atbalstam,– nebija vajadzības veikt papildu hipotētisko analīzi, lai izvērtētu hipotētiskās sekas, kuras, ja nebūtu otrās ļaunprātīgās rīcības, varētu novērot Android lietojumprogrammu veikalu tirgos, vispārējās meklēšanas pakalpojumu tirgos, kuros šī ļaunprātīgā rīcība ir konstatēta, kā arī licencēto operētājsistēmu tirgū, kurā Google arī ir dominējošā stāvoklī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">E.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par piekto pamatu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">106</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Piektajā pamatā, kas sadalīts divās daļās, Google un Alphabet apgalvo, ka Komisija ir aizskārusi to tiesības uz aizstāvību, neievērojot, pirmkārt, to tiesības tikt uzklausītām un, otrkārt, to tiesības uz piekļuvi lietas materiāliem. Šie procesuālie pārkāpumi strīdīgā lēmuma secinājumus padarot par spēkā neesošiem un pamatojot tā atcelšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">107</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar piektā pamata otro daļu, kuru Vispārējā tiesa izvērtēja vispirms, Google un Alphabet būtībā pārmeta Komisijai, ka Komisija tām ir nodevusi piezīmes par sanāksmēm ar trešām personām, kas tām neļauj saprast pārrunu saturu, kā arī to, kāda rakstura informācija ir sniegta par šajās sanāksmēs skartajiem jautājumiem, un līdz ar to – pareizi izmantot savas tiesības uz aizstāvību šajā jautājumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">108</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 932. punktā secināja, ka liela daļa Komisijas nosūtīto piezīmju bija pārāk novēlotas un pārāk īsas, lai tās varētu uzskatīt par iztaujāšanas ierakstīšanu Regulas Nr. 1/2003 izpratnē, tomēr pārsūdzētā sprieduma 939. punktā tā konstatēja, ka Google un Alphabet nav pierādījušas, ka, ja nebūtu atklāto procesuālo pārkāpumu, tās būtu varējušas labāk nodrošināt savu aizstāvību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">109</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Piektā pamata pirmajā daļā Google un Alphabet apgalvoja, ka tā vietā, lai tām nosūtītu faktu izklāsta vēstules, Komisijai bija jāpieņem viens vai vairāki papildu paziņojumi par iebildumiem un tādējādi no jauna tām jāpiešķir tiesības uz uzklausīšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">110</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pārsūdzētā sprieduma 966.–969. punktā Vispārējā tiesa konstatēja, ka šajā lietā Google un Alphabet savā atbildē uz paziņojumu par iebildumiem bija norādījušas, ka tās ir atteikušās no savām tiesībām uz uzklausīšanu. Līdz ar to pārsūdzētā sprieduma 971. punktā Vispārējā tiesa nosprieda, ka neatkarīgi no Google un Alphabet minētajām grūtībām, lemjot par uzklausīšanas noturēšanas lietderību, tās nevar pārmest Komisijai, ka tā nav organizējusi uzklausīšanu pēc paziņojuma par iebildumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">111</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savukārt minētā sprieduma 976. punktā Vispārējā tiesa norādīja, ka Komisija vēlāk Google un Alphabet nosūtīja divas faktu izklāsta vēstules, no kurām viena bija 2017. gada 31. augustā un otra – 2018. gada 11. aprīlī. Taču, lai gan Google un Alphabet bija iespēja iesniegt savus rakstveida apsvērumus, Komisija uzskatīja, ka šo vēstuļu nosūtīšana izslēdza jebkādas tiesības uz jaunu uzklausīšanu, un tas pamatoja to, ka uzklausīšanas amatpersona noraidīja Google un Alphabet 2018. gada 7. maijā šajā ziņā iesniegto lūgumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">112</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā pārsūdzētā sprieduma 981. un 982. punktā Vispārējā tiesa konstatēja, ka, lai gan ar šīm vēstulēm formāli netika pievienots neviens iebildums paziņojumā par iebildumiem ietvertajiem iebildumiem, tās būtiski papildināja iebilduma par aparatūras klāsta ieņēmumu sadalīšanas līgumu ļaunprātīgo raksturu saturu un tvērumu, kuri paziņojumā par iebildumiem nebija pietiekami pamatoti, līdz ar to minētās vēstules būtiski grozīja apstrīdēto pārkāpumu pierādījumus. Tas it īpaši attiecas uz TEK testu, kam šajā lietā bija reāla nozīme Komisijas vērtējumā par aparatūras klāsta ieņēmumu sadalīšanas līgumu spēju radīt tikpat efektīvu konkurentu izstumšanas iedarbību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">113</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pārsūdzētā sprieduma 995. un 996. punktā Vispārējā tiesa no tā secināja, ka ir jāuzskata, ka tikai otrās faktu izklāsta vēstules posmā atklājot datus, kurus tā paredzēja izmantot TEK testa veikšanai, Komisija ir būtiski grozījusi iebilduma par aparatūras klāsta ieņēmumu sadalīšanas līgumiem saturu. Tādējādi šajā konkrētajā kontekstā Komisijai, uz kuru nekāds laika spiediens neattiecās, būtu vajadzējis pieņemt papildu paziņojumu par iebildumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">114</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nosūtot nevis papildu paziņojumu par iebildumiem, bet gan divas faktu izklāsta vēstules un nenosakot mutisku uzklausīšanu par apsvērumiem, kas iesniegti, atbildot uz abām šīm faktu izklāsta vēstulēm, Komisija tādējādi esot apgājusi Google un Alphabet tiesības spēt mutvārdos izklāstīt savus argumentus par šiem apsvērumiem un esot pārkāpusi šī uzņēmuma tiesības uz aizstāvību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">115</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā šos apsvērumus, pārsūdzētā sprieduma 1005. punktā Vispārējā tiesa apmierināja prasības piektā pamata pirmo daļu un atcēla strīdīgo lēmumu, ciktāl ar to aparatūras klāsta ieņēmumu sadalīšanas līgumi ir kvalificēti kā ļaunprātīgi, tādējādi apstiprinot konstatējumu, kas izdarīts prasības trešā pamata pārbaudes noslēgumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">F.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par sesto pamatu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">116</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izvērtējusi pirmos piecus prasības pamatus, Vispārējā tiesa uzskatīja, ka ir jāizvērtē tās iepriekš izdarīto secinājumu ietekme uz strīdīgo lēmumu. Tā kā šīs sekas ietekmēja naudas sodu, pārsūdzētā sprieduma 1009. punktā Vispārējā tiesa uzskatīja, ka tai ir jāprecizē, kādā mērā vērtējumā, kas tai bija jāveic atbilstoši savai neierobežotajai kompetencei, bija jāņem vērā argumentācija, kas izvirzīta prasības sestajā pamatā, kurš attiecās uz dažādiem elementiem, kas ņemti vērā, aprēķinot naudas sodu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">117</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Sestajā pamatā, kas sadalīts trijās daļās, Google un Alphabet norādīja – pat ja pretēji pirmajos piecos pamatos minētajiem argumentiem Vispārējā tiesa apstiprinātu strīdīgā lēmuma vērtējumus par LESD 102. panta pārkāpuma esību, trīs kļūdas tomēr prasa naudas soda atcelšanu vai būtisku samazināšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">118</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā kontekstā Google un Alphabet apgalvoja, pirmkārt, ka pārkāpums nav izdarīts ne tīši, ne nolaidības dēļ, otrkārt, ka ar strīdīgo lēmumu ir pārkāpts samērīguma princips un, treškārt, ka tajā ir būtiskas kļūdas aprēķinos, ņemot vērā to, kā Komisija ir īstenojusi Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu (OV 2006, C 210, 2. lpp.) (turpmāk – Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai). Šajā ziņā Google un Alphabet apgalvoja, ka Komisija ir nepareizi aprēķinājusi attiecīgo pārdevumu vērtību, ir piemērojusi nepareizu smaguma reizinātāju koeficientu, ir pieskaitījusi nepamatotu papildu summu un nav ņēmusi vērā dažādus atbildību mīkstinošus apstākļus, tostarp noteiktu rīcību ierobežoto ilgumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">119</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, Vispārējā tiesa, izvērtējot pirmos piecus prasības pamatus, izdarīja virkni secinājumu par pārkāpumu. Pārsūdzētā sprieduma 1015. punktā Vispārējā tiesa konstatēja, ka no pirmā, otrā un ceturtā pamata materiālo aspektu pārbaudes, kā arī no piektā pamata otrās daļas procesuālo aspektu pārbaudes izriet, ka Komisija ir pierādījusi vienota un turpināta pārkāpuma pirmā līdz trešā aspekta ļaunprātīgo raksturu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">120</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā pašā pārsūdzētā sprieduma punktā tā tomēr uzskatīja, ka no trešā pamata un piektā pamata pirmās daļas pārbaudes izriet, ka, ciktāl Komisija strīdīgajā lēmumā ir uzskatījusi, ka ceturtā atsevišķā ļaunprātīgā izmantošana ir dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana LESD 102. panta izpratnē, šī iestāde ir pārkāpusi Google un Alphabet tiesības uz aizstāvību un strīdīgajā lēmumā ir pieļāvusi vairākas kļūdas vērtējumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">121</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to pārsūdzētā sprieduma 1016. punktā tā atcēla strīdīgā lēmuma 1., 3. un 4. pantu, ciktāl tajā šajā 1. pantā ir konstatēts, ka Google un Alphabet ir izdarījuši vienotu un turpinātu LESD 102. panta pārkāpumu, ko veido četri atsevišķi ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi, no kuriem ceturtais ir ieņēmumu sadales ar aparatūras ražotājiem un tīklu operatoriem nosacījums par lietojumprogrammas Google Search ekskluzīvu iepriekšēju instalēšanu iepriekš noteiktā ierīču portfelī un ciktāl šī pati ceturtā ļaunprātīgā izmantošana ir paredzēta 3. un 4. pantā. Līdz ar to Vispārējā tiesa nolēma grozīt strīdīgā lēmuma 2. pantu, ciktāl tajā ir uzlikts naudas sods par Google un Alphabet piedalīšanos vienotā un turpinātā LESD 102. panta pārkāpumā, kas ietver četras ļaunprātīgās rīcības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">122</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr pārsūdzētā sprieduma 1018. punktā Vispārējā tiesa neatkarīgi no to kvalifikācijas pamatotības, ņemot vērā LESD 102. pantu, uzskatīja, ka aparatūras klāsta ieņēmumu sadalīšanas līgumi – tāpat kā ierīču ieņēmumu sadalīšanas līgumi – strīdīgajā lēmumā pamatoti tika ņemti vērā kā faktiskā konteksta elementi, lai izvērtētu vienotā un turpinātā pārkāpuma pirmā un otrā aspekta radīto izstumšanas iedarbību, kas strīdīgajā lēmumā kvalificēta kā atsevišķs pirmais, otrais un trešais ļaunprātīgas izmantošanas gadījums, kura ļaunprātīgais raksturs netika apšaubīts ar prasības otro un ceturto pamatu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">123</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā sakarā pārsūdzētā sprieduma 1019. punktā Vispārējā tiesa jo īpaši norādīja, ka neatkarīgi no ieņēmumu sadalīšanas līgumu kvalifikācijas konkurences tiesību aspektā Google īstenotās prakses kopējā ietekme tai ir ļāvusi saistībā ar lietojumprogrammu Google Search gūt labumu no ekskluzīvas iepriekšējas instalēšanas, kas nosedza – vismaz līdz 2016. gadam – vairāk nekā pusi EEZ tirgoto ierīču, kuras darbojas ar atvasinātu Android operētājsistēmu (strīdīgā lēmuma 822. apsvērums un 908. zemsvītras piezīme).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">124</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt izplatīšanas līgumos bija paredzēts, ka ierīcēm, kas aprīkotas ar GM pakalpojumu komplektu, ir jāatbilst Android savietojamības dokumenta tehniskajiem savietojamības standartiem, kas turklāt saskaņā ar antifragmentācijas līgumiem, kuru noslēgšana tika prasīta kā priekšnosacījums izplatīšanas līgumu noslēgšanai, bija piemērojami aparatūras ražotājiem attiecībā uz visām to ierīcēm, kuru operētājsistēma bija no Android atvasināta versija. Vispārējās tiesas ieskatā šī saikne starp Android savietojamības dokumentu un izplatīšanas līgumiem veicināja Google gribētās globālās stratēģijas īstenošanu. Vispārējās tiesas ieskatā tātad Komisija ir pareizi ņēmusi vērā Android savietojamības dokumentu, izvērtējot izplatīšanas līgumu ietekmi uz vispārējās meklēšanas pakalpojumu tirgiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">125</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi pārsūdzētā sprieduma 1021. punktā Vispārējā tiesa uzskatīja, ka ar šiem elementiem, kas tiek uzskatīti par faktiskajiem apstākļiem ar nozīmi Google pārmestās rīcības ļaunprātīgā rakstura izvērtēšanā – tādējādi tiek pierādīts, ka pastāv saikne starp vienota un turpināta pārkāpuma pirmo aspektu un ieņēmumu sadalīšanas līgumiem, kurus Google bija noslēgusi visā pārkāpuma laikposmā, no vienas puses, un vienota un turpināta pārkāpuma pirmo un otro aspektu, no otras puses.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">126</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējās tiesas ieskatā pirmā, otrā un ceturtā prasības pamata pārbaude turklāt parāda, ka pirmais un otrais strīdīgais ierobežojums bija kopējās stratēģijas daļa. Pamatojoties uz šo konstatējumu, Komisija pamatoti ir uzskatījusi, ka Google rīcība, nosakot īpašus nosacījumus operētājsistēmas Android izmantošanai, no vienas puses, kā arī atsevišķu lietojumprogrammu un pakalpojumu sniegšanai, no otras puses, ir kvalificējama kā vienots un turpināts LESD 102. panta pārkāpums (strīdīgā lēmuma 2. apsvērums un 1. pants).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">127</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatojoties uz šiem apsvērumiem un atbilstoši Google un Alphabet šajā ziņā iesniegtajam lūgumam, Vispārējā tiesa pēc tam lēma par naudas soda apmēru, piemērojot tai LESD 261. pantā un Regulas Nr. 1/2003 31. pantā atzīto neierobežoto kompetenci.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">128</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā Vispārējā tiesa vispirms pārsūdzētā sprieduma 1051. punktā norādīja, ka pārkāpums tika izdarīts ar nodomu, kas bija jāņem vērā, nosakot naudas soda apmēru. Pēc tam Vispārējā tiesa pārbaudīja, cik lielā mērā ir jāņem vērā pārkāpuma smagums un ilgums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">129</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz smagumu tā uzskatīja par lietderīgu, pirmkārt, pārsūdzētā sprieduma 1060. punktā ņemt vērā Google īstenoto pārdevumu vērtību pēdējā gadā, kad tā pilnībā piedalījās pārkāpumā, un, otrkārt, minētā sprieduma 1066. punktā no pārdevumu vērtības, kas izmantota naudas soda pamatsummas aprēķinā, neizslēgt ieņēmumus, kas gūti no Google sākumlapā veiktajiem vispārējās meklēšanas pieprasījumiem. Treškārt, minētā sprieduma 1071. punktā tā uzskatīja, ka pretēji Google apgalvotajam datplūsmas piesaistīšanas izmaksas nevar atskaitīt no pārdevumu vērtības. Šajā kontekstā Vispārējā tiesa tā paša sprieduma 1081. punktā uzskatīja, ka koeficienta, kas noteikts 11 % apmērā no pārdevumu vērtības, piemērošana pietiekami neatspoguļo pārkāpuma īstenošanas realitāti un it īpaši tā intensitāti attiecīgajā laikposmā, it īpaši attiecībā uz Google pretkonkurences rīcībām laikposmā no 2012. līdz 2014. gadam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">130</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz pārkāpuma ilgumu Vispārējā Tiesa pārsūdzētā sprieduma 1085. punktā noraidīja arī Komisijas izvēli, kura bija izmantojusi vienotu un vispārēju reizinātāju koeficientu (strīdīgā lēmuma 1461. apsvērums). Vispārējā tiesa uzskatīja, ka šajā lietā piemērotāk bija ņemt vērā arī citus parametrus, lai labāk atspoguļotu atsevišķas pārkāpuma norises laikā raksturīgās īpatnības, it īpaši ņemot vērā tā mainīgo intensitāti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">131</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to pārsūdzētā sprieduma 1086. punktā Vispārējā tiesa ir izmantojusi citu metodi, nevis aritmētisko un lineāro metodi, ko Komisija ir definējusi, piemērojot vispārējo metodoloģiju, kuru tā ir izklāstījusi Pamatnostādnēs naudas soda aprēķināšanai. Vispārējās tiesas ieskatā šāda izvēle saskaņā ar samērīguma un sodu individualizācijas principiem labāk nodrošina, ka pienācīgi tiek ņemtas vērā konkrētās lietas īpatnības, tomēr nekaitējot tam, ka ir jāpanāk pietiekams preventīvās iedarbības līmenis.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">132</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi pārsūdzētā sprieduma 1087. un 1088. punktā Vispārējā tiesa, pirmkārt, ņēma vērā pirmo ļaunprātīgo rīcību papildinošo raksturu un, otrkārt, nošķīra vairākus laikposmus, lai īpaši ņemtu vērā pretkonkurences rīcību intensitāti laika gaitā, kā arī citus faktiskos apstākļus, kas saistīti ar šīm rīcībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">133</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 1088. punktā ir identificējusi trīs laikposmus. Pirmais laikposms, saukts par izpētes laikposmu, ilga no 2011. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 1. augustam. To raksturoja Google iecerētā vispārējā stratēģija, lai nodrošinātu pāreju uz internetu mobilajās ierīcēs. Otrais laikposms sākās 2012. gada 1. augustā un beidzās ar aparatūras klāsta ieņēmumu sadalīšanas līgumu beigām, proti, 2014. gada 31. martā. Tieši otrajā laikposmā pārkāpuma intensitāte esot bijusi maksimāla, jo tā sekas apvienoja izplatīšanas līgumu ierobežojošos aspektus (attiecībā uz abiem grupēšanas veidiem) un antifragmentācijas līgumu ierobežojošos aspektus situācijā, kad ar aparatūras klāsta ieņēmumu sadalīšanas līgumiem piešķirtā ekskluzivitāte būtiski samazināja teorētiskas iespējas veikt kopēju iepriekšēju instalēšanu ierīces, kuras aprīkotas ar GM pakalpojumu komplektu. Trešais laikposms ilga no 2014. gada 31. marta līdz strīdīgā lēmuma pieņemšanas datumam. Vispārējā tiesa uzskatīja, ka trešajā laikposmā konkurentiem bija lielāka rīcības brīvība salīdzinājumā ar ierīču ieņēmumu sadalīšanas līgumiem, nekā tiem bija aparatūras klāsta ieņēmumu sadalīšanas līgumu darbības laikā. Savukārt tā uzskatīja, ka minētajā laikposmā ir jāņem vērā īpašnieklietojumprogrammu saskarņu attīstība, kas pastiprināja antifragmentācijas līgumu izstumšanas iedarbību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">134</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī segmentācija ļāva Vispārējai tiesai ņemt vērā faktu, ka Google bija spontāni izbeigusi ierīču klāsta ieņēmumu sadalīšanas līgumus no 2014. gada 31. marta, lai tos aizstātu ar ierīču ieņēmumu sadalīšanas līgumiem. Tas noteikti samazināja piekļuves ierobežošanu, ko radīja lietojumprogrammas Google Search un pārlūkprogramma Chrome ekskluzīva iepriekšēja instalēšana noteiktās ierīcēs, kas aprīkotas ar EEZ tirgoto GM pakalpojumu komplektu. Turklāt konkrēto prakšu sekas otrajā laikposmā bija īpaši nozīmīgas un tas arī ir īpaši jāņem vērā, jo šīs sekas izpaudās gan Google, gan tās konkurentiem īpaši kritiskā brīdī, proti, kad attīstījās internets mobilajās ierīcēs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">135</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Papildus šiem apstākļiem Vispārējā tiesa uzskatīja, ka šīs lietas faktiskie apstākļi nav attaisnojums, lai atzītu Google atbildību mīkstinošus apstākļus vai, gluži pretēji, ņemtu vērā atbildību pastiprinošus apstākļus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">136</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, it īpaši uz to, ka ievērojamā laikposmā apzināti tika īstenota visaptveroša stratēģija, kuras esību neatspēkoja Komisijas pieļautās kļūdas, kas ietekmē strīdīgajā lēmumā izvērtēto trešo rīcību, un kurai pārkāpuma laikposmā bija mainīga intensitāte, pārsūdzētā sprieduma 1099. un 1100. punktā Vispārējā tiesa secināja, ka ir veikts taisnīgs pārkāpuma smaguma un tā ilguma novērtējums, nosakot Google uzliktā naudas soda apmēru 4 125 000 000 EUR, nevis 4 342 865 000 EUR. Turklāt Alphabet kā mātesuzņēmums tika atzīts par solidāri atbildīgu par Google pārkāpjošo rīcību laikposmā no 2015. gada 2. oktobra līdz 2018. gada 18. jūlijam 1 520 605 895 EUR apmērā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">137</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pārsūdzētā sprieduma 1111. punktā Vispārējā tiesa ir arī precizējusi, ka naudas soda apmērs, ko tā ir saņēmusi atbilstoši neierobežotajai kompetencei, nepārsniedz Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta otrajā daļā paredzēto summu, proti, 10 % no Alphabet kopējā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">138</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievērojot apstākļus, ko Vispārējā tiesa ir ņēmusi vērā, īstenojot šo kompetenci, Vispārējā tiesa nav uzskatījusi par nepieciešamu lemt par to, cik pamatoti ir argumenti, kurus Google un Alphabet iesniegusi saistībā ar papildu summu, kas atbilst 11 % no attiecīgā 2017. gadā realizētās pārdevumu vērtības (skat. strīdīgā lēmuma 1467. un 1468. apsvērumu), jo Vispārējā tiesa šādu parametru nav ņēmusi vērā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">139</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to pārsūdzētā sprieduma 1113. punktā Vispārējā tiesa ir grozījusi strīdīgā lēmuma 2. pantu tādējādi, ka par strīdīgā lēmuma 1. pantā minēto vienoto un turpināto pārkāpumu Google uzliktā naudas soda apmērs tika noteikts 4 125 000 000 EUR apmērā, par kuriem Alphabet ir solidāri atbildīga 1 520 605 895 EUR apmērā par laikposmu no 2015. gada 2. oktobra līdz strīdīgā lēmuma pieņemšanas dienai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">140</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējā tiesa prasību pārējā daļā noraidīja.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">IV.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku apelācijas tiesvedībā prasījumi un tiesvedība Tiesā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">141</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apelācijas sūdzībā Google un Alphabet, ko atbalsta ADA, CCIA, Gigaset, HMD un Opera, lūdz Tiesu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">atcelt pārsūdzēto spriedumu;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">atcelt strīdīgo lēmumu;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">pakārtoti, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">vēl pakārtotāk, atcelt pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 2. punktu un noteikt uzliktā naudas soda apmēru ievērojami mazākā apmērā, un</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus, kas ir saistīti ar šo tiesvedību, kā arī ar tiesvedību Vispārējā tiesā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">142</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija, BEUC, FairSearch un Seznam lūdz Tiesu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">noraidīt apelācijas sūdzību un</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">piespriest Google atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">143</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar Tiesas priekšsēdētāja 2023. gada 19. janvāra rīkojumu Google un Alphabet/Komisija (C‑738/22 P, EU:C:2023:44), kā arī 2023. gada 18. aprīļa rīkojumu Google un Alphabet/Komisija (C‑738/22 P, EU:C:2023:326) attiecībā uz personām, kas iestājušās lietā pirmajā instancē, tika nodrošināta konfidencialitāte attiecīgi, pirmkārt, apelācijas sūdzības A.2. pielikumā ietvertajam dokumentam un, otrkārt, noteiktai informācijai, kas ietverta Komisijas atbildes raksta 98. zemsvītras piezīmē, jo šīm personām, kas iestājušās lietā, tika izsniegtas tikai šī dokumenta un šī procesuālā raksta nekonfidenciālās versijas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">V.