Konsolidēts TEKSTS: 31988R0571 — LV

Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

par Kopienas lauku saimniecību struktūras apsekojumu organizēšanu ►M6 ————— ◄

Laikā no ►M6 1988. līdz 2007. ◄ gadam dalībvalstis to teritorijās veic lauku saimniecību struktūras apsekojumus, še turpmāk “apsekojumus”; šie apsekojumi ir Kopienas statistisko apsekojumu programmas daļa. Šo apsekojumu atsauces periodi ir noteikti 2. un 3. pantā.

1. Saskaņā ar FAO ieteikumiem attiecībā uz pasaules lauksaimniecības vispārējām skaitīšanām dalībvalstis attiecīgi starp 1988. gada 1. decembri un 1991. gada 1. martu un starp 1998. gada 1. decembri un 2001. gada 1. martu vienā vai vairākās pakāpēs veic visu lauku saimniecību pamatapsekojumu, kam būtu vispārējas skaitīšanas (pilnīga apsekojuma) forma. Šie apsekojumi attiecas uz ražas gadu, kas atbilst 1989. vai 1990. gadā un 1999. vai 2000. gadā ievācamajai ražai.

Tomēr saistībā ar 1989./90. gada pamatapsekojumu dalībvalstis var izmantot izlases veida kontrolapsekojumus, še turpmāk “kontrolapsekojums”, attiecībā uz zināmām pazīmēm raksturojumā; šādi iegūtos rezultātus ekstrapolē.

2. Dalībvalstis tomēr 1989./90. gada pamatapsekojumu var vai nu veikt priekšlaikus, vai atlikt tā veikšanu par ne vairāk kā 12 mēnešiem; šādā gadījumā tās veic kontrolapsekojumu, kas attiecas vai nu 1989. vai 1990. ražas gadu.

Vienā vai vairākās pakāpēs pilnīgu apsekojumu vai kontrolapsekojumu formā veic šādus lauku saimniecību struktūras apsekojumus ►M6 (pagaidu apsekojumus) ◄ :

Dalībvalstis, kuras veic kontrolapsekojumus, veic nepieciešamos pasākumus, lai iegūtu drošus rezultātus dažādajos nepieciešamajos apkopojuma līmeņos, kuri ir šādi:

Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka paraugi ir strukturēti tādā veidā, kas ļauj izmantot vienu koeficientu uz saimniecību ar paraugu metodi vācamās informācijas iegūšanai.

Tomēr dalībvalstis, kas izmanto atšķirīgu apsekojumu slieksni, apņemas noteikt šo slieksni tādā līmenī, kas izslēdz tikai vismazākās saimniecības, kuras attiecīgajā dalībvalstī kopējai standarta bruto rezervei (SGM) kopā sniedz 1 % vai mazāk Lēmuma 85/377/EEK nozīmē.

Pirms apsekojumu veikšanas dalībvalstis informē Komisiju par metodēm, kādas izmantotas to sliekšņu noteikšanā.

1. Attiecībā uz kombinētajām ražām, zemkopībā izmantoto lauksaimniecisko platību sadala starp dažādajām ražām proporcionāli zemes platībai, kādu tās aizņem.

Šīs sadales procedūru un, ja vajadzīgs, izņēmuma gadījumus nosaka dalībvalstis pēc vienošanās ar Komisiju.

Turklāt kombinētajām ražām izmantoto platību arī reģistrē atsevišķi no izmantotās lauksaimnieciskās platības (ILP), saskaņā ar I pielikumā uzskaitīto sadalījumu.

2. Sekojošajām sekundārajām ražām izmantoto platību reģistrē atsevišķi no “izmantotās lauksaimnieciskās platības”.

Sekojošās sekundārās ražas numurē saskaņā ar I pielikumā uzskaitīto sadalījumu.

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šajā regulā minētajos apsekojumos savāktā informācija atbilst raksturojumam I pielikumā. Izmaiņas šajā raksturojumā no ►M6 1993. līdz 2007. ◄ gadam veicamajiem apsekojumiem nosaka saskaņā ar 15. pantā noteikto procedūru.

2. Nosakot 1992./2000. gada pamatapsekojuma raksturojuma pazīmju sarakstu, Komisija saskaņā ar 15. pantā noteikto procedūru var dalībvalstīm pēc to lūguma un, balstoties uz attiecīgiem dokumentiem, atļaut izmantot izlases veida kontrolapsekojumus attiecībā uz dažām pazīmēm raksturojumā.

Saskaņā ar 15. pantā noteikto procedūru tāpat pēc lūguma un, balstoties uz attiecīgiem dokumentiem, attiecībā uz zināmām pazīmēm raksturojumā, sākot ar 1997. gada apsekojumu, apsekojuma pazīmju saraksta noteikšanā dalībvalstīm var atļaut izmantot informāciju no avotiem, kas nav statistiski apsekojumi.

3. 1999./2000. gada pamatapsekojumā katras saimniecības ģeogrāfisko novietojumu definē ar kodu, kas ļauj veikt apkopojumu pa teritoriālajām vienībām, kuras ir mazākas par apsekojuma apgabala līmeni vai vismaz pa mērķa zonām.

4. Definīcijas attiecībā uz reģionu robežu noteikšanu un kodēšanu, apsekojuma apgabalus un citas teritoriālās vienības nosaka saskaņā ar 15. pantā noteikto procedūru.

►M6 5. ◄ Ja dažās dalībvalstīs, lai piemērotu Kopienas lauku saimniecību tipoloģiju, standarta bruto rezerves ir noteiktas saistībā ar noteiktu I pielikumā esošā raksturojuma pazīmju apakšgrupām, attiecīgās dalībvalstis savāc visu informāciju, kas nepieciešama, lai atļautu šo standarta bruto rezervju piemērošanu.

Dalībvalstis veic visus attiecīgos pasākumus apsekojumu veikšanai to teritorijās. Tās jo īpaši:

Dalībvalstis pārsūta Eiropas Kopienu Statistikas birojam 8. panta 1. punktā minēto informāciju, kas iegūta no vispārējiem apsekojumiem un kontrolapsekojumiem saimniecības individuālo datu formā saskaņā ar II pielikumā aprakstīto procedūru, kas še turpmāk saukta Eurofarm projekts.

Dalībvalstis nodrošina, ka Eurofarm standarta ieraksta formā nosūtītie dati ir pilnīgi un ticami, izmantojot vienveidīgus pārbaudes nosacījumus, kurus ciešā sadarbībā ar dalībvalstu kompetentajiem dienestiem noteicis Eiropas Kopienu Statistikas birojs; dalībvalstis izmanto arī II pielikuma 9. punktā minētās pārbaudes tabulas atsevišķo datu pārbaudei.

Dalībvalstis piegādā Eiropas Kopienu Statistikas birojam visu informāciju, ko birojs tām varētu pieprasīt attiecībā uz šīs regulas aptverto apsekojumu organizāciju un metodoloģiju; tās jo īpaši sniedz sīkas ziņas par datu savākšanas operāciju grafiku attiecīgajā jomā.

Saistībā ar Eurofarm projektu Eiropas Kopienu Statistikas birojs ir atbildīgs par apsekojuma tabulāro rezultātu izplatīšanu. Par šīs izplatīšanas praktiskajām detaļām vienojas attiecīgās komitejas un iesaistītās puses.

Reizi trijos gados un pirmoreiz ne vēlāk kā 1992. gada 31. decembrī Komisija iesniedz Padomei ziņojumu par Eurofarm projekta darbību. Tā iesaka izmaiņas, kas nepieciešamas šai regulai.

1. Kā ieguldījumu dalībvalstu izdevumos ►M6 2. un 3. pantā paredzēto apsekojumu veikšanā ◄ , dalībvalstīm atmaksā 20 ECU par saimniecību; par šo summu pilnīgus apsekojuma rezultātus nosūta Eiropas Kopienu Statistikas birojam. Katrā apsekojumā maksimālā atmaksājamā summa ir:

Attiecībā uz dalībvalstīm, kuras 1999./2000. gadā veic visu lauku saimniecību vispārēju skaitīšanu (pilnīgu apsekojumu), apsekojot visas norādītās pazīmes, minētās summas palielina par 50 %.

Finansējumu šīs programmas īstenošanai, ieskaitot apropriācijas, kas vajadzīgas Eurofarm projekta vadīšanai, 2007.–2009. gadam nosaka EUR 20 400 000 apmērā.

Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija finanšu plāna robežās.

2. Maksimālā ikgadējā finansiālās atsauces summa Eurofarm projekta attīstībai, uzturēšanai, tam nepieciešamajiem pielāgojumiem un tā vadīšanai, ieskaitot rezultātu izplatīšanu, ir:

Budžeta iestāde ikgadējos asignējumus piešķir finansiālās perspektīvas robežās.

1. Komisijai palīdz Lauksaimniecības statistikas pastāvīgā komiteja (turpmāk tekstā – “Komiteja”).

2. Ja ir atsauce uz šo pantu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK ( 8 ) 4. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis.

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publikācijas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

A. Saimniecības ģeogrāfiskais stāvoklis

1. Apsekojuma rajons

kods

a) Administratīvais rajons vai apsekojuma rajona daļa (1)

kods

2. Mazāk labvēlīgs apgabals (1)

jā/nē

a) Kalnu rajons (1)

jā/nē

3. Lauksaimniecības zemes ar vides ierobežojumiem

jā/nē

B. Saimniecības juridiskais statuss un pārvalde (apsekojuma dienā)

1. Vai saimniecības juridiskās un ekonomiskās saistības nosaka pēc:

a) fiziskas personas, kas ir vienīgā īpašniece, ja saimniecība ir neatkarīga?

jā/nē

b) vienas vai vairākām fiziskām personām, kura(-as) ir partneris(-i), ja saimniecība ir kopsaimniecība? (2)

jā/nē

c) juridiskas personas?

jā/nē

2. Ja atbilde uz jautājumu B/1 a) ir “jā”, vai persona (īpašnieks) ir arī pārvaldnieks?

jā/nē

a) Ja atbilde uz jautājumu B/2 ir “nē”, vai pārvaldnieks ir īpašnieka ģimenes loceklis?

jā/nē

b) Ja atbilde uz jautājumu B/2 a) ir “jā”, vai pārvaldnieks ir īpašnieka laulātais?

jā/nē

C. Zemes īpašuma lietošanas veids (attiecībā uz īpašnieku) un lauksaimniecības sistēma

Izmantojamā lauksaimniecības zeme:

1. Īpašnieka apsaimniekojumam

ha/a

2. Nomas apsaimniekojumam

ha/a

3. Pusgraudniecība vai citādi

ha/a

5. Lauksaimniecības sistēma un prakse:

a) izmantotā saimniecības lauksaimniecības zeme, kurā izmanto bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas metodes saskaņā ar Eiropas Kopienas noteikumiem;

ha/a

d) izmantotā saimniecības lauksaimniecības zeme, attiecībā uz kuru notiek pāreja uz bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas metodēm;

ha/a

e) vai saimniecībā tiek izmantotas bioloģiskās ražošanas metodes arī attiecībā uz dzīvnieku audzēšanu?

pilnīgi, daļēji, nē

6. Saimniecības produkcijas galamērķis:

a) Vai mājsaimniecības īpašnieks patērē vairāk nekā 50 % saimniecības galaprodukcijas (vērtības izteiksmē)?

jā/nē

(b) Vai tiešā pārdošana patērētājiem veido vairāk nekā 50 % no pārdošanas kopapjoma?

jā/nē

D. Laukaugi

Labība graudu audzēšanai (tostarp sēklas):

1. Parastie kvieši un speltas kvieši

ha/a

2. Cietie kvieši

ha/a

3. Rudzi

ha/a

4. Mieži

ha/a

5. Auzas

ha/a

6. Graudu kukurūza

ha/a

7. Rīsi

ha/a

8. Pārējā labība graudu audzēšanai

ha/a

9. Proteīnaugu graudu audzēšanai (tostarp sēklas un labības un pākšaugu maisījumi)

ha/a

tostarp:

e) zirņi, lauku pupas un saldās lupīnas;

ha/a

f) lēcas, aunazirņi un vīķi;

ha/a

g) pārējie proteīnaugi, kas novākti sausi.

ha/a

10. Kartupeļi (tostarp agrie kartupeļi un sēklas kartupeļi)

ha/a

11. Cukurbietes (tostarp sēklas materiāls)

ha/a

12. Lopbarības sakņaugi un lopbarības krustzieži (izņemot sēklas materiālu)

ha/a

Augi rūpnieciskām vajadzībām:

23. Tabaka

ha/a

24. Apiņi

ha/a

25. Kokvilna

ha/a

26. Rapsis un ripsis

ha/a

27. Saulespuķes

ha/a

28. Soja

ha/a

29. Linsēklas (eļļas lini)

ha/a

30. Pārējās eļļas augu kultūras

ha/a

31. Lini

ha/a

32. Kaņepes

ha/a

33. Pārējās augu kultūras tekstilrūpniecības mērķiem

ha/a

34. Aromātiskie augi, medicīnas un kulinārijas augi

ha/a

35. Augi rūpnieciskām vajadzībām, kas citur nav minēti

ha/a

Svaigi dārzeņi, melones, zemenes:

14. Ārā vai zem zema (neaizsniedzama) aizsargapsega

ha/a

tostarp:

a) atklātā laukā;

ha/a

b) dārzkopība.

ha/a

15. Zem stikla vai cita (aizsniedzama) aizsargapsega

ha/a

Ziedi un dekoratīvie augi (izņemot dēstu audzētavas):

16. Ārā vai zem zema (neaizsniedzama) aizsargapsega

ha/a

17. Zem stikla vai cita (aizsniedzama) aizsargapsega

ha/a

18. Lopbarības augi:

a) zālāji aramzemē;

ha/a

b) cita rupjā lopbarība zaļmasā.

ha/a

tostarp:

i) zaļā kukurūza (skābbarības kukurūza);

ha/a

iii) citi lopbarības augi.

ha/a

19. Laukaugu sēklas un sēklas materiāls (izņemot labību, kaltētus dārzeņus, kartupeļus un eļļas sēklu augus)

ha/a

20. Citas laukaugu kultūras

ha/a

21. Papuve, uz ko neattiecas subsīdijas

ha/a

22. Saimnieciski neizmantota papuve, uz kuru attiecas subsīdiju maksājums

ha/a

E. Piemājas dārziņi

ha/a

F. Pastāvīgās ganības un pļavas

ha/a

1. Ganības un pļavas, izņemot nekultivētās ganības

ha/a

2. Nekultivētās ganības

ha/a

3. Pastāvīgās ganības un pļavas, ko vairs neizmanto saimniecības vajadzībām un uz kurām attiecas subsīdiju maksājums

ha/a

G. Ilggadīgās kultūras

1. Augļu un ogu stādījumi

ha/a

a) mērenās klimata joslas svaigu augļu un ogu šķirnes (3);

ha/a

b) subtropu klimata joslas augļu un ogu šķirnes;

ha/a

c) rieksti.

ha/a

2. Citrusaugu stādījumi

ha/a

3. Olīvkoku stādījumi

ha/a

a) no kā parasti iegūst galda olīvas;

ha/a

b) no kā parasti iegūst olīvas eļļai.

ha/a

4. Vīna dārzi,

ha/a

kuros parasti audzē:

a) vīnogas kvalitātes vīnam;

ha/a

b) vīnogas citiem vīniem;

ha/a

c) galda vīnogas;

ha/a

d) rozīnes.

ha/a

5. Audzētavas

ha/a

6. Citas ilggadīgās kultūras

ha/a

7. Ilggadīgās kultūras zem stikla

ha/a

H. Cita zeme

1. Neizmantota lauksaimniecības zeme (lauksaimniecības zeme, kas netiek apsaimniekota, ekonomisku, sociālu vai citu iemeslu dēļ un kuru neizmanto augsekas sistēmā).

ha/a

2. Mežu zeme

ha/a

3. Pārējā zeme (zeme zem ēkām, pagalmi, ceļi, dīķi, gravas, neauglīga zeme, akmeņi, utt.)

ha/a

I. Sēnes, apūdeņošana, platības, ko vairs neizmanto saimnieciskos nolūkos, uz ko attiecas subsīdiju maksājums un uz ko attiecas atmatu sekmēšanas shēmas

2. Sēnes

ha/a

3. Apūdeņotā platība

a) kopējā apūdeņotā platība;

ha/a

b) apstrādātā platība, ko apūdeņo.

