<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.55-20141201.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C‑173/15</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62015CJ0173</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:195">EU:C:2017:195</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>16</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>16</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><DATE ISO="20170309">2017. GADA 9. MARTA</DATE> SPRIEDUMS – LIETA C‑173/15</P><P><HT TYPE="ITALIC">GE HEALTHCARE</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas Spriedums</HT> (piektā palāta)</P><P><DATE ISO="20170309">2017. gada 9. martā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – vācu.</P></NOTE>*</P></TI></TITLE><INDEX><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Muitas savienība</KEYWORD><KEYWORD>Kopienas Muitas kodekss</KEYWORD><KEYWORD>32. panta 1. punkta c) apakšpunkts</KEYWORD><KEYWORD>Muitas vērtības noteikšana</KEYWORD><KEYWORD>Honorāri vai licences maksas, kas attiecas uz novērtējamajām precēm</KEYWORD><KEYWORD>Jēdziens</KEYWORD><KEYWORD>Regula (EEK) Nr. 2454/93</KEYWORD><KEYWORD>160. pants</KEYWORD><KEYWORD>Novērtējamo preču <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0001" ID="QS0001"/>pārdošanas nosacījums<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/></KEYWORD><KEYWORD>Honorāru vai licences maksu samaksa sabiedrībai, kas ir saistīta gan ar preču pārdevēju, gan pircēju</KEYWORD><KEYWORD>158. panta 3. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Korekcijas un sadalīšanas pasākumi</KEYWORD></INDEX><JUDGMENT.INIT><P>Lieta C‑173/15</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Finanzgericht Diseldorfa</HT> (Diseldorfas Finanšu tiesa, Vācija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20150401">2015. gada 1. aprīlī</DATE> un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20150417">2015. gada 17. aprīlī</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="ITALIC">GE Healthcare GmbH</HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="ITALIC">Hauptzollamt Düsseldorf.</HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (piektā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs Ž. L. da Krušs Vilasa [<HT TYPE="ITALIC">J. L. da Cruz Vilaça</HT>], tiesneši M. Bergere [<HT TYPE="ITALIC">M. Berger</HT>], E. Borgs Bartets [<HT TYPE="ITALIC">A. Borg Barthet</HT>] (referents), E. Levits un F. Biltšens [<HT TYPE="ITALIC">F. Biltgen</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts P. Mengoci [<HT TYPE="ITALIC">P. Mengozzi</HT>],</P><P>sekretārs A. Kalots Eskobars [<HT TYPE="ITALIC">A. Calot Escobar</HT>],</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">GE Healthcare GmbH</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">L. Harings</HT> un <HT TYPE="ITALIC">G. Schwendinger</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Rechtsanwälte</HT>,</P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Hauptzollamt Düsseldorf</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">A. Wollschläger</HT>, pārstāve,</P></ITEM><ITEM><P>Vācijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">T. Henze</HT> un <HT TYPE="ITALIC">J. Möller</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Itālijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">G. Palmieri</HT>, pārstāve, kurai palīdz <HT TYPE="ITALIC">G. Albenzio</HT>, <HT TYPE="ITALIC">avvocatto dello Stato</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">L. Grønfeldt</HT> un <HT TYPE="ITALIC">T. Maxian Rusche</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><?PAGE NO="2"?><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus <DATE ISO="20160728">2016. gada 28. jūlija</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 32. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 5. panta b) punktu Padomes <DATE ISO="19921012">1992. gada 12. oktobra</DATE> Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="302" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1992">OV 1992, L 302, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes <DATE ISO="20061120">2006. gada 20. novembra</DATE> Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="363" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2006">OV 2006, L 363, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0002" ID="QS0002"/>Muitas kodekss<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>), kā arī 158. panta 3. punktu un 160. pantu Komisijas <DATE ISO="19930702">1993. gada 2. jūlija</DATE> Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Regulai Nr. 2913/92 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="253" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1993">OV 1993, L 253, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas <DATE ISO="20061218">2006. gada 18. decembra</DATE> Regulu (EK) Nr. 1875/2006 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="360" PAGE.FIRST="64" DATE.PUB="2006">OV 2006, L 360, 64. lpp.</REF.DOC.OJ>) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0003" ID="QS0003"/>Regula Nr. 2454/93<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp <HT TYPE="ITALIC">GE Healthcare GmbH</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Hauptzollamt Düsseldorf</HT> (Diseldorfas Galvenā muitas pārvalde, Vācija; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0004" ID="QS0004"/>muitas pārvalde<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>) saistībā ar to, ka, nosakot preču, kas ievestas no trešām valstīm ar mērķi laist tās brīvā apgrozībā Eiropas Savienības teritorijā, muitas vērtību, ir tikuši ņemti vērā honorāri un licences maksas.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Muitas kodekss</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Saskaņā ar Muitas kodeksa 29. panta 1. un 2. punktu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="029.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0005" ID="QS0005"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Ievestu preču muitas vērtība līdzinās darījuma vērtībai, tas ir, cenai, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par precēm, pārdodot tās izvešanai uz Kopienas muitas teritoriju, kas vajadzības gadījumā ir precizēta saskaņā ar 32. un 33. pantu, ar nosacījumu, ka:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>nav nekādu ierobežojumu pircējam preces realizēt vai lietot, izņemot tādus:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>ko nosaka vai prasa tiesību akti vai valsts iestādes Kopienā,</P></ITEM><ITEM><P>kas ierobežo preču atkalpārdošanas ģeogrāfisko apgabalu,</P><P>vai</P></ITEM><ITEM><P>kas būtiski neietekmē preču vērtību;</P></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>pārdošana un cena nav atkarīga no kāda nosacījuma vai apsvēruma, kura dēļ vērtību attiecībā uz novērtējamām precēm nav iespējams noteikt;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>pārdevējs ne tieši, ne netieši nesaņem nekādu ienākumu daļu no tā, ka pircējs preces atkal pārdod, realizē vai lieto, izņemot gadījumus, kuros saskaņā ar 32. pantu var izdarīt attiecīgus precizējumus,</TXT><P>un</P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>pircējs un pārdevējs nav saistīti vai – ja pircējs un pārdevējs ir saistīti – darījuma vērtība ir pieņemama muitas vajadzībām saskaņā ar 2. punktu.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="029.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><?PAGE NO="3"?><ALINEA><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>Nosakot, vai darījuma vērtība ir pieņemama 1. punkta nozīmē, pircēja un pārdevēja savstarpējā saistība pati par sevi nav pietiekams pamats uzskatīt darījuma vērtību par nepieņemamu. Vajadzības gadījumā ir jāpārbauda pārdošanas apstākļi un darījuma vērtība ir jāpieņem, ja savstarpējā saistība nav ietekmējusi cenu. Ja deklarētāja sniegtās informācijas vai cita iemesla dēļ muitas dienestiem ir pamats uzskatīt, ka savstarpējā saistība ir ietekmējusi cenu, tās dara zināmu deklarētājam pamatojumu un nodrošina tam pienācīgas iespējas sniegt paskaidrojumu. Pēc deklarētāja pieprasījuma pamatojumu paziņo rakstveidā.