<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.12-->
  <head>
    <title>2024-09-202409T125202007270-00-TRA-DOC-LV-ARRET-T-0727-20-202407593-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ContentBits"/>
    <meta content="Commission Use" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Name"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="1" name="EP_Mention"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="23/10/2024 17:51:06" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="Publication intégrale au Rec ou RecFP, mention Rec" name="Mention"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="ARR" name="TypeDoc"/>
    <meta content="GewoQU76nenf7UOUthKcUno8SWstV1BKcFds31ZyGpXwDWE4DI4mFsy8MZ1CBiE3/VtzAiL6bDeWzsLQmChTUwWezhbnZIdZmc+uOLJc9mkTTXqBcZpv7liT4tP5wTAlVH56NQ+BqvYZ130JtWoOjJ7eU1ZML+Gy4ctj/QQfs8w=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GendocTemplateSubType"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="svc_wsgendoc" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Enabled"/>
    <meta content="2aa31eda-7794-49e0-9b1f-020519541fe5" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ActionId"/>
    <meta content="0727" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2020" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SiteId"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="ARR_T" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 17-09-24 12:52:24" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="2024-09-25T14:49:40Z" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SetDate"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="Normal" name="Version"/>
    <meta content="T" name="Juridiction"/>
    <meta content="92e39d7de0b64f63a100bbb8658925ff" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0727" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RAL" name="NatureAff"/>
    <meta content="RAL" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="T" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="Standard" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Method"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId24" style="first"/>
      <div id="rId20" style="even">Spriedums, 25.9.2024. – Lieta T‑727/20 RENV</div>
      <div id="rId21" style="default">Kirimova/EUIPO</div>
    </div>
    <p class="C19Centre" id="para-1" title="page-1">
      VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta paplašinātā sastāvā)
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-2" title="page-1">
      2024. gada 25. septembrī  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">*</a>
</span>)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-3" title="page-1">
      Iekšējais tirgus – Pārstāvība EUIPO – Iekļaušana profesionālo pārstāvju sarakstā – Pieteikuma noraidīšana – Pieteicējs, kas nav EEZ dalībvalsts valstspiederīgais – Atkāpe no pilsonības nosacījuma – Regulas (ES) 2017/1001 120. panta 4. punkta b) apakšpunkts – Jēdziens “augsti kvalificēts profesionālis” – Tiesiskās drošības princips – Tiesības tikt uzklausītam – Grozīšana – Vispārējās tiesas kompetences neesamība
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-4" title="page-1">
      Lietā T‑727/20 RENV
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-5" title="page-1">
      Nigar Kirimova, ar dzīvesvietu Minhenē (Vācija), ko pārstāv A. Parassina un A. García López, advokātes,
    </p>
    <p class="C72Alineadroite" id="para-6" title="page-1">
      prasītāja,
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-7" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-8" title="page-1">
      Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO), ko pārstāv A. Söder, pārstāve,
    </p>
    <p class="C72Alineadroite" id="para-9" title="page-1">
      atbildētājs,
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-10" title="page-1">
      VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta paplašinātā sastāvā)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-11" title="page-1">
      šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja A. Markulli [A. Marcoulli] (referente), tiesneši V. Tomljenoviča [V. Tomljenović], R. Norkus [R. Norkus], V. Valasidis [W. Valasidis] un L. Spangsberga Grenfelde [L. Spangsberg Grønfeldt],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-12" title="page-1">
      sekretāre: I. Kurme, administratore,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-13" title="page-1">
      ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-14" title="page-1">
      ņemot vērā 2023. gada 21. aprīļa rīkojumu Kirimova/EUIPO (C‑306/22 P, nav publicēts, EU:C:2023:338),
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-15" title="page-1">
      pēc 2024. gada 23. februāra tiesas sēdes
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-16" title="page-1">
      pasludina šo spriedumu.
    </p>
    <p class="C75Debutdesmotifs" id="para-17" title="page-1">
      Spriedums
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja Nigar Kirimova lūdz atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) izpilddirektora 2020. gada 30. septembra Lēmumu Nr. ER 93419‑2020 par tās pieteikumu piešķirt atbrīvojumu no [valstspiederības] prasības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.) 120. panta 4. punkta b) apakšpunktu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedības priekšvēsture</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2019. gada 10. oktobrī prasītāja iesniedza EUIPO pieteikumu par iekļaušanu profesionālo pārstāvju sarakstā šajā birojā saskaņā ar Regulas 2017/1001 120. pantu. Būdama Azerbaidžānas valstspiederīgā, viņa, pamatojoties uz šī paša panta 4. punkta b) apakšpunktu, vienlaikus lūdza atbrīvojumu no minētās regulas 120. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētās prasības par kādas Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalsts valstspiederību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2020. gada 30. janvāra vēstuli EUIPO informēja prasītāju, ka tās pieteikums piešķirt atbrīvojumu no [valstspiederības] prasības ir nepieņemams.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2020. gada 9. un 13. marta vēstulēm, kuru saturs būtībā bija identisks, prasītāja iesniedza apsvērumus, atbildot uz EUIPO 2020. gada 30. janvāra vēstuli.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2020. gada 30. septembrī EUIPO izpilddirektors ar apstrīdēto lēmumu noraidīja prasītājas pieteikumu piešķirt atbrīvojumu no [valstspiederības] prasības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku prasījumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai būtībā ir šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">atcelt apstrīdēto lēmumu;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">piespriest EUIPO piešķirt atbrīvojumu no valstspiederības prasības;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">uzdot EUIPO viņu iekļaut profesionālo pārstāvju sarakstā;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">EUIPO prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">noraidīt prasību kā nepamatotu;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Juridiskais pamatojums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par prasītājas otro un trešo prasījumu daļu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">EUIPO norāda, ka Vispārējās tiesas kompetencē nav izdot rīkojumus Eiropas Savienības iestādēm vai struktūrām un ka prasītājas otrā un trešā prasījumu daļa tātad esot nepieņemama. EUIPO piebilst, ka Vispārējai tiesai neesot pilnvaru grozīt apstrīdēto lēmumu, jo šādas pilnvaras pastāvot vienīgi attiecībā uz apelācijas padomju lēmumiem. EUIPO ieskatā piemērojamajā tiesiskajā regulējumā nav paredzēta iespēja iesniegt apelācijas sūdzību Apelācijas padomē par tādu lēmumu kā apstrīdētais lēmums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja atbild, ka tā lūdz Vispārējo tiesu grozīt apstrīdēto lēmumu un ka Vispārējai tiesai ir pilnvaras grozīt EUIPO lēmumus saskaņā ar Regulas 2017/1001 72. pantu, kas ir tiesību norma, kura šajā lietā esot piemērojama pēc analoģijas, kā tas bija lietā, kurā pasludināts 2017. gada 13. jūlija spriedums Rosenich/EUIPO (T‑527/14, EU:T:2017:487). Līdz ar to, ja Vispārējā tiesa uzskatītu, ka apstrīdētais lēmums jāatceļ, tai tas būtu jāgroza. Tas izrietot arī no Regulas 2017/1001 103. panta. Turklāt izpilddirektors esot pārkāpis “būtisku formālu prasību”, atsakot viņai iespēju iesniegt apelācijas sūdzību par apstrīdēto lēmumu EUIPO Apelācijas padomē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasības pieteikumā ar otro un trešo prasījumu daļu prasītāja lūdza Vispārējo tiesu “uzdot EUIPO” tai piešķirt atbrīvojumu no valstspiederības prasības un iekļaut viņu profesionālo pārstāvju sarakstā. Replikas rakstā un apsvērumos pēc lietas nodošanas atpakaļ Vispārējai tiesai ar tiem pašiem prasījumiem tā lūdza Vispārējo tiesu “grozīt [apstrīdēto] lēmumu”, piešķirot tai atbrīvojumu no valstspiederības prasības un iekļaujot to profesionālo pārstāvju sarakstā. Pat neatkarīgi no jautājuma par to, vai, šādi rīkojoties, prasītāja ir grozījusi minēto prasījumu daļu apjomu un to, vai šāds grozījums šajā lietā ir pieļaujams, pietiek norādīt, ka abos gadījumos minētās prasījumu daļas ir jānoraida Vispārējās tiesas kompetences to izskatīt neesamības dēļ.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, ciktāl minētās prasījumu daļas būtu jāuzskata par tādām, ar kurām Vispārējai tiesai lūgts uzdot EUIPO veikt noteiktus pasākumus, jāatgādina, ka, veicot tiesiskuma pārbaudi, pamatojoties uz LESD 263. pantu, Vispārējās tiesas kompetencē nav izdot rīkojumus attiecībā uz Savienības iestādēm un struktūrām, pat ja tie attiecas uz tās spriedumu izpildes kārtību (skat. rīkojumu, 1995. gada 26. oktobris, Pevasa un Inpesca/Komisija, C‑199/94 P un C‑200/94 P, EU:C:1995:360, 24. punkts un tajā minētā judikatūra). Saskaņā ar LESD 266. pantu, ja akts tiek atcelts, iestādei vai struktūrai, kura pieņēmusi aktu, jāveic vajadzīgie pasākumi, lai pildītu spriedumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, ciktāl minētās prasījumu daļas būtu jāuzskata par tādām, ar kurām Vispārējai tiesai lūgts grozīt apstrīdēto lēmumu, jānorāda, ka Vispārējai tiesai nav kompetences grozīt tādu izpilddirektora lēmumu kā lēmums, ko viņš pieņēmis saskaņā ar Regulas 2017/1001 120. panta 4. punkta b) apakšpunktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, Regulas 2017/1001 72. panta 3. punktā paredzēts, ka “Vispārējai tiesai ir piekritība anulēt vai izmainīt [grozīt] apstrīdēto lēmumu”. Tomēr jākonstatē, ka minētā tiesību norma attiecas tikai uz prasībām, kas vērstas pret apelācijas padomju lēmumiem, nevis uz prasībām, kuras vērstas pret izpilddirektora lēmumiem. Šāda interpretācija izriet no minētās regulas 72. panta formulējuma, kas saskaņā ar tā 1. punktu attiecas tikai uz “Apelācijas padomju lēmumiem par apelācijām”, kā arī no šīs regulas VII nodaļas (66.–73. pants) sistēmas, kura attiecas tikai uz apelācijas procesiem apelācijas padomēs un šo procesu iznākumu. Tādējādi minētā reglamenta 72. panta 3. punktu nevar interpretēt tādējādi, ka ar to Vispārējai tiesai būtu piešķirta kompetence grozīt izpilddirektora lēmumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītājas argumenti saistībā ar 2017. gada 13. jūlija spriedumu Rosenich/EUIPO (T‑527/14, EU:T:2017:487) un Regulas 2017/1001 103. panta 1. punkta pirmo teikumu nevar izraisīt atšķirīgu interpretāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, lietas, kurā tika pasludināts 2017. gada 13. jūlija spriedums Rosenich/EUIPO (T‑527/14, EU:T:2017:487), priekšmets bija prasība atcelt Apelācijas padomes lēmumu, ar kuru tika atteikta fiziskas personas ierakstīšana profesionālo pārstāvju sarakstā, pamatojoties uz to, ka tā neatbilst Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.) 93. panta 2. punkta b) apakšpunktā (tagad Regulas 2017/1001 120. panta 2. punkta b) apakšpunkts) paredzētajai prasībai. Savukārt šīs lietas priekšmets ir prasība atcelt izpilddirektora lēmumu, ar kuru prasītājai atteikts piešķirt atbrīvojumu no Regulas 2017/1001 120. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētās [valstspiederības] prasības saskaņā ar šī paša panta 4. punkta b) apakšpunktu, ar ko izpilddirektoram ir skaidri piešķirtas pilnvaras pieņemt šādu lēmumu. Tādējādi Vispārējās tiesas grozītais lēmums lietā, uz kuru atsaucas prasītāja, bija Apelācijas padomes lēmums, savukārt apstrīdētais lēmums ir izpilddirektora lēmums, kas apstiprina iepriekš 13. punktā minēto interpretāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, tai nebija iespējas iesniegt apelācijas sūdzību par apstrīdēto lēmumu apelācijas padomē. Proti, saskaņā ar Regulas 2017/1001 66. panta 1. punktu, lasot to kopā ar šīs pašas regulas 159. panta a)–d) un f) punktu, apelācijas padomē var iesniegt apelācijas sūdzību tikai par pārbaudītāju, iebildumu nodaļu, struktūrvienības, kas atbild par reģistru, anulēšanas nodaļas lēmumiem un attiecīgā gadījumā citas vienības vai personas, kuru šajā sakarā iecēlis izpilddirektors, lēmumiem. Tāpat saskaņā ar šīs regulas 165. panta 1. punktu, lasot to kopā ar šīs pašas regulas 160.–164. pantu, apelācijas padomes uzdevums ir lemt par apelācijas sūdzībām par lēmumiem, ko pieņēmuši pārbaudītāji, iebildumu nodaļas, struktūrvienība, kura atbildīga par reģistru, anulēšanas nodaļas un attiecīgā gadījumā jebkura amatpersona vai vienība, ko šajā nolūkā ir iecēlis izpilddirektors. Tātad no šīm tiesību normām izriet, ka izpilddirektora lēmumi nav pārsūdzami apelācijas padomēs un ka apelācijas padomes nav kompetentas lemt par prasībām, kas vērstas pret šādiem lēmumiem. Šis konstatējums nav pretrunā tās lietas apstākļiem, kurā pasludināts 2017. gada 13. jūlija spriedums Rosenich/EUIPO (T‑527/14, EU:T:2017:487), jo minētajā lietā Vispārējā tiesā apstrīdētais Apelācijas padomes lēmums neattiecās uz prasību par izpilddirektora lēmumu, bet gan, kā izriet no minētā sprieduma 14. punkta, par apelācijas sūdzību par “EUIPO Pamatdarbības atbalsta departamenta direktor[a], kas darbojās kā preču zīmju un dizainparaugu piešķiršanas un juridisko lietu nodaļas loceklis”, lēmumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, Regulas 2017/1001 103. pantā reglamentēta EUIPO lēmumu atcelšana, un tā 1. punkta pirmajā teikumā paredzēts, ka, “ja [EUIPO] reģistrā ir izdarījis ierakstu vai pieņēmis lēmumu, kurā ir skaidra [EUIPO] izdarīta kļūda, tas nodrošina, lai ieraksts tiktu anulēts vai lēmums atcelts”. Jākonstatē, ka minētā tiesību norma neattiecas uz Vispārējās tiesas grozīšanas pilnvarām un tādējādi tai nevar piešķirt kompetenci grozīt izpilddirektora lēmumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to prasītājas otrā un trešā prasījumu daļa ir jānoraida, jo Vispārējās tiesas kompetencē nav tās izskatīt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par lietas būtību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasības pamatojumam prasītāja izvirza piecus pamatus, no kuriem pirmais attiecas uz tiesiskās drošības principa pārkāpumu, otrais – uz Regulas 2017/1001 120. panta 4. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu, trešais – uz labas pārvaldības principa pārkāpumu, ceturtais – uz tiesību tikt uzklausītai pārkāpumu un piektais – uz kļūdu pierādījumu vērtējumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā Vispārējā tiesa uzskata par lietderīgu sākt ar prasības otrā pamata izvērtēšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro pamatu, kas attiecas uz Regulas 2017/1001 120. panta 4. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja būtībā apgalvo, ka izpilddirektors ir pārkāpis Regulas 2017/1001 120. panta 4. punkta b) apakšpunktu, apstrīdētajā lēmumā kļūdaini interpretēdams un piemērodams minēto tiesību normu. Vispirms prasība par profesionālās pieredzes nepieciešamību pilnvarojuma dalībvalstī pārkāpjot Savienības pamatprincipus. Turklāt šāda prasība esot diskriminējoša un nesaprātīga salīdzinājumā ar šīs tiesību normas mērķi, jo dažādās dalībvalstīs gūtajai pieredzei esot jābūt vienādai vērtībai. Visbeidzot, izpilddirektora pieeja padarītu bezjēdzīgu minētās regulas 120. panta 2. punkta c) apakšpunktu, jo tā otrajā daļā paredzēta iespēja iegūt pilnvarojumu, neveicot profesionālo darbību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">EUIPO vispirms iebilst, ka kvalifikācija Regulas 2017/1001  120. panta 2. punkta c) apakšpunkta izpratnē nenozīmējot, ka jābūt “augstai kvalifikācijai” šīs pašas regulas 120. panta 4. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Turpinājumā EUIPO uzskata, ka prasība par profesionālo pieredzi pilnvarojuma dalībvalstī neierobežo pakalpojumu sniegšanas brīvību, jo pieteikuma iesniedzējam nav jāstrādā no šīs teritorijas, bet ir jāpamatojas uz savu valsts pilnvarojumu Regulas 2017/1001 120. panta 2. punkta c) apakšpunkta izpratnē. Šajā gadījumā prasītāja nav pierādījusi ne to, ka tā ir pamatojusies uz savu pilnvarojumu Īrijā, ne arī to, ka tā to ir izmantojusi. Turklāt EUIPO uzskata, ka, tā kā noteikumi pārstāvības pilnvarojuma iegūšanai EEZ nav viendabīgi, izpilddirektora pieeja ļaujot pārliecināties par pieteikuma iesniedzēju augsto kvalifikāciju. Visbeidzot, katrā ziņā, pat ja izpilddirektora pieeja būtu nepareiza, šajā lietā neesot pierādīta nekāda profesionālā pieredze, lai apliecinātu augstu kvalifikāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ciktāl ar šo pamatu tiek izvirzīts jautājums par to, vai izpilddirektors ir pārkāpis Regulas 2017/1001 120. panta 4. punkta b) apakšpunktu, vispirms jāatgādina, ka šī tiesību norma ietilpst minētās regulas IX nodaļā, kurā ietverti “procedūras” noteikumi, un, konkrētāk, 4. iedaļā par “pārstāvību”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā saskaņā ar Regulas 2017/1001 120. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu fizisku vai juridisku personu pārstāvību EUIPO var uzņemties tikai praktizējošs jurists vai profesionāli pārstāvji, kuru vārdi atrodas sarakstā, ko sastāda EUIPO.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nosacījumi iekļaušanai EUIPO uzturēto profesionālo pārstāvju sarakstā noteikti šī paša panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā. Tās ir trīs kumulatīvas prasības. Tādējādi var ierakstīt jebkuru fizisku personu, kas, pirmkārt, ir kādas EEZ dalībvalsts valstspiederīgā (turpmāk tekstā – “valstspiederības prasība”), otrkārt, tās darījumdarbības vai nodarbinātības vieta atrodas EEZ (turpmāk tekstā – “domicila prasība”) un, treškārt, tai ir tiesības pārstāvēt fiziskas vai juridiskas personas preču zīmju jautājumos Beniluksa Intelektuālā īpašuma birojā vai kādā no EEZ dalībvalsts centrālajiem rūpnieciskā īpašuma birojiem (turpmāk tekstā – “pilnvarojuma prasība”).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī paša panta 4. punktā paredzēts, ka EUIPO izpilddirektors var piešķirt atbrīvojumu no pirmās un trešās no minētajām prasībām. Konkrēti attiecībā uz valstspiederības prasību Regulas 2017/1001 120. panta 4. punkta b) apakšpunktā, kas ir tiesību norma, uz kuras pārkāpumu šajā lietā atsaucas prasītāja, ir paredzēts, ka izpilddirektors “var piešķirt” atbrīvojumu “augsti kvalificētiem profesionāļiem”, ja ir izpildītas abas pārējās prasības. Turklāt, runājot par pilnvarojuma prasību, lai gan ar to tiek prasīts, ka [personām] “jābūt jau [regulāri] strādājušām vismaz piecus gadus”, izpilddirektors saskaņā ar minētās regulas 120. panta 4. punkta a) apakšpunktu var piešķirt atbrīvojumu no prasības par šo regulāro darbību, “ja pieteikuma iesniedzējs apliecina, ka viņš nepieciešamo kvalifikāciju ir ieguvis citādā veidā”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad jānosaka, vai, kā to apstrīdētā lēmuma 21. punktā norādījis izpilddirektors, Regulas 2017/1001 120. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzētā “augsti kvalificēta profesionāļa” statusa atzīšanai ir nepieciešama ievērojama profesionālā pieredze pilnvarojuma dalībvalstī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā vispirms jānorāda, ka ne Regulā 2017/1001, ne pat Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2018/625 (2018. gada 5. marts), ar ko papildina Regulu 2017/1001 un atceļ Deleģēto Regulu (ES) 2017/1430 (OV 2018, L 104, 1. lpp.) un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2018/626 (2018. gada 5. marts), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Regulā 2017/1001 un atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2017/1431 (OV 2018, L 104, 37. lpp.), jēdziens “augsti kvalificēts profesionālis” nav definēts. Turklāt minētā jēdziena definīcijas nebija arī iepriekšējā Regulā Nr. 207/2009, kurā šis jēdziens ieviests 93. panta 4. punkta b) apakšpunktā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/2424 (2015. gada 16. decembris), ar ko groza Regulu Nr. 207/2009, Komisijas Regulu (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi, un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 2869/95 par maksām, kas jāmaksā Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (OV 2015, L 341, 21. lpp.), 1. panta 87. punkta b) apakšpunktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā situācijā, lai veiktu Savienības tiesību jēdziena interpretāciju, ir jāņem vērā ne tikai tiesību normas, kurā tas ir ietverts, formulējums, bet arī konteksts, kurā tas iekļaujas, un mērķi, ko ir paredzēts sasniegt ar regulējumu, kura daļa tas ir (spriedums, 2011. gada 24. novembris, Circul Globus Bucureşti, C‑283/10, EU:C:2011:772, 32. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz konkrētās tiesību normas formulējumu un kontekstu, pirmkārt, jānorāda, ka jēdzienu “augsti kvalificēts profesionālis” veido trīs vārdi. Parastajā šo vārdu nozīmē vārds “profesionālis” apzīmē kompetentu personu vai speciālistu, īpašības vārds “kvalificēts” nozīmē, ka šai personai piemīt īpašības, kompetence, prasmes vai zināšanas, lai kaut ko darītu, un apstākļa vārds “augsti” apzīmē šīs kvalifikācijas īpaši augsto pakāpi. Tātad, aplūkojot to kopumā, minētais jēdziens, šķiet, attiecas uz speciālistu ar īpaši labām īpašībām, kompetenci, prasmēm vai zināšanām, šajā gadījumā, ņemot vērā kontekstu, kādā tas iekļaujas preču zīmju jomā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi no gramatiskā viedokļa šķiet, ka jēdziens “augsti kvalificēts profesionālis” pats par sevi nenozīmē ierobežojumu attiecībā uz veidu, kādā attiecīgais speciālists iegūst īpašības, kompetenci, prasmes vai zināšanas preču zīmju jomā, it īpaši attiecībā uz konkrētu vietu vai konkrētu darbības veidu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, minētajā tiesību normā norādīts, ka, lai varētu tikt piešķirts atbrīvojums no valstspiederības prasības, katrā ziņā jāizpilda divas pārējās Regulas 2017/1001 120. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā paredzētās prasības, proti, domicila prasība un pilnvarojuma prasība. Tādējādi šis attiecīgajā tiesību normā ietvertais precizējums uzsver ne tikai Regulas 2017/1001 120. panta 2. punktā paredzēto trīs prasību kumulatīvo raksturu, bet arī to autonomo raksturu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, saskaņā ar Regulas 2017/1001 120. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzēto kārtību pilnvarojuma prasība jāizpilda gan fiziskām personām, kurām ir EEZ dalībvalsts valstspiederība un kuras tātad atbilst prasībai par valstspiederību, gan fiziskām personām, kurām nav EEZ dalībvalsts valstspiederības un kuras lūdz piemērot atbrīvojumu no valstspiederības prasības to “augsti kvalificēta profesionāļa” statusa dēļ.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad no attiecīgās tiesību normas formulējuma un konteksta, kādā tā iekļaujas, izriet, ka “augsti kvalificēta profesionāļa” statuss ir neatkarīgs un papildu statuss attiecībā pret pilnvarojuma prasību un tam nav saiknes ne ar nosacījumiem, kas izvirzīti, lai izpildītu minēto prasību (vai lai saņemtu atbrīvojumu saistībā ar minēto prasību), ne, konkrētāk, ar dalībvalsti, kurā minētais pilnvarojums ir iegūts saskaņā ar tās tiesisko regulējumu. Tādējādi īpašības, kompetences, prasmes vai zināšanas preču zīmju jomā, kuras ļauj pierādīt “augsti kvalificēta profesionāļa” statusu, persona, kas nav EEZ valstspiederīgā, var būt ieguvusi gan EEZ dalībvalstī, gan trešā valstī pirms vai pēc valsts pilnvarojuma iegūšanas EEZ Regulas 2017/1001 120. panta 2. punkta c) apakšpunkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz tiesiskā regulējuma, kurā ietilpst attiecīgā tiesību norma, mērķiem no Regulas 2017/1001 43. apsvēruma izriet, ka noteikumiem par pārstāvību EUIPO jānodrošina Eiropas Savienības preču zīmju sistēmas raita, iedarbīga un efektīva darbība. Tāpat Deleģētās regulas 2018/625 18. apsvērumā atgādināts, ka minētajiem noteikumiem jānodrošina šīs sistēmas nevainojama, efektīva un lietderīga funkcionēšana.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādu mērķu sasniegšana pārstāvības jomā Eiropas Savienības preču zīmju sistēmā nenozīmē, ka “augsti kvalificēta profesionāļa” statuss ir pakārtots noteiktai profesionālai pieredzei konkrētā dalībvalstī vai saistīts ar konkrētu dalībvalsti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Gluži pretēji, no pārstāvības noteikumu mērķu viedokļa šķiet mazsvarīgi, ka speciālista, kurš lūdz piešķirt atbrīvojumu, īpaši labās īpašības, kompetences, prasmes vai zināšanas ir iegūtas drīzāk kādā dalībvalstī, nevis citā vai pat trešā valstī, jo pieteikuma iesniedzējam, kuram nav EEZ dalībvalsts valstspiederības, katrā ziņā jāatbilst arī domicila un pilnvarojuma prasībām, kurām savukārt nepieciešama saikne ar EEZ dalībvalsti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No iepriekš minētā izriet, ka prasība par profesionālās pieredzes nepieciešamību pilnvarojuma dalībvalstī, ko izpilddirektors piemēro apstrīdētajā lēmumā, izsecināma no jēdziena “augsti kvalificēts profesionālis” Regulas 2017/1001 120. panta 4. punkta b) apakšpunkta izpratnē pārāk šauras un nepareizas interpretācijas, konstatējot nepieciešamo atbilstību starp šo jēdzienu un pilnvarojošo valsti šīs pašas regulas 120. panta 2. punkta c) apakšpunkta izpratnē. Šāda interpretācija neatbilst minētā jēdziena tvērumam, kā tas izriet no tā formulējuma, konteksta un mērķiem. Proti, neviens no šiem interpretācijas kritērijiem neļauj secināt, ka “augsti kvalificēta profesionāļa” statusam kā obligāts nosacījums nepieciešama profesionālā pieredze – turklāt būtiska – dalībvalstī, kurā persona ir pilnvarota.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to, tā kā izpilddirektors ir pārkāpis Regulas 2017/1001 120. panta 4. punkta b) apakšpunktu, pārmērīgi šauri un nepareizi interpretējot jēdzienu “augsti kvalificēts profesionālis”, prasības otrais pamats ir jāapmierina.