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par apelācijas sūdzību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">144</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apelācijas sūdzības pamatojumam Google un Alphabet izvirza sešus pamatus; pirmais no tiem attiecas uz kļūdu, Vispārējai tiesai pārbaudot cēloņsakarību starp izplatīšanas līgumu nosacījumiem par iepriekšēju instalēšanu un to apgalvoto izstumšanas iedarbību, un otrais – uz kļūdainu strīdīgā lēmuma apstiprināšanu, neraugoties uz to, ka Komisija nav pierādījusi spēju izstumt tikpat efektīvus konkurentus, trešais – uz Vispārējās tiesas kļūdu, jo tā ir pārrakstījusi strīdīgajā lēmumā ietverto konstatējumu par ļaunprātīgu izmantošanu attiecībā uz antifragmentācijas pienākumiem un piedēvējusi apgalvoto izstumšanas iedarbību rīcībai, attiecībā uz kuru Komisija nav konstatējusi ļaunprātīgo raksturu, ceturtais – uz antifragmentācijas pienākumu objektīvā pamatojuma kļūdainu vērtējumu, piektais – uz kļūdainu strīdīgā lēmuma apstiprināšanu, neraugoties uz to, ka nav notikusi ļaunprātīga izmantošana attiecībā uz aparatūras klāsta ieņēmumu sadalīšanas līgumiem, un sestais – uz to, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini īstenojusi savu neierobežoto kompetenci grozīt naudas sodu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo pamatu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku argumenti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">145</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar pirmo pamatu, kas sadalīts četrās daļās, Google un Alphabet apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, izvērtējot cēloņsakarību starp izplatīšanas līgumos paredzētajiem nosacījumiem par iepriekšēju instalēšanu un to apgalvoto izstumšanas iedarbību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">146</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No judikatūras un it īpaši no 2015. gada 6. oktobra sprieduma Post Danmark (C‑23/14, EU:C:2015:651, 47. punkts) izrietot, ka Komisijai ir jāpierāda, ka ļaunprātīgas izmantošanas izstumšanas iedarbība ir attiecināma uz aplūkojamo konkrēto rīcību, jo šīs sekas nevar prezumēt. Komisija neesot izpildījusi šo pienākumu attiecībā uz izplatīšanas līgumiem, un Vispārējā tiesa esot apstiprinājusi šo kļūdaino pieeju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">147</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija, kuru atbalsta BEUC, uzskata, ka šis pamats kopumā ir neefektīvs, jo tas esot balstīts uz kļūdainu pieņēmumu, ka hipotētiskā analīze ir vienīgais veids, kā noteikt, vai rīcība ir pretrunā LESD 102. pantam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">148</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">FairSearch apgalvo, ka minētais pamats ir jauns un līdz ar to nepieņemams. Proti, Vispārējā tiesā Google un Alphabet esot apgalvojušas, ka Komisija nav pierādījusi cēloņsakarību starp izplatīšanas līgumos paredzētajiem nosacījumiem par iepriekšēju instalēšanu un Google tirgus daļām. Taču savā apelācijas sūdzībā Google un Alphabet apgalvo, ka kļūda izpaudās tādējādi, ka apgalvotā izstumšanas iedarbība netika attiecināta tikai uz ļaunprātīgo rīcību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">a)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo daļu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">149</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmā daļa attiecas uz to, ka Vispārējā tiesa esot kļūdaini nospriedusi, ka strīdīgā lēmuma 765. un 888. apsvērumā Komisija varēja leģitīmi pārbaudīt izplatīšanas līgumos paredzēto nosacījumu par iepriekšēju instalēšanu tiesiskumu, ņemot vērā izplatīšanas līgumu un ieņēmumu sadalīšanas līgumu kopējo ietekmi. Tādējādi pārsūdzētā sprieduma 433.–435. punktā Vispārējā tiesa esot kļūdaini ņēmusi vērā ieņēmumu sadalīšanas līgumu ietekmi gan attiecībā uz lietojumprogrammas Google Search pārdošanas ar piesaisti vērtējumu, gan minētā sprieduma 442.–457. punktā, lai izvērtētu pārlūkprogrammas Chrome pārdošanu ar piesaisti. Tādējādi Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, jo tā neesot pierādījusi, ka apgalvotā izstumšanas iedarbība bija attiecināma uz izplatīšanas līgumos paredzētajiem nosacījumiem par iepriekšēju instalēšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">150</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Google un Alphabet šajā ziņā izvirza piecus argumentus. Pirmkārt, tā kā izplatīšanas līgumi un ieņēmumu sadalīšanas līgumi ir atšķirīgi līgumi, izplatīšanas līgumu parakstītājiem neesot bijis pienākuma noslēgt ieņēmumu sadalīšanas līgumus, līdz ar to izplatīšanas līgumos paredzēto nosacījumu par iepriekšēju instalēšanu tiesiskumu nevar izvērtēt, ņemot vērā izplatīšanas līgumu un ieņēmumu sadalīšanas līgumu kopējo ietekmi. Otrkārt, gan ierīču ieņēmumu sadalīšanas līgumi, gan aparatūras klāsta ieņēmumu sadalīšanas līgumi esot leģitīmi. Tātad to sekas noteikti esot uz sniegumu balstītas konkurences rezultāts. Treškārt, saskaņā ar Vispārējās tiesas argumentāciju jebkurā hipotētiskā scenārijā ieņēmumu sadalīšanas līgumi būtu jāsaprot kā leģitīmi līdzekļi, lai nodrošinātu lietojumprogrammas Google Search ekskluzīvu iepriekšēju instalēšanu un iestatīšanu pēc noklusējuma. Līdz ar to izplatīšanas līgumos paredzētajiem nosacījumiem par iepriekšēju instalēšanu nevarēja būt pašam savas izstumšanas iedarbības, jo ieņēmumu sadalīšanas līgumi paši par sevi varēja radīt līdzīgu iedarbību. Ceturtkārt, Vispārējai tiesai pārsūdzētā sprieduma 451. un 452. punktā neesot bijis jāņem vērā izplatīšanas līgumu un ierīču ieņēmumu sadalīšanas līgumu kopējā ietekme, jo uz tiem strīdīgais lēmums neattiecās. Google un Alphabet šajā ziņā neesot varējušas aizstāvēties Vispārējā tiesā. Piektkārt, Vispārējā tiesa katrā ziņā neesot paskaidrojusi, kā izplatīšanas līgumu un ieņēmumu sadalīšanas līgumu kopējā ietekme rada pretkonkurences ierobežošanu, ņemot vērā ieņēmumu sadalīšanas līgumu ierobežoto segumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">151</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Gigaset apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini ņēmusi vērā ieņēmumu sadalīšanas līgumus, kas ir likumīgi, kā atbilstošus elementus, analizējot izplatīšanas līgumos paredzēto nosacījumu tiesiskumu. Ieņēmumu sadalīšanas līgumu sekas ne tikai nevar tikt attiecinātas uz izplatīšanas līgumu sekām, bet esot arī jānorāda, ka ne visi aparatūras ražotāji, kas bija noslēguši izplatīšanas līgumus, bija noslēguši ieņēmumu sadalīšanas līgumus, līdz ar to neesot iespējams veikt šādu vispārināšanu. Turklāt tā tas esot Gigaset gadījumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">152</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">HMD – arī tādu pašu iemeslu dēļ kā Google un Alphabet – uzskata, ka Vispārējai tiesai, izvērtējot izplatīšanas līgumos paredzēto nosacījumu par iepriekšēju instalēšanu tiesiskumu, nebija jāņem vērā ieņēmumu sadalīšanas līgumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">153</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Opera uzskata, ka kopumā ir pārsteidzoši, ka Vispārējā tiesa ir nospriedusi, ka neekskluzīvie nosacījumi par iepriekšēju instalēšanu ir ļaunprātīgi, savukārt mehānismi, kuru rezultātā tiek veikta ekskluzīva iepriekšēja instalēšana, tādi nav. Šādas pieejas rezultātā galu galā tiktu samazinātas tādu Google konkurentu kā Opera iespējas. Piešķirot ieņēmumu sadalīšanas līgumu ierobežojošās sekas izplatīšanas līgumos paredzētajiem nosacījumiem par iepriekšēju instalēšanu, galu galā tiktu veicināts ierobežojošāks un uz ekskluzivitāti balstīts modelis, piemēram, tāds, kādu izmanto Apple Inc. un Microsoft Corp.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">154</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija, BEUC, FairSearch un Seznam apgalvo, ka šī pirmā daļa ir nepamatota.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">b)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro daļu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">155</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrā daļa attiecas uz to, ka pārsūdzētā sprieduma 546.–558. punktā Vispārējā tiesa esot kļūdaini noraidījusi Google un Alphabet argumentu, saskaņā ar kuru lietotāju izvēle nelejupielādēt konkurējošās lietojumprogrammas biežāk bija saistīta ar šo pēdējo minēto vēlmēm. Proti, izvērtējot Google rīcības tiesiskumu, Vispārējā tiesa esot ņēmusi vērā nevis to, vai lietotāji varēja viegli piekļūt konkurējošām lietojumprogrammām, bet tikai to, cik bieži šie lietotāji faktiski izvēlējās veikt šādu lejupielādi. Šādi rīkojoties, tā neesot pārbaudījusi patiesos iemeslus, kāpēc konkurējošo lietojumprogrammu lejupielāde ir neliela.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">156</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Google un Alphabet uzskata, ka četriem papildu iemesliem ir jāizraisa šādas kļūdas konstatējums. Pirmkārt, Vispārējās tiesas pieeja esot pretrunā Tiesas judikatūrai, kas minēta pārsūdzētā sprieduma 79. punktā un saskaņā ar kuru, ja Komisija konkurences noteikumu pārkāpumu konstatē, pamatojoties uz pieņēmumu, ka pierādītos faktus nevar izskaidrot nekā citādi kā tikai ar to, ka pastāv pretkonkurences rīcība, tiesai konkrētais lēmums ir jāatceļ, ja attiecīgais uzņēmums izvirza argumentāciju, kas Komisijas konstatētos faktus izskaidro atšķirīgi un tādējādi ļauj aizstāt tos ar citu ticamu faktu skaidrojumu. Otrkārt, Vispārējās tiesas pieeja pārkāpjot tiesiskās drošības principu, jo šī pieeja neļauj noteikt konkurējošo lietojumprogrammu lejupielādes procentuālo daļu, kas ir pietiekama, lai kompensētu iepriekšēju instalēšanu. Treškārt, minētā pieeja radītu neracionālus rezultātus, jo, pēc tās domām, zemas kvalitātes pakalpojuma iepriekšēja instalēšana neesot ļaunprātīga izmantošana, pretēji augstas kvalitātes pakalpojuma iepriekšējai instalēšanai. Ceturtkārt, Vispārējās tiesas vērtējums, saskaņā ar kuru Google lietojumprogrammu apgalvotais pārākums nav noteicošs, jo konkurējošie pakalpojumi arī var apmierināt lietotāju vajadzības un konkurēt ar citiem mainīgajiem lielumiem, esot kļūdains. Proti, pārsūdzētā sprieduma 551. un 577. punktā Vispārējā tiesa esot nonākusi pretrunās, jo tā arī apgalvo, ka konkurējošo lietojumprogrammu būtiskā lejupielāde noteiktās ģeogrāfiskajās zonās ir izskaidrojama ar īpašām valodu īpašībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">157</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">HMD apgalvo, ka Vispārējā tiesa nevarēja apstiprināt strīdīgo lēmumu, nepārbaudot, vai lietotāju izvēle nelejupielādēt konkurējošās lietojumprogrammas biežāk bija saistīta ar ļaunprātīgu iepriekšēju instalēšanu, nevis ar šo lietotāju vēlmēm. Gluži pretēji, tai esot bijis jāpiemēro judikatūra, kas izriet no Vispārējās tiesas 2013. gada 11. decembra sprieduma Cisco Systems un Messagenet/Komisija (T‑79/12, EU:T:2013:635, 79. punkts), saskaņā ar kuru, nepastāvot tehniskiem vai ekonomiskiem ierobežojumiem, kas liedz lietotājiem lejupielādēt citu konkurējošu lietojumprogrammu, dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma lietojumprogramma nevar tikt uzskatīta par tādu, kas ierobežo konkurenci.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">158</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Opera apgalvo, ka, neveicot analīzi par cēloņsakarību starp izplatīšanas līgumos paredzētajiem nosacījumiem par iepriekšēju instalēšanu un to apgalvoto ietekmi uz konkurējošo lietojumprogrammu lejupielādi, nav iespējams secināt, ka šādas lejupielādes nelielais līmenis liecina par pretkonkurences izstumšanas esību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">159</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija, BEUC un FairSearch lūdz noraidīt šo daļu kā nepamatotu. Katrā ziņā Komisija, BEUC, FairSearch un Seznam uzskata, ka minētā daļa esot nepamatota.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">c)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par trešo daļu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">160</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmā pamata trešajā daļā Google un Alphabet apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini nospriedusi, ka pierādījumiem par iestatīšanu pēc noklusējuma ir nozīme izplatīšanas līgumos paredzēto nosacījumu par iepriekšēju instalēšanu analīzē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">161</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādi rīkojoties, Vispārējā tiesa esot kļūdaini apstiprinājusi Komisijas pieeju, saskaņā ar kuru, izvērtējot šos nosacījumus par iepriekšēju instalēšanu, kā atbilstošais konteksts tika ņemta vērā iestatīšana pēc noklusējuma, lai gan šī iestatīšana pēc noklusējuma netika aplūkota un tai bija savs mērķis, kā arī ietekme. Tas esot licis Vispārējai tiesai pārsūdzētā sprieduma 349. punktā pieņemt, ka Komisija balstās uz neatbilstošiem pierādījumiem, un nenošķirt iepriekšēju instalēšanu un iestatīšanu pēc noklusējuma. Šāda pieeja sagrozot strīdīgo lēmumu un esot ļāvusi Komisijai izvairīties no pienākuma izvērtēt cēloņsakarību starp pārmesto rīcību un pretkonkurences sekām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">162</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Google un Alphabet it īpaši kritizē piecus pamatojumus, kurus Vispārējā tiesa ir izklāstījusi šīs pieejas atbalstam. Pirmkārt, pārsūdzētā sprieduma 329. un 330. punktā Vispārējā tiesa esot nospriedusi, ka nav viegli nošķirt iepriekšējas instalēšanas ietekmi no iestatīšanas pēc noklusējuma ietekmes. Šāds vērtējums tomēr liktu apšaubīt noteikumu, saskaņā ar kuru pierādīšanas pienākums ir Komisijai. Otrkārt, šajā spriedumā 329. un 330. punktā esot izvirzīts arguments, ka Google atbildīgā persona pati esot sajaukusi iestatīšanas pēc noklusējuma un iepriekšējas instalēšanas jēdzienus. Tomēr šādas atbildīgās personas pieļauta kļūda nevar attaisnot šo pašu kļūdu, ja to ir pieļāvusi Komisija vai Vispārējā tiesa. Treškārt, Vispārējā tiesa minētā sprieduma 332. punktā neesot precizējusi, kādi labvēlīgi novietojumi vai iestatījumi pēc noklusējuma bija ieviesti vai, iespējams, bija problemātiski, lai gan Komisija strīdīgajā lēmumā neesot apšaubījusi izplatīšanas līgumos paredzētos iestatījumus pēc noklusējuma. Ceturtkārt, tā paša sprieduma 334. punktā Vispārējā tiesa esot kļūdaini uzskatījusi, ka tas, ko varēja secināt iepriekšējas instalēšanas gadījumā, mutatis mutandis un a fortiori attiecas arī uz iestatīšanu pēc noklusējuma, kas esot pretrunā pašai Komisijai. Piektkārt, šādi rīkojoties, Vispārējā tiesa esot pārnesusi pierādīšanas pienākumu, kas ir pretrunā pārsūdzētā sprieduma 80. punktā izklāstītajiem judikatūras principiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">163</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">CCIA apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot kļūdaini atteikusies nošķirt iepriekšēju instalēšanu un iestatīšanu pēc noklusējuma. Šādi rīkojoties, tā esot atbrīvojusi Komisiju no tās pierādīšanas pienākuma, apstiprinot Komisijas iespēju atsaukties uz vienkāršiem pieņēmumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">164</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">HMD arī uzskata, ka ir svarīgi nošķirt iepriekšējas instalēšanas un iestatīšanas pēc noklusējuma ietekmi. Vispārējā tiesa esot nospriedusi, ka ir jāatzīst, ka argumenti, kas izvirzīti saistībā ar vienu no šiem diviem jēdzieniem, var tikt izvirzīti arī otra jēdziena kontekstā. Tomēr Komisija nekad neesot izvirzījusi šādu argumentu. Tādēļ Vispārējā tiesa Komisijas vērtējumu šajā jautājumā esot aizstājusi ar savējo, un tas pats par sevi ir tiesību kļūda. Turklāt tā esot arī pieļāvusi tiesību kļūdu, nepārbaudot, vai Komisijas izvirzītie pierādījumi bija attiecināmi uz izplatīšanas līgumos paredzētajiem nosacījumiem par iepriekšēju instalēšanu, nevis iestatīšanu pēc noklusējuma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">165</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Opera apgalvo, ka Vispārējās tiesas secinājums pārsūdzētā sprieduma 334. punktā, saskaņā ar kuru iepriekšēja instalēšana un iestatīšana pēc noklusējuma ir līdzīgi, jo “tas, ko var secināt iepriekšējas instalēšanas gadījumā, ir piemērojams mutatis mutandis un a fortiori arī iestatīšanas pēc noklusējuma gadījumā”, ir gan neloģisks, gan pēc būtības kļūdains. Pirmkārt, šis secinājums esot neloģisks, jo iestatīšanai pēc noklusējuma esot daudz lielāka komerciālā vērtība nekā vienkāršai iepriekšējai instalēšanai. Otrkārt, tā esot kļūdaina pēc būtības, jo Komisija un Vispārējā tiesa, atsakoties no šīs atšķirības pārbaudes, neesot pierādījušas cēloņsakarību starp attiecīgajiem nosacījumiem par iepriekšēju instalēšanu un tikpat efektīvu konkurentu izstumšanas iedarbību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">166</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija, BEUC, FairSearch un Seznam apgalvo, ka šī daļa ir nepieņemama, neefektīva un katrā ziņā nepamatota. It īpaši minētā daļa esot nepieņemama divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, Google un Alphabet apstrīdot faktus. Otrkārt, tiekot norādīts uz pārsūdzētā sprieduma 337.–418. punktu, lai gan šie punkti neattiecas uz Google un Alphabet izvirzīto kritiku. Šī pati daļa esot arī neefektīva, jo Google un Alphabet tiesas sēdē Vispārējā tiesā esot atzinušas, ka lietojumprogrammas iepriekšēja instalēšana sniedz priekšrocību salīdzinājumā ar konkurējošām lietojumprogrammām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">d)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par ceturto daļu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">167</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar pirmā pamata ceturto daļu Google un Alphabet pārmet Vispārējai tiesai, ka tā ir pieļāvusi kļūdu, analizējot izplatīšanas līgumos paredzētos nosacījumus par iepriekšēju instalēšanu, neņemot vērā hipotētisku scenāriju un šo nosacījumu konkurenci veicinošo ietekmi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">168</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētie nosacījumi esot nemonetāra atlīdzība, ko Google saņemtu no aparatūras ražotājiem apmaiņā pret bezmaksas programmatūras komplektu, kas tostarp ietver operētājsistēmu Android un Play Store. Šis ekonomiskais modelis esot radījis konkurenci veicinošu ietekmi, kuru Komisija neesot ņēmusi vērā, nepārbaudot, vai reālistiskas alternatīvas būtu radījušas vienādas vai labākas izplatīšanas iespējas konkurentiem. Pārsūdzētā sprieduma 590., 592. un 594. punktā Vispārējā tiesa esot kļūdaini apstiprinājusi šo pieeju, apstiprinot, ka nav nepieciešams izvērtēt hipotētisko scenāriju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">169</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">CCIA apgalvo, ka Vispārējā tiesa nav pārbaudījusi, vai reālistiskā alternatīvā scenārijā bez izplatīšanas līgumos paredzētajiem nosacījumiem par iepriekšēju instalēšanu konkurējošajām meklētājprogrammām un pārlūkprogrammām būtu bijušas labākas konkurences iespējas. Taču saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Komisijai esot bijusi jāveic hipotētiskā analīze. Šādi rīkojoties, Vispārējā tiesa esot kļūdaini apstiprinājusi, ka operētājsistēmas Android konkurenci veicinošās priekšrocības bija jāņem vērā tikai objektīva pamatojuma stadijā un ka Google un Alphabet bija jāpierāda, ka izplatīšanas līgumos paredzētie nosacījumi par iepriekšēju instalēšanu bija vienīgais leģitīmais veids, kā sasniegt šīs operētājsistēmas konkurenci veicinošos mērķus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">170</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, CCIA apgalvo, ka – pretēji tam, ko ir nospriedusi Vispārējā tiesa, – Komisijai bija pienākums pierādīt, ka attiecīgā rīcība ir pretkonkurences, veicot hipotētisko analīzi. Tas esot veids, kā pierādīt cēloņsakarību starp apgalvoto konkurences ierobežojumu un tā sekām, lai noteiktu, vai apgalvotās pretkonkurences sekas faktiski ir piedēvējamas dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma rīcībai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">171</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, CCIA apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, secinot, ka Komisija varēja leģitīmi neievērot konkurences stāvokli, ko atļauj izplatīšanas līgumos paredzētie nosacījumi par iepriekšēju instalēšanu. Tā tas it īpaši esot tādas ekosistēmas kontekstā, kurā ir dažādi daudzpusīgi tirgi. Tādējādi Komisijai bija jāņem vērā mijiedarbība starp šiem tirgiem, tāpat kā konkurenci veicinošā ietekme, kas bija jāizvērtē konstatētā ierobežojuma pierādīšanas stadijā, nevis tikai šī ierobežojuma objektīvā pamatojuma stadijā. Komisijas pieeja, ko apstiprināja Vispārējā tiesa, esot ļāvusi apiet pienākumu pārbaudīt, vai reālas alternatīvas izplatīšanas līgumos noteiktajai nemonetārai apmaiņai būtu varējušas radīt tādas pašas vai lielākas konkurences iespējas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">172</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Gigaset uzskata, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini izvērtējusi izplatīšanas līgumos paredzētos nosacījumus par iepriekšēju instalēšanu izolēti un ka tā kļūdaini nav ņēmusi vērā, ka šie nosacījumi ir operētājsistēmas Android izstrādātā licences modeļa neatņemama sastāvdaļa, kas esot ļāvuši Google saglabāt to atvērtu un bez maksas. Gigaset ienākšana viedo mobilo ierīču tirgū apliecinot šī modeļa konkurenci veicinošo ietekmi, turklāt Vispārējā tiesa to neesot apstrīdējusi. Tomēr minētā tiesa esot apstiprinājusi Komisijas pieeju mākslīgi izolēt minētos nosacījumus, neņemot vērā modeli kopumā. Šādi rīkojoties, Vispārējā tiesa neesot pārbaudījusi, vai Google varēja piedāvāt aparatūras ražotājiem reālu alternatīvu izplatīšanas līgumos paredzētajai nemonetārajai apmaiņai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">173</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">HMD arī apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, nepārbaudot, vai Google piedāvātā atvērtā un bezmaksas licencēšanas sistēma būtu bijusi iespējama bez izplatīšanas līgumos paredzētajiem nosacījumiem par iepriekšēju instalēšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">174</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Opera apgalvo, ka izplatīšanas līgumi bija Google uzņēmējdarbības modeļa stūrakmens, kas izpaudās kā atvērtas un bezmaksas licences piešķiršana operētājsistēmai Android, lai palielinātu iespējas izplatīt savus ieņēmumus nesošos pakalpojumus, it īpaši lietojumprogrammu Google Search. Šis modelis esot veicinājis konkurenci Google konkurentiem, it īpaši mobilo interneta pārlūkprogrammu tirgū. Tomēr, nepārbaudot, kāda būtu bijusi konkurences situācija reālistiskā hipotētiskajā scenārijā bez izplatīšanas līgumos paredzētajiem nosacījumiem par iepriekšēju instalēšanu, Komisija un Vispārējā tiesa neesot ņēmušas vērā šo konkurenci veicinošo ietekmi un esot kļūdaini pieņēmušas, ka Google būtu varējusi saglabāt šādu uzņēmējdarbības modeli pat bez šiem nosacījumiem. Turklāt Vispārējā tiesa neesot atbildējusi uz šo Google un Alphabet kritiku par strīdīgo lēmumu un esot apgājusi problēmu, sagrozot šo lēmumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">175</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējā tiesa esot arī pieļāvusi tiesību kļūdu, akceptējot, ka Komisija var izvērtēt minēto nosacījumu par iepriekšēju instalēšanu konkrēto konkurenci veicinošo ietekmi tikai ierobežojuma objektīvā pamatojuma stadijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">176</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija, BEUC un FairSearch apgalvo, ka šī daļa nav pamatota.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">a)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmā pamata pieņemamību un efektivitāti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">177</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, FairSearch apgalvo, ka pirmais pamats ir nepieņemams kopumā, jo tas esot jauns pamats.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">178</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru pamats, kas pirmo reizi izvirzīts apelācijas stadijā Tiesā, ir jānoraida kā nepieņemams. Apelācijas tiesvedībā Tiesas kompetencē ir pārbaudīt tikai, kā Vispārējā tiesa ir izvērtējusi pamatus, kas tajā ir apspriesti. Ļaut lietas dalībniekam pirmo reizi Tiesā atsaukties uz pamatu, uz kuru tas nav atsaucies iepriekš Vispārējā tiesā, nozīmētu, ka viņš varētu vērsties Tiesā, kuras kompetence apelācijas sūdzību izskatīšanā ir ierobežota, ar lūgumu izskatīt strīdu, kura priekšmets ir plašāks par Vispārējā tiesā izskatīto (spriedumi, 2022. gada 16. jūnijs, Toshiba Samsung Storage Technology un Toshiba Samsung Storage Technology Korea/Komisija, C‑700/19 P, EU:C:2022:484, 158. punkts, kā arī 2024. gada 3. septembris, Illumina un Grail/Komisija, C‑611/22 P un C‑625/22 P, EU:C:2024:677, 133. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">179</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā pietiek ar konstatējumu, ka ar pirmo pamatu Google un Alphabet tieši kritizē pārsūdzēto spriedumu, ciktāl Vispārējā tiesa ir noraidījusi to argumentāciju, saskaņā ar kuru Komisija nav pierādījusi cēloņsakarību starp izplatīšanas līgumos paredzētajiem nosacījumiem par iepriekšēju instalēšanu un ar tiem saistīto izstumšanas iedarbību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">180</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ šī pamata mērķis nav paplašināt strīda priekšmetu, pārsniedzot to, kas tika izskatīts Vispārējā tiesā. Līdz ar to minētais pamats ir pieņemams.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">181</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, Komisija apgalvo, ka pirmais pamats ir neefektīvs. Tas kopumā esot balstīts uz kļūdainu premisu, ka hipotētiskā analīze ir vienīgais veids, kā noteikt, vai rīcība var ierobežot konkurenci, lai gan šāda analīze esot tikai viens no veidiem, kā pierādīt šādu ierobežojumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">182</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr jānorāda, ka ar pirmo pamatu Google un Alphabet ne visu savu argumentāciju balsta uz šādu premisu. Hipotētiskās analīzes iespējamais obligātais raksturs LESD 102. panta ietvaros ir tikai šī pamata ceturtās daļas priekšmets. Tādējādi minētās premisas iespējamais kļūdainais raksturs nevar ietekmēt pirmo pamatu kopumā, kura argumenti turklāt var likt apšaubīt Vispārējās tiesas vērtējumus, kas pamato pārsūdzētā sprieduma rezolutīvo daļu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">183</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to Komisijas arguments par pirmā pamata neefektivitāti ir jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">b)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo daļu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">184</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar pirmā pamata pirmo daļu Google un Alphabet būtībā pārmet Vispārējai tiesai, ka tā ir pieļāvusi tiesību kļūdu, izvērtējot izplatīšanas līgumu nosacījumu par iepriekšēju instalēšanu sekas, ņemot vērā ierīču ieņēmumu sadalīšanas līgumu un aparatūras klāsta ieņēmumu sadalīšanas līgumu sekas, lai gan Komisija pirmos no šiem līgumiem nav apstrīdējusi un Vispārējā tiesa ir nospriedusi, ka pēdējie minētie nav ļaunprātīgi. Šādi rīkojoties, Vispārējā tiesa neesot centusies pārbaudīt, vai Komisija ir pierādījusi, ka apgalvoto izstumšanas iedarbību izraisīja izplatīšanas līgumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">185</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar LESD 102. pantu vienam vai vairākiem uzņēmumiem ir aizliegts iekšējā tirgū vai būtiskā tā daļā ļaunprātīgi izmantot dominējošu stāvokli, ciktāl šī izmantošana var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Šis LESD pants ir vērsts uz to, lai novērstu ietekmi uz konkurenci, kas kaitē sabiedrības interesēm, individuāliem uzņēmumiem un patērētājiem, sodot par tādu dominējošā stāvoklī esošu uzņēmumu rīcību, kuri ierobežo uz sniegumu balstītu konkurenci un tādējādi var nodarīt tiešu kaitējumu patērētājiem vai kuri kavē vai izkropļo šo konkurenci un tādējādi var radīt patērētājiem netiešu kaitējumu (spriedums, 2024. gada 10. septembris, Google un Alphabet/Komisija (Google Shopping), C‑48/22 P, EU:C:2024:726, 87. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">186</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāprecizē, ka, lai gan dominējošā stāvoklī esošajiem uzņēmumiem ir īpaša atbildība ar savu rīcību neapdraudēt efektīvu un neizkropļotu konkurenci iekšējā tirgū, ar LESD 102. pantu par pārkāpumu ir atzīta nevis pati dominējošā stāvokļa esība, bet gan tikai tā ļaunprātīga izmantošana (spriedums, 2024. gada 10. septembris, Google un Alphabet/Komisija (Google Shopping), C‑48/22 P, EU:C:2024:726, 163. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">187</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai konkrētā gadījumā varētu uzskatīt, ka rīcība ir kvalificējama kā “dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana” LESD 102. panta izpratnē, parasti jāpierāda, ka, izmantojot līdzekļus, kas neatbilst uz sniegumu balstītai konkurencei starp uzņēmumiem, šīs rīcības faktiskās vai potenciālās sekas ir šīs konkurences ierobežošana, izstumjot vienlīdz efektīvos konkurējošos uzņēmumus no attiecīgā tirgus vai attiecīgajiem tirgiem vai traucējot šo uzņēmumu attīstību šajos tirgos, ņemot vērā, ka šie tirgi var būt gan tie, kuros ir ieņemts dominējošais stāvoklis, gan saistītie vai blakustirgi, kuros minētajai rīcībai var būt faktiskas vai potenciālas sekas (spriedums, 2024. gada 10. septembris, Google un Alphabet/Komisija (Google Shopping), C‑48/22 P, EU:C:2024:726, 165. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">188</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt ar minēto pierādīšanu jātiecas pierādīt, pamatojoties uz precīziem un konkrētiem vērtēšanas elementiem un pierādījumiem, ka minētajai rīcībai ir vismaz spēja radīt izstumšanas iedarbību (spriedums, 2024. gada 10. septembris, Google un Alphabet/Komisija (Google Shopping), C‑48/22 P, EU:C:2024:726, 166. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">189</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesa ir precizējusi, ka šī pierādīšana, kas var ietvert dažādu vērtējuma skalu izmantošanu atkarībā no konkrētā gadījumā aplūkotās rīcības veida, tomēr katrā gadījumā ir jāizdara, izvērtējot visus attiecīgos faktiskos apstākļus, – gan tos, kas attiecas uz pašu rīcību, aplūkoto tirgu vai tirgiem, vai arī uz konkurences darbību tajā vai tajos (spriedumi, 2023. gada 21. decembris, European Superleague Company, C‑333/21, EU:C:2023:1011, 130. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2024. gada 10. septembris, Google un Alphabet/Komisija (Google Shopping), C‑48/22 P, EU:C:2024:726, 166. punkts). Tādējādi apstākļi, kas attiecas uz kontekstu, kādā tiek īstenota dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma rīcība, tādi kā attiecīgās nozares raksturiezīmes, jāuzskata par nozīmīgiem (spriedums, 2024. gada 10. septembris, Google un Alphabet/Komisija (Google Shopping), C‑48/22 P, EU:C:2024:726, 168. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">190</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, rīcības ļaunprātīgo raksturu nevar izvērtēt abstrakti. Rīcība var izrādīties spējīga radīt izstumšanas iedarbību noteiktos īpašos apstākļos, lai gan tā nevarētu tāda būt, ja tā būtu notikusi atšķirīgā kontekstā. Šajā nozīmē Tiesa jau ir nospriedusi, ka konkurences iestāde nevar balstīties uz sekām, ko šī rīcība būtu varējusi radīt, ja atsevišķi īpaši apstākļi, kas tās īstenošanas brīdī nebija dominējošie tirgū, būtu īstenojušies (spriedums, 2023. gada 19. janvāris, Unilever Italia Mkt. Operations, C‑680/20, EU:C:2023:33, 43. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">191</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā secinājumu 61. punktā norādījusi ģenerāladvokāte, no šīs judikatūras izriet, ka faktiskā elementa kā atbilstoša konteksta elementa ņemšana vērā, lai izvērtētu rīcības sekas saskaņā ar LESD 102. pantu, nav atkarīga no tā, vai šis elements attiecas uz rīcību, kas pati par sevi ir ļaunprātīga. Proti, runa it īpaši ir par iespēju konkrēti izvērtēt, vai rīcības sekas pastiprina vai, gluži pretēji, mazina konteksts, kādā šī rīcība tiek īstenota.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">192</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā Vispārējā tiesa atcēla strīdīgo lēmumu, ciktāl ar to ieņēmumu sadalīšanas līgumi tika kvalificēti kā ļaunprātīga izmantošana atbilstoši LESD 102. pantam. Pārsūdzētā sprieduma 800. punktā tā nosprieda, ka šo līgumu ļaunprātīgais raksturs nav juridiski pietiekami pierādīts. Google un Alphabet izvirza argumentu par šo atcelšanu un būtībā kritizē to, ka Vispārējā tiesa, izvērtējot otrā pamata pirmo daļu pirmajā instancē, tomēr ir ņēmusi vērā ieņēmumu sadalīšanas līgumus kā atbilstošus konteksta elementus, lai izvērtētu izplatīšanas līgumu nosacījumu par iepriekšēju instalēšanu ietekmi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">193</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā daļā Google un Alphabet Vispārējā tiesā izvirzīja argumentu, ka izplatīšanas līgumi neliedza aparatūras ražotājiem iepriekš instalēt meklētājprogrammas vai pārlūkprogrammas, kas konkurēja ar lietojumprogrammu Google Search un pārlūkprogrammu Chrome.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">194</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai noraidītu minēto daļu, Vispārējā tiesa ievada apsvērumos pārsūdzētā sprieduma 425.–427. punktā konstatēja, ka strīdīgajā lēmumā Komisija neapstrīd teorētisko iespēju veikt kopīgu instalēšanu, bet ka šajā hipotēzē nav ņemts vērā īpašais konteksts, kādā iekļaujas izplatīšanas līgumi, it īpaši ieņēmumu sadalīšanas līgumi, kuros ievērojamam skaitam ierīču bija noteikta prasība par lietojumprogrammas Google Search ekskluzīvu iepriekšēju instalēšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">195</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējā tiesa turpināja savu vērtējumu, analizējot, pirmkārt, minētā sprieduma 431.–436. punktā izplatīšanas līgumu nosacījumu par iepriekšēju instalēšanu ietekmi uz konkurējošiem meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzējiem un, otrkārt, minētā sprieduma 437.–465. punktā – šo nosacījumu ietekmi uz konkurējošiem pārlūkprogrammu pakalpojumu sniedzējiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">196</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jākonstatē, pirmkārt, ka – pretēji tam, ko apgalvo Google un Alphabet,– Vispārējā tiesa ir pareizi ņēmusi vērā faktu, ka izplatīšanas līgumi un ieņēmumu sadalīšanas līgumi bija atšķirīgi līgumi un ka izplatīšanas līgumu parakstītājiem nebija pienākuma noslēgt ieņēmumu sadalīšanas līgumus. Proti, Vispārējā tiesa šos pēdējos nolīgumus ir ņēmusi vērā tikai kā dažus no nozīmīgiem konteksta elementiem un it īpaši pārsūdzētā sprieduma 426., 447. un 449. punktā ir pienācīgi ņēmusi vērā faktu, ka šie ieņēmumu sadalīšanas līgumi neaptver visas ierīces, uz kurām attiecas izplatīšanas līgumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">197</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, Vispārējā tiesa nav pārkāpusi šī sprieduma 188. un 189. punktā minēto judikatūru, uzskatot, ka Komisija ir pareizi ņēmusi vērā ieņēmumu sadalīšanas līgumus kā atbilstošos konteksta elementus neatkarīgi no to tiesiskuma vai prettiesiskuma, ņemot vērā LESD 102. pantu, lai izvērtētu izplatīšanas līgumu sekas. Šī pieeja skaidri izriet no pārsūdzētā sprieduma 426. un 443. punkta, kuros Vispārējā tiesa bez izšķirības ir ņēmusi vērā aparatūras klāsta ieņēmumu sadalīšanas līgumus un ierīču klāsta ieņēmumu sadalīšanas līgumus, nepiešķirot nekādu nozīmi to iespējamajam tiesiskumam. Tātad šie nolīgumi pamatoti tika ņemti vērā kā konteksta elementi, bez kuriem izplatīšanas līgumu sekas nevarēja tikt izvērtētas, ņemot vērā to papildināmību, kā tas it īpaši izriet no minētā sprieduma 451. un 452. punkta, ciktāl ar tiem tika pastiprināta izplatīšanas līgumu izstumšanas iedarbība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">198</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, jānoraida Google un Alphabet apgalvojums, ka izplatīšanas līgumu pretkonkurences sekas nav pierādītas, jo hipotētiskā scenārijā, kurā šie nolīgumi nebūtu iekļauti, ieņēmumu sadalīšanas līgumiem būtu bijusi tāda pati izstumšanas iedarbība, kaitējot konkurējošiem meklēšanas pakalpojumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">199</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis apgalvojums ir vērsts uz to, lai apšaubītu Vispārējās tiesas veikto faktu vērtējumu, saskaņā ar kuru, pirmkārt, izplatīšanas līgumi un ieņēmumu sadalīšanas līgumi bija papildinoši un, otrkārt, to sekas nevarēja tikt nošķirtas. Turklāt, mākslīgi nošķirot šo divu veidu līgumu sekas, nebūtu iespējams pierādīt rīcības ļaunprātīgo raksturu, pamatojoties uz precīziem un konkrētiem analīzes un pierādījumu elementiem, kā tas izriet no pārsūdzētā sprieduma 451. punkta, it īpaši tad, ja attiecīgā rīcība notiek tādu tirgu kontekstā, kuriem ir raksturīgs tīkla efekts. Proti, tas nozīmētu neņemt vērā kontekstu, kādā notiek strīdīgā rīcība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">200</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to pirmā pamata pirmā daļa ir jānoraida kā nepamatota.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">c)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro daļu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">201</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar pirmā pamata otro daļu Google un Alphabet kritizē Vispārējo tiesu, ka pārsūdzētā sprieduma 546.–558. un 570.–584. punktā tā esot kļūdaini noraidījusi to argumentu, saskaņā ar kuru lietotāju izvēle nelejupielādēt konkurējošās lietojumprogrammas biežāk bija attiecināma nevis uz status quo tendenci, bet gan uz šo lietotāju vēlmēm. Tās uzskata, ka Komisijai esot bijis jāpierāda, ka patiesie iemesli, kāpēc konkurējošo lietojumprogrammu lejupielāde ir neliela, bija saistīti ar izplatīšanas līgumos paredzētajiem nosacījumiem par iepriekšēju instalēšanu, nevis tikai jāpieņem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">202</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, pirmkārt, attiecībā uz pierādīšanas pienākuma sadalīšanu jānorāda, ka Komisijai jāsniedz pierādījumi, ar kuriem juridiski pietiekami var pierādīt konkurences tiesību pārkāpumu veidojošo faktu esību. Savukārt uzņēmumam, kas izvirza pamatu aizstāvībai pret šāda pārkāpuma konstatējumu, jāsniedz pierādījumi, ka šis pamats būtu jāapmierina. Tomēr, pat ja pierādīšanas pienākums saskaņā ar šiem principiem ir vai nu Komisijai, vai arī attiecīgajam uzņēmumam, viena lietas dalībnieka norādītie faktiskie apstākļi var likt otram lietas dalībniekam sniegt skaidrojumu vai pamatojumu un gadījumā, ja tas netiek izdarīts, var secināt, ka noteikumi par pierādīšanas pienākumu ir izpildīti (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 21. decembris, Royal Antwerp Football Club, C‑680/21, EU:C:2023:1010, 120. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">203</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, attiecībā uz pierādījumu līmeni, kas nepieciešams, lai izvērtētu konkrētas rīcības ietekmi uz galalietotājiem, jānorāda, kā ģenerāladvokāte to darījusi secinājumu 137.–139. punktā, ka pastāv situācijas, kurās nav iespējams analizēt, vai lietotāju rīcība ir radusies dominējošā uzņēmuma pakalpojumu vai preču kvalitātes īpašību dēļ. Gadījumā, ja ir juridiski pietiekami pierādīts, ka veids, kādā klienti vai lietotāji izdarīja izvēli, tika ietekmēts ar rīcību tā, lai tiktu dota priekšroku dominējošā stāvoklī esošam uzņēmumam, kaitējot tā konkurentiem, šādas neobjektivitātes esība izslēdza iespēju konstatēt, ka šī izvēle principā bija izskaidrojama ar augstāku dominējošā uzņēmuma sniegumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 12. maijs, Servizio Elettrico Nazionale u.c., C‑377/20, EU:C:2022:379, 99.–102. punkts). Šādā situācijā Komisijai var izrādīties praktiski neiespējami nošķirt to, kas attiecas uz šādas neobjektivitātes sekām, no tā, kas izriet no attiecīgās preces vai pakalpojuma raksturīgajām īpašībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">204</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā Google un Alphabet kritizē Vispārējās tiesas vērtējumu par argumentiem, kas formulēti to pirmajā instancē izvirzītā otrā pamata pirmajā daļā, saskaņā ar kuriem, pirmkārt, Komisija neesot ņēmusi vērā, ka Google konkurentu rīcībā bija citi tikpat efektīvi līdzekļi, lai sasniegtu patērētājus, it īpaši, izmantojot vispārējās meklēšanas pakalpojumu lejupielādi un pārlūkprogrammu. Galalietotāji esot varējuši lejupielādēt konkurējošās lietojumprogrammas un internetā izmantot citu meklētājprogrammu, nevis lietojumprogrammu Google Search. Otrkārt, Google un Alphabet apgalvoja, ka Komisija nav pierādījusi saikni starp izmantošanas daļām un iepriekšēju instalēšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">205</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā otrā pamata pirmajā daļā, kas izvirzīts pirmajā instancē, Google un Alphabet kritizēja pierādījumus, kurus Komisija izmantoja, izvērtējot lietojumprogrammas Google Search un Play Store pārdošanas ar piesaisti pretkonkurences raksturu, lai apstiprinātu Komisijas secinājumu, ka šo lietojumprogrammu iepriekšēja instalēšana radīja status quo tendenci, kas atturēja lietotājus lejupielādēt konkurējošās lietojumprogrammas vai izmantot citu tiešsaistē pieejamu meklētājprogrammu. Tātad Google un Alphabet Vispārējā tiesā izvirzītie argumenti nebija vērsti uz to, lai apšaubītu status quo tendences esību, par kuru turklāt tika iesniegts īpašs iebildums, ko Vispārējā tiesa noraidīja pārsūdzētā sprieduma 326.–418. punktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">206</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā kontekstā Vispārējā tiesa vispirms minētā sprieduma 546. punktā precizēja, ka Google un Alphabet neapstrīd, ka lietotāji var viegli lejupielādēt lietojumprogrammas, kas konkurē ar lietojumprogrammu Google Search vai pārlūkprogrammu Chrome. Ar to tā vēlējās noteikt sava vērtējuma ietvaru, precizējot, ka teorētiskā lejupielādes iespēja netika apspriesta, bet drīzāk bija jāizvērtē pierādījumi, kas bija Komisijas rīcībā, lai raksturotu strīdīgās rīcības konkrētās un faktiskās sekas un apstiprinātu status quo tendenci. Atbilstoši šādam viedoklim minētā sprieduma 557. punktā Vispārējā tiesa uzskatīja, ka strīdīgajā lēmumā nav apstrīdēts, ka lejupielāde principā var kompensēt priekšrocību, kas tiktu piešķirta ar iepriekšēju instalēšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">207</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi šajā 557. pašā punktā Vispārējā tiesa konstatēja, ka šajā lēmumā izklāstīto iemeslu dēļ izrādījās, ka, pat ja ir viegli un bez maksas lejupielādēt vispārējās meklēšanas lietojumprogrammu vai pārlūkprogrammu, praksē šī lejupielāde netiek veikta vai arī tā tiek veikta nepietiekamā attiecīgo ierīču daļā, lai noraidītu šos pierādījumus, kas izmantoti, lai apstiprinātu status quo tendenci. Tā rezultātā tā paša sprieduma 558. punktā Vispārējā tiesa noraidīja Google un Alphabet iebildumu par šo lejupielādes iespēju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">208</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpinājumā, izvērtējot Google un Alphabet iebildumu par to, ka saikne starp izmantošanas daļām un iepriekšēju instalēšanu neesot pierādīta, pārsūdzētā sprieduma 570.–584. punktā Vispārējā tiesa apstiprināja, ka Komisijas izvirzītie elementi pamato tās pierādīšanu attiecībā uz to, ka iepriekšēja instalēšana bija priekšrocība, ko konkurenti nevarēja kompensēt. Šajā ziņā Vispārējā tiesa minētā sprieduma 574. punktā precizēja, ka par atskaites punktu Komisija bija izmantojusi status quo tendenci, ko tā turklāt bija pierādījusi. It īpaši attiecībā uz Google un Alphabet argumentu par to produktu augstāko kvalitāti, kas izskaidrojot tirgus daļu attīstību, Vispārējā tiesa minētā sprieduma 575. punktā uzskatīja, ka Komisijai, izvērtējot elementus, kas apstiprina konstatēto status quo tendenci, nebija precīzi jānosaka, vai šī attīstība bija saistīta ar šo augstāko kvalitāti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">209</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot, pārsūdzētā sprieduma 583. punktā Vispārējā tiesa secināja, ka, ņemot vērā ar izplatīšanas līguma nosacījumiem par iepriekšēju instalēšanu saistīto tendenci iesaldēt situāciju un tā kā nebija pierādīta paaugstinātas kvalitātes, uz kuru Google un Alphabet norādīja saistībā ar savām vispārējās meklēšanas un pārlūkošanas lietojumprogrammām, precīza ietekme, Komisija bija pareizi atzinusi, ka Google izmantošanas daļas apstiprināja ar iepriekšēju instalēšanu saistīto status quo tendenci.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">210</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi no pārsūdzētā sprieduma izriet, ka Google un Alphabet nevar pārmest Vispārējai tiesai, ka tā ir nospriedusi, ka rīcības tiesiskums ir atkarīgs vienīgi no patērētāju faktiskās izvēles analīzes. Šī kritika izriet no kļūdainas šī sprieduma interpretācijas, jo tajā nav ņemts vērā konteksts, kādā iekļaujas Vispārējās tiesas vērtējums, un it īpaši tas, ka tā analizē pierādījumus, kas apstiprina status quo tendenci pierādīšanu, kas netiek prezumēta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">211</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpat Vispārējai tiesai nevar pārmest, ka minētā sprieduma 575. punktā tā ir nospriedusi, ka Komisijai nebija jāpierāda, vai mazāku konkurējošo lietojumprogrammu izmantošanu izraisīja nosacījumi par iepriekšēju instalēšanu vai lietotāju izvēle par labu Google lietojumprogrammu augstākai kvalitātei. Proti, pirmkārt, šajā kritikā nav ņemts vērā fakts, ka Vispārējā tiesa izvērtēja Google un Alphabet kritizētos pierādījumus, kas apstiprināja status quo tendenci saistībā ar iepriekšēju instalēšanu. Otrkārt, saskaņā ar šī sprieduma 202. punktā atgādināto judikatūru Google un Alphabet nevar pārmest Vispārējai tiesai, ka tā ir noraidījusi to argumentu, kas balstīts uz nepierādītu apgalvojumu par to produktu pārākumu, lai gan tā uzskatīja, ka Komisijas iesniegtie pierādījumi bija pietiekami, lai pierādītu attiecīgās pārdošanas ar piesaisti izstumšanas iedarbību. Proti, Google un Alphabet saskaņā ar noteikumiem par pierādīšanas pienākuma sadali bija jāpierāda, ka to produkti bija augstākas kvalitātes un ka šī kvalitāte, pretēji tam, ko apgalvoja Komisija, bija galvenais lejupielāžu iemesls.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">212</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī pati pārsūdzētā sprieduma kļūdainā interpretācija liek Google un Alphabet uzskatīt, ka Vispārējās tiesas izmantotā pieeja pārkāpj tiesiskās drošības principu vai rada iracionālus rezultātus. Proti, tās apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir vienīgi izvērtējusi lietotāju izvēles izmaiņas, lai secinātu, ka iepriekšēja instalēšana ir ļaunprātīga, lai gan tā tikai apstiprināja, ka šī attīstība varēja apstiprināt to, ko Komisija turklāt bija juridiski pietiekami pierādījusi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">213</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, kā izriet no šī sprieduma 203. punkta, tā kā Komisija bija juridiski pietiekami pierādījusi, ka lietotāju rīcību negatīvi ietekmēja iepriekšēja instalēšana, kurā priekšroka tiek dota Google lietojumprogrammām par sliktu tās konkurentu lietojumprogrammām, šādas neobjektivitātes esība izslēdz to, ka var uzskatīt, ka šī izvēle principā bija saistīta ar augstāku dominējošā uzņēmuma sniegumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">214</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to, nelemjot par Komisijas, BEUC un FairSearch apgalvoto pirmā pamata otrās daļas nepieņemamību, jākonstatē, ka šī daļa ir nepamatota.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">d)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par trešo daļu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">215</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmā pamata trešajā daļā Google un Alphabet apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini nospriedusi, ka pierādījumiem par iestatīšanu pēc noklusējuma ir nozīme izplatīšanas līgumos paredzēto nosacījumu par iepriekšēju instalēšanu, kas reglamentēja šo iepriekšēju instalēšanu, analīzē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">216</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina, ka atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai saskaņā ar LESD 256. panta 1. punktu un Eiropas Savienības Tiesas statūtu 58. panta pirmo daļu apelācijas sūdzības iesniedz tikai par tiesību jautājumiem. Konstatēt un vērtēt atbilstošos faktus, kā arī vērtēt pierādījumu elementus ir vienīgi Vispārējās tiesas kompetencē. Tādējādi šo faktu un pierādījumu izvērtēšana, izņemot to sagrozīšanas gadījumus, nav tiesību jautājums, kas pats par sevi būtu pakļauts Tiesas kontrolei apelācijas tiesvedībā. Šādai faktu sagrozīšanai acīmredzami jāizriet no lietas materiāliem, un nav no jauna jāizvērtē fakti un pierādījumi (spriedums, 2023. gada 28. septembris, Changmao Biochemical Engineering/Komisija, C‑123/21 P, EU:C:2023:708, 121. un 122. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">217</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā, kā ģenerāladvokāte ir norādījusi secinājumu 72.–76. punktā, pārsūdzētā sprieduma punkti, kurus Google un Alphabet apstrīd, ietilpst Vispārējās tiesas vērtējumā par argumentiem, ar kuriem tās kritizēja to Komisijas izmantoto pierādījumu atbilstību, kuri attiecās uz iestatīšanu pēc noklusējuma, nevis attiecīgo lietojumprogrammu iepriekšēju instalēšanu. Šajā kontekstā Vispārējā tiesa, pirms tā izvērtēja Google un Alphabet iebildumus, pārsūdzētā sprieduma 326.–339. punktā formulēja ievada apsvērumus, it īpaši par to, ka to piedāvātajam nošķīrumam starp iepriekšēju instalēšanu un iestatīšanu pēc noklusējuma nav praktiskas nozīmes. Neapšaubot pašu atšķirību starp šiem diviem jēdzieniem, Vispārējā tiesa konstatēja, ka, lai izvērtētu šo abu rīcību sekas un izvērtējot pierādījumus, uz kuriem Komisija atsaucas, lai pierādītu status quo tendences esību, šāda nošķiršana nav jāveic. Citiem vārdiem sakot, Vispārējās tiesas ieskatā nebija jānošķir iepriekšējas instalēšanas un iestatīšanas pēc noklusējuma ietekme.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">218</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētā sprieduma 331. un 332. punktā Vispārējā tiesa šo secinājumu pamatoja, uzskatot, ka praksē nav iespējams nošķirt iepriekšējas instalēšanas ietekmi no iestatīšanas pēc noklusējuma ietekmes Komisijas izmantoto pierādījumu analīzē, jo it īpaši pati Google iekšēji neizmantoja stingro nošķīrumu, ko tā bija noteikusi prasībā pirmajā instancē un kas tātad izrādījās mākslīgs. Vispārējās tiesas ieskatā šis nošķīrums bija vēl jo vairāk atbilstošs tāpēc, ka, pirmkārt, Google bija atzinusi, ka iepriekšēja instalēšana patiešām palielināja iespējamību, ka lietotāji izmantos attiecīgās lietojumprogrammas, un, otrkārt, ka izplatīšanas līgumos bija paredzēta nevis vienkārša iepriekšēja instalēšana, bet arī labvēlīgs novietojums vai iestatīšana pēc noklusējuma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">219</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatojoties uz šiem ievada apsvērumiem, Vispārējā tiesa pēc tam izvērtēja pierādījumus, kurus Komisija bija iesniegusi, lai pierādītu status quo tendenci, ko izraisīja iepriekšēja instalēšana un ko kritizēja Google un Alphabet. Tādējādi Vispārējā tiesa uzskatīja, ka Komisijai bija tiesības ņemt vērā šos pierādījumus par iepriekšējas instalēšanas ietekmi, ņemot vērā tās īstenošanas vispārējo kontekstu, proti, kontekstu, kas ietver iestatīšanu pēc noklusējuma un labvēlīgu novietojumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">220</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taču kritika, ko Google un Alphabet izvirza attiecībā uz šo vērtējumu pirmā pamata trešajā daļā, ir jānoraida kā daļēji nepieņemama un daļēji nepamatota.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">221</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, pirmkārt, kā ģenerāladvokāte norāda secinājumu 79. un 80. punktā, daļa no Google un Alphabet argumentiem patiesībā ir vērsti uz to, lai no jauna izvērtētu Vispārējā tiesā iesniegtos pierādījumus. Proti, ar tiem tiek apšaubīta jēdzienu “noklusējuma iestatījumi” un “iepriekšēja instalēšana” nozīme, kāda izriet no pārbaudītajiem pierādījumiem, vai arī ar šīm abām rīcībām saistīto pierādījumu atbilstība un apjoms. Tādējādi, tā kā Google un Alphabet neapgalvo, ka Vispārējā tiesa būtu sagrozījusi šos pierādījumus un ka šāda sagrozīšana arī acīmredzami neizriet no lietas materiāliem, to iebildumi ir jāuzskata par nepieņemamiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">222</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, attiecībā uz Google un Alphabet argumentiem, kuru mērķis ir apšaubīt konteksta, kādā iekļaujas attiecīgo lietojumprogrammu iepriekšēja instalēšana, atbilstību, lai izvērtētu tās sekas, ir jāuzskata, ka, lai pierādītu rīcības iespējamās pretkonkurences sekas, šī rīcība ir jāanalizē tās kontekstā, ņemot vērā visus atbilstošos faktus. Tā tas it īpaši ir gadījumā, ja dažādas rīcības ir savstarpēji saistītas tādējādi, ka tās rada sekas kopā, un būtu mākslīgi nošķirt vienas rīcības sekas no otras rīcības sekām. Pēc neapstrīdēta faktu vērtējuma, kas Tiesai nav jāapšauba, Vispārējā tiesa uzskatīja, ka tas tā ir attiecīgo lietojumprogrammu iepriekšējas instalēšanas un iestatīšanas pēc noklusējuma gadījumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">223</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minēto, pirmā pamata trešā daļa ir jānoraida kā daļēji nepieņemama un daļēji nepamatota.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">e)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par ceturto daļu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">224</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar pirmā pamata ceturto daļu Google un Alphabet būtībā apgalvo, ka Komisijai bija pienākums pierādīt cēloņsakarību starp izplatīšanas līgumos paredzētajiem nosacījumiem par iepriekšēju instalēšanu un apgalvotajām pretkonkurences sekām, izmantojot reālistisku hipotētisko scenāriju, lai pārbaudītu, vai bez šiem nosacījumiem par iepriekšēju instalēšanu būtu bijis iespējams tāds atvērtas licences modelis kā operētājsistēmas Android modelis. Nospriežot, ka Komisijai šāda pienākuma nav, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">225</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, pirmkārt, attiecībā uz nepieciešamību izmantot hipotētisko scenāriju ir jānorāda, kā ģenerāladvokāte to darījusi secinājumu 93. un 94. punktā, ka, lai gan Komisijai ir jāpierāda cēloņsakarība starp apstrīdēto ļaunprātīgo rīcību un tās pretkonkurences sekām, tā tomēr šajā kontekstā var balstīties uz pierādījumu kopumu un tai nav pienākuma sistemātiski izmantot vienotu metodoloģiju, it īpaši hipotētisko analīzi, lai pierādītu šādas cēloņsakarības esību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 10. septembris, Google un Alphabet/Komisija (Google Shopping), C‑48/22 P, EU:C:2024:726, 228. un 229. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">226</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai konstatētu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, pietiek ar to, ka tiek pierādīts, ka attiecīgā rīcība var radīt izstumšanas iedarbību. Tomēr netiek prasīts, lai tiktu pierādītas konkrētas šīs iedarbības sekas. Līdz ar to apstāklis, ka – atšķirībā no saviem konkurentiem – tikai dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums varēja diskriminējošā veidā ietekmēt klientu vai lietotāju rīcību, kaitējot šiem konkurentiem, var būt pietiekams, lai konstatētu, ka attiecīgā rīcība spēja kaitēt efektīvai un neizkropļotai konkurencei (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 10. septembris, Google un Alphabet/Komisija (Google Shopping), C‑48/22 P, EU:C:2024:726, 223.–229. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">227</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā Vispārējā tiesā Google un Alphabet pārmeta Komisijai, ka tā nav veikusi izplatīšanas līgumu ekonomiskā un juridiskā konteksta pilnīgu analīzi, nepārbaudot konkurentiem radītās jaunās iespējas un faktu, ka izplatīšanas līgumi bija sine qua non nosacījums, lai operētājsistēmas Android bezmaksas licences modelis būtu dzīvotspējīgs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">228</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāuzsver, ka pārsūdzētā sprieduma 590.–594. punktā Vispārējā tiesa ir konstatējusi, ka Komisija, nepieļaujot kļūdu, varēja koncentrēties uz izplatīšanas līgumos paredzēto nosacījumu par iepriekšēju instalēšanu pretkonkurences seku pierādīšanu, par priekšmetu neņemot vērā visu Android operētājsistēmas bezmaksas licences modeli. Atgādinot, ka Komisija ir pienācīgi ņēmusi vērā visus atbilstošos apstākļus, Vispārējai tiesai nebija jāpārbauda, vai šī iestāde ir veikusi hipotētisko analīzi, kas saskaņā ar šī sprieduma 225. un 226. punktu nav obligāta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">229</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, attiecībā uz konkurenci veicinošās ietekmes ņemšanu vērā ir jāatgādina, ka tad, ja konkurences iestāde ir pierādījusi, ka dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma rīcība var apdraudēt efektīvu un neizkropļotu konkurenci iekšējā tirgū, šim uzņēmumam joprojām ir iespējams – lai attiecīgā rīcība netiktu uzskatīta par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu – pierādīt, ka tā ir vai bija objektīvi pamatota vai nu ar konkrētiem konkrētās lietas apstākļiem, kuriem tostarp ir jābūt nesaistītiem ar attiecīgo uzņēmumu, vai, ņemot vērā LESD 102. pantā izvirzīto galīgo mērķi, ar patērētāju interesēm (spriedums, 2022. gada 12. maijs, Servizio Elettrico Nazionale u.c., C‑377/20, EU:C:2022:379, 84. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">230</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar šo judikatūru Google un Alphabet nevar pārmest Vispārējai tiesai, ka tā nav ņēmusi vērā konkurenci veicinošo ietekmi, ko tās apgalvojušas Vispārējā tiesā. Lai gan rīcības pretkonkurences rakstura pierādīšanas stadijā konkurences iestādei saskaņā ar šī sprieduma 190. punktā atgādināto judikatūru ir jāņem vērā šīs rīcības konteksts, uzņēmumam ir jāpierāda, ka minētā rīcība bija objektīvi pamatota. Turklāt šajā ziņā jākonstatē, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 599.–619. punktā ir noraidījusi argumentus par iespējamo konkurenci veicinošo ietekmi, ko Google un Alphabet bija minējušas Vispārējā tiesā, un šis vērtējums apelācijas stadijā netiek kritizēts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">231</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ pirmā pamata ceturtā daļa ir jānoraida kā nepamatota.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">232</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, pirmais pamats ir jānoraida kopumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro pamatu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku argumenti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">233</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar otro pamatu, kas sadalīts divās daļās, Google un Alphabet pārmet Vispārējai tiesai, ka tā ir kļūdaini apstiprinājusi strīdīgo lēmumu, lai gan Komisija šajā lēmumā nav pierādījusi, ka izplatīšanas līgumos paredzētie nosacījumi par iepriekšēju instalēšanu varēja izstumt tikpat efektīvus konkurentus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">234</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No pastāvīgās judikatūras izrietot, ka rīcība, kas nevar izstumt tikpat efektīvus konkurentus, neietilpst LESD 102. panta piemērošanas jomā. Taču Komisija esot atkāpusies no šīs judikatūras, un Vispārējā tiesa to neesot kritizējusi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">235</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Google un Alphabet, kam pievienojās HMD, precizē, ka Vispārējā tiesa, tāpat kā Komisija, nav pierādījusi izplatīšanas līgumos paredzēto nosacījumu par iepriekšēju instalēšanu spēju izstumt tikpat efektīvus konkurentus, lai gan tā veica šo analīzi, izvērtējot aparatūras klāsta ieņēmumu sadalīšanas līgumu tiesiskumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">236</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējā tiesa esot izmantojusi pieeju, kas tai esot likusi, pirmkārt, neievērot jēdzienu “izstumšana”, neņemot vērā konkurentiem pieejamās iespējas, un, otrkārt, kļūdaini nospriest, ka TEK tests ir piemērojams tikai cenu noteikšanas darbībām. Tādējādi tā esot kļūdaini nospriedusi, ka izplatīšanas līgumos paredzētie nosacījumi par iepriekšēju instalēšanu ir prettiesiski tikai tādēļ, ka konkurenti tos faktiski nav izvirzījuši, un tas tā esot neatkarīgi no tā, vai tie ir mazāk efektīvi. Šādi rīkodamās, Vispārējā tiesa neesot pārbaudījusi, vai novērotā iedarbība izrietēja no konkurences, kas balstīta uz sniegumu, vai arī tā bija pretkonkurences iedarbības sekas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">237</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">CCIA apgalvo, pirmkārt, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, sajaucot jēdzienus “būtiska konkurences priekšrocība” un “izstumšana”. Šādi rīkojoties, tā esot atbrīvojusi Komisiju no pienākuma veikt apgalvotās rīcības seku analīzi. Saskaņā ar judikatūru, lai konstatētu LESD 102. panta pārkāpumu, esot jāpierāda gan pārkāpjošā rīcība, gan tās sekas. Šos divus aspektus nedrīkst sajaukt. Ar pieeju, ko Vispārējā tiesa izmantojusi pārsūdzētajā spriedumā, neesot ievērota tiesiskā drošība, kas izriet no šīs judikatūras, jo tā lietojumprogrammu iepriekšējas instalēšanas likumību praksē padarītu atkarīgu nevis no jautājuma par to, vai lietotāji var brīvi lejupielādēt konkurējošus pakalpojumus, bet gan no jautājuma par to, vai viņi to faktiski dara. Tas galu galā nozīmētu kļūdaini sajaukt korelācijas un cēloņsakarības jēdzienus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">238</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Opera norāda, ka strīdīgajā lēmumā Komisija nav pierādījusi konkurentu izstumšanas riska esību. Proti, šī iestāde Vispārējā tiesā esot apgalvojusi, ka tai nav pienākuma to pierādīt. Šajā ziņā Vispārējā tiesa esot aizstājusi Komisijas vērtējumu ar savējo, uzskatot, ka tā faktiski ir konstatējusi izstumšanas risku. Lai gan, protams, izplatīšanas līgumos paredzētie nosacījumi par iepriekšēju instalēšanu esot palīdzējuši Google efektīvi plaši izplatīt savus pakalpojumus, šie nosacījumi neesot izraisījuši nekādu konkurentu izstumšanu. Tomēr Vispārējā tiesa esot nonākusi pie šāda secinājuma, veicot aptuvenas faktu aplēses, it īpaši – analizējot savietojamības dokumenta sekas, un pārņemot Komisijas izmantoto formālo pieeju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">239</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija, FairSearch un Seznam uzskata, ka otrais pamats ir daļēji nepieņemams, daļēji neefektīvs un katrā ziņā nepamatots.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">a)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo daļu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">240</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrā pamata pirmā daļa attiecas uz to, ka Vispārējā tiesa neesot pārbaudījusi, vai lietojumprogrammas Google Search pārdošanas sasaiste ar Play Store pārdošanu varēja izstumt tikpat efektīvus konkurentu vispārējos meklēšanas pakalpojumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">241</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā daļā ir trīs iebildumi par to, ka Komisijai, pirmkārt, bija jāpārbauda strīdīgās rīcības ietekme, ņemot vērā tās segumu, ilgumu un darbību, otrkārt, jāveic šī analīze, atsaucoties uz tikpat efektīviem hipotētiskiem konkurentiem, un, treškārt, jānosaka, vai šī rīcība liedza šādiem konkurentiem iespēju efektīvi konkurēt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo iebildumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">242</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Google un Alphabet apgalvo, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai noteiktu rīcības ietekmi uz konkurenci, ir jāņem vērā konkrētās rīcības segums konkrētajā tirgū. Taču Vispārējā tiesa esot analizējusi šo seguma likmi attiecībā uz aparatūras klāsta ieņēmumu sadalīšanas līgumiem, bet pārsūdzētā sprieduma 544. punktā esot kļūdaini atteikusies to ņemt vērā attiecībā uz izplatīšanas līgumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">243</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējā tiesa esot pieļāvusi divas papildu kļūdas, norādot, ka izplatīšanas līgumu segums katrā ziņā bija pietiekami būtisks, lai pamatotu ļaunprātīgas izmantošanas konstatējumu. Pirmkārt, pamatojoties uz līdzīgu konstatēto seguma likmi attiecībā uz izplatīšanas līgumiem un ieņēmumu sadalīšanas līgumiem par 2013. un 2014. gadu, Vispārējā tiesa esot izdarījusi pretējus secinājumus, kas esot neloģiski. Otrkārt, attiecībā uz 2015. un 2016. gadu izmantotā seguma likme esot ievērojami zemāka par to, kas parasti tiek konstatēta ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">244</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apgalvo, ka šis iebildums ir neefektīvs un katrā ziņā nepamatots. FairSearch uzskata, ka minētais iebildums ir nepieņemams, ciktāl ar to Tiesai tiek lūgts no jauna izvērtēt faktus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro iebildumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">245</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Google un Alphabet apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, apstiprinot strīdīgo lēmumu, lai gan šajā lēmumā Komisija ir atbrīvojusies no TEK testa prasībām, proti, no pienākuma pierādīt, ka izplatīšanas līgumos paredzētajiem nosacījumi par iepriekšēju instalēšanu bija spējīgi izstumt tikpat efektīvas vispārējās meklēšanas lietojumprogrammas un konkurējošas pārlūkprogrammas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">246</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan Vispārējā tiesa esot pareizi piemērojusi šo testu attiecībā uz ieņēmumu sadalīšanas līgumiem, tā to neesot darījusi attiecībā uz izplatīšanas līgumiem. Tomēr minētais tests esot vispārpiemērojams un attiecoties ne tikai uz cenu noteikšanas praksēm. Tādējādi Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, pārsūdzētā sprieduma 577. un 578. punktā nospriežot, ka attiecīgie nosacījumi par iepriekšēju instalēšanu ir negodīgi, jo tie varēja izslēgt pakalpojumus, kas tehniski spēj apmierināt patērētāju, atkarībā no vairākiem mainīgajiem lielumiem, tādiem kā privātās dzīves aizsardzība, valodu īpatnības vai tehniskā kvalitāte.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">247</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpat Vispārējā tiesa neesot pārbaudījusi, vai tikpat efektīvi konkurenti būtu varējuši panākt savu lietojumprogrammu iepriekšēju instalēšanu paralēli lietojumprogrammai Google Search. Atšķirībā no testa, ko tā esot piemērojusi aparatūras klāsta ieņēmumu sadalīšanas līgumiem, tā esot izmantojusi alternatīvu testu. Savu pamatojumu tā esot izstrādājusi, atsaucoties uz pašreizējiem konkurentiem, nepierādot, ka tie būtu tikpat efektīvi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">248</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Gigaset piebilst, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini pieņēmusi, ka pietiek ar to, ka Komisija pierāda, ka izplatīšanas līgumos paredzētie nosacījumi par iepriekšēju instalēšanu varēja izslēgt pakalpojumus, kas tehniski varēja apmierināt patērētāju vajadzības, neatkarīgi no to efektivitātes un pievilcības. Šādi rīkojoties, Vispārējā tiesa apstiprinot pieeju, kas ir pretrunā Tiesas judikatūrai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">249</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējā tiesa esot kļūdaini balstījusies uz lietotāju rīcību, lai secinātu, ka šie nosacījumi faktiski rada izstumšanas iedarbību. Proti, lietotāja faktiskā izvēle par labu dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma precei pati par sevi nevar pamatot ļaunprātīgas rīcības esību, jo šī izvēle var vienkārši atspoguļot lietotāja patieso priekšroku, kas nav saistīta ar apgalvoto prettiesisko izstumšanas iedarbību, kuras rada šī uzņēmuma rīcība. Tādējādi ar šo pieeju tiekot pārkāpti nevainīguma prezumpcijas un tiesiskās drošības principi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">250</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">HMD apgalvo, ka TEK testa neveikšana, kā tas izriet no pārsūdzētā sprieduma, rada tiesisko nedrošību. Turklāt šis kritērijs esot vispārpiemērojams LESD 102. panta piemērošanas kontekstā, kā tas izrietot no judikatūras.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">251</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija, BEUC, FairSearch un Seznam uzskata, ka šis iebildums nav pamatots.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par trešo iebildumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">252</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Google un Alphabet uzskata, ka Vispārējā tiesa, neievērojot judikatūru, nav pārbaudījusi, vai konkurentiem atlikušās iespējas bija pietiekamas, lai ļautu konkurentiem patiesi konkurēt. Šādi rīkojoties, tā esot sajaukusi būtiskas konkurences priekšrocības un izstumšanas jēdzienus, neievērojot atbilstošo juridisko kritēriju. Šajā ziņā nepietiekot ar to, ka tiek pierādīts, ka konkrēta rīcība konkurenci attiecīgajā tirgū padara grūtāku.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">253</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija, kā arī BEUC apgalvo, ka šis iebildums ir nepamatots. FairSearch uzskata, ka minētais iebildums ir nepieņemams.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">b)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro daļu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">254</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar otrā pamata otro daļu, kas ietver divus iebildumus, Google un Alphabet apgalvo, ka Vispārējā tiesa kļūdaini nav pārbaudījusi, vai pārlūkprogrammas Chrome pārdošanas sasaiste ar Play Store un lietojumprogrammu Google Search varēja izstumt tikpat efektīvas konkurējošās pārlūkprogrammas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">255</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija, gluži pretēji, apgalvo, ka Vispārējā tiesa nav pieļāvusi tiesību kļūdu, secinot, ka pārlūkprogrammas Chrome pārdošana ar piesaisti Play Store un lietojumprogramma Google Search varēja ierobežot konkurenci.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo iebildumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">256</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Google un Alphabet uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, izvērtējot pārlūkprogrammas Chrome pārdošanas ar piesaisti tiesiskumu, atsaucoties uz ģeogrāfisko tirgu, kas atšķiras no strīdīgajā lēmumā noteiktā tirgus. Lai gan šajā lēmumā Komisija attiecībā uz šo rīcību bija atzinusi, ka pastāv pasaules ģeogrāfiskais tirgus (tostarp Ķīna), Vispārējā tiesa esot koncentrējusies tikai uz EEZ un pat esot apšaubījusi pasaules tirgus pastāvēšanas atbilstību. It īpaši Vispārējā tiesa neesot izklāstījusi iemeslus, kuru dēļ Ķīnā tirgotās ierīces netika uzskaitītas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">257</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija, BEUC un FairSearch uzskata, ka šis iebildums ir nepieņemams un katrā ziņā nepamatots.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro pamatu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">258</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējā tiesa esot arī kļūdaini pēc analoģijas transponējusi konstatējumus par lietojumprogrammas Google Search pārdošanu ar piesaisti pārlūkprogrammas Chrome pārdošanai ar piesaisti, neņemot vērā būtiskas atšķirības starp šiem diviem pārdošanas ar piesaisti gadījumiem. Pirmkārt, pārlūkprogramma Chrome esot bijusi mazāk redzama vai pieejama nekā lietojumprogramma Google Search. Otrkārt, Vispārējā tiesa neesot pareizi izvērtējusi konkurentu spēju panākt paralēlu iepriekšēju instalēšanu. Šajā ziņā apsvērumiem par ieņēmumu sadalīšanas līgumiem neesot nozīmes. Treškārt, tā bez jebkāda pamatojuma esot uzskatījusi par nepietiekamu konkurējošo pārlūkprogrammu lejupielādi. Ceturtkārt, Vispārējā tiesa neesot pareizi izvērtējusi konkurences apstākļus konkrētajos tirgos. Piektkārt, Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā strīdīgajā lēmumā norādītos pierādījumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">259</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija, BEUC un FairSearch uzskata, ka šis otrais iebildums ir nepieņemams, jo ar to būtībā tiekot apstrīdēti Vispārējās tiesas faktu konstatējumi. Katrā ziņā minētais iebildums neesot pamatots.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">260</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar otro pamatu Google un Alphabet būtībā apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, nospriežot, ka Komisijai nebija pienākuma pierādīt, ka izplatīšanas līgumu nosacījumi par iepriekšēju instalēšanu varēja izstumt tikpat efektīvus konkurentus, lai gan tā bija veikusi šādu pierādīšanu attiecībā uz aparatūras klāsta ieņēmumu sadalīšanas līgumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">a)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējie apsvērumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">261</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms ir jāsniedz precizējumi attiecībā uz vērtējumu par rīcības spēju radīt izstumšanas iedarbību, lai to kvalificētu par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu LESD 102. panta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">262</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru viena no šo noteikumu, proti, LESD 102. panta, īpašais mērķis ir novērst to, ka dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma rīcības dēļ, izmantojot līdzekļus vai resursus, kas atšķiras no normālu konkurenci regulējošiem, tiek radīts šķērslis tirgū pastāvošās konkurences līmeņa saglabāšanai vai šīs konkurences attīstībai, kaitējot patērētājiem (spriedums, 2022. gada 12. maijs, Servizio Elettrico Nazionale u.c., C‑377/20, EU:C:2022:379, 44. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">263</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par šādu rīcību ir atzīstama rīcība, ar ko tirgū, kurā tieši viena vai vairāku dominējošā stāvoklī esošu uzņēmumu esības dēļ konkurences līmenis jau ir vājš, izmantojot līdzekļus, kuri atšķiras no tiem, kas pastāv uz sniegumu balstītas konkurences starp uzņēmumiem apstākļos, tiek radīti šķēršļi tirgū esošās konkurences līmeņa saglabāšanai vai šīs konkurences attīstībai (spriedumi, 2023. gada 21. decembris, European Superleague Company, C‑333/21, EU:C:2023:1011, 125. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2024. gada 10. septembris, Google un Alphabet/Komisija (Google Shopping), C‑48/22 P, EU:C:2024:726, 88. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">264</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai pierādītu izstumšanas prakses ļaunprātīgo raksturu, konkurences iestādei ir jāpierāda, pirmkārt, ka šī prakse bija balstīta uz citu līdzekļu, nevis uz sniegumu balstītas konkurences līdzekļu izmantošanu. Otrkārt, lai pierādītu izstumšanas prakses ļaunprātīgo raksturu, šai iestādei ir jāpierāda, ka šī prakse tās īstenošanas laikā spēja radīt šādu izstumšanas iedarbību tādā nozīmē, ka tā spēja apgrūtināt konkurentu ienākšanu vai palikšanu attiecīgajā tirgū, un tas nozīmē, ka minētā prakse spēja ietekmēt tirgus struktūru. Šie abi nosacījumi ir kumulatīvi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 12. maijs, Servizio Elettrico Nazionale u.c., C‑377/20, EU:C:2022:379, 61. un 103. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">265</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, attiecībā uz nosacījumu, saskaņā ar kuru attiecīgajai rīcībai jābūt atšķirīgai no konkurences, kas balstīta uz sniegumu, Tiesa jau ir precizējusi, ka uz sniegumu balstītas konkurences jēdziens principā attiecas uz konkurences situāciju, no kuras patērētāji gūst labumu, pateicoties zemākām cenām, labākai kvalitātei un plašākai jaunu vai efektīvāku preču un pakalpojumu izvēlei. It īpaši par atbilstošu uz sniegumu balstītai konkurencei ir uzskatāma tāda rīcība, kas paplašina patērētāju izvēli, laižot tirgū jaunas preces vai palielinot jau piedāvāto preču daudzumu vai uzlabojot to kvalitāti (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 12. maijs, Servizio Elettrico Nazionale u.c., C‑377/20, EU:C:2022:379, 85. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">266</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā tas, ka uzņēmumam ir dominējošs stāvoklis, nevar liegt šim uzņēmumam ne tiesības aizsargāt savas komerciālās intereses, ja tās tiek apstrīdētas, ne arī iespēju saprātīgā apmērā veikt darbības, ko tas uzskata par piemērotām, lai aizsargātu šādas intereses (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 30. janvāris, Generics (UK) u.c., C‑307/18, EU:C:2020:52, 148. un 149. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">267</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to LESD 102. panta nolūks nav nedz liegt uzņēmumiem ar savu sniegumu iegūt dominējošu stāvokli vienā vai vairākos tirgos, nedz nodrošināt, lai konkurējoši uzņēmumi, kas ir mazāk efektīvi nekā dominējošajā stāvoklī esošie uzņēmumi, paliktu tirgū. Gluži pretēji – uz sniegumu balstīta konkurence jau pēc definīcijas var izraisīt mazāk efektīvu un līdz ar to patērētājiem mazāk interesantu – it īpaši no cenu, produkcijas, izvēles, kvalitātes vai jauninājumu viedokļa – konkurējošo uzņēmumu izzušanu no tirgus vai to izstumšanu (spriedums, 2024. gada 10. septembris, Google un Alphabet/Komisija (Google Shopping), C‑48/22 P, EU:C:2024:726, 164. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">268</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ja konkurences iestāde vēlas pierādīt, ka rīcība atšķiras no konkurences, kas balstīta uz sniegumu, tā var izmantot analīzi par tikpat efektīva, bet nedominējoša hipotētiska konkurenta spēju atkārtot šo rīcību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 12. maijs, Servizio Elettrico Nazionale u.c., C‑377/20, EU:C:2022:379, 82. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">269</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, kā ģenerāladvokāte būtībā ir norādījusi secinājumu 106. un 127. punktā, noteiktas rīcības bez nepieciešamības veikt šādu analīzi principā ir līdzekļi, kas atšķiras no konkurences, kas balstīta uz sniegumu. Tas jo īpaši attiecas uz pārdošanu ar piesaisti, kas ietver konkrēta produkta (“piesaistošā produkta”) piedāvāšanu tikai kopā ar citu produktu (“saistītais produkts”). Proti, šāda analīze nav nepieciešama, lai noteiktu, vai klientam ir izvēle iegūt piesaistošo produktu bez saistītā produkta. Uzņēmums, kam ir dominējošais stāvoklis vienā vai vairākos produktu tirgos (“piesaistošā produkta tirgus”), šādas prakses dēļ var nodarīt kaitējumu patērētājiem, jo tas norobežo citu produktu, kuri ir pārdošanas ar piesaisti priekšmets, tirgu (“piesaistītā produkta tirgus”) un netieši – arī piesaistošo tirgu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">270</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, attiecībā uz nosacījumu par spēju radīt izstumšanas iedarbību, kā izriet no šī sprieduma 187. punktā minētās judikatūras, konkurences iestādei ir jāpierāda, ka attiecīgās rīcības faktiskā vai potenciālā iedarbība ir šīs konkurences ierobežošana, no attiecīgā tirgus vai tirgiem izstumjot tikpat efektīvus hipotētiskus konkurentus vai kavējot to attīstību šajos tirgos, ņemot vērā, ka pēdējie minētie var būt gan tie, kuros atrodas dominējošais stāvoklis, gan tie, kas ir saistīti vai blakus esoši un kuros minētās rīcības mērķis ir radīt konkrētu vai potenciālu iedarbību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">271</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Papildus rīcībai, kuras faktiskās vai potenciālās sekas ir uz sniegumu balstītas konkurences ierobežošana, izstumjot vienlīdz efektīvos konkurējošos uzņēmumus no attiecīgā tirgus vai attiecīgajiem tirgiem, kā “dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu” var kvalificēt arī rīcību, attiecībā uz kuru ir pierādīts, ka tās faktiskās vai potenciālās sekas vai pat tās mērķis iepriekšējā posmā ir, īstenojot šķēršļus ienākšanai tirgū vai izmantojot bloķēšanas pasākumus vai citus uz sniegumu balstītai konkurencei pretējus līdzekļus, panākt, lai potenciāli konkurējošie uzņēmumi nespētu pat ienākt šajā tirgū vai šajos tirgos, un tādējādi traucēt konkurences attīstību tajos, kaitējot patērētājiem, ierobežojot tajos alternatīvu preču vai pakalpojumu izstrādi un attīstību vai arī inovācijas (spriedums, 2023. gada 21. decembris, European Superleague Company, C‑333/21, EU:C:2023:1011, 131. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">272</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz jautājumu, vai LESD 102. pants nozīmē sistemātisku Komisijas pienākumu pārbaudīt dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma reālo vai hipotētisko konkurentu efektivitāti, Tiesa jau ir nospriedusi, ka, protams, LESD 102. panta mērķis nav nodrošināt, lai tirgū paliktu mazāk efektīvi konkurenti nekā dominējošā stāvoklī esošais uzņēmums. Tomēr no tā neizriet, ka jebkurš pārkāpumu saistībā ar šo tiesību normu konstatējums būtu atkarīgs no tā, vai ir pierādīts, ka attiecīgā rīcība var izstumt tikpat efektīvu konkurentu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 10. septembris, Google un Alphabet/Komisija (Google Shopping), C‑48/22 P, EU:C:2024:726, 263. un 264. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">273</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ir taisnība, ka Tiesa ir nospriedusi, ka šī analīze atkarībā no apstākļiem var būt nozīmīga gan attiecībā uz cenu noteikšanas praksēm, gan ar cenu nesaistītiem pasākumiem. Tomēr, kā secinājumu 131. un 132. punktā norādījusi ģenerāladvokāte un saskaņā ar šī sprieduma 271. punktā atgādināto judikatūru pastāv situācijas, kurās nav iespējams vai nav lietderīgi konkrētas rīcības izstumšanas iedarbības analīzi balstīt uz jautājumu, vai tikpat efektīvs konkurents varētu atkārtot šo rīcību. Tā tas it īpaši ir gadījumā, ja tirgus struktūra, kas attiecas, piemēram, uz ekosistēmu, kuru raksturo būtiski šķēršļi un tīkla ietekme, un attiecīgā rīcība tikpat efektīva konkurenta ienākšanu, saglabāšanu vai pat parādīšanos padara praktiski neiespējamu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">274</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt konkurences iestādei, pamatojoties uz precīziem un konkrētiem analīzes elementiem un pierādījumiem, ir jāpierāda, ka attiecīgajai rīcībai var būt izstumšanas iedarbība. Kā izriet no šī sprieduma 189. punktā atgādinātās judikatūras, šī pierādīšana, kas var ietvert dažādu vērtējuma skalu izmantošanu atkarībā no konkrētā gadījumā aplūkotās rīcības veida, tomēr katrā gadījumā ir jāizdara, izvērtējot visus attiecīgos faktiskos apstākļus – gan tos, kas attiecas uz pašu rīcību, aplūkoto tirgu vai tirgiem, vai arī uz konkurences darbību tajā vai tajos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">275</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā, atbildot uz otro pamatu pirmajā instancē, Vispārējā tiesa atgādināja judikatūras ietvaru, ko tā bija plānojusi piemērot pārsūdzētā sprieduma 276.–299. punktā. Šajā kontekstā minētā sprieduma 291. punktā tā konstatēja, ka Komisija ir sekojusi posmiem, kurus Vispārējā tiesa, lai pierādītu rīcības ļaunprātīgo raksturu, ir izskaidrojusi savā 2007. gada 17. septembra spriedumā Microsoft/Komisija (T‑201/04, EU:T:2007:289), un ka tā nav tikai konstatējusi, ka izplatīšanas līgumos paredzētie nosacījumi par iepriekšēju instalēšanu ir saistīti pārdošanas darījumi, kas var ierobežot konkurenci, bet ka saskaņā ar šo judikatūru tā strīdīgajā lēmumā ir konkrēti izklāstījusi dažādus elementus, kas, pēc tās domām, ļauj pierādīt apgalvotās izstumšanas iedarbības realitāti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">276</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā pārsūdzētā sprieduma 294. punktā Vispārējā tiesa norādīja, ka Komisija ir secinājusi, ka šo rīcību dēļ tostarp konkurējošiem meklēšanas pakalpojumiem bija grūtāk iegūt meklēšanas pieprasījumus, kā arī ieņēmumus un informāciju, kas nepieciešama, lai ļautu uzlabot to pakalpojumus, bija palielināti šķēršļi iekļūšanai tirgū, aizsargājot Google no konkurēšanas ar citiem meklēšanas pakalpojumiem, un bija samazināti stimuli veikt inovācijas, ko vēlējās piedāvāt konkurenti, kuri tirgo specializētās meklēšanas pakalpojumu noteiktā valodā vai tādu, kas paredzēts konkrētai lietotāju grupai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">277</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā ģenerāladvokāte norāda secinājumu 112.–124. punktā, Vispārējā tiesa noraidīja Google un Alphabet argumentus, ar kuriem tās kritizēja Komisiju, jo tā neesot pierādījusi, ka izplatīšanas līgumos paredzētie nosacījumi par iepriekšēju instalēšanu ierobežo konkurenci. Tādējādi tā noraidīja šādus argumentus par iepriekšējas instalēšanas izraisītas status quo tendences esību (pārsūdzētā sprieduma 320.–418. punkts), aparatūras ražotāju iespēju iepriekš instalēt vai pēc noklusējuma iestatīt konkurējošus vispārējās meklēšanas pakalpojumus (minētā sprieduma 419.–538. punkts), citiem līdzekļiem, kas, iespējams, bija konkurentu rīcībā, lai sasniegtu lietotājus (minētā sprieduma 539.–567. punkts), cēloņsakarību starp Google izmantošanas daļām un iepriekšēju instalēšanu (šī paša sprieduma 568.–584. punkts) un, visbeidzot, ekonomiskā un juridiskā konteksta ņemšanu vērā (pārsūdzētā sprieduma 585.–596. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">278</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taču pārsūdzētā sprieduma pamatojumā Vispārējā tiesa nav atkāpusies no šī sprieduma 261.–274. punktā atgādinātās judikatūras. It īpaši, pretēji Google un Alphabet apgalvojumiem, Vispārējai tiesai nebija jāpārbauda, vai Komisija faktiski ir pierādījusi izplatīšanas līgumos paredzēto nosacījumu par iepriekšēju instalēšanu izstumšanas iedarbību, atsaucoties uz tikpat efektīviem hipotētiskiem konkurentiem. Proti, kā Vispārējā tiesa ir izklāstījusi pārsūdzētā sprieduma 115., 116. un 294. punktā, konkrētie tirgi šajā lietā ietilpst digitālajā ekonomikā, kur tādiem mainīgajiem lielumiem kā inovācija, piekļuve datiem, daudzfaktoru aspekti, lietotāju uzvedība vai tīkla ietekme ir noteicoša loma, jo šiem šādi strukturētiem tirgiem ir raksturīgi būtiski šķēršļi ienākšanai tirgū un sarežģīta mijiedarbība, kas savstarpēji ietekmē un nosaka viena otru. Tieši šādās situācijās saskaņā ar šī sprieduma 271. punktā minēto judikatūru nav iespējams vai lietderīgi konkrētās rīcības izstumšanas iedarbības analīzi balstīt uz jautājumu, vai tikpat efektīvs konkurents varētu atkārtot šo rīcību. Šādos apstākļos rīcība, kas neietilpst uz sniegumu balstītā konkurencē, konkurenta ienākšanu tirgū, saglabāšanu vai pat tā parādīšanos var padarīt praktiski neiespējamu. Tas ir vēl jo vairāk pamatoti, ja attiecīgā rīcība nav piemērota kvantitatīvai analīzei, kas balstīta uz cenām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">279</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrais pamats ir jāizvērtē, ņemot vērā šos vispārējos apsvērumus un no tiem izrietošos starpsecinājumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">b)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo daļu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">280</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrā pamata pirmā daļa attiecas uz to, ka Vispārējā tiesa neesot pārbaudījusi, vai lietojumprogrammas Google Search pārdošanas sasaiste ar Play Store pārdošanu varēja izstumt tikpat efektīvus konkurentu vispārējos meklēšanas pakalpojumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">281</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā daļā ir trīs iebildumi par to, ka Komisijai, pirmkārt, bija jāpārbauda strīdīgās rīcības ietekme, ņemot vērā tās segumu, ilgumu un darbību, otrkārt, jāveic šī analīze, atsaucoties uz tikpat efektīviem hipotētiskiem konkurentiem, un, treškārt, jānosaka, vai šī rīcība liedz šādiem konkurentiem iespēju efektīvi konkurēt ar Google vispārējās meklēšanas pakalpojumu tirgū.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">282</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jākonstatē, ka Google un Alphabet balstās uz pieņēmumu, ka Vispārējai tiesai bija jāpiemēro identisks tests, lai izvērtētu izplatīšanas līgumos paredzēto nosacījumu sekas un lai izvērtētu aparatūras klāsta ieņēmumu sadalīšanas līgumu sekas. Proti, trijos iebildumos Google un Alphabet netieši atsaucas uz vērtējumu, ko Vispārējā tiesa veikusi, izvērtējot trešo pamatu pirmajā instancē, ar kuru tās apstrīdēja aparatūras klāsta ieņēmumu sadalīšanas līgumu ļaunprātīgo raksturu. Konkrētāk, tās atkārto dažādos iebildumus, kurus tās būtībā ir izvirzījušas šī trešā pamata trešajā daļā pirmajā instancē un kuri ir apkopoti pārsūdzētā sprieduma 664. punktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">283</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izvērtējot šos iebildumus, Vispārējā tiesa izvērtēja strīdīgo lēmumu, ņemot vērā īpašu judikatūru, kas apkopota pārsūdzētā sprieduma 637.–647. punktā, par tāda ekskluzivitātes maksājuma kā aparatūras klāsta ieņēmumu sadalīšanas līgumi spēju izstumt vismaz tikpat efektīvus konkurentus, un šī izstumšanas spēja tika izvērtēta, izmantojot TEK testu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">284</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No šī sprieduma 272. punkta izriet, ka TEK tests vai pat, vispārīgāk, spēja izstumt tikpat efektīvu konkurentu nav vienīgais kritērijs, kas ļauj raksturot rīcību, kura ir pretrunā LESD 102. pantam. Līdz ar to Vispārējai tiesai nevar pārmest, ka tā nav atcēlusi strīdīgo lēmumu, pamatojoties uz to, ka Komisija neesot piemērojusi šo kritēriju, lai izvērtētu izplatīšanas līgumos paredzēto nosacījumu par iepriekšēju instalēšanu sekas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">285</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpat ir jākonstatē, ka visi otrā pamata pirmās daļas iebildumi ir balstīti uz kļūdainu pieņēmumu, kas tos padara neefektīvus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">c)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro daļu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">286</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar otrā pamata otro daļu Google un Alphabet apgalvo, ka Vispārējā tiesa kļūdaini nav pārbaudījusi, vai pārlūkprogrammas Chrome pārdošanas sasaiste ar Play Store un lietojumprogrammu Google Search varēja izstumt tikpat efektīvas konkurējošās pārlūkprogrammas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">287</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādu pašu iemeslu dēļ kā tie, kas izklāstīti šī sprieduma 282.–285. punktā, visi šīs otrās daļas iebildumi ir jānoraida kā neefektīvi, ciktāl tie ir balstīti uz kļūdainu premisu, saskaņā ar kuru Vispārējai tiesai bija jāizvērtē izplatīšanas līgumos paredzēto nosacījumu par iepriekšēju instalēšanu kapacitāte, atsaucoties uz hipotētisku tikpat efektīvu konkurentu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">288</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Katrā ziņā šie iebildumi ir nepieņemami.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">289</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz pirmo iebildumu Google un Alphabet apgalvo, ka Vispārējā tiesa, tāpat kā Komisija, lai izvērtētu attiecīgās pārdošanas ar piesaisti spēju ierobežot konkurenci šajā tirgū, ir ņēmusi vērā tikai vienu attiecīgā ģeogrāfiskā tirgus apakšsegmentu. Tā kā apelācijas sūdzības iesniedzējas šo iebildumu nav izvirzījušas Vispārējā tiesā, lai gan tās to varēja darīt, tas ir jāuzskata par jaunu un līdz ar to, piemērojot šī sprieduma 178. punktā minēto judikatūru, apelācijas tiesvedībā nav pieņemams.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">290</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz otro iebildumu Google un Alphabet apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini “pēc analoģijas” transponējusi konstatējumus par lietojumprogrammas Google Search pārdošanu ar piesaisti pārlūkprogrammas Chrome pārdošanai ar piesaisti, neraugoties uz būtiskām atšķirībām, kas pastāv katrā no šīm pārdošanām. Konkrētāk, apelācijas sūdzības iesniedzējas apšauba piecus Vispārējās tiesas formulētos faktu konstatējumus par, pirmkārt, status quo tendences intensitāti, ko pārlūkprogramma Chrome esot saņēmusi salīdzinājumā ar lietojumprogrammu Google Search, otrkārt, problēmām, kas saistītas ar uzglabāšanas vietu, treškārt, konkurējošo pārlūkprogrammu lejupielādes relatīvo nozīmīgumu, ceturtkārt, konkurences līmeņa pārlūkprogrammu tirgū vērtējumu salīdzinājumā ar meklētājprogrammu tirgu un, piektkārt, konkurējošo lietojumprogrammu paralēlās lejupielādes rādītāju ietekmi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">291</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā atgādināts šī sprieduma 216. punktā, apelācijas sūdzība attiecas tikai uz tiesību jautājumiem. Konstatēt un vērtēt atbilstošos faktus, kā arī vērtēt pierādījumus ir vienīgi Vispārējās tiesas kompetencē. Tādējādi šo faktu un pierādījumu izvērtēšana, izņemot to sagrozīšanas gadījumus, nav tiesību jautājums, kas pats par sevi būtu pakļauts Tiesas kontrolei apelācijas tiesvedībā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">292</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, ciktāl Google un Alphabet neapgalvo, ka būtu sagrozīti pierādījumi, kas pamato faktu vērtējumus, kurus tās apstrīd, šis iebildums un līdz ar to otrā pamata otrā daļa kopumā ir jānoraida kā nepieņemami.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">293</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos pamatojumus, otrais pamats ir jānoraida kopumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">C.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par trešo pamatu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku argumenti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">294</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar trešo pamatu Google un Alphabet pārmet Vispārējai tiesai, ka tā ir pieļāvusi tiesību kļūdu, strīdīgajā lēmumā par antifragmentācijas pienākumiem ietverto vērtējumu par ļaunprātīgas izmantošanas konstatējumu aizstājot ar savu vērtējumu un attiecinot apgalvoto izstumšanas iedarbību uz rīcību, kuras ļaunprātīgo raksturu Komisija nav konstatējusi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">a)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo daļu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">295</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Google un Alphabet uzskata, ka strīdīgā lēmuma 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā Komisija ir konstatējusi, ka tās ir pārkāpušas LESD 102. pantu, Play Store un lietojumprogrammas Google Search licenču piešķiršanu pakārtojot antifragmentācijas pienākumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">296</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, lai gan pārsūdzētā sprieduma 828. punktā Vispārējā tiesa esot atzinusi, ka vienīgā tiesību norma, kas strīdīgajā lēmumā tika uzskatīta par ļaunprātīgu, bija tā, ka Play Store un lietojumprogrammas Google Search licencēšana bija atkarīga no tā, vai aparatūras ražotāji piekrīt netirgot ierīces, kas darbojas ar nesavietojamu Android atzarojumu, Vispārējā tiesa pēc tam esot veikusi savu vērtējumu, atsaucoties uz daudz plašāku praksi, proti, “Google praksi ar mērķi likt šķēršļus tādu ierīču izstrādei un klātbūtnei tirgū, kuras darbojas ar nesavietojamu Android atzarojumu”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">297</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādi “pārrakstot” strīdīgo lēmumu, tā esot kļūdaini apstiprinājusi šajā lēmumā ietverto ļaunprātīgas izmantošanas konstatējumu, atsaucoties uz rīcību, kas pārsniedz pienākumu, kura ļaunprātīgo raksturu bija konstatējusi Komisija.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">298</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr Vispārējai tiesai neesot bijis piemēroti noraidīt Google un Alphabet prasību Google komercpolitikas dēļ, saskaņā ar kuru licences īpašnieklietojumprogrammu saskarnēm tika piešķirtas tikai tad, ja tās tiktu izmantotas savietojamās Google Android ierīcēs, lai gan Komisija strīdīgajā lēmumā un Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 810. un 811. punktā esot uzskatījušas, ka šī politika bija pamatota. Uzskatot, ka Google varēja prasīt to ierīču savietojamību, kurās instalētas tās īpašnieklietojumprogrammas un pakalpojumi (tostarp Google īpašnieklietojumprogrammu saskarnes), Vispārējā tiesa nevarēja uzskatīt Google leģitīmo izvēli nepiešķirt savu īpašnieklietojumprogrammu saskarņu licences nesavietojamiem Android atzarojumiem kā daļu no inkriminētās rīcības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">299</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, Google un Alphabet pārmet Vispārējai tiesai, ka tā ir uzskatījusi, ka Komisijai nebija pienākuma identificēt konkrētas klauzulas, kas ierobežo konkurenci, starp Android savietojamības pamatstandartiem, kuri antifragmentācijas līgumu parakstītājiem ir jāievēro.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">300</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā Komisijas pieļauto kļūdu, pārsūdzētā sprieduma 864. punktā apgalvojot, ka Google strīdīgajā lēmumā adresētie pārmetumi attiecās nevis uz tās definēto saderības pienākumu saturu, bet gan uz tās praksi, kuras mērķis ir liegt nesavietojamiem Android atzarojumiem atrast tirdzniecības iespējas. Šis apgalvojums neesot atbilstoša atbilde, jo strīdīgā lēmuma 1. panta 1. punkta c) apakšpunkts attiecoties tieši uz antifragmentācijas pienākumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">301</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai atbalstītu Google un Alphabet argumentāciju, ADA un HMD uzsver, ka, izdarot plašāku ļaunprātīgas izmantošanas konstatējumu nekā strīdīgajā lēmumā, Vispārējā tiesa ir pārsniegusi savas pārbaudes tiesā robežas, aizstājot Komisijas vērtējumu ar savējo.