L_2005061LV.01003101.xml

KOMISIJAS IETEIKUMS

(2005. gada 1. marts)

par saskaņotu Kopienas uzraudzības programmu 2005. gadam, lai nodrošinātu pesticīdu atliekvielu maksimāli pieļaujamo līmeņu ievērošanu graudos un uz tiem, un dažos citos augu izcelsmes produktos, un par dalībvalstu uzraudzības programmām 2006. gadam

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2005/178/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 211. pantu,

ņemot vērā Padomes 1986. gada 24. jūlija Direktīvu 86/362/EEK par pesticīdu atliekvielu maksimāli pieļaujamo daudzumu noteikšanu labībā un uz tās (1), un jo īpaši tās 7. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 27. novembra Direktīvu 90/642/EEK par pesticīdu atliekvielu maksimāli pieļaujamā daudzuma noteikšanu konkrētos augu izcelsmes produktos un uz tiem, ieskaitot augļus un dārzeņus (2), un jo īpaši tās 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Direktīva 86/362/EEK un 90/642/EEK nosaka, ka Komisijai pakāpeniski jāizstrādā sistēma, kas ļautu novērtēt, cik lielā mērā uzturs ir pakļauts pesticīdu iedarbībai. Lai varētu veikt ticamu novērtējumu, jāiegūst pārraudzības dati par pesticīdu atliekvielām tajos pārtikas produktos, kas Eiropā ir svarīgākās uztura sastāvdaļas. Ir vispāratzīts, ka Eiropā svarīgākās uztura sastāvdaļas veido 20–30 pārtikas produkti. Ņemot vērā pesticīdu atliekvielu uzraudzībai valstu līmenī pieejamos resursus, dalībvalstis atbilstoši saskaņotai programmai katru gadu var analizēt tikai astoņu produktu paraugus. Pesticīdu lietojums uzrāda izmaiņas triju gadu laika posmos. Tāpēc katrs pesticīds jākontrolē 20–30 pārtikas produktos vairākos triju gadu ciklos.

(2)	2005. gadā jāuzrauga visu šajā ieteikumā ietverto pesticīdu atliekvielas, jo pēc šiem datiem būs iespējams novērtēt to faktisko iedarbību uz uzturlīdzekļiem.

(3)

Nepieciešams ievērot sistemātisku statistisku pieeju paraugiem visos saskaņotajos uzraudzības pasākumos. Šādu pieeju Komisija noteikusi Pārtikas kodeksā Codex Alimentarius (3). Pamatojoties uz binomiālu varbūtības sadalījumu, var aprēķināt, ka, analizējot 613 paraugus, ar ticamību augstāku par 99 %, var atklāt vienu paraugu, kurā pesticīdu atliekvielu saturs pārsniedz metodes noteikšanas robežu (MNR), ja mazāk nekā 1 % augu izcelsmes produktos atliekvielu saturs ir lielāks par metodes noteikšanas robežu. Šādu paraugu ņemšana jāsadala starp dalībvalstīm, ņemot vērā to iedzīvotāju skaitu un patēriņa rādītājus, paredzot katru gadu ņemt vismaz 12 viena produkta paraugus.

(4)

Norādījumi, kas attiecas uz dokumentu “Kvalitātes kontroles procedūras pesticīdu atliekvielu analīzei”, ir publicēti Komisijas mājaslapā (4). Panākta vienošanās, ka dalībvalstu analīžu laboratorijās pēc iespējas jāīsteno šie norādījumi un tie pastāvīgi jāpārskata, ņemot vērā uzraudzības programmās iegūto pieredzi.

(5)

Direktīva 86/362/EEK un 90/642/EEK prasa, lai dalībvalstis precizē kritērijus, ko tās izmanto, veidojot savas pārbaužu programmas. Šajā informācijā jāiekļauj kritēriji, ko izmanto, nosakot ņemamo paraugu skaitu, veicamās analīzes un līmeņus, par kuriem jāziņo, kā arī kritērijus, pēc kuriem nosaka līmeņus, par kuriem jāziņo, kā arī ziņas par to laboratoriju akreditāciju, kuras veic analīzes, saskaņā ar Padomes 1993. gada 29. oktobra Direktīvu 93/99/EEK par papildu pasākumiem attiecībā uz pārtikas produktu oficiālo pārbaudi (5). Tāpat jānorāda arī pārkāpumu skaits un veids un veiktie pasākumi.

(6)

Maksimālie atliekvielu daudzumi zīdaiņu pārtikai noteikti saskaņā ar 6. pantu Komisijas 1991. gada 14. maija Direktīvā 91/321/EEK par mātes piena aizstājējiem zīdaiņiem un maziem bērniem (6) un 6. pantu Komisijas 1996. gada 16. februāra Direktīvā 96/5/EK, Euratom par apstrādātu graudaugu pārtiku un bērnu pārtiku zīdaiņiem un maziem bērniem (7).

(7)

Informāciju par uzraudzības programmu rezultātiem ir īpaši lietderīgi apstrādāt, glabāt un pārraidīt ar elektroniskām/informātikas metodēm. Ir izstrādāti formāti datu nosūtīšanai pa elektronisko pastu no dalībvalstīm Komisijai. Tāpēc dalībvalstīm jābūt spējīgām nosūtīt savus ziņojumus Komisijai standarta formātā. Pamatnostādnes, ko izstrādā Komisija, sekmē šā standarta formāta uzlabojumus.

(8)	Šajā ieteikumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

IESAKA TURPMĀK IZKLĀSTĪTO.

Dalībvalstis tiek aicinātas 2005. gadā ņemt un analizēt produkta/pesticīda atliekvielu paraugu kombinācijas, kas noteiktas I pielikumā, pamatojoties uz katra produkta paraugu skaitu, kas tām noteikts II pielikumā, attiecīgi atspoguļojot valsts, Kopienas un trešo valstu daļu dalībvalsts tirgū.

Pesticīdiem, kuri rada akūtu risku, piemēram, OP-esteri, endosulfāns un N-metilkarbamāti, pamatots paraugu skaits attiecībā uz turpmāk minētajiem produktiem: bumbieri, kartupeļi, burkāni, apelsīni vai mandarīni un gurķi, būtu jāparedz atsevišķu vienību atsevišķām analīzēm otrajā laboratorijas paraugā, ja šādi pesticīdi tiek konstatēti un it īpaši ja šāda produkcija nāk no viena ražotāja. Vienību skaitam jāatbilst Komisijas Direktīvā 2002/63/EK (8) noteiktajām prasībām.

Jāņem divi paraugi. Ja pirmajā laboratorijas paraugā meklējamo pesticīdu atliekvielas ir konstatējamā daudzumā, otrā parauga vienības jāanalizē atsevišķi.

Katrai dalībvalstij jāņem vismaz desmit tādi bērnu pārtikas produktu paraugi, kuru pamatsastāvā ietilpst dārzeņi, augļi vai graudaugi.

Paraugi jāņem no tādiem produktiem, kas ražoti bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumos. Paraugu skaitam jābūt proporcionālam bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas tirgus daļai attiecīgajā dalībvalstī, taču šis skaits nedrīkst būt mazāk par vienu paraugu.

Dalībvalstis tiek aicinātas ziņot par rezultātiem, kas iegūti, analizējot paraugus attiecībā uz I pielikumā noteikto produkta/pesticīda atliekvielu kombinācijām, ne vēlāk kā līdz 2006. gada 31. augustam, norādot:

a)	izmantotās analītiskās metodes un sasniegtos paziņošanas līmeņus saskaņā ar kvalitātes kontroles procedūrām, kuras piemērojamas, īstenojot pesticīdu atliekvielu analīzes;

b)	pārkāpumu skaitu, veidu un veiktos pasākumus.

Ziņojums jāsastāda tādā formātā, elektronisko formātu ieskaitot, kas atbilst norādījumiem, ko Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja dalībvalstīm sniegusi attiecībā uz Komisijas ieteikumiem sakarā ar saskaņotajām Kopienas uzraudzības programmām.

Rezultāti attiecībā uz paraugiem, kas ņemti no bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas, jāiekļauj atsevišķā datu lapā.

Dalībvalstis tiek aicinātas ne vēlāk kā līdz 2005. gada 31. augustam nosūtīt Komisijai un visām pārējām dalībvalstīm informāciju saskaņā ar Direktīvas 86/362/EEK 7. panta 3. punktu un Direktīvas 90/642/EEK 4. panta 3. punktu par uzraudzību 2004. gadā, lai vismaz ar izlases pārbaudi nodrošinātu, ka tiek ievēroti pesticīdu atliekvielu maksimāli pieļaujamie līmeņi, tostarp:

a)	rezultātus, kas gūti, īstenojot dalībvalstu programmas par pesticīdu atliekvielām;

informāciju par kvalitātes kontroles procedūrām to laboratorijās un jo īpaši informāciju par atsevišķiem aspektiem pamatnostādnēs attiecībā uz kvalitātes kontroles procedūrām, kas piemērojamas pesticīdu atliekvielu analīzēm, un kurus tās nav spējušas ievērot vai kuru ievērošana ir radījusi grūtības;

c)	informāciju par laboratorijām, kuras veic analīzes, saskaņā ar Direktīvas 93/99/EEK 3. panta noteikumiem (jo īpaši akreditācijas veids, akreditācijas iestāde un akreditācijas apliecības kopija);

d)	informāciju par kvalifikācijas pārbaudēm un starplaboratoriju analīzēm, kurās laboratorija piedalījusies.

Dalībvalstis tiek aicinātas ne vēlāk kā līdz 2005. gada 30. septembrim nosūtīt Komisijai paredzēto valsts programmu 2006. gadam par Direktīvās 90/642/EEK un 86/362/EEK noteikto maksimāli pieļaujamo pesticīdu atliekvielu līmeņu uzraudzību, iekļaujot informāciju par:

a)	kritērijiem, pēc kuriem noteikts ņemamo paraugu skaits un veicamās analīzes;

b)	sliekšņiem, pēc kuriem tiek ziņots par atliekvielām, un kritērijiem, pēc kuriem šie sliekšņi noteikti, kā arī

c)	ziņas par to laboratoriju akreditāciju, kuras veic analīzes, saskaņā ar Direktīvu 93/99/EEK.

Briselē, 2005. gada 1. martā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 221, 7.8.1986., 37. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2004/61/EK (OV L 127, 29.4.2004., 81. lpp.).

(2) OV L 350, 14.12.1990., 71. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2004/115/EK (OV L 374, 22.12.2004., 64. lpp.).

(3) Codex Alimentarius, “Pesticide Residues in Foodstuffs”, Rome 1994, ISBN 92-5-203271-1, Vol. 2, p. 372.

(4) Dokumenta numurs SANCO/10476/2003, http://europa.eu.int/ comm/food/plant/protection/resources/qualcontrol_en.pdf

(5) OV L 290, 24.11.1993., 14. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(6) OJ L 175, 4.7.1991., 35. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/14/EK (OV L 41, 14.2.2003., 37. lpp.).

(7) OV L 49, 28.2.1996., 17. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/13/EK (OV L 41, 14.2.2003., 33. lpp.).

(8) OV L 187, 16.7.2002., 30. lpp.