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>Pārdošanā starp saistītām personām darījuma vērtība ir jāpieņem un preces jānovērtē saskaņā ar 1. punktu, ja deklarētājs uzrāda, ka šāda vērtība cieši līdzinās vienai no šādām tajā pašā vai aptuveni tajā pašā laikā pastāvošajām vērtībām:</TXT><P><LIST TYPE="roman"><ITEM><NP><NO.P>(i)</NO.P><TXT>vērtībai, kas ir tādu pašu vai līdzīgu preču pārdošanas darījumam izvešanai uz Kopienu starp nevienā konkrētā gadījumā nesaistītiem pircējiem un pārdevējiem;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>(ii)</NO.P><TXT>vienādu vai līdzīgu preču muitas vērtībai, kā noteikts saskaņā ar 30. panta 2. punkta c) apakšpunktu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>(iii)</NO.P><TXT>vienādu vai līdzīgu preču muitas vērtībai, kā noteikts saskaņā ar 30. panta 2. punkta d) apakšpunktu.</TXT></NP></ITEM></LIST></P><P>Piemērojot iepriekš minētās pārbaudes, pienācīga vērība jāpievērš uzrādītajām atšķirībām tirdzniecības raksturā, apjomā, 32. pantā uzskaitītajos elementos un pārdevēja izmaksām pārdošanā, ja pārdevējs un pircējs nav saistīti un gadījumos, kad pārdevējs un pircējs ir saistīti, bet pārdevējam šādas izmaksas pārdošanā neparādās.</P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>Pārbaudes, kas minētas b) apakšpunktā, izmanto vienīgi pēc deklarētāja ierosinājuma un vienīgi salīdzināšanas nolūkos. Minētais apakšpunkts neļauj piemērot alternatīvas darījumu vērtības.<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Šā kodeksa 30. panta 1. un 2. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="030.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0006" ID="QS0006"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Ja muitas vērtību nevar noteikt saskaņā ar 29. pantu, tā ir jānosaka, secīgi piemērojot 2. punkta a), b), c) un d) apakšpunktu līdz pirmajam apakšpunktam, pēc kura to var noteikt, ar noteikumu, ka pēc deklarētāja lūguma c) un d) apakšpunktu piemēro otrādā secībā; vienīgi tad, ja šādu vērtību saskaņā ar konkrētu apakšpunktu nevar noteikt, var piemērot nākamo apakšpunktu šajā pantā noteiktajā secībā.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="030.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Muitas vērtība, ko nosaka saskaņā ar šo pantu, ir:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>darījuma vērtība vienādām precēm, kas pārdotas izvešanai uz Kopienu un izvestas tajā pašā vai aptuveni tajā pašā laikā, kad novērtējamās preces;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>darījuma vērtība līdzīgām precēm, kas pārdotas izvešanai uz Kopienu un izvestas tajā pašā vai aptuveni tajā pašā laikā, kad novērtējamās preces;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>vērtība, kas balstās uz vienas vienības cenu, par kādu vienādas vai līdzīgas ievestās preces tiek pārdotas Kopienā vislielākajā kopapjomā personām, kas nav saistītas ar pārdevēju;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>izskaitļotā vērtība, ko veido šādu lielumu summa:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>ievesto preču ražošanā izmantoto materiālu un izgatavošanas vai citu pārstrādes darbību cena vai vērtība,</P></ITEM><ITEM><P>peļņas un vispārīgo izdevumu summa, kas vienāda ar summu, kas parasti parādās, pārdodot tāda paša veida vai tipa preces kā novērtējamās, kuras izvešanai uz Kopienu izgatavo izvedējas valsts ražotāji,</P></ITEM><ITEM><P>32. panta 1. punkta e) apakšpunktā minēto priekšmetu cena vai vērtība.<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></P></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Minētā kodeksa 31. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="031.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0007" ID="QS0007"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Ja ievestu preču muitas vērtību nevar noteikt saskaņā ar 29. vai 30. pantu, to nosaka, pamatojoties uz Kopienā pieejamiem datiem, izmantojot pieņemamus līdzekļus, kas atbilst principiem un vispārīgiem noteikumiem, kas ietverti:</P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>Nolīgumā par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII panta piemērošanu,</P></ITEM><ITEM><P>1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII pantā,</P><P>un</P></ITEM><ITEM><P>šās nodaļas noteikumos.</P></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="031.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Par pamatu muitas vērtības noteikšanai saskaņā ar 1. punktu nevar būt:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>Kopienā ražotu preču pārdošanas cena Kopienā;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>sistēma, kas paredz muitas vajadzībām pieņemt augstāko no divām alternatīvām vērtībām;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>preču cena izvešanas valsts vietējā tirgū;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>ražošanas izmaksas, izņemot izskaitļotās vērtības, kas noteiktas vienādu vai līdzīgu preču gadījumā saskaņā ar 30. panta 2. punkta d) apakšpunktu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>e)</NO.P><TXT>preču cenas izvešanai uz valsti, kas neietilpst Kopienas muitas teritorijā;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>f)</NO.P><TXT>viszemākās muitas vērtības</TXT><P>vai</P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>g)</NO.P><TXT>brīvi noteiktas vai fiktīvas vērtības.<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Atbilstoši šī paša kodeksa 32. pantam:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="032.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0008" ID="QS0008"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>“Nosakot muitas vērtību saskaņā ar 29. pantu, cenai, kas faktiski samaksāta vai maksājama par ievestajām precēm, ir jāpieskaita:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>honorāri un licences maksas, kas attiecas uz novērtējamajām precēm un ir tieši vai netieši jāmaksā pircējam kā novērtējamo preču pārdošanas nosacījums, ciktāl šādi honorāri un maksas nav iekļautas cenā, kas faktiski samaksāta vai maksājama;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="032.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Pieskaitījumi pie cenas, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama saskaņā ar šo pantu, ir jānosaka, pamatojoties vienīgi uz objektīviem un skaitļos izsakāmiem datiem.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="032.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Nosakot muitas vērtību, pie cenas, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama, drīkst pieskaitīt tikai šajā pantā noteiktos pieskaitījumus.</ALINEA></PARAG><P>[..]</P><?PAGE NO="5"?><PARAG IDENTIFIER="032.005"><NO.PARAG>5.</NO.PARAG><ALINEA><P>Neatkarīgi no 1. punkta c) apakšpunkta:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>nosakot muitas vērtību, izmaksas par tiesībām pavairot ievestās preces Kopienā nav jāpieskaita cenai, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par ievestajām precēm,</TXT><P>un</P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>pircēja izdarītie maksājumi par tiesībām ievestās preces izplatīt vai atkal pārdot nav jāpieskaita cenai, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par ievestajām precēm, ja šādi maksājumi nav iekļauti preču pārdošanas nosacījumos, tās izvedot uz Kopienu.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Saskaņā ar Muitas kodeksa 249. pantu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0009" ID="QS0009"/>[Muitas kodeksa] komiteja var izskatīt jebkuru jautājumu, kas saistīts ar muitas noteikumiem, kuru izvirza tās priekšsēdētājs vai nu pēc savas ierosmes, vai pēc kādas dalībvalsts pārstāvja lūguma.<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Regula Nr. 2454/93</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Regulas Nr. 2454/93 143. panta 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0010" ID="QS0010"/>[Muitas kodeksa] 3. nodaļas II sadaļā [II sadaļas 3. nodaļā], kā arī šajā sadaļā personas uzskata par saistītām tikai tad, ja:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>f)</NO.P><TXT>abas personas tieši vai netieši kontrolē kāda trešā persona;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Atbilstoši šīs regulas 145. panta 2. un 3. punktam:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="145.002"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0011" ID="QS0011"/>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Par precēm faktiski samaksātās vai maksājamās cenas grozījumu, ko par labu pircējam izdara pārdevējs pēc preču laišanas brīvā apgrozībā, var ņemt vērā muitas vērtības noteikšanai saskaņā ar [Muitas kodeksa] 29. pantu, ja, lai pārliecinātu muitas dienestus, pierāda, ka:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>precēm bija trūkumi brīdī, kas minēts [Muitas kodeksa] 67. pantā;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>pārdevējs grozījumu izdarīja, izpildot līgumisku galvojuma pienākumu, ko paredz pirkuma līgums, kas noslēgts pirms preču laišanas brīvā apgrozībā;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>fakts, ka precēm ir trūkumi, vēl nav ņemts vērā attiecīgajā pirkuma līgumā.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="145.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Par precēm faktiski samaksāto vai maksājamo cenu, kas grozīta saskaņā ar 2. punktu, var ņemt vērā vienīgi tad, ja grozījumu izdarīja 12 mēnešu laikā pēc tam, kad tika pieņemta deklarācija par preču laišanu brīvā apgrozībā.<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Minētās regulas 156.a panta 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0012" ID="QS0012"/>Muitas dienesti drīkst pēc attiecīgās personas lūguma atļaut, ka:</P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>atkāpjoties no [Muitas kodeksa] 32. panta 2. punkta, konkrēti elementi, kas ir pievienojami faktiski samaksātajai vai maksājamai cenai, – lai gan tie nav nosakāmi muitas parāda rašanās brīdī,</P></ITEM><?PAGE NO="6"?><ITEM><P>atkāpjoties no [Muitas kodeksa] 33. panta, konkrēti elementi, kas nav ietverami muitas vērtībā, ja ar šiem elementiem saistītās summas nav tikušas uzrādītas atsevišķi no muitas parāda rašanās brīdī samaksātās vai maksājamās summas,</P></ITEM></LIST><P>tiek noteikti, pamatojoties uz pienācīgiem un īpašiem kritērijiem.</P></ALINEA><ALINEA>Šajā gadījumā deklarētā muitas vērtība netiek uzskatīta par pagaidu vērtību 254. panta otrā ievilkuma izpratnē.<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Saskaņā ar šīs pašas regulas 157. pantu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="157.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0013" ID="QS0013"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Piemērojot [Muitas kodeksa] 32. panta 1. punkta c) apakšpunktu, ar honorāriem un licences maksu cita starpā saprot maksājumu par tādu tiesību izmantošanu, kas saistītas ar:</P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>ievestu preču ražošanu (jo īpaši ar patentiem, dizainparaugiem, modeļiem un ražošanas tehnoloģiskajām zināšanām)</P><P>vai</P></ITEM><ITEM><P>ievestu preču pārdošanu izvešanai (jo īpaši ar preču zīmēm, modeļiem),</P><P>vai</P></ITEM><ITEM><P>ievestu preču izmantošanu vai atkalpārdošanu (jo īpaši ar autortiesībām, ievestās precēs nenodalāmi iekļautiem ražošanas procesiem).</P></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="157.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Neskarot [Muitas kodeksa] 32. panta 5. punktu, ja ievestu preču muitas vērtību nosaka saskaņā ar [Muitas kodeksa] 29. pantu, tad honorārus vai licences maksu faktiski maksātai vai maksājamai cenai pieskaita vienīgi tad, ja šis maksājums</P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>ir saistīts ar vērtējamām precēm,</P><P>un</P></ITEM><ITEM><P>ir paredzēts attiecīgo preču pārdošanas nosacījumos.<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></P></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Regulas Nr. 2454/93 158. panta 3. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0014" ID="QS0014"/>Ja honorāri vai licences maksas attiecas daļēji uz ievestām precēm un daļēji uz citām sastāvdaļām vai elementiem, ko precēm pievieno pēc to ievešanas, vai arī uz darbībām vai pakalpojumiem, ko izdara pēc ievešanas, tad pienācīgu sadalīšanu veic vienīgi, pamatojoties uz objektīviem un izmērāmiem datiem saskaņā ar 23. pielikumā doto [Muitas kodeksa] 32. panta 2. punkta skaidrojošo piezīmi.<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Šīs regulas 160. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0015" ID="QS0015"/>Kad pircējs maksā honorārus vai licences maksas trešai personai, tad 157. panta 2. punkta nosacījumus neuzskata par izpildītiem, ja vien pircējs vai ar to saistīta persona nelūdz pircējam tādu maksājumu izdarīt.<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Saskaņā ar minētās regulas 161. pantu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0016" ID="QS0016"/>Ja metode, pēc kuras aprēķina honorāra vai licences maksas summu, ir saistīta ar ievesto preču cenu, tad gadījumos, kad nav pretēju pierādījumu, var uzskatīt, ka tāda honorāra vai licences maksas maksājums ir saistīts ar vērtējamām precēm.</ALINEA><?PAGE NO="7"?><ALINEA>Taču, ja honorāra vai licences maksas summu aprēķina neatkarīgi no ievesto preču cenas, tad honorāra vai licences maksas maksājums tomēr var būt saistīts ar vērtējamām precēm.<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Šīs pašas regulas 254. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0017" ID="QS0017"/>Ja deklarētājs to pieprasa, muitas dienesti var pieņemt deklarācijas par laišanu brīvā apgrozībā, kurās nav iekļauti visi 37. pielikumā minētie dati.</ALINEA><ALINEA>Tomēr minētās deklarācijas iekļauj vismaz tos 30.A pielikumā noteiktos datus, kam jābūt noteiktiem nepilnīgā deklarācijā.<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Regulas Nr. 2454/93 256. panta 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0018" ID="QS0018"/>Termiņš, ko muitas dienesti atvēl deklarētājam, lai tas varētu iesniegt ziņas vai uzrādīt dokumentus pēc deklarācijas pieņemšanas, nedrīkst pārsniegt vienu mēnesi pēc tādas pieņemšanas.</ALINEA><ALINEA>[..]</ALINEA><ALINEA>Ja trūkstošās ziņas vai dokumenti attiecas uz muitas vērtību, tad muitas dienesti gadījumos, kad tas absolūti nepieciešams, var noteikt ilgāku termiņu vai pagarināt iepriekš noteiktu termiņu. Kopējo atvēlēto termiņu nosaka, ņemot vērā jau atvēlētos spēkā esošos termiņus.<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Šīs regulas 257. panta 3. punkts ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0019" ID="QS0019"/>Ja atbilstīgi 254. pantam deklarācijā minēta provizoriska vērtība, tad muitas dienesti:</P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>tūlīt iegrāmato nodokļu summu, ko nosaka, pamatojoties uz minēto provizorisko vērtību,</P></ITEM><ITEM><P>attiecīgā gadījumā prasa iemaksāt nodrošinājumu, kas spētu segt starpību starp minēto provizorisko vērtību un summu, ko par precēm varētu nākties reāli maksāt.<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/></P></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Minētās regulas 259. panta pirmā daļa ir formulēta šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0020" ID="QS0020"/>Saskaņā ar 254.–257. pantā izklāstītiem nosacījumiem pieņemtu nepilnīgu deklarāciju var vai nu papildināt deklarētājs, vai, par to vienojoties ar muitas dienestiem, aizstāt ar citu deklarāciju, kas atbilst [Muitas kodeksa] 62. panta nosacījumiem.<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Skaidrojošā piezīme par muitas vērtību, kas attiecas uz Muitas kodeksa 32. panta 1. punkta c) apakšpunktu, kas ir ietverta Regulas Nr. 2452/93 23. pielikumā, ir formulēta šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0021" ID="QS0021"/>Regulas 32. panta 1. punkta c) apakšpunktā norādītajā honorārā un maksā par licenci var iekļaut arī maksājumus par patentiem, preču zīmēm un autortiesībām.<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/></P></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Skaidrojošajā piezīmē par muitas vērtību, kas attiecas uz Muitas kodeksa 32. panta 2. punktu un ir ietverta šajā pašā pielikumā, ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0022" ID="QS0022"/>Ja attiecībā uz papildinājumiem, kas jāizdara saskaņā ar 32. panta noteikumiem, nav objektīvu un izskaitļojamu datu, darījuma vērtību nevar noteikt saskaņā ar 29. panta noteikumiem. Piemēram, atlīdzību maksā, pamatojoties uz pārdošanas cenu, kāda ievešanas valstī ir litram konkrētā produkta, kurš ievests kilogramos un pēc ievešanas pārveidots par šķīdumu. Ja atlīdzība pamatojas daļēji uz ievestajām precēm un daļēji uz citiem faktoriem, kas nav saistīti ar ievestajām precēm (piemēram, ja ievestās preces ir sajauktas ar vietējām sastāvdaļām un vairs nav atsevišķi identificējamas vai arī<?PAGE NO="8"?> atlīdzību nevar atšķirt no pircēja un pārdevēja īpašu savstarpēju maksājumu kārtošanas), nebūtu lietderīgi censties papildināt minēto atlīdzību. Ja šās atlīdzības summa pamatojas tikai uz ievestajām precēm un ir viegli izskaitļojama, faktiski samaksāto vai maksājamo cenu tomēr var paaugstināt.<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/></P></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Divi uzņēmumi, <HT TYPE="ITALIC">GE Medical Systems Deutschland GmbH &amp; Co. KG</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0023" ID="QS0023"/><HT TYPE="ITALIC">GE Allemagne</HT><QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>) un <HT TYPE="ITALIC">Monogram Licensing International Inc</HT>. (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0024" ID="QS0024"/><HT TYPE="ITALIC">M</HT><QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>), kuri abi pieder <HT TYPE="ITALIC">General Electrics</HT> grupai (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0025" ID="QS0025"/><HT TYPE="ITALIC">GE</HT> grupa<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>), noslēdza tipveida licences līgumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Saskaņā ar šī līguma II A pantu <HT TYPE="ITALIC">M</HT> piešķīra <HT TYPE="ITALIC">GE Allemagne</HT> neekskluzīvu maksas licenci, kas tai ļāva, nodrošinot stingru atbilstību pušu noteiktajam kvalitātes standartam, izmantot <HT TYPE="ITALIC">GE</HT> grupas preču zīmi (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0026" ID="QS0026"/><HT TYPE="ITALIC">GE</HT> preču zīme<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>) attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">GE Allemagne</HT> ražotajiem, pārdotajiem vai piegādātajiem produktiem un sniegtajiem pakalpojumiem. Tāpat <HT TYPE="ITALIC">M</HT> piešķīra <HT TYPE="ITALIC">GE Allemagne</HT> no licences maksas atbrīvotu neekskluzīvu licenci, kas ļāva tai pēc saviem ieskatiem izmantot <HT TYPE="ITALIC">GE</HT> preču zīmi preču tālākpārdošanai citiem <HT TYPE="ITALIC">GE</HT> grupas meitasuzņēmumiem, izmantot preces izmēģinājuma pārbaudēs vai paraugos demonstrāciju vajadzībām vai arī norakstīt tās kā brāķētas. <HT TYPE="ITALIC">GE Allemagne</HT> arī tika atļauts izmantot šo preču zīmi attiecībā uz precēm, kas ir atbrīvotas no licences maksas, tās komercattiecībās ar kādu citu sabiedrību, kura arī pieder <HT TYPE="ITALIC">GE</HT> grupai un kurai arī bija atļauts izmantot <HT TYPE="ITALIC">GE</HT> preču zīmi ar tādiem pašiem nosacījumiem kā starp <HT TYPE="ITALIC">M</HT> un <HT TYPE="ITALIC">GE Allemagne</HT> noslēgtajā licences līgumā ietvertie nosacījumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Lai nodrošinātu, ka saistībā ar <HT TYPE="ITALIC">GE Allemagne</HT> ražotajiem, pārdotajiem vai piegādātajiem produktiem un sniegtajiem pakalpojumiem tiek nodrošināta stingra atbilstība pušu noteiktajam kvalitātes standartam, <HT TYPE="ITALIC">M</HT> bija plašas uzraudzības tiesības, un šī standarta pārkāpuma gadījumā tam bija tiesības piemērot īsu līguma uzteikuma termiņu. Licences maksas samaksas termiņš atbilstoši licences līguma II A pantam bija katra kalendārā gada 31. decembris. Minētās licences maksas apmērs bija 0,95 % no <HT TYPE="ITALIC">GE Allemagne</HT> gada ieņēmumiem par <HT TYPE="ITALIC">GE</HT> preču zīmes izmantošanu un 0,05 % no <HT TYPE="ITALIC">GE Allemagne</HT> gada ieņēmumiem par <HT TYPE="ITALIC">GE</HT> grupas komercnosaukuma izmantošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Muitas pārbaudē par laikposmu no <DATE ISO="20071001">2007. gada 1. oktobra</DATE> līdz <DATE ISO="20091231">2009. gada 31. decembrim</DATE> muitas pārvalde <DATE ISO="20100908">2010. gada 8. septembra</DATE> ziņojumā tostarp konstatēja, ka <HT TYPE="ITALIC">GE Allemagne</HT> no <HT TYPE="ITALIC">GE</HT> grupas sabiedrībām bija saņēmusi trešo valstu preces, par kurām tā šīs iestādes skatījumā šo preču muitas vērtības deklarācijā nepamatoti nebija norādījusi licences maksu. Līdz ar to muitas pārvalde <DATE ISO="20100930">2010. gada 30. septembrī</DATE> izdeva paziņojumu par nodokli, ar kuru tā iekasēja ievedmuitas nodokli EUR <FT TYPE="DECIMAL">14985,09</FT> apmērā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Pēc šī nodokļa samaksas <HT TYPE="ITALIC">GE Allemagne</HT> <DATE ISO="20110721">2011. gada 21. jūlijā</DATE>, pamatojoties uz Muitas kodeksa 236. pantu, lūdza veikt šī nodokļa atmaksu, jo, tāsprāt, atbilstoši licences līgumam maksājamie honorāri nebija jāpieskaita attiecīgo preču muitas vērtībai saskaņā ar Muitas kodeksa 32. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20150309">2015. gada 9. marta</DATE> lēmumu muitas pārvalde noraidīja <HT TYPE="ITALIC">GE Allemagne</HT> iesniegto atmaksas lūgumu, norādot, ka izmantotās muitas vērtības esot pareizas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Starplaikā, <DATE ISO="20110831">2011. gada 31. augustā</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">GE Healthcare</HT> kļuva par <HT TYPE="ITALIC">GE Allemagne</HT> vienīgo tiesību pārņēmēju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT><DATE ISO="20150311">2015. gada 11. martā</DATE> <HT TYPE="ITALIC">GE Healthcare</HT> vērsās iesniedzējtiesā ar prasību par muitas pārvaldes <DATE ISO="20150309">2015. gada 9. marta</DATE> lēmumu. Minētajai tiesai, piemērojot Muitas kodeksa 32. panta 1. punkta c) apakšpunktu tās izskatāmajā lietā, ir šaubas par šīs tiesību normas precīzo piemērojamību.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Finanzgericht Düsseldorf</HT> (Diseldorfas Finanšu tiesa, Vācija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0027" ID="QS0027"/>1)</NO.P><TXT>Vai honorāri un licences maksa [Muitas kodeksa] 32. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē var tikt iekļauti muitas vērtībā, ja nedz līguma noslēgšanas, nedz muitas parāda rašanās brīdī, kas šajā strīdā izriet no Muitas kodeksa 201. panta 2. punkta kopsakarā ar 214. panta 1. punktu, nav iespējams paredzēt honorāru vai licences maksas parāda rašanos?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Ja uz pirmo jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde, – vai honorāri un licences maksa par preču zīmi Muitas kodeksa 32. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē attiecas uz importētajām precēm, ja šie honorāri un licences maksa tiek maksāti arī par pakalpojumiem un kopīgās sabiedrību grupas nosaukuma būtiskākās daļas izmantošanu?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Ja uz otro jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde, – vai honorāri un licences maksa par preču zīmi Muitas kodeksa 32. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē var būt importēto preču pārdošanas nosacījums, tās izvedot uz Kopienu, Muitas kodeksa 32. panta 5. punkta b) apakšpunkta izpratnē, ja tās samaksu ir pieprasījis ar pārdevēju un pircēju saistīts uzņēmums un tā ir veikta?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>4)</NO.P><TXT>Ja uz trešo jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde un tāda licences maksa kā šajā gadījumā daļēji attiecas uz importētajām precēm un daļēji – uz pakalpojumiem pēc importēšanas, – vai pienācīga sadalīšana, pamatojoties vienīgi uz objektīviem un izmērāmiem datiem, atbilstoši, pirmkārt, 158. panta 3. punktam [Regulā Nr. 2454/93] un, otrkārt, Regulas Nr. 2454/93 23. pielikumā minētajai Muitas kodeksa 32. panta 2. punkta skaidrojošajai piezīmei nozīmē, ka var tikt koriģēta tikai muitas vērtība Muitas kodeksa 29. panta izpratnē vai arī, ja muitas vērtība nevar tikt noteikta atbilstoši Muitas kodeksa 29. pantam, ir iespējama, nosakot muitas vērtību atbilstoši Muitas kodeksa 31. pantam, Regulas Nr. 2454/93 158. panta 3. punktā paredzētā sadalīšana, ja vien šīs izmaksas citādi netiktu ņemtas vērā?<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālajiem jautājumiem</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Ievada piezīmes</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru ar muitas novērtējumu saistītais Savienības regulējums ir vērsts uz to, lai izveidotu taisnīgu, vienotu un neitrālu sistēmu, kas izslēdz patvaļīgu vai fiktīvu muitas vērtību izmantošanu. Tādējādi muitas vērtībai ir jāatspoguļo importētās preces reālā ekonomiskā vērtība, un līdz ar to tajā ir jāņem vērā visi šīs preces elementi, kam ir ekonomiskā vērtība (šajā ziņā skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20061116">2006. gada 16. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Compaq Computer International Corporation</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑306/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:716">EU:C:2006:716</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160616">2016. gada 16. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">EURO 2004. Hungary</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑291/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:455">EU:C:2016:455</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0023">23.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>It īpaši importēto preču muitas vērtību saskaņā ar Muitas kodeksa 29. pantu veido darījuma vērtība, proti, cena, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par precēm, kad tās tiek pārdotas eksportēšanai uz Savienības muitas teritoriju, vajadzības gadījumā tajā gan izdarot korekcijas, kas veicamas saskaņā ar šā kodeksa 32. pantu (šajā ziņā skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131212">2013. gada 12. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Christodoulou</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑116/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:825">EU:C:2013:825</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0050">50.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī 2016. gada 21. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Stretinskis</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑430/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:43">EU:C:2016:43</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0015">15.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Muitas kodeksa 32. pantā ir noteikti elementi, kas ir jāpieskaita cenai, kura ir faktiski samaksāta vai maksājama par ievestajām precēm, lai noteiktu muitas vērtību. Tādējādi saskaņā ar šīs tiesību normas 1. punkta c) apakšpunktu cenai, kas faktiski samaksāta vai maksājama par ievestajām precēm, ir<?PAGE NO="10"?> jāpieskaita honorāri un licences maksas, kas attiecas uz novērtējamajām precēm, un ir tieši vai netieši jāmaksā pircējam kā novērtējamo preču pārdošanas nosacījums, ciktāl šādi honorāri un maksas nav iekļauti cenā, kas faktiski samaksāta vai maksājama;</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Saskaņā ar Regulas Nr. 2454/93 157. panta 1. punktu, konkrēti, piemērojot Muitas kodeksa 32. panta 1. punkta c) apakšpunktu, ar <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0028" ID="QS0028"/>honorāriem un licences maksu<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> ir jāsaprot maksājums par tādu tiesību izmantošanu, kas attiecas uz ievestu preču pārdošanu izvešanai (jo īpaši ar preču zīmēm, modeļiem), vai ievestu preču izmantošanu vai atkalpārdošanu (jo īpaši ar autortiesībām, ievestās precēs nenodalāmi iekļautiem ražošanas procesiem).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Regulas Nr. 2454/93 157. panta 2. punktā savukārt ir precizēts, ka honorāri vai licences maksa faktiski samaksātajai vai maksājamai cenai ir jāpieskaita tad, ja šis maksājums ir, pirmkārt, saistīts ar novērtējamajām precēm un, otrkārt, ir paredzēts attiecīgo preču pārdošanas nosacījumos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Līdz ar to Muitas kodeksa 32. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētā korekcija ir piemērojama, ja ir izpildīti trīs kumulatīvi nosacījumi, pirmkārt, ja honorāri vai licences maksa nav bijuši iekļauti faktiski samaksātajā vai maksājamajā cenā, otrkārt, ja tie ir saistīti ar novērtējamajām precēm, un, treškārt, ja pircējam ir jāsamaksā šie honorāri vai licences maksa kā novērtējamo preču pārdošanas nosacījums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Šajā gadījumā saistībā ar pirmo nosacījumu saskaņā ar iesniedzējtiesas nolēmumu ir vispārzināms, ka <HT TYPE="ITALIC">GE Healthcare</HT> atbilstoši pamatlietā aplūkotā licences līguma nosacījumiem nebija iekļāvis ar <HT TYPE="ITALIC">GE</HT> preču zīmes izmantošanu saistītos honorārus un licences maksas novērtējamo preču muitas vērtībā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo un otro jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Ar savu pirmo un otro jautājumu, kuri, ciktāl tie ir saistīti ar otro šī sprieduma 35. punktā uzskaitīto nosacījumu, ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Muitas kodeksa 32. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka honorāri un licences maksa ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0029" ID="QS0029"/>saistīti ar novērtējamo preci<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/>, ja, pirmkārt, līguma noslēgšanas vai muitas parāda rašanās brīdī nav iespējams noteikt šī honorāra vai licences maksas summu un, otrkārt, ja minētie honorāri vai licences maksa ir tikai daļēji saistīti ar novērtējamajām precēm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Lai varētu atbildēt uz šo jautājumu, vispirms ir jāizvērtē, vai honorāri un licences maksas saskaņā ar Muitas kodeksa 32. panta 1. punkta c) apakšpunktu ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0030" ID="QS0030"/>saistīti ar novērtējamajām precēm<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> pat tad, ja līguma noslēgšanas vai muitas parāda rašanās brīdī nav iespējams noteikt šo honorāru vai licences maksas summu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Šajā ziņā no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka pamatlietā aplūkotajā licences līgumā <HT TYPE="ITALIC">GE Allemagne</HT> bija paredzēts pienākums samaksāt honorārus un licences maksu saistībā ar <HT TYPE="ITALIC">GE</HT> preču zīmes izmantošanu attiecībā uz tās ievestajām precēm, izņemot atsevišķas preces, kuras bija iespējams izmantot ar šo preču zīmi bez honorāra samaksas, kā, piemēram, citiem meitasuzņēmumiem <HT TYPE="ITALIC">GE</HT> grupas ietvaros pārdotās preces, izmēģinājuma pārbaudēs, paraugos izmantotās preces un norakstīšanai kā brāķētas paredzētās preces.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Šādos apstākļos, kā savu secinājumu 29. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts, honorāri un licences maksa faktiski ir saistīti ar novērtējamajām precēm, lai arī to konkrētā summa nebija noteikta minētā līguma noslēgšanas brīdī vai vēlāk – muitas deklarācijas pieņemšanas vai muitas parāda rašanās brīdī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Saistībā it īpaši ar to, vai konkrētajai maksājamajai honorāru vai licences maksas summai ir jābūt noteiktai muitas parāda rašanās brīdī, Muitas kodeksa 32. panta 1. punkta c) apakšpunktā nekāda tamlīdzīga prasība nav paredzēta.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Savukārt Regulas Nr. 2454/93 156.a panta 1. punktā ir paredzēts, ka muitas dienesti – pēc attiecīgās personas lūguma un atkāpjoties no Muitas kodeksa 32. panta 2. punkta – var atļaut, ka konkrēti elementi, kas ir pievienojami faktiski samaksātajai vai maksājamajai cenai, – lai gan tie nav nosakāmi muitas parāda rašanās brīdī –, tiek noteikti, pamatojoties uz pienācīgiem un īpašiem kritērijiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Tāpat minētās regulas 254. pantā deklarētājam ir paredzēta iespēja, saņemot muitas iestāžu apstiprinājumu, iesniegt nepilnīgu deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā, kurā atbilstoši šīs regulas 257. panta 3. punktam var būt sniegta pagaidu norāde par ievedamo preču muitas vērtību, ciktāl šī deklarācija saskaņā ar minētās regulas 256., 257. un 259. pantu var tikt aizpildīta vēlāk.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Turklāt komentāru Nr. 3 (nodaļa attiecībā uz muitas vērtību) saistībā ar honorāru un licences maksas ietekmi uz muitas vērtību, kurus izstrādājusi Muitas kodeksa 247.a pantā minētā Muitas kodeksa komiteja (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0031" ID="QS0031"/>Muitas kodeksa komiteja<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>), 14. punkts ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0032" ID="QS0032"/>Honorāri un licences maksa parasti tiek aprēķināti pēc novērtējamo preču importēšanas. Šādā gadījumā pastāv alternatīva iespēja vai nu atlikt muitas vērtības galīgo noteikšanu atbilstoši [Muitas] kodeksa piemērošanas noteikumu 257. panta 3. punktam, vai arī noteikt vispārīgu korekciju, ņemot vērā pārstāvētajā periodā izdarītos konstatējumus, kas tiek periodiski aktualizēti. Šis jautājums ir jārisina ar vienošanās starp importētājiem un muitas iestādēm palīdzību.<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/></P></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Muitas kodeksa komitejas secinājumi, lai arī tie nav juridiski saistoši, tomēr ir būtisks līdzeklis vienotas dalībvalstu muitas iestāžu veiktās Muitas kodeksa piemērošanas nodrošināšanai un kā tādi var tikt uzskatīti par derīgu minētā kodeksa interpretācijas līdzekli (spriedums, 2014. gada 6. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Humeau Beaupréau</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑2/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:48">EU:C:2014:48</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0051">51.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Līdz ar to Muitas kodeksa 32. panta 1. punkta c) apakšpunktā nav noteikts, ka, lai varētu tikt uzskatīts, ka šie honorāri vai licences maksa ir saistīti ar novērtējamajām precēm, honorāru vai licences maksas apmērs būtu jānosaka licences līguma noslēgšanas vai muitas parāda rašanās brīdī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Otrkārt, ir jāizvērtē, vai honorāri un licences maksas var tikt uzskatīti par tādiem, kas ir saistīti ar novērtējamajām precēm, lai arī tie ir ar tām saistīti tikai daļēji. Proti, šajā gadījumā honorāri vai licences maksas tika samaksātas arī saistībā ar pakalpojumiem, kas bija sniegti pēc pamatlietā aplūkojamo preču ievešanas, kā arī par grupas, kurai pieder deklarētājs, komercapzīmējuma izmantošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Šajā ziņā Regulas Nr. 2454/93 161. panta otrajā daļā ir noteikts, ka, ja honorāra vai licences maksas summu aprēķina neatkarīgi no ievesto preču cenas, tad šī honorāra vai licences maksas maksājums tomēr var būt saistīts ar novērtējamajām precēm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>No iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka šajā gadījumā honorāru vai licences maksas apmērs ir atkarīgs no tā apgrozījuma procentuālā īpatsvara, kas bija radies atbilstoši licences līgumam ievesto preču pārdošanas trešām personām laikā. No tā izriet, ka šo honorāru vai maksu samaksa <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0033" ID="QS0033"/>ir saistīta<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> ar novērtējamajām precēm minētā 161. panta otrās daļas izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Šo konstatējumu nevar atspēkot ar to, ka atbilstoši šim pašam nolēmumam honorāri un licences maksas ir saistīti arī ar pakalpojumiem, kas ir sniegti pēc tam, kad <HT TYPE="ITALIC">GE Allemagne</HT> bija ievedusi minētās preces, kā arī ar to, ka šī sabiedrība bija izmantojusi <HT TYPE="ITALIC">GE</HT> grupas apzīmējumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Regulas Nr. 2454/93 158. panta 3. punktā ir noteikts, ka, ja honorāri vai licences maksas attiecas daļēji uz ievestām precēm un daļēji uz citām sastāvdaļām vai elementiem, kas precēm pievienoti pēc to ievešanas, vai arī uz darbībām vai pakalpojumiem, kas izdarīti pēc ievešanas, tad pienācīgu sadalīšanu veic, vienīgi pamatojoties uz objektīviem un izmērāmiem datiem saskaņā ar Regulas Nr. 2454/93 23. pielikumā ietverto Muitas kodeksa 32. panta 2. punkta skaidrojošo piezīmi.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Līdz ar to Regulas Nr. 2454/93 158. panta 3. punktā ir tieši paredzēts, ka honorāri vai licences maksas var tikt uzskatīti par tādiem, kas ir saistīti daļēji ar novērtējamajām precēm un daļēji ar pakalpojumiem, kas ir sniegti pēc ievešanas, kā rezultātā var tikt piemērota Muitas kodeksa 32. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētā korekcija, lai arī šie honorāri vai licences maksas ar ievestajām precēm ir saistīti tikai daļēji, un šī korekcija šādā gadījumā ir jāveic, pamatojoties uz objektīviem un izmērāmiem datiem, kas ļauj noteikt ar šīm precēm saistīto honorāru vai licences maksu apmēru.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Tādējādi saskaņā ar Muitas kodeksa 32. panta 1. punkta c) apakšpunktu honorāri vai licences maksas var būt <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0034" ID="QS0034"/>saistīti ar novērtējamajām precēm<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/> šīs tiesību normas izpratnē, pat ja šie honorāri vai licences maksas ir tikai daļēji saistīti ar minētajām precēm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo un otro jautājumu ir jāatbild, ka Muitas kodeksa 32. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, pirmkārt, tajā nav prasīts, lai honorāru vai licences maksu apmērs, lai varētu tikt uzskatīts, ka šie honorāri vai licences maksas ir saistīti ar novērtējamajām precēm, būtu noteikts licences līguma noslēgšanas vai muitas parāda rašanās brīdī, un, otrkārt, ka tajā ir pieļauts, ka minētie honorāri vai licences maksas ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0035" ID="QS0035"/>saistīti ar novērtējamajām precēm<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/> pat tad, ja šie honorāri vai licences maksas ir tikai daļēji saistīti ar minētajām precēm.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par trešo jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>Ar savu trešo jautājumu, kurš ir saistīts ar trešo šī sprieduma 35. punktā uzskaitīto nosacījumu, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Muitas kodeksa 32. panta 1. punkta c) apakšpunkts un Regulas Nr. 2454/93 160. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka honorāri vai licences maksas ir uzskatāmi par novērtējamo preču <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0036" ID="QS0036"/>pārdošanas nosacījumu<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/>, ja vienas un tās pašas sabiedrību grupas ietvaros šo honorāru vai licences maksu samaksu ir pieprasījis uzņēmums, kurš ir saistīts gan ar pārdevēju, gan ar pircēju, un šī samaksa ir veikta šim pašam uzņēmumam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>Ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 2454/93 157. panta 2. punktā, kurā ir precizēti Muitas kodeksa 32. panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošanas nosacījumi, ir paredzēts, ka honorāri vai licences maksas faktiski samaksātai vai maksājamai cenai ir jāpieskaita tad, ja šis maksājums, pirmkārt, ir saistīts ar novērtējamajām precēm un, otrkārt, ir attiecīgo preču pārdošanas nosacījums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>Muitas kodeksa 32. panta 1. punkta c) apakšpunktā un Regulas Nr. 2454/93 157. panta 2. punktā tomēr nav precizēts, kas ir jāsaprot ar novērtējamo preču <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0037" ID="QS0037"/>pārdošanas nosacījumu<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58</NO.P><TXT>Šajā ziņā Muitas kodeksa komitejas 3. komentāra (nodaļa attiecībā uz muitas vērtību) par honorāru un licences maksu ietekmi uz muitas vērtību 12. punktā ir norādīts, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0038" ID="QS0038"/>jautājums ir par to, vai pārdevējs var pārdot preces, nemaksājot honorārus vai licences maksu. Šis nosacījums var būt tiešs vai netiešs. Lielākajā daļā gadījumu licences līgumā ir precizēts, vai ievesto preču pārdošana ir pakārtota honorāra vai licences maksas samaksai. Tomēr šādai noteikšanai nav izšķirošas nozīmes<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59</NO.P><TXT>Kā izriet no šī sprieduma 45. punkta, šajā komentārā sniegtās norādes ir jāņem vērā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60</NO.P><TXT>Šādos apstākļos, kā savu secinājumu 51. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts, ir jāuzskata, ka honorāra vai licences maksas samaksa ir uzskatāma par novērtējamo preču <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0039" ID="QS0039"/>pārdošanas nosacījumu<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/>, ja līgumiskajās attiecībās starp pārdevēju vai personu, ar kuru tas ir saistīts, un pircēju honorāra vai licences maksas samaksai ir tāda nozīme no pārdevēja viedokļa, ka, nepastāvot šai samaksai, pārdevējs neveiktu attiecīgo pārdošanu, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="13"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61</NO.P><TXT>Saistībā ar pamatlietu no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka ar pārdotajām precēm saistīto honorāru vai licences maksu saņēmējs bija licences izsniedzējs, proti, <HT TYPE="ITALIC">M</HT>, kas bija saistīts gan ar pārdevēju, gan ar pircēju. Minētais saņēmējs tādējādi šajā gadījumā bija tā pati sabiedrība, kas bija prasījusi šo preču pircējam samaksāt ar tām saistītos honorārus vai licences maksas, ciktāl šīs trīs sabiedrības ietilpa vienā un tajā pašā grupā, <HT TYPE="ITALIC">GE</HT> grupā, un tās tieši vai netieši kontrolēja šīs grupas mātesuzņēmums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62</NO.P><TXT>Šajā ziņā Regulas Nr. 2454/93 160. pantā ir paredzēts, ka, kad pircējs maksā honorārus vai licences maksas trešai personai, tad minētās regulas 157. panta 2. punkta nosacījumus neuzskata par izpildītiem, ja vien pircējs vai ar to saistīta persona nelūdz pircējam tādu maksājumu izdarīt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63</NO.P><TXT>Tādēļ iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai Regulas Nr. 2454/93 160. pantā paredzētais nosacījums ir izpildīts situācijā, kad <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0040" ID="QS0040"/>trešā persona<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/>, kurai ir jāsamaksā honorārs vai licences maksa, un ar pārdevēju <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0041" ID="QS0041"/>saistītā persona<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/> ir viena un tā pati persona.