EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 28.4.2023
COM(2023) 216 final
2023/0119(NLE)
Priekšlikums
PADOMES REGULA
par zvejas iespēju iedalīšanu saskaņā ar protokolu, ar ko īsteno ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Madagaskaras Republiku
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Pamatodamās uz relevantajām sarunu norādēm 1 , Komisija ar Madagaskaru risināja sarunas par to, lai Eiropas Savienība un Madagaskara noslēgtu jaunu, ilgstpējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu (IZPN) un jaunu protokolu, ar kuru šis nolīgums tiktu īstenots. Mērķis ir dot Savienības kuģiem piekļuvi Madagaskaras zvejas zonai, lai tajā ar Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) pilnvarojumu zvejotu tunzivis un tunzivjveidīgo sugu zivis. Sarunu iznākumā 2022. gada 28. oktobrī tika parafēts jauns nolīguma un īstenošanas protokola teksts.
Jaunais nolīgums atceļ un aizstāj pašreizējo nolīgumu un aptver četru gadu periodu, kuru ar noteikumu, ka puses nolīgumu vēlāk parakstīs, sāk skaitīt no nolīguma 19. pantā noteiktās provizoriskās piemērošanas sākuma dienas, proti, no 2023. gada 1. jūlija, vai — ja nolīgumu paraksta pēc 2023. gada 1. jūlija — no parakstīšanas dienas. Jaunais protokols aptver četru gadu periodu, kuru analogi nolīguma noteikumiem sāk skaitīt no protokola 19. pantā noteiktās provizoriskās piemērošanas sākuma dienas.
Jaunais protokols paredz šādas zvejas iespējas:
– 32 tunzivju seineri,
– 13 kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām (ja kuģa tilpība ir lielāka par 100 GT),
– 20 kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām (ja kuģa tilpība ir 100 GT vai mazāka),
kā arī atbalsta kuģi (atbilstoši relevantajām IOTC rezolūcijām).
Būtu jānosaka minēto zvejas iespēju sadalījums dalībvalstīm.
•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā rīcībpolitikas jomā
Jaunā IZPN galvenais mērķis ir nodrošināt atjauninātu satvaru, kurā ņemtas vērā reformētās kopējās zivsaimniecības politikas prioritātes un tās ārējā dimensija. Tas palīdzēs turpināt un stiprināt Eiropas Savienības un Madagaskaras stratēģisko partnerību. Jaunais IZPN ļaus ciešāk sadarboties, lai abu pušu interesēs palīdzētu īstenot ilgtspējīgas zivsaimniecības politiku, ko prasa Savienības tiesību aktos atzītais mērķis saglabāt jūras bioloģiskos resursus, un nodrošināt zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Madagaskaras ūdeņos, kā arī atbalstīt Madagaskaras centienus attīstīt ilgtspējīgu okeānu ekonomiku. Šī sadarbība turklāt palīdzēs veicināt pienācīgu darba apstākļu iedibināšanu zvejniecības sektorā.
Jaunais protokols Savienības kuģiem Madagaskaras ūdeņos dod zvejas iespējas un attiecīgā gadījumā tās notur pieejamā pārpalikuma robežās. Protokola pamatā likti labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi un ieteikumi, kurus sniegusi IOTC, kas ir par tālu migrējošo zivju krājumu pārvaldību atbildīga reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija. IOTC pieņemtie pārvaldības pasākumi ir iekļauti arī relevantajos kopējās zivsaimniecības politikas noteikumos, kas piemērojami IOTC apgabalā, un konkrēti zvejas iespēju regulas noteikumos 2 . Komisijas nostāja sarunās daļēji pamatojās uz rezultātiem, kas gūti, veicot iepriekšējā protokola (2015–2018) izvērtējumu un provizorisku novērtējumu par to, vai būtu lietderīgi noslēgt jaunu protokolu. Vērtēšanu veica neatkarīgi eksperti.
