Neskarot 16. panta 5. punktu un 17. panta 3. punktu, saldēto un ātrsaldēto cāļa gaļu var tirgot [Savienībā], izmantojot tirdzniecību vai uzņēmējdarbību tikai tad, ja ūdens saturs nepārsniedz tehniski nenovēršamo daudzumu, kas noteikts, izmantojot analīzes metodi, kura aprakstīta VI pielikumā (notecināšanas metodi) vai VII pielikumā (ķīmisko metodi).

1.Regulārās pārbaudes saskaņā ar IX pielikumu attiecībā uz absorbēto ūdeni vai pārbaudes saskaņā ar VI pielikumu kautuvēs veic vismaz reizi astoņu stundu darba perioda laikā.Ja šajās pārbaudēs konstatē, ka absorbētā ūdens daudzums ir lielāks nekā ūdens saturs, kas ir pieļaujams saskaņā ar šīs regulas noteikumiem, ņemot vērā ūdeni, kuru liemeņi absorbē pārstrādes posmos, uz ko pārbaude neattiecas, un ja jebkurā gadījumā absorbētā ūdens daudzums ir lielāks nekā daudzumi, kas minēti IX pielikuma 10. punktā vai VI pielikuma 7. punktā, tad, lai kautuve varētu turpināt darbu, nekavējoties veic vajadzīgās tehniskās korekcijas.2.Visos gadījumos, kas minēti 1. punkta otrajā daļā, un jebkurā gadījumā vismaz reizi divos mēnešos veic ūdens satura pārbaudes, kas minētas 15. panta 1. punktā, saskaņā ar VI vai VII pielikumu, ņemot paraugus no saldētas un ātrsaldētas cāļa gaļas no katras kautuves, kuru izvēlas dalībvalsts kompetentā iestāde. Šīs pārbaudes neveic liemeņiem, attiecībā uz kuriem ir iesniegts pierādījums atbilstoši kompetentās iestādes prasībām, ka tie ir paredzēti vienīgi izvešanai.3.Šā panta 1. un 2. punktā minētās pārbaudes veic kompetentās iestādes vai arī to uzraudzībā. Kompetentās iestādes īpašos gadījumos var stingrāk piemērot 1. punkta noteikumus un jo īpaši IX pielikuma 1. un 10. punktu un 2. punktu attiecībā uz konkrētu kautuvi, ja to uzskata par vajadzīgu, lai nodrošinātu atbilstību kopējam ūdens saturam, kas ir atļauts saskaņā ar šo regulu.Visos gadījumos, kad saldētu vai ātri sasaldētu cāļu partija atzīta par tādu, kas neatbilst šai regulai, kompetentās iestādes atsāk pārbaudes, ko veic ne retāk kā 2. punktā minētās pārbaudes, tikai pēc tam, kad trīs secīgās pārbaudēs saskaņā ar VI vai VII pielikumu, kas jāveic, izmantojot paraugus, kuri ņemti no produkcijas trīs dažādās dienās, kuras izvēlētas ilgākais četru nedēļu laikā, iegūti negatīvi rezultāti. Šo pārbaužu izmaksas sedz attiecīgā kautuve.4.Ja dzesēšanai ar gaisu to pārbaužu rezultāti, kas minētas 1. un 2. punktā, liecina par atbilstību kritērijiem, kuri ietverti VI līdz IX pielikumā, sešu mēnešu garumā, tad 1. punktā minēto pārbaužu biežumu var samazināt līdz vienai reizei mēnesī. Ja ir kāda neatbilstība kritērijiem, kas noteikti šajos pielikumos, tad pārbaudes ievieš atkārtoti, kā norādīts 1. punktā.5.Ja 2. punktā minēto pārbaužu rezultāts pārsniedz pieļaujamos limitus, tad uzskata, ka attiecīgā partija neatbilst šai regulai. Tomēr tādā gadījumā attiecīgā kautuve var pieprasīt, lai dalībvalsts references laboratorijā tiktu veikta kontrolanalīze, izmantojot metodi, ko izvēlas dalībvalsts kompetentā iestāde. Šīs kontrolanalīzes izdevumus sedz partijas īpašnieks.6.Ja pēc šādas kontrolanalīzes attiecīgo partiju atzīst par šai regulai neatbilstošu, kompetentā iestāde veic atbilstošus pasākumus, kas atļauj šādu partiju pārdot [Savienībā] tikai ar nosacījumu, ka attiecīgo liemeņu atsevišķos un lielapjoma iepakojumus kautuve kompetentās iestādes uzraudzībā marķē ar papīra lenti vai etiķeti, uz kuras ir vismaz viena no X pielikumā minētajām frāzēm, rakstīta ar lielajiem burtiem sarkanā krāsā.Pirmajā daļā minētā partija paliek kompetentās iestādes uzraudzībā, līdz ir pabeigtas darbības ar to saskaņā ar šo punktu vai arī tā ir citādi likvidēta. Ja kompetentajai iestādei ir pierādīts, ka pirmajā daļā minētā partija ir paredzēta izvešanai, kompetentā iestāde veic visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu attiecīgās partijas pārdošanu [Savienībā].Pirmajā daļā minētās norādes marķē labi redzamā vietā tā, lai tās būtu viegli saskatāmas, skaidri salasāmas un neizdzēšamas. Tās nekādā gadījumā nedrīkst būt paslēptas, neskaidras vai aizsegtas ar kādu citu tekstu vai attēlu. Uz atsevišķajiem iepakojumiem burtiem ir jābūt vismaz 1 cm augstiem un uz lielapjoma iepakojumiem – 2 cm augstiem.

Dalībvalstis pieņem praktiskus pasākumus pārbaudēm, kas paredzētas 15., 16. un 17. pantā, visām tirdzniecības fāzēm, ieskaitot pārbaudes attiecībā uz ievedumiem no trešām valstīm muitošanas laikā, saskaņā ar VI un VII pielikumu. Tās informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par šiem pasākumiem. Par visām izmaiņām, kas veiktas šajos pasākumos, tūlīt informē citas dalībvalstis un Komisiju.

Ja vidējais ūdens zudums, atkausējot 20 paraugā ietvertos liemeņus, pārsniedz turpmāk norādīto procentuālo daļu, uzskata, ka pārstrādes laikā absorbētā ūdens daudzums pārsniedz pieļaujamās robežas.

Šīs procentuālās daļas ir:

dzesēšanai ar gaisu: 1,5 %”

dzesēšanai ar gaisu un smidzināšanu: 3,3 %”

dzesēšanai iegremdējot: 5,1 %

[..].

Kompensāciju nepiešķir produktiem, kam nav pienācīgi laba tirdzniecības kvalitāte tajā datumā, kad pieņem eksporta deklarāciju.Produktus uzskata par atbilstošiem pirmajā daļā noteiktajām prasībām, ja tos var tirgot [Savienības] teritorijā parastos apstākļos ar aprakstu, kas norādīts kompensācijas pieteikumā, kā arī, ja šādi produkti ir paredzēti lietošanai pārtikā un to izmantošanas iespēja tādam nolūkam nav izslēgta vai ievērojami samazināta to īpašību vai stāvokļa dēļ.Produktu atbilstību prasībām, kas noteiktas pirmajā daļā, pārbauda saskaņā ar standartiem vai praksi, kas ir spēkā [Savienībā].Kompensāciju tomēr piešķir arī tad, ja saņēmēja valstī eksportētos produktus pakļauj īpašiem obligātiem nosacījumiem, jo īpaši veselības un higiēnas nosacījumiem, kas neatbilst standartiem vai praksei, kas ir spēkā [Savienībā]. Eksportētāja pienākums ir pierādīt – pēc kompetentās iestādes prasības –, ka produkti atbilst šādiem obligātiem nosacījumiem, kas ir spēkā saņēmēja valstī.Turklāt par dažiem produktiem var pieņemt īpašus noteikumus.

Eksporta muitas punkts nodrošina atbilstību [Komisijas 1999. gada 15. aprīļa] Regulas (EK) Nr. 800/1999[, ar kuru nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (OV 1999, L 102, 11. lpp.),] 21. pantam. Ja ir būtisks pamats apšaubīt to, ka produkta kvalitāte ir laba, pienācīga un tirdzniecībai piemērota, eksporta muitas punkts pārbauda atbilstību attiecīgajiem Kopienas noteikumiem, īpaši tiem, kuri attiecas uz dzīvnieku un augu veselību.

1)Vai Regulas Nr. 543/2008 15. pantā un tās VI un VII pielikumā noteiktā ūdens satura robežvērtība ir pienācīgi labas tirdzniecības kvalitātes prasība Regulas Nr. 612/2009 28. panta 1. punkta un 2006. gada 7. septembra sprieduma lietā Nowaco Germany (C‑353/04, EU:C:2006:522) izpratnē?2)Vai saldēta mājputnu gaļa, kurā ūdens satura robežvērtība pārsniedz Regulas Nr. 543/2008 15. pantā un tās VI un VII pielikumos minēto un kurai ir pievienots kompetentās iestādes sagatavots veselības sertifikāts, var tikt tirgota Savienībā parastos apstākļos Regulas Nr. 612/2009 28. panta izpratnē un, ja var, tad kādos apstākļos?3)Vai ar Savienības tiesībām, konkrēti, ar tiesiskās noteiktības principu, ir vai nav saderīgi tas, ka ūdens satura robežvērtība nemainīgi tiek saglabāta 5,1 % apmērā atbilstoši Regulas [Nr. 543/2008] VI pielikumam un nav tikusi grozīta vairākus gadu desmitus, neraugoties uz apgalvotajām izmaiņām [mājputnu] audzēšanas praksē un dažādos zinātniskos pētījumos par šīs robežvērtības aktualitātes zudumu pausto kritiku?4)Vai Regulas Nr. 543/2008 VI un VII pielikums ir pietiekami precīzs saistībā ar Regulas [Nr. 543/2008] 15. pantā paredzēto pārbaužu veikšanu, vai arī Francijai bija jādefinē praktiski pasākumi pārbaudēm visām tirdzniecības fāzēm, lai tādējādi varētu atsaukties uz produktu eksporta posmā veiktajām pārbaudēm?5)Vai lūgumu par kontrolanalīzi, ko saskaņā ar apvienotajiem Regulas Nr. 543/2008 16. panta 2. un 5. punkta noteikumiem piemēro rezultātiem, kas gūti pārbaudēs kautuvēs, var attiecināt arī uz pārbaudēm, kas veiktas eksportēto produktu tirdzniecības posmā pušu klātbūtnē, saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu?