|
Eiropas Savienības |
LV L sērija |
|
2026/2547 |
16.11.2026 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2026/2547
(2026. gada 13. novembris),
ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Indijas, Japānas, Taivānas, Turcijas un Vjetnamas izcelsmes auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu importam
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 9. pantu,
tā kā:
1. PROCEDŪRA
1.1. Procedūras sākšana
|
(1) |
Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2025. gada 18. septembrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu Indijas, Japānas, Taivānas, Turcijas un Vjetnamas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu (“CRF”) importu. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2) publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”). |
|
(2) |
Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad 2025. gada 4. augustāEUROFER (“sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību. Sūdzība tika iesniegta konkrētu Savienības auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu (“CRF”) ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu. |
1.2. Reģistrēšana
|
(3) |
Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2025/2432 (3) (“reģistrācijas regula”) Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma imports jāreģistrē. |
1.3. Ieinteresētās personas
|
(4) |
Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas, kas vēlas piedalīties izmeklēšanā, sazināties ar Komisiju. Turklāt Komisija par izmeklēšanas sākšanu īpaši informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus un Indijas, Japānas, Taivānas, Turcijas un Vjetnamas iestādes, kā arī zināmos importētājus, piegādātājus, lietotājus, tirgotājus un zināmās apvienības, un aicināja tos piedalīties. |
|
(5) |
Visām ieinteresētajām personām bija iespēja iesniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūras uzklausīšanas amatpersonas. |
|
(6) |
Daido Steel Co., Ltd (“Daido”), Japānas uzņēmums, kas ražo dažādus speciālā tērauda ražojumus, tostarp CRF, 2025. gada 18. septembrī, apgalvojot, ka izmeklēšanas iznākums varētu to ietekmēt, jo uzņēmums ir izmeklējamā ražojuma ražotājs, kas agrāk nelielos daudzumos eksportējis šo ražojumu un tuvākajā nākotnē plāno atsākt eksportu uz ES, pieprasīja, lai tam piešķirtu ieinteresētās personas statusu izmeklēšanā. Komisija 2025. gada 2. oktobrī noraidīja Daido pieprasījumu, jo saskaņā ar atbildi uz ražotāju eksportētāju atlases veidlapu Daido izmeklēšanas periodā neeksportēja attiecīgo ražojumu. Daido2025. gada 9. oktobrī pieprasīja tirdzniecības procedūras uzklausīšanas amatpersonas iejaukšanos, lai Komisijas dienesti atzītu Daido ieinteresētās personas statusu, jo Daido bija nepārprotami ieinteresēts izmeklēšanas iznākumā, un norādīja, ka plāno iesniegt pieprasījumu izslēgt ražojumu no pasākumu tvēruma. Pēc jautājuma rūpīgas izskatīšanas kopā ar Komisijas dienestiem tirdzniecības procedūras uzklausīšanas amatpersona 2025. gada 4. decembrī sniedza ieteikumu par Daido pieprasījumu piešķirt tam ieinteresētās personas statusu. Tomēr ieteikums nebija jāņem vērā, jo 2026. gada 18. februārī Komisijas dienesti informēja Daido, ka ir konstatēts, ka tas ir saistīts ar Japānas izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju Nippon Steel Corporation (“Nippon Steel”), un tādējādi Daido izmeklēšanā varēja paust savu viedokli kā Nippon Steel grupas daļa. Daido2026. gada 4. martā iesniedza pieprasījumu izslēgt ražojumu no pasākumu tvēruma – šis pieprasījums ir aplūkots tālāk 2.4. iedaļā. Daido2026. gada 24. augustā iesniedza piezīmes par vispārējās informācijas izpaušanas dokumentu, un tādējādi tam bija pilnībā nodrošināta iespēja īstenot savas ieinteresētās personas tiesības. |
|
(7) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas Turcijas ražotājs eksportētājs Tezcan Galvanizli Yapı Elemanları Sanayi ve Tic. A.Ş. (“Tezcan”) pieprasīja, lai to uzskatītu par izlasē neiekļautu ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās. Uzņēmums apgalvoja, ka Komisijai būtu jāņem vērā īpaši apstākļi, proti, tas, ka Tezcan uz Savienību eksportēja ierobežotus daudzumus un šīs izmeklēšanas laikā bija intensīvi iesaistīts termiņbeigu pārskatīšanā. |
|
(8) |
Komisija noraidīja šo pieprasījumu. Uzņēmums tika pienācīgi informēts par izmeklēšanu tās sākšanas dienā. Tomēr uzņēmums neiesniedza atbildi uz atlases anketas jautājumiem un nereģistrējās kā ieinteresētā persona. Papildus Komisijas sniegtajai informācijai par izmeklēšanas sākšanu uzņēmumu par procedūru informēja arī Turcijas valdība (“TV”), kas vāca datus no CRF ražotājiem, lai sagatavotu atbildi uz jautājumiem, kas iekļauti anketā par īpašas tirgus situācijas pastāvēšanu Turcijā. |
1.4. Piezīmes par procedūras sākšanu
1.4.1. Apgalvojumi par īpašo tirgus situāciju
|
(9) |
Vispirms Komisija norādīja, ka pamatregulas 5. panta nozīmē sūdzībā bija sniegti pietiekami pierādījumi par dempingu, kura aprēķinā nebija veikta ar īpašu tirgus situāciju saistīta korekcija, un šie pierādījumi pamatoja izmeklēšanas sākšanu. Proti, kā norādīts paziņojuma par procedūras sākšanu 3. iedaļā, sūdzībā bija sniegti pietiekami pierādījumi par dempingu, kas aprēķināts, salīdzinot izmeklējamā ražojuma iekšzemes cenu ar eksporta cenu (EXW līmenī), kad to pārdod eksportam uz Savienību, un netika izdarītas korekcijas saistībā ar sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem par īpašo tirgus situāciju. Šā salīdzinājuma rezultātā iegūtās dempinga starpības bija ievērojamas visām attiecīgajām valstīm un tādējādi bija pietiekami pierādījumi par dempingu, kas pamatoja izmeklēšanas sākšanu attiecībā uz visām attiecīgajām valstīm. Turklāt pamatregulas 2. panta 3. punkta noteikumi par īpašu tirgus situāciju, tāpat kā visi pārējie minētā panta noteikumi, attiecas uz normālās vērtības noteikšanu neatkarīgi no sūdzībā sniegtajiem pierādījumiem. Tādējādi neviens no apgalvojumiem par sūdzībā sniegtajiem pierādījumiem un apgalvoto īpašo tirgus situāciju nevar likt apšaubīt secinājumu par pierādījumu pietiekamību, uz kuru balstīta izmeklēšanas sākšana, vai Komisijas tiesības izmeklēt, vai mērķa valstīs pastāv īpaša tirgus situācija. |
1.4.1.1.
|
(10) |
Tā sauktais “izstumšanas efekts” ir izskaidrots 3.1. iedaļā. |
|
(11) |
POSCO VIETNAM Co., Ltd, Ho Chi Minh City (“POSVIET”) un Tatmetal Çelik Sanayi ve Ticaret A. Ş., Istanbul (“Tatmetal”) apgalvoja, ka sūdzībā iekļautie pierādījumi par īpašu tirgus situāciju attiecībā uz Vjetnamu un Turciju nav pietiekami, lai tos uzskatītu par prima facie pierādījumiem PTO Antidempinga nolīguma (“ADA”) 5.2. panta nozīmē. POSVIET un Tatmetal atsaucās uz PTO ekspertu grupas secinājumiem lietā “Australia – Anti-Dumping Measures on Paper” (4), saskaņā ar kuriem “no apzīmējuma “īpaša” izriet, ka tirgus situācijai jābūt “atšķirīgai, individuālai, atsevišķai, specifiskai””. POSVIET arī apgalvoja, ka PTO ekspertu grupa lietā “EU – Cost Adjustment Methodologies II (Russia)” (5) ir norādījusi, ka termins “īpaša” neļauj “vispārēju situāciju” kvalificēt kā īpašu tirgus situāciju. POSVIET apgalvoja, ka, lai gan īpašai tirgus situācijai nav jābūt raksturīgai tikai konkrētas valsts iekšzemes tirgum, tai tomēr jābūt vietējā līmenī vērojamai parādībai, proti, tādai, kas izpaužas konkrētajā tirgū, nevis atspoguļo plašākus vai globālus apstākļus. POSVIET un Tatmetal secināja, ka, tā kā sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Ķīnas jaudas pārpalikuma ietekme strauji izplatījās pārējā pasaulē, tā vairs nebija situācija, kas raksturīga piecu mērķa valstu iekšzemes tirgiem, bet gan izkliedēta globāla tendence, proti, tāda “vispārēja situācija”, ko PTO ekspertu grupas neatzīst par īpašu tirgus situāciju. |
|
(12) |
POSVIET arī apgalvoja, ka sūdzība ir pārāk vispārīga attiecībā uz ražojumu tirgu, kuru ietekmē apgalvotais Ķīnas jaudas pārpalikuma izstumšanas efekts, jo tajā ir atsauce uz “tērauda jaudas pārpalikumu (tostarp CRF jomā) visā pasaulē”. POSVIET apgalvoja, ka šī iespējamā situācija pastāv visā pasaulē un neaprobežojas ar CRF tirgiem, par ko liecina sūdzībā norādītais, ka “globālais jaudas pārpalikums ir mākslīgi pazeminājis starptautiskās tērauda cenas visā pasaulē”. POSVIET apgalvoja, ka tirgus apstākļi, kas ietekmē tik plašu ražojumu klāstu lielākajā daļā starptautisko tirgu, ir pilnīgs pretstats “īpašai” situācijai. |
|
(13) |
Tatmetal arī norādīja, ka Ķīnas auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu eksporta kopapjomā Turcija bija starp desmit lielākajiem eksporta galamērķiem, taču imports Turcijā veidoja tikai 3,5 % no Ķīnas izmeklējamā ražojuma eksporta. Tatmetal apgalvoja, ka Turcijas tirgu nevarēja uzskatīt par neaizsargātu pret auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu importu no Ķīnas, ņemot vērā to, ka ĶTR bija tikai trešais lielākais importa avots. Tatmetal arī apgalvoja, ka sūdzībā nav pierādīta cēloņsakarība starp Ķīnas jaudas pārpalikumu un to Turcijas uzņēmumu cenu noteikšanas praksi, kuri ražo izmeklējamo ražojumu, un ka Tatmetal finanšu rezultāti liek apšaubīt izstumšanas efekta apgalvojumu pamatā esošo pieņēmumu. |
|
(14) |
Sūdzībā bija iekļauta informācija par CRF importa no Ķīnas Vjetnamā un Turcijā straujo pieaugumu laikposmā no 2019. līdz 2024. gadam (6). Turklāt sūdzībā bija iekļauta informācija par Ķīnas izcelsmes importa īpatsvaru Vjetnamas un Turcijas kopējā CRF importā (7), kā arī par Ķīnas izcelsmes importa cenu Vjetnamā un Turcijā un Vjetnamas un Turcijas iekšzemes cenu salīdzinājumu laikposmā no 2019. līdz 2024. gadam (8) un Ķīnas izcelsmes importa ietekmi uz Vjetnamas un Turcijas iekšzemes cenām. Turklāt šie elementi attiecās arī uz sūdzībā analizēto izmeklēšanas periodu (proti, 2024. gadu), uz kuru attiecās arī uzņēmumu finanšu rezultāti. Sūdzībā bija iekļauti pietiekami pierādījumi par īpašu tirgus situāciju Vjetnamas un Turcijas iekšzemes tirgos. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja. |
|
(15) |
Taivānas iestādes apgalvoja, ka sūdzībā iekļautie pierādījumi par īpašu tirgus situāciju attiecībā uz Taivānu nav pietiekami, lai tos uzskatītu par prima facie pierādījumiem PTO ADA 5.2. panta nozīmē. Taivānas iestādes uzskatīja, ka lielākā daļa pierādījumu, kas iesniegti, lai pamatotu īpašas tirgus situācijas pastāvēšanu, neattiecās uz Taivānas iekšzemes tirgu, jo sūdzības iesniedzējs attiecībā uz Taivānu bija norādījis tikai divu Taivānas tērauda ražotāju finanšu rezultātus. Šie finanšu rezultāti attiecās uz visu uzņēmumu un/vai grupu, nevis konkrēti uz CRF. Turklāt tie attiecās uz 2024. gadu, savukārt sūdzības iesniedzējs analizēja laikposmu no 2015. līdz 2020. gadam, lai noteiktu īpašās tirgus situācijas dēļ vajadzīgo rentabilitātes korekciju. |
|
(16) |
Sūdzībā bija iekļauta informācija par CRF importa no Ķīnas Taivānā straujo pieaugumu laikposmā no 2019. līdz 2024. gadam (9). Turklāt sūdzībā bija iekļauta informācija par Ķīnas izcelsmes importa īpatsvaru Taivānas kopējā CRF importā (10), kā arī par Ķīnas izcelsmes importa cenas Taivānā un Taivānas iekšzemes cenu salīdzinājumu laikposmā no 2019. līdz 2024. gadam (11) un Ķīnas izcelsmes importa ietekmi uz Taivānas iekšzemes cenām. Turklāt šie elementi attiecās arī uz sūdzībā analizēto izmeklēšanas periodu (proti, 2024. gadu), uz kuru attiecās arī uzņēmumu finanšu rezultāti. Tāpēc sūdzībā bija iekļauti pietiekami pierādījumi par īpašu tirgus situāciju Taivānas iekšzemes tirgū. Sūdzībā izmantota atsauces vērtība, lai noteiktu tērauda ražošanas uzņēmumu rentabilitāti gadījumā, ja Ķīnas jaudas pārpalikums nebūtu palielinājies tā, kā tas faktiski palielinājās, attiecās uz tērauda ražošanas uzņēmumiem visā pasaulē, izņemot ĶTR. Tādējādi atsauces vērtība attiecās arī uz Taivānas uzņēmumiem. Sūdzības iesniedzējs atsaucās uz 2015., 2017. un 2020. gadu, bet sniegtie dati ietvēra vēsturisku datu laikrindu par laikposmu no 2005. līdz 2020. gadam (12). Šie rentabilitātes dati tika izmantoti vienīgi par atsauces vērtību, lai noteiktu peļņu, ko tērauda ražošanas uzņēmumi ārpus ĶTR būtu varējuši gūt scenārijā, kurā ĶTR jaudas pārpalikums nebūtu palielinājies tā, kā tas faktiski palielinājās. Tādējādi šie dati bija paredzēti vienīgi tam, lai ilustrētu iespējamu peļņas korekciju un simulētu peļņas aprēķinu normālos tirgus apstākļos. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja. |
|
(17) |
Taivānas iestādes arī apgalvoja, ka īpašas tirgus situācijas noteikšanā atsevišķu uzņēmumu rentabilitātes izmaiņām nav nozīmes. |
|
(18) |
Sūdzības iesniedzējs divu Taivānas ražotāju eksportētāju rentabilitāti izmantoja dempinga aprēķinam, nevis kā īpašas tirgus situācijas pierādījumu. Katrā ziņā Komisija uzskatīja, ka atsevišķa uzņēmuma rentabilitātes izmaiņas laika gaitā patiešām varētu būt pietiekams īpašas tirgus situācijas pierādījums sūdzības vajadzībām. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja. |
|
(19) |
Turklāt Taivānas iestādes apgalvoja, ka sūdzībā apgalvotajai īpašajai tirgus situācijai nav juridiska pamata PTO tiesībās, jo ekspertu grupa lietā “Australia – Anti-Dumping Measures on Paper” uzsvēra, ka īpaša tirgus situācija “ir vērsta uz attiecīgās valsts iekšzemes tirgu”, nevis uz citu valsti (13). Taivānas iestādes uzskatīja, ka sūdzībā nav paskaidrots, kāpēc īpašā tirgus situācija, kas izrietēja no Ķīnas izcelsmes importa izstumšanas efekta attiecīgajās valstīs, rastos tikai attiecīgajās valstīs, nevis citās trešās valstīs, tostarp Savienībā. |
|
(20) |
Sūdzībā apgalvotā īpašā tirgus situācija attiecībā uz Taivānu nav ne globālais jaudas pārpalikums, ne Ķīnas jaudas pārpalikums kopumā, bet gan Ķīnas jaudas pārpalikuma izstumšanas efekts, kas mākslīgi pazemināja iekšzemes cenas Taivānā. Tādējādi sūdzībā bija sniegti pietiekami pierādījumi par Taivānai specifisku īpašu tirgus situāciju, kā norādīts 16. apsvērumā, tāpat kā par pārējām četrām attiecīgajām valstīm. Situācijai citās trešās valstīs, tostarp Savienībā, nebija nozīmes izmeklēšanas sākšanā. Tāpēc Komisija apgalvojumu noraidīja. |
|
(21) |
Visbeidzot, Taivānas iestādes apgalvoja, ka sūdzībā izmantotā metodika, ar ko Taivānas iekšzemes ražotāju peļņu koriģēja, izmantojot informāciju par pasaules tērauda ražotājiem ārpus valsts, bija acīmredzami nesaderīga ar PTO ADA 2.2.2. pantu. |
|
(22) |
Sūdzībā izmantotās metodikas pamatā bija tas, ka īpašā tirgus situācija ietekmēja gan Taivānas iekšzemes ražotāju gūto peļņu, gan kopējos datus par pārdošanu iekšzemes tirgū. Turklāt korekcijas veikšanai izmantotā informācija nebija ārpusvalsts dati, bet gan atspoguļoja pasaules uzņēmumu faktisko un hipotētisko peļņu un potenciāli ietvēra arī Taivānas ražotāju hipotētisko nospiesto rentabilitāti. Tāpēc Komisija apgalvojumu noraidīja. |
|
(23) |
Japānas valdība (“JV”) apgalvoja, ka apgalvojumam par īpašu tirgus situāciju Japānas tirgū Ķīnas jaudas pārpalikuma ietekmes dēļ trūka jebkādu pierādījumu. |
|
(24) |
Sūdzībā bija iekļauta informācija par CRF importa no Ķīnas Japānā tendenci laikposmā no 2019. līdz 2024. gadam (14). Turklāt sūdzībā bija iekļauta informācija par Ķīnas izcelsmes importa īpatsvaru Japānas kopējā CRF importā (15), kā arī par Ķīnas eksporta cenas uz Japānu un Japānas iekšzemes cenu salīdzinājumu laikposmā no 2019. līdz 2024. gadam (16) un Ķīnas izcelsmes importa ietekmi uz Japānas iekšzemes cenām. Tāpēc sūdzībā bija iekļauti pietiekami pierādījumi par īpašu tirgus situāciju Japānas iekšzemes tirgū. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja. |
|
(25) |
JV, Nippon Steel, JFE Steel Corporation (“JFE”) un Kobe Steel, Ltd. (“Kobe”) apgalvoja, ka Japānā neeksistēja īpaša tirgus situācija, ko būtu izraisījis Ķīnas izstumšanas efekts. Konkrētāk, Nippon Steel, JFE un Kobe apgalvoja, ka, tā kā sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Ķīnas jaudas pārpalikums ietekmēja visas piecas attiecīgās valstis, un atzina, ka Ķīnas tērauda jaudas pārpalikums izraisīja Ķīnas eksportu uz citām trešām valstīm, globālā jauda nevar būt īpaša tirgus situācija, kas ir “atšķirīga, individuāla, atsevišķa, specifiska”, kā to prasījusi ekspertu grupa lietā “Australia – Anti-Dumping Measures on Paper” (17). Par to, ka CRF jaudas pārpalikums neaprobežojas ar Japānas tirgu, liecinātu tas, ka Japāna 2024. gadā nebija starp 10 lielākajiem Ķīnas CRF eksporta galamērķiem un saskaņā ar Comtrade datiem uz Japānu tika novirzīti tikai 2,3 % no Ķīnas eksporta. Tie piebilda, ka ietekme ir gandrīz vienmērīgi sadalīta visā pasaules ekonomikā un nav raksturīga nevienai atsevišķai valstij vai valstu grupai. |
|
(26) |
Sūdzībā apgalvotā īpašā tirgus situācija attiecībā uz Japānu nebija Ķīnas jaudas pārpalikums kopumā, bet gan Ķīnas jaudas pārpalikuma izstumšanas efekts, kas mākslīgi pazemināja iekšzemes cenas Japānā. Komisija arī norādīja, ka sūdzībā bija sniegti pietiekami pierādījumi par Japānai specifisku īpašu tirgus situāciju, kā norādīts 24. apsvērumā. Situācijai citās trešās valstīs nebija nozīmes izmeklēšanas sākšanā. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja. |
|
(27) |
JV un POSVIET apgalvoja, ka Japānas un Vjetnamas tirgos nebija mākslīgi zemu cenu, un Nippon Steel, JFE, Kobe un POSVIET apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs nav sniedzis pierādījumus tam, ka iekšzemes cenas bija mākslīgi pazeminātas tādā mērā, ka uzņēmumi tika mudināti pārdot trešo valstu tirgos, nevis iekšzemes tirgū. Šajā sakarā Nippon Steel, JFE un Kobe norādīja, ka, pamatojoties uz Comtrade datiem, CRF vidējā importa cena Japānā un Vjetnamā 2024. gadā atbilda pasaules vidējam līmenim un faktiski bija augstāka par to. POSVIET arī apgalvoja, ka sūdzībā nebija aplūkoti izejresursi, bet gan lejupējs ražojums, un ka ir ekonomiski nepamatoti uzskatīt, ka CRF cenas mērķa valstīs būtu mākslīgi zemas tikai tāpēc, ka CRF importa cenas no Ķīnas esot mākslīgi zemas. POSVIET arī uzsvēra, ka Ķīnas CRF importa īpatsvars mērķa valstīs dažās valstīs bija diezgan zems – no 12 % Indijā līdz 78 % Taivānā. POSVIET apgalvoja, ka importa īpatsvars nebija pietiekams, lai “mākslīgi zemas cenas” no Ķīnas pārnestu uz importētājvalsts tirgu. |
|
(28) |
Sūdzības iesniedzējs sniedza salīdzinājumu starp Ķīnas eksporta cenām uz Japānu un Vjetnamu un Japānas un Vjetnamas iekšzemes cenām laikposmā no 2019. līdz 2024. gadam (18), kā arī informāciju par Ķīnas izcelsmes importa īpatsvaru Japānas un Vjetnamas kopējā CRF importā (19), kas liecināja, ka Ķīnas izcelsmes imports radīja spiedienu uz tirgu. Turklāt sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Japānas un Vjetnamas tērauda eksports uz Savienību palielinājās, lai gan kopējais tērauda eksports samazinājās (20). Tāpēc sūdzības iesniedzējs bija sniedzis pietiekamus pierādījumus tam, ka Ķīnas jaudas pārpalikums mākslīgi pazemināja iekšzemes cenas. Tāpēc Komisija apgalvojumu noraidīja. |
|
(29) |
Nippon Steel, JFE un Kobe apstrīdēja sūdzības iesniedzēja analīzi, kuras mērķis bija pierādīt, ka kopš 2020. gada imports no Ķīnas Japānā, pieauga, lai gan togad bija ārkārtas apstākļi. Tie uzskatīja, ka tendences analīzei būtu jāsākas ar 2019. gadu un, pamatojoties uz Japānas statistiku, tā parādītu, ka 2024. gadā importa apjomi joprojām bija mazāki nekā 2019. gadā. |
|
(30) |
Nippon Steel, JFE un Kobe izmantoja datu izvilkumu, kurā bija ietverts imports no Korejas Republikas (“Koreja”, Japānas statistikā apzīmēta ar kodu 103) Japānā, nevis imports no ĶTR (Japānas statistikā apzīmēta ar kodu 105) Japānā. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja. |
1.4.1.2.
|
(31) |
Vjetnamas Tirdzniecības aizsardzības instrumentu iestāde (“TRAV”) apgalvoja, ka sūdzībā sniegtie pierādījumi par CRF ražošanas nozares stāvokli Vjetnamā ir neprecīzi un novecojuši. TRAV paskaidroja, ka Vjetnamas valdība nepiedalījās Kanādas ziņojumā minētajā 20. panta pārbaudē, ka konstatējumi tika balstīti uz pieejamajiem faktiem un ka tie tika atcelti divās turpmākās pārskatīšanās – attiecībā uz oglekļa tērauda metinātajām caurulēm (21) un nerūsējošo tēraudu (22). |
|
(32) |
Sūdzībā bija sniegti pierādījumi par vairākiem Vjetnamā īstenotiem pasākumiem, kas ietekmēja CRF ražošanas izmaksas (23). Tāpēc tajā bija pietiekami pierādījumi par tādu pasākumu esību, kas varētu radīt īpašu tirgus situāciju Vjetnamā, un Komisija šo apgalvojumu noraidīja. Izmeklēšanā noteiks, vai šādi pasākumi joprojām ir spēkā, un attiecīgā gadījumā to ietekmi uz CRF ražošanas izmaksām. |
1.4.1.3.
|
(33) |
POSVIET un Tatmetal atgādināja PTO ekspertu grupas secinājumus lietā “Australia – Anti-Dumping Measures on Paper”, kuros norādīts, ka formulējums “pienācīga salīdzināšana” prasa novērtējumu attiecībā uz iekšzemes un eksporta cenu salīdzināšanu un ka šāds salīdzināmības novērtējums atšķiras no jautājuma par to, vai pastāv īpaša tirgus situācija. Tāpēc pat tad, ja pastāvētu īpaša tirgus situācija (tas tā nav), nevarētu pieņemt, ka pārdošana iekšzemes tirgū neļauj veikt pienācīgu salīdzināšanu. Attiecībā uz PTO ekspertu grupas secinājumiem POSVIET un Tatmetal apgalvoja, ka sūdzībā nav sniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka iekšzemes cenas mērķa valstīs neļauj veikt pienācīgu salīdzināšanu. |
|
(34) |
Komisija norādīja, ka sūdzībā bija sniegti pietiekami pierādījumi tam, ka piecu attiecīgo valstu iekšzemes ražotāju peļņa tika nospiesta Ķīnas jaudas pārpalikuma izstumšanas efekta dēļ, kas attiecīgajos iekšzemes tirgos mākslīgi pazemināja iekšzemes cenas. Tādējādi apgalvotā īpašā tirgus situācija ietekmēja tikai iekšzemes cenas, tāpēc nebija iespējams pienācīgi salīdzināt iekšzemes cenas ar eksporta pārdošanas darījumiem. Arguments tika noraidīts. |
|
(35) |
Taivānas iestādes arī atgādināja, ka, lai atsauktos uz īpašas tirgus situācijas pastāvēšanu, ir jāpierāda, ka šīs situācijas dēļ pārdošana iekšzemes tirgū nav piemērota pienācīgai salīdzināšanai ar eksporta cenu. Tādējādi tās apgalvoja, ka neviens no sūdzībā sniegtajiem pierādījumiem neliecināja, ka īpašā tirgus situācija neļāva veikt pienācīgu salīdzināšanu. Faktiski Taivānas iestādes uzskatīja, ka, pamatojoties uz sūdzībā sniegtajiem pierādījumiem, īpašā tirgus situācija, ko izraisīja globālais jaudas pārpalikums, ietekmēja visu tērauda ražotāju pasaulē gūto peļņu, un tādēļ īpašā tirgus situācija netraucētu veikt pienācīgu salīdzināšanu. |
|
(36) |
Komisija norādīja, ka sūdzībā bija sniegti pietiekami pierādījumi tam, ka Taivānas iekšzemes ražotāju peļņa tika nospiesta Ķīnas jaudas pārpalikuma izstumšanas efekta dēļ, kas mākslīgi pazemināja iekšzemes cenas Taivānā, nevis globālā jaudas pārpalikuma dēļ. Tādējādi apgalvotā īpašā tirgus situācija ietekmēja tikai iekšzemes cenas, tāpēc nebija iespējams pienācīgi salīdzināt iekšzemes cenas ar eksporta pārdošanas darījumiem. Tāpēc šis arguments tika noraidīts. |
|
(37) |
Nippon Steel, JFE un Kobe apgalvoja, ka sūdzībā nav apspriesta prasība, ka īpašajai tirgus situācijai, ja tā tiek konstatēta, jāpadara pārdošana iekšzemes tirgū nepiemērota salīdzināšanai ar eksporta cenu. |
|
(38) |
Komisija norādīja, ka prasība veikt pienācīgu salīdzināšanu ir minēta sūdzībā (24) un pamato normālās vērtības noteikšanu, kurā izmanto peļņas korekciju. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. |
1.4.1.4.
|
(39) |
Taivānas iestādes apgalvoja, ka tērauda ražotāji Taivānā bieži bija vertikāli integrēti un tādējādi nebija atkarīgi no izejvielu importa no Ķīnas. Šī struktūra ļāva Taivānas ražošanas nozarei saglabāt konkurētspēju, saskaroties ar importu no trešām valstīm. |
|
(40) |
Taivānas iestādes arī apgalvoja, ka Taivāna ir tirgus ekonomika, kurā cenas tiek noteiktas normālos konkurences apstākļos bez valdības iejaukšanās. Tādēļ Komisijai būtu jāizmanto CRF iekšzemes cenas, kā tā bija darījusi jaunākajā izmeklēšanā par cita starpā Taivānas izcelsmes konkrētu karsti velmētu nerūsējošā tērauda lokšņu un ruļļu importu (25). Taivānas iestādes norādīja, ka ne pieprasījumā, ne paziņojumā par minēto antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu, kura notiek šīs izmeklēšanas laikā, nebija atsauces uz īpašu tirgus situāciju Taivānā, datu par pārdošanu iekšzemes tirgū nereprezentativitāti vai peļņas kropļojumiem. |
|
(41) |
Turklāt Taivānas iestādes apgalvoja, ka konstatējumu par īpašu tirgus situāciju nevar balstīt uz globālām cenu parādībām, ko izraisa trešā valsts, uz kuru izmeklēšana neattiecas. Taivānas iestādes pauda bažas par šādas īpašas tirgus situācijas jēdziena interpretācijas atbilstību PTO noteikumiem, it īpaši tad, ja šāda interpretācija nebija pamatota ar skaidriem pierādījumiem par valsts iejaukšanos un no tās izrietošiem tirgus kropļojumiem, kas ir specifiski Taivānas tirgum. Šajā sakarā Taivānas iestādes atsaucās uz precedentu, kurā īpaša tirgus situācija bija saistīta ar identificējamiem valdības ietekmes veidiem (26), kā arī uz gadījumu, kad Komisija noraidīja apgalvojumu par īpašas tirgus situācijas pastāvēšanu attiecībā uz tērauda ražojumu (27). |
|
(42) |
Šajā sakarā EUROFER apgalvoja, ka izšķirīgais faktors ir nevis pašas situācijas raksturs, bet gan tās radītā ietekme uz tirgu. Konkrētāk, īpašu situāciju rada nevis pats Ķīnas jaudas pārpalikums, bet gan tā ietekme uz katru attiecīgo valsti. |
|
(43) |
Nippon Steel, JFE un Kobe apgalvoja, ka Japāna nebija īpaši pakļauta CRF importa no Ķīnas ietekmei, jo sūdzībā norādītais īpatsvars bija mazāks nekā Taivānā vai Vjetnamā. |
|
(44) |
Nippon Steel, JFE un Kobe piebilda, ka JV noteiktie tirdzniecības aizsardzības pasākumi sistemātiski pasargā Japānas ražošanas nozari no Ķīnas jaudas pārpalikuma ietekmes, un atsaucās uz vairākiem pasākumiem un JV pastāvīgo uzraudzību. |
|
(45) |
EUROFER apstrīdēja šo interpretāciju un, atsaucoties uz vairākiem Japānas tērauda ražošanas uzņēmumu un tirdzniecības namu pārstāvju publiskiem paziņojumiem, norādīja, ka šāda aizsardzība nebija bijusi pietiekama, lai kliedētu Japānas ražošanas nozares bažas. |
|
(46) |
Nippon Steel, JFE un Kobe arī apgalvoja, ka Japānas tērauda tirgus bija strukturāli pasargāts no Ķīnas izcelsmes importa iespiešanās, jo patērētāji pieprasa augstas kvalitātes ražojumu, kādu Ķīnas ražošanas nozare parasti nepiedāvā, it īpaši Japānas autobūves nozarē, kā arī Japānas tirgum raksturīgā ļoti specifiskā uzņēmējdarbības modeļa dēļ, kurā ir iesaistīti tirdzniecības uzņēmumi, kas izveidojuši ilgstošas un stingri noteiktas attiecības ar Japānas ražotājiem. |
|
(47) |
Nippon Steel savu piezīmju konfidenciālajā versijā arī apgalvoja, ka 44. un 46. apsvērumā aprakstīto Japānas tirgus īpatnību dēļ iekšzemes cenas Japānā bija mākslīgi augstākas. |
|
(48) |
Nippon Steel, JFE un Kobe arī norādīja, ka Japānas ražošanas nozare neveicināja globālo jaudas pārpalikumu tērauda nozarē, jo saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (“ESAO”) datiem iekšzemes tērauda ražošanas jauda Japānā laikposmā no 2019. līdz 2024. gadam samazinājās, savukārt Vjetnamā tā palielinājās. Turklāt starptautiskā līmenī JV piedalījās trīspusējās diskusijās ar Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm, lai risinātu globālā tērauda jaudas pārpalikuma problēmu, un ir ilggadēja un aktīva Pasaules foruma par tēraudrūpniecības jaudas pārpalikumu (“GFSEC”) dalībniece. |
|
(49) |
TRAV apgalvoja, ka sūdzībā ietvertais apgalvojums, ka Ķīnas auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu klātbūtne Vjetnamā par zemām cenām piespieda iekšzemes auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu ražotājus samazināt iekšzemes pārdošanas cenas līdz ilgtnespējīgam līmenim, lai konkurētu ar Ķīnas auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu cenām, neatbilst faktiem, jo auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu importam no Ķīnas Vjetnamā kopš 2020. gada piemēro antidempinga maksājumus un 2025. gada decembrī šie pasākumi tika pagarināti. |
|
(50) |
JV pieprasīja pienācīgi salīdzināt pārdošanu iekšzemes tirgū ar eksporta cenu. Šajā sakarā Nippon Steel, JFE un Kobe arī apgalvoja, ka, pat ja Komisija konstatētu īpašas tirgus situācijas pastāvēšanu Japānas tirgū, tas automātiski neliegtu pienācīgi salīdzināt iekšzemes cenu un eksporta cenu, jo Ķīnas jaudas pārpalikuma izstumšanas efekts tērauda nozarē vienādā mērā ietekmēja gan Japānas, gan Savienības tirgu. Pēc to domām, tas izriet no apgalvotās īpašās tirgus situācijas rakstura, jo jaudas pārpalikumam tērauda nozarē un it īpaši Ķīnā ir ietekme visā pasaulē un tas ietekmē pasaules ekonomiku, kā to atzinis sūdzības iesniedzējs. Lai to pamatotu, tie salīdzināja kopējo CRF importa apjomu Japānā un Savienībā un norādīja, ka šie apjomi bija līdzīgi. To ieskatā, līdzīgs bija arī aizsardzības līmenis pret importu no Ķīnas. Japānu aizsargātu 44. un 46. apsvērumā norādītie faktori, savukārt Savienību – antidempinga maksājumi par cita starpā ĶTR izcelsmes CRF importu (28) un aizsardzības pasākumi attiecībā uz konkrētiem tērauda ražojumiem (29). Tomēr, pēc to domām, šie pasākumi ir izrādījušies neefektīvi jaudas pārpalikuma problēmas risināšanā, jo Savienības patēriņš samazinājās, savukārt tarifa kvotu apjomi ikgadējas liberalizācijas rezultātā palielinājās. To apstiprinātu Komisijas priekšlikums risināt globālā jaudas pārpalikuma negatīvo ar tirdzniecību saistīto ietekmi uz Savienības tērauda tirgu (30). |
|
(51) |
Gluži pretēji, EUROFER uzskatīja, ka šīs lietas apstākļos pienācīgas salīdzināšanas analīze nav nepieciešama, jo eksporta cenas ietekmē nevis tā pati īpašā tirgus situācija, bet cita ekonomikas parādība (proti, Ķīnas jaudas pārpalikuma ietekme uz Savienības tirgu). EUROFER ieskatā, dempings tieši izpaudās kā izvēle noteikt eksporta cenas zemākā līmenī nekā normālā vērtība neatkarīgi no ekonomikas dinamikas eksporta tirgos. Turklāt Komisija šādu paralēlu analīzi neveic arī attiecībā uz citiem normālās vērtības noteikšanas iemesliem. Piemēram, ja Komisija uzskata, ka visi pārdošanas darījumi iekšzemes tirgū notiek ar zaudējumiem un tādējādi nav veikti parastās tirdzniecības operācijās, tā nevar nolemt izmantot faktiskos pārdošanas datus tāpēc, ka arī visi pārdošanas darījumi Savienības tirgū notiek ar zaudējumiem. EUROFER uzskata, ka šim pēdējam elementam nav nozīmes. |
|
(52) |
Papildus tam Nippon Steel, JFE, Kobe un Tatmetal apgalvoja, ka pat tad, ja būtu izpildīti pamatregulas 2. panta 3. punkta nosacījumi, Komisija saskaņā ar 2. panta 6. punkta ievaddaļu nevarētu neņemt vērā Nippon Steel un Tatmetal faktisko peļņu no to pārdošanas iekšzemes tirgū parastās tirdzniecības operācijās, jo 2. panta 3. punkts Komisijai ļāva tikai noteikt normālo vērtību. Pēc to domām, ja ir faktiski dati par ražošanu un pārdošanu parastās tirdzniecības operācijās, Komisijai šie dati ir jāizmanto, lai noteiktu peļņas summu, kā Tiesa paskaidrojusi spriedumā lietā Goldstar/Padome (31) un kā izriet no vairākiem PTO nolēmumiem (32). To ieskatā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu, peļņu no faktiskajiem pārdošanas darījumiem iekšzemes tirgū parastās tirdzniecības operācijās varētu neņemt vērā tikai tad, ja iekšzemes tirgū nebūtu pārdošanas parastās tirdzniecības operācijās. Šajā ziņā Komisija nevarēja sajaukt parastu tirdzniecības operāciju un īpašas tirgus situācijas jēdzienus, lai neņemtu vērā peļņu, kas gūta no pārdošanas iekšzemes tirgū parastās tirdzniecības operācijās, jo tie būtu atšķirīgi jēdzieni, par ko liecina saikļa “vai” lietojums starp tiem pamatregulas 2. panta 3. punktā. Pamatojoties uz spriedumu lietā NutraSweet/Padome (33), Nippon Steel, JFE un Kobe apgalvoja, ka parastu tirdzniecības operāciju pārbaude attiecās uz pašu pārdošanas darījumu raksturu, nevis uz tā tirgus raksturu, kurā uzņēmums darbojās. Nippon Steel, JFE, Kobe un Tatmetal atsaucās arī uz lietu Padome/Alumina (34). Nippon Steel, JFE un Kobe, atsaucoties uz Hansol (35), apgalvoja, ka nebūtu nozīmes tam, ka rezultātā varētu iegūt salikto normālo vērtību, kas būtu vienāda ar pārdošanas cenām iekšzemes tirgū, kuras īpašās tirgus situācijas dēļ netika ņemtas vērā. |
|
(53) |
EUROFER nepiekrita un uzskatīja, ka pārdošana iekšzemes tirgū, kuru ietekmē īpaša tirgus situācija, nenotiktu parastās tirdzniecības operācijās, tādējādi liedzot Komisijai izmantot faktiskās cenas. EUROFER arī apgalvoja, ka ne lieta Padome/Alumina, ne lieta NutraSweet/Padome nepamato secinājumu, ka parastu tirdzniecības operāciju pārbaude attiecās uz pašu pārdošanas darījumu raksturu, nevis uz tā tirgus raksturu, kurā uzņēmums darbojas. |
|
(54) |
Nippon Steel atkārtoti norādīja, ka EUROFER jauc parastu tirdzniecības operāciju un īpašas tirgus situācijas jēdzienu, kuri pamatregulas 2. panta 3. punktā ir nošķirti, un ka spriedumā lietā NutraSweet/Padome ir skaidri norādīts, ka parastu tirdzniecības operāciju pārbaude attiecas uz pašu pārdošanas darījumu raksturu (36). Turpretī Padomes Regulā (EK) Nr. 1972/2002 (37), ar kuru pamatregulā pirmoreiz tika ieviests īpašas tirgus situācijas jēdziens, bija norādīts, ka īpašas tirgus situācijas ieviešanas politikas pamatojums bija koncentrēšanās uz plašākiem strukturāliem apstākļiem tirgū, nevis uz konkrēta uzņēmuma pārdošanas darījumiem (38). Papildus tam Nippon Steel norādīja, ka pamatregulas 2. panta 6. punktā nav atsauces uz īpašu tirgus situāciju, bet gan ir lietots termins “parastas tirdzniecības operācijas”. Nippon Steel arī apgalvoja, ka, pamatojoties uz ekspertu grupas ziņojumu lietā EC – Salmon (Norway), bija jāizmanto peļņa no pārdošanas darījumiem, kas veikti parastās tirdzniecības operācijās (39). Nippon Steel apgalvoja, ka pat gadījumos, kad konkrēta ražojuma pārdošanas apjoms nav pietiekams, lai pamatotu, kāpēc izmantot pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū, Komisija saskaņā ar 2. panta 6. punktu un spriedumu lietā PT Musim Mas/Komisija tomēr izmantotu to pārdošanas darījumu rentabilitāti, kuri veikti parastās tirdzniecības operācijās (40). Nippon Steel ieskatā, tas būtu jāpiemēro arī tad, ja īpašas tirgus situācijas dēļ netiek ņemtas vērā iekšzemes cenas, un sūdzības iesniedzējs nebija pierādījis, ka Japānas ražotāju pārdošana iekšzemes tirgū netika veikta parastās tirdzniecības operācijās. |
|
(55) |
Turklāt Nippon Steel, JFE un Kobe apgalvoja, ka, ja Komisija tomēr nolemtu izmantot 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu, tai būtu pienākums aprēķināt peļņas maksimālo robežvērtību, lai nodrošinātu, ka tā netiek pārsniegta, kā atgādināja ekspertu grupa lietās “EU – Footwear (China)” (41) un “EU – Biodiesel (Indonesia)” (42) . Tādējādi Komisijai būtu jāsniedz ieinteresētajām personām norāde par to, kāda ir šī maksimālā robežvērtība un kā Komisija to ir noteikusi. Visbeidzot, tie atgādināja, ka “parasti gūtā peļņa” attiecas uz peļņu, ko gūst regulāri vai parasti. |
|
(56) |
Šajā sakarā EUROFER apgalvoja, ka Komisijai būtu jāizmanto c) apakšpunkts, jo a) apakšpunktu nevarēja izmantot tādēļ, ka īpašā tirgus situācija ietekmēja visus pārdošanas darījumus, savukārt b) apakšpunktu nevarēja izmantot tādēļ, ka Ķīnas jaudas pārpalikuma kropļojošā ietekme uz tērauda ražojumiem varētu attiekties uz plašu tērauda ražojumu klāstu un nevienam citam ražojumam nebija pietiekami līdzīgas CRF specifiskās iezīmes. |
|
(57) |
Nippon Steel atbildēja ar piezīmēm par iespējami piemērojamo peļņu, kuras bija sniegtas tikai konfidenciālajā versijā. |
|
(58) |
JSW Steel Limited un tā saistītie uzņēmumi (“JSW”) nepiekrita sūdzības iesniedzēja apgalvojumam, ka pamatregulas 2. panta 3. punkts nodrošina juridisku pamatu izmaksu koriģēšanai normālās vērtības aprēķinā pat tad, ja Komisija konstatētu īpašu tirgus situāciju Indijā. JSW apgalvoja, ka saskaņā ar pamatregulu īpašas tirgus situācijas pastāvēšana atbilstīgi tās 2. panta 3. punktam ļautu vienīgi izmantot salikto normālo vērtību, kas aprēķināta, pamatojoties uz ražošanas izmaksām, nevis faktiskās pārdošanas cenas. |
|
(59) |
JSW apgalvoja, ka ar īpašas tirgus situācijas konstatēšanu Indijas tirgū kopumā nepietiktu un Komisijai būtu jāpierāda, ka apgalvotā īpašā tirgus situācija faktiski ietekmēja JSW. Turklāt JSW apgalvoja, ka to neietekmēja neviena no apgalvotajām īpašajām tirgus situācijām. |
|
(60) |
Attiecībā uz dzelzsrūdu JSW apgalvoja, ka dzelzsrūdai, kuras dzelzs saturs ir mazāks par 58 %, nav noteikti eksporta ierobežojumi un ka sūdzības iesniedzējs nav pierādījis, kā Indijā īstenotie pasākumi ir nospieduši dzelzsrūdas iekšzemes cenu salīdzinājumā ar eksporta cenu. JSW arī apgalvoja, ka attiecībā uz dzelzsrūdu, kuras dzelzs saturs pārsniedz 58 %, JSW importētos daudzumus neietekmēja iespējama īpaša tirgus situācija. Turklāt JSW arī apgalvoja, ka cena, par kādu JSW pirka iekšzemes dzelzsrūdu, kuras dzelzs saturs pārsniedz 58 %, atbilda importa cenai. Visbeidzot, attiecībā uz dzelzsrūdas izmantošanu pašpatēriņam JSW apgalvoja, ka tā maksātā cena bija augstāka par tirgus cenu un ka vienīgais ieguvums JSW no izmantošanas pašpatēriņam bija piegādes drošība. |
|
(61) |
Attiecībā uz oglēm JSW norādīja, ka sūdzībā nav nošķirtas koksa ogles, kas ir tiešs izejresurss tērauda ražošanas procesā, un nekoksējamās ogles, ko izmanto enerģijas ražošanā. JSW apgalvoja, ka, tā kā šie divi ražojumi nav savstarpēji aizstājami un to tirgi ir atšķirīgi, Komisijai nebūtu jāņem vērā apgalvojums, ka Indijā pastāv īpaša tirgus situācija attiecībā uz oglēm. JSW arī apgalvoja, ka importēja lielāko daļu tam vajadzīgo koksa ogļu, jo iekšzemes koksa ogļu pieejamība bija nepietiekama un to kvalitāte nebija pietiekama tērauda ražošanai. Visbeidzot, JSW apgalvoja, ka tā koksa ogļu pirkšanas cenas bija salīdzināmas ar starptautiskajām cenām, un tas pierādīja, ka iekšzemes politika nebija izraisījusi Indijas importa cenu pazemināšanos. |
|
(62) |
Attiecībā uz tērauda lūžņiem JSW norādīja, ka apgalvojums par īpašu tirgus situāciju attiecībā uz oglēm bija pretrunā īpašai tirgus situācijai attiecībā uz tērauda lūžņiem, jo īpaša tirgus situācija attiecībā uz oglēm būtu samazinājusi pieprasījumu pēc tērauda lūžņiem. JSW apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs nav pierādījis, kā Indijas pasākumi attiecībā uz tērauda lūžņiem, piemēram, 15 % izvedmuitas nodoklis, veicināja tērauda lūžņu cenu pazemināšanos. JSW arī apgalvoja, ka vairākas citas valstis, tostarp Savienība, arī ir ieviesušas pasākumus, lai veicinātu tērauda lūžņu izmantošanu, un ka sūdzības iesniedzējs nav konstatējis, kādā ziņā Indijas pasākumi bija īpaši vai atšķirīgi, kas, pēc JSW domām, bija nepieciešams īpašas tirgus situācijas konstatēšanai. |
|
(63) |
JSW apgalvoja, ka pat tad, ja pastāvētu īpaša tirgus situācija, Komisijai būtu jānovērtē, vai īpašā tirgus situācija ļautu pienācīgi salīdzināt pārdošanu iekšzemes tirgū un eksportam. JSW arī apgalvoja, ka tam bija vienādas ražošanas izmaksas neatkarīgi no tā, vai attiecīgais ražojums tika pārdots iekšzemes tirgū vai eksportēts. Turklāt JSW apgalvoja, ka attiecīgie izejresursi tika ievietoti krāsnī, nenošķirot to izcelsmi, ko papildus apstiprināja tas, ka, ražojot augšupējos ražojumus, piemēram, karsti velmētus ruļļus, ražošanas līnijās nebija zināms, vai rullis tiktu tālāk pārveidots par CRF vai pārdots kā tāds. |
|
(64) |
JSW nepiekrita sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem, ka lieli izmeklējamā ražojuma importa apjomi no Ķīnas bija nospieduši cenas Indijas iekšzemes tirgū, mazinot Indijas ražotāju spēju pārdot ar peļņu, un ka rezultātā Indijas ražotāji bija novirzījuši produkciju uz Savienības tirgu. JSW apgalvoja, ka sūdzības iesniedzēja minētais izstumšanas efekts nebija specifisks Indijai un tam nebija pierādāmas ietekmes uz cenām, tirdzniecības modeļiem vai Indijas ražotāju rentabilitāti. JSW arī apgalvoja, ka Ķīnas jaudas pārpalikums nebija ietekmējis tā peļņu iekšzemes tirgū un ka tā pārdošanas apjoms saglabājās augsts gan iekšzemes, gan eksporta tirgos. Attiecībā uz cenām JSW apgalvoja, ka tendence iekšzemes tirgū bija līdzīga tendencēm eksporta tirgos. Turklāt JSW apgalvoja, ka Ķīnas izcelsmes imports ir ļoti mazs salīdzinājumā ar importu no citām valstīm (3–12 % no kopējā importa), ka Ķīnas izcelsmes imports veido tikai 0,2–0,3 % no iekšzemes patēriņa un ka Ķīnas izcelsmes importa tendences atpaliek no iekšzemes patēriņa tendencēm. Visbeidzot, JSW apgalvoja, ka Indijā ir spēkā tirdzniecības aizsardzības pasākumi pret izmeklējamo ražojumu. |
|
(65) |
JSW apgalvoja, ka pamatregulas 2. panta 3. punktā ir prasīts, lai apgalvotā īpašā tirgus situācija padarītu iekšzemes cenu nepiemērotu salīdzināšanai ar eksporta cenu. JSW arī apgalvoja, ka šīs divas cenas bija salīdzināmas, jo Indijā bija spēkā efektīvi tirdzniecības aizsardzības pasākumi pret izmeklējamo ražojumu un atšķirībā no daudzām citām valstīm bija palielinājies iekšzemes pieprasījums. |
|
(66) |
JSW nepiekrita sūdzībā paustajam apgalvojumam, ka tad, ja tiktu konstatēta īpaša tirgus situācija, Komisija, nosakot normālo vērtību, varētu koriģēt peļņu. JSW apgalvoja, ka Komisijai nav juridiska pamata, nosakot normālo vērtību, neņemt vērā faktisko peļņu, ko JSW guva no pārdošanas iekšzemes tirgū. Visbeidzot, JSW piebilda, ka pat tad, ja Komisija balstītos uz pamatregulas 2. panta 6. punktu, tai jānorāda ieinteresētajām personām, kāda ir peļņas maksimālā robežvērtība, un tā jānosaka tā, lai izmantotā peļņas summa nepārsniegtu peļņu, ko citi eksportētāji vai ražotāji parasti gūst, izcelsmes valsts iekšzemes tirgū pārdodot tās pašas vispārīgās kategorijas ražojumus. |
|
(67) |
TRAV apgalvoja, ka nesenā Savienības antidempinga izmeklēšanā par karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu importu no Vjetnamas Savienība nevarēja konstatēt kropļojumu pastāvēšanu izejvielu tirgū. TRAV apgalvoja, ka tāds pats secinājums attiecas uz auksti velmētiem plakaniem tērauda velmējumiem, jo tos ražo no karsti velmēta tērauda. TRAV apgalvoja, ka sūdzībā ir juridiskas un faktiskas kļūdas. TRAV arī apgalvoja, ka Vjetnamas politika attiecībā uz derīgo izrakteņu eksportu ir izstrādāta tā, lai nodrošinātu valsts dabas resursu ilgtspējīgu pārvaldību un efektīvu izmantošanu, pilnībā ievērojot valsts tiesību aktus un starptautiskās saistības, piemēram, 1994. gada GATT XX pantu. |
|
(68) |
POSVIET arī apgalvoja, ka antidempinga izmeklēšanā par konkrētu Vjetnamas, Japānas, Indijas un Ēģiptes izcelsmes karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu (“HRF”) importu (“HRF izmeklēšana”) (43) Komisija secināja, ka īpašas tirgus situācijas pastāvēšanu Vjetnamā nevar konstatēt. TRAV apgalvoja, ka lielākā daļa karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu, ko izmanto Vjetnamas iekšzemes ražošanas nozare, tiek iegūti no iekšzemes ražotājiem, piemēram, Hoa Phat Dung Quat Steel Corporation vai Formosa Ha Tinh Steel Corporation. POSVIET arī apgalvoja, ka, tā kā sūdzība pašreizējā izmeklēšanā balstījās uz tiem pašiem pierādījumiem, cita starpā attiecībā uz koksa ogļu, dzelzsrūdas un tērauda lūžņu iekšzemes cenām, Komisijai arī būtu jāsecina, ka ar tiem nepietiek, lai konstatētu īpašas tirgus situācijas pastāvēšanu Vjetnamā. POSVIET atsaucās arī uz Vispārējās tiesas konstatējumiem lietā Biodiesel (44), kuros aplūkots Komisijas novērtējums par Indonēzijas diferencētā izvedmuitas nodokļa (“DET”) sistēmas ietekmi uz neapstrādātas palmu eļļas (“CPO”) cenām iekšzemes tirgū un saistītajiem nosacījumiem, kas jāpierāda attiecībā uz izkropļotām izejvielu cenām iekšzemes tirgū. |
|
(69) |
Attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar dzelzsrūdu, tērauda lūžņiem un koksa oglēm, TRAV un POSVIET apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs nav sniedzis pierādījumus tam, ka šie pasākumi faktiski būtu izraisījuši kropļojumus izejvielu iekšzemes tirgū, un ka izvedmuitas nodokļu vai citu politikas iniciatīvu pastāvēšana pati par sevi nevar automātiski pamatot secinājumu, ka cenas ir mākslīgi zemas. TRAV un POSVIET arī nepiekrita, ka vertikāli integrētu uzņēmumu pastāvēšana un kampaņa “Vjetnamas iedzīvotāji par prioritāti izvirza Vjetnamas ražojumu izmantošanu” veidoja īpašu tirgus situāciju. TRAV arī noliedza jebkādu iesaisti auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu ražošanā un eksportā iesaistīto uzņēmumu pārvaldībā un cenu noteikšanā un paskaidroja, ka “Tērauda ražošanas nozares attīstības stratēģija līdz 2030. gadam ar redzējumu līdz 2050. gadam” tika izbeigta 2018. gadā. Visbeidzot, POSVIET apgalvoja, ka tas, ka HRF cenas Ķīnā esot mākslīgi zemas (tas tā nav), nenozīmē, ka HRF cenas Vjetnamā ir mākslīgi zemas tikai tirdzniecības dēļ. |
|
(70) |
Ieinteresēto personu piezīmēm, kas izklāstītas 39.–69. apsvērumā, nebija nozīmes izmeklēšanas sākšanā. Proti, visas minētās piezīmes attiecās uz jautājumiem, kurus varēja noteikt tikai izmeklēšanas gaitā, nevis uz sūdzībā ietvertajiem pierādījumiem. Tāpēc Komisija tās pieņēma zināšanai. Komisijas izmeklēšanas konstatējumi par visiem minētajiem jautājumiem attiecīgā gadījumā ir izklāstīti šīs regulas attiecīgajās iedaļās. |
1.4.2. Apgalvojumi par importa apjomu un novērtējumu kopumā
|
(71) |
Vairākas ieinteresētās personas, proti, Turcijas valdība (“TV”), POSVIET, Nippon Steel un citi Japānas ražotāji un Taivānas korporācijas, apstrīdēja importa apjomu pietiekamību un salīdzināmību, ko prasa novērtējums kopumā. |
|
(72) |
TV un Nippon Steel un citi Japānas ražotāji, atsaucoties uz mazu vai svārstīgu tirgus daļu, apgalvoja, ka imports nebija ievērojams pamatregulas 5. panta 7. punkta un 3. panta 4. punkta nozīmē. POSVIET tāpat apgalvoja, ka importa apjomi bija niecīgi. Tas apgalvoja arī, ka eksporta līmenis bija strukturāli ierobežots un ka importa nosacījumu, ražojuma īpašību un konkurences situācijas atšķirību dēļ novērtējums kopumā nav piemērots. |
|
(73) |
Komisija uzskatīja, ka procedūras sākšanas posmā pamatregulas 5. panta 3. punktā ir prasīti pietiekami pierādījumi par importu, nevis galīgs tā precīzās ietekmes novērtējums. |
|
(74) |
Sūdzībā ir sniegti pietiekami pierādījumi tam, ka imports no attiecīgajām valstīm Savienības tirgū nonāca ievērojamā apjomā un konkurē ar Savienības ražojumu līdzīgos konkurences apstākļos, jo gan importētie, gan Savienības ražojumi ir paredzēti tiem pašiem galalietotājiem un orientēti uz līdzīgiem tirgus segmentiem, tādējādi nodrošina tiešu aizstājamību. |
|
(75) |
Turklāt šajā posmā nekas neliecina, ka novērtējums kopumā kropļotu kaitējuma analīzi. Gluži pretēji, prima facie pierādījumi liecina, ka attiecīgais imports Savienības tirgū notiek vienlaikus un rada paralēlu cenu spiedienu. |
|
(76) |
Tādējādi procedūras sākšanas posmā ir izpildīti nosacījumi, kuru dēļ veicams novērtējums kopumā. Tāpēc šie argumenti tika noraidīti. |
|
(77) |
Pēc informācijas izpaušanas Nippon Steel Corporation, JFE Steel Corporation un Kobe Steel, Ltd. (“Japānas ražotāji”) atkārtoti izvirzīja argumentus par importa apjomu pietiekamību un salīdzināmību, ko prasa novērtējums kopumā. Japānas ražotāji uzskatīja, ka Komisija šos argumentus nav pietiekami izvērtējusi, un pieprasīja tos aplūkot galīgajos konstatējumos. Šajā sakarā vairākas ieinteresētās personas no valstīm, kurās netika konstatēta īpaša tirgus situācija, kas ietekmētu to cik uzticamas ir pārdošanas cenas iekšzemes tirgū, apgalvoja, ka imports no šo personu valstīm nebija jāvērtē kopumā ar importu no pārējām attiecīgajām valstīm. Tās apgalvoja, ka, tā kā dažās citās valstīs bija konstatēta īpaša tirgus situācija, tad importu no to izcelsmes valstīm un importu no valstīm, kuras skar īpašā tirgus situācija, Komisijai nevajadzēja vērtēt kopumā, šajā novērtējumā pienācīgi neņemot vērā minēto atšķirību. |
|
(78) |
Komisija norādīja, ka īpašu tirgus situāciju novērtē normālās vērtības noteikšanas vajadzībām. Šis novērtējums nav saistīts ar atsevišķo novērtējumu, ko veic saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu, kurā tiek vērtēti konkurences apstākļi starp Savienības tirgū importētajiem ražojumiem, kā arī starp šo importu un Savienības ražošanas nozari. Pamatregulas 2. panta 3. punkts attiecas uz situāciju eksportētājvalstu iekšzemes tirgū; 3. panta 4. punkts attiecas uz konkurenci Savienībā. Tādēļ konstatējumi par īpašu tirgus situāciju dažās eksportētājvalstīs paši par sevi neliecina par atšķirīgu tirgus dalībnieku rīcību Savienības tirgū. |
|
(79) |
Komisija arī norādīja – lai veiktu novērtējumu kopumā, ir prasība noteikt, vai importētajiem ražojumiem ir līdzīgas fizikālās īpašības un vai šos ražojumus var savstarpēji aizstāt galalietojumos un vai eksportētāju rīcība tirgū ir līdzīga un to konkurences attiecības ar Savienības ražošanas nozari ir salīdzināmas. Šajā novērtējumā ņem vērā tādus elementus kā vienlaicīga klātbūtne tirgū, salīdzināmi cenu līmeņi, kopīgi pārdošanas kanāli un klienti, kā arī līdzīgas importa apjomu un tirgus daļu tendences. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka imports no Japānas un pārējām attiecīgajām valstīm izmeklēšanas periodā bija Savienības tirgū, bija paredzēts tiem pašiem galalietotājiem un tirgus segmentiem, bija tieši aizstājams ar Savienības ražojumu un vienlaikus radīja spiedienu uz cenām. |
|
(80) |
Tāpēc Komisija apstiprināja šā importa iekļaušanu kaitējuma analīzē kopumā un noraidīja šo apgalvojumu. |
1.4.3. Apgalvojumi par Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma neesību
|
(81) |
Ieinteresētās personas apgalvoja, ka pierādījumi par kaitējumu nav pietiekami vai neliecina par būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta nozīmē. TV, Nippon Steel un citi Japānas ražotāji un Taivānas korporācijas apgalvoja, ka saskaņā ar sūdzībā sniegto informāciju Savienības ražošanas nozare saglabāja spēcīgu stāvokli tirgū ar stabilu vai lielu tirgus daļu un ka tādi rādītāji kā jauda, ražošanas apjoms un ieguldījumi neliecināja par būtisku pasliktināšanos. POSVIET apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare saglabāja noturību, lai gan bija nelabvēlīgi tirgus apstākļi, tostarp stāvokļa normalizēšanās pēc pandēmijas un izmaksu pieaugums. Tie arī apgalvoja, ka sūdzībā nav pietiekamu prima facie pierādījumu par vairākiem kaitējuma rādītājiem, tostarp ražīgumu, ienākumu no ieguldījumiem, naudas plūsmu, algām, izaugsmi un spēju piesaistīt kapitālu, un tāpēc izmeklēšanas sākšana neesot bijusi pamatota. |
|
(82) |
Komisija atgādināja, ka pamatregulas 5. panta 2. un 3. punktā procedūras sākšanas pamatošanai ir prasīti tikai pietiekami pierādījumi, kas ir pamatoti pieejami. Sūdzībā bija ietverti būtiski pierādījumi par galvenajiem kaitējuma faktoriem, kas ietekmē Savienības ražošanas nozari, tostarp rentabilitātes samazināšanos, cenu spiedienu un darbības rādītāju pasliktināšanos. Tas, ka daži rādītāji, piemēram, tirgus daļas, saglabājās stabili, neliedz konstatēt būtisku kaitējumu, ja citi rādītāji liecina par negatīvām norisēm. Tāpēc tas, ka nebija datu par visiem POSVIET minētajiem rādītājiem, nepadarīja izmeklēšanas sākšanu nepamatotu. Tāpēc šie argumenti tika noraidīti. |
1.4.4. Apgalvojumi par cēloņsakarību
|
(83) |
TV, Nippon Steel un citi Japānas ražotāji, Taivānas korporācijas un POSVIET apstrīdēja cēloņsakarības pastāvēšanu starp importu, kas, kā apgalvots, veikts par dempinga cenām, un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tie apgalvoja, ka darbības rezultātu pasliktināšanos galvenokārt izraisīja citi faktori, piemēram, patēriņa samazināšanās, enerģijas un izejvielu izmaksu pieaugums, korekcijas pēc pandēmijas un Savienības ražotāju stratēģiskie lēmumi. |
|
(84) |
Komisija atgādināja, ka procedūras sākšanas posmā 5. panta 3. punktā ir prasīti tikai pietiekami pierādījumi par iespējamu cēloņsakarību, nevis galīgs konstatējums saskaņā ar 3. panta 6. un 7. punktu. Sūdzībā bija sniegti pierādījumi par vienlaicīgu importu no attiecīgajām valstīm un Savienības ražošanas nozares darbības rezultātu pasliktināšanos – tai skaitā cenu spiediena rādītāji. Šo personu sniegtie alternatīvie skaidrojumi ir būtiski izmeklēšanas posmā, taču neatspēko prima facie cēloņsakarības pastāvēšanu. Tāpēc šie argumenti tika noraidīti. |
1.4.5. Apgalvojumi par pasākumu līmeni un metodiku (mērķa peļņa, korekcijas)
|
(85) |
Vairākas ieinteresētās personas apstrīdēja sūdzībā izmantotā kaitējuma starpības aprēķina un normālās vērtības noteikšanas aspektus. Tās apgalvoja, ka mērķa peļņa ir pārmērīga un neatspoguļo normālus tirgus apstākļus un ka, iekļaujot ar Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (“ETS”) saistītās izmaksas, varētu izraisīt divkāršu pieskaitīšanu. TV, Nippon Steel un citi Japānas ražotāji apstrīdēja arī ar ieguldījumiem saistītās korekcijas un izmaksu sadales metodikas. |
|
(86) |
Komisija uzskatīja, ka procedūras sākšanas posmā sūdzības iesniedzējam jāsniedz pamatotas aplēses, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem. Ar metodiku saistītie lēmumi, tostarp mērķa peļņas izvēle, ETS izmaksu uzskaite un korekciju metodikas, ir sarežģīti tehniski jautājumi, kas jāpārbauda izmeklēšanas gaitā. Tāpēc TV, Nippon Steel un citu Japānas ražotāju, Taivānas korporāciju un POSVIET izvirzītie argumenti attiecas uz jautājumiem, kurus procedūras sākšanas posmā nevar galīgi novērtēt, un tāpēc tie tika noraidīti. |
1.4.6. Apgalvojumi par kropļojumiem izejvielu tirgū
|
(87) |
POSVIET apgalvoja, ka pamatregulas 7. panta 2.a punkta piemērošanas nosacījumi nav izpildīti, jo Vjetnama izmanto importētas izejvielas, kas pirktas par starptautiskā tirgus cenām, un nav pierādīti būtiski kropļojumi izejvielu tirgū. TRAV arī informēja, ka iekšzemē iegūtās izejvielas, kas vajadzīgas karsti velmētu ruļļu ražošanai, neatbilda tērauda ražošanas nozares prasībām un kopumā nebija izmantojamas karsti velmētu ruļļu ražošanas procesā. |
|
(88) |
Komisija atgādināja, ka procedūras sākšanas posmā ir vajadzīgi tikai pietiekami pierādījumi, kas liecina par būtisku kropļojumu pastāvēšanu izejvielu tirgū, kuri ietekmē ražošanas izmaksas eksportētājvalstī un, iespējams, mazākā maksājuma noteikuma efektivitāti. Tā norādīja, ka sūdzībā bija ietverti šādi pietiekami pierādījumi, tostarp informācija par attiecīgajiem tirgus apstākļiem un faktoriem, kas varētu ietekmēt izejvielu cenu noteikšanu un izmaksu struktūru eksportētājvalstīs. |
|
(89) |
Komisija arī uzskatīja, ka šādu kropļojumu novērtēšanai vajadzīga visaptveroša tirgus struktūras, cenu noteikšanas apstākļu un iespējamās valsts ietekmes analīze, ko procedūras sākšanas posmā nevar veikt tā, lai izdarītu galīgu secinājumu. Tāpēc POSVIET argumenti tika noraidīti. |
1.4.7. Apgalvojumi par Savienības interesēm
|
(90) |
Dažas ieinteresētās personas, proti, TV, Nippon Steel un citi Japānas ražotāji, Taivānas korporācijas un BSH Hausgeräte GmbH, apgalvoja, ka pasākumu noteikšana nebūtu Savienības interesēs pamatregulas 21. panta nozīmē. Tās apgalvoja, ka pasākumi palielinātu izejresursu izmaksas lejupējās ražošanas nozarēs, tostarp autobūves, mašīnbūves un sadzīves tehnikas nozarē, un negatīvi ietekmētu konkurētspēju, nodarbinātību un piegādes ķēdes stabilitāti. |
|
(91) |
Komisija atgādināja, ka Savienības interešu izvērtējumu saskaņā ar 21. pantu neveic procedūras sākšanas posmā, bet tikai pagaidu vai galīgo pasākumu posmā. Tāpēc TV, Nippon Steel un citu Japānas ražotāju, Taivānas korporāciju un BSH Hausgeräte GmbH iesniegtie argumenti tika noraidīti. |
1.5. Atlase
|
(92) |
Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi. |
Savienības ražotāju atlase
|
(93) |
Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisku izlasi. Komisija atlasi veica, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo ražošanas un pārdošanas apjomu un vienlaikus nodrošinot ģeogrāfisko izkliedētību. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi, taču piezīmes netika saņemtas. |
|
(94) |
Rezultātā galīgajā izlasē bija trīs Savienības ražotāji, kas atrodas trīs dažādās dalībvalstīs. Izlase veido vairāk nekā 24 % no līdzīgā ražojuma aplēstā kopējā ražošanas apjoma un 17 % no aplēstā pārdošanas apjoma brīvajā tirgū Savienībā. Izlase ir reprezentatīva Savienības ražošanas nozarei. |
Nesaistīto importētāju atlase
|
(95) |
Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. |
|
(96) |
Neviens nesaistīts importētājs nesniedza prasīto informāciju un nepiekrita iekļaušanai izlasē. |
Ražotāju eksportētāju atlase
|
(97) |
Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus Indijas, Japānas, Taivānas, Turcijas un Vjetnamas ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Indijas Republikas pārstāvniecību Savienībā, Japānas pārstāvniecību Savienībā, Taibejas pārstāvniecību Savienībā, Turcijas Republikas pārstāvniecību Savienībā un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas pārstāvniecību Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus, ja tādi ir, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai sazināties ar tiem. |
|
(98) |
Četri ražotāji eksportētāji Indijā sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi, kurā bija viens ražotājs eksportētājs, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, ko atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt. Izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs pārstāvēja [90–100 %] no aplēstā kopējā daudzuma, kas izmeklēšanas periodā eksportēts no Indijas uz Savienību. Ar visiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem un Indijas iestādēm saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu notika apspriešanās par izlases izveidi. Piezīmes netika sniegtas. |
|
(99) |
Pieci uzņēmumi Japānā sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Viens no tiem, Daido, neziņoja, ka izmeklēšanas periodā pārdevis eksportam uz Savienību. Tomēr, kā norādīts 271.–273. apsvērumā, vēlāk izmeklēšanas gaitā Komisija uzskatīja, ka šis uzņēmums ir saistīts ar izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju. Turklāt vēl viens uzņēmums attiecībā uz ražošanu, ražošanas jaudu un pārdošanu iekšzemes tirgū un eksportam gan izmeklēšanas periodā, gan citos atlases veidlapā norādītajos gados bija paziņojis “0”, tāpēc to nevarēja uzskatīt par ražotāju Japānā. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi, kurā bija viens ražotājs eksportētājs, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, ko atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt. Izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs pārstāvēja [80–90 %] no aplēstā kopējā daudzuma, kas izmeklēšanas periodā eksportēts no Japānas uz Savienību. Ar visiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem un Japānas iestādēm saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu notika apspriešanās par izlases izveidi. Piezīmes netika sniegtas. |
|
(100) |
Trīs ražotāji eksportētāji Taivānā, kas piederēja pie divām grupām, sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi ar diviem ražotājiem eksportētājiem, kuri piederēja pie vienas grupas, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, ko atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt. Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji pārstāvēja [60–70 %] no aplēstā kopējā daudzuma, kas izmeklēšanas periodā eksportēts no Taivānas uz Savienību. Ar visiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem un Taivānas iestādēm saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu notika apspriešanās par izlases izveidi. Piezīmes netika sniegtas. |
|
(101) |
Seši ražotāji eksportētāji Turcijā sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi ar diviem ražotājiem eksportētājiem, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, ko atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt. Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji pārstāvēja [50–60] % no aplēstā kopējā daudzuma, kas izmeklēšanas periodā eksportēts no Turcijas uz Savienību. Ar visiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem un Turcijas iestādēm saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu notika apspriešanās par izlases izveidi. Piezīmes netika sniegtas. |
|
(102) |
Trīs ražotāji eksportētāji Vjetnamā sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi, kurā bija viens ražotājs eksportētājs, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, ko atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt. Izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs pārstāvēja [80–90] % no aplēstā kopējā daudzuma, kas izmeklēšanas periodā eksportēts no Vjetnamas uz Savienību. Ar visiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem un Vjetnamas iestādēm saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu notika apspriešanās par izlases izveidi. Piezīmes netika sniegtas. |
1.6. Atbildes uz anketas jautājumiem un pārbaudes apmeklējumi
|
(103) |
Kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, Komisija visu attiecīgo valstu iestādēm nosūtīja īpašas anketas, lai izmeklētu apgalvojumus par īpašu tirgus situāciju, ko izraisījis Ķīnas izcelsmes importa radītais izstumšanas efekts. Šajās anketās tika pieprasīta informācija, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu, lai izmeklētu apgalvojumu par izstumšanas efektu, piemēram, informācija par importa un pārdošanas apjomiem, cenām un tirgus daļām iekšzemes tirgū attiecīgajās valstīs. Šāda informācija tika pieprasīta par laikposmu no 2022. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 30. jūnijam – to pašu periodu, kuru izmeklēšanā izmantoja dempinga un kaitējuma noteikšanai (sk. 107. apsvērumu). Komisija Indijas un Vjetnamas valdībām nosūtīja arī īpašas anketas, lai izmeklētu apgalvojumus par īpašu tirgus situāciju, ko izraisījuši pasākumi attiecībā uz konkrētiem CRF izejresursiem. |
|
(104) |
Turklāt sūdzības iesniedzējs sūdzībā sniedza pietiekamus pierādījumus par iespējamiem kropļojumiem izejvielu tirgū Indijā un Vjetnamā attiecībā uz attiecīgo ražojumu. Tāpēc, kā tika norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, izmeklēšana aptvēra šos apgalvotos izejvielu tirgus kropļojumus, lai noteiktu, vai attiecībā uz Indiju un Vjetnamu piemērot pamatregulas 7. panta 2.a punkta un 2.b punkta noteikumus. Šā iemesla dēļ Komisija Indijas un Vjetnamas valdībām nosūtīja papildu anketas par šo jautājumu. |
|
(105) |
Komisija nosūtīja anketas arī izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, zināmajiem nesaistītajiem importētājiem un lietotājiem. Tās pašas anketas procedūras sākšanas dienā tika darītas pieejamas tiešsaistē (45). |
|
(106) |
Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu, Savienības intereses, īpašas tirgus situācijas un kropļojumu pastāvēšanu izejvielu tirgū pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Saskaņā ar pamatregulas 16. pantu visu attiecīgo valstu iestāžu un tālāk minēto uzņēmumu telpās tika veikti pārbaudes apmeklējumi. Savienības ražotāji:
Ražotāji eksportētāji Indijā:
Ražotājs eksportētājs Japānā:
Saistītie tirgotāji
Saistītie importētāji Savienībā:
Ražotāji eksportētāji Taivānā:
Saistītais tirgotājs:
Ražotāji eksportētāji Turcijā:
Saistītais tirgotājs:
Saistītie importētāji Savienībā un/vai izejvielu piegādātāji (tiešsaistē tika veiktas attālinātas kontrolpārbaudes):
Ražotājs eksportētājs Vjetnamā:
Saistītais apstrādes centrs un tirgotājs:
Saistītais tirgotājs:
Saistītais izejvielu piegādātājs:
Saistītais importētājs Savienībā
|
1.7. Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods
|
(107) |
Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2022. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”). |
|
(108) |
Pēc informācijas izpaušanas Japānas ražotāji apgalvoja, ka 2022. gads nav piemērots sākuma gads kaitējuma novērtēšanai, jo ekonomikas straujā atveseļošanās pēc Covid-19 pandēmijas turpinājās arī minētā gada pirmajā pusē. Japānas ražotāju ieskatā, 2022. gadā valdošo labvēlīgo tirgus apstākļu dēļ tika iegūta izkropļota atsauces vērtība, kuras dēļ, salīdzinot izmeklēšanas periodu ar minēto gadu, Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanās tika pārspīlēta. Tādēļ Japānas ražotāji pieprasīja, lai Komisiju izmantotu ilgāku atsauces periodu vai, alternatīvi, novērtējot kaitējuma rādītāju dinamiku, ņemtu vērā 2022. gadā valdošos apstākļus. |
|
(109) |
Jāuzsver, ka Komisija kaitējumu konstatēja, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares stāvokļa dinamiku visā attiecīgajā periodā, nevis tikai uz 2022. gada salīdzinājumu ar izmeklēšanas periodu. Komisija norādīja, ka, pārbaudot vairāku gadu periodu, nevis paļaujoties uz vienu gadu, mērķis ir mazināt ciklisku vai īslaicīgu svārstību ietekmi un novērtēt, vai attiecīgās tendences joprojām ir konsekventas pietiekami reprezentatīvā laikposmā. Novērtējumā tika aptverti visi attiecīgie ekonomiskie faktori un rādītāji, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli, tostarp pārdošanas un ražošanas apjomi, tirgus daļa, rentabilitāte, nodarbinātība, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem. |
|
(110) |
Japānas ražotāji apgalvoja, ka 2022. gadā tirgus apstākļi bija ārkārtīgi labvēlīgi, pateicoties ekonomikas atveseļošanai pēc Covid-19 pandēmijas, un tāpēc salīdzinājums ar izmeklēšanas periodu pārspīlēja Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos. Tomēr labvēlīgi tirgus apstākļi attiecīgā perioda sākumā paši par sevi nepierāda, ka turpmāko stāvokļa pasliktināšanos neizraisīja izmeklēšanā pārbaudītie faktori. |
|
(111) |
Turklāt Komisijas novērtējums nebalstījās tikai uz vienu rādītāju vai vienu gadu, bet gan uz dinamisku analīzi. Stāvokļa pasliktināšanos atspoguļoja vairāki rādītāji, un tā skāra gan Savienības ražošanas nozares finanšu rezultātus, gan tās stāvokli Savienības tirgū. Tika vērtēts arī tas, cik konsekventi un kādā virzienā rādītāji mainījās visā attiecīgajā periodā, tostarp gados starp sākuma gadu un izmeklēšanas periodu. Šo rādītāju dinamika kopumā sniedz pilnīgāku priekšstatu par Savienības ražošanas nozares stāvokli nekā apstākļi kādā atsevišķā gadā. |
|
(112) |
Turklāt Japānas ražotāji nepierādīja, ka pēc 2022. gada novērotā stāvokļa pasliktināšanās tikai nozīmēja atgriešanos pie parastajiem apstākļiem, kādi bija pirms ekonomikas atveseļošanās pēc Covid-19 pandēmijas. Konkrētāk, tie nesniedza pierādījumus tam, kāds darbības rezultātu līmenis būtu uzskatāms par normālu Savienības ražošanas nozarei, vai tam, ka izmeklēšanas periodā sasniegtie rezultāti atbilda šādiem normāliem apstākļiem. |
|
(113) |
Komisija arī uzskatīja, ka ilgāks atsauces periods pats par sevi nenodrošinātu piemērotāku kaitējuma novērtējumu. Perioda pagarināšana neatceltu nepieciešamību izvērtēt Savienības ražošanas nozares stāvokļa faktisko dinamiku attiecīgajā periodā un nepierādītu, ka novērotā pasliktināšanās nav saistīta ar importu par dempinga cenām. |
|
(114) |
Japānas ražotāji arī nenorādīja nevienu konkrētu kaitējuma rādītāju, kura pasliktināšanos varētu attiecināt tikai uz ekonomikas atveseļošanās beigām pēc Covid-19 pandēmijas. Tādējādi šis arguments neizskaidro kaitējuma rādītājos kopumā novēroto pasliktināšanos. |
|
(115) |
Tāpēc Komisija uzskatīja, ka argumenti par 2022. gadā valdošajiem ekonomiskajiem apstākļiem neliek apšaubīt kaitējuma novērtējumu. Novērtējuma pamatā bija Savienības ražošanas nozares stāvokļa dinamika visā attiecīgajā periodā un attiecīgo kaitējuma rādītāju kopējā dinamika. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. |
1.8. Pagaidu pasākumu nenoteikšana un turpmākā procedūra
|
(116) |
Komisija 2026. gada 17. aprīlī saskaņā ar pamatregulas 19.a panta 2. punktu informēja ieinteresētās personas par nodomu nenoteikt pagaidu pasākumus un deva tām iespēju iesniegt papildu informāciju. |
|
(117) |
Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai. |
|
(118) |
Komisija 2026. gada 6. augustā informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata plānoja noteikt galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Indijas, Japānas, Taivānas, Turcijas un Vjetnamas izcelsmes auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu importam (“izpaustā galīgā informācija”). Visām ieinteresētajām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto galīgo informāciju. |
|
(119) |
Dažu pēc galīgās informācijas izpaušanas saņemto piezīmju rezultātā tika pārskatīti 118. apsvērumā minētie būtiskie fakti un apsvērumi. Komisija 2026. gada 6. oktobrī visām ieinteresētajām personām izpauda galīgo papildinformāciju. Visām ieinteresētajām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes tikai par pārskatīto informāciju, kas sniegta izpaustajā galīgajā papildinformācijā. Kad pēc galīgās papildinformācijas izpaušanas bija saņemtas piezīmes, Komisija 2026. gada 16. oktobrī otro reizi izpauda galīgo papildinformāciju visām ieinteresētajām personām. Visām ieinteresētajām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes arī tikai par informāciju, kas sniegta otro reizi izpaustajā papildinformācijā. |
|
(120) |
Arī personām, kuras to pieprasīja, tika dota iespēja tikt uzklausītām. Uzklausīšanās piedalījās visi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, Taivānas un Turcijas iestādes, kā arī attiecīgā ražojuma lietotājs Czech Blades s.r.o. |
|
(121) |
POSVIET2026. gada 8. oktobrī pieprasīja, lai uzklausīšanas amatpersona organizētu uzklausīšanu ar dienestiem nolūkā nodrošināt, ka pirms galīgā lēmuma pieņemšanas Komisija ir izskatījusi trīs apgalvojumus, kas jau pausti par tās 2026. gada 17. augusta piezīmēm, kuras attiecas uz galīgo izpausto informāciju, un lai dotu POSVIET jēgpilnu iespēju atbildēt uz jaunajiem faktu apsvērumiem, kas ietverti izpaustajā galīgajā papildinformācijā, par kuru POSVIET divu dienu laikā varēja sniegt piezīmes. Uzklausīšana notika 2026. gada 12. oktobrī. Uzklausīšanā Komisijas dienesti apstiprināja, ka tie ir sapratuši apgalvojumus un piezīmes un aplūkos tos galīgajā regulā. Uzklausīšanas amatpersona secināja, ka POSVIET tika dotas visas juridiskās iespējas darīt zināmu savu viedokli Komisijas dienestiem, iesniegt piezīmes un argumentus gan rakstiski, gan mutiskajā uzklausīšanā un ka šajā izmeklēšanā tika ievērotas POSVIET tiesības uz aizstāvību. |
2. IZMEKLĒJAMAIS RAŽOJUMS, ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS
2.1. Izmeklējamais ražojums
|
(122) |
Izmeklējamais ražojums (jeb “CRF”) ir plakani dzelzs vai neleģētā tērauda vai citādu leģēto tēraudu, bet ne nerūsējošā tērauda, velmējumi, jebkāda platuma, auksti velmēti (presēti aukstā stāvoklī), neplaķēti, bez galvaniska vai cita pārklājuma un pēc aukstās velmēšanas (presēšanas aukstā stāvoklī) tālāk neapstrādāti, izņemot:
|
|
(123) |
CRF ražojumus izmanto ļoti dažādos lietojumos, tostarp autobūves nozarē, sadzīves tehnikā, būvmateriālos, rūpnieciskajās mašīnās, elektroiekārtās, metāla mēbelēs, uzglabāšanas sistēmās, caurulēs un cauruļvados, kā arī citos lejupējos ražošanas lietojumos, kuros vajadzīga augstas kvalitātes virsmas apdare un izmēru precizitāte. |
2.2. Attiecīgais ražojums
|
(124) |
Attiecīgais ražojums ir Indijas, Japānas, Taivānas, Turcijas vai Vjetnamas izcelsmes izmeklējamais ražojums, ko pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7209 15 00 , 7209 16 90 , 7209 17 90 , 7209 18 91 , ex 7209 18 99 , ex 7209 25 00 , 7209 26 90 , 7209 27 90 , 7209 28 90 , 7211 23 30 , ex 7211 23 80 , ex 7211 29 00 , 7225 50 80 , 7226 92 00 (TARIC kodi 7209 15 00 90, 7209 18 99 90, 7209 25 00 90, 7211 23 80 19, 7211 23 80 95, 7211 23 80 99, 7211 29 00 19, 7211 29 00 99). |
2.3. Līdzīgais ražojums
|
(125) |
Izmeklēšanā tika konstatēts, ka tālāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vienādi pamatlietojumi:
|
|
(126) |
Tāpēc Komisija nolēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē. |
2.4. Apgalvojumi par ražojumu tvērumu
|
(127) |
Daido iesniedza pieprasījumu izslēgt no pasākumu tvēruma DF42N, MENPD un MAS1C (kopā “Daido funkcionālie sakausējumi”). Daido apgalvoja, ka šie sakausējumi būtu jāizslēdz, jo to galalietojumi, ražošanas procesi, izplatīšanas kanāli un cenas atšķiras no “vispārējiem CRF”. Daido arī apgalvoja, ka izslēgšana būtu pamatota, jo Daido funkcionālie sakausējumi ietilptu ražojuma kontroles numura (“RKN”) 09. kategorijā. Daido uzskata, ka 01.–08. kategorija atbilst atzītām CRF saimēm, kas definētas EN standartos un ko izmanto plaši izplatītās autobūves, sadzīves tehnikas un būvniecības piegādes ķēdēs, savukārt 09. kategorija ir atlikusī kategorija materiāliem, kas neatbilst CRF specifiskajiem mehāniskajiem vai virsmas kritērijiem. |
|
(128) |
Daido nesniedza nekādus pierādījumus, kas apliecinātu, ka Daido funkcionālajiem sakausējumiem nav tādu pašu tehnisko, ķīmisko un fizikālo pamatīpašību kā CRF. Proti, šos sakausējumus joprojām ražoja no tām pašām izejvielām, izmantojot būtībā to pašu procesu. Iegūtais ražojums joprojām būtu CRF. Konkrētajam galalietojumam, izplatīšanas kanālam vai galīgajai cenai nebija nozīmes ražojuma izslēgšanas pamatojumā. |
|
(129) |
Arī tas, ka ražojums, kā apgalvoja Daido, ietilpa RKN 09. kategorijā, nepamatoja tā izslēgšanu. Gluži pretēji, šis fakts apstiprināja, ka tas patiešām ir izmeklējamais ražojums ar tādām pašām fizikālajām, tehniskajām un ķīmiskajām pamatīpašībām kā CRF, ko klasificētu citās RKN kategorijās, un arī to, ka izmeklēšana aptver dažādus ražojuma veidus dažādiem lietojumiem. |
|
(130) |
Pamatojoties uz minēto, Komisija noraidīja pieprasījumu izslēgt ražojumu no pasākumu tvēruma. |
|
(131) |
Pēc informācijas izpaušanas Daido atkārtoja apgalvojumu, ka Daido Functional Alloys būtu jāizslēdz no izmeklējamā ražojuma tvēruma, it īpaši to apgalvoto atšķirīgo īpašību, lietojuma un konkurences apstākļu dēļ, kā arī tāpēc, ka tie ir klasificēti 09. ražojuma kontroles numura (RKN) kategorijā. |
|
(132) |
Daido neiesniedza nekādu jaunu informāciju vai pierādījumus, kas varētu mainīt Komisijas novērtējumu. Tāpēc Komisija noraidīja pieprasījumu izslēgt ražojumu no pasākumu tvēruma. |
|
(133) |
CRF lietotājs Czech Blades s.r.o. pieprasīja, lai konkrētas auksti velmētas tērauda sloksnes ar īpašām tehniskajām īpašībām tiktu izslēgtas no pasākumu tvēruma. Lietotājs apgalvoja, ka šie ražojumi tiek izgatavoti atbilstoši ļoti specializētām tehniskajām specifikācijām nišas lietojumam lejupējā ražošanā, ka Savienības ražotāji tos nepiedāvā un tāpēc importu nosaka tehniska nepieciešamība, nevis cenu apsvērumi. Lietotājs arī apgalvoja, ka šie ražojumi nav savstarpēji aizstājami ar citiem auksti velmēta tērauda ražojumiem un ka pasākumu noteikšana negatīvi ietekmētu tā darbības lejupējā ražošanā. |
|
(134) |
Komisija pieprasījumu noraidīja. Iesniegtie pierādījumi nebija pietiekami, lai apliecinātu, ka attiecīgajiem ražojumiem ir atšķirīgas tehniskās, ķīmiskās un fizikālās īpašības, kas pamatotu to izslēgšanu no pasākumu tvēruma, vai ka Savienības ražotāji nepiedāvā ražojumus, kas atbilst vajadzīgajām tehniskajām īpašībām, vai tehniski savstarpēji aizstājamus ražojumus. Sniegtajā informācijā nebija pietiekami pilnīgu, konsekventu un pārbaudāmu pierādījumu, kas pamatotu šos apgalvojumus. |
|
(135) |
Turklāt izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozare ražo ražojumus, kas atbilst norādītajām tehniskajām īpašībām, vai tehniski savstarpēji aizstājamus ražojumus. Tāpēc izmeklēšana neapstiprināja lietotāja apgalvojumu, ka attiecīgos ražojumus nevar iegādāties no Savienības ražotājiem. |
|
(136) |
Visbeidzot, pieprasījuma pamatā esošā informācija tika iesniegta tikai ļoti vēlā izmeklēšanas posmā. Šajā posmā Komisijai vairs nebija iespējams veikt vajadzīgo pārbaudi vai turpināt iesniegto apgalvojumu izmeklēšanu. Tādējādi šo informāciju nevarēja ņemt vērā, nosakot, vai ir izpildīti nosacījumi ražojumu izslēgšanai no pasākumu tvēruma. |
|
(137) |
Pēc informācijas izpaušanas Czech Blades apgalvoja, ka tā ražotie asmeņskuvekļu asmeņi un rūpnieciskie asmeņi ir ļoti specializēti nišas ražojumi, kuriem Savienības tirgū nav analogu. Czech Blades iesniedza papildu informāciju sava izslēgšanas pieprasījuma pamatošanai. Šī informācija tika iesniegta, atbildot uz Komisijas norādījumu, ka ikviens turpmāks pieprasījums ir pienācīgi jāpamato ar dokumentiem un tajā it īpaši jāaplūko i) importēto ražojumu un Savienības ražojumu fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, ii) to galalietojums un savstarpējā aizstājamība, iii) alternatīvi piegādes avoti, iv) atbrīvojuma ietekme uz antidempinga maksājumiem un v) šo maksājumu ietekme uz lietotāju. Czech Blades norādīja, ka šis uzņēmums iepriekšējos pierādījumus bija iesniedzis konfidenciāli, tādējādi liedzot citām ieinteresētajām personām iespēju sniegt par tiem piezīmes. Tādēļ uzņēmums iesniedza materiāla specifikāciju, ko varēja iekļaut ieinteresētajām personām pieejamajos lietas materiālos. |
|
(138) |
Attiecībā uz īpašībām un savstarpējo aizstājamību Czech Blades apgalvoja, ka asmeņu tērauds ir ļoti specializēta ražojumu kategorija un stingro specifikāciju dēļ citu klašu tērauds nav piemērots tā aizstāšanai. Attiecībā uz alternatīviem piegādes avotiem Czech Blades apgalvoja, ka neviens Savienības piegādātājs nespēj piegādāt šo ražojumu. Uzņēmums apgalvoja, ka mēģinājumi iegādāties asmeņu tēraudu no Savienības tērauda rūpnīcām bija nesekmīgi: piegādātāji vai nu nespēja nodrošināt prasīto kvalitāti, pielaides vai daudzumus, vai arī nesniedza atbildi. Uzņēmums arī apgalvoja, ka, ņemot vērā energoietilpīgo un darbietilpīgo ražošanas procesu un nelielo pieprasījumu gadā, Savienības ražotāji šo ražojumu uzskata par komerciāli nepievilcīgu. Attiecībā uz maksājumu ietekmi Czech Blades apgalvoja, ka no attiecīgā materiāla izgatavotie asmeņi vērtības izteiksmē veido lielu daļu no uzņēmuma produkcijas. |
|
(139) |
Pēc informācijas izpaušanas Savienības ražošanas nozare atbalstīja pieprasījuma noraidīšanu. Tā apgalvoja, ka Komisija jau ir konstatējusi, ka šādus ražojumus ražo Savienībā, ka Savienības ražotāji piegādā auksti velmētus izejmateriālus, kurus Savienības pārvelmēšanas uzņēmumi pārstrādā šaurajās sloksnēs skuvekļu asmeņu ražošanai, ka pasākumi neaizliedz importu, bet gan atjauno vienlīdzīgus konkurences apstākļus, un ka to ietekme uz izmaksām ir niecīga. |
|
(140) |
Komisija vispirms norādīja, ka pusei, kura pieprasa izslēgšanu, ar savlaicīgi iesniegtiem, pilnīgiem, konsekventiem un pārbaudāmiem pierādījumiem jāpierāda, ka visi attiecīgie izslēgšanas nosacījumi ir izpildīti vienlaikus. Nepietiek ar to, ka puse atsevišķi pierāda tikai vienu elementu; pieprasījums jānovērtē kopumā, pārbaudot katru no pieciem 137. apsvērumā norādītajiem elementiem. |
|
(141) |
Attiecībā uz īpašībām un savstarpējo aizstājamību Komisija norādīja, ka papildu informācijā gan ir sīkāk aprakstīts Czech Blades importētais materiāls, tomēr tā pati par sevi nepierāda, ka Savienības ražošanas nozare neražo ražojumus ar tādām pašām vai līdzvērtīgām tehniskajām, ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām. Materiāla specifikācija atspoguļo prasības, ko Czech Blades piemēro saviem pirkumiem, un nepierāda, ka Savienības ražotāji nespēj šīs prasības izpildīt. Tas, ka nerūsējošais tērauds var nebūt piemērota alternatīva, nepierāda, ka nav pieejami citi oglekļa tērauda ražojumi, kas atbilst līdzvērtīgām tehniskajām prasībām. Czech Blades neiesniedza pierādījumus, kas konkrēti attiektos uz to, vai Savienības ražotāju ražojumi spēj panākt atbilstību uzņēmuma specifikācijā noteiktajām tehniskajām prasībām. |
|
(142) |
Attiecībā uz alternatīviem piegādes avotiem Komisija norādīja, ka Czech Blades iesniegtie pierādījumi nebija izsmeļoši un balstījās uz apgalvojumiem, nevis pārbaudāmiem datiem. Komisija arī norādīja, ka, saskaņā ar Savienības ražošanas nozares apgalvoto (sk. 139. apsvērumu), Savienības pārvelmēšanas uzņēmumi skuvekļu asmeņiem paredzētās šaurās sloksnes iegūst no Savienības ražotāju piegādātiem auksti velmētiem izejmateriāliem, un tas apliecina, ka Savienībā pastāv attiecīgā ražošanas ķēde. Tādēļ Czech Blades neizdevās pierādīt, ka šo ražojumu nav iespējams iegādāties no Savienības ražotājiem. |
|
(143) |
Attiecībā uz atbrīvojuma ietekmi uz antidempinga maksājumiem Komisija norādīja, ka papildu iesniegumā nav skaitliski norādīts, cik liela būtu neiekasēto maksājumu summa, ja tiktu apmierināts pieprasījums izslēgt attiecīgos ražojumus no pasākumu tvēruma. Iesniegtā informācija galvenokārt attiecas uz paredzamo lietotāja izejresursu izmaksu pieaugumu, bet tajā nav skaitliski noteikta atbrīvojuma attiecīgā ietekme uz antidempinga maksājumiem. |
|
(144) |
Kopumā pēc informācijas izpaušanas iesniegtā papildu informācija ietver sīkākus un konkrētākus pierādījumus nekā tie, kas bija pieejami laikā, kad Komisija iepriekš izvērtēja šo pieprasījumu. Tomēr šī papildu informācija neatbrīvo Czech Blades no 137. apsvērumā aprakstītā pierādīšanas pienākuma, saskaņā ar kuru ar konkrētiem pierādījumiem, nevis tikai apgalvojumiem ir jāpierāda katra izslēgšanas nosacījuma izpilde. Papildu informācija pati par sevi nepierāda ne to, ka attiecīgajiem ražojumiem piemīt īpašības, kas tos atšķir no Savienības ražošanas nozares ražotajiem auksti velmētajiem ražojumiem, ne to, ka no Savienības ražotājiem nav iespējams iegādāties ražojumus, kas atbilst prasītajām īpašībām, vai tehniski savstarpēji aizstājamus ražojumus. Tādēļ informācija par uzrunātajiem tērauda ražotājiem jāvērtē kopā ar tehnisko specifikāciju, lai noteiktu, vai apgalvotais alternatīvu piegādes avotu trūkums ir saistīts ar tehniskiem ierobežojumiem vai komerciāliem apsvērumiem. Turklāt papildu iesniegumā nav skaitliski noteikta pieprasītā atbrīvojuma ietekme uz antidempinga maksājumiem, savukārt aplēses par pasākumu ietekmi uz Czech Blades ir jāpamato, precizējot tajās izmantotos pieņēmumus un cēloņsakarību starp antidempinga maksājumiem un apgalvoto pārdošanas apjoma un nodarbinātības samazināšanos. Pienācīgi pamatotā izslēgšanas pieprasījumā tie ir obligāti elementi, un to trūkums pats par sevi pamato pieprasījuma noraidīšanu neatkarīgi no tehnisko un ar piedāvājumu saistīto pierādījumu izvērtējuma. |
|
(145) |
Pamatojoties uz minēto, Komisija secināja, ka Czech Blades nav pierādījis, ka ir izpildīti nosacījumi attiecīgo ražojumu izslēgšanai no pasākumu tvēruma. Tāpēc pieprasījums izslēgt ražojumu no pasākumu tvēruma tika noraidīts. |
|
(146) |
Pēc informācijas izpaušanas izlasē neiekļautais Japānas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, Proterial Ltd. pieprasīja, lai Komisija pielāgotu galīgā antidempinga maksājuma piemērošanu tā eksportam, ņemot vērā šā ražojuma, kā tas apgalvoja, unikālās īpašības un tā nozīmi autobūvē. |
|
(147) |
Komisija norādīja, ka šīs personas aprakstītais ražojums joprojām ietilpst izmeklēšanas tvērumā. Iesniegtie argumenti nebija pamatoti ar pierādījumiem, un tāpēc ar tiem nevarēja pamatot apsvērumus par konkrētiem ražojumiem. Savienības intereses jau tika novērtētas informācijas izpaušanas dokumentā, un netika sniegti papildu dati, kas mainītu Komisijas secinājumus. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. |
3. DEMPINGS
3.1. Īpašā tirgus situācija: Ķīnas ražošanas jaudas pārpalikuma izstumšanas efekts
3.1.1. Izstumšanas efekts kā īpaša tirgus situācija pamatregulas 2. panta 3. punkta nozīmē
|
(148) |
Šīs izmeklēšanas vajadzībām Komisija balstījās uz Pasaules foruma par tēraudrūpniecības jaudas pārpalikumu (46) (“GFSEC”) izmantoto jaudas pārpalikuma definīciju: jaudas pārpalikums ir starpība starp ražošanas jaudu un pieprasījumu. Arī sūdzības iesniedzējs izmantoja šo definīciju. |
|
(149) |
Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka CRF ražošanas jaudas pārpalikuma Ķīnas Tautas Republikā (“ĶTR”) dēļ Ķīnas CRF eksports par zemām cenām tika novirzīts uz visu attiecīgo valstu tirgiem. Šāda eksporta radītais spiediens nospiestu attiecīgo valstu iekšzemes ražotāju cenas līdz ilgtnespējīgam līmenim. Tāpēc CRF pārdošanas cenas attiecīgajās valstīs būtu mākslīgi zemas. Savukārt šādu cenu dēļ attiecīgo valstu iekšzemes CRF ražotāji, pārdodot CRF savos iekšzemes tirgos, gūtu mākslīgi zemu peļņu. |
|
(150) |
Tāpēc sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka normālā vērtība būtu jānosaka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu un faktiskie peļņas dati būtu jāaizstāj, lai novērstu īpašās tirgus situācijas ietekmi. |
3.1.2. Tērauda ražošanas jaudas pārpalikums ĶTR kopumā
|
(151) |
Saskaņā ar sūdzību tērauda ražošanas jaudas pārpalikums ir globāla problēma, taču ĶTR ir sākotnējais un nozīmīgākais jaudas pārpalikuma avots. 2024. gadā ĶTR bija 47 % no pasaules neapstrādāta tērauda ražošanas jaudas, kas atbilda 1 173 milj. t (47). |
|
(152) |
Sūdzības iesniedzējs paskaidroja, ka tērauda ražošanas jaudas pārpalikums ĶTR nav īslaicīga parādība, ko izraisījis pieprasījuma kritums, bet gan strukturāla parādība, proti, valdības politikas rezultātā jaunas ražošanas jaudas izveide ĶTR nav saistīta ar gaidāmo pieprasījumu. Saskaņā ar ESAO sniegto informāciju pirmais rodas normālu ekonomikas cikla svārstību rezultātā, savukārt otrais ir jaudas pārpalikums, ko rada subsīdijas un citi valdības atbalsta veidi (48). |
|
(153) |
Plašākā kontekstā GFSEC norādīja, ka jaudas pārpalikums izraisa pārmērīgu tērauda piedāvājumu starptautiskajos tirgos un tērauda cenu nospiešanu, kā arī mazākas tirgus daļas un zemākus jaudas izmantojuma rādītājus trešo valstu iekšzemes tērauda ražotājiem, kas darbojas tirgus apstākļos (49). |
|
(154) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, pašas Komisijas veiktā Ķīnas tērauda ražošanas nozares analīze apstiprināja, ka vismaz kopš 2014. gada ĶTR tērauda nozarē pastāv ievērojams jaudas pārpalikums, tādējādi apstiprinot tā strukturālo raksturu (50). Turklāt iepriekšējās Komisijas izmeklēšanās tika konstatēts, ka Ķīnas Tautas Republikas valdības (“ĶV”) iejaukšanās tērauda nozarē ir radījusi nozīmīgus tirgus kropļojumus (51). Turklāt publiski pieejami pētījumi liecina, ka atbalsts, ko ĶV dažādos līmeņos piešķir tērauda ražošanas uzņēmumiem, norāda, ka tērauda tirgus Ķīnā nedarbojas normālu tirgus spēku ietekmē (52). |
3.1.3. CRF ražošanas jaudas pārpalikums konkrēti ĶTR
|
(155) |
Konkrēti attiecībā uz CRF sūdzības iesniedzējs pierādīja, ka Ķīnas CRF ražošanas jauda neatbilda iekšzemes pieprasījumam. Proti, lai gan pieprasījums pēc CRF Ķīnā laikposmā no 2022. līdz 2024. gadam saglabājās stabils un pastāvīgi bija mazāks par ražošanas jaudu, tandēma velmētavu jauda pastāvīgi palielinājās (53). |
|
(156) |
Antidempinga izmeklēšanā par cita starpā ĶTR izcelsmes CRF importu (54) Komisija jau bija konstatējusi, ka 2020. gadā Ķīnas kopējā CRF ražošanas jauda pārsniedza 120 milj. t, savukārt gan ražošanas apjoms, gan patēriņš Ķīnā 2020. gadā tika lēsti 100 milj t apmērā, kā rezultātā neizmantotā jauda 2020. gadā tika lēsta 20 milj.t apmērā. Pamatojoties uz sūdzībā sniegtajiem datiem, Ķīnas ražošanas jauda 2024. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu palielinājās vēl par 12 % un salīdzinājumā ar 2021. gadu – par 9 % (55). Tajā pašā laikā iekšzemes pieprasījums salīdzinājumā ar 2019. gadu palielinājās tikai par 3 %, bet salīdzinājumā ar 2021. gadu pat samazinājās par 2 % (56). Neviena ieinteresētā persona šos datus neapstrīdēja. |
|
(157) |
Šis jaudas pārpalikuma pieaugums lielā mērā bija saistīts ar ĶV finansēšanas plāniem, reaģējot uz 2008.–2009. gada globālo finanšu krīzi (57). Tā kā Ķīnas jaudas pārpalikumu plaši atbalsta ĶV iejaukšanās, tad, iekšzemes pieprasījumam stagnējot, kā tas notika, piemēram, pēc Covid-19 pandēmijas būvniecības nozares krīzes dēļ, Ķīnas tirgū veidojas pārmērīgs piedāvājums (58). |
3.1.4. Ķīnas ražošanas jaudas pārpalikuma ietekme uz cenām
|
(158) |
Sūdzības iesniedzējs parādīja, ka CRF ražošanas jaudas palielināšanās un CRF pieprasījuma samazināšanās kopīgais rezultāts bija CRF cenu sarukums ĶTR. ĶTR auksti velmēta oglekļa tērauda cena, izteikta CNY, laikposmā no 2022. līdz 2024. gadam samazinājās (59). |
|
(159) |
Tāpēc Ķīnas tērauda ražotāji bija spiesti eksportēt ražošanas pārpalikumu par zemajām cenām, ko izraisīja jaudas pārpalikums (60). |
|
(160) |
Proti, jaudas pārpalikums Ķīnā ir izraisījis strauju eksporta pieaugumu un tērauda cenu nospiešanu visā pasaulē, tādējādi destabilizējot pasaules tērauda tirgus. Rezultātā pēdējos gados turpināja pieaugt pret Ķīnas tērauda importu vērstu pasākumu (tostarp tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu) skaits (61). |
|
(161) |
Šajā sakarā Komisija izmeklēšanas gaitā savāca pierādījumus, it īpaši no atbildēm uz anketas jautājumiem un attiecīgo valstu iestāžu pārbaudēm. Šie pierādījumi liecināja, ka arī attiecīgās valstis apzinājās Ķīnas jaudas pārpalikuma kaitīgo ietekmi un daudzas no tām veica pasākumus, lai to novērstu, kā paskaidrots attiecīgajās iedaļās. |
|
(162) |
Lai gan importa apjoma un cenu analīze par katru attiecīgo valsti ir iekļauta attiecīgajās iedaļās, šajā posmā Komisija norādīja, ka, tā kā jaudas pārpalikums ietekmēja Ķīnas iekšzemes cenas, Ķīnas izcelsmes importa cenas attiecīgajā valstī atspoguļoja šāda Ķīnas jaudas pārpalikuma eksternalizāciju. |
|
(163) |
Konkrētāk, antidempinga izmeklēšanā par cita starpā ĶTR izcelsmes CRF importu (62) Komisija secināja, ka CRF pārdošanas cenas ĶTR iekšzemes tirgū ietekmēja nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē (63). |
|
(164) |
Šis secinājums tika izdarīts, pamatojoties arī uz faktu, ka “[ĶTR] AVP tirgu lielā mērā apkalpo uzņēmumi, kas atrodas ĶTR iestāžu īpašumā, kontrolē vai politiskā uzraudzībā vai kam tās sniedz norādes” (64). |
|
(165) |
Saistībā ar cenām attiecīgo valstu tirgos, kuras jaudas pārpalikuma ietekmēto Ķīnas cenu radītais spiediens nospiestu, sūdzības iesniedzējs paskaidroja, ka tās būtu mākslīgi zemas, jo Ķīnas izcelsmes importa cenu līmeni nenosaka tirgus apsvērumi. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka uzņēmumi tiek tik plaši subsidēti, ka tie var gadiem uzkrāt zaudējumus, nesamazinot ražošanas jaudu. |
|
(166) |
Komisija attiecīgajās turpmākajās iedaļās šajā sakarā izdarīja secinājumu par katru attiecīgo valsti, ņemot vērā attiecīgo importu no ĶTR un tā cenu līmeni. |
3.1.5. Ķīnas ražošanas jaudas pārpalikuma ietekme uz peļņu
|
(167) |
Sūdzības iesniedzējs paskaidroja, ka mākslīgi zemas cenas nozīmē mazāku peļņu. Šajā sakarā tas sniedza pierādījumus par Ķīnas tērauda ražotāju rentabilitātes pasliktināšanos 2024. gadā (65) un par to, ka tērauda cenas Ķīnas iekšzemes tirgū un Ķīnas eksporta cenas bija zemākas par ražošanas izmaksām (66). |
|
(168) |
Sūdzības iesniedzēja ieskatā, jaudas pārpalikuma ietekmētā Ķīnas izcelsmes importa ienākšanas rezultātā cenas attiecīgo valstu tirgos tiktu pazeminātas un iekšzemes tērauda ražotāji vairs nevarētu pārdot tādus pašus apjomus, tādējādi samazinot jaudas izmantojumu. Rezultātā krasi palielinās nemainīgās izmaksas, kas vēl vairāk nospiež peļņu. Galu galā iekšzemes ražotāji vairs nespētu ieguldīt un kļūtu mazāk inovatīvi un mazāk efektīvi (67).. |
|
(169) |
Noslēgumā sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka iekšzemes tērauda ražotāji ārpus ĶTR guva mazāku peļņu, nekā tie būtu guvuši, ja Ķīnas jaudas pārpalikums nebūtu palielinājies tādā apmērā (68). Sūdzības iesniedzējs sniedza arī attiecīgo valstu CRF ražotāju rentabilitātes datus. Izmeklēšanas konstatējumi šajā sakarā ir izklāstīti attiecīgajās turpmākajās iedaļās. |
|
(170) |
Komisija attiecīgajās turpmākajās iedaļās šajā sakarā izdarīja secinājumu par katru attiecīgo valsti, ņemot vērā attiecīgo importu no ĶTR un tā cenu līmeni. |
3.2. Indija
3.2.1. Īpaša tirgus situācija Ķīnas izcelsmes importa izraisītā izstumšanas efekta dēļ
|
(171) |
Lai novērtētu, vai Indijas CRF tirgū pastāv īpaša tirgus situācija Ķīnas CRF importa izraisītā izstumšanas efekta dēļ, Komisija vispirms apjoma ziņā analizēja Ķīnas izcelsmes importa iespiešanās īpatsvaru Indijas CRF iekšzemes tirgū. |
|
(172) |
Komisija salīdzināja Ķīnas CRF importa apjomu ar Indijas patēriņu. Komisija balstījās uz ražošanas, importa un eksporta datiem, ko IV iesniedza atbildē uz anketas jautājumiem un ko Komisija bija pārbaudījusi uz vietas. Komisija aplēsa CRF patēriņu Indijā, kopējam ražošanas apjomam pieskaitot importu un atņemot eksportu. 1. tabula Patēriņš Indijā
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(173) |
No 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam Ķīnas izcelsmes importa tirgus daļa palielinājās no 0,10 % līdz 0,25 %. Pamatojoties uz to, Komisija uzskatīja, ka Ķīnas izcelsmes importa apjomi Indijā bija nenozīmīgi attiecībā pret patēriņu un pārāk mazi, lai būtu izraisījuši izstumšanas efektu. |
|
(174) |
Tāpēc Komisija secināja, ka Indijas iekšzemes tirgu neietekmēja īpaša tirgus situācija, ko izraisījis imports no Ķīnas ĶTR tērauda nozares ražošanas jaudas pārpalikuma dēļ. |
|
(175) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas EUROFER lūdza Komisiju pārskatīt 171.–174. apsvērumā apkopotos konstatējumus. Komisija norādīja, ka EUROFER nav iesniegusi jaunu informāciju vai pierādījumus, kas varētu mainīt Komisijas novērtējumu. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu un apstiprināja 171.–174. apsvērumā izklāstītos konstatējumus un secinājumus. |
3.2.2. Īpaša tirgus situācija saistībā ar pasākumiem attiecībā uz izejresursiem
3.2.2.1.