•Saskanība ar citām Savienības rīcībpolitikas jomām
Jauna IZPN noslēgšanas sarunu risināšana ir daļa no Savienības ārējās darbības attiecībā uz Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm un, konkrētāk, ir saskaņā ar Savienības mērķiem, kurus tā izvirzījusi demokrātijas principu un cilvēktiesību ievērošanas ziņā.
Savienība un Madagaskara ir 2009. gada 29. augustā parakstītā pagaidu nolīguma puses. Minētais nolīgums izveido pamatu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumam (EPN) starp Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstīm, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses. Sarunas par jaunu IZPN ir saskaņā ar EPN, kurš paredz pušu sadarbību zivsaimnieciskās attīstības un tirdzniecības jomā, kura aptver jūras un iekšzemes zvejniecību un akvakultūru.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 3. punkts, kurā noteikts, ka Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem pasākumus par zvejas iespēju iedalīšanu.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Priekšlikums ir Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē saskaņā ar LESD 3. panta 1. punkta d) apakšpunktu.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes
Komisija 2017. gadā retrospektīvi (ex post) izvērtēja 2015.–2018. gada protokolu, kas pievienots ar Madagaskaru noslēgtajam partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē, kā arī provizoriski (ex ante) izvērtēja protokola atjaunošanas iespēju 3 .
2015.–2018. gada protokola retrospektīvajā izvērtējumā secināts, ka protokols ir papildinājis citus reģionā izveidotos piekļuves mehānismus un Savienības kuģiem ļāvis optimizēt migrējošo zivju krājumu izmantošanu saskaņā ar Indijas okeāna tunzivju komisijas reģionālajiem noteikumiem. Protokols atbilda Savienības ieinteresēto personu vajadzībām, jo tas Savienības kuģu operatoriem deva paredzamu piekļuvi vērtīgam zvejas apgabalam, kurā ir daudz mērķsugām piederīgu zivju. Piekļuve Madagaskaras ūdeņiem ES flotei, kura zvejo ar āķu jedām un ir bāzēta Reinjonā, dod iespēju savus zvejas apgabalus paplašināt, aptverot arī šā ļoti attālā reģiona kaimiņu ūdeņus. Savienības tunzivju flotes darbības Madagaskaras ūdeņos un plašākā Indijas okeāna teritorijā ir nesušas vērā ņemamu sociālekonomisku labumu Madagaskarai, kura ar vietēju apstrādes jaudu palīdzību patur daļu no pievienotās vērtības, un Savienības finansiālais ieguldījums ir bijis caurmērā saskanīgs ar izmantotajām zvejas iespējām. Attiecībā uz nozarisko atbalstu izvērtējumā konstatēts, ka programmas īstenošana noritējusi apmierinoši ar labu izmaksas līmeni vidējā termiņā un ka turpmāk nozariskā atbalsta programmās galvenā uzmanība būtu jāpievērš uzraudzības, kontroles un pārraudzības spējas stiprināšanai, veselības prasību inspicēšanas spējai, kas ļauj saglabāt eksportēšanas kapacitāti, un jūrnieku profesionālās apmācības atbalstīšanai. Bez tam turpmāk nozariskā atbalsta programma nacionālajai zivsaimniecības nozarei palīdzēt varētu, atbalstot mazapjoma zvejniekus un nodrošinot labu koordināciju ar citu līdzekļu devēju finansētām darbībām. Turklāt izvērtējumā ieteikts daļu no pieejamā finansējuma atvēlēt, lai ārštatā nodarbinātu tehnisko asistentu, kurš koordinētu un atvieglotu nozariskā atbalsta programmas īstenošanu.
Savienības ieskatā ir svarīgi saglabāt instrumentu, kas nodrošina ciešu nozarisku sadarbību ar valsti, kura Savienībai ir svarīga partnere un zivju produkcijas piegādātāja, starptautiska mēroga ieinteresētā persona un kurai ir Savienības floti interesējošas zvejas vietas.