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr jānorāda, kā to EUIPO minējis Vispārējā tiesā, ka apstrīdētais lēmums nav balstīts vienīgi uz apgalvoto profesionālās pieredzes neesamību pilnvarojuma dalībvalstī, kas konstatēta minētā lēmuma 21. punktā. Proti, kā izriet no šī lēmuma 20. un 22. punkta, tas balstīts arī uz apgalvoto prasītājas iesniegto pierādījumu pārāk zemo līmeni, kas neļauj uzskatīt, ka viņa bija “augsti” kvalificēta profesionāle, lai gan izpilddirektors atzīst, ka viņa bija kvalificēta profesionāle. Tātad apstrīdētais lēmums būtībā ir balstīts uz diviem atšķirīgiem un autonomiem pamatiem, kas attiecas, pirmkārt, uz profesionālās pieredzes vietu un, otrkārt, uz ar pierādījumiem apliecinātās profesionālās kvalifikācijas līmeni. No tā izriet, ka izpilddirektora pieļautais Regulas 2017/1001 120. panta 4. punkta b) apakšpunkta pārkāpums attiecībā uz profesionālās pieredzes vietu pats par sevi nevar likt konstatēt šī lēmuma prettiesiskumu kopumā, jo šis pārkāpums neietekmē apstrīdētā lēmuma pamatojumu attiecībā uz profesionālās kvalifikācijas līmeni.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to Vispārējā tiesa uzskata par lietderīgu izskatīt pirmo prasības pamatu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo pamatu, kas attiecas uz tiesiskās drošības principa pārkāpumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja apgalvo, ka izpilddirektors ir pārkāpis tiesiskās drošības principu, viņas pieteikumam piešķirt atbrīvojumu ar atpakaļejošu spēku piemērojot 2020. gada Regulas 2017/1001 153. panta 1. punkta l) apakšpunktā paredzētās EUIPO veicamās pārbaudes pamatnostādnes (turpmāk tekstā – “EUIPO pamatnostādnes”), kas nebija spēkā šī pieteikuma iesniegšanas brīdī. Prasītājas 2020. gada 9. un 13. marta atbilde nebija jauns pieteikums, jo vienīgais prasītājas pieteikums bija 2019. gada 10. oktobra pieteikums. Tātad piemērojamās EUIPO pamatnostādnes bija tās, kas bija spēkā šī pieteikuma iesniegšanas brīdī, proti, 2017. gada pamatnostādnes, kurās nebija prasīta profesionālā pieredze pilnvarojuma dalībvalstī. Neesot pareizi apgalvot, ka EUIPO 2020. gada pamatnostādnēs ietvertas tikai papildu nianses salīdzinājumā ar 2017. gada pamatnostādnēm un ka ar tām nav grozīta juridisko prasību interpretācija, jo izpilddirektors ir piemērojis pieeju, kas nav ietverta tiesiskajā regulējumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">EUIPO atbild, ka tas nav uzskatījis prasītājas 2020. gada 9. un 13. marta atbildi par jaunu pieteikumu. Tas uzsver, ka prasība būt “augsti kvalificētam profesionālim ieviesta [Regulā 2017/1001] ar jaunāko 2017. gada tiesību aktu reformu”, ar kuru “likumdevējs tādējādi ir ieviesis stingrāku kritēriju”, lai piešķirtu atbrīvojumu no valstspiederības prasības salīdzinājumā ar Regulu Nr. 207/2009, kas attiecās tikai uz “īpaš[iem] apstākļ[iem]”. EUIPO 2020. gada pamatnostādnēs esot paredzētas tikai papildu nianses un neesot grozītas juridiskās prasības. EUIPO norāda, ka visi pieteikumi, kas iesniegti saskaņā ar Regulu 2017/1001, ir izskatīti vienādi. Visbeidzot EUIPO uzskata, ka, ja prasītājai bija šaubas par iesniedzamajiem dokumentiem, tai bija jāsazinās ar EUIPO.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievada apsvērumi par piemērojamiem tiesību principiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesiskās noteiktības princips, kurš veido daļu no vispārējiem Savienības tiesību principiem un no kura izriet tiesiskās paļāvības aizsardzības princips, prasa, lai tiesību normas būtu skaidras un precīzas un to iedarbība būtu paredzama, lai tādējādi ieinteresētās personas varētu novērtēt savu juridisko situāciju un attiecības, ko regulē Savienības tiesību sistēma (spriedumi, 2011. gada 8. decembris, France Télécom/Komisija, C‑81/10 P, EU:C:2011:811, 100. punkts, un 2014. gada 9. oktobris, Traum, C‑492/13, EU:C:2014:2267, 28. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesiskās drošības princips neprasa tiesību aktu grozījumu neesamību. Tādējādi indivīds nevar paļauties uz to, ka šie tiesību akti pilnīgi noteikti netiks mainīti, bet vienīgi apstrīdēt šādu grozījumu piemērošanas noteikumus (spriedums, 2005. gada 7. jūnijs, VEMW u.c., C‑17/03, EU:C:2005:362, 81. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz šo pēdējo minēto aspektu, runājot konkrētāk par tiesību normu piemērošanu laikā, saskaņā ar judikatūru, lai gan tiesību normai, kas veido akta juridisko pamatu, un piemērojamiem procesuāliem noteikumiem ir jābūt spēkā esošiem šī akta pieņemšanas datumā, principu, kurš regulē likuma piemērošanu laikā, ievērošana, kā arī prasības saistībā ar tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principiem nozīmē, ka ir jāpiemēro attiecīgo faktisko apstākļu laikā spēkā esošās materiālo tiesību normas, pat ja šīs normas vairs nav spēkā datumā, kad Savienības iestāde pieņem attiecīgo aktu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2016. gada 14. jūnijs, Komisija/McBride u.c., C‑361/14 P, EU:C:2016:434, 40. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2018. gada 15. marts, Deichmann, C‑256/16, EU:C:2018:187, 76. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Runājot par EUIPO pamatnostādnēm, no to ievaddaļas izriet, ka tas ir dokuments, kurš pieņemts ar izpilddirektora lēmumu un kura mērķis ir, to kodificējot, atspoguļot EUIPO praksi preču zīmju jomā. No izpilddirektora lēmumiem, ar kuriem tiek pieņemtas EUIPO pamatnostādnes, izriet, ka tie ir pieņemti saskaņā ar Regulas 2017/1001 157. panta 4. punkta a) apakšpunktu, kurā izpilddirektoram piešķirtas pilnvaras “vei[kt] visus nepieciešamos pasākumus, ieskaitot iekšēju administratīvu instrukciju pieņemšanu un paziņojumu publicēšanu, lai nodrošinātu [EUIPO] darbu”, un saskaņā ar šīs pašas regulas 153. panta 1. punkta l) apakšpunktu, kurā ir skaidri paredzēts, ka ar EUIPO valdi “apspriežas pirms tiek pieņemtas [EUIPO] pamatnostādnes”. Turklāt minētie lēmumi tiek publicēti minētās regulas 116. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajā EUIPO Oficiālajā Vēstnesī, un tajos ir noteikts EUIPO pamatnostādņu “spēkā” stāšanās datums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No judikatūras izriet, ka, lai gan EUIPO pamatnostādnēm nav saistoša spēka, tās ir atsauces dokuments par EUIPO praksi. Šīs pamatnostādnes ir kodificēts rīcības modelis, ko pats EUIPO ierosina izmantot savā darbībā, tādējādi, ja vien šīs pamatnostādnes atbilst augstāka spēka tiesību normām, EUIPO pats ierobežo savu rīcību, jo tam jāievēro normas, ko tas sev ir noteicis (skat. spriedumu, 2022. gada 8. jūnijs, Muschaweck/EUIPO – Conze (“UM”), T‑293/21, EU:T:2022:345, 38. un 39. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz šo pēdējo minēto aspektu, jāatgādina, ka Tiesa, izlemjot jautājumu par Savienības administrācijas pieņemtiem iekšējās kārtības pasākumiem, jau iepriekš ir atzinusi, ka pat tad, ja tos nevar kvalificēt kā “tiesību normas”, kas administrācijai jebkurā gadījumā ir jāievēro, tie tomēr paredz uzvedības normu, kurā norādīta prakse, kura jāievēro un no kuras katrā atsevišķā gadījumā administrācija nevar atkāpties, nenorādot iemeslus, kuri būtu saderīgi ar vienlīdzīgas attieksmes principu. Pieņemot šādas uzvedības normas un to pasludināšanas brīdī paziņojot, ka turpmāk šīs normas tiks piemērotas gadījumiem, ar kuriem tās saistītas, attiecīgā administrācija pati ierobežo savu izvērtēšanas pilnvaru izmantošanas iespējas un nevar atteikties no šīm normām, nevēlēdamās, lai attiecīgā gadījumā to sodītu par tādu vispārējo tiesību principu kā vienlīdzīgas attieksmes principa vai tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpums (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2005. gada 28. jūnijs, Dansk Rørindustri u.c./Komisija, C‑189/02 P, C‑202/02 P, C‑205/02 P līdz C‑208/02 P un C‑213/02 P, EU:C:2005:408, 209. un 211. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No iepriekš minētā izriet, ka izpilddirektoram tādā gadījumā kā šajā lietā jāievēro iespējamās atbilstošās uzvedības normas, kuras ietvertas EUIPO pamatnostādnēs, lai piemērotu Regulas 2017/1001 120. panta 4. punkta b) apakšpunktu, un šajā ziņā jāievēro principi, kas reglamentē šo uzvedības normu piemērošanu laikā, atbilstoši tiesiskās drošības principam. Proti, tā kā tādas uzvedības normas kā EUIPO pamatnostādnēs ietvertās, lai arī tās nav saistošas, var palīdzēt nodrošināt EUIPO rīcības pārredzamību, paredzamību un tiesisko drošību (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2002. gada 7. marts, Itālija/Komisija, C‑310/99, EU:C:2002:143, 52. punkts, un 2014. gada 12. februāris, Beco/Komisija, T‑81/12, EU:T:2014:71, 70. punkts), nevar piekrist tam, ka tās tiek piemērotas, neievērojot vispārējos tiesību principus, piemēram, tieši tiesiskās drošības principu, it īpaši attiecībā uz to piemērošanu laikā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Protams, saskaņā ar iepriekš 49. punktā atgādināto judikatūru nevar izslēgt, ka konkrētajā gadījumā izpilddirektors var atkāpties no minētajām uzvedības normām, sniedzot pamatojumu, ņemot vērā vienlīdzīgas attieksmes principu. Tāpat, tā kā šīs uzvedības normas pašas par sevi nosaka vienīgi administrācija, kura tos ir pieņēmusi, tās konkrētajā gadījumā nevar liegt pieteikuma iesniedzējam pierādīt “augsti kvalificēta profesionāļa” statusu, pamatojoties uz citiem elementiem, nevis tiem, kas, iespējams, izriet no EUIPO pamatnostādnēs izklāstītās izpilddirektora prakses.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad, ņemot vērā šos principus, jāpārbauda, vai apstrīdētajā lēmumā izpilddirektors, pārkāpjot tiesiskās drošības principu, pirmkārt, ir kļūdaini noteicis datumu, kurā prasītāja iesniedza pieteikumu piešķirt atbrīvojumu, un, otrkārt, šim pieteikumam ir kļūdaini piemērojis EUIPO pamatnostādnes, kas šajā datumā nebija spēkā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Piemērošana šajā lietā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, attiecībā uz datumu, kurā prasītāja iesniedza savu pieteikumu piešķirt atbrīvojumu, no apstrīdētā lēmuma 1. punkta izriet, ka izpilddirektors uzskatīja, ka prasītāja pilnīgu pieteikumu piešķirt atbrīvojumu bija iesniegusi 2020. gada 9. martā. It īpaši no apstrīdētā lēmuma 4. punkta izriet, ka izpilddirektora ieskatā pēc EUIPO 2020. gada 30. janvāra vēstules, kurā bija sniegta atbilde uz 2019. gada 10. oktobrī sākotnēji iesniegto pieteikumu piešķirt atbrīvojumu, prasītāja 2020. gada 9. martā ir iesniegusi “jaunu pieteikumu” un ka līdz ar to tas ir pieteikuma iesniegšanas datums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr jākonstatē, ka minētās apstrīdētajā lēmumā ietvertās procesuālās norādes ir daļēji nepareizas. Proti, no Vispārējā tiesā iesniegtajiem dokumentiem izriet, ka prasītāja savu pieteikumu piešķirt atbrīvojumu ir iesniegusi 2019. gada 10. oktobrī un ka ar 2020. gada 9. un 13. marta vēstulēm tā nav iesniegusi jaunu pieteikumu piešķirt atbrīvojumu, bet ir vienīgi atbildējusi uz EUIPO 2020. gada 30. janvāra vēstuli. Tātad vienīgais prasītājas iesniegtais pieteikumu piešķirt atbrīvojumu bija 2019. gada 10. oktobra pieteikums, un pierādījumi šī pieteikuma pamatojumam iesniegti gan minētā pieteikuma pielikumā, gan 2020. gada 9. un 13. marta vēstuļu pielikumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, kā to pamatoti apgalvo prasītāja, ka izpilddirektors ir kļūdaini uzskatījis, ka viņas pieteikums piešķirt atbrīvojumu iesniegts 2020. gada 9. martā, jo tas tika iesniegts 2019. gada 10. oktobrī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, attiecībā uz EUIPO pamatnostādnēm, kas piemērojamas prasītājas pieteikumam, jānorāda sekojošais.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, jāatzīmē, ka minētā pieteikuma iesniegšanas brīdī 2019. gada 10. oktobrī 2017. gada EUIPO pamatnostādnes, kuras pieņemtas 2017. gada 22. septembrī, bija spēkā kopš 2017. gada 1. oktobra, kas arī ir datums, no kura saskaņā ar Regulas 2017/1001 212. panta otro daļu piemērojama Regula 2017/1001. Savukārt 2020. gada EUIPO pamatnostādnes izpilddirektors pieņēma 2019. gada 12. decembrī, un tās stājās spēkā 2020. gada 1. februārī. Tātad tās bija spēkā brīdī, kad izpilddirektors 2020. gada 20. septembrī pieņēma apstrīdēto lēmumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, jānorāda, ka 2017. gada EUIPO pamatnostādnēs un 2020. gada pamatnostādnēs ietvertās norādes par izpilddirektora praksi saistībā ar pieteikumu par atbrīvojumu no valstspiederības prasības vērtējumu saskaņā ar Regulas 2017/1001 120. panta 4. punkta b) apakšpunktu būtiski atšķiras.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, 2017. gada EUIPO pamatnostādņu A daļas 5. iedaļas 2.3.4. punktā attiecībā uz atbrīvojumu no valstspiederības prasības ir vienīgi norādīts, ka minētais atbrīvojums var tikt piešķirts “īpašos apstākļos”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, savukārt 2020. gada EUIPO pamatnostādņu A daļas 5. iedaļas 2.3.4. punktā, pēc tam, kad tajā bija arī norādīts, ka minētā atkāpe var tikt piešķirta “īpašos apstākļos” un ka runa ir par “izņēmuma gadījumiem”, konkrēti saistībā ar atbrīvojumu no valstspiederības prasības precizēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-93" title="page-12">
      “Šis juridiskais nosacījums būt “augsti kvalificētam profesionālim”, neesot pašam par sevi pietiekamam, prasa pieprasījuma iesniedzējam (ar apstiprinošiem pierādījumiem) pierādīt, ka viņa profesionālā pieredze:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ir tieši saistīta ar preču zīmju [..] lietām;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ir tieši iegūta, “darbojoties kā pārstāvim” preču zīmju [..] lietās;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ir attiecināma uz konkrētu preču zīmju [..] portfeli[..];</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ir gūta saskaņā ar viņa paša pienākumu un pilnvarām;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ir iegūta EEZ dalībvalstī, kurā pieprasījuma iesniedzējam pašlaik ir tiesības pārstāvēt [..] [Regulas 2017/1001] 120. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">pārsniedz [..] noteikto minimālo 5 gadu termiņa prasību, ja pārstāvības tiesības ir balstītas uz pieredzi, nevis kvalifikāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-100" title="page-12">
      Šādi apstākļi paši par sevi nav uzskatāmi par pierādījumu tam, ka pieprasījuma iesniedzējs ir “augsti kvalificēts profesionālis”, lai saņemtu atbrīvojumu no prasības par EEZ valstspiederību. Tomēr, ja iepriekš minētās prasības ir izpildītas, tās var ņemt vērā visu attiecīgo faktoru vispārējā novērtējumā:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">pieredze ar intelektuālā īpašuma tiesībām saistītās jomās, kas nav preču zīmes un dizainparaugi [..];</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">oficiāla kvalifikācija [..];</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">pieredze, kas gūta uzraudzībā, ar citu palīdzību, komandas sastāvā utt.;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">publikācijas, pētījumi vai raksti atzītos zinātniski recenzētos žurnālos vai specializētās publikācijās, grāmatu autortiesības, pieredze [intelektuālā īpašuma] izglītības jomā.”</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Citiem vārdiem sakot, 2020. gada EUIPO pamatnostādnēs uzskaitītas sešas minimālās kumulatīvās prasības attiecībā uz profesionālo pieredzi, kuras pierādīšanu izpilddirektors ir pārbaudījis, veicot savu novērtējumu, kā arī četri apstākļi, kurus izpilddirektors pats par sevi neuzskata par pietiekamiem, bet kuri, ja minētās prasības ir izpildītas, var tikt ņemti vērā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi 2020. gada EUIPO pamatnostādnēs izklāstīti pieteikumu par atbrīvojuma no valstspiederības nosacījuma novērtēšanas elementi, kuri nav ietverti 2017. gada EUIPO pamatnostādnēs, un tādējādi tajās izklāstīta izpilddirektora jauna un ierobežojošāka prakse salīdzinājumā ar to, kas izklāstīta 2017. gada EUIPO pamatnostādnēs. Attiecībā uz EUIPO argumentu, saskaņā ar kuru 2020. gada EUIPO pamatnostādnes neesot mainījušas izpilddirektora praksi, kas esot bijusi identiska atbilstoši agrākajām 2017. gada EUIPO pamatnostādnēm, pietiek norādīt, ka šāds arguments nav nekādi pamatots, tāpat kā nekādi nav pamatots arguments, saskaņā ar kuru visi pieteikumi, kas iesniegti saskaņā ar Regulu 2017/1001, esot izvērtēti vienādi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad jākonstatē, ka dažādās 2017. un 2020. gada EUIPO pamatnostādnēs ietvertās norādes par izpilddirektora praksi attiecībā uz pieteikumu piešķirt atbrīvojumu no valstspiederības prasības izvērtēšanu var būtiski ietekmēt ne tikai izpilddirektora pieteikuma piešķirt atbrīvojumu vērtējumu, bet arī – vēl pirms tā – šāda pieteikuma saturu vai pat lēmumu iesniegt minēto pieteikumu. Neskarot pieteikuma iesniedzēja iespēju pierādīt, ka viņam ir “augsti kvalificēta profesionāļa” statuss, pamatojoties uz citiem elementiem, nevis tiem, kas ir ietverti šajās pamatnostādnēs saskaņā ar šī sprieduma 51. punktu, minētās norādes ļauj pieteikuma iesniedzējiem vajadzības gadījumā paredzēt, uz kādu elementu pamata izpilddirektors varēs izvērtēt pieteikumu piešķirt atbrīvojumu. Šajā aspektā pierādījumam, ka personai ir “augsti kvalificēta profesionāļa” statuss, ņemot vērā “izņēmuma gadījumu”, kas nozīmē, ka jāizpilda sešas minimālās kumulatīvās prasības attiecībā uz profesionālo pieredzi 2020. gada EUIPO pamatnostādņu izpratnē, ir acīmredzami atšķirīgs tvērums no šī paša statusa pierādīšanas tikai saistībā ar “īpašiem apstākļiem”, kuri ir nozīmīgi 2017. gada EUIPO pamatnostādņu izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, apstrīdētajā lēmumā, lai gan izpilddirektors formāli nav izskaidrojis piemērojamās EUIPO pamatnostādnes, viņš minētā lēmuma 14. punktā skaidri ir pārņēmis prasības un apstākļus, kas ietverti 2020. gada EUIPO pamatnostādnēs (minētas šā sprieduma 60. punktā), un šī lēmuma 15. punktā norādīja, ka prasītājas pieteikums un pierādījumi jāizskata, ņemot vērā šos apsvērumus. Tādējādi apstrīdētā lēmuma 20. punktā izpilddirektors atzīmēja, ka prasītāja nevar saņemt atbrīvojumu minētajā 14. punktā ietverto paskaidrojumu izpratnē. Turklāt apstrīdētā lēmuma 23. punktā izpilddirektors atgādināja, ka šī paša lēmuma 14. punktā definētas prasības un apstākļi atbrīvojuma saņemšanai, un norādīja, ka ar jaunajām 2020. gada EUIPO pamatnostādnēm nav grozīta prakse, kas tika piemērota, kad spēkā bija 2017. gada EUIPO pamatnostādnes, un vienīgā atšķirība ir tā, ka jaunajās pamatnostādnēs sniegta papildu informācija, lai nodrošinātu labāku orientieri gan pieteikuma iesniedzējiem, gan EUIPO.