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64</NO.P><TXT>Šajā ziņā <HT TYPE="ITALIC">GE Healthcare</HT> norāda, ka Regulas Nr. 2454/93 160. panta vācu valodas redakcijā ir paredzēts, ka persona, kura ir pieprasījusi samaksāt honorāru vai licences maksu, un trešā persona, kurai šis honorārs vai licences maksa ir jāsamaksā, nevar būt viena un tā pati persona.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65</NO.P><TXT>Tomēr no Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka kādā no valodu redakcijām izmantotais kādas Savienības tiesību normas formulējums nevar būt vienīgais šīs normas interpretācijas pamats vai tam šajā ziņā būtu piešķirama prioritāra nozīme salīdzinājumā ar citu valodu redakcijām. Šāda nostāja faktiski nebūtu saderīga ar prasību par Savienības tiesību vienveidīgu piemērošanu. Gadījumā, ja Savienības tiesību teksts dažādu valodu redakcijās atšķiras, attiecīgā norma ir jāinterpretē saistībā ar tā tiesiskā regulējuma vispārējo sistēmu un mērķi, kurā šī norma ietilpst (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111115">2011. gada 15. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kurcums Metal</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑558/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:721">EU:C:2012:721</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66</NO.P><TXT>Kā savu secinājumu 63. punktā ir precizējis ģenerāladvokāts, nevienā no pārējām Regulas Nr. 2454/93 160. panta valodu redakcijām nav ietverta vēl viena norāde uz <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0042" ID="QS0042"/>trešo personu<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/>, kurai ir jāveic honorāru vai licences maksas maksājums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67</NO.P><TXT>Turklāt, kā savu secinājumu 65. punktā arī ir norādījis ģenerāladvokāts, tas, ka ar pārdevēju saistīta persona netiek kvalificēta kā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0043" ID="QS0043"/>trešā persona<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/> Regulas Nr. 2454/93 160. panta izpratnē, nenozīmē, ka honorāru vai licences maksas samaksa nav novērtējamo preču <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0044" ID="QS0044"/>pārdošanas nosacījums<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/> Muitas kodeksa 32. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68</NO.P><TXT>Turpretī ir jāpārbauda, vai ar pārdevēju saistītā persona īsteno kontroli pār pārdevēju vai pircēju, kas ļauj tai nodrošināt, ka to precu ievešana, ar kurām ir saistītas tā licences tiesības, ir pakārtota tam, ka tai tiek samaksāts ar šīm precēm saistītais honorārs vai licences maksa.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69</NO.P><TXT>Šāda pārbaude saistībā ar pamatlietu ir jāveic iesniedzējtiesai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70</NO.P><TXT>Tāpat Muitas kodeksa komitejas izstrādātā 3. komentāra (nodaļa attiecībā uz muitas vērtību) par honorāru un licences maksu ietekmi uz muitas vērtību 13. punktā ir paredzēts, ka, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0045" ID="QS0045"/>ja preces tiek pirktas no vienas personas un honorāri vai licences maksas tiek samaksāti citai personai, to samaksu tomēr var uzskatīt par preču pārdošanas nosacījumu [..]. Var tikt uzskatīts, ka preču pārdevējs vai ar to saistīta persona prasa, lai pircējs veic šo samaksu, ja daudznacionālā grupā preces tiek pirktas no grupas uzņēmuma, bet maksai ir jātiek samaksātai citam tās pašas grupas uzņēmumam. Tāpat tas ir arī tad, ja pārdevējs ir honorāru saņēmēja licences saņēmējs un šis pēdējais minētais kontrolē pārdošanas nosacījumus<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="14"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz trešo jautājumu ir jāatbild, ka Muitas kodeksa 32. panta 1. punkta c) apakšpunkts un Regulas Nr. 2454/93 160. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka honorāri vai licences maksas ir uzskatāmi par novērtējamo preču <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0046" ID="QS0046"/>pārdošanas nosacījumu<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/>, ja vienas un tās pašas sabiedrību grupas ietvaros šo honorāru vai licences maksu samaksu ir pieprasījis uzņēmums, kurš ir saistīts gan ar pārdevēju, gan ar pircēju, un šī samaksa ir veikta šim pašam uzņēmumam.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par ceturto jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72</NO.P><TXT>Ar savu ceturto jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Muitas kodeksa 32. panta 1. punkta c) apakšpunkts un Regulas Nr. 2454/93 158. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka korekcijas un sadalīšanas pasākumi, kas attiecīgi paredzēti šajās tiesību normās, var tikt veikti, ja attiecīgo preču muitas vērtība ir tikusi noteikta, piemērojot nevis Muitas kodeksa 29. pantu, bet gan šī kodeksa 31. pantā paredzēto pakārtoto metodi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73</NO.P><TXT>No Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka saistībā ar vairākiem taksācijas gadiem pirms 2009. gada Diseldorfas Galvenā muitas pārvalde nebija saņēmusi vajadzīgos datus, kas tai ļautu veikt korekciju attiecībā uz darījuma vērtību, kura aprēķināta atbilstoši Muitas kodeksa 29. pantā paredzētajai metodei, pamatojoties uz Muitas kodeksa 32. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Līdz ar to tika izmantota Muitas kodeksa 31. pantā paredzētā muitas vērtības noteikšanas metode, jo minētā kodeksa 29. un 30. pantā paredzētās metodes <HT TYPE="ITALIC">a priori</HT> nebija piemērojamas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74</NO.P><TXT>Ciktāl Muitas kodeksa 32. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir paredzēts, ka korekcija var tikt veikta, lai noteiktu muitas vērtību, piemērojot tikai minētā kodeksa 29. pantu, rodas jautājums, vai šī korekcija, it īpaši Regulas Nr. 2454/93 158. panta 3. punktā paredzētais sadalījums, var tikt piemērota arī tad, ja ievestās preces muitas vērtība ir tikusi noteikta, pamatojoties uz šī kodeksa 31. pantā paredzēto metodi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75</NO.P><TXT>Ir jāatgādina, ka, ja muitas vērtība saskaņā ar Muitas kodeksa 29. pantu nevar tikt noteikta, par pamatu ņemot ievesto preču darījuma vērtību, muitas vērtību nosaka saskaņā ar šī kodeksa 30. panta tiesību normām, secīgi piemērojot šī pēdējā panta 2. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā paredzētās metodes (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160616">2016. gada 16. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">EURO 2004</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Hungary</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑291/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:455">EU:C:2016:455</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76</NO.P><TXT>Gadījumā, ja ievesto preču muitas vērtību nav iespējams noteikt, arī pamatojoties uz Muitas kodeksa 30. pantu, muitas vērtējums ir veicams saskaņā ar šī kodeksa 31. panta normām (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160616">2016. gada 16. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">EURO 2004</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Hungary</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑291/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:455">EU:C:2016:455</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77</NO.P><TXT>Līdz ar to gan no Muitas kodeksa 29.–31. panta, gan no kārtības, saskaņā ar kuru muitas vērtības noteikšanas kritēriji ir jāpiemēro atbilstoši šiem pantiem, izriet, ka starp šīm tiesību normām pastāv subsidiaritātes saikne. Faktiski tikai tad, ja muitas vērtība nevar tikt noteikta, piemērojot attiecīgo tiesību normu, ir jāņem vērā tā tiesību norma, kas ieviestajā kārtībā tūlīt seko iepriekš minētajai (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160616">2016. gada 16. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">EURO 2004</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Hungary</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑291/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:455">EU:C:2016:455</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78</NO.P><TXT>Muitas kodeksa 31. panta 1. punktā ir paredzēts, ka ievesto preču muitas vērtība ir jānosaka, pamatojoties uz Savienībā pieejamiem datiem un izmantojot pieņemamus līdzekļus, kas atbilst principiem un vispārīgajiem noteikumiem, kas paredzēti starptautiskos līgumos un minētā kodeksa 3. nodaļā uzskaitītajos noteikumos.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="15"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79</NO.P><TXT>Šajā ziņā, kā savu secinājumu 86. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts, Muitas kodeksa 31. panta 1. punktā ietvertā atsauce uz šī kodeksa 3. nodaļu nozīmē, ka šīs nodaļas vispārīgie noteikumi, daļa no kuriem ir arī minētā kodeksa 32. pants, ir piemērojami arī gadījumā, kad ievestās preces muitas vērtības noteikšana ir veikta saskaņā ar šī kodeksa 31. panta 1. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80</NO.P><TXT>Kā izriet no šī sprieduma 30. punkta, ar muitas novērtējumu saistītais Savienības tiesiskais regulējums ir vērsts uz to, lai izveidotu taisnīgu, vienotu un neitrālu sistēmu, kas nepieļauj patvaļīgu vai fiktīvu muitas vērtību izmantošanu. Saskaņā ar Regulas Nr. 2454/93 23. pielikumā ietvertās skaidrojošās piezīmes par muitas vērtību 2. punktu, kas attiecas uz Kopienas Muitas kodeksa 31. panta 23. punktu, novērtējuma paņēmieniem, kas izmantojami saskaņā ar 31. panta 1. punktu, būtu jābūt no 29. pantā līdz 30. panta 2. punktā noteiktajiem paņēmieniem, taču <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0047" ID="QS0047"/>samērīga elastība<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/> šādu paņēmienu lietošanā būtu atbilstoša 31. panta 1. punkta mērķiem un noteikumiem (šajā ziņā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080228">2008. gada 28. februāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Carboni e derivati</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑263/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:128">EU:C:2008:128</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0060">60.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81</NO.P><TXT>Ņemot vērā nepieciešamību noteikt muitas vērtību gadījumā, kad uzņēmums nav iesniedzis pilnīgu informāciju par attiecīgajiem taksācijas gadiem, un minētās skaidrojošās piezīmes 2. punktā minēto <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0048" ID="QS0048"/>samērīgo elastību<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/>, ir jāatzīst, ka datu, kas saistīti ar pārējiem uzņēmuma taksācijas gadiem, ņemšana vērā var tikt uzskatīta par Savienībā pieejamiem datiem, ko atbilstoši Muitas kodeksa 31. panta 1. punktam ir atļauts izmantot kā muitas vērtības noteikšanas pamatu. Atsaukšanās uz šiem datiem ir uzskatāma par līdzekli, lai noteiktu minēto vērtību, kas ir gan <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0049" ID="QS0049"/>samērīga<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/> minētā 31. panta 1. punkta izpratnē, gan arī atbilst principiem un vispārīgajiem noteikumiem, kas paredzēti starptautiskos līgumos un šajā pašā 31. panta 1. punktā uzskaitītajos noteikumos (pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080228">2008. gada 28. februāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Carboni e derivati</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑263/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:128">EU:C:2008:128</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0061">61.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82</NO.P><TXT>Regulas Nr. 2454/93 158. panta 3. punktā ir noteikts, ka, ja honorāri vai licences maksas attiecas daļēji uz ievestām precēm un daļēji uz citām sastāvdaļām vai elementiem, kas precēm pievienoti pēc to ievešanas, vai arī uz darbībām vai pakalpojumiem, kas izdarīti pēc ievešanas, tad pienācīgu sadalīšanu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0050" ID="QS0050"/>veic vienīgi, pamatojoties uz objektīviem un izmērāmiem datiem<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/> saskaņā ar Regulas Nr. 2454/93 23. pielikumā ietverto skaidrojošo piezīmi attiecībā uz Muitas kodeksa 32. panta 2. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83</NO.P><TXT>No šī sprieduma 81. punkta, kā arī ģenerāladvokāta secinājumu 91. punkta izriet, ka dati saistībā ar pārējiem attiecīgā uzņēmuma taksācijas gadiem var tikt uzskatīti par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0051" ID="QS0051"/>objektīviem un izmērāmiem<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/> Regulas Nr. 2454/93 158. panta 3. punkta izpratnē, un līdz ar to var tikt piemērots minētajā pantā paredzētais sadalījums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84</NO.P><TXT>Tāpat, kā ir apgalvojusi Vācijas valdība un Eiropas Komisija, ja tiktu nospriests citādāk, varētu tikt radītas nepamatotas priekšrocības importētājiem, kuri būtu atteikušies iesniegt pilnīgu informāciju, tādējādi liedzot veikt pareizu ievesto preču muitas vērtības izvērtējumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz ceturto jautājumu ir jāatbild, ka Muitas kodeksa 32. panta 1. punkta c) apakšpunkts un Regulas Nr. 2454/93 158. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka korekcijas un sadalīšanas pasākumi, kas attiecīgi paredzēti šajās tiesību normās, var tikt veikti, ja attiecīgo preču muitas vērtība ir tikusi noteikta, piemērojot nevis Muitas kodeksa 29. pantu, bet gan šī kodeksa 31. pantā paredzēto pakārtoto metodi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0086"><NO.P>86</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="16"?><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:</INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Padomes <DATE ISO="19921012">1992. gada 12. oktobra</DATE> Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes <DATE ISO="20061120">2006. gada 20. novembra</DATE> Regulu (EK) Nr. 1791/2006, 32. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, pirmkārt, tajā nav prasīts, lai honorāru vai licences maksu apmērs, lai varētu tikt uzskatīts, ka šie honorāri vai licences maksas ir saistīti ar novērtējamajām precēm, būtu noteikts licences līguma noslēgšanas vai muitas parāda rašanās brīdī, un, otrkārt, ka tajā ir pieļauts, ka minētie honorāri vai licences maksas ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0052" ID="QS0052"/>saistīti ar novērtējamajām precēm<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/> pat tad, ja šie honorāri vai licences maksas ir tikai daļēji saistīti ar minētajām precēm;</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Regulas Nr. 2913/92, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 1791/2006, 32. panta 1. punkta c) apakšpunkts un Komisijas <DATE ISO="19930702">1993. gada 2. jūlija</DATE> Regulas (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Regulai Nr. 2913/92, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas <DATE ISO="20061218">2006. gada 18. decembra</DATE> Regulu (EK) Nr. 1875/2006, 160. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka honorāri vai licences maksas ir uzskatāmi par novērtējamo preču <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0053" ID="QS0053"/>pārdošanas nosacījumu<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/>, ja vienas un tās pašas sabiedrību grupas ietvaros šo honorāru vai licences maksu samaksu ir pieprasījis uzņēmums, kurš ir saistīts gan ar pārdevēju, gan ar pircēju, un šī samaksa ir veikta šim pašam uzņēmumam;</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">3)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Regulas Nr. 2913/92, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 1791/2006, 32. panta 1. punkta c) apakšpunkts un Regulas Nr. 2454/93, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 1875/2006, 158. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka korekcijas un sadalīšanas pasākumi, kas attiecīgi paredzēti šajās tiesību normās, var tikt veikti, ja attiecīgo preču muitas vērtība ir tikusi noteikta, piemērojot nevis šīs grozītās Regulas Nr. 2913/92 29. pantu, bet gan minētās regulas 31. pantā paredzēto pakārtoto metodi.</HT></TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>