|
(176) |
Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Indijas tērauda tirgū pastāv īpaša tirgus situācija pamatregulas 2. panta 3. punkta nozīmē. Apgalvojumi attiecās uz:
|
|
(177) |
Komisija izmeklēja sūdzībā ietvertos apgalvojumus un piezīmes par procedūras sākšanu, kas saņemtas no JSW – vienīgā izlasē iekļautā Indijas ražotāja eksportētāja – un kas apkopotas 58.–66. apsvērumā. Komisija arī novērtēja IV un JSW iesniegtās atbildes uz anketas jautājumiem, kas bija pārbaudītas uz vietas, kā norādīts 103. apsvērumā. |
|
(178) |
Pamatojoties uz atbildēm uz anketas jautājumiem, pārbaudes apmeklējumiem un saņemto informāciju, Komisija noraidīja sūdzībā minētos apgalvojumus par to, ka pastāv īpaša tirgus situācija attiecībā uz oglēm, tērauda lūžņiem un Indijas tērauda ražotāju vertikālo integrāciju, jo šīs izmeklēšanas kontekstā lietas materiālos nebija pietiekamu elementu, kas apstiprinātu šos apgalvojumus. Turpretī Komisija izmeklēja, vai sūdzībā minētie apgalvojumi par dzelzsrūdu, tostarp pašpatēriņa ieguvi, bija pamatoti un vai rezultātā pastāvēja īpaša tirgus situācija, kas ietekmēja CRF iekšzemes cenas. |
3.2.2.2.
3.2.2.2.1. Ievads
|
(179) |
Šajā izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka HRF bija galvenais CRF ražošanas izejresurss un tā ražošanai bija vajadzīga dzelzsrūda. Komisija arī konstatēja, ka, tā kā JSW bija vertikāli integrēts ražošanas process, CRF, ko ražoja no HRF, bija ražots, izmantojot dzelzsrūdu. HRF ražošanā izmantotā dzelzsrūda tika iegūta no viena vai vairākiem no šādiem trim avotiem: i) dzelzsrūdas pirkumi iekšzemes tirgū, ii) dzelzsrūda, ko tieši ieguva ražotājs eksportētājs, un iii) importēta dzelzsrūda. |
|
(180) |
Komisija konstatēja, ka tālāk minētie IV īstenotie pasākumi mākslīgi pazemināja attiecīgā ražojuma ražošanai iekšzemē iegūtas dzelzsrūdas cenu:
|
|
(181) |
Komisija analizēja katru no šiem pasākumiem un tā ietekmi uz CRF ražošanā izmantotās dzelzsrūdas cenu. |
3.2.2.2.2. IV iejaukšanās Indijas iekšzemes dzelzsrūdas tirgū
|
(182) |
Komisija izmeklēja IV lomu iekšzemes dzelzsrūdas tirgū un IV tiesību aktu un politikas ietekmi uz dzelzsrūdas piedāvājumu un cenu. Komisija norādīja, ka viens no 2017. gada Valsts tērauda politikas (69) mērķiem, ko Indijas valdība bija oficiāli paziņojusi pēc šīs politikas apstiprināšanas (70), bija nodrošināt pietiekamu dzelzsrūdas piedāvājumu iekšzemes tirgū tērauda lejupējās ražošanas vajadzībām, tostarp CRF ražošanai. Komisija analizēja, kā šie IV īstenotie politikas pasākumi ietekmēja dzelzsrūdas pārdošanas cenu veidošanos Indijas iekšzemes tirgū, kā arī šā tirgus struktūru un dzelzsrūdas piegādi tērauda ražotājiem. |
|
(183) |
IV paskaidroja – un to apstiprina 2016. gada Derīgo izrakteņu koncesijas noteikumi (71) –, ka Indijas Raktuvju birojs (“IBM”), kas bija Kalnrūpniecības ministrijas pakļautības iestāde, ik mēnesi publicēja atsauces cenas vairākiem derīgajiem izrakteņiem, tostarp par visiem dzelzsrūdas pārdošanas darījumiem, arī par dzelzsrūdu, ko izmantoja CRF ražošanā. IV piebilda, ka uzņēmumiem, kas pārdod dzelzsrūdu, katru mēnesi jāziņo IBM par visiem klientiem pārdotās dzelzsrūdas apjomu un vērtību. IBM savāca visus datus un publicēja atsauces cenu, ko aprēķināja kā visu pārdošanas ziņojumu vidējo svērto cenu katram dzelzsrūdas veidam un klasei katrā attiecīgajā Indijas reģionā. |
|
(184) |
Attiecībā uz tirgus struktūru divi valstij piederoši uzņēmumi (“VPU”), proti, National Mineral Development Corporation (“NMDC”) un Odisha Mining Corporation (“OMC”), veidoja ievērojamu daļu no visas Indijas tirgū pārdotās dzelzsrūdas. Dzelzsrūdas raktuves Indijā pieder valstij, kas savukārt var piešķirt operatoriem koncesiju to izmantošanai. Komisija izmeklēja, kā dažādiem uzņēmumiem tika noteikta šo ieguves tiesību cena un vai mehānisms, saskaņā ar kuru ar Indijas Raktuvju biroja (“IBM”) (72) starpniecību tika apkopotas visu pārdošanas darījumu cenas, ietekmēja dzelzsrūdas cenu iekšzemes tirgū. IV paskaidroja, ka 2015. gada Raktuvju un derīgo izrakteņu attīstības un regulēšanas likuma reforma (73) paredzēja, ka valstij dzelzsrūdas raktuvju izmantošanas tiesības jāpiešķir izsolē. IV arī norādīja, ka NMDC un OMC ekspluatēja raktuves, uz kurām izsoles nebija attiecinātas, jo ieguves tiesības šie uzņēmumi bija ieguvuši krietni pirms 2015. gada reformas īstenošanas, tāpēc tās dēvēja par “mantotajām raktuvēm”. |
|
(185) |
Komisija centās apkopot visu pārējo attiecīgo informāciju par mantotajām raktuvēm, tai skaitā par to īpašumtiesībām un pārvaldību, cenu noteikšanu un ieguves tiesību nosacījumiem. IV iesniedza tikai ļoti ierobežotu informāciju un sniedza maz precizējumu par Komisijas pieprasīto informāciju. Konkrētāk, IV, lai gan Komisija atkārtoti pieprasīja, neiesniedza ne NMDC un OMC izmaksu pārskatus, ne detalizētu informāciju par atlīdzību, ilgumu un nosacījumiem attiecībā uz mantotajām raktuvēm un tādējādi par to dominējošā stāvokļa tirgū ietekmi uz iekšzemes cenu veidošanos. Komisija 2026. gada 15. jūnijā saskaņā ar pamatregulas 18. panta 4. punktu nosūtīja Indijas valdībai vēstuli, kurā pilnībā izklāstīja, kuras informācijas trūkst, kā arī savu nodomu lēmumu balstīt uz pieejamajiem faktiem. |
|
(186) |
IV 2026. gada 25. jūnijā atbildēja un apgalvoja, ka tā izmeklēšanā ir pilnībā sadarbojusies. Turklāt IV apgalvoja, ka tad, ja Komisija informāciju uzskatīja par nepietiekamu, tai šis jautājums bija jārisina pārbaudes apmeklējuma laikā. Visbeidzot, IV iesniedza papildu informāciju par Komisijas vēstulē izvirzītajiem jautājumiem. |
|
(187) |
Komisija tam nepiekrita un uzskatīja, ka informācija, ko IV bija iesniegusi pirms vēstules saskaņā ar 18. panta 4. punktu, nebija pietiekama, lai veiktu novērtējumu. Turklāt Komisija uzskatīja, ka pārbaudes apmeklējuma mērķis bija nevis iegūt pieprasīto, bet neiesniegto informāciju, bet gan pārbaudīt faktiski iesniegto informāciju (74). Attiecībā uz IV iesniegto būtisko papildu informāciju, ko IV bija atzīmējusi kā konfidenciālu, Komisija neuzskatīja, ka tā mainītu Komisijas novērtējumu, un secināja, ka IV pēc informācijas izpaušanas būtu jāizvērtē Komisijas konstatējumi, lai noteiktu, vai tās piezīmes ir būtiskas un piemērojamas. |
|
(188) |
Saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, ņemot vērā IV nesadarbošanos, Komisijai bija jāizmanto pieejamie fakti, lai izdarītu secinājumus par dzelzsrūdas cenu veidošanos iekšzemes tirgū, proti, par ieguves tiesību cenu noteikšanu un nosacījumiem saskaņā ar sistēmu, kas bija spēkā pirms 2015. gada, par to izmaksām un dzelzsrūdas cenām, arī salīdzinājumā ar citiem tirgus dalībniekiem, kas nebija mantotās raktuves, tai skaitā ar JSW paša dzelzsrūdas ieguvi. |
|
(189) |
Indijas Konkurences komisijas interešu aizstāvības iniciatīvas ietvaros Rūpniecības attīstības pētījumu institūts (“ISID”) 2023. gada 31. jūlijā publicēja pētījumu par konkurenci kalnrūpniecības nozarē, īpašu uzmanību pievēršot dzelzsrūdai (75). Ziņojums apstiprināja, ka abi lielākie tirgus dalībnieki (NMDC un OMC) lielā mērā bija IBM cenas noteicēji, savukārt pārējie tirgus dalībnieki bija cenu pieņēmēji. IV iesniegtā informācija liecināja, ka lielākā daļa šo abu tirgus dalībnieku ekspluatēto raktuvju bija mantotās raktuves. Turklāt mantotajām raktuvēm, ko ekspluatēja tādi valsts uzņēmumi kā NMDC un OMC, bija jāmaksā 150 % no maksājamās izmantošanas maksas, proti, 22,5 % no IBM cenas (150 % no 15 %). Komisija norādīja, ka šī likme bija ievērojami zemāka par likmēm, ko JSW maksāja par raktuvēm, kuras tam pēc 2015. gada piešķīra izsolē. Pamatojoties uz šiem avotiem, Komisija konstatēja, ka, ņemot vērā mantoto raktuvju ievērojamo tirgus daļu un zemās cenas, ko galvenokārt nodrošināja tas, ka IV ieguves tiesības bija piešķīrusi bez izsoles, kā arī to, ka NMDC un OMC pieder IV un tos pārvalda IV, NMDC un OMC bija IBM cenas noteicēji un pārējiem uzņēmumiem bija jāseko šai cenai. Komisija secināja, ka tad, ja NMDC un OMC būtu bijis izsolē jākonkurē ar citiem operatoriem par tiesībām ekspluatēt savas mantotās raktuves, šiem abiem uzņēmumiem būtu bijušas ievērojami lielākas izmaksas un tādējādi, lai saglabātu rentabilitāti, tiem būtu bijis jāpārdod par ievērojami augstākām cenām. |
|
(190) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas IV apgalvoja, ka pierādījumi, uz kuriem Komisija balstīja secinājumu, ka NMDC un OMC ir dominējošie piegādātāji un tādējādi IBM cenas noteicēji, ir kļūdaini. Pirmkārt, IV apgalvoja, ka ISID ziņojumā izmantotie dati ir iegūti divus gadus pirms izmeklēšanas perioda un tāpēc NMDC un OMC piedēvēto 65 % tirgus daļu nevar izmantot. Otrkārt, IV iesniedza par konfidenciāliem atzīmētus datus, kas, pēc tās apgalvojuma, pierādīja, ka NMDC un OMC tirgus daļa bija ievērojami mazāka par 65 %. Treškārt, IV norādīja, ka saskaņā ar ISID ziņojumu dzelzsrūdas nozare ir deregulēta un valdība tieši nenosaka dzelzsrūdas cenas. |
|
(191) |
Komisija nevarēja pārbaudīt daļu no IV iesniegtajiem konfidenciālajiem datiem, jo tie nebija pietiekami detalizēti, it īpaši tajos nebija norādīts, kuri uzņēmumi pieskaitīti pašpatēriņa ieguves uzņēmumiem un kuri – pārējiem ieguves uzņēmumiem. Katrā ziņā Komisija arī aptuveni 45–50 % kopējo tirgus daļu uzskatītu par būtisku. Komisija uzskatīja, ka vēl svarīgāk ir tas, tirgus daļa nebija vienīgais kritērijs, pēc kura varēja noteikt, ka NMDC un OMC ir cenu noteicēji. Šajā izmeklēšanā būtisks elements, kas NMDC un OMC ļāva noteikt dzelzsrūdas cenas, bija arī šo uzņēmumu izmaksu priekšrocība, kā tā skaidrota 193. apsvērumā. Turklāt Komisija 193. apsvērumā ir skaidrojusi, ka konkrēti iekšzemes piegādātāji bija ieinteresēti saglabāt zemas IBM cenas, lai mazinātu maksājamo nodokļu apmēru. Komisija arī norādīja, ka IV citētais apgalvojums ISID ziņojumā par to, ka valdība “tieši” nenosaka dzelzsrūdas cenas, nenozīmē, ka valdība tās neietekmēja netieši ar mehānismu, ko tā bija izveidojusi iepriekš piešķirtajām un izsolēs piešķirtajām raktuvēm. Šajā sakarā Komisija pēc 182.–197. apsvērumā izklāstītās analīzes 198. apsvērumā secināja, ka valdība tomēr iejaucās dzelzsrūdas cenu veidošanā. Tāpēc Komisija apgalvojumu noraidīja. |
|
(192) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas IV iesniedza par konfidenciālu atzīmētu informāciju, apgalvojot, ka saskaņā ar iepriekš piešķirto nomas tiesību nosacījumiem pārdošanas cenas nebija zemākas par tirgus cenām. |
|
(193) |
Komisija norādīja, ka konfidenciālā informācija lietas materiālos, kā minēts 189. apsvērumā, liecināja, ka par iepriekš piešķirtajām raktuvēm tika maksātas ievērojami mazāka izmantošanas maksa nekā tā, ko JSW maksāja par raktuvēm, kuras tai pēc 2015. gada bija piešķirtas izsolēs. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu. Komisija šos konstatējumus apstiprināja, pamatojoties uz lietas materiālos ietvertiem papildu elementiem. Pirmkārt, JSW sniegtie un Komisijas pārbaudītie dati apstiprināja konstatējumu, ka IBM cenas bija mākslīgi zemas. Konfidencialitātes apsvērumu dēļ Komisijas pamatojums tika izpausts konkrēti JSW. Otrkārt, tā kā tādi maksājumi kā maksa par koncesijas tiesībām un izmantošanas maksa bija piesaistīti IBM cenai, cenu noteikšanas mehānisms radīja iekšēju stimulu visiem iekšzemes dzelzsrūdas piegādātājiem pielāgot savas cenas IBM cenai (un tādējādi mantoto raktuvju cenai), lai līdz minimumam samazinātu tādu maksājumu kā izmantošanas maksa un maksa par koncesijas tiesībām apmēru, tādējādi saglabājot iekšzemes dzelzsrūdas cenu mākslīgi zemu. |
|
(194) |
Turklāt Odišas valdības Indijas kontrolieris un ģenerālrevidents, kas ir publiska Indijas iestāde, 2024. gadā pēc revīzijas (76) ieteica IV izmeklēt nomnieku ziņošanu par zemām cenām pie raktuves, lai noskaidrotu, vai tas netiek darīts apzināti nolūkā samazināt vidējo pārdošanas cenu un tādējādi maksājamo izmantošanas maksu un prēmiju. |
|
(195) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas IV apgalvoja, ka 194. apsvērumā minētais 2024. gada ziņojums nepierāda, kas cenas noteiktas pārāk zemas. Pirmkārt, ziņojums aptvēra tikai sešus revidētos nomniekus. Otrkārt, pat ja nomnieki būtu deklarējuši zemākas cenas nekā faktiskās, tas nepierādītu, ka IBM cena bija noteikta pārāk zemā līmenī. Treškārt, ziņojums aptvēra laikposmu no 2020. līdz 2022. gadam un tādēļ neattiecās uz izmeklēšanas periodu. Ceturtkārt, IV apgalvoja, ka valdība kopš tā laika ir veikusi pasākumus nepareizas datu deklarēšanas novēršanai. |
|
(196) |
Komisija norādīja, ka lietas materiālos ir arī citi konfidenciāli pierādījumi par tirgus dalībnieku ieinteresētību saglabāt zemas IBM cenas. Runājot par minēto ziņojumu, tas, pirmkārt, apstiprināja iemeslus, kuru dēļ uzņēmumi bija ieinteresēti saglabāt zemas IBM cenas, un, otrkārt, sniedza reālus šādas prakses piemērus. Tā kā IBM cenu mehānisma darbība un tā izmantošana par nodokļu aprēķina indeksu nav mainījusies, Komisija neuzskatīja par būtisku to, ka minētie piemēri attiecās uz laikposmu pirms izmeklēšanas perioda. Komisija arī norādīja, ka IV nav iesniegusi ne pierādījumus par reālām izmaiņām, ko tā ieviesusi, lai samazinātu pārāk zemu cenu deklarēšanas praksi, ne novērtējumu, kas apliecinātu, ka šīs izmaiņas būtu ieviestas dzīvē. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu. |
|
(197) |
Visbeidzot, Komisija norādīja uz diviem papildu rādītājiem, kas liecināja, ka IV politika sasniedz tās mērķi nodrošināt dzelzsrūdas pieejamību iekšzemes tirgū tērauda, tostarp CRF, ražošanai. Pirmkārt, importa apjomi bija niecīgi. Otrkārt, lai gan Indija bija ceturtā lielākā dzelzsrūdas ražotāja pasaulē, eksporta apjomi salīdzinājumā ar ražošanas apjomiem bija ļoti mazi. |
|
(198) |
Pamatojoties uz visu šo informāciju un ņemot vērā arī citus šajā iedaļā sīki izklāstītos IV pasākumus attiecībā uz dzelzsrūdu, Komisija secināja, ka: i) IV iejaukšanās iekšzemes dzelzsrūdas tirgū radīja struktūru, kurā valstij piederošās mantotās raktuves bija dominējošie piegādātāji un tādējādi cenu noteicēji; ii) šīs mantotās raktuves ieguves tiesības bija ieguvušas pirms 2015. gada reformas, un, IV nesadarbojoties, tika secināts, ka, ņemot vērā to piederību valstij un to, ka tolaik izsoles nenotika, to ieguves tiesības tika piešķirtas ar ļoti izdevīgiem ārpustirgus nosacījumiem, ļaujot tām noteikt dzelzsrūdas cenu daudz zemākā līmenī nekā konkurentiem, nevis atbilstoši taisnīgai tirgus vērtībai; iii) IV ieviestais IBM cenas mehānisms, ko izmanto kā indeksu noteiktām nodevām un nodokļiem, izraisīja mākslīgi zemu cenu visiem dzelzsrūdas veidiem un klasēm, to skaitā dzelzsrūdai, kas JSW tika piegādāta CRF ražošanas vajadzībām. |
3.2.2.2.3. Dzelzsrūdas pašpatēriņa tirgus tērauda ražošanā
|
(199) |
JSW no IV bija ieguvis tiesības ekspluatēt dažas dzelzsrūdas raktuves. Konfidencialitātes apsvērumu dēļ papildu informācija tika izpausta konkrēti JSW. |
|
(200) |
Komisija izmeklēja, vai IV politikas dēļ nav izkropļoti nosacījumi un cenu noteikšana attiecībā uz raktuvēm, ko JSW izmantoja pašpatēriņa ieguvei CRF ražošanas vajadzībām. Komisija konstatēja, ka 184. apsvērumā minētā 2015. gada kalnrūpniecības likuma reforma ieviesa prasību štatu valdībām derīgo izrakteņu, tostarp dzelzsrūdas, ieguves tiesību piešķiršanu organizēt izsolē. Saskaņā ar 2015. gada Derīgo izrakteņu (izsoļu) noteikumu (77) 6. noteikumu pieteikuma iesniedzējiem bija jāatbilst Raktuvju un derīgo izrakteņu likuma (78) 5. panta prasībām, kurās bija noteikts, ka štata valdība nevar piešķirt derīgo izrakteņu koncesiju, ja vien attiecīgā persona nav Indijas valstspiederīgais vai uzņēmums. Tāpēc, izslēdzot ārvalstu uzņēmumus no solīšanas procesa, Komisija neuzskatīja izsoles procedūru par patiesi atklātu, jo tajā varēja piedalīties tikai ierobežots skaits potenciālo iekšzemes tirgus dalībnieku un no tās bija izslēgti visi ārvalstu dzelzsrūdas operatori, kas potenciāli varētu iesniegt konkurētspējīgākus piedāvājumus nekā iekšzemes operatori. |
|
(201) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas IV apgalvoja, ka Komisija nav pierādījusi, ka ārvalstu pretendentu izslēgšana no ieguves koncesiju piešķiršanas ir izraisījusi pašpatēriņam pārdotās dzelzsrūdas cenu kropļojumus. |
|
(202) |
Komisija uzskatīja, ka pretendentu loka ierobežošana faktiski mazināja konkurenci un tādējādi liedza iespēju saņemt augstākus piedāvājumus no pretendentiem ārpus Indijas, un IV šo faktu neapstrīdēja. Komisija to uzskatīja par kropļojumu un norādīja, ka nav nozīmes spekulēt par to, kādas būtu bijušas cenas, ja pretendentiem ārpus Indijas būtu atļauts piedalīties. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu. |
|
(203) |
Turklāt Komisija analizēja JSW piešķirto ieguves tiesību cenu noteikšanas nosacījumus. Tā kā ieguves tiesību izsoles likme un tādējādi ieguves tiesību faktiskā cena ir piesaistīta IBM cenai, IBM cenas līmenis tieši ietekmē no tā izrietošo izmantošanas maksu par iegūto dzelzsrūdu. Tādējādi 3.2.2.2.2. iedaļā sīki izklāstītie kropļojumi, ko radīja IV iejaukšanās iekšzemes dzelzsrūdas tirgū, tieši ietekmēja arī JSW dzelzsrūdas ieguves tiesību cenu noteikšanu. Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka arī JSW iegūtās dzelzsrūdas cena bija izkropļota. |
|
(204) |
Pamatojoties uz 200. apsvērumā minētajiem Raktuvju un derīgo izrakteņu likumā paredzētajiem leģislatīvajiem ierobežojumiem ieguves tiesību piešķiršanai, kā arī uz saikni starp JSW piešķirtajām ieguves tiesībām un par to izmantošanas maksu, no vienas puses, un izkropļoto IBM cenas veidošanos, no otras puses, Komisija secināja, ka kropļojumi Indijas tirgū ietekmēja arī JSW pašpatēriņam iegūto dzelzsrūdu. |
3.2.2.2.4. Izvedmuitas nodoklis dzelzsrūdai ar dzelzs saturu virs 58 %
|
(205) |
Papildus kropļojumiem, kas saistīti ar cenu veidošanos un pašpatēriņa ieguvi un attiecas uz visām JSW izmantotajām dzelzsrūdas klasēm, IV vismaz kopš 2012. gada, tostarp izmeklēšanas periodā, piemēroja izvedmuitas nodokli dzelzsrūdai, kuras dzelzs saturs pārsniedz 58 %. Konfidencialitātes apsvērumu dēļ papildu informācija par to, kā ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, izmantoja šo dzelzsrūdas klasi, tika izpausta konkrēti JSW. |
|
(206) |
Izmeklēšanas periodā pasākums attiecībā uz dzelzsrūdu, kuras dzelzs saturs pārsniedz 58 %, bija spēkā saskaņā ar Paziņojumu Nr. 58/2022-Customs (79). Komisija šo pasākumu jau bija novērtējusi 2022. gada termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā par Indijas izcelsmes plastiskā čuguna cauruļu un caurulīšu importu (80) (“plastiskās caurules”), kurā tā 147. apsvērumā bija secinājusi, ka ar šo pasākumu iekšzemes dzelzsrūdas ieguves uzņēmumiem tika uzticēts vai uzdots pārdot dzelzsrūdu vietējā tirgū par zemu cenu. Komisija arī secināja, ka pasākums bija sasniedzis vēlamo politikas ietekmi – nospiest dzelzsrūdas iekšzemes cenu līdz mākslīgi zemam līmenim par labu lejupējai ražošanas nozarei, tostarp attiecīgā ražojuma ražotājiem, tādējādi kropļojot dzelzsrūdas iekšzemes tirgu Indijā. Minētajos lēmumos Komisija ņēma vērā pārliecinošu pierādījumu kopumu, tostarp attiecīgo tiesību aktu un noteikumu sagatavošanas darbus, IV īstenoto proaktīvo pasākuma ieviešanas uzraudzību, lai nodrošinātu paredzētā politikas mērķa sasniegšanu, kā arī šā ierobežojuma nepārprotamo ekonomisko ietekmi, kas izvedmuitas nodokļa ieviešanas laikā izraisīja skaidru iekšzemes cenu sarukšanu, kura atspoguļoja arī nodokļa līmeni. |
|
(207) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas IV apgalvoja, ka izvedmuitas nodoklis tiek piemērots tikai dzelzsrūdai, kuras dzelzs saturs pārsniedz 58 %, proti, vienai no septiņām dzelzsrūdas klasēm, kurām cenas tiek uzraudzītas IBM cenu noteikšanas sistēmā, un ka Komisijas rīcībā nav informācijas par JSW iepirktajām dzelzsrūdas klasēm. IV arī apgalvoja, ka Komisijas konstatējums par to, ka pasākums bija sasniedzis paredzēto politikas mērķi, tika izdarīts iepriekšējā izmeklēšanā par citu ražojumu un citu izmeklēšanas periodu un tāpēc šo konstatējumu nevar izmantot šajā izmeklēšanā. IV turklāt apgalvoja, ka izmeklēšanas periodā reģistrētie ievērojamie eksporta apjomi ir pretrunā Komisijas konstatējumiem. |
|
(208) |
Komisija norādīja, ka lietas materiālos ietvertajā konfidenciālajā informācijā bija analīzei pietiekami detalizēti dati par JSW iepirktajām dzelzsrūdas klasēm. Komisija arī uzskatīja, ka iepriekšējā izmeklēšanā izdarītais konstatējums joprojām ir spēkā, jo tas attiecās uz to pašu izvedmuitas nodokli tai pašai dzelzsrūdas klasei un šis nodoklis kopš iepriekšējās izmeklēšanas nebija mainījies. Attiecībā uz eksporta apjomiem Komisija uzskatīja, ka šim apgalvojumam nav nozīmes, jo izvedmuitas nodoklis pēc savas būtības ir eksporta ierobežojums. Katrā ziņā, kā norādīts 197. apsvērumā, kopējais dzelzsrūdas eksporta apjoms salīdzinājumā ar ražošanas apjomu bija ļoti neliels, turklāt, kā norādīts ISID ziņojuma xi lappusē, Indija bija viena no pasaulē lielākajām dzelzsrūdas ražotājām. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu. |
3.2.2.2.5. Ierobežojumi eksportam paredzētas dzelzsrūdas pārvadāšanai
|
(209) |
IV 2021. gadā pieņēma tā dēvēto “Dzelzsrūdas politiku no 2021. gada” (81). Kā norādīts tās ievaddaļas pirmajā rindkopā, pasākuma deklarētais mērķis bija veicināt tērauda ražošanu iekšzemē. Šajā nolūkā politikā tika noteiktas četras klientu kategorijas, kas sarindotas pēc prioritātes vagonu sastāvu piešķiršanai dzelzsrūdas pārvadāšanai. Klienti, kas eksportēja dzelzsrūdu, tika iekļauti ceturtajā klientu kategorijā, proti, kategorijā ar viszemāko prioritāti. Šis pasākums nepārprotami deva priekšroku dzelzsrūdas piegādei iekšzemes tirgū atbilstoši vispārējai IV politikai nodrošināt iekšzemes lejupējiem ražotājiem pietiekamu dzelzsrūdas piedāvājumu par zemām cenām. Dzelzsrūdas ražotājiem, kas vēlas dzelzsrūdu eksportēt, šis pasākums rada papildu šķērsli, ja tie apsver iespēju dzelzsrūdu eksportēt, nevis piegādāt iekšzemes tirgū. To apstiprina arī ļoti mazais dzelzsrūdas eksporta apjoms no Indijas. Indijas Ostu, kuģniecības un ūdensceļu ministrijas 2026. gada janvārī publicētajā ziņojumā (82) šis ierobežojums bija norādīts kā pirmā problēma, kas jārisina, lai palielinātu dzelzsrūdas pārvadājumus. Ziņojuma 18. tabulā tika aicināts novērst vagonu sastāvu trūkumu dzelzsrūdas izvešanai no raktuvēm uz ostām saskaņā ar D kategorijas piešķīrumu, ko veic Dzelzceļu ministrija. Ziņojumā secināts, ka šā ierobežojuma dēļ vagonu sastāvi tiek piešķirti pēc atlikuma principa (“rake allocation”) un to piešķiršana ir nenoteikta, it īpaši periodos, kad ir liels pieprasījums pēc augstākas prioritātes precēm, tādējādi sistemātiski kavējot vagonu sastāvu nodrošināšanu dzelzsrūdas izvešanai uz ostām. Ziņojumā kā piemērs minēta Parādīpas osta, kas spēj apstrādāt 18 dzelzsrūdas vagonu sastāvus dienā, taču 2022./2023. finanšu gadā vidēji tika nodrošināti tikai 3,83 vagonu sastāvi dienā un 2023./2024. finanšu gadā – 4,09 vagonu sastāvi dienā. |
|
(210) |
Komisija šo pasākumu bija novērtējusi arī plastisko cauruļu izmeklēšanā un 151. apsvērumā norādījusi, ka tas dzelzsrūdas iekšzemes pārvadājumiem piešķīra prioritāti salīdzinājumā ar dzelzsrūdas pārvadājumiem eksportam. Komisija arī norādīja, ka politikas mērķis bija veicināt tērauda ražošanu iekšzemē. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka politika bija pasākums par labu iekšzemes tērauda ražošanas nozarei, tādējādi apliecinot mērķi pazemināt dzelzsrūdas cenu. |
|
(211) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas IV apgalvoja, ka pasākums neregulē cenas un zemākas prioritātes piešķiršana eksporta kravām nepierāda, ka dzelzsrūdas cenas iekšzemes tirgū bija izkropļotas. IV piebilda, ka Komisija nav pierādījusi cēloņsakarību starp šiem pasākumiem un izmeklēšanā iesaistītajiem ražotājiem. Turklāt IV apgalvoja, ka Komisijas minētā statistika liecina tikai par ierobežojumu konkrētā ostā un neļauj konstatēt cēloņsakarību ar ražotāju eksportētāju, uz kuru attiecas izmeklēšana. |
|
(212) |
Komisija uzskatīja, ka apgalvojumam par to, ka pasākums tieši neregulē cenas, nav nozīmes. Komisija uzskatīja, ka pasākums, ar kuru dzelzsrūdas transportēšanai iekšzemes vajadzībām piešķirta priekšroka attiecībā pret dzelzsrūdas eksportu, ir eksporta ierobežojums, kura faktiskais mērķis ir radīt priekšrocības iekšzemes tērauda ražošanas nozarei, tostarp ražotājam eksportētājam, uz kuru attiecas izmeklēšana. Turklāt 216.–219. apsvērumā Komisija skaitliski noteikusi, cik lielu ieguvumu no 180. apsvērumā uzskaitītajiem pasākumiem saņēmis izmeklētais ražotājs eksportētājs. Komisija norādīja, ka paziņotās statistikas mērķis bija sniegt faktisku piemēru tam, kā pasākums patiešām traucēja dzelzsrūdas eksportu, un tāpēc, kā secināts 213. apsvērumā, – veicināja dzelzsrūdas cenu kropļošanu. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu. |
3.2.2.2.6. Secinājums
|
(213) |
Komisija secināja, ka visi iepriekš minētie IV īstenotie pasākumi nodrošināja stabilu dzelzsrūdas piedāvājumu par izkropļotām cenām par labu iekšzemes tērauda ražotājiem Indijā. |
3.2.2.3.
|
(214) |
Komisija novērtēja, vai 3.2.2.2. iedaļā identificētie IV ieviestie pasākumi, kuru rezultātā iekšzemes tērauda ražotājiem bija mākslīgi zemas dzelzsrūdas kā izejresursa izmaksas, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu radīja īpašu tirgus situāciju, kas ietekmēja CRF iekšzemes cenas. Šajā nolūkā Komisija izvērtēja, kā šie pasākumi ietekmēja CRF ražošanas izmaksas Indijā. |
|
(215) |
Komisija analizēja, vai dzelzsrūdas iekšzemes cenas Indijas tirgū patiešām bija zemākas par neizkropļotām tirgus cenām, kuras šie kropļojumi neietekmēja. Komisija savu analīzi balstīja uz datiem, kas iegūti no JSW, jo tas de facto bija vienīgais izmeklējamā ražojuma ražotājs eksportētājs un veidoja arī ievērojamu daļu no CRF ražošanas un pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū. Komisija pārbaudīja, ka JSW maksātās iekšzemes cenas par CRF ražošanā izmantotās dzelzsrūdas pirkumiem atbilda attiecīgajām IBM publicētajām cenām. Tā kā IBM cenas mehānisms nodrošināja, ka visas dzelzsrūdas pārdošanas cenas iekšzemes tirgū, tostarp JSW pirkšanas cenas, lielā mērā atbilda šai cenai, Komisija detalizēto cenu analīzi koncentrēja uz JSW datiem. |
|
(216) |
Lai pārbaudītu IV pasākumu radīto kropļojumu ietekmi uz dzelzsrūdas iekšzemes cenām, Komisija izvēlējās atsauces cenu, ko varētu izmantot, lai atspoguļotu neizkropļotas dzelzsrūdas cenas normālos tirgus apstākļos iekšzemes tirgū. Komisija veica šo novērtējumu attiecībā uz JSW. |
|
(217) |
JSW dzelzsrūdas izmaksas ir 179. apsvērumā norādīto trīs attiecīgo dzelzsrūdas avotu svērtās izmaksas. 182.–198. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ Komisija uzskatīja, ka minētie kropļojumi ietekmēja visas dzelzsrūdas iekšzemes cenas un tāpēc nebija piemērotu neizkropļotu iekšzemes cenu, ar kurām varētu salīdzināt IV politikas ietekmi, jo četri galvenie kropļojumu avoti ietekmēja visu iekšzemes tirgū pārdoto dzelzsrūdu. Tāpēc Komisijai JSW maksātās dzelzsrūdas iekšzemes cenas un IBM cenas bija jāsalīdzina ar atsauces cenu, kas būtu reprezentatīva un pēc iespējas tuvāka citādi neizkropļotai iekšzemes cenai. Tā kā, kā paskaidrots 199.–204. apsvērumā, Komisija bija secinājusi, ka izkropļota ir arī pašpatēriņam iegūtās dzelzsrūdas cena, tās izmaksas Komisijai bija jāsalīdzina ar to pašu reprezentatīvo atsauces cenu. |
|
(218) |
Ņemot to vērā, Komisija par piemērotu atsauces cenu uzskatīja Indijas dzelzsrūdas eksporta cenu uz visiem galamērķiem. Ņemot vērā ierobežoto dzelzsrūdas eksportu visu IV ieviesto politikas pasākumu dēļ, Komisija izmantoja divu dzelzsrūdas grupu ar reprezentatīvu dzelzs saturu eksporta cenas un visu pārējo dzelzsrūdas klašu atsauces cenu aprēķināja, pamatojoties uz katras klases iekšzemes cenu atšķirībām. Šis salīdzinājums parādīja, ka attiecīgajām dzelzsrūdas klasēm Indijā iekšzemes cenas un pašpatēriņam iegūtās dzelzsrūdas izmaksas bija ievērojami zemākas. Koriģētā dzelzsrūdas cena, ko veidoja no iekšzemes avotiem iegūtās dzelzsrūdas cenu vai izmaksu vidējās svērtās vērtības, arī bija ievērojami augstāka par nekoriģēto dzelzsrūdas cenu. |
|
(219) |
Konfidencialitātes apsvērumu dēļ papildu informācija par dzelzsrūdas avotu īpatsvaru CRF ražošanā tika izpausta konkrēti JSW. Izmantojot koriģētās dzelzsrūdas izmaksas un ņemot vērā dzelzsrūdas izmaksu īpatsvaru kopējās CRF ražošanas izmaksās, Komisija aplēsa, ka bez mākslīgi zemajām dzelzsrūdas izmaksām CRF izmaksas būtu bijušas augstākas, un tādējādi konstatēja, ka pastāv īpaša tirgus situācija, kas JSW gadījumā ietekmē CRF cenas iekšzemes tirgū. Šajā secinājumā tika ņemta vērā arī CRF iekšzemes tirgus struktūra, kurā ir daži dominējoši CRF ražotāji un ļoti mazs importa apjoms. Tāpēc zemajām dzelzsrūdas cenām noteikti bija tūlītēja un tieša ietekme, pazeminot CRF iekšzemes cenas šo nedaudzo dominējošo CRF piegādātāju gadījumā, – tas apstiprina īpašas tirgus situācijas pastāvēšanu pamatregulas 2. panta 3. punkta nozīmē. |
|
(220) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas IV apgalvoja, ka Komisija nav pierādījusi, kāpēc IBM cena nav uzticama un kāpēc to nevar izmantot par piemērotu atsauces cenu. IV piebilda, ka Komisija nav pierādījusi, ka IBM cenas un Komisijas izvēlētās atsauces cenas atšķirības izriet no iekšzemes tirgus kropļojumiem, jo šīs atšķirības varētu skaidrot arī ar atšķirībām starp iekšzemes un eksporta tirgiem, piemēram, atšķirīgiem tirgiem, pārdošanas vietām un konkurences apstākļiem. Turklāt IV apgalvoja, ka, tā kā Komisija nav pierādījusi, ka 180. apsvērumā uzskaitītie pasākumi izraisīja cenu kropļojumus, tā nav arī pierādījusi, ka šiem pasākumiem bija kumulatīva ietekme uz dzelzsrūdas cenu kropļošanu iekšzemes tirgū. IV arī apgalvoja, ka Komisija nav pierādījusi ne to, ka minēto dzelzsrūdas pasākumu dēļ CRF tirgus struktūra bija koncentrēta un importa apjomi bija nelieli, ne to, ka šo pasākumu rezultātā pazeminājās CRF cenas. Visu šo iemeslu dēļ IV secināja, ka Komisijas rīcībā nav pietiekamu pierādījumu īpašas tirgus situācijas konstatēšanai. |
|
(221) |
Komisija norādīja, ka 182.–198. apsvērumā tā ir pierādījusi, kāpēc IBM cena bija izkropļota un tāpēc neuzticama, savukārt 218. apsvērumā ir ierosinājusi neizkropļotu atsauces cenu. IV nepaskaidroja, kā tās apgalvotie faktori varētu izskaidrot atšķirību starp IBM cenu un atsauces cenu. Šajā sakarā Komisija norādīja, ka konkurences apstākļos darbojošos, proti, neizkropļotos tirgos iekšzemes cenām un eksporta cenām būtu tendence izlīdzināties. Komisija arī norādīja, ka IV nepiedāvāja nekādas alternatīvas Komisijas ierosinātajai atsauces cenai. 182.–213. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ Komisija uzskatīja, ka 180. apsvērumā norādītie pasākumi bija kropļojuši dzelzsrūdas cenas iekšzemes tirgū, un 218. un 219. apsvērumā, salīdzinot cenas ar neizkropļotu atsauces cenu, skaitliski noteica, cik liels bijis kropļojums, un norādīja, ka precīzais skaitlis ir konfidenciāls, bet tika izpausts izmeklētajam ražotājam eksportētājam. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka tā ir sniegusi pietiekamus pierādījumus un argumentus īpašas tirgus situācijas pastāvēšanas pamatošanai. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu. |
|
(222) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas IV apgalvoja, ka divi apstākļi pierāda, ka dzelzsrūdas iekšzemes tirgus darbojas pēc tirgus principiem. Pirmkārt, lielākā daļa dzelzsrūdas ieguves notiek komerciālās raktuvēs, kas nav paredzētas pašpatēriņam, un, otrkārt, NMDC un OMC finanšu pārskati liecina, ka šie uzņēmumi strādā ar peļņu. IV arī apgalvoja, ka Komisija iepriekšējā izmeklēšanā par karsti velmētiem plakaniem tērauda velmējumiem (HRF) nebija konstatējusi dzelzsrūdas cenu kropļojumus, kas ļautu atzīt īpašas tirgus situācijas pastāvēšanu, tādēļ, pēc IV domām, nebija iespējams konstatēt īpašu tirgus situāciju arī attiecībā uz CRF, kas ir lejupējs HRF ražojums. Visbeidzot, IV apgalvoja, ka dzelzsrūdas cenu analīzei Komisijai bija jāizmanto faktiskās dzelzsrūdas iepirkuma izmaksas, kas radušās JSW. |
|
(223) |
Komisija 182.–204. apsvērumā ir izklāstījusi, kā NMDC un OMC bija IBM cenas noteicēji. Komisija neuzskatīja, ka abi IV minētie apstākļi būtu būtiski, lai atspēkotu konstatēto kropļojumu pierādījumus. Attiecībā uz pirmo elementu Komisija jau 182. apsvērumā ir atsaukusies uz tirgus daļu. Attiecībā uz otro apstākli Komisija uzskatīja, ka uzņēmuma rentabilitāte neizslēdz tā spēju noteikt cenas tirgū. Komisija arī norādīja, ka šīs izmeklēšanas konstatējumi ir balstīti uz nozīmīgiem datiem un informāciju, kas savākta tieši šīs izmeklēšanas vajadzībām, un neuzskatīja par lietderīgu šos konstatējumus salīdzināt ar citu izmeklēšanu konstatējumiem. Visbeidzot, Komisija jau 218. un 219. apsvērumā ir izskaidrojusi un skaitliski noteikusi iekšzemes tērauda cenu kropļojumu un 233. un 234. apsvērumā izskaidrojusi, kāpēc nav koriģējusi normālo vērtību. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu. |
3.2.2.3.1. Secinājums
|
(224) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Indijā pastāv īpaša tirgus situācija, kas ietekmē CRF iekšzemes cenas. |
3.2.2.4.
|
(225) |
Ņemot vērā īpašas tirgus situācijas pastāvēšanu, Komisija novērtēja, vai pamatregulas 2. panta 3. punkta nozīmē ir iespējams veikt pienācīgu salīdzināšanu starp JSW normālo vērtību un eksporta cenu. Šajā nolūkā Komisija novērtēja īpašās tirgus situācijas relatīvo ietekmi uz pārdošanu iekšzemes tirgū un eksportam. |
|
(226) |
Komisija konstatēja, ka konkurences apstākļi Indijā un Savienībā būtiski atšķiras. |
|
(227) |
Kā norādīts 1. tabulā, Indijas CRF tirgū, kur aplēstais patēriņš bija 21 178 934 t, dominēja Indijas ražotāji, bet imports veidoja tikai aptuveni 2 %. Saskaņā ar lietas materiālos esošo informāciju tik zems importa līmenis bija novērojams vismaz trīs gadus. Tāpēc Komisija norādīja, ka Indijas CRF tirgum ir raksturīgs nenozīmīgs importa līmenis. Šajā tirgū visi Indijas ražotāji gūst labumu no īpašās tirgus situācijas, kas mākslīgi samazina to izmaksas. Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka īpašā tirgus situācija būtiski ietekmē CRF iekšzemes cenas. |
|
(228) |
Turpretī Savienības CRF tirgu raksturo gan Savienības ražotāju piedāvājums, gan imports no vairākām valstīm, kā norādīts 4.1., 4.4. un 5.2. iedaļā. Tāpēc īpašās tirgus situācijas iespējamā ietekme uz eksporta cenu uz Savienību katrā ziņā būtu ievērojami vājināta citu faktoru kopuma dēļ, kuri ietekmē šādu eksporta cenu veidošanos. Šie faktori cita starpā ir Savienības ražotāju konkurence, kuri negūst labumu no līdzīgas īpašas tirgus situācijas dzelzsrūdas piegādē, tas, ka ES tirgū ir tikai viens Indijas ražotājs eksportētājs, nevis vairāki Indijas uzņēmumi, kā arī tas, ka tirgū darbojas visi pārējie ražotāji eksportētāji gan no valstīm, uz kurām attiecas izmeklēšana, gan no citām valstīm. |
|
(229) |
Pamatojoties uz visiem iepriekš minētajiem elementiem, Komisija secināja, ka īpašā tirgus situācija iekšzemes cenas ietekmēja citādi nekā eksporta cenas. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu īpašā tirgus situācija neļāva veikt pienācīgu salīdzināšanu starp Indijas iekšzemes cenām un eksporta cenām. |
|
(230) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas JSW un IV apgalvoja, ka Komisija nav pierādījusi, ka apgalvotā īpašā tirgus situācija atšķirīgi ietekmēja iekšzemes un eksporta cenas un tādējādi neļāva tās pienācīgi salīdzināt. JSW apgalvoja, ka tā ražošanas izmaksas ir vienādas neatkarīgi no tā, vai attiecīgais ražojums tiek pārdots iekšzemes tirgū vai eksportēts. Turklāt JSW un IV arī apgalvoja, ka Komisija nav pietiekami paskaidrojusi, kā 227. un 228. apsvērumā uzskaitītie faktori mijiedarbojās ar īpašo tirgus situāciju, padarot neiespējamu iekšzemes un eksporta cenu salīdzināšanu. IV arī apgalvoja, ka Komisijas konstatējums balstās uz “nepierādītu” prognozi par eksporta cenu nospiešanu, nevis uz pierādījumos pamatotu secinājumu un ka Komisija nav noteikusi apgalvotās atšķirīgās ietekmes apmēru. IV arī apgalvoja, ka tad, ja pietiktu ar vispārīgām tirgus struktūras atšķirībām, pamatregulas 2. panta 3. punkta otrajā daļā paredzētais nosacījums būtu automātiski izpildīts, taču IV to neuzskatīja par pietiekamu. Turklāt JSW apgalvoja, ka Komisijas argumentācija ir pretrunīga, jo mazākai konkurencei Indijas tirgū būtu jāizraisa augstākas cenas, bet lielākai konkurencei ES tirgū – zemākas cenas neatkarīgi no izmaksu struktūras. JSW piebilda, ka šāds konstatējums atbilstu JSW dempinga starpībai, kas aprēķināta bez īpašas tirgus situācijas korekcijas. |
|
(231) |
Komisija nepiekrita apgalvojumam, ka tā nav pierādījusi īpašās tirgus situācijas atšķirīgo ietekmi uz iekšzemes un eksporta cenām. Komisija norādīja, ka neatkarīgi no tā, vai iekšzemes tirgū pārdoto un eksportēto ražojumu izgatavošanas izmaksas ir vienādas, Komisija 227.–229. apsvērumā jau bija pamatojusi, kāpēc Indijā konstatētā īpašā tirgus situācija neļāva veikt pienācīgu salīdzināšanu, ņemot vērā Indijā un ES valdošo konkurences apstākļu relatīvās atšķirības. Šajā sakarā ekspertu grupas ziņojumā lietā DS529 tika atzīts, ka konkurences apstākļi ir faktors, kas atšķirīgi ietekmē iekšzemes un importa cenas (83). |
|
(232) |
Konkrētāk, Indijā konstatētā īpašā tirgus situācija ietekmēja cenu veidošanos, jo tā sniedza priekšrocības iekšzemes ražotājiem un ārvalstu ražotāju konkurences gandrīz nebija, savukārt Savienībā īpašās tirgus situācijas ietekme bija pavisam citāda (ja tāda vispār bija), jo Savienībā valdošos konkurences apstākļus un tādējādi cenu veidošanos noteica ražotāju piedāvājums no daudzām valstīm, kuras neguva priekšrocības no pasākumiem, kas radīja īpašu tirgus situāciju. Šie secinājumi bija balstīti uz šajā izmeklēšanā konstatētajiem faktu apstākļiem, kā tie skaidroti 227. un 228. apsvērumā, un JSW neiesniedza pierādījumus par pretējo. Komisija uzskatīja, ka pamatregulas 2. panta 3. punkta vajadzībām pietiek konstatēt, ka identificētā īpašā tirgus situācija ietekmēja cenu veidošanos pārdošanas darījumos iekšzemes tirgū, savukārt ES valdošo atšķirīgo tirgus apstākļu un tādējādi cenu veidošanās dēļ tās ietekme bija atšķirīga (ja tāda vispār bija), tāpēc nebija iespējama pienācīga iekšzemes un eksporta cenu salīdzināšana. Turklāt Komisija neuzskatīja par būtisku JSW argumentu par konkurences intensitātes saistību ar cenu līmeni iekšzemes un ES cenu salīdzināšanas kontekstā, jo šis arguments attiecās vienīgi uz cenām Indijā, no vienas puses, un cenām ES, no otras puses. Tāpēc Komisija apstiprināja 225.–229. apsvērumā izklāstītos konstatējumus un secinājumus. |
3.2.3. Normālā vērtība
|
(233) |
Kā izklāstīts 179.–229. apsvērumā par īpašas tirgus situācijas pastāvēšanu Indijas CRF tirgū, Komisija norādīja, ka tika skarts viss JSW pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū, jo IV īstenoto pasākumu kopums noteica mākslīgi zemas visai CRF ražošanai vajadzīgās dzelzsrūdas cenas. Rezultātā Komisija noteica normālo vērtību, pamatojoties uz ražošanas izmaksām izcelsmes valstī, kurām pieskaitīja samērīgas pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu. |
|
(234) |
Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu normālās vērtības noteikšanā tika izmantotas visas izmaksas, kā tās bija reģistrētas JSW uzskaitē, izņemot iekšzemē iegūtās dzelzsrūdas izmaksas. Kā aprakstīts 216.–219. apsvērumā, šo dzelzsrūdas izmaksu noteikšanai Komisija izmantoja reprezentatīvas neizkropļotas dzelzsrūdas cenas. Attiecībā uz PVA izmaksām Komisija izmantoja kopējās pārbaudītās PVA izmaksas, ko JSW bija norādījis attiecībā uz attiecīgā ražojuma pārdošanu iekšzemes tirgū. Attiecībā uz peļņu Komisija izmantoja samērīgu peļņas procentu, pamatojoties uz JSW dažādo CRF ražojuma veidu pārdošanu iekšzemes tirgū. |
|
(235) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas JSW apgalvoja, ka PTO ekspertu grupas un Apelācijas institūcija ir konstatējušas, ka PTO Antidempinga nolīguma 2.2.1.1. pants nepieļauj tādas izmaksu korekcijas, kādu veikusi Komisija. JSW arī nepiekrita metodei, kuru Komisija izmantoja samērīga peļņas procenta noteikšanai. Konkrētāk, JSW apgalvoja, ka Komisijai nav pierādījumu par JSW spēju atspoguļot izmaksu pieaugumu tā iekšzemes cenās un tāpēc peļņa bija jāaprēķina, pamatojoties uz tiem pārdošanas darījumiem, kas, ņemot vērā īpašās tirgus situācijas izraisīto izgatavošanas izmaksu pieaugumu, būtu veikti parastajās tirdzniecības operācijās, atbilstoši iepriekšējām izmeklēšanām, kurās Komisija neņēma vērā ražošanas izmaksas, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 5. punktu. Visbeidzot, JSW apgalvoja, ka, skaitliski nosakot īpašās tirgus situācijas ietekmi, Komisijai nevajadzēja ieviest izvedmuitas nodokļa korekciju, jo tās rezultātā tika iegūta saliktā cena, kas neatbilda starptautiskā tirgus cenai. |
|
(236) |
Komisija norādīja, ka JSW nav paskaidrojusi, kādā ziņā Komisijas izmantotā metodika neatbilst PTO tiesībām. Šķiet, ka JSW piedāvātā interpretācija pilnībā atņemtu nozīmi pamatregulas 2. panta 3. punktam un PTO ADA 2.2. pantam. Komisija atgādina, ka lietā DS529 (84) ekspertu grupa nepārprotami atzina, ka īpašu tirgus situāciju var izraisīt arī izejresursu zemās cenas. Tāpēc pamatregulas 2. panta 5. punktu (un PTO ADA 2.2.1.1. pantu) nevar interpretēt tādējādi, ka tas atņemtu izmeklēšanas iestādei jebkādu iespēju risināt šādu ar izmaksām saistītu īpašu tirgus situāciju. Ir pašsaprotami, ka uz izmaksām balstītas īpašas tirgus situācijas gadījumā tās ietekmētās izmaksas ir jāaizstāj. Šajā sakarā Komisija arī atgādina, ka ekspertu grupa lietā DS529 (85), uz kuru atsaucās JSW, nepārprotami norādīja, ka var pastāvēt arī citi “pārliecinoši iemesli” papildus PTO ADA 2.2.1.1. pantā konkrēti minētajiem, kuru dēļ izmeklēšanas iestāde drīkst neizmantot ražotāja eksportētāja uzskaitē norādītās izmaksas. Uz izmaksām balstītas īpašas tirgus situācijas pastāvēšana nepārprotami ir šāds “pārliecinošs iemesls”. |
|
(237) |
Attiecībā uz metodi samērīgas peļņas noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu īpašas tirgus situācijas pastāvēšanas dēļ Komisija, kā norādīts 233. apsvērumā, noteica normālo vērtību, pamatojoties uz ražošanas izmaksām izcelsmes valstī, kurām pieskaitīja samērīgas pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņu. Komisija uzskatīja, ka, peļņas noteikšanai izmantojot visus parastās tirdzniecības operācijās veiktos darījumus un JSW iesniegtos datus sadalījumā pa ražojuma veidiem, tika iegūta samērīga peļņa, kas atbilst visām 2. panta 6. punkta prasībām. JSW neiesniedza pierādījumus tam, kāpēc šāda metode nebūtu saprātīga, kā to prasa pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunkts. Patiešām, ņemot vērā to, ka izmeklēšanā analizētie pasākumi deva labumu visai iekšzemes CFR ražošanas nozarei Indijā, kā secināts 213. apsvērumā, un Indijas CFR tirgus iekšzemes struktūrai, kurā ir daži dominējoši CRF ražotāji un ļoti maz importa, Komisijas izmantotā metode ļāva iegūt pienācīgu peļņu, kas nepārsniedza peļņu, kuru parasti gūst citi eksportētāji vai ražotāji, pārdodot tās pašas vispārīgās kategorijas ražojumus izcelsmes valsts iekšzemes tirgū. |
|
(238) |
Attiecībā uz izvedmuitas nodokļa korekciju Komisija norādīja, ka nodokli bija piemērojusi tikai dzelzsrūdas klasēm ar dzelzs saturu virs 58 %. Komisija arī norādīja, ka JSW neapstrīdēja to, ka šīm dzelzsrūdas klasēm šāds izvedmuitas nodoklis patiešām tiek piemērots. Tāpēc, pat ja starp Indijas dzelzsrūdas klasēm ar dzelzs saturu virs 58 % un citu valstu izcelsmes dzelzsrūdu pastāvēja atšķirības, tām bija jābūt citu, nevis izvedmuitas nodokļa radītu iemeslu dēļ. |
3.2.4. Eksporta cena
|
(239) |
Izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs veica eksportu uz Savienību tieši neatkarīgiem klientiem. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena bija cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam uz Savienību. |
3.2.5. Salīdzinājums
|
(240) |
Pamatregulas 2. panta 10. punktā noteikts, ka Komisija normālo vērtību un eksporta cenu salīdzina taisnīgi, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus, un pēc būtības izdara korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šajā konkrētajā lietā Komisija izvēlējās salīdzināt normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu EXW tirdzniecības līmenī. Kā paskaidrots tālāk, attiecīgā gadījumā normālo vērtību un eksporta cenu koriģēja, lai: i) pārrēķinātu tās EXW līmenī un ii) izdarītu korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri, kā apgalvots un pierādīts, ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. |
3.2.5.1.
|
(241) |
Kā paskaidrots 234. apsvērumā, normālā vērtība tika noteikta tirdzniecības EXW līmenī, izmantojot ražošanas izmaksas kopā ar PVA izmaksām un peļņu, kas šim tirdzniecības līmenim tika uzskatītas par samērīgām. Tāpēc nebija vajadzīgas korekcijas, lai iegūtu normālo vērtību EXW līmenī. Komisija nekonstatēja iemeslus normālās vērtības koriģēšanai, un neviens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem nepieprasīja šādas korekcijas. |
3.2.5.2.
|
(242) |
Lai aprēķinātu eksporta cenu tirdzniecības EXW līmenī, tika veiktas korekcijas attiecībā uz: muitas nodokli, citiem ievedmuitas maksājumiem, vedmaksu, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraušanas izmaksām un papildizmaksām. |
|
(243) |
Tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā šādus faktorus, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību: iepakošanas izmaksas, bankas komisijas maksas, komisijas maksas un kredīta izmaksas. |
3.2.6. Dempinga starpības
|
(244) |
Attiecībā uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu. Pamatojoties uz to, galīgā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir 9,5 %. |
|
(245) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas JSW apgalvoja, ka CIF cena pārdošanas darījumos ar nesaistītu tirgotāju starpniecību būtu jāpalielina, ņemot vērā šo tirgotāju peļņu un pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas. JSW piebilda, ka Komisija šādu pieeju ir izmantojusi iepriekšējās izmeklēšanās. |
|
(246) |
Komisija norādīja, ka JSW nav iesniegusi pierādījumus par CIF cenu ar piegādi līdz Savienības robežai, kas piemērojama darījumiem ar nesaistītu tirgotāju starpniecību. Komisija arī uzskatīja, ka katrai izmeklēšanai ir sava specifika un šajā izmeklēšanā izdarītie konstatējumi un secinājumi balstās uz konkrētajiem savāktajiem un pārbaudītajiem datiem un informāciju. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu. |
|
(247) |
Attiecībā uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, Komisija aprēķināja vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Tādējādi minētā starpība tika noteikta, pamatojoties uz izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja starpību. Pamatojoties uz to, izlasē neiekļauto ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, galīgā dempinga starpība ir 9,5 %. |
|
(248) |
Visiem pārējiem Indijas ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu noteica dempinga starpību, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Tālab Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis ir ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, eksporta apjoms uz Savienību, izteikts kā īpatsvars kopējā pēc Eurostat datiem noteiktajā importā no attiecīgās valsts uz Savienību izmeklēšanas periodā. |
|
(249) |
Šajā lietā sadarbības līmenis ir augsts, jo ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, eksporta apjoms bija apmēram 100 % no kopējā importa izmeklēšanas periodā. Pamatojoties uz to, Komisija nolēma ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, noteikt dempinga starpību tādā pašā līmenī kā izlasē iekļautajam uzņēmumam, kas sadarbojās. |
|
(250) |
Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:
|
3.3. Japāna
3.3.1. Saistītie uzņēmumi un nesaistītu pušu darījuma princips
|
(251) |
Pēc tam, kad bija pieņemts lēmums par atlasi, ņemot vērā, ka Komisija HRF izmeklēšanā (86) bija uzskatījusi tos par saistītiem, Nippon Steel šīs izmeklēšanas vajadzībām apgalvoja, ka tas nav saistīts ar tirgotāju Marubeni-Itochu Steel Inc. (“MISI”), kas bija iesaistīts gan Nippon Steel ražotā attiecīgā ražojuma pārdošanā iekšzemes tirgū, gan tā pārdošanā eksportam. Šajā sakarā Nippon Steel atgādināja saistīto personu identificēšanas kritērijus, kas noteikti Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 (87) (“SMK īstenošanas akts”) 127. panta 1. punktā, un sniedza sīkāku informāciju par korporatīvajām saiknēm starp abiem uzņēmumiem. Pamatojoties uz to, Nippon Steel apgalvoja, ka ar to vien, ka Nippon Steel un MISI paralēli piederēja daļas trešā subjektā, nepietiek, lai secinātu, ka MISI ir saistīts ar Nippon Steel. Sava apgalvojuma pamatošanai Nippon Steel atgādināja, ka antisubsidēšanas izmeklēšanā par ĶTR izcelsmes jauniem pasažieru pārvadāšanai paredzētiem akumulatoru baterijas elektrotransportlīdzekļiem (88) Komisija neuzskatīja SAIC Group un China FAW Corporation Limited par saistītiem, lai gan tiem bija kopuzņēmumi ar Volkswagen, kā skaidri izrietot no minētās izmeklēšanas (89) galīgās regulas pielikuma, un līdzīgi Komisija neuzskatīja par saistītiem arī ražotājus, kuriem bija kopuzņēmumi ar akumulatoru bateriju ražotāju CATL. |
|
(252) |
Pamatojoties uz sniegto informāciju, Komisija uzskatīja, ka starp Nippon Steel un MISI pastāv saistība, ko pamato kopīgas īpašumtiesības uz trešo subjektu, kuru uzņēmumi kopīgi kontrolēja saskaņā ar SMK īstenošanas akta 127. panta 1. punkta g) apakšpunktu, un ka šo kopīgo īpašumtiesību dēļ tie saskaņā ar SMK īstenošanas akta 127. panta 1. punkta b) apakšpunktu bija juridiski atzīti darījumu partneri. Šajā sakarā Komisija vispirms norādīja, ka pats Nippon Steel antidempinga izmeklēšanā par konkrētiem Japānas izcelsmes karsti velmētiem plakaniem tērauda velmējumiem pēc savas iniciatīvas bija deklarējis MISI kā saistītu subjektu tieši tāpēc, ka Nippon Steel un MISI kopā piederēja gandrīz 100 % šā trešā subjekta daļu (90). Katrā ziņā saskaņā ar dokumentiem, ko Nippon Steel iesniedza šajā izmeklēšanā, situācija izmeklēšanas periodā bija tāda pati: Nippon Steel un MISI bija pilnvaras iecelt gandrīz visus direktorus, tostarp prezidentu. Attiecībā uz konstatējumiem antisubsidēšanas izmeklēšanā par ĶTR izcelsmes akumulatoru baterijas elektrotransportlīdzekļiem Komisija arī norādīja, ka no Īstenošanas regulas (ES) 2024/2754 rezolutīvās daļas un pielikuma skaidri izriet, ka SAIC Group un China FAW Corporation Limited bija atšķirīgi kopuzņēmumi ar Volkswagen. Turpretī šajā lietā MISI un Nippon Steel kopīgi pieder viens un tas pats trešais subjekts, kuru tie kopīgi kontrolē. Turklāt Komisija vienu ražotāju uzskatīja par saistītu ar CATL (91). Katrā ziņā saistība starp pusēm jānosaka, pamatojoties uz katras konkrētās lietas faktiem un apstākļiem. Lieta par ĶTR izcelsmes akumulatoru baterijas elektrotransportlīdzekļiem attiecās uz antisubsidēšanas izmeklēšanu, kurā tika ņemti vērā konkrēti fakti un apstākļi. Savukārt šī ir antidempinga izmeklēšana, kas attiecas uz citu valsti, citu ekonomisko realitāti, citu ražojumu/nozari un citiem faktiem un apstākļiem. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja. |
|
(253) |
Turklāt Nippon Steel apgalvoja, ka līdzdalības trešā subjektā dēļ tas nav MISI juridiski atzīts darījumu partneris, jo Tiesa Baltic Master lietā (92) esot noteikusi, ka šādai kvalifikācijai jābūt izpildītiem valsts tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem attiecībā uz atzītiem partneriem, bet MISI un Nippon Steel saskaņā ar Japānas tiesībām nebija noslēguši šādu līgumu (tā dēvēto kumiai). |
|
(254) |
Tomēr Komisija norādīja, ka Nippon Steel un MISI kopā tieši piederēja gandrīz 100 % trešā subjekta daļu. Neatkarīgi no saistīto uzņēmumu juridiskās definīcijas Japānas tiesībās saskaņā ar minēto SMK īstenošanas akta 127. pantu – noteikumu, ko Savienībā parasti piemēro, lai konstatētu saistību tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās, – šīs puses kā trešā uzņēmuma kopīpašnieki saskaņā ar Japānas tiesībām ir uzskatāmas par juridiski atzītiem darījumu partneriem SMK īstenošanas akta 127. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē un tādējādi par saistītām pusēm. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja. |
|
(255) |
Turklāt Nippon Steel apgalvoja, ka tas nevarēja īstenot ierobežojošu ietekmi uz MISI vai dot tam norādījumus, jo kopīgo subjektu lielums salīdzinājumā ar Nippon Steel un MISI bija neliels. |
|
(256) |
Komisija norādīja, ka SMK īstenošanas akta 127. pantā nav prasību par kontrolētā trešā subjekta relatīvo lielumu salīdzinājumā ar kontrolējošajiem subjektiem. Tādējādi pat tad, ja trešais subjekts ieņēmumu un darbinieku skaita ziņā ir mazāks, saistību joprojām var konstatēt saskaņā ar SMK īstenošanas akta 127. panta 1. punkta g) apakšpunktu. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja. |
|
(257) |
Katrā ziņā Nippon Steel apgalvoja, ka tad, ja Komisija nolemtu saglabāt savu nostāju, ka MISI ir ar Nippon Steel saistīta persona, tai būtu jāatzīst, ka pārdošanas darījumi starp Nippon Steel un MISI notiek atbilstoši nesaistītu pušu darījuma principam, un pārdošana šiem subjektiem būtu jāvērtē līdzīgi kā Nippon Steel pārdošana nesaistītām personām. Apgalvojuma pamatošanai Nippon Steel iesniedza konfidenciālu informāciju par pamatnolīgumiem starp Nippon Steel un tā tirgotājiem, pārdošanas procesu un MISI veiktajiem attiecīgā ražojuma pirkumiem. |
|
(258) |
Vispirms Komisija atzina, ka tai iesniegtie pamatnolīgumi ar saistītajiem subjektiem pēc satura un nosacījumiem bija līdzīgi. Tomēr nevienā no pamatnolīgumiem nebija norādīts, kā tika noteiktas galīgās cenas, kā tika maksātas komisijas maksas, vai cita informācija, kas bija būtiska, lai noteiktu, vai darījumi atbilda nesaistītu pušu darījuma principam. |
|
(259) |
Turklāt pats uzņēmums apgalvoja, ka tā iesniegtajā informācijā un pamatojoties uz pārbaudēs konstatēto, sarunas par pārdošanas cenām galaklientiem, kurās bija iesaistīti saistītie tirgotāji, praksē notika vai nu ar tirgotāja starpniecību, vai arī tieši ar klientu, tātad tirgotāja ietekme šajās sarunās aprobežojās ar starpnieka funkciju. Tāpēc galīgo cenu galvenokārt noteica vai nu tas, ka galaklients pieņēma Nippon Steel piedāvājumu, vai tas, ka Nippon Steel pieņēma galaklienta pretpiedāvājumu. Ņemot vērā saistītā tirgotāja ierobežoto (ja tāda vispār bija) ietekmi uz cenu noteikšanu, cena starp saistītajiem uzņēmumiem tika uzskatīta par neuzticamu. |
|
(260) |
Turklāt Komisija neapstrīdēja, ka MISI varēja brīvi pirkt no citiem nesaistītiem ražotājiem un tiem pārdot. Tomēr Komisija norādīja, ka MISI paša atbildē uz anketas jautājumiem sniegtais izmeklējamā ražojuma vienības cenu salīdzinājums pa piegādātājiem izmeklēšanas periodā parādīja, ka Nippon Steel vienības cena patiešām bija viszemākā salīdzinājumā ar citiem Japānas ražotājiem. |
|
(261) |
Visbeidzot, Komisija katram ražojuma veidam salīdzināja uz Savienību paredzēto eksporta pārdošanas darījumu cenu FOB līmenī starp Nippon Steel un MISI, kā arī starp Nippon Steel un tā otru saistīto eksporta tirgotāju Nippon Steel Trading Corporation (“NST”). Šis salīdzinājums parādīja, ka Nippon Steel un MISI savstarpējā cena un Nippon Steel un NST savstarpējā cena bija saskaņotas un atšķīrās tikai par 1,5 %. Tādējādi MISI tika piemērotas tādas pašas cenas kā saistītajam tirgotājam NST, kura saistība ar Nippon Steel netika apstrīdēta. |
|
(262) |
Tāpēc Komisija noraidīja apgalvojumu, ka Nippon Steel pārdošanas darījumi MISI atbilda nesaistītu pušu darījuma principam. |
|
(263) |
Nobeigumā Nippon Steel norādīja, ka, lai pamatotu šajā iedaļā apkopotos apgalvojumus, MISI atsevišķi atbildēs uz attiecīgajām anketas daļām. Komisija saņēma MISI un tā saistītā importētāja Savienībā Marubeni-Itochu Steel Europe GmbH (“MISEA”) atbildes uz anketas jautājumiem. |
|
(264) |
Piezīmēs par izpausto galīgo informāciju Nippon Steel atkārtoti nepiekrita Komisijas secinājumam, ka tas ir saistīts ar MISI. Tomēr Nippon Steel nesniedza jaunus argumentus vai pierādījumus. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja. |
|
(265) |
JV norādīja, ka, lai gan Nippon Steel un MISI abiem piederēja kapitāldaļas trešā subjektā, kas nebija saistīts ar šajā izmeklēšanā aplūkotajiem darījumiem, Nippon Steel nebija ne tiešas, ne netiešas kontroles pār MISI. Tādējādi, JV ieskatā, mazākuma līdzdalība trešā subjektā, kas nepiedalījās attiecīgajos eksporta darījumos, nevarēja būt pietiekams pamats secinājumam, ka Nippon Steel un MISI ir saistīti PTO ADA 2.3. panta nozīmē. |
|
(266) |
Komisija atzina, ka Nippon Steel nebija tiešas kontroles pār MISI, jo abu uzņēmumu saistība izrietēja no kopīgas līdzdalības trešā subjektā. Tomēr šīs saistības dēļ uzņēmumi bija uzskatāmi par saistītiem PTO ADA 2.3. panta nozīmē, jo MISI uz Savienību eksportēja tikai Nippon Steel ražoto izmeklējamo ražojumu, nevis izmeklējamo ražojumu, kas bija pirkts no citiem Japānas ražotājiem un ko tie bija saražojuši. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka šādas komercdarbības pamatā nebija Nippon Steel un MISI savstarpēja vienošanās, bet gan saistības, ko brīvprātīgi uzņēmies MISI. Tomēr Komisija uzskatīja, ka šīs saistības, kaut arī uzņemtas brīvprātīgi, neapšaubāmi ierobežoja uzņēmuma rīcības brīvību cenu noteikšanā un stratēģijas izvēlē. Proti, MISI izmeklējamā ražojuma pārdošanā Savienībā bija atkarīgs tikai no viena piegādātāja. Šo ierobežojumu dēļ MISI nespēja darboties neatkarīgi. Turklāt pārbaudē atklājās, ka MISI sniedza Nippon Steel informāciju par potenciālajiem klientiem, kuriem varētu būt vajadzīgi Nippon Steel ražojumi, un tirgiem, kuros Nippon Steel varētu vēlēties paplašināt darbību. Tādējādi MISI sniedza Nippon Steel pakalpojumus, kas pārsniedza tirgotājam raksturīgās parastās pirkšanas un tālākpārdošanas darbības. Tāpēc Komisija noraidīja apgalvojumu, ka Nippon Steel un MISI attiecības nenozīmē uzņēmumu saistību. |
|
(267) |
JV arī apgalvoja, ka Komisija nav pierādījusi, ka Nippon Steel un MISI saistība padarījusi eksporta darījumus neuzticamus dempinga starpību aprēķināšanai, jo trešais subjekts, kura dēļ šī saistība radās, eksporta darījumos nepiedalījās un MISI loma cenu sarunās bija ierobežota. |
|
(268) |
Komisija uzskatīja, ka tam, ka trešais subjekts, kura dēļ MISI un Nippon Steel ir saistīti, nepiedalījās eksporta darījumos uz Savienību, nav nozīmes. Proti, saistība starp uzņēmumiem var pastāvēt arī ar tāda uzņēmuma starpniecību, kas nepiedalās izmeklējamā ražojuma eksportā uz Savienību. Turklāt trešais subjekts, kura dēļ radās saistība, nepiedalījās eksporta darījumos uz Savienību, bet tā darbības pārskats rāda, ka tas tomēr pārstrādāja un pārdeva tēraudu Japānā. Komisija arī uzskatīja, ka MISI ierobežotā loma sarunās par cenām var liecināt par to, cik lielā mērā Nippon Steel saglabāja kontroli pār galīgo cenu. Tāpēc Komisija apgalvojumu noraidīja. |
|
(269) |
Piezīmēs par izpausto galīgo informāciju Nippon Steel atkārtoja, ka tā komerciālās attiecības ar MISI un attiecīgie darījumi atbilda nesaistītu pušu darījuma principam, un apgalvoja, ka 259.–261. apsvērumā izklāstītie konstatējumi nav pretrunā šim secinājumam. Pirmkārt, Nippon Steel apgalvoja, ka pārdošanas process un tirgotājiem maksātās komisijas maksas bija vienādas neatkarīgi no tā, vai tirgotājs bija saistīts vai nesaistīts uzņēmums. Konkrētāk, tas apgalvoja, ka galīgo cenu vienmēr noteica Nippon Steel un gala klienta sarunās un tikai pēc tam, veicot atpakaļaprēķinu, noteica cenu darījumam starp Nippon Steel un tirgotāju. Otrkārt, attiecībā uz to, ka MISI pirka ražojumu no Nippon Steel par viszemāko cenu salīdzinājumā ar cenām, par kādām tas pirka no citiem Japānas ražotājiem, Nippon Steel apgalvoja, ka arī viens no tā nesaistītajiem tirgotājiem pirka ražojumu no Nippon Steel par viszemāko cenu salīdzinājumā ar cenām, par kādām tas pirka no citiem Japānas ražotājiem. Nippon Steel piebilda, ka MISI no ārpus Japānas esošiem piegādātājiem pirka ražojumu par cenām, kas bija zemākas par cenām, par kurām tas pirka no Nippon Steel. Treškārt, Nippon Steel pārdošanas cena MISI no tā pārdošanas cenas vienam no nesaistītajiem tirgotājiem atšķīrās ne vairāk kā par 0,15 %. |
|
(270) |
Komisija atkārtoti izvērtēja Nippon Steel ziņotos darījumus ar saistītajām personām (NST un MISI) un tā galveno nesaistīto tirgotāju. Pārdošanas cenas šiem uzņēmumiem patiešām atradās vienā un tajā pašā diapazonā. Analīzi veica katram ražojuma veidam atsevišķi, nodrošinot, ka MISI, NST un galvenā nesaistītā tirgotāja tālāk pārdotie ražojuma veidi ir pietiekami savstarpēji atbilstīgi. Tādējādi Komisija pieņēma Nippon Steel apgalvojumu, ka šīs cenas atbilst nesaistītu pušu darījuma principam, un attiecīgi pārskatīja dempinga aprēķinu eksporta pārdošanas darījumiem gan ar MISI, gan ar NST starpniecību. |
3.3.2. Pamatregulas 18. panta 1. punkta noteikumu piemērošana
|
(271) |
Komisija 2025. gada 19. decembrī informēja Nippon Steel, ka attiecībā uz Daido – ar Nippon Steel saistītu izmeklējamā ražojuma ražotāju Japānā, kas bija iesniedzis atsevišķu atbildi atlases vajadzībām, bet nebija iesniedzis atbildi uz anketas jautājumiem – Komisijai varētu nākties izmantot pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu. Proti, Nippon Steel piederēja 5 % vai vairāk šā ražotāja daļu. |
|
(272) |
Nippon Steel2025. gada 28. decembrī iesniedza piezīmes. Savās piezīmēs Nippon Steel nenoliedza, ka tam pieder 5 % vai vairāk attiecīgā ražotāja daļu. |
|
(273) |
Tāpēc Komisija uzskatīja, ka pārdošanas darījumi starp NST – vienu no Nippon Steel saistītajiem tirgotājiem (kurā Nippon Steel arī piederēja 5 % vai vairāk daļu) – un attiecīgo ražotāju bija pārdošanas darījumi starp saistītām personām saskaņā ar SMK īstenošanas akta 127. panta 1. punkta d) apakšpunktu. Tā kā nebija pārbaudītas Daido atbildes uz anketas jautājumiem, kas būtu parādījusi tālākpārdošanas cenu vai to, kā pēc šiem izmeklējamā ražojuma pārdošanas darījumiem ražojums tika tālāk pārstrādāts, Komisija par NST saistīto pārdošanas darījumu Daido iekšzemes tirgū cenu uzskatīja Nippon Steel un tā saistīto uzņēmumu 5 % rentablāko nesaistīto pārdošanas darījumu vidējo cenu iekšzemes tirgū tam pašam Daido pārdotajam ražojuma veidam. Šie 5 % tika aprēķināti pēc apjoma. Turklāt, analizējot īpašo tirgus situāciju 3.3.3. iedaļā, Komisija, tā kā nebija atbildes uz anketas jautājumiem, ņēma vērā Daido pārdošanas un cenu datus iekšzemes tirgū un eksportā par laikposmu no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam, kas bija pieejami, pamatojoties uz tā atbildi atlases vajadzībām. Šādi rīkojoties, Komisija šos datus attiecināja uz Nippon Steel Group, nevis tikai uz Nippon Steel. |
|
(274) |
Komisija 2026. gada 26. martā informēja Nippon Steel, ka tai varētu nākties izmantot pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu saistībā ar i) to, ka uzņēmums A un uzņēmums B, kuri no MISEA pirka Nippon Steel ražoto attiecīgo ražojumu un par kuriem pārbaudē tika konstatēts, ka tie ir uzņēmuma C meitasuzņēmumi, kurā MISI piederēja vairāk nekā 5 % akciju, nebija iesnieguši atbildes uz anketas jautājumiem, un ii) to, ka trīs ar Nippon Steel saistītie tirgotāji nebija pilnībā atklājuši visus attiecīgā ražojuma tālākpārdošanas darījumus iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā, proti, NST, Metal One Corporation (“Metal One”) un Sumitomo Corporation Global Metals Co., Ltd. (“SCGM”). |
|
(275) |
Nippon Steel savas piezīmes iesniedza 2026. gada 7. aprīlī. Attiecībā uz i) punktu Nippon Steel, pirmkārt, atkārtoja, ka nepiekrīt tam, ka ir saistīts ar MISI vai ka to attiecības neatbilst nesaistītu pušu darījuma principam. Turklāt Nippon Steel norādīja, ka pat tad, ja tas būtu saistīts ar MISI, tas tik un tā nebūtu saistīts ar uzņēmumu A un uzņēmumu B, jo tam nepiederēja šo uzņēmumu daļas un tam nebija darījumu ar tiem saistībā ar attiecīgo ražojumu. Tas arī piebilda, ka, pēc tā domām, SMK īstenošanas akta 127. pants neparedz saistību, kas pārsniegtu lielākais netiešu saikni ar vienu subjektu, un ka Nippon Steel uzskatīšana par saistītu būtu atkāpe no Komisijas iepriekšējās prakses antisubsidēšanas izmeklēšanā par ĶTR izcelsmes akumulatoru baterijas elektrotransportlīdzekļiem (93). Turklāt Nippon Steel apgalvoja, ka, tā kā MISI darbojās pilnīgi neatkarīgi no Nippon Steel un atbilstoši nesaistītu pušu darījuma principam, Nippon Steel nebija piekļuves MISI konfidenciālajai informācijai, tāpēc tas, ka Nippon Steel bija jāidentificē saistītie uzņēmumi un jāsaņem no tiem I pielikuma atbilde, jo pretējā gadījumā tiktu piemērots 18. pants, tam radītu neizpildāmu slogu. Otrkārt, Nippon Steel apgalvoja, ka prasība uzņēmumam A un uzņēmumam B iesniegt atbildi uz anketas jautājumiem būtu bijusi nelietderīga un nesamērīga, jo tie attiecīgo ražojumu nepārdeva tālāk, bet pārstrādāja. Visbeidzot, Nippon Steel norādīja, ka uzņēmumam A pārdoto ar RKN klasificēto ražojumu cena iekļāvās vidējās pārdošanas cenas diapazonā, par kādu ar tādu pašu RKN klasificētus ražojumus pārdeva nesaistītiem klientiem, un ka tādēļ pārdošanas darījumi uzņēmumam A un uzņēmumam B atbilda nesaistītu pušu darījuma principam. |
|
(276) |
Komisija norādīja, ka MISEA pārdeva Nippon Steel ražoto attiecīgo ražojumu uzņēmumam A un uzņēmumam B, kuru mātesuzņēmums bija uzņēmums C. Savukārt MISI piederēja vairāk nekā 5 % akciju gan MISEA, gan uzņēmumā C. Pārbaudē MISI tika apstiprināts, ka šīs attiecības pastāvēja izmeklēšanas periodā, un MISI 2025. gada korporatīvajā profilā (94) uzņēmums C bija norādīts starp MISI ārvalstu meitasuzņēmumiem. Tas liecina, ka MISEA un uzņēmums A, no vienas puses, un MISEA un uzņēmums B, no otras puses, bija saistīti, jo saskaņā ar 127. panta 1. punkta d) apakšpunktu trešai personai (proti, MISI) tieši vai netieši piederēja 5 % vai vairāk abu attiecīgo pušu daļu. Šajā ziņā nav nozīmes tam, vai saistība pastāv ar pašu ražotāju eksportētāju. Šajā gadījumā attiecīgā saistība bija starp pārdevēju MISI un pircējiem – uzņēmumu A un uzņēmumu B. Nevar apgalvot, ka tikai tāpēc, ka šajā saistībā nebija iesaistīts pats ražotājs eksportētājs, tā nevarēja ietekmēt pārdošanas cenu. Proti, saistība katra ziņā ietekmēja cenas starp saistītajām personām. Saistīto personu definīcijā SMK īstenošanas akta 127. pantā ir atsauce uz “personām”, savukārt pamatregulas 2. panta 1. punktā, kurā tirdzniecības aizsardzības vajadzībām ir atsauce uz SMK īstenošanas aktu, šajā sakarā ir minētas “puses”, nevis ražotāji eksportētāji. Komisija arī uzskata, ka pušu saistības konstatēšanai SMK īstenošanas akta 127. panta 1. punkta d) apakšpunkts nav attiecināms tikai uz ķēdi ar ne vairāk kā vienu starpnieksubjektu. Proti, tieši formulējums “netieši” ļauj ņemt vērā līdzdalību, kas tiek īstenota ar meitasuzņēmumu ķēdes starpniecību, un novērš šā noteikuma apiešanu, izmantojot korporatīvas struktūras ar vairākiem meitasuzņēmumu līmeņiem, kā šajā gadījumā, kad MISI netiešā līdzdalība uzņēmumā A un uzņēmumā B tiek īstenota ar uzņēmuma C starpniecību. Apgalvotā Komisijas iepriekšējā prakse antisubsidēšanas izmeklēšanā par ĶTR izcelsmes akumulatoru baterijas elektrotransportlīdzekļiem netika sīkāk pamatota. Turklāt Komisija uzskatīja, ka šajā gadījumā šo saistīto uzņēmumu identificēšana un I pielikuma atbilžu saņemšana no tiem neradīja Nippon Steel neizpildāmu slogu, jo a) uzņēmums C citā statusā jau bija iesaistīts iepriekšējā HRF izmeklēšanā (95), kurā Nippon Steel bija iekļauts izlasē, b) MISI veiktā uzņēmuma C iegāde bija publiski pieejama informācija un c) Komisija uzņēmumu A un uzņēmumu B kā uzņēmuma C meitasuzņēmumus identificēja MISI pārbaudes laikā veiktajās parastajās pārbaudēs, kā sīki izklāstīts MISI pārbaudes ziņojumā. Tādējādi pamatregulas 18. panta 1. punkta piemērošana Nippon Steel gadījumā izrietēja tieši no šīs saistības. Otrkārt, tas, ka saistīts uzņēmums Savienībā neveic tālākpārdošanu, bet gan pārstrādi, neatbrīvo uzņēmumu no pienākuma iesniegt I pielikuma atbildi. Gluži pretēji, kā paredzēts pamatregulas 2. panta 9. punktā, ja ražojumi netiek pārdoti tālāk tādā stāvoklī, kādā tie tika importēti, tad, lai noteiktu eksporta cenu uz Savienību, izmantojot jebkādu pieņemamu pamatu, būtiskas kļūst pārstrādes izmaksas. Šajā gadījumā Komisija nevarēja veikt šādu novērtējumu. Tāpēc Komisija apgalvojumu noraidīja. |
|
(277) |
Visbeidzot, attiecībā uz to, vai MISEA pārdošanas darījumi uzņēmumam A atbilda nesaistītu pušu darījuma principam, Komisija norādīja, ka cenas, ko Nippon Steel uzskatīja par EXW cenām, tika iegūtas, no neto rēķina vērtības atskaitot visas MISEA maksātās korekcijas. Tomēr, salīdzinot pārdošanas cenas, būtu jāsalīdzina rēķinu cenas, no kurām atskaitītas attiecīgās transporta izmaksas, lai ņemtu vērā piegādes noteikumu atšķirības. Šāds salīdzinājums CIF līmenī pie Savienības robežas (proti, CIF cena, no kuras, lai ņemtu vērā piegādes noteikumu atšķirības, atskaitītas transporta izmaksas ES) parādīja, ka MISEA cenas uzņēmumam A bija vidēji par 6 % zemākas nekā MISEA cenas nesaistītiem uzņēmumiem. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka MISEA pārdošanas darījumi uzņēmumam A neatbilda nesaistītu pušu darījuma principam. Attiecībā uz to, vai MISEA pārdošanas darījumi uzņēmumam B atbilda nesaistītu pušu darījuma principam, Nippon Steel pats atzina, ka to nevar pierādīt, jo uzņēmumam B pārdotais ar RKN klasificētais ražojums netika pārdots nevienam citam MISEA klientam Savienībā. Tomēr, tā kā uzņēmums B nesadarbojās un Komisija bija secinājusi, ka MISEA pārdošanas darījumi uzņēmumam A neatbilda nesaistītu pušu darījuma principam, nebija pamata secināt citādi par pārdošanas darījumiem uzņēmumam B. Nobeigumā Komisija noraidīja piezīmes un MISEA pārdošanas darījumus uzņēmumam A un uzņēmumam B uzskatīja par pārdošanas darījumiem starp saistītām personām. Tādējādi, tā kā nebija informācijas par uzņēmuma A un uzņēmuma B tālākpārdošanas cenu un to iespējamām pārstrādes izmaksām, Komisija par uzņēmuma A un uzņēmuma B tālākpārdošanas cenu uzskatīja MISEA pārdošanas cenu nesaistītiem klientiem katram ražojuma veidam atsevišķi. Attiecībā uz uzņēmumu B, kas no MISEA pirka ar RKN klasificētu ražojumu, kuru nepirka neviens cits klients, Komisija izmantoja cenu, par kādu MISEA nesaistītiem klientiem pārdeva ar vislīdzīgāko RKN klasificēto ražojumu. |
|
(278) |
Tomēr, ņemot vērā 270. apsvērumā izdarīto secinājumu par to, vai eksporta darījumi ar saistītā tirgotāja MISI starpniecību atbilda nesaistītu pušu darījuma principam, šim jautājumam vairs nebija nozīmes attiecībā uz dempinga aprēķinā izmantoto eksporta cenu. |
|
(279) |
Attiecībā uz ii) punktu par trīs saistīto tirgotāju neuzrādītajiem tālākpārdošanas darījumiem iekšzemes tirgū Nippon Steel piekrita Komisijas novērtējumam. |
|
(280) |
Tāpēc Komisija neuzrādītajiem tālākpārdošanas darījumiem iekšzemes tirgū piemēroja vidējo cenu, kas aprēķināta, pamatojoties uz Nippon Steel un tā saistīto uzņēmumu rentablākajiem pārdošanas darījumiem nesaistītiem klientiem iekšzemes tirgū, kuri katram ražojuma veidam veidoja 5 % no pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū. |
|
(281) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas Nippon Steel apgalvoja, ka tā saistītie tirgotāji bija darījuši visu iespējamo, lai sniegtu informāciju, lai gan bija tehniskas problēmas. Tāpēc, Nippon Steel ieskatā, Komisijai nebija juridiska pamata izmantot visrentablākās pārdošanas cenas iekšzemes tirgū kā pieejamos faktus, jo saskaņā ar PTO judikatūru labāko pieejamo faktu izmantošana nedrīkst nozīmēt nelabvēlīgu secinājumu izdarīšanu (96). Nippon Steel pieprasīja, lai Komisija vai nu neņemtu vērā neuzrādītos pārdošanas darījumus, vai izmantotu visu pārdošanas darījumu vidējo cenu iekšzemes tirgū. |
|
(282) |
Komisija uzskatīja, ka, piemērojot pieejamos faktus, izmeklēšanas iestādēm objektīvi un neitrāli jāizvēlas tādi pieejamie fakti, ar kuriem konkrētās lietas faktos un apstākļos var pamatoti aizstāt trūkstošo nepieciešamo informāciju. Šādi rīkojoties, izmeklēšanas iestādēm jāņem vērā visi fakti, kas tām pienācīgi pieejami. PTO ADA 6.8. punkts neprasa, lai izmeklēšanas iestādes, kas izvēlas faktus trūkstošās informācijas aizstāšanai, izvēlētos faktus, kuri personai, kas nesadarbojās, būtu vislabvēlīgākie (97). |
|
(283) |
Komisijas pieeja pilnībā atbilda šai prasībai. Komisija neitrāli izmantoja Nippon Steel un tā saistīto uzņēmumu faktiskos un pārbaudītos cenu datus kā cenu noteikšanas prakses modeli attiecībā uz datiem, kas netika iesniegti. Šāda pieeja nodrošināja, ka trūkstošie tālākpārdošanas darījumi iekšzemes tirgū netika novērtēti par zemu un tādējādi galīgā dempinga starpība atspoguļoja uzņēmuma zināmo dempinga potenciālu izmeklēšanas periodā. Ja uzņēmums nesniedz Komisijai informāciju par daļu tālākpārdošanas darījumu, uzņēmuma izmeklēšanas periodā faktiski īstenotās un pārbaudītās cenu noteikšanas prakses izmantošanu par modeli nevar uzskatīt par subjektīvu vai sodošu, ja vien nav informācijas, kas liecinātu par pretējo. Ņemot vērā uzņēmuma nesadarbošanos, šādi tiek iegūta pēc iespējas precīzāka dempinga starpība. Turklāt Komisija uzskatīja, ka Nippon Steel piedāvātā alternatīva – neņemt vērā neuzrādītos pārdošanas darījumus vai izmantot visu pārdošanas darījumu vidējo cenu iekšzemes tirgū – faktiski veicinātu nesadarbošanos (98). Tāpēc Komisija apgalvojumu noraidīja un apstiprināja 280. apsvērumā izskaidroto metodiku. |
3.3.3. Īpašā tirgus situācija: izstumšanas efekts
3.3.3.1.
|
(284) |
Lai konstatētu, vai Japānas tirgū pastāv īpaša tirgus situācija Ķīnas CRF importa izstumšanas efekta dēļ, Komisija veica šādu analīzi: pirmkārt, Komisija analizēja Ķīnas izcelsmes importa iespiešanās īpatsvaru Japānas iekšzemes tirgū apjoma ziņā, otrkārt, Komisija aplūkoja iekšzemes ražotāju attiecīgās tirgus daļas salīdzinājumā ar importu no Ķīnas un citām trešām valstīm Japānas iekšzemes tirgū, treškārt, Komisija aplūkoja cenas Japānas iekšzemes tirgū. Pēc tam Komisija analizēja visu pārējo lietas materiālos pieejamo informāciju par Ķīnas izcelsmes importa ietekmi uz Japānas iekšzemes tirgu, tostarp, ja tāda bija pieejama, iekšzemes ražotāju rentabilitāti saistībā ar CRF pārdošanu iekšzemes tirgū. |
|
(285) |
Savā analīzē Komisija paļāvās uz JV sniegtajiem rādītājiem valsts līmenī un izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja Nippon Steel sniegtajiem rādītājiem uzņēmuma līmenī. Abi rādītāju kopumi tika pārbaudīti uz vietas, kā norādīts 106. apsvērumā. |
|
(286) |
Šajā sakarā Komisija atgādina, ka Nippon Steel, pamatojoties uz atlases posmā iesniegto informāciju, tika uzskatīts ne tikai par reprezentatīvu eksporta apjoma ziņā, bet arī, pamatojoties uz izmeklēšanas laikā pārbaudītajiem datiem un ņemot vērā arī 271.–273. apsvērumā minēto tā saistīto ražotāju, veidoja vismaz [50–60 %] no CRF pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā. Šāda pārdošana iekšzemes tirgū nodrošināja Nippon Steel Group vismaz [40–50 %] tirgus daļu CRF tirgū Japānā izmeklēšanas periodā. Lai gan Komisija veica analīzi gan valsts līmenī, gan Nippon Steel vai, ja bija pieejami dati, Nippon Steel Group līmenī, šie rādītāji liecina, ka Nippon Steel ir reprezentatīvs attiecībā uz Japānas iekšzemes ražotājiem un tādējādi arī situāciju Japānas iekšzemes tirgū. |
3.3.3.1.1. Iekšzemes tirgus: Apjoms
|
(287) |
Vispirms Komisija analizēja JV paziņoto CRF patēriņu Japānā. JV paziņotais patēriņš šķita nedaudz – par aptuveni 1 % – mazāks par tās pašas paziņoto importa un pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū summu. Pārbaudes apmeklējumā tika paskaidrots, ka tas izriet no metodikas, jo JV bija izmantojusi atšķirīgu metodi importa datu paziņošanai atsevišķi un patēriņa aprēķinā izmantojamo importa datu noteikšanai, un rezultātā vienam un tam pašam rādītājam bija atšķirīgas vērtības. Tā kā Komisija varēja uz vietas pārbaudīt skaitļus, kas izmantoti importa noteikšanai atsevišķi, tā tos pašus datus izmantoja arī patēriņa noteikšanai. |
|
(288) |
Turklāt JV paziņotais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū šķita par aptuveni 33 % mazāks nekā ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, paziņotais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū. Šajā gadījumā Komisija paļāvās uz ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, paziņoto pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū. Tādējādi patēriņa noteikšanai izmantoja arī šo pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū, nevis JV sniegtos patēriņa datus. |
|
(289) |
Patēriņam Japānā bija šāda dinamika: 2. tabula Patēriņš Japānā (t)
|
||||||||||||||||||||||
|
(290) |
No 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam patēriņš Japānā samazinājās par 3 %. |
|
(291) |
Izmeklējamā ražojuma importam Japānā bija šāda dinamika: 3. tabula Importa daudzums Japānā (t)
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(292) |
Importa dati liecina, ka no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam izmeklējamā ražojuma imports Japānā palielinājās par 8 %. Šis pieaugums, salīdzinot ar patēriņa samazinājumu par 3 % tajā pašā periodā, liecina, ka imports izmeklēšanas periodā veidoja lielāku patēriņa struktūras daļu nekā 2022. gadā. |
|
(293) |
Imports no ĶTR laikposmā no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam palielinājās par 40 %, kas bija straujāks pieaugums nekā kopējam importam un importam no Korejas un Taivānas. Tomēr visā periodā ĶTR nemainīgi bija tikai trešais lielākais izmeklējamā ražojuma importa avots Japānā. |
|
(294) |
Vienlaikus izmeklējamā ražojuma pārdošanas apjomam iekšzemes tirgū Japānā bija šāda dinamika: 4. tabula Pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū (t)
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(295) |
Šajos datos ir iekļauta pārdošana pašpatēriņam, jo, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, to nebija iespējams nošķirt. |
|
(296) |
No 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū samazinājās par 6 %, un Nippon Steel Group pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū līdzīgi samazinājās par 7 %. Ja to salīdzina ar nelielo patēriņa samazinājumu par 3 % un importa pieaugumu par 8 %, ir skaidrs, ka imports patēriņa struktūrā aizstāja daļu pārdošanas iekšzemes tirgū. |
|
(297) |
Šo dinamiku var labāk novērot, salīdzinot apjomus ar patēriņu un izsakot tos tirgus daļās. 5. tabula Tirgus daļa (%)
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(298) |
No 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam importa tirgus daļas pieaugumam par 2,2 procentpunktiem atbilda tikpat liels – 2,2 procentpunktu – pārdošanas iekšzemes tirgū tirgus daļas samazinājums un arī Nippon Steel Group tirgus daļa nedaudz samazinājās. No kopējā importa tirgus daļas pieauguma importa no ĶTR tirgus daļa palielinājās par 0,7 procentpunktiem, savukārt importa no Korejas un Taivānas tirgus daļa palielinājās attiecīgi par 0,9 un 0,8 procentpunktiem. Tādējādi arī tirgus daļas pieauguma ziņā ĶTR atpalika no Korejas un Taivānas. |
|
(299) |
Tāpēc Komisija konstatēja, ka apjoma ziņā importa tirgus daļa Japānā palielinājās tikai nedaudz un importam no Ķīnas šajā pieaugumā nebija vadošās lomas. Faktiski Ķīnas izcelsmes importa tirgus daļa Japānas tirgū nekad nepārsniedza 3 %. Vienlaikus Japānas iekšzemes ražotāju tirgus daļa saglabājās aptuveni 80 % līmenī. |
3.3.3.1.2. Iekšzemes tirgus: noteikšanas veidi
|
(300) |
Pēc tam Komisija analizēja Ķīnas izcelsmes importa ietekmi uz cenām Japānas iekšzemes tirgū. Šajā nolūkā Komisija analizēja importa un pārdošanas iekšzemes tirgū vienības cenas. |
|
(301) |
Importa un pārdošanas iekšzemes tirgū vienības cenām bija šāda dinamika: 6. tabula Pārdošanas cenas Japānā (JPY/t)
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(302) |
Cenu analīze parādīja, ka kopumā importa cenas CIF līmenī konsekventi bija daudz augstākas par pārdošanas cenām iekšzemes tirgū. Importa cenas no avotiem, kas atrodas tuvāk Japānai, bija zemākas, tomēr tās konsekventi bija augstākas par pārdošanas cenām iekšzemes tirgū. |
|
(303) |
Arī imports no Ķīnas Japānā visos aplūkotā perioda gados notika par cenām, kas konsekventi bija daudz augstākas par Nippon Steel Group iekšzemes cenām. Nippon Steel Group iekšzemes cenas no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam saglabājās stabilas. |
3.3.3.2.
|
(304) |
Komisija secināja, ka Japānas CRF iekšzemes tirgu neietekmēja īpaša tirgus situācija, ko ĶTR tērauda nozares jaudas pārpalikuma dēļ izraisīja imports no Ķīnas. Šajā sakarā Komisija konstatēja, ka izmeklēšanas periodā importa no ĶTR tirgus daļa bija tikai 2,2 %, Japānas ražošanas nozares tirgus daļa saglabājās gandrīz 80 % apmērā un Japānas iekšzemes cenas bija zemākas par Ķīnas izcelsmes importa cenām. Ņemot vērā Ķīnas izcelsmes importa Japānā apjomus un cenas, šis imports nevarēja būtiski ietekmēt iekšzemes cenas un rentabilitāti. |
|
(305) |
Tāpēc Komisija secināja, ka Japānas iekšzemes tirgu neietekmēja īpaša tirgus situācija, ko ĶTR tērauda nozares jaudas pārpalikuma dēļ izraisīja imports no Ķīnas. |
3.3.4. Normālā vērtība
|
(306) |
Vispirms Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai katra izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs. Pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū ir reprezentatīvi, ja katra ražotāja eksportētāja neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no eksportam pārdotā attiecīgā ražojuma kopējā pārdošanas apjoma Savienībā izmeklēšanas periodā. Tādējādi katra izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs. |
|
(307) |
Pēc tam ražotājam eksportētājam ar reprezentatīvu pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū Komisija noteica iekšzemes tirgū pārdotos ražojuma veidus, kas ir identiski vai salīdzināmi ar eksportam uz Savienību pārdotajiem ražojuma veidiem. |
|
(308) |
Tad Komisija pārbaudīja, vai katra tāda ražojuma veida pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū, ko ir pārdevis katrs izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs un kas ir identisks eksportam uz Savienību pārdoto ražojuma veidam vai ar to salīdzināms, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu ir reprezentatīvs. Ražojuma veida pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs, ja šā neatkarīgiem klientiem izmeklēšanas periodā pārdotā ražojuma veida kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no identiska vai salīdzināma eksportam uz Savienību pārdota ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma. |
|
(309) |
Komisija konstatēja, ka vairuma ražojuma veidu pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū bija reprezentatīvi. Komisija konstatēja, ka divi ražojuma veidi iekšzemes tirgū netika pārdoti. Attiecībā uz šiem ražojuma veidiem nebija pieejami citi iekšzemes cenu avoti. Normālā vērtība tika aprēķināta saskaņā ar 315. apsvērumā izklāstīto metodi. |
|
(310) |
Tad Komisija noteica katra neatkarīgiem klientiem izmeklēšanas periodā pārdotā ražojuma veida rentablās pārdošanas apjoma īpatsvaru, lai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu lemtu, vai normālās vērtības aprēķināšanai izmantojams faktiskais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū. |
|
(311) |
Normālās vērtības pamatā ir katra ražojuma veida faktiskā cena iekšzemes tirgū neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana bijusi rentabla, ja:
|
|
(312) |
Ja abi nosacījumi ir izpildīti, normālā vērtība ir visas konkrētā ražojuma veida pārdošanas cenu iekšzemes tirgū vidējā svērtā vērtība izmeklēšanas periodā. |
|
(313) |
Normālā vērtība ir izmeklēšanas periodā veiktās vienīgi rentablās konkrētā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas faktiskā cena iekšzemes tirgū, ja:
|
|
(314) |
Iekšzemes tirgū veiktās pārdošanas analīze parādīja, ka dažu ražojuma veidu rentablās pārdošanas apjoms izmeklēšanas periodā bija mazāks par 80 % no šo veidu kopējā pārdošanas apjoma un ka vidējā svērtā pārdošanas cena bija zemāka par ražošanas izmaksām. Tādējādi normālā vērtība tika aprēķināta kā vienīgi rentablās pārdošanas vidējā svērtā vērtība. Dažiem citiem ražojuma veidiem bija piemērojams 311. apsvērumā izklāstītais scenārijs, un normālo vērtību aprēķināja kā visu šo ražojuma veidu pārdošanas cenu vidējo svērto vērtību iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā. |
|
(315) |
Ja kāds līdzīgā ražojuma veids iekšzemes tirgū netika pārdots, Komisija meklēja alternatīvus cenu avotus parastās tirdzniecības operācijās. Tā kā attiecīgajā valstī nebija citu izlasē iekļautu ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, vai citu pieejamu līdzīgā ražojuma iekšzemes ražotāju, šādas cenas nebija pieejamas. Komisija attiecīgajiem ražojuma veidiem noteica normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu. |
3.3.5. Eksporta cena
|
(316) |
Izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs veica eksportu uz Savienību vai nu tieši neatkarīgiem klientiem, vai arī izmantojot saistītus uzņēmumus, kas darbojās kā importētāji. |
|
(317) |
Ja ražotājs eksportētājs attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā, eksporta cena saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu bija cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, kad to pārdeva eksportam uz Savienību. |
|
(318) |
Ņemot vērā 270. apsvērumā izdarīto secinājumu par to, vai eksporta darījumi atbilda nesaistītu pušu darījuma principam arī gadījumos, kad ražotājs eksportētājs attiecīgo ražojumu eksportēja uz Savienību ar saistītu uzņēmumu starpniecību, kuri darbojās kā importētāji, eksporta cena saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu bija cena, kas par attiecīgo ražojumu faktiski samaksāta vai maksājama, kad to pārdod eksportam uz Savienību. |
3.3.6. Salīdzinājums
|
(319) |
Pamatregulas 2. panta 10. punktā noteikts, ka Komisija normālo vērtību un eksporta cenu salīdzina taisnīgi, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus, un pēc būtības izdara korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šajā konkrētajā lietā Komisija izvēlējās salīdzināt normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu EXW tirdzniecības līmenī. Kā paskaidrots tālāk, attiecīgā gadījumā normālo vērtību un eksporta cenu koriģēja, lai: i) pārrēķinātu tās EXW līmenī un ii) izdarītu korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri, kā apgalvots un pierādīts, ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. |
3.3.6.1.
|
(320) |
Kā paskaidrots 319. apsvērumā, normālā vērtība tika noteikta tirdzniecības EXW līmenī, izmantojot ražošanas izmaksas kopā ar PVA izmaksām un peļņu, kas šim tirdzniecības līmenim tika uzskatītas par samērīgām. |
|
(321) |
Nippon Steel apgalvoja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība būtu jākoriģē fizikālo īpašību atšķirību dēļ. Savu apgalvojumu tas pamatoja ar to, ka iekšzemes tirgū konkrētas nozares klienti piekrita augstākām cenām nekā citu nozaru klienti dažādu faktoru dēļ, kas cita starpā bija īpašu ražojumu ar augstu pievienoto vērtību piegāde, stingru kvalitātes prasību izpilde, izcilu tehnisku risinājumu piedāvāšana un piegādes pakalpojuma “tieši laikā” nodrošināšana uz vietas, savukārt eksporta tirgū šādu faktoru nebija. Nippon Steel piebilda, ka tāpēc Komisijai no normālās vērtības būtu jāizslēdz pārdošanas darījumi iekšzemes tirgū konkrētās nozares klientiem. |
|
(322) |
Komisija norādīja, ka saskaņā ar pārbaudīto Nippon Steel informāciju par iekšzemes cenām dažādās nozarēs šīs konkrētās nozares klienti izmeklēšanas periodā nemaksāja cenas, kas konsekventi atšķirtos no citu nozaru klientu maksātajām cenām. Tāpēc Komisija apgalvojumu noraidīja. |
|
(323) |
Piezīmēs par izpausto galīgo informāciju Nippon Steel apgalvoja, ka, tā kā Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu bija koriģējusi eksporta cenu attiecībā uz saistītajiem tirgotājiem, kuri darbojās kā aģenti, kas saņem komisijas maksu, tai tāda pati korekcija būtu jāveic arī normālajai vērtībai, jo šo saistīto tirgotāju funkcijas bija vienādas neatkarīgi no tā, vai izmeklējamais ražojums tika pārdots iekšzemes tirgū vai eksportam, un daži saistītie tirgotāji darbojās gan iekšzemes, gan eksporta tirgū. |
|
(324) |
Ņemot vērā, ka Komisija 270. apsvērumā pieņēma Nippon Steel apgalvojumu par atbilstību nesaistītu pušu darījuma principam, pēc Nippon Steel piezīmju saņemšanas par izpausto galīgo informāciju tā nekoriģēja eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu. Tāpēc Komisija noraidīja apgalvojumu par normālo vērtību. |
|
(325) |
Pēc galīgās papildinformācijas izpaušanas Nippon Steel apgalvoja, ka pēc tam, kad Komisija bij atzinusi, ka pārdošana eksportam ar NST un MISI starpniecību atbilst nesaistītu pušu darījuma principam, tās pieeja attiecībā uz pārdošanu iekšzemes tirgū ar NST un MISI starpniecību neesot bijusi tāda pati, tādējādi radusies asimetrija starp eksporta cenu un normālo vērtību, kas joprojām ietvēra saistīto tirgotāju izmaksas un peļņu. Nippon Steel apgalvoja, ka tas piemērojis to pašu mehānismu, lai noteiktu cenas uzņēmumiem NST un MISI, kā arī citiem nesaistītiem tirgotājiem neatkarīgi no tā, vai preces galu galā tika pārdotas eksportam uz Savienību vai Japānas iekšzemes tirgū. Nippon Steel pieprasīja labot apgalvoto asimetriju, piemērojot korekciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu, kā tas tika darīts nesenā antidempinga izmeklēšanā, kura attiecās uz ĶTR izcelsmes valīna importu (101) (“izmeklēšana attiecībā uz valīnu”). Šīs korekcijas skaitliska noteikšana atbilstu NST, MISI un pārējo saistīto iekšzemes tirgotāju PVA izmaksām un peļņai, kas izriet no attiecīgā ražojuma pārdošanas iekšzemes tirgū ar NST un MISI starpniecību. |
|
(326) |
Atšķirībā no pārdošanas eksportam (sk. 269. un 270. apsvērumu) Nippon Steel nesniedza pierādījumus, ka ar NST un MISI starpniecību veikto iekšzemes darījumu cenas atbilda nesaistītu pušu darījuma principam salīdzinājumā ar iekšzemes darījumiem, kas notika ar nesaistītu tirgotāju starpniecību. Katrā ziņā Komisija uzskatīja, ka pieejamie dati neapliecina darījumu modeli, kas konsekventi atbilst nesaistītu pušu darījuma principam. Tāpēc nebija asimetrijas starp attieksmi pret eksporta pārdošanas darījumiem, attiecībā uz kuriem apgalvojumos par atbilstību nesaistītu pušu darījuma principam bija pamatots un tika pieņemts, un pārdošanas darījumiem iekšzemes tirgū, attiecībā uz kuriem apgalvojums par atbilstību nesaistītu pušu darījuma principam nebija pamatots. Tādējādi situācija atšķīrās no izmeklēšanas attiecībā uz valīnu, kurā tika pierādīti faktori, kuru dēļ korekcija bija vajadzīga. Šo iemeslu dēļ Komisija apgalvojumu noraidīja. |
3.3.6.2.
|
(327) |
Lai aprēķinātu eksporta cenu tirdzniecības EXW līmenī, tika veiktas korekcijas attiecībā uz: muitas nodokli, citiem ievedmuitas maksājumiem, vedmaksu, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraušanas izmaksām un papildizmaksām. |
|
(328) |
Tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā šādus faktorus, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību: kredīta izmaksas, banku un komisijas maksas. |
3.3.7. Dempinga starpība
|
(329) |
Attiecībā uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu. |
|
(330) |
Attiecībā uz pārdošanu eksportam uz Savienību ar tādu nesaistītu tirgotāju starpniecību, kuri atrodas ārpus Savienības, Nippon Steel un NST apgalvoja, ka CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai aplēšanai būtu jāpieskaita šo tirgotāju PVA izmaksu un peļņas summa. Atkarībā no konkrētā darījuma Nippon Steel vai NST izrakstītajos rēķinos tika izmantoti FOB, CIF vai CFR Incoterms noteikumi. |
|
(331) |
Saskaņā ar jau izsenis iedibināto praksi darījumos, kas noslēgti saskaņā ar FOB Incoterms noteikumiem, jūras vedmaksu un papildizmaksas (piemēram, apdrošināšanu) aplēš, pamatojoties uz ražotāja eksportētāja iesniegtajiem pierādījumiem. Tāda pati loģika būtu jāpiemēro jebkuram papildu elementam, uz kuru atsaucas ieinteresētā persona. Tomēr šajā gadījumā Nippon Steel nespēja sniegt nekādus pierādījumus, kas apliecinātu, ka vispār ir jāpieskaita nesaistītu tirgotāju PVA izmaksas un peļņa. Katrā ziņā, pat ja Nippon Steel būtu sniedzis šādus pierādījumus (tas tā nav), uzņēmums nespēja sniegt nekādus pārbaudāmus pierādījumus par šādu hipotētisko PVA izmaksu un peļņas apmēru. |
|
(332) |
Konkrētāk, pārbaudes laikā uz vietas Komisija deva Nippon Steel iespēju iesniegt pierādījumus, kas apliecinātu, ka nesaistīti tirgotāji aktīvi piedalījās Nippon Steel un NST pārdošanā eksportam uz Savienību un ka preču galīgajā vērtībā CIF līmenī ar piegādi līdz Savienības robežai bija ietvertas gan radušās PVA izmaksas, gan peļņa, ko, kā apgalvots, guvuši šie starpnieki. Atbildot uz to, Nippon Steel un NST iesniedza tālākpārdošanas rēķinu izlasi un ierobežotu skaitu atsevišķu nesaistītu tirgotāju muitas deklarāciju. Tomēr Komisija neuzskatīja ierobežota skaita rēķinu un muitas deklarāciju iesniegšanu par pietiekamu pierādījumu. Nippon Steel nebija iesniedzis nekādu metodiku, kurā būtu paskaidrots, kā un kāpēc tas izvēlējās tieši šos rēķinus un muitas deklarācijas un kāpēc tie ir reprezentatīvi attiecībā uz visu pārdošanu, kas veikta ar nesaistītu tirgotāju starpniecību. |
|
(333) |
Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. |
|
(334) |
Piezīmēs par izpausto galīgo informāciju Nippon Steel apgalvoja, ka Komisijai būtu jākoriģē aprēķinātā CIF vērtība, lai ņemtu vērā ārpus ES darbojošos nesaistīto tirgotāju iesaistīšanos, konkrēti – to PVA izmaksas un peļņu. Šāda korekcija nodrošinātu, ka Komisijas aprēķinā tiek atspoguļota deklarētā CIF vērtība, uz kuras pamata tiktu iekasēti maksājumi, laižot preces brīvā apgrozībā. Saskaņā ar Savienības Muitas kodeksa īstenošanas akta (102) 128. pantu šo vērtību nosaka kā eksportam pārdoto preču darījuma vērtību muitas deklarācijas pieņemšanas brīdī, pamatojoties uz pārdošanu, kas veikta tieši pirms preču ievešanas Savienības muitas teritorijā. |
|
(335) |
Apgalvojuma pamatošanai Nippon Steel atsaucās uz iepriekšējām Komisijas izmeklēšanām (103). Konkrēti Nippon Steel uzsvēra, ka HRF izmeklēšanā Komisija, aprēķinot CIF cenu attiecībā uz Nippon Steel, ņēma vērā nesaistīto tirgotāju darbību. HRF izmeklēšanā Komisija aplēsa nesaistīto tirgotāju PVA izmaksas, pamatojoties uz NST un MISI PVA izmaksām, un izmantoja nosacītu peļņas procentu 2 % apmērā, uzskatot, ka tā atbilst peļņas procentam, kas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu izmantots attiecībā uz pārdošanu Savienībā ar saistīto uzņēmumu starpniecību. |
|
(336) |
Visbeidzot, Nippon Steel norādīja, ka pēc nejaušības principa atlasītie tālākpārdošanas rēķini un muitas deklarācijas tika iesniegti pēc Komisijas pieprasījuma, kurā nebija precīzi norādīts, kādi dokumenti ir nepieciešami. Lai sīkāk pamatotu apgalvojumu un ņemot vērā 332. apsvērumā skaidrotos Komisijas secinājumus par pierādījumu trūkumu attiecībā uz CIF cenu ar piegādi līdz Savienības robežai, Nippon Steel iesniedza rēķinus par tālākpārdošanu Savienībā, kurus izrakstījuši trīs no pieciem nesaistītajiem tirgotājiem, uz kuriem izmeklēšanas perioda laikā paļāvās Nippon Steel un NST. Muitas deklarācijas tas neiesniedza. Attiecībā uz diviem no pieciem Nippon Steel nesaistītajiem tirgotājiem iesniegtie rēķini aptvēra trīs apjoma ziņā lielākos darījumus ar Nippon Steel un NST iegādātajiem ražojumiem, bet attiecībā uz vienu no šiem tirgotājiem – divus apjoma ziņā lielākos darījumus ar NST iegādātajiem ražojumiem. Šis otrais rēķinu kopums aptvēra 4,7 % no Nippon Steel izmeklējamā ražojuma pārdošanas apjoma uz Savienību izmeklēšanas periodā. |
|
(337) |
Vispirms Komisija norādīja, ka Nippon Steel apgalvojums balstījās uz pieņēmumu, ka nesaistīta tirgotāja tālākpārdošanas cena vienmēr atspoguļo tā PVA izmaksas un peļņu, un Nippon Steel pieprasīja korekciju, ņemot vērā nesaistīto tirgotāju PVA izmaksas un peļņu, kas aplēstas pēc šo tirgotāju finanšu pārskatiem. |
|
(338) |
Šajā pieņēmumā netika ņemts vērā, ka tirgotāja uzcenojums, proti, starpība starp tā pirkšanas cenu un tālākpārdošanas cenu, var atšķirties no tā PVA izmaksām un peļņas vai ka šādi tirgotāji var pārdot ražojumu arī par zemāku cenu. Tādējādi nesaistīto tirgotāju PVA izmaksas un peļņa pašas par sevi nevarēja apliecināt Savienības muitas teritorijā ievesto preču darījuma vērtību, jo šīs izmaksas un peļņa ne vienmēr atspoguļojas pārdošanas cenā, par kādu ražojumu pārdod uz Savienību. Tā paša iemesla dēļ ar apstākli vien, ka pārdošana notiek ar ārpus Savienības esoša neatkarīga tirgotāja starpniecību, nepietiek, lai pamatotu korekciju. Proti, kā savā apgalvojumā norādīja pats Nippon Steel, minētā vērtība būtu jānosaka, pamatojoties uz pārdošanu, kas veikta tieši pirms preču ievešanas Savienības muitas teritorijā. Tādējādi dokumenti, kas apliecina šādu vērtību, piemēram, muitas deklarācijas vai tirgotāja izrakstīts rēķins pirmajam nesaistītajam klientam Savienībā, parasti būtu piemēroti pierādījumi šādu apgalvojumu pamatošanai. |
|
(339) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas iesniegto dokumentu analīze apstiprināja Komisijas iepriekšējā apsvērumā izdarīto secinājumu. Attiecībā uz katru iesniegto rēķinu starpība starp Nippon Steel vai NST pārdošanas cenu nesaistītajam tirgotājam un šā tirgotāja tālākpārdošanas cenu klientam Savienībā bija daudz mazāka par PVA izmaksu un peļņas summu, ko Nippon Steel un NST sākotnēji aplēsa savās atbildēs uz anketas jautājumiem. |
|
(340) |
Turklāt cenu starpība dažādiem nesaistītajiem tirgotājiem bija dažāda, un arī viena tirgotāja darījumos tā katrā gadījumā atšķīrās. |
|
(341) |
Papildus tam iesniegtie dokumenti aptvēra tikai 4,7 % no Nippon Steel izmeklējamā ražojuma pārdošanas apjoma uz Savienību izmeklēšanas periodā, un tos bija atlasījis pats Nippon Steel. |
|
(342) |
Ņemot vērā iepriekšējo analīzi, kas parādīja, ka rēķinos norādītā vērtība neatspoguļoja PVA izmaksas un peļņu, kā sākotnēji apgalvots, kā arī atšķirības starp tirgotājiem un rēķiniem un to, ka rēķinus bija atlasījis pats Nippon Steel un tie aptvēra ļoti ierobežotu tālākpārdošanas darījumu skaitu tikai ar dažu, nevis visu Nippon Steel eksportā uz Savienību iesaistīto nesaistīto tirgotāju starpniecību, un tādēļ nebija ne reprezentatīvi, ne pietiekami, Komisija uzskatīja, ka Nippon Steel nav iesniedzis pierādījumus, kas pamatotu eksporta pārdošanas darījumu uz Savienību ar nesaistītu tirgotāju starpniecību korekciju. |
|
(343) |
Visbeidzot, Komisija norāda, ka, lai gan tālākpārdošanas dokumenti izmeklēšanas laikā tika iesniegti pēc Komisijas pieprasījuma, šo pieprasījumu izraisīja tas, ka sākotnējās aplēses atbildēs uz anketas jautājumiem tika uzskatītas par neuzticamām apgalvojuma pamatošanai. Šo novērtējumu vēlāk apstiprināja iesniegtie papildu pierādījumi. |
|
(344) |
Tāpēc Komisija apgalvojumu noraidīja. |
|
(345) |
Pēc informācijas izpaušanas Nippon Steel apgalvoja, ka Komisija, aprēķinot CIF vērtību dažiem eksporta pārdošanas darījumiem, nebija ņēmusi vērā jūras kravu apdrošināšanu. Nippon Steel pieprasīja, lai Komisija iekļautu apdrošināšanas izmaksas, lai pareizi noteiktu CIF cenu un vērtību. |
|
(346) |
Komisija atzina šo apgalvojumu par pamatotu un iekļāva trūkstošās jūras kravu apdrošināšanas izmaksas, tādējādi attiecībā uz Nippon Steel eksporta pārdošanas darījumiem uz Savienību nodrošinot precīzu FOB vērtības pārrēķinu uz CIF vērtību. Tādējādi Komisija konstatēja, ka noteiktu saskaņā ar DAP piegādes noteikumiem veiktu MISEA pārdošanas darījumu uz Savienību CIF vērtībā bija atstāta vedmaksa Savienības teritorijā. Tāpēc Komisija, aprēķinot CIF vērtību šiem pārdošanas darījumiem, izslēdza vedmaksu Savienības teritorijā. |
|
(347) |
Pēc galīgās papildinformācijas izpaušanas Nippon Steel norādīja, ka pēc tam, kad Komisija bija pieņēmusi, ka pārdošana eksportam ar NST starpniecību atbilst nesaistītu pušu darījuma principam, tā noteica CIF cenu pārdošanai ar NST starpniecību, izmantojot NST tālākpārdošanas cenu. Nippon Steel apgalvoja, ka tas pats būtu bijis jādara, kad pārdošana tika veikta ar nesaistītu tirgotāju starpniecību: pie eksporta cenas būtu bijis jāpieskaita uzcenojums par šo tirgotāju iesaistīšanos. Nippon Steel pamatoja šo apgalvojumu, atsaucoties uz HRF izmeklēšanu un spriedumu Hansol lietā (104), lai nodrošinātu, ka cena, kas izmantota kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai, tiešām ir cena ar piegādi līdz Savienības robežai, nevis cena pārdošanas ķēdes sākumā. |
|
(348) |
Komisija norādīja, ka attiecībā uz NST tā CIF cenas aprēķināšanai izmantoja NST tālākpārdošanas cenu, jo bija pārbaudījusi pierādījumus par šo cenu. Pretēji tam un to pašu iemeslu dēļ, kas paskaidroti 334.–340. apsvērumā, Nippon Steel nesniedza pierādījumus, ka nesaistītu tirgotāju iesaistīšanās rezultātā cena noteikti pārsniedza Nippon Steel FOB cenu nesaistītajiem tirgotājiem, kurai pieskaitīta jūras vedmaksa un apdrošināšana. Tāpēc Komisija apgalvojumu noraidīja. |
|
(349) |
Pēc galīgās papildinformācijas izpaušanas JV pieprasīja skaidrojumu par dempinga starpības aprēķinu un uzsvēra, ka nepilnīgas informācijas izpaušana par šo aspektu, ka arī īsais termiņs liedz tai paust detalizētu viedokli. |
|
(350) |
Komisija nevarēja izpaust konfidenciālus aprēķinus par konkrētu uzņēmumu nevienai citai personai, izņemot attiecīgo uzņēmumu. Šajā aprēķinā iegūtā dempinga starpība un izmaiņu skaidrojums tika izpausts visām ieinteresētajām personām. Tāpēc Komisija noraidīja apgalvojumu, ka individuālās dempinga starpības aprēķina neizpaušana ietekmējusi citu personu iespēju sniegt piezīmes. |
|
(351) |
Pamatojoties uz to, galīgās vidējās svērtās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:
|
|
(352) |
Attiecībā uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, Komisija aprēķināja vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Tomēr šajā gadījumā Komisija izlasē iekļāva tikai vienu Japānas ražotāju eksportētāju. Tāpēc minētā starpība atbilda izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja starpībai. |
|
(353) |
Pamatojoties uz to, izlasē neiekļauto ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, galīgā dempinga starpība ir 54,7 %. |
|
(354) |
Visiem pārējiem Japānas ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu noteica dempinga starpību, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Tālab Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. |
|
(355) |
Šajā lietā sadarbības līmenis ir augsts, jo ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta apjoms bija aptuveni 97 % no kopējā no attiecīgās valsts Savienībā izmeklēšanas periodā veiktā importa, kura apjoms, pamatojoties uz Eurostat datiem, tika noteikts, kā skaidrots 832. un 833. apsvērumā. Pamatojoties uz to, Komisija nolēma ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, noteikt dempinga starpību izlasē iekļautā uzņēmuma ar vislielāko dempinga starpību līmenī. Tā kā izlasē tika iekļauts tikai viens uzņēmums, dempinga starpība uzņēmumiem, kas nesadarbojās, ir noteikta šā uzņēmuma dempinga starpības līmenī. |
|
(356) |
Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:
|
3.4. Taivāna
3.4.1. Īpašā tirgus situācija: izstumšanas efekts
3.4.1.1.
|
(357) |
Lai pārbaudītu, vai Taivānas tirgū pastāv apgalvotā īpašā tirgus situācija tā dēvētā Ķīnas CRF importa “izstumšanas efekta” dēļ, Komisija veica šādu analīzi: pirmkārt, Komisija analizēja Ķīnas izcelsmes importa iespiešanās īpatsvaru Taivānas CRF iekšzemes tirgū apjoma ziņā; otrkārt, Komisija aplūkoja iekšzemes ražotāju attiecīgās tirgus daļas salīdzinājumā ar importu no Ķīnas un citām trešām valstīm Taivānas iekšzemes tirgū; treškārt, Komisija aplūkoja cenas Taivānas iekšzemes tirgū. Pēc tam Komisija analizēja visu pārējo lietas materiālos pieejamo informāciju par Ķīnas izcelsmes importa ietekmi uz Taivānas iekšzemes tirgu, tostarp, ja tāda bija pieejama, iekšzemes ražotāju rentabilitāti saistībā ar CRF pārdošanu iekšzemes tirgū. |
|
(358) |
Komisija nosūtīja Taivānas iestādēm anketu. Savā analīzē Komisija paļāvās uz Taivānas iestāžu sniegtajiem rādītājiem valsts līmenī un, ja tie bija pieejami un būtiski, arī uz izlasē iekļautās ražotāju eksportētāju grupas, ko veido China Steel Corporation (“CSC”) un Chung Hung Steel Corporation (“CHS”, kopā ar CSC – “CSC Group”), sniegtajiem rādītājiem uzņēmuma līmenī. Abi rādītāju kopumi tika pārbaudīti uz vietas, kā norādīts 106. apsvērumā. |
|
(359) |
Šajā sakarā Komisija atgādina, ka CSC Group, pamatojoties uz atlases posmā iesniegto informāciju, tika uzskatīta ne tikai par reprezentatīvu eksporta apjoma ziņā, bet arī, pamatojoties uz izmeklēšanas laikā pārbaudītajiem datiem, veidoja [90–100 %] no CRF pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā. Šāda pārdošana iekšzemes tirgū nodrošināja CSC Group [40–50 %] tirgus daļu CRF tirgū Taivānā izmeklēšanas periodā. Lai gan Komisija veica analīzi gan valsts, gan izlasē iekļautās grupas līmenī, šie rādītāji liecina, ka CSC Group ir reprezentatīva attiecībā uz Taivānas iekšzemes ražotājiem un tādējādi arī, vispārīgāk, situāciju Taivānas iekšzemes tirgū. |
3.4.1.1.1. Iekšzemes tirgus: Apjoms
|
(360) |
Vispirms Komisija analizēja Taivānas iestāžu paziņoto CRF patēriņu Taivānā, pamatojoties uz pārdošanu iekšzemes tirgū un importu. |
|
(361) |
Patēriņam Taivānā bija šāda dinamika: 7. tabula Patēriņš Taivānā (t)
|
||||||||||||||||||||||
|
(362) |
No 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam patēriņš Taivānā saglabājās stabils. Tomēr no 2022. līdz 2023. gadam patēriņš strauji samazinājās par 14 %, bet no 2023. līdz 2024. gadam tam sekoja straujš pieaugums par 21 %. |
|
(363) |
Izmeklējamā ražojuma importam Taivānā bija šāda dinamika: 8. tabula Importa daudzums Taivānā (t)
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(364) |
Importa dati liecina, ka no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam izmeklējamā ražojuma imports Taivānā palielinājās par 41 %. Šis ievērojamais pieaugums, salīdzinot ar pieticīgāku patēriņa pieaugumu par 2 % tajā pašā periodā, jau liecina, ka imports izmeklēšanas periodā veidoja lielāku patēriņa struktūras daļu nekā 2022. gadā. No 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam ĶTR nemainīgi un pārliecinoši bija lielākais CRF importa avots Taivānā, izmeklēšanas periodā veidojot vairāk nekā 77 % no visa importa. |
|
(365) |
Turklāt no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam imports no ĶTR palielinājās par 54 %. Lai gan šā pieauguma temps bija nedaudz zemāks par otra lielākā importa avota – Korejas – 55 % pieaugumu, apjomi bija ļoti atšķirīgi. Proti, imports no ĶTR izmeklēšanas periodā sasniedza 477 631 t salīdzinājumā ar tikai 89 346 t Korejas izcelsmes importa. Šis pieaugums ir vēl jo nozīmīgāks salīdzinājumā ar importa samazinājumu no trešā lielākā importa avota, proti, Japānas, jo Japānas izcelsmes imports no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam samazinājās par 35 %. |
|
(366) |
Turklāt importa no ĶTR tendence ne vienmēr atbilda vispārējai importa tendencei. Faktiski, kad kopējais importa apjoms no 2022. līdz 2023. gadam samazinājās par 2 %, importa apjoms no ĶTR palielinājās par 8 %. Pēc tam no 2023. līdz 2024. gadam gan kopējais imports, gan imports no ĶTR palielinājās par vairāk nekā 40 %, un importa no ĶTR pieaugums papildināja jau iepriekšējā gadā sasniegto pieaugumu. Pēc tam no 2024. gada līdz izmeklēšanas periodam gan kopējais importa apjoms, gan importa apjoms no ĶTR nedaudz samazinājās. |
|
(367) |
Atbildē uz anketas jautājumiem Taivānas iestādes paskaidroja, ka Taivānā ir spēkā importa aizliegums konkrētiem ĶTR izcelsmes ražojumiem, kas ietilpst izmeklējamā ražojuma tvērumā (105). Importa aizliegums attiecas uz 21 no 57 muitas kodiem 10 ciparu līmenī, pēc kuriem izmeklējamo ražojumu klasificē saskaņā ar Taivānas muitas tarifu. Tomēr ražojumiem, uz kuriem attiecas šāds importa aizliegums, var izsniegt īpašu importa atļauju, ja tos neražo iekšzemē, tie ir vajadzīgi īpašiem nolūkiem vai tos paredzēts importēt nelielos daudzumos. Pamatojoties uz datiem par importu no ĶTR, šķiet, ka šis importa aizliegums neapturēja CRF importu no ĶTR un nekavēja tā pieaugumu. To apstiprina fakts, ka no 21 koda, kam noteikts importa aizliegums Taivānā, laikposmā no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam imports no ĶTR tika reģistrēts ar 10 kodiem (106). |
|
(368) |
Taivāna arī noteica tirdzniecības aizsardzības pasākumus konkrētu ĶTR izcelsmes tērauda ražojumu importam, pamatojoties uz Taivānas ražošanas nozares iesniegtajām sūdzībām, taču šie pasākumi neattiecās uz attiecīgo ražojumu. Publiski pieejamajā galīgajā kaitējuma konstatējumā nesenā antidempinga izmeklēšanā par konkrētiem ĶTR izcelsmes karsti velmētiem plakaniem tērauda velmējumiem – CRF augšupējiem ražojumiem –, kura tika sākta arī uz CSC iesniegtas sūdzības pamata, Taivānas iestādes, pamatojoties uz lietā esošajiem pierādījumiem, konstatēja, ka ĶTR “jau ilgstoši saskaras ar ražošanas jaudas pārpalikuma problēmu. (..) Tās iekšzemes tirgū ir nopietna piedāvājuma un pieprasījuma neatbilstība, kas mudina daudzas tērauda rūpnīcas pārprodukciju par zemām cenām novirzīt uz starptautiskajiem tirgiem (it īpaši kaimiņu tirgiem, piemēram, (..) Taivānu), tādējādi būtiski ietekmējot dažādu valstu tērauda ražošanas nozares” (107). |
|
(369) |
Vienlaikus izmeklējamā ražojuma pārdošanas apjomam iekšzemes tirgū Taivānā bija šāda dinamika: 9. tabula Pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū (t)
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(370) |
Pārdošanu pašpatēriņam nevarēja nošķirt no kopējiem iekšzemes datiem, un saskaņā ar Taivānas iestāžu sniegto informāciju tā ir iekļauta šajos datos. Tas atbilda CSC Group paziņotajiem pārdošanas datiem iekšzemes tirgū, kuros ir iekļauta pārdošana pašpatēriņam. |
|
(371) |
No 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū samazinājās par 20 %, un CSC Group pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū samazinājās līdzīgā apmērā. Ja to salīdzina ar nelielo patēriņa pieaugumu par 2 % un lielāku importa pieaugumu par 41 %, ir skaidrs, ka imports aizstāja pārdošanu iekšzemes tirgū. |
|
(372) |
Tas ir vēl jo uzskatāmāk, aplūkojot apjoma izmaiņas abās patēriņa sastāvdaļās – importā un pārdošanā iekšzemes tirgū. 10. tabula Importa un pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū izmaiņas (t)
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(373) |
No 2022. līdz 2023. gadam ievērojamais patēriņa samazinājums iezīmēja strauju pārdošanas apjoma kritumu iekšzemes tirgū. Lai gan patēriņš un kopējais imports samazinājās, imports no ĶTR palielinājās. Nākamajā gadā, kad patēriņš atjaunojās, Ķīnas izcelsmes imports guva vislielāko labumu no šā pieauguma uz Taivānas ražotāju rēķina, kuru pārdošanas apjoma pieaugums bija ierobežots un nesamērīgs ar patēriņa pieaugumu. Aplūkojot Ķīnas izcelsmes importa un pārdošanas iekšzemes tirgū pieaugumu un samazinājumu no 2022. līdz 2024. gadam, tie ir gandrīz simetriski: + 158 465 t Ķīnas izcelsmes importam salīdzinājumā ar – 138 131 t Taivānas ražošanas nozarei. |
|
(374) |
Šo pārdošanas iekšzemes tirgū aizstāšanas ar Ķīnas izcelsmes importu dinamiku var labāk novērot, salīdzinot apjomus ar patēriņu un izsakot tos tirgus daļās. 11. tabula Tirgus daļa (%)
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(375) |
Tirgus daļas ziņā importa pieaugumam par 13,7 procentpunktiem no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam atbilda tieši 13,7 procentpunktu pārdošanas iekšzemes tirgū tirgus daļas samazinājums, savukārt izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja CSC Group tirgus daļa sekoja tai pašai tendencei, samazinoties par aptuveni [15] procentpunktiem. Importa tirgus daļas pieaugumu par 13,7 procentpunktiem lielā mērā noteica importa no ĶTR tirgus daļas pieaugums par 13,0 procentpunktiem. |
|
(376) |
Jānorāda, ka no 2024. gada līdz izmeklēšanas periodam Ķīnas izcelsmes importa tirgus daļa palielinājās, lai gan importa no citiem avotiem un kopējā importa tirgus daļa samazinājās. Šāds palielinājums par 0,8 procentpunktiem bija lielāks nekā iekšzemes ražotāju tirgus daļas palielinājums par 0,3 procentpunktiem, un līdzīgu tendenci uzrādīja arī CSC Group. |
|
(377) |
Tāpēc Komisija konstatēja, ka apjoma ziņā Ķīnas izcelsmes imports palielināja savu tirgus daļu Taivānā uz pārdošanas iekšzemes tirgū rēķina. |
3.4.1.1.2. Iekšzemes tirgus: noteikšanas veidi
|
(378) |
Pēc tam Komisija analizēja cenu dinamiku Taivānas iekšzemes tirgū. Konkrētāk, Komisija analizēja importa un pārdošanas iekšzemes tirgū vienības cenas. |
|
(379) |
Importa un pārdošanas iekšzemes tirgū vienības cenām bija šāda dinamika: 12. tabula Pārdošanas cenas Taivānā (TWD/t)
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(380) |
Cenu analīze parādīja, ka, izņemot 2022. gadu, kad kopējās importa cenas un iekšzemes cenas bija līdzīgā līmenī, no 2023. gada līdz izmeklēšanas periodam kopējās importa cenas bija zemākas par iekšzemes cenām. |
|
(381) |
Konkrētāk, no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam Ķīnas izcelsmes importa cenas konsekventi bija zemākas par iekšzemes cenām, tai skaitā CSC Group cenām. Turklāt tās bija zemākas arī par importa cenām no abiem pārējiem lielākajiem importa avotiem – Korejas un Japānas. |
|
(382) |
Arī Ķīnas izcelsmes importa cenas uzrādīja visbūtiskāko sarukumu – no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam tās samazinājās par 31 %, savukārt Korejas izcelsmes importa cenas samazinājās par 15 % un Japānas izcelsmes importa cenas samazinājās tikai par 2 %. Ķīnas izcelsmes importa lielā apjoma dēļ šā importa cenas noteica kopējo importa cenu sarukumu par 19 % no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam. Ķīnas izcelsmes importa cenas samazinājās vairāk nekā iekšzemes cenas, tostarp CSC Group cenas, kas no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam samazinājās par 19 %. |
|
(383) |
Iekšzemes ražošanas nozares cenas sekoja Ķīnas izcelsmes importa cenu lejupejošajai tendencei. Pastāvīgā Ķīnas izcelsmes importa cenu un iekšzemes cenu starpība izraisīja to, ka Ķīnas izcelsmes imports pakāpeniski un konsekventi palielināja tirgus daļu no 25,2 % 2022. gadā līdz 31,6 % 2023. gadā, 37,4 % 2024. gadā un 38,2 % izmeklēšanas periodā. Turpretī Taivānas iekšzemes ražotāju, kuri nespēja pietiekami pazemināt savas cenas, lai tās pielīdzinātu Ķīnas izcelsmes importa cenām, tirgus daļa samazinājās no 64,4 % 2022. gadā līdz 50,7 % izmeklēšanas periodā. |
|
(384) |
Pieaugošais imports no Ķīnas Taivānā radīja ievērojamu lejupvērstu spiedienu uz iekšzemes cenām, liekot iekšzemes ražotājiem gūt mazāku peļņu. Tas bija acīmredzams, analizējot izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja rentabilitātes dinamiku. 13. tabula Nesaistītiem klientiem iekšzemes tirgū veiktās pārdošanas rentabilitāte
|
||||||||||||||||||||||
|
(385) |
2022. gadā CSC Group darbojās rentabli, taču tās darbības rezultāti pasliktinājās, un izmeklējamā ražojuma pārdošana nesaistītiem klientiem iekšzemes tirgū radīja arvien lielākus zaudējumus. CSC Group zaudējumi izmeklēšanas periodā liecināja par ievērojamu rentabilitātes kritumu salīdzinājumā ar 2022. gada peļņas procentu. |
|
(386) |
CSC Group rentabilitātes pasliktināšanos var saistīt ar 6. tabulā parādīto CSC Group cenu samazināšanos. Var novērot, ka, jo zemākas bija iekšzemes cenas, jo lielāki bija zaudējumi. |
|
(387) |
Tāpēc Komisija secināja, ka īpašā tirgus situācija Taivānas tirgū izraisīja zemāku peļņu nekā tā, ko būtu bijis iespējams gūt bez īpašas tirgus situācijas. |
3.4.1.2.
|
(388) |
Komisija secināja, ka Taivānas iekšzemes tirgu ietekmēja īpaša tirgus situācija, ko ĶTR tērauda nozares jaudas pārpalikuma dēļ izraisīja imports no Ķīnas. Šajā sakarā Komisija konstatēja, ka iekšzemes cenas Taivānā samazinājās un rentabilitāte iekšzemē pasliktinājās. |
|
(389) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas Taivānas iestādes apgalvoja, ka CRF importa no ĶTR Taivānā tirgus daļas un cenu līmeņa analīze nav pietiekama, lai konstatētu īpašas tirgus situācijas pastāvēšanu. Turklāt Taivānas iestādes apgalvoja, ka šīs regulas 3.1. iedaļa balstās uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem un tajā nav izdarīti jauni izmeklēšanas konstatējumi. Tās arī apgalvoja, ka Komisija nav pierādījusi, kādā veidā Ķīnas jaudas pārpalikuma izstumšanas efekts veido īpašu tirgus situāciju. Taivānas iestāžu ieskatā, tirgus daļas un cenas bija īpašās tirgus situācijas sekas, tāpēc vispirms bija jākonstatē šādas situācijas pastāvēšana. |
|
(390) |
Komisija norādīja, ka šīs regulas 3.1. iedaļā patiešām ir izklāstīti sūdzībā ietvertie apgalvojumi. Savukārt Taivānas situācijas analīze ir ietverta 3.4. iedaļā. Šajā iedaļā, it īpaši tās 3.4.1. un 3.4.2. apakšiedaļā, ir izskaidrots, kā tika konstatēts, ka Ķīnas jaudas pārpalikuma izstumšanas efekts veido īpašu tirgus situāciju. Komisijas analīzē papildus tirgus daļai un cenām tika vērtēts arī imports, patēriņš un rentabilitāte. Visi šie rādītāji, kas tika iegūti no Taivānas iestāžu atbildēm uz īpašu anketu, kuru Komisija nosūtīja, kā izskaidrots 103. apsvērumā, un tika pārbaudīti uz vietas, kā izskaidrots 106. apsvērumā, kalpoja par pamatu Komisijas veiktajai analīzei par īpašas tirgus situācijas pastāvēšanu. Taivānas iestādes nepaskaidroja, kādus citus pierādījumus vai rādītājus Komisijai būtu bijis jāizmanto, lai konstatētu īpašu tirgus situāciju. Tāpēc Komisija apgalvojumu noraidīja. |
|
(391) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas CSC Group apgalvoja, ka attiecīgā īpašā tirgus situācija nebija raksturīga tikai Taivānai, bet gan bija globāla parādība, un šā apgalvojuma pamatošanai atsaucās uz dažādiem vispārējās informācijas izpaušanas dokumenta un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2026/1384 (110) fragmentiem. Taivānas iestādes atsaucās arī uz pēdējās minētās regulas sagatavošanas dokumentiem un pavaddokumentiem, kā arī uz ESAO–GFSEC ziņojumu (definēts 440. apsvērumā). Tās piebilda, ka šī globālā parādība vienīgi tika individualizēta un raksturota kā Taivānai specifiska, lai gan tā neattiecās konkrēti uz Taivānas iekšzemes tirgu. |
|
(392) |
Komisija norādīja, ka apgalvotā īpašā tirgus situācija bija Ķīnas jaudas pārpalikuma izstumšanas efekts, nevis globālais jaudas pārpalikums, kura problēma tiek risināta Regulā (ES) 2026/1384. Vienīgā vieta šajā regulā, kur aplūkots globālais jaudas pārpalikums, ir 961.–970. apsvērums, kur tas minēts kā vēl viens iespējams Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma cēlonis. ESAO–GFSEC ziņojumi kalpoja par atsauces avotu, pēc kura novērtēt nospiesto Taivānas ražošanas nozares rentabilitāti. Turklāt Komisijas veiktā visu attiecīgo valstu analīze parādīja, ka Ķīnas jaudas pārpalikumam izstumšanas efekts bija tikai Taivānā. Tomēr Komisija izmeklēja visas valstis, attiecībā uz kurām tika apgalvots, ka tajās pastāv Ķīnas jaudas pārpalikuma izstumšanas efekts. Tādējādi īpašā tirgus situācija no šīm valstīm bija raksturīga tikai Taivānai. Tāpēc Komisija apgalvojumu noraidīja. |
|
(393) |
CSC Group arī apgalvoja, ka globālā jaudas pārpalikuma nošķiršana no Ķīnas jaudas pārpalikuma ir mākslīga, jo apgalvotās tirgus situācijas cēlonis bija pats jaudas pārpalikums, kas ir globāla problēma. |
|
(394) |
Komisija analizēja tikai Ķīnas jaudas pārpalikuma izstumšanas efektu Taivānas tirgū, kas arī bija apgalvotā īpašā tirgus situācija. Analīze apstiprināja, ka Ķīnas jaudas pārpalikumam patiešām bija izstumšanas efekts Taivānas tirgū. Šo izstumšanas efektu izraisīja nevis globālais jaudas pārpalikums, bet tikai Ķīnas jaudas pārpalikums, un tas bija raksturīgs Taivānai: salīdzinot Ķīnas izcelsmes importa iespiešanās īpatsvaru tirgū visās piecās attiecīgajās valstīs, tika konstatēts, ka Taivāna ir vienīgā valsts, kurā imports no Ķīnas būtiski ietekmēja iekšzemes tirgu. Tāpēc Komisija apgalvojumu noraidīja. |
|
(395) |
Taivānas iestādes apgalvoja, ka īpašas tirgus situācijas konstatēšanai būtu bijuši vajadzīgi, kā tas atspoguļojas Komisijas iepriekšējā praksē, skaidri un objektīvi pierādījumi par valsts iejaukšanos, kuras rezultātā radušies tirgus kropļojumi, kas ietekmē iekšzemes tirgus cenas vai ražošanas izmaksas (111). |
|
(396) |
Komisija uzskatīja, ka noteicošais īpašas tirgus situācijas konstatēšanā ir nevis pašas situācijas raksturs (t. i., vai tā izriet no valdības ietekmes), bet gan tās sekas un ietekme uz tirgu. Šajā gadījumā īpašā tirgus situācija bija nevis Ķīnas jaudas pārpalikums pats par sevi, bet gan tā izstumšanas efekts Taivānas iekšzemes tirgū. Tāpēc Komisija apgalvojumu noraidīja. |
|
(397) |
Taivānas iestādes arī apgalvoja, ka, sekojot Komisijas loģikai, saskaņā ar kuru īpaša tirgus situācija pastāv ikreiz, kad ir liels importa radītais spiediens un tas ietekmē iekšzemes cenas un rentabilitāti, jebkura izmeklēšanas iestāde, kas konstatētu, ka imports par dempinga cenām ir nodarījis kaitējumu tās valsts ražošanas nozarei, tādējādi netieši atzītu, ka tās valsts iekšzemes tirgū pastāv īpaša tirgus situācija. |
|
(398) |
Komisija apgalvojumam nepiekrita. Pirmkārt, šajā izmeklēšanā netika konstatēts, ka imports no Ķīnas Taivānā būtu veikts par dempinga cenām, bet gan tikai tas, ka Ķīnas jaudas pārpalikuma ietekmē imports tika veikts par zemām cenām. Otrkārt, īpašā tirgus situācija ir nevis Taivānas ražošanas nozarei nodarītais kaitējums, bet gan Ķīnas izcelsmes importa izstumšanas efekts. Šī izstumšanas efekta dēļ samazinājās ražojumu pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū un tika radīts lejupvērsts spiediens uz iekšzemes cenām. Rezultātā pārdošana tika novirzīta uz eksporta tirgu, kur attiecīgie ražojumi Savienībā tika pārdoti par dempinga cenām, tādējādi nodarot kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. |
|
(399) |
Turklāt Taivānas iestādes apgalvoja, ka Komisija savā analīzē nav ņēmusi vērā divus īpašus Taivānas iekšzemes tirgus apstākļus. |
|
(400) |
Pirmais no tiem bija apgalvotā Taivānas iekšzemes cenu tendences līdzība ar cenu tendencēm Turcijā un Vjetnamā. Tas liecinātu, ka cenu sarukšana Taivānas iekšzemes tirgū nebija atsevišķa Taivānas tirgum raksturīgu apstākļu izraisīta parādība, bet gan daļa no plašākas lejupslīdes, kas ietekmēja CRF cenas visā pasaulē. |
|
(401) |
Komisija norādīja, ka saskaņā ar Taivānas iestāžu iesniegtajiem datiem iekšzemes cenas Taivānā izmeklēšanas periodā samazinājās par 16 %, proti, straujāk nekā Turcijā (par 7 %), Vjetnamā (par 9–11 %) un Korejā (par 13 %), par kuru arī bija iesniegti dati. Komisijas analīze apstiprināja īpašas tirgus situācijas pastāvēšanu tikai Taivānā. Tāpēc Komisija apgalvojumu noraidīja. |
|
(402) |
Taivānas iestādes arī salīdzināja Taivānas eksporta cenas uz Savienību gan ar visu pārējo valstu (izņemot Taivānu) eksporta cenām uz Savienību, gan ar to valstu eksporta cenām uz Savienību, uz kurām izmeklēšana neattiecās. Taivānas iestādes apgalvoja, ka visām šīm cenām bija līdzīga tendence un tās kopumā bija salīdzināmā līmenī. |
|
(403) |
Vispirms Komisija norādīja, ka īpašā tirgus situācija ietekmēja Taivānas iekšzemes tirgu, tādēļ eksporta cenu salīdzinājums nevar atspēkot konstatējumu par īpašas tirgus situācijas pastāvēšanu. Katrā ziņā pilnīguma labad Komisija norādīja, ka Taivānas eksporta cenas uz Savienību no 2021. līdz 2024. gadam (ieskaitot) pastāvīgi bija zemākas par abām pārējām salīdzinājumā izmantotajām cenām un tikai 2025. gadā nedaudz pārsniedza to līmeni. Tādējādi, ja eksporta cenas atspoguļotu īpašās tirgus situācijas ietekmi (tas tā nav), šie dati liecinātu, ka Taivānas eksporta cenas uz Savienību kopš 2021. gada un vismaz daļā izmeklēšanas perioda bija īpaši ietekmētas. Tāpēc Komisija apgalvojumu noraidīja. |
|
(404) |
Otrais apstāklis, ko Komisija, pēc Taivānas iestāžu apgalvojuma, nebija ņēmusi vērā, bija tas, ka lielāko daļu Ķīnas CRF importa Taivānā veidoja ražojuma veidi, kurus Taivānas ražošanas nozare iekšzemes tirgū pārdeva samazinātā apjomā. Tāpēc Taivānas iestādes apgalvoja, ka ievērojamās atšķirības ražojumu klāstā liek apšaubīt Komisijas novērtējumu un ka, ņemot vērā atšķirīgos tirgus segmentus, kuros darbojas attiecīgie ražotāji, CRF imports no Ķīnas papildināja Taivānas ražotāju piedāvājumu, nevis konkurēja ar to. |
|
(405) |
Attiecībā uz apgalvotajām ražojumu klāsta atšķirībām Komisija norādīja, ka CSC pārbaudes dokumentos bija minēts, ka Taivānas pircēji no Ķīnas importētos neatkvēlinātos CRF, visticamāk, pēc tam atkvēlināja. Pamatojoties uz to, Komisija uzskatīja, ka neatkvēlinātie CRF, visticamāk, vienkārši bija lētāka alternatīva izejviela nekā atkvēlinātie CRF. Katrā ziņā Taivānas iestāžu iesniegtie dati neliecināja, ka imports no Ķīnas nekonkurētu ar Taivānas iekšzemē ražotajiem ražojumiem, bet gan par to, ka Taivānas ražotāji zaudēja šajā konkurencē. To apstiprina tas, ka laikposmā no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam importa no Ķīnas tirgus daļa (11. tabula) un apjoms (10. tabula) pieauga ievērojami vairāk nekā patēriņš (7. tabula). No tā izriet, ka imports no Ķīnas nevis apguva jaunu tirgus segmentu, kuru Taivānas ražotāji nebija apkalpojuši, bet gan izspieda pārdošanas apjomus iekšzemes tirgū, kuri iepriekš nodrošināja šā segmenta apgādi. Taivānas ražošanas nozares pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū laikposmā no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam patiešām krasi samazinājās (10. tabula). Komisija 444. apsvērumā izklāstītajā atspēkojumā sniegusi papildu apsvērumus. Tāpēc Komisija apgalvojumu noraidīja. |
|
(406) |
Turklāt CSC Group apgalvoja, ka tirgus situācija ietekmēja nevis tikai atsevišķu Taivānas ražotāju pārdošanas apjomus, bet gan visu Taivānas tērauda ražotāju pārdošanas apjomus. To apstiprinātu gan Taivānas tirdzniecības aizsardzības pasākumi attiecībā uz konkrētiem Ķīnas izcelsmes tērauda ražojumiem, kuri noteikti Ķīnas jaudas pārpalikuma dēļ, gan 412. apsvērumā minētais. |
|
(407) |
Komisija norādīja, ka tā analizēja tikai Taivānas CRF ražotājus un ka 412. apsvērumā minētā “Taivānas ražošanas nozare kopumā” nozīmēja Taivānas CRF ražošanas nozari, nevis CSC Group. Šajā izmeklēšanā netika ne apgalvots, ne analizēts Ķīnas jaudas pārpalikums attiecībā uz citiem tērauda ražojumiem un tā izstumšanas efekts Taivānā. Tāpēc Komisija apgalvojumu noraidīja. |
|
(408) |
Piezīmēs par izpausto galīgo papildinformāciju CSC atkārtoja 391., 393. un 406. apsvērumā izklāstītos un 392., 394. un 407. apsvērumā aplūkotos apgalvojumus, lai gan izpaustā galīgā papildinformācija uz attiecīgajiem jautājumiem neattiecas un uzņēmumam tika dots norādījums sniegt piezīmes tikai par jautājumiem, uz kuriem minētā izpaustā galīgā papildinformācija attiecas. |
|
(409) |
Tāpēc Komisija apstiprināja 388. apsvērumā izdarīto secinājumu. |
3.4.2. Pienācīga salīdzināšana
|
(410) |
Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu novērtēja, vai īpašas tirgus situācijas pastāvēšanas dēļ bija iespējams veikt pienācīgu salīdzināšanu starp normālo vērtību un CSC Group eksporta cenu. Šajā nolūkā Komisija novērtēja īpašās tirgus situācijas relatīvo ietekmi uz pārdošanu iekšzemes tirgū un eksportam. |
|
(411) |
Komisija konstatēja, ka konkurences apstākļi Taivānā un Savienībā ievērojami atšķiras un ka tāpēc īpašās tirgus situācijas ietekmes dēļ pārdošanas cenas iekšzemes tirgū nebija piemērotas salīdzināšanai ar CSC Group pārdošanas cenām eksportam. |
|
(412) |
CRF tirgu Taivānā, kur patēriņš izmeklēšanas periodā bija 1 173 152 t, ietekmēja straujš Ķīnas izcelsmes importa pieaugums, kura tirgus daļa izmeklēšanas periodā sasniedza 38,2 %, kaitējot Taivānas iekšzemes ražošanas nozarei, kuras tirgus daļa izmeklēšanas periodā samazinājās līdz 50,7 %. Izlasē iekļautā ražotāju eksportētāju grupa CSC Group bija lielākais iekšzemes tirgus dalībnieks Taivānā, un arī tās tirgus daļa izmeklēšanas periodā samazinājās līdz [40–50 %]. Šāda tendence bija vērojama no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam. Tāpēc šķiet, ka īpašā tirgus situācija ietekmēja gan izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju grupu, gan Taivānas iekšzemes ražošanas nozari kopumā, attiecībā uz kuru CSC Group katrā ziņā ir reprezentatīva. Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka īpašā tirgus situācija būtiski ietekmē CRF iekšzemes cenas. |
|
(413) |
Atšķirībā no Taivānas tirgus, kurā importam no Ķīnas ir ievērojama klātbūtne, kas apjoma ziņā ievērojami pārsniedz importu no citām piegādātājvalstīm, Savienības CRF tirgu, kura patēriņš brīvajā tirgū vien ir daudz lielāks (7 274 722 tonnas), raksturo gan Savienības ražotāju piedāvājums, gan imports no vairākām valstīm, kā norādīts tālāk 4.1., 4.4. un 5.2. iedaļā. Proti, Ķīnas izcelsmes importa tirgus daļa Taivānā izmeklēšanas periodā bija 38 %, un nevienai citai piegādātājvalstij pat ne tuvu nebija līdzīgas tirgus daļas, savukārt Savienībā viss imports kopā veidoja 34 % tirgus, nevienai atsevišķai valstij nesasniedzot tirgus daļu virs 8 %, un importa apjoms no ĶTR bija niecīgs. Kopš 2016. gada Savienība patiešām ir noteikusi antidempinga maksājumus ĶTR izcelsmes CRF importam (112). Tāpēc konkurences apstākļi, kas nosaka cenu līmeni abos tirgos, ir ļoti atšķirīgi. |
|
(414) |
Salīdzinājums starp vidējo cenu līmeni, ko Savienībā piemēro visi tirgus dalībnieki, un Ķīnas izcelsmes importa cenām Taivānā apstiprina, ka konkurences apstākļi ir atšķirīgi. Proti, Savienībā Taivānas ražošanas nozare konkurē ar cenām, kas ir daudz augstākas par ĶTR importa cenām, ar kurām tā konkurē savā iekšzemes tirgū. 14. tabula Importa Savienībā un Taivānā cenu salīdzinājums (EUR/t)
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(415) |
Pamatojoties uz visiem iepriekš minētajiem elementiem, Komisija secināja, ka īpašā tirgus situācija iekšzemes cenas Taivānā ietekmēja citādi nekā eksporta cenas uz Savienību. Tāpēc Komisija secināja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu īpašā tirgus situācija neļāva veikt pienācīgu salīdzināšanu starp iekšzemes cenām Taivānā un eksporta cenām uz Savienību. |
|
(416) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas CSC Group apgalvoja, ka attiecīgā īpašā tirgus situācija neliedza pienācīgi salīdzināt pārdošanas darījumus iekšzemes un eksporta tirgū. Konkrētāk, CSC Group apgalvoja, ka Komisijas veiktā pienācīgas salīdzināšanas analīze bija nepilnīga, jo tajā netika ņemts vērā, ka tērauda ražošanas jaudas pārpalikums ir globāla problēma, kuras ietekme ir jūtama arī Savienībā. Šajā sakarā CSC Group apgalvoja, ka šajā regulā Komisija konstatējusi, ka Ķīnas tērauda pārmērīgais piedāvājums starptautiskajos tirgos ietekmē tērauda ražotājus visā pasaulē, tostarp gan Taivānā, gan Savienībā (113). CSC Group atsaucās arī uz Regulu (ES) 2026/1384. Tāpat Taivānas iestādes atsaucās uz Regulu (ES) 2026/1384 un tās sagatavošanas dokumentiem. Taivānas iestādes arī apgalvoja, ka ESAO–GFSEC ziņojums liecina, ka Ķīnas jaudas pārpalikuma izstumšanas efekts vienādā mērā ietekmējis gan trešo valstu eksporta rādītājus, gan Savienības ražošanas nozari. |
|
(417) |
Komisija norādīja, ka attiecīgā īpašā tirgus situācija bija Ķīnas jaudas pārpalikuma izstumšanas efekts Taivānas tirgū, nevis globālais jaudas pārpalikums. CSC Group atsaucās uz šīs regulas daļu, proti, 961.–963. apsvērumu (114), kur globālais jaudas pārpalikums aplūkots kā vēl viens iespējams Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma cēlonis, nevis uz īpašo tirgus situāciju un tās analīzi. Komisija arī norādīja, ka Regulā (ES) 2026/1384 aplūkotā parādība ir globālais jaudas pārpalikums, nevis Ķīnas jaudas pārpalikuma izstumšanas efekts. Tomēr tieši CSC Group citētajā fragmentā ir atsauce uz “importu no valstīm ar jaudas pārpalikumu” vai (..) “izstumšanas” efektu, ko rada imports no šīm valstīm. Šajā izmeklēšanā tika īpaši analizēts Ķīnas izcelsmes importa, ko ietekmējis jaudas pārpalikums, izstumšanas efekts un konstatēts, ka tas Taivānā veido īpašu tirgus situāciju. Savukārt pārējās attiecīgajās valstīs Komisija nekonstatēja, ka šis efekts veidotu īpašu tirgus situāciju. Kā parādīts 413. un 414. apsvērumā, šīs īpašās tirgus situācijas ietekme Taivānas iekšzemes tirgū atšķīrās no tās ietekmes Savienības tirgū. Tāpēc šī situācija liedza veikt pienācīgu salīdzināšanu. Tas ir cits izvērtējums nekā īpašās tirgus situācijas ietekmes salīdzināšana attiecībā uz Taivānas ražošanas nozares eksporta rādītājiem un Savienības ražošanas nozari. Katrā ziņā Komisija 413. apsvērumā parādīja, ka apstākļi Savienības tirgū un Taivānas iekšzemes tirgū bija atšķirīgi. Tāpēc Komisija apgalvojumu noraidīja. |
|
(418) |
CSC Group arī apgalvoja, ka Komisija savā analīzē nav ņēmusi vērā jaudas pārpalikuma netiešo ietekmi uz Savienības tirgu, piemēram, vai attiecīgās valstis ir zaudējušas tirgus daļu trešās valstīs un novirzījušas eksportu uz Savienību, kā arī to, vai citu trešo valstu (it īpaši Korejas un Ukrainas) tirgus daļas pieaugums Savienībā panākts, uz Savienību novirzot pārdošanai iekšzemes tirgū vai eksportam uz citām trešām valstīm paredzētos ražojumus. |
|
(419) |
Komisija norādīja, ka CSC Group nebija iesniegusi nekādus pierādījumus tam, vai šādu importu Savienībā izraisījis jaudas pārpalikums. Turklāt šā importa iemesls nemainītu Komisijas 410.–415. apsvērumā izklāstīto analīzi un secinājumus, kas balstījās uz Savienības tirgus situāciju, kura konstatēta, izmantojot izmeklēšanā iegūtos un pārbaudītos datus, kuros bija ņemts vērā viss imports Savienībā. |
|
(420) |
Katrā ziņā CSC Group salīdzināja vidējo importa vienības cenu Savienībā no valstīm, uz kurām izmeklēšana neattiecās, ar vidējo importa vienības cenu Taivānā no Ķīnas. CSC Group apgalvoja, ka abas cenas samazinājās līdzīgi, un tas liecinot, ka importa cenas Savienībā ietekmēja globālais jaudas pārpalikums. |
|
(421) |
Komisija norādīja, ka CSC Group salīdzināja importa cenas Savienībā ar importa cenām Taivānā, proti, cenas dažādos galamērķos. Turklāt importa cenās Savienībā no valstīm, uz kurām izmeklēšana neattiecās, ir ietvertas arī cenas importam Savienībā no Ķīnas, ko ietekmē jaudas pārpalikums. Turklāt CSC Group salīdzināja cenu sarukumu procentos, nevis faktisko cenu līmeni. Visbeidzot, Komisija analizēja Ķīnas jaudas pārpalikuma izstumšanas efektu tikai attiecīgajās valstīs, un apgalvojumi par citām trešām valstīm netika izvirzīti. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. |
|
(422) |
CSC Group arī salīdzināja vidējo importa vienības cenu Savienībā no valstīm, uz kurām izmeklēšana neattiecās, ar Taivānas iekšzemes cenām un apgalvoja, ka šā importa cenas Savienībā samazinājās straujāk nekā iekšzemes cenas Taivānā. CSC Group uzskatīja, ka tas liecinot par negatīvu jaudas pārpalikuma ietekmi gan uz iekšzemes, gan eksporta cenām, tāpēc Komisijai būtu jākoriģē gan iekšzemes, gan eksporta pārdošanas rentabilitāte. |
|
(423) |
Komisija norādīja, ka CSC Group salīdzināja importa cenas Savienībā no citām valstīm ar iekšzemes cenām Taivānā, proti, cenas, kas attiecas gan uz dažādiem izcelsmes avotiem, gan dažādiem galamērķiem. Turklāt CSC Group salīdzināja cenu sarukumu procentos, nevis faktisko cenu līmeni. Turklāt CSC Group pieņēma, ka importu Savienībā no citām valstīm ietekmējis jaudas pārpalikums tikai tāpēc, ka tā cenas samazinājušās straujāk nekā iekšzemes cenas Taivānā. Tomēr imports Savienībā no valstīm, uz kurām izmeklēšana neattiecās, ietver arī importu no Ķīnas, un, kā parādīts 11. tabulā un 412. un 413. apsvērumā, importa no Ķīnas un importa no valstīm, uz kurām izmeklēšana neattiecās, nozīme un tirgus daļa Savienības un Taivānas tirgū būtiski atšķīrās. Tāpēc Komisija apgalvojumu noraidīja. |
|
(424) |
Taivānas iestādes apgalvoja, ka, lai pierādītu, ka pienācīga salīdzināšana nav iespējama, Komisijai saskaņā ar PTO ekspertu grupas secinājumiem lietā “Australia – Anti-Dumping Measures on Paper” (115) būtu vajadzējis izvērtēt īpašās tirgus situācijas relatīvo ietekmi uz Taivānas iekšzemes un eksporta cenām. Taivānas iestāžu ieskatā, īpaša tirgus situācija, ko veido Ķīnas jaudas pārpalikuma izstumšanas efekts, pēc savas būtības ietekmē eksporta cenas tādā pašā mērā kā iekšzemes cenas, un tās ietekmei uz abām cenām noteikti jābūt vienādai. Pamatojot šo viedokli, Taivānas iestādes norādīja, ka Komisijas konstatējumi liecina, ka Taivānā būtiski sarukušas iekšzemes un eksporta cenas. Šajā sakarā CSC Group apgalvoja, ka kopš 2022. gada līdzīgi mazinājusies rentabilitāte gan nesaistītiem klientiem iekšzemes tirgū veiktajā pārdošanā, gan nesaistītiem klientiem eksportam veiktajā pārdošanā. CSC Group uzskatīja, ka tas liecinot par negatīvu jaudas pārpalikuma ietekmi gan uz iekšzemes, gan eksporta cenām, tāpēc Komisijai būtu jākoriģē gan iekšzemes, gan eksporta pārdošanas rentabilitāte. |
|
(425) |
Komisija norādīja, ka iekšzemes un eksporta cenu samazināšanos izraisīja atšķirīgi iemesli. Proti, kā redzams 12. tabulā, iekšzemes cenas Taivānā samazinājās, sekojot vēl straujāk krītošajām, jau tā zemākajām Ķīnas izcelsmes importa cenām Taivānā, lai gan nespēja ar tām izlīdzināties. Šīs zemākās cenas un to straujākais kritums ļāva importam no Ķīnas laikposmā no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam strauji palielināt savu tirgus daļu Taivānā, kā parādīts 11. tabulā, kaitējot Taivānas ražošanas nozares pārdošanas apjomiem iekšzemes tirgū. Ja Taivānas ražošanas nozare nebūtu sekojusi Ķīnas izcelsmes importa cenu lejupslīdes tendencei, tā, visticamāk, būtu zaudējusi vēl lielāku tirgus daļu. Tādējādi Taivānas ražošanas nozare Ķīnas izcelsmes importa, ko ietekmēja jaudas pārpalikums, radītā konkurences spiediena (t. i., izstumšanas efekta) dēļ bija spiesta pazemināt cenas. Tas veido īpašu tirgus situāciju, kura ietekmē Taivānas iekšzemes tirgu un kuras dēļ dati par iekšzemes tirgū gūto peļņu nav uzticami. Turpretī, eksportējot no iekšzemes tirgus izspiestos apjomus uz Savienību, Taivānas eksportētāji nebija pakļauti tādiem pašiem konkurences ierobežojumiem kā savā iekšzemes tirgū, jo, kā izklāstīts 410.–414. apsvērumā, konkurences apstākļi Savienības tirgū bija atšķirīgi un imports no Ķīnas to neietekmēja. Tāpēc Komisija noraidīja apgalvojumu, ka Ķīnas jaudas pārpalikuma izstumšanas efekts Taivānas eksporta cenas ietekmējis tādā pašā vai salīdzināmā veidā kā Taivānas iekšzemes cenas, un tādēļ nekoriģēja eksporta rentabilitāti. |
|
(426) |
Turklāt Taivānas iestādes apgalvoja, ka par īpašās tirgus situācijas ietekmi arī uz konkurences apstākļiem Savienībā liecina tas, ka, lai gan Ķīnas izcelsmes importa tirgus daļa Savienībā bija neliela, Savienība centās mazināt tērauda jaudas pārpalikuma sekas ar tādu vispārējās politikas aktu kā Regula (ES) 2026/1384. Tādēļ, Taivānas iestāžu ieskatā, īpašo tirgus situāciju nedrīkstētu vērtēt tikai pēc Ķīnas izcelsmes importa tirgus daļas Savienībā. |
|
(427) |
Komisija norādīja, ka Regulas (ES) 2026/1384 mērķis ir risināt globālā jaudas pārpalikuma problēmu, savukārt šīs izmeklēšanas pamatā ir apgalvojums par īpašu tirgus situāciju, ko veidoja Ķīnas jaudas pārpalikuma izstumšanas efekts, cita starpā Taivānā. Tādēļ, analizējot pienācīgas salīdzināšanas iespēju, Komisijai nebija jāvērtē globālā jaudas pārpalikuma ietekme Savienības tirgū, bet gan, augstākais, īpašās tirgus situācijas ietekme Savienības tirgū. Turklāt Regula (ES) 2026/1384 nemaina šādus faktus: i) kā norādīts 388. un 409. apsvērumā, izmeklēšanas periodā Taivānā bija īpaša tirgus situācija; ii) kā norādīts 415. apsvērumā, šī īpašā tirgus situācija ietekmēja pienācīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzināšanu. Šis apstāklis bija jāņem vērā. Tāpēc Komisija apgalvojumu noraidīja. |
|
(428) |
Taivānas iestādes apgalvoja, ka vairākos sūdzības iesniedzēja publiskos paziņojumos (116) ir aprakstīta globālā tērauda jaudas pārpalikuma ietekme uz eksporta cenām. |
|
(429) |
Komisija norādīja, ka izmeklēšanā analizēts tikai Ķīnas jaudas pārpalikuma izstumšanas efekts, nevis globālais jaudas pārpalikums. Tāpēc Komisija apgalvojumu noraidīja. |
|
(430) |
CSC Group apgalvoja, ka pat tad, ja Komisija secinātu, ka globālais tērauda jaudas pārpalikums vairāk ietekmē Taivānas iekšzemes tirgu nekā eksporta tirgu Savienībā, tā nevarētu secināt, ka Savienības tirgus vispār netiek ietekmēts. Gluži pretēji, Komisijai būtu vajadzējis novērtēt relatīvo ietekmi uz pārdošanu iekšzemes tirgū un eksportam un par 4,8 % koriģēt arī peļņu, kas gūta pārdošanā eksportam. |
|
(431) |
Komisija norādīja, ka Taivānas iekšzemes tirgū konstatēto īpašo tirgus situāciju veidoja nevis globālais tērauda jaudas pārpalikums, bet gan Ķīnas jaudas pārpalikuma izstumšanas efekts. Kā izskaidrots 410. un 414. apsvērumā, konkurences apstākļi Savienības tirgū ir atšķirīgi. Tāpēc īpašās tirgus situācijas dēļ nebija pamata koriģēt eksporta cenu. Tāpēc Komisija apgalvojumu noraidīja un apstiprināja 415. apsvērumā izdarītos secinājumus par pienācīgu salīdzināšanu. |
|
(432) |
Visbeidzot, Taivānas iestādes apgalvoja, ka Komisija, analizējot pienācīgas salīdzināšanas iespēju, nav ņēmusi vērā atšķirības starp Taivānā no Ķīnas importētajām klasēm un dažādu ražojumu klāstu vidējās vienības cenas, to citu faktoru vidū, kas varētu ietekmēt konkurences apstākļu atšķirības Savienībā un Taivānā. |
|
(433) |
Komisija norādīja, ka 405. apsvērumā jau ir izvērtējusi Taivānas iestāžu bažas par apgalvojumiem, kas attiecās uz atšķirībām starp Taivānā importēto Ķīnas ražojumu klasēm. Attiecībā uz dažādu ražojumu klāstu vidējām vienības cenām Komisija atgādināja, ka, aprēķinot dempingu, cenu samazinājumu un mērķa cenu samazinājumu, gan iekšzemes un eksporta pārdošanas darījumu salīdzināšana, gan importa no attiecīgajām valstīm Savienībā salīdzināšana ar Savienības ražošanas nozares pārdošanu iekšzemes tirgū tika veikta katram ražojuma kontroles numuram (RKN) atsevišķi un tika konstatēta pietiekama atbilstība. Tāpēc, analizējot pienācīgas salīdzināšanas iespēju, Komisijai nebija papildus jāanalizē cenas Savienībā vai importa cenas Savienībā atsevišķu ražojuma veidu līmenī, nedz arī jāņem vērā precīzs ražojuma veids, uz kuru šīs cenas attiecās. Attiecībā uz importa cenām no Ķīnas Taivānā Komisijai nebija atsevišķi jāanalizē katra ražojuma veida cena vai jāņem vērā importētie ražojuma veidi, ciktāl, kā norādīts 405. apsvērumā, Taivānā no ĶTR importētais izmeklējamais ražojums konkurēja ar Taivānā ražoto ražojumu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. |
|
(434) |
Piezīmēs par izpausto galīgo papildinformāciju CSC atkārtoja 416., 420., 422., 424. un 430. apsvērumā izklāstītos un 417., 421., 423., 425. un 431. apsvērumā aplūkotos apgalvojumus, lai gan izpaustā galīgā papildinformācija uz attiecīgajiem jautājumiem neattiecas un uzņēmumam tika dots norādījums sniegt piezīmes tikai par jautājumiem, uz kuriem minētā izpaustā galīgā papildinformācija attiecas. |
|
(435) |
Tāpēc Komisija apstiprināja 415. apsvērumā izdarīto secinājumu. |
3.4.3. Normālā vērtība
|
(436) |
Kā izklāstīts 388. un 415. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka Taivānas iekšzemes tirgū pastāv īpaša tirgus situācija, kas neļāva veikt pienācīgu salīdzināšanu. Tika ietekmēti visi CSC Group pārdošanas darījumi iekšzemes tirgū, jo ĶTR tērauda nozares jaudas pārpalikuma izraisītais Ķīnas izcelsmes imports mākslīgi pazemināja visu CRF pārdošanas darījumu cenas iekšzemes tirgū. Tāpēc nevarēja uzskatīt, ka šie pārdošanas darījumi veikti normālos apstākļos, un gūto peļņu nevarēja uzskatīt par normālu peļņu. |
|
(437) |
Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu noteica normālo vērtību, pamatojoties uz ražošanas izmaksām izcelsmes valstī, kurām pieskaitīja samērīgas PVA izmaksas un peļņu. |
|
(438) |
Kā paskaidrots 384.–387. apsvērumā, īpašās tirgus situācijas ietekme Taivānā izraisīja mākslīgi zemu rentabilitāti, bet neietekmēja ražošanas izmaksas un PVA izmaksas Taivānā. Tāpēc normālās vērtības noteikšanai Komisija izmantoja faktiskās ražošanas izmaksas un faktiskās PVA izmaksas, kas bija uzskaitītas CSC un CHS grāmatvedībā. |
|
(439) |
Attiecībā uz peļņu Komisija uzskatīja, ka ražotāja eksportētāja peļņa no līdzīgu ražojumu pārdošanas iekšzemes tirgū nav izmantojama, jo īpašā tirgus situācija ietekmēja faktisko peļņas procentu, kā paskaidrots 388. apsvērumā. |
|
(440) |
Komisija noteica īpašās tirgus situācijas ietekmi uz faktisko peļņas procentu, pamatojoties uz ESAO sagatavotu un GFSEC publicētu ziņojumu (“ESAO–GFSEC ziņojums”) (117). Saskaņā ar šo ziņojumu vidējā starpība starp peļņu, ko faktiski guva tērauda ražošanas uzņēmumi visā pasaulē, izņemot ĶTR, un peļņu, ko tie paši uzņēmumi būtu varējuši gūt, ja ĶTR jaudas pārpalikums nebūtu tik strauji palielinājies, bija 4,8 %. 15. tabula Faktiskā un aplēstā rentabilitāte (%)
|
||||||||||||||||||||||
|
(441) |
Komisija uzskatīja, ka, lai peļņas korekcija katram ražojuma veidam būtu pamatota, tajā būtu jāņem vērā konkrētās atšķirības starp šo ražojuma veidu ražošanas izmaksām, pārdošanas cenām iekšzemes tirgū un no tām izrietošajiem peļņas līmeņiem, jo šī informācija Komisijai ir pieejama. |
|
(442) |
Tāpēc, lai noteiktu samērīgu peļņu pamatregulas 2. panta 3. punkta nozīmē un saskaņā ar tās 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu, Komisija vispirms, izmantojot standarta dempinga aprēķināšanas metodiku, noteica visus katra ražojuma veida pārdošanas darījumus iekšzemes tirgū, kas veikti parastās tirdzniecības operācijās. Tā kā konstatētā īpašā tirgus situācija negatīvi ietekmēja šo darījumu rentabilitāti, to faktiskās rentabilitātes izmantošana nenodrošinātu samērīgu peļņu 2. panta 3. punkta nozīmē. Lai to novērstu, Komisija koriģēja parastās tirdzniecības operācijās veikto darījumu rentabilitāti, ņemot vērā vidējo īpašās tirgus situācijas izraisīto peļņas zudumu. |
|
(443) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas Taivānas iestādes apgalvoja, ka PTO ADA 2.2.2. pantā un pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktā paredzētā normālās vērtības noteikšana jau pati par sevi nodrošina izstumšanas efekta ņemšanu vērā. Šo iestāžu ieskatā, nebija juridiska pamata izmantot nevis faktisko peļņu, kas gūta no pārdošanas iekšzemes tirgū parastās tirdzniecības operācijās, bet gan atsauces vērtību, kas balstīta uz vairāku valstu datiem. Taivānas iestādes uzskatīja, ka tas bija īpaši būtiski tāpēc, ka rentablie pārdošanas darījumi iekšzemes tirgū galvenokārt attiecās uz augstas kvalitātes atkvēlinātiem CRF ruļļiem, kuri nedz konkurēja ar neatkvēlinātiem CRF ruļļiem, kuri veidoja lielāko daļu no Ķīnas CRF importa Taivānā, nedz tika pakļauti to ietekmei. |
|
(444) |
Komisija 384.–387. apsvērumā izskaidroja īpašās tirgus situācijas ietekmi uz rentabilitāti Taivānas iekšzemes tirgū. Īpašās tirgus situācijas dēļ peļņu nevarēja uzskatīt par samērīgu. Tāpēc Komisija, joprojām pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu, izmantoja alternatīvu atsauces vērtību. Katrā ziņā Komisija nepiekrita Taivānas iestāžu viedoklim par Taivānas ražotāju eksportētāju faktiski gūto peļņu. Augstas kvalitātes atkvēlinātie CRF var būt rentablāki nekā neatkvēlinātie CRF, tomēr peļņa iekšzemes tirgū netika gūta tikai no augstas kvalitātes atkvēlinātiem CRF. Proti, Komisija norādīja, ka izlasē iekļautās grupas lielākajam ražotājam CSC izmeklēšanas periodā 11 no 12 neatkvēlināto ražojuma veidu pārdošana iekšzemes tirgū bija pilnībā rentabla, savukārt atlikušā ražojuma veida pārdošana lielākoties bija rentabla. Visi šie rentablie pārdošanas darījumi iekšzemes tirgū tika atzīti par veiktiem parastās tirdzniecības operācijās un tādēļ iekļauti dempinga aprēķinā. Tāpēc Komisija izmantoja arī peļņu no neatkvēlinātu ražojuma veidu pārdošanas, kuri, kā apgalvoja Taivānas iestādes, bija visvairāk pakļauti Ķīnas izcelsmes importa radītajai konkurencei. Ķīnas izcelsmes importa izstumšanas efekta dēļ šīs peļņas līmenis tomēr bija zemāks, nekā tas būtu bijis bez īpašās tirgus situācijas. Šā iemesla dēļ Komisijai bija jāveic korekcija, lai kompensētu īpašās tirgus situācijas ietekmi un noteiktu samērīgu peļņu. Katrā ziņā, kā paskaidrots 405. apsvērumā, atkvēlināti un neatkvēlināti CRF kā izejvielas lejupējo ražojumu izgatavošanai bija savstarpēji aizstājami un tādējādi savstarpēji konkurēja. Tomēr neatkvēlinātie CRF bija lētāki par atkvēlinātajiem CRF, tāpēc lejupējie lietotāji tiem deva priekšroku. Visbeidzot, izmeklēšanas periodā no Ķīnas importēja arī atkvēlinātus CRF. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja. |
|
(445) |
Taivānas iestādes apgalvoja, ka peļņas korekcija nav saderīga ar PTO ADA 2.2.2. pantu. Proti, tās apgalvoja, ka gadījumā, ja faktisko peļņas summu nevar noteikt, pamatojoties uz faktiskajiem datiem par attiecīgā ražotāja eksportētāja ražošanu un pārdošanu parastās tirdzniecības operācijās, Komisijai, piemērojot jebkuru citu saprātīgu metodi, būtu jāizmanto summas, kas nepārsniedz peļņu, kuru ražotāji eksportētāji parasti gūst attiecīgās valsts iekšzemes tirgū. Taivānas iestādes uzskatīja, ka ESAO–GFSEC ziņojums, uz kuru balstījās Komisija, vairāku iemeslu dēļ nav piemērots. Pirmkārt, ziņojumā nebija konkrēti norādīta samērīga peļņa, kas izmeklēšanas periodā būtu piemērojama CRF tirgum Taivānā. Otrkārt, ziņojumā bija ietvertas metodikas piezīmes, kurās aicināts tā rezultātus interpretēt piesardzīgi, pētījums nebija recenzēts, tā finansēšanā bija piedalījusies arī Savienība un rentabilitātes analīze, šķiet, nebija balstīta uz finanšu pārskatiem un gada pārskatiem. Treškārt, tika ņemta vērā tērauda ražotāju kopējais peļņas procents, nevis konkrētā Taivānas ražotāja faktiskā peļņas procents. Visbeidzot, Taivānas iestādes apgalvoja, ka piezīmēs par procedūras sākšanu, kas apkopotas 21. apsvērumā, jau bija iebildušas pret sūdzības iesniedzēja ierosināto metodiku. Attiecībā uz Komisijas 22. apsvērumā sniegto atbildi Taivānas iestādes apgalvoja, ka Komisija nav atsaukusies uz saviem pienākumiem, kas izriet no PTO ADA 2.2.2. panta, un nav pierādījusi, ka ziņojumā būtu ietverti no Taivānas ražotājiem saņemtie faktiskie dati par peļņu. |
|
(446) |
Vispirms Komisija norādīja 442. apsvērumā minēto, ka tā noteica peļņu, pamatojoties uz “jebkurām citām saprātīgām metodēm”, kā paredzēts pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktā, kas atbilst PTO Antidempinga nolīguma 2.2.2. panta iii) punktam. Komisija nevarēja piemērot a) apakšpunktu vai i) punktu, jo tās rīcībā nebija datu par citu Taivānas eksportētāju vai ražotāju faktiskajām peļņas summām un neviens Taivānas eksportētājs vai ražotājs, izņemot izlasē iekļauto CSC Group, nebija iesniedzis atbildi uz anketas jautājumiem. Komisija nevarēja piemērot arī b) apakšpunktu vai ii) punktu, jo tās rīcībā nebija CSC Group rentabilitātes datu tieši par tādu pašu vispārīgo ražojumu kategoriju, kādai pieder CRF, un katrā ziņā arī šo rentabilitāti būtu ietekmējusi īpašā tirgus situācija. Tāpēc Komisija piemēroja c) apakšpunktu vai iii) punktu. Tomēr Komisijas rīcībā nebija datu par peļņu, ko citi eksportētāji vai ražotāji parasti gūst, Taivānas iekšzemes tirgū pārdodot tās pašas vispārīgās kategorijas ražojumus. Proti, īpašā tirgus situācija ietekmēja visu Taivānas CRF ražotāju rentabilitāti. Turklāt īpaša tirgus situācija, kas ietekmēja CRF kā izejvielu, ietekmētu arī lejupējo ražojumu ražotāju rentabilitāti. Savukārt tādas nozares kā būvniecība vai autobūve, ņemot vērā CRF lietojumu, nebūtu piemērotas salīdzināšanai, jo to ražojumi nepiederētu tai pašai vispārīgajai ražojumu kategorijai. Vienlaikus arī augušpēju ražojumu, piemēram, karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu (HRF), ražotāji būtu CRF ražotāji, bet vēl augšupējākus ražojumus, piemēram, dzelzsrūdu, nevar uzskatīt par CRF vispārīgajai kategorijai piederīgiem ražojumiem. Tomēr pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunkts prasīja Komisijai noteikt peļņu, ko parasti gūst Taivānā. |
|
(447) |
Tāpēc Komisija izmantoja peļņu, ko parasti gūst pati CSC Group. Turklāt Komisija izvēlējās visšaurāko tās pašas vispārīgās ražojumu kategorijas interpretāciju, aprobežojoties ar pilnīgi to pašu ražojumu, proti, CRF. Tādējādi Komisija ņēma vērā peļņu, ko CSC Group parasti gūst, pārdodot CRF Taivānas iekšzemes tirgū. Tomēr CSC Group, pārdodot CRF nesaistītiem klientiem iekšzemes tirgū, strādāja ar zaudējumiem. Tā kā CSC Group strādāja ar zaudējumiem, Komisija nevarēja noteikt parasti gūto peļņu, pamatojoties uz CSC Group faktisko peļņu, jo tādas nebija. Turklāt lietas materiālos ietvertie pierādījumi liecināja, ka uzņēmuma kopējo rentabilitāti būtiski ietekmēja darījumi, kurus saskaņā ar pamatregulu neuzskata par veiktiem parastās tirdzniecības operācijās. Proti, saskaņā ar minētās regulas 2. panta 6. punktu šādus darījumus neiekļauj peļņas analīzē. Tāpēc, lai noteiktu parasti gūto peļņu, Komisija ņēma vērā tikai peļņu, ko CSC Group guva parastās tirdzniecības operācijās. Dati par CSC Group peļņu parastās tirdzniecības operācijās bija daudz precīzāki un detalizētāki nekā dati par faktisko peļņu, ko citi ražotāji guva, Taivānā pārdodot tās pašas vispārīgās kategorijas ražojumus kā CRF. Ņemot vērā konstatējumu, ka īpašās tirgus situācijas dēļ šī peļņa bija samazināta, Komisija to koriģēja līdz līmenim, kāds būtu sagaidāms bez konstatētās īpašās tirgus situācijas ietekmes. Šajā nolūkā Komisija uzskatīja, ka peļņa, ko CSC Group parasti gūst no CRF pārdošanas Taivānas iekšzemes tirgū un kas koriģēta par ESAO–GFSEC ziņojumā noteikto un 15. tabulā norādīto vidējo starpību starp ārpus Ķīnas esošās tērauda ražošanas nozares faktisko un hipotētisko rentabilitāti, ir peļņa, ko parasti gūst vai – ņemot vērā īpašās tirgus situācijas ietekmi uz pašu peļņu – varētu gūt arī citi eksportētāji vai ražotāji, izcelsmes valsts iekšzemes tirgū pārdodot tās pašas vispārīgās kategorijas ražojumus. Tā kā pētījums aptvēra tērauda uzņēmumus, tas attiecās uz ražojumiem, kas ietilpst tajā pašā vispārīgajā kategorijā, kurā CRF, un pat ietvēra pašus CRF. Tādējādi pētījumā izmantotie dati bija pietiekami viendabīgi, lai tos varētu izmantot CSC Group no CRF pārdošanas iekšzemes tirgū parasti gūtās peļņas korekcijai. |
|
(448) |
Lai to vēl vairāk pamatotu, Komisija norādīja, ka ESAO–GFSEC ziņojumā tika modelēta starpība starp faktisko peļņu un hipotētisko peļņu situācijā bez jaudas pārpalikuma. Šīs lietas kontekstā tas atbilstu peļņai situācijā, kurā nebūtu Ķīnas jaudas pārpalikuma izstumšanas efekta, jo hipotētiskajā scenārijā Ķīnas jaudas pārpalikums nebūtu strauji pieaudzis un tādējādi nebūtu izstūmis Taivānas ražotāju iekšzemes tirgū pārdoto produkciju. ESAO–GFSEC ziņojumā šāda hipotētiskā peļņa tika modelēta, izmantojot ārpus Ķīnas esošo tērauda ražošanas uzņēmumu vidējos rādītājus pasaulē. ESAO–GFSEC ziņojumā izmantotajā datubāzē bija iekļauti Taivānas uzņēmumi (118). ESAO–GFSEC ziņojumā nav aprēķināta faktiskās un hipotētiskās peļņas starpība tieši Taivānai, tomēr tajā ir noteikta vidējā starpība visiem uzņēmumiem ārpus Ķīnas, tāpēc tā ir piemērojama arī Taivānas uzņēmumiem, tostarp konkrēti izlasē iekļautajam ražotājam eksportētājam (CSC Group). Jānorāda, ka ESAO–GFSEC ziņojuma vajadzībām, lai modelētu hipotētisko peļņu bez jaudas pārpalikuma ietekmes, tika izmantoti uzņēmumu faktiskās peļņas dati. Starpība starp faktisko un hipotētisko peļņu bija piemērota atsauces vērtība, ar kuru varēja novērst īpašās tirgus situācijas ietekmi uz CSC Group peļņu parastās tirdzniecības operācijās un noteikt samērīgu peļņu. Proti, ja nebūtu īpašās tirgus situācijas, CSC Group rentablie CRF pārdošanas darījumi būtu bijuši vēl rentablāki. |
|
(449) |
Attiecībā uz pārējiem Taivānas iestāžu apgalvojumiem Komisija, pirmkārt, norādīja, ka, ciktāl ESAO–GFSEC ziņojums attiecās uz tērauda ražošanas nozari ārpus Ķīnas un tādējādi uz CRF vispārīgajai kategorijai piederošiem ražojumiem, tajā noteiktā hipotētiskā peļņa bija piemērojama arī šai nozarei Taivānā. Otrkārt, metodikas piezīmes ir standarta saturs politikas dokumentos un akadēmiskajos darbos, kuros piedāvātas jaunas ekonomiskās vai ekonometriskās analīzes. Komisija neuzskatīja par būtisku to, ka darbs nebija recenzēts, jo tas bija sagatavots GFSEC vajadzībām, kas ir autoritatīvākais atsauces avots jautājumos par tērauda ražošanas jaudas pārpalikumu. Komisijai nebija saprotams, uz kāda pamata Taivānas iestādes apgalvoja, ka Komisija ir piedalījusies šā pētījuma finansēšanā. Tomēr, pat pieņemot, ka Taivānas iestādes atsaucās uz Savienības iemaksām ESAO un/vai GFSEC, Komisija to neuzskatīja par būtisku. Pētījums nebija publicēts šīs izmeklēšanas vajadzībām, un Taivānas iestādes nepiedāvāja nevienu alternatīvu. Turklāt ESAO–GFSEC ziņojuma 3. izcēluma 3. attēlā sniegtā analīze patiešām bija balstīta uz gada un finanšu pārskatiem – par to liecināja EBITDA un ieņēmumu attiecības izmantošana. Treškārt, Komisija uzskatīja, ka tas, ka peļņas procents attiecās uz tērauda ražošanas nozari, bija pietiekami, lai izpildītu juridisko standartu par ražojumu piederību tai pašai vispārīgajai kategorijai kā CRF. Visbeidzot, Komisija uzskatīja, ka Taivānas iestāžu iebildums, kas bija izteikts piezīmēs par procedūras sākšanu un apkopots 21. apsvērumā, attiecās nevis uz metodikas būtību, bet gan uz juridisko standartu prasībām. Tā kā Komisija uz šo piezīmi bija atbildējusi 22. apsvērumā, tai bija visas tiesības izmantot sūdzības iesniedzēja ierosināto ESAO–GFSEC ziņojuma metodiku, ko neviena ieinteresētā persona pēc būtības nebija apstrīdējusi. Komisija 442. un 446. apsvērumā sniegusi vajadzīgos skaidrojumus par saviem pienākumiem, kas izriet no PTO Antidempinga nolīguma 2.2.2. panta un attiecīgajiem pamatregulas noteikumiem. Komisija uzskatīja, ka šie skaidrojumi pietiekami pamato ierosināto metodiku. Tāpēc Komisija apgalvojumu noraidīja. |
|
(450) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas CSC Group norādīja uz pārrakstīšanās kļūdu, kas pieļauta, aprēķinot vienības vidējās izgatavošanas izmaksas vienam no tās uzņēmumiem, kuras noteiktas katram RKN. |
|
(451) |
Komisija konstatēja, ka šis apgalvojums ir pamatots. Tāpēc tika pārskatīts šā uzņēmuma normālās vērtības aprēķins un attiecīgi koriģēta CSC Group un izlasē neiekļauto ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, dempinga starpība. Pārrēķins neietekmēja atlikušo dempinga starpību. |
3.4.4. Eksporta cena
|
(452) |
Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji eksportēja uz Savienību tieši neatkarīgiem klientiem. |
|
(453) |
Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena bija cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam uz Savienību. |
3.4.5. Salīdzinājums
|
(454) |
Pamatregulas 2. panta 10. punktā noteikts, ka Komisija normālo vērtību un eksporta cenu salīdzina taisnīgi, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus, un pēc būtības izdara korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šajā konkrētajā lietā Komisija izvēlējās salīdzināt normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu EXW tirdzniecības līmenī. Kā paskaidrots tālāk, attiecīgā gadījumā normālo vērtību un eksporta cenu koriģēja, lai: i) pārrēķinātu tās EXW līmenī un ii) izdarītu korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri, kā apgalvots un pierādīts, ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. |
|
(455) |
Atbilžu uz anketas jautājumiem konfidenciālajā versijā gan CSC, gan CHS pieprasīja RKN beigās pievienot vienu ciparu, lai ņemtu vērā apgalvotos galapatēriņa tirgus segmentus. Saskaņā ar izlasē iekļauto Taivānas ražotāju eksportētāju sniegto informāciju, šādu tirgus segmentu dēļ radās cenu starpības, ko Komisijas ierosinātajā RKN struktūrā neņēma vērā. Turklāt šādā RKN struktūrā pārdošana iekšzemes tirgū augstas vērtības segmentā tika salīdzināta ar pārdošanu eksportam uz Savienību, kas galvenokārt bija koncentrēta uz cenu jutīgā segmentā. |
|
(456) |
Komisija norādīja, ka cipars, ko pievienoja izlasē iekļautie Taivānas ražotāji eksportētāji, neatbilda tehniskai vai fizikālai īpašībai, kas ļautu nepārprotami nošķirt un identificēt apgalvotos tirgus segmentus. Tirgus segmentu apraksti liecināja, ka nav viena mainīgā lieluma vai mainīgo lielumu kopuma, kas ļautu nošķirt dažādos segmentus – katrs no tiem bija definēts, pamatojoties uz atšķirīgiem faktoriem. Piemēram, viens segments bija definēts, pamatojoties uz kvalitātes prasībām un cenu neelastību, otrs – uz konkrēta elementa saturu, bet vēl viens – uz citu elementu saturu. Tādējādi saskaņā ar pašu izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju klasifikāciju vienīgais reālais nošķiršanas faktors bija galapatēriņš. Izsekojot dažādiem galapatēriņa veidiem pārdoto ražojumu īpašības, izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji mākslīgi noteica vairākus tirgus segmentus. Tomēr Komisijas ierosinātajā RKN struktūrā jau ir iekļauti vairāki faktori, kas ļauj klasificēt vienus un tos pašus ražojumus un salīdzināt tos kā līdzīgus ražojumus. Šāda RKN struktūra bija pilnībā atbilstoša. Tas tā bija it īpaši tāpēc, ka neilgi pēc procedūras sākšanas, 2025. gada 1. oktobrī, Komisija nedaudz grozīja RKN struktūru, lai nodrošinātu, ka autobūvē izmantojamā tērauda klases, kuru pamatā ir autobūves īpašniekstandarti, kas ir līdzvērtīgi Eiropas nomenklatūras (“EN”) standartam 10130 2006, un refosforizētie tēraudi (EN standarts 10268) RKN struktūrā tiek klasificēti pareizi (119). Tāpēc Komisija apgalvojumu noraidīja. |
3.4.5.1.
|
(457) |
Kā paskaidrots 436.–442. apsvērumā, normālā vērtība tika noteikta EXW tirdzniecības līmenī, izmantojot ražošanas izmaksas kopā ar PVA izmaksām un peļņu, kas šim tirdzniecības līmenim tika uzskatītas par pamatotām. Tāpēc nebija vajadzīgas korekcijas, lai iegūtu normālo vērtību EXW līmenī. |
|
(458) |
Atbildes uz anketas jautājumiem konfidenciālajā versijā CSC Group apgalvoja, ka tad, ja Komisija noraidītu tās priekšlikumu grozīt RKN struktūru, kā paskaidrots 455. apsvērumā, tad CSC Group pieprasītu normālās vērtības vai eksporta cenas korekcijas attiecībā uz i) fizikālo īpašību atšķirībām, ii) tirdzniecības līmeņa atšķirībām un iii) citiem faktoriem. Pārbaudes laikā CSC Group pieprasīja šādu korekciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu attiecībā uz citiem faktoriem un iesniedza korekcijas aprēķinu. CSC Group paskaidroja, ka korekcijas iemesli bija šādi: i) šo citu faktoru atšķirību dēļ klienti iekšzemes tirgū maksāja atšķirīgas cenas un ii) šādas atšķirības radīja fizikālo īpašību atšķirību (konkrētu tērauda klašu dēļ) un tirdzniecības līmeņa atšķirību (klientu veida dēļ) kombinācija. Attiecībā uz klientu veidu CSC Group apgalvoja, ka atšķiras funkcijas un pārdošanas nosacījumi. Konkrētāk, CSC sertificēšana par kvalificētu piegādātāju attiecīgajam klientam bija darījumu attiecību priekšnoteikums, un cenas atspoguļoja šo papildu nosacījumu. Tādējādi korekcijas mērķis bija ņemt vērā galapatēriņa izraisītās cenu atšķirības. Apgalvotā A segmenta klienti iekšzemes tirgū bija gatavi maksāt augstāku cenu, savukārt Savienības eksporta tirgū pārdošana galvenokārt bija koncentrēta apgalvotajā B segmentā, lai gan pārdošana notika arī apgalvotajā A segmentā. Pārbaudes laikā CSC precizēja, ka atkarībā no klientu veida A segmentu varētu sīkāk iedalīt A1 segmentā iekšzemes tirgū, kur cenas bija augstākas, un A2 segmentā Savienības eksporta tirgū, kur cenas bija zemākas, tomēr joprojām augstākas nekā B segmentā. |
|
(459) |
Vispirms Komisija norādīja, ka CSC Group savu apgalvojumu par cenu starpību starp pārdošanas nozarēm nepamatoja ar pierādījumiem par izmaksām. |
|
(460) |
Attiecībā uz apgalvojumu par fizikālo īpašību atšķirībām Komisija pieprasīja, lai CSC Group iesniegtu pierādījumus par jebkādām fizikālām vai ķīmiskām īpašībām, kas ļautu skaidri nošķirt apgalvotos segmentus, kā jau minēts 456. apsvērumā. CSC Group neiesniedza pierādījumus, kas apliecinātu, ka fizikālo vai ķīmisko īpašību atšķirību dēļ daži klienti par līdzīgiem ražojumiem maksāja vairāk nekā citi. Attiecībā uz citiem faktoriem Komisija pieprasīja, lai CSC Group iesniegtu apliecinošus pierādījumus, piemēram, par papildu pārdošanas izdevumiem vai papildu izmaksām. CSC Group paskaidroja, ka īpašu papildu iepakošanas izmaksu nebija un ka sertifikācijas procesa izmaksas netika amortizētas, bet tika iegrāmatotas kā pieskaitāmās izmaksas. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka CSC Group šādus pierādījumus nav sniegusi. |
|
(461) |
Attiecībā uz apgalvotajām atšķirībām starp klientu veidiem Komisija norādīja, ka CSC Group nenorādīja nekādu saikni starp augstajām cenām un sertifikācijas procesa izmaksām vai citiem faktoriem. |
|
(462) |
Turklāt Komisija sākotnēji norādīja, ka augstās cenas var skaidrot ar to, ka CSC Group bija vienīgais iekšzemes ražotājs, kas darbojās apgalvotajā A segmentā. Tomēr pēc sīkākas segmenta un tā konkurences intensitātes analīzes Komisija 481. apsvērumā secināja, ka šāds scenārijs būtu iespējams tikai tad, ja CSC Group šajā segmentā ierobežotu konkurenci. Par šo apstākli nav nedz pierādījumu, nedz apgalvojumu, tāpēc Komisija šo argumentāciju neizvērsa. Toties atspēkojumā galvenā uzmanība tika pievērsta tam, ka itin nemaz nav parādīta cēloņsakarība starp apgalvotajiem faktoriem un apgalvoto cenas piemaksu. Secinājumi, kas izdarīti 481. apsvērumā, tika izpausti CSC Group izpaustajā galīgajā papildinformācijā, un CSC Group tos neapstrīdēja. |
|
(463) |
Tāpēc Komisija apgalvojumu noraidīja. |
|
(464) |
Piezīmēs par izpausto galīgo informāciju CSC Group atkārtoti pieprasīja taisnīgi salīdzināt iekšzemes un eksporta cenas, ņemot vērā CRF atšķirīgos galalietojumus autobūves nozarē un citās nozarēs, jo atkarībā no galīgā klienta ir ievērojama cenu starpība. CSC Group atkārtoti apgalvoja, ka pieprasītās korekcijas vajadzīgas, lai izlīdzinātu atšķirību starp normālo vērtību, kas balstīta uz dārgāko produkciju, ko pārdod autobūves nozarei, un eksporta cenām, kas balstītas uz lētāko produkciju, ko pārdod citām nozarēm. Tā atkārtoti norādīja, ka autobūves tirgus segments būtiski atšķiras no citu nozaru segmenta un ka starp tiem pastāv noturīga cenu starpība, kuras tika pārbaudītas arī Komisijas veiktajā pārbaudē. Pirmkārt, uz pārdošanas darījumiem ar autobūves oriģināliekārtu ražotājiem (“OEM”) un to piegādes ķēdes uzņēmumiem attiecās stingras tehniskās un kvalitātes prasības, ilgtermiņa līgumi un sarežģītas sertifikācijas procedūras. Pārbaudē šīs prasības tika apstiprinātas, tostarp specifiska autobūves kvalitātes sertifikācija un ražotāju apstiprinājumi, turklāt attiecībā uz dažiem ražojumiem CSC Group bija vienīgais kvalificētais piegādātājs Taivānā. Otrkārt, autobūves klientiem galvenie apsvērumi bija uzticamība un risku mazināšana, nevis zemākā cena. Treškārt, autobūves tirgus segmentā cenu elastība bija mazāka, jo piegādātāju maiņa ir īpaši dārga un laikietilpīga. Rezultātā kvalificēti piegādātāji (piemēram, CSC), pārdodot ražojumus autobūves klientiem, saskaras ar mazāku konkurenci nekā tad, kad tos pārdod citu nozaru klientiem. Visbeidzot, CSC Group atgādināja, ka tērauda aizsardzības pasākumos tika nošķirts autobūvei paredzētais tērauds (120). |
|
(465) |
Attiecībā uz juridisko pamatu CSC Group piezīmēs par informācijas izpaušanu paskaidroja, ka korekciju citu faktoru atšķirību dēļ pamatotu pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunkts, jo i) šo faktoru atšķirību dēļ klienti iekšzemes tirgū maksāja atšķirīgas cenas un ii) šīs atšķirības radīja pamatregulas 2. panta 10. punktā minēto faktoru kopums, proti, fizikālo īpašību atšķirības konkrētu tērauda klašu dēļ, uz kurām attiecas 2. panta 10. punkta a) apakšpunkts, un tirdzniecības līmeņa atšķirības klientu veida dēļ, uz kurām attiecas 2. panta 10. punkta d) apakšpunkta i) punkts. |
|
(466) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, CSC Group apgalvoja, ka Komisija 459.–461. apsvērumā nav pienācīgi izskatījusi CSC Group piezīmes. Konkrētāk, CSC Group apgalvoja, ka Komisija pēc būtības ir izskatījusi tikai apgalvotās fizikālo īpašību atšķirības, bet nav pēc būtības izskatījusi atšķirības tirdzniecības līmenī un citos faktoros. CSC Group paskaidroja, ka autobūvei un citām nozarēm paredzēto ražojumu nošķīrums balstījās ne tikai uz fizikālo īpašību atšķirībām, bet arī uz vairāku faktoru kopumu, ko atspoguļoja atšķirīgie juridiskie pamati. CSC Group uzskatīja, ka, noraidot apgalvojumu, balstoties tikai uz fizikālajām īpašībām, Komisija nav izvērtējusi, vai autobūves nozarei un citām nozarēm paredzēto CRF cenas ir salīdzināmas bez korekcijas, ņemot vērā šīs cenas ietekmējošos faktorus, tostarp fizikālo īpašību atšķirības. Šajā sakarā CSC Group atsaucās uz iepriekšēju izmeklēšanu attiecībā uz akrilnitrilbutadiēnstirola sveķiem (“ABS”) (121). Visbeidzot, CSC Group apgalvoja, ka ir iesniegusi pierādījumus tam, ka fizikālo vai ķīmisko īpašību atšķirību dēļ daži klienti par līdzīgiem ražojumiem maksāja vairāk nekā citi, izvirzīdami prasības attiecībā uz konkrētām tehniskajām specifikācijām un ar tām saistītu sertifikāciju, tostarp īpašiem inženiertehniskajiem un materiālu standartiem. Turklāt CSC varēja noteikt augstākas cenas par autobūves nozarei iekšzemes tirgū pārdoto produkciju. |
|
(467) |
Komisija nepiekrita CSC Group apgalvojumam, ka Komisija nav pienācīgi izskatījusi CSC Group apgalvojumu. Komisija 459.–461. apsvērumā ir aplūkojusi CSC Group izvirzītos atsevišķos faktorus un juridisko pamatu. |
|
(468) |
Šīs regulas 460. apsvērumā Komisija ir aplūkojusi apgalvojumus par fizikālo īpašību atšķirībām. Komisijas mērķis nebija vienā pašā apsvērumā izskatīt visu apgalvojumu, bet tā analizēja apgalvojumu par vienu no faktoriem, kas ietekmē cenu. Komisija atkārtoja 460. apsvērumā norādīto, ka CSC Group nebija norādījusi izmērāmas izmeklējamā ražojuma fizikālās un tehniskās īpašības, kas varētu pamatot tās apgalvojumu. Sertifikācija, specifikācijas un standarti, ko CSC minēja kā argumentus, nenozīmē, ka autobūvei paredzētie CRF fizikālo vai ķīmisko īpašību ziņā atšķiras no citām nozarēm paredzētajiem CRF. Tāpēc CSC Group nepierādīja, ka fizikālo īpašību atšķirības būtu faktors, kas varētu pamatot korekciju. |
|
(469) |
Turklāt CSC Group apstrīdēja izmaksu atšķirību nozīmi saistībā ar korekciju par fizikālo īpašību atšķirībām. CSC Group apgalvoja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu korekcijas par fizikālo īpašību atšķirībām skaitliski jānoteic tā, lai korekcijas apmērs atbilstu “konkrētās atšķirības tirgus vērtības saprātīgam novērtējumam”, un norādīja, ka Komisija savās iekšējās aprēķinu tabulās šādas korekcijas uzskatījusi par cenu korekcijām. |
|
(470) |
Komisija norādīja, ka CSC Group nav ņēmusi vērā pamatregulas 2. panta 10. punkta ievaddaļā skaidri noteikto priekšnosacījumu, saskaņā ar kuru korekciju piešķir tikai tad, ja tiek pierādīts, ka [šie faktori] “ietekmē cenu salīdzināmību”. CSC Group minētais formulējums “tirgus vērtības saprātīgs novērtējums” nosaka korekcijas apmēra skaitliskas noteikšanas metodi, ko piemēro tikai pēc tam, kad apgalvojuma iesniedzējs ir pierādījis, ka attiecīgais faktors ietekmē cenas. Šajā lietā CSC Group nepierādīja, ka to specializēto prasību dēļ, ko autobūves nozare izvirza fizikālajām īpašībām, sistemātiski tiek noteiktas atšķirīgas cenas vienādiem ražojuma veidiem, kuri pilnībā un pienācīgi nav atspoguļoti jau RKN atbilstības matricā. Komisija uzsvēra, ka tās iekšējā modelēšanā izvēlētā pieeja piemērot cenu korekcijas neatbrīvo ražotāju eksportētāju no tā galvenā juridiskā pienākuma sniegt pārbaudāmus pierādījumus tam, ka fizikālo īpašību atšķirības kropļo taisnīgu salīdzinājumu. Katrā ziņā Komisija pārbaudīja ražošanas izmaksas, lai analizētu, vai tajās atspoguļotas apgalvotās augstākās tehnisko specifikāciju un kvalitātes prasības, kā tas būtu loģiski, taču nevarēja secināt, ka šīs prasības ietekmētu ražošanas izmaksas, kā paskaidrots 460. apsvērumā. Tāpēc Komisija apgalvojumu noraidīja. |
|
(471) |
Turklāt CSC Group apgalvoja, ka Komisija kļūdaini noraidīja tās pieprasītās korekcijas par tirdzniecības līmeņa un citu faktoru atšķirībām, pamatojoties uz to, ka līdzīgu ražojumu pārdošanai autobūves un citām nozarēm nav konstatētas izmaksu atšķirības. CSC Group uzskatīja, ka Komisija, atsaucoties uz izmaksām, ir piemērojusi nepareizu juridisko standartu. CSC Group apgalvoja, ka pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunkta i) punktā un k) apakšpunktā korekcijas pamatošanai nav prasīti pierādījumi par ražošanas izmaksu atšķirībām. CSC Group uzskatīja, ka būtiskie elementi ir tirgus vērtības atšķirība un klientu maksāto cenu atšķirība. |
|
(472) |
Vispirms Komisija noraidīja CSC Group sniegto pamatregulas interpretāciju. Komisija neuzskatīja, ka izmaksu analīze būtu galvenais vai vienīgais standarts, pēc kura novērtēt apgalvojumu par pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunkta i) punktu un k) apakšpunktu. Tomēr Komisija norādīja, ka tai ir visas tiesības pieprasīt un izvērtēt izmaksu struktūru kā objektīvu pierādījumu, lai pārbaudītu, vai apgalvotā iekšzemes cenu starpība ir strukturāla un konsekventa un patiešām ietekmē cenu salīdzināmību. Komisija atgādina, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu izmeklēšanas galvenais mērķis ir nodrošināt taisnīgu eksporta cenas un normālās vērtības salīdzinājumu. Ja ieinteresētā persona pieprasa korekciju saskaņā ar 2. panta 10. punktu, tai ir pienākums pierādīt, ka tās apgalvojums atbilst gan minētajā tiesību normā noteiktajiem materiāltiesiskajiem, gan pierādījumu iesniegšanas nosacījumiem. Šajā lietā Komisija uzskatīja, ka tirgus vērtības atšķirība un klientu maksāto cenu atšķirība jāpierāda, norādot attiecīgi uz tirdzniecības līmeņa atšķirībām un citu faktoru atšķirībām. |
|
(473) |
Attiecībā uz tirdzniecības līmeni Komisija arī uzskatīja, ka korekcijai par atšķirīgu tirdzniecības līmeni ir jāpierāda, ka pārdevēja komerciālās funkcijas un cenas dažādos tirdzniecības līmeņos iekšzemes tirgū (piemēram, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā) pastāvīgi un skaidri atšķiras, taču šādi pierādījumi netika iesniegti. Kā liecina detalizētajā iekšzemes un Savienības darījumu sarakstā norādītais pārdošanas kanālu iedalījums, CSC gan iekšzemes, gan Savienības tirgū preces pārdeva gan tirgotājiem, gan galalietotājiem. Attiecībā uz apgalvoto autobūves nozari CSC iekšzemes tirgū pārdeva ražojumus gan automobiļu ražotājiem, gan tirgotājiem, savukārt Savienības tirgū – tikai tirgotājiem. Autobūves ražojumu tirgotāji iekšzemes un Savienības tirgū darbojās vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī. Turklāt apgalvoto tirdzniecības līmeņa atšķirību starp iekšzemes tirgu (autobūves ražojumu tirgotājiem un automobiļu ražotājiem) un eksporta tirgu (tikai autobūves ražojumu tirgotājiem) neapliecināja nekādas CSC Group funkciju un cenu atšķirības dažādos tirdzniecības līmeņos (proti, pārdošanā tirgotājiem vai automobiļu ražotājiem) iekšzemes tirgū. Neatkarīgi no tā, vai CSC Group pircēji iekšzemes tirgū bija galalietotāji vai tirgotāji un vai tie darbojās autobūves vai citās nozarēs, visi pirka tieši no CSC Group, un šajos darījumos neatšķīrās CSC Group pildītās komerciālās funkcijas un piemērotās cenas. Automobiļu ražotāji un citu nozaru pircēji darbojās vienā un tajā pašā funkcionālajā līmenī – tie ir rūpnieciskie galalietotāji, kas iepērk tieši no CSC Group neatkarīgi no tā, vai tie darbojas būvniecības, instrumentu ražošanas vai autobūves nozarē. Autobūves nozares īpatnības, ar kurām CSC pamatoja savu apgalvojumu, atbilda parastai uzņēmumu savstarpējās komercdarbības praksei, nevis atsevišķam izplatīšanas kanāla posmam. Tā kā CSC Group nepierādīja, ka dažādiem izplatīšanas kanāliem atbilst atšķirīga cenu struktūra, pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunktā noteiktie kritēriji nebija izpildīti. Tāpēc Komisija noraidīja pieprasījumu veikt korekciju par tirdzniecības līmeņa atšķirībām. |
|
(474) |
Pēc tam Komisija analizēja, vai korekcija būtu pamatota saskaņā ar 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu. |
|
(475) |
Vispirms Komisija norādīja, ka CSC apgalvoja: citi faktori, kas jāņem vērā saskaņā ar 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu, ir “tālāk norādīto pamatregulas 2. panta 10. punktā uzskaitīto faktoru kopums, proti, 2. panta 10. punkta a) apakšpunktā paredzētās fizikālo īpašību atšķirības un 2. panta 10. punkta d) apakšpunkta i) punktā paredzētās tirdzniecības līmeņa atšķirības”. |
|
(476) |
Pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunkts attiecas vienīgi uz korekcijām par faktoriem, kuri nav paredzēti a)–j) apakšpunktā. Tādēļ CSC nenorādīja nevienu faktoru, uz kuru varētu attiecināt šo noteikumu. Komisija atgādināja, ka pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu nevar interpretēt kā mehānismu, ar ko apiet stingrās pierādījumu prasības, kas paredzētas pamatregulas 2. panta 10. punkta iepriekšējos apakšpunktos. |
|
(477) |
Katrā ziņā, tā kā 2. panta 10. punkta k) apakšpunktā ir prasīta arī cēloņsakarība starp norādīto faktoru un apgalvoto ietekmi uz cenām, Komisija analizēja visus pierādījumus lietas materiālos un CSC izvirzītos argumentus. |
|
(478) |
CSC apgalvojums būtībā balstījās uz to, ka klienti iekšzemes tirgū pastāvīgi maksāja atšķirīgas cenas. Tomēr uzņēmuma argumentācijā nebija skaidri norādīts neviens faktors, kas atšķirtos no pamatregulas 2. panta 10. punkta a)–j) apakšpunktā paredzētajiem faktoriem un izskaidrotu augstākas cenas. Pamatojoties uz pierādījumiem lietas materiālos, Komisija uzskatīja, ka minētās stingrās tehniskās un kvalitātes prasības, ilgtermiņa līgumi un sarežģītās sertifikācijas procedūras pašas par sevi šīs cenas nepamatoja. Kā paskaidroja pats CSC, noteiktās cenas izrietēja arī no apzinātas klientu izvēles (sk. 464. apsvērumu). Tie ir parasti komercnosacījumi, nevis cenu salīdzināmību ietekmējošs faktors. |
|
(479) |
Atsauce uz aizsardzības pasākumiem nebija pamatota, jo attiecīgajā kontekstā Komisija norādīja, ka nerūsējošais tērauds autobūves vajadzībām nebija ietverts ražošanas nozares pieprasījumā noteikt antidempinga pasākumus, savukārt šajā CRF izmeklēšanā tas nepārprotami ietilpst izmeklējamā ražojuma tvērumā. Savukārt izmeklēšanā attiecībā ABS attiecīgā ABS kategorija, kurai bija piemērota masas bilances pieeja, netika aptverta ar RKN, turpretī šajā izmeklēšanā izmantošana autobūves nozarē ir galalietojums, kam nav nozīmes RKN klasifikācijā, ko Komisija skaidrojusi 456. apsvērumā. Tādējādi atšķirība, ko neatspoguļo RKN, var gan būt būtiska, veicot korekciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu, tomēr šajā lietā izmeklēšana attiecībā uz ABS nav noderīgs iespējamas korekcijas piemērs. |
|
(480) |
Visbeidzot, kā alternatīvu korekcijām par fizikālo īpašību, tirdzniecības līmeņa un citu faktoru atšķirībām CSC Group apgalvoja, ka tad, ja Komisija uzskatītu, ka CSC augstākās cenas par autobūves nozarei iekšzemes tirgū pārdoto produkciju ir saistītas ar to, ka CSC ir vienīgais vietējais ražotājs šajā segmentā, šīs cenas būtu veidojušās konkurences apstākļos, kādi nepastāv Savienības tirgū. Proti, CSC stāvoklis Savienības tirgū nebija salīdzināms. Tāpēc Komisijai no salīdzinājuma būtu jāizslēdz autobūves nozarei iekšzemes tirgū veiktie pārdošanas darījumi, jo eksporta cenās uz ES nebija ietverta Taivānas autobūves tirgum raksturīgā cenas piemaksa. |
|
(481) |
Komisija norādīja, ka katrā ģeogrāfiskā tirgus segmentā pastāv tam raksturīgi konkurences apstākļi. Šos apstākļus cita starpā nosaka tirgū darbojošos piegādātāju un klientu skaits un to attiecīgais stāvoklis tirgū. Tas vien, ka šādos apstākļos viens klients par viena un tā paša veida ražojumu ir gatavs maksāt vairāk, bet cits – mazāk, nepamato cenas korekciju uz leju otrā klienta gadījumā un uz augšu pirmā klienta gadījumā vai jebkādu pārdotā apjoma daļu izslēgšanu no normālās vērtības aprēķina. Šādas cenu starpības var vienkārši atspoguļot parastos tirgus spēkus, un tāpēc tās būtu jāņem vērā, nosakot normālo vērtību tirgus ekonomikā, kurā pastāv normāli konkurences apstākļi. Tas vien, ka CSC ir vienīgais iekšzemes ražotājs attiecīgajā segmentā, nenozīmē, ka šā iemesla dēļ tas var noteikt cenas piemaksu. CSC joprojām ir pakļauts konkurences ierobežojumiem, jo attiecīgais tirgus segments ir atvērts importam un citu vietējo ražotāju ienākšanai tajā. Situācija varētu būt citāda, ja CSC varētu ierobežot konkurenci vienpusējas rīcības vai nolīgumu ar citiem tirgus dalībniekiem rezultātā. Tomēr CSC nav apgalvojis, ka tā tas būtu. |
|
(482) |
Visu iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ Komisija apgalvojumu noraidīja. |
|
(483) |
Pēc galīgās papildinformācijas izpaušanas CSC Group attiecībā uz fizikālo īpašību atšķirībām un 468. apsvērumā sniegto Komisijas atspēkojumu apgalvoja, ka tehniskās specifikācijas un standarti, kas piemērojami autobūves ražojumiem, nav tirdzniecības etiķete, ko piestiprina citādi identiskiem ražojumiem. CSC Group toties ražojusi attiecīgos CRF saskaņā ar katra automobiļu ražotāja noteiktajām tehniskajām specifikācijām. Tehnisko standartu mērķis ir noteikt īpašības, kādām jāpiemīt tēraudam, lai tas atbilstu ražotāja prasībām. |
|
(484) |
Komisija norādīja, ka CSC Group aprakstījusi tikai ražojumu pielāgošanas procesu pēc klienta pieprasījuma. Šāda pielāgošana tieši tāpēc, ka tā ir individualizēta, nenosaka konkrētu fizikālu īpašību vai fizikālo īpašību homogēnu kopumu, kas ļauj nošķirt autobūves nozarei paredzētus CRF no citiem CRF. Tāpēc Komisija apgalvojumu noraidīja. |
|
(485) |
Turklāt CSC Group apgalvoja, ka Komisija, ciktāl tā 470. apsvērumā konstatējusi, ka CSC Group nav pierādījusi, ka to prasību dēļ, ko autobūves nozares izvirza fizikālajām īpašībām, cenas tiek noteiktas atšķirīgas, ir atzinusi, ka fizikālās īpašības atšķiras. |
|
(486) |
Komisija norādīja, ka 470. apsvērumā ir tikai atgādināts apgalvojums, ka CSC Group nav sniegusi pamatojumu. Tādējādi tā apgalvojumu noraidīja. |
|
(487) |
Otrkārt, attiecībā uz fizikālo īpašību atšķirībām CSC Group apgalvoja, ka Komisija ir kļūdījusies, konstatēdama, ka to prasību dēļ, ko autobūves nozares izvirza fizikālajām īpašībām, cenas netiek noteiktas atšķirīgas. CSC Group apgalvoja, ka ir sniegusi pietiekamus pierādījumus, kas apliecina ietekmi uz cenām un cenu salīdzināmību. Šie pierādījumi ir i) stingras tehniskās specifikācijas un standarti; ii) sarežģīts kvalifikācijas process, kas automobiļu ražotājiem vajadzīgs, lai iegūtu kvalificēta pārdevēja statusu; un iii) autobūves nozarei specifiskas ISO/TS16949 kvalitātes pārvaldības sistēmas sertifikācijas uzturēšana. Šāda kvalifikācija un sertifikācija padarījusi autobūves klientiem piegādātāju nomaiņu grūtāku un laikietilpīgāku un tādējādi samazinājusi konkurenci un cenu elastību. Tas izskaidrojot faktu, ka CSC Group bija vienīgais kvalificētais konkrētu automobiļu galalietotājiem Taivānā pārdoto CRF pārdevējs. Visbeidzot, Komisija CSC pārbaudes ziņojumā norādīja, ka autobūves segments bijis rentablāks nekā citi segmenti, kuros pārdod ruļļus, un ka cenas piemaksa autobūves ražojumiem pilnībā apstiprinājās, izsekojot CSC Group iekšējo pārdošanu un iepazīstoties ar oficiālu iekšzemes cenu katalogu. |
|
(488) |
Vispirms Komisija norādīja, ka CSC Group savā apgalvojumā par fizikālo īpašību atšķirībām ir skaidri uzskaitījusi šos elementus kā būtiskus. Tāpēc Komisija tos novērtēja šādā aspektā, lai gan šķita, ka tie apgalvojumu nepamato. Komisija arī norādīja, ka CSC Group nepamatoja apgalvojumu par fizikālo īpašību atšķirībām, jo neiesniedza jaunus elementus, kas to apstiprinātu. Turklāt Komisija konstatēja, ka šis pārdošanas veids iekšzemes tirgū nav vienīgais, uz kuru attiecas īpaši noteikumi. Piemēram, uz pārdošanu Savienībā autobūves nozares lietotājiem attiecās arī Eiropas nomenklatūras standarti. Turklāt kvalificēta pārdevēja statuss un nostiprinājušās komercattiecības nenoteica fizikālās īpašības, bet bija parasti komercnosacījumi, kas izrietēja no apzinātas CSC Group klientu izvēles. Tāpēc Komisija atkārtoja, ka CSC Group minētie pierādījumi nepierāda, ka pastāv viena vai vairākas konkrētas fizikālās īpašības, kas ļautu nošķirt autobūves nozarei paredzētos CRF no citiem CRF veidiem. CSC identificēja pārdošanu autobūves nozarei savā iekšējā sistēmā, tāpat kā tas identificēja arī citus tērauda veidus, kā instrumentu tēraudu vai tvertņu tēraudu, vienkārši pamatojoties uz galapatēriņu un klientu. To apstiprina fakts, ka CSC sistēmā netika nošķirti CRF, ko pārdod autoražotājam, kuram CSC bija kvalificēts pārdevējs, un CRF, ko pārdeva automobiļu daļu tirgotājam, kuram CSC nebija kvalificēts pārdevējs. Tādējādi, tā kā nebija pamatotu pierādījumu, kas nošķirtu fizikālo īpašību ietekmi no citiem parastiem komerciāliem faktoriem, Komisija noraidīja CSC Group apgalvojumu. |
|
(489) |
CSC Group apgalvoja, ka Komisija prasa neiespējamu pierādīšanas pienākumu, kas pārsniedz standartu, ko Tiesa piemērojusi Sinopec lietā (122). CSC Group apgalvoja, ka ir parādījusi, ka attiecīgās atšķirības pastāv un sakrīt ar būtisku un konsekventu cenas piemaksu. |
|
(490) |
Komisija uzskatīja, ka CSC Group nav pierādījusi, ka faktu apstākļi bija būtiski cenu salīdzināmībai un to noteikti ietekmēja. Šajā sakarā CSC Group par pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu iesniedza saliktu apgalvojumu, kam pamatā bija faktoru kombinācija, uz kuriem attiecas pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunkts un 2. panta 10. punkta d) apakšpunkta i) punkts. Tomēr jaunākajā apgalvojumā, kas minēts 487. apsvērumā, CSC Group neprecizēja, kuri atsevišķie elementi ir konkrētās korekcijas pamatā. Citiem vārdiem sakot, CSC Group norādīja, ka atkarībā no klienta iekšzemes tirgū pastāv cenu starpība, kas, kā paskaidrots 481. apsvērumā, brīvajā tirgū ir normāla parādība, kura būtu jāatspoguļo normālajā vērtībā, nevis jāizslēdz no tās. Pēc tam CSC Group nepaskaidroja šo cenu starpību tādu konkrētu faktoru ziņā, kuri ietekmē cenas, kā prasīts pamatregulas 2. panta 10. punktā. Bez šādas saiknes korekcijai nav pamata. Cenu starpība pati par sevi ne vienmēr liecina, ka ir cenas piemaksa; bez pierādāmas saiknes ar konkrētu faktoru tā ir parasta parādība tirgū un ietekmē konkrēta ražojuma veida normālo vērtību. Tādējādi, tā kā nebija skaidri nošķirts un pienācīgi pamatots apgalvojums par juridisko pamatu, Komisija apgalvojumu noraidīja. |
|
(491) |
CSC Group arī atkārtoja apgalvojumu par ražošanas izmaksu nozīmi, kurš jau aplūkots 470. apsvērumā. |
|
(492) |
Treškārt, attiecībā uz apgalvojumu par tirdzniecības līmeņa atšķirību CSC Group apgalvoja, ka tā pārdošanas apjomiem autobūves nozarē bija raksturīgs kvalificēta pārdevēja statuss, stingras ražojumu sertifikācijas procedūras, konkrētam ražotājam noteiktas ražošanas un kvalitātes prasības un autobūves nozarei specifiska kvalitātes pārvaldības sertifikācija. CSC Group apgalvoja, ka attiecībā uz pārdošanu citiem rūpnieciskajiem klientiem šādas prasības tādā pašā veidā izvirzītas netiek. Turklāt CSC Group apgalvoja, ka, tā kā pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunkta i) punktā ir skaidri atzīts, ka tirdzniecības līmeņa atšķirības var ietvert “atšķirības, kas var rasties ražotāja oriģināliekārtu noietā”, tirdzniecības līmeņa jēdziens ietver ne tikai klienta pozīciju izplatīšanas ķēdē. |
|
(493) |
Komisija uzskatīja, ka kvalificēta pārdevēja statuss, stingras ražojumu sertifikācijas procedūras, konkrētam ražotājam noteiktas ražošanas un kvalitātes prasības un autobūves nozarei specifiska kvalitātes pārvaldības sertifikācija nerada atšķirības tirdzniecības līmenī. Piemēram, tas, vai pārdevējs bija vai nebija kvalificēts, nemainīja tā kā funkcijas, ko tas veica, būdams ražotājs pārdevējs. Pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunkta i) punktā minētās “atšķirības, kas var rasties ražotāja oriģināliekārtu noietā” attiecas uz korekcijām, kas tiek izdarītas, ja pastāv cenu starpība starp ražojumiem, ko pārdod ar pašu zīmolu (pārdošana ar ražotāju pašu zīmolu), un ražotāja pārdotajām oriģināliekārtām, ko pārdod pircējiem, kuri parasti pārdod ražojumu tālāk ar savu zīmolu, veic attiecīgas funkcijas un sedz attiecīgas izmaksas, proti, pēcpārdošanas un reklāmas izmaksas. CSC gadījumā nav šādu atšķirību pārdošanā, jo tas pārdeva tikai ar savu pašu zīmolu. Tādējādi Komisija uzskatīja, ka CSC Group nav pierādījusi, ka šajā gadījumā ražotājs oriģināliekārtas pārdevis citā tirdzniecības līmenī. Tāpēc Komisija apgalvojumu noraidīja. |
|
(494) |
Ceturtkārt, attiecībā uz citu faktoru atšķirībām CSC Group apgalvoja, ka ir identificējusi vairākus faktorus, kas raksturīgi, ja pārdod autobūves nozarei, un uz tiem neattiecoties vai vismaz ne noteikti attiecoties citi pamatregulas 2. panta 10. punkta apakšpunkti. Šie faktori ir: i) stingras sertifikācijas procedūras, kas piemērojamas autobūves nozares piegādātājiem, ii) ilgtermiņa līgumi un tehniskas vienošanās, kas paredz stingru atbilstību automobiļu ražotāju kvalitātes pārvaldības sistēmām un procesu standartiem. CSC Group atzina, ka konkrētas prasības, piemēram, konkrētam ražotājam noteiktas tehniskās specifikācijas, varētu atspoguļoties ražojuma fizikālajās īpašībās un tādējādi uz tām varētu attiekties 2. panta 10. punkta a) apakšpunkts, tomēr apgalvoja, ka citi faktori, kā pats kvalifikācijas un sertifikācijas process, ne vienmēr nozīmē fizikālo īpašību atšķirību. Tādējādi, lai ņemtu vērā šo faktoru kopējo ietekmi, kuri visi neietilpa konkrētajās kategorijās, kas uzskaitītas 2. panta 10. punkta iepriekšējās daļās, tā alternatīvi balstījās uz 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu. CSC Group uzskata, ka apgalvojums par 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu nebija balstīts tikai uz to, ka pastāv atšķirīgas iekšzemes cenas, bet gan arī uz konkrētu pamatā esošu informāciju, kas rāda, ka autobūves klienti pastāvīgi maksājuši ievērojami augstākas cenas, kad šie faktori darbojušies. |
|
(495) |
Vispirms Komisija norādīja 487. apsvērumā izklāstīto, ka CSC Group starp faktoriem, kas pamato prasību izdarīt korekciju attiecībā uz fizikālo īpašību atšķirībām saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu, ir minējusi arī kvalifikācijas un sertifikācijas procesu, kā arī atbilstību automobiļu ražotāju prasībām. Tomēr turpmākajā argumentācijā CSC Group atzina, ka kvalifikācijas un sertifikācijas process ne vienmēr nozīmē fizikālo īpašību atšķirību. Attiecībā uz pārējiem faktoriem Komisija atkārtoti pauda viedokli, ka stingrās sertifikācijas procedūras, ilgtermiņa līgumi un tehniskās vienošanās, kas paredz stingru atbilstību automobiļu ražotāju prasībām, paši par sevi nenosaka cenas. Cenu līmeņi izrietēja arī no attiecīgo klientu komerciālās izvēles. Turklāt, kā skaidrots 490. apsvērumā, cenu starpība pati par sevi neliecina, ka ir cenas piemaksa. Tā varētu arī liecināt, ka pārdošanas cenas citām nozarēm tiek samazinātas, un tādējādi bez reālas saistības ar konkrētu faktoru tā ir parasta parādība tirgū, kura, salīdzinot ar eksporta cenu, būtu jāatspoguļo konkrēta ražojuma veida normālajā vērtībā, nevis jāneitralizē. Tādējādi, tā kā šie elementi ir parasti komercnosacījumi un bez konkrētas saiknes ar cenas piemaksu tie nav uzskatāmi par faktoru, kas ietekmē cenu salīdzināmību pamatregulas 2. panta 10. punkta nozīmē. Tāpēc Komisija apgalvojumu noraidīja. |
|
(496) |
Piektkārt, CSC Group atkārtoja, cik nozīmīgi ir 464. apsvērumā minētie tērauda aizsardzības pasākumi un 466. apsvērumā minētā izmeklēšana attiecībā uz ABS, taču Komisija saglabāja 479. apsvērumā pausto viedokli. |
|
(497) |
Visbeidzot, CSC Group apgalvoja, ka pastāv pretruna starp Komisijas apgalvojumu vispārējās informācijas izpaušanas dokumenta 356. punktā (atspoguļots 462. apsvērumā), saskaņā ar kuru “augstās cenas var skaidrot ar to, ka CSC Group bija vienīgais iekšzemes ražotājs, kas darbojās apgalvotajā A segmentā”, un apgalvojumu 481. apsvērumā, ka CSC bija vienīgais iekšzemes ražotājs attiecīgajā segmentā, nenozīmē, ka šā iemesla dēļ tas var noteikt cenas piemaksu. CSC Group apgalvoja, ka paliek jautājums par to, vai, salīdzinot autobūves nozarē iekasētās iekšzemes cenas, kas noteica CSC Group īpašo konkurētspēju apstākļos, kad CSC Group eksporta cenas noteica citādi konkurences apstākļi, salīdzinājums bija taisnīga. |
|
(498) |
Komisija norādīja, ka šķietamā pretruna starp vispārējās informācijas izpaušanas dokumenta 356. punktu (atspoguļots 462. apsvērumā) un 481. apsvērumu atspoguļo izmaiņas Komisijas novērtējumā par attiecīgajiem tirgus apstākļiem un CSC Group stāvokli attiecīgajā segmentā visā izmeklēšanas laikā. Minētā 356. punkta pamatā bija sākotnējā hipotēze, ka CSC Group varēja izmantot savu stāvokli tirgū, lai noteiktu augstākas cenas. Tomēr detalizētākā analīzē tika konstatēts, ka šis segments ir atvērts konkurencei gan ar iekšzemes piegādātājiem, gan eksportētājiem. Šādos apstākļos Komisija secināja, ka CSC Group varētu saglabāt apgalvoto cenas piemaksu tikai tad, ja konkurence šajā segmentā tiktu ierobežota vai nu ar vienpusēju rīcību, vai koordinējoties ar citiem tirgus dalībniekiem. Tā kā nebija pierādījumu vai pat apgalvojumu par šādiem ierobežojumiem, sākotnējo 356. punkta pamatā esošo hipotēzi, kā paskaidrots 462. apsvērumā, nevarēja apstiprināt. Piezīmēs par izpausto papildinformāciju CSC Group neapstrīdēja Komisijas secinājumu 481. apsvērumā, toties apgalvoja, ka pastāvot pretruna. Tāpēc Komisija apgalvojumu noraidīja. |
3.4.5.2.
|
(499) |
Lai aprēķinātu eksporta cenu tirdzniecības EXW līmenī, tika veiktas korekcijas attiecībā uz: muitas nodokli, citiem ievedmuitas maksājumiem, vedmaksu, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraušanas izmaksām un papildizmaksām. |
|
(500) |
Tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā šādus faktorus, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību: bankas maksas, komisijas maksas un – tikai attiecībā uz CSC – kredīta izmaksas. |
3.4.6. Dempinga starpības
|
(501) |
Attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu. |
|
(502) |
Pārbaudes apmeklējuma laikā CSC Group iesniedza vienkāršotu peļņas un zaudējumu pārskatu par vienu no tās nesaistītajiem tirgotājiem trešās valstīs, kurš bija iesaistīts pārdošanā eksportam uz Savienību, tā ka šos izdevumus varētu izmantot, lai noteiktu CIF cenu ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas – šī cena tika izmantota par saucēju dempinga starpības izteikšanai maksājuma veidā. |
|
(503) |
Tomēr šajā peļņas un zaudējumu pārskatā norādītās izmaksas un peļņa neaptvēra visus tirgotājus, turklāt tajā bija iekļauta arī minētā tirgotāja darbība, kas saistīta ar citu darījumdarbību un citiem ražojumiem, nevis attiecīgo ražojumu. Turklāt šā nesaistītā tirgotāja PVA izmaksās iekļauto izmaksu veidi nebija pietiekami konkrēti, lai novērstu, piemēram, transporta vai citu izmaksu divkāršu uzskaiti. Visbeidzot, neviens no šiem dokumentiem nesniedza skaidrību par to, vai preču galīgā CIF vērtība pie Savienības robežas ietvēra gan radušās izmaksas, gan apgalvoto peļņu, ko bija guvuši minētie starpnieki. |
|
(504) |
Tāpēc Komisija apgalvojumu noraidīja. |
|
(505) |
Pamatojoties uz to, galīgās vidējās svērtās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:
|
|
(506) |
Attiecībā uz izlasē neiekļauto ražotāju eksportētāju, kurš sadarbojās, Komisija parasti aprēķina vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Tomēr šajā gadījumā Komisija izlasē iekļāva tikai vienu Taivānas ražotāju eksportētāju grupu. Tāpēc minētā starpība atbilda izlasē iekļautajai ražotāju eksportētāju grupai noteiktajai starpībai. |
|
(507) |
Pamatojoties uz to, izlasē neiekļauto ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, galīgā dempinga starpība ir 33,3 %. |
|
(508) |
Visiem pārējiem Taivānas ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu noteica dempinga starpību, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Tālab Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis ir to ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, eksporta apjoms uz Savienību, kas izteikts kā īpatsvars no kopējā importā no Taivānas Savienībā izmeklēšanas periodā – kopējais imports tika noteikts, pamatojoties uz Eurostat datiem. |
|
(509) |
Šajā lietā sadarbības līmenis ir zems, jo to ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, imports veidoja aptuveni [60–70 %] no kopējā eksporta uz Savienību izmeklēšanas periodā. Pamatojoties uz to, Komisija nolēma atlikušo dempinga starpību noteikt visaugstāko starpību līmenī, kuras bija noteiktas ražojuma veidiem, kas veidoja vairāk nekā 5 % no CSC Group eksporta uz Savienību. |
|
(510) |
Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:
|
3.5. Turcija
3.5.1. Īpašā tirgus situācija: izstumšanas efekts
3.5.1.1.
|
(511) |
Lai noteiktu, vai Turcijas tirgū Ķīnas CRF importa izstumšanas efekta dēļ pastāv īpaša tirgus situācija, Komisija veica šādu analīzi: pirmkārt, Komisija analizēja Ķīnas izcelsmes importa iespiešanās īpatsvaru Turcijas iekšzemes tirgū apjoma ziņā; otrkārt, Komisija analizēja šā importa ietekmi uz cenām Turcijas iekšzemes tirgū. |
|
(512) |
Komisija analizēja valsts līmeņa rādītājus un uzņēmumu līmeņa rādītājus, pamatojoties attiecīgi uz TV un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju sniegtajiem datiem. Abas datu kopas tika pārbaudītas uz vietas, kā norādīts 104. apsvērumā. |
3.5.1.2.
|
(513) |
Komisija noteica pašpatēriņu, pamatojoties uz TV paziņoto katra Turcijas CRF ražotāja izmantošanu pašpatēriņam. Par pārdošanu pašpatēriņam netika ziņots. Patēriņš brīvajā tirgū tika noteikts kā pārdošanas apjoma iekšzemes brīvajā tirgū un importa summu. Pašpatēriņa un patēriņa brīvajā tirgū summa veido CRF kopējo patēriņu Turcijā. |
|
(514) |
CRF patēriņam Turcijā bija šāda dinamika: 16. tabula Patēriņš (t) (123)
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(515) |
Auksti velmētus plakanus tērauda velmējumus var tālāk pārstrādāt cinkotā tēraudā vai tēraudā ar organisku pārklājumu (iepriekš krāsotā tēraudā). Attiecīgajā periodā CRF patēriņš lejupējo ražojumu ražošanai no 2022. līdz 2023. gadam samazinājās. 2024. gadā tas atgriezās 2022. gada līmenī un izmeklēšanas periodā turpināja pieaugt. Izmeklēšanas periodā CRF pašpatēriņš Turcijā bija par 8 % lielāks nekā 2022. gadā. |
|
(516) |
Patēriņš brīvajā tirgū 2023. gadā palielinājās par 5 %. Tomēr pēc tam, 2024. gadā, tas samazinājās un izmeklēšanas periodā saglabājās līdzīgā līmenī. Kopumā patēriņš brīvajā tirgū no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam samazinājās par 4 %. |
|
(517) |
Kopējais patēriņš 2023. gadā uz laiku samazinājās (–5 %), bet pēc tam 2024. gadā un izmeklēšanas periodā svārstījās tuvu 2022. gada līmenim. |
3.5.1.3.
|
(518) |
Komisija noteica importa apjomu, pamatojoties uz TV sniegto tirdzniecības statistiku. Tirgus daļas noteica, salīdzinot importa apjomus ar patēriņu Turcijas brīvajā tirgū. |
|
(519) |
CRF importam Turcijā bija šāda dinamika: 17. tabula Importa apjomi un tirgus daļas (124)
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(520) |
Kopējais importa apjoms attiecīgajā periodā palielinājās par 8 %, tostarp 2023. gadā tas ievērojami palielinājās par 27 %. Tā tirgus daļa palielinājās par 12 % jeb [4–4,9] procentpunktiem. Importēto CRF izcelsme galvenokārt bija Koreja, Savienība, Krievija un ĶTR. |
|
(521) |
Imports no ĶTR attiecīgajā periodā svārstījās. 2023. gadā tas palielinājās par 10 % salīdzinājumā ar 2022. gadu. 2024. gadā tas samazinājās līdz mazāk nekā 70 % no 2022. gada apjoma. Izmeklēšanas periodā tas daļēji atguvās un sasniedza 85 % no 2022. gada apjoma. Ķīnas izcelsmes CRF tirgus daļa Turcijā attiecīgi svārstījās. Attiecīgā perioda pirmajos divos gados tā nedaudz palielinājās par 4 % jeb [0,4–0,5] procentpunktiem, bet 2024. gadā samazinājās par [2,7–3,2] procentpunktiem. Izmeklēšanas periodā tā sasniedza [7,2–8,9] %. |
|
(522) |
Imports no Korejas attiecīgajā periodā divkāršojās. Pieaugums bija īpaši izteikts laikposmā no 2022. līdz 2023. gadam, kad importa apjoms palielinājās par 133 %. 2024. gadā imports saglabājās krietni virs 2022. gada līmeņa (+69 %) un izmeklēšanas periodā turpināja pieaugt, sasniedzot 205 % no 2022. gada apjoma. |
|
(523) |
Ņemot vērā sarūkošo iekšzemes tirgu, Korejas izcelsmes importa tirgus daļa pieauga pat vairāk nekā tā apjoms. Attiecīgajā periodā tā palielinājās no [5,3–6,5] % 2022. gadā līdz [11,3–13,9] % izmeklēšanas periodā, t. i., par 113 %. |
|
(524) |
Imports no Savienības laikposmā no 2022. līdz 2024. gadam palielinājās par 90 %. Izmeklēšanas periodā tas samazinājās, tomēr joprojām bija par 69 % lielāks nekā 2022. gadā. Importa no Savienības tirgus daļa palielinājās par 76 % – no [4,9–6,0] % 2022. gadā līdz [8,6–10,6] % izmeklēšanas periodā. |
|
(525) |
Imports no Krievijas attiecīgajā periodā samazinājās par gandrīz 30 %. Tā tirgus daļa samazinājās no [10,6–13,1] % 2022. gadā līdz [7,9–9,7] % izmeklēšanas periodā. |
|
(526) |
Lai gan Apvienotā Karaliste bija piektais nozīmīgākais importēto CRF avots Turcijā, tā ievērojami atpalika no četrām galvenajām izcelsmes valstīm: importa apjoms samazinājās par 35 %, un tirgus daļas bija niecīgas (attiecīgajā periodā no 0,3 % līdz 1,1 %, turklāt vismazākā tirgus daļa bija izmeklēšanas periodā). |
3.5.1.4.
|
(527) |
Komisija noteica pārdošanas apjomus iekšzemes tirgū, pamatojoties uz datiem, ko Turcijas valdība bija savākusi no Turcijas CRF ražotājiem. Iekšzemes tirgū veiktās pārdošanas tirgus daļu noteica, salīdzinot pārdošanas apjomus iekšzemes tirgū ar patēriņu Turcijas brīvajā tirgū. |
|
(528) |
Pārdošanas apjomam iekšzemes tirgū, tirgus daļai un pārdošanas cenām iekšzemes tirgū bija šāda dinamika: 18. tabula Pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū un tirgus daļa
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(529) |
Pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū visā attiecīgajā periodā pastāvīgi samazinājās. Izmeklēšanas periodā Turcijas CRF ražotāju pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija par 10 % mazāks nekā 2022. gadā. |
|
(530) |
Attiecīgi samazinājās arī iekšzemes tirgū veikto pārdošanas darījumu tirgus daļa. No 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam Turcijas CRF ražotāji zaudēja 6 % sava iekšzemes tirgus. 2023. gadā importa apjomi ievērojami palielinājās, un rezultātā pārdošanas iekšzemes tirgū daļa Turcijas CRF tirgū būtiski samazinājās (par 10 %). |
|
(531) |
Nominālā pārdošanas cena iekšzemes tirgū ievērojami palielinājās (+60 %). Pēc korekcijas, lai ņemtu vērā inflācijas ietekmi, tā nepārtraukti samazinājās visā attiecīgajā periodā. Izmeklēšanas periodā tā bija par 13 % zemāka nekā 2022. gadā. |
|
(532) |
Komisija attiecīgajā periodā salīdzināja arī iekšzemes cenas ar importa cenām. Šā salīdzinājuma vajadzībām Komisija izmantoja nominālās cenas TRY par CRF tonnu. 19. tabula Pārdošanas cena iekšzemes tirgū un importa cenas (TRY/t)
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(533) |
Vidējās importa cenas visā attiecīgajā periodā, izņemot 2023. gadu, saglabājās augstākas par iekšzemes cenām. Tomēr vidējo rādītāju būtiski ietekmēja importa no Savienības cenas, kas 2023. gadā bija par līdz pat 30 % augstākas par iekšzemes cenām. Izmeklēšanas periodā no Savienības importēto CRF cenas par 28 % pārsniedza iekšzemes cenas. |
|
(534) |
Importa no ĶTR vidējā cena 2022. gadā bija par 13 % augstāka nekā iekšzemes cenas, bet 2023. gadā samazinājās līdz 89 % no iekšzemes cenu līmeņa. Nākamajā periodā (2024. gadā un izmeklēšanas periodā) tās saglabājās aptuveni iekšzemes cenu līmenī. |
3.5.1.5.
|
(535) |
Lai gan Turcijas CRF ražotāju pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū samazinājās straujāk nekā patēriņš brīvajā tirgū, tie saglabāja dominējošu tirgus daļu Turcijas CRF tirgū. Kopējo importa pieaugumu galvenokārt noteica imports no Korejas un Savienības. Imports no ĶTR attiecīgajā periodā samazinājās un zaudēja tirgus daļu. Turklāt importēto CRF izcelsmes ziņā ĶTR ierindojās tikai ceturtajā vietā aiz Korejas, Savienības un Krievijas. |
|
(536) |
Cenu ziņā Ķīnas izcelsmes importa cenas bija aptuveni iekšzemes cenu līmenī, savukārt importa cenas no citām piegādātājvalstīm, proti, Savienības, bija ievērojami augstākas. |
|
(537) |
Ņemot vērā Turcijas CRF ražotāju pārdošanas apjomus, cenas un tirgus daļas iekšzemes tirgū, kā arī importa apjomus un cenas no Ķīnas, Korejas un Savienības, Komisija konstatēja, ka Ķīnas izcelsmes CRF iespiešanās īpatsvars tirgū bija samērā neliels un nevarēja būtiski ietekmēt cenas Turcijas CRF tirgū. Tāpēc Komisija secināja, ka imports no Ķīnas Turcijas tirgū neradīja īpašu tirgus situāciju. |
3.5.2. Pamatregulas 18. panta 1. punkta nosacījumu piemērošana
3.5.2.1.
|
(538) |
Paziņojumā par procedūras sākšanu un vēstulē, kas bija pievienota Tatmetal2025. gada 18. septembrī nosūtītajai anketai, Komisija informēja, ka tad, ja tiek konstatēts, ka kāda ieinteresētā persona ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, šo informāciju var neņemt vērā un var izmantot pieejamos faktus. |
|
(539) |
Komisija 2026. gada 16. aprīlī informēja Tatmetal par nodomu piemērot pamatregulas 18. pantu saistībā ar vairākiem jautājumiem, kas bija radušies pārbaudes apmeklējuma laikā. |
|
(540) |
Pirmkārt, attiecībā uz pilnas cietības tēraudu Tatmetal apzināti izvēlējās mainīt ražojuma kontroles numura veidošanas principu un par to Komisiju informēja tikai pārbaudē uz vietas. Šī neatbilstība ietekmēja gan pārdošanas darījumus iekšzemes tirgū, gan eksporta pārdošanas darījumus. |
|
(541) |
Otrkārt, Komisija konstatēja izmeklējamā ražojuma pārdošanas darījumus izmeklēšanas periodā uz brīvās tirdzniecības zonām Turcijā klientiem, kuri auksti velmētus plakanus tērauda velmējumus pārstrādāja lejupējos ražojumos ar atšķirīgām īpašībām un lietojumu, piemēram, virtuves piederumos. Šie darījumi tika klasificēti kā citi pārdošanas darījumi un netika uzrādīti ne kā pārdošana iekšzemes tirgū, ne kā pārdošana uz Savienību. |
|
(542) |
Treškārt, Tatmetal norādīja divus atsevišķus valūtas maiņas kursu kopumus: pārdošanai iekšzemes tirgū piemērojamie valūtas kursi tika iegūti no uzņēmuma grāmatvedības sistēmas, savukārt pārdošanai uz Savienību piemērojamie valūtas maiņas kursi tika norādīti atbilstoši muitas rēķinam. Komisija konstatēja vairākus gadījumus, kad vienam un tam pašam datumam uzņēmuma grāmatvedības sistēmā norādītie valūtas kursi nesakrita. Komisija arī norādīja, ka muitas valūtas kursi, kas tajos pašos datumos izmantoti pārdošanai eksportam uz Savienību nesaistītiem klientiem, bija zemāki nekā uzņēmuma grāmatvedības sistēmā norādītie valūtas kursi. |
|
(543) |
Ceturtkārt, Komisija konstatēja, ka vairāki darījumi, ko Tatmetal bija uzrādījis kā pārdošanu uz Savienību, faktiski bija eksports uz Ziemeļmaķedoniju, nevis uz Savienību. Šie darījumi bija reģistrēti Saloniku ostā, taču galamērķis atradās Ziemeļmaķedonijā, ko apstiprināja uzņēmuma avotdati un izlasē atlasītie darījumi. |
|
(544) |
Piektkārt, pārdošanas uz Savienību tabulā norādītie transporta izdevumi nebija pilnīgi. Vairākiem CIF un CFR darījumiem nebija uzrādīti attiecīgie rēķini par jūras vedmaksu vai kravas apstrādes izmaksām. |
|
(545) |
Savās piezīmēs par pirmo jautājumu saistībā ar RKN veidošanas principu Tatmetal apgalvoja, ka pilnas cietības ražojumiem nav virsmas kvalitātes un attiecīgajā Eiropas standartā (EN 10130) tie nav aprakstīti tāpat kā atkvēlināti auksti velmēti ražojumi, un ka RKN noteiktas virsmas kvalitātes piešķiršana būtu nozīmējusi maldinošas informācijas sniegšanu. |
|
(546) |
Komisija uzskatīja, ka pilnas cietības ražojumiem vispiemērotākais ir neeksponētas virsmas parametrs, jo šie ražojumi nav paredzēti eksponēšanai un EN 10130 izpratnē nav gatavi ražojumi. Komisija pārklasificēja attiecīgos RKN iekšzemes tirgū pārdotās produkcijas sarakstā un uz ES pārdotās produkcijas sarakstā. |
|
(547) |
Attiecībā uz otro jautājumu par pārdošanu Turcijas brīvās tirdzniecības zonās Tatmetal apgalvoja, ka saskaņā ar Tatmetal grāmatvedības noteikumiem pārdošana brīvās tirdzniecības zonās nav pārdošana iekšzemes tirgū un saskaņā ar Turcijas tiesību aktiem to nevar identificēt kā pārdošanu eksportam uz Savienību. Tatmetal apgalvoja, ka saskaņā ar Turcijas tiesību aktiem pārdošana brīvās tirdzniecības zonās ir pārdošana eksportam, nevis pārdošana iekšzemē, jo saskaņā ar Turcijas eksporta un PVN tiesību aktiem (125) sūtījumi no Turcijas uz brīvo zonu ietilpst eksporta režīmā. Tatmetal arī citēja 1985. gada 6. jūnijā pieņemto Likumu Nr. 3218 (126) par brīvajām zonām, saskaņā ar kuru brīvās zonas, lai gan tās ietilpst Turcijas muitas teritorijā, ievedmuitas nodokļu un tirdzniecības politikas pasākumu vajadzībām tiek uzskatītas par teritoriju ārpus tās un precēm, kas novietotas brīvajā zonā, parasti piemēro ar eksportu saistītos atvieglojumus. Turklāt Tatmetal iesniedza apliecinošus dokumentus par vedmaksu darījumos, kuros preces bija pārdotas uz brīvajām zonām, gadījumam, ja Komisija nolemtu šos darījumus uzskatīt par pārdošanu iekšzemes tirgū vai uz Savienību. |
|
(548) |
Komisija ņēma vērā Tatmetal skaidrojumu, ka, lai gan brīvās zonas ietilpst Turcijas muitas teritorijā, ievedmuitas nodokļu un tirdzniecības politikas pasākumu vajadzībām tās uzskata par teritoriju ārpus tās. Šajā gadījumā Komisija konstatēja, ka izmeklējamais ražojums tika pārdots klientiem brīvajās zonās, kas ietilpst Turcijas muitas teritorijā. Tatmetal apgalvoja, ka tam nebija informācijas par to, kas notika ar precēm pēc pārdošanas darījumu noslēgšanas. Komisija, iepazinusies ar attiecīgo klientu tīmekļa vietnēm, konstatēja, ka to darījumdarbība notiek lejupējās nozarēs, piemēram, virtuves piederumu un tērauda plauktu sistēmu ražošanas nozarēs. Tāpēc pirms turpmāka eksporta izmeklējamais ražojums bija būtiski jāpārveido brīvajās zonās Turcijas muitas teritorijā. Tāpēc Komisija šos darījumus uzskatīja par pārdošanu iekšzemes tirgū. |
|
(549) |
Turklāt Komisija norādīja, ka papildu apliecinošie dokumenti par transporta izmaksām darījumos, kuros preces tika pārdotas uz brīvajām zonām Turcijā, ietvēra darblapu par iekšzemes vedmaksu, kurā bija norādītas vienības vedmaksa pa zonām Turcijā. Komisija norādīja, ka Tatmetal neiesniedza nekādus faktiskus grāmatvedības datus, kas pamatotu vedmaksas izdevumu attiecināšanu uz pārdošanu brīvās tirdzniecības zonās. Arguments tika noraidīts. |
|
(550) |
Attiecībā uz trešo jautājumu par valūtas maiņas kursiem Tatmetal apgalvoja, ka pārdošanai eksportam tas norādīja valūtas maiņas kursu, kura pamatā bija muitas formalitāšu pabeigšanas datums (“intac”), savukārt pārdošanai iekšzemes tirgū Tatmetal piemēroja Turcijas Centrālās bankas (“TCB”) dienas valūtas kursu. Tatmetal paskaidroja, ka uz ES pārdotās produkcijas sarakstā tika piemērots TCB pirkšanas kurss, bet iekšzemes tirgū pārdotās produkcijas sarakstā – TCB pārdošanas kurss. |
|
(551) |
Komisija norādīja, ka Tatmetal apzināti izvēlējās neto rēķina vērtību pārrēķināt Turcijas lirās (TRY), izmantojot valūtas maiņas kursu, kas noteikts, pamatojoties uz muitas formalitāšu pabeigšanas datumu (intac). Nebija skaidrs, kāpēc intac datumā spēkā esošais valūtas maiņas kurss bija piemērotāks par rēķina datumā spēkā esošo valūtas maiņas kursu, izņemot uzņēmuma apgalvojumu, ka šī pieeja atbilda grāmatvedības uzskaitei. Komisija konstatēja, ka lielākajā daļā gadījumu intac valūtas maiņas kurss, kas norādīts uz ES pārdotās produkcijas sarakstā, bija augstāks nekā pirkšanas vai pārdošanas valūtas maiņas kurss, kas piemērojams tajā pašā rēķina datumā, kurš norādīts uz ES pārdotās produkcijas sarakstā. Rezultātā rēķina vērtība grāmatvedības valūtā bija lielāka nekā tad, ja būtu izmantots Turcijas Centrālās bankas valūtas maiņas kurss, ko piemēroja pārdošanai ārvalstu valūtā iekšzemes tirgū. Uzņēmums tikai pārbaudē uz vietas Komisijai paskaidroja, ka pārdošanā eksportam uz Savienību nesaistītiem klientiem neizmantoja rēķina datuma valūtas maiņas kursu. Šāda novēlota informācijas izpaušana neļāva Komisijai pienācīgi analizēt iesniegtos datus un tādējādi būtiski kavēja izmeklēšanu. |
|
(552) |
Komisija arī norādīja, ka uz ES pārdotās produkcijas sarakstā norādītais pirkuma pasūtījuma datumā piemērojamais valūtas maiņas kurss dažos gadījumos atšķīrās no iekšzemes tirgū pārdotās produkcijas sarakstā norādītā pirkuma pasūtījuma datumā piemērojamā valūtas maiņas kursa. Šajā situācijā Komisija uzskatīja, ka neatbilstību un nepareizi norādīto valūtas maiņas kursu labošanai ir lietderīgi konsekventi izmantot mēneša vidējos valūtas maiņas kursus. Tāpēc Komisija attiecībā uz norādītajiem valūtas maiņas kursiem izmantoja pieejamos faktus. Šo iemeslu dēļ Tatmetal argumenti tika noraidīti. |
|
(553) |
Attiecībā uz ceturto jautājumu par pārdošanu Ziemeļmaķedonijai Tatmetal paskaidroja, ka galamērķa noteikšanas vajadzībām pārdotās produkcijas saraksts varēja būt neprecīzs vai maldinošs, jo tajā varēja būt atspoguļota klienta adreses informācija, ar rēķinu saistīti dati, ERP rīka automātiski piešķirtas adreses vai nepareiza sākotnējā informācija par sūtījumu. Šā iemesla dēļ Tatmetal informāciju par valsti norādīja, pamatojoties uz oficiālo muitas sarakstu. Tatmetal iesniedza dokumentus, lai pierādītu, ka Komisijas identificētajos darījumos izmeklējamais ražojums tika nosūtīts uz Grieķiju, nevis uz Ziemeļmaķedoniju. |
|
(554) |
Komisija norādīja, ka Tatmetal bija izvēlējies paļauties uz eksporta muitas deklarācijā sniegto informāciju. Papildu iesniegtajos dokumentos Tatmetal atsaucās uz piegādes noteikumiem (CIF/CFR Saloniki) un eksporta muitas deklarācijā norādīto izkraušanas ostu (Saloniki, Grieķija). Komisijas izlasē atlasītajos darījumos visos četros gadījumos pārdošanas pasūtījuma apstiprinājumā norādītais galamērķis bija Ziemeļmaķedonijā un/vai pircēja adrese bija Ziemeļmaķedonijā, un/vai rēķinā norādītā pircēja adrese bija Ziemeļmaķedonijā, arī ERP pārdošanas pasūtījuma ierakstos galamērķis visos četros gadījumos bija Ziemeļmaķedonijā. Turklāt Tatmetal savu apgalvojumu nepamatoja, piemēram, iesniedzot importa muitas deklarāciju, piegādes dokumentus vai pilnu konosamentu / iepakojuma sarakstu, kurā norādīts galamērķis. Tā kā Komisija nevarēja apstiprināt, vai šajos darījumos preces nonāca Savienībā, tā tos izslēdza no uz ES pārdotās produkcijas saraksta. Arguments tika noraidīts. Turpmākajās pārbaudēs Komisija konstatēja vēl vienu darījumu, kurā preces bija pārdotas uz Šveici. Šis darījums tika svītrots no uz ES pārdotās produkcijas saraksta. |
|
(555) |
Attiecībā uz piekto jautājumu par transporta izdevumiem uz ES pārdotās produkcijas sarakstā Tatmetal apgalvoja, ka noteiktas ar eksportu saistītas izmaksas muitas deklarācijas veidlapās nebija tieši identificējamas. Tā vietā šīs izmaksas tika iekļautas pārdošanas eksportam PVA izmaksās kategorijā “citas” vai “galvenā biroja maksas”. Atbildot uz 18. panta vēstuli, Tatmetal manuāli pārskatīja skartos pārdošanas darījumus, lai norādītu trūkstošo jūras vedmaksu, un norādīja papildu jūras vedmaksas un kravas apstrādes izmaksas. |
|
(556) |
Komisija pārbaudīja iesniegtos aprēķinus un darba dokumentāciju par trūkstošajām ar eksportu saistītajām kravas apstrādes izmaksām un jūras vedmaksu un pieņēma aprēķinu. |
|
(557) |
Komisija 2026. gada 15. jūlijā informēja Tatmetal, ka ir konstatējusi papildu problēmas, kuru dēļ tā plāno piemērot pamatregulas 18. panta noteikumus (“otrā 18. panta vēstule”). |
|
(558) |
Komisija norādīja, ka uzņēmums nav sniedzis pierādījumus, kas pamatotu vedmaksas izdevumu attiecināšanu uz pārdošanas darījumiem iekšzemes tirgū. Pārbaudē uz vietas uzņēmums apgalvoja, ka starp vedmaksu iekšzemes tirgū un atsevišķiem darījumiem nav saiknes. Uzņēmums paskaidroja, kā izmantojis iekšējos datus, lai norādītu vedmaksu iekšzemes tirgū veiktajos pārdošanas darījumos. Šajā sakarā uzņēmums nenodrošināja piekļuvi datiem, kas bija izmantoti, lai noteiktu katram darījumam norādīto vedmaksas vērtību, un tikai pārbaudes uz vietas pašā pēdējā dienā par pārdošanas darījumiem iekšzemes tirgū iesniedza sagatavošanas darblapu, kurā bija ietvertas norādītās korekcijas, tostarp vedmaksa. Turklāt attiecīgie darbinieki pārbaudē uz vietas nebija pieejami papildu paskaidrojumu sniegšanai. Visbeidzot, lai gan tas bija skaidri pieprasīts, netika iesniegti nekādi dokumentāri pierādījumi, piemēram, no transporta uzņēmumiem saņemtie rēķini. |
|
(559) |
Savās piezīmēs Tatmetal vispirms apgalvoja, ka pārbaudes ziņojumā nav norāžu par to, ka Tatmetal nebūtu sniedzis vajadzīgo informāciju vai ka sniegto informāciju nebūtu bijis iespējams pārbaudīt. |
|
(560) |
Otrkārt, uzņēmums apgalvoja, ka pretēji Komisijas apgalvojumam loģistikas darbinieki bija pieejami pa tālruni un būtu ieradušies personīgi, ja Komisija to būtu pieprasījusi. |
|
(561) |
Treškārt, uzņēmums apgalvoja, ka papildus iekšējiem datiem, kas par paziņotajiem pārdošanas darījumiem iekšzemes tirgū atspoguļoti sagatavošanas darblapā, nebija pieejami konkrētāki pierādījumi, ar kuriem varētu apstiprināt iekšzemes tirgū veiktajiem pārdošanas darījumiem norādīto vedmaksu. |
|
(562) |
Ceturtkārt, Tatmetal apgalvoja, ka Komisijas uzskats, ka uzņēmumam pēc savas iniciatīvas un bez īpaša pieprasījuma bija jāiesniedz papildu apliecinoši pierādījumi, ir nesaprātīgs un pretrunā Komisijas pienākumiem, kas izriet no PTO Nolīguma par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu (“PTO Antidempinga nolīgums”) 6.1. panta. |
|
(563) |
Piektkārt, uzņēmums apgalvoja, ka pamatlieta par pārdošanas darījumiem iekšzemes tirgū Komisijai tika iesniegta pārbaudes uz vietas pirmajā, nevis pēdējā dienā, kā apgalvo Komisija. Vēl viena sagatavošanas darblapa tika iesniegta pārbaudes uz vietas pēdējā dienā, jo Komisija to pieprasīja tieši tad. |
|
(564) |
Visbeidzot, uzņēmums apgalvoja, ka vienības vedmaksas dati, kas bija ietverti pārbaudes pēdējā dienā iesniegtajā sagatavošanas darblapā, kopā ar nosūtīšanas dokumentiem būtu jāuzskata par saprātīgu metodi pietiekamu pierādījumu sniegšanai, ar kuriem var pamatot norādītās iekšzemes vedmaksas korekcijas. |
|
(565) |
Neatkarīgi no iepriekš minētā piezīmēs par 18. panta vēstuli Tatmetal iesniedza vedmaksas iekšējo uzskaiti un rēķinus par sniegtajiem transporta pakalpojumiem. |
|
(566) |
Komisija atgādināja, ka pārbaudes ziņojumā ir aprakstīta pārbaudes norise. Tajā nav vērtēts pārbaudītā uzņēmuma sadarbības līmenis. Pārbaudes ziņojumā bija pareizi atspoguļoti uzņēmuma sniegtie paskaidrojumi par iekšzemes tirgū veikto pārdošanas darījumu vedmaksu, neizdarot secinājumus par iesniegto pierādījumu pietiekamību. Tāpēc tas, ka pārbaudes ziņojumā nebija norādīti trūkumi iesniegtajos apliecinošajos pierādījumos, nenozīmē, ka Komisija būtu pieņēmusi šos datus. Tādējādi Komisija 559. apsvērumā aprakstīto apgalvojumu noraidīja. |
|
(567) |
Attiecībā uz to datu iesniegšanas savlaicīgumu, kuri izmantoti, sagatavojot atbildi uz anketas jautājumiem par pārdošanas darījumiem iekšzemes tirgū un saistītajām izmaksām, kā arī uz attiecīgā personāla pieejamību jānorāda, ka uzņēmuma vispārējā nespēja sniegt paskaidrojumus un pamatot citās anketas atbildes daļās sniegto informāciju aizkavēja pārbaudes procesu. Tādējādi Komisija iekšzemes un eksporta pārdošanas darījumus varēja pārbaudīt tikai pašā pēdējā pārbaudes uz vietas dienā. Tāpēc Komisija bija spiesta noteikt prioritātes un nevarēja pārbaudīt iesniegto informāciju tik detalizēti, kā tas parasti būtu nepieciešams. Tāpēc loģistikas darbinieku iespējamai pieejamībai, lai personīgi piedalītos pārbaudē, nebija nozīmes, jo Komisija par metodi, kas izmantota iekšzemes vedmaksas norādīšanai, tika informēta tikai pašā pēdējā pārbaudes uz vietas dienā. Uzņēmuma apgalvojums, ka pamatlieta par pārdošanu iekšzemes tirgū tika iesniegta pārbaudes pirmajā dienā, nav pareizs. Uzņēmums patiešām iesniedza vairākas tā sauktās pamatlietas. Attiecībā uz pārdošanu uzņēmums iesniedza pārdošanas pārskatu, kurā nebija informācijas par vedmaksas izdevumiem, t. i., tas neattiecās uz izskatāmo jautājumu. Tādējādi 560. un 563. apsvērumā izklāstītie argumenti tika noraidīti. |
|
(568) |
Attiecībā uz uzņēmuma apgalvojumu, ka nosūtīšanas dokumenti (dokumenti, kas apliecina preču nodošanu pārvadātājam) un nepamatotā vienības vedmaksa ir piemērota metode, ar ko apstiprināt iekšzemes darījumiem norādīto vedmaksu, it īpaši tāpēc, ka uzņēmumam neesot bijuši pieejami konkrētāki pierādījumi, Komisija norādīja, ka uzņēmums pats, atbildot uz otro 18. panta vēstuli, iesniedza pārvadājumu rēķinus. Tas skaidri liecina, ka uzņēmuma rīcībā bija pierādījumi, ar kuriem varēja apstiprināt iekšzemes vedmaksu. Tāpēc 561. un 564. apsvērumā sīkāk izklāstītie uzņēmuma apgalvojumi tika noraidīti. |
|
(569) |
Attiecībā uz dokumentiem, kas iesniegti, atbildot uz otro 18. panta vēstuli, Komisija tos noraidīja, jo šajā procedūras posmā nebija iespējams pārbaudīt to patiesumu. |
|
(570) |
Visbeidzot, Komisija nepiekrita apgalvojumam, ka tā būtu pārkāpusi PTO Antidempinga nolīguma 6.1. pantu, sagaidot, ka uzņēmums pēc savas iniciatīvas iesniegs pierādījumus, kas apstiprina norādīto vedmaksu. Komisija pieprasīja dokumentus par tādu iekšzemes tirgū veiktu pārdošanas darījumu izlasi, ar kuriem varētu pamatot norādītos datus, piemēram, ražojuma veidu, klientu, galamērķi, attiecības ar klientu, pārdošanas daudzumu un cenu, kā arī ar pārdošanas darījumu saistītās izmaksas. Komisija īpaši pieprasīja dokumentus, kas pamato norādīto vedmaksu. Tomēr uzņēmums šādus dokumentus neiesniedza, lai gan, kā paskaidrots 565. un 568. apsvērumā, tā rīcībā nepārprotami bija pārvadājumu rēķini. Tādējādi Komisija 562. apsvērumā aprakstīto apgalvojumu noraidīja. |
3.5.2.2.
|
(571) |
Paziņojuma par procedūras sākšanu 10. punktā Komisija ieinteresētajām personām atgādināja, ka gadījumā, ja tās atsakās darīt pieejamu vai kā citādi noteiktajā termiņā nesniedz nepieciešamo informāciju vai arī ievērojami kavē izmeklēšanu, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu konstatējumus var izdarīt, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Komisija arī atkārtoti norādīja uz nesadarbošanās sekām 2025. gada 18. septembra vēstulē izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem par to iekļaušanu izlasē. |
|
(572) |
Komisija 2026. gada 17. jūnijā informēja Borçelik, ka izmeklēšanas laikā bija radušies vairāki jautājumi, kuru dēļ varētu tikt piemērots pamatregulas 18. pants. |
|
(573) |
Pirmkārt, Komisija četras reizes pieprasīja uzņēmumam iesniegt pārbaudes bilanci: anketā, pirmajā un otrajā vēstulē par nepilnībām un pārbaudes uz vietas sākumā, kad atklājās, ka uzņēmuma sagatavotajā versijā trūkst noteiktu datu. Pārbaudes bilance, ko uzņēmums iesniedza pēc ceturtā pieprasījuma, bija formātā, kam bija vajadzīga turpmāka apstrāde. Tas, ka uzņēmums neiesniedza pieprasīto pārbaudes bilanci pienācīgā formātā, aizkavēja izmeklēšanu. |
|
(574) |
Otrkārt, uzņēmums G tabulā “Peļņa un zaudējumi” nesniedza visu pieprasīto informāciju. Konkrētāk, tikai pārbaudē uz vietas uzņēmums nolēma sniegt informāciju par to, kā faktiskajos un pārrēķinātajos ieguvumos un zaudējumos sadalās ieguvumi un zaudējumi no valūtas maiņas kursa. Ņemot vērā lielo skaitu kontu, kuros bija grāmatoti ieguvumi un zaudējumi no valūtas maiņas kursa, Komisija nevarēja pienācīgi pārbaudīt iesniegto informāciju. |
|
(575) |
Treškārt, lai gan uzņēmumam tika īpaši prasīts jau labu laiku pirms pārbaudes uz vietas iesniegt to nelielo kļūdu, kuras tas pamanījis, gatavojoties pārbaudei, uzņēmums šos labojumus iesniedza tikai pārbaudes pirmajā dienā. Turklāt dažus labojumus, kas veikti datos par pārdošanu iekšzemes tirgū, nevarēja uzskatīt par maznozīmīgiem. Šo labojumu rezultātā vedmaksas izdevumi, kas bija saistīti ar atsevišķiem pārdošanas darījumiem iekšzemes tirgū, palielinājās par 250 %. |
|
(576) |
Ceturtkārt, uzņēmuma iesniegtie pierādījumi (ziņojumi par sūtījumiem un vedmaksas izdevumiem, kas iegūti no uzņēmuma uzskaites) pamatoja ar pārdošanas darījumiem iekšzemes tirgū saistītos pārvadājumu izdevumus tikai niecīgai daļai pārdošanas iekšzemes tirgū, kas veidoja mazāk nekā 3 % no attiecīgajiem darījumiem. |
|
(577) |
Piektkārt, tikai pārbaudē uz vietas uzņēmums informēja Komisiju, ka nebija norādījis vedmaksas izdevumus, kas radušies, pārvadājot izmeklējamo ražojumu no rūpnīcas uz ārēju noliktavu. Arī 576. apsvērumā minētajos apliecinošajos pierādījumos nebija vajadzīgās informācijas. |
|
(578) |
Uzņēmums pieprasīja uzklausīšanu Komisijas dienestos un iesniedza piezīmes par Komisijas nodomu piemērot pamatregulas 18. pantu attiecībā uz 573.–577. apsvērumā aprakstītajiem jautājumiem. |
|
(579) |
Uzklausīšanā un savās piezīmēs Borçelik apstrīdēja Komisijas nodomu izmantot pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 18. pantu un apgalvoja, ka Borçelik nekavēja izmeklēšanas gaitu. |
|
(580) |
Attiecībā uz pirmo jautājumu par pārbaudes bilanci Borçelik apgalvoja, ka pārbaudes bilance, kas aptver izmaksu un ieņēmumu kontus par visu izmeklēšanas periodu, jau bija iesniegta sākotnējā atbildē uz anketas jautājumiem, tāpēc Komisijas rīcībā jau bija lietas materiālos iekļauta informācija, kas vajadzīga PVA izmaksu noteikšanai. Borçelik piebilda, ka aktīvu un saistību kontu pārbaudes bilance tika iesniegta, atbildot uz pirmo vēstuli par nepilnībām. Pēc otrās vēstules par nepilnībām tika iesniegta pilna pārbaudes bilance, kas aptvēra aktīvus, saistības, izmaksas un ieņēmumus, un pilna pārbaudes bilance tika iesniegta arī pārbaudēs uz vietas. |
|
(581) |
Komisija norādīja, ka piezīmēs par 18. panta vēstuli Borçelik tikai izklāstīja, kā tika iesniegta pārbaudes bilance. Uzņēmuma sniegtais izklāsts apstiprināja, ka pārbaudes bilance tika iesniegta pa daļām un ka Komisija pilnu tās versiju saņēma tikai pārbaudē uz vietas. Šajā ziņā jānorāda, ka atbilde uz otro vēstuli par nepilnībām bija jāiesniedz un tika iesniegta pārbaudes apmeklējuma sākumā. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka faktu izklāsts, ko uzņēmums iesniedza piezīmēs par 18. panta vēstuli, apstiprināja Komisijas konstatējumus. Turklāt nekas uzņēmuma piezīmēs nav pretrunā Komisijas secinājumiem, ka pilna pārbaudes bilance procedūrā tika saņemta tikai ļoti vēlu, un tas apgrūtināja uzņēmuma iesniegto datu analīzi. Tāpēc Komisija apstiprināja konstatējumu, ka pilnas pārbaudes bilances novēlota iesniegšana kavēja izmeklēšanu. |
|
(582) |
Attiecībā uz otro punktu par to, kā sadalās ieguvumi un zaudējumi no valūtas maiņas kursa, Borçelik apgalvoja, ka, izņemot attiecīgo tabulu, kurā bija divas atsevišķas rindas faktiskajiem un pārrēķinātajiem ieguvumiem un zaudējumiem, pašā anketā nebija skaidri prasīts šo izdevumu sadalījums. Turklāt uzņēmums apgalvoja, ka ne pamatregulas 2. panta 6. punktā, ne PTO Antidempinga nolīguma 2.2.2. pantā, ne Savienības judikatūrā netiek nošķirti faktiskie un pārrēķinātie ieguvumi un zaudējumi no valūtas maiņas kursa. Borçelik uzskatīja, ka informācija par to, kā faktiskajos un aprēķinātajos ieguvumos un zaudējumos sadalās ieguvumi un zaudējumi no valūtas maiņas kursa, nebija vajadzīga. Borçelik arī apgalvoja, ka gadījumā, ja Komisija uzskatītu šo sadalījumu par nepieciešamu informāciju, tai tas būtu bijis jāpieprasa vēstulē par nepilnībām. Visbeidzot, uzņēmums apstrīdēja Komisijas secinājumus, ka sadalījuma un tā pamatā esošo pierādījumu (kontu virsgrāmatu) novēlota iesniegšana traucēja izmeklēšanu, jo Komisijai jau no sākotnējās atbildes uz anketas jautājumiem bija jāzina, ka kontu, kuros grāmatoti ieguvumi un zaudējumi no ārvalstu valūtas maiņas kursa, ir daudz. Borçelik apgalvoja, ka pieejamo faktu izmantošana šajā jautājumā nebija pamatota, jo pārbaudes apmeklējumā bija pārbaudāmas un kā lietiskais pierādījums tika iegūtas kontu virsgrāmatas par ieguvumiem un zaudējumiem no ārvalstu valūtas maiņas kursa. |
|
(583) |
Komisija norādīja, ka Borçelik neapstrīdēja faktu, ka nebija sniegta informācija, kas prasīta attiecīgajā anketas tabulā, kura ir anketas neatņemama sastāvdaļa. Tas, ka Komisija uzņēmumam nosūtītajā vēstulē par nepilnībām īpaši nepievērsās konkrētam trūkumam, neatcēla sākotnējo antidempinga anketā ietverto pieprasījumu sniegt attiecīgo informāciju. Turklāt tas, ka uzņēmums pēc savas iniciatīvas tieši pirms attiecīgo anketas atbildes daļu pārbaudes iesniedza pārskatītu versiju, kurā nošķīra abu kategoriju ieguvumus un zaudējumus no valūtas maiņas kursa, apstiprināja, ka uzņēmums apzinājās, ka informācija par šādu sadalījumu ir vajadzīga. Komisija arī uzskatīja, ka tai ir rīcības brīvība pārbaudīt faktiskos un pārrēķinātos ieguvumus un zaudējumus no valūtas maiņas kursa, lai nodrošinātu, ka šīs summas tiek pareizi attiecinātas uz PVA izmaksām, pamatojoties uz faktiskajiem datiem par izmeklējamā ražojuma ražošanu un pārdošanu. Visbeidzot, Komisija patiešām zināja, cik daudz ir kontu, kuros grāmatoti ieguvumi un zaudējumi no valūtas maiņas kursa. Tomēr uzņēmuma pārbaudē uz vietas sniegtais sadalījums nebija sasaistīts ar attiecīgo kontu nosaukumiem. Tas nozīmē, ka tad, ja Komisija savā analīzē paļautos uz kontu nosaukumiem, jebkādi pieņēmumi, kas izdarīti, pamatojoties uz atbildē uz anketas jautājumiem sniegto informāciju, būtu bezjēdzīgi. Tāpēc Komisija apstiprināja secinājumu, ka tas, ka ieguvumus un zaudējumus no valūtas maiņas kursa Borçelik sadalīja faktiskajos un pārrēķinātajos ieguvumos un zaudējumos tikai pārbaudē uz vietas, izraisīja kavēšanos pārbaudes grafikā. |
|
(584) |
Attiecībā uz trešo un ceturto punktu par ar transportu saistītajiem izdevumiem Borçelik apgalvoja, ka Komisijas norādījumi par termiņiem bija pretrunīgi, jo pirmspārbaudes vēstulē bija norādīts, ka pārbaudes sākumā iesniegtie labojumi automātiski neizraisīs pamatregulas 18. panta piemērošanu. Borçelik arī apgalvoja, ka šo labojumu ietekme nebija tik būtiska un ka Komisija pārprata pārbaudē uz vietas savāktajos datos ietverto informāciju, jo, pēc uzņēmuma domām, šajos datos bija tikai iekšzemes tirgū veiktās pārdošanas vedmaksas izdevumu aprēķina piemēri. Visbeidzot, uzņēmums norādīja, ka Komisija pieņēma citus kļūdu labojumus, par kuriem bija ziņots tajā pašā laikā. |
|
(585) |
Komisija norādīja, ka Borçelik neapstrīdēja faktu, ka pārskatītā informācija par iekšzemes vedmaksas izdevumiem tika iesniegta tikai pārbaudes sākumā. Uzņēmumam paziņotie termiņi bija skaidri. Pirmkārt, Komisija noteica termiņu tādu nelielu kļūdu labošanai, kuras bija konstatētas, gatavojoties pārbaudei uz vietas. Šo labojumu iesniegšanai tika noteikts termiņš pirms pārbaudes sākuma. Komisija arī norādīja, ka jebkādi labojumi, kas iesniegti pēc pārbaudes sākuma, var izraisīt pamatregulas 18. panta piemērošanu. Otrkārt, Komisija patiešām pieprasīja papildu informāciju par pārdošanu iekšzemes tirgū, un šī informācija bija jāiesniedz pārbaudes sākumā. Tomēr Komisija uzskatīja, ka šis papildu pieprasījums neradīja jaunu iespēju iesniegt papildu labojumus. Komisija saglabāja savu nostāju attiecībā uz iesniegto labojumu būtiskumu. Šie labojumi skāra aptuveni 60 % no pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū, un norādītie ar pārdošanu iekšzemes tirgū saistītie izdevumi palielinājās par 250 %. Citi labojumi patiešām tika pieņemti, jo tie bija nelieli un būtiski nemainīja iesniegtās informācijas kopainu. Visbeidzot, Komisija uzskatīja, ka lietas materiālos nebija pierādījumu, kas pamatotu apgalvojumu, ka sniegtie dati par iekšzemes vedmaksas izdevumiem bija tikai piemērs. Pirmkārt, uzņēmums pārbaudē uz vietas to neuzrādīja kā piemēru. Otrkārt, iegūtajā izrakstā no uzņēmuma uzskaites bija ietverta informācija par visiem izmeklēšanas perioda mēnešiem, un tas aptvēra vairākus transporta uzņēmumus. Tāpēc nav skaidrs, kā šāda datu kopa var būt tikai visas informācijas par iekšzemes vedmaksas izdevumiem paraugs. Tāpēc uzņēmuma apgalvojums, ka izskatāmais jautājums nepamato pieejamo faktu izmantošanu, tika noraidīts. |
|
(586) |
Uzņēmums neapstrīdēja Komisijas konstatējumus attiecībā uz piekto punktu par transporta izdevumu norādīšanu tādos pārdošanas kanālos, kuros bija iesaistītas ārējās noliktavas. |
3.5.3. Normālā vērtība
|
(587) |
Vispirms Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai katra izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs. Pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū ir reprezentatīvi, ja katra ražotāja eksportētāja neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no eksportam pārdotā attiecīgā ražojuma kopējā pārdošanas apjoma Savienībā izmeklēšanas periodā. Tādējādi katra izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs. |
|
(588) |
Pēc tam attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuru pārdošana iekšzemes tirgū bija reprezentatīva, Komisija noteica iekšzemes tirgū pārdotos ražojuma veidus, kas bija identiski vai salīdzināmi ar eksportam uz Savienību pārdotajiem ražojuma veidiem. |
|
(589) |
Tad Komisija pārbaudīja, vai katra tāda ražojuma veida pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū, ko ir pārdevis katrs izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs un kas ir identisks eksportam uz Savienību pārdoto ražojuma veidam vai ar to salīdzināms, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu ir reprezentatīvs. Ražojuma veida pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs, ja šā neatkarīgiem klientiem izmeklēšanas periodā pārdotā ražojuma veida kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no identiska vai salīdzināma eksportam uz Savienību pārdota ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma. Komisija konstatēja, ka daži ražojuma veidi, kas izmeklēšanas periodā tika eksportēti uz Savienību, iekšzemes tirgū vai nu netika pārdoti nemaz, vai arī to pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija mazāks par 5 % un tādējādi nebija reprezentatīvs. |
|
(590) |
Tad Komisija noteica katra neatkarīgiem klientiem izmeklēšanas periodā pārdotā ražojuma veida rentablās pārdošanas apjoma īpatsvaru, lai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu lemtu, vai normālās vērtības aprēķināšanai izmantojams faktiskais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū. |
|
(591) |
Normālās vērtības pamatā ir katra ražojuma veida faktiskā cena iekšzemes tirgū neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana bijusi rentabla, ja:
|
|
(592) |
Šajā gadījumā normālā vērtība ir visas konkrētā ražojuma veida iekšzemes tirgū veiktās pārdošanas cenu vidējā svērtā vērtība izmeklēšanas periodā. |
|
(593) |
Normālā vērtība ir izmeklēšanas periodā veiktās vienīgi rentablās konkrētā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas faktiskā cena iekšzemes tirgū, ja:
|
|
(594) |
Iekšzemes tirgū veiktās pārdošanas analīze parādīja, ka rentabli bija mazāk nekā 30 % no visiem Tatmetal pārdošanas darījumiem iekšzemes tirgū un mazāk nekā 50 % no visiem Borçelik pārdošanas darījumiem iekšzemes tirgū un ka vidējā svērtā pārdošanas cena pārsniedza ražošanas izmaksas. Attiecīgi normālā vērtība tika aprēķināta kā kopējā pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū vidējā svērtā cena izmeklēšanas periodā vai kā tikai rentablo pārdošanas apjomu vidējā svērtā cena. |
|
(595) |
Ražojuma veidiem, kuru pārdošana kopumā bija rentabla, atkarībā no rentablās pārdošanas apjoma normālo vērtību aprēķināja vai nu kā visu izmeklēšanas periodā iekšzemes tirgū veikto pārdošanas darījumu cenu vidējo svērto vērtību, vai tikai rentablo pārdošanas darījumu cenu vidējo svērto vērtību. |
|
(596) |
Ja parastās tirdzniecības operācijās kāds līdzīgā ražojuma veids tika pārdots nepietiekamos daudzumos vai kāds ražojuma veids iekšzemes tirgū netika pārdots reprezentatīvos daudzumos, Komisija noteica normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu. Attiecībā uz ražojuma veidiem, kurus izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji nepārdeva iekšzemes tirgū un par kuru tirgus cenām nebija konkrētas informācijas, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu noteica normālo vērtību. |
|
(597) |
Normālā vērtība tika noteikta, pie izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot:
|
|
(598) |
Attiecībā uz ražojuma veidiem, kuri iekšzemes tirgū netika pārdoti reprezentatīvos daudzumos, tika pieskaitītas šo ražojuma veidu vidējās PVA izmaksas un peļņa, kas gūta darījumos iekšzemes tirgū parastās tirdzniecības operācijās. Tā kā nebija cita avota, no kura iegūt pārdošanas cenu iekšzemes tirgū ražojuma veidiem, kas iekšzemes tirgū nemaz netika pārdoti, normālā vērtība tika noteikta, šo ražojuma veidu ražošanas izmaksām pieskaitot vidējās svērtās PVA izmaksas un peļņu no visiem iekšzemes tirgū parastās tirdzniecības operācijās veiktajiem darījumiem. |
|
(599) |
Ņemot vērā Komisijas secinājumus par Borçelik daļējo nesadarbošanos, Komisija izmantoja pieejamos faktus, lai aplēstu šādus PVA izmaksu elementus:
|
|
(600) |
Attiecībā uz vedmaksas izdevumiem Komisija noraidīja pārvadājumu izmaksu attiecināšanu uz atsevišķiem darījumiem. Tā vietā Komisija PVA izmaksās, ko izmantoja, lai noteiktu iekšzemes tirgū veiktās pārdošanas rentabilitātei, iekļāva visu norādīto vērtību. |
|
(601) |
Piezīmēs par izpausto galīgo informāciju Borçelik pauda viedokli par Komisijas pieeju vedmaksas izdevumiem. Tā kā šīs piezīmes attiecās arī uz normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, tās tika izskatītas 3.5.5. iedaļā. |
|
(602) |
Piezīmēs par izpausto galīgo informāciju Borçelik apgalvoja, ka Komisijai būtu jāpārskata uz eksportu orientētiem aizdevumiem piemēroto procentu izmaksu attiecināšana uz pārdoto produkciju gan iekšzemes, gan eksporta tirgū. Borçelik uzskatīja, ka Komisijai būtu jāatsauc lēmums neatzīt tā ierosināto uz eksportu orientētu aizdevumu un citu aizdevumu nošķīrumu, ko Komisija pamatoja ar aizdevumu izmantošanas veidu un tāda mehānisma trūkumu, kas ļautu tos sasaistīt ar eksportu. Borçelik apgalvoja, ka, tā kā subsīdiju izmeklēšanās (127) ar eksporta saistību esību vien bija pietiekami, lai Komisija uz eksportu orientētus aizdevumus uzskatītu par eksporta subsīdijām, tai arī šajā lietā būtu jāpiemēro tas pats princips, nosakot, vai šādu aizdevumu procentu izmaksas jāattiecina tikai uz eksportam paredzēto pārdoto produkciju vai uz visu pārdoto produkciju. Piezīmēs par izpausto galīgo papildinformāciju uzņēmums atkārtoja apgalvojumu, lai gan izpaustā galīgā papildinformācija uz attiecīgo jautājumu neattiecas un uzņēmumam tika dots norādījums sniegt piezīmes tikai par jautājumiem, uz kuriem izpaustā galīgā papildinformācija attiecas. |
|
(603) |
Komisija izvērtēja šo apgalvojumu. Komisija uzsvēra, ka lēmums par procentu izmaksu, kas saistītas ar uz eksportu orientētiem aizdevumiem, sadalījumu bija balstīts uz šīs lietas faktiskajiem apstākļiem. Šajā izmeklēšanā Komisija novērtēja, vai procentu izmaksas saistībā ar uz eksportu orientētiem aizdevumiem būtu jāattiecina tikai uz produkcijas pārdošanu eksportam. Pārbaudē uz vietas tika konstatēts, ka, lai saņemtu uz eksportu orientētu aizdevumu, uzņēmumam ir jāuzņemas eksporta saistības un ka ir izveidota sistēma, ar kuras palīdzību banka uzrauga šo saistību izpildi. Tomēr lietas materiālos nebija pierādījumu, ka līdzekļi, kas saņemti no uz eksportu orientēta aizdevuma, bija jāizmanto vai tika izmantoti vienīgi ar eksportam paredzētas produkcijas pārdošanu saistīto izmaksu segšanai, piemēram, tieši sasaistot aizdevuma izmantošanu ar tādu izejvielu iegādi, kuras būtu izmantojamas tikai eksportam paredzētu gatavo ražojumu ražošanā. Uzņēmums šādus pierādījumus neiesniedza arī piezīmēs par izpausto galīgo informāciju. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. |
|
(604) |
Piezīmēs par izpausto galīgo informāciju Borçelik apgalvoja, ka Komisija pētniecības un izstrādes izmaksas ir ieskaitījusi divreiz. Šajā sakarā uzņēmums atkārtoti izskaidroja pētniecības un izstrādes izmaksu grāmatvedības uzskaites kārtību. Tas arī apgalvoja, ka būtu jāņem vērā ieņēmumi no subsīdijām, kas saņemtas saistībā ar šīm pētniecības un izstrādes izmaksām. |
|
(605) |
Komisija izvērtēja šo apgalvojumu un jo īpaši pārbaudīja, vai skaidrojumi par pētniecības un izstrādes izmaksu grāmatvedības uzskaiti atbilst uzņēmuma pārbaudes bilancei. Komisija konstatēja, ka pētniecības un izstrādes izmaksu amortizācija patiešām bija iekļauta gan pārdoto ražojumu izmaksās, gan PVA izmaksās. Tādējādi, nosakot PVA izmaksu procentuālo daļu, iekļaujot arī izmeklēšanas laikā radušās pētniecības un izstrādes izmaksas, tās tiktu ņemtas vērā divreiz. Komisija izlaboja aprēķinu un dempinga starpības aprēķinā izmantoja pārskatīto PVA izmaksu procentuālo daļu. |
|
(606) |
Piezīmēs par izpausto galīgo informāciju Borçelik norādīja, ka Komisija ieņēmumus no tērauda lūžņu pārdošanas un ieņēmumus no kavētiem maksājumiem izslēdza no PVA izmaksām un abus posteņus iekļāva kopējos pārdošanas ieņēmumos. Tomēr, aprēķinot PVA izmaksu procentuālo daļu, Komisija izmantoja tikai apgrozījumu no izmeklējamā ražojuma pārdošanas un neiekļāva apgrozījumu, ko veidoja abi iepriekš minētie ieņēmumu posteņi. Borçelik pieprasīja, lai Komisija labotu šo aprēķina kļūdu. Uzņēmums atkārtoja apgalvojumu, ko jau bija paudis piezīmēs par izpausto galīgo papildinformāciju un otro reizi izpausto galīgo papildinformāciju, lai gan izpaustā galīgā papildinformācija nevienā no abām reizēm uz attiecīgo jautājumu neattiecās un uzņēmumam tika dots norādījums sniegt piezīmes tikai par jautājumiem, uz kuriem minētā izpaustā galīgā papildinformācija attiecas. |
|
(607) |
Komisija šādu metodiku bija izvēlējusies apzināti, nevis kļūdas pēc. Komisija anketā bija skaidri pieprasījusi ražotājiem eksportētājiem dažādu veidu ieņēmumus norādīt apgrozījuma kategorijā, nevis PVA izmaksu apakškategorijās. Turklāt no norādījumiem izrietēja, ka ieņēmumus, kas nav gūti, pārdodot izmeklējamo ražojumu (vai arī citus gatavos ražojumus), nevajadzēja attiecināt uz katras ražojumu kategorijas kopējo pārdošanas apjomu. Tāpēc ieņēmumi no tērauda lūžņu pārdošanas un kavētiem maksājumiem nebija izmantojami kā saucējs, aprēķinātās PVA izmaksas izsakot procentos. Tomēr uzņēmums neievēroja minētos norādījumus un attiecīgās ieņēmumu kategorijas uzrādīja PVA izmaksu daļā. Tāpēc Komisija abus ieņēmumu posteņus izslēdza no PVA izmaksām un tos neņēma vērā, nosakot apgrozījumu PVA izmaksu procentuālās daļas aprēķinam. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. |
|
(608) |
Attiecībā uz vedmaksas izdevumiem starp rūpnīcu un noliktavu Komisija izmantoja informāciju par šo noliktavu atrašanās vietu un aplēsa vienības vidējo vedmaksu, pamatojoties uz vedmaksas izdevumiem, ko uzņēmums bija norādījis katram darījumam atsevišķi. Šie izdevumi bija labākā lietas materiālos pieejamā informācija trūkstošo vedmaksas izdevumu aplēšanai, lai gan Komisija bija noraidījusi to attiecināšanu. Lai gan pamatā esošie dati bija kļūdaini un kopumā nebija pilnībā uzticami, neaplēšot transporta izmaksas starp rūpnīcu un ārējām noliktavām, PVA izmaksas būtu novērtētas par zemu. |
|
(609) |
Kā sīki izklāstīts 574. un 581. apsvērumā, Komisija konstatēja problēmas uzņēmuma sniegtajā informācijā par ieguvumiem un zaudējumiem no valūtas maiņas kursa. Lai gan dati tika iesniegti ar ievērojamu kavēšanos, Komisija secināja, ka tie ir pietiekami detalizēti, lai noteiktu uzticamu PVA izmaksās iekļaujamo faktisko ieguvumu un zaudējumu vērtību no valūtas maiņas kursa. |
|
(610) |
Borçelik karsti velmētus ruļļus, kas ir CRF ražošanas galvenā izejviela, daļēji iegādājās no saistīta piegādātāja AMFCE. Tāpēc Komisija pārbaudīja, vai šie pirkumi tika veikti par cenām, kas atbilda nesaistītu pušu darījuma principam. Komisija salīdzināja AMFCE pārdošanas cenas nesaistītiem klientiem par attiecīgo klašu tēraudu ar cenām, par kādām AMFCE šo tēraudu pārdeva Borçelik EXW līmenī. Komisija konstatēja, ka AMFCE attiecīgo tērauda klašu karsti velmētus ruļļus nesaistītiem klientiem pārdeva par augstākām cenām nekā cenas, par kādām AMFCE salīdzināmu klašu ruļļus pārdeva Borçelik. Tādējādi Komisija koriģēja Borçelik norādītās karsti velmētu ruļļu izmaksas, lai tās atbilstu nesaistītu pušu darījuma principam. Rezultātā ražošanas izmaksas palielinājās par 1,8 %. |
|
(611) |
Koriģētās ražošanas izmaksas tika izmantotas 590. apsvērumā aprakstītajā iekšzemes tirgū veiktās pārdošanas rentabilitātes analīzē, kā arī 597. un 598. apsvērumā aprakstītajā normālās vērtības noteikšanā. |
|
(612) |
Piezīmēs par izpausto galīgo informāciju Borçelik apgalvoja, ka nevar pārbaudīt aprēķina pareizību, jo Komisija nav sniegusi informāciju par to, kā ieguvusi attiecīgo skaitli, izņemot pašu skaitli un paskaidrojumu par to, kāpēc AMFCE esot atteicies izpaust šo informāciju. Borçelik uzskatīja, ka tas liegtu uzņēmumam īstenot savas tiesības uz aizstāvību un būtu pamatregulas 19. panta 2. punkta pārkāpums. |
|
(613) |
Borçelik arī apgalvoja, ka, lai gan tas nevarēja pārbaudīt aprēķinu, cita lietas materiālos esošā informācija par vidējām pirkšanas cenām no ArcelorMittal Group, šķiet, ir pretrunā Komisijas secinājumam par nesaistītu pušu darījuma principa ievērošanas analīzi. |
|
(614) |
Visbeidzot, Borçelik apgalvoja, ka, ņemot vērā ievērojamas svārstības izejvielu tirgos, salīdzinājumi, kuros izmantoti viena gada (vai ilgāka perioda) vidējie rādītāji, varētu nebūt piemēroti, lai noteiktu, vai darījumi veikti saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu, un ka pareizai cenu salīdzināšanai būtu jāsalīdzina cenas vienā un tajā pašā tirgū, proti, Turcijā. Šajā sakarā Borçelik pieprasīja, lai Komisija precizētu: 1) vai cenu salīdzinājums, kas izmantots nesaistītu pušu darījuma principa ievērošanas analīzē, bija balstīts uz visa izmeklēšanas perioda vidējiem rādītājiem, 2) AMFCE klientu atrašanās vietu un 3) šo klientu pārdošanas apjomus. |
|
(615) |
Piezīmēs par izpausto galīgo papildinformāciju uzņēmums atkārtoja 612.–614. apsvērumā izklāstītos apgalvojumus, lai gan izpaustā galīgā papildinformācija uz attiecīgo jautājumu neattiecas un uzņēmumam tika dots norādījums sniegt piezīmes tikai par jautājumiem, uz kuriem izpaustā galīgā papildinformācija attiecas. |
|
(616) |
Uzņēmumam atsevišķi izpaustajā galīgajā informācijā Komisija izskaidroja metodiku, kas izmantota, lai novērtētu, vai Borçelik pirka karsti velmētus tērauda ruļļus (HRC) no AMFCE par tirgus cenu. Attālinātās kontrolpārbaudes laikā Komisija ieguva pilnu AMFCE darījumu sarakstu par HRC pārdošanu visiem tās klientiem. Pēc tam Komisija noteica tērauda klases, kuras apjomos, kas nebija niecīgi, tika pārdotas gan Borçelik, gan nesaistītiem klientiem. Komisija salīdzināja šo tērauda klašu vidējās svērtās pārdošanas cenas darījumos ar nesaistītiem klientiem un Borçelik. Komisija patiešām nenodeva Borçelik pamatā esošos datus un uz tiem balstītos aprēķinus. Kā jau paskaidrots, tas bija saistīts ar AMFCE iebildumiem par konfidencialitāti. Grupas ierobežotā sadarbība šajā jautājumā, ņemot vērā, ka Borçelik un AMFCE bija saistīti ar kopīga daļu turētāja starpniecību, ierobežoja Komisijas iespējas izpaust visus pamatā esošos datus un uz tiem balstītos aprēķinus. Grupa nevar, no vienas puses, liegt vienam grupas uzņēmumam piekļuvi cita grupas uzņēmuma datiem un pēc tam, atsaucoties uz savu rīcību, apgalvot, ka Komisija ir ierobežojusi tās tiesības uz aizstāvību. |
|
(617) |
Attiecībā uz 613. apsvērumā izklāstīto apgalvojumu Komisija norādīja, ka uzņēmums analīzē bija izmantojis datu kopumu, kam nebija nekādas nozīmes. Vispirms Borçelik nopirktos HRC iedalīja trīs kategorijās. Pēc tam Borçelik salīdzināja cenas, ko tas maksāja nesaistītiem piegādātājiem un AMFCE. Pirmkārt, Komisija norādīja, ka uzņēmuma izveidotā klasifikācija neļāva izdarīt pamatotus secinājumus. Proti, uzņēmums 50 % no AMFCE iegādāto HRC tērauda klašu bija iekļāvis kategorijā “citi”, un tas neļāva detalizēti salīdzināt līdzvērtīgus ražojumus. Otrkārt, lai pārbaudītu, vai saistītam piegādātājam maksātās cenas atbilda nesaistītu pušu darījuma principam, ir jāpārbauda piegādātāja pārdošanas cenas, t. i., šajā nolūkā nebija nozīmes salīdzināt pirkšanas cenas, ko Borçelik maksāja nesaistītiem piegādātājiem un AMFCE. |
|
(618) |
Attiecībā uz Borçelik apgalvojumiem, kas izklāstīti 614. apsvērumā, Komisija norādīja, ka uzņēmums nebija iesniedzis pierādījumus apgalvojumiem par izejvielu cenu svārstībām. Turklāt no Borçelik un AMFCE iegūtie dati liecināja, ka attiecīgie pirkšanas un pārdošanas darījumi nebija koncentrēti konkrētos mēnešos vai ceturkšņos, bet vienmērīgi sadalījās visā izmeklēšanas periodā. Proti, Komisija veica analīzi, izmantojot vidējos svērtos rādītājus par visu izmeklēšanas periodu un ņemot vērā AMFCE nesaistītos klientus neatkarīgi no to atrašanās vietas. Nesaistīto klientu vidū bija gan tādi, kuriem AMFCE pārdeva mazākus apjomus nekā Borçelik, gan tādi, kuriem tā pārdeva salīdzināmus vai lielākus apjomus. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka analīzi neizkropļoja apjomi, ko AMFCE pārdeva atsevišķiem klientiem. |
|
(619) |
Tāpēc, pamatojoties uz 616.–618. apsvērumā izklāstītajiem apsvērumiem, tika noraidīti Borçelik apgalvojumi, kas sīkāk izklāstīti 612.–614. apsvērumā. |
|
(620) |
Ņemot vērā Komisijas secinājumus par Tatmetal daļējo nesadarbošanos, Komisija izmantoja pieejamos faktus, lai aplēstu to PVA izmaksās ietverto vedmaksas izdevumu kopējo vērtību, kurus apliecinošu pierādījumu trūkuma dēļ nevarēja attiecināt uz atsevišķiem pārdošanas darījumiem iekšzemes tirgū. |
|
(621) |
Ņemot vērā 558. apsvērumā izklāstītos faktus, Komisija noraidīja iekšzemes tirgū pārdotās produkcijas sarakstā norādīto vedmaksas izdevumu attiecināšanu uz atsevišķiem darījumiem. Tā vietā Komisija PVA izmaksās, ko izmantoja, lai noteiktu iekšzemes tirgū veiktās pārdošanas rentabilitātei, iekļāva visu norādīto vērtību. |
|
(622) |
Piezīmēs par izpausto galīgo informāciju Tatmetal pieprasīja, lai Komisija kopējam izmeklējamā ražojuma pārdošanas apjomam nesaistītiem klientiem iekšzemes tirgū pieskaitītu arī Turcijas brīvās tirdzniecības zonām pārdoto produkciju, lai noteiktu iekšzemē veiktas produkcijas pārdošanas rentabilitāti, ieskaitot šīm zonām pārdoto apjomu. |
|
(623) |
Komisija izskatīja šo apgalvojumu un piekrita iekšzemes tirgus rentabilitātes noteikšanā iekļaut attiecīgo pārdošanas apjomu brīvās tirdzniecības zonām. Šis apgalvojums tika pieņemts. |
|
(624) |
Turklāt piezīmēs par izpausto galīgo informāciju Tatmetal iesniedza vairākas piezīmes par iekšzemē veiktas produkcijas pārdošanas rentabilitātes noteikšanu. Ņemot vērā šo piezīmju sensitīvo raksturu, jo tajās tika apstrīdētas korekcijas atsevišķu grāmatvedības kontu līmenī, Komisija uz tām atbildēja informācijā, kas atsevišķi tika izpausta uzņēmumam. Piezīmes par peļņu un zaudējumiem no valūtas maiņas kursa tika daļēji pieņemtas. Piezīmes par ārkārtas ieņēmumiem un zaudējumiem, kā arī pārskatīto korekciju attiecībā uz tērauda lūžņu vērtības ieskaitu tika noraidītas. Piezīme par inflācijas korekciju tika noraidīta, un Komisija pārskatīja attiecīgo pamatā esošo vērtību. |
|
(625) |
Pēc galīgās papildinformācijas izpaušanas Tatmetal iebilda pret to, ka Komisija par aizstājējvērtību 2025. gada pirmajai pusei izmanto 2024. gada pirmās puses datus no pārbaudes bilances, koriģētus attiecībā uz inflāciju. Tatmetal apgalvoja, ka Turcijas Vispārējā apkārtrakstā par nodokļu procedūras likumu, paziņojums Nr. 582 (128), ir noteikts, ka 2025. gada pārskata perioda pirmajā, otrajā un trešajā provizoriskajā taksācijas periodā netiek veiktas inflācijas korekcijas. Tatmetal arī iesniedza Likumu Nr. 7571 (129), ar ko apstiprina iepriekš minētā apkārtraksta noteikumus. Tatmetal pieprasīja, lai Komisija 2024. gada pirmo pusi izslēgtu no inflācijas korekcijas. |
|
(626) |
Komisija konstatēja, ka apgalvojums ir pamatots, un attiecīgi pārskatīja dempinga starpību attiecībā uz Tatmetal. |
|
(627) |
Turklāt Tatmetal atkārtoja apgalvojumu par citiem ieņēmumiem un valūtas maiņas kursa novērtējumiem mēneša beigās, lai gan uz vielu neattiecās papildu galīgās informācijas izpaušana, bet tikai aprēķinu formulas. Uzņēmums arī iesniedza jaunu piezīmi par finanšu ieņēmumiem G-PL tabulā, lai gan uzņēmumam tika dots norādījums sniegt piezīmes tikai par jautājumiem, uz kuriem izpaustā galīgā papildinformācija attiecas. |
3.5.4. Eksporta cena
|
(628) |
Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji eksportēja uz Savienību vai nu tieši neatkarīgiem klientiem, vai ar saistīto uzņēmumu, kuri darbojās kā importētāji, starpniecību. |
|
(629) |
Ja ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā, eksporta cena, kā noteikts pamatregulas 2. panta 8. punktā, bija cena, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par ražojumu, kuru eksportē uz Savienību pārdošanai. |
|
(630) |
Tiem ražotājiem eksportētājiem, kuri eksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību, izmantojot saistītus uzņēmumus, kas darbojās kā importētāji, eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenu, par kādu importētais ražojums tika pirmo reizi pārdots tālāk neatkarīgiem klientiem Savienībā. Šajā gadījumā cena tika koriģēta, ņemot vērā visas izmaksas, kas radušās no importēšanas līdz tālākpārdošanai, tai skaitā PVA izmaksas, kā arī gūto peļņu. Komisija paļāvās uz faktiskajām PVA izmaksām, par kurām ziņoja saistītie importētāji. Attiecībā uz peļņu – tā kā šajā izmeklēšanā nesadarbojās neviens nesaistīts importētājs, Komisija izmantoja 2 % peļņas procentu (130), kas bija noteikts nesaistītam importētājam antidempinga izmeklēšanā attiecībā uz ĶTR un Krievijas Federācijas izcelsmes CRF importu un izmantota arī nesenajā HRF izmeklēšanā (131). |
|
(631) |
Piezīmēs par izpausto galīgo informāciju Tatmetal norādīja, ka uz ES pārdotās produkcijas sarakstā kredītzīmes jau bija konvertētas Turcijas lirās (TRY), pirms Komisija veica valūtas pārrēķinu, tāpēc kredītzīmju vērtības tika pārrēķinātas divreiz. |
|
(632) |
Komisija analizēja Tatmetal iesniegtos apliecinošos pierādījumus un norādīja, ka, pretēji minētajam apgalvojumam, Tatmetal uz ES pārdotās produkcijas sarakstā Turcijas lirās bija konvertējis tikai vienu kredītzīmi. Pārējās kredītzīmes patiešām bija izteiktas euro (EUR), un Komisija piemēroja valūtas pārrēķina formulu, lai aprēķinātu neto rēķinu vērtības. Turklāt Komisija iesniegtajos papildu pierādījumos konstatēja neatbilstības kredītzīmju vērtībās, kas bija norādītas euro, un tāpēc koriģēja kredītzīmju vērtības uz ES pārdotās produkcijas sarakstā. Arguments tika daļēji pieņemts. |
|
(633) |
Pēc galīgās papildinformācijas izpaušanas Tatmetal nepiekrita tam, kā Komisija rīkojusies ar ES pārdošanas darījumu sarakstā norādītajām kredītzīmēm un atsaucās uz rēķinu korekcijas dokumentu, kas bija iesniegts kopā ar atbildēm uz anketas jautājumiem. Tatmetal pieprasīja, lai visas paziņotās kredītzīmes tiktu izteiktas TRY. |
|
(634) |
Komisija salīdzināja kredītzīmēs norādītos skaitļus ar rēķinu korekcijas dokumentu. Komisija salāgoja saistītos pārdošanas rēķinus no minētā dokumenta ar visiem pārdošanas darījumu sarakstiem, kas tika iegūti pārbaudes apmeklējumā, un secināja, ka kredītzīmju vērtība tika norādīta EUR, nevis TRY. Arguments tika noraidīts. |
|
(635) |
Piezīmēs par izpausto galīgo informāciju Tatmetal apgalvoja, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu, aprēķinot CIF vērtību darījumiem, kas veikti saskaņā ar Incoterms noteikumiem FCA, FOB un CFR. Tatmetal pieprasīja, lai Komisija atjauninātu aprēķina formulu. |
|
(636) |
Komisija izskatīja apgalvojumu un pieskaitīja attiecīgās summas, lai ES pārdotās produkcijas sarakstā noteiktu CIF vērtību. Jūras vedmaksas un kravu apstrādes un iekraušanas izdevumu summas par vienību tika noteiktas pēc tam, kad tika saņemta atbilde uz 18. panta vēstuli. Šis apgalvojums tika pieņemts. |
|
(637) |
Pēc galīgās papildinformācijas izpaušanas Tatmetal norādīja uz pārrakstīšanās kļūdu CIF vērtībā daļā no FCA darījumu. |
|
(638) |
Komisija laboja attiecīgo darījumu CIF vērtību un korekcijām izmantotās vērtības. Izmaiņas bija niecīgas. Arguments tika pieņemts. |
3.5.5. Salīdzinājums
|
(639) |
Pamatregulas 2. panta 10. punktā noteikts, ka Komisija normālo vērtību un eksporta cenu salīdzina taisnīgi, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus, un pēc būtības izdara korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šajā konkrētajā lietā Komisija izvēlējās salīdzināt normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu EXW tirdzniecības līmenī. Kā paskaidrots tālāk, attiecīgā gadījumā normālo vērtību un eksporta cenu koriģēja, lai: i) pārrēķinātu tās EXW līmenī un ii) izdarītu korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri, kā apgalvots un pierādīts, ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. |
3.5.5.1.
|
(640) |
Kā paskaidrots 639. apsvērumā, normālā vērtība tika noteikta tirdzniecības EXW līmenī, izmantojot ražošanas izmaksas kopā ar PVA izmaksām un peļņu, kas šim tirdzniecības līmenim tika uzskatītas par samērīgām. Saskaņā ar 2. panta 10. punktu tika izdarītas korekcijas attiecībā uz valūtas maiņas kursiem, transporta, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraušanas un papildu izmaksām, iepakošanas izmaksām, atlaidēm un rabatiem, kredīta izmaksām, kā arī garantijām un galvojumiem, kas sniegti neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū. |
|
(641) |
Abi Turcijas ražotāji eksportētāji saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu pieprasīja korekciju par ievedmuitas nodokļa atmaksu attiecībā uz ievedmuitas nodokli, ko piemēro karsti velmētiem plakaniem tērauda ruļļiem (HRC). Borçelik un Tatmetal apgalvoja, ka par importētajiem materiāliem ir jāmaksā ievedmuitas nodokļi un ka pārdošanai iekšzemes tirgū paredzēto ražojumu ražošanas izmaksas ir augstākas nekā eksporta pārdošanai paredzēto ražojumu ražošanas izmaksas, jo eksporta pārdošanai šīs papildu ievedmuitas nodokļu izmaksas nerodas. |
|
(642) |
Turcijā HRC, ko izmanto kā izejresursu auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu ražošanā, piemēro ievedmuitas nodokli. Taču saskaņā ar muitas procedūru “ievešana pārstrādei” (“IPR”) iekšzemes ražotāji ir atbrīvoti no šā nodokļa samaksas, ja importētie HRC tiek izmantoti tādu gatavo ražojumu ražošanai, kurus pēc tam eksportē. Abi izlasē iekļautie eksportētāji nesniedza pierādījumus par ievedmuitas nodokļa samaksu izmeklēšanas periodā, kas pamatotu korekciju taisnīgas salīdzināšanas nolūkā. Gluži pretēji, sniegtā informācija liecināja, ka tie bija izpildījuši ar katru IPR atļauju saistītās eksporta saistības. Šā iemesla dēļ tika uzskatīts, ka šis apgalvojums ir nepamatots, un tāpēc tas tika noraidīts. |
|
(643) |
Piezīmēs par izpausto galīgo informāciju Borçelik norādīja, ka Komisija bija izslēgusi saistītam tirgotājam iekšzemes tirgū samaksāto komisijas maksu no paziņotajām korekcijām attiecībā uz produkciju, kas iekšzemē pārdota saistītiem un nesaistītiem klientiem. Tomēr Komisija nebija izslēgusi šo pašu komisijas maksu, kas bija uzrādīta kā ieņēmums no saistītā tirgotāja veiktās tālākpārdošanas nesaistītiem klientiem iekšzemes tirgū. |
|
(644) |
Komisija izskatīja apgalvojumu un konstatēja, ka pārrakstīšanās kļūdas dēļ saistītā tirgotāja saņemtā komisijas maksa patiešām nebija izslēgta no paziņotajām korekcijām attiecībā uz iekšzemes tirgotāja veikto tālākpārdošanu nesaistītiem klientiem iekšzemes tirgū. Komisija šo kļūdu izlaboja. |
|
(645) |
Piezīmēs par izpausto galīgo informāciju Borçelik apgalvoja, ka Komisija ir piemērojusi nekonsekventu pieeju, no pārdošanas darījumiem iekšzemes tirgū izslēdzot paziņotās kredīta izmaksas, savukārt attiecībā uz pārdošanas darījumiem Savienībā neņemot vērā paziņotās kredīta izmaksas, bet tomēr iekļaujot pārrēķinātu summu, kuras pamatā bija paziņotie maksājumu noteikumi. Borçelik uzskatīja, ka visiem pārdošanas darījumiem būtu jāpiemēro vienāda pieeja, jo maksāšanas kārtība abos tirgos bija vienāda. |
|
(646) |
Komisija apgalvojumam nepiekrita. Uzņēmums apgalvoja, ka pārdošanas darījumos iekšzemes tirgū un Savienības tirgū tas izmantoja vienādu maksāšanas kārtību. Tomēr izmeklēšanā tika konstatēts, ka maksāšanas metodes, ko izmantoja pārdošanas darījumos Savienības tirgū, lielākoties neļāva saņemt maksājumus tādā pašā veidā kā iekšzemes tirgū. Tomēr Komisija konstatēja, ka eksporta pārdošanas darījumos ar konkrēta iekšzemes tirgotāja starpniecību maksāšanas metodes bija līdzīgas iekšzemes tirgū izmantotajām. Tāpēc attiecīgajiem pārdošanas darījumiem ar nesaistītiem klientiem Savienībā Komisija arī vairs nepiemēroja kredīta izmaksu korekciju. Iepriekš minētās analīzes konfidenciālā informācija uzņēmumam tika izpausta individuāli tam paredzētajā informācijas izpaušanas dokumentā. |
|
(647) |
Piezīmēs par izpausto galīgo papildformāciju Borçelik atkārtoja, ka Komisija izmantojusi nekonsekventu pieeju, no pārdošanas darījumiem iekšzemes tirgū izslēdzot paziņotās kredīta izmaksas, savukārt pārdošanas darījumiem Savienībā tās pieņemot ar izņēmumu attiecībā uz pārdošanu ar nesaistīta iekšzemes tirgotāja starpniecību. Uzņēmums piekrita, ka nolīgtie maksājuma noteikumi ietekmē cenu noteikšanu, tomēr apstrīdēja Komisijas rīcību attiecībā uz paziņotajām kredīta izmaksām, pamatojoties uz maksāšanas kārtību, proti, veidu, kādā rēķini galu galā tiek samaksāti. |
|
(648) |
Komisija paskaidroja, ka konkrēta maksāšanas kārtība, jo īpaši tad, ja to piemēro konsekventi un ja tā ir zināma, kad par maksājuma termiņu ir panākta līgumiska vienošanās, patiešām var neitralizēt sniegtā komerciālā kredīta ietekmi uz pārdošanas cenas līmeni. Komisija uzskatīja, ka, piemēram, tad, ja pastāvīgi klienti uztur atvērtu kontu pie piegādātāja un maksā nedzēstos parādus, veicot neregulārus vienreizējus maksājumus, nevis pilnībā samaksājot katru rēķinu līdz tā individuālajam termiņam, maksājuma termiņš, par ko panākta līgumiska vienošanās, nesniedz informāciju par piegādātāja noteikto cenu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. |
|
(649) |
Piezīmēs par izpausto galīgo informāciju Borçelik apstrīdēja Komisijas pieeju pārvadājumu izdevumu uzskaitei, tostarp tiešajiem pārvadājumu izdevumiem un izdevumiem par pārvadājumiem starp Borçelik rūpnīcu un (nesaistītām) noliktavām. Konkrētāk, Borçelik apgalvoja, ka, veicot korekciju, tiešie pārvadājumu izdevumi būtu jāatņem no pārdošanas cenas iekšzemes tirgū un jāizslēdz no PVA izmaksām, ko izmanto parastu tirdzniecības operāciju pārbaudei. |
|
(650) |
Borçelik arī apgalvoja, ka Komisijas lēmums iekšzemes tirgū veiktajos pārdošanas darījumos ņemt vērā vedmaksu no rūpnīcas uz ārējām noliktavām neatbilst tās iepriekšējai praksei, saskaņā ar kuru vismaz iekšzemes tirgū veiktās pārdošanas gadījumā pārvadājumu izmaksas līdz noliktavai (neatkarīgi no tā, vai tā pieder saistītai vai nesaistītai personai) nevar atskaitīt kā korekciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta e) apakšpunktu (132). Borçelik uzskatīja, ka tas nozīmē arī to, ka Komisija attiecībā uz šiem izdevumiem nevarēja izmantot pieejamos faktus, jo informācija par tiem nemaz nebija jāsniedz. |
|
(651) |
Borçelik arī apgalvoja, ka pārvadājumu izmaksas līdz nomātajām noliktavām nebūtu jāpieskaita PVA izmaksām kā ar pārvadājumiem saistīti izdevumi. |
|
(652) |
Piezīmēs par izpausto galīgo papildinformāciju uzņēmums atkārtoja 649.–651. apsvērumā izklāstītos apgalvojumus, lai gan izpaustā galīgā papildinformācija uz attiecīgo jautājumu neattiecas un uzņēmumam tika dots norādījums sniegt piezīmes tikai par jautājumiem, uz kuriem izpaustā galīgā papildinformācija attiecas. |
|
(653) |
Attiecībā uz izdevumu par pārvadājumiem starp rūpnīcu un nomātajām noliktavām uzskaiti grāmatvedībā Komisija vispirms norādīja, ka uzņēmums ne iesniegtajā kontu plānā, ne pārbaudes bilancē nebija norādījis konta kodu, kurā šie izdevumi, kā apgalvots, esot bijuši iegrāmatoti. Kā izklāstīts 573., 580. un 581. apsvērumā, uzņēmums pat pēc vairākkārtējiem pieprasījumiem nesniedza pilnīgu pārbaudes bilanci. Pēc uzņēmuma piezīmēm par izpausto galīgo informāciju šķiet, ka arī versijā, kuru Komisija visbeidzot saņēma pārbaudē uz vietas, daži konti joprojām nebija iekļauti. Turklāt Komisija pārbaudīja uzņēmuma izmaksu uzskaites pārskatu un konstatēja, ka, lai gan uzņēmums vedmaksas izdevumus nebija uzskatījis par PVA izmaksām, tie nebija iegrāmatoti arī pie ražošanas izmaksām. Tāpēc Komisija apstiprināja, ka vedmaksas iekļaušana PVA izmaksās bija piemērota pieeja, lai, veicot parastu tirdzniecības operāciju pārbaudi, tiktu ņemtas vērā visas izmaksas, kas veidoja izmeklējamā ražojuma ražošanas un pārdošanas kopējās izmaksas. Lai gan iekšējo pārvadājumu (starp dažādām ražotāja noliktavām) izmaksas nedrīkst atskaitīt, eksporta cenu vai normālo vērtību koriģējot līdz EXW tirdzniecības līmenim (jo šīs izmaksas ir attiecināmas uz minēto līmeni), ciktāl tās ir saistītas ar pārdošanas darījumiem iekšzemes tirgū, tās tomēr ir izmaksas, kas pamatregulas 2. panta 6. punkta nozīmē attiecas uz “līdzīga izstrādājuma ražošanu un pārdošanu parastās tirdzniecības operācijās, ko veic izmeklēšanai pakļautais eksportētājs vai ražotājs”. Tāpēc 649.–651. apsvērumā izklāstītie apgalvojumi tika noraidīti. |
|
(654) |
Visbeidzot, Borçelik un Tatmetal apgalvoja, ka Komisija pārkāpa pamatregulas 2. panta 10. punktā noteikto pienākumu veikt taisnīgu salīdzināšanu vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, jo, iekļaujot pārvadājumu izdevumus PVA izmaksās un tādējādi arī normālajā vērtībā, normālā vērtība vairs netika noteikta EXW līmenī, savukārt eksporta cena šādus izdevumus neietvēra un tādējādi bija noteikta EXW līmenī. Tatmetal ierosināja, lai Komisija iekšzemes tirgū pārdotās produkcijas sarakstā no jauna iekļautu iekšzemes vedmaksas izmaksas un saglabātu PVA izmaksas EXW līmenī. |
|
(655) |
Piezīmēs par izpausto galīgo informāciju Tatmetal arī apgalvoja, ka gadījumā, ja Komisija joprojām uzskatītu Tatmetal aprēķinātās iekšzemes pārvadājumu izmaksas par nepiemērotām, tai šo vērtību summu nevajadzētu attiecināt uz iekšzemes vedmaksu PVA izmaksu aprēķinā. Tatmetal pieprasīja, lai Komisija nemaz neņemtu vērā Tatmetal iekšzemes pārvadājumu izmaksu aprēķinus un kopējo iekšzemes transporta izmaksu summu, kas noteikta pēc Tatmetal pārbaudes bilances, peļņas un zaudējumu G tabulā sadalīt proporcionāli apgrozījumam. |
|
(656) |
Komisija izskatīja 654. apsvērumā izklāstīto Borçelik apgalvojumu. Nelielam skaitam darījumu vedmaksa patiešām bija pietiekami pamatota ar pierādījumiem. Pienācīgi tika pārbaudīti arī atsevišķiem darījumiem piemērotie piegādes nosacījumi. Tāpēc Komisija, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, noteica mazāko faktisko vienības vedmaksu un piemēroja to visiem darījumiem, kuros preces tika piegādātas klientam. Komisija uzskatīja, ka, tā kā šī korekcija tika veikta saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, mazākās vienības vedmaksas izmantošana nodrošināja, ka uzņēmuma nesadarbošanās šajā jautājumā neizraisīja tā dempinga prakses nepietiekamu novērtējumu. Sīkāka informācija par šo pārskatīšanu uzņēmumam tika paziņota individuāli tam paredzētajā informācijas izpaušanas dokumentā. |
|
(657) |
Pēc galīgās papildinformācijas izpaušanas Borçelik atsaucās uz pamatregulas 18. panta 3. punkta noteikumiem un apgalvoja, ka, tā kā Komisija jau bija izmantojusi informāciju, kas iesniegta atbilžu uz anketas jautājumiem pielikumā un lietiskajos pierādījumos, tai šī informācija esot bijusi jāizmanto tā, lai noteiktu precīzāku vienības vedmaksu. Šajā sakarā Borçelik apgalvoja, ka Komisijas izmantotās vienības vedmaksa ir pārāk zema. Uzņēmums norādīja, ka vienkārša vidējā vienības vedmaksa, kas pieejamas atbilžu uz anketas jautājumiem pielikumā vai lietiskajos pierādījumos, ir daudz augstāka. Uzņēmums arī uzsvēra vienības vedmaksas diapazonu, kas norādīts atbilžu uz anketas jautājumiem pielikumā. |
|
(658) |
Turklāt uzņēmums norādīja, ka, sadalot tikai daļu no faktiskajiem transporta izdevumiem un iekļaujot atlikušo vērtību PVA izmaksās, ko izmanto parastu tirdzniecības operāciju pārbaudē, iegūtā normālā vērtība nav EXW līmenī. |
|
(659) |
Komisija norādīja, ka uzņēmums nav izskaidrojis, kāpēc vienkāršs vidējais rādītājs, kas noteikts, pamatojoties uz informāciju no lietiskajiem pierādījumiem, kuru būtiskās nepilnības jau bija konstatētas, proti, tajos norādīti transporta izdevumi niecīgai daļai no visiem pārdošanas darījumiem iekšzemes tirgū, būtu uzskatāms par piemērotāku nekā Komisijas piemērotā metodika. Pirmkārt, kā paskaidrots 656. apsvērumā, Komisija izvēlējās zemāko vienības vedmaksu, lai nodrošinātu, ka uzņēmuma dempinga prakse netiktu novērtēta par zemu situācijā, kad šajā jautājumā tas nesadarbojās. Otrkārt, ņemot vērā to, cik nepilnīgs bija lietiskajos pierādījumos iekļautais nosūtīšanas ziņojums (kas aptvēra tikai nepilnus 3 % no attiecīgajiem pārdošanas darījumiem iekšzemes tirgū, sk. arī 576. apsvērumu), vienkārša vidējā vienības izmaksu rādītāja izmantošanu attiecībā uz faktisko vedmaksu nevarēja uzskatīt par piemērotāku vai reprezentatīvāku par Komisijas izmantoto metodiku. Atbilžu uz anketas jautājumiem pielikumā bija transporta pakalpojumu cenu saraksts, un minētais pielikums tik tiešām tika izmantots, lai aplēstu vedmaksu no rūpnīcas līdz noliktavai, kas būtu izmantojama kā labākā aizstājējvērtība (sīkāk sk. 577., 599., 608. un 649.–653. apsvērumā). Tomēr šis pielikums netika tieši pārbaudīts, jo pārbaudē uz vietas uzņēmums paskaidroja, ka par iepriekš minēto lietisko pierādījumu tam kalpojis iegūtais nosūtīšanas ziņojums. Cenu sarakstā norādītā vedmaksa sākas ar cenu, kas bija augstāka par vienības zemāko vedmaksu, kuru Komisija norādījusi nosūtīšanas ziņojumā. Tas norāda, ka pats pielikums varētu būt nepilnīgs vai neatspoguļo par transporta pakalpojumiem faktiski samaksātās cenas. Komisija noraidīja šo apgalvojumu. |
|
(660) |
Apgalvojumu, ka normālā vērtība nav EXW līmenī, Komisija uzskatīja par pamatotu un attiecīgi pārskatīja dempinga starpību. |
|
(661) |
Attiecībā uz Tatmetal Komisija atkārtoti norādīja, ka nav iesniegti pierādījumi, kas apstiprinātu iekšzemes vedmaksas izdevumus katrā darījumā atsevišķi. Komisija turklāt konstatēja, ka grāmatvedības sistēmā netika reģistrēta piegādes vai preču saņemšanas adrese, kas ļautu izsekot to iekšzemes tirgū veikto pārdošanas darījumu galamērķim, par kuriem bija norādīts, ka preces piegādātas klientam. Tomēr Komisija uzskatīja, ka, tā kā korekcija veikta saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, tad mazākās pamatotās vienības vedmaksas izmantošana, šajā gadījumā attiecībā uz Kodžaeli ilu, bija pienācīgs vedmaksas izdevumu aizstājējrādītājs, lai normālo vērtību noteiktu EXW tirdzniecības līmenī. Arguments tika daļēji pieņemts. |
|
(662) |
Pēc galīgās papildinformācijas izpaušanas Tatmetal norādīja, ka, sadalot tikai daļu no faktiskajiem transporta izdevumiem un iekļaujot atlikušo vērtību PVA izmaksās, ko izmanto parastu tirdzniecības operāciju pārbaudē, iegūtā normālā vērtība nav EXW līmenī. |
|
(663) |
Komisija konstatēja, ka apgalvojums ir pamatots, un attiecīgi pārskatīja dempinga starpību. |
|
(664) |
Pēc galīgās papildinformācijas izpaušanas Tatmetal apgalvoja, ka ir pieļauta kļūda vedmaksas sadalē attiecībā uz pārdošanu iekšzemes tirgū līdz piegādei klientiem. Tatmetal lūdza Komisiju kļūdu labot. |
|
(665) |
Izanalizējusi Tatmetal apgalvojumu, Komisija pārskatīja datus, kas attiecas uz pārdošanu iekšzemes tirgū un attiecīgi atjaunināja G-PL tabulu. |
3.5.5.2.
|
(666) |
Lai aprēķinātu eksporta cenu tirdzniecības EXW līmenī, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā vedmaksu, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraušanas izmaksas un papildizmaksas. |
|
(667) |
Tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā šādus faktorus, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību: iepakošanas izmaksas, kredīta izmaksas un bankas komisijas maksas. |
|
(668) |
Piezīmēs par izpausto galīgo informāciju Borçelik apgalvoja, ka Komisija ir nepareizi pārskatījusi procentu likmi, kas izmantota, lai noteiktu kredīta izmaksas saistībā ar Bamesa Otel veikto izmeklējamā ražojuma tālākpārdošanu nesaistītiem klientiem Savienībā. |
|
(669) |
Komisija izvērtēja šo apgalvojumu. Patiešām, pārskatot procentu likmi, kas bija saskaņota ar uzņēmumu, Komisija pieļāva pārrakstīšanās kļūdu. Komisija izlaboja kļūdu un pārskatīja kredīta izmaksu apmēru dempinga starpības aprēķinā. |
|
(670) |
Attiecībā uz Tatmetal, ņemot vērā 551.–553. apsvērumā aprakstītās ievērojamās neatbilstības valūtas maiņas kursā, kas norādīts iekšzemes tirgū pārdotās produkcijas sarakstā un ES pārdotās produkcijas sarakstā, Komisija izmantoja pieejamos faktus. Komisija norādītos dienas valūtas maiņas kursus aizstāja ar ražotājiem eksportētājiem paredzētajā antidempinga anketā norādītajiem mēneša valūtas maiņas kursiem. |
|
(671) |
Piezīmēs par izpausto galīgo informāciju Tatmetal apgalvoja, ka Komisija, labojot uz ES pārdotās produkcijas sarakstu, kļūdaini attiecinājusi jūras vedmaksu uz konkrētiem darījumiem ar FOB un FCA piegādes noteikumiem. |
|
(672) |
Komisija pārbaudīja jūras vedmaksas attiecināšanu uz katru darījumu atsevišķi un izlaboja kļūdu, kuras dēļ jūras vedmaksa bija attiecināta uz konkrētiem darījumiem ar FOB un FCA piegādes noteikumiem. Arguments tika pieņemts. |
3.5.5.3.
|
(673) |
Pārdošanas darījumi iekšzemes tirgū tika veikti dažādās valūtās, tostarp TRY, EUR un USD. Eksporta darījumi uz Savienību tika veikti EUR vai USD. Tāpēc bija nepieciešama valūtas konvertēšana, lai salīdzinātu normālo vērtību ar eksporta cenu. Komisija pārdošanas cenas konvertēja TRY – izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju grāmatvedības valūtā. |
|
(674) |
Lai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta j) apakšpunktu noteiktu, kurš datums būtu jāuzskata par pārdošanas datumu, Komisija pārbaudīja, vai būtiskie pārdošanas noteikumi bija noteikti, pamatojoties uz rēķinu vai pirkuma pasūtījumu/pārdošanas līgumu. Komisija konstatēja, ka lielākās daļas pārdošanas darījumu pamatā bija individuāli pirkuma pasūtījumi, nevis ilgtermiņa pārdošanas līgumi. Pirkuma pasūtījumā bija noteikti būtiskie pārdošanas noteikumi, piemēram, ražojuma specifikācijas, daudzums, piegādes laiks, vienības cena (parasti izteikta ārvalstu valūtā, galvenokārt USD) un maksājuma termiņš. Pirkuma pasūtījumā bija pieļauta pielaide piegādātajam daudzumam, taču cena pirkuma pasūtījumā bija galīgi noteikta. No izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem iegūtie pierādījumi apstiprināja, ka rēķinā norādītās cenas netika koriģētas, lai atspoguļotu CRF cenu svārstības vai valūtas kursa svārstības starp pirkuma pasūtījuma valūtu un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju grāmatvedības valūtu. Tāpēc Komisija konstatēja, ka pirkuma pasūtījums piemērotākā veidā noteica būtiskos pārdošanas noteikumus un ka tādēļ pirkuma pasūtījuma datums būtu jāizmanto valūtas konvertēšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta j) apakšpunktu. |
|
(675) |
Piezīmēs par izpausto galīgo informāciju gan Borçelik, gan Tatmetal apgalvoja, ka pirkuma pasūtījuma brīdī nebija noteikti būtiskie pārdošanas noteikumi. Pēc to domām, pasūtījuma nosacījumi tā izdarīšanas brīdī vēl nebija galīgi un tika galīgi noteikti tikai rēķina izrakstīšanas brīdī. Abi uzņēmumi šo apgalvojumu pamatoja ar lietas materiālos esošajiem pierādījumiem, proti, Komisijas pārbaudītajos pārdošanas darījumos bija konstatētas atšķirības starp pirkuma pasūtījumiem un rēķiniem, kas dažos gadījumos pārsniedza pirkuma pasūtījumā nolīgtās pielaides. |
|
(676) |
Pamatojoties uz Vispārējās tiesas spriedumu lietā Özkan Demir (133), Komisija ņēma vērā, ka Komisijai ir jāpamato, kāpēc tieši pirkuma pasūtījuma datums ir piemērotāks būtisko pārdošanas noteikumu noteikšanai. Komisija ņēma vērā, ka no pamatregulas 2. panta 10. punkta j) apakšpunkta, lasīta kopā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta ievaddaļu, kurā paredzēta taisnīga eksporta cenas un normālās vērtības salīdzināšana vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, izriet, ka apzīmējums “būtiskie” attiecas uz pārdošanas komerciālajiem, nevis juridiskajiem noteikumiem. Šie komerciālie noteikumi konkrēti ir cena, daudzums, maksāšanas un piegādes kārtība vai citas darījuma komerciālās iezīmes, kas raksturīgas konkrētai saimnieciskajai darbībai vai ražošanas veidam. |
|
(677) |
Komisija konstatēja, ka izmeklēšanas periodā Turcijas liras vērtība attiecībā pret euro kopumā samazinājās aptuveni par 33 % un ka laikposms starp Borçelik un Tatmetal pirkuma pasūtījumu izdarīšanas un rēķinu izrakstīšanas datumiem bija ļoti atšķirīgs un varēja būt visai ilgs: iekšzemes tirgū veiktajos pārdošanas darījumos tas bija no 0 līdz 130 dienām, bet eksporta pārdošanas darījumos – no 0 līdz 182 dienām, turklāt abi uzņēmumi iekšzemes tirgū veiktos un eksporta pārdošanas darījumus izteica ārvalstu valūtās, tādējādi paredzot, ka Turcijas liras vērtība ļoti svārstīsies attiecībā pret ārvalstu valūtām. |
|
(678) |
Attiecībā uz Borçelik iesniegtajiem pierādījumiem, proti, apliecinošajiem dokumentiem par papildu darījumiem, kuros cenas pirkuma pasūtījuma izdarīšanas un rēķina izrakstīšanas brīdī atšķīrās, Komisija konstatēja, ka šie dokumenti patiesībā nepamato uzņēmuma apgalvojumus. Komisija apkopoja apliecinošos dokumentus par 47 rēķiniem, kas attiecās uz CRF pārdošanu nesaistītiem klientiem iekšzemes tirgū un saistītiem, kā arī nesaistītiem klientiem Savienībā. Šie rēķini parasti ietvēra vairākus atsevišķus darījumus (šajā izmeklēšanā katrs tērauda rullis parasti bija atsevišķs darījums). Šajos dokumentos uzņēmums konstatēja tikai vienu gadījumu, kad piegādātais daudzums neietilpa noteiktās pielaides robežās. Komisija uzskatīja, ka tas nemaina konstatēto likumsakarību, ka būtiskie pārdošanas noteikumi tiek noteikti pirkuma pasūtījumā, it īpaši tāpēc, ka daudzuma izmaiņām varētu būt citi iemesli, piemēram, daļējas piegādes vai krājumu trūkuma dēļ vēl neizpildīti pasūtījumi. Uzņēmums arī apgalvoja, ka četros rēķinos, kas attiecās uz pārdošanu Savienībā, cena laikposmā no pirkuma pasūtījuma līdz rēķina izrakstīšanai bija mainījusies un tāpēc bija mainījušies arī būtiskie pārdošanas noteikumi. Komisija konstatēja, ka visos četros gadījumos preces uz Savienību tika eksportētas ar nesaistīta iekšzemes tirgotāja starpniecību. Uzņēmums kā pierādījumus iesniedza cenu piedāvājumus, nevis faktiskos pirkuma pasūtījumus. To apstiprināja cenu piedāvājumos norādītie datumi un uzņēmuma grāmatvedības uzskaitē reģistrētie pirkuma pasūtījumu datumi. Visos četros gadījumos piedāvātā cena bija EXW līmenī, bet pārdošanas darījums notika ar FOB piegādes noteikumiem. Tādējādi, visticamāk, cenu starpība, kas visos četros rēķinos bija vienāda, atbilda Borçelik papildu pārvadājumu, kravas apstrādes un iekraušanas izdevumiem. |
|
(679) |
Tādējādi, pamatojoties uz 676.–678. apsvērumā izklāstīto argumentāciju, tika noraidīts 675. apsvērumā minētais Borçelik apgalvojums. |
|
(680) |
Tatmetal iesniegtie pierādījumi attiecās uz diviem darījumiem, kurus Komisija bija atlasījusi pārbaudes laikā un kuri, pēc uzņēmuma domām, atspēkoja Komisijas argumentāciju. Proti, bija konstatētas atšķirības daudzumos un pārdošanas cenās, bet vienā gadījumā arī maksāšanas noteikumos, salīdzinot pirkuma pasūtījumu vai pārdošanas līgumu ar rēķinu. |
|
(681) |
Pārbaudes laikā Komisija atlasīja 10 iekšzemes tirgū veiktus pārdošanas darījumus un 14 eksporta pārdošanas darījumus Savienībā. Komisija konstatēja, ka Tatmetal norādītās daudzuma atšķirības abos izlasē iekļautajos darījumos nepārsniedza pirkuma pasūtījumā nolīgtās un tādējādi noteiktās daudzuma un svara pielaides. Komisija arī konstatēja, ka vienā no abiem minētajiem darījumiem cenu starpība bija niecīga (mazāk nekā 0,1 %), tāpēc to nevarēja uzskatīt par pirkuma pasūtījumā noteikto pārdošanas noteikumu pārkāpumu. Atkāpe no pirkuma pasūtījumā noteiktajiem nosacījumiem tika konstatēta tikai vienā no Komisijas pārbaudītajiem 24 pirkuma pasūtījumiem. Komisija uzskatīja, ka atkāpe no pirkuma pasūtījumos noteiktajiem pārdošanas noteikumiem bija niecīga un šis vienīgais neatbilstības gadījums bija izņēmums, kas nevarēja atspēkot Komisijas argumentu, ka būtiskie pārdošanas noteikumi tika noteikti pirkuma pasūtījuma izdarīšanas brīdī. Arguments tika noraidīts. |
|
(682) |
Piezīmēs par izpausto galīgo informāciju Tatmetal apgalvoja, ka, ja Komisija rēķina vērtības konvertēšanai izmantoja valūtas maiņas kursu, kas bija spēkā pirkuma pasūtījuma izdarīšanas brīdī, tas pats kurss būtu bijis jāizmanto arī tiešo pārdošanas izdevumu – piemēram, vedmaksas, dīkstāves maksas, komisijas maksas un kravas apstrādes un kraušanas izdevumu – konvertēšanai uz ES pārdotās produkcijas sarakstā. Tatmetal apgalvoja, ka tiešo pārdošanas izdevumu cenas citās valūtās tika noteiktas iepriekš un ka Komisijai būtu jāizmanto Tatmetal aprēķinātā vidējā laika starpība starp pirkuma pasūtījuma vai pārdošanas līguma noslēgšanas un rēķina izrakstīšanas brīdi. Apgalvojuma pamatošanai Tatmetal iesniedza apliecinošus pierādījumus. |
|
(683) |
Komisija paskaidroja, ka šiem izdevumiem aprēķinos piemēroja valūtas maiņas kursu, kas bija spēkā rēķina izrakstīšanas dienā. Komisija atgādināja, ka tiešie pārdošanas izdevumi, piemēram, iekšzemes vai eksporta pārvadājumu izdevumi, uzņēmuma grāmatvedībā tika reģistrēti rēķina izrakstīšanas brīdī un iekšzemē un uz ES pārdotās produkcijas tabulās norādīti, izmantojot rēķina izrakstīšanas dienas valūtas maiņas kursu. Tāpēc Komisija pieņēma Tatmetal norādītās summas, kas bija konvertētas Turcijas lirās (TRY). Komisija norādīja, ka pirkuma pasūtījuma datumu izmantoja valūtas konvertācijas korekcijai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta j) apakšpunktu, savukārt korekcijas attiecībā uz transporta, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraušanas un papildu izmaksām reglamentē pamatregulas 2. panta 10. punkta e) apakšpunkts, kas paredz izmantot faktiskās izmaksas, kā Komisija arī darīja. |
|
(684) |
Neatkarīgi no iepriekš minētā Komisija pārbaudīja pierādījumus, uz kuriem Tatmetal balstīja aplēsto vidējo laika starpību starp pirkuma pasūtījuma un rēķina izrakstīšanas datumu, lai pamatotu atšķirīgu valūtas maiņas kursu piemērošanu. Komisija konstatēja, ka no trim pierādījumu datnēm, kas iesniegtas uz ES pārdotās produkcijas sarakstā norādīto korekciju valūtas konvertēšanas pamatošanai, vienā bija Tatmetal un pārvadājumu pakalpojumu sniedzēja e-pasta sarakste, kas notikusi vienā konkrētā dienā. Tatmetal šo e-pasta saraksti saistīja ar kādu eksporta pārdošanas darījumu, taču sarakstē apspriestos ražojumus nevarēja sasaistīt ne ar vienu eksporta pārdošanas darījumu. Turklāt e-pasta sarakstē bija ietverti cenu piedāvājumi, bet nebija informācijas par pirkuma pasūtījuma vai pārdošanas līguma noteikumiem. Piemēram, tajā nebija skaidri norādīts, vai ražojums ir CRF, nebija norādīti pārdošanas noteikumi, nolīgtie daudzumi utt. Otrajā pierādījumā bija e-pasta sarakste ar citu pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju par cenu piedāvājumiem, kā arī ar to saistīts rēķins par pārvadājumu pakalpojumu. Tomēr Komisija norādīja, ka rēķins bija izrakstīts par cinkota tērauda ruļļiem un, šķiet, neattiecās uz CRF. Trešais pierādījums bija e-pasta sarakste par jūras vedmaksu, un, lai gan e-pastā bija norādīti daži pārdošanas noteikumi, tajā nebija informācijas, kas ļautu e-pastu sasaistīt ar darījumiem uz ES pārdotās produkcijas sarakstā. Apgalvojums tika noraidīts. |
|
(685) |
Gan Borçelik, gan Tatmetal arī apgalvoja, ka, ja Komisija joprojām uzskatīja, ka būtiskie pārdošanas noteikumi tiek noteikti pirkuma pasūtījuma brīdī, tas pats princips būtu jāpiemēro šo uzņēmumu izejvielu pirkumiem. Tāpēc Komisijai šo pirkumu summu konvertēšanai būtu jāizmanto pirkuma pasūtījuma, nevis rēķina izrakstīšanas datums. Šajā sakarā Borçelik norādīja, ka Vispārējā tiesa spriedumā lietā Ereğli Demir ve Çelik Fabrikaları TAŞ u. c./Eiropas Komisija ir apstiprinājusi, ka pamatregulas 2. panta 10. punkta j) apakšpunktā noteiktie pienākumi/nosacījumi attiecībā uz valūtas konvertāciju vienlīdz attiecas uz eksporta pārdošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un ražošanas izmaksām (134). |
|
(686) |
Šajā sakarā Komisija norādīja, ka pamatregulas 2. panta 10. punkta j) apakšpunkts ir piemērojams situācijās, “[j]a nepieciešams konvertēt valūtas, lai varētu salīdzināt cenas”. Borçelik un Tatmetal izmaksas tika reģistrētas šo uzņēmumu grāmatvedībā, paziņotas Komisijai un pārbaudītas Turcijas lirās (TRY). Tā kā abu ražotāju eksportētāju dempinga aprēķins tika veikts Turcijas lirās (TRY), normālās vērtības un eksporta cenas salīdzināšanai šo izmaksu valūta nebija jākonvertē un tādējādi pamatregulas 2. panta 10. punkta j) apakšpunkts nebija piemērojams. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. |
|
(687) |
Turklāt Borçelik atsaucās uz apliecinošajiem dokumentiem par izejvielu pirkumiem, kas iesniegti pārbaudē uz vietas. Pamatojoties uz šiem dokumentiem, uzņēmums aprēķināja vidējo laikposmu no pirkuma pasūtījuma izdarīšanas līdz rēķina izrakstīšanai un pieprasīja šo laikposmu izmantot pārējo izejvielu pirkumu pasūtījumu datumu aplēšanai. |
|
(688) |
Kā paskaidrots 686. apsvērumā, šajā gadījumā salīdzināšanai nebija vajadzīga izejvielu izmaksu valūtas konvertācija. Tomēr pilnīguma labad Komisija analizēja apliecinošos dokumentus un konstatēja, ka tie aptvēra mazāk nekā 0,1 % no pirktajām izejvielām. Turklāt aprēķinā izmantotie pirkuma pasūtījumu un rēķinu datumi neatbilda iesniegtajiem dokumentiem. Uzņēmums kā pirkuma pasūtījuma datumu izmantoja tā grāmatvedības sistēmā reģistrēto “pēdējo izmaiņu datumu”, lai gan kopā ar apliecinošajiem dokumentiem iesniegtajos pirkuma pasūtījumos bija norādīti citi datumi. Vienlaikus uzņēmums vidējā laikposma noteikšanai neizmantoja komercrēķina datumu. Tā vietā tas izmantoja datumu, kas, šķiet, bija muitošanas datums. Rezumējot, pat ja attiecībā uz ražošanas izmaksām būtu vajadzīga valūtas konvertācija (tas tā nav), uzņēmums nebija sniedzis konsekventu un uzticamu informāciju, kas ļautu to veikt. Tāpēc tika noraidīts uzņēmuma pieprasījums, pamatojoties uz tā sniegto informāciju, pārskatīt izejvielu vērtībupēc pirkuma pasūtījuma dienas valūtas maiņas kursa. |
|
(689) |
Tāpat, reaģējot uz izpausto galīgo informāciju, Tatmetal iesniedza informāciju, kas paredzēta, lai veiktu pieprasīto izejvielu cenu konvertāciju, izmantojot pirkuma pasūtījuma dienas valūtas maiņas kursu. Šajā sakarā uzņēmums iesniedza karsti velmētu ruļļu (HRC) pirkumu sarakstu ar manuāli ievadītiem pirkuma pasūtījumu datumiem. |
|
(690) |
Kā jau paskaidrots (sk. 686. apsvērumu), Komisija konstatēja, ka šajā gadījumā salīdzināšanai nebija vajadzīga izejvielu izmaksu valūtas konvertācija. Katrā ziņā Tatmetal neiesniedza pierādījumus, kas apliecinātu pirkuma pasūtījumu datumu pareizību vai izejvielu pirkuma pasūtījumos / pārdošanas līgumos noteiktos nosacījumus. Komisija turklāt norādīja, ka Tatmetal nebija atsaucies ne uz vienu juridisko pamatu, kas attaisnotu šādu korekciju. Arguments tika noraidīts. |
|
(691) |
Piezīmēs par izpausto galīgo informāciju Borçelik apgalvoja, ka Komisija nav izpildījusi pierādīšanas pienākumu attiecībā uz valūtas konvertācijas korekciju, ko veica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta j) apakšpunktu, jo tā nepaskaidroja, kā valūtas konvertācija ietekmēja cenas un cenu salīdzināmību. |
|
(692) |
Komisija uzskatīja, ka pamatregulas 2. panta 10. punkta j) apakšpunkta mērķis apvieno praktisko vajadzību konvertēt valūtas, ja darījumi izteikti dažādās valūtās, un prasību nodrošināt taisnīgu salīdzināšanu, piemēram, paredzot, kāds valūtas maiņas kurss jāizmanto, ja ar eksporta pārdošanas darījumiem ir tieši saistīti valūtas nākotnes darījumi. Attiecībā uz praktisko vajadzību konvertēt valūtas pamatregulas 2. panta 10. punkta j) apakšpunktā ir norādīts, kurš datums jāizmanto valūtas maiņas kursa noteikšanai: tā ir pārdošanas diena, kas parasti sakrīt ar rēķina izrakstīšanas dienu, ja vien būtiskie pārdošanas noteikumi nav noteikti citā dienā. Šajā lietā, kā paskaidrots 674. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka būtiskie pārdošanas noteikumi tika noteikti pirkuma pasūtījumā. Tāpēc Komisija nolēma, ka ārvalstu valūtā izteiktās rēķina vērtības konvertēšanai Turcijas lirās (TRY) ir piemērotāk izmantot pirkuma pasūtījuma izdarīšanas dienas valūtas maiņas kursu. |
|
(693) |
Piezīmēs par izpausto galīgo informāciju Borçelik apgalvoja, ka Komisija rīkojās diskriminējoši, tikai Turcijai piemērojot valūtas konvertāciju pēc pasūtījuma datuma un nepaskaidrojot, kāpēc Turcijas ražotāju eksportētāju stāvoklis atšķiras no citu valstu ražotāju eksportētāju stāvokļa. Ražojumu specifikācijas, daudzumus, piegādes noteikumus, vienības cenas un maksāšanas noteikumus jau pasūtījuma brīdī var lielā mērā saskaņot visās attiecīgajās valstīs. Uzņēmums turklāt apgalvoja, ka tāda ir arī pašas Komisijas nostāja attiecībā uz pārdošanu tērauda ražošanas nozarē (135). |
|
(694) |
Turcijā ilgi ir bijusi pastāvīgi augsta inflācija (dažos gados pat hiperinflācija), kuras rezultātā Turcijas liras vērtība ir samazinājusies, kā norādīts 677. apsvērumā. Nevienā citā valstī, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, šāda situācija netika novērota. Tāpēc Komisija noraidīja apgalvojumu par diskrimināciju starp Turciju, no vienas puses, un pārējām attiecīgajām valstīm, no otras puses. |
|
(695) |
Piezīmēs par izpausto galīgo papildinformāciju Borçelik atkārtoja apgalvojumu par valūtas konvertāciju, lai gan izpaustā galīgā papildinformācija uz attiecīgo jautājumu neattiecas un uzņēmumam tika dots norādījums sniegt piezīmes tikai par jautājumiem, uz kuriem izpaustā galīgā papildinformācija attiecas. |
3.5.6. Dempinga starpības
|
(696) |
Attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu. |
|
(697) |
Pamatojoties uz to, galīgās vidējās svērtās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:
|
|
(698) |
Attiecībā uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, Komisija aprēķināja vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Tāpēc minētā starpība tika noteikta, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju starpībām, neņemot vērā to ražotāju eksportētāju starpības, kuriem bija nulles un de minimis dempinga starpības, kā arī pamatregulas 18. pantā minētajos apstākļos noteiktās starpības. |
|
(699) |
Ņemot vērā lietas faktu apstākļus, it īpaši to, ka nesadarbošanās tika konstatēta tikai vēlīnā procedūras posmā un Komisija abu starpību noteikšanai tikai daļēji izmantoja pieejamos faktus, Komisija uzskatīja, ka 9. panta 6. punkts joprojām ir piemērojams, lai gan abu izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju starpības bija noteiktas pamatregulas 18. pantā minētajos apstākļos. Tādējādi Komisija uzskatīja, ka ir piemēroti izmantot šīs starpības, lai noteiktu dempinga starpību izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās. Pamatojoties uz to, izlasē neiekļauto ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, galīgā dempinga starpība ir 4,9 %. |
|
(700) |
Visiem pārējiem Turcijas ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu noteica dempinga starpību, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Tālab Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis ir ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, eksporta apjoms uz Savienību, izteikts kā īpatsvars kopējā pēc Eurostat datiem noteiktajā importā no attiecīgās valsts uz Savienību izmeklēšanas periodā. |
|
(701) |
Šajā lietā sadarbības līmenis ir augsts, jo ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, eksports veidoja 100 % no kopējā importa izmeklēšanas periodā. Pamatojoties uz to, Komisija nolēma ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, noteikt dempinga starpību izlasē iekļautā uzņēmuma ar vislielāko dempinga starpību līmenī. |
|
(702) |
Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:
|
3.6. Vjetnama
3.6.1. Īpašā tirgus situācija: izstumšanas efekts
3.6.1.1.
|
(703) |
Lai noteiktu, vai Vjetnamas tirgū Ķīnas izcelsmes CRF importa izstumšanas efekta dēļ pastāv īpaša tirgus situācija, Komisija veica šādu analīzi: pirmkārt, Komisija analizēja Ķīnas izcelsmes importa iespiešanās īpatsvaru Vjetnamas iekšzemes tirgū apjoma ziņā; otrkārt, Komisija izvērtēja šā importa ietekmi uz cenām Vjetnamas iekšzemes tirgū. |
|
(704) |
Savā analīzē Komisija izmantoja Vjetnamas iestāžu sniegtos valsts līmeņa rādītājus un izlasē iekļautās ražotāju eksportētāju grupas POSVIET sniegtos uzņēmuma līmeņa rādītājus. Abi rādītāju kopumi tika pārbaudīti uz vietas, kā norādīts 106. apsvērumā. |
3.6.1.1.1. Iekšzemes tirgus: apjoma ietekme:
|
(705) |
Sākumā Komisija analizēja CRF patēriņu Vjetnamā, ko Vjetnamas iestādes bija norādījušas, pamatojoties uz pārdošanu iekšzemes tirgū un importu. |
|
(706) |
Patēriņa dinamika Vjetnamā bija šāda: 20. tabula Patēriņš Vjetnamā (t)
|
||||||||||||||||||||||
|
(707) |
Laikposmā no 2022. līdz 2024. gadam, kas ir pēdējais gads, par kuru bija pieejami dati, patēriņš Vjetnamā palielinājās par 23 procentpunktiem. Izmeklējamā ražojuma patēriņa pieaugumu veicināja vairāki Vjetnamas valdības pieņemti tiesību akti, rezolūcijas un politikas pasākumi (137), kuru mērķis bija 2024.–2025. gadā veicināt publiskus ieguldījumus, it īpaši infrastruktūrā un būvniecībā. |
|
(708) |
Izmeklējamā ražojuma importa dinamika Vjetnamā bija šāda: 21. tabula Importa daudzums Vjetnamā (t)
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(709) |
Importa dati liecina, ka izmeklējamā ražojuma imports Vjetnamā no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam palielinājās par 54 %. Šis importa pieaugums atspoguļoja iekšzemes patēriņa pieaugumu, ko veicināja Vjetnamas valdības plāni 2024. un 2025. gadā palielināt ieguldījumus infrastruktūrā. |
|
(710) |
Savukārt CRF importa apjoms no ĶTR laikposmā no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam palielinājās par 6 %. Kopējā importa apjomā importa no ĶTR īpatsvars samazinājās no 51 % 2022. gadā līdz 46 % izmeklēšanas periodā. Tomēr ĶTR visā attiecīgajā periodā joprojām bija galvenais CRF importa avots Vjetnamā. |
|
(711) |
Vienlaikus izmeklējamā ražojuma pārdošanas apjoma dinamika Vjetnamā iekšzemes tirgū bija šāda: 22. tabula Pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū (t)
|
||||||||||||||||||||||
|
(712) |
Pārdošana iekšzemes tirgū ietvēra pārdošanu brīvajā tirgū un pārdošanu pašpatēriņam. Pārdošanas daudzumi laikposmā no 2022. līdz 2024. gadam palielinājās par 26 % atbilstoši 707. apsvērumā aprakstītajam iekšzemes patēriņa pieaugumam. |
|
(713) |
Pamatojoties uz iepriekš minētajiem datiem par patēriņu, importu un pārdošanu iekšzemes tirgū, tirgus daļu dinamika Vjetnamā bija šāda: 23. tabula Tirgus daļa (%) (138)
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(714) |
Tirgus daļas ziņā iekšzemes ražošanas nozares tirgus daļa visos gados no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam saglabājās virs 85 %. Arī importa tirgus daļa no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam saglabājās stabila [10–12 %] diapazonā. Ķīnas izcelsmes importa tirgus daļa nedaudz samazinājās no [5–7 %] 2022. gadā līdz [4–6 %] 2024. gadā. |
|
(715) |
Gan 708. apsvērumā aprakstītais kopējo importa apjomu pieaugums, gan 711. apsvērumā aprakstītais pārdošanas apjoma pieaugums iekšzemes tirgū atspoguļoja 706. apsvērumā aprakstīto patēriņa pieaugumu iekšzemes tirgū, un tādēļ abu tirgus daļa saglabājās aptuveni vienādā līmenī. Ņemot vērā šos apjomus, var secināt, ka no patēriņa pieauguma labumu guva galvenokārt Vjetnamas ražošanas nozare. |
|
(716) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Vjetnamas iekšzemes ražošanas nozarei no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam bija dominējošs stāvoklis Vjetnamas tirgū un nevienas citas valsts tirgus daļa nepārsniedza 6 %. |
3.6.1.1.2. Iekšzemes tirgus: ietekme uz cenām
|
(717) |
Pēc tam Komisija analizēja Ķīnas izcelsmes importa ietekmi uz cenām Vjetnamas iekšzemes tirgū. Lai to izvērtētu, ņemot vērā citu valstu, izņemot Ķīnu, nelielo tirgus daļu, Komisija analizēja Ķīnas izcelsmes importa un iekšzemes tirgū veiktās pārdošanas vienības cenas. |
|
(718) |
Importa un pārdošanas iekšzemes tirgū vienības cenām bija šāda dinamika: 24. tabula Pārdošanas cenas Vjetnamā (EUR (139) /t) (140)
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(719) |
Cenu analīze parādīja, ka visā attiecīgajā periodā vidējā Ķīnas izcelsmes importa cena pastāvīgi bija ievērojami augstāka par vidējo Vjetnamas iekšzemes cenu un abām cenām bija līdzīga lejupejoša tendence. |
3.6.1.2.
|
(720) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Ķīnas izcelsmes importa nelielais iespiešanās īpatsvar Vjetnamā aplūkotajā periodā nepazemināja iekšzemes cenas. Vjetnamas ražošanas nozare no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam patiešām veidoja lielāko Vjetnamas tirgus daļu, savukārt Ķīnas izcelsmes importa tirgus daļa salīdzinājumā bija nenozīmīga. Ķīnas izcelsmes importa cenas pastāvīgi bija augstākas par Vjetnamas iekšzemes cenām. Tādējādi Komisija secināja, ka imports no Ķīnas Vjetnamas tirgū neradīja īpašu tirgus situāciju. |
3.6.2. Īpašā tirgus situācija: citi apgalvojumi
|
(721) |
Komisija arī pārbaudīja, vai sūdzībā norādītie pasākumi, kas, kā apgalvots, kropļoja CRF ražošanas izmaksas Vjetnamā, izraisīja īpašu tirgus situāciju pamatregulas 2. panta 3. punkta nozīmē. Šie pasākumi bija šādi:
|
|
(722) |
Attiecībā uz a) punktu par eksporta ierobežojumiem, kas piemērojami dzelzsrūdai, tērauda lūžņiem un oglēm, b) punktu par ražotāju vertikālo integrāciju un c) punktu par ievērojamu CRF ražošanu no ĶTR izcelsmes HRC izmeklēšanā tika konstatēts, ka POSVIET izmeklējamo ražojumu ražoja vienīgi no karsti velmētiem ruļļiem un ka lielākā daļa šo ruļļu (142) tika iegādāta no Korejas. Tāpēc POSVIET nebija vertikāli integrēts un neizmantoja ne Vjetnamas dzelzsrūdu, tērauda lūžņus un ogles, ne ĶTR izcelsmes karsti velmētus ražojumus. |
|
(723) |
Attiecībā uz d) punktu “Citas regulatīvās iniciatīvas” Komisija norādīja, ka Vjetnamas valdība bija izbeigusi stratēģiju “Tērauda ražošanas nozares attīstības stratēģija līdz 2030. gadam ar redzējumu līdz 2050. gadam” un ka 2010. gada 20. aprīļa Direktīva 494/CT-TTg par iekšzemē ražotu piegāžu un preču izmantošanu, uz kuru bija atsauce sūdzībā, faktiski bija saistoša publiskām struktūrām, piemēram, ministrijām, ministriju līmeņa aģentūrām un valdības pakļautībā esošām aģentūrām. Direktīva neattiecās uz privātām struktūrām, un, kā paskaidrots 722. apsvērumā, jebkurā gadījumā šīs regulatīvās iniciatīvas nevarēja ietekmēt POSVIET. |
|
(724) |
Tādējādi neviens no šiem pasākumiem neietekmēja POSVIET, un, tā kā POSVIET eksports veidoja [80–100 %] no izmeklējamā ražojuma eksporta uz Savienību, Komisija secināja, ka 2. panta 3. punkta noteikumus par īpašu tirgus situāciju nevar piemērot ne POSVIET, ne Vjetnamai kopumā. |
3.6.3. Normālā vērtība
|
(725) |
Vispirms Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs. Pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū ir reprezentatīvi, ja katra ražotāja eksportētāja neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no eksportam pārdotā attiecīgā ražojuma kopējā pārdošanas apjoma Savienībā izmeklēšanas periodā. Tādējādi izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs. |
|
(726) |
Tad Komisija noteica tos ražojuma veidus, kas tiek pārdoti iekšzemes tirgū un ir identiski vai salīdzināmi ar tiem ražojuma veidiem, kas tiek pārdoti eksportam uz Savienību. |
|
(727) |
Tad Komisija pārbaudīja, vai katra tāda ražojuma veida pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū, ko ir pārdevis izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs un kas ir identisks eksportam uz Savienību pārdoto ražojuma veidam vai ar to salīdzināms, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu ir reprezentatīvs. Ražojuma veida pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs, ja šā neatkarīgiem klientiem izmeklēšanas periodā pārdotā ražojuma veida kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no identiska vai salīdzināma eksportam uz Savienību pārdota ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma. Komisija konstatēja, ka vairākiem ražojuma veidiem, kas veidoja mazāk nekā 0,5 % no kopējā pārdošanas apjoma eksportam uz Savienību, iekšzemes tirgū netika pārdots identisks vai salīdzināms ražojuma veids. |
|
(728) |
Tā kā daži līdzīgā ražojuma veidi iekšzemes tirgū netika pārdoti parastās tirdzniecības operācijās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu noteica normālo vērtību. |
|
(729) |
Tad Komisija noteica katra neatkarīgiem klientiem izmeklēšanas periodā pārdotā ražojuma veida rentablās pārdošanas apjoma īpatsvaru, lai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu lemtu, vai normālās vērtības aprēķināšanai izmantojams faktiskais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū. |
|
(730) |
Normālās vērtības pamatā ir katra ražojuma veida faktiskā cena iekšzemes tirgū neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana bijusi rentabla, ja:
|
|
(731) |
Ja abi nosacījumi ir izpildīti, normālā vērtība ir visas konkrētā ražojuma veida pārdošanas cenu iekšzemes tirgū vidējā svērtā vērtība izmeklēšanas periodā. |
|
(732) |
Normālā vērtība ir izmeklēšanas periodā veiktās vienīgi rentablās konkrētā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas faktiskā cena iekšzemes tirgū, ja:
|
|
(733) |
Iekšzemes tirgū veiktās pārdošanas analīze parādīja, ka rentabli bija aptuveni 27 % no visas iekšzemes tirgū veiktās pārdošanas un ka vidējā svērtā pārdošanas cena pārsniedza ražošanas izmaksas. No tiem ražojuma veidi, kuriem rentablā pārdošana pārsniedza 80 %, veidoja aptuveni 7 % no visas pārdošanas iekšzemes tirgū. Tādējādi šiem ražojuma veidiem normālo vērtību aprēķināja kā visu izmeklēšanas periodā iekšzemes tirgū veikto pārdošanas darījumu cenu vidējo svērto vērtību. Turklāt ražojuma veidi, kuriem rentablās pārdošanas apjoms nepārsniedza 80 % no šo ražojuma veidu kopējās pārdošanas iekšzemes tirgū, veidoja 20 % no visas pārdošanas iekšzemes tirgū. Tādējādi šiem ražojuma veidiem normālā vērtība tika aprēķināta tikai kā izmeklēšanas periodā veikto rentablo pārdošanas darījumu cenu vidējā svērtā vērtība. |
|
(734) |
Normālo vērtību noteica, pie izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot:
|
|
(735) |
Ja kāds līdzīgā ražojuma veids iekšzemes tirgū netika pārdots, Komisija meklēja alternatīvus cenu avotus parastās tirdzniecības operācijās. Tā kā attiecīgajā valstī nebija citu izlasē iekļautu ražotāju, kas sadarbojās, vai citu pieejamu līdzīgā ražojuma iekšzemes ražotāju, šādas cenas nebija pieejamas. Komisija attiecīgajiem ražojuma veidiem saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu noteica normālo vērtību. |
|
(736) |
POSVIET ievērojamu daļu karsti velmētu ruļļu (“HRC”), kas ir galvenā CRF ražošanas izejviela, iegādājās no vairākiem saistītiem piegādātājiem. Tāpēc Komisija pārbaudīja, vai šie pirkumi tika veikti par cenām, kas atbilda nesaistītu pušu darījuma principam. Komisija salīdzināja POSCO Co. Ltd. (“POSCO HQ”) nesaistītiem klientiem piemērotās attiecīgo tērauda klašu pārdošanas cenas ar cenām, par kādām POSCO HQ šīs markas pārdeva POSVIET, pēdējās nosakot EXW līmenī. Komisija uzskatīja, ka POSCO HQ pārdošanas cenas ir piemērots aizstājējrādītājs, lai pārbaudītu HRC pirkuma cenas no jebkura saistītā piegādātāja. Komisija konstatēja, ka POSCO HQ attiecīgo tērauda klašu HRC nesaistītiem klientiem pārdeva par augstākām cenām nekā tās, par kādām POSCO HQ pārdeva POSVIET to pašu kategoriju HRC. Tādējādi Komisija koriģēja POSVIET norādītās HRC izmaksas, lai tās atbilstu nesaistītu pušu darījuma principam. Rezultātā ražošanas izmaksas palielinājās par 3,7 %. |
|
(737) |
Koriģētās ražošanas izmaksas tika izmantotas 733. apsvērumā aprakstītajā iekšzemes tirgū veiktās pārdošanas rentabilitātes analīzē, kā arī 734. un 735. apsvērumā aprakstītajā normālās vērtības noteikšanā. |
|
(738) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas POSVIET apgalvoja, ka korekcija, kas veikta, lai nodrošinātu atbilstību nesaistītu pušu darījuma principam, nav veikta pareizi. Konkrētāk, tas norādīja, ka cits saistīts piegādātājs bija iesniedzis pieprasīto informāciju un apliecinošus pierādījumus. Šī informācija ietvēra datus par pirkšanas cenām un pārdošanas cenām, par kādām ražojums tika pārdots uzņēmumam POSVIET un vairākiem nesaistītiem klientiem. POSVIET apgalvoja, ka attiecībā uz HRC pirkumiem no šā saistītā piegādātāja korekciju nebūtu vajadzējis veikt, jo, pārdodot uzņēmumam POSVIET, radās peļņa, tādēļ šīs cenas atbilstot nesaistītu pušu darījuma principam. Piezīmēs par izpausto galīgo papildinformāciju uzņēmums atkārtoja apgalvojumu, lai gan izpaustā galīgā papildinformācija uz attiecīgo jautājumu neattiecas un uzņēmumam tika dots norādījums sniegt piezīmes tikai par jautājumiem, uz kuriem izpaustā galīgā papildinformācija attiecas. |
|
(739) |
Komisija pārbaudīja savāktos datus. Pirmkārt, Komisija konstatēja, ka no saistītā piegādātāja sniegtās informācijas nav skaidrs, vai norādītā pirkšanas cena ietvēra visas iegādes izmaksas vai tikai piegādātāja noteikto cenu. Otrkārt, peļņa (starpība starp norādīto pirkuma cenu un pārdošanas cenu) bija tik maza, ka to diez vai varēja uzskatīt par samērīgu peļņu, it īpaši tāpēc, ka šā saistītā piegādātāja veiktā pārdošana nesaistītiem klientiem nodrošināja ievērojami lielāku peļņu. Tas liecināja, ka pārdošana uzņēmumam POSVIET nenotika par cenām, kas atbilst nesaistītu pušu darījuma principam. Šīs analīzes ierobežojums bija tas, ka saistītā piegādātāja iesniegtajā pārdotās produkcijas sarakstā nebija informācijas par HRC veidiem, piemēram, tērauda klasēm vai citiem parametriem. Detalizēta analīze uzņēmumam POSVIET tika sniegta atsevišķi, jo tā ietvēra konfidenciālus, konkrētajam uzņēmumam specifiskus datus. Tādējādi 738. apsvērumā izklāstītais apgalvojums tika noraidīts. |
3.6.4. Eksporta cena
|
(740) |
Izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs eksportēja uz Savienību a) tieši neatkarīgiem klientiem, b) ar trešā valstī esoša saistīta uzņēmuma – tirgotāja POSCO International Corporation (“PIC Korea”) – starpniecību, kurš eksportēja tieši uz Savienību, vai c) ar PIC Korea starpniecību, kurš eksportēja, izmantojot saistītus uzņēmumus, kas Savienībā darbojās kā importētāji, proti, POSCO INTERNATIONAL Deutschland GmbH (“PI Germany”), un POSCO INTERNATIONAL Italia S.r.l (“PI Italy”). |
|
(741) |
Attiecībā uz attiecīgā ražojuma eksporta pārdošanas darījumiem, kas tika veikti tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā, eksporta cena saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu bija cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam uz Savienību. |
|
(742) |
Attiecībā uz attiecīgā ražojuma eksporta pārdošanas darījumiem uz Savienību, kas tika veikti ar saistītu uzņēmumu, kuri darbojās kā importētāji, starpniecību, eksporta cena saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu tika noteikta, pamatojoties uz cenu, par kādu importētais ražojums pirmo reizi tika pārdots tālāk neatkarīgiem klientiem Savienībā. Šajā gadījumā cena tika koriģēta, ņemot vērā visas izmaksas, kas radušās no importēšanas līdz tālākpārdošanai, tai skaitā PVA izmaksas, kā arī gūto peļņu. Kā paskaidrots 630. apsvērumā, korekcijām izmantotais peļņas procents bija 2 %. |
|
(743) |
Korekcijas, kas atspoguļoja visas no importēšanas līdz tālākpārdošanai radušās izmaksas, tika izdarītas attiecībā uz kravas apstrādes, iekraušanas un transportēšanas izmaksām Savienībā, kā arī kredīta izmaksām. |
3.6.5. Salīdzinājums
|
(744) |
Pamatregulas 2. panta 10. punktā noteikts, ka Komisija normālo vērtību un eksporta cenu salīdzina taisnīgi, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus, un pēc būtības izdara korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šajā konkrētajā lietā Komisija izvēlējās salīdzināt normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu EXW tirdzniecības līmenī. Kā paskaidrots tālāk, attiecīgā gadījumā normālo vērtību un eksporta cenu koriģēja, lai: i) pārrēķinātu tās EXW līmenī un ii) izdarītu korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri, kā apgalvots un pierādīts, ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. |
3.6.5.1.
|
(745) |
Kā paskaidrots 3.6.3. iedaļā, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz pārdošanas cenu iekšzemes tirgū vai izmantojot ražošanas izmaksas kopā ar PVA izmaksām un peļņu, kuras tika uzskatītas par samērīgām šim tirdzniecības līmenim. |
|
(746) |
Lai pārdošanas cenu iekšzemes tirgū pārrēķinātu EXW līmenī, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta e) apakšpunktu izdarīja korekciju attiecībā uz transporta, kravas apstrādes un iekraušanas izmaksām, kas radušās saistībā ar pārdošanu iekšzemes tirgū, saskaņā ar 2. panta 10. punkta g) apakšpunktu – attiecībā uz neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū piešķirto kredītu, saskaņā ar 2. panta 10. punkta f) apakšpunktu – attiecībā uz iepakošanas izdevumiem, kas radušies saistībā ar līdzīgā ražojuma pārdošanu iekšzemes tirgū, un saskaņā ar 2. panta 10. punkta h) apakšpunktu – attiecībā uz garantijām un galvojumiem, kas sniegti neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū. |
|
(747) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas POSVIET atkārtoja apgalvojumu, ka Komisijai būtu bijusi jākoriģē normālā vērtība attiecībā uz autobūvei paredzētu CRF pārdošanu. |
|
(748) |
Uzņēmums apgalvoja, ka šīs regulas 3.4.5. iedaļā Komisija pati apstiprinājusi, ka ražojuma veidu klasifikācija pēc ražojuma kontroles numura (“RKN”) un cenu salīdzināmība nav viens un tas pats jautājums, jo tā atsevišķi izskatījusi Taivānas ražotāju eksportētāju pieprasījumu veikt korekciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu attiecībā uz fizikālo īpašību, tirdzniecības līmeņa un citu faktoru atšķirībām. Uzņēmums apgalvoja, ka Taivānas uzņēmumu situācija būtiski atšķiras no POSVIET situācijas. POSVIET norādīja, ka atšķirībā no Taivānas uzņēmumiem tas ir iesniedzis pierādījumus gan par lielākām izmaksām, gan par tehniskajiem un komerciālajiem cenu starpības iemesliem. |
|
(749) |
Šajā sakarā POSVIET apgalvoja, ka ražojumu līdzība nenozīmē to cenu salīdzināmību. Pēc uzņēmuma domām, izpaustajā galīgajā informācijā konkrētajam uzņēmumam Komisija savā argumentācija atbildēja uz jautājumu par to, vai autobūvei un citām nozarēm paredzētie ražojumi ir pietiekami līdzīgi, lai tiem būtu viens un tas pats RKN, bet ne uz jautājumu, vai to cenas ir salīdzināmas bez korekcijas. Uzņēmums atsaucās uz cenu korekciju, ko Komisija piemēroja antidempinga procedūrā par Korejas Republikas un Taivānas izcelsmes akrilnitrilbutadiēnstirola sveķu (“ABS”) importu (143). |
|
(750) |
Turklāt POSVIET norādīja, ka sākotnēji nebija apgalvojis, ka augstākas izmaksas radīja augstākas cenas. Uzņēmums apgalvoja, ka bija iesniedzis pierādījumus, ka autobūvei paredzētajām tērauda klasēm ir augstākas izmaksas. Tomēr augstāku cenu cēlonis bija ne tikai lielākas izmaksas. Uzņēmums apgalvoja, ka pārdošanu autobūves nozarei raksturo arī citas unikālas ekonomiskas īpatnības, proti:
|
|
(751) |
Šajā sakarā uzņēmums atgādināja Komisijas konstatējumus tērauda tirgus aizsardzības pasākumu izmeklēšanā (144), kurā Komisija autobūvei paredzētos CRF nošķīra no citiem CRF veidiem. Galīgi izpaustajā informācijā konkrētajam uzņēmumam Komisija uzskatīja, ka šis tērauda aizsardzības pasākumu piemērs nav piemērojams šajā lietā, jo minētajā izmeklēšanā ražojumus noteica tikai pēc tarifu klasifikācijas, savukārt šajā procedūrā RKN izmantošana ļauj salīdzināt līdzīgus ražojumu veidus. Tomēr uzņēmums tam nepiekrita un apgalvoja, ka Komisija jau bija atzinusi autobūves tērauda komerciālās īpatnības: to ražo saskaņā ar precīzām specifikācijām, tā piegādātājiem vajadzīga sertifikācija, to piegādā saskaņā ar ilgtermiņa vienošanos, un minētajā izmeklēšanā aplūkotajos apstākļos tas būtu jāvērtē atsevišķi no standarta ražojumiem (145). |
|
(752) |
POSVIET atgādināja par pierādījumiem, kurus tas, kā apgalvots, bija iesniedzis iepriekš minēto apgalvojumu pamatošanai. Tas uzsvēra, ka konstatētās augstākās autobūvei paredzēto tērauda klašu cenas nebija vienīgais iemesls pieprasītajai korekcijai. Uzņēmums apgalvoja, ka konstatētās augstākās cenas izrietēja no iepriekš minētajām īpatnībām, kas raksturo pārdošanu autobūves nozarei. |
|
(753) |
Turklāt POSVIET apgalvoja, ka Komisijas veiktajā vienam un tam pašam RKN atbilstošo autobūvei un citām nozarēm paredzēto tērauda klašu ražošanas izmaksu analīzē ir kļūdas. Komisija katram RKN, ar kuru tika pārdotas autobūvei paredzētas klases, noteica ražošanas izmaksu par vienību diapazonu un konstatēja, ka autobūvei paredzēto ražojumu pārdošanas darījumos ražošanas izmaksas par vienību pilnībā ietilpa šajos diapazonos. Uzņēmums apgalvoja, ka tā vietā būtu bijis jāaprēķina vidējās svērtās vērtības. Vidējās svērtās vērtības liecināja, ka autobūvei paredzēto tērauda klašu vidējās ražošanas izmaksas par vienību gan kopumā, gan katra RKN ietvaros bija augstākas nekā citām nozarēm paredzēto klašu vidējās ražošanas izmaksas par vienību. Uzņēmums arī norādīja, ka tas rada asimetriju, jo tas nebija pārdevis CRF autobūves klientiem Savienībā. Šajā sakarā uzņēmums atkārtoti atsaucās uz 749. apsvērumā minēto ABS izmeklēšanu. |
|
(754) |
Visbeidzot, POSVIET iebilda, ka Komisija nav atsevišķi izskatījusi tā korekcijas pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunktu (tirdzniecības līmenis) un 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu (citi faktori). Uzņēmums arī uzstāja, ka ir iesniedzis pietiekamus pierādījumus sava pieprasījuma izdarīt korekciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu (fizikālo īpašību atšķirības) pamatošanai. Šajā sakarā uzņēmums arī atkārtoja argumentu, ka auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu sadalījums divās apakškategorijās (autobūvei paredzētie ražojumi un citām nozarēm paredzētie ražojumi) tērauda tirgus aizsardzības pasākumos apstiprināja tā apgalvojumu par fizikālo īpašību atšķirībām. |
|
(755) |
Komisija atsevišķi izskatīja uzņēmuma apgalvojuma elementus par normālās vērtības korekciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu, 2. panta 10. punkta d) apakšpunktu vai 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu. Vajadzības gadījumā Komisija detalizētāk paskaidroja savus apsvērumus, uzņēmumam paredzētajā informācijas izpaušanas dokumentā, jo daļa iesniegtās informācijas un pierādījumu bija konfidenciāli. |
|
(756) |
Pirmkārt, Komisija piekrita, ka, neatkarīgi no noteiktās RKN klasifikācijas, korekcija var būt pamatota, ja puse, kas to pieprasa, pierāda, ka attiecīgie faktori ietekmē cenu salīdzināmību. Tomēr Komisija nepiekrita, ka kāda no šīs regulas daļām apstiprinātu, ka tā tas ir šajā izmeklēšanā. Taivānas ražotāju eksportētāju korekcijas pieprasījuma analīze vienīgi apliecināja, ka Komisija bija analizējusi un izskatījusi visus no attiecīgajām personām saņemtos apgalvojumus. |
|
(757) |
Korekcijas nepieciešamība katrā gadījumā jāizvērtē atsevišķi, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus. Tāpēc uzņēmuma minētajā ABS izmeklēšanā izdarītie konstatējumi šajā lietā nav piemērojami. ABS izmeklēšanā pēc ražojuma veidu, kam piemēro masas bilances pieeju, detalizētas analīzes tika konstatēts, ka vienkārša šo ražojuma veidu nošķiršana no tradicionālajiem ražojuma veidiem neatspoguļoja izmaksu un cenu atšķirības, ko rada atšķirīgi masas bilances pieejā izmantotie izejvielu veidi (146). Turklāt Komisija minētajā lietā konstatēja, ka ražojuma veidi, kuriem tika piemērota korekcija, bija īpaši izstrādāti vienam klientam un ražotājam eksportētājam bija līgumisks pienākums šos ražojuma veidus nepārdot citiem klientiem. |
|
(758) |
Attiecībā uz tērauda tirgus aizsardzības pasākumu izmeklēšanā izdarītajiem konstatējumiem Komisija palika pie savas nostājas. Minētajā aizsardzības pasākumu izmeklēšanā izmantotā argumentācija nav būtiska lēmumam, kas bija jāpieņem šajā izmeklēšanā. Komisija nebija nolēmusi izveidot atsevišķu autobūvei paredzēto ražojumu apakškategoriju tāpēc, ka šie ražojumi izmaksu un cenu ziņā nebūtu salīdzināmi. Komisija šo lēmumu pieņēma, ņemot vērā lietotāju intereses. Šajā sakarā tika pierādīts, ka autobūvei paredzētos ražojumus parasti piegādā pēc principa “tieši laikā”, tādējādi palielinās risks, ka dažus konkrētus ražojuma veidus no beznodokļu tarifa kvotas izspiedīs standarta ražojumi (kas nav paredzēti autobūvei), kurus iespējams masveidā piegādāt un uzkrāt tā laikposma sākumā, kuram noteikta tarifa kvota. |
|
(759) |
Attiecībā uz POSVIET korekcijas pieprasījumu Komisija apstiprināja, ka izpaustajā galīgajā informācijā galveno uzmanību bija pievērsusi ražošanas izmaksu analīzei. Komisija uzskatīja, ka īpatnības, kas raksturo pārdošanu autobūves nozarei, it īpaši apgalvotās stingrākās prasības attiecībā uz tehniskajām specifikācijām un kvalitāti, atspoguļotos ražošanas izmaksās. Šajā sakarā Komisija nepiekrita, ka tai būtu vajadzējis izmantot vidējās svērtās vērtības, lai novērtētu, vai autobūvei paredzēto tērauda klašu ražošanas izmaksas atbilst citām nozarēm paredzēto tērauda kategoriju ražošanas izmaksām. Šajā gadījumā ražošanas vidējo svērto izmaksu par vienību aprēķinu ietekmētu daudzumi, kādos saražoti atsevišķie ražojuma veidi ar vienu un to pašu RKN. Diapazons, ko veido mazākās un lielākās izmaksas, precīzāk atspoguļoja ražošanas izmaksas tiem citām nozarēm paredzētajiem ražojuma veidiem, kam bija viens un tas pats RKN. Komisija konstatēja, ka autobūvei paredzēto ražojuma veidu ar to pašu RKN ražošanas izmaksas par vienību pilnībā ietilpa diapazonā, kas bija noteikts citām nozarēm paredzētajiem ražojuma veidiem. |
|
(760) |
Lai pienācīgi izskatītu uzņēmuma apgalvojumus saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu, 2. panta 10. punkta d) apakšpunktu vai 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu, Komisija atkārtoti izklāstīja šos apgalvojumus, kā arī to pamatošanai sniegto argumentāciju un pierādījumus. Šajā analīzē tika izskatīts arī apgalvojums, ka POSVIET situācija būtiski atšķiras no Taivānas ražotāju eksportētāju situācijas (sk. 748. apsvērumu). |
|
(761) |
Sākotnējā atbildē uz anketas jautājumiem POSVIET pieprasīja pārskatīt RKN struktūru, atsaucoties uz tērauda tirgus aizsardzības pasākumu precedentu un trim 750. apsvērumā minētajiem elementiem, un norādīja, ka gadījumā, ja Komisija nolems RKN nepārskatīt, tas pieprasīs korekciju attiecībā uz fizikālo īpašību, tirdzniecības līmeņa un/vai citu faktoru atšķirībām. |
|
(762) |
Uzņēmums šo pieprasījumu iesniedza tikai pārbaudes uz vietas laikā. POSVIET iesniedza dokumentu, kurā detalizēti aprakstīja īpatnības, kas raksturīgas pārdošanai autobūves nozarei, salīdzinājumā ar pārdošanu citu nozaru klientiem, un iekļāva autobūves nozares piegādātāja vēstuli par tā iegādes politiku, autobūves klienta sagatavotus ziņojumus par atsevišķu POSVIET ražoto tērauda klašu apstiprināšanu, cenu kotējumu par laikposmu, kas ietilpa izmeklēšanas periodā, un pieprasītās korekcijas apmēra aprēķinu. |
|
(763) |
Komisija pārbaudīja šo informāciju un pierādījumus, lai noteiktu, vai ir pamatota korekcija attiecībā uz fizikālo īpašību atšķirībām saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu. Komisija konstatēja, ka uzņēmums autobūves klientam pārdeva divu kategoriju ražojuma veidus: i) ražojuma veidus, kas izgatavoti atbilstoši rūpniecības standartam, kuru piemēro tēraudam, ko izmanto cita starpā autobūvē, un ii) ražojuma veidus, kas izgatavoti atbilstoši rūpniecības standartam, kuru piemēro auksti velmētiem ražojumiem kopumā. Lielākā daļa pārdošanas apjoma autobūves nozares klientam (75–85 %) attiecās uz otro kategoriju. Vienlaikus šie autobūves klientam pārdotie ražojuma veidi, kas nebija īpaši paredzēti autobūvei, tika pārdoti arī citu nozaru klientiem. Šajā sakarā Komisija konstatēja, ka uzņēmums apstiprinājuma ziņojumus bija iesniedzis tikai par tiem ražojuma veidiem, kas izgatavoti atbilstoši autobūves nozares standartam, lai gan korekciju tas pieprasīja visiem pārdošanas darījumiem ar autobūves klientu. Turklāt iesniegtie pierādījumi liecināja, ka autobūves klients tiešām bija pārbaudījis, vai atbilstoši autobūves nozares standartam izgatavotie ražojuma veidi atbilst pieprasītajām tehniskajām specifikācijām. Gan specifikācijas, gan pārbaudes metodes bija balstītas uz autobūves nozares standartu. Komisija arī konstatēja, ka uzņēmums autobūves klienta saskaņā ar autobūves standartu apstiprinātos ražojuma veidus, kaut arī nelielos daudzumos, pārdeva arī citiem klientiem. Komisija secināja, ka lielākajai daļai autobūves klientam pārdoto ražojuma veidu nebija fizikālo īpašību atšķirību, jo tās pašas tērauda klases iekšzemes tirgū pārdeva arī citu nozaru klientiem. Mazāka daļa autobūves klientam pārdoto ražojuma veidu (15–25 %) patiešām bija izgatavota atbilstoši īpašam rūpniecības standartam, kuru piemēro cita starpā autobūvē, kā arī auksti velmētiem plakaniem tērauda velmējumiem, ko izmanto elektroiekārtās vai būvniecībā. Komisija uzskatīja, ka nav pierādītas fizikālo īpašību atšķirības starp šiem ražojuma veidiem un ražojumu veidiem, ko pārdod citu nozaru klientiem. Pat ja šādas atšķirības pastāvētu, to ietekme uz normālo vērtību būtu niecīga, jo pārdošana autobūves klientam veidoja mazāk nekā 2 % no POSVIET kopējā pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū. Tāpēc Komisija noraidīja pieprasījumu koriģēt normālo vērtību fizikālo īpašību atšķirību dēļ. Sīkāka informācija uzņēmumam tika paziņota, izpaužot to atsevišķi konkrētajam uzņēmumam. |
|
(764) |
Komisija arī pārbaudīja 762. apsvērumā minēto informāciju un pierādījumus, lai noteiktu, vai ir pamatota korekcija attiecībā uz tirdzniecības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunktu. Komisija atgādināja, ka šādas korekcijas pamatošanai uzņēmumam jāpierāda, ka eksporta cena izplatīšanas ķēdē atbilst citam tirdzniecības līmenim nekā normālā vērtība un ka šī atšķirība ietekmē cenu salīdzināmību, par ko liecina pastāvīgas un skaidri izteiktas pārdevēja funkciju un cenu atšķirības dažādos tirdzniecības līmeņos eksportētājvalsts iekšzemes tirgū. Komisija konstatēja, ka uzņēmums vienīgi norādījis, ka iekšzemes tirgū vienam klientam – autobūves klientam – piemērojis augstākas cenas. Tomēr uzņēmums neizskaidroja un nepierādīja pārdevēja funkciju atšķirības, kas varētu pamatot augstākas cenas. Turklāt POSVIET bija tikai viens autobūves klients. Tāpēc cenu noteikšanu vienam klientam diez vai var uzskatīt par pierādījumu pastāvīgām un skaidri izteiktām atšķirībām starp pārdošanu autobūves nozarei un pārdošanu citām nozarēm. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Komisija apgalvojumu noraidīja. |
|
(765) |
Attiecībā uz pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu izdarīt korekciju Komisija detalizētu analīzi sniedza uzņēmumam paredzētajā informācijas izpaušanas dokumentā. Kopumā Komisija konstatēja, ka uzņēmums nebija pierādījis saistību starp faktoriem, kurus tas minēja kā īpatnības, kas raksturo pārdošanu autobūves nozarei, un cenām, kas tika piemērotas autobūves klientam. Konkrētāk, Komisija konstatēja, ka atsevišķu RKN (tie tika pārdoti gan autobūvei, gan citām nozarēm) pārdošana autobūves nozarei bija nerentabla, proti, šīs, kā tika apgalvots, īpatnības, kas raksturojot pārdošanu autobūves nozarei, neļāva noteikt cenas, kas segtu ražošanas izmaksas. Tādējādi Komisija apgalvojumu noraidīja. |
|
(766) |
Visbeidzot, pamatojoties uz 755.–765. apsvērumā izklāstītajiem apsvērumiem, Komisija noraidīja POSVIET sniegtos apgalvojumus, kas izklāstīti 747.–754. apsvērumā. |
|
(767) |
Pēc galīgās papildinformācijas izpaušanas POSVIET atkārtoja, ka autobūves un citu klašu vidējās svērtās vērtības izmantošana to ražošanas izmaksu salīdzināšanai ir piemērotāka nekā diapazonu izmantošana. Uzņēmums apgalvoja, ka vidējā svērtā vērtība atspoguļo konstatējumu faktisko komerciālo nozīmi, savukārt diapazons piešķir izšķirīgu nozīmi abām galējām vērtībām neatkarīgi no tā, vai kāda no tām ir reprezentatīva. |
|
(768) |
Attiecībā uz Komisijas analīzi par uzņēmuma pieprasījumu izdarīt korekciju attiecībā uz fizikālo īpašību atšķirībām saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu POSVIET izvirzīja divus argumentus. |
|
(769) |
Pirmkārt, uzņēmums apgalvoja, ka Komisijas analīzei, kuras pamatā ir nozares standarti, saskaņā ar kuriem ražo autobūves klientam pārdotos ražojuma veidus, nav nozīmes, lai izdarītu secinājumus par to, vai ir pamatota pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktā paredzētā korekcija. Uzņēmums apgalvoja, ka uz ražojumu var attiekties tas pats RKN vai plašs nozares standarts, bet uz to tik un tā var attiekties konkrēta klienta izvirzītas papildu prasības. |
|
(770) |
Otrkārt, POSVIET apgalvoja, ka tā autobūves klienta īpašo prasību izpilde nodrošina pierādītu tirgus vērtību. Šajā ziņā uzņēmums atsaucās uz to, ka ražojumi tiek testēti, ņemot vērā autobūves klienta īpašās tehniskās prasības, vidējās svērtās vienības ražošanas izmaksas ir augstākas nekā izmaksas, kas attiecināmas uz citām klasēm ar to pašu RKN, un arī autobūves klašu vidējās svērtās EXW pārdošanas cenas ir augstākas nekā pārdošanas cenas, kas raksturīgas tā paša RKN pārdošanai citām nozarēm. |
|
(771) |
Attiecībā uz Komisijas novērtējumu par uzņēmuma pieprasījumu izdarīt korekciju attiecībā uz tirdzniecības līmeņa atšķirībām (ražotāja oriģināliekārtu pārdošana) saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunktu, uzņēmums sniedza pārskatu par atšķirībām starp funkcijām, kas tiek veiktas autobūves un citu nozaru klientiem, šādās kategorijās: a) kvalifikācija un testēšana, b) prognozēšana un plānošana, c) inventārs un loģistika, d) cenu noteikšanas pilnvaras, e) pieprasījumu izskatīšana un tehniskais atbalsts. Uzņēmums arī apgalvoja, ka šo funkciju atšķirību ietekmi rāda tas, ka no autobūves klienta tiek iekasētas augstākas cenas ka šo atšķirību konsekvenci redzama kopumā pēc darījumiem, ražojumiem un laikposmiem. Visbeidzot, uzņēmums piebilda, ka pat tad, ja Komisija uzskatītu, ka pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunkta i) punkta nosacījumi nav pilnībā izpildīti, tai būtu jāizdara īpaša korekcija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunkta ii) punktu. |
|
(772) |
Attiecībā uz to, kā Komisija novērtējusi uzņēmuma pieprasījumu izdarīt korekciju attiecībā uz citiem faktoriem saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu, uzņēmums apgalvoja, ka:
|
|
(773) |
Komisija apgalvoja, ka vidējās svērtās vērtības izmantošana ražošanas izmaksu salīdzināšanai nav piemērota, lai noteiktu, vai autobūves klases ražošanas izmaksas pastāvīgi ir bijušas augstākas nekā citu (preču) klašu ražošanas izmaksas. Patiešām, ja vairākas atšķirīgas vērtības tiek sadalītas divās grupās un katrai grupai tiek aprēķināta vidējā vērtība, viena vidējā vērtība gandrīz vienmēr būs augstāka par otru. Tomēr šī atšķirība pati par sevi nesniedz norādi par to, vai atsevišķās vērtības vienā grupā pastāvīgi ir augstākas par vērtībām otrā grupā. Turklāt piezīmēs par izpausto galīgo informāciju uzņēmums apgalvoja, ka Komisija nav pienācīgi pārbaudījusi tā pieprasījumus izdarīt pamatregulas 2. panta 10. punkta a), d) un k) apakšpunktā paredzētās korekcijas. Šī analīze tika veikta, un Komisija uzņēmuma pieprasījumus noraidīja ar citādu pamatojumu, nevis vidējo ražošanas izmaksu analīzi. |
|
(774) |
Attiecībā uz apgalvojumu par pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu Komisija norādīja, ka secinājumu nebalstīja tikai uz faktu, ka autobūves klientam pārdotie ražojuma veidi bija ražojumi, kas atbilst konkrētam nozares standartam. Komisija neapstrīd, ka uz ražojumiem, kas ražoti saskaņā ar dažādiem nozares standartiem, var attiekties viens un tas pats RKN. Komisijas argumenta pamatā bija tas, ka nebija pierādījumu par fizikālo īpašību atšķirībām starp atsevišķām klasēm, kas ražotas saskaņā ar preču nozares standartu un kas veidoja lielāko daļu no uzņēmuma pārdošanas apjoma autobūves klientam, kamēr tās pašas konkrētās klases tika pārdotas arī citu nozaru klientiem. Uzņēmuma iesniegtie apstiprinājuma ziņojumi attiecās tikai uz tiem ražojuma veidiem, kas ražoti saskaņā ar autobūves nozares standartu un veidoja mazāko daļu no uzņēmuma pārdošanas apjoma autobūves klientam. Katrā ziņā uzņēmums nepaskaidroja, kā atšķiras fizikālās īpašības ražojuma veidiem, ko pārdod autobūves klientam un citiem klientiem. To vien, ka pastāv cenu starpība, nevar uzskatīt par pierādījumu, ka atšķiras fizikālās īpašības. |
|
(775) |
Attiecībā uz apgalvojumu par pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunktu Komisija analizēja POSVIET norādītās funkcijas attiecībā uz pārdošanu autobūves nozarei un citām nozarēm. Attiecībā uz apgalvojumiem par dažām funkcijām, proti, kvalifikāciju un testēšanu, prognozēšanu un plānošanu, inventāru un loģistiku un tehnisko atbalstu, lietas materiālos nebija apliecinošu pierādījumu vai pierādījumi bija tikai daļēji (apstiprināšanas/testēšanas ziņojumi par ierobežotu skaitu ražojuma veidu). Attiecībā uz pieprasījumu izskatīšanu šķiet, ka nodrošinātās funkcijas un pakalpojumi pārklājas. Lai gan pieprasījumu izskatīšanas procedūra šķiet nepārprotami iedibināta autobūves klientam, līdzīgu procedūru atkarībā no pieprasījuma iedabas var piemērot citu nozaru klientiem. Attiecībā uz cenu noteikšanas pilnvarām nav skaidrs, kādā veidā centralizēta cenu apspriešana ir funkcija, kas saistīta ar tirdzniecības / ražotāja oriģināliekārtu pārdošanas līmeni. |
|
(776) |
Attiecībā uz apgalvojumu par pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu Komisija norādīja, ka:
|
|
(777) |
Katrā ziņā POSVIET savus apgalvojumus par nepieciešamību izdarīt korekciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta a), d) vai k) apakšpunktu pastāvīgi pamatoja tikai ar to, ka tā autobūves klientam ir noteiktas augstākas cenas. Pēc tam uzņēmums apgalvoja, ka atšķiras fizikālās īpašības, funkcijas, kas saistītas ar tirdzniecības /ražotāja oriģināliekārtu pārdošanas līmeni, vai citi faktori. Uzņēmums nevis sniedza apliecinošus pierādījumus, ka šīs atšķirības pastāv, bet gan apgalvoja, ka tas vien, ka cenas ir augstākas, pierāda šīs atšķirības. Šajā ziņā Komisija norādīja, ka atkarībā no klienta iekšzemes tirgū pastāv cenu starpība, kas brīvajā tirgū ir normāla parādība, kura būtu jāatspoguļo normālajā vērtībā, nevis jāizslēdz no tās. POSVIET tomēr nepaskaidroja šo cenu starpību tādu konkrētu faktoru ziņā, kuri ietekmē cenas, kā prasīts pamatregulas 2. panta 10. punktā. Bez šādas saiknes korekcijai nav pamata. Cenu starpība pati par sevi ne vienmēr liecina, ka ir cenas piemaksa; tā varētu arī liecināt, ka pārdošanas cenas citām nozarēm tiek samazinātas, un bez pierādāmas saiknes ar konkrētu faktoru tā ir parasta parādība tirgū un ietekmē konkrēta ražojuma veida normālo vērtību. |
|
(778) |
Ievērojot 773.–777. apsvērumā izklāstītos apsvērumus, Komisija noraidīja 767.–772. apsvērumā aprakstītos apsvērumus. |
3.6.5.2.