ha/a

8. Platības, ko vairs neizmanto saimnieciskos nolūkos, uz kurām attiecas subsīdiju maksājums un uz ko attiecas atmatu sekmēšanas shēmas, ko iedala pēc:

ha/a

a) platības, kuras vairs neizmanto saimnieciskos nolūkos un uz kurām attiecas subsīdiju maksājumi (jau uzskaitītas D/22 un F/3);

ha/a

b) platības, ko izmanto lauksaimniecības izejvielu ražošanai nepārtikas nolūkos (piemēram, ripsis, koki, krūmi u. c., tostarp lēcas, aunazirņi un lēcas; jau uzskaitītas D un G);

ha/a

c) platības, ko pārveido par pastāvīgām ganībām un pļavām (jau uzskaitītas F/1 un F/2) (4);

ha/a

d) bijušās lauksaimniecības zemes, ko pārveido par meža zemēm vai gatavo apmežošanai (jau uzskaitītas H/2) (4);

ha/a

e) pārējās platības (jau uzskaitītas H/1 un H/3) (4);

ha/a

J. Ganāmpulks (apsekojuma dienā)

1. Zirgu dzimtas dzīvnieki

skaits

Liellopi:

2. Liellopi, jaunāki par vienu gadu, vīriešu un sieviešu kārtas

skaits

3. Vīriešu kārtas liellopi, gadu veci, bet ne vecāki par diviem gadiem

skaits

4. Sieviešu kārtas liellopi, gadu veci, bet ne vecāki par diviem gadiem

skaits

5. Vīriešu kārtas liellopi, divus gadus veci vai vecāki

skaits

6. Teles, divus gadus vecas un vecākas

skaits

7. Slaucamas govis

skaits

8. Pārējās govis

skaits

Aitas un kazas:

9. Aitas (visu vecumu)

skaits

a) aitas, vaislas mātītes;

skaits

b) pārējās aitas.

skaits

10. Kazas (visu vecumu)

skaits

a) kazas, vaislas mātītes;

skaits

b) pārējās kazas.

skaits

Cūkas

11. Sivēni, kuru dzīvsvars nepārsniedz 20 kilogramus

skaits

12. Vaislas sivēnmātes, kuru masa ir 50 kilogrami vai vairāk

skaits

13. Pārējās cūkas

skaits

Mājputni:

14. Broileri

skaits

15. Dējējvistas

skaits

16. Pārējie mājputni

skaits

tostarp:

a) tītari;

skaits

b) pīles;

skaits

c) zosis;

skaits

d) pārējie mājputni, kas nav minēti citur.

skaits

17. Truši, vaislas mātītes

skaits

18. Bites

stropu skaits

19. Ganāmpulks, kas nav minēts citur

jā/nē

L. Saimniecībā nodarbinātas personas (12 mēnešos pirms apsekojuma dienas)

Statistikas informāciju reģistrē par katru saimniecībā strādājošo personu, kas pieder pie kādas saimniecības darbaspēka kategorijas, pieļaujot savstarpēju informācijas pārklāšanos un/vai pārklāšanos ar citiem izpētes rādītājiem.

1. Īpašnieki

Pie šīs kategorijas pieder

— fiziskas personas:

—

— neatkarīgu saimniecību vienīgie īpašnieki (visas personas, kas atbildējušas apstiprinoši uz B daļas 1. punkta a) jautājumu);

— kopsaimniecības partneris, kas atzīts par īpašnieku;

— juridiskas personas.

Par katru iepriekš norādīto fizisku personu reģistrē šādu informāciju:

— dzimums;

— vecums atbilstoši šādām vecuma grupām:

no skolas beigšanas vecuma līdz < 25 gadiem, 25–34, 35–44, 45–54, 55–64, 65 un vairāk;

— lauku darbos pavadītais laiks saimniecībā (izņemot mājas darbus) atbilstīgi šādai klasifikācijai:

0 %, > 0–< 25 %, 25–< 50 %, 50–< 75 %, 75–< 100 %, 100 % (pilna darba slodze) no pilnas darba slodzes laukstrādnieka lauku darbos pavadītā gada.

1. a) Pārvaldnieki

Pie šīs kategorijas pieder:

— neatkarīgu saimniecību vadītāji, tostarp laulātais un pārējie īpašnieku ģimenes locekļi, kuri ir arī pārvaldnieki; t. i., ja atbilde uz B/2 a) vai B/2 b) ir “jā”;

— kopsaimniecības partneri, kuri ir atzīti par pārvaldniekiem;

— saimniecību pārvaldnieki, ja īpašnieks ir juridiska persona;

(Pārvaldniekus, kas ir arī vienīgie īpašnieki vai kopsaimniecības partneri, reģistrē tikai vienu reizi, t. i., kā īpašniekus L/1 norādītajā kategorijā).