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">302</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā sakarā ADA atsaucas uz trim galvenajiem ļaunprātīgas izmantošanas aspektiem, kas esot konstatēti strīdīgajā lēmumā. Pirmkārt, šajā lēmumā ietvertā juridiskā un faktu analīze pilnībā esot balstīta uz LESD 102. panta d) punktu un Vispārējās tiesas 2007. gada 17. septembra spriedumu Microsoft/Komisija (T‑201/04, EU:T:2007:289). Otrkārt, Komisija tajā esot atzinusi, ka Google varēja likumīgi uzspiest antifragmentācijas pienākumus ierīcēm, kas aprīkotas ar GM pakalpojumu komplektu. Treškārt, minētajā lēmumā tā esot arī atzinusi, ka Google nebija pienākuma nodot savas īpašnieklietojumprogrammas un pakalpojumus nesavietojamu Android atzarojumu izstrādātāju rīcībā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">303</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Tiesas judikatūru, kura izrietot no 1995. gada 6. aprīļa sprieduma RTE un ITP/Komisija (C‑241/91 P un C‑242/91 P, EU:C:1995:98, 49. un 50. punkts), kā arī 1998. gada 26. novembra sprieduma Bronner (C‑7/97, EU:C:1998:569, 39. punkts), atteikums piešķirt licenci intelektuālā īpašuma tiesībām varot pārkāpt LESD 102. pantu tikai tad, ja pastāv noteikti izņēmuma apstākļi, kas šajā lietā nav konstatēti. Līdz ar to Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, pārsūdzētā sprieduma 864. punktā uzskatot, ka Google lēmums nepiešķirt savu īpašnieklietojumprogrammu saskarņu licenci nesavietojamiem atzarojumiem iekļaujas praksē, kuras mērķis ir novērst to, ka šie atzarojumi atrod tirdzniecības iespējas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">304</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt Vispārējā tiesa esot pieļāvusi divas papildu kļūdas, pārsūdzētā sprieduma 854. punktā nospriežot, ka ar intelektuālā īpašuma tiesībām saistītu ekskluzīvu tiesību izmantošana nevar tikt pieļauta, ja tās mērķis tieši ir nostiprināt to autora dominējošo stāvokli un šo stāvokli ļaunprātīgi izmantot. Pirmkārt, Vispārējā tiesa tādējādi neesot atzinusi, ka intelektuālā īpašuma tiesību attīstība, it īpaši tehnoloģiju tirgos, atspoguļo inovāciju un ieguldījumus un līdz ar to ir uz sniegumu balstīta konkurence. Otrkārt, tā neesot pienācīgi ņēmusi vērā attiecīgo juridisko kontekstu, proti, ka attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām stimuli ieguldīt pētniecībā un izstrādē būtu jāmazina ar administratīvu vai tiesas iejaukšanos tikai izņēmuma apstākļos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">305</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apgalvo, ka šis pamats esot neefektīvs un katrā ziņā nepamatots.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">306</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis pamats esot neefektīvs, jo tas esot balstīts uz kļūdainu pieņēmumu, ka Vispārējā tiesa esot “pārrakstījusi” strīdīgajā lēmumā veikto Google ļaunprātīgās rīcības kvalifikāciju. Šī “pārrakstīšana” esot pamats Google un Alphabet apgalvojumam, kas veido trešā pamata otro daļu, saskaņā ar kuru Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, izvērtējot cēloņsakarību starp “pārrakstīto” rīcību un šīs rīcības spēju ierobežot konkurenci.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">307</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr Komisija uzskata, ka, pirmkārt, no pārsūdzētā sprieduma 855. punkta izriet, ka Google izvēle nepiešķirt savu īpašnieklietojumprogrammu saskarņu licences nesavietojamiem Android atzarojumu izstrādātājiem tika ņemta vērā, izvērtējot antifragmentācijas pienākumu spēju ierobežot konkurenci, tikai kā konteksta elements. Otrkārt, gan strīdīgajā lēmumā, gan pārsūdzētajā spriedumā esot norādīts, ka viena un tā pati rīcība, proti, “kas attiecas uz Play Store un lietojumprogrammas Google Search licences iegūšanas pakārtošanu antifragmentācijas līguma noslēgšanai”, ir ļaunprātīga.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">308</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Google un Alphabet apgalvojums, ka Vispārējā tiesa esot atzinusi, ka prakse, kas ir plašāka par strīdīgajā lēmumā vērā ņemto, ir ļaunprātīga, esot balstīts uz diviem atsevišķiem pārsūdzētā sprieduma fragmentiem, proti, minētā sprieduma 828. punkta pēdējo teikumu un 864. punktu. Tādējādi tajos neesot ņemtas vērā ne tikai minētā sprieduma 828. punkta beigas, bet arī citi minētā sprieduma apsvērumi, it īpaši tā 232., 247., 805., 809., 811. un 1083. punkts. Savukārt pārsūdzētā sprieduma visaptveroša interpretācija apstiprinot, ka strīdīgajā lēmumā un šajā spriedumā ir secināts, ka viena un tā pati rīcība ir ļaunprātīga.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">309</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai pamatotu Komisijas argumentāciju, FairSearch, atsaucoties uz 2000. gada 27. janvāra spriedumu DIR International Film u.c./Komisija (C‑164/98 P, EU:C:2000:48, 42. punkts), piebilst, ka Vispārējai tiesai katrā ziņā ir atļauts interpretēt Komisijas lēmumu, ciktāl šī interpretācija nav pretrunā šī lēmuma loģikai. Google un Alphabet neesot sniegušas nevienu pierādījumu, ka Vispārējā tiesa Komisijas pamatojumu ir aizstājusi ar savējo.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">310</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Seznam arī uzsver, ka pārsūdzētā sprieduma 828. punktā ietvertais apgalvojums ir nevis Vispārējās tiesas “konstatējums”, bet gan atsauce uz to, ko Komisija jau bija konstatējusi strīdīgajā lēmumā, proti, ka pienākums, kas rada šķērsli tādu ierīču izstrādei un klātbūtnei tirgū, kuras darbojas ar nesaderīgu Android atzarojumu, un kas noteikts antifragmentācijas pienākumos, bija ļaunprātīgs. Tādējādi Vispārējās tiesas atsauce uz šo Komisijas apgalvojumu neesot plašāka par Komisijas apgalvojumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">b)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro daļu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">311</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Google un Alphabet pārmet Vispārējai tiesai, pirmkārt, ka tā ir pieļāvusi tiesību kļūdu, pārsūdzētā sprieduma 893. punktā nospriežot, ka hipotētiskā analīze ir nelietderīga.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">312</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tās uzskata, ka bez šādas analīzes būtu neiespējami secināt, ka apgalvotā iespējamā ietekme uz nesavietojamiem atzarojumiem ir attiecināma uz attiecīgo rīcību, proti, to, ka licences piešķiršana Play Store un lietojumprogrammai Google Search ir atkarīga no aparatūras ražotāja parakstīta antifragmentācijas līguma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">313</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošais jautājums esot par to, kāda būtu bijusi nesavietojamu atzarojumu situācija, ja Google nebūtu pakārtojusi Play Store un lietojumprogrammas Google Search licences piešķiršanu nosacījumam, ka aparatūras ražotājs paraksta antifragmentācijas līgumu. No Vispārējās tiesas vērtējuma pārsūdzētā sprieduma 856. punktā izrietot, ka šādā gadījumā Google esot turpinājusi licencēt savas īpašnieklietojumprogrammu saskarnes tikai tām savietojamām Google Android ierīcēm, kurās Google lietojumprogrammas bija iepriekš instalētas, bet to Google esot varējusi darīt leģitīmi. Šajos apstākļos, kā Vispārējā tiesa to esot apstiprinājusi pārsūdzētā sprieduma 855. un 856. punktā, Google politika attiecībā uz savu īpašnieklietojumprogrammu saskarņu izstrādi un izplatīšanu vēl esot bijusi stimuls aparatūras ražotājiem izplatīt tikai savietojamas Google Android ierīces, jo aparatūras ražotāji uzskata, ka šīs īpašnieklietojumprogrammu saskarnes izraisa “stratēģisku interesi”. No tā izrietot, ka hipotētiskā scenārijā nesavietojamu atzarojumu attīstība būtu nonākusi pie tāda paša šķēršļa kā faktiski konstatētais, proti, aparatūras ražotāju nevēlēšanās izplatīt nesavietojamus atzarojumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">314</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, lai gan Google un Alphabet Vispārējā tiesā esot paskaidrojuši, ka nesavietojami atzarojumi, piemēram, Fire OS, nav attīstījušies citu iemeslu dēļ, nevis tāpēc, ka aparatūras ražotāji parakstīja antifragmentācijas līgumus, Vispārējā tiesa neesot analizējusi, vai Fire OS neveiksme bija attiecināma uz antifragmentācijas pienākumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">315</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi Vispārējā tiesa atkal neesot veikusi nekādu cēloņsakarības analīzi, pārsūdzētā sprieduma 850. punktā skaidri apgalvojot, ka tā izvēlējās nepārbaudīt, vai Fire OS komerciālo neveiksmi varētu izskaidrot ar “citiem iemesliem”, izņemot prasību aparatūras ražotājiem parakstīt antifragmentācijas līgumu, lai saņemtu licenci Play Store vai lietojumprogrammai Google Search. Šādi rīkojoties, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, ko Tiesa esot kritizējusi 2012. gada 6. decembra spriedumā AstraZeneca/Komisija (C‑457/10 P, EU:C:2012:770), proti, tā prezumējusi, ka ir cēloņsakarība, un tādējādi pārkāpusi principu, saskaņā ar kuru “šaubas ir jātulko par labu lēmuma, ar kuru konstatēts pārkāpums, adresātam”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">316</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt Google un Alphabet arī apgalvo, ka šajā lietā šaubas pat neesot pieļautas, jo Vispārējā tiesa esot nospriedusi, ka piekļuve Google īpašnieklietojumprogrammu saskarnēm bija komerciāli nozīmīga un, pēc minētās tiesas domām, pietiekama, lai varētu uzskatīt, ka nesaderīgs Android variants nebūtu varējis kompensēt apgalvoto operētājsistēmas Android dominējošo stāvokli. Šādi rīkojoties, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, kas ir līdzīga tai, kuras rezultātā tika atcelts Komisijas lēmums lietā, kurā pasludināts Vispārējās tiesas 2022. gada 15. jūnija spriedums Qualcomm/Komisija (Qualcomm – Ekskluzivitātes maksājumi) (T‑235/18, EU:T:2022:358).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">317</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Arī ADA un HMD uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, uzskatot, ka Komisijai nebija jāveic hipotētiskā analīze, kas tai būtu ļāvusi izvērtēt konkurences apstākļus, ja nebūtu strīdīgās rīcības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">318</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija atbild, ka Google un Alphabet ir kļūdaini apgalvojušas, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, apstiprinot strīdīgajā lēmumā izdarītos secinājumus, saskaņā ar kuriem antifragmentācijas pienākumi varēja ierobežot konkurenci.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">319</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">FairSearch uzskata, ka trešā pamata otrā daļa ir nepieņemama, jo Google un Alphabet cenšas apspriest Vispārējās tiesas faktu konstatējumus par iemesliem, kuru dēļ nesavietojami atzarojumi nav attīstījušies.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">a)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo daļu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">320</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Google un Alphabet apgalvo, ka, izskatot pirmajā instancē izvirzīto ceturto pamatu, kas attiecas uz kļūdainu vērtējumu par Play Store licenču piešķiršanas un lietojumprogrammas Google Search licenču piešķiršanas pakārtošanas antifragmentācijas pienākumu ievērošanai ļaunprātīgo raksturu, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 828. punktā uzskatīja par nepieciešamu pārbaudīt, vai Komisijai bija izdevies pierādīt, kā tā uzskata strīdīgajā lēmumā, ka Google ir īstenojusi praksi, kuras mērķis ir izstumt nesavietojamus Android atzarojumus, un vai šī prakse var tikt kvalificēta kā pretkonkurences prakse LESD 102. panta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">321</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādi rīkojoties, Vispārējā tiesa esot “pārrakstījusi” strīdīgo lēmumu, atsaucoties uz rīcību, kas pārsniedz to, kuras ļaunprātīgo raksturu Komisija ir konstatējusi šī lēmuma 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Šajā ziņā nebūtu piemēroti sodīt Google par tās komercpolitiku, kas izpaudās kā īpašnieklietojumprogrammu saskarņu licenču piešķiršana tikai tad, ja tās tiktu izmantotas savietojamām Google Android ierīcēm, lai gan Komisija minētajā lēmumā un Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 810. un 811. punktā esot uzskatījušas, ka šī politika ir bijusi pamatota. Tādējādi Vispārējā tiesa neesot varējusi nospriest, ka tas, ka Google nepiešķir savu īpašnieklietojumprogrammu saskarņu licences nesavietojamiem Android atzarojumiem, ir daļa no inkriminētās rīcības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">322</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad šīs Google un Alphabet argumentācijas premisa ir balstīta uz to, ka viena no ļaunprātīgās izmantošanas darbībām, ko Komisija ir konstatējusi strīdīgajā lēmumā, ir pārformulēta, konkretizējot, ka tā pārformulēta plaši, un šāda pārformulēšana ir tiesību kļūda.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">323</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā ir jāatgādina, ka, veicot LESD 263. pantā paredzēto tiesiskuma kontroli, Tiesa un Vispārējā tiesa var izskatīt prasības, kas ir celtas saistībā ar kompetences neesību, būtisku procedūras noteikumu pārkāpumu, Līguma vai citu ar tā piemērošanu saistītu tiesību normu pārkāpumu vai pilnvaru nepareizu izmantošanu. LESD 264. pantā ir paredzēts, ka gadījumā, ja prasība ir pamatota, apstrīdētais tiesību akts tiek atzīts par spēkā neesošu. Tiesa un Vispārējā tiesa tātad katrā ziņā nevar aizstāt apstrīdētā tiesību akta izdevēja pamatojumu ar savējo (spriedumi, 2000. gada 27. janvāris, DIR International Film u.c./Komisija, C‑164/98 P, EU:C:2000:48, 38. punkts, kā arī 2021. gada 6. oktobris, World Duty Free Group un Spānija/Komisija, C‑51/19 P un C‑64/19 P, EU:C:2021:793, 70. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">324</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savukārt, izskatot atcelšanas prasību, Vispārējai tiesai var nākties – izņemot gadījumus, kad nepastāv nekādi materiāltiesiski apsvērumi, kas to attaisnotu, – interpretēt apstrīdētā tiesību akta pamatojumu tādā veidā, kas atšķiras no šī tiesību akta izdevēja interpretācijas, vai pat zināmos apstākļos noraidīt tā formāli sniegto pamatojumu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2000. gada 27. janvāris, DIR International Film u.c./Komisija, C‑164/98 P, EU:C:2000:48, 42. punkts, kā arī 2021. gada 6. oktobris, World Duty Free Group un Spānija/Komisija, C‑51/19 P un C‑64/19 P, EU:C:2021:793, 71. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">325</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka, lai gan Vispārējās tiesas izmantotā terminoloģija pārsūdzētajā spriedumā atšķiras no strīdīgajā lēmumā izmantotās terminoloģijas, no tā obligāti neizriet, ka Vispārējā tiesa būtu identificējusi ļaunprātīgu rīcību, kas būtiski atšķiras no Komisijas konstatētās, vai ka tā būtu balstījusies uz pamatojumu, kas atšķiras no Komisijas strīdīgajā lēmumā norādītā pamatojuma (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2021. gada 6. oktobris, World Duty Free Group un Spānija/Komisija, C‑51/19 P un C‑64/19 P, EU:C:2021:793, 73. punkts, kā arī 2024. gada 10. septembris, Google un Alphabet/Komisija (Google Shopping), C‑48/22 P, EU:C:2024:726, 104. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">326</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā jākonstatē, pirmkārt, ka pārsūdzētā sprieduma 828. punkta teikums, ko kritizē Google un Alphabet, ir noslēdzošā daļa. Tātad to nevar lasīt atrauti no pārējā šī punkta teksta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">327</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms – tas sākas ar Komisijas izteiktā pārmetuma formulējumu, saskaņā ar kuru Google par Play Store un lietojumprogrammas Google Search licenču piešķiršanas pakārtošanu virknei pienākumu, kas ierobežo to aparatūras ražotāju brīvību, kuri vēlas iegūt šīs licences, tieši ar aizliegumu tiem pārdot arī jebkuru citu ierīci, kas darbojas ar nesavietojamu Android atzarojumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">328</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpinājumā ir precizēts, ka “šis ierobežojums izriet no antifragmentācijas līgumiem un, ciktāl tas attiecas uz viedajām mobilajām ierīcēm, kurās Google lietojumprogrammas nav iepriekš instalētas, ir vienīgais pienākums, kas [strīdīgajā] lēmumā ir atzīts par ļaunprātīgu. Proti, Komisija neapstrīd Google tiesības noteikt savietojamības prasības ierīcēm, kurās ir instalētas tās lietojumprogrammas. Turpretī Komisija par ļaunprātīgu uzskata Google praksi ar mērķi likt šķēršļus tādu ierīču izstrādei un klātbūtnei tirgū, kuras darbojas ar nesavietojamu Android atzarojumu”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">329</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot, Vispārējā tiesa no tā secināja, ka ir jāpārbauda, vai Komisijai ir izdevies pierādīt, kā tā uzskata strīdīgajā lēmumā, ka Google ir īstenojusi praksi, kuras mērķis ir izstumt nesavietojamus Android atzarojumus, un vai šo praksi var kvalificēt kā pretkonkurences praksi LESD 102. panta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">330</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, pārsūdzētā sprieduma 828. punktā sākas Vispārējās tiesas analīze par pirmajā instancē izvirzītā ceturtā pamata pirmo daļu, kas attiecas uz kļūdainu vērtējumu par Play Store un lietojumprogrammas Google Search licencēšanas pakārtošanas antifragmentācijas pienākumu ievērošanai ļaunprātīgo raksturu. Pirms šīs analīzes pārsūdzētā sprieduma 816. punktā ir sniegts strīdīgā lēmuma 1036. apsvēruma kopsavilkums, saskaņā ar kuru Komisija ir izvirzījusi sešas argumentu virknes, lai pierādītu, ka antifragmentācijas pienākumi var ierobežot konkurenci.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">331</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No šiem ievada apsvērumiem izriet, ka Google un Alphabet apgalvojums par apgalvotās ļaunprātīgās izmantošanas pārformulēšanu ir jāizvērtē, ņemot vērā visu pārsūdzētā sprieduma 828. punktu un šo kopsavilkumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">332</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā vienu no motīviem, ko Komisija izklāstījusi strīdīgā lēmuma 1036. apsvērumā, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 816. punktā identificēja faktu, ka antifragmentācijas pienākumi kavē nesavietojamu Android atzarojumu izstrādi, proti, apstākli, ka savietojami Android atzarojumi nerada ticamus konkurences draudus Google, un apstākli, ka šo antifragmentācijas pienākumu spēju ierobežot konkurenci pastiprina Google īpašnieklietojumprogrammu saskarņu nepieejamība nesavietojamu Android atzarojumu izstrādātājiem, kas mazina izstrādātāju interesi izstrādāt lietojumprogrammas šādām operētājsistēmām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">333</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā secinājumu 175. un 176. punktā būtībā ir norādījusi ģenerāladvokāte, no pārsūdzētā sprieduma 816. punkta, ko Google un Alphabet savā apelācijas sūdzībā neapstrīdēja, izriet, ka Komisija faktiski pārmeta Google, ka tā ir īstenojusi praksi, kuras mērķis ir izstumt nesavietojamus Android atzarojumus, jo tie rada draudus šim uzņēmumam, jo šo draudu esību Komisija izskaidro strīdīgā lēmuma 12.6.1. iedaļā. Tādējādi pēdējā minētā uzskata, ka, lai gan šo atzarojumu attīstība ir ierobežota, tas ir tāpēc, ka aparatūras ražotāji tos vairs netirgo, jo pretējā gadījumā šie ražotāji vairs nesaņemtu licenci Google lietojumprogrammām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">334</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Analizējot, vai Komisija ir juridiski pietiekami pierādījusi šo faktisko stāvokli, Vispārējā tiesa tātad nav aizstājusi strīdīgajā lēmumā ietverto pamatojumu ar savējo.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">335</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka, lai gan, protams, pārsūdzētā sprieduma 828. punkta pēdējā teikumā izmantotā terminoloģija atšķiras no strīdīgā lēmuma 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā izmantotās terminoloģijas, tomēr nevar secināt, ka Vispārējā tiesa, šādi rīkojoties, ir identificējusi ļaunprātīgu rīcību, kas atšķiras no tās, kuru Komisija ir izmantojusi šajā lēmumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">336</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, lai gan minētā lēmuma 1. panta 1. punkta c) apakšpunkta formulējums attiecas tikai uz Google rīcību, kas Play Store un lietojumprogrammas Google Search licenču piešķiršanu pakārto antifragmentācijas pienākumiem, no tā paša lēmuma un pārsūdzētā sprieduma izriet, ka savietojamības prasības, kas attiecas uz ierīcēm, kurās tika instalētas Google lietojumprogrammas, kuru leģitīmo raksturu Vispārējā tiesa nav apšaubījusi, ir atbilstošs elements kontekstā, kurā šī rīcība ir notikusi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">337</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī konteksta elementa nozīmi, analizējot otro strīdīgajā lēmumā identificēto ļaunprātīgo rīcību, pirmkārt, var secināt no pārsūdzētā sprieduma 855. un 856. punkta. Pirmkārt, pirmais no šiem punktiem apstiprina, ka piekļuve Google īpašnieklietojumprogrammu saskarnēm izraisīja stratēģisku interesi izstrādātājiem un aparatūras ražotājiem. Otrkārt, otrajā no šiem punktiem Vispārējā tiesa apstiprināja, ka “no otrā pamata pārbaudes izriet, ka aparatūras ražotājiem, kas vēlējās iegūt Google īpašnieklietojumprogrammu saskarnes, bija jānoslēdz izplatīšanas līgums, un tas nozīmē iepriekš piekrist antifragmentācijas līgumu nosacījumiem”. Pamatojoties uz šiem konstatējumiem, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 856. punktā secināja: “jākonstatē, ka Google politika, kas paredzēja izstrādāt un izplatīt savas [īpašniek]API, radīja pamudinājumu noslēgt antifragmentācijas līgumus, kuri [..] ierobežoja nesavietojamu Android atzarojumu tirdzniecības iespējas”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">338</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, “ievada apsvērumi par [strīdīgajā] lēmumā identificētās otrās ļaunprātīgās rīcības apjomu”, kurus Vispārējā tiesa ir sniegusi pārsūdzētā sprieduma 803.–814. punktā, apstiprina minētā konteksta elementa nozīmīgumu un līdz ar to tiesību kļūdas neesību noslēguma pārfrāzējumā, ko Vispārējā tiesa izmantojusi minētā sprieduma 828. punktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">339</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms – minētā sprieduma 809. punktā ir skaidri apstiprināts, ka “saskaņā ar [strīdīgo] lēmumu Google ir ļaunprātīgi izmantojusi savu dominējošo stāvokli [..], Play Store un Google Search licencēšanu pakārtojot piekrišanai antifragmentācijas pienākumiem”. Turpinājumā –tā paša sprieduma 810. punktā Vispārējā tiesa precizēja – “kā to tiesas sēdē apstiprināja [Google un Alphabet], ka [strīdīgajā] lēmumā antifragmentācijas līgumi ir atzīti par ļaunprātīgiem, tikai ciktāl tajos aparatūras ražotājiem ir uzlikts pienākums nodrošināt, lai visas to pārdotās ierīces, kuru operētājsistēma ir Android vai Android atzarojums, ieskaitot tās, kurās nav veikta Google lietojumprogrammu iepriekšēja instalēšana, atbilstu Android savietojamības dokumentam. Citiem vārdiem, antifragmentācijas līgumi ir atzīti par ļaunprātīgiem tikai tāpēc, ka tie aizliedz pārdot viedās mobilās ierīces, kurās kā operētājsistēma ir nesavietojami Android atzarojumi, pat ja šajās ierīcēs nav iepriekš instalētas Google lietojumprogrammas.” Visbeidzot, pārsūdzētā sprieduma 812. punktā Vispārējā tiesa uzskatīja – tas, ko Komisija būtībā pārmet Google, ir tas, ka tā “ir īstenojusi pretkonkurences praksi ar mērķi atņemt nesavietojamiem Android atzarojumiem tirdzniecības iespējas”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">340</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šie kontekstuālie elementi arī pierāda, ka to, ko Komisija uzskata par otro strīdīgajā lēmumā identificēto ļaunprātīgo rīcību, veido pats fakts, ka ir noteikts pienākums piemērot visus šajā gadījumā Android savietojamības dokumentā noteiktos tehniskos standartus, tostarp ierīcēm, kurās nav iepriekš instalētas lietojumprogrammas un pakalpojumi, tostarp Google īpašnieklietojumprogrammu saskarnes. Līdz ar to Vispārējā tiesa nav pieļāvusi tiesību kļūdu, pārsūdzētā sprieduma 864. punktā nospriežot, ka Komisijai nebija pienākuma precīzi identificēt savietojamības dokumenta standartus, kas bija šo seku pamatā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">341</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka trešā pamata pirmā daļa ir jānoraida kā nepamatota.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">b)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro daļu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">342</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Google un Alphabet apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, pārsūdzētā sprieduma 893. punktā nospriezdama, ka Komisijai nebija jāveic hipotētiskā analīze, lai izvērtētu hipotētiskās sekas, kas varētu tikt novērotas, ja nebūtu otrās ļaunprātīgās izmantošanas, jo strīdīgo ierobežojumu un to seku uz konkurenci esība bija pietiekami pierādīta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">343</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, kā atgādināts šī sprieduma 225. punktā, lai gan Komisijai ir jāpierāda cēloņsakarība starp apstrīdēto ļaunprātīgo rīcību un tās pretkonkurences sekām, tomēr šajā kontekstā tā var balstīties uz pierādījumu kopumu un tai nav pienākuma sistemātiski izmantot vienotu metodoloģiju, it īpaši hipotētisko analīzi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">344</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā Vispārējā tiesa, pirmkārt, pārsūdzētā sprieduma 834. punktā konstatēja, ka tādas prakses materiālo esību, kuru Komisija strīdīgajā lēmumā uzskatīja par tādu, kas veido otro ļaunprātīgo rīcību, Google un Alphabet bija ne tikai atzinušas, bet arī pierādījušas. Otrkārt, minētā sprieduma 841. punktā Vispārējā tiesa, pamatojoties uz Google un Alphabet paziņojumiem, kurus apstiprina lietas materiāli, uzskatīja, ka šī prakse tika īstenota apzināti, lai ierobežotu nesavietojamu Android atzarojumu piekļuvi tirgum. Treškārt, minētā sprieduma 847. punktā Vispārējā tiesa secināja, ka Google un Alphabet nav pierādījušas, ka šie atzarojumi nekādā ziņā nebūtu varējuši radīt konkurences draudus Google. Ceturtkārt, tā paša sprieduma 863. punktā Vispārējā tiesa nosprieda, ka Komisija ir pietiekami pierādījusi, ka antifragmentācijas līgumi aizliedza to parakstītājiem piedāvāt tirdzniecības iespējas nesavietojamiem Android atzarojumiem un ka šis šķērslis ir veicinājis Google dominējošā stāvokļa nostiprināšanos vispārējās meklēšanas pakalpojumu tirgos, vienlaikus radot kaitējumu galalietotājiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">345</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai pamatotu hipotētiskās analīzes nepieciešamību, Google un Alphabet apgalvo, ka Google politika attiecībā uz savu īpašnieklietojumprogrammu saskarņu izstrādi un izplatīšanu katrā ziņā esot bijusi stimuls aparatūras ražotājiem izplatīt tikai saderīgas Google Android ierīces. Turklāt tās pārmet Vispārējai tiesai, ka tā nav analizējusi, vai Fire OS neveiksme bija attiecināma uz antifragmentācijas pienākumiem, pārsūdzētā sprieduma 850. punktā vienīgi apgalvojot, ka, pat ja šīs operētājsistēmas komerciālo neveiksmi varētu izskaidrot citi iemesli, Komisija bija pierādījusi, ka antifragmentācijas līgumi minētajai operētājsistēmai bija lieguši tos noieta tirgus, ko tai būtu varējuši radīt aparatūras ražotāji, kuri bija noslēguši antifragmentācijas līgumus ar Google.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">346</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jākonstatē, ka Google un Alphabet nekritizē citus Vispārējās tiesas konstatējumus, piemēram, tos, kas attiecas uz Alibaba izstrādātās operētājsistēmas Aliyun neveiksmi, kas noved pie šī sprieduma 344. punktā atgādinātajiem konstatējumiem un in fine apstiprinājuma par nesavietojamu Android atzarojumu faktiskas izstumšanas pierādīšanu un šīs izstumšanas pretkonkurences sekām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">347</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt ar argumentiem, kas attiecas uz Vispārējās tiesas vērtējumu par Google politiku attiecībā uz īpašnieklietojumprogrammu saskarņu izstrādi un izplatīšanu, kā arī Fire OS neveiksmi, Google un Alphabet patiesībā cenšas panākt, lai no jauna tiktu izvērtēti fakti un pierādījumi, kurus Vispārējā tiesa jau ir izvērtējusi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">348</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā atgādināts šī sprieduma 216. punktā, apelācijas sūdzība attiecas tikai uz tiesību jautājumiem. Tā kā nav norādīts uz jebkādu sagrozīšanu, Google un Alphabet argumenti, kas izvirzīti, lai pamatotu apgalvoto hipotētiskās analīzes nepieciešamību, tātad ir nepieņemami.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">349</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visus iepriekš minētos iemeslus, trešā pamata otrā daļa ir jānoraida kā daļēji nepamatota un daļēji nepieņemama. Līdz ar to trešais pamats ir jānoraida kopumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">D.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par ceturto pamatu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku argumenti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">350</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar ceturto pamatu Google un Alphabet pārmet Vispārējai tiesai, ka tā nav ņēmusi vērā un konkrēti izvērtējusi to izvirzītos argumentus, kā arī to iesniegtos pierādījumus, lai pierādītu, ka antifragmentācijas pienākumi ir objektīvi attaisnojami.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">351</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">It īpaši tās pārmet Vispārējai tiesai, ka tā ir pieļāvusi četras kļūdas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">352</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, tā neesot pārbaudījusi antifragmentācijas pienākumu nepieciešamību. Pārsūdzētā sprieduma 880. punktā Vispārējā tiesa esot vienīgi atsaukusies uz pierādījumiem, kas pierāda operētājsistēmas Android faktisko izaugsmi, lai pamatotu savu secinājumu, ka šīs platformas sadrumstalotība nerada risku tās izdzīvošanai pārkāpuma laikposmā, lai gan tai esot bijis jānoskaidro, vai minētās platformas izaugsme būtu bijusi tikpat strauja kā tad, ja Google nebūtu noteikusi apstrīdētos pienākumus. Lai to izdarītu, tai būtu bijis jāatsaucas, piemēram, uz pieredzi ar atvērtām operētājsistēmām, kuras ir veikušas mazāk pasākumu, lai pasargātu sevi no sadrumstalotības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">353</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, tā neesot pārbaudījusi Google leģitīmās intereses aizsargāt visu Android ekosistēmu, tostarp ierīces, kurās nav iekļautas Google īpašnieklietojumprogrammas. Pārsūdzētā sprieduma 878. punktā Vispārējā tiesa esot uzskatījusi, ka Google un Alphabet izvirzītais pamatojums neattiecas uz apgalvoto ļaunprātīgo izmantošanu, kas attiecās tikai uz antifragmentācijas pienākumu piemērošanu ierīcēm, kuras nav aprīkotas ar GM pakalpojumu komplektu. Šādi rīkojoties, tā neesot atbildējusi uz to argumentu, ka Google kā operētājsistēmas Android izstrādātāja un Android ekosistēmas pārvaldītāja leģitīmās intereses prasa pasākumus, lai saglabātu visu šo ekosistēmu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">354</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, Vispārējā tiesa esot kļūdaini apstiprinājusi strīdīgo lēmumu, lai gan Komisija neesot pareizi izvērtējusi apstākļus, kādos Google bija pieņēmusi operētājsistēmas Android brīvās izmantošanas licenci. Pārsūdzētā sprieduma 886. punktā Vispārējā tiesa esot nospriedusi, ka Google bija “izvēlējusies” akceptēt riskus, kas saistīti ar šīs operētājsistēmas ieviešanu atklātā veidā, lai gan, apzināti veicot pasākumus, lai izvairītos no riskiem, ko rada nepārvaldīts atvērtais modelis, tā esot rīkojusies pretēji, bet Vispārējā tiesa to neesot ņēmusi vērā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">355</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ceturtkārt, Vispārējā tiesa neesot pienācīgi izvērtējusi pierādījumus, kas pierāda antifragmentācijas līgumu nepieciešamību, ņemot vērā, ka risinājums veikt tādu preču zīmju reģistrāciju, ar kurām tām ir rezervēts nosaukums “Android”, ir neatbilstošs. Vispārējā tiesa šajā ziņā pārsūdzētā sprieduma 883. punktā esot vienīgi apgalvojusi, ka Google un Alphabet nav iesniegušas nevienu detalizētu pierādījumu šī apgalvojuma pamatojumam. Šādi rīkojoties, Vispārējā tiesa esot sagrozījusi pierādījumus, kas pierādot preču zīmju reģistrācijas risinājuma nepiemēroto raksturu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">356</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Gigaset atzīst, ka pienākums norādīt pamatojumu neliek Vispārējai tiesai sniegt izklāstu, kurā izsmeļoši un pa vienam būtu aplūkoti visi Google un Alphabet paustie apsvērumi. Tomēr tā apgalvo, pirmkārt, ka to argumentos par antifragmentācijas līgumu vērtējumu, ko veica Komisija, tika aplūkoti atbilstošie fakti pareizai juridiskajai analīzei un, otrkārt, ka, ja šie fakti būtu bijuši izvērtēti objektīvi, būtu izrādījies, ka antifragmentācijas līgumos ietvertās minimālās saderības prasības ir leģitīms un nepieciešams pasākums, kura mērķis ir aizsargāt visas Android ekosistēmas integritāti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">357</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt Vispārējā tiesa esot arī pieļāvusi tiesību kļūdu, atsakoties izvērtēt Google un Alphabet argumentu, saskaņā ar kuru risinājums, kas ietver tādu preču zīmju reģistrāciju, ar kurām tām tiktu rezervēts nosaukums “Android”, neesot pietiekams, lai izvairītos no sajaukšanas starp ierīcēm, kas ir saderīgas ar savietojamības dokumentu, un ierīcēm, kas nav saderīgas ar to.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">358</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">HMD būtībā atkārto Google un Alphabet izvirzītos argumentus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">359</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija un FairSearch apgalvo, ka ceturtais pamats ir nepieņemams, jo, aizbildinoties ar tiesību kļūdu, Google un Alphabet apstrīdot Vispārējās tiesas faktu konstatējumus par antifragmentācijas pienākumu nepieciešamības neesību. Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzējas tikai atkārtoti apstiprina savas argumentācijas daļas Vispārējā tiesā, nepierādot nekādu tiesību kļūdu. Pakārtoti Komisija apgalvo, ka šis pamats ir nepamatots.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">360</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar ceturto apelācijas pamatu Google un Alphabet apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini izvērtējusi antifragmentācijas līgumu objektīvos attaisnojumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">361</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā vispirms ir jāatgādina, ka tieši dominējošā stāvoklī esošam uzņēmumam ir jāpamato rīcība, uz kuru var attiekties LESD 102. pantā noteiktais aizliegums (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2007. gada 15. marts, British Airways/Komisija, C‑95/04 P, EU:C:2007:166, 69. punkts, un 2012. gada 27. marts, Post Danmark, C‑209/10, EU:C:2012:172, 40. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">362</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">It īpaši šāds uzņēmums šajā ziņā var pierādīt vai nu to, ka tā rīcība ir objektīvi nepieciešama, vai arī ka šīs rīcības radīto izstumjošo iedarbību var līdzsvarot un pat pārspēt ar priekšrocībām efektivitātes ziņā, kas nāk par labu arī patērētājiem. Attiecībā uz šo pēdējo apsvērumu – dominējošā stāvoklī esošam uzņēmumam ir jāpierāda, ka efektivitātes ieguvumi, kas var izrietēt no aplūkojamās rīcības, neitralizē iespējamo kaitīgo iedarbību uz konkurenci un patērētāju interesēm skartajā tirgū, ka šos efektivitātes ieguvumus ir bijis vai ir iespējams sasniegt, pateicoties minētajai rīcībai, ka šī rīcība ir nepieciešama, lai šos ieguvumus sasniegtu, un ka ar to netiek izbeigta efektīva konkurence, iznīcinot visus pastāvošos pašreizējās vai iespējamās konkurences avotus vai to lielāko daļu (spriedums, 2012. gada 27. marts, Post Danmark, C‑209/10, EU:C:2012:172, 41. un 42. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">363</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatojoties uz to, Google un Alphabet Vispārējā tiesā izvirzīja vairākus argumentus, lai pierādītu, ka Komisija nav ņēmusi vērā antifragmentācijas pienākumu konkurenci veicinošo raksturu, kuri esot bijuši nepieciešami, lai aizsargātu operētājsistēmas Android integritāti un kvalitāti pret riskiem, kas saistīti ar iespējamu nesaderību. Šie argumenti ir apkopoti pārsūdzētā sprieduma 868.–873. punktā, un Vispārējā tiesa tos secīgi noraidīja atbilstoši minētā sprieduma 877.–891. punktā ietvertajai pārbaudei.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">364</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar ceturto apelācijas sūdzības pamatu Google un Alphabet izvirza četrus iebildumus pret šo pārbaudi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">365</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, Vispārējā tiesa neesot pārbaudījusi antifragmentācijas pienākumu nepieciešamību, lai atvieglotu Google Android ierīču savietojamību un palīdzētu aizsargāt operētājsistēmas Android kvalitāti un integritāti pret sadrumstalotības riskiem. Otrkārt, tā esot neatbilstoši ierobežojusi savu vērtējumu ar nepieciešamību palīdzēt aizsargāt tikai tās Google Android ierīces, kurās ir iekļautas Google īpašnieklietojumprogrammas. Treškārt, tā esot kļūdaini piedēvējusi Google izvēli pieņemt visas sekas, kas saistītas ar Android tirdzniecību ar brīvās izmantošanas licenci. Ceturtkārt, tā neesot pienācīgi izvērtējusi pierādījumus, ko Google un Alphabet iesniedza, lai pierādītu, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka izmaiņas preču zīmju stratēģijā piedāvāja piemērotu risinājumu antifragmentācijas pienākumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">366</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Google un Alphabet tomēr noslēdz katra no šiem četriem iebildumiem izklāstu, pārmetot Vispārējai tiesai vienu un to pašu tiesību kļūdu. Pārsūdzētajā spriedumā tā neesot ņēmusi vērā vai konkrēti izvērtējusi visus atbilstošos elementus, lai noteiktu, vai antifragmentācijas pienākumi ir objektīvi attaisnojami.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">367</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā atgādināts šī sprieduma 348. punktā, apelācijas sūdzība attiecas tikai uz tiesību jautājumiem, jo vienīgi Vispārējās tiesas kompetencē ir konstatēt un izvērtēt atbilstošos faktus, kā arī izvērtēt pierādījumus. Tādējādi šo faktu un pierādījumu izvērtēšana, izņemot to sagrozīšanas gadījumus, nav tiesību jautājums, kas pats par sevi būtu pakļauts Tiesas kontrolei apelācijas tiesvedībā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">368</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā jākonstatē, pirmām kārtām, ka Google un Alphabet neapgalvo, ka būtu sagrozīti Vispārējās tiesas pārbaudītie fakti vai pierādījumi, izņemot to, ka procesuālajos rakstos ir tikai viena norāde uz pierādījumu sagrozīšanu saistībā ar to intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības neefektivitāti kā sekas tam, ka šie pierādījumi netika pārbaudīti. Tā kā nav nekādu pierādījumu, šādu norādi nevar ņemt vērā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">369</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ja tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir sagrozījusi faktus vai pierādījumus, tad, piemērojot LESD 256. pantu, Eiropas Savienības Tiesas statūtu 58. panta pirmo daļu un Tiesas Reglamenta 168. panta 1. punkta d) apakšpunktu, apelācijas sūdzības iesniedzējam konkrēti jānorāda, kurus pierādījumus tā ir sagrozījusi, un jānorāda kļūdas vērtējumā, kuru dēļ, viņaprāt, Vispārējā tiesa šo sagrozīšanu ir izdarījusi. Turklāt šādai sagrozīšanai ir acīmredzami jāizriet no lietas materiāliem tādējādi, lai nebūtu jāveic jauna faktu un pierādījumu izvērtēšana (skat. spriedumus, 2004. gada 7. janvāris, Aalborg Portland u.c./Komisija, C‑204/00 P, C‑205/00 P, C‑211/00 P, C‑213/00 P, C‑217/00 P un C‑219/00 P, EU:C:2004:6, 50. punkts, kā arī 2023. gada 21. decembris, United Parcel Service/Komisija, C‑297/22 P, EU:C:2023:1027, 30. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">370</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, jānorāda, ka argumenti, kurus Google un Alphabet izvirzīja, lai pamatotu četrus iebildumus, kas izvirzīti apelācijas sūdzības ceturtā pamata atbalstam, atsaucoties attiecīgi uz pārsūdzētā sprieduma 880., 878., 886. un 883. punktu, ir balstīti uz Vispārējās tiesas pamatojuma daļēju interpretāciju. Pārmetot Vispārējai tiesai, ka tā nav ņēmusi vērā vai konkrēti pārbaudījusi visus atbilstošos elementus, lai noteiktu, vai antifragmentācijas pienākumi ir objektīvi attaisnojami, Google un Alphabet galu galā vēlas apstrīdēt konstatējumus, ko Vispārējā tiesa veikusi pirms šiem punktiem, izvērtējot antifragmentācijas līgumu objektīvos attaisnojumus, ko tās ir izvirzījušas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">371</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minēto, ceturtais pamats ir jānoraida kā nepieņemams.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">E.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par piekto pamatu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku argumenti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">372</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar piekto pamatu Google un Alphabet pārmet Vispārējai tiesai, ka tā ir kļūdaini apstiprinājusi strīdīgajā lēmumā izdarītos konstatējumus par vienotu un turpinātu pārkāpumu, neraugoties uz šī lēmuma atcelšanu attiecībā uz aparatūras klāsta ieņēmumu sadalīšanas līgumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">373</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No judikatūras izrietot, ka Komisijas lēmumu var daļēji atcelt tikai tad, ja atceltie elementi ir nodalāmi no pārējā lēmuma. Tā tas neesot gadījumā, ja daļējas atcelšanas rezultātā tiktu grozīta tiesību akta būtība. Taču strīdīgajā lēmumā Google un Alphabet esot sodītas par vienotu un turpinātu pārkāpumu, ko veido četri atsevišķi ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi. Pārsūdzētā sprieduma 1029. punktā Vispārējā tiesa esot atcēlusi šo lēmumu attiecībā uz vienu no šiem četriem ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem, proti, lēmumu par aparatūras klāsta ieņēmumu sadalīšanas līgumiem, bet minēto lēmumu attiecībā uz vienotu un turpinātu pārkāpumu esot apstiprinājusi. Šādi rīkodamās, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">374</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, tai esot bijis jāizvērtē, vai kāda pārkāpuma konstatējuma atcelšana groza vienota un turpināta pārkāpuma konstatējuma būtību. Tāpat pārsūdzētajā spriedumā šajā ziņā būtībā esot četras nepilnības. Pirmkārt, neesot iespējams bez jebkāda pamatojuma aizstāt vienotu un turpinātu pārkāpumu, ko veido četras atsevišķas, papildinošas un savstarpēji atkarīgas ļaunprātīgas izmantošanas, kas tādas ir saskaņā ar strīdīgo lēmumu, ar vienotu un turpinātu pārkāpumu, ko veido tikai trīs atsevišķi ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi. Otrkārt, atceļot konstatējumu par aparatūras klāsta ieņēmumu sadalīšanas līgumiem, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 1018. punktā esot ņēmusi vērā šos nolīgumus kā konteksta elementus, lai apstiprinātu strīdīgo lēmumu attiecībā uz vienota un turpināta pārkāpuma esību. Treškārt, Vispārējā tiesa minētā sprieduma 1027. punktā esot ņēmusi vērā vienošanos starp Google un Apple par lietojumprogrammas Google Search iestatīšanu pēc noklusējuma pārlūkprogrammā Safari, lai apstiprinātu vienota un turpināta pārkāpuma esību. Taču šim faktiskajam apstāklim neesot nozīmes, jo administratīvā procesa laikā tas nekad neesot ticis konstatēts. Ceturtkārt, Vispārējā tiesa minētā sprieduma 1028. punktā esot nepamatoti apgalvojusi, ka Google prakses ir kaitējušas patērētāju interesēm izmantot vairāk nekā vienu avotu, lai iegūtu informāciju internetā. Taču šajā ziņā nekādi secinājumi neesot izdarīti. Tādēļ Vispārējā tiesa esot nepieļaujami atkāpusies no strīdīgajā lēmumā ietvertajiem konstatējumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">375</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">CCIA atbalsta Google un Alphabet argumentāciju, it īpaši attiecībā uz apgalvojumiem, ka Vispārējā tiesa ir aizstājusi strīdīgajā lēmumā ietverto Komisijas pamatojumu ar savu pamatojumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">376</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa pamatoti nav atcēlusi strīdīgo lēmumu pilnībā. Tā apgalvo, ka piektais apelācijas sūdzības pamats ir gan nepieņemams, jo tas esot jauns pamats, gan neefektīvs, jo paliekot pārējie pārkāpumi, izņemot to, kas tika atcelts. Katrā ziņā minētais pamats esot nepamatots.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">377</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar piekto pamatu Google un Alphabet būtībā pārmet Vispārējai tiesai, ka tā nav izdarījusi pareizus secinājumus no strīdīgā lēmuma atcelšanas attiecībā uz aparatūras klāsta ieņēmumu sadalīšanas līgumiem. Proti, šis lēmums esot balstīts uz vienota un turpināta pārkāpuma, ko veido četri atsevišķi pārkāpumi, konstatēšanu, līdz ar to, atceļot vienu no to veidojošajiem elementiem, Vispārējai tiesai esot bijis vai nu jāatceļ konstatējums par vienotu un turpinātu pārkāpumu, vai arī jāizvērtē, vai šī veidojošā elementa neesība groza šī pārkāpuma būtību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">378</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms attiecībā, pirmkārt, uz šī pamata iespējami jauno raksturu, jo Google un Alphabet pirmajā instancē neesot apstrīdējušas strīdīgā lēmuma secinājumu, saskaņā ar kuru izplatīšanas līguma nosacījumi par iepriekšēju instalēšanu, antifragmentācijas pienākumi un aparatūras klāsta ieņēmumu sadalīšanas līgumi ir vienots un turpināts pārkāpums, ne arī apgalvojušas, ka šis lēmums bija jāatceļ pilnībā, jo Vispārējā tiesa bija atcēlusi vienu no šī pārkāpuma elementiem, pietiek ar konstatējumu, ka ar šo pamatu Google un Alphabet Tiesā vēlas izvirzīt pamatu, kas izriet no paša pārsūdzētā sprieduma un kura mērķis ir kritizēt tā pamatotību no tiesību viedokļa. Līdz ar to šis pamats nevar tikt noraidīts kā nepieņemams.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">379</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, attiecībā uz minētā pamata apgalvoto neefektivitāti Komisija apgalvo, ka, pat ja tas būtu jāuzskata par pamatotu, tas varētu vienīgi izraisīt to, ka atlikušās atsevišķās ļaunprātīgās izmantošanas, aplūkojot tās kopā, neveido vienotu un turpinātu pārkāpumu. Tādējādi ar šādu konstatējumu nepietiekot, lai pamatotu pārsūdzētā sprieduma atcelšanu pilnībā, jo šīs ļaunprātīgās izmantošanas šis pats pamats neskar.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">380</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr ir jākonstatē, ka, tā kā Vispārējā tiesa naudas soda aprēķinu ir balstījusi uz pieņēmumu par vienota un turpināta pārkāpuma esību, ar vienkāršu šāda pārkāpuma esības apstrīdēšanu pietiek, lai apšaubītu daļu no pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas. Tādēļ Komisijas argumentācija šajā aspektā ir jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">381</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc būtības ir jānorāda, pirmkārt, ka LESD 102. panta pārkāpums var izrietēt ne tikai no atsevišķas darbības, bet arī no virknes darbību vai turpinātas rīcības, pat ja viens vai vairāki šīs darbību virknes vai turpinātās rīcības elementi paši, aplūkojot atsevišķi, arī var būt minētās normas pārkāpums. Tādējādi, ja dažādas darbības ietilpst “kopējā plānā” to identiskā mērķa dēļ, kas izkropļo konkurenci kopējā tirgū, Komisijai ir tiesības uztvert kopumu kā vienu veselumu, it īpaši, lai aprēķinātu naudas sodu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2004. gada 7. janvāris, Aalborg Portland u.c./Komisija, C‑204/00 P, C‑205/00 P, C‑211/00 P, C‑213/00 P, C‑217/00 P un C‑219/00 P, EU:C:2004:6, 258. punkts, kā arī 2012. gada 6. decembris, Komisija/Verhuizingen Coppens, C‑441/11 P, EU:C:2012:778, 41. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">382</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Savienības tiesību aktu ir iespējams daļēji atcelt tikai tad, ja elementi, kuru atcelšana tiek lūgta, ir nodalāmi no pārējās tiesību akta daļas. Šī prasība nav izpildīta, ja akta atcelšanas dēļ tiktu grozīta tā būtība, un tas jāizvērtē, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, nevis subjektīviem kritērijiem, kas saistīti ar tās iestādes gribu, kura attiecīgo aktu izdevusi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2012. gada 6. decembris, Komisija/Verhuizingen Coppens, C‑441/11 P, EU:C:2012:778, 38. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">383</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā Vispārējā tiesa atcēla strīdīgā lēmuma 1., 3. un 4. pantu, ciktāl tie attiecas uz vienotā un turpinātā pārkāpumā saistībā ar aparatūras klāsta ieņēmumu sadalīšanas līgumiem ietilpstošo ceturto ļaunprātīgo izmantošanu. Tā arī ņēma vērā šo daļējo atcelšanu, grozot šī lēmuma 2. pantu, lai samazinātu uzlikto naudas sodu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">384</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan Vispārējās tiesas ieskatā Komisijai nav izdevies pierādīt aparatūras klāsta ieņēmumu sadalīšanas līgumu ļaunprātīgo raksturu, tā tomēr uzskatīja, ka vienota un turpināta pārkāpuma konstatējums ir jāatstāj spēkā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">385</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taču, tāpat kā to dara Vispārējā tiesa, ir jākonstatē, pirmkārt, ka, tā kā strīdīgajā lēmumā katra strīdīgā rīcība tika kvalificēta kā atsevišķs autonoms pārkāpums un tā kā kopā šī rīcība tika kvalificēta kā vienots un turpināts pārkāpums, apšaubīšana par vienas no šīm rīcībām ļaunprātīgo raksturu nevar likt apšaubīt pārējo rīcību ļaunprātīgo raksturu. Turklāt attiecībā uz šīs atlikušās ļaunprātīgās rīcības kvalifikācijas par vienotu un turpinātu pārkāpumu saglabāšanu Vispārējā tiesa ir pienācīgi izklāstījusi, ka strīdīgā lēmuma daļēja atcelšana attiecībā uz aparatūras klāsta ieņēmumu sadalīšanas līgumiem neietekmē konstatējumu, ka pastāv vispārēja stratēģija, kurā ietilpst pārējie trīs pārkāpumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">386</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, kā ģenerāladvokāte ir norādījusi secinājumu 212. punktā, Vispārējā tiesa tostarp pārsūdzētā sprieduma 1021.–1023. un 1025. punktā ir konstatējusi, ka konstatēto pārkāpumu faktiskie apstākļi liecina, ka pirmais līdz trešais strīdīgais ierobežojums, proti, lietojumprogrammas Google Search pārdošana ar piesaisti, pārlūkprogrammas Chrome pārdošana ar piesaisti un antifragmentācijas līgumi, kas katrs tika kvalificēti kā atsevišķa ļaunprātīga izmantošana, ir daļa no vispārējās stratēģijas. Šī stratēģija izpaudās kā īpašu nosacījumu noteikšana operētājsistēmas Android izmantošanai, no vienas puses, un atsevišķām lietojumprogrammām un pakalpojumiem, no otras puses. Tās mērķis bija paredzēt interneta attīstību mobilajās ierīcēs, vienlaikus saglabājot Google uzņēmējdarbības modeli, kas balstās uz ieņēmumiem, kurus tā galvenokārt gūst no sava vispārējās meklēšanas pakalpojuma izmantošanas. Šīs Google īstenotās vispārējās stratēģijas kontekstā dominējošā stāvokļa, kuru visā pārkāpuma laikposmā tā ieņēma vispārējās meklēšanas pakalpojumu valstu tirgos, saglabāšanai tātad bija izšķiroša nozīme, un to veicināja pirmais un otrais strīdīgais ierobežojums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">387</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Neraugoties uz strīdīgā lēmuma daļēju atcelšanu attiecībā uz aparatūras klāsta ieņēmumu sadalīšanas līgumu ļaunprātīgo raksturu, Vispārējā tiesa, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, uzskatīja, ka šī visaptverošā stratēģija joprojām pastāv un ka tā ir kopējais plāns šī sprieduma 381. punktā minētās judikatūras izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">388</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi konstatējuma par aparatūras klāsta ieņēmumu sadalīšanas līgumiem nodalāmība nevar tikt apšaubīta, līdz ar to Vispārējā tiesa pamatoti varēja daļēji atcelt strīdīgo lēmumu, vienlaikus saglabājot šajā lēmumā norādīto kvalifikāciju par vienotu un turpinātu pārkāpumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">389</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, attiecībā uz konkrētākiem argumentiem, kurus Google un Alphabet izvirzīja apelācijas sūdzības piektajā pamatā, pirmkārt, jāprecizē, kā jau konstatēts šī sprieduma 197. punktā, ka Vispārējai tiesai bija tiesības ņemt vērā ieņēmumu sadalīšanas līgumus neatkarīgi no to ļaunprātīgā rakstura kā atbilstošus konteksta elementus, lai apstiprinātu vienota un turpināta pārkāpuma esību. Proti, no pārsūdzētā sprieduma 1018. punkta izriet, ka Vispārējā tiesa ir uzskatījusi, ka ieņēmumu sadalīšanas līgumi strīdīgajā lēmumā ir pamatoti ņemti vērā kā faktiskā konteksta elementi, lai izvērtētu izstumšanas iedarbību, ko rada pirmā, otrā un trešā atšķirīgā ļaunprātīgā izmantošana. Tā kā Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 1019. punktā ir piebildusi, ka šiem konteksta elementiem ir nozīme arī, lai izvērtētu prakšu kopējo ietekmi, Google un Alphabet nevar tai pārmest šo elementu ņemšanu vērā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">390</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, Google un Alphabet nevar pārmest Vispārējai tiesai, ka pārsūdzētā sprieduma 1027. un 1028. punktā tā ir pārņēmusi strīdīgajā lēmumā minētos konteksta elementus, piemēram, Google nolīgumu ar Apple vai arī meklētājprogrammas lietotāju ierobežoto izvēli. Šie konteksta elementi ir minēti nevis kā pierādījumi par vienota un turpināta pārkāpuma esību, bet gan kā elementi, kas ilustrē plašāku kontekstu, kurā iekļaujas Google strīdīgās rīcības. Tādējādi minētie pierādījumi tikai apstiprina Komisijas un Vispārējās tiesas izdarītos secinājumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">391</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, piektais pamats ir jānoraida kā nepamatots.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">F.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par sesto pamatu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku argumenti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">392</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar sesto pamatu Google un Alphabet pārmet Vispārējai tiesai, ka tā, īstenojot savu neierobežoto kompetenci, ir pieļāvusi četras tiesību kļūdas. Tās apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir palielinājusi naudas soda apmēru, lai gan strīdīgajā lēmumā izdarītais konstatējums par vienu no četriem ļaunprātīgajiem pārkāpumiem, kas veido šajā lēmumā atzīto vienoto un turpināto pārkāpumu, tika atzīts par spēkā neesošu pēc tam, kad Vispārējā tiesa bija daļēji atcēlusi minētā lēmuma 1., 3. un 4. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">393</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, ar Vispārējās tiesas lēmumu palielināt naudas soda apmēru esot pārkāptas Google un Alphabet tiesības uz aizstāvību un esot sagrozīti Vispārējā tiesā iesniegtie pierādījumi. Otrām kārtām, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 48. panta 1. punktā nostiprināto nevainīguma prezumpciju, vienotā un turpinātā pārkāpuma smaguma un ilguma vērtējumā balstīdamās uz Google leģitīmajām praksēm, piemēram, aparatūras klāsta ieņēmumu sadalīšanas līgumiem, ierīču ieņēmumu sadalīšanas līgumiem un atteikumu nodot savas īpašnieklietojumprogrammu saskarnes nesavietojamu Android atzarojumu izstrādātāju rīcībā. Trešām kārtām, Google un Alphabet pārmet Vispārējai tiesai, ka tā, izvērtējot smaguma kritēriju, ir pārkāpusi ne ultra petita principu, izmantojot pieeju, kuru neviens lietas dalībnieks neesot atbalstījis, vienlaikus balstoties uz faktiem, kas ekstrapolēti no strīdīgā lēmuma. Ceturtkārt un pakārtoti, šādi Vispārējās tiesas noteiktais naudas sods esot nesamērīgs un neesot pamatots.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">394</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Google un Alphabet no tā secina, ka pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 2. punkts ir jāatceļ. Gadījumā, ja Tiesa noraidītu pirmos piecus apelācijas sūdzības pamatus, Tiesai, īstenojot savu neierobežoto kompetenci, būtu jāsamazina sākotnējais uzliktā naudas soda apmērs līdz vismaz vienai trešdaļai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">395</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apgalvo, ka šis pamats nav pamatots.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">396</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar sesto pamatu Google un Alphabet apgalvo, ka Vispārējā tiesa, īstenojot savu neierobežoto kompetenci, ir pieļāvusi četras tiesību kļūdas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">397</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējā tiesa esot pārkāpusi, pirmkārt, Google un Alphabet tiesības uz aizstāvību, otrkārt, Hartas 48. panta 1. punktā nostiprināto nevainīguma prezumpciju un, treškārt, ne ultra petita principu. Ceturtkārt, Vispārējās tiesas noteiktais naudas sods esot nesamērīgs un nepamatots.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">398</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms jāatgādina, ka atbilstoši LESD 261. pantam un Regulas Nr. 1/2003 31. pantam Vispārējai tiesai attiecībā uz Komisijas noteiktajiem naudas sodiem ir neierobežota kompetence. Tādējādi tā ir tiesīga papildus vienkāršai šo naudas sodu tiesiskuma pārbaudei aizstāt Komisijas vērtējumu ar savējo un līdz ar to atcelt, samazināt vai palielināt uzlikto naudas sodu, ja jautājums par naudas soda apmēru ir nodots tās vērtējumam (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2007. gada 8. februāris, Groupe Danone/Komisija, C‑3/06 P, EU:C:2007:88, 61. un 62. punkts; 2012. gada 22. novembris, E.ON Energie/Komisija, C‑89/11 P, EU:C:2012:738, 123. un 124. punkts, kā arī 2023. gada 12. janvāris, Lietuvos geležinkeliai/Komisija, C‑42/21 P, EU:C:2023:12, 151. un 152. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">399</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā nav strīda par to, ka Vispārējai tiesai, īstenojot savu neierobežoto kompetenci, ir jāievēro noteikti pienākumi, tostarp pienākums norādīt pamatojumu, kas tai paredzēts atbilstoši Tiesas statūtu 36. pantam, kurš Vispārējai tiesai ir piemērojams atbilstoši šo statūtu 53. panta pirmajai daļai, kā arī vienlīdzīgas attieksmes princips (spriedumi, 2014. gada 18. decembris, Komisija/Parker Hannifin Manufacturing un Parker‑Hannifin, C‑434/13 P, EU:C:2014:2456, 77. punkts, kā arī 2023. gada 12. janvāris, Lietuvos geležinkeliai/Komisija, C‑42/21 P, EU:C:2023:12, 154. punkts). Šīs prasības Vispārējai tiesai tāpat ir jāievēro, ja tā atkāpjas no Komisijas Pamatnostādnēs naudas soda aprēķināšanai definētajiem indikatīvajiem noteikumiem, kas nevar būt saistoši Savienības tiesām, bet var tām sniegt vadlīnijas, kad tās īsteno savu neierobežoto kompetenci (spriedums, 2021. gada 18. marts, Pometon/Komisija, C‑440/19 P, EU:C:2021:214, 146. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">400</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz tiesību uz aizstāvību ievērošanu no Tiesas judikatūras arī izriet, ka tiesvedības Savienības tiesās ir balstītas uz sacīkstes principu un neierobežotas kompetences īstenošana kādā no šīm tiesvedībām nav izņēmums (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2009. gada 17. decembris, M/EMEA, pārskatīšana, C‑197/09 RX‑II, EU:C:2009:804, 58. punkts; 2011. gada 8. decembris, Chalkor/Komisija, C‑386/10 P, EU:C:2011:815, 64. punkts, kā arī 2014. gada 10. jūlijs, Telefónica un Telefónica de España/Komisija, C‑295/12 P, EU:C:2014:2062, 213. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">401</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan nav strīda par to, ka, veicot šo pārbaudi, Savienības tiesa var ņemt vērā visus faktiskos apstākļus (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2002. gada 15. oktobris, Limburgse Vinyl Maatschappij u.c./Komisija, C‑238/99 P, C‑244/99 P, C‑245/99 P, C‑247/99 P, no C‑250/99 P līdz C‑252/99 P un C‑254/99 P, EU:C:2002:582, 692. punkts, kā arī 2014. gada 12. novembris, Guardian Industries un Guardian Europe/Komisija, C‑580/12 P, EU:C:2014:2363, 78. punkts), sacīkstes princips tomēr nozīmē, ka lietas dalībnieki ir varējuši lietderīgi paust savu viedokli par naudas soda noteikšanu un ka Vispārējā tiesa neņem vērā nevienu elementu, apstākli vai kritēriju, kuru ņemšanu vērā šie lietas dalībnieki nebūtu varējuši paredzēt (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2007. gada 8. februāris, Groupe Danone/Komisija, C‑3/06 P, EU:C:2007:88, 70. un 82. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">402</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt attiecībā uz ne ultra petita principu Tiesa vairākkārt ir nospriedusi, ka LESD 261. pantā un Regulas Nr. 1/2003 31. pantā paredzētās neierobežotās kompetences īstenošana nav pielīdzināma pārbaudei pēc savas ierosmes. Izņemot absolūtos pamatus, kas tiesai ir jāizvirza pēc savas ierosmes, prasītājam ir jāizvirza pamati pret Savienības tiesību aktu, kuru tas apstrīd, un jāiesniedz pierādījumi šo pamatu atbalstam (spriedumi, 2011. gada 8. decembris, Chalkor/Komisija, C‑386/10 P, EU:C:2011:815, 64. punkts; 2014. gada 10. jūlijs, Telefónica un Telefónica de España/Komisija, C‑295/12 P, EU:C:2014:2062, 213. punkts, kā arī 2016. gada 9. jūnijs, Repsol Lubricantes y Especialidades u.c./Komisija, C‑617/13 P, EU:C:2016:416, 85. punkts). Savukārt, kā atgādināts šī sprieduma 398. punktā, tā kā jautājums par Komisijas, pamatojoties uz Regulu Nr. 1/2003, uzliktā naudas soda apmēru ir nodots tās vērtējumam, Savienības tiesa ir tiesīga aizstāt Komisijas vērtējumu ar savējo un līdz ar to atcelt, samazināt vai palielināt uzlikto naudas sodu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">403</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā neviens no Google un Alphabet izvirzītajiem argumentiem par apgalvoto ne ultra petita principa pārkāpumu, kas jāizskata vispirms, nepierāda, ka Vispārējā tiesa būtu pieļāvusi tiesību kļūdu, piemērojot šī sprieduma iepriekšējā punktā izklāstītos noteikumus. Proti, netiek apstrīdēts, ka savā prasībā Google un Alphabet lūdza atcelt strīdīgo lēmumu un, pakārtoti, atcelt vai samazināt naudas sodu atbilstoši Vispārējai tiesai piešķirtajai neierobežotajai kompetencei. Vispārējās tiesas noteiktā summa, kas ir mazāka par summu, kuru Komisija ir nolēmusi strīdīgajā lēmumā, ir atbilde uz šo lūgumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">404</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, sacīkstes princips, kā atgādināts šī sprieduma 401. punktā, nozīmē, ka Google un Alphabet varēja lietderīgi paust savu viedokli par naudas soda apmēra noteikšanu un ka Vispārējā tiesa neņem vērā nevienu elementu, apstākli vai kritēriju, kura ņemšanu vērā šie lietas dalībnieki nebūtu varējuši paredzēt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">405</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā Vispārējā tiesa vispirms pārsūdzētā sprieduma 1085. punktā uzskatīja, ka atšķirībā no Komisijas, kas izmantoja vienotu un vispārēju reizinātāju koeficientu, lai ņemtu vērā Google un Alphabet dalības pārkāpumā ilgumu, bija piemērotāk ņemt vērā citus parametrus, lai labāk atspoguļotu noteiktas attiecīgā vienotā un turpinātā pārkāpuma norises laikā raksturīgās īpatnības, it īpaši ņemot vērā tā mainīgo intensitāti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">406</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatojoties uz šo premisu, minētā sprieduma 1088. punktā tā identificēja trīs atsevišķus laikposmus no 2011. gada 1. janvāra līdz strīdīgā lēmuma pieņemšanas datumam. Otrais no šiem laikposmiem minētā sprieduma 1093. punktā tika kvalificēts kā “risks tiešsaistes meklēšanas pakalpojumu izstrādei, izmantojot viedo mobilo ierīci”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">407</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot Vispārējā tiesa tā paša sprieduma 1094. punktā apstiprināja, ka, nosakot naudas soda apmēru, tā ņems vērā gan vienotā un turpinātā pārkāpuma dažādo daļu attiecīgo ilgumu, gan atšķirības, kas pastāv starp tās identificētajiem laikposmiem, lai izvērtētu šī pārkāpuma seku mainīgo intensitāti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">408</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, atsaucoties uz seku intensitātes mainīgumu pārkāpuma laikposmā, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 1099. punktā noteica naudas sodu 4 125 000 000 EUR apmērā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">409</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī pārkāpuma laikposma sadalīšana, ņemot vērā iespējamo attiecīgā uzņēmuma rīcības smaguma mainīgumu, kā tas izriet no pārsūdzētā sprieduma 1086. un 1088. punkta, ir viens no parametriem, kas veido metodi, kuru Vispārējā tiesa uzskatīja par piemērotāku, salīdzinot ar “aritmētisko un lineāro” metodi, ko Komisija ir definējusi strīdīgajā lēmumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">410</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs lietas apstākļos nevar apgalvot, ka, pārsūdzētā sprieduma 1088. punktā nospriezdama, ka, novērtējot naudas soda apmēru, bija īpaši jāņem vērā pretkonkurences rīcības intensitāte laika gaitā, kā rezultātā tika identificēti trīs atsevišķi laikposmi, un otrais no šiem laikposmiem minētā sprieduma 1093. punktā tika kvalificēts kā izšķirošs, Vispārējā tiesa ir pārkāpusi Google un Alphabet tiesības uz aizstāvību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">411</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan Vispārējai tiesai, īstenojot LESD 261. un 263. pantā paredzētās pilnvaras, ir jāizvērtē visi juridiskie vai faktiskie iebildumi, kas vērsti uz to, lai pierādītu, ka naudas soda apmērs neatbilst pārkāpuma smagumam un ilgumam, tai tomēr nevar uzlikt pienākumu aicināt lietas dalībniekus izteikties par naudas soda grozīšanu, ko tā konkrēti plāno veikt, un par precīziem parametriem, kurus tai šajā ziņā ir nodoms ņemt vērā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">412</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Katrā ziņā jākonstatē, pirmkārt, ka no pārsūdzētā sprieduma, it īpaši no tā 1043., 1047. un 1099. punkta, izriet, ka Google un Alphabet attiecīgo ļaunprātīgo rīcību īstenoja ar nodomu, proti, pilnībā apzinoties sekas, kādas šīs prakses radīs konkrētajos tirgos, un ka tā bija vispārēja stratēģija, kuras kvalifikāciju par vienotu un turpinātu pārkāpumu, kā tas izriet no šī sprieduma 385. punkta, neietekmē kļūdas, ko Komisija pieļāvusi aparatūras klāsta ieņēmumu sadalīšanas līgumu kvalifikācijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">413</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, kā Vispārējā tiesa konstatējusi pārsūdzētā sprieduma 1087. punktā, Google un Alphabet ļaunprātīgās prakses – tās vispārējā stratēģijā – no brīža, kad izplatīšanas līgumu nosacījumi par iepriekšēju instalēšanu attiecās gan uz lietojumprogrammu Google Search, gan pārlūkprogrammu Chrome, tika pastiprinātas. Šādi rīkojoties, Google nodrošināja ievērojamu konkurences priekšrocību divos galvenajos piekļuves punktos meklēšanai internetā, ko Google un Alphabet konkurentiem bija ļoti grūti kompensēt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">414</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, no pārsūdzētā sprieduma 1028. punkta izriet, ka Google un Alphabet ļaunprātīgās prakses ir kaitējušas patērētāju interesēm iegūt vairāk nekā vienu informācijas avotu internetā, it īpaši ierobežojot tādu meklēšanas pakalpojumu attīstību, kas vērsti uz patērētāju segmentiem, kuri pievērsa īpašu uzmanību citastarp privātās dzīves aizsardzībai vai valodu īpatnībām Eiropas Ekonomikas zonā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">415</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No šī sprieduma iepriekšējos punktos minētā pārsūdzētā sprieduma pamatojuma izriet, ka Vispārējās tiesas noteiktā naudas soda apmērs ir balstīts uz elementiem, kas, pirmkārt, ir tikuši apspriesti uz sacīkstes principu balstītās debatēs un, otrkārt, ir pamatoti neatkarīgi no jebkādām iespējamām izmaiņām Google un Alphabet rīcības nopietnībā pārkāpuma laikposmā, ņemot vērā nepieciešamību uzlikt pietiekami preventīvu naudas sodu, ievērojot sodītās ļaunprātīgās izmantošanas smagumu un kontekstu, kādā tā tika īstenota.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">416</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz šīs summas samērīgumu Google un Alphabet apgalvo, ka patiesībā tā ir strīdīgajā lēmumā noteiktās summas palielinājums, lai gan tā bija jāsamazina par vismaz vienu trešdaļu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">417</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā pietiek ar konstatējumu, ka Google un Alphabet bez jebkāda pamatojuma vai paskaidrojuma lūdz minimālo samazinājumu par vienu trešdaļu no šīs summas. Kā norādīts šī sprieduma 402. punktā, tieši prasītājam ir jāiesniedz pierādījumi, lai pamatotu tā izvirzītos pamatus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">418</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt Vispārējā tiesa ir pilnībā paskaidrojusi, kāpēc vienots un turpināts pārkāpums ir jāatzīst, neraugoties uz ļaunprātīgās rīcības saistībā ar ieņēmumu sadalīšanas līgumiem atcelšanu, kas pats par sevi ir pamatojums ierobežotam naudas soda samazinājumam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">419</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, sestais pamats ir jānoraida kā nepamatots.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">420</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā neviens no šīs apelācijas sūdzības pamatiem nav ticis apmierināts, tā jānoraida pilnībā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">VI.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par tiesāšanās izdevumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">421</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši Reglamenta 184. panta 2. punktam, ja apelācijas sūdzība nav pamatota, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem. Atbilstoši šī reglamenta 138. panta 1. punktam, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz minētā reglamenta 184. panta 1. punktu, lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">422</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši Reglamenta 140. panta 3. punktam, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā saskaņā ar šī reglamenta 184. panta 1. punktu, Tiesa var nolemt, ka persona, kas iestājusies lietā, savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">423</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar minētā reglamenta 184. panta 4. punktu, ja persona, kas iestājusies lietā pirmajā instancē, pati nav iesniegusi apelācijas sūdzību, tai var piespriest atlīdzināt apelācijas tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus vienīgi tad, ja tā piedalījusies Tiesā notiekošās tiesvedības rakstveida vai mutvārdu daļā. Ja šī persona piedalās tiesvedībā, Tiesa var nolemt, ka tā savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">424</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā šajā lietā Komisija ir lūgusi piespriest Google un Alphabet atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā spriedums šīm sabiedrībām ir nelabvēlīgs, tām jāpiespriež segt savus un atlīdzināt Komisijas tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">425</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ADA, CCIA, Gigaset, HMD, Opera, BDZV – Bundesverband Digitalpublisher und Zeitungsverleger, BEUC, FairSearch, Seznam, un Verband Deutscher Zeitschriftenverleger savus tiesāšanās izdevumus sedz paši.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C41DispositifIntroduction" id="para-623" title="page-79">
      Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apelācijas sūdzību noraidīt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Google LLC un Alphabet Inc. sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Application Developers Alliance, Computer &amp; Communications Industry Association, Gigaset Communications GmbH, HMD global Oy, Opera Norway AS, BDZV – Bundesverband Digitalpublisher und Zeitungsverleger eV, Eiropas Patērētāju organizācija (BEUC), FairSearch AISBL, Seznam.cz, a.s. un Verband Deutscher Zeitschriftenverleger eV savus tiesāšanās izdevumus sedz paši.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <div class="signatures">
<p class="C77Signatures" id="para-627" title="page-79">
<span class="signatory">[Paraksti]</span>
</p>
</div>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">*</a>
</span>) Tiesvedības valoda – angļu.</p>
</body>
</html>
