1993R0959 — LV — 01.01.2007 — 006.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
PADOMES REGULA (EEK) Nr. 959/93 (1993. gada 5. aprīlis) (OV L 098, 24.4.1993, p.1) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2197/95 (1995. gada 18. septembris), |
L 221 |
2 |
19.9.1995 |
|
|
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 296/2003 (2003. gada 17. februāris), |
L 43 |
18 |
18.2.2003 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1882/2003 (2003. gada 29. septembris), |
L 284 |
1 |
31.10.2003 |
|
|
PADOMES REGULA (EK) Nr. 1791/2006 (2006. gada 20. novembrī), |
L 363 |
1 |
20.12.2006 |
|
Grozīta ar:
|
C 241 |
21 |
29.8.1994 |
||
|
L 236 |
33 |
23.9.2003 |
|
NB: Šajā konsolidētajā versijā ir atsauces uz Eiropas norēķinu vienību un/vai ecu, kuras no 1999. gada 1. janvāra jāsaprot kā atsauces uz euro − Padomes Regula (EEK) Nr. 3308/80 (OV L 345, 20.12.1980., 1. lpp.) un Padomes Regula (EK) Nr. 1103/97 (OV L 162, 19.6.1997., 1. lpp.). |
PADOMES REGULA (EEK) Nr. 959/93
(1993. gada 5. aprīlis)
par statistikas informāciju, kas dalībvalstīm jāiesniedz attiecībā uz augkopības produktiem, kas nav labības produkti
EIROPAS KOPIENU PADOME,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 43. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ( 2 ),
tā kā, lai veiktu uzdevumus, kas Komisijai jāveic saskaņā ar Līgumu un regulām par kopējo lauksaimniecības politiku, Komisijai vajadzīgi ar objektīvām metodēm iegūti droši, salīdzināmi un atjaunināti dati par apstrādātajām platībām, ražām un augkopības produktu ražošanu, izņemot labības produktu ražošanu;
tā kā jāatzīst, cik svarīga lauksaimniecības tirgu organizācijā un vadībā ir augkopības ražošanas nozare, izņemot labības ražošanu, kas norāda uz to, ka, pamatojoties uz Kopienas noteikumiem, būtu pastiprināti jāveic statistiskā izpēte;
tā kā būtu jāņem vērā pieredze, ko statistikas dienesti ieguvuši, veicot šo izpēti daudzu gadu garumā;
tā kā šīs regulas nolūks ir noteikt, kāda statistiskā informācija jāsniedz, norādīt, kad šī informācija ir pietiekami uzticama, un noteikt papildu tehnisko informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu ražošanas datus, tādējādi nodrošinot izpētes objektivitāti un to, ka attiecīgajā apgabalā tā ir reprezentatīva, un ražošana notiek, plaši apmainoties ar pieredzi, ietverot tikšanās un ziņojumus, kā arī noteikt izpildes termiņus;
tā kā attiecībā uz dažiem augkopības produktiem, kas nav labības produkti, katru gadu jādara zināmi arī reģionālie dati;
tā kā pēc trim šīs regulas spēkā esamības gadiem Komisijai jāsniedz ziņojums vajadzības gadījumā kopā ar priekšlikumiem statistiskās izpētes uzlabošanai;
tā kā gadījumā, ja statistikas metodēs jāveic izmaiņas, pārejas posmā rodas papildu darbs dalībvalstīm, kam no 1993. līdz 1995. gadam vajadzīgs Kopienas finansiālais ieguldījums, uzskata, ka vajadzīgā summa ir 1 miljons ECU gadā;
tā kā neatkarīgi no tā, ka dalībvalstu statistikas dienestiem būtu jāpaliek atbildīgiem par datu savākšanu un izpētes organizēšanu valstu līmenī, Komisijai jānodrošina statistiskās informācijas vākšana, koordinēšana un saskaņošana Eiropas līmenī un jāparedz saskaņota metodoloģija Kopienas stratēģijas vadībai;
tā kā, lai atvieglotu šīs regulas piemērošanu, būtu jāturpina cieša dalībvalstu un Komisijas sadarbība, jo īpaši ar Lauksaimniecības statistikas pastāvīgās komitejas starpniecību, kura izveidota ar Lēmumu 72/279/EEK ( 3 ),
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I IEDAĻA
Mērķi
1. pants
Dalībvalstis Komisijai ik gadu sniedz datus par augkopības produktu ražošanu un platībām, izņemot labības produktu ražošanu un platības, kā noteikts šīs regulas 2. un 6. pantā, pienācīgi ņemot vērā Padomes 1990. gada 11. jūnija Regulu (Euratom, EEK) Nr. 1588/90 par tādu datu nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuriem attiecas statistikas konfidencialitāte ( 4 ).
II IEDAĻA
Valsts līmenī sniedzamie dati
2. pants
1. Dalībvalstis katru gadu sniedz datus par galvenajām platībām un sekundārajām platībām saskaņā ar I pielikumā sniegtajām definīcijām, par visiem aramzemes izmantošanas veidiem, kas uzskaitīti II pielikumā. Tikai IX pielikumā norādītajām dalībvalstīm gada statistiskajā izpētē jāaptver sekundārās platības un jāsniedz dati par tām.
2. Dalībvalstis turklāt sniedz datus par ilggadīgo zālāju un ilggadīgo kultūru galvenajām platībām un citām platībām, kā noteikts attiecīgi II pielikuma K, L, M un N daļā. Šos datus var iegūt pilnīgi vai daļēji ar augsnes novērošanas metodēm un no avotiem, kas nav 3. panta 1. punktā minētās pilnīgās izpētes dati, un šādiem avotiem obligāti nav jābūt gada izpētes datiem.
3. Katra dalībvalsts arī iesniedz gada datus par:
— vidējo ražu un
— novākto produkciju attiecībā uz katru produktu, kā precizēts III pielikumā.
III IEDAĻA
Metodes un specifikācijas
3. pants
1. Katras dalībvalsts specifikācijai par II pielikumā minētās aramzemes izmantošanu datus par galvenajām platībām iegūst, veicot vienu pilnīgu ikgadēju statistisko izpēti, kam vajadzētu būt kā skaitīšanai vai reprezentatīvai izpētei. Šī izpēte var aptvert pārējās lauksaimnieciski izmantotās platības, kas nav aramzemes.
2. Ar Komisijas piekrišanu dalībvalstis tomēr var izmantot administratīvus avotus kā aizstājēju tiem datiem par aramzemi, kuri iegūti no 1. punktā minētās pilnīgās izpētes.
3. Ja no Kopienas avotiem nav pieejami nedz attiecīgā gada statistiskās izpētes dati par ilggadīgo kultūru platībām, ilggadīgo zālāju platībām un citām lauksaimnieciski izmantotajām platībām (kā noteikts II pielikuma K, L, M un N daļā), nedz arī gada novērtējumi par izmaiņām šādā zemes izmantojumā, dalībvalstis par attiecīgo gadu un par minēto zemes izmantojumu var iesniegt novērtējumus.
4. Vispārējo izpēti, kas minēta 1. punktā, veic, izmantojot statistikā atzītas metodes, kuras atbilst kvalitātes, objektivitātes un ticamības prasībām.
5. Dalībvalstis, kas uzskaitītas IX pielikumā, var izvēlēties vienu no divām atšķirīgām metodoloģiskām pieejām attiecībā uz izpēti par zemes izmantošanu saskaņā ar definīcijām I pielikumā:
— vai nu īstā laika pieeju, pēc kuras, veicot izpēti, pievēršas galvenajai platībai, sniedzot papildu informāciju par sekundāro platību vēlāk,
— vai arī ex-post zemes izmantošanas novērtējumu (veicot vienu un to pašu izpēti, pievēršas gan galvenajai, gan sekundārajai platībai), kas notiek ražas sezonas beigās. Tikai IX pielikumā minētajām dalībvalstīm jānorāda sekundārās platības.
6. Datus par mazāk nozīmīgām platībām, kā minēts VIII pielikumā, var iegūt no citiem informācijas avotiem, kas neatbilst visām šīs regulas prasībām.
7. Lai izpildītu šīs iedaļas prasības, saskaņā ar 8. panta 3. punktu var vienoties par pārejas pasākumiem.
4. pants
1. Veicot galveno aramzemes platību paraugu izpēti, paraugi jāizraugās tā, lai tie būtu reprezentatīvi attiecībā uz 95 % kopējās platības, kur audzē kultūras, kas nav labība.
Dati par galvenajām platībām jāpapildina ar novērtējumu, kā pamatā ir dati no citiem avotiem un kas attiecas uz aramzemes platību, ko neaptver paraugi un kur audzē kultūras, kas nav labība.