Par katru iepriekš norādīto personu reģistrē šādu informāciju:

— dzimums;

— vecums atbilstoši šādām vecuma grupām:

no skolas beigšanas vecuma līdz < 25 gadiem, 25–34, 35–44, 45–54, 55–64, 65 un vairāk;

— lauku darbos pavadītais laiks saimniecībā (izņemot mājas darbus) atbilstīgi šādai klasifikācijai:

> 0–< 25 %, 25–< 50 %, 50–< 75 %, 75–< 100 %, 100 % (pilna darba slodze) no pilnas darba slodzes laukstrādnieka lauku darbos pavadītā gada.

2. Īpašnieku laulātie

Pie šīs kategorijas pieder vienīgo īpašnieku laulātie (atbilde uz B daļas 1. punkta a) apakšpunkta jautājumu ir “jā”), kas nav iekļauti ne L/1, ne L/1a)(šīs personas nav pārvaldnieki: atbilde uz B/2b) ir “nē”).

Par katru iepriekš norādīto personu reģistrē šādu informāciju:

— dzimums;

— vecums atbilstoši šādām vecuma grupām:

no skolas beigšanas vecuma līdz < 25 gadiem, 25–34, 35–44, 45–54, 55–64, 65 un vairāk;

— lauku darbos pavadītais laiks saimniecībā (izņemot mājas darbus) atbilstīgi šādai klasifikācijai:

0 %, > 0–< 25 %, 25–< 50 %, 50–< 75 %, 75–< 100 %, 100 % (pilna darba slodze) no pilnas darba slodzes laukstrādnieka lauku darbos pavadītā gada.

3. a) Pārējie vienīgo īpašnieku ģimenes locekļi, kas veic lauku darbu saimniecībā: vīrieši (izņemot personas, kas norādītas L/1, L/1a) un L/2).

3. b) Pārējie vienīgo īpašnieku ģimenes locekļi, kas dara lauku darbu saimniecībā: sievietes (izņemot personas, kas norādītas L/1, L/1a) un L/2).

Par katru personu, kas pieder pie iepriekšminētajām kategorijām, reģistrējama šāda informācija par personu skaitu saimniecībā atbilstīgi šādām grupām:

— Lauku darbos pavadītais laiks saimniecībā (izņemot mājas darbus) atbilstīgi šādai klasifikācijai:

> 0–< 25 %, 25–< 50 %, 50–< 75 %, 75–< 100 %, 100 % (pilna darba slodze) no pilnas darba slodzes laukstrādnieka lauku darbos pavadītā gada.

4. a) Pastāvīgi nodarbinātais darbaspēks, kas nav ģimenes locekļi: vīrieši (izņemot personas, kas L/1, L/1a, L/2 un L/3 kategorijās);

4. b) Pastāvīgi nodarbinātais darbaspēks, kas nav ģimenes locekļi: sievietes (izņemot personas, kas L/1, L/1a, L/2 un L/3 kategorijās);

Par katru iepriekšminēto kategoriju reģistrējama šāda informācija par personu skaitu saimniecībā atbilstīgi šādām grupām:

— lauku darbos pavadītais laiks saimniecībā (izņemot mājas darbus) atbilstīgi šādai klasifikācijai:

> 0–< 25 %, 25–< 50 %, 50–< 75 %, 75–< 100 %, 100 % (pilna darba slodze) no pilnas darba slodzes laukstrādnieka lauku darbos pavadītā gada.

5. + 6. Darbaspēks, kas nav ģimenes locekļi un ko izmanto neregulāri: vīrieši un sievietes

Darba dienu skaits

7. Vai īpašniekam, kurš ir arī pārvaldnieks, ir cits algots darbs?

— vai tā ir viņa/viņas pamatnodarbošanās?

jā/nē

— vai tā ir papildu nodarbošanās?

jā/nē

8. Vai vienīgā īpašnieka laulātajam ir cits algots darbs?

— vai tā ir viņa/viņas pamatnodarbošanās?

jā/nē

— vai tā ir papildu nodarbošanās?

jā/nē

9. Vai kādam citam vienīgā īpašnieka ģimenes loceklim, kurš veic saimniecības darbus, ir cits algots darbs? Ja “jā”, cik personām ir cits algots darbs?