|
(779) |
Lai eksporta cenu pārrēķinātu EXW tirdzniecības līmenī, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta e) apakšpunktu tika izdarītas korekcijas attiecībā uz vedmaksu, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraušanas izmaksām un papildizmaksām. |
|
(780) |
Tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā šādus faktorus, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību: neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū piešķirtais kredīts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta g) apakšpunktu, iepakošanas izdevumi, kas radušies saistībā ar attiecīgā ražojuma pārdošanu eksportam uz Savienību, saskaņā ar 2. panta 10. punkta f) apakšpunktu, bankas komisijas maksas saskaņā ar 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu un komisijas maksas saskaņā ar 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu. PIC Korea maksāja komisijas maksu saistītam uzņēmumam Vjetnamā par dokumentu apstrādi, saziņu un citiem pakalpojumiem, kas sniegti saistībā ar POSVIET ražotā attiecīgā ražojuma eksportu uz Savienību. |
|
(781) |
Attiecībā uz visiem eksporta pārdošanas darījumiem, kas veikti ar tirgotāja PIC Korea starpniecību, tika izdarīta korekcija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu. Komisija uzskatīja, ka tirgotājam radušās PVA izmaksas un nesaistīta importētāja peļņa 2 % apmērā, kā tās skaidrotas iepriekš 630. apsvērumā, uzticami atspoguļo komisijas maksu, ko par saviem pakalpojumiem iekasētu nesaistīts aģents. |
|
(782) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas POSVIET atkārtoja apgalvojumu, ka trīs tirdzniecības uzņēmumi – PIC Korea, PI Germany un PI Italy (“PI grupa”) – veido vienu ekonomisku vienību (“VEV”). Uzņēmums atzina, ka antidempinga procedūrās VEV jēdziens tiek piemērots ar ražotāju eksportētāju saistītam tirgotājam, ja no to saistības ekonomiskās būtības izriet, ka tirgotājs darbojas kā ražotāja iekšējā eksporta nodaļa. Piezīmēs par izpausto galīgo papildinformāciju uzņēmums atkārtoja apgalvojumu, lai gan izpaustā galīgā papildinformācija uz attiecīgo jautājumu neattiecas un uzņēmumam tika dots norādījums sniegt piezīmes tikai par jautājumiem, uz kuriem izpaustā galīgā papildinformācija attiecas. |
|
(783) |
Tomēr uzņēmums apgalvoja, ka šajā lietā nav nozīmes tam, ka POSVIET nav daļa no apgalvotās VEV, un atsaucās uz Savienības konkurences tiesībām, kurās atzīts, ka uzņēmums ir ekonomiska vienība, ko var veidot vairākas atsevišķas fiziskas vai juridiskas personas. Šajā gadījumā izšķirīga ir ekonomiskā vienotība un kontrole, nevis tas, vai kāda no šīm vienībām ir ražotājs. Šajā sakarā POSVIET apgalvoja, ka PI grupa ir VEV, jo:
|
|
(784) |
POSVIET norādīja, ka tas neiebilst pret PVA izmaksu atskaitīšanu gan saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, gan saskaņā ar 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu, bet iebilst pret divkāršu peļņas atskaitīšanu. |
|
(785) |
Tas arī ierosināja, ka būtu piemēroti vienreiz atskaitīt konsolidētās PVA izmaksas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu. |
|
(786) |
Visbeidzot, uzņēmums atgādināja, ka saskaņā ar spriedumu lietā PT Musim Mas/Komisija (147), ja ir atzīts, ka ražotājs un saistīts tirgotājs veido VEV, tirgotāju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu nevar uzskatīt par aģentu, kurš strādā, pamatojoties uz komisijas maksu. |
|
(787) |
Komisija izvērtēja šo apgalvojumu. Proti, antidempinga procedūrās VEV jēdzienu izmanto, lai aprakstītu situācijas, kad tirgotājs ir saistīts ar ražotāju eksportētāju un no to saistības ekonomiskās būtības izriet, ka tirgotājs darbojas kā ražotāja iekšējā eksporta nodaļa. Šis apstāklis pēc definīcijas nav pretrunā uzņēmuma jēdzienam Savienības konkurences tiesībās, lai gan jānorāda, ka Savienības konkurences tiesības tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās nav piemērojamas. |
|
(788) |
Komisija norādīja, ka POSVIET apgalvojums par VEV pastāvēšanu starp PIC Korea, PI Germany un PI Italy bija vērsts uz to, lai panāktu izmaiņas eksporta cenas korekciju piemērošanā. Būtībā uzņēmums iebilda pret, kā tas apgalvoja, nosacītās peļņas divkāršu atskaitīšanu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu un 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu, vai, alternatīvi, ierosināja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu atskaitīt PI grupas konsolidētās PVA izmaksas. |
|
(789) |
Šajā sakarā Komisija atgādināja, ka PVA izmaksu un nosacītās peļņas atskaitīšana saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu un 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu ir divas atsevišķas darbības, lai gan abās izmanto viena veida informāciju, proti, saistīto uzņēmumu faktiskās PVA izmaksas un nesaistīta importētāja peļņu. |
|
(790) |
Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu Komisija noteica eksporta cenu, pamatojoties uz cenu, par kādu CRF tika pārdoti tālāk pirmajam neatkarīgajam klientam, jo importētāji PI Germany un PI Italy bija saistīti ar ražotāju eksportētāju. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu tika veikta korekcija, ņemot vērā visas izmaksas, kas radušās starp importēšanu un tālākpārdošanu, kā arī gūto peļņu. Šajā gadījumā izmaksas, kas radušās posmā starp importēšanu un tālākpārdošanu, ietvēra gan importētāju par katru darījumu atsevišķi norādītās izmaksas, gan PVA izmaksas, ko nevarēja tieši attiecināt uz atsevišķiem darījumiem. |
|
(791) |
Pēc eksporta cenas un normālās vērtības noteikšanas Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu koriģēja eksporta cenu, lai nodrošinātu taisnīgu salīdzināšanu. Komisija konstatēja, ka PIC Korea veica funkcijas, kas līdzinājās tāda aģenta funkcijām, kurš strādā, pamatojoties uz komisijas maksu, un par šīm funkcijām saņēma atlīdzību uzcenojuma veidā. Tā kā uzcenojumu maksāja starp saistītiem uzņēmumiem, šo uzņēmumu savstarpējās attiecības ietekmēja tā apmēru. Tāpēc Komisija izmantoja PIC Korea faktiskās PVA izmaksas un nosacīto peļņu kā aizstājējvērtību komisijas maksai, ko saņemtu neatkarīgs aģents, kurš veiktu PIC Korea funkcijas. |
|
(792) |
Šajā sakarā POSVIET nepierādīja, ka Komisijas pieeja būtu pretrunā pamatregulai. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu Komisijai bija juridisks pienākums, nosakot eksporta cenu, atskaitīt PVA izmaksas un peļņu. Attiecībā uz pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktā paredzēto korekciju uzņēmums neapstrīdēja Komisijas secinājumu, ka PIC Korea veic funkcijas, kas līdzinās tāda aģenta funkcijām, kurš strādā, pamatojoties uz komisijas maksu. Uzņēmums arī neapgalvoja un nesniedza pierādījumus, ka PIC Korea darbotos kā POSVIET iekšējā eksporta nodaļa – tādā gadījumā korekcija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu patiešām nebūtu pamatota. |
|
(793) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas POSVIET apgalvoja, ka peļņas apmērs, kas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu atskaitīts attiecībā uz PIC Korea, tam tieši pārdodot preces nesaistītiem klientiem Savienībā, būtu jāpārskata, ņemot vērā uzņēmuma ierobežotās funkcijas. Šajā sakarā uzņēmums atsaucās uz spriedumu lietā PT Musim Mas/Komisija (148), kurā Tiesa precizēja, ka pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunkta piemērošana ir atkarīga nevis no tirgotāja un ražotāja eksportētāja attiecībām, bet gan no tirgotāja veiktajām funkcijām. Uzņēmums apgalvoja, ka peļņas apmērs būtu jānosaka atbilstoši tirgotāja, nevis importētāja veiktajām funkcijām. |
|
(794) |
Turklāt POSVIET atsaucās uz ESAO transfertcenu noteikšanas vadlīnijām (149), kurās norādīts, ka “[t]ālākpārdošanas cenu starpību ietekmē tālākpārdevēja veikto darbību apjoms. Šis darbību apjoms var būt ļoti atšķirīgs – no gadījuma, kad tālākpārdevējs kā ekspeditors sniedz tikai minimālus pakalpojumus, līdz gadījumam, kad tas uzņemas visu ar īpašumtiesībām saistīto risku, kā arī pilnu atbildību un riskus, kas saistīti ar preču reklamēšanu, tirgvedību, izplatīšanu un garantijām, krājumu finansēšanu un citiem saistītiem pakalpojumiem. Ja tālākpārdevējs kontrolētā darījumā neveic nozīmīgu komercdarbību, bet tikai nodod preces trešai personai, tālākpārdošanas cenu starpība, ņemot vērā tā veiktās funkcijas, var būt neliela.” |
|
(795) |
Šajā sakarā uzņēmums norādīja, ka PIC Korea pārdošanas kanālā, kurā tas tieši pārdod preces nesaistītiem klientiem Savienībā, nenodrošina preču uzglabāšanu vai muitošanu un nepiedalās arī attiecību ar klientiem ikdienas pārvaldībā. |
|
(796) |
Piezīmēs par izpausto galīgo papildinformāciju uzņēmums atkārtoja 793.–795. apsvērumā izklāstīto apgalvojumu, lai gan izpaustā galīgā papildinformācija uz attiecīgo jautājumu neattiecas un uzņēmumam tika dots norādījums sniegt piezīmes tikai par jautājumiem, uz kuriem izpaustā galīgā papildinformācija attiecas. |
|
(797) |
Vispirms Komisija norādīja, ka, pretēji POSVIET apgalvojumam, spriedumā, kas pieņemts lietā PT Musim Mas/Komisija (150), peļņa, ko izmanto korekcijas apmēra noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu, nav sasaistīta ar funkcijām, ko veic tirgotājs, kurš darbojas kā aģents. Ar šīm funkcijām ir saistīta pati korekcija. Šajā sakarā Komisija atgādināja, ka pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktā paredzētajai komisijas maksas korekcijai ir divas atsevišķas sastāvdaļas: i) saistītā tirgotāja faktiskās PVA izmaksas un ii) tajā pašā nozarē strādājoša nesaistīta tirgotāja nosacītā peļņa. Peļņas sastāvdaļa ir aizstājējvērtība peļņas procentam, ko salīdzināms neatkarīgs tirgotājs gūtu brīvajā tirgū, savukārt PVA izmaksu sastāvdaļa atspoguļo saistīto tirgotāju veikto funkciju faktiskās izmaksas. Tieši šī otrā sastāvdaļa – faktiskās PVA izmaksas – nodrošina to, ka korekcija precīzi atspoguļo veikto funkciju izmaksas. |
|
(798) |
Komisija apstiprināja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu eksportam uz Savienību ar PIC Korea starpniecību piemērotās korekcijas pamatā bija nevis POSVIET un PIC Korea savstarpējās attiecības, bet gan tirgotāja iesaistīšanās vairākos pārdošanas kanālos, kuros tas veica funkcijas, kas līdzinājās tāda aģenta funkcijām, kurš strādā, pamatojoties uz komisijas maksu. Tomēr šo uzņēmumu savstarpējās attiecības tika ņemtas vērā, nosakot korekcijas apmēru. PIC Korea faktiskās PVA izmaksas tika iekļautas korekcijā, tomēr pārdošanas darījumos gūto peļņu nevarēja izmantot, jo POSVIET un PIC Korea savstarpējās attiecības ietekmēja pirkuma cenu. Tāpēc kā piemērotu aizstājējvērtību izmantoja nesaistīta importētāja Savienībā peļņu. |
|
(799) |
Turklāt uzņēmums, atsaucoties uz ESAO transfertcenu noteikšanas vadlīnijām, apgalvoja, ka peļņas apmērs būtu jāsamazina, jo tas veica mazāk funkciju nekā saistītie importētāji Savienībā. |
|
(800) |
Attiecībā uz ESAO transfertcenu noteikšanas vadlīnijām Komisija atgādināja, ka to pamatā ir “starptautisks transfertcenu noteikšanas standarts, par kura izmantošanu nodokļu vajadzībām [starptautisko uzņēmumu] grupās un nodokļu administrācijās ESAO dalībvalstis ir vienojušās” (151). ESAO transfertcenu noteikšanas vadlīniju mērķis nav prognozēt, kādu peļņu konkrētā tirgū var gūt vai uzskatīt par samērīgu, pārdodot tālāk noteiktas preces, ņemot vērā tirgotāja veiktās funkcijas. Peļņas sadale atbilstoši saistīto uzņēmumu veiktajām funkcijām šajā kontekstā galvenokārt palīdz novērst peļņas attiecināšanu uz uzņēmumiem, kuri veic maz funkciju, bet atrodas jurisdikcijās ar zemām nodokļu likmēm. |
|
(801) |
Katrā ziņā Komisija nepiekrita apgalvojumam, ka PIC Korea funkcijas būtu ierobežotas salīdzinājumā ar abu saistīto importētāju funkcijām Savienībā. Konfidencialitātes apsvērumu dēļ detalizētā analīze uzņēmumam tika izpausta atsevišķi. Šajā sakarā ESAO transfertcenu noteikšanas vadlīnijās, uz kurām uzņēmums atsaucās savā argumentācijā, ir minēti gan piemēri, kad tirgotāja funkcijas ir ierobežotas (piemēram, tas sniedz tikai minimālus ekspeditora pakalpojumus), gan piemēri, kad tirgotāja funkcijas ir plašākas un var sagaidīt lielāku peļņu (piemēram, tas uzņemas visu ar īpašumtiesībām saistīto risku, kā arī pilnu atbildību un riskus, kas saistīti ar preču reklamēšanu, tirgvedību, izplatīšanu un garantēšanu). PIC Korea nepārprotami pārņēma īpašumtiesības uz precēm to pārvadāšanas laikā pa jūru un bija atbildīgs par izplatīšanas tīkla organizēšanu. Tāpēc tā funkcijas nevar uzskatīt par ierobežotām. Tāpēc 797. apsvērumā izklāstītais apgalvojums tika noraidīts. |
3.6.6. Dempinga starpības
|
(802) |
Attiecībā uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu. |
|
(803) |
Pamatojoties uz to, galīgā vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir 16,0 %. |
|
(804) |
Attiecībā uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu aprēķina vidējo svērto dempinga starpību. Šajā gadījumā izlasē neiekļauto ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, galīgā dempinga starpība ir tāda pati kā izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, galīgā dempinga starpība, proti, 16,0 %. |
|
(805) |
Visiem pārējiem Vjetnamas ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu noteica dempinga starpību, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Tālab Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis ir ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, eksporta apjoms uz Savienību, izteikts kā īpatsvars kopējā pēc Eurostat datiem noteiktajā importā no attiecīgās valsts uz Savienību izmeklēšanas periodā. |
|
(806) |
Šajā lietā sadarbības līmenis ir augsts, jo ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksports veidoja vairāk nekā 80 % no kopējā importa apjoma izmeklēšanas periodā. Pamatojoties uz to, Komisija nolēma ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, noteikt dempinga starpību tādā līmenī, kāds bija izlasē iekļautajam uzņēmumam, kurš sadarbojās un tika pārbaudīts individuāli. |
|
(807) |
Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:
|
4. KAITĒJUMS
4.1. Savienības ražošanas nozares definīcija un Savienības ražošanas apjoms
|
(808) |
Izmeklēšanas periodā Savienībā līdzīgo ražojumu ražoja 22 ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē. |
|
(809) |
Tika noteikts, ka Savienības kopējais ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā bija aptuveni 31,5 milj. t, ieskaitot pašpatēriņa tirgum paredzēto produkciju. Komisija šo skaitli noteica, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, proti, pārbaudīto atbildi uz anketas jautājumiem, kas saņemta no Eurofer, un, ja iespējams, salīdzināja to ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārbaudītajām atbildēm uz anketas jautājumiem. |
|
(810) |
Kā norādīts 94. apsvērumā, tika izveidota trīs Savienības ražotāju izlase. Galīgā izlase veidoja vairāk nekā 24 % no aplēstā kopējā Savienības ražošanas apjoma un 17 % no aplēstā līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoma Savienības brīvajā tirgū un nodrošināja labu ģeogrāfisko izkliedi. |
|
(811) |
Kopumā Savienības ražošanas nozarei ir raksturīga ievērojama vertikālā integrācija. Būtisku produkcijas daļu izmanto pašpatēriņam turpmākā lejupējā pārstrādē, bet pārējo pārdod brīvajā tirgū, kur tā tieši konkurē ar importu. |
4.2. Attiecīgā Savienības tirgus noteikšana
|
(812) |
Lai noskaidrotu, vai Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums, un noteiktu patēriņu un dažādus ekonomiskos rādītājus, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli, Komisija pārbaudīja, kādā mērā šajā analīzē būtu jāņem vērā tas, ka Savienības ražošanas nozare pati izmanto savu produkciju, it īpaši turpmākai pārstrādei. |
|
(813) |
Kā norādīts iepriekš, Savienības ražošanas nozare lielā mērā ir vertikāli integrēta, un izmeklējamais ražojums ir primārais izejresurss dažādu augstākas vērtības lejupēju ražojumu, piemēram, cinkotu un ar organisku pārklājumu klātu ražojumu, ražošanā. Tāpēc Komisija konstatēja, ka ievērojama daļa izlasē iekļauto Savienības ražotāju produkcijas bija paredzēta izmantošanai pašpatēriņam. Ņemot to vērā, pašpatēriņš un patēriņš brīvajā tirgū tika analizēti atsevišķi. |
|
(814) |
Atšķirība starp pašpatēriņa tirgu un brīvo tirgu ir būtiska kaitējuma analīzē, jo ražojumi, kas paredzēti izmantošanai pašpatēriņam, nav pakļauti tiešai importa konkurencei, un transfertcenas grupu ietvaros tiek noteiktas saskaņā ar dažādām cenu noteikšanas politikām. Turpretī ražojumi, kas paredzēti brīvam tirgum, tieši konkurē ar importēto izmeklējamo ražojumu, un cenas ir brīvā tirgus cenas. |
|
(815) |
Lai gūtu pēc iespējas pilnīgu priekšstatu par Savienības ražošanas nozari, Komisija ieguva datus par visu CRF darbību un noteica, vai produkcija bija paredzēta izmantošanai pašpatēriņam vai brīvajam tirgum. |
|
(816) |
Komisija pārbaudīja dažus ar Savienības ražošanas nozari saistītus ekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz brīvā tirgus datiem. Šie rādītāji ir: pārdošanas apjoms un pārdošanas cenas Savienības tirgū, tirgus daļa, izaugsme, eksporta apjoms un cenas, rentabilitāte, ienākums no ieguldījumiem un naudas plūsma. Ja bija iespējams un pamatots, pārbaudē gūtie konstatējumi tika salīdzināti ar datiem par pašpatēriņa tirgu, lai nodrošinātu pilnīgu pārskatu par Savienības ražošanas nozares stāvokli. |
|
(817) |
Tomēr citus ekonomiskos rādītājus pilnvērtīgi varētu pārbaudīt, tikai ietverot visas darbības, arī izmantošanu pašpatēriņa tirgū Savienības ražošanas nozarē. Tie ir šādi: ražošanas apjoms, jauda, jaudas izmantojums, ieguldījumi, krājumi, nodarbinātība, ražīgums, algas un spēja piesaistīt kapitālu. Tie ir atkarīgi no visām darbībām neatkarīgi no tā, vai ražojums ir paredzēts pašpatēriņa tirgum vai pārdošanai brīvajā tirgū. |
4.3. Patēriņš Savienībā
4.3.1. Pašpatēriņš Savienības tirgū (t)
|
(818) |
Komisija noteica pašpatēriņu Savienībā, attiecībā uz visiem zināmajiem ražotājiem Savienībā pamatojoties uz datiem par pašpatēriņu un pārdošanu pašpatēriņam. Pamatojoties uz to, pašpatēriņam Savienībā bija šāda dinamika: 25. tabula Pašpatēriņš Savienības tirgū (t)
|
||||||||||||||||||||||
|
(819) |
Tika konstatēts, ka aptuveni 76 % no Savienības CRF produkcijas ir paredzēts pašpatēriņa tirgum, savukārt atlikušie 24 % tiek pārdoti brīvā tirgus apstākļos. |
|
(820) |
Pašpatēriņš Eiropas Savienībā laikposmā no 2022. līdz 2024. gadam palielinājās par aptuveni 4 %, atspoguļojot to, ka pakāpeniski pieauga pieprasījums pašpatēriņa tirgū. Tomēr šī tendence neturpinājās, jo izmeklēšanas periodā patēriņš salīdzinājumā ar 2024. gadu samazinājās par aptuveni 3,5 %, kopumā atgriežoties 2022. gada līmenī. Kopumā attiecīgajā periodā pašpatēriņš svārstījās tikai nedaudz, kas liecina par relatīvi stabilu lejupējo pieprasījumu vertikāli integrētās darbībās. |
4.3.2. Brīvā tirgus patēriņš Savienības tirgū (t)
|
(821) |
Komisija noteica patēriņu Savienības brīvajā tirgū, pamatojoties uz a) Eurofer datiem par visu zināmo Savienības ražotāju pārdošanas apjomu Savienības tirgū, kas salīdzināti ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju paziņoto informāciju, un b) importu Savienībā no visām trešām valstīm saskaņā ar Eurostat datiem. Pamatojoties uz to, patēriņam Savienības brīvajā tirgū bija šāda dinamika: 26. tabula Patēriņš Savienības brīvajā tirgū (t)
|
||||||||||||||||||||||
|
(822) |
Patēriņš brīvajā tirgū attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās. Pirmajā gadā tas samazinājās par 9 %. Tam sekoja mērens pieaugums par 2 % nākamajā gadā. Tomēr šī atgūšanās bija īslaicīga, jo izmeklēšanas periodā patēriņš atkal samazinājās par 3 procentpunktiem. |
|
(823) |
Kopumā patēriņš brīvajā tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 10 %. Šo kritumu galvenokārt noteica lejupējā patēriņa samazināšanās, it īpaši būvniecības nozarē un dažos rūpnieciskos lietojumos, kas ir galvenie tērauda ražojumu galapatēriņa tirgi. |
|
(824) |
Turklāt makroekonomiskā nenoteiktība un vājāka ekonomikas izaugsme vairākās dalībvalstīs veicināja piesardzīgāku klientu iepirkumu praksi: tie atlika vai samazināja pasūtījumus un par prioritāti izvirzīja krājumu samazināšanu. Rezultātā samazinājās tūlītējo darījumu tirgus aktivitāte un darījumu apjoms brīvā tirgus segmentā. |
4.3.3. Kopējais patēriņš
|
(825) |
Kopējam patēriņam, ko veido pašpatēriņš un patēriņš brīvajā tirgū, attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 27. tabula Kopējais patēriņš Savienībā (brīvais tirgus un pašpatēriņa tirgus) (t)
|
||||||||||||||||||||||
|
(826) |
Kopējais patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā kopumā saglabājās stabils un svārstījās tikai nedaudz. Pirmajā gadā tas nedaudz samazinājās – par 1 %. Tam sekoja neliels pieaugums par 3 procentpunktiem nākamajā gadā. Tomēr šis pieaugums nebija noturīgs, jo patēriņš izmeklēšanas periodā samazinājās par 4 procentpunktiem. |
|
(827) |
Attiecīgajā periodā kopējais patēriņš kopumā saglabājās stabils, un bija vērojams neliels samazinājums par aptuveni 2 % laikposmā no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam. Šī relatīvā stabilitāte galvenokārt bija saistīta ar to, ka pašpatēriņš kopumā saglabājās stabils, daļēji izlīdzinot patēriņa brīvajā tirgū tendenci samazināties un tādējādi mazinot ietekmi, ko radīja pieprasījuma kopējā samazināšanās. |
4.4. Imports no attiecīgajām valstīm
4.4.1. Kumulatīvs novērtējums par importa no attiecīgajām valstīm ietekmi un attiecīgo valstu izcelsmes importa apjomiem un importa cenām
|
(828) |
Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu Komisija pārbaudīja, vai attiecīgo valstu izcelsmes ražojumu imports būtu jāvērtē kopumā. |
|
(829) |
Dempinga starpība, kas noteikta attiecībā uz importu no attiecīgajām valstīm, pārsniedza pamatregulas 9. panta 3. punktā noteikto de minimis robežvērtību. Importa apjoms no katras attiecīgās valsts nebija niecīgs pamatregulas 5. panta 7. punkta nozīmē. Tirgus daļas izmeklēšanas periodā bija no 3 % līdz 7 %. |
|
(830) |
Konkurences apstākļi starp importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un līdzīgo ražojumu bija līdzīgi. Kā norādīts 125. apsvērumā, izmeklēšana parādīja, ka ražotāju eksportētāju un Savienības ražošanas nozares pārdotajiem CRF ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vienādi pamatlietojumi. Turklāt importētie ražojumi konkurēja gan savstarpēji, gan ar Savienības ražošanas nozari un Savienībā ražotajiem CRF, jo tos pārdod pa tiem pašiem tirdzniecības kanāliem un līdzīgām klientu kategorijām. |
|
(831) |
Tādējādi visi pamatregulas 3. panta 4. punktā noteiktie kritēriji bija izpildīti, un kaitējuma noteikšanas nolūkā imports no attiecīgajām valstīm tika vērtēts kopumā. |
4.4.2. Importa no attiecīgajām valstīm apjoms un tirgus daļa
|
(832) |
Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Tirgus daļas tika noteiktas, salīdzinot importa apjomus ar patēriņu Savienības brīvajā tirgū, kā norādīts 26. tabulā. |
|
(833) |
Importam no attiecīgajām valstīm Savienībā bija šāda dinamika: 28. tabula Importa daudzums un tirgus daļa
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(834) |
Attiecīgajā periodā imports no attiecīgajām valstīm kopumā palielinājās: apjoma ziņā par 28 %, savukārt tā tirgus daļa izmeklēšanas periodā sasniedza 23 %. Norises dažādās attiecīgajās valstīs ievērojami atšķīrās, tomēr kopējā tendence liecina par šā importa klātbūtnes nostiprināšanos Savienības tirgū. |
|
(835) |
2023. gadā importa apjomu dinamika dažādās valstīs bija atšķirīga. Imports no Indijas nedaudz samazinājās (–4 %), savukārt imports no Turcijas strauji samazinājās (–49 %). Turpretī imports no Japānas (+77 %), Taivānas (+50 %) un Vjetnamas (+139 %) ievērojami palielinājās. Rezultātā kopējais importa apjoms no attiecīgajām valstīm palielinājās, un tirgus daļa pieauga no 16 % līdz 19 % (+3 procentpunkti). |
|
(836) |
2024. gadā augšupejošā tendence kļuva izteiktāka. Imports no Indijas (+12 %), Japānas (+10 %) un Taivānas (+30 %) turpināja pieaugt, savukārt imports no Turcijas strauji atguvās (+83 %) no 2023. gadā reģistrētā zemā līmeņa. Vēl vairāk palielinājās arī imports no Vjetnamas (+36 %). Rezultātā kopējais importa apjoms ievērojami palielinājās un tirgus daļa būtiski pieauga līdz 24 % (+5 procentpunkti). |
|
(837) |
Izmeklēšanas periodā importa apjomi samazinājās salīdzinājumā ar 2024. gadu, bet saglabājās krietni virs 2022. gada līmeņa. Imports no Indijas mēreni samazinājās (–5 %), un samazinājās arī imports no Taivānas (–13 %) un Turcijas (–20 %). Turpretī imports no Japānas (+1 %) un Vjetnamas (+19 %) turpināja palielināties. Kopumā imports no attiecīgajām valstīm saglabājās augsts, un tirgus daļa tikai nedaudz samazinājās līdz 23 % (–1 procentpunkts). |
|
(838) |
Attiecīgajā periodā imports no attiecīgajām valstīm ievērojami palielinājās gan apjoma, gan tirgus daļas ziņā. Importa apjoms 2023. gadā palielinājās par 6 %, bet 2024. gadā vēl būtiski pieauga par 31 %. Lai gan izmeklēšanas periodā tas samazinājās par 8 % salīdzinājumā ar 2024. gadu, tas joprojām bija par 28 % augstāks nekā 2022. gadā. Vienlaikus šā importa tirgus daļa pastāvīgi palielinājās no 16 % 2022. gadā līdz 19 % 2023. gadā un 2024. gadā sasniedza 24 %, bet izmeklēšanas periodā nedaudz samazinājās līdz 23 %. Kopumā, lai gan izmeklēšanas periodā bija neliels kritums, importam no attiecīgajām valstīm bija izteikta augšupejoša tendence, un tas ievērojami nostiprināja savas pozīcijas Savienības tirgū. |
4.4.3. Importa no attiecīgajām valstīm cenas un cenu samazinājums un cenu nospiešana
|
(839) |
Importa cenas Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. |
|
(840) |
Importam no attiecīgajām valstīm Savienībā vidējās svērtās cenas dinamika bija šāda: 29. tabula Importa cenas (EUR/mērvienība)
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(841) |
Kopumā attiecīgajā periodā vidējā cena importam par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm samazinājās par 34 %. Šī lejupejošā tendence bija vērojama katrai attiecīgajai valstij atsevišķi: cenas samazinājās par 30–43 %, un visizteiktākais samazinājums – par 43 % – tika reģistrēts Vjetnamai. |
|
(842) |
Komisija noteica cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:
|
|
(843) |
Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju teorētiskā apgrozījuma izmeklēšanas periodā. |
|
(844) |
Saņēmusi piezīmes par izpausto galīgo informāciju, kuru rezultātā tika mainītas eksporta cenas Japānai un Turcijai, kā paskaidrots attiecīgi 270. un 278. apsvērumā, kā arī 632. un 636. apsvērumā, Komisija pārskatīja cenu samazinājuma starpības. |
|
(845) |
Konkrēti attiecībā uz Nippon Steel pēc tam, kad tika pieņemts tā apgalvojums, ka MISI un NST piemērotās cenas atbilda nesaistītu pušu darījuma principam, Komisija eksporta cenu nenoteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu. Tomēr, lai noteiktu importa cenu, ko izmantoja cenu samazinājuma un kaitējuma starpības aprēķinā, Komisija pēc analoģijas piemēroja pamatregulas 2. panta 9. punktu, jo uzņēmumu savstarpējās saistības dēļ grupas ietvaros muitai deklarētā cena nebija uzticama (152). |
|
(846) |
Šajā gadījumā, lai tirgus cenu, par kādu ražojums pārdots nesaistītam klientam, koriģētu līdz salīdzināmajam tirdzniecības līmenim (proti, importa cenai tūlīt pēc ražojuma muitošanas pie Savienības robežas), no tās atskaitīja visas izmaksas, kas radušās starp importēšanu un tālākpārdošanu, tostarp PVA izmaksas, kā arī gūto peļņu. |
|
(847) |
Komisija paļāvās uz faktiskajām PVA izmaksām, par kurām ziņoja saistītie importētāji. Kā paskaidrots 630. apsvērumā, korekcijām izmantotais peļņas procents bija 2 %. Pamatojoties uz to, Komisija veica peļņas korekciju attiecībā uz katru Savienībā esošo saistīto subjektu, kas piedalījās tālākpārdošanā pirmajam neatkarīgajam klientam Savienībā. Konkrētāk, lietas materiālos iekļautie pierādījumi liecināja, ka uzņēmums B saistībā ar pirkumu no MISEA ar piegādes noteikumiem “piegādāts vietā, izkrauts” (DPU) sedza izkraušanas izmaksas Savienības ostā, saņemot izmeklējamo ražojumu. Pamatojoties uz to, tā kā uzņēmums B nesadarbojās, Komisija uzskatīja, ka papildus MISEA importēšanas procesā bija iesaistīts arī uzņēmums B. Šā iemesla dēļ Komisija gan MISEA, gan uzņēmumam B pēc analoģijas piemēroja pamatregulas 2. panta 9. punktu. |
|
(848) |
Piezīmēs par izpausto galīgo informāciju Japānas valdība (“JV”) apgalvoja, ka Komisija nav pamatojusi, kāpēc, nosakot eksporta cenu, katram pārdošanas ķēdē iesaistītajam uzņēmumam atskaitīts pārmērīgs peļņas procents 2 % apmērā. Lai gan šis apgalvojums attiecās uz dempinga aprēķinā izmantoto eksporta cenu, kuru Komisija, 270. apsvērumā pieņēmusi Nippon Steel apgalvojumu par atbilstību nesaistītu pušu darījuma principam, nekoriģēja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu, tas joprojām bija būtisks cenu samazinājuma un kaitējuma starpības aprēķinam. |
|
(849) |
Komisija norādīja, ka šo korekciju veica, kā paskaidrots 845. apsvērumā, pēc analoģijas piemērojot pamatregulas 2. panta 9. punktu. Komisija nevarēja izmantot saistīto importētāju gūto peļņu, jo tā bija aprēķināta, pamatojoties uz pārdošanas darījumiem un cenām starp saistītām personām. Tā kā izmeklēšanā nesadarbojās neviens nesaistīts importētājs, Komisija nevarēja noteikt tā peļņu, ko izmantot kā aizstājējvērtību. Tāpēc Komisija, kā paskaidrots 847. apsvērumā, izmantoja nesaistītam importētājam iepriekšējā izmeklēšanā attiecībā uz to pašu ražojumu noteikto peļņu. Tā kā nebija citu iespēju, 2 % peļņa tika izmantota kā aizstājējvērtība peļņai, ko guvis importētājs Savienībā. Turklāt 2 % peļņa atbilda uzcenojumam, ko tirgotāji guva izmeklēšanas periodā, tāpēc nosacīto peļņu 2 % apmērā nevar uzskatīt par pārmērīgu. Tāpēc Komisija apgalvojumu noraidīja. 30. tabula Cenu samazinājuma starpības
|
|
(850) |
Attiecīgajam ražojumam cena lielā mērā ir izšķirīgs faktors, un konkurence tirgū galvenokārt notiek cenu ziņā. Turklāt tirgus cenas ir pārredzamas un viegli pieejamas. Izmeklēšana parādīja, ka tikai neliela daļa pārdošanas darījumu tiek veikta saskaņā ar ilgtermiņa līgumiem, savukārt ļoti dinamiskajā tirgū klientiem joprojām ir iespēja mainīt piegādātājus. |
|
(851) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, tika konstatēts, ka attiecīgajam importam noteiktās cenu samazinājuma starpības ir ievērojamas, proti, 11 % Indijai, 12,5 % Japānai, 9,2 % Taivānai, 5,3 % un 13,4 % Turcijai un 10,7 % Vjetnamai. |
|
(852) |
Izmeklēšana arī parādīja, ka Savienības ražošanas nozares cenas nospieda attiecīgo valstu izcelsmes imports par zemām cenām, kam bija līdzīgas tendences un tirdzniecības modeļi. |
|
(853) |
NSC Group arī apgalvoja, ka Komisijai, aprēķinot cenu samazinājuma un kaitējuma starpības, būtu jāņem vērā ilgākais Japānas izcelsmes importa piegādes laiks. Tā norādīja, ka, lai Japānas izcelsmes CRF nonāktu Savienībā, vajadzīgs ievērojami ilgāks laiks nekā Savienībā ražotajiem CRF, un ierosināja koriģēt eksporta cenu, ņemot vērā naudas vērtību laikā, līdzīgi kā ņemot vērā papildu izmaksas, kas saistītas ar maksāšanas noteikumiem. |
|
(854) |
Kaitējuma starpību nosaka, salīdzinot eksporta cenu ar Savienības ražošanas nozares cenu, kas nerada kaitējumu, salīdzināmā tirdzniecības līmenī. Kā Tiesa norādīja spriedumā Hansol lietā, “no pamatregulas 1. panta 1. punkta un 3. panta 2. punkta kopīgas interpretācijas izriet, ka zaudējumi ir jānovērtē, kad ražojums ir laists “brīv[ā] apgrozīb[ā] Savienībā” par dempinga cenām. Tādējādi cenu samazinājuma aprēķins principā ir jāveic importa par dempinga cenām līmenī” (153). Citiem vārdiem, EXW cena, ko noteikuši Savienības ražotāji par līdzīgiem ražojumiem, būtu jāsalīdzina ar “cen[u], kas piemērojama importam uzreiz pēc produkta atmuitošanas uz Savienības robežas” (154). Piegādes laika atšķirības neietekmē ne tirdzniecības līmeni, ne salīdzināmo ražojumu īpašības, tāpēc tās nepamato eksporta cenas korekciju. |
|
(855) |
Komisija arī uzskatīja, ka NSC minētā analoģija ar kredīta izmaksām, kas saistītas ar rēķina apmaksas noteikumiem, nav piemērota. Kredīta izmaksas atspoguļo līgumā paredzētus maksāšanas noteikumus, par kuriem puses vienojušās un kuri ir tieši saistīti ar darījuma noteikumiem. Savukārt laiks, kas vajadzīgs, lai importētais ražojums nonāktu Savienībā, ir atkarīgs no pārvadājumu un loģistikas organizēšanas un nav maksāšanas noteikums. Tādējādi ilgāks piegādes laiks nav finansēšanas nosacījums, kas būtu salīdzināms ar kredīta periodu, kurš paredzēts rēķina apmaksas noteikumos. |
|
(856) |
Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. |
|
(857) |
NSC Group arī apgalvoja, ka daļa tās eksportēto DC01 kategorijas ražojumu tika izmantota būvniecībā, savukārt lielākā daļa Savienības ražotāju pārdoto DC01 markas ražojumu bija paredzēta autobūves nozares klientiem. Pamatojoties uz to, NSC apgalvoja, ka cenu samazinājums un mērķa cenas samazinājums būtu jānovērtē, salīdzinājumam izmantojot tikai Savienībā pārdotos ražojumus, kas nav paredzēti autobūvei. |
|
(858) |
Komisija norādīja, ka cenu samazinājumu un mērķa cenas samazinājumu nosaka, importu par dempinga cenām salīdzinot ar Savienības ražošanas nozares līdzīgo ražojumu, ko definē pēc tā objektīvajām īpašībām, nevis pēc nozares, kurā darbojas pircējs. Šo salīdzinājumu veic katram RKN atsevišķi. NSC pats atzina, ka konkrēto ražojumu piegādā gan būvniecības, gan autobūves nozares klientiem; tāpēc tas ir viens un tas pats līdzīgais ražojums ar vienu RKN. RKN tiek noteikti procedūras sākšanas posmā, pamatojoties uz pārbaudāmām fizikālajām un tehniskajām īpašībām, kas ietekmē cenu. Galalietojums nav šāda īpašība. NSC nevarēja norādīt nevienu izmērāmu tehnisku kritēriju, pēc kura varētu nošķirt autobūvei paredzētos ražojumus no pārējiem. NSC arī nenorādīja nevienu izmērāmu īpašību, kas tā eksportētos ražojumus atšķirtu no attiecīgajiem Savienībā pārdotajiem ražojumiem. Apgalvotās izsekojamības, sertificēšanas vai kvalifikācijas prasību atšķirības attiecas uz komercnosacījumiem, nevis ražojumu īpašībām. Gan autobūves, gan citu nozaru klienti ir rūpnieciskie galalietotāji, kas darbojas vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī. |
|
(859) |
Komisija arī norādīja, ka pat tad, ja NSC sniegtais tirgus raksturojums būtu precīzs un nebūtu balstīts uz pieņēmumiem, kaitējums tik un tā rastos. Savienības ražošanas nozarei kaitējums rodas tajos pārdošanas darījumos, kuros tā konkurē ar importu par zemām cenām. Tas, ka no cita klienta tiek saņemta augstāka cena, šo kaitējumu nenovērš. Kad NSC piedāvā zemāku cenu, Savienības ražotāji vai nu zaudē pārdošanas darījumu, vai arī ir spiesti pazemināt savu cenu – gan zaudētie pārdošanas darījumi, gan cenu nospiešana rada kaitējumu. Arī mērķa cenas samazinājumu aprēķina, pamatojoties uz katra RKN izmaksām, nevis klientu kategorijām. Tāpēc pircēja darbības nozare neietekmē mērķa cenas samazinājuma analīzi. |
|
(860) |
Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. |
4.5. Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis
4.5.1. Vispārīgas piezīmes
|
(861) |
Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā. |
|
(862) |
Kā minēts 92. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase. |
|
(863) |
Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Makroekonomiskie rādītāji tika novērtēti visas Savienības ražošanas nozares līmenī. Novērtējuma pamatā bija sūdzībā norādītā informācija, kas pēc tam tika pārbaudīta salīdzinājumā ar Savienības ražotāju sniegtajiem datiem un pieejamo oficiālo statistiku (Eurostat). Mikroekonomisko rādītāju analīze tika veikta izlasē iekļauto Savienības ražotāju līmenī. Novērtējums tika veikts, pamatojoties uz šo ražotāju sniegto informāciju, kuru pienācīgi pārbaudīja. Abas datu kopas tika atzītas par Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim reprezentatīvām.
|
|
(864) |
Lai gūtu pēc iespējas pilnīgu priekšstatu par Savienības ražošanas nozari, Komisija ieguva datus par visu izmeklējamā līdzīgā ražojuma ražošanas apjomu un noteica, vai tas bija paredzēts izmantošanai pašpatēriņam vai brīvajam tirgum. Saistībā ar dažiem kaitējuma rādītājiem, kas attiecās uz Savienības ražošanas nozari, Komisija atsevišķi analizēja datus par brīvo tirgu un pašpatēriņa tirgu un veica salīdzinošu analīzi. |
|
(865) |
Rādītāji, kas tika novērtēti, īpaši aplūkojot brīvā tirgus segmentu, ir šādi: pārdošanas apjoms, tirgus daļa, vienības cena, vienības izmaksas, rentabilitāte un naudas plūsma. Tomēr citus ekonomiskos rādītājus varēja pilnvērtīgi pārbaudīt tikai attiecībā uz visu darbību kopumā, ieskaitot Savienības ražošanas nozares produkcijas izmantošanu pašpatēriņam. |
|
(866) |
Šie plašākie rādītāji ir ražošanas apjoms, jauda, jaudas izmantojums, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem, nodarbinātība, ražīgums, krājumi un darbaspēka izmaksas. Attiecībā uz šiem faktoriem Komisija var veikt pilnvērtīgu novērtējumu, tikai atsaucoties uz visām Savienības ražošanas nozares darbībām. Šī analīze atbilst Savienības tiesu un PTO judikatūrai (155). |
4.5.2. Makroekonomiskie rādītāji
4.5.2.1.
|
(867) |
Kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 31. tabula Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(868) |
Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas apjoms saglabājās samērā stabils. Laikposmā no 2022. līdz 2024. gadam tas nedaudz palielinājās par 2 %, bet izmeklēšanas periodā samazinājās, tādējādi attiecīgajā periodā kopumā nedaudz sarūkot par 1 %. |
|
(869) |
Ražošanas jauda attiecīgajā periodā pastāvīgi samazinājās, kopumā sarūkot par 6 %. Jauda laikposmā no 2022. līdz 2023. gadam samazinājās par 2 %, 2024. gadā saglabājās stabila un pēc tam izmeklēšanas periodā saruka vēl par 4 %. Ražošanas jaudas samazinājumu par 6 % attiecīgajā periodā var izskaidrot ar gaidām par zemāku pieprasījumu apstākļos, kad patēriņš Savienībā samazinājās par 10 %, kā rezultātā saruka tirgus apjoms. Reaģējot uz to, Savienības ražotāji pielāgoja savu ražošanas bāzi samazinātajam pieprasījumam, tostarp apturot mazāk efektīvas vai nebūtiskas ražošanas jaudas, lai izvairītos no jaudas pārpalikuma un efektīvāk izmantotu resursus. |
|
(870) |
Tā kā ražošanas jauda nedaudz samazinājās, bet ražošanas apjomi saglabājās samērā stabili, jaudas izmantojums attiecīgajā periodā pastāvīgi pieauga no 68 % 2022. gadā līdz 72 % izmeklēšanas periodā, kas atbilst pieaugumam par 5 %. |
4.5.2.2.
|
(871) |
Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 32. tabula Pārdošanas apjoms un tirgus daļa
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(872) |
Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms brīvajā tirgū pastāvīgi samazinājās par 15 %, un laikposmā no 2022. līdz 2023. gadam tas strauji samazinājās par 11 %, kam sekoja turpmāks samazinājums par 3 procentpunktiem un 1 procentpunktu turpmākajos periodos. |
|
(873) |
Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 4 procentpunktiem. Tā samazinājās par 2 procentpunktiem laikposmā no 2022. līdz 2023. gadam un vēl par 4 procentpunktiem laikposmā no 2023. līdz 2024. gadam, bet izmeklēšanas periodā palielinājās par 2 procentpunktiem. |
|
(874) |
Kopumā pārdošanas apjoma samazinājums (–15 %) pārsniedza Savienības patēriņa samazinājumu (–10 %), un tas liecina par Savienības CRF ražotāju tirgus daļas zudumu Savienības patēriņā brīvajā tirgū attiecīgajā periodā. |
4.5.2.3.
|
(875) |
Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 33. tabula Nodarbinātība un ražīgums
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(876) |
Savienības ražošanas nozarē nodarbinātība attiecīgajā periodā samazinājās par 8 %. Nodarbinātība laikposmā no 2022. līdz 2023. gadam samazinājās par 3 %, 2024. gadā saglabājās stabila un pēc tam izmeklēšanas periodā samazinājās vēl par 5 procentpunktiem. Šis samazinājums atspoguļoja pielāgošanos pārdošanas apjoma kritumam un vājākiem tirgus apstākļiem. Nozare pakāpeniski racionalizēja darbaspēku, izmantojot efektivitātes pasākumus, tostarp neaizvietojot aizejošos darbiniekus un pārstrukturējot ražošanas darbības, lai izmaksas saskaņotu ar samazināto pieprasījumu. |
|
(877) |
Ražīgums attiecīgajā periodā palielinājās par 8 %. Šo tendenci galvenokārt noteica nodarbinātības samazināšanās apvienojumā ar kopumā stabilu ražošanas līmeni – rezultātā palielinājās produkcijas izlaide uz vienu nodarbināto. Tādējādi ražīguma pieaugums atspoguļo efektivitātes uzlabojumus, kas panākti, veicot pārstrukturēšanu un darbaspēka racionalizāciju. |
4.5.2.4.
|
(878) |
Visas dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā importa no attiecīgajām valstīm apjomu un cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska. |
4.5.2.5.
|
(879) |
Attiecīgajā periodā patēriņš Savienības brīvajā tirgū samazinājās par 10 %. Šo kritumu noteica tirgus brieduma pakāpe un aktivitātes samazināšanās galvenajās lejupējās nozarēs, kas negatīvi ietekmēja kopējo pieprasījumu. Konkrētāk, tā kā būvniecības un dažu rūpniecisko lietojumu apjoms nepieauga, samazinājās attiecīgā ražojuma patēriņš. |
|
(880) |
Tomēr Savienības ražošanas nozares darbības rādītāji liecina, ka tai bija grūtības saglabāt savu stāvokli tirgū. Lai gan ražošanas apjoms kopumā saglabājās stabils (–1 %), pārdošanas apjoms Savienības tirgū ievērojami samazinājās (par 15 %), kā rezultātā tirgus daļa samazinājās par 6 % (4 procentpunktiem). Tas liecina, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās ne tikai līdz ar patēriņu, bet pat straujāk, tāpēc tās sniegums bija sliktāks par kopējo tirgus dinamiku. |
|
(881) |
Pārdošanas apjoma un tirgus daļas samazināšanās patēriņa samazināšanās kontekstā liecina, ka Savienības ražošanas nozare nav panākusi izaugsmi ne absolūtā, ne relatīvā izteiksmē. Tā vietā tās klātbūtne tirgū samazinājās vairāk nekā kopējais pieprasījums. |
|
(882) |
Šo izaugsmes trūkumu vēl vairāk atspoguļo nodarbinātības samazinājums par 8 %, un tas liecina par darbības apjoma samazināšanu, reaģējot uz tirgus apstākļu pasliktināšanos. Lai gan ražīgums palielinājās par 8 % un jaudas izmantojums – par 5 % (4 procentpunktiem), šie ieguvumi atspoguļo efektivitātes uzlabojumus, kas panākti ar darbaspēka samazināšanu, jaudas samazināšanu un pārstrukturēšanu, nevis paplašināšanu vai ilgtspējīgu izaugsmi. |
|
(883) |
Pamatojoties uz to, tiek secināts, ka Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā nebija izaugsmes. Lai gan Savienības ražošanas nozare darbojās sarūkošā brīvajā tirgū, kur patēriņš samazinājās par 10 %, pārdošanas apjoma un tirgus daļas pasliktināšanās liecina par konkurētspējas zudumu un nespēju efektivitātes pieaugumu pārvērst tirgus izaugsmē. |
4.5.3. Mikroekonomiskie rādītāji
4.5.3.1.
|
(884) |
Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 34. tabula Pārdošanas cenas Savienībā
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(885) |
Iepriekšējā tabulā ir norādīta vienības pārdošanas cenu dinamika Savienības brīvajā tirgū salīdzinājumā ar atbilstošajām ražošanas izmaksām. |
|
(886) |
Attiecīgajā periodā patēriņš Savienības brīvajā tirgū kopumā samazinājās, atspoguļojot tirgus apstākļu pasliktināšanos pēc Covid-19 pandēmijas, un vājš pieprasījums radīja pastāvīgu lejupvērstu spiedienu uz cenām, kas no 2023. gada pastiprinājās līdz ar tērauda pieprasījuma samazināšanos. Ņemot vērā iepriekš minēto, Savienības ražošanas nozares vidējā vienības pārdošanas cena ievērojami samazinājās, proti, par 20 % laikposmā no 2022. līdz 2023. gadam, kam sekoja turpmāks samazinājums par 8 % laikposmā no 2023. līdz 2024. gadam un vēl par 6 % izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2024. gadu. Kopumā tas nozīmē kumulatīvu sarukumu par 31 % laikposmā no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam. |
|
(887) |
Tajos pašos gados arī vienības ražošanas izmaksām bija lejupejoša tendence, taču to dinamika bija atšķirīga. Izmaksas laikposmā no 2022. līdz 2023. gadam samazinājās par 9 % un laikposmā no 2023. līdz 2024. gadam – vēl straujāk, proti, par 12 %. Izmeklēšanas periodā izmaksas samazinājās vēl par 4 % salīdzinājumā ar 2024. gadu. Kopumā tas atbilst kopējam samazinājumam par 23 % laikposmā no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam. |
|
(888) |
Salīdzinājums pa gadiem liecina, ka pirmajā periodā (2022.–2023. gads) pārdošanas cenu samazinājums (–20 %) bija ievērojami lielāks nekā izmaksu samazinājums (–9 %), kā rezultātā ievērojami samazinājās peļņa. Nākamajā gadā (2023.–2024. gadā), lai gan izmaksas samazinājās straujāk nekā cenas, ar to nepietika, lai kompensētu peļņas pasliktināšanos iepriekš. Pēdējā periodā (2024. gads–izmeklēšanas periods) gan cenas (–6 %), gan izmaksas (–4 %) turpināja samazināties līdzīgā tempā, kas liecina, ka Savienības ražošanas nozare joprojām bija pakļauta ilgstošam spiedienam un nespēja atjaunot peļņu. Ņemot vērā to, ka CRF ir pirmprece, Savienības ražotājiem bija ierobežotas iespējas diferencēt savu piedāvājumu, un, lai ierobežotu turpmāku tirgus daļas zudumu, tiem bija jāseko cenu lejupslīdei un attiecīgi jāsamazina pārdošanas cenas. |
|
(889) |
Kopumā, lai gan izmaksas samazinājās, straujāks kumulatīvais pārdošanas cenu sarukums salīdzinājumā ar izmaksām izraisīja strukturālu rentabilitātes pasliktināšanos aplūkotajā periodā, jo cenas tuvojās izmaksu līmenim un joprojām nebija pietiekamas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu atdevi. |
4.5.3.2.
|
(890) |
Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 35. tabula Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto
|
||||||||||||||||||||||
|
(891) |
Attiecīgajā periodā vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto mainījās, 2022.–2023. gadā palielinoties par 7 % un pēc tam 2024. gadā atgriežoties līmenī, kas salīdzināms ar 2022. gada līmeni, un izmeklēšanas periodā atkal pieaugot par 7 %. |
4.5.3.3.
|
(892) |
Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 36. tabula Krājumi
|
|||||||||||||||||||||||||||
|
(893) |
Krājumi 2023. gadā palielinājās, bet 2024. gadā samazinājās un izmeklēšanas periodā bija vērojams vēl lielāks kritums, un rezultātā attiecīgajā periodā tie kopumā samazinājās par 5 %. Šī dinamika būtu jāskata kontekstā ar relatīvi stabilu ražošanas līmeni un ievērojamu pārdošanas apjoma samazinājumu. |
|
(894) |
Krājumu īslaicīgais pieaugums 2023. gadā atspoguļoja to, ka pārdošanas apjoms samazinājās, savukārt ražošanas apjoms saglabājās stabils. Tā kā tirgus pieprasījums turpināja kristies, Savienības ražošanas nozare pēc tam samazināja krājumus, koriģējot ražošanas plānošanu un krājumu pārvaldību. |
4.5.3.4.
|
(895) |
Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 37. tabula Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(896) |
Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. |
|
(897) |
Savienības ražošanas nozares rentabilitāte attiecīgajā periodā ievērojami pasliktinājās. 2022. gadā Savienības ražošanas nozare sasniedza stabilu peļņas līmeni [10–15 %] apmērā. Tomēr 2023. gadā rentabilitāte krasi samazinājās aptuveni līdz peļņas un zaudējumu sliekšņa līmenim, atspoguļojot būtisku peļņas samazināšanos apstākļos, kad pārdošanas cenas kritās un ražošanas izmaksas vēl aizvien bija samērā augstas. |
|
(898) |
2024. gadā rentabilitāte daļēji atjaunojās līdz viencipara līmenim, galvenokārt vienības izmaksu samazinājuma dēļ, jo tās saruka straujāk nekā pārdošanas cenas. Lai gan bija šis uzlabojums, peļņas līmenis saglabājās ievērojami zemāks par attiecīgā perioda sākumā novēroto. |
|
(899) |
Izmeklēšanas periodā rentabilitāte atkal samazinājās līdz [0–5 %]. Lai gan turpināja samazināties gan pārdošanas cenas, gan izmaksas, cenu kritums pārsniedza izmaksu samazinājumu, un tas negatīvi ietekmēja peļņu. |
|
(900) |
Kopumā rentabilitātei attiecīgajā periodā bija izteikti negatīva tendence, samazinoties par vairāk nekā 10 procentpunktiem no [10–15 %] 2022. gadā līdz [0–5 %] izmeklēšanas periodā. Šī tendence liecina, ka Savienības ražošanas nozare nespēja saglabāt ilgtspējīgu peļņas līmeni un ka tās finansiālais stāvoklis joprojām bija nestabils, lai gan bija daži īslaicīgi uzlabojumi. |
|
(901) |
Neto naudas plūsma norāda Savienības ražotāju spēju pašfinansēt savu darbību. Izlasē iekļauto Savienības ražotāju neto naudas plūsmai attiecīgajā periodā bija ļoti svārstīga, taču kopumā lejupejoša tendence. Laikposmā no 2022. līdz 2023. gadam neto naudas plūsma ļoti strauji samazinājās par 81 %. Tam sekoja daļēja atgūšanās 2024. gadā (+71 %) un turpmāks pieaugums izmeklēšanas periodā (+20 %), kas liecina par zināmu uzlabojumu pēc sākotnējā krasā krituma. Tomēr kopumā, lai gan boja šī atgūšanās, naudas plūsma saglabājās par 61 % zemāka nekā 2022. gadā. Šī pasliktināšanās ir cieši saistīta ar izteikto rentabilitātes pasliktināšanos, kas samazināja iekšēji radīto likvīdo līdzekļu apjomu. |
|
(902) |
Attiecībā uz ieguldījumiem Savienības ražošanas nozares kapitālizdevumi 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu palielinājās par aptuveni 41 %. Pēc tam ieguldījumu apjoms 2024. gadā samazinājās par aptuveni 4 % un izmeklēšanas periodā – vēl par 2 %. Kopumā ieguldījumu līmenis izmeklēšanas periodā saglabājās par aptuveni 33 % augstāks nekā 2022. gadā, un tas liecina par sākotnēju ieguldījumu aktivitātes pieaugumu, kam sekoja pakāpeniska palēnināšanās. Šie ieguldījumi galvenokārt bija saistīti ar dekarbonizācijas un zaļināšanas projektiem. |
|
(903) |
Šajā ziņā jānorāda, ka ieguldījumi var saglabāties relatīvi augstā līmenī, kaut arī rentabilitāte ir zema, jo tie ir ilgtermiņa ieguldījumi un ir nepieciešams uzturēt vai uzlabot ražošanas aktīvus. Tomēr ieguldījumu pieauguma palēnināšanās attiecīgā perioda otrajā daļā atspoguļo aizvien lielāku piesardzību un mazāku pārliecību par turpmākajiem tirgus apstākļiem. |
|
(904) |
Attiecībā uz ienākumu no ieguldījumiem (“ROI”) izmeklēšanā tika pārbaudīta Savienības ražošanas nozares rentabilitāte, salīdzinot neto peļņu ar ieguldījumu neto uzskaites vērtību attiecīgajā periodā. Šis rādītājs ir būtisks, lai novērtētu ražošanas nozares spēju gūt pienācīgu atdevi no kapitāla, kas izmantots līdzīgā ražojuma ražošanā. Tādējādi ROI dinamika sniedz priekšstatu par ieguldījumu finansiālo pievilcību un ilgtspēju Savienības ražošanas nozarē. |
|
(905) |
Analīze parādīja, ka ROI attiecīgajā periodā ievērojami svārstījās: 2023. gadā tas strauji samazinājās par 99 %, 2024. gadā nedaudz atguvās un pēc tam izmeklēšanas periodā atkal samazinājās. Kopumā, lai gan perioda vidū nelielā mērā notika atgūšanās, ROI saglabājās svārstīga un perioda beigās bija ievērojami zemākā līmenī nekā tā sākumā. Šī dinamika liecina par ienākuma no ieguldījumiem stabilitātes pasliktināšanos un atspoguļo pastāvīgo spiedienu uz Savienības ražošanas nozares finanšu rādītājiem. |
|
(906) |
Attiecīgajā periodā izlasē iekļauto Savienības ražotāju spēja piesaistīt kapitālu ievērojami pasliktinājās. Šo pasliktināšanos galvenokārt izraisīja finanšu darbības pamatrādītāju pasliktināšanās, it īpaši būtisks rentabilitātes sarukums un ievērojama spējas radīt naudas plūsmu mazināšanās. |
|
(907) |
Rentabilitātes samazināšanās mazināja ieguldītāju uzticēšanos un samazināja iekšējās rezerves, kas vajadzīgas ārējā finansējuma piesaistei. Turklāt naudas plūsmas svārstīgums un vispārējā pasliktināšanās ierobežoja nozares spēju pašfinansēt ieguldījumus, tādējādi ierobežojot tās finansiālo elastību. Tādējādi Savienības ražošanas nozares vispārējie finanšu rādītāji attiecīgajā periodā negatīvi ietekmēja tās kredītspēju un kavēja tās spēju piesaistīt kapitālu ar izdevīgiem nosacījumiem. |
4.6. Secinājums par kaitējumu
|
(908) |
Izmeklēšana parādīja, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis attiecīgajā periodā ievērojami pasliktinājās. Tajā laikā patēriņš brīvajā tirgū samazinājās par 10 %, savukārt Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms brīvajā tirgū samazinājās par 15 %, kas pārsniedza pieprasījuma samazināšanos. Rezultātā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa brīvajā tirgū samazinājās no 70 % 2022. gadā līdz 66 % izmeklēšanas periodā. |
|
(909) |
Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā nespēja saglabāt savu cenu līmeni. Lai gan Savienības ražošanas nozare samazināja vienības ražošanas izmaksas par 23 %, tās vidējās pārdošanas cenas samazinājās straujāk – par 31 %. Rezultātā rentabilitāte samazinājās no [10–15 %] 2022. gadā līdz [0–5 %] izmeklēšanas periodā. |
|
(910) |
Kaitējumu vēl vairāk atspoguļoja dažu finanšu rādītāju pasliktināšanās. Naudas plūsma samazinājās par 61 %, un ienākums no ieguldījumiem no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam samazinājās par 91 %. Lai gan bija šīs nelabvēlīgās norises, neto ieguldījumi visā attiecīgajā periodā saglabājās augstā līmenī un izmeklēšanas periodā bija par 33 % lielākas nekā 2022. gadā. Tomēr straujā rentabilitātes, ienākuma no ieguldījumiem un naudas plūsmas pasliktināšanās negatīvi ietekmēja nozares finansiālo stāvokli un tās spēju radīt iekšējos līdzekļus turpmākiem ieguldījumiem. |
|
(911) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē. Šo kaitējumu raksturoja ievērojams pārdošanas apjoma un tirgus daļas zaudējums brīvajā tirgū, cenu nospiešana un nozares finansiālā stāvokļa būtiska pasliktināšanās, it īpaši attiecībā uz rentabilitāti, naudas plūsmu un ienākumu no ieguldījumiem. |
|
(912) |
Pēc informācijas izpaušanas Japānas ražotāji apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazinājums no 70 % līdz 66 % pats par sevi ir pārāk neliels, lai pamatotu konstatējumu par būtisku kaitējumu, it īpaši tāpēc, ka Savienības ražošanas nozare joprojām saglabāja ievērojamu tirgus daļu. Tie apgalvoja, ka Komisijai tirgus daļas izmaiņas būtu jāvērtē kopā ar citiem būtiskiem apstākļiem, tostarp Savienības ražošanas nozares eksporta pārdošanas apjoma pieaugumu. |
|
(913) |
Komisija uzskatīja, ka šie argumenti neliek apšaubīt konstatējumu par būtisku kaitējumu. Komisija arī norādīja, ka, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, ir jāvērtē visi būtiskie ekonomiskie faktori, kas ietekmē tās stāvokli, un neviens atsevišķs faktors pats par sevi nav izšķirīgs. Tāpēc pareizais vērtēšanas kritērijs ir nevis tas, vai kāds atsevišķi aplūkots rādītājs apliecina kaitējumu, bet gan tas, vai rādītāju kopējā dinamika liecina par Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos. Savienības ražošanas nozares tirgus daļa tika vērtēta kopā ar pārējiem būtiskajiem kaitējuma rādītājiem, nevis atsevišķi. Komisija nebalstījās tikai uz tirgus daļas samazinājumu, bet vērtēja to kopā ar citu būtisko rādītāju (piemēram, pārdošanas apjoma, ražošanas apjoma, jaudas izmantojuma, cenu, vienības izmaksu, rentabilitātes, naudas plūsmas, ienākuma no ieguldījumiem, nodarbinātības un ražīguma) izmaiņām un Japānas ražotāju norādītajiem apstākļiem, tostarp eksporta pārdošanas apjoma dinamiku. Tas, ka Savienības ražošanas nozare saglabāja ievērojamu tirgus daļu, pats par sevi neizslēdza konstatējumu par būtisku kaitējumu, it īpaši ņemot vērā tās stāvokli tirgū un citu ekonomiskā stāvokļa rādītāju pasliktināšanos. Vērtējot kaitējumu, nozīme ir nevis saglabātās tirgus daļas absolūtajam līmenim, bet gan tam, cik lielā mērā tā attiecīgajā periodā samazinājusies, it īpaši apstākļos, kad palielinās importa iespiešanās īpatsvars tirgū. Turklāt, ņemot vērā Savienības tirgus lielumu, tirgus daļas samazinājums no 70 % līdz 66 % liecina, ka zaudēts ievērojams pārdošanas apjoms, ko pārņēmis imports par dempinga cenām, un to nevar uzskatīt par nebūtisku. |
|
(914) |
Attiecībā uz eksporta pārdošanas apjoma pieaugumu Komisija atsaucās uz cēloņsakarības analīzes 5.3.1. iedaļā izklāstīto Savienības ražotāju eksporta pārdošanas rezultātu novērtējumu. Eksporta pārdošanas apjoma pieaugums nekompensēja Savienības ražošanas nozares darbības rezultātu pasliktināšanos Savienības tirgū un tāpēc nemainīja konstatējumu par būtisku kaitējumu. |
|
(915) |
Tāpēc Komisija secināja, ka ne Savienības ražošanas nozares tirgus daļas līmenis, ne tās samazinājums attiecīgajā periodā, ne eksporta pārdošanas dinamika – ne katrs atsevišķi, ne visi kopā – nemaina kopējo konstatējumu par būtisku kaitējumu. |
|
(916) |
Tādēļ apgalvojumi tika noraidīti. |
5. CĒLOŅSAKARĪBA
|
(917) |
Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. |
|
(918) |
Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija pārbaudīja arī to, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījuši citi zināmi faktori. Komisija arī nodrošināja, ka iespējamais kaitējums, ko izraisījuši citi faktori, nevis imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, netiek attiecināts uz importu par dempinga cenām. Šie faktori ir
|
5.1. Importa par dempinga cenām ietekme
|
(919) |
Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās sakrita ar būtisku un aizvien pieaugošu importa par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm iespiešanos tirgū, un šā importa cenas pastāvīgi bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām un izraisīja cenu nospiešanu. Šajā ziņā importa no attiecīgajām valstīm apjomu un cenu dinamika, kas atspoguļota 27. un 28. tabulā, nospieda Savienības ražošanas nozares cenu līmeni, tādējādi pierādot cēloņsakarību starp abiem faktoriem. |
|
(920) |
Imports no attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās, proti, par 28 % – no aptuveni 1,3 milj. t 2022. gadā līdz vairāk nekā 1,6 milj. t izmeklēšanas periodā. Vienlaikus to tirgus daļa palielinājās no 16 % līdz 23 % – tas atbilst pieaugumam par 7 procentpunktiem. Šis importa par dempinga cenām apjoma pieaugums sakrita ar Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazināšanos no 70 % līdz 66 %, un tas liecina, ka importa pieaugums no attiecīgajām valstīm izspieda Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomus no tirgus. |
|
(921) |
Savienības ražošanas nozares rentabilitātes dinamika attiecīgajā periodā atbilst importa par dempinga cenām ietekmei. Rentabilitāte 2023. gadā strauji samazinājās, jo pārdošanas cenas samazinājās vairāk nekā ražošanas izmaksas. Lai gan rentabilitāte 2024. gadā uzlabojās, jo ražošanas izmaksas samazinājās straujāk nekā pārdošanas cenas, šis uzlabojums bija tikai īslaicīgs un rentabilitāte saglabājās krietni zem 2022. gada līmeņa. Izmeklēšanas periodā rentabilitāte atkal samazinājās, jo pārdošanas cenas turpināja samazināties straujāk nekā ražošanas izmaksas. |
|
(922) |
Turklāt šis imports no attiecīgajām valstīm radīja ilgstošu lejupvērstu spiedienu uz cenām Savienības tirgū. Vidējās importa cenas no attiecīgajām valstīm samazinājās par aptuveni 34 % – no 1 047 EUR/t 2022. gadā līdz 694 EUR/t izmeklēšanas periodā. Visā attiecīgajā periodā šīs cenas pastāvīgi bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām: Savienības ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas samazinājās par aptuveni 31 % – no [1 020–1 095] EUR/t līdz [700–755] EUR/t. Pastāvīgā cenu atšķirība starp importētajiem ražojumiem un Savienības ražošanas nozares cenām liecina par pastāvīgu cenu samazinājumu un cenu apspiešanu. Šis cenu spiediens ierobežoja Savienības ražošanas nozares spēju saglabāt cenu līmeni atbilstoši izmaksām, tādējādi veicinot novēroto rentabilitātes pasliktināšanos. |
|
(923) |
Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, kura apjoms un tirgus daļa ievērojami palielinājās un kura cenas pastāvīgi bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, būtiski veicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Pieaugoša importa iespiešanās apvienojumā ar ilgstošu cenu samazinājumu apliecina skaidru cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos. |
5.2. Imports no citām trešām valstīm
|
(924) |
Importa apjomam no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 38. tabula Imports no citām trešām valstīm
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(925) |
Attiecīgajā periodā importa no Dienvidkorejas tirgus daļa palielinājās no 5 % līdz 6 %, savukārt importa no Ukrainas tirgus daļa palielinājās no 1 % līdz 2 %. Turpretī Apvienotās Karalistes izcelsmes importa tirgus daļa samazinājās no 3 % līdz 2 %, bet pārējās pasaules izcelsmes importa tirgus daļa samazinājās no 5 % līdz 1 %. Ievērojami kritās arī imports no citām trešām valstīm, uz kurām attiecas antidempinga pasākumi, piemēram, no Ķīnas, un tā tirgus daļa samazinājās no 2 % līdz nullei. Kopumā importa no visām trešām valstīm, izņemot attiecīgās valstis, tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās no 14 % līdz 11 %. |
|
(926) |
Komisija arī novērtēja kopējo importa dinamiku no trešām valstīm, kas nav attiecīgās valstis. Šī analīze parādīja, ka šāds imports attiecīgajā periodā samazinājās gan absolūtā izteiksmē, gan tirgus daļas ziņā. To kopējā tirgus daļa samazinājās no 14 % 2022. gadā līdz 11 % izmeklēšanas periodā. Arī vidējās importa cenas saruka no 1 071 EUR/t 2022. gadā līdz 735 EUR/t izmeklēšanas periodā, kas atbilst sarukumam par aptuveni 31 %. Lai gan bija sarukums, izmeklēšanas periodā šā trešo valstu importa vidējā cena saglabājās augstāka par attiecīgo valstu importa vidējo cenu. Tādējādi novērotais cenu kritums atspoguļoja vispārējo cenu samazināšanās tendenci Savienības tirgū, nevis konkrētu ietekmi uz cenām, kas attiecināma uz importu no trešām valstīm, kas nav attiecīgās valstis. |
|
(927) |
To klātbūtnes samazināšanās Savienības tirgū vēl vairāk apstiprina, ka šim importam nebija būtiskas nozīmes novērotajā ietekmē uz cenām vai Savienības ražošanas nozares tirgus daļas zudumā. Ņemot vērā gan importa no citām trešām valstīm, gan Savienības ražošanas nozares cenu paralēlo lejupvērsto tendenci, kā arī to, ka izmeklēšanas periodā trešo valstu cenas saglabājās augstākas par attiecīgo valstu cenām un importa tirgus daļa samazinājās, šķiet, ka imports no citām trešām valstīm neradīja īpašu vai papildu cenu nospiešanas ietekmi uz Savienības tirgu, kas pārsniegtu vispārējo tirgus tendenci. Tādēļ šis faktors nemazināja konstatēto cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. |
|
(928) |
Pēc informācijas izpaušanas Japānas valdība apgalvoja, ka importa pieaugums no attiecīgajām valstīm varēja būt saistīts ar piegāžu pārvirzīšanu no citām trešām valstīm, nevis ar kopējā importa spiediena palielināšanos Savienības tirgū. Tāpēc Japānas valdība pieprasīja, lai Komisija, vērtējot importa no attiecīgajām valstīm ietekmi un tā cēloņsakarību ar Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, ņemtu vērā importa dinamiku no visām trešām valstīm. |
|
(929) |
Komisija uzskatīja, ka importa dinamika no citām trešām valstīm neapstiprina apgalvojumu, ka importa pieaugums no attiecīgajām valstīm būtu vienīgi aizstājis importu no citiem avotiem. Kā paskaidrots iepriekš, importa no trešām valstīm, kas nav attiecīgās valstis, tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās no 14 % līdz 11 %. Tajā pašā laikā importa no attiecīgajām valstīm tirgus daļa pieauga no 16 % līdz 23 %, savukārt Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās no 70 % līdz 66 %. |
|
(930) |
Tāpēc tas, ka vienlaikus palielinājās importa no attiecīgajām valstīm tirgus daļa un samazinājās gan Savienības ražošanas nozares, gan importa no citām trešām valstīm tirgus daļa, neliecina tikai par importa izcelsmes avotu maiņu. Drīzāk šī dinamika liecina, ka importa no attiecīgajām valstīm klātbūtne Savienības tirgū palielinājās, savukārt citi piegādes avoti zaudēja tirgus daļu. |
5.3. Citu faktoru ietekme
5.3.1. Savienības ražotāju eksporta pārdošanas rādītāji
|
(931) |
Savienības ražotāju eksporta apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 39. tabula Savienības ražotāju eksporta pārdošanas rādītāji
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(932) |
Attiecīgajā periodā Savienības ražotāju kopējais eksporta pārdošanas apjoms laikposmā no 2022. līdz 2023. gadam palielinājās par 10 % un laikposmā no 2023. līdz 2024. gadam – vēl par 14 %. Izmeklēšanas periodā eksporta apjomi samazinājās par 11 % salīdzinājumā ar 2024. gadu. Kopumā eksporta pārdošanas apjomi izmeklēšanas periodā bija par 12 % lielāki nekā 2022. gadā. |
|
(933) |
Izmeklēšana parādīja, ka eksporta apjomu pieaugumu galvenokārt veicināja lielāks eksports uz Meksiku, Turciju un Amerikas Savienotajām Valstīm. Šo pieaugumu izraisīja konkrēti apstākļi, tostarp pārdošanas apjoma atjaunošanās pēc tehnisku problēmu atrisināšanas Savienības ražotāja ražotnēs un labvēlīgi tirgus apstākļi atsevišķos eksporta galamērķos. Eksporta pieaugums uz Amerikas Savienotajām Valstīm nebija noturīgs. Attiecīgi šī norise neatspoguļoja vispārēju eksporta tirgus apstākļu uzlabošanos. |
|
(934) |
Tajā pašā laikā vidējās eksporta cenas attiecīgajā periodā pastāvīgi samazinājās, no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam samazinoties par aptuveni 31 %. Tas liecina, ka Savienības ražotāji spēja palielināt eksporta apjomus, tikai piekrītot ievērojami zemākām cenām, kas atspoguļo spēcīgu konkurences spiedienu eksporta tirgos. |
|
(935) |
Tāpēc Komisija secināja, ka eksporta apjomu pieaugumu noteica konkrēti ar tirgu un uzņēmumu saistīti faktori un tas neatspoguļoja vispārēju eksporta tirgus apstākļu uzlabošanos. Eksporta pārdošanas apjoma pieaugums atbilda arī Savienības ražošanas nozares centieniem izmantot savu ievērojamo neizmantoto ražošanas jaudu, meklējot papildu pārdošanas iespējas ārpus Savienības tirgus. Tomēr eksportam pārdotā produkcija nenodrošināja pietiekamu rentabilitāti, lai kompensētu Savienības ražošanas nozarei Savienības tirgū nodarīto kaitējumu, un tāpēc nemazināja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. |
5.3.2. Pašpatēriņš
|
(936) |
Attiecīgajā periodā no 2022. līdz 2024. gadam pašpatēriņš Savienībā palielinājās par aptuveni 4 %, pēc tam izmeklēšanas periodā samazinājās līdz 2022. gada līmenim. Kopumā pašpatēriņš attiecīgajā periodā saglabājās samērā stabils, uzrādot tikai nelielas svārstības. |
|
(937) |
Šī samērā stabilā pašpatēriņa dinamika liecina, ka attiecīgajā periodā iekšējais pieprasījums vertikāli integrēto ražotāju lejupējās darbībās būtiski nesamazinājās. Ņemot vērā to, ka pašpatēriņš veido lielāko daļu Savienības ražošanas apjoma (aptuveni 76 %), tā stabilitāte apstiprina, ka brīvā tirgus segmentā novēroto kaitējumu nevar saistīt ar būtisku pieprasījuma samazinājumu pašpatēriņa tirgū. Tāpēc pašpatēriņa dinamika nemazināja konstatēto cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. |
5.3.3. Makroekonomiskā lejupslīde un nozaru pieprasījuma samazināšanās
|
(938) |
Komisija arī pārbaudīja, vai makroekonomiskās norises un galveno lejupējo nozaru pieprasījuma samazināšanās veicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Pieprasījums pēc attiecīgā ražojuma ir cieši saistīts ar vispārējiem ekonomiskajiem apstākļiem un darbību tādās nozarēs kā būvniecība, autobūve, mašīnbūve un sadzīves tehnikas ražošana, kas kopā veido ievērojamu patēriņa daļu. |
|
(939) |
Attiecīgajā periodā ekonomiskos apstākļus Savienībā raksturoja rūpnieciskās darbības palēnināšanās un vājāks pieprasījums vairākās no šīm lejupējām nozarēm. Konkrētāk, būvniecības nozari ietekmēja ieguldījumu samazināšanās un augstākas finansēšanas izmaksas, savukārt autobūves un mašīnbūves nozarēs bija vērojamas palēnināšanās pazīmes, kas saistītas ar strukturāliem pielāgojumiem un zemāku rūpniecības izlaidi. Šīs norises, iespējams, ir radījušas lejupvērstu spiedienu uz patēriņu un veicinājušas tirgus vidi ar asāku konkurenci un lielāku jutību pret cenām. |
|
(940) |
Vispārēja ekonomikas lejupslīde parasti ietekmētu visus tirgus dalībniekus. Tomēr, lai gan pieprasījuma apstākļi pasliktinājās, ievērojami palielinājās gan importa no attiecīgajām valstīm apjoms, gan tā iespiešanās tirgū, savukārt Savienības ražošanas nozare zaudēja tirgus daļu. Šī atšķirība liecina, ka novēroto kaitējumu nevar izskaidrot ar makroekonomiskajiem un nozaru pieprasījuma faktoriem. |
|
(941) |
Tāpēc Komisija secināja, ka, lai gan makroekonomiskās norises un pieprasījuma samazināšanās lejupējās nozarēs, iespējams, ir ietekmējušas vispārējo tirgus vidi, tās nav mazinājušas konstatēto cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. |
5.3.4. Enerģijas cenu dinamika
|
(942) |
Komisija arī pārbaudīja, vai enerģijas cenu dinamika, it īpaši ilgstoši augstās elektroenerģijas un gāzes cenas, būtu varējusi veicināt Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Enerģijas izmaksas veido ievērojamu daļu no attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām, un elektroenerģijas un gāzes cenu svārstības var būtiski ietekmēt energoietilpīgo nozaru izmaksu struktūru. |
|
(943) |
Attiecīgajā periodā enerģijas tirgiem joprojām bija raksturīgas ilgstoši augstas un svārstīgas cenas salīdzinājumā ar vēsturisko līmeni. |
|
(944) |
Tomēr izmeklēšanā atklājās, ka 2022. gadā, kad enerģijas cenas bija ievērojami augstākas nekā pārējā attiecīgajā periodā, Savienības ražotāji spēja sasniegt ilgtspējīgu rentabilitātes līmeni. Tas bija iespējams, jo Savienības ražotāji spēja pārnest augstākas enerģijas izmaksas uz lietotājiem, saglabājot pārdošanas cenas tādā līmenī, kas atbilst to izmaksu struktūrai. |
|
(945) |
Turpretī 2023. gadā un visā izmeklēšanas periodā enerģijas cenas bija samazinājušās līdz līmenim, kas bija ievērojami zemāks par 2022. gadā novēroto. Tomēr importa par dempinga cenām radītais cenu spiediens neļāva Savienības ražošanas nozarei saglabāt pārdošanas cenas tādā līmenī, kas būtu pietiekams tās izmaksu segšanai, kā rezultātā strauji pasliktinājās rentabilitāte. Lai gan ražošanas izmaksas samazinājās par 23 %, vidējās pārdošanas cenas saruka par 31 %, un šis sarukums pārsniedza to, ko varētu pamatot tikai ar enerģijas izmaksām. Šī neatbilstība liecina, ka rentabilitātes pasliktināšanos neizraisīja norises enerģijas tirgos. Šī atšķirība liecina, ka, lai gan enerģijas cenas ietekmē ražošanas izmaksas, tomēr izšķirīgais faktors, kas izraisīja rentabilitātes kritumu, bija Savienības ražošanas nozares nespēja saglabāt cenas izmaksām atbilstošā līmenī. Šī cenu nospiešana sakrita ar ievērojamu attiecīgo valstu importa tirgus daļas pieaugumu, un šā importa cenas pastāvīgi bija zemākas par Savienības cenām. Šis imports par zemām cenām neļāva Savienības ražošanas nozarei pārnest ražošanas izmaksas uz klientiem, tādējādi tieši veicinot rentabilitātes pasliktināšanos līdz ilgtnespējīgam līmenim. |
|
(946) |
Tāpēc Komisija secināja, ka, lai gan enerģijas izmaksu dinamika un efektivitātes uzlabošanas centieni ietekmēja Savienības ražošanas nozares izmaksu struktūru, tie nemazina konstatēto cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. |
|
(947) |
Pēc informācijas izpaušanas Japānas ražotāji apgalvoja, ka enerģijas, it īpaši gāzes un elektroenerģijas, cenu pieaugums un svārstības ir būtiski veicinājušas Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos. Tie norādīja uz augstākām enerģijas izmaksām Savienības ražotājiem salīdzinājumā ar ražotājiem citos reģionos un apgalvoja, ka Komisija par zemu novērtējusi šo izmaksu ietekmi uz Savienības ražošanas nozares konkurētspēju. Japānas ražotāju ieskatā, ievērojamu daļu novērotās stāvokļa pasliktināšanās izskaidroja enerģijas izmaksu pieaugums, nevis imports no Japānas. |
|
(948) |
Komisija uzskatīja, ka šie argumenti nemaina iepriekš izklāstīto novērtējumu. Komisija ņēma vērā enerģijas cenu dinamiku un tās ietekmi uz Savienības ražošanas nozares izmaksu struktūru. Tomēr, kā paskaidrots 942.–945. apsvērumā, enerģijas cenas bija ievērojami augstākas 2022. gadā, kad Savienības ražošanas nozare spēja saglabāt ilgtspējīgu rentabilitātes līmeni, bet vēlāk enerģijas cenas samazinājās, savukārt Savienības ražošanas nozares rentabilitāte strauji pasliktinājās. Turklāt ražošanas izmaksu samazinājums bija ievērojami lielāks, nekā varētu izskaidrot ar enerģijas izmaksu dinamiku, savukārt pārdošanas cenas samazinājās vēl vairāk. |
|
(949) |
Tāpēc Komisija uzskatīja, ka Japānas ražotāju minētās enerģijas cenu izmaiņas nevar izskaidrot Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos attiecīgajā periodā un nemazina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. |
5.3.5. ES tiesiskais regulējums
|
(950) |
Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka kaitējuma cēlonis ir ES tiesiskais regulējums. |
|
(951) |
Savienības ražošanas nozare darbojas strukturālā vidē, kas ietver būtiskus regulatīvās atbilstības nodrošināšanas pienākumus un ievērojamas ieguldījumu prasības saistībā ar notiekošo pāreju uz dekarbonizāciju. Šie faktori ir daļa no Savienības ilgtermiņa darbības vides un atšķiras no apstākļiem, ar kuriem saskaras ražotāji trešās valstīs, kurās tiesiskais regulējums ir mazāk stingrs un atbilstības slogs ir mazāks. Tomēr šie strukturālie apstākļi ir pastāvīgi un pastāvēja visā attiecīgajā periodā. Tādējādi tie nevar izskaidrot attiecīgajā periodā novēroto Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos. |
|
(952) |
Izmeklēšana parādīja, ka Savienības ražošanas nozares darbības rādītāju pasliktināšanās sakrita ar importa par zemām dempinga cenām pieaugumu, kas radīja ilgstošu lejupvērstu spiedienu uz Savienības pārdošanas cenām un lika pielāgot cenas, lai mazinātu turpmākus tirgus daļas zaudējumus. Šī cenu nospiešana pasliktināja daudzus kaitējuma rādītājus, tostarp rentabilitāti, pārdošanas apjomus, tirgus daļu, nodarbinātību, ražošanas jaudu un naudas plūsmu. |
|
(953) |
Lai gan strukturālo izmaksu satvars ir daļa no Savienības ražošanas nozares segto izmaksu kopējā līmeņa, tas neizjauca cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un konstatēto būtisko kaitējumu. Tā vietā kaitējuma rašanās laiks un apmērs atbilst importa par dempinga cenām apjoma dinamikai un cenu noteikšanas praksei, nevis stabiliem un ilgstošiem izmaksu nosacījumiem. |
|
(954) |
Pamatojoties uz to, tiek secināts, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu izraisīja imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un ka strukturālo izmaksu satvars, aplūkots atsevišķi vai kopā ar citiem faktoriem, nemazināja konstatēto cēloņsakarību. |
5.3.6. Izejvielu cenu svārstīgums
|
(955) |
Komisija arī pārbaudīja, vai izejvielu, tostarp dzelzsrūdas, koksa ogļu, tērauda lūžņu un leģētājelementu, cenu svārstības būtu varējušas veicināt Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Šie izejresursi veido ievērojamu daļu no tērauda ražošanas izmaksu struktūras, un to cenas ir pakļautas svārstīgumam, ko izraisa globālā piedāvājuma un pieprasījuma apstākļi, enerģijas izmaksas un ģeopolitiskās norises. |
|
(956) |
Attiecīgajā periodā izejvielu tirgiem bija raksturīgas ievērojamas cenu svārstības, nevis vienota tendence. Dzelzsrūdas un koksa ogļu cenas bija svārstīgas, savukārt tērauda lūžņu un sakausējumu cenas bija pakļautas arī cikliskām svārstībām, kas saistītas ar globālo tērauda pieprasījumu un reģionālajiem piegādes ierobežojumiem. Šāds svārstīgums var izraisīt ražošanas izmaksu īslaicīgu pieaugumu un nenoteiktību ražotāju izmaksu plānošanā. |
|
(957) |
Šīs norises, iespējams, ir veicinājušas vienības ražošanas izmaksu svārstības Savienības ražošanas nozarē un ietekmējušas izmaksu paredzamību. Tomēr šādas izmaksu izmaiņas parasti ietekmē visus tērauda ražotājus visā pasaulē un pašas par sevi neizskaidro, kāpēc pasliktinājās konkrēti Savienības ražošanas nozares stāvoklis tirgū. |
|
(958) |
Konkrētāk, lai gan izejresursu izmaksas bija svārstīgas, Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā spēja samazināt savas kopējās vienības ražošanas izmaksas par 23 %, kas liecina par centieniem mazināt izejresursu izmaksu spiedienu, palielinot efektivitāti un veicot darbības pielāgojumus. |
|
(959) |
Tomēr šī izmaksu dinamika neuzlaboja finanšu rādītājus, jo vidējās pārdošanas cenas ilgstošā cenu spiediena dēļ, ko radīja imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, samazinājās par aptuveni 31 %. Šī atšķirība liecina, ka izejvielu cenu svārstīgums nebija Savienības tirgus cenu veidošanās virzītājspēks. |
|
(960) |
Tāpēc Komisija secināja, ka, lai gan izejvielu cenu svārstības varēja ietekmēt ražošanas izmaksu stabilitāti, tās nemazināja konstatēto cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. |
5.3.7. Globālais jaudas pārpalikums tērauda nozarē
|
(961) |
Komisija arī pārbaudīja, vai globālais jaudas pārpalikums tērauda nozarē būtu varējis veicināt Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tērauda ražošanas nozarei pasaules mērogā ir raksturīgs pastāvīgs strukturāls jaudas pārpalikums, kas, pastiprinot starptautisko konkurenci un palielinot eksportam pieejamos apjomus, mēdz radīt lejupvērstu spiedienu uz cenām. |
|
(962) |
Konkrētāk, ievērojamais jaudas pārpalikums Ķīnā ir veicinājis konkurences spiediena palielināšanos pasaules tērauda tirgos. Tas ir ietekmējis starptautiskās tirdzniecības plūsmas un tirgus apstākļus, tostarp Savienībā. |
|
(963) |
Šādā kontekstā globālais jaudas pārpalikums var ietekmēt tirgus dinamiku, palielinot eksporta par zemām cenām pieejamību, kas var pastiprināt cenu konkurenci un ietekmēt dominējošo cenu līmeni importa tirgos. Tāpēc šie strukturālie apstākļi ir būtisks fona faktors, lai izprastu tērauda izstrādājumu globālās tirdzniecības plūsmas. |
|
(964) |
Tomēr tas, ka pasaulē pastāv jaudas pārpalikums, nemaina secinājumus par cēloņsakarību. Attiecīgajā periodā imports no attiecīgajām valstīm ievērojami palielināja savu klātbūtni Savienības tirgū, un tā kopējā tirgus daļa palielinājās no 16 % līdz 23 %, vienlaikus saglabājot pastāvīgi zemu cenu līmeni. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka globālais jaudas pārpalikums ir daļa no kopējās tirgus vides, bet neizjauc cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. |
|
(965) |
Importa no attiecīgajām valstīm cenas tika sistemātiski noteiktas zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, un tas radīja ilgstošu lejupvērstu spiedienu uz Savienības cenām, attiecīgajā periodā vidējām importa cenām samazinoties par aptuveni 34 %. Tas liecina, ka jebkāda globālā jaudas pārpalikuma ietekme, tostarp Ķīnas eksporta izstumšanas efekts, tika pārnesta ar importa par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm starpniecību un ar to pastiprināta. |
|
(966) |
Turklāt citu trešo valstu piegādātāju atšķirīgie darbības rezultāti, kuru tirgus daļa samazinājās no 14 % līdz 11 %, apstiprina, ka kaitējumu nevar izskaidrot tikai ar situāciju ražošanas jaudas jomā pasaulē, bet tas ir saistīts ar importa par dempinga cenām konkrēto apjoma un cenu dinamiku. |
|
(967) |
Tāpēc Komisija secināja, ka, lai gan globālais jaudas pārpalikums bija būtisks strukturāls fona faktors, tas nemazināja konstatēto cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. |
|
(968) |
Pēc informācijas izpaušanas Japānas ražotāji arī apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares grūtības jāvērtē globālā tērauda ražošanas jaudas pārpalikuma un trešās valstīs subsidētas ražošanas kontekstā. Tie norādīja, ka šos faktorus nevar attiecināt uz Japānu, kura ir samazinājusi savu tērauda ražošanas jaudu un sadarbojusies ar Savienību globālā jaudas pārpalikuma problēmas risināšanā. Tāpēc tie pieprasīja, lai Komisija pārskatītu cēloņsakarības novērtējumu starp importu no Japānas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. |
|
(969) |
Komisija uzskatīja, ka šie argumenti nemaina iepriekš izklāstītos secinājumus. Kā paskaidrots 961.–966. apsvērumā, Komisija izvērtēja globālā jaudas pārpalikuma iespējamo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari un secināja, ka, lai gan tas bija būtisks strukturāls fona faktors, tas nemazināja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. |
|
(970) |
Tas, ka Japāna bija samazinājusi savu tērauda ražošanas jaudu vai sadarbojusies ar Savienību globālā jaudas pārpalikuma novēršanā, šo novērtējumu nemainīja, it īpaši ņemot vērā Komisijas konstatējumu, ka imports no Japānas tika veikts par dempinga cenām un veicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tāpēc Komisija apgalvojumu noraidīja. |
5.3.8. Covid-19 sekas un ģeopolitiskā nestabilitāte
|
(971) |
Tāpat Komisija pārbaudīja, vai ar pandēmiju saistītās sekas un ģeopolitiskie traucējumi, tostarp Covid-19 sekas, bruņoti konflikti, sankcijas un reģionālā nestabilitāte, varētu būt veicinājuši Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. |
|
(972) |
Lai gan šādi notikumi, iespējams, ir ietekmējuši globālās piegādes ķēdes un izraisījuši īslaicīgus pieprasījuma un loģistikas traucējumus, šīs sekas pēc būtības bija vispārīgas un skāra visus tirgus dalībniekus. |
|
(973) |
Katrā ziņā tie neizskaidro atšķirīgos tirgus darbības rādītājus, kas novēroti attiecīgajā periodā, it īpaši importa no attiecīgajām valstīm tirgus daļas pieaugumu, kā arī importa no citām trešām valstīm samazināšanos. |
|
(974) |
Turklāt importa no attiecīgajām valstīm cenas pastāvīgi saglabājās zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, tādējādi pastāvīgi radot lejupvērstu spiedienu uz Savienības cenām neatkarīgi no jebkādām ar pandēmiju saistītām vai ģeopolitiskām norisēm. |
|
(975) |
Tāpēc Komisija secināja, ka šie faktori nemazināja konstatēto cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. |
5.4. Secinājums par cēloņsakarību
|
(976) |
Tika konstatēta cēloņsakarība starp importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, no vienas puses, un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu, no otras puses. Bija skaidra sakritība laikā starp importa par dempinga cenām apjoma pieaugumu apstākļos, kad pārdošanas cenas samazinājās un tika nospiestas, un Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos, kas kļuva īpaši acīmredzama attiecīgajā periodā. |
|
(977) |
Saskārusies ar spēcīgu cenu spiedienu, ko radīja imports par dempinga cenām, Savienības ražošanas nozare bija spiesta pazemināt cenas, lai palēninātu turpmāku tirgus daļas zaudēšanu, tādējādi tika negatīvi ietekmēti tās finanšu rādītāji. Šīs lejupvērstās cenu korekcijas rezultātā pasliktinājās daudzi kaitējuma rādītāji, piemēram, rentabilitāte, pārdošanas apjomi, tirgus daļa, nodarbinātība, ražošanas jauda un naudas plūsma. |
|
(978) |
Komisija pārbaudīja, vai citi zināmi faktori būtu varējuši veicināt Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tie cita starpā ietvēra Savienības ražotāju eksporta rādītājus, pieprasījuma dinamiku, izejresursu izmaksu svārstības un importu no trešām valstīm, uz kurām pasākumi neattiecas. |
|
(979) |
Lai gan dažiem no šiem faktoriem varēja būt ierobežota ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, tika konstatēts, ka neviens no tiem neizjauc cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu. Atsevišķi vai kopā tie nemazināja importa par dempinga cenām kaitīgo ietekmi. |
|
(980) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm radīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un ka neviens cits faktors nebija tāds, kas mazinātu konstatēto cēloņsakarību. |
|
(981) |
Piezīmē pēc informācijas izpaušanas Japānas ražotāji arī apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei būtu jārisina strukturālās konkurētspējas problēmas, tostarp ražošanas efektivitātes un jaudas pārpalikuma jautājumi, nevis jāpaļaujas uz ilgstošu tarifu aizsardzību. |
|
(982) |
Komisija uzskatīja, ka Japānas ražotāju argumentus neapstiprina izmeklēšanas konstatējumi. Kā norādīts 869. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda attiecīgajā periodā samazinājās par 6 %. Šis samazinājums atspoguļoja ražošanas bāzes pielāgošanu Savienības patēriņa kritumam, tostarp mazāk efektīvas vai nevajadzīgas ražošanas jaudas likvidēšanu, lai nepieļautu jaudas pārpalikumu un nodrošinātu efektīvāku resursu izmantošanu. |
|
(983) |
Komisija ņēma vērā arī Savienības ražošanas nozares ieguldījumus ražotņu uzturēšanā un modernizācijā, tostarp ieguldījumus vidiskā snieguma uzlabošanā un pārejas uz videi draudzīgāku ražošanu veicināšanā. Šie ieguldījumi ir vajadzīgi, lai saglabātu ražošanas bāzi un pielāgotu to Savienības tērauda nozares mainīgajām regulatīvajām un tehnoloģiskajām prasībām. Tāpēc šos ieguldījumus nevar uzskatīt par pierādījumu tam, ka Savienības ražošanas nozare nav risinājusi savas strukturālās konkurētspējas problēmas. |
|
(984) |
Tāpēc Komisija nekonstatēja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu būtu izraisījusi nespēja pielāgot ražošanas jaudu vai uzlabot efektivitāti. Tātad argumenti par strukturālo konkurētspēju nelika apšaubīt Komisijas vērtējumu par kaitējumu un cēloņsakarību. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. |
6. PASĀKUMU LĪMENIS
|
(985) |
Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija pārbaudīja, vai par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei radījis imports par dempinga cenām. |
6.1. Kaitējuma starpība
|
(986) |
Kaitējums tiktu novērsts, ja Savienības ražošanas nozare varētu gūt mērķa peļņu, ražojumu pārdodot par mērķa cenu pamatregulas 7. panta 2.c punkta un 7. panta 2.d punkta nozīmē. |
|
(987) |
Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu, lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā šādus faktorus: rentabilitātes līmenis, kāds bija pirms tam, kad palielinājās imports no attiecīgajām valstīm, rentabilitātes līmenis, kas vajadzīgs, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, pētniecību, izstrādi un inovācijas, un rentabilitātes līmenis, kas gaidāms normālos konkurences apstākļos. Šādam peļņas procentam nevajadzētu būt mazākam par 6 %. |
|
(988) |
Komisija uzskatīja, ka Savienības ražošanas nozares sasniegtā rentabilitāte attiecīgajā periodā nebija reprezentatīva, jo imports par zemām cenām no attiecīgajām valstīm radīja spēcīgu cenu spiedienu. Komisija turklāt norādīja, ka tērauda ražošanas nozare attiecīgajā periodā darbojās strukturāli svārstīgā vidē, ko raksturoja izejvielu un enerģijas cenu svārstības un pastāvīgs globālais jaudas pārpalikums. |
|
(989) |
Komisija arī uzskatīja, ka nebija iespējams noteikt reprezentatīvu mērķa peļņu, pamatojoties uz gadiem tieši pirms izmeklēšanas perioda, jo šos gadus ietekmēja vai nu imports par dempinga cenām no citām valstīm, it īpaši Ķīnas, vai ārkārtēji tirgus apstākļi. Piemēram, 2020. un 2021. gadu smagi ietekmēja Covid-19 pandēmija un tai sekojošā ekonomikas atveseļošanās, kā rezultātā radās ārkārtēji tirgus apstākļi, kurus nevarēja uzskatīt par tādiem, kas raksturo normālus konkurences apstākļus. Komisija arī uzskatīja, ka gadus, kuros ražošanas nozare cieta ilgstošus zaudējumus, nevarēja izmantot, lai noteiktu atsauces vērtību, kas vajadzīga samērīgas mērķa peļņas noteikšanai. |
|
(990) |
Komisija pārbaudīja arī rentabilitāti, ko Savienības CRF ražošanas nozare sasniedza 2018. gadā, kā noteikts Īstenošanas regulā (ES) 2022/2068. Tomēr Komisija uzskatīja, ka 2018. gadu raksturoja ārkārtas apstākļi, tostarp aizsardzības pasākumu ieviešana un ASV 232. panta pasākumu ietekme, kas izraisīja būtiskus tirgus kropļojumus un novirzes tirdzniecības plūsmās. Tāpēc 2018. gadā sasniegto rentabilitāti nevarēja uzskatīt par pietiekami reprezentatīvu, lai šajā izmeklēšanā noteiktu mērķa peļņu. |
|
(991) |
Tāpēc Komisija pārbaudīja iepriekšējos reprezentatīvos periodus. Konkrētāk, sākotnējā CRF izmeklēšanā Komisija secināja, ka 2008. gads bija pēdējais gads, kas atspoguļoja normālus konkurences apstākļus, un noteica mērķa peļņu 9,9 % apmērā, pamatojoties uz vidējo svērto rentabilitāti, ko Savienības ražošanas nozare sasniedza minētajā gadā. |
|
(992) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskatīja, ka peļņas procents 9,9 % apmērā ir samērīgs un pietiekami pamatots rentabilitātes līmenis, ko Savienības ražošanas nozare varētu sasniegt normālos konkurences apstākļos, ja nebūtu importa par dempinga cenām. Tāpēc pamatpeļņa tika noteikta 9,9 % apmērā. |
|
(993) |
Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka normālos konkurences apstākļos tās ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas (“IRI”) līmenis attiecīgajā periodā būtu bijis nedaudz augstāks. Komisija pārbaudīja pārbaudes apmeklējumu laikā sniegto informāciju, tostarp iekšējos ieguldījumu plānus, vadības dokumentus un finanšu uzskaiti. Izmeklēšanā apstiprinājās, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums bija ietekmējis atsevišķus ar IRI saistītus izdevumus. Tāpēc, pamatojoties uz pārbaudīto informāciju, Komisija attiecīgi koriģēja mērķa peļņu. Iegūtā korekcija atkarībā no izlasē iekļautā ražotāja bija līdz 0,07 %. |
|
(994) |
Tādējādi mērķa peļņa, kas šajā izmeklēšanā noteikta saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu, atkarībā no katra izlasē iekļautā ražotāja situācijas bija līdz 9,97 %. |
|
(995) |
Pamatojoties uz to, Komisija Savienības ražošanas nozarei aprēķināja kaitējumu neizraisošu līdzīgā ražojuma cenu, izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā piemērojot attiecīgos mērķa peļņas procentus. |
|
(996) |
Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu Komisija pēdējā solī novērtēja turpmākās izmaksas, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem un to protokoliem, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība, un kas Savienības ražošanas nozarei radīsies pasākuma piemērošanas periodā saskaņā ar 11. panta 2. punktu. Balstoties uz iesniegto informāciju, ko pamatoja uzņēmumu pārskatu sniegšanas rīki un prognozes, Komisija noteica papildu izmaksas līdz 7,78 EUR/t apmērā atkarībā no katra izlasē iekļautā ražotāja situācijas salīdzinājumā ar izmaksām par atbilstības nodrošināšanu šādiem nolīgumiem izmeklēšanas periodā. Šīs papildu izmaksas tika pieskaitītas cenai, kas nerada kaitējumu. |
|
(997) |
Tad Komisija noteica kaitējuma starpības līmeni, pa ražojuma veidiem salīdzinot izlasē iekļauto attiecīgo valstu ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, vidējo svērto importa cenu (cenu ar piegādi), kas noteikta cenu samazinājuma aprēķiniem, ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju izmeklēšanas periodā Savienības brīvajā tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Šā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības. Šo aprēķinu rezultāti atspoguļoti nākamajā tabulā. |
|
(998) |
Kaitējuma novēršanas līmenis “citiem uzņēmumiem, kas sadarbojās” un “visam pārējam attiecīgās valsts izcelsmes importam” ir noteikts tādā pašā veidā kā dempinga starpība minētajiem uzņēmumiem un importam. |
|
(999) |
Pēc 844.–849. apsvērumā minētajām piezīmēm par izpausto galīgo informāciju Komisija pārskatīja Japānas un Turcijas kaitējuma starpības.
|
6.2. Piezīmes par izpausto informāciju attiecībā uz mērķa peļņu
|
(1000) |
Pēc informācijas izpaušanas Nippon Steel Corporation (“NSC”) un China Steel Corporation (“CSC”) apstrīdēja kaitējumu neradošās cenas aprēķināšanai izmantoto mērķa peļņu 9,9 % apmērā. Tie apgalvoja, ka atsauce uz 2008. gadu neatspoguļo izmeklēšanas laikā valdošos konkurences apstākļus, un pieprasīja, lai tiktu izmantots vēlāks gads, proti, 2017. gads. Kā alternatīvu tie pieprasīja piemērot zemāku mērķa peļņu. Savu argumentu pamatošanai tie atsaucās uz izmaiņām Savienības tērauda tirgū, tostarp augstākām enerģijas izmaksām un vājāku pieprasījumu, kā arī uz Komisijas jaunāko praksi citās tērauda ražojumu izmeklēšanās. Piezīmēs par izpausto galīgo papildinformāciju CSC atkārtoja apgalvojumu, lai gan izpaustā galīgā papildinformācija uz attiecīgo jautājumu neattiecas un uzņēmumam tika dots norādījums sniegt piezīmes tikai par jautājumiem, uz kuriem izpaustā galīgā papildinformācija attiecas. |
|
(1001) |
Komisija rūpīgi izvērtēja piezīmes par mērķa peļņu 9,9 % apmērā. |
|
(1002) |
Komisija vispirms atgādināja, ka mērķa peļņai jāatspoguļo rentabilitāte, ko attiecīgā ražojuma (proti, CRF), ražotāji Savienībā varētu pamatoti sasniegt normālos konkurences apstākļos, ja nebūtu importa par dempinga cenām. Tāpēc mērķa peļņai jābūt pamatotai ar pierādījumiem par CRF. Rentabilitātes līmeņi, kas noteikti citiem tērauda ražojumiem vai citās izmeklēšanās, paši par sevi nevar noteikt CRF piemērotu mērķa peļņu. |
|
(1003) |
Šajā ziņā tieši attiecināmus pierādījumus sniedz sākotnējā CRF izmeklēšana. Komisija bija pārbaudījusi Savienības CRF ražošanas nozares rentabilitātes datus par 2005.–2008. gadu, un tie liecināja par rentabilitāti 9–15 % apmērā. Pamatojoties uz šiem datiem, 2008. gads tika uzskatīts par pēdējo gadu, kas atspoguļoja normālus konkurences apstākļus, un tika noteikts mērķa peļņas procents 9,9 %, ņemot vērā Savienības ražošanas nozares minētajā gadā sasniegto vidējo svērto rentabilitāti. |
|
(1004) |
CSC iesniegtā informācija par 2017. gadu nesniedza līdzvērtīgus pierādījumus. Konkrēti tās 1. pielikuma dati attiecās uz atsevišķiem Savienības tērauda ražotājiem vai tērauda nozares segmentiem un nenoteica tieši CRF rentabilitāti. Tāpēc šī informācija nebija salīdzināma ar pārbaudītajiem rentabilitātes datiem par konkrēto ražojumu, uz kuriem balstījās mērķa peļņa 9,9 % apmērā. |
|
(1005) |
Pierādījumi, kas attiecas tieši uz CRF, liecina, ka pēc sākotnējo pasākumu noteikšanas rentabilitāte būtiski palielinājās, 2017. gadā sasniedzot 12 % (156) un 2018. gadā sasniedzot 16,1 %, bet pēc tam samazinājās līdz –2,8 % 2019. gadā un līdz –14,7 % 2020. gadā (157). Šī dinamika apstiprina gan to, ka Savienības CRF ražošanas nozare normālos tirgus apstākļos varēja sasniegt rentabilitāti, kas pārsniedz 9,9 %, gan to, ka CRF rentabilitāte būtiski svārstījās atkarībā no tirgus apstākļiem. |
|
(1006) |
Komisija arī uzskatīja, ka mērķa peļņas līmeņi, uz kuriem ieinteresētās personas atsaucās saistībā ar citām tērauda ražojumu izmeklēšanām, šo secinājumu nemaina. Minētās izmeklēšanas attiecās uz citiem ražojumiem un citādiem faktu apstākļiem. Pārbaudīti rentabilitātes dati par konkrēto ražojumu ir piemērotāks pamats nekā citās procedūrās noteiktie rādītāji, pat ja šīs procedūras ir nesenākas. Konkrēti karsti velmētiem plakaniem tērauda velmējumiem (HRF) noteikto mērķa peļņu nevar uzskatīt par CRF piemērojamu atsauces vērtību tikai tāpēc, ka HRF un CRF var ražot integrētās tērauda ražotnēs. Šajā novērtējumā joprojām izšķirīgi ir pierādījumi par CRF rentabilitāti. |
|
(1007) |
Tāpēc Komisija uzskatīja, ka pēc informācijas izpaušanas iesniegtā informācija neliecina, ka mērķa peļņa 9,9 % apmērā būtu nesamērīga vai nepietiekami pierādīta. Tāpēc Komisija apstiprināja 992. apsvērumā noteikto mērķa peļņu. |
|
(1008) |
NSC arī apstrīdēja ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS) saistīto prognozēto vidisko izmaksu iekļaušanu kaitējumu neradošajā cenā. Uzņēmums apgalvoja, ka pēc oglekļa ievedkorekcijas mehānisma (OIM) stāšanās spēkā, kā arī ņemot vērā citas nesenās norises ES vides tiesiskajā regulējumā, šādu izmaksu iekļaušana varētu izraisīt divkāršu pieskaitīšanu. Tāpēc NSC pieprasīja šīs izmaksas izslēgt vai, alternatīvi, pārskatīt to apmēru, ņemot vērā jaunākās izmaiņas ES ETS. |
|
(1009) |
Komisija uzskatīja, ka OIM ieviešana pati par sevi nenozīmē, ka pamatregulas 7. panta 2.d punkta piemērošanas vajadzībām vairs nav nozīmes turpmākām izmaksām, kas izriet no piemērojamajām vides prasībām. ES ETS un OIM attiecas uz atšķirīgiem ekonomikas dalībniekiem un pilda savstarpēji papildinošas funkcijas: ES ETS attiecas uz emisijām no Savienības iekārtām, savukārt OIM – uz attiecīgo importēto ražojumu iegultajām emisijām. Tāpēc OIM nesamazina un neaizstāj izmaksas, kas Savienības ražotājiem tieši rodas, izpildot ES ETS prasības; šīs izmaksas Savienības ražošanas nozarei rodas neatkarīgi no oglekļa emisiju izmaksām, kas saskaņā ar OIM tiek piemērotas importam. Tādējādi OIM ieviešana pati par sevi nepierāda, ka turpmāk vairs nebūtu jāņem vērā izmaksas, kas Savienības ražošanas nozarei radīsies saistībā ar piemērojamajām vides prasībām. |
|
(1010) |
Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu Komisija novērtēja turpmākās izmaksas, kas Savienības ražošanas nozarei paredzami radīsies pasākumu piemērošanas laikposmā. Kā paskaidrots iepriekš, Komisijas noteiktās papildu izmaksas tika aprēķinātas, pamatojoties uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju sniegto informāciju, kuru apstiprināja to pārskatu sagatavošanas rīki un prognozes. NSC nepierādīja, ka šādi noteiktās konkrētās izmaksas jau būtu ņemtas vērā OIM ietvaros vai ka to iekļaušana izraisītu divkāršu pieskaitīšanu. |
|
(1011) |
Tāpēc Komisija uzskatīja, ka ne OIM ieviešana, ne citas NSC minētās norises nav pamats prognozēto vidisko izmaksu izslēgšanai vai pārskatīšanai. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. |
|
(1012) |
Turklāt NSC apgalvoja, ka summa, kas iekļauta saistībā ar ieguldījumiem, pētniecību un izstrādi un IRI, būtu jāattiecina tikai uz ieguldījumiem, kas tieši saistīti ar CRF ražošanu aukstās velmēšanas posmā. NSC uzskatīja, ka ieguldījumi agšupējā ražošanā būtu jāizslēdz, lai novērstu divkāršu pieskaitīšanu saistībā ar atsevišķo izmeklēšanu par karsti velmētiem ražojumiem. |
|
(1013) |
Kā paskaidrots iepriekš, Komisija rūpīgi izskatīja un pārbaudīja Savienības ražošanas nozares iesniegto informāciju, tostarp iekšējos ieguldījumu plānus, vadības dokumentus un finanšu dokumentāciju. Nosakot korekciju, Komisija nodrošināja, ka tiek iekļauti ieguldījumi un ar IRI saistītie izdevumi, kuri attiecas uz izmeklējamā ražojuma ražošanu. |
|
(1014) |
Tāpēc Komisija uzskatīja, ka korekcijas pamatā bija pārbaudīta informācija un tā pienācīgi atspoguļoja ieguldījumus un ar IRI saistītos izdevumus, kas attiecas uz CRF ražošanu. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts. |
6.3. Izvērtējums par Savienības ražošanas nozarei radītā kaitējuma novēršanai nepieciešamo starpību
|
(1015) |
Kā paskaidrots paziņojumā par procedūras sākšanu, sūdzības iesniedzējs ir sniedzis Komisijai pietiekamus pierādījumus par izejvielu tirgus kropļojumiem, kas Indijā un Vjetnamā skar izmeklējamo ražojumu. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu šajā izmeklēšanā tika pārbaudīti apgalvojumi par kropļojumiem, lai novērtētu, vai attiecīgā gadījumā par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu. |
|
(1016) |
Tomēr, tā kā kaitējuma novēršanai pietiekamās starpības pārsniedz dempinga starpības, šis aspekts nebija jāizskata. |
|
(1017) |
Pēc iepriekš minētā novērtējuma Komisija secināja, ka ir lietderīgi noteikt galīgo maksājumu apmēru saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu. |
6.4. Secinājums par pasākumu līmeni
|
(1018) |
Atbilstīgi iepriekš minētajam novērtējumam saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu būtu jānosaka šādi galīgie antidempinga maksājumi:
|
7. SAVIENĪBAS INTERESES
|
(1019) |
Komisija, nolēmusi piemērot pamatregulas 7. panta 2. punktu, pārbaudīja, vai tā saskaņā ar pamatregulas 21. pantu var skaidri secināt, ka šajā lietā pieņemt pasākumus nav Savienības interesēs, lai gan ir konstatēts dempings, kas rada kaitējumu. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses. |
7.1. Savienības ražošanas nozares intereses
|
(1020) |
Savienības ražošanas nozares dalībnieki atrodas vairākās dalībvalstīs (Austrijā, Beļģijā, Čehijā, Vācijā, Ungārijā, Itālijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Portugālē, Slovākijā, Slovēnijā, Spānijā un Zviedrijā) un saistībā ar izmeklējamo ražojumu tieši nodarbina 8 598 FTE. |
|
(1021) |
Izmeklēšanā sadarbojās vienpadsmit ražotāji. Neviens no zināmajiem ražotājiem neiebilda pret izmeklēšanas sākšanu. Kā secināts 4.5. iedaļā, imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm lika pasliktināties visas Savienības ražošanas nozares stāvoklim. Būtisks kaitējums tika parādīts gan mikrorādītājos, gan makrorādītājos, un tas bija īpaši būtisks Savienības ražošanas nozares rentabilitātes, pārdošanas apjomu un tirgus daļu ziņā. |
|
(1022) |
Gaidāms, ka antidempinga maksājumu noteikšana atjaunos godīgus tirdzniecības apstākļus Savienības tirgū, izbeigs cenu nospiešanu un ļaus Savienības ražošanas nozarei atgūties. Rezultāts būtu augstāka Savienības ražošanas nozares rentabilitāte, kas tuvotos līmeņiem, kuri tiek uzskatīti par nepieciešamiem šajā kapitālietilpīgajā nozarē. Imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm Savienības ražošanas nozarei ir nodarījis būtisku kaitējumu. Tiek atgādināts, ka daudzi kaitējuma rādītāji attiecīgajā periodā uzrādīja negatīvu tendenci. Konkrēti, būtiski tika ietekmēta tirgus daļa un pārdošanas apjoms, kā arī izlasē iekļauto Savienības ražotāju finanšu darbības rādītāji, piemēram, rentabilitāte un ienākums no ieguldījumiem. Tāpēc ir svarīgi atjaunot taisnīgas cenas, lai visi ražotāji varētu darboties Savienības tirgū vienlīdzīgos konkurences apstākļos. |
|
(1023) |
Ja pasākumi netiks veikti, ir ļoti iespējama Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa turpmāka pasliktināšanās. Vāji darbības rādītāji CRF jomā ietekmētu Savienības ražotāju lejupējās darbības un it īpaši to ražošanu pašpatēriņam. Savienības ražotāji paļaujas uz darījumdarbības modeli, kas apvieno pārdošanu brīvajā tirgū un ražošanu pašpatēriņam. Situācijas pasliktināšanās brīvā tirgus segmentā tāpat varētu apdraudēt pašpatēriņa ražošanas segmentu, kurā ražošanas apjoms un nodarbinātības rādītāji ir lielāki nekā brīvā tirgus segmentā. |
|
(1024) |
Tāpēc tiek secināts, ka antidempinga maksājumu noteikšana ir Savienības ražošanas nozares interesēs, jo tas ļautu atgūties no konstatētā kaitējumu radošā dempinga ietekmes un nodrošinātu Savienības ražošanas ilgtspēju ilgā laikā. |
7.2. Nesaistītu importētāju intereses
|
(1025) |
Kā minēts 96. apsvērumā, neviens nesaistīts importētājs neaizpildīja anketu vai neiesniedza Komisijai konkrētus datus, kas parādītu, cik lielā mērā pasākumu noteikšana kaitētu importētājiem. |
|
(1026) |
Tā kā nenotika sadarbība un nav konkrētu datu, pasākumu noteikšanas iespējamā ietekme uz importētājiem ir jāvērtē, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. |
|
(1027) |
Var pamatoti pieņemt, ka antidempinga maksājumu noteikšanas rezultātā importētāji varētu saskarties ar zināmu izmaksu pieaugumu. Tomēr, kā sīkāk izklāstīts tālāk 7.4.1. iedaļā, izmeklēšana apstiprināja, ka pastāv alternatīvi piegādes avoti, tostarp Savienības ražotāji, un iespēja turpināt importu par taisnīgām cenām. Šie faktori mazina pasākumu iespējamo ietekmi; tādējādi paredzams, ka jebkāda negatīva ietekme būs ierobežota. |
|
(1028) |
Lai gan īstermiņā importētāju piegādes iespējas var samazināties vai izmaksas var pieaugt, šī ietekme, visticamāk, būtu mērena. Savukārt status quo saglabāšana galu galā apdraudētu iekšzemes piegādes dzīvotspēju un, iespējams, nākotnē radītu lielāku atkarību no importa par dempinga cenām. Kopumā ieguvumi Savienības ražošanas nozarei atsver ierobežotos un nepamatotos iespējamos trūkumus importētājiem. |
7.3. Lietotāju, patērētāju vai piegādātāju intereses
|
(1029) |
Neviens lietotājs, patērētājs vai piegādātājs izmeklēšanā nesadarbojās un savlaicīgu, pilnīgu un prasītajā formā sagatavotu atbildi uz anketas jautājumiem nesniedza. Tādējādi netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka pasākumu noteikšanai būtu ievērojama negatīva ietekme uz lietotājiem vai lejupējām nozarēm. |
|
(1030) |
Pēc izmeklēšanas sākšanas BSH iesniedza piezīmes (sk. 90. apsvērumu), apgalvojot, ka pasākumi palielinātu izejresursu izmaksas lejupējās nozarēs un negatīvi ietekmētu konkurētspēju, nodarbinātību un piegādes ķēdes stabilitāti. Tomēr BSH turpmāk izmeklēšanā nesadarbojās, jo neiesniedza atbildi uz anketas jautājumiem, kā arī nepamatoja savus apgalvojumus ar pārbaudāmiem datiem par attiecīgā ražojuma īpatsvaru tā kopējās ražošanas izmaksās, spēju iegādāties ražojumu no alternatīviem piegādātājiem vai spēju pārnest jebkādu izmaksu pieaugumu uz saviem klientiem. Tā kā šāda pamatojuma nebija, apgalvojumu nevarēja pārbaudīt, un tāpēc tas tika noraidīts. |
|
(1031) |
Tā kā lietotāji nesadarbojās, Komisija novērtēja pasākumu iespējamo ietekmi, pamatojoties uz pieejamo informāciju. Izmeklēšana parādīja, ka CRF ražojumi parasti veido tikai nelielu daļu no lejupējo lietotāju kopējām ražošanas izmaksām, tostarp autobūves, būvniecības, sadzīves tehnikas un rūpnieciskās ražošanas nozarēs. Tāpēc iespējamam cenu pieaugumam, ko izraisītu pasākumu noteikšana, visticamāk, būtu tikai ierobežota ietekme uz lejupējo lietotāju vispārējo izmaksu struktūru. |
|
(1032) |
Tajā pašā laikā pasākumu noteikšana palīdzētu atjaunot godīgu konkurenci Savienības tirgū un saglabāt dzīvotspējīgu Savienības ražošanas nozari, kas spēj nodrošināt uzticamu CRF ražojumu piegādi lejupējām nozarēm Savienībā, tādējādi samazinot piegādes traucējumu risku un pārmērīgu atkarību no importa par dempinga cenām. |
|
(1033) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu uzskatīt, ka antidempinga pasākumu noteikšana būtu pretrunā lietotāju interesēm. |
|
(1034) |
Pēc informācijas izpaušanas Japānas ražotāji un Japānas valdība apgalvoja, ka lielāka uzmanība jāpievērš pasākumu ietekmei uz Savienības lejupējiem lietotājiem. Tie norādīja, ka augstākās enerģijas izmaksas jau tiek pārnestas uz lietotājiem un ka papildu antidempinga maksājumi kopā ar spēkā esošajiem tirdzniecības ierobežojumiem varētu vēl vairāk palielināt CRF cenas un ierobežot to pieejamību. Tāpēc tie pieprasīja, novērtējot pasākumus, ņemt vērā lejupējo lietotāju intereses. |
|
(1035) |
Komisija uzskatīja, ka šie argumenti nemaina iepriekš izklāstītos secinājumus, kuros Komisija, pamatojoties uz pieejamo informāciju, bija novērtējusi pasākumu iespējamo ietekmi uz lejupējiem lietotājiem un nekonstatēja pierādījumus tam, ka pasākumu noteikšana būtiski negatīvi ietekmētu lietotājus vai lejupējās nozares. |
|
(1036) |
Konkrētāk, kā paskaidrots iepriekš, CRF parasti veido tikai nelielu daļu no lejupējo lietotāju kopējām ražošanas izmaksām. Tāpēc argumenti par iespējamu CRF cenu pieaugumu nepierādīja, ka pasākumu noteikšana būtiski ietekmētu lejupējo lietotāju kopējo izmaksu struktūru vai konkurētspēju. Ieinteresētās personas arī nesniedza pierādījumus tam, ka pasākumi radītu būtiskas piegādes grūtības. |
|
(1037) |
Tajā pašā laikā, kā paskaidrots iepriekš, pasākumu noteikšana veicinātu godīgas konkurences atjaunošanu Savienības tirgū un dzīvotspējīgas Savienības ražošanas nozares saglabāšanu, lai tā spētu nodrošināt uzticamas CRF piegādes lejupējām nozarēm. Tāpēc iespējamā ietekme uz lejupējiem lietotājiem bija jāvērtē, ņemot vērā gan pasākumu iespējamās izmaksas, gan ieguvumus no uzticamu piegāžu saglabāšanas Savienībā. |
|
(1038) |
Tāpēc Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu uzskatīt, ka antidempinga pasākumu noteikšana būtu pretrunā Savienības interesēm. Tādēļ apgalvojumi tika noraidīti. |
7.4. Citi faktori
7.4.1. Piedāvājuma pieejamība
|
(1039) |
Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares strukturālie ierobežojumi liedz tai apgādāt Savienības tirgu ar auksti velmētu tēraudu vajadzīgajā apjomā un kvalitātē. Saskaņā ar šo personu sniegto informāciju papildu tirdzniecības pasākumu noteikšana vēl vairāk ierobežotu piegādes iespējas, saasinātu esošo deficītu un izraisītu cenu pieaugumu Savienībā. |
|
(1040) |
Komisija norādīja, ka izmeklēšanā tika apstiprināts, ka pastāv alternatīvi piegādes avoti, tostarp Savienības ražotāji, kā arī iespēja turpināt importu par taisnīgām cenām. Konkrētāk, kā aprakstīts 31. tabulā, Savienības ražošanas nozare izmanto 72 % no savas ražošanas jaudas, tāpēc pieejamā ražošanas jauda ir aptuveni 12 milj. t un to varētu izmantot papildu pieprasījuma apmierināšanai. Kopējais importa apjoms no attiecīgajām valstīm ir ievērojami mazāks par šo pieejamo jaudu. Turklāt izmeklēšanā tika konstatēta arī iespēja veikt papildu importu no citām izcelsmes valstīm, kas varētu palīdzēt nodrošināt pietiekamu piegādi Savienības tirgum. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. |
7.4.2. Citi pasākumi attiecībā uz tēraudu
|
(1041) |
Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka antidempinga pasākumu un jaunā tērauda nozares pasākuma, kas ir spēkā kopš 2026. gada 1. jūlija, vienlaicīga piemērošana varētu nepamatoti ierobežot piekļuvi Savienības tirgum. Tās apgalvoja, ka šo pasākumu kopējā ietekme varētu radīt nesamērīgus ierobežojumus tērauda piegādei un radīt bažas par atbilstību plašākiem Savienības ārējās tirdzniecības politikas mērķiem. |
|
(1042) |
Komisija norādīja, ka antidempinga pasākumiem un jebkādiem iespējamiem horizontāliem tirdzniecības politikas pasākumiem attiecībā uz tēraudu ir atšķirīgs juridiskais nolūks un atšķirīgi mērķi; antidempinga pasākumi ir vērsti pret negodīgu tirdzniecības praksi, kas rada kaitējumu iekšzemes ražošanas nozarei, savukārt otrā veida pasākumi ir paredzēti, lai novērstu globālā jaudas pārpalikuma negatīvo ar tirdzniecību saistīto ietekmi uz Savienības tērauda tirgu. Šo instrumentu pamatā ir dažādi juridiskie pamati, un tiem piemēro atšķirīgus pierādījumu standartus. Tāpēc tie nebija savstarpēji aizstājami, un viena instrumenta pastāvēšana vai iespējamā pieņemšana nākotnē nevarēja aizstāt otru. |
|
(1043) |
Komisija norādīja, ka uz kvotām balstīts pasākums vai līdzīgs apjoma ierobežojums nenovērstu izmeklēšanā konstatēto ar cenām saistīto kaitējuma elementu. Kā parādīts 4. un 5. iedaļā, izmeklēšanā konstatēja cenu samazinājumu, mērķa cenas samazinājumu un cenu nospiešanu, ko izraisīja imports par dempinga cenām. Šī ietekme izpaudās neatkarīgi no importa apjoma. Turpretī antidempinga maksājumi kompensē Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma daļu, ko rada negodīga cenu noteikšana. |
|
(1044) |
Komisija arī norādīja, ka maksājumu noteikšana pilnībā atbilst plašākiem Savienības tērauda un tirdzniecības politikas mērķiem. Turpretī, atstājot kaitējumu radošu dempingu bez pretdarbības, tiktu apdraudēts Savienības tirdzniecības politikas pamatojums. |
|
(1045) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu uzskatīt, ka antidempinga pasākumu noteikšana būtu pretrunā Savienības interesēm. Tāpēc ieinteresēto personu izvirzītie argumenti tika noraidīti. |
|
(1046) |
Pēc informācijas izpaušanas Japānas valdība apgalvoja, ka, vērtējot Japānas izcelsmes importa dinamiku, būtu jāņem vērā aizsardzības pasākumu pastiprināšana 2025. gada aprīlī. Tā atsaucās uz importa no Japānas samazināšanos pēc pasākumu pastiprināšanas un uzskatīja, ka šāda dinamika ir pretrunā konstatējumam, ka importa no Japānas pieaugums veicinājis kaitējumu. |
|
(1047) |
Komisija uzskatīja, ka Japānas valdības argumenti nemaina 833.–838. apsvērumā izklāstītos secinājumus. Šajā gadījumā konstatējumi par kaitējumu un cēloņsakarību balstījās uz pārbaudītajiem attiecīgā perioda datiem. Šie dati liecina, ka imports no Japānas palielinājās no 126 021 t 2022. gadā līdz 250 001 t izmeklēšanas periodā jeb par 98 %. Arī šā importa tirgus daļa palielinājās no 2 % līdz 3 %. |
|
(1048) |
Importa no Japānas apjoma un tirgus daļas pieaugums attiecīgajā periodā ir pretrunā apgalvojumam, ka Japānas izcelsmes importa klātbūtne Savienības tirgū nav palielinājusies. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka Japānas izcelsmes importa dinamika attiecīgajā periodā apstiprina, nevis atspēko konstatējumu, ka šis imports veicinājis Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. |
|
(1049) |
Turklāt Japānas ražotāji un CSC apgalvoja, ka jaunais tērauda nozares pasākums, ko piemēro no 2026. gada 1. jūlija, jau nodrošina būtisku aizsardzību Savienības ražošanas nozarei. Tie uzskatīja, ka Komisijai, vērtējot antidempinga maksājumu nepieciešamību un apmēru, būtu jāņem vērā šā pasākuma un antidempinga pasākumu savstarpējā ietekme. Turklāt CSC apgalvoja, ka mērķa peļņas saglabāšana 9,9 % apmērā papildus jaunā pasākuma sniegtajai aizsardzībai varētu radīt pārmērīgu aizsardzību. Piezīmēs par izpausto galīgo papildinformāciju CSC atkārtoja apgalvojumu, lai gan izpaustā galīgā papildinformācija uz attiecīgo jautājumu neattiecas un uzņēmumam tika dots norādījums sniegt piezīmes tikai par jautājumiem, uz kuriem izpaustā galīgā papildinformācija attiecas. |
|
(1050) |
Izvirzītie argumenti nemainīja 1045. apsvērumā izklāstītos secinājumus. Tas, ka no 2026. gada 1. jūlija tiek piemērots jaunais tērauda nozares pasākums, pats par sevi neietekmē ne importa par dempinga cenām radītā kaitējuma novērtējumu, ne tā novēršanai nepieciešamo antidempinga pasākumu līmeni. Abiem instrumentiem ir atšķirīgs juridiskais uzdevums, un ar tiem tiecas sasniegt atšķirīgus politikas mērķus. Antidempinga maksājumu mērķis ir novērst negodīgas cenu noteikšanas prakses radīto kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, savukārt tērauda nozares pasākums ir vērsts pret globālā jaudas pārpalikuma negatīvo ietekmi uz Savienības tirgu. Šiem instrumentiem ir atšķirīgs juridiskais pamats un atšķirīgi pierādījumu standarti, tāpēc tos nevar uzskatīt par savstarpēji aizstājamiem. |
|
(1051) |
Komisija arī uzskatīja, ka mērķa peļņa 9,9 % apmērā tika noteikta, pamatojoties uz iepriekš aprakstītajiem pierādījumiem, kas attiecas tieši uz CRF, un atspoguļo rentabilitātes līmeni, ko Savienības ražošanas nozare varētu pamatoti sasniegt normālos konkurences apstākļos. Tāpēc šī peļņa nav aizsardzības līmenis, kas izrietētu no jaunā tērauda nozares pasākuma vai tiktu ar to noteikts. Tas vien, ka abi pasākumi pastāv vienlaikus, nepierāda, ka mērķa peļņa vai no tās izrietošie antidempinga pasākumi nodrošinātu pārmērīgu aizsardzību. |
|
(1052) |
Tāpēc Komisija uzskatīja, ka argumenti par jaunā tērauda nozares pasākuma un antidempinga pasākumu savstarpējo ietekmi nav pamats mainīt mērķa peļņu vai antidempinga pasākumu apmēru. Tādēļ apgalvojumi tika noraidīti. |
|
(1053) |
Piezīmēs par izpausto galīgo papildinformāciju Japānas valdība atkārtoja, ka stingrāku aizsardzības pasākumu noteikšana 2025. gada aprīlī un Japānas importa samazinājums, kas tai sekoja, liek apšaubīt konstatējumu, ka imports no Japānas veicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tā apgalvoja arī, ka importa pieaugums no attiecīgajām valstīm varētu atspoguļot izmaiņas iegādē no citām trešām valstīm, nevis lielāku importa spiedienu. Visbeidzot, Japāna apgalvoja, ka Tērauda ražošanas jaudas pārpalikuma regula, kas samazina importa kvotu un ievieš 50 % ārpuskvotas maksājumu, vēl vairāk samazinātu importu, un tāpēc apšaubīja vajadzību pēc papildu antidempinga pasākumiem. |
|
(1054) |
Šie jautājumi nav aplūkoti izpaustajā galīgajā papildinformācijā. Katrā ziņā Komisija šos argumentus jau ir novērtējusi attiecīgi 1046., 1048. un 1050.–1052. apsvērumā. Minētajos apsvērumos Komisija skaidrojusi, kāpēc izvirzītie argumenti neliek apšaubīt tās veikto kaitējuma un cēloņsakarības novērtējumu vai izdarītos secinājumus par mērķa peļņu un vajadzību pēc antidempinga pasākumiem. Tāpēc Komisija apstiprināja savus secinājumus un noraidīja šos apgalvojumus. |
7.5. Secinājums par Savienības interesēm
|
(1055) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu uzskatīt, ka pasākumu noteikšana attiecīgo valstu izcelsmes CRF importam nebūtu Savienības interesēs. |
8. GALĪGIE ANTIDEMPINGA PASĀKUMI
|
(1056) |
Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, pasākumu līmeni un Savienības interesēm, un ievērojot pamatregulas 9. panta 4. punktu, būtu jānosaka galīgie antidempinga pasākumi, lai novērstu turpmāku attiecīgā ražojuma importa par dempinga cenām radītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. |
|
(1057) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgajām antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām:
|
|
(1058) |
Uzņēmumu individuālās antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo situāciju, kāda izmeklēšanā tika konstatēta attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājuma likmes ir piemērojamas tikai tāda izmeklējamā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojuši konkrēti minēti tiesību subjekti. Uz tāda attiecīgā ražojuma importu, ko izgatavojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, nevar attiecināt šīs likmes, un uz to būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visam pārējam attiecīgo valstu izcelsmes importam”. |
|
(1059) |
Ja uzņēmums pēc tam maina nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums jāadresē Komisijai (158). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, ar ko var pierādīt, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmēs tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, tad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēta regula par nosaukuma maiņu. |
|
(1060) |
Lai līdz minimumam samazinātu apiešanas risku, kas saistīts ar maksājuma likmju atšķirību, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu. Individuālie antidempinga maksājumi ir piemērojami tikai, uzrādot derīgu komercrēķinu dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Kamēr šāds rēķins nav uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visam pārējam attiecīgo valstu izcelsmes importam”. |
|
(1061) |
Šis rēķins jāuzrāda dalībvalstu muitas dienestiem, lai importam tiktu piemērotas individuālās antidempinga maksājuma likmes, taču tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts rēķins, kas atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, tiem būtu jāveic ierastās pārbaudes un, tāpat kā visos citos gadījumos, tie var pieprasīt papildu dokumentus (kravas nosūtīšanas dokumentus utt.), lai pārbaudītu deklarācijā iekļauto ziņu pareizību un saskaņā ar muitas tiesību aktiem pārliecinātos, ka turpmāka maksājuma likmes piemērošana ir pamatota. |
|
(1062) |
Ja būtiski palielinātos eksporta apjoms no kāda uzņēmuma, kam piemēro zemākas individuālās maksājuma likmes, it īpaši pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas, šādu apjoma pieaugumu pašu par sevi varētu uzskatīt par pasākumu noteikšanas izraisītām pārmaiņām tirdzniecības modelī pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi, šādos apstākļos var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Minētajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālās maksājuma likmes un pēc tam piemērot valsts mēroga maksājumu. |
|
(1063) |
Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu, antidempinga maksājums, kas noteikts visam pārējam attiecīgo valstu izcelsmes importam, būtu jāpiemēro ne tikai ražotājiem eksportētājiem, kuri šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neveica eksportu uz Savienību. |
|
(1064) |
Attiecībā uz attiecīgajām valstīm, kurās maksājuma likme uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, ir zemāka nekā maksājuma likme, kas piemērojama visam pārējam minētās valsts izcelsmes importam, ražotājiem eksportētājiem, kuri izmeklēšanas periodā nav eksportējuši attiecīgo ražojumu uz Savienību, vajadzētu būt tiesībām pieprasīt (159), lai Komisija tiem piemērotu antidempinga maksājuma likmi, kas noteikta uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē. Komisijai būtu jāapmierina šāds pieprasījums, ja ir izpildīti trīs nosacījumi. Jaunajam ražotājam eksportētājam būtu jāpierāda, ka: i) tas izmeklēšanas periodā nav eksportējis attiecīgo ražojumu uz Savienību; ii) tas nav saistīts ar ražotāju eksportētāju, kas to ir darījis; un iii) tas pēc tam ir eksportējis attiecīgo ražojumu vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības to darīt ievērojamos daudzumos. |
9. IEKASĒŠANA AR ATPAKAĻEJOŠU SPĒKU
|
(1065) |
Kā norādīts 3. apsvērumā, Komisija noteica, ka izmeklējamā ražojuma imports ir jāreģistrē. |
|
(1066) |
Eurofer apgalvoja, ka būtu jāsaglabā juridiska iespēja galīgos antidempinga maksājumus piemērot ar atpakaļejošu spēku, ja ir izpildīti pamatregulas 10. panta 4. punktā izklāstītie nosacījumi un imports ir reģistrēts saskaņā ar 14. panta 5. punktu, pat ja nav noteikti pagaidu pasākumi. Pamatojot savu apgalvojumu, Eurofer apgalvoja, ka 10. panta 4. punktā nav skaidri prasīts iepriekš noteikt pagaidu pasākumus, un atsaucās uz judikatūru attiecībā uz mērķi novērst krājumu veidošanu un saglabāt galīgo pasākumu efektivitāti. |
|
(1067) |
Tomēr Komisija uzskatīja, ka pamatregulas 10. panta 4. punktu nevar interpretēt atrauti, bet tas jāskata kopsakarā ar 10. pantu kopumā, kurā reglamentēta saikne starp pagaidu un galīgajiem maksājumiem. Šajā sakarā 10. panta 4. punktā paredzētā piemērošana ar atpakaļejošu spēku ir pagaidu pasākumu sistēmas ārkārtējs paplašinājums, kas ļauj iekasēt galīgos maksājumus par reģistrēto importu, kurš veikts pirms pagaidu maksājumu noteikšanas. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka 10. panta 4. punktā paredzētais piemērošanas ar atpakaļejošu spēku mehānisms pēc būtības ir saistīts ar pagaidu pasākumu iepriekšēju noteikšanu. Tāpēc Komisija secināja, ka, tā kā šajā izmeklēšanā netika noteikti pagaidu pasākumi, nebija izpildīti nosacījumi galīgo antidempinga maksājumu piemērošanai ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu. |
|
(1068) |
Pēc informācijas izpaušanas Eurofer norādīja, ka nepiekrīt Komisijas secinājumam, ka pagaidu pasākumu noteikšana ir priekšnoteikums maksājumu iekasēšanai ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu. Eurofer apgalvoja, ka pamatregulas 10. panta 4. punkts paredz atsevišķu mehānismu maksājumu iekasēšanai ar atpakaļejošu spēku pēc importa reģistrācijas un ka šā noteikuma piemērošana nav atkarīga no tā, vai iepriekš noteikti pagaidu pasākumi. Eurofer arī apgalvoja, ka importa reģistrācija un maksājumu iekasēšana ar atpakaļejošu spēku ir divi atsevišķi mehānismi, kurus nevajadzētu uzskatīt par vienota ar pagaidu pasākumiem saistīta mehānisma sastāvdaļām. Tāpēc Eurofer pieprasīja, lai Komisija pārskatītu pamatregulas 10. panta 4. punkta interpretāciju. |
|
(1069) |
Komisija norādīja, ka reģistrācija un maksājumu iekasēšana ar atpakaļejošu spēku ir atšķirīgi posmi, tomēr izdarīja citu secinājumu. Reģistrācija saglabā iespēju maksājumus iekasēt ar atpakaļejošu spēku, ja ir izpildīti tiesību aktos paredzētie nosacījumi. Reģistrācija pati par sevi nedod tiesības iekasēt maksājumus ar atpakaļejošu spēku; šīs tiesības joprojām ir atkarīgas no pamatregulas 10. panta 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem maksājumus ar atpakaļejošu spēku drīkst iekasēt tikai par izstrādājumiem, kas nonākuši patēriņā ne agrāk kā 90 dienas pirms pagaidu pasākumu piemērošanas dienas. Tā kā pagaidu pasākumu piemērošanas diena ir tieši noteiktais atskaites punkts šā laikposma aprēķināšanai, pamatregulas 10. panta 4. punktā paredzēto maksājumu iekasēšanu ar atpakaļejošu spēku nevar piemērot, ja pagaidu pasākumi nav noteikti. Turklāt šī interpretācija atbilst Komisijas nesenajai praksei (160). |
|
(1070) |
Tāpēc Komisija saglabāja savu secinājumu, ka nosacījumi galīgo antidempinga maksājumu piemērošanai ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu nav izpildīti. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. |
10. NOBEIGUMA NOTEIKUMI
|
(1071) |
Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/2509 (161) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā. |
|
(1072) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Tiek noteikts galīgais antidempinga maksājums tādu plakanu dzelzs vai neleģētā tērauda vai citādu leģēto tēraudu, bet ne nerūsējošā tērauda, velmējumu importam, kuri ir jebkāda platuma, auksti velmēti (presēti aukstā stāvoklī), neplaķēti, bez galvaniska vai cita pārklājuma un pēc aukstās velmēšanas (presēšanas aukstā stāvoklī) tālāk neapstrādāti, izņemot:
|
— |
plakanus dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumus, jebkāda platuma, auksti velmētus (presētus aukstā stāvoklī), neplaķētus, bez galvaniska vai cita pārklājuma, pēc aukstās velmēšanas tālāk neapstrādātus, arī ruļļos, jebkāda biezuma, elektrotehniskos, |
|
— |
plakanus dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumus, jebkāda platuma, auksti velmētus (presētus aukstā stāvoklī), neplaķētus, bez galvaniska vai cita pārklājuma, ruļļos, plānākus par 0,35 mm, atkvēlinātus (tā dēvētos “metāla skārdus”), |
|
— |
plakanus citādu leģēto tēraudu velmējumus, jebkāda platuma, no elektrotehniskā silīcijtērauda, un |
|
— |
plakanus leģētā tērauda velmējumus, pēc aukstās velmēšanas (presēšanas aukstā stāvoklī) tālāk neapstrādātus, no ātrgriezējtērauda, |
kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7209 15 00 , 7209 16 90 , 7209 17 90 , 7209 18 91 , ex 7209 18 99 , ex 7209 25 00 , 7209 26 90 , 7209 27 90 , 7209 28 90 , 7211 23 30 , ex 7211 23 80 , ex 7211 29 00 , 7225 50 80 , 7226 92 00 (TARIC kodi 7209 15 00 90, 7209 18 99 90, 7209 25 00 90, 7211 23 80 19, 7211 23 80 95, 7211 23 80 99, 7211 29 00 19, 7211 29 00 99) un kuru izcelsme ir Indijā, Japānā, Taivānā, Turcijā un Vjetnamā.
2. Galīgā antidempinga maksājuma likmes, ko piemēro tālāk uzskaitīto uzņēmumu ražotā 1. punktā aprakstītā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:
|
Valsts |
Uzņēmums |
Galīgais antidempinga maksājums (%) |
TARIC papildu kods |
||||
|
Indija |
|
9,5 |
88GB |
||||
|
Citi pielikumā uzskaitītie uzņēmumi, kas sadarbojas |
9,5 |
Sk. pielikumu |
|||||
|
Viss pārējais Indijas izcelsmes imports |
9,5 |
8999 |
|||||
|
Japāna |
|
27,9 |
88GD |
||||
|
Citi pielikumā uzskaitītie uzņēmumi, kas sadarbojas |
27,9 |
Sk. pielikumu |
|||||
|
Viss pārējais Japānas izcelsmes imports |
27,9 |
8999 |
|||||
|
Taivāna |
|
20,7 |
88GG |
||||
|
Citi pielikumā uzskaitītie uzņēmumi, kas sadarbojas |
20,7 |
Sk. pielikumu |
|||||
|
Viss pārējais Taivānas izcelsmes imports |
27,0 |
8999 |
|||||
|
Turcija |
Borçelik Çelik Sanayi Ticaret A.Ş. |
7,8 |
88GI |
||||
|
Tatmetal Çelik Sanayi ve Ticaret A. Ş. |
3,0 |
88GJ |
|||||
|
Citi pielikumā uzskaitītie uzņēmumi, kas sadarbojas |
4,9 |
Sk. pielikumu |
|||||
|
Viss pārējais Turcijas izcelsmes imports |
7,8 |
8999 |
|||||
|
Vjetnama |
POSCO VIETNAM CO., LTD |
16,0 |
88GO |
||||
|
Citi pielikumā uzskaitītie uzņēmumi, kas sadarbojas |
16,0 |
Sk. pielikumu |
|||||
|
Viss pārējais Vjetnamas izcelsmes imports |
16,0 |
8999 |
3. Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem individuālās maksājuma likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins, kurā ir šāda deklarācija, ko datējusi un parakstījusi šo rēķinu izdevušā subjekta amatpersona un kur norādīts tās vārds, uzvārds un ieņemamais amats: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādīto eksportam uz Eiropas Savienību pārdoto auksti velmēto plakano tērauda velmējumu (apjomu tonnās) ir ražojis (uzņēmuma nosaukums un adrese) (TARIC papildu kods) attiecīgajā valstī. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.” Līdz šāda rēķina uzrādīšanai piemēro maksājumu, kas piemērojams visam pārējam attiecīgās valsts, proti, Indijas, Japānas, Taivānas, Turcijas vai Vjetnamas, izcelsmes importam.
4. Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.
2. pants
Šīs regulas 1. panta 2. punktu var grozīt, lai pievienotu jaunus ražotājus eksportētājus no Taivānas un Turcijas un tiem piemērotu atbilstošo vidējo svērto antidempinga maksājuma likmi, kas noteikta uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē. Jauns ražotājs eksportētājs sniedz pierādījumus, ka:
|
a) |
tas izmeklēšanas periodā (no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam) nav eksportējis 1. panta 1. punktā aprakstītās preces; |
|
b) |
tas nav saistīts ar eksportētāju vai ražotāju, uz kuru attiecas ar šo regulu noteiktie pasākumi un kurš būtu varējis sadarboties sākotnējā izmeklēšanā; un |
|
c) |
pēc izmeklēšanas perioda beigām tas ir vai nu faktiski eksportējis attiecīgo ražojumu, vai arī uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības eksportēt uz Savienību ievērojamu tā daudzumu. |
3. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2026. gada 13. novembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/1036/oj.
(2) Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Indijas, Japānas, Taivānas, Turcijas un Vjetnamas izcelsmes auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu (“CRF”) importu (OV C, C/2025/5025, 18.9.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/5025/oj).
(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2025/2432 (2025. gada 3. decembris), ar ko uz konkrētu Indijas, Japānas, Taivānas, Turcijas un Vjetnamas izcelsmes auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu importu attiecina reģistrāciju, lai varētu iekasēt antidempinga maksājumus par importu, uz kuru attiecas reģistrācija (OV L, 2025/2432, 4.12.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2025/2432/oj).
(4) Ekspertu grupas ziņojums, “Australia – Anti-Dumping Measures on A4 Copy Paper”, WT/DS529/R un 1. papildinājums, pieņemts 2020. gada 28. janvārī, DSR 2020:I, 261. lpp., 7.21. punkts.
(5) Ekspertu grupas ziņojums, “European Union – Cost Adjustment Methodologies and Certain Anti-Dumping Measures on Imports from Russia (Second Complaint)”, WT/DS494/R un 1. papildinājums, izplatīts PTO dalībvalstīm 2020. gada 24. jūlijā, pārsūdzēts 2020. gada 28. augustā, 7.180. punkts.
(6) Sk. sūdzības ieinteresētajām personām pieejamo versiju, tabulu aiz 234. punkta un 237. punktu.
(7) Sk. sūdzības ieinteresētajām personām pieejamo versiju, tabulu aiz 239. punkta.
(8) Sk. sūdzības ieinteresētajām personām pieejamo versiju, tabulu aiz 241. punkta.
(9) Sk. sūdzības ieinteresētajām personām pieejamo versiju, tabulu aiz 234. punkta un 237. punktu.
(10) Sk. sūdzības ieinteresētajām personām pieejamo versiju, tabulu aiz 239. punkta.
(11) Sk. sūdzības ieinteresētajām personām pieejamo versiju, tabulu aiz 241. punkta.
(12) Sk. sūdzības ieinteresētajām personām pieejamās versijas pielikumus “OPEN_Annex_CRF_Profit adjustment dumping_16.09.25” un “OECD_GFSEC_Impacts of global excess capacity..._2024”.
(13) Ekspertu grupas ziņojums, “Australia – Anti-Dumping Measures on Paper”, 7.36. punkts.
(14) Sk. sūdzības ieinteresētajām personām pieejamo versiju, tabulu aiz 234. punkta un 237. punktu.
(15) Sk. sūdzības ieinteresētajām personām pieejamo versiju, tabulu aiz 239. punkta.
(16) Sk. sūdzības ieinteresētajām personām pieejamo versiju, tabulu aiz 241. punkta.
(17) Ekspertu grupas ziņojums, “Australia – Anti-Dumping Measures on Paper”, 7.22. punkts.
(18) Sk. sūdzības ieinteresētajām personām pieejamo versiju, tabulu aiz 241. punkta.
(19) Sk. sūdzības ieinteresētajām personām pieejamo versiju, tabulu aiz 239. punkta.
(20) Sk. sūdzības ieinteresētajām personām pieejamo versiju, 398. un 399. punktu.
(21) CSWP3 2018 IN FD SOR, 2019. gada 31. janvāris.
(22) COR2 2019 IN FD SOR, 2020. gada 30. oktobris.
(23) Sk. sūdzības ieinteresētajām personām pieejamās versijas 4.4.1. iedaļu.
(24) Sk. sūdzības ieinteresētajām personām pieejamās versijas 58. un 191. punktu.
(25) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/508 (2020. gada 7. aprīlis), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Indonēzijas, Ķīnas Tautas Republikas un Taivānas izcelsmes karsti velmētu nerūsējošā tērauda lokšņu un ruļļu importam (OV L 110, 8.4.2020., 3. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2020/508/oj).
(26) Ekspertu grupas ziņojums, “EU – Cost Adjustment Methodologies II (Russia)”, 7.40. punkts.
(27) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2025/1919 (2025. gada 25. septembris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts konkrētu Ēģiptes, Japānas un Vjetnamas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam, un izbeidz izmeklēšanu attiecībā uz Indijas izcelsmes minētā ražojuma importu (OV L, 2025/1919, 26.9.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2025/1919/oj), 132.–137. apsvērums.
(28) Pēdējoreiz noteikti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/2068 (2022. gada 26. oktobris), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kura veikta atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktam, nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas Federācijas izcelsmes auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu importam (OV L 277, 27.10.2022., 149. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2022/2068/oj).
(29) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/159 (2019. gada 31. janvāris), ar ko nosaka galīgos aizsardzības pasākumus pret konkrētu tērauda ražojumu importu (OV L 31, 1.2.2019., 27. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2019/159/oj).
(30) Priekšlikums – Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko risina negatīvās ar tirdzniecību saistītās sekas, kuras Savienības tirgū izraisījis globālais jaudas pārpalikums (COM(2025) 726 final, 7.10.2025.).
(31) Spriedums, 1992. gada 13. februāris, Goldstar Co. Ltd / Eiropas Kopienu Padome, C-105/90, ECLI:EU:C:1992:69, 35.–38. punkts.
(32) Ekspertu grupas ziņojums, “Australia – Anti-Dumping and Countervailing Duty Measures on Certain Products from China”, WT/DS603/R un 1. papildinājums, pieņemts 2024. gada 26. aprīlī, 7.115.–7.116. punkts; Ekspertu grupas ziņojums, “Pakistan – Anti-Dumping Measures on Biaxially Oriented Polypropylene Film from the United Arab Emirates”, WT/DS538/R un 1. papildinājums, izplatīts PTO dalībvalstīm 2021. gada 18. janvārī, pārsūdzēts 2021. gada 22. februārī, 7.147.–7.148. punkts; Apelācijas institūcijas ziņojums lietā “European Communities – Anti-Dumping Duties on Imports of Cotton-Type Bed Linen from India”, WT/DS141/AB/R, pieņemts 2001. gada 12. martā, DSR 2001:V, 2049. lpp., 81. punkts; Apelācijas institūcijas ziņojumi, “China – Measures Imposing Anti-Dumping Duties on High-Performance Stainless Steel Seamless Tubes (“HP-SSST”) from Japan / China – Measures Imposing Anti-Dumping Duties on High-Performance Stainless Steel Seamless Tubes (“HP-SSST”) from the European Union”, WT/DS454/AB/R un 1. papildinājums / WT/DS460/AB/R un 1. papildinājums, pieņemti 2015. gada 28. oktobrī, DSR 2015:IX, 457. lpp., 5.25.–5.27. punkts.
(33) Spriedums, 2001. gada 3. maijs, P Ajinomoto Co., Inc. un The NutraSweet Company/Eiropas Savienības Padome un Eiropas Kopienu Komisija, apvienotās lietas C-76/98 P un C-77/98 P, ECLI:EU:C:2001:234, 38. punkts.
(34) Spriedums, 2014. gada 1. oktobris, Eiropas Savienības Padome/Alumina d.o.o., C-393/13 P, ECLI:EU:C:2014:2245, 30. punkts.
(35) 2024. gada 13. jūnija rīkojums lietā Hansol Paper Co. Ltd/Eiropas Komisija, T-199/23, ECLI:EU:T:2024:388, 63. punkts.
(36) Apvienotās lietas C-76/98 P un C-77/98 P, NutraSweet/Padome, 38. punkts.
(37) Padomes Regula (EK) Nr. 1972/2002 (2002. gada 5. novembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 305, 7.11.2002., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2002/1972/oj).
(38) Regulas (EK) Nr. 1972/2002 3. apsvērums.
(39) Ekspertu grupas ziņojums, “European Communities – Anti-Dumping Measure on Farmed Salmon from Norway”, WT/DS337/R, pieņemts 2008. gada 15. janvārī, un 1. labojums, DSR 2008:I, 3. lpp., 7.298. punkts.
(40) Spriedums, 2025. gada 2. jūlijs, PT Musim Mas/Komisija, T-176/23, ECLI:EU:T:2025:662, 116. punkts.
(41) Ekspertu grupas ziņojums, “European Union – Anti-Dumping Measures on Certain Footwear from China”, WT/DS405/R, pieņemts 2012. gada 22. februārī, DSR 2012:IX, 4585. lpp., 7.299.–7.300. punkts.
(42) Ekspertu grupas ziņojums, “European Union – Anti-Dumping Measures on Biodiesel from Indonesia”, WT/DS480/R un 1. papildinājums, pieņemts 2018. gada 28. februārī, DSR 2018:II, 605. lpp., 7.51. punkts.
(43) Īstenošanas regula (ES) 2025/1919.
(44) Vispārējās tiesas spriedumi, 2016. gada 15. septembris, lietas T-120/14 PT Ciliandra Perkasa / Padome un T-121/14 PT Pelita Agung Agrindustri / Padome (“Biodiesel”). Sk. arī Vispārējās tiesas spriedumu, 2016. gada 15. septembris, lietas T-112/14–T-116/14 un lieta T-119/14.
(45) https://tron.trade.ec.europa.eu/investigations/case-view?caseId=2812.
(46) https://www.steelforum.org/.
(47) GFSEC, “Steel exports, trade remedy actions and sources of excess capacity”, 2024. gada maijs, 6. lpp., pieejams tīmekļa vietnē https://www.steelforum.org/content/dam/steel-forum/en/publications/gfsec-steel-exports-trade-remedy-actions-and-sources-of-excess-capacity_0525.pdf.
(48) OECD Trade Policy Paper, “Measuring distortions in international markets: Below-Market finance”, 2021. gada maijs, Nr. 247, https://www.oecd.org/content/dam/oecd/en/publications/reports/2021/05/measuring-distortions-in-international-markets-below-market-finance_ef463ae3/a1a5aa8a-en.pdf.
(49) GFSEC, “Impacts of global excess capacity on the health of GFSEC steel industries”, 2024. gada marts, 5. lpp., pieejams tīmekļa vietnē https://www.steelforum.org/content/dam/steel-forum/en/publications/gfsec-impacts-of-global-excess-capacity_0325.pdf.
(50) Komisijas dienestu darba dokuments “On significant distortions in the economy of the People's Republic of China for the purposes of trade defence investigations”, 14.6. iedaļa. “Overcapacity”, 408. lpp. un turpmākās lappuses, pieejams tīmekļa vietnē https://ec.europa.eu/transparency/documents-register/detail?ref=SWD(2024)91&lang=en.
(51) It īpaši Īstenošanas regula (ES) 2022/2068 un Īstenošanas regula (ES) 2020/508.
(52) Trade Policy Hub & LSE Consulting, “Research into market distortions in the steel sector”, The London School of Economics and Political Science, 2024. g., pieejams tīmekļa vietnē https://www.lse.ac.uk/business/consulting/assets/documents/Research-into-Market-Distortions-in-the-Steel-Sector.pdf.
(53) Avoti: WV Stahl, Plantfacts, MetalSpans saskaņā ar klientu sniegto informāciju.
(54) Pēdējo reizi noteikts ar Īstenošanas regulu (ES) 2022/2068.
(55) Avoti: WV Stahl, Plantfacts, MetalSpans saskaņā ar klientu sniegto informāciju.
(56) Turpat.
(57) GFSEC, “Steel exports, trade remedy actions and sources of excess capacity”, minēts 6. lpp.
(58) Credendo, “China’s ongoing construction crisis drives global steel prices down”, 2024. gada 28. augusts, pieejams tīmekļa vietnē https://credendo.com/en/knowledge-hub/steel-sector-global-steel-prices-under-pressure-amid-chinas-real-estate-downturn, un CTECH, “The iron curtain falls: China steel exports surge amid domestic crisis”, 2024. gada 3. septembris, https://www.calcalistech.com/ctechnews/article/sxv9qbfq2.
(59) Avots: Fastmarkets un Argus datubāzes.
(60) GFSEC, “Global excess capacity and employment in steel and downstream activities”, 2025. gada marts, 9. lpp., pieejams tīmekļa vietnē https://www.steelforum.org/content/dam/steel-forum/en/publications/GFSEC-Employment_and-excess-capacity_31_jan_2025-(002)_250305_1015.pdf.
(61) Komisijas dienestu darba dokuments “On significant distortions in the economy of the People's Republic of China for the purposes of trade defence investigations”, 14.6. iedaļa. “Overcapacity”, 408. lpp. un turpmākās lappuses, pieejams tīmekļa vietnē https://ec.europa.eu/transparency/documents-register/detail?ref=SWD(2024)91&lang=en.
(62) Pēdējo reizi noteikts ar Īstenošanas regulu (ES) 2022/2068.
(63) Īstenošanas regula (ES) 2022/2068, 78. apsvērums.
(64) Īstenošanas regula (ES) 2022/2068, 62. apsvērums.
(65) The Economist, “Chinese overcapacity is crushing the global steel industry”, 2024. gada 17. septembris, pieejams tīmekļa vietnē: https://www.economist.com/business/2024/09/17/chinese-overcapacity-is-crushing-the-global-steel-industry.
(66) Fastmarkets, “China’s steelmaking losses incentivize global rebalancing”, 2025. gada 23. jūnijs, pieejams tīmekļa vietnē: https://www.fastmarkets.com/insights/chinas-steelmaking-losses-incentivize-global-rebalancing/ un GFSEC, “Global excess capacity and employment in steel and downstream activities”, minēts 16.–17. lpp.
(67) GFSEC, “Global excess capacity and employment in steel and downstream activities”, minēts iepriekš, 3., 5., 8. un 13. lpp., un GFSEC, “Impacts of global excess capacity on the health of GFSEC steel industries”, minēts iepriekš, 11.–12. lpp.
(68) GFSEC, “Impacts of global excess capacity on the health of GFSEC steel industries”, minēts iepriekš, 18.–20. lpp., it īpaši 3. attēls.
(69) https://static.investindia.gov.in/National%20Steel%20Policy.pdf.
(70) https://www.pib.gov.in/newsite/PrintRelease.aspx?relid=161491®=3&lang=2.
(71) https://ibm.gov.in/writereaddata/files/17714807906996a6d62cf4fMCR_2016_amended_upto_January_2026.pdf.
(72) https://mines.gov.in/webportal/content/ibm.
(73) https://www.pib.gov.in/newsite/printrelease.aspx?relid=114589®=48&lang=2.
(74) Sk., piemēram: Vispārējās tiesas spriedums, 2021. gada 22. septembris, Severstal/Komisija, T-753/16, ECLI:EU:T:2021:612, 122. punkts.
(75) https://cci.gov.in/images/marketstudie/en/market-study-on-dynamics-of-competition-in-the-mining-sector-in-india-with-a-focus-on-iron-ore1704108440.pdf.
(76) https://cag.gov.in/uploads/download_audit_report/2022/table-of-content-066e1a12e51fa23.81224720.pdf.
(77) https://mines.gov.in/admin/download/69d601f1b7d3e1775632881.pdf.
(78) https://www.indiacode.nic.in/bitstream/123456789/19380/1/mmdr_act%2C1957.pdf.
(79) https://taxinformation.cbic.gov.in/view-pdf/1009553/ENG/Notifications?utm=
(80) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/927 (2022. gada 15. jūnijs), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kura veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1037 18. pantu, nosaka galīgo kompensācijas maksājumu Indijas izcelsmes plastiskā čuguna (saukta arī par čugunu ar lodveida grafītu) cauruļu un caurulīšu importam (OV L 161, 16.6.2022., 28. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2022/927/oj).
(81) Indijas Dzelzceļu ministrijas 2021. gada 15. janvāra paziņojums Nr. 2020/TT-III/32/4.
(82) https://dgma.gov.in/download/1769691524_697b598415456_coastal-committee-report-final-jan2026.pdf.
(83) Ekspertu grupas ziņojums lietā “Australia – Anti-Dumping Measures on Paper”, WT/DS529/R, 7.80. punkts.
(84) Ekspertu grupas ziņojums lietā “Australia – Anti-Dumping Measures on Paper”, WT/DS529/R, 7.81. punkts.
(85) Ekspertu grupas ziņojums lietā “Australia – Anti-Dumping Measures on Paper”, WT/DS529/R, 7.117. punkts.
(86) Īstenošanas regula (ES) 2025/1919, 99. apsvērums.
(87) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 (2015. gada 24. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2015/2447/oj).
(88) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2024/2754 (2024. gada 29. oktobris), ar ko nosaka galīgo kompensācijas maksājumu tādu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes jaunu akumulatoru baterijas elektrotransportlīdzekļu importam, kas paredzēti cilvēku pārvadāšanai (OV L, 2024/2754, 29.10.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2024/2754/oj).
(89) Turpat.
(90) Īstenošanas regula (ES) 2025/1919, 84. apsvērums un 11. zemsvītras piezīme.
(91) Īstenošanas regula (ES) 2024/2754, 152. un 518. apsvērums.
(92) Tiesas spriedums, 2022. gada 9. jūnijs, Baltic Master, C-599/20, ECLI:EU:C:2022:457, 36. punkts.
(93) Īstenošanas regula (ES) 2024/2754.
(94) MISI 2025. gada korporatīvais profils, 13.–14. lpp., pieejams tīmekļa vietnē https://www.benichu.com/wp/images/2025/07/misi_2025_-_ebook_-.pdf.
(95) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2025/670 (2025. gada 4. aprīlis), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Ēģiptes, Japānas un Vjetnamas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam (OV L, 2025/670, 7.4.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2025/670/oj).
(96) Ekspertu grupas ziņojums lietā “Mexico – Definitive Anti-Dumping Measures on Beef and Rice, Complaint with Respect to Rice”, WT/DS295/R, pieņemts 2005. gada 20. decembrī, ar grozījumiem saskaņā ar Apelācijas institūcijas ziņojumu WT/DS295/AB/R, DSR 2005:XXIII, 11 007. lpp., 7.238. punkts; Apelācijas institūcijas ziņojums lietā “United States – Anti-Dumping Measures on Certain Hot-Rolled Steel Products from Japan”, WT/DS184/AB/R, pieņemts 2001. gada 23. augustā, DSR 2001:X, 4697. lpp., 99. punkts.
(97) Ekspertu grupas ziņojums lietā “US – Anti-Dumping and Countervailing Duties (Korea)”, WT/DS539/R, 7.36. punkts, kas citēts Tiesas 2026. gada 3. septembra spriedumā lietā Eiropas Komisija/Sinopec Chongqing SVW Chemical Co. Ltd u. c., C-319/24 P, ECLI:EU:C:2026:687, 73., 85. un 90. punkts. Sk. arī Apelācijas institūcijas ziņojumu lietā “US – Carbon Steel (India)”, WT/DS436/AB/R, 4.421. punkts.
(98) Tiesas spriedums, 2026. gada 3. septembris, Eiropas Komisija/Sinopec Chongqing SVW Chemical Co. Ltd u. c., C-319/24 P, ECLI:EU:C:2026:687, 88.–95. punkts.
(101) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2026/319 (2026. gada 12. februāris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes valīna importam (OV L, 2026/319, 13.2.2026., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2026/319/oj), 151.–159. apsvērums.
(102) Īstenošanas regula (ES) 2015/2447.
(103) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2025/1139 (2025. gada 6. jūnijs), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes cietkoksnes saplākšņa importam (OV L, 2025/1139, 10.6.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2025/1139/oj), 236. un 237. apsvērums; Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2026/316 (2026. gada 12. februāris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Korejas Republikas un Taivānas izcelsmes akrilnitrilbutadiēnstirola sveķu importam (OV L, 2026/316, 13.2.2026., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2026/316/oj), 108. apsvērums; Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2026/1904 (2026. gada 7. augusts), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Korejas Republikas un Meksikas Savienoto Valstu izcelsmes tereftalskābes importam (OV L, 2026/1904, 10.8.2026., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2026/1904/oj), 68. apsvērums; un Īstenošanas regulas (ES) 2025/1919, 125. apsvērums. Turklāt Nippon Steel norādīja, ka antidempinga izmeklēšanā par Turcijas un Indijas izcelsmes čuguna izstrādājumiem (AD727) Komisija bija pieprasījusi viena izlasē iekļautā ražotāja nesaistīto tirgotāju PVA izmaksu un peļņas datus, lai noteiktu tālākpārdošanas cenu ES robežas līmenī (t. i., CIF vērtību). Tomēr Komisija šo izmeklēšanu izbeidza, nenosakot maksājumus, tāpēc tās veiktie CIF vērtības aprēķini netika izpausti.
(104) Tiesas spriedums, 2022. gada 12. maijs, Eiropas Komisija/Hansol Paper Co. Ltd, C-260/20 P, ECLI:EU:C:2022:370.
(105) Šāda importa aizlieguma juridiskais pamats ir Noteikumi par tirdzniecību starp Taivānas apgabalu un kontinentālo apgabalu.
(106) Importa aizliegums ir noteikts 11 ciparu līmenī, tomēr salīdzinājumu varēja veikt tikai 10 ciparu līmenī, jo importa dati tika reģistrēti 10 ciparu līmenī. Salīdzinājumam izmantotie importa dati bija tie paši Taivānas muitas dati, ko izmantoja importa daudzuma noteikšanai.
(107) Galīgais rūpnieciskā kaitējuma izmeklēšanas ziņojums par antidempinga izmeklēšanu pēc China Steel Corporation un Dragon Steel Corporation pieteikuma par antidempinga maksājumu un pagaidu antidempinga maksājumu noteikšanu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu importam, 54. zemsvītras piezīme, citāts ticis mašīntulkots angļu valodā no sākotnējās versijas: https://traderemedy.trade.gov.tw/web/main/case/wfrmTradeCases.aspx?menu_id=1522&caseid=108&datatype=3&progkind=2.
(110) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2026/1384 (2026. gada 17. jūnijs), ar ko risina negatīvās ar tirdzniecību saistītās sekas, kuras Savienības tērauda tirgū izraisījis globālais jaudas pārpalikums, un groza Regulu (ES) 2020/2170 (OV L, 2026/1384, 24.6.2026., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2026/1384/oj).
(111) Ekspertu grupas ziņojums, “EU – Cost Adjustment Methodologies II (Russia)”, 7.40. punkts.
(112) Antidempinga pasākumi ĶTR izcelsmes CRF importam pēdējo reizi tika turpināti ar Īstenošanas regulu.
(113) 961.–963. apsvērums.
(114) 961.–963. apsvērums.
(115) Ekspertu grupas ziņojums lietā “Australia – Anti-Dumping Measures on Paper”, 7.73. un 7.75. punkts.
(116) https://www.steelactionplan.eu/topics/an-eu-trade-policy-that-works-for-industrial-resilience un https://www.spglobal.com/energy/en/news-research/latest-news/metals/120924-eu-steel-sector-requests-emergency-summit-tariffs-amid-import-surge.
(117) ESAO koordinators De Carvalho, A., Pazos, R. un Thorbecke, W., “Global Forum on Steel Excess Capacity (GFSEC): “Impacts of global excess capacity on the health of GFSEC steel industries”, 2024. gada marts, 18., 19. lpp., 3. izcēlums un 3. attēls, https://www.steelforum.org/content/dam/steel-forum/en/publications/gfsec-impacts-of-global-excess-capacity_0325.pdf.
(118) Sk. ESAO publikāciju “About the OECD MAGIC database”, 2026. gada jūlijs, kas pieejama tīmekļa vietnē https://www.oecd.org/en/data/dashboards/magic-database-industrial-subsidies.html.
(119) Paziņojums lietas materiālos Nr. t25.009414 un tam pievienotais pielikums.
(120) Īstenošanas regula (ES) 2019/159, 156. un 157. apsvērums.
(121) Īstenošanas regula (ES) 2026/316, 92., 101. un 120. apsvērums.
(122) Komisija/Sinopec Chongqing SVW Chemical Co. Ltd u. c., C-319/24 P, cit., 120. punkts.
(123) Konfidencialitātes apsvērumu dēļ dati ir norādīti diapazonos.
(124) Konfidencialitātes apsvērumu dēļ tirgus daļa ir norādīta diapazonos.
(125) Eksporta noteikumi (İhracat Yönetmeliği), Official Gazette Nr. 26190, 2006. gada 6. jūnijs.
(126) Official Gazette Nr. 18785, 1985. gada 15. jūnijs.
(127) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/823 (2021. gada 20. maijs), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1037 18. pantu, nosaka galīgo kompensācijas maksājumu konkrētu Turcijas izcelsmes varavīksnes foreļu importam (OV L 183, 25.5.2021., 5. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2021/823/oj), 79. un 85. apsvērums.
(128) Official Gazette, 2025. gada 15. februāris, Nr. 32814.
(129) Official Gazette, 2025. gada 25. decembris, Nr. 33118.
(130) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1328 (2016. gada 29. jūlijs), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas Federācijas izcelsmes auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu importam (OV L 210, 4.8.2016., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2016/1328/oj).
(131) Īstenošanas regula (ES) 2025/1919, 114. apsvērums.
(132) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/2012 (2021. gada 17. novembris), ar kuru nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts Indijas un Indonēzijas izcelsmes plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu importam (OV L 410, 18.11.2021., 153. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2021/2012/oj), 83. apsvērums. PTO ekspertu grupas ziņojums lietā “European Union – Countervailing and Anti-Dumping Duties on Stainless Steel Cold-Rolled Flat Products from Indonesia”, WT/DS616/R, 7.584. punkts.
(133) Vispārējās tiesas spriedums, 2026. gada 2. septembris, Özkan Demir Çelik Sanayi AŞ/Eiropas Komisija, T-175/24, 41.–43. punkts.
(134) Vispārējās tiesas spriedums, 2024. gada 8. maijs, Ereğli Demir ve Çelik Fabrikaları TAŞ u. c./Eiropas Komisija, T-629/21, ECLI:EU:T:2024:303.
(135) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2024/209 (2024. gada 10. janvāris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Ķīnas Tautas Republikas un Turcijas izcelsmes tērauda profila galvas plašu importam (OV L, 2024/209, 11.1.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2024/209/oj), 64. apsvērums.
(137) Piemēram, Rezolūcija Nr. 103/2023/QH15, Rezolūcija Nr. 192/2025/QH15, Rezolūcija Nr. 1321/NQ-UBTVQH15, Rezolūcija Nr. 162/2024/QH15 vai Rezolūcija Nr. 189/2025/QH15.
(138) Konfidencialitātes apsvērumu dēļ dati ir norādīti diapazonos.
(139) Muitas iestāde cenas reģistrē USD un VND. Pārdošanas cenas iekšzemes tirgū ir reģistrētas VND. Komisija piemēroja oficiālo valūtas maiņas kursu, lai cenas konvertētu EUR.
(140) Konfidencialitātes apsvērumu dēļ dati ir norādīti diapazonos.
(142) No saistītiem piegādātājiem pirkto karsti velmēto ruļļu īpatsvars izmeklēšanas periodā bija [80–100 %] no kopējā pirktā daudzuma. Konfidencialitātes nolūkos tika norādīts diapazons.
(143) Īstenošanas regula (ES) 2026/316.
(144) Īstenošanas regula (ES) 2019/159.
(145) Turpat, 156. un 157. apsvērums.
(146) Īstenošanas regula (ES) 2026/316.
(147) Tiesas spriedums, 2016. gada 26. oktobris, PT Musim Mas/Komisija, C-468/15 P, ECLI:EU:C:2016:803, 41. un 42. punkts un tur minētā judikatūra.
(148) Tiesas spriedums, 2016. gada 26. oktobris, PT Musim Mas/Komisija, C-468/15 P, ECLI:EU:C:2016:803, 88. punkts.
(149) ESAO (2022), “OECD Transfer Pricing Guidelines for Multinational Enterprises and Tax Administrations 2022”, 2.37. punkts, pieejams tīmekļa vietnē oecd.org/en/publications/oecd-transfer-pricing-guidelines-for-multinational-enterprises-and-tax-administrations-2022_0e655865-en.html (pēdējoreiz skatīta 2026. gada 7. septembrī).
(150) Tiesas spriedums, 2016. gada 26. oktobris, PT Musim Mas/Komisija, C-468/15 P, ECLI:EU:C:2016:803, 88. punkts.
(151) ESAO (2022), “OECD Transfer Pricing Guidelines for Multinational Enterprises and Tax Administrations 2022”, 1.1. punkts, pieejams tīmekļa vietnē oecd.org/en/publications/oecd-transfer-pricing-guidelines-for-multinational-enterprises-and-tax-administrations-2022_0e655865-en.html (pēdējoreiz skatīta 2026. gada 7. septembrī).
(152) Savienības tiesas šo pieeju ir konsekventi atzinušas par pamatotu. Sk., piemēram, Vispārējās tiesas spriedums, 2022. gada 14. septembris, Methanol Holdings (Trinidad) Ltd/Komisija, T-744/19, ECLI:EU:T:2022:558, 63. punktu. Tiesas spriedums, 2023. gada 8. jūnijs, PAO Severstal un Novolipetsk Steel PJSC (NLMK)/Eiropas Komisija, C-747/21 P un C-748/21 P, ECLI:EU:C:2023:459, 92. punkts.
(153) Eiropas Komisija/Hansol Paper Co. Ltd, C-260/20 P, cit. 102. punkts.
(154) Turpat, 103. punkts, izcēlums pievienots.
(155) Spriedums, 1991. gada 27. novembris, Gimelec/Komisija, C-315/90, EU:C:1991:447, 16.–29. punkts; PTO Apelācijas institūcijas ziņojums, 24.7.2001., WT/DS184/AB/R, 181.–215. punkts.
(156) Informācijas avots: pieprasījums veikt termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz pasākumiem, kas piemērojami konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas Federācijas izcelsmes auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu importam.
(157) Sk. Īstenošanas regulas (ES) 2022/2068 208. apsvērumu.
(158) E-pasts: TRADE-TDI-REQUESTS@ec.europa.eu, European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate G, Rue de la Loi/Wetstraat 170, 1040 Bruxelles/Brussel, BELGIQUE/BELGIË. Pieprasījumā norādīt šīs regulas numuru un lietas numuru (AD739).
(159) E-pasts: TRADE-TDI-REQUESTS@ec.europa.eu, European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate G, Rue de la Loi/Wetstraat 170, 1040 Bruxelles/Brussel, BELGIQUE/BELGIË. Pieprasījumā norādīt šīs regulas numuru un lietas numuru (AD739).
(160) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/191 (2022. gada 16. februāris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementu importam (OV L 36, 17.2.2022., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2022/191/oj).
(161) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (OV L, 2024/2509, 26.9.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/2509/oj).
PIELIKUMS
Citi izlasē neiekļautie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās
|
Valsts |
Nosaukums |
TARIC papildu kods |
||||
|
Indija |
Tata Steel Limited |
88GC |
||||
|
Japāna |
JFE Steel Corporation |
88GE |
||||
|
Proterial, Ltd. |
88GF |
|||||
|
Taivāna |
Synn Industrial Co., Ltd. |
88GH |
||||
|
Turcija |
Erdemir Group
|
88GK |
||||
|
Atakaş Çelik Sanayi ve Ticaret Anonim Şirketi |
88GL |
|||||
|
Yıldız Entegre Ağaç Sanayi ve Ticaret A.Ş. |
88GM |
|||||
|
Gazi Metal Mamülleri Sanayi ve Ticaret A.Ş |
88GN |
|||||
|
Vjetnama |
Công Ty Cổ Phần China Steel & Nippon Steel Việt Nam |
88GP |
||||
|
Công ty Cổ phần Tập đoàn Hoa Sen |
88GQ |
ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2026/2547/oj
ISSN 1977-0715 (electronic edition)