2. Tās zemes izpēte, uz kuras aug ilggadīgie zālāji, ilggadīgās kultūras, un citu lauksaimnieciski izmantoto platību izpēte, izņemot aramzemi, ir pēc iespējas reprezentatīva. Ilggadīgie zālāji ietver arī lauksaimnieciski izmantoto zemes platību ārpus lauku saimniecībām.
3. Galveno aramzemes platību paraugu izpētei jābūt tādai, lai katrā dalībvalstī un katrai no atsevišķajām galveno platību grupām (kā precizēts IV pielikumā) būtu panākta atbilstība vismaz attiecībā uz vienu no šādiem diviem kritērijiem:
a) variāciju koeficients nepārsniedz IV pielikumā noteikto;
b) standarta kļūda nepārsniedz IV pielikumā noteikto.
4. Par precizitātes līmeni, kāds vajadzīgs ilggadīgo zālāju, ilggadīgo kultūru un citu lauksaimnieciski izmantoto platību, izņemot aramzemi, novērtējumam, lemj saskaņā ar 12. pantā noteikto kārtību, tiklīdz dalībvalstis nosūtījušas Komisijai 8. panta 1. punktā minētos ziņojumus.
5. pants
1. Ražošanas vai ražu izpēti veic, izmantojot metodes, kas ir statistikā atzītas attiecībā uz kvalitāti, objektivitāti un ticamību.
2. Ar Komisijas piekrišanu dalībvalstis tomēr var izmantot administratīvus avotus kā aizstājēju datiem par ražošanu vai ražām, ko iegūst, veicot ražošanas vai ražu izpēti, kā minēts 1. punktā.
3. Par precizitātes līmeni, kādam jāatbilst katras III pielikumā ietvertās kultūras ražošanas novērtējumam, lemj saskaņā ar 12. pantā noteikto kārtību, līdzko dalībvalstis nosūtījušas Komisijai 8. panta 1. punktā minētos ziņojumus.
4. Par jebkādu papildu informāciju, kas vajadzīga turpmākai ražošanas novērtējumu standartizācijai, lemj saskaņā ar 12. pantā noteikto procedūru, līdzko dalībvalstis nosūtījušas Komisijai 8. panta 1. punktā minētos ziņojumus.
IV IEDAĻA
Reģionālā līmenī sniedzamie dati
6. pants
1. Gada dati par VI pielikumā norādītajos reģionos apstrādātajām platībām, ražām un novākto produkciju attiecībā uz V pielikumā norādītajām kultūrām jānosūta Komisijai. Apstrādātās platības ir definētas V pielikumā.
Ja nav pieejami reģionu dati par konkrētu gadu attiecībā uz ilggadīgo kultūru, ilggadīgo zālāju un citām lauksaimnieciski izmantotajām platībām (kā definēts II pielikuma K, L, M un N daļā), dalībvalstis var iesniegt novērtējumus par minēto gadu attiecībā uz minētajām platībām, kā precizēts V pielikumā.
2. Dalībvalstīm jāsniedz dati par platībām un produktiem tikai attiecībā uz kultūrām, kuru platība pārsniedz platību, ko uzskata par mazāk svarīgu, kā norādīts VIII pielikumā.
3. Dalībvalstīm jāsniedz dati par apstrādātajām platībām, kā noteikts V pielikumā, un par novākto produkciju tikai attiecībā uz katrai noteiktajai kultūrai vissvarīgāko reģionu. Attiecībā uz katru šo kultūru dati jāiesniedz par tiem reģioniem, kuri kopā ņemti – sakārtoti dilstošā secībā – pārstāv vismaz 80 % no konkrētas kultūras platības salīdzinājumā ar kopējo šīs kultūras platību attiecīgajā dalībvalstī.
V IEDAĻA
Izpildes termiņi, pieredzes apmaiņa un pārejas pasākumi
7. pants
1. Še turpmāk kalendāro gadu, kurā sākas ražas novākšana, sauc par ražas gadu.
2. Attiecībā uz II pielikumā norādītajām izmantotajām zemes platībām dalībvalstis iesniedz Komisijai pagaidu valsts līmeņa datus par apstrādātajām platībām vēlākais līdz ražas gada 1. oktobrim. Galīgos datus par šīm apstrādātajām platībām iesniedz vēlākais līdz nākamajam 1. aprīlim pēc ražas gada.
3. Sākotnējos valsts ražu un ražošanas datu novērtējumus attiecībā uz VII pielikumā precizētajiem produktiem iesniedz vēlākais minētajā pielikumā noteiktajos termiņos. Pagaidu datus par ražu un ražošanu attiecībā uz III pielikumā noteiktajiem produktiem iesniedz vēlākais līdz nākamajam 15. aprīlim pēc ražas gada un galīgos datus – visvēlākais līdz nākamajam 1. oktobrim pēc ražas gada.
4. Ja ražas un ražošanas dati attiecas uz pārskatītiem platību datiem, tad būtu jāiesniedz arī minētie platību dati.
5. Reģionālos datus, kas minēti 6. pantā, iesniedz vienlaikus ar galīgajiem valsts datiem, un reģionālie dati atbilst galīgajiem valsts datiem.
8. pants
1. Dalībvalstis 12 mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā iesniedz Komisijai sīku metodoloģisku ziņojumu, kurā apraksta, kā ir iegūti dati par izmantoto platību, aramzemi un platību atsevišķām kultūrām. Dalībvalstis arī paskaidro, kā attiecīgajās valstīs un vajadzības gadījumā reģionos, aprēķina ražu un produkciju, un norāda attiecīgo datu reprezentivitāti un uzticamību. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm sastāda ziņojumu kopsavilkumu.
2. Dalībvalstis trīs mēnešu laikā informē Komisiju par jebkādām izmaiņām informācijā, kas paredzēta 1. punktā.
3. Ja atsevišķi metodoloģiskie ziņojumi parāda, ka dalībvalsts tuvākajā nākotnē nevar izpildīt šīs regulas prasības, un ja ir vajadzīgas izmaiņas izpētes paņēmienos un metodoloģijā, tad Komisija, sadarbojoties ar attiecīgo dalībvalsti, var noteikt pārejas posmu, kas nepārsniedz divus gadus, lai ieviestu šai regulai atbilstīgu izpētes programmu.
4. Metodoloģiskos ziņojumus, pārejas pasākumus, datu pieejamību, datu ticamību un citus attiecīgus jautājumus, kas saistīti ar šīs regulas piemērošanu, divas reizes gadā izskata Lauksaimniecības statistikas pastāvīgās komitejas kompetentā darba grupā.
9. pants
Ne vēlāk kā 1995. gada beigās Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz:
— ziņojumu par pieredzi, kas gūta statistiskajā izpētē un no novērtējumiem, kas veikti saskaņā ar šo regulu,
— vajadzības gadījumā priekšlikumus dalībvalstīs spēkā esošo pasākumu uzlabošanai un saskaņošanai.
10. pants
Šīs regulas I līdz IX pielikumu pēc vajadzības groza saskaņā ar 12. pantā noteikto kārtību.
VI IEDAĻA
Finanšu pasākumi
11. pants
1. No 1993. līdz 1995. gadam Kopiena katru gadu iesaistās dalībvalstu izdevumu segšanā, kas radušies, veicot darbus 2. un 6. pantā minēto metodoloģisko pamatu un datu salīdzināmības uzlabošanai; uzskatāms, ka šim ieguldījumam vajadzīgā summa ir 1 miljons ECU gadā.
2. Pieejamo apropriāciju lielumu par katru finanšu gadu nosaka budžeta lēmēja iestāde.
3. Lēmumu par ieguldījuma apjomu, ko piešķir katrai dalībvalstij, pieņem, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts prasības, un saskaņā ar 12. pantā noteikto kārtību.
VII IEDAĻA
Nobeiguma noteikumi
12. pants
1. Komisijai palīdz Lauksaimniecības statistikas pastāvīgā komiteja (turpmāk tekstā – “Komiteja”).
2. Ja ir atsauce uz šo pantu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK ( 5 ) 5. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.
3. Komiteja pieņem savu reglamentu.
13. pants
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
DEFINĪCIJAS
I. PĀRSKATA VIENĪBA
Pārskata vienība ir lauksaimniecības uzņēmuma ( 6 ) aramzeme (kā definēts II pielikumā) vai viens no zemes gabaliem, kas izraudzīti par vienībām vispusīgā pārskatā par dalībvalsts aramzemi.
II.A. ZEMES IZMANTOŠANĀ PAVEIKTĀ NOVĒRTĒJUMS
Pārskata vienības galvenās un sekundārās platības klasificē šādi:
Pārskata vienības platība
1. Vispārējs gadījums
Pārskata vienības attiecīgā zemes gabala galveno platību vispārējā gadījumā, ja zemes gabals ražas gadā ir aizņemts tikai vienreiz, nepārprotami nosaka tas, ar ko platība aizņemta. (Šajā gadījumā minētā zemes gabala sekundārā platība ir vienāda ar nulli).
2. Īpaši gadījumi
2.1. Secīga ražas novākšana
Galvenā platība: Ja aramzemes gabalu attiecīgā ražas gadā izmanto vairāk nekā vienreiz (secīga augkopība) un ja katru reizi platībā ir tikai viena kultūra, tad galveno platību nosaka pēc kultūras ar lielāko vērtību. Ja produkcijas vērtība nenosaka, kura ir galvenā kultūra, tad par galveno kultūru uzskata kultūru, kas aizņem zemi ilgākajā laika posmā.
Sekundārā platība: Visas citas aizņemtības uzskata par sekundārām platībām.
2.2. Apvienotā augkopība
Galvenā platība: Ja aramzemes gabalu visā attiecīgā ražas gada augšanas sezonā izmanto vienam un tam pašam kultūru apvienojumam (apvienotā augkopība), tad galveno platību sadala proporcionāli attiecīgajām kultūrām.
Sekundārā platība: Šajā gadījumā nav sekundārās platības.
2.3. Secīgas un apvienotas augkopības apvienojums
Galvenā platība: Ja aramzemes gabalu attiecīgajā ražas gadā izmanto vairāk nekā vienreiz un apvienojot secīgas un apvienotas kultūras, tad katru kultūru apvienojumu, kas aizņem zemi vienā un tajā pašā laika posmā, novērtē atsevišķi, un par galveno platību uzskata apvienojumu vai atsevišķu kultūru ar lielāko vērtību. Ja minēto platību izmanto apvienotai augkopībai, galveno platību starp attiecīgajām kultūrām sadala proporcionāli.
Sekundārā platība: Visas citas aizņemtības uzskata par sekundārām platībām.
II.B. ZEMES IZMANTOŠANAS REĀLAJĀ LAIKĀ NOVĒRTĒJUMS
Pārskata vienības attiecīgā zemes gabala galveno platību vai reģistrēto platību definē kā aramzemes faktisko izmantojumu attiecīgā ražas gada brīdī, ko nolemts izmantot par atskaites dienu zemes izmantošanas pārskatā.
Apvienotās augkopības gadījumā (skat. II.A 2.2. punktu) galveno platību vai reģistrēto platību sadala proporcionāli starp attiecīgajām kultūrām.
II PIELIKUMS
2. PANTA 1. UN 2. PUNKTĀ MINĒTO PLATĪBU SPECIFIKĀCIJA
|
Preču apraksts |
Jaunais Cronos kods |
Galvenā platība vai reģistrētā platība (ha) (1) |
Sekundārā platība vai papildu platība (ha) (1) |
|
|
A. Kopā graudaugu produkti (2) |
1050 |
|||
|
— Rīsi (2) |
1250 |
|||
|
B. Žāvēti pākšaugi |
1300 |
|||
|
— Sējas zirņi |
1320 |
|||
|
— Pārējie žāvētie zirņi |
1311 |
|||
|
— Cūku pupas un lauka pupas |
1335 (iesk. 1338) |
|||
|
— Žāvētas pupas |
1331 |
|||
|
— Lupīnas |
1343 |
|||
|
— Pārējie žāvētie pākšaugi |
1341, 1342, 1349 |
|||
|
C. Sakņaugi |
1350 |
|||
|
— Kartupeļi |
1360 |
|||
|
— Cukurbietes |
1370 |
|||
|
— Lopbarības bietes |
1381 |
|||
|
— Pārējās sakņu kultūras (piemēram, lopbarības kāposti, rāceņi) |
1382 |
|||
|
D. Tehniskās kultūras |
1400 |
|||
|
— Rapši un ripši |
1420 |
|||
|
— Saulgriežu sēklas |
1450 |
|||
|
— Linsēklas |
1460 |
|||
|
— Sojas pupas |
1470 |
|||
|
— Kokvilna |
1540 |
|||
|
— Pārējās eļļas augu sēklas (piemēram, magones, sinepes, sezams u.c.) |
1480 (izņemot 1490) |
|||
|
— Šķiedras lini |
1520 |
|||
|
— Kaņepes |
1530 |
|||
|
— Tabaka |
1550 |
|||
|
— Apiņi |
1560 |
|||
|
— Pārējās šķiedraugu kultūras |
1510 |
|||
|
— Pārējās tehniskās kultūras |
1570 |
|||
|
To skaitā: |
||||
|
Cigoriņi kafijai; |
1571 |
|||
|
Cigoriņi inulīnam; |
1572 |
|||
|
Ārstniecības, aromātiskie augi vai garšaugi; |
1580 |
|||
|
Citur nenorādītas tehniskās kultūras |
1589 |
|||
|
E. Rupjā barība un ganības no aramzemes |
2610 |
|||
|
— Viengadīga rupjā lopbarība zaļmasā: |
2611 |
|||
|
— Zaļā kukurūza; |
2625 |
|||
|
— Rupjā lopbarība, izņemot kukurūzu; |
2612 |
|||
|
— Daudzgadīga rupjā lopbarība; |
2671, 2672, 2673 |
|||
|
— Zālāji aramzemē un ganības |
2680 |
|||
|
F. Svaigie dārzeņi (iekļaujot zemenes) |
(1600 + 2260) |
|||
|
— ārā vai zem zema neaizsniedzama apsega (3) |
||||
|
G. Ziedi un dekoratīvie augi |
3001 |
|||
|
— ārā vai zem zema neaizsniedzama apsega (3) |
||||
|
H. Platības, kurās novāc sēklas (4) |
3310 |
|||
|
I. Papuve (iekļaujot zaļmēslojumu) |
2696 |
|||
|
J. Aramzeme (A–I) (3) |
0001 |
|||
|
K. Daudzgadīgās ganības |
0002 |
|||
|
L. Zeme zem daudzgadīgajām kultūrām (izņemot zemenes) |
(0003-2260) |
|||
|
tai skaitā: |
||||
|
Augļu dārzi; |
2040 |
|||
|
Vīna dārzi; |
2410 |
|||
|
Olīvkoku stādījumi |
2450 |
|||
|
M. Zemstikla kultūras (5) |
1111 |
|||
|
tai skaitā: |
||||
|
Svaigi dārzeņi; |
1112 |
|||
|
Ziedi un dekoratīvie augi; |
1113 |
0 |
||
|
Ilggadīgās kultūras |
1114 |
0 |
||
|
N. Pārējās platības, iekļaujot piemājas dārziņus (6) |
0004 |
|||
|
O. Izmantota lauksaimniecības zemes platība (A-I) + (K-N) |
0005 |
|||
|
(1) Datus par graudaugu produktiem un rīsiem jau vāc saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 837/90 (OV L 88, 3.4.1990., 1. lpp.). (2) Kultūras, ko audzē zem stikla vai zem augsta (pieejama) apsega, neiekļauj (struktūrapsekojuma kodi D/15, D/17 un G/07), tāpat kā piemājas dārziņus. (3) Kā noteikts saskaņā ar Komisijas 2002. gada 24. janvāra Regulu (EK) Nr. 143/2002 (I pielikums: kods D19). (4) Kultūras, ko audzē zem stikla vai zem augsta (pieejama) apsega, ietver svaigus dārzeņus, ziedus un dekoratīvos augus, kā arī visas daudzgadīgās zemstikla kultūras. (5) Datu sūtīšana par platībām, ko aizņem piemājas dārziņi, nav obligāta Dānijai, Nīderlandei, Austrijai, Somijai, Zviedrijai un Apvienotajai Karalistei. (6) Skat. definīciju I pielikumā. (7) Apraksti iekļauti arī III pielikumā. (8) Šī zīme nozīmē, ka datu sūtīšana nav obligāta. |
||||
III PIELIKUMS
2. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTO PRODUKTU SPECIFIKĀCIJA
IV PIELIKUMS
VAJADZĪGĀS PRECIZITĀTES SPECIFIKĀCIJA KATRĀ DALĪBVALSTĪ PAR 4. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTAJĀM PLATĪBU GRUPĀM