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad no apstrīdētā lēmuma izriet, ka izpilddirektors ir izskatījis prasītājas pieteikumu piešķirt atbrīvojumu, ņemot vērā 2020. gada EUIPO pamatnostādnēs ietvertās norādes.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar šī sprieduma 44. un 46. punktā atgādināto judikatūru, novērtējot šo pieteikumu, jāpiemēro uzvedības normas, kas bija spēkā attiecīgo faktu rašanās laikā, proti, pieteikuma piešķirt atbrīvojumu iesniegšanas dienā, nevis tās, kuras bija spēkā apstrīdētā lēmuma pieņemšanas datumā. Šajā lietā minētā pieteikuma iesniegšanas datumā 2020. gada EUIPO pamatnostādnes nebija spēkā un pat vēl nebija pieņemtas, jo šajā datumā spēkā esošās pamatnostādnes bija 2017. gada pamatnostādnes. Turklāt nekādi nav pierādīts, ka jaunās 2020. gada EUIPO pamatnostādnes nebūtu mainījušas izpilddirektora praksi, kas tika piemērota, kad bija spēkā 2017. gada EUIPO pamatnostādnes.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā šī sprieduma 57.–66. punktā izvērtētos apstākļus, no tā izriet, ka izpilddirektors, pārkāpjot tiesiskās drošības principu, ir izvērtējis prasītājas pieteikumu piešķirt atbrīvojumu no 2020. gada EUIPO pamatnostādnēs, kuras nebija spēkā minētā pieteikuma iesniegšanas datumā, ietvertajām uzvedības normām, kā rezultātā prasītāja nevarēja paredzēt, ka tās pieteikums tiks izvērtēts, ņemot vērā šīs jaunās un salīdzinājumā ar tām, kas ietvertas2017. gada EUIPO pamatnostādnēs, ierobežojošās normas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to, tā kā izpilddirektors ir pārkāpis tiesiskās drošības principu, izvērtējot prasītājas pieteikumu piešķirt atbrīvojumu saskaņā ar Regulas 2017/1001 120. panta 4. punkta b) apakšpunktu, ņemot vērā uzvedības normas, kas nebija spēkā šī pieteikuma iesniegšanas dienā, pirmais prasības pamats ir jāapmierina un, pamatojoties uz to, apstrīdētais lēmums ir jāatceļ.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr Vispārējā tiesa uzskata par lietderīgu izvērtēt arī ceturto prasības pamatu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par ceturto pamatu, kas attiecas uz tiesību tikt uzklausītam pārkāpumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja, pamatojoties uz Regulas 2017/1001 94. un 97. pantu, norāda, ka sava 2019. gada 10. oktobra pieteikuma piešķirt atbrīvojumu pielikumā tā iesniegusi apliecinošus dokumentus, lai pierādītu, ka viņa ir augsti kvalificēta profesionāle, un ka savā 2020. gada 30. janvāra atbildē EUIPO esot minējis, ka atbrīvojums prasītājai netiks piešķirts tikai tādēļ, ka tā savu darbību veica citā dalībvalstī (Vācija), nevis tajā, kurā tā bija pilnvarota (Īrija). Tādējādi 2020. gada 9. un 13. marta atbildēs prasītāja vienīgi atbildēja uz iebildumu par tās darbības “vietu”. Prasītāja piebilst, ka tā uz 2020. gada 30. janvāra vēstuli atbildēja pēc savas iniciatīvas. Minētajā vēstulē EUIPO norādīja uz pieteikuma nepieņemamību, kas balstīts tikai uz vienu iebildumu par darbības vietu un neizvirza nevienu citu iebildumu vai jautājumu, tostarp pierādījumu, ka prasītāja ir augsti kvalificēta profesionāle. Prasītāja apgalvo, ka savā 2020. gada 9. un 13. marta atbildē tā esot vienīgi atbildējusi uz to, kas, šķiet, ir tās pieteikuma pieņemamības problēma, bet, ja tā būtu aicināta sniegt sīkāku informāciju par savām kvalifikācijām, tā to būtu iesniegusi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">EUIPO atbild, ka prasītāja varēja iesniegt apsvērumus un pierādījumus, kuri tika ņemti vērā. Turklāt, tā kā apstrīdētais lēmums pieņemts, pamatojoties uz prasītājas pieteikumu un iesniegtajiem pierādījumiem, viņa nevar apgalvot, ka nav uzklausīta pirms lēmuma, kura pieņemšanu pati ir ierosinājusi. EUIPO piebilst, ka ir grūti saprast, kas būtu liedzis prasītājai iesniegt visus tās rīcībā esošos pierādījumus, lai apliecinātu, ka viņa ir augsti kvalificēta profesionāle.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievada apsvērumi par piemērojamiem tiesību principiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms jānorāda, ka Regulas 2017/1001 97. pantam, uz kuru atsaucas prasītāja, nav nekādas nozīmes attiecībā uz tās tiesībām tikt uzklausītai, jo tas reglamentē EUIPO instanču pilnvaras veikt pierādījumu savākšanas pasākumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">73</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savukārt saskaņā ar Regulas 2017/1001 94. panta 1. punkta otro teikumu EUIPO lēmumi var tikt pamatoti tikai ar tādiem pamatojumiem vai pierādījumiem, par kuriem attiecīgajām pusēm ir bijusi iespēja izteikt savus apsvērumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">74</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar šo tiesību normu tiek īpaši piemērots arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunktā nostiprinātais tiesību uz aizstāvību aizsardzības vispārējais princips, saskaņā ar kuru ikvienai personai, kuras intereses tiek skartas ar publiskas iestādes lēmumu, ir jābūt iespējai lietderīgi darīt zināmu savu viedokli (spriedums, 2021. gada 21. aprīlis, Hasbro/EUIPO – Kreativni Dogadaji (“MONOPOLY”), T‑663/19, EU:T:2021:211, 119. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">75</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regulas Nr. 2017/1001 94. pantā paredzētās tiesības tikt uzklausītam attiecas uz visiem šāda lēmuma pamatā esošajiem faktiskajiem un tiesību apstākļiem, bet ne uz galīgo nostāju, ko iestāde ir paredzējusi paust (spriedums, 2021. gada 21. aprīlis, “MONOPOLY”, T‑663/19, EU:T:2021:211, 120. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">76</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētās tiesības ikvienam nodrošina iespēju lietderīgi un efektīvi paust savu viedokli administratīvā procesā un pirms jebkura lēmuma pieņemšanas, kas var nelabvēlīgi ietekmēt viņa intereses (spriedums, 2019. gada 4. aprīlis, OZ/EIB, C‑558/17 P, EU:C:2019:289, 53. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">77</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs tiesības ir jāievēro neatkarīgi no administratīvā procesa, kura rezultātā tiek veikts individuāls pasākums, rakstura, pat ja piemērojamajā tiesiskajā regulējumā tas nav paredzēts. Tā it īpaši ir, ja administrācija piedāvā pieņemt lēmumu, atbildot uz lūgumu, ko persona iesniegusi pēc savas iniciatīvas (spriedums, 2020. gada 23. septembris, UE/Komisija, T‑338/19, EU:T:2020:430, 48. un 50. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">78</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru attiecīgā administratīvā procesa iznākumā pieņemtais lēmums var tikt atcelts tiesību tikt uzklausītam pārkāpuma dēļ tikai tad, ja šī pārkāpuma neesamības gadījumā šī procesa iznākums varētu būt citāds Šajā ziņā prasītājam, kurš atsaucas uz savu tiesību tikt uzklausītam pārkāpumu, nevar likt pierādīt, ka attiecīgajam aktam būtu bijis atšķirīgs saturs, bet vienīgi to, ka šāda iespēja nav pilnībā izslēgta (spriedumi, 2020. gada 18. jūnijs, Komisija/RQ, C‑831/18 P, EU:C:2020:481, 105. un 106. punkts, un 2023. gada 12. jūlijs, IFIC Holding/Komisija, T‑8/21, EU:T:2023:387, 123. un 124. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">79</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt šis jautājums jāizvērtē, ņemot vērā katras lietas īpašos faktiskos un tiesiskos apstākļus (spriedumi, 2020. gada 18. jūnijs, Komisija/RQ, C‑831/18 P, EU:C:2020:481, 107. punkts, un 2023. gada 12. jūlijs, IFIC Holding/Komisija, T‑8/21, EU:T:2023:387, 125. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konteksta elementu atgādinājums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">80</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2019. gada 10. oktobra pieteikumā prasītāja lūdza atbrīvojumu no valstspiederības prasības, paziņojot, ka viņa ir augsti kvalificēta profesionāle. Kā izriet no pieteikuma veidlapas 2. iedaļas d), g) un h) punktā atzīmētajām ailītēm, prasītāja ir balstījusies uz savu “profesionālo pieredzi, kas citu personu pārraudzībā iegūta kā komandas loceklei utt.”, uz “formālām kvalifikācijām” un uz “kolēģu atzinību saņēmušām publikācijām, pētījumiem vai rakstiem specializētos žurnālos vai izdevumos, [tās] grāmatu autores statusu, pieredzi intelektuālā īpašuma apmācību jomā utt.”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">81</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šim nolūkam prasītāja savam pieteikumam piešķirt atbrīvojumu pievienoja trīs pierādījumus: izrakstu no viņas darba līguma, viņas studiju diplomu un izrakstu no 2015. gadā publicētās grāmatas intelektuālā īpašuma jomā trešā izdevuma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">82</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2020. gada 30. janvāra vēstulē EUIPO vispirms norādīja, ka prasītājai jāpierāda sava profesionālā pieredze savā pilnvarojuma dalībvalstī Īrijā; turklāt, izņemot Īrijas intelektuālā īpašuma biroja izdotu izziņu, kurā norādīts, ka tā ir iekļauta preču zīmju aģentu reģistrā, prasītāja nav iesniegusi papildu pierādījumus, lai apliecinātu, ka viņa Īrijā ir augsti kvalificēta profesionāle, jo pārējie pierādījumi attiecas uz Vāciju un Nīderlandi (visi trīs valstu nosaukumi ir rakstīti treknrakstā); visbeidzot, ka tādējādi pieteikums piešķirt atbrīvojumu bija nepieņemams, jo tajā nebija ietverti prasītie pierādījumi. Turklāt vēstulē bija norādīts, ka prasītāja jebkurā brīdī var iesniegt jaunu pieteikumu, un informācijas nolūkā tajā ir atkārtots izvilkums no nākamo 2020. gada EUIPO pamatnostādņu teksta (tostarp šī sprieduma 60. punktā citētā daļa).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">83</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2020. gada 9. un 13. marta vēstulēs prasītāja norādīja, ka 2017. gada EUIPO pamatnostādnēs neesot prasīts, lai profesionālā pieredze būtu iegūta pilnvarojuma dalībvalstī, ka jaunās 2020. gada EUIPO pamatnostādnes neesot bijis jāpiemēro viņas situācijai, ka viņa nepiekrīt šajās pēdējās minētajās pamatnostādnēs ietvertajai prasībai par profesionālo pieredzi pilnvarojuma dalībvalstī un ka viņa ir strādājusi ar tādiem jautājumiem preču zīmju jomā, kas saistīti ar Īriju, papildus jautājumiem, kuri attiecas uz Savienības tiesībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">84</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šim nolūkam prasītāja 2020. gada 9. un 13. marta vēstuļu pielikumā iesniedza trīs pierādījumus: Īrijas preču zīmju aģentu reģistra ekrānuzņēmums, kā arī apliecību par viņas ierakstu šajā reģistrā, vēstuli no viņas bijušā darba devēja un vēstuli no Vācijas akadēmiskās iestādes par viņas pedagoģisko darbību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">85</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apstrīdētajā lēmumā, pārbaudījis prasītājas iesniegtos pierādījumus (17.–19. punkts), izpilddirektors vispirms norādīja, ka kopumā, lai gan šie elementi ļauj uzskatīt, ka prasītāja ir kvalificēta profesionāle, tie neļauj secināt, ka viņa ir “augsti” kvalificēta (20. punkts). Turpinājumā izpilddirektors minēja, ka prasītāja nav pierādījusi būtisku profesionālo pieredzi Īrijā un ka katrā ziņā iesniegtie pierādījumi neļauj konstatēt, ka arī Vācijā vai Nīderlandē viņa būtu augsti kvalificēta (21. punkts). Visbeidzot izpilddirektors atzīmēja, ka, lai gan pierādījumi liecina, ka prasītāja ir tiesīga vērsties Īrijas Intelektuālā īpašuma birojā preču zīmju jomā, tie nepierāda, ka prasītāja būtu pārsniegusi šo minimālo prasību un tātad neļauj uzskatīt, ka viņa ir augsti kvalificēta profesionāle Īrijā vai jebkurā citā valstī (22. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par procesuāla pārkāpuma esamību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">86</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, ciktāl ar apstrīdēto lēmumu noraidīts prasītājas iesniegtais pieteikums par atbrīvojumu no valstspiederības prasības, lai to iekļautu profesionālo pārstāvju sarakstā, jākonstatē, ka šis lēmums ir individuāls akts, kas nelabvēlīgi ietekmē prasītājas intereses. Līdz ar to saskaņā ar iepriekš 76. un 77. punktā atgādināto judikatūru izpilddirektoram pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas bija jāuzklausa prasītāja. Tātad EUIPO argumenti, ar kuriem apgalvots, ka izpilddirektoram nebija šāda pienākuma, jo apstrīdētais lēmums pieņemts pēc pašas prasītājas pieteikuma, ir jānoraida (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 23. septembris, UE/Komisija, T‑338/19, EU:T:2020:430, 50. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">87</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, jākonstatē, ka pēc prasītājas pieteikuma piešķirt atbrīvojumu EUIPO tai nosūtīja 2020. gada 30. janvāra vēstuli, uz kuru prasītāja atbildēja ar 2020. gada 9. un 13. marta vēstulēm. Tomēr tas obligāti nenozīmē, ka prasītājai bija dota iespēja “lietderīgi un efektīvi” paust savu viedokli, kā tas ir prasīts iepriekš 76. punktā atgādinātajā judikatūrā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">88</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, pirmkārt, kā izriet no Vispārējā tiesā iesniegtajiem dokumentiem, EUIPO 2020. gada 30. janvāra vēstulē prasītājai nebija sniegtas nekādas norādes par šīs vēstules raksturu, kā arī par tās pieteikuma piešķirt atbrīvojumu izskatīšanas procedūras norisi un tā arī nelūdza prasītāju iesniegt savus iespējamos apsvērumus par EUIPO izvirzītajiem iebildumiem. Turklāt nav strīda par to, ka prasītāja uz šo vēstuli atbildēja pēc savas iniciatīvas ar 2020. gada 9. un 13. marta vēstulēm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">89</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, kā izriet no šī sprieduma 82. punkta un Vispārējā tiesā iesniegtajiem dokumentiem, 2020. gada 30. janvāra vēstulē secināts, ka prasītājas pieteikums piešķirt atbrīvojumu ir “nepieņemams”, jo nav iesniegti pierādījumi tā pamatojumam. Šajā vēstulē it īpaši bija precizēts, ka prasītājai ir jābūt profesionālai pieredzei pilnvarojuma dalībvalstī, šajā gadījumā Īrijā, un ka, izņemot Īrijas Intelektuālā īpašuma biroja izsniegtu sertifikātu, nav iesniegts neviens cits pierādījums, lai pierādītu, ka viņa ir augsti kvalificēta profesionāle “Īrijā”, jo pārējie iesniegtie pierādījumi attiecās uz Vāciju un Nīderlandi. Turklāt šo trīs valstu nosaukumi minētajā vēstulē bija rakstīti treknrakstā, kas palīdzēja uzsvērt EUIPO valstu, uz kurām attiecas prasītājas pierādījumi, centrālo raksturu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">90</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi prasītāja 2020. gada 9. un 13. marta vēstulēs atbildēja uz EUIPO izvirzīto iebildumu, apstrīdot prasības par pieredzes nepieciešamību pilnvarojošajā dalībvalstī atbilstību un sniedzot pierādījumus par savu darbību saistībā ar Īriju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">91</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr apstrīdētais lēmums vairs neattiecas ne uz kādu pieteikuma “nepieņemamību”, bet ar to pēc būtības ir atteikts piešķirt prasītājai pieprasīto atbrīvojumu, tā 21. punktā pamatojoties ne tikai uz pierādījumu, kas ir saistīti ar Īriju, neesamību, bet tā 20. un 22. punktā arī uz pierādījumu neesamību, kuri ļautu uzskatīt, ka prasītāja bija “augsti” kvalificēta, izpilddirektoram atzīstot, ka prasītāja bija kvalificēta profesionāle. Proti, kā izriet no apstrīdētā lēmuma 20.–22. punkta, iebildums saistībā ar profesionālās pieredzes gūšanas vietu turpmāk ir balstīts tikai uz daļu no apstrīdētajā lēmumā norādītā izpilddirektora argumentācijas, kas arī un galvenokārt ir balstīta uz iesniegto pierādījumu kopumā pārāk zemo līmeni, kuri, pēc izpilddirektora domām, neļauj uzskatīt, ka prasītāja, būdama kvalificēta, būtu “augsti” kvalificēta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">92</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to jākonstatē, ka, ņemot vērā atšķirību starp 2020. gada 30. janvāra vēstulē izteiktajiem iebildumiem un izpilddirektora apstrīdētajā lēmumā izvirzītajiem iebildumiem, prasītājai administratīvajā procesā, kura rezultātā tika pieņemts šis lēmums, netika dota iespēja lietderīgi un efektīvi paust nostāju par iesniegto pierādījumu kopumā pārāk zemo līmeni un attiecīgā gadījumā izskaidrot, kāpēc šie pierādījumi apliecina, ka viņa bija ne tikai kvalificēta, bet arī augsti kvalificēta. Gluži pretēji, tā vietā, lai tai ļautu lietderīgi un efektīvi paust nostāju šajā ziņā, 2020. gada 30. janvāra vēstule lika prasītājai koncentrēties uz vienu vienīgu aspektu – profesionālās pieredzes valsti –, kuram apstrīdētajā lēmumā bija ierobežots tvērums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">93</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No iepriekš minētā izriet, ka izpilddirektors nav pienācīgi uzklausījis prasītāju administratīvajā procesā, kura rezultātā tika pieņemts apstrīdētais lēmums, un līdz ar to ir pārkāpis viņas tiesības tikt uzklausītai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par procesuālā pārkāpuma sekām</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">94</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz sekām, kas izriet no šī sprieduma 93. punktā izdarītā konstatējuma, saskaņā ar šī sprieduma 78. un 79. punktā atgādināto judikatūru jānosaka, vai, ņemot vērā šīs lietas īpašos faktiskos un tiesiskos apstākļus, prasītāja ir pietiekami pierādījusi, ka minētā procesuālā pārkāpuma neesamības gadījumā pieņēmums, ka apstrīdētajam lēmumam varētu būt citāds saturs, nav pilnībā izslēgts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">95</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jānorāda, ka Vispārējā tiesā iesniegtajos procesuālajos rakstos prasītāja vairākkārt ir atsaukusies uz pierādījumiem, kurus tā būtu varējusi iesniegt izpilddirektoram, ja viņa būtu uzklausīta administratīvajā procesā, kura rezultātā tika pieņemts apstrīdētais lēmums. Turklāt, pamatojoties uz to, ka prasītāja šādus pierādījumus nevarēja iesniegt izpilddirektoram, viņa šos pierādījumus iesniedza prasības pieteikuma, replikas raksta un apsvērumu pēc lietas nodošanas atpakaļ Vispārējai tiesai pielikumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">96</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms jāizvērtē pierādījumu, kurus prasītāja iesniegusi Vispārējā tiesā, pieņemamība, ko EUIPO apstrīd. Proti, pēdējais minētais norāda, ka pierādījumi, ko prasītāja iesniegusi prasības pieteikuma A.11., A.15., A.18.–A.22. un A.24.–A.28. pielikumā, replikas raksta pielikumos C.1.–C.5 un apsvērumu pēc lietas nodošanas atpakaļ Vispārējai tiesai E.1.–E.3. pielikumā, ir nepieņemami, jo tie pirmo reizi tika iesniegti Vispārējā tiesā. Savukārt prasītāja atbild, ka minētie pierādījumi ir pieņemami, jo tai nav bijusi iespēja tikt uzklausītai un tikai Vispārējā tiesā tai ir bijusi iespēja tos iesniegt pirmo reizi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">97</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ciktāl minēto pielikumu mērķis ir sniegt norādi uz pierādījumiem, kurus prasītāja būtu varējusi iesniegt izpilddirektoram, ja tā būtu uzklausīta, EUIPO iebildums ir jānoraida. Proti, minētie pielikumi nav vērsti uz to, lai Vispārējā tiesa, aizstājot izpilddirektoru, veiktu jaunu prasītājas pieteikuma vērtējumu, pamatojoties uz pierādījumiem, kas nebija izpilddirektora rīcībā, bet to mērķis ir vienīgi atbalstīt prasītājas pamatu par viņas tiesību tikt uzklausītai pārkāpumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">98</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi no šāda viedokļa šā sprieduma 96. punktā minētie pierādījumi, kuru pieņemamību ir apstrīdējis EUIPO, ir jāuzskata par pieņemamiem. Turklāt tas pats attiecas uz prasības pieteikuma pielikumiem A.17. un A.29, uz kuriem neattiecas EUIPO iebildumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">99</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to ir jāpārbauda, vai prasītājas argumenti, kas balstīti uz minētajiem pierādījumiem, ļauj pierādīt, ka, ja tā būtu uzklausīta, nav pilnībā izslēgts, ka procedūrai varēja būt citāds iznākums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">100</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā vispirms jāatzīmē, ka no pirmā acu uzmetiena vairāki no šiem pierādījumiem šķiet nebūtiski šādas pārbaudes kontekstā, jo tie, šķiet, attiecas uz prasītājas darbībām pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas (C.1. līdz C.3. un C.5. pielikums replikas rakstam un E.1. līdz E.3. pielikums apsvērumiem pēc lietas nodošanas atpakaļ Vispārējai tiesai), pierādījumi, kas tieši neattiecas uz prasītāju (prasības pieteikuma A.18., A.22. un A.24. pielikums un C.4. pielikums replikas rakstam), vai pierādījumi, kuri neattiecas uz preču zīmju tiesībām (prasības pieteikuma A.25. un A.29. pielikums).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">101</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savukārt nevar pilnībā izslēgt, ka citi pierādījumi, uz kuriem prasītāja atsaucas prasības pieteikuma A.11., A.15., A.17., A.19.–A.21. un A.26.–A.28. pielikumā, ja viņa būtu tikusi uzklausīta administratīvajā procesā, kura rezultātā tika pieņemts apstrīdētais lēmums, būtu varējuši viņai ļaut iesniegt vairāk pierādījumu saistībā ar šī sprieduma 80. punktā minētajām kvalifikācijām, kuras, viņasprāt, izriet no darba, kas veikts pie viņas bijušā darba devēja, viņas studijām un pētniecības, publikāciju un izglītošanas darbībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">102</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, lai gan daži no minētajiem pierādījumiem, protams, ir vēstules, kas sagatavotas datumos pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas (A.15., A.20. un A.21. pielikums), un curriculum vitae bez datuma (A.11. pielikums), no pirmā acu uzmetiena šķiet, ka tie attiecas uz prasītājas darbībām pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas, un līdz ar to nevar izslēgt, ka, ja prasītāja būtu uzklausīta procedūrā, kuras rezultātā tika pieņemts šis lēmums, tā būtu varējusi iesniegt šādus pierādījumus arī izpilddirektoram, tos iegūdama agrāk.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">103</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi jānorāda, ka Vispārējā tiesā iesniegtie argumenti un pierādījumi ļauj uzskatīt, ka, ja prasītāja būtu uzklausīta administratīvajā procesā, kura rezultātā tika pieņemts apstrīdētais lēmums, pieņēmums, ka šī procesa iznākums varētu būt bijis citāds, it īpaši attiecībā uz viņas profesionālās kvalifikācijas līmeņa vērtējumu, nevar tikt pilnībā izslēgts, atgādinot, ka šāds vērtējums jāveic nevis Vispārējai tiesai, bet vienīgi izpilddirektoram.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">104</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to prasības ceturtais pamats ir jāapmierina un, pamatojoties arī uz to, apstrīdētais lēmums ir jāatceļ, neizskatot prasības trešo un piekto pamatu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par tiesāšanās izdevumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">105</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 219. pantu Vispārējā tiesa nolēmumos, kas pasludināti pēc nolēmuma atcelšanas un lietas nodošanas atpakaļ, lemj par tiesāšanās izdevumiem, kas attiecas, pirmkārt, uz tiesvedību Vispārējā tiesā un, otrkārt, uz apelācijas tiesvedību Tiesā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">106</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">107</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā EUIPO spriedums būtībā ir nelabvēlīgs, tam ir jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus saistībā ar tiesvedībām Vispārējā tiesā un apelācijas tiesvedību Tiesā atbilstoši prasītājas prasījumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C41DispositifIntroduction" id="para-158" title="page-20">
      Ar šādu pamatojumu
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-159" title="page-20">
      VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta paplašinātā sastāvā)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-160" title="page-20">
      nospriež:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) izpilddirektora 2020. gada 30. septembra Lēmumu Nr. ER 93419‑2020 par Nigar Kirimova pieteikumu piešķirt atbrīvojumu no [valstspiederības] prasības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi 120. panta 4. punkta b) apakšpunktu atcelt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pārējā daļā prasību noraidīt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus tiesvedībās Vispārējā tiesā un Tiesā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <div class="signatures">
<p class="C77SignaturesComposition" id="para-164" title="page-20">
<span class="signatory">Marcoulli</span>
<span class="signatory_separator"> </span>
<span class="signatory">Tomljenović</span>
<span class="signatory_separator"> </span>
<span class="signatory">Norkus</span>
</p>
<p class="C77SignaturesComposition" id="para-165" title="page-20">
<span class="signatory">Valasidis</span>
<span class="signatory_separator"> </span>
<span class="signatory_separator"> </span>
<span class="signatory">Spangsberg Grønfeldt</span>
</p>
<p class="C77SignaturesAlinea" id="para-166" title="page-20">
<span class="signatory">Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2024. gada 25. septembrī.</span>
</p>
<p class="C77Signatures" id="para-167" title="page-20">
<span class="signatory">[Paraksti]</span>
</p>
</div>
    
    
    
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">*</a>
</span>) Tiesvedības valoda – angļu.</p>
</body>
</html>