— vai tā ir viņa/viņas pamatnodarbošanās?

Personu skaits

— vai tā ir papildu nodarbošanās?

Personu skaits

10. Līdzvērtīgu pilnas slodzes darbdienu kopējais skaits 12 mēnešos pirms apsekojuma dienas, kas nav iekļauts L /1 līdz L/6 un ko saimniecībā veic personas, kuras tieši nav nodarbinātas saimniecībā (piemēram, līgumstrādnieki) (5)

Dienu skaits

M. Lauku attīstība

1. Cita veida algots darbs saimniecībā (izņemot lauksaimniecību), kas tieši saistīts ar saimniecību

a) tūrisms, viesu izmitināšana un citi brīvā laika pavadīšanas veidi;

jā/nē

b) mājamatniecība;

jā/nē

c) saimniecības produktu pārstrādāšana;

jā/nē

d) kokmateriālu apstrāde (piemēram, zāģēšana utt.);

jā/nē

e) akvakultūra;

jā/nē

f) atjaunojamās enerģijas ražošanas (vēja enerģija, salmu dedzināšana utt.);

jā/nē

g) līgumdarbi (izmantojot saimniecības iekārtas);

jā/nē

h) cits.

jā/nē

(1) Informāciju par mazāk labvēlīgu apgabalu (A2) un kalnu apgabalu (A2a) sniegt nav obligāti, ja katrai saimniecībai ir nosūtīts administratīvā rajona kods (A1a). Ja saimniecībai nav piešķirts administratīvā rajona kods (A1a), ir jāsniedz informācija par mazāk labvēlīgu apgabalu (A2) un kalnu apgabalu (A2a).

(2) Izvēles.

(3) Beļģija, Nīderlande un Austrija šajā pozīcijā var iekļaut posteni G/1 c) “rieksti”.

(4) Vācija var apvienot 8. pozīcijas c), d) un e) punktu.

(5) Nav obligāts dalībvalstīm, kuras par šiem rādītājiem var sniegt vispārēju pārskatu reģionālā līmenī.

( 4 ) OV L 185, 15.7.1988., 9. lpp. Regula ar jaunākajiem grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 3193/94 (OV 337, 24.12.1994., 11. lpp.)

( 6 ) OV L 128, 19.5.1975., 1. lpp. Direktīva pēdējo reizi grozīta ar 1994. gada Pievienošanās aktu.

( 7 ) OV L 220, 17.8.1985., 1. lpp. Lēmums pēdējo reizi grozīts ar Komisijas lēmumu Nr. 96/393/EK (OV L 163, 2.7.1999., 45. lpp.

( 8 ) Padomes Lēmums 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.).

( 9 ) Piezīme: Rādītāju numerācija ir izveidojusies ilgās lauku saimniecību struktūras apsekojumu vēstures gaitā un to nevar mainīt, neietekmējot apsekojumu salīdzināmību.

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
M1	COUNCIL REGULATION (EEC) No 807/89 of 20 March 1989 (*)	L 86	1	31.3.1989
M3	KOMISIJAS REGULA (EEK) Nr. 1057/91 (1991. gada 26 aprīlis),	L 107	11	27.4.1991
M4	COMMISSION DECISION of 6 October 1994 (*)	L 269	38	20.10.1994
M5	COMMISSION DECISION of 15 February 1996 (*)	L 47	23	24.2.1996
►M6	PADOMES REGULA (EK) Nr. 2467/96 (1996. gada 17. decembris),	L 335	3	24.12.1996
M7	COMMISSION DECISION of 18 May 1998 (*)	L 168	29	13.6.1998
M8	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 143/2002 (2002. gada 24. janvāris),	L 24	16	26.1.2002
►M9	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1882/2003 (2003. gada 29. septembris),	L 284	1	31.10.2003
►M10	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1425/2004 (2004. gada 22. jūnijs),	L 268	1	16.8.2004
M11	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2139/2004 (2004. gada 8. decembris),	L 369	26	16.12.2004
►M12	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 204/2006 (2006. gada 6. februāris),	L 34	3	7.2.2006
►M13	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1890/2006 (2006. gada 20. decembris),	L 386	12	29.12.2006