|
Jaunais Cronos kods |
Preču apraksts |
Maksimālais pieļaujamais variāciju koeficients (%) |
Maksimālā pieļaujamā standartkļūda (ha) |
|
1300 |
B. Žāvēti pākšaugi |
3 |
5 000 |
|
1350 |
C. Sakņaugi |
3 |
5 000 |
|
1400 |
D. Tehniskās kultūras |
3 |
5 000 |
|
2610 |
E. Rupjā barība un ganības no aramzemes (1) |
3 |
5 000 |
|
(1600 + 2260) |
F. Svaigi dārzeņi (iekļaujot zemenes) |
3 |
5 000 |
|
2696 |
I. Papuve (iekļaujot zaļmēslojumu) |
3 |
5 000 |
|
(1) Rupjā barība un ganības no aramzemes ietver: a) rupjo barību zaļmasā (jaunais Cronos kods 2611); b) daudzgadīgo rupjo lopbarību (jaunais Cronos kods 2671, 2672, 2673); c) zālājus aramzemē un ganības (jaunais Cronos kods 2680). NB: Precizitāte graudaugiem un rīsiem ir jau noteikta ar Padomes 1990. gada 26.marta Regulu (EEK) Nr. 837/90. Lielie burti B, C, D, E, F un I attiecas uz II pielikuma virsrakstiem. |
|||
V PIELIKUMS
REGULAS 6. PANTĀ MINĒTO PLATĪBU UN PRODUKTU SPECIFIKĀCIJA
VI PIELIKUMS
6. PANTĀ MINĒTIE REĢIONĀLIE LĪMEŅI
|
Dalībvalstis |
Reģionālais iedalījums |
|
Belgique — België |
Provinces/Provincies — Région wallonne/Vlaams gewest |
|
България |
NUTS 2 |
|
Česká republika |
kraje - NUTS 3 |
|
Danmark |
– |
|
Deutschland |
Bundesländer |
|
Eesti |
NUTS 2 |
|
Ελλάδα |
Υπηρεσίες περιφερειακής αvάπτυξης (1) |
|
España |
Comunidades autónomas |
|
France |
Régions de programme |
|
Ireland |
– |
|
Italia |
Regioni |
|
Κύπρος |
— |
|
Latvija |
NUTS 3 |
|
Lietuva |
NUTS 3 |
|
Luxembourg |
– |
|
Magyarország |
tervezési-statisztikai régiók |
|
Malta |
NUTS 2 |
|
Nederland |
Provincies |
|
Österreich |
►M1 Federālās zemes ◄ |
|
Polska |
NUTS 2 |
|
Portugal |
NUTS II (1) |
|
România |
NUTS 2 |
|
Slovenija |
NUTS 2 |
|
Slovensko |
NUTS 2 |
|
Suomi |
►M1 Dienvidsomija ◄ ►M1 Vidussomija ◄ ►M1 Pohjanmā ◄ ►M1 Ziemeļsomija ◄ |
|
Sverige |
►M1 8 valsts apgabali ◄ |
|
United Kingdom |
Standard regions |
|
(1) Reģionālie dati jāiesniedz vēlākais trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā. NUTS = statistikas teritoriālo vienību nomenklatūra. |
|
VII PIELIKUMS
TERMIŅI ATSEVIŠĶU PRODUKTU RAŽAS UN RAŽOŠANAS SĀKOTNĒJAI NOVĒRTĒŠANAI VALSTU LĪMENĪ (7. PANTA 3. PUNKTS)
NB: Datus par graudaugiem un rīsu jau vāc saskaņā ar Padomes 1990. gada 26. marta Regulu (EEK) Nr. 837/90.
VIII PIELIKUMS
MAZNOZĪMĪGAS PLATĪBAS UN PLATĪBAS, KAS IEKĻAUJAMAS REGULĀRAJOS STATISTIKAS APSEKOJUMOS
IX PIELIKUMS
Šādām dalībvalstīm ikgadējā statistikas izpētē ir jāiekļauj sekundārās platības:
— Grieķijai,
— Spānijai,
— Itālijai,
— Portugālei.
Sekundāro platību definīciju skat. I pielikumā.
( 1 ) OV C 335, 18.12.1992., 35. lpp.
( 2 ) Atzinums sniegts 1993. gada 12. februārī (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī).
( 3 ) OV L 179, 7.8.1972., 1. lpp.
( 4 ) OV L 151, 15.6.1990., 1. lpp.
( 5 ) Padomes Lēmums 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.).
( 6 ) Skat. Komisijas 1989. gada 26. oktobra Lēmumu 89/651/EEK (OV L 391, 30.12.1989. 1. lpp.)