I PIELIKUMS

Uzraugāmās pesticīdu/produktu kombinācijas

Pesticīdu atliekvielas, ko analizē

2005

2006 (*1)

2007 (*1)

Acefāts

(a)

(b)

(c)

Aldikarbs

(a)

(b)

(c)

Azinofosmetils

(a)

(b)

(c)

Azoksistrobīns

(a)

(b)

(c)

Benomila grupa

(a)

(b)

(c)

Bifentrīns

(a)

(b)

(c)

Bromopropilāts

(a)

(b)

(c)

Bupirimāts

(a)

(b)

(c)

Kaptāns

(a)

(b)

(c)

Karbarils

(a)

(b)

(c)

Hlormekvāts (*2)

(a)

(b)

(c)

Hlorotalonils

(a)

(b)

(c)

Hlorprofāms

(a)

(b)

(c)

Hlorpirifoss

(a)

(b)

(c)

Hlorpirifosmetils

(a)

(b)

(c)

Cipermetrīns

(a)

(b)

(c)

Ciprodinils

(a)

(b)

(c)

Deltametrīns

(a)

(b)

(c)

Diazinons

(a)

(b)

(c)

Dihlofluanīds

(a)

(b)

(c)

Dikofols

(a)

(b)

(c)

Dimetoāts

(a)

(b)

(c)

Difenilamīns (*3)

(a)

(b)

(c)

Endosulfāns

(a)

(b)

(c)

Fenheksamīds

(a)

(b)

(c)

Fludioksonils

(a)

(b)

(c)

Folpets

(a)

(b)

(c)

Imazalils

(a)

(b)

(c)

Imidakloprīds

(a)

(b)

(c)

Iprodions

(a)

(b)

(c)

Krezoksimmetils

(a)

(b)

(c)

Lambda-cihalotrīns

(a)

(b)

(c)

Malations

(a)

(b)

(c)

Maneba grupa

(a)

(b)

(c)

Metalaksils

(a)

(b)

(c)

Metamidofoss

(a)

(b)

(c)

Metidations

(a)

(b)

(c)

Metiokarbs

(a)

(b)

(c)

Metomils

(a)

(b)

(c)

Miklobutanils

(a)

(b)

(c)

Oksidemetonmetils

(a)

(b)

(c)

Parations

(a)

(b)

(c)

Fozalons

(a)

(b)

(c)

Pirimikarbs

(a)

(b)

(c)

Pirimifosmetils

(a)

(b)

(c)

Procimidons

(a)

(b)

(c)

Propargīts

(a)

(b)

(c)

Piretrīns

(a)

(b)

(c)

Pirimetanils

(a)

(b)

(c)

Spiroksamīns

(a)

(b)

(c)

Tiabendazols

(a)

(b)

(c)

Tolkloflosmetils

(a)

(b)

(c)

Tolilfluanīds

(a)

(b)

(c)

Triadimefons

(a)

(b)

(c)

Vinklozolīns

(a)

(b)

(c)

(a)	Bumbieri, pupas un pupiņas (svaigas vai saldētas), kartupeļi, burkāni, apelsīni vai mandarīni, spināti (svaigi vai saldēti), rīss un gurķi.
(b)	Puķkāposti, pipari, kvieši, baklažāni, vīnogas, zirņi (svaigi/saldēti, bez pākstīm), banāni un apelsīnu sula.
(c)	Āboli, tomāti, lapu salāti, zemenes, puravi, galviņkāposti, rudzi vai auzas, persiki, tostarp nektarīni, un tiem līdzīgi hibrīdi.

(*1) Orientējoši 2006. un 2007. gadam, saskaņā ar programmām, kuras šiem gadiem tiks ieteiktas.

(*2) Hlormekvāts jānosaka tikai bumbieros un graudaugos.

(*3) Difenilamīns jānosaka tikai ābolos un bumbieros.

II PIELIKUMS

Paraugu skaits, kas dalībvalstīm jāņem no katra produkta

Valsts kods	Paraugi
AT	12
BE	12
CY	12
CZ	12
DE	93
DK	12
ES	45
EE	12
EL	12
FR	66
FI	12
HU	12
IT	65
IE	12
LU	12
LT	12
LV	12
MT	12
NL	17
PT	12
PL	45
SE	12
SI	12
SK	12
UK	66
Kopējais paraugu skaits: 613