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Minētās izvērtēšanas gaitā Komisija apspriedās ar dalībvalstīm, nozares pārstāvjiem un starptautiskām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī ar Madagaskaras zivsaimniecības pārvaldītājiem un pilsonisko sabiedrību. Apspriešanās notika arī Tāljūras flotes konsultatīvajā padomē. Apspriešanās iznākums liecina, ka Eiropas Savienības un Madagaskaras interesēs ir saglabāt instrumentu, kas ļauj īstenot padziļinātu nozarisku sadarbību un Madagaskarai dod daudzgadu finansējuma iespējas. Savienības kuģu pārvaldnieku interesēs ir ar zivsaimniecības nolīguma starpniecību saglabāt piekļuvi svarīgai zvejas zonai. Nozares profesionāļi Tāljūras flotes konsultatīvās padomes sanāksmēs savu ieinteresētību apliecinājuši arī pēc 2018. gadā notikušās izvērtēšanas.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Saskaņā ar Kopējās zivsaimniecības politikas regulas 31. panta 10. punktu Komisija ex post un ex ante izvērtējumu veikšanai piesaistīja neatkarīgu konsultantu.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Regulas projekts Savienības budžetu neietekmē.
5.CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Šī procedūra tiek uzsākta līdztekus procedūrām, kas saistītas ar Padomes lēmumu par to, lai Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Madagaskaras Republiku un nolīguma īstenošanas protokolu, un ar Padomes lēmumu par minētā nolīguma un protokola noslēgšanu. Šo regulu piemērot sāks, kad saskaņā ar nolīgumu kļūs iespējamas zvejas darbības, t. i., no protokola provizoriskās piemērošanas sākuma dienas.
2023/0119 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES REGULA
par zvejas iespēju iedalīšanu saskaņā ar protokolu, ar ko īsteno ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Madagaskaras Republiku
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Komisija Eiropas Savienības vārdā ir risinājusi sarunas par jaunu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Madagaskaras Republiku (“partnerattiecību nolīgums”), kā arī par jaunu īstenošanas protokolu, kas pievienots partnerattiecību nolīgumam (“protokols”).
(2)Sarunu iznākumā partnerattiecību nolīgums un protokols tika parafēti 2022. gada 28. oktobrī.
(3)Minētais partnerattiecību nolīgums atceļ iepriekšējo partnerattiecību nolīgumu, ko tās pašas puses noslēgušas zivsaimniecības nozarē un ko piemēro kopš 2007. gada 19. decembra 4 .
(4)Saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2023/... 5 jaunais partnerattiecību nolīgums un protokols ir parakstīti [ierakstīt, kādā datumā] ar noteikumu, ka vēlāk tos noslēgs.
(5)Protokolā paredzētās zvejas iespējas, kas tālu migrējošo zivju krājumiem noteiktas saskaņā ar Indijas okeāna tunzivju komisijas pieņemtajiem ieteikumiem un rezolūcijām, uz visu protokola piemērošanas laiku būtu jāsadala dalībvalstu starpā.
(6)Šie pasākumi ir steidzami, jo Madagaskaras zvejas zonā notiekošo Savienības zvejas darbību ekonomiskā nozīme ir liela un šo darbību pārtraukumam vajadzētu būt pēc iespējas īsākam. Lai Savienības kuģi zvejas darbības varētu uzsākt pēc iespējas drīzāk, protokolu provizoriski piemēros no 2023. gada 1. jūlija, ja tas jau būs parakstīts, vai no parakstīšanas dienas, ja protokolu parakstīs pēc 2023. gada 1. jūlija. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro no tās pašas dienas,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Zvejas iespējas, kas noteiktas protokolā, ar kuru īsteno ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Madagaskaras Republiku (“protokols”), dalībvalstīm uz visu minētā protokola piemērošanas laiku iedala šādi:
a)tunzivju seineri
Spānija: 16 kuģi
Francija: 15 kuģi
Itālija: 1 kuģis
Kopā 32 kuģi;
b)kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām (kuģa tilpība ir lielāka par 100 GT)
Spānija: 7 kuģi
Francija: 5 kuģi
Portugāle: 1 kuģis
Kopā 13 kuģi;
c)kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām (kuģa tilpība ir 100 GT vai mazāka)
Francija: 20 kuģi
Kopā 20 kuģi.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no protokola provizoriskās piemērošanas dienas.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē,
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs