European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

L sērija


2025/1288

30.6.2025

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2025/1288

(2025. gada 27. jūnijs),

ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes holīna hlorīda importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 7. pantu,

apspriedusies ar dalībvalstīm,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

1.1.   Procedūras sākšana

(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2024. gada 31. oktobrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts” jeb “ĶTR”) izcelsmes holīna hlorīda importu. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu, reaģējot uz sūdzību, ko 2024. gada 17. septembrī iesniedza Balchem Italia Srl un Taminco BV (“sūdzības iesniedzēji”). Sūdzību iesniedza Savienības holīna hlorīda ražošanas nozare pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

1.2.   Reģistrācija

(3)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2025/92 (3) (“reģistrācijas regula”) Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma imports jāreģistrē.

1.3.   Ieinteresētās personas

(4)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas, kas vēlas piedalīties izmeklēšanā, sazināties ar Komisiju. Turklāt Komisija par izmeklēšanas sākšanu atsevišķi informēja sūdzības iesniedzējus, citus iespējamos Savienības ražotājus, zināmos ĶTR ražotājus eksportētājus un iestādes, zināmos importētājus, piegādātājus un lietotājus, tirgotājus, kā arī zināmās attiecīgās apvienības un aicināja tos piedalīties.

(5)

Ieinteresētajām personām bija iespēja iesniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

1.4.   Piezīmes par procedūras sākšanu

(6)

Van Eeghen Functional Ingredients BV (“Van Eeghen”) apgalvoja, ka abi sūdzības iesniedzēji nedarbojas kā ES ražotāji pārtikas holīna hlorīda tirgū un ka tāpēc to tirgus daļa nesasniedz 25 %, kas vajadzīgi, lai sāktu izmeklēšanu par pārtikas holīna hlorīda importu.

(7)

Par 25 % robežvērtību, kas nepieciešama, lai sāktu izmeklēšanu, un ir minēta pamatregulas 5. panta 4. punktā, Komisija paskaidroja, ka tā attiecas nevis uz tirgus daļu, bet uz ražošanas apjoma Savienībā – Savienības ražotājiem, kas pauž atbalstu sūdzībai, būtu jāražo vismaz 25 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma. Kā minēts 14. apsvērumā, abi sūdzības iesniedzēji saražo vairāk nekā 80 % no līdzīgā ražojuma ražošanas apjoma Savienībā, un tādējādi minētā robežvērtība ir pilnībā sasniegta.

(8)

Kā sīkāk paskaidrots 33. un 34. apsvērumā, pārtikas un nepārtikas holīna hlorīds ir uzskatāmi par diviem izmeklējamā ražojuma veidiem.

(9)

Ķīnas Pārtikas produktu, vietējo produktu un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu importa/eksporta palāta (“CFNA”) (4) apgalvoja, ka izmeklējamā ražojuma žāvētāji būtu uzskatāmi par ražotājiem un ka tāpēc tie būtu jāņem vērā, vērtējot Savienības ražošanas nozares reprezentativitātes un reprezentativitātes prasības. CFNA arī apgalvoja, ka sūdzības iesniedzēji varētu būt saistīti ar kādu no Ķīnas attiecīgā ražojuma ražotājiem eksportētājiem.

(10)

Apgalvojums par žāvētājiem ir aplūkots 160. apsvērumā.

(11)

Attiecībā uz CFNA apgalvojumu, ka abi sūdzības iesniedzēji varētu būt saistīti ar Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, Komisija apstiprināja un pārbaudīja, ka šādas attiecības ar atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem nepastāv. Attiecīgi apgalvojums tika noraidīts, jo tas nebija pamatots ar pierādījumiem.

(12)

CFNA apgalvoja, ka sūdzība nav pietiekami detalizēti izklāstīta, kas liedz ieinteresētajām personām izmantot tiesības uz aizstāvību, un lūdza Komisiju pieprasīt sūdzības iesniedzējiem izpildīt pilnīgas informācijas izpaušanas pienākumu saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem. Komisija norādīja, ka CFNA nav norādījusi, kura sūdzības daļa nav izklāstīta pietiekami detalizēti. Komisija uzskatīja, ka sūdzības nekonfidenciālā versija atbilst saskaņā ar pamatregulu piemērojamajiem standartiem, kas paredz, ka sūdzības nekonfidenciālajai versijai jābūt pietiekami detalizētai, lai ieinteresētās personas varētu pienācīgi izprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību. Šā iemesla dēļ apgalvojums par procesuālām problēmām ir noraidīts.

1.5.   Atlase

(13)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

Savienības ražotāju atlase

(14)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisku izlasi. Tomēr ar paziņojumu pievienošanai lietā (5) Komisija informēja ieinteresētās personas, ka tā ir atteikusies no atlases, jo tikai abi sūdzības iesniedzēji bija atbildējuši uz uzdotajiem jautājumiem. Abu minēto Savienības ražotāju ražošanas apjoms pārsniedza 80 % no līdzīgā ražojuma aplēstā ražošanas un pārdošanas apjoma Savienībā. Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes. Piezīmes par lēmumu neveikt atlasi netika saņemtas. Abi sūdzības iesniedzēji ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīvi.

Nesaistīto importētāju atlase

(15)

Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Viens nesaistīts importētājs sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka to iekļauj izlasē. Tādēļ nesaistīto importētāju atlase nebija nepieciešama.

Ražotāju eksportētāju atlase

(16)

Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza ĶTR pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus (ja tādi ir), kas varētu vēlēties piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(17)

Septiņi ražotāji eksportētāji no attiecīgās valsts sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no diviem ražotājiem eksportētājiem, pamatojoties uz vislielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, ko atvēlētajā laikā bija iespējams pienācīgi pārbaudīt. Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji ziņoja, ka pārstāv 57 % no holīna hlorīda kopējā eksporta apjoma uz Savienību, kuru bija ziņojuši ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu par izveidoto izlasi notika apspriešanās ar visiem attiecīgajiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm. Piezīmes par izveidoto izlasi netika saņemtas.

1.6.   Atbildes uz anketas jautājumiem un pārbaudes apmeklējumi

(18)

Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) nosūtīja anketu par to, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(19)

Komisija nosūtīja anketas ražotājiem Savienības, atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem un nesaistītam importētājam, kas sadarbojās. Procedūras sākšanas dienā tās pašas anketas, kā arī izmeklējamā ražojuma lietotājiem paredzētā anketa tika darītas pieejamas tiešsaistē (6).

(20)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no diviem ražotājiem Savienībā, viena lietotāja, viena nesaistīta importētāja un diviem izlasē iekļautiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem.

(21)

Komisija vāca un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pamatojoties uz pamatregulas 16. pantu, šādu uzņēmumu telpās veica pārbaudes apmeklējumus.

 

ražotāji Savienībā:

—

Balchem Italia Srl, Itālija,

—

Taminco BV, Beļģija;

 

ražotāji eksportētāji Ķīnas Tautas Republikā:

—

Shandong Aocter Feed Additives Co., Ltd., Liaočenga, Šaņdunas province, ĶTR,

—

Shandong FY Feed Technology Co., Ltd, Binzhou City, Bindžou, Šaņdunas province, ĶTR (turpmāk “ SFY ”),

—

Shandong Yinfeng Biological Technology Co., Ltd, Zouping City, Šaņdunas province, ĶTR (ražotājs UN uzņēmuma SFY piegādātājs, turpmāk “SYB” ).

1.7.   Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(22)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2023. gada 1. oktobra līdz 2024. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

2.   IZMEKLĒJAMAIS RAŽOJUMS, ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1.   Izmeklējamais ražojums

(23)

Izmeklējamais ražojums ir holīna hlorīds visās formās un tīrības pakāpēs, uz nesēja vai bez tā, ar minimālo holīna hlorīda saturu 30 % pēc masas, izņemot kalcija fosforilholīna hlorīda tetrahidrātu ar CAS numuru 72556-74-2.

(24)

Holīna hlorīds ir organisks savienojums un četraizvietots amonija sāls. Tīra holīna hlorīda molekulārā formula ir [(CH3)3NCH2CH2OH]+Cl–, un tā molekulmasa ir 139,62 g/mol. Holīna hlorīds var būt ūdens šķīduma un kristalizētā veidā. Holīna hlorīds ūdens šķīduma veidā ir bezkrāsains, un to var pārvērst cietā veidā, iztvaicējot ūdeni, iegūstot baltu, kristālisku sāli.

(25)

Holīna hlorīdu bieži izmanto kā piedevu dzīvnieku barībā. Tā ir būtiska uzturviela daudzu dzīvnieku sugu augšanai, attīstībai un labai veselībai, galvenokārt mājputnu un gaļas tirgos. Holīna hlorīdu izmanto arī pārtikā un nutrikamentos. Jo īpaši holīna hlorīdu pievieno zīdaiņiem paredzētiem mākslīgajiem maisījumiem un uztura bagātinātājiem, kurus lieto pirms dzemdībām, jo tas veicina smadzeņu attīstību un darbību. Holīna hlorīds ir arī māla stabilizācijas līdzeklis sašķelšanas šķidrumos naftas un gāzes ieguves rūpniecībā.

(26)

Holīna hlorīdu ražo trijos secīgos reakcijas procesos. Pirmkārt, metanols un amonjaks reaģē, veidojot trimetilamīnu (“TMA”). Pēc tam TMA reaģē ar sālsskābi (“HCl”), veidojot trimetilamīna hidrohlorīdu (sāli). Treškārt, trimetilamīna hidrohlorīds reaģē ar etilēnoksīdu, veidojot šķidro holīna hlorīdu. Procesos tiek patērēta enerģija, piemēram, dabasgāze un elektroenerģija, bet netiek ražoti citi blakusprodukti, izņemot ūdeni.

(27)

Holīna hlorīda galaprodukta koncentrāciju sasniedz attīrīšanas procesā, atdalot ūdeni. Lai holīna hlorīdu uzklātu uz nesēja, šķidro holīna hlorīdu rūpīgi izsmidzina un samaisa ar nesēju, t. i., kukurūzas vālīti, cukurbiešu mīkstumu, silīcija dioksīdu, pēc tam žāvē, lai samazinātu mitruma saturu un iegūtu vēlamo holīna hlorīda koncentrāciju. Žāvēšanas procesu veic vai nu šķidrā holīna hlorīda ražotājs, vai citi operatori (žāvētāji). Pēdējie no minētajiem iegādājas šķidro holīna hlorīdu, lai uzklātu uz nesēja un pēc tam pārdotu tirgotājiem un lietotājiem gatavo holīna hlorīdu, kas sajaukts ar nesēju.

2.2.   Attiecīgais ražojums

(28)

Attiecīgais ražojums ir ĶTR izcelsmes izmeklējamais ražojums, kuru pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 2923 10 00 , ex 2309 90 31 , ex 2309 90 96 , ex 2106 un 3824 99 96 (un kuru kopš izmeklēšanas sākuma klasificē ar TARIC papildu kodu 89ID). Pašlaik šo ražojumu klasificē ar KN kodiem ex 2923 10 00 , ex 2309 90 31 , ex 2309 90 96 , ex 2106 un 3824 99 96 (TARIC papildu kodi 89RB, 89RC, 89RD, 89RE, 89RF, 89RG, 89RH un 89YY).

2.3.   Līdzīgais ražojums

(29)

Izmeklēšana parādīja, ka visiem turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, un tos izmanto vieniem un tiem pašiem pamatlietojumiem:

—

attiecīgajam ražojumam, ko eksportē uz Savienību,

—

izmeklējamajam ražojumam, ko ražo un pārdod ĶTR iekšzemes tirgū, kā arī

—

izmeklējamajam ražojumam, ko Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod Savienībā.

(30)

Tāpēc Komisija šajā posmā nolēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

2.4.   Apgalvojumi par ražojumu tvērumu

(31)

Van Eeghen un CFNA apgalvoja, ka pārtikas holīna hlorīds nebūtu iekļaujams izmeklēšanas tvērumā. Tie apgalvoja, ka holīna hlorīds, ko izmanto dzīvnieku barībā, būtiski atšķiras no hlorīda, ko izmanto cilvēku uzturā, ņemot vērā tīrības pakāpi, juridiskās prasības, ražojuma iedarbību un izmantošanu, cenu un tirgus dinamiku.

(32)

Kirsch Pharma GmbH (“Kirsch Pharma”) apgalvoja, ka pārtikas holīna hlorīdam nebūtu piemērojami antidempinga maksājumi, jo šāda veida izmeklējamā ražojuma ražošana ES nav pietiekama, lai apmierinātu pieprasījumu Savienības tirgū, un baidījās, ka piedāvājums būtu nepietiekams, ja tiktu noteikti pasākumi attiecībā uz pārtikas holīna hlorīdu.

(33)

Attiecībā uz holīna hlorīda ražošanu Savienībā pārtikas produktu tirgus vajadzībām Komisija vispirms apstiprināja, ka sūdzības iesniedzēji pašlaik neražo lietošanai pārtikā paredzētu holīna hlorīdu. Pārtikas holīna hlorīda tirgus ir salīdzinoši mazs, un tiek lēsts, ka tas veido ne vairāk kā 5 % no Savienības tirgus. Tāpēc, ņemot vērā sarežģītos tirgus apstākļus, kas izklāstīti šīs regulas 4.4. iedaļā, Savienības ražošanas nozare galveno uzmanību pievērsa tirgus daļu saglabāšanai galvenajā barības holīna hlorīda tirgū. Sūdzības iesniedzēji arī apgalvoja, ka pašlaik nav ekonomiski ieinteresēti ienākt šajā nelielajā tirgū, kurā, viņuprāt, lielā mērā dominē imports no Ķīnas, bet ka tie varētu ienākt šajā tirgū, ja tiktu ieviesti pasākumi. Tomēr pārtikas holīna hlorīdu joprojām ražo trešais ražotājs Savienības, kura dati tika iekļauti sūdzībā un arī šajā regulā izklāstītajos makrodatos. Minētā persona, Algry Química, apgalvoja, ka tā ir cietusi no pārtikas tirgū pastāvošā dempinga, kas rada kaitējumu, un ka tāpēc izmeklēšanai būtu jāattiecas uz pārtikas holīna hlorīdu.

(34)

Ņemot vērā 31. apsvērumā minēto apgalvojumu, Komisija pārbaudīja, vai lietošanai pārtikā paredzētajam holīna hlorīdam (pārtikas holīna hlorīds) un izmantošanai barībā paredzētajam holīna hlorīdam ir vienādas fizikālās, tehniskās un/vai ķīmiskās pamatīpašības. Komisija konstatēja, ka lietošanai pārtikā paredzētu holīna hlorīdu un izmantošanai barībā paredzētu holīna hlorīdu var uzskatīt par viena un tā paša attiecīgā ražojuma diviem dažādiem apakštipiem. Tie tiek ražoti tādā pašā veidā, tiem būtībā ir vienāds ķīmiskais sastāvs, un tiem ir vienādas fizikālās pamatīpašības. Ir taisnība, ka pārtikas rūpniecībai pārdotajam holīna hlorīdam ir augstāki testēšanas standarti un tam ir jāpievieno īpaši testēšanas sertifikāti, bet tas neattiecas uz izmantošanai barībā paredzētu holīna hlorīdu. Tomēr šīs papildu regulatīvās prasības nemaina produktu kā tādu, un tās nav saistītas ar lietošanai pārtikā paredzēta holīna hlorīda atšķirīgu kvalitāti vai tīrību. Lai gan pārtikas holīna hlorīdu var pārdot par augstākām cenām, jo tas ir uzskatāms par nišas produktu salīdzinājumā ar izmantošanai barībā paredzētu holīna hlorīdu, tas pats par sevi neapšauba ražojuma tvēruma viendabīgumu šajā izmeklēšanā. Komisija arī norādīja, ka cenu atšķirība starp holīna hlorīdu pārtikas un barības tirgū, ja tāda ir, neietekmē kaitējuma aprēķinus, jo šiem ražojuma apakštipiem ir atšķirīgi ražojuma kontroles numuri un tāpēc tos savstarpēji nesalīdzina.

(35)

Papildus iepriekš minētajam Algry Química norādīja uz pasākumu apiešanas risku, ja tvērumā netiktu iekļauts lietošanai pārtikā paredzēts holīna hlorīds, jo tad importēto ražojumu varētu importēt kā lietošanai pārtikā paredzētu ražojumu un pēc tam, kad tas nonāktu Savienības tirgū, to varētu novirzīt lietotājiem barības nozarē.

(36)

Ņemot vērā iepriekš minēto, apgalvojums par pārtikas holīna hlorīda neiekļaušanu izmeklējamā ražojuma tvērumā tika provizoriski noraidīts.

3.   DEMPINGS

3.1.   Pamatregulas 2. panta 6.a punktā paredzētā normālās vērtības noteikšanas procedūra

(37)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus par to, ka attiecībā uz ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, atzina par pareizu sākt izmeklēšanu attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem no minētās valsts.

(38)

Tādēļ, lai ievāktu pamatregulas 2. panta 6.a punkta iespējamai piemērošanai nepieciešamos datus, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu aicināja visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt informāciju par holīna hlorīda ražošanā izmantotajiem izejresursiem. Astoņi ražotāji eksportētāji iesniedza attiecīgo informāciju.

(39)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgajiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu ĶV. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no dienas, kad paziņojums par procedūras sākšanu publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un pierādījumus, kas to pamato, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu.

(40)

No Ķīnas valdības atbildes uz anketas jautājumiem netika saņemtas. Tad 2024. gada 18. decembrī Komisija informēja Ķīnas valdību, ka tā plāno izmantot pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi. Pēc šā paziņojuma piezīmes no ĶV netika saņemtas. Tāpēc tiek apstiprināta 18. panta piemērošana, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(41)

Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija norādīja arī to, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, lai noteiktu normālo vērtību, kuras pamatā ir neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, attiecīga reprezentatīvā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu varētu būt Meksika. Turklāt Komisija norādīja, ka pārbaudīs citas iespējamās attiecīgās reprezentatīvās valstis saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem.

(42)

Komisija 2024. gada 20. decembrī ar paziņojumu lietas materiālos (“pirmais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par attiecīgajiem avotiem, ko tā plānoja izmantot normālās vērtības noteikšanai. Šajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, piemēram, izejvielas, darbaspēku un enerģiju, ko izmanto holīna hlorīda ražošanā. Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija noteica iespējamās reprezentatīvās valstis, proti, Meksiku, Taizemi, Brazīliju un Malaiziju).

(43)

Komisija saņēma piezīmes par pirmo paziņojumu no sūdzības iesniedzēja un viena izlasē iekļauta ražotāja eksportētāja.

(44)

Komisija 2025. gada 28. februārī ar otro paziņojumu (“otrais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai, par reprezentatīvo valsti izmantojot Brazīliju. Tā arī informēja ieinteresētās personas, ka noteiks pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA”) un peļņu, pamatojoties uz viegli pieejamiem divu Brazīlijas uzņēmumu, proti, Dexxos Participacoes S.A. un Prox Do Brasil Produtos Quimicos S.A., finanšu datiem. Par šo datu plānoto izmantošanu piezīmes netika saņemtas. Otrajā paziņojumā Komisija pievērsās arī piezīmēm, kas tika saņemtas no ieinteresētajām personām par pirmo paziņojumu.

3.2.   Normālā vērtība

(45)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī [parastās tirdzniecības operācijās] ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(46)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā noteikts, ka, “ja (..) tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības” un tā “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas – “PVA izmaksas”).

(47)

Kā sīkāk paskaidrots tālāk, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamiem pierādījumiem un ņemot vērā Ķīnas valdības nesadarbošanos, ir atbilstīgi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

3.2.1.   Nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana

(48)

Nesenās izmeklēšanās, kas attiecās uz ķīmiskās rūpniecības nozari ĶTR (7), Komisija konstatēja, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(49)

Minētajās izmeklēšanās Komisija konstatēja, ka ĶTR notiek būtiska valdības iejaukšanās un rezultātā tiek kropļota efektīva resursu sadale, kas atbilstu tirgus principiem (8). Konkrētāk, Komisija secināja, ka ķīmiskās rūpniecības nozarē ne tikai pastāv ievērojamas ĶV īpašumtiesības pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma (9) nozīmē, bet arī ka ĶV ir iespēja iejaukties jautājumos par cenām un izmaksām, pateicoties valsts pārstāvībai uzņēmumos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē (10). Komisija arī konstatēja, ka valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā tirgu kropļo vēl vairāk. Patiešām, kopumā plānošanas sistēma ĶTR nodrošina, ka resursi tiek koncentrēti nozarēs, kuras Ķīnas valdība atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atbilstīgi tirgus spēkiem (11). Turklāt Komisija secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti nedarbojas pienācīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē un tādējādi rada kropļojumus, jo īpaši gadījumos, kad ĶTR tiek saglabāti maksātnespējīgi uzņēmumi un piešķirtas zemes izmantošanas tiesības (12). Līdzīgā kārtā Komisija konstatēja algu izmaksu kropļojumus pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma (13) nozīmē ķīmiskās rūpniecības nozarē, kā arī kropļojumus pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē finanšu tirgos, konkrēti, saistībā ar kapitāla pieejamību uzņēmumiem ĶTR (14).

(50)

Tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās, kas attiecās uz ķīmiskās rūpniecības nozari ĶTR, šajā izmeklēšanā Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas ĶTR. Komisija to pārbaudīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, to skaitā pierādījumiem, kas ietverti sūdzībā un Komisijas dienestu darba dokumentā “Būtiski kropļojumi Ķīnas Tautas Republikas ekonomikā tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanas vajadzībām” (15) (“ziņojums”), kura pamatā ir publiski pieejami avoti. Minētajā analīzē tika pārbaudīta būtiskā valdības iejaukšanās ĶTR ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā tirgus situācija attiecīgajā nozarē, kas ietver izmeklējamo ražojumu. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu pētījumu par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu, ka ĶT pastāv nozīmīgi kropļojumi, kurus šajā ziņā tā konstatējusi arī savās iepriekšējās izmeklēšanās.

(51)

Sūdzībā apgalvots, ka Ķīnas holīna hlorīda nozarē pastāv nozīmīgi kropļojumi. Tajā sniegta atsauce uz ziņojumu un it sevišķi uz to, ka ĶTR ekonomikas sistēma ir “sociālistiska tirgus ekonomika” un ka Ķīnas Komunistiskā partija (ĶKP) ieņem aktīvu lomu gan publiskajā, gan privātajā sektorā ĶTR.

(52)

Konkrētāk, sūdzībā ir norādīts, ka:

—

Ķīnas holīna hlorīda ražošanas nozari var raksturot ar valsts īpašumtiesībām un augstu valsts kontroles/intervences līmenis. Vairākiem holīna hlorīda ražotājiem ir ciešas saiknes ar ĶV, reģionālajām vai vietējām pašvaldībām vai nu tieši, vai ar apvienību starpniecību. Piemēram, viens holīna hlorīda ražotājs Ķīnā Liaoning Biochem iepriekš bija valstij piederošs uzņēmums, kas bija Ķīnas Lauksaimniecības ministrijas pakļautībā. Vēl viens holīna hlorīda ražotājs Jining Choline Factory pilnībā pieder vietējai pašvaldībai (t. i., Nanzangas apgabala ciematu tautas pašvaldībai) (16).

—

ĶV un ĶKP uztur struktūras, kas nodrošina to pastāvīgu ietekmi un kontroli uzņēmumos, jo īpaši valstij piederošos uzņēmumos (“VPU”). Kopumā ĶV aktīvi formulē un pārrauga vispārējās ekonomikas politikas īstenošanu, ko veic atsevišķi uzņēmumi, kā arī piedalās ar darbību saistītu lēmumu pieņemšanā, mainot štata vietas starp valdības iestādēm un uzņēmumiem, nodrošinot ĶKP locekļu klātbūtni izpildstruktūrās un veidojot korporatīvo struktūru. Piemēram, Ķīnas holīna hlorīda ražotāja Arshine Group dibinātāja un priekšsēdētāja ir cieši saistīta ar ĶV, ņemot vērā viņas piederību politiskajai partijai. Turklāt ir zināms, ka holīna hlorīda ražotāji, piemēram, GHW International Group, Tai’an Havay Group Co., Ltd un Arshine Group, ir uzņēmuši savās telpās ĶKP delegācijas. ĶV arī ietekmē holīna hlorīda ražotājus, ieviešot tā sauktos ĶKP elementus atsevišķos uzņēmumos un izmantojot reprezentatīvas nozares apvienības, piemēram, Ķīnas Naftas ķīmijas un ķīmijas rūpniecības federāciju (“CPCIF”) un Ķīnas Ķīmijas uzņēmumu pārvaldības asociāciju. Tādējādi gan valsts, gan privātie uzņēmumi holīna hlorīda ražošanas nozarē ĶTR tiek politiski uzraudzīti un saņem politiskus norādījumus, kas liedz šiem uzņēmumiem darboties tirgus apstākļos (17).

—

Holīna hlorīda ražotāji Ķīnā saņem subsīdijas un finansējumu no dažādu līmeņu valdības aģentūrām, tiem ir preferenciāla piekļuve finansējumam un ražošanas faktoriem un tie ir pasargāti no konkurences. Konkrēti, vairāki holīna hlorīda ražotāji Ķīnā ir atzīti par augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumiem (piemēram, NB Group, Shandong Aocter, Shandong YINFENG un Hangzhou Donglou), kas tiem dod tiesības uz plašām subsidēšanas iespējām preferenciālu aizdevumu, nodokļu atvieglojumu un preferenciālas piekļuves zemei veidā (18).

—

Ķīnas holīna hlorīda ražošanas nozarei ir piemērojama valsts politika vai pasākumi, kas ir diskriminējoša par labu iekšzemes piegādātājiem vai citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus. Konkrētāk, ĶV ķīmisko rūpniecību uzskata par stratēģisku nozari, kā paskaidrots 14. piecgades plānā (“piecgades plāns”). Ķīmiskā rūpniecība tiek uzskatīta par svarīgu nozari arī saskaņā ar ceļvedi “Ražots Ķīnā 2025”, kas Ķīnas ražotājiem nodrošina piekļuvi stratēģiskā atbalsta mehānismiem. Citi plāni vai pasākumi, kas sniedz atbalstu Ķīnas holīna hlorīda nozarei, citstarp ir Ārvalstu investīcijas veicinošu nozaru katalogs (2022. gada izdevums), Rūpniecības strukturālo pielāgojumu ievirzes katalogs (2019. gada izdevums), 14. piecgades attīstības plāns naftas ķīmijas un ķīmijas rūpniecībai un Valsts padomes pamatnostādnes par uzņēmumu tehnoloģiskās pārveides veicināšanu (2012). Pastāv arī valsts politika vai pasākumi, ko ĶV īsteno provinces līmenī vai vietējā līmenī. Piemēram, Šaņdunas 14. piecgades ķīmiskās rūpniecības attīstības plāns ir labvēlīgs holīna hlorīda ražotājiem Šaņdunas provincē, kur atrodas lielākā daļa zināmo holīna hlorīda ražotāju. Līdzīgus plānus pieņēma Dzjansu un Dzjansji province, savukārt Hebei un Džedzjanas province ir izveidojušas rūpniecības zonas ar preferenciālu politiku, kas atbalsta ķīmijas uzņēmumus, arī holīna hlorīda ražotājus (19).

—

Ķīnā praktiski visu holīna hlorīda ražošanas faktoru izmaksas ir izkropļotas, un būtībā Ķīnas izmaksas un cenas nenosaka tirgus spēki. Vairākas holīna hlorīda ražošanas izejvielas, arī etilēnoksīds, metanols, amonjaks un sālsskābe, ir ķīmiskas izejvielas, kuras ietekmē tie paši kropļojumi, kas pašu holīna hlorīda ražošanas nozari. Turklāt ĶV būtiski un sistemātiski iejaucas Ķīnas elektroenerģijas tirgū, lai izkropļotu arī enerģijas cenas. Valsts politika arī samazina aprīkojuma un iekārtu izmaksas atbalstāmajām nozarēm, piemēram, ķīmiskajai rūpniecībai, arī holīna hlorīda rūpniecībai. ĶV bieži sedz arī pētniecības un izstrādes izmaksas ķīmijas nozarē, izmantojot politikas shēmas. Visbeidzot, ķīmisko vielu ražotājus parasti ietekmē lejupēji kropļojumi, kas izriet no īpašuma tiesību aktu diskriminējošas piemērošanas un algu izmaksām ĶTR. Ņemot vērā iepriekš minēto, var secināt, ka ĶV būtiski ietekmē cenu noteikšanu ĶTR holīna hlorīda ražošanas nozarē un tās attīstību (20).

—

Piekļuvi finansējumam un kapitālam ķīmijas rūpniecībā, arī holīna hlorīda nozarē, ĶTR nodrošina iestādes, kas bieži vien pieder valstij un īsteno valsts politikas mērķus vai citādi nav neatkarīgas no valsts. Obligācijas un kredītreitingi bieži vien ir izkropļoti, un aizņēmumu izmaksas tiek uzturētas mākslīgi zemas, lai stimulētu investīciju pieaugumu. Visbeidzot, Ķīnas bankrota tiesību akti netiek stingri piemēroti ķīmijas nozarē, kurā ietilpst arī holīna hlorīda nozare, un tas rada kropļojumus, saglabājot maksātnespējīgus uzņēmumus (21).

(53)

Visbeidzot, sūdzībā tika pausts viedoklis, ka cenas un izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nenosaka brīvā tirgus spēki, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Pamatojoties uz iepriekš minēto, saskaņā ar sūdzībā pausto šajā gadījumā nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas normālās vērtības noteikšanai.

(54)

Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot Ķīnas iekšzemes cenas un izmaksas. Šī analīze aptvēra pārbaudi par būtisku valdības iejaukšanos Ķīnas ekonomikā kopumā, kā arī par konkrēto tirgus situāciju attiecīgajā nozarē, arī attiecībā uz attiecīgo ražojumu.

(55)

Šajā sakarā Komisija vispirms novērtēja, vai holīna hlorīda nozari ĶTR lielā mērā apkalpo uzņēmumi, kas ir Ķīnas iestāžu īpašumā, kontrolē, politiskā uzraudzībā vai vadībā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē. Attiecīgā ražojuma nozari apkalpo gan privāti uzņēmumi, piemēram, Aocter Group (22), Tai’an Hanwei Group (kas pieder GHW International Group) (23), Shandong Yinfeng Biological Technology Co., Ltd. (24), gan tādi valstij piederoši uzņēmumi kā Sinochem Group (25) un Sinopec Group (26). Nebija iespējams noteikt precīzu privāto un valstij piederošo ražotāju attiecību holīna hlorīda tirgū. Tomēr Komisija konstatēja, ka vairākus ražotājus tiešā veidā kontrolē valsts. Piemēram, Tianli Energy (27), kuru kontrolē valstij pilnībā piederošs uzņēmums Shandong Kechuang Group (28). Turklāt Sinochem Group (29) un Sinopec Group (30), abi centrālie uzņēmumi, kurus kontrolē Valsts padomes Valsts aktīvu uzraudzības un administrācijas komisija (“SASAC”) (31), ražo etilēnoksīdu, kas ir izejresurss holīna hlorīda ražošanā. Turklāt Shandong Hualu Huasheng Chemical Co., Ltd. (32), kura 32,08 % akciju pieder valstij (33), ir trimetilamīna, kas ir vēl viens izejresurss holīna hlorīda ražošanā, lielākais Ķīnas iekšzemes ražotājs (34).

(56)

Turklāt ĶKP iejaukšanās darbības lēmumu pieņemšanā ir kļuvusi par normu ne tikai valsts īpašumā esošos, bet arī privātos uzņēmumos (35), un ĶKP pretendē uz vadošo lomu gandrīz visos valsts ekonomikas aspektos. Valsts ietekme, ko rada ĶKP struktūras uzņēmumos, faktiski noved pie tā, ka ekonomikas dalībnieki ir valdības kontrolē un stratēģiskā uzraudzībā, ņemot vērā to, cik lielā mērā Ķīnā ir savstarpēji saaugušas valsts un partijas struktūras.

(57)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka CPCIF ir rūpniecības uzņēmumu valsts apvienība, kas aptver ķīmijas nozari. CPCIF seko ĶKP vispārējai vadībai, veic partijas uzdevumus un nodrošina partijas organizāciju darbībai nepieciešamos apstākļus (36). Turklāt “apvienības reģistrācijas un pārvaldības iestāde ir Civillietu ministrija” (37) un nosacījumi, kas ir jāizpilda, lai varētu kļūt par CPCIF pārstāvi, paredz “sekot ĶKP vadībai, atbalstīt sociālismu, kam raksturīgas Ķīnas iezīmes, apņēmīgi īstenot partijas nostāju, principus un politiku, un atbilst labām politiskajām īpašībām” (38).

(58)

Sinochem Group un Sinopec Group ir CPCIF locekļi (39).

(59)

Konkrētāk, Ķīnas Barības nozares asociācija (“CFIA”) ir ražošanas uzņēmumu valsts asociācija, kas pārstāv holīna hlorīda ražotājus (40). CFIA statūtu (41) 3. pantā ir noteikts: “CFIA mērķis ir (..) turēt augstu paceltu Ķīnas sociālisma reklāmkarogu, vadīties pēc Dena Sjaopina teorijas (..), lai īstenotu partijas un valsts principus un politiku (..) un veicinātu visaptverošu, koordinētu un ilgtspējīgu Ķīnas barības nozares attīstību.” Turklāt 4. pantā ir noteikts, ka “CFIA pieņem Ķīnas Tautas Republikas Civillietu ministrijas un Lauksaimniecības ministrijas norādījumus attiecībā uz uzņēmējdarbību un uzraudzību”. Arī nosacījumi, lai kļūtu par “CFIA priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un ģenerālsekretāru”, ietver nosacījumu, ka ir “jāievēro partijas nostāja, principi un politika un ka pretendentam ir jābūt ar labām politiķa īpašībām”.

(60)

Shandong Aocter Group ir CFIA direktoru padomes loceklis (42).

(61)

Gan publiskā, gan privātā īpašumā esoši ķīmiskās rūpniecības nozares uzņēmumi tiek stratēģiski uzraudzīti un saņem norādes. Jaunākie Ķīnas politikas dokumenti, kas attiecas uz ķīmiskās rūpniecības un naftas ķīmijas nozari, apstiprina, ka Ķīnas valdībai šī nozare joprojām ir svarīga un ka tās nodoms joprojām ir iejaukties minētajā nozarē, lai veidotu to saskaņā ar valdības politiku. To apliecina 14. piecgades plāns par ekonomisko un sociālo attīstību un 2035. gada perspektīvām, saskaņā ar kurām ĶV plāno “paātrināt galveno nozaru, piemēram, ķīmiskās rūpniecības, pārveidi un modernizāciju” (43).

(62)

Turklāt ievirzes atzinumā par ķīmiskās rūpniecības kvalitatīvas attīstības veicināšanu 14. piecgades plāna darbības laikā (“ievirzes atzinums”) (44) arī ir noteikts, ka ĶV “paātrinās tradicionālo nozaru pārveidi un modernizāciju, aktīvi izstrādās jaunus ķīmiskos materiālus un smalkās ķīmiskās vielas (..) un veicinās Ķīnas pārveidi no lielas naftas ķīmijas un ķīmijas valsts par spēcīgu naftas ķīmijas un ķīmijas jaudu. (..) Līdz 2025. gadam (..) nefasētu ķīmisko produktu ražošanas koncentrācija tiks vēl vairāk palielināta un jaudas izmantojuma rādītājs pārsniegs 80 %; ievērojami uzlabosies etilēna ekvivalenta piegādes drošība, un jaunu ķīmisko materiālu piegādes drošība pārsniegs 75 %” (45). Turklāt ĶV “veicina rūpniecības struktūras korekciju – “stiprina īpašus pasākumus un zinātniski regulē nozares mērogu” (46).

(63)

Līdzīgi piemēri Ķīnas iestāžu nodomam uzraudzīt un vadīt holīna hlorīda nozares attīstību ir atrodami provinču līmenī, piemēram, Šaņdunas 14. piecgades plānā par ķīmiskās rūpniecības attīstību, kura mērķis ir “vispusīgi veicināt rūpniecības pamata modernizāciju un rūpniecības ķēdes modernizāciju, paātrināt novecojušas un neefektīvas ražošanas jaudas likvidēšanu un veicināt ķīmisko produktu izstrādi funkcionalizācijas, rafinēšanas un diferenciācijas virzienā. Palīdzēt uzņēmumiem apvienoties un veikt reorganizāciju, optimizēt resursu sadali un rūpniecības ķēdes struktūru, kā arī uzlabot ražošanas efektivitāti un rentabilitāti” (47).

(64)

Šaņdunas 14. piecgades plāns vēlāk tika papildināts ar Šaņdunas pārvaldības pasākumiem, kas piemērojami barībai un barības piedevām (48), un tajos ir paredzēts, ka “tautas valdība, kas darbojas apgabala līmenī vai virs tā, stiprina barības nozares attīstības vadību (..), iekļauj barības nozari vietējā valsts ekonomiskās un sociālās attīstības plānā, [un] koordinē galveno barības nozares attīstības problēmu risināšanu” (49).

(65)

Attiecībā uz ĶV spēju iejaukties cenās un izmaksās, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē, Komisija konstatēja, ka “vadošo uzņēmumu, piemēram, Aocter Group, partijas nodaļu darbības apliecināšana un vadošā loma (50)” ir minēta kā piemērs citām Šaņdunas provinces pilsētām.

(66)

Shandong Kechuang Group priekšsēdētājs ir arī partijas komitejas sekretārs (51).

(67)

Sinochem Group direktoru padomes priekšsēdētājs ir partijas komitejas sekretārs, un vairāki uzņēmuma direktoru padomes locekļi ir partijas komitejas sekretāra vietnieki (52). Tāpat Sinochem Group pozicionē sevi kā uzņēmumu, kas “ievēro norādes, kas paustas Sji Dzjiņpina “Pārdomās par sociālismu ar Ķīnas iezīmēm jaunajam laikmetam”, patiesi stiprina partijas vispārējo vadību uzņēmumā, stiprina partijas veidošanu [un] pilnībā nodrošina partijas organizāciju lomas īstenošanu visos līmeņos” (53).

(68)

Tāpat arī Sinopec Group direktoru padomes priekšsēdētājs ir partijas komitejas sekretārs, un vairāki direktoru padomes locekļi ir partijas komitejas sekretāra vietnieki (54). Sinopec Group ir norādījusi, ka ir iecerējusi “koncentrēties uz uzņēmuma jauno misiju un jauniem uzdevumiem jaunajā ceļā, nest tālāk partijas pašrevolucionāro garu, visaptverošā un integrētā veidā stiprināt partijas vadību un partijas veidošanu, kā arī sistemātiski veicināt visaptverošu un stingru partijas pārvaldību, lai nodrošinātu spēcīgu garantiju jaunas nodaļas sākšanai Ķīnas modernajā naftas ķīmijas rūpniecībā” (55).

(69)

Nebija iespējams sistemātiski konstatēt personiskus sakarus starp visiem Ķīnas holīna hlorīda ražotājiem un ĶKP. Tomēr, ņemot vērā to, ka izmeklējamais ražojums ietilpst ķīmiskās rūpniecības apakšnozarē, Komisija uzskatīja, ka informācija, kas iegūta nesenajās izmeklēšanās par ķīmiskās rūpniecības nozari, kā norādīts 49. apsvērumā, attiecas arī uz izmeklējamo ražojumu.

(70)

Turklāt holīna hlorīda nozarē ir spēkā diskriminējoša politika, saskaņā ar kuru priekšroka tiek dota iekšzemes ražotājiem vai kā citādi tiek ietekmēts tirgus pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē. Komisija atklāja vairākus dokumentus, kas apliecina, ka holīna hlorīda nozare gūst labumu no valdības norādījumiem un iejaukšanās ķīmiskās rūpniecības nozarē, ņemot vērā to, ka holīna hlorīda nozare ir ķīmiskās rūpniecības nozares apakšnozare.

(71)

ĶV nemainīgi uzskata, ka ķīmisko ražojumu rūpniecība ir stratēģiski nozīmīga nozare (56). To apliecina daudzie plāni, direktīvas un citi dokumenti, ko attiecībā uz ķimikāliju ražošanu izdod valsts, reģionu un pašvaldību līmenī. Saskaņā ar 14. piecgades plānu ĶV paredz ķīmiskās rūpniecības optimizāciju un modernizāciju (57). Arī Izejvielu rūpniecības attīstības 14. piecgades plānā ir noteikts, ka ĶV “optimizēs organizatorisko struktūru; padarīs vadošos uzņēmumus lielākus un spēcīgākus; (..) atbalstīs uzņēmumus, lai paātrinātu starpreģionālu un starpīpašumu apvienošanos un reorganizāciju, palielinātu rūpniecības koncentrāciju un veiktu starptautiskas darbības; ķīmijas, naftas ķīmijas, tērauda, krāsaino metālu, būvmateriālu un citās nozarēs īpaši atbalstīs vadošu rūpniecības ķēdes uzņēmumu grupu ar ekoloģiskām prioritātēm un nozīmīgu konkurētspēju” (58).

(72)

Konkrētāk, Tai’an HANWEI Group tika divas reizes atlasīta no 50 vadošajiem Tai’an rūpniecības uzņēmumiem. “Pēc atlases [uzņēmumi] saņems prioritāru atbalstu no pašvaldības partijas komitejas, pašvaldības vadības un attiecīgajiem departamentiem, lai uzlabotu sociālo godu, atbalstītu izaugsmi, kā arī finanšu fondu atbalstu, zemes un elektroenerģijas garantiju, talantu un intelektuālo atbalstu, zīmolu attīstības un izveides atbalstu, politikas aizsardzības atbalstu, stimulus investīcijām projektos, uzņēmēju komandas veidošanu un pakalpojumu vides optimizāciju (59).”

(73)

Turklāt Tai’an HANWEI Group“ir piešķirts valsts ražošanas vienotā čempionāta uzņēmuma tituls, valsts specializētā uzņēmuma tituls “Mazais gigants” un tituls “Valsts zaļā rūpnīca”. Ar visu līmeņu partijas komiteju un valdību rūpību un atbalstu tiek paātrināta HANWEI industriālā parka būvniecība, kurā kopējās investīcijas sasniedz 2 miljardus RMB, bet plānotā zemes platība pārsniedz 400 akrus. Projekta I posms ir pabeigts un nodots ekspluatācijā. II posms tiks uzbūvēts šā gada otrajā pusē, savukārt III posms – nākamajā gadā. Paredzams, ka pēc visu posmu nodošanas ekspluatācijā izlaides vērtība pārsniegs 10 miljardus (60)”.

(74)

Turklāt Tai’an HANWEI Group guva labumu arī no preferenciālas nodokļu politikas: “Uzņēmuma spēja ātri īstenot zinātniskās pētniecības rezultātu pārveidi un ātri darboties iekšzemes un ārvalstu tirgos nav nodalāma no nodokļu departamenta spēcīgā atbalsta. Nodokļu departaments ne tikai precīzi un ātri īstenoja nodokļu atvieglojumu politiku, bet arī sniedza kvalitatīvus, efektīvus un pārdomātus pakalpojumus, kas ir spēcīgs atbalsts mūsu straujajai attīstībai. (61)”

(75)

Turklāt 2025. gadā Sinochem Group parakstīja stratēģiskās sadarbības līgumu ar Šanhajas pašvaldību, kura mērķis ir “labāk atbalstīt jauna attīstības modeļa izveidi un palīdzēt Sinochem izveidot inovatīvu uzņēmumu un pasaules līmeņa visaptverošu ķīmijas uzņēmumu (62)”. Kā arī Sinochem Group pārstāvis “pateicās Šanhajas pašvaldības partijas komitejai un pašvaldības valdībai par pārliecinošo ilgtermiņa atbalstu un palīdzību Sinochem un iepazīstināja ar Sinochem investīciju un uzņēmējdarbības plānu Šanhajā. Viņš sacīja, ka Sinochem uzņemas atbildību un uzdevumu veicināt lauksaimniecības kvalitatīvu attīstību un jaunu ķīmisko materiālu trūkuma novēršanu, un ka tas lielā mērā atbilst Šanhajas rūpnieciskās attīstības virzienam lauksaimniecības tehnoloģiju, smalko ķīmisko vielu un citu aspektu jomā” (63).

(76)

Līdzīgi Shandong Hualu Huasheng Chemical Co., Ltd. parakstīja sadarbības nolīgumu ar valstij piederošās Ķīnas Bankas Šaņdunas filiāli par “galvenajām investīcijām un finansēšanas projektiem nozarē”  (64).

(77)

Kopumā ĶV ir noteikusi pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai ekonomikas dalībnieki ievērotu valsts politikas mērķus atbalstīt veicināmās nozares, tai skaitā izmeklējamā ražojuma ražošanu. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

(78)

Šajā izmeklēšanā nav atklāti nekādi pierādījumi, kas liecinātu, ka bankrota un īpašuma tiesību aktu diskriminējošā piemērošana vai neatbilstīgā izpilde ķīmiskās rūpniecības nozarē pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē neietekmē izmeklējamā ražojuma ražotājus.

(79)

Turklāt izmeklējamo ražojumu ietekmē arī algu izmaksu kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē, kā minēts iepriekš 49. apsvērumā. Minētie kropļojumi skar nozari gan tieši (izmeklējamā ražojuma ražošanā vai tā galveno izejresursu ražošanā), gan netieši (kad nozarei ir pieejami izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR darba tiesību sistēma) (65).

(80)

Turklāt šajā izmeklēšanā netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz holīna hlorīda nozari neattiecas valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē. Šāda veida valdības iejaukšanās ir ļoti labi ilustrēta arī iepriekš minētajā ievirzes atzinumā, kurā prasīts “uzlabot atbalsta politiku, stiprināt fiskālās, finanšu, reģionālās, ieguldījumu, importa un eksporta (..) politikas koordināciju ar rūpniecības politiku, pilnībā izmantot valsts sadarbības platformu starp rūpniecību un finansēm un veicināt saikni starp uzņēmumiem un bankām” (66). Tātad valdības būtiskā iejaukšanās finanšu sistēmā nopietni ietekmē tirgus apstākļus visos līmeņos.

(81)

Visbeidzot, Komisija atgādina, ka izmeklējamā ražojuma ražošanai ir vajadzīgi vairāki izejresursi. Kad izmeklējamā ražojuma ražotāji iegādājas šos izejresursus / slēdz līgumu par tiem, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas pie izmaksām), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kuri minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, ko skar kropļojumi finanšu nozarē / kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, ko piemēro visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(82)

Tādējādi ne vien nav pareizi izmantot izmeklējamā ražojuma pārdošanas cenas iekšzemes tirgū pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (to skaitā par izejvielām, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku) ir izkropļotas, jo cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kas aprakstīta ziņojuma I un II daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, tik tiešām ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti Ķīnas Tautas Republikā, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem utt.

(83)

Kopumā pieejamie pierādījumi liecina, ka izmeklējamā ražojuma cenas un izmaksas, t. sk. izejvielu, zemes, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme.

3.2.2.   Ieinteresēto personu apsvērumi

(84)

ĶV neiesniedza ne piezīmes, ne pierādījumus, kas atbalstītu vai atspēkotu lietas materiālos iekļautos pierādījumus, to skaitā Ziņojumu un sūdzības iesniedzēja sniegtos papildu pierādījumus, par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai konkrētajā lietā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(85)

Komisija saņēma Shandong FY Feed Technology Co., Ltd. un CFNA piezīmes par nozīmīgiem kropļojumiem, kas ietekmē holīna hlorīda nozari.

(86)

Shandong FY Feed Technology Co., Ltd. apgalvoja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošana nav saderīga ar PTO Antidempinga nolīguma (“ADA”) 2.2. pantu. Konkrētāk, tā norādīja, ka PTO ADN 2.2. pantā nav atzīts jēdziens “nozīmīgi kropļojumi” un ka pat tad, ja šis jēdziens ietilptu PTO ADN 2.2. panta darbības jomā, Savienības saliktās normālās vērtības aprēķinam joprojām būtu jāatbilst PTO ADN 2.2.1.1. pantam un Apelācijas institūcijas sniegtajai tā interpretācijai, jo īpaši, kā paredzēts spriedumā lietā “ES – Biodiesel (Argentīna)”. No tā izriet, ka normālo vērtību var aprēķināt tikai tad, ja netiek veikta pārdošana parastajā tirdzniecības apritē vai ja ir īpaša tirgus situācija, kas šajā izmeklēšanā nešķiet piemērojama.

(87)

Turklāt Shandong FY Feed Technology Co., Ltd. uzskata, ka PTO ADN nav noteikuma, kas ļautu izmantot trešās valsts datus, kuri pienācīgi neatspoguļo eksportētājvalsts cenas vai izmaksu līmeni. Uzņēmums atsaucas uz ekspertu grupas ziņojumu lietā “ES – Izmaksu korekcijas metodika un konkrēti antidempinga pasākumi attiecībā uz importu no Krievijas”, apgalvojot, ka normālo vērtību var aprēķināt, tikai pamatojoties uz izcelsmes valsts ražotāju eksportētāju pārdošanas datiem vai ražošanas izmaksu faktoriem. Attiecīgi Komisijai šajā izmeklēšanā nebūtu jāpiemēro pamatregulas 2. panta 6.a punkts, bet drīzāk normālās vērtības aprēķināšanai būtu jāizmanto ĶTR holīna hlorīda ražotāju eksportētāju dati.

(88)

Visbeidzot, Shandong FY Feed Technology Co., Ltd. arī uzskata, ka sūdzībā izklāstītie pierādījumi par to, ka Ķīnā pastāv nozīmīgi kropļojumi, ir nepietiekami. Uzņēmums atsaucās uz izmeklēšanas iestādes pierādīšanas pienākumu attiecībā uz apgalvotajiem cenu kropļojumiem eksportētājvalstī, kā to apstiprinājusi Apelācijas institūcija lietā US – Countervailing Measures (21.5 – China), un tas nozīmējot, ka Komisijai esot jāiesniedz faktu dati un detalizēta analīze par tādu valdības iejaukšanos, kas tieši ietekmē Ķīnas holīna hlorīda nozari. Tas apgalvo, ka vienīgi atsauces uz Ķīnas valdības plāniem, ievirzes atzinumiem vai citām Ķīnas politikas iniciatīvām nevar pielīdzināt faktiskai valdības intervencei tirgū, kas tieši ietekmē ražotāju ražojumu cenas.

(89)

Pirmkārt, Komisija uzskata, ka pamatregulas 2. panta 6.a punktā definētie noteikumi pilnībā atbilst Eiropas Savienības PTO saistībām un iepriekš citētajai judikatūrai. Vispirms Komisija norāda, ka PTO ziņojums par lietu “ES – Biodiesel” neattiecas uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu, bet gan uz konkrēta pamatregulas 2. panta 5. punkta noteikuma piemērošanu. Jebkurā gadījumā PTO tiesību akti, kā tos interpretē PTO ekspertu grupa un Apelācijas institūcija lietā “ES – Biodiesel”, ļauj izmantot no trešās valsts iegūtus datus, kas ir pienācīgi koriģēti, ja šāda koriģēšana ir nepieciešama un pamatota. Nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanas dēļ izmaksas un cenas eksportētājvalstī nav derīgas normālās vērtības aprēķināšanai. Šādos apstākļos 2. panta 6.a punkts paredz, ka ražošanas un pārdošanas izmaksas jāaprēķina, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām, arī šādām cenām un vērtībām attiecīgā reprezentatīvā valstī ar līdzīgu attīstības līmeni kā eksportētājvalstij. Tāpēc Shandong FY Feed Technology Co., Ltd. apgalvojumi par pamatregulas 2. panta 6.a punkta nesaderību ar PTO ADN tika noraidīti.

(90)

Attiecībā uz lietu “ES – Izmaksu korekcijas” Komisija atgādina, ka gan ES, gan Krievijas Federācija pārsūdzēja ekspertu grupas konstatējumus, kas nav galīgi, un tādējādi saskaņā ar iedibināto PTO judikatūru tiem nav juridiska statusa PTO sistēmā, jo tie nav apstiprināti ar PTO dalībvalstu lēmumiem. Jebkurā gadījumā ekspertu grupas ziņojumā šajā strīdā tika īpaši atzīts, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikumi neietilpst strīda tvērumā. Tāpēc minētais apgalvojums tika noraidīts.

(91)

Otrkārt, atbildot uz apgalvojumiem par pietiekamiem pierādījumiem izmeklēšanas sākumposmā, Komisija atgādina, ka paziņojuma par procedūras sākšanu 3. punktā bija minēti vairāki prima facie elementi Ķīnas holīna hlorīda tirgū, ar ko tika pamatots konstatējums, ka tirgu ietekmē kropļojumi visā holīna hlorīda vērtības ķēdē ĶTR. Komisija uzskata, ka paziņojumā par procedūras sākšanu iekļautais pierādījumu uzskaitījums ir pietiekams izmeklēšanas sākšanai, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Lai gan konstatācija par nozīmīgu kropļojumu faktisko pastāvēšanu un no tās izrietošā 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā noteiktās metodikas izmantošana notiek tikai pagaidu un/vai galīgās informācijas izpaušanas brīdī, 2. panta 6.a punkta e) apakšpunkts nosaka pienākumu vākt datus, kas vajadzīgi šīs metodikas piemērošanai, ja uz šā pamata ir sākta izmeklēšana. Šajā gadījumā Komisija uzskatīja, ka sūdzības iesniedzēja iesniegtie prima facie pierādījumi par nozīmīgiem kropļojumiem ir pietiekami, lai uz to pamata sāktu izmeklēšanu. Tas bija skaidri norādīts paziņojuma par procedūras sākšanu 3. punktā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta e) apakšpunktā noteikto pienākumu. Tāpēc Komisija veica nepieciešamās darbības, kas ļāva tai piemērot metodiku saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu gadījumā, ja nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana tiktu konstatēta izmeklēšanas gaitā. Attiecīgi Shandong FY Feed Technology Co., Ltd. apgalvojums tika noraidīts.

(92)

Komisija arī atgādina, ka lieta “ASV – Kompensācijas pasākumi” neattiecās uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu, kas šajā izmeklēšanā ir attiecīgais juridiskais pamats normālās vērtības noteikšanai, un pat ne uz dempinga jomu. Minētais strīds attiecās uz atšķirīgu faktisko situāciju un bija saistīts ar PTO Nolīguma par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem interpretāciju, nevis ADN interpretāciju. Jebkurā gadījumā, kā skaidrots iepriekš, izmeklēšanas sākumposmā iesniegtie pierādījumi nepārprotami attiecas uz Ķīnas holīna hlorīda tirgu un tādējādi arī uz izmeklējamo ražojumu šajā lietā. Turklāt, kā sīkāk paskaidrots 3.2.1. iedaļā, šajā posmā Komisijas izmeklēšanā tika konstatēti pierādījumi par nozīmīgiem kropļojumiem, kas ietekmē Ķīnas holīna hlorīda ražošanas nozari un kas attaisno pamatregulas 2. panta 6.a punktā noteiktās metodikas piemērošanu normālās vērtības aprēķināšanai. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(93)

CFNA iesniedza piezīmes par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnas holīna hlorīda ražošanas nozarē. Tā apgalvoja, ka sūdzībā minētie dokumenti nepierāda, ka pastāv apgalvotie kropļojumi, kas varētu ietekmēt Ķīnas holīna hlorīda ražošanas nozari. Šajā sakarā CFNA norādīja, ka lielākā daļa lielāko holīna hlorīda ražotāju Ķīnā pieder privātpersonām un attiecīgi nav valstij piederoši uzņēmumi. Ciktāl ĶV pieder holīna hlorīda uzņēmumu akcijas, tās piešķir vienīgi investīciju tiesības (piem., tiesības saņemt dividendes), bet neļauj tieši piedalīties uzņēmuma darbībā. Tā arī apgalvoja, ka ĶV nav nedz piedalījusies, nedz atbalstījusi holīna hlorīda ražošanas nozari un ka sūdzībā nav konstatēts, ka pastāvētu nozīmīgi kropļojumi, kas ietekmē Ķīnas holīna hlorīda ražošanas nozari.

(94)

CFNA arī apgalvoja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošana attiecībā uz holīna hlorīda nozari Ķīnā nav saderīga ar PTO ADN un PTO Strīdu izšķiršanas padomes (“SIP”) judikatūru. Konkrētāk, PTO ADN nav atsauces uz jēdzienu “nozīmīgi kropļojumi”. PTO ADN 2.2. pants, kurā paredzētas alternatīvas normālās vērtības aprēķina metodes ierobežotos apstākļos un kurš neietver “nozīmīgus kropļojumus”, atļauj izmantot tikai ražošanas izmaksas izcelsmes valstī, kam pieskaitītas samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņa. Tāpēc ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu tiek pārkāpts PTO ADN 2.2. pants, jo tas ļauj Komisijai neņemt vērā ražošanas un pārdošanas izmaksas eksportētājvalstī un tā vietā izmantot šādus trešo valstu ražotāju datus.

(95)

Turklāt CNFA apgalvoja, ka sūdzībā un paziņojumā par procedūras sākšanu nav pietiekamu pierādījumu tam, ka holīna hlorīda ražošanas nozarē pastāv nozīmīgi kropļojumi. Abi apgalvojumi lielā mērā ir balstīti uz ziņojumu, kas neatbilst neatkarīgu un objektīvu pierādījumu un pietiekama pierādījuma spēka standartiem. Turklāt ziņojumā nav aplūkota Ķīnas holīna hlorīda ražošanas nozare pati par sevi. Tas attiecas tikai uz kropļojumiem Ķīnas ķīmijas nozarē, kas ir holīna hlorīda nozares augšupējā nozare. CNFA norādīja, ka Ķīnas holīna hlorīda nozare ir uz tirgu orientēta nozare, kurā lielākā daļa ražotāju pieder privātpersonām.

(96)

Visbeidzot, CNFA pieprasīja, lai Komisijas novērtējums par nozīmīgiem kropļojumiem tiktu veikts par katru Ķīnas ražotāju eksportētāju atsevišķi. Komisijai katrā atsevišķā gadījumā būtu jāanalizē, vai: i) nozīmīgie kropļojumi attiecas uz katru izlasē iekļauto ražotāju; ii) katrs izejresurss un ražošanas faktors, par ko ziņojis šis konkrētais ražotājs, ir izkropļots un tāpēc būtu jāaizstāj ar datiem no cita avota; iii) kāpēc tiek uzskatīts, ka dati no cita avota par katru izejresursu vai ražošanas faktoru nav izkropļoti. CNFA uzskata, ka Komisija nevar konstatēt nozīmīgu kropļojumu esību valsts vai nozares mērogā.

(97)

Ņemot vērā iepriekš minēto, CNFA secināja, ka šajā izmeklēšanā nebūtu jāpiemēro pamatregulas 2. panta 6.a punkts un ka Komisijai būtu jāpieņem iekšzemes cenas un izmaksas, par kurām ziņoja Ķīnas holīna hlorīda ražotāji, kas sadarbojās.

(98)

Pirmkārt, attiecībā uz CNFA apgalvojumu, ka sūdzībā un paziņojumā par procedūras sākšanu nav sniegti pietiekami pierādījumi, lai pamatotu konstatējumus par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnas holīna hlorīda ražošanas nozarē, Komisija uzskata, ka sūdzības iesniedzēja iesniegtie prima facie pierādījumi par nozīmīgiem kropļojumiem, kas bija uzskaitīti paziņojumā par procedūras sākšanu, ir pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu, kā sīkāk paskaidrots iepriekš 3.2.1. iedaļā.

(99)

Turklāt attiecībā uz ziņojuma pierādījuma vērtību Komisija atgādināja, ka tas ir visaptverošs dokuments, kura pamatā ir plaši objektīvi pierādījumi, arī tiesību akti, noteikumi un citi oficiālie politikas dokumenti, kurus publicējusi ĶV, trešo personu ziņojumi no starptautiskām organizācijām, akadēmiski pētījumi un zinātnieku raksti, kā arī citi uzticami neatkarīgi avoti. Ziņojums pirmo reizi tika publicēts 2017. gada decembrī, un pēc tam tas tika rūpīgi atjaunināts 2024. gada aprīlī. Visām personām bija plašas iespējas atspēkot un papildināt šo ziņojumu vai iesniegt piezīmes par šo ziņojumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktu, bet Komisija nesaņēma tādas piezīmes vai pierādījumus, kas padarītu šo ziņojumu nederīgu.

(100)

Turklāt Komisija atgādināja, ka tādu nozīmīgu kropļojumu esība, kuru dēļ piemēro pamatregulas 2. panta 6.a punktu, nav saistīta ar to, ka ziņojumā ir konkrēta nozares nodaļa vai informācija par konkrētu tirgu, kas aptver izmeklējamo ražojumu, vai par konkrētiem uzņēmumiem. Ziņojumā aprakstīti dažādi ĶTR pastāvoši kropļojumi, kas ir transversāli un skar visu Ķīnas ekonomiku (67), kā arī ietekmē izmeklējamā ražojuma cenas un/vai izejvielas un ražošanas izmaksas (68). Turklāt ziņojumā ir iekļauta nodaļa par ķīmisko rūpniecību, kas ir būtiska Komisijas novērtējumam par holīna hlorīda nozari, kura ir ķīmiskās nozares apakšnozare. Turklāt ziņojums nav vienīgais pierādījumu avots, kuru Komisija izmantojusi konstatējumiem, – šim nolūkam izmantoti arī papildu pārbaudes elementi. Kā paskaidrots iepriekš 3.2.1. iedaļā, uz holīna hlorīda nozari attiecas vairāki valdības iejaukšanās pasākumi (piem., valsts pārstāvība un uzraudzība galvenajos nozares uzņēmumos (69), piecgades plānu un citu dokumentu aptvērums (70), kā arī pasākumi finanšu nozarē (71)), kas ietekmē arī holīna hlorīda, t. sk. izejvielu, enerģijas, zemes, kapitāla un darbaspēka, ražošanas izmaksas. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(101)

Otrkārt, attiecībā uz CNFA apgalvojumu par pamatregulas 2. panta 6.a punkta nesaderību ar ES saistībām PTO ietvaros Komisija uzskata, ka 2. panta 6.a punkta noteikumi pilnībā atbilst Eiropas Savienības saistībām PTO un PTO SIP judikatūrai, kā sīkāk paskaidrots 3.2.1 iedaļā iepriekš. Komisija arī atgādināja, ka pamatregula, arī 2. panta 6.a punkts, ir sekundārs ES tiesību akts, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. pantā. ES tiesību aktos nav noteikts, ka to avotiem, arī sekundārajiem tiesību aktiem, piemēram, noteikumiem, ir jābūt balstītiem uz starptautiskajām tiesībām vai jābūt saistītiem ar saistībām, kas izriet no starptautiskajām tiesībām, piemēram, no PTO ADN.

(102)

Visbeidzot, attiecībā uz CNFA apgalvojumu par to, ka nozīmīgu kropļojumu novērtējums būtu jāveic atsevišķi par katru ražotāju eksportētāju, Komisijas atgādināja, ka tad, kad ir noteikts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, saskaņā ar 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu normālo vērtību nosaka katram ražotājam eksportētājam, izmantojot neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības attiecīgā reprezentatīvā valstī. Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkts ļauj izmantot iekšzemes izmaksas tikai gadījumā, ja ir nešaubīgi noteikts, ka tās nav izkropļotas. Tomēr, ņemot vērā pieejamos pierādījumus par atsevišķu ražotāju eksportētāju ražošanas faktoriem, nebija iespējams konstatēt, ka kādas izmeklējamā ražojuma ražošanas un pārdošanas izmaksas nebūtu izkropļotas. Tāpēc šo CNFA apgalvojumu noraidīja.

3.2.3.   Secinājums

(103)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija secināja, ka šajā gadījumā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas. Tāpēc Komisija, kā izklāstīts nākamajā iedaļā, normālo vērtību aprēķināja, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, pamatojoties uz atbilstīgām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgā reprezentatīvā valstī.

3.2.4.   Reprezentatīvā valsts

3.2.4.1.   Vispārīgas piezīmes

(104)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

—

līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā ĶTR. Šim nolūkam Komisija, pamatojoties uz Pasaules Bankas datubāzi (72), izmantoja valstis, kuru nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju ir līdzīgs kā ĶTR,

—

izmeklējamā ražojuma ražošana minētajā valstī,

—

attiecīgo datu publiska pieejamība reprezentatīvajā valstī,

—

ja bija vairākas iespējamās reprezentatīvās valstis, priekšroka attiecīgā gadījumā tika dota valstij ar atbilstoša līmeņa sociālo un vides aizsardzību.

(105)

Kā paskaidrots 37.–44. apsvērumā, Komisija lietas materiālos ir publicējusi divus paziņojumus par avotiem, kas izmantoti normālās vērtības noteikšanai. Paziņojumos aprakstīti fakti un pierādījumi, uz kuriem balstīti attiecīgie kritēriji, un atbildēts uz saņemtajām ieinteresēto personu piezīmēm par šiem elementiem un attiecīgajiem avotiem. Otrajā paziņojumā Komisija informēja ieinteresētās personas par savu nodomu uzskatīt Brazīliju par attiecīgu reprezentatīvu valsti šajā lietā, ja tiktu apstiprināts, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

3.2.4.2.   Līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā ĶTR, kur notiek holīna hlorīda ražošana

(106)

Pirmajā paziņojumā Komisija noteica, ka Brazīlija, Malaizija, Meksika un Taizeme, par kurām zināms, ka tajās ražo pārskatāmo ražojumu, saskaņā ar Pasaules Bankas datiem ir valstis, kurās ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs kā ĶTR, t. i., Pasaules Banka uz nacionālā kopienākuma pamata tās visas ierindojusi pie valstīm ar vidēji augstiem ienākumiem.

(107)

Piezīmes par minētajā paziņojumā norādītajām valstīm netika saņemtas.

3.2.4.3.   Attiecīgo datu viegla pieejamība reprezentatīvajā valstī

(108)

Kā minēts otrajā paziņojumā, Komisija nevarēja identificēt izmeklējamā ražojuma ražotājus Taizemē un Malaizijā. Attiecībā uz Meksiku Komisija uzskatīja, ka principā būtu lietderīgi izmantot finanšu informāciju par 2023. gadu, kas ir viegli pieejama par Meksikas uzņēmumu Petroleos Mexicanos (“PEMEX”), kurš ir naftas ķīmijas ražotājs un citastarp ražo etilēnoksīdu, kas ir viens no identificētajiem ražošanas faktoriem, kuri nepieciešami izmeklējamā ražojuma ražošanā. Jānorāda, ka nevienā no četrām potenciālajām reprezentatīvajām valstīm Brazīlijā, Malaizijā, Meksikā un Taizemē holīna hlorīda ražotājus nevarēja identificēt.

(109)

Turklāt, kā minēts 44. apsvērumā, Komisija atrada viegli pieejamus finanšu datus par diviem Brazīlijas uzņēmumiem, kas darbojas plašākā ķīmijas nozarē, proti, Dexxos Participacoes S.A. un Prox Do Brasil Produtos Quimicos S.A. Visbeidzot Komisija konstatēja, ka finanšu dati, kas pieejami par šiem diviem uzņēmumiem, ir vispusīgākie un piemērotākie, jo īpaši tāpēc, ka to pamatā bija divu uzņēmumu dati, nevis tikai viena uzņēmuma dati, kā Meksikas gadījumā.

(110)

Aplūkojot importa statistikas pieejamību par galvenajiem identificētajiem ražošanas faktoriem, Komisija pirmajā un otrajā paziņojumā paskaidroja, ka saskaņā ar GTA datubāzi Meksika izmeklēšanas periodā nebija ziņojusi par trimetilamīna importu. Jāatzīmē, ka trimetilamīna izmaksas ir [30–45 %] no attiecīgā ražojuma kopējām ražošanas izmaksām.

(111)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija ar otro paziņojumu informēja ieinteresētās personas, ka tā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu plāno izmantot Brazīliju kā attiecīgu reprezentatīvo valsti un viegli pieejamos Dexxos Participacoes S.A. un Prox Do Brasil Produtos Quimicos S.A. finanšu datus, lai normālās vērtības aprēķināšanas vajadzībām noteiktu neizkropļotas ražošanas un pārdošanas izmaksas.

(112)

Ieinteresētās personas tika aicinātas sniegt piezīmes par Brazīlijas kā reprezentatīvās valsts atbilstību un par Dexxos Participacoes S.A. un Prox Do Brasil Produtos Quimicos S.A. datu izmantošanu. Piezīmes par šo uzņēmumu datu izmantošanu netika saņemtas. Attiecībā uz atsauces vērtību izmantošanu identificētajiem ražošanas faktoriem, kuru pamatā bija Brazīlijas importa dati, SYB un SFY iesniedza vairākas piezīmes, kas aplūkotas 3.2.5.1. iedaļā tālāk.

3.2.4.4.   Sociālās un vides aizsardzības līmenis

(113)

Tā kā, pamatojoties uz visiem šiem faktoriem, tika konstatēts, ka Brazīlija bija vienīgā pieejamā attiecīgā reprezentatīvā valsts, nebija vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

3.2.4.5.   Secinājums

(114)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto analīzi, Brazīlija atbilda kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to uzskatītu par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

3.2.5.   Neizkropļotu izmaksu noteikšanai izmantotie avoti

(115)

Komisija pirmajā paziņojumā uzskaitīja tādus ražošanas faktorus kā izejvielas, enerģiju un darbaspēku, ko ražotāji eksportētāji izmanto izmeklējamā ražojuma ražošanā, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un norādīt publiski pieejamu informāciju par neizkropļotu katra minētajā paziņojumā norādītā ražošanas faktora vērtību.

(116)

Pēc tam otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka, lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, izmantos GTA neizkropļotu lielākās daļas ražošanas faktoru, jo īpaši izejvielu, izmaksu noteikšanai. Turklāt Komisija norādīja, ka neizkropļotu darbaspēka izmaksu noteikšanai tā izmantos Starptautiskās Darba organizācijas (“SDO”) statistiku (73), bet Brazīlijas valsts statistiku – neizkropļotu enerģijas izmaksu (jo īpaši elektroenerģijas un gāzes izmaksu) noteikšanai (74).

(117)

Otrajā paziņojumā Komisija arī informēja ieinteresētās personas, ka tvaikam kā ražošanas faktoram bija maza ietekme uz kopējām ražošanas izmaksām, tāpēc tvaiks tika iekļauts pie palīgmateriāliem. Komisija arī informēja, ka aprēķinās palīgmateriālu procentuālo daļu no kopējām izejvielu izmaksām un piemēros šo procentuālo daļu pārrēķinātajām izejvielu izmaksām, izmantojot noteiktās neizkropļotās atsauces vērtības attiecīgajā reprezentatīvajā valstī.

(118)

Par otro paziņojumu SFY un SYB arī norādīja, ka tvaiks nebūtu uzskatāms par palīgmateriālu, jo tas ir viens no primārajiem enerģijas avotiem gatava holīna hlorīda ražošanā.

(119)

Veicot turpmāku analīzi, Komisija konstatēja, ka tvaika kopējā izmaksu daļa, lai gan tā bija nenozīmīga, bija tikpat svarīga kā gāzes vai elektroenerģijas izmaksu daļa, un tāpēc piekrita SFY un SYB. Attiecīgi Komisija aprēķināja atsevišķu tvaika atsauces vērtību, kas norādīta tālāk 1. tabulā.

3.2.5.1.   Ražošanas faktori

(120)

Ņemot vērā visu ieinteresēto personu iesniegto un pārbaudes apmeklējumos savākto informāciju, ir noteikti turpmāk norādītie ražošanas faktori un to avoti, kas jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

1. tabula

Izmeklējamā ražojuma ražošanas faktori

Ražošanas faktors

Preces kods

Neizkropļota vērtība

Mērvienība

Izejvielas

Holīna hlorīds, 50 % šķidrā veidā

2923 10

19,28

kilogrami

Trimetilamīns (TMA)

2921 11

10,22

kilogrami

Etilēnoksīds

2910 10

16,53

kilogrami

Silīcija dioksīds

2811 22

17,26

kilogrami

Kukurūzas pulveris

2308 00

4,54

kilogrami

Hlorūdeņradis

2806 10

1,70

kilogrami

Palīgmateriāli

Darbaspēks

Darbaspēks

neattiecas

97,98

Darbaspēka izmaksas

stundā

Enerģija

Dabasgāze

2711 11

0,65

kWh

Elektroenerģija

[Neattiecas]

0,73

kWh

Tvaiks

[Neattiecas]

586,62

tonna

(121)

Komisija ietvēra arī izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību, lai aptvertu izmaksas, kas nav iekļautas iepriekš minētajos ražošanas faktoros. Lai noteiktu šo summu, Komisija izmantoja pārbaudītos datus, ko paziņoja izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, un pieskaitīja pētniecības un izstrādes izmaksas, jo tās bija radušās ražotājiem eksportētājiem un tika uzskaitītas.

3.2.5.1.1.   Izejvielas

(122)

Lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto importa cenu reprezentatīvajā valstī un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus un transporta izmaksas. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (75) 1. pielikumā minētās trešās valstis. Komisija nolēma neņemt vērā importu no ĶTR reprezentatīvajā valstī, jo, kā tā secinājusi iepriekš 3.2.1.–3.2.3. iedaļā, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu nozīmīgu kropļojumu dēļ nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas ĶTR. Tā kā nav pierādījumu, ka tiem pašiem kropļojumiem nav tāda pati ietekme uz eksportam paredzētajiem ražojumiem, Komisija uzskatīja, ka tie paši kropļojumi ietekmē eksporta cenas.

(123)

Attiecībā uz Komisijas identificētajām izejvielām SFY un SYB iesniedza papildu piezīmes par otro paziņojumu, norādot, ka trimetilamīna un etilēnoksīda importa cenas bija nepamatoti augstas un pat augstākas nekā vienības cenas, ko maksāja dalībvalstis viena otrai ES iekšējā tirgū.

(124)

Komisija paskaidroja, ka uz ES iekšējā tirgus cenām neattiektos neviens no pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta otrās daļas trim ievilkumiem. Tomēr Komisija piekrita, ka trimetilamīna atsauces cena, kas noteikta, pamatojoties uz Brazīlijas statistiku, šķita nepamatoti augsta, jo importa apjoms bija ļoti mazs un izmeklēšanas periodā tikai nedaudz pārsniedza 22 000 kg. Ar šādu apjomu varētu saražot mazāk nekā 1 % no Ķīnas eksporta apjoma uz ES. Tāpēc Komisija konstatēja, ka trimetilamīna importa apjoms Brazīlijā nav reprezentatīvs, un avotu attiecībā uz trimetilamīnu nomainīja no Brazīlijas vienības importa cenas (harmonizētās sistēmas līmenī) uz starptautisku atsauces vērtību, kas aptver visu importu, par kuru ziņojuši visi tirdzniecības partneri, izņemot Ķīnu un trešās valstis, kas uzskaitītas Regulas (ES) 2015/755 1. pielikumā (76). Lai noteiktu etilēnoksīda atsauces cenu, Komisija nomainīja izmantoto avotu no Brazīlijas vienības importa cenas (harmonizētās sistēmas līmenī) uz vienības importa cenu, ko Meksika paziņoja piemērojamā astoņu ciparu muitas koda līmenī. Komisija konstatēja, ka Meksikas importa apjomi ir daudz reprezentatīvāki nekā Brazīlijas importa apjomi, kas bija ļoti zemi un tāpēc nebija uzskatāmi par uzticamu avotu atsauces cenas noteikšanai.

(125)

Attiecībā uz kukurūzas pulveri SFY un SYB apgalvoja, ka Brazīlijas importa cenu, ko izmantoja Komisija, potenciāli izkropļoja Brazīlijas kukurūzas ražošanas nozarei piešķirtās subsīdijas. Šis apgalvojums netika sīkāk pamatots ar pierādījumiem. Tomēr attiecībā uz Brazīliju paziņotie kukurūzas pulvera importa apjomi bija ļoti nelieli, un tāpēc tie nebija uzskatāmi par uzticamu avotu atsauces cenas noteikšanai. Tādējādi Komisija nomainīja attiecībā uz kukurūzas pulveri izmantoto avotu uz Brazīlijas vienības eksporta cenu visam materiālam, kas iekļauts astoņu ciparu tarifa pozīcijā un ietver arī kukurūzas pulveri.

(126)

Vairākiem ražošanas faktoriem faktiskās ar tiem saistītās izmaksas, kas radās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, veidoja nenozīmīgu daļu no kopējām izejvielu izmaksām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tā kā attiecībā uz šiem ražošanas faktoriem izmantotā vērtība būtiski neietekmēja dempinga starpības aprēķinus, lai kāds būtu bijis izmantotais avots, Komisija nolēma iekļaut šīs izmaksas palīgmateriālu izmaksās, kā paskaidrots 117.–119. apsvērumā.

(127)

Ja piemēroto atsauces vērtību pamatā ir cenas importam attiecīgi no Brazīlijas un Meksikas, ievedmuitas nodokļi ir pienācīgi iekļauti 1. tabulā norādītajās atsauces vērtībās.

(128)

Komisija izejvielu piegādes transporta izmaksas, kas radušās izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, izteica procentos no šādu izejvielu faktiskajām izmaksām, un pēc tam šo procentuālo daļu piemēroja to pašu izejvielu neizkropļotajām izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas transporta izmaksas. Komisija uzskatīja, ka šīs izmeklēšanas kontekstā attiecību starp ražotāja eksportētāja izejvielu izmaksām un paziņotajām transporta izmaksām varētu pamatoti izmantot par norādi, lai aplēstu neizkropļotās izejvielu transporta izmaksas ar piegādi līdz uzņēmuma rūpnīcai.

3.2.5.1.2.   Darbaspēks

(129)

SDO publicē detalizētu informāciju par algām rūpniecības nozarē kopumā Brazīlijā. Komisija izmantoja jaunākos pieejamos statistikas datus par vidējām darbaspēka izmaksām ķīmijas nozarē Brazīlijā 2022. gadā (77).

3.2.5.1.3.   Elektroenerģija

(130)

Uzņēmumu (rūpniecisko lietotāju) elektroenerģijas cenas Brazīlijā publicē Global Petrol Prices. Komisija izmantoja rūpnieciskajiem lietotājiem attiecīgajā patēriņa grupā noteikto elektroenerģijas cenu (CNY/kWh) datus, kas publicēti 2024. gada jūnijā.

3.2.5.1.4.   Dabasgāze

(131)

Uzņēmumu (rūpniecisko lietotāju) dabasgāzes cenas Brazīlijā publicē Global Petrol Prices. Komisija izmantoja datus par rūpnieciskajiem lietotājiem attiecīgajā patēriņa grupā noteiktajām dabasgāzes cenām (CNY/kWh), kas publicēti 2024. gada jūnijā.

3.2.5.1.5.   Tvaiks

(132)

Tvaika atsauces cena tika novērtēta, izmantojot dabasgāzes izmaksas, kas izteiktas kWh (sk. 131. apsvērumu) un kWh izteiktu gāzes daudzumu, kas vajadzīgs, lai saražotu vienu tonnu tvaika. Šajā nolūkā Komisija pieņēma, ka tvaiku, ko izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji bija iegādājušies no ārējiem piegādātājiem, ražoja, izmantojot dabasgāzi.

3.2.5.1.6.   Izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas un peļņa

(133)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir teikts, ka “saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kuras nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība.

(134)

Ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas tika izteiktas kā daļa no šo ražotāju faktiskajām izgatavošanas izmaksām. Kā minēts 121. apsvērumā, Komisija ražošanas pieskaitāmajās izmaksās iekļāva pētniecības un izstrādes izmaksas. Šī iegūtā procentuālā daļa tika piemērota neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām.

(135)

Lai noteiktu neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņu, Komisija izmantoja Dexxos Participacoes S.A. un Prox Do Brasil Produtos Quimicos S.A. 2023. gada finanšu datus, kas izgūti no Orbis.

(136)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem.

(137)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Komisija piemēroja neizkropļotas vienības izmaksas atsevišķu ražošanas faktoru faktiskajam patēriņam, ko bija norādījis ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās. Šie patēriņa apjomi tika pārbaudīti pārbaudes laikā. Komisija reizināja izmantošanas koeficientus ar neizkropļotām vienības izmaksām reprezentatīvajā valstī, kas minēta 1. tabulā.

(138)

Pēc neizkropļotu izgatavošanas izmaksu noteikšanas Komisija tām pieskaitīja izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, kā skaidrots 134. apsvērumā, lai iegūtu neizkropļotas ražošanas izmaksas.

(139)

Pēc tam Komisija piemēroja PVA izmaksas un peļņas likmes, kā norādīts 140. apsvērumā. Tās tika noteiktas, pamatojoties uz uzņēmumu Dexxos Participacoes S.A. un Prox Do Brasil Produtos Quimicos S.A. finanšu pārskatiem, kā paskaidrots 111. un 112. apsvērumā.

(140)

PVA izmaksas, izteiktas procentos no pārdoto preču izmaksām (“PPI”) un piemērotas neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 6,65 %. Peļņa, izteikta procentos no PPI un piemērota neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 14,62 %.

(141)

Uz šā pamata Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem.

3.3.   Eksporta cena

(142)

Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji eksportu uz Savienību veica tieši neatkarīgiem klientiem vai arī ar tādu saistītu uzņēmumu starpniecību, kuri darbojās kā tirgotāji.

(143)

Ja izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā, eksporta cena, kā noteikts pamatregulas 2. panta 8. punktā, bija cena, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par ražojumu, kuru eksportē uz Savienību pārdošanai.

(144)

Tiem ražotājiem eksportētājiem, kuri eksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību, izmantojot saistītus uzņēmumus, kas darbojās kā tirgotāji, eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenu, par kādu importētais ražojums tika pirmo reizi pārdots tālāk neatkarīgiem klientiem Savienībā.

(145)

Šajā saistībā iedibinātajā judikatūrā ir precizēts, ka korekcijas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu ietver izmaksas, kas radušās subjektam, kurš atrodas ārpus Eiropas Savienības, ar nosacījumu, ka šāds subjekts ir saistīts ar importētāju vai eksportētāju un ka attiecīgās izmaksas parasti segtu importētājs (78). Attiecībā uz izmaksu veidiem, kurus var koriģēt saskaņā ar šo noteikumu, judikatūra tās pielīdzina izmaksām, kas saistītas ar meitasuzņēmumu veiktajām pārdošanas darbībām, ciktāl šādas izmaksas samazina summu, ko saņem ražotājs eksportētājs, un parasti tās sedz importētājs (79). Patiešām, Vispārējā tiesa lietā “Azot” piekrita Komisijai, ka “var būt gadījumi, kad izmaksas, kas starpniekiem radušās pirms importēšanas, ir daļa no faktiski samaksātās eksporta cenas. Pretējā gadījumā ražotāji eksportētāji varētu izmantot vairākus saistītus starpniekus, kas reģistrēti ārpus Eiropas Savienības, lai mākslīgi paaugstinātu eksporta cenas” (80). Tiesa apstiprināja, ka šī pieeja atbilst pamatregulas 2. panta 9. punktā noteiktajam mērķim. Tiesa uzskata, ka šis mērķis netiktu sasniegts, ja ražotājs eksportētājs varētu vienkārši strukturēt savus pārdevumus tā, lai nodrošinātu, ka pirms attiecīgās preces importēšanas Savienībā tiek iesaistīts ar to saistīts starpnieks, kas uzņemtos atbildību par izmaksām, kuras parasti sedz importētājs, tādējādi palielinot importētāja faktiski samaksāto eksporta cenu (81).

(146)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija norādīja, ka tirgotāji, kas bija saistīti ar ražotājiem eksportētājiem, kuri atrodas vai nu ĶTR, vai trešās valstīs, “uzņēmās izmaksas (..), kuras parasti sedz importētājs pamatregulas 2. panta 9. punkta nozīmē, kas pamato šajā sakarā veikto korekciju” (82). Turklāt šīs izmaksas ir daļa no faktiski samaksātās eksporta cenas un tādējādi to palielina.

(147)

Korekcijas vajadzībām izmantoto PVA izmaksu pamatā bija saistīto personu sniegtie dati. Attiecībā uz peļņas korekciju konfidencialitātes apsvērumu dēļ informāciju par piemērotās peļņas normas novērtēšanu varēja izpaust tikai attiecīgajam uzņēmumam.

3.4.   Salīdzinājums

(148)

Pamatregulas 2. panta 10. punktā noteikts, ka Komisija normālo vērtību un eksporta cenu salīdzina taisnīgi, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus, un izdara korekcijas, ņemot vērā atšķirības starp faktoriem, kuri ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šajā lietā Komisija izvēlējās salīdzināt normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu EXW līmenī. Kā skaidrots tālāk, attiecīgā gadījumā normālā vērtība un eksporta cena tika koriģētas, lai: i) tās norādītu EXW līmenī un ii) izdarītu korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri, kā apgalvots un parādīts, ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

3.4.1.   Normālās vērtības korekcijas

(149)

Kā skaidrots 46. apsvērumā, normālā vērtība tika noteikta EXW līmenī, izmantojot ražošanas izmaksas kopā ar PVA izmaksu un peļņas summām, kas šim tirdzniecības līmenim tika uzskatītas par samērīgām. Tāpēc nebija vajadzīgas korekcijas, lai iegūtu normālo vērtību EXW līmenī.

3.4.2.   Eksporta cenas korekcijas

(150)

Lai aprēķinātu eksporta cenu tirdzniecības EXW līmenī, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā kravas, apdrošināšanas, pārkraušanas, iekraušanas un papildu izmaksas, kā arī citus izdevumus, piemēram, produktu pārbaudes izdevumi un muitošanas maksas.

(151)

Tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā šādus faktorus, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību: kredīta izmaksas un maksa par bankas pakalpojumiem.

3.5.   Dempinga starpības

(152)

Attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(153)

Tādējādi iegūtās vidējās svērtās pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

Uzņēmums

Provizoriskā dempinga starpība (%)

Shandong Aocter Feed Additives Co., Ltd.

211,5

Shandong FY Feed Technology Co., Ltd.

558,2

Shandong Yinfeng Biological Technology Co., Ltd.

558,2

(154)

Attiecībā uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, Komisija aprēķināja vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Tāpēc minētā starpība tika noteikta, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju starpībām.

(155)

Tādējādi izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, pagaidu dempinga starpība ir 392,3 %.

(156)

Šajā lietā sadarbības līmenis ir augsts, jo ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksports veidoja vairāk nekā 95 % no kopējā importa apjoma izmeklēšanas periodā. Tādējādi Komisija nolēma ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, noteikt dempinga starpību tādā līmenī, kāds bija izlasē iekļautajam atsevišķi pārbaudītajam uzņēmumam, kurš sadarbojās un kuram bija visaugstākā dempinga starpība.

(157)

Pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

Uzņēmums

Provizoriskā dempinga starpība (%)

Shandong Aocter Feed Additives Co., Ltd.

211,5

Shandong FY Feed Technology Co., Ltd.

558,2

Shandong Yinfeng Biological Technology Co., Ltd.

558,2

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās

392,3

Viss pārējais Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes imports

558,2

4.   KAITĒJUMS

4.1.   Savienības ražošanas nozares definīcija un Savienības ražošanas apjoms

(158)

Izmeklēšanas periodā Savienībā bija trīs līdzīgā ražojuma ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(159)

Tika noteikts, ka kopējais ražošanas apjoms Savienībā izmeklēšanas periodā bija [60 000–65 000] tonnu. Komisija šo skaitli noteica, pamatojoties uz pārbaudītiem datiem, kas ietverti sūdzības iesniedzēju atbildēs uz anketas jautājumiem un atbildē uz makroaptaujas jautājumiem, ko iesniedza sūdzības iesniedzēju juridiskais pārstāvis un kas ietvēra arī attiecīgos datus par trešo Savienības ražotāju Algry Quimica. Komisija norādīja diapazonu 183. apsvērumā paskaidroto iemeslu dēļ.

(160)

CFNA apgalvoja, ka neatkarīgi žāvētāji būtu uzskatāmi par holīna hlorīda ražotājiem, jo žāvēšanas process ir būtiska ražošanas darbība.

(161)

Komisija minēto apgalvojumu noraidīja šādu iemeslu dēļ. Pirmkārt, Komisija norādīja, ka pirms izmeklēšanas sākšanas divi zināmie žāvētāji nebija atbildējuši uz jautājumiem standarta veidlapā, kuru Komisija bija nosūtījusi visiem zināmajiem ražotājiem un žāvētājiem. Turklāt, kad Komisija procedūras uzsākšanas posmā atkal sazinājās ar zināmajiem neatkarīgajiem žāvētājiem, tikai viens no tiem pieteicās ļoti vēlu un reģistrējās kā ieinteresētā persona. Tomēr turpmāk izmeklēšanā tas nesadarbojās. Šī persona paziņoja, ka sevi uzskata par lietotāju.

(162)

Otrkārt, saskaņā ar sūdzību, ko apstiprina izmeklēšana, izšķirošais ražošanas posms, kurā holīna hlorīda izejvielu izmantošana kļūst pilnīgi skaidra un kurā tās iegūst specifiskās īpašības, ir paskaidrots 26. apsvērumā, un tā rezultātā tiek ražots šķidrais holīna hlorīds. Turpretī 27. apsvērumā aprakstītajā žāvēšanas procesā holīna hlorīds no šķidrās formas tiek pārvērsts cietā holīna hlorīdā. Tādējādi žāvēšanas process ir daudz vienkāršāks un mehānisks un neizraisa nekādas izmaiņas (pēc būtības) holīna hlorīda ķīmiskajā sastāvā vai lietojumā. Tāpēc žāvētāji izmeklējamo ražojumu pārveido no vienas ražojuma formas citā.

(163)

Treškārt, trīs ražotāji, kas veido Savienības ražošanas nozari, ir divi pilnībā integrēti ražotāji, kas ražo gan šķidro, gan cieto holīna hlorīdu, un viens ražotājs, kas ražo tikai šķidro holīna hlorīdu. Tāpēc pat tad, ja neatkarīgie žāvētāji iepirktu no Savienības ražotājiem un importētu Ķīnas, to pārdošanas dati jau būtu ietverti noteiktajā kopējā patēriņā, un to atkārtota iekļaušana radītu jautājumu par jaudas, ražošanas un pārdošanas apjomu dubultu uzskaiti, savukārt to iekļaušana tikai palielinātu nodarbinātību Savienības ražošanas nozarē. Tāpēc, pat ja žāvētāji tiktu uzskatīti par daļu no Savienības ražošanas nozares, kaitējuma rādītāji būtiski neatšķirtos, ņemot vērā neatkarīgo žāvētāju nelielo ietekmi uz šiem rādītājiem.

(164)

CFNA arī apgalvoja, ka Komisijai būtu jāveic šķidrā un cietā holīna hlorīda segmentēta kaitējuma analīze, jo tā uzskatīja, ka šo dažādo ražojuma kategoriju kolektīva izmeklēšana nevar precīzi atspoguļot faktisko dempinga situāciju katrā no tām.

(165)

Komisija norādīja, ka segmentēta kaitējuma analīze var būt nepieciešama, ja: a) attiecīgie ražojumi nav “pietiekami savstarpēji aizstājami”; b) “pastāv īpaša situācija, ko raksturo liela iekšzemes pārdošanas un importa par dempinga cenām koncentrācija atsevišķos segmentos un ļoti būtiskas cenu atšķirības starp šiem segmentiem”; c) imports “galvenokārt ir koncentrēts vienā no tirgus segmentiem” (83).

(166)

Šajā saistībā Komisija šajā izmeklēšanā konstatēja, ka šķidrā un cietā holīna hlorīda cenas ir salīdzināmas un ka patērētāji var iegādāties izmeklējamo ražojumu gan šķidrā, gan cietā formā atkarībā no viņu uzņēmējdarbības vajadzībām un ņemot vērā tirgus tendences un norises, tādējādi apliecinot pietiekamu abu holīna hlorīda formu savstarpējo aizstājamību. Iepriekš minēto apsvērumu dēļ Komisija noraidīja CFNA apgalvojumu.

4.2.   Patēriņš Savienībā

(167)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz ES holīna hlorīda pārdošanas datiem, kas iekļauti sūdzībai pievienotajā tirgus izpētes ziņojumā (84) un atjaunināti, ņemot vērā pārbaudītos Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomus, izmantojot arī Eurostat importa rādītājus. Metodika ir sīki paskaidrota paziņojumā lietas materiālos (85).

(168)

Kopējais patēriņš Savienībā, kā arī tirgus daļas un pārdošanas apjomi nākamajās tabulās ir norādīti diapazonos 183. apsvērumā paskaidroto iemeslu dēļ.

(169)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

Patēriņš Savienībā (tonnās)

 

2021

2022

2023

IP

Kopējais patēriņš Savienībā

[70 300 –76 300 ]

[72 900 –78 900 ]

[60 900 –66 900 ]

[61 225 –67 225 ]

Indekss

100

102

87

88

Avots:

sūdzība, Savienības ražošanas nozare, Eurostat.

(170)

Pēc atgūšanās no Covid-19 pandēmijas patēriņš Savienībā laikposmā no 2021. līdz 2022. gadam palielinājās, pēc tam 2023. gadā samazinājās un izmeklēšanas periodā atkal nedaudz palielinājās.

4.3.   Imports no attiecīgās valsts

4.3.1.   Importa no attiecīgās valsts apjoms un tirgus daļa

(171)

Holīna hlorīdu importē ar vairākiem KN kodiem, no kuriem daži attiecas arī uz citiem produktiem. Ķīnas veiktā ar attiecīgajiem muitas kodiem klasificētā holīna hlorīda importa īpatsvars kopējā importa apjomā tika noteikts, pamatojoties uz tā īpatsvaru importā, kas klasificēts ar TARIC kodu 2923 10 00 90, jo šis TARIC kods attiecas tikai uz holīna hlorīdu (86).

(172)

Pamatojoties uz to, importam no attiecīgās valsts Savienībā bija šāda dinamika:

3. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

 

2021

2022

2023

IP

Importa no attiecīgās valsts apjoms (tonnās)

18 078

14 088

20 024

22 626

Indekss

100

78

111

125

Tirgus daļa (%)

[23 –26 ]

[17 –20 ]

[29 –33 ]

[32 –37 ]

Indekss

100

76

128

142

Avots:

Eurostat.

(173)

Imports no ĶTR 2022. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās par 4 000 tonnām, tomēr 2023. gadā tas strauji palielinājās par 6 000 tonnām. Attiecīgajā periodā Ķīnas eksporta tirgus daļa salīdzinājumā ar 2022. gadu palielinājās par [6–14] procentpunktiem – no [23 %–26 %] līdz [32 %–37 %].

4.3.2.   Importa no attiecīgās valsts cenas un cenu samazinājums

(174)

Komisija noteica cenas importam no attiecīgās valsts, pamatojoties uz importa cenām ar TARIC kodu 2923 10 00 90, kas ir vienīgais muitas kods, kurš attiecas vienīgi uz izmeklējamo ražojumu. Importa cenu samazinājums tika noteikts, pamatojoties uz pārbaudītiem datiem, ko sniedza izlasē iekļautie ĶTR ražotāji eksportētāji un abi sūdzības iesniedzēji.

(175)

No attiecīgās valsts Savienībā veiktā importa vidējai svērtajai cenai bija šāda dinamika.

4. tabula

Importa cenas (EUR/tonna)

 

2021

2022

2023

IP

ĶTR

1 047

2 057

1 029

959

Indekss

100

197

98

92

Avots:

Eurostat.

(176)

Importa no ĶTR cenas 2022. gadā gandrīz divkāršojās augsto kravas pārvadājumu izmaksu dēļ, kā rezultātā ievērojami samazinājās importa apjoms no attiecīgās valsts. Pateicoties šim pagaidu apstāklim un labvēlīgajiem tirgus apstākļiem, Savienības ražošanas nozare 2022. gadā varēja saglabāt savu tirgus daļu. Importa cena 2023. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās uz pusi, nedaudz zem 2021. gada līmeņa. Izmeklēšanas periodā joprojām bija vērojama lejupejošā tendence: importa cena samazinājās vēl par 7 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šādu samazinājumu var izskaidrot ar Ķīnas eksportētāju pieņemto agresīvo tirgus stratēģiju.

(177)

Ķīnas cenas pēc izkraušanas saglabājās zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām visā attiecīgajā periodā, izņemot 2022. gadu, kad Ķīnu ietekmēja iekšzemes enerģētikas krīze un Covid-19 ierobežojumi un holīna hlorīda eksports uz Savienību samazinājās.

(178)

Komisija noteica cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

(1)

katra ražojuma veida vidējās svērtās cenas importam no izlasē iekļautā Ķīnas ražotāja, kurš sadarbojās, pirmajam neatkarīgajam klientam Savienības tirgū, noteiktas kā izmaksu, apdrošināšanas un vedmaksas summa (CIF) ar attiecīgām korekcijām attiecībā uz muitas nodokļiem un pēcimportēšanas izmaksām. kā arī

(2)

Sūdzības iesniedzēju katra ražojuma veida atbilstošās vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem klientiem Savienības tirgū, kas koriģētas līdz EXW līmenim.

(179)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no sūdzības iesniedzēju teorētiskā apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Saistībā ar importu no attiecīgās valsts Savienības tirgū tas uzrādīja vidējo svērto cenu samazinājuma starpību no 35 % līdz 41 %.

(180)

Komisija apsvēra arī citas cenu radītās ietekmes, jo īpaši to, vai cenas tiek būtiski apspiestas. Kā minēts 191. un 201. apsvērumā, pēc 2021. gada Savienības ražošanas nozares vienības ražošanas izmaksas ievērojami palielinājās un to jo īpaši veicināja spēcīgs enerģijas izmaksu pieaugums un augstākas vienības fiksētās izmaksas mazāka jaudas izmantojuma dēļ. Pirms izmeklēšanas perioda un izmeklēšanas periodā importa no Ķīnas cena būtiski samazinājās, savukārt attiecīgie apjomi būtiski palielinājās, tāpēc Savienības ražošanas nozare nespēja palielināt pārdošanas cenu, lai segtu ražošanas izmaksas. Šīs cenu apspiešanas rezultātā izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozare zaudēja rentabilitāti.

4.4.   Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

4.4.1.   Vispārīgas piezīmes

(181)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(182)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus.

(183)

Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas bija ietverti atbildē uz makroaptaujas jautājumiem. Šie dati attiecās uz visiem Savienības ražotājiem. Makroekonomiskie dati ir norādīti diapazonos, jo Savienībā ir tikai trīs līdzīgā ražojuma ražotāji un trešais ražotājs ir ļoti mazs salīdzinājumā ar abiem sūdzības iesniedzējiem. Minētā persona, Algry Química S.L., nesniedza atbildes uz aptaujas jautājumiem, bet sniedza datus, kas vajadzīgi, lai Savienības ražošanas nozare kopumā varētu sniegt atbildi uz makroaptaujas jautājumiem. Tāpēc iesniegti precīzi makrodati dotu iespēju katram sūdzības iesniedzējam gūt ļoti labu priekšstatu par savu tiešo konkurentu darbību.

(184)

Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas norādīti abu sūdzības iesniedzēju atbildēs uz anketas jautājumiem.

(185)

Abas datu kopas tika atzītas par Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim reprezentatīvām.

(186)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(187)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākumi no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

4.4.2.   Makroekonomiskie rādītāji

4.4.2.1.   Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(188)

Savienības ražošanas kopapjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

 

2021

2022

2023

IP

Ražošanas daudzums (tonnās)

[87 500 –92 500 ]

[87 500 –92 500 ]

[65 000 –70 000 ]

[60 000 –65 000 ]

Indekss

100

102

74

71

Ražošanas jauda (tonnās)

[125 000 –135 000 ]

[125 000 –135 000 ]

[125 000 –135 000 ]

[125 000 –135 000 ]

Indekss

100

100

100

100

Jaudas izmantojums (%)

[65 –70 ]

[65 –70 ]

[50 –55 ]

[45 –50 ]

Indekss

100

102

74

71

Avots:

atbilde uz makroaptaujas jautājumiem.

(189)

Attiecīgajā periodā ražošanas kopapjoms Savienībā laikposmā no 2021. Līdz 2022. gadam saglabājās stabils. Pēc tam 2023. gadā tas ievērojami samazinājās, proti, par vairāk nekā 25 %, un izmeklēšanas periodā tas turpināja samazināties. Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda, kas pielāgota holīna hlorīdam, visā attiecīgajā periodā saglabājās vienā un tajā pašā līmenī.

(190)

Tā kā ražošanas apjoms strauji samazinājās, bet ražošanas jauda palika nemainīga, jaudas izmantojumam bija tāda pati lejupejoša ražošanas tendence.

(191)

Vienības ražošanas izmaksas ievērojami pieauga, attiecīgajā periodā kopumā palielinoties par [20 %–35 %] 189. un 190. apsvērumā izklāstīto apsvērumu dēļ.

4.4.2.2.   Pārdošanas daudzums un tirgus daļa

(192)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas daudzumam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Pārdošanas daudzums un tirgus daļa

 

2021

2022

2023

IP

Kopējais pārdošanas daudzums Savienības tirgū (tonnās)

[48 000 –54 000 ]

[49 000 –55 000 ]

[39 000 –45 000 ]

[38 000 –44 000 ]

Indekss

100

101

78

77

Tirgus daļa (%)

[65 –70 ]

[64 –69 ]

[58 –64 ]

[56 –62 ]

Avots:

atbildes uz makroaptaujas jautājumiem un Eurostat.

(193)

Attiecīgajā periodā Savienības pārdošanas apjoms pirmajā gadā saglabājās stabils, 2022. gadā tas palielinājās par 1 %. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū 2023. gadā krasi samazinājās – par 22 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šis kritums sakrita ar būtisku Ķīnas importa pieaugumu par 6 000 tonnām un patēriņa kritumu par 15 %. Tādējādi Savienības ražošanas nozares tirgus daļa strauji samazinājās no [65 %–70 %] 2021. gadā līdz [58 %–64 %] 2023. gadā. Izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozare turpināja zaudēt pārdošanas apjomus un tirgus daļu.

4.4.2.3.   Izaugsme

(194)

Patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 15 %, un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū samazinājās par [3–14] procentpunktiem, savukārt imports no ĶTR palielinājās par vairāk nekā 4 500 tonnām jeb 42 %.

4.4.2.4.   Nodarbinātība un ražīgums

(195)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

 

2021

2022

2023

IP

Nodarbināto skaits (pilnslodzes ekvivalentos (PSE))

[160 –175 ]

[165 –180 ]

[165 –180 ]

[160 –175 ]

Indekss

100

102

102

99

Ražīgums (tonnas/PSE)

[520 –550 ]

[520 –550 ]

[370 –400 ]

[370 –400 ]

Indekss

100

100

72

72

Avots:

atbilde uz makroaptaujas jautājumiem.

(196)

Savienības ražošanas nozare saglabāja stabilu darbaspēku ar nelielu pieaugumu 2023. gadā un nelielu samazinājumu izmeklēšanas periodā. Šīs izmaiņas atspoguļo ražošanas un pārdošanas tendenci iepriekšējā gadā, jo pagaidu darbinieku skaits nostabilizējās, izmantojot līgumus, pēc 2022. gada ražošanas un pārdošanas pozitīvās tendences.

(197)

Ražīgums sekoja saražotā daudzuma samazinājumam, savukārt nodarbinātība saglabājās stabila; tas izraisīja krasu ražīguma kritumu, kas attiecīgajā periodā samazinājās par 32 %.

4.4.2.5.   Dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(198)

Visas dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā importa apjomu no attiecīgās valsts un tā cenas, faktiskās dempinga starpības lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(199)

Šī ir pirmā antidempinga izmeklēšana par attiecīgo ražojumu. Tāpēc nebija pieejami dati, kas vajadzīgi, lai novērtētu iespējamu iepriekšēju dempingu.

4.4.3.   Mikroekonomiskie rādītāji

4.4.3.1.   Cenas un faktori, kas tās ietekmē

(200)

Sūdzības iesniedzēju vidējām svērtajām vienības pārdošanas cenām nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

 

2021

2022

2023

IP

Vidējā vienības pārdošanas cena visā Savienības tirgū (EUR/tonna)

[975 –1 120 ]

[1 365 –1 670 ]

[1 195 –1 465 ]

[970 –1 190 ]

Indekss

100

139

122

99

Vienības ražošanas izmaksas (EUR/tonna)

[860 –1 060 ]

[1 150 –1 410 ]

[1 110 –1 360 ]

[1 080 –1 325 ]

Indekss

100

133

129

125

Avots:

abu sūdzības iesniedzēju atbildes uz anketas jautājumiem.

(201)

2022. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu enerģijas cenu kāpuma dēļ ražošanas izmaksas palielinājās par 33 %, un Savienības ražošanas nozare spēja atspoguļot šo izmaksu pieaugumu savās pārdošanas cenās, kas palielinājās par 39 %. Tomēr 2023. gadā un izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2022. gadu Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas samazinājās par 29 %, savukārt tās ražošanas izmaksas samazinājās daudz mazāk, proti, par 6 %. Pasliktināšanās, sākot no 2023. gada, bija saistīta ar to, ka strauji pieauga Ķīnas imports par zemām cenām pēc palēninājuma 2022. gadā (jo īpaši augsto transporta izmaksu dēļ), un šis Ķīnas importa pieaugums galu galā izraisīja cenu apspiešanu, kas sākās 2023. gadā un saasinājās izmeklēšanas periodā.

4.4.3.2.   Darbaspēka izmaksas

(202)

Sūdzības iesniedzēju darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

 

2021

2022

2023

IP

Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto (EUR)

[74 550 –77 590 ]

[82 335 –85 700 ]

[90 120 –93 800 ]

[91 580 –95 320 ]

Indekss

100

110

121

123

Avots:

abu sūdzības iesniedzēju atbildes uz anketas jautājumiem.

(203)

Attiecīgajā periodā vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku palielinājās par 23 %. Kā paskaidrots 196. un 197. apsvērumā, šo pieaugumu izraisīja ražīguma samazināšanās, savukārt darbaspēks saglabājās stabils.

4.4.3.3.   Krājumi

(204)

Sūdzības iesniedzēju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Krājumi

 

2021

2022

2023

IP

Krājumi perioda beigās (tonnās)

[2 845 –3 480 ]

[4 320 –5 285 ]

[3 825 –4 675 ]

[2 545 –3 110 ]

Indekss

100

152

134

89

Krājumi perioda beigās, procentos no ražošanas apjoma

[3,2 –4 ]

[5 –5,8 ]

[6,2 –7 ]

[4,2 –5 ]

Indekss

100

150

183

127

Avots:

abu sūdzības iesniedzēju atbildes uz anketas jautājumiem.

(205)

Attiecīgajā periodā krājumu apmērs samazinājās par 11 % atbilstoši vispārējai ražošanas samazinājuma tendencei. Krājumi perioda beigās procentos no ražošanas apjoma ievērojami palielinājās 2023. gadā, kad Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi strauji samazinājās pēc Ķīnas importa straujā pieauguma un pieprasījuma samazināšanās.

4.4.3.4.   Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākumi no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(206)

Sūdzības iesniedzēju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

 

2021

2022

2023

IP

Nesaistītiem klientiem Savienībā veiktās pārdošanas rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma)

[8 –9 ]

[13 –16 ]

[6 –7 ]

[(–11 ) – (–13 )]

Indekss

100

171

76

- 139

Naudas plūsma (EUR)

[3 600 000 –4 000 000 ]

[14 000 000 –17 300 000 ]

[3 200 000 –4 000 000 ]

[-7 100 000 – -8 800 000 ]

Indekss

100

389

90

- 198

Investīcijas (EUR)

[2 140 000 –2 630 000 ]

[2 410 000 –2 955 000 ]

[1 315 800 –1 610 000 ]

[2 077 750 –2 540 000 ]

Indekss

100

112

61

97

Ienākumi no ieguldījumiem (%)

[13 –16 ]

[67 –82 ]

[8 –10 ]

[(–47 ) – (–57 )]

Indekss

100

500

63

- 351

Avots:

abu sūdzības iesniedzēju atbildes uz anketas jautājumiem.

(207)

Savienības ražošanas nozares rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Pēc augstākā punkta sasniegšanas 2022. gadā Savienības ražošanas nozares rentabilitāte strauji pasliktinājās, un izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozare cieta lielus zaudējumus. Rentabilitātes samazināšanās un citu tālāk aplūkoto galveno finanšu rādītāju izmaiņas notika paralēli Ķīnas importa par zemām cenām pieaugumam un tam sekojošajai cenu apspiešanai.

(208)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražošanas nozares spēja pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsmas tendencei līdzīgi kā rentabilitātei bija negatīva dinamika, sākot ar strauju kritumu 2023. gadā, un līdz izmeklēšanas periodam tā izraisīja nespēju pašfinansēt savu darbību, kas liecina par negatīvu naudas plūsmu, kura samazinājās par 98 procentpunktiem.

(209)

Neto investīcijas attiecīgā perioda lielākajā daļā svārstījās atbilstoši ražošanas un pārdošanas līmenim, izņemot izmeklēšanas periodu, kad tās palielinājās, neraugoties uz mazākiem pārdošanas apjomiem. Ievērojama daļa izmeklēšanas periodā veikto investīciju bija saistīta ar izmeklējamā ražojuma ražošanā izmantoto iekārtu plānotu nomaiņu un racionalizāciju.

(210)

Ienākumi no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Tie attīstījās atbilstoši pārdošanas un rentabilitātes tendencei, uzrādot labu sniegumu 2022. gadā un ievērojamu pasliktināšanos 2023. gadā, kad tie samazinājās par 87 %. Izmeklēšanas periodā ienākumi no ieguldījumiem kļuva negatīvi, samazinoties par 351 procentpunktiem visā attiecīgajā periodā.

(211)

Sūdzības iesniedzēju spēju piesaistīt kapitālu negatīvi ietekmēja attiecīgajā periodā novērotā naudas plūsmas un rentabilitātes ievērojamā pasliktināšanās.

4.5.   Secinājums par kaitējumu

(212)

Visi galvenie kaitējuma rādītāji uzrādīja negatīvu tendenci, sākot no 2023. gada, un Savienības ražošanas nozares stāvoklim izmeklēšanas periodā kopumā tika nodarīts kaitējums.

(213)

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms samazinājās par 29 %, un pārdošanas apjoms Savienībā samazinājās par 23 %, ievērojami pārsniedzot patēriņa kritumu par 12 %. Vienlaikus Savienības ražošanas nozare saskārās ar ražošanas izmaksu pieaugumu par [20 %–35 %], un izmeklēšanas periodā tā nevarēja šo izmaksu pieaugumu pat daļēji segt ar pārdošanas cenām. Tā rezultātā Savienības ražošanas nozare cieta lielus zaudējumus, un Savienības ražošanas nozares stāvokļa izteiktā pasliktināšanās, jo īpaši no 2023. gada, atspoguļojās arī citu galveno rādītāju, piemēram, tirgus daļas, ražīguma un jaudas izmantojuma, izmaiņās.

(214)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

5.   CĒLOŅSAKARĪBA

(215)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija pārbaudīja arī to, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījuši citi zināmi faktori. Komisija nodrošināja, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būtu radījuši citi faktori, kuri nav imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts, netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām. Šie faktori ir: imports no citām trešām valstīm, Savienības ražotāju eksporta rādītāji, izejvielu un enerģijas cenu pieaugums un patēriņa samazinājums.

5.1.   Importa par dempinga cenām ietekme

(216)

Kā izklāstīts 172. apsvērumā, attiecīgā ražojuma importa apjoms no Ķīnas palielinājās par 25 %, kas attiecīgajā periodā nozīmēja Ķīnas importa Savienībā tirgus daļas pieaugumu par [6–14] procentpunktiem. Kā izklāstīts 4.4.2.2. iedaļā, tajā pašā laikposmā Savienības ražošanas nozare nespēja konkurēt ar Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un tās pārdošanas apjoms samazinājās par 23 %, savukārt tirgus daļa – par [3–14] procentpunktiem. Tas notika apstākļos, kad patēriņš Savienībā no 2023. gada būtiski samazinājās, bet attiecīgajā periodā saruka par 12 %.

(217)

Kā izklāstīts 179. apsvērumā, izmeklēšanas periodā imports no Ķīnas ievērojami samazināja Savienības ražošanas nozares cenas un tā cenas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām pat tad, kad Savienības ražošanas nozare no 2023. gada samazināja savas cenas, pārsniedzot nelielo ražošanas izmaksu samazinājumu, jo Savienības tirgū palielinājās imports no Ķīnas par zemām cenām. Tādējādi imports no Ķīnas 2023. gadā un izmeklēšanas periodā izraisīja spēcīgu cenu apspiešanu, un tā rezultātā izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozare cieta lielus zaudējumus.

(218)

Tāpēc Komisija secināja, ka būtisks importa par dempinga cenām pieaugums no Ķīnas par cenām, kas bija ievērojami zemākas par Savienības cenām un apspieda tās, nodarīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

5.2.   Citu faktoru ietekme

5.2.1.   Imports no trešām valstīm

(219)

Lai noteiktu holīna hlorīda importa apjomus no citām trešām valstīm, Komisija piemēroja to pašu metodiku, kas tika izmantota attiecībā uz importu no Ķīnas un ir paskaidrota 171. apsvērumā. Tādējādi attiecībā uz citām trešām valstīm daļa kopējā holīna hlorīda importa apjomā ar attiecīgajiem muitas kodiem tika noteikta, pamatojoties uz to daļu importā ar TARIC kodu 2923 10 00 90, jo šis TARIC kods attiecas tikai uz holīna hlorīdu (87).

(220)

Arī saskaņā ar metodiku, kas izmantota attiecībā uz Ķīnu (sk. 4. tabulu), attiecībā uz importu no citām valstīm Komisija noteica importa cenas, pamatojoties uz tāda holīna hlorīda importa cenām, uz ko attiecas TARIC kods 2923 10 00 90.

(221)

Attiecīgajā periodā importa cenām un apjomam no citām trešām valstīm bija tālāk norādītā dinamika.

12. tabula

Imports no trešām valstīm

Valsts

 

2021

2022

2023

IP

Indija

Daudzums (tonnās)

1 168

2 598

1 672

1 709

 

Indekss

100

222

143

146

 

Tirgus daļa (%)

[1,2 –2,0 ]

[3,1 –3,8 ]

[2,3 –2,9 ]

[2,3 –2,9 ]

 

Vidējā cena (EUR/t)

2 194

2 930

2 925

2 625

 

Indekss

100

134

133

120

Citas valstis

Daudzums (tonnās)

3 415

6 916

2 290

1 380

 

Indekss

100

203

67

40

 

Tirgus daļa (%)

[4,3 –5 ]

[8,5 –9,8 ]

[3,0 –4,0 ]

[1,8 –2,4 ]

 

Vidējā cena (EUR/t)

2 402

2 714

5 028

4 828

 

Indekss

100

113

209

201

Kopā no visām trešām valstīm, izņemot attiecīgo valsti

Daudzums (tonnās)

4 583

9 514

3 962

3 089

Indekss

100

208

86

67

Tirgus daļa (%)

[5,4 –7,0 ]

[11,8 –13,2 ]

[5,4 –7,0 ]

[4,1 –5,3 ]

Vidējā cena (EUR/t)

2 495

2 902

4 150

3 627

Indekss

100

116

166

145

Avots:

Eurostat.

(222)

Saskaņā ar sūdzībā sniegto informāciju ir zināms, ka holīna hlorīds, izņemot Savienību un Ķīnu, tiek ražots Amerikas Savienotajās Valstīs, Indijā un Meksikā.

(223)

Attiecīgajā periodā Indija bija vienīgā valsts, izņemot Ķīnu, kuras tirgus daļa pastāvīgi pārsniedza 2 %. Izmeklēšanas periodā tā tirgus daļa sasniedza [2,3 %–2,9 %]. Tomēr šā importa cenas bija ievērojami augstākas nekā Ķīnas un Savienības ražošanas nozares cenas.

(224)

Imports no citām trešām valstīm galvenokārt bija imports no Amerikas Savienotajām Valstīm un Vjetnamas. To kopējā tirgus daļa svārstījās aptuveni 3–4 % robežās, izņemot 2022. gadu, kad imports no Amerikas Savienotajām Valstīm strauji pieauga, jo Savienībā bija spēcīgs pieprasījums un imports no Ķīnas īslaicīgi bija samazinājies.

5.2.2.   Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji

(225)

Savienības ražošanas nozares eksporta apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

13. tabula

Pārdošana eksportam

 

2021

2022

2023

IP

Eksporta apjoms (tonnās)

[37 000 –39 000 ]

[37 000 –39 000 ]

[25 000 –27 000 ]

[23 000 –25 000 ]

Indekss

100

100

69

63

Vidējā cena (EUR/t)

[845 –1 033 ]

[1 285 –1 571 ]

[1 086 –1 327 ]

[875 –1 069 ]

Indekss

100

152

128

103

Avots:

atbildes uz makroaptaujas jautājumiem un abu sūdzības iesniedzēju atbildes uz aptaujas jautājumiem.

(226)

Eksporta vidējām pārdošanas cenām bija līdzīga tendence kā iekšzemes pārdošanas cenām, bet pārdošanas cenu kritums no 2023. gada bija mazāk izteikts nekā Savienības ražošanas nozares iekšzemes tirgos novērotais kritums. Tā rezultātā Savienības ražošanas nozares eksporta pārdošanas apjoms, kas bija [32 %–47 %] no kopējā ražošanas apjoma visā attiecīgajā periodā, salīdzinājumā ar 2023. gadu samazinājās vēl vairāk nekā tās pārdošanas apjoms Savienības tirgū (par 37 % salīdzinājumā ar 23 %). Saskaņā ar sūdzībā sniegto informāciju Savienības ražošanas nozare konkurēja arī ar importu no Ķīnas par zemām cenām tās eksporta tirgos. Tas liecina, ka sarežģītajā tirgus situācijā, ko izraisīja imports no Ķīnas, Savienības ražošanas nozare galveno uzmanību pievērsa tam, lai saglabātu pēc iespējas lielāku tirgus daļu tās vissvarīgākajā tirgū pēc lieluma, t. i., Savienības tirgū.

(227)

Tāpēc Komisija provizoriski secināja, ka Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji, iespējams, ir veicinājuši konstatēto kaitējumu, jo zaudētie apjomi bija ievērojami. Tomēr tas nemazināja patieso un būtisko cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no attiecīgās valsts un konstatēto būtisko kaitējumu.

5.2.3.   Izejvielu un enerģijas cenu pieaugums

(228)

2022. gadā pēc starptautiskajiem satricinājumiem ģeopolitiskās nestabilitātes dēļ enerģijas cena ievērojami pieauga (88) – par 35 % salīdzinājumā ar 2021. gadu. Līdzīgi arī inflācijas līmenis 2022. un 2023. gadā pieauga (89), un tā rezultātā palielinājās izejvielu cenas. Šāds kopējais cenu pieaugums tieši ietekmēja Savienības ražotāju ražošanas izmaksas, kas 2022. gadā pieauga par 33 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tomēr Savienības ražošanas nozare varēja pārlikt uz klientiem ievērojamo izmaksu pieaugumu, ko izraisīja šis izejvielu un enerģijas cenu kāpums, palielinot pārdošanas cenu par 39 % tajā pašā gadā, un tā guva pietiekamu peļņu. Pēc tam 2023. gadā un izmeklēšanas periodā enerģijas cenas un holīna hlorīda ražošanas izmaksas samazinājās līdz līmenim, kāds bija attiecīgā perioda sākumā.

(229)

Tāpēc Komisija provizoriski secināja, ka enerģijas un izejvielu cenu kāpuma izraisītais ražošanas izmaksu pieaugums Savienībā, ja tāds vispār bija, nav veicinājis konstatēto būtisko kaitējumu.

5.2.4.   Patēriņa samazinājums

(230)

Attiecīgajā periodā patēriņš samazinājās par 12 %. Komisija analizēja, vai šis patēriņa kritums radīja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(231)

Komisija rūpīgi izvērtēja patēriņa attīstību attiecīgajā periodā un konstatēja, ka patēriņa kritums notika 2023. gadā, un minētajā gadā Savienības ražošanas nozare joprojām guva peļņu [6 %–7 % apmērā]. Tieši izmeklēšanas periodā, kad patēriņš nedaudz palielinājās, Savienības ražošanas nozares finanšu rādītāji kļuva negatīvi. Vienlaikus imports no Ķīnas, kas jau 2023. gadā bija ievērojami palielinājies, izmeklēšanas periodā palielinājās vēl par 13 %. Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka patēriņa samazinājums varētu būt veicinājis konstatēto kaitējumu, bet tas nemazināja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un kaitējumu.

5.2.5.   Citi faktori

(232)

Šajā izmeklēšanas posmā Komisija nekonstatēja citus būtiskus faktorus un tai netika darīti zināmi citi būtiski faktori, kas būtu izmantojami Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma noteikšanā.

5.3.   Secinājums par cēloņsakarību

(233)

Iepriekš izklāstītā analīze liecina, ka no 2023. gada Ķīnas izcelsmes importa apjoms ievērojami palielinājās. Šā lētā Ķīnas importa par dempinga cenām dēļ strauji un pastāvīgi samazinājās Savienības ražošanas nozares tirgus daļa, neraugoties uz to, ka tā pazemināja savas pārdošanas cenas līdz neilgtspējīgam līmenim. Tas savukārt izraisīja būtisku finanšu stāvokļa pasliktināšanos, un tāpēc izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozare cieta ievērojamus zaudējumus. Tādējādi Komisija konstatēja patiesu un būtisku cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Ķīnas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(234)

Komisija nošķīra un nodalīja visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no kaitīgās ietekmes, kuru izraisījis imports par dempinga cenām. Tomēr šie faktori neietekmēja negatīvās norises Savienības ražošanas nozarē vai to ietekme bija ierobežota.

(235)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija šajā posmā secināja, ka imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un ka citi faktori atsevišķi vai kopā nav mazinājuši cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu. Kaitējumu citastarp veido ražošanas, pārdošanas, tirgus daļas un rentabilitātes zaudējumi.

6.   PASĀKUMU LĪMENIS

(236)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija pārbaudīja, vai par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei radījis imports par dempinga cenām.

6.1.   Kaitējuma starpība

(237)

Kaitējums tiktu likvidēts, ja Savienības ražošanas nozare varētu gūt mērķa peļņu, ražojumus pārdodot par mērķa cenu pamatregulas 7. panta 2.c punkta un 7. panta 2.d punkta nozīmē.

(238)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu, lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā šādus faktorus: rentabilitātes līmeni, pirms palielinājās imports no valsts, uz kuru attiecas izmeklēšana, rentabilitātes līmeni, kas vajadzīgs, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, pētniecību, izstrādi un inovāciju, un rentabilitātes līmeni, kas gaidāms normālos konkurences apstākļos. Šādam peļņas procentam nevajadzētu būt mazākam par 6 %.

(239)

Vispirms Komisija noteica pamatpeļņu, kas normālos konkurences apstākļos sedz visas izmaksas. Tā kā Savienības ražošanas nozares rentabilitāti ietekmēja straujš importa par zemām cenām pieaugums 2023. gadā un izmeklēšanas periodā, Komisija uzskatīja par lietderīgu kā pamata peļņu noteikt vidējo peļņu, kas gūta divos iepriekšējos gados, kad imports vēl nebija tāds, ka tas apspieda Savienības ražošanas nozares rentabilitāti. Abu sūdzības iesniedzēju vidējā svērtā peļņa 2021. un 2022. gadā bija 7,3 %.

(240)

Viens no sūdzības iesniedzējiem sniedza pierādījumus, ka normālos konkurences apstākļos tā investīciju, pētniecības un izstrādes un inovācijas līmenis attiecīgajā periodā būtu bijis augstāks. Komisija pārbaudīja šo informāciju, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares investīciju plāniem un atliktajiem projektiem. Tika konstatēts, ka šā uzņēmuma apgalvojumi patiešām ir pamatoti. Lai to atspoguļotu mērķa peļņā, Komisija aprēķināja starpību starp normālos konkurences apstākļos raksturīgiem ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas izdevumiem, kurus iesniedza Savienības ražošanas nozare un pārbaudīja Komisija, un faktiskajiem ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas izdevumiem attiecīgajā periodā. Šāda atšķirība, kas izteikta procentos no apgrozījuma, attiecīgā uzņēmuma gadījumā bija 0,1 %, kas tika pieskaitīta 239. apsvērumā minētajai pamata peļņai 7,3 % apmērā, un tā rezultātā mērķa peļņa bija robežās no 7,3 % līdz 7,4 %.

(241)

Pamatojoties uz minēto, cena, kas nerada kaitējumu, ir [1 048–1 307] EUR par tonnu – tā iegūta, piemērojot minēto peļņas procentu 7,3 % līdz 7,4 % apmērā abu sūdzības iesniedzēju ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā.

(242)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu Komisija pēdējā solī novērtēja turpmākās izmaksas, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība, un to protokoliem un Ia pielikumā minētajām SDO konvencijām un kas Savienības ražošanas nozarei radīsies pasākuma piemērošanas termiņā, kurš atbilst 11. panta 2. punktam. Pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, kas pārbaudīti pārbaudēs uz vietas, Komisija vienam no attiecīgajiem uzņēmumiem noteica papildu izmaksas [3,5–4,5] EUR par tonnu. Šī starpība tika pieskaitīta 241. apsvērumā minētajai cenai, kas nerada kaitējumu.

(243)

Uz šā pamata Komisija aprēķināja Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu, [1 191–1 316] EUR par tonnu, abu sūdzības iesniedzēju ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā piemērojot iepriekš minēto mērķa peļņas procentu (sk. 240. apsvērumu) un pēc tam veicot korekcijas saskaņā ar 7. panta 2.d punktu katram ražojuma veidam.

(244)

Tad Komisija noteica kaitējuma starpības līmeni, izlasē iekļauto attiecīgās valsts ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, vidējo svērto izmeklēšanas perioda importa cenu, kas noteikta cenu samazinājuma aprēķiniem, salīdzinot ar abu sūdzības iesniedzēju Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Šā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(245)

Kaitējuma novēršanas līmenis “citiem uzņēmumiem, kas sadarbojās” un “visam pārējam attiecīgās valsts izcelsmes importam” ir definēts tādā pašā veidā kā dempinga starpība minētajiem uzņēmumiem un importam (sk. 154., 155. un 156. apsvērumu).

Uzņēmums

Dempinga starpība (%)

Kaitējuma starpība (%)

Shandong Aocter Feed Additives Co., Ltd.

211,5

120,8

Shandong FY Feed Technology Co., Ltd.

558,2

95,4

Shandong Yinfeng Biological Technology Co., Ltd.

558,2

95,4

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās

392,3

99,8

Viss pārējais Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes imports

558,2

120,8

7.   SAVIENĪBAS INTERESES

(246)

Komisija, nolēmusi piemērot pamatregulas 7. panta 2. punktu, pārbaudīja, vai tā saskaņā ar pamatregulas 21. pantu var skaidri secināt, ka šajā lietā pieņemt pasākumus nav Savienības interesēs, lai gan ir konstatēts dempings, kas rada kaitējumu.

(247)

Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

7.1.   Savienības ražošanas nozares intereses

(248)

Abi sūdzības iesniedzēji pilnībā sadarbojās izmeklēšanā, savukārt trešais ražotājs Algry Quimica sadarbojās izmeklēšanā, sniedzot datus, kas nepieciešami, lai sagatavotu atbildi uz makroaptaujas jautājumiem. Visi pauda atbalstu pasākumu noteikšanai.

(249)

Izmeklēšana parādīja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, ko izraisījis imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts. Šis imports izraisīja būtisku cenu apspiešanu, liekot Savienības ražošanas nozarei pārdot zem pašizmaksas. Tā rezultātā Savienības ražošanas nozare izmeklēšanas periodā strādāja ar ievērojamiem zaudējumiem. Turklāt Ķīnas importa cenas bija būtiski zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, un šā importa apjoma pieaugums Savienības ražošanas nozarei izraisīja ievērojamus pārdošanas apjoma un tirgus daļas zaudējumus.

(250)

Nosakot pasākumus, tiks paaugstinātas importa cenas un atjaunoti vienlīdzīgi konkurences apstākļi Savienības tirgū. Tādējādi var sagaidīt, ka pasākumi pārtrauks Ķīnas importa par zemām cenām pieaugumu. Tas savukārt ļautu Savienības ražošanas nozarei atgūt tirgus daļu un tādējādi pārdošanas apjomus un atjaunot pārdošanas cenas līdz ilgtspējīgam līmenim, kas arī dotu iespēju Savienības ražošanas nozarei veikt nepieciešamās plānotās investīcijas. Bez pasākumiem Savienības ražošanas nozares zaudējumi pieaugs, jo ir pierādīts, ka pašreizējie Ķīnas importa apjomi un cenas rada lielu kaitējumu. Tādā gadījumā vairs nevarēs veikt nepieciešamās investīcijas. Attiecīgi Savienības ražošanas nozares lejupējas attīstības spirāle, proti, pārdošanas apjomu samazināšanās un izmaksu palielināšanās, paātrināsies. Tāpēc tiks apdraudēta Savienības ražošanas nozares dzīvotspēja, kuras rentabilitāte izmeklēšanas periodā jau bija sasniegusi neilgtspējīgu līmeni.

(251)

Tāpēc Komisija secināja, ka pasākumu noteikšana pret importu no Ķīnas būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

7.2.   Nesaistītu importētāju intereses

(252)

Divi nesaistītie importētāji, kas darbojas pārtikas produktu segmentā, Van Eeghen un Kirsch Pharma GmbH, sniedza atbildes uz aptaujas jautājumiem. Tie norādīja, ka iebilst pret pasākumu noteikšanu. Tomēr to sniegto datu analīze, jo īpaši paziņotais apgrozījums un rentabilitāte kopumā un holīna hlorīda jomā, kā arī to veikto holīna hlorīda iepirkumu (mazais) apjoms neliecina, ka pasākumu noteikšana būtiski ietekmētu kādu no tiem.

(253)

Tā kā nesaistītie importētāji nesniedza turpmāku informāciju, ņemot vērā iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka antidempinga pasākumu noteikšana, visticamāk, būtiski neietekmēs nesaistīto importētāju stāvokli.

7.3.   Lietotāju, patērētāju vai piegādātāju intereses

(254)

Viens lietotājs apgalvoja, ka atbalsta tādu pasākumu noteikšanu, kuru mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES holīna hlorīda tirgū.

(255)

Pasākumu noteikšana nolūkā atjaunot vienlīdzīgus konkurences apstākļus nodrošinās stabilu holīna hlorīda piegādes ķēdi ES tirgū par labu ES lietotājiem.

(256)

Tā kā lietotāji nesniedza turpmāku informāciju, ņemot vērā iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka antidempinga pasākumu noteikšana, visticamāk, būtiski neietekmēs lietotāju stāvokli.

7.4.   Secinājums par Savienības interesēm

(257)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas šajā izmeklēšanas posmā liecinātu par to, ka pasākumu noteikšana attiecīgās valsts izcelsmes holīna hlorīda importam nebūtu Savienības interesēs.

8.   PAGAIDU ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(258)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, pasākumu līmeni un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku importa par dempinga cenām radītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(259)

Attiecīgās valsts izcelsmes holīna hlorīda importam būtu jānosaka pagaidu antidempinga pasākumi saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu, kas paredzēts pamatregulas 7. panta 2. punktā. Komisija salīdzināja kaitējuma starpības ar dempinga starpībām iepriekš 245. apsvērumā. Maksājumu apjoms tika noteikts dempinga starpības vai kaitējuma starpības līmenī atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem bija mazāks.

(260)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām:

Uzņēmums

Pagaidu antidempinga maksājums (%)

Shandong Aocter Feed Additives Co., Ltd.

120,8

Shandong FY Feed Technology Co., Ltd.

95,4

Shandong Yinfeng Biological Technology Co., Ltd.

95,4

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās

99,8

Viss pārējais Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes imports

120,8

(261)

Uzņēmumu antidempinga maksājuma individuālās likmes, kas norādītas šajā regulā, ir noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tādējādi tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes ir piemērojamas tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajās valstīs un kuru ražojuši konkrēti minēti tiesību subjekti. Uz tāda attiecīgā ražojuma importu, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visam pārējam attiecīgās valsts izcelsmes importam”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(262)

Lai līdz minimumam samazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju atšķirību dēļ, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Individuālos antidempinga maksājumus piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Līdz brīdim, kad tāds rēķins uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visam pārējam attiecīgās valsts izcelsmes importam”.

(263)

Kaut arī uzrādīt šo rēķinu dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīgs, lai importam piemērotu individuālās antidempinga maksājuma likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem jāņem vērā. Pat tad, ja uzrādītais rēķins atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tie var prasīt papildu dokumentus (kravas nosūtīšanas dokumentus u. c.), lai pārbaudītu deklarācijās sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka vēlāka zemākas maksājuma likmes piemērošana ir pamatota.

(264)

Ja vienam no uzņēmumiem, kam noteiktas mazākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski palielinās eksporta apjoms (atkarībā no gadījuma var ieviest procentuālu vērtību, tomēr tas nav ieteicams]), šādu apjoma palielinājumu pašu par sevi var uzskatīt par pasākumu noteikšanas izraisītām pārmaiņām tirdzniecības modelī pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Šajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību pēc individuālās maksājuma likmes (vai likmju) atcelšanas un valsts mēroga maksājuma piemērošanas.

9.   REĢISTRĀCIJA

(265)

Kā minēts 3. apsvērumā, Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma imports ir jāreģistrē. Reģistrācija notika, lai maksājumus varētu potenciāli iekasēt ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu.

(266)

Ņemot vērā pagaidu posmā izdarītos konstatējumus, importa reģistrēšana vairs nebūtu jāturpina.

(267)

Šajā procedūras posmā nav pieņemts lēmums par antidempinga pasākumu iespējamu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku.

10.   INFORMĀCIJA PAGAIDU POSMĀ

(268)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu informēja ieinteresētās personas, ka plānots noteikt pagaidu maksājumus. Šī informācija tika arī publiskota Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē. Ieinteresētajām personām tika dotas trīs darbdienas, lai sniegtu piezīmes par to, vai konkrēti tām izpaustie aprēķini ir pareizi.

(269)

Tika saņemtas vairākas piezīmes. Tomēr saņemtās piezīmes attiecās nevis uz aprēķinu precizitāti, bet gan uz Komisijas izmantoto metodiku to dempinga un kaitējuma starpību noteikšanai. Tāpēc minētās piezīmes Komisija izskatīs pēc pagaidu pasākumu publicēšanas kopā ar visu pārējo iesniegto informāciju.

11.   NOBEIGUMA NOTEIKUMI

(270)

Pareizas pārvaldības nolūkos Komisija aicinās ieinteresētās personas konkrētā termiņā sniegt rakstiskas piezīmes un/vai pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(271)

Konstatējumi, kas attiecas uz pagaidu maksājumu noteikšanu, ir provizoriski un izmeklēšanas galīgajā posmā tos var grozīt,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Tiek noteikts pagaidu antidempinga maksājums importētajam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes holīna hlorīdam visās formās un tīrības pakāpēs, uz nesēja vai bez tā, ar minimālo holīna hlorīda saturu 30 % pēc masas (izņemot kalcija fosforilholīna hlorīda tetrahidrātu ar CAS numuru 72556-74-2), kas pašlaik tiek klasificēts ar KN kodiem ex 2923 10 00 , ex 2309 90 31 , ex 2309 90 96 un 3824 99 96 (TARIC papildu kodi ir norādīti 2. punktā un šīs regulas pielikumā).

2.   Pagaidu antidempinga maksājuma likmes, kas piemērojamas tālāk sarakstā norādīto uzņēmumu ražotā 1. punktā aprakstītā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

Uzņēmums

Pagaidu antidempinga maksājums (%)

TARIC papildu kods

Shandong Aocter Feed Additives Co., Ltd, Liaočenga, Šaņdunas province, ĶTR

120,8

89RB

Shandong FY Feed Technology Co., Ltd, Bindžou, Šaņdunas province, ĶTR

95,4

89RC

Shandong Yinfeng Biological Technology Co., Ltd Zoupinga, Šaņdunas province, ĶTR

95,4

89RD

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās un ir uzskaitīti I pielikumā

99,8

Sk. pielikumu

Viss pārējais Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes imports

120,8

89YY

3.   Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem individuālās maksājuma likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins, kurā ir šāda deklarācija, ko datējusi un parakstījusi šo rēķinu izdevušā subjekta amatpersona un kur norādīts tās vārds, uzvārds un ieņemamais amats: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādītos eksportam uz Eiropas Savienību pārdotos (apjoms tonnās) holīna hlorīda ir ražojis (uzņēmuma nosaukums un adrese) (TARIC papildu kods) Ķīnas Tautas Republikā. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.” Kamēr šāds rēķins netiek uzrādīts, piemēro maksājumu, kas piemērojams visam pārējam attiecīgās valsts izcelsmes importam.

4.   Laižot 1. punktā minēto ražojumu brīvā apgrozībā Savienībā, iemaksā drošības naudu pagaidu maksājuma apmērā.

5.   Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

1.   Ieinteresētajām personām rakstiskās piezīmes par šo regulu jāiesniedz Komisijai 15 kalendāro dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

2.   Ieinteresētās personas, kas vēlas pieprasīt uzklausīšanu Komisijā, to izdara piecu kalendāro dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3.   Ieinteresētās personas, kas vēlas pieprasīt uzklausīšanu pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas, tiek aicinātas to izdarīt piecu kalendāro dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Uzklausīšanas amatpersona var izskatīt arī pēc šā termiņa iesniegtos pieprasījumus un attiecīgā gadījumā var lemt par šo pieprasījumu apmierināšanu.

3. pants

1.   Muitas dienestiem ar šo tiek dots rīkojums vairs neturpināt saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2025/92 1. pantu paredzēto importa reģistrēšanu.

2.   Savāktos datus par ražojumiem, kuri ievesti Eiropas Savienībā patēriņam ne agrāk kā 90 dienas pirms šīs regulas stāšanās spēkā, glabā, līdz stājas spēkā iespējamie galīgie pasākumi vai līdz šīs procedūras izbeigšanai.

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2025. gada 27. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/1036/oj.

(2)   OV C, C/2024/6602, 31.10.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/6602/oj.

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2025/92 (2025. gada 20. janvāris), ar ko uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes holīna hlorīda importu attiecina reģistrāciju (OV L, 2025/92, 21.1.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2025/92/oj).

(4)   CFNA šajā procedūrā pārstāv ražotājus eksportētājus: Taian Havay Chemicals Co.,Ltd, Liaoning Biochem Co., Ltd., Shandong Aocter Feed Additives Co., Ltd. un Shandong FY Feed Technology Co., Ltd.

(5)  t24.009637.

(6)   https://tron.trade.ec.europa.eu/investigations/case-view?caseId=2756.

(7)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2024/1959 (2024. gada 17. jūlijs), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes eritritola importam (OV L, 2024/1959, 19.7.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2024/1959/oj); Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/2180 (2023. gada 16. oktobris), ar kuru pēc pārskatīšanas sakarā ar jaunu eksportētāju, kas veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 4. punktu, groza Īstenošanas regulu (ES) 2021/607, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu, kuru piemēro Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes citronskābes importam un kuru attiecina arī uz citronskābes importu, kas nosūtīts no Malaizijas, neatkarīgi no tā, vai tam ir vai nav deklarēta Malaizijas izcelsme (OV L, 2023/2180, 17.10.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2023/2180/oj); Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/752 (2023. gada 12. aprīlis), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktam, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nātrija glikonāta importam (OV L 100, 13.4.2023., 16. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2023/752/oj); Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/441 (2021. gada 11. marts), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes sulfanilskābes importam (OV L 85, 12.3.2021., 154. lpp., ELI: https://data.europa.eu/eli/reg_impl/2021/441).

(8)  Īstenošanas regula (ES) 2024/1959, 161. un 162. apsvērums; Īstenošanas regula (ES) 2023/2180, 89. un 90. apsvērums; Īstenošanas regulas (ES) 2023/752, 70. apsvērums.

(9)  Īstenošanas regula (ES) 2024/1959, 103.–113. apsvērums; Īstenošanas regula (ES) 2023/2180, 46.–50. apsvērums; Īstenošanas regula (ES) 2023/752, 49. apsvērums.

(10)  Īstenošanas regula (ES) 2024/1959, 114.–122. apsvērums; Īstenošanas regula (ES) 2023/2180, 51.–55. apsvērums; Īstenošanas regula (ES) 2023/752, 50.–54. apsvērums. Var uzskatīt, ka Ķīnas tiesību aktos paredzētās attiecīgo valsts iestāžu tiesības iecelt amatā un atcelt no amata valsts īpašumā esošo uzņēmumu galveno vadību atspoguļo atbilstīgās īpašuma tiesības, turklāt vēl viens nozīmīgs kanāls, pa kuru valsts var iejaukties darījumdarbības lēmumu pieņemšanā, ir ĶKP pirmorganizācijas gan valsts, gan privātā īpašumā esošos uzņēmumos. Saskaņā ar ĶTR darījumdarbības tiesībām ĶKP organizācija ir jāizveido ikvienā uzņēmumā (ar vismaz trim ĶKP biedriem, kā noteikts ĶKP konstitūcijā) un uzņēmuma pienākums ir nodrošināt partijas organizācijas darbībai vajadzīgos apstākļus. Izrādās, ka iepriekš šī prasība ne vienmēr ir tikusi ievērota vai stingri izpildīta. Tomēr vismaz kopš 2016. gada ĶKP politiska principa veidā ir pastiprinājusi pretenzijas uz darījumdarbības lēmumu kontroli valsts īpašumā esošos uzņēmumos. Papildus tam tiek ziņots, ka ĶKP izdara spiedienu uz privātiem uzņēmumiem, lai tie priekšplānā izvirzītu “patriotismu” un ievērotu partijas disciplīnu. Ir saņemta informācija, ka 2017. gadā partijas pirmorganizācijas bija 70 % no aptuveni 1,86 miljoniem privātā īpašumā esošo uzņēmumu un arvien pieaug spiediens nodrošināt, lai ĶKP organizācijām būtu izšķirīga ietekme darījumdarbības lēmumu pieņemšanā attiecīgajos uzņēmumos. Minētie noteikumi ir vispārēji piemērojami visā Ķīnas ekonomikā visās nozarēs, arī attiecībā uz pārskatāmā ražojuma ražotājiem un to izejresursu piegādātājiem.

(11)  Īstenošanas regula (ES) 2024/1959, 123.–133. apsvērums; Īstenošanas regula (ES) 2023/2180, 56.–65. apsvērums; Īstenošanas regula (ES) 2023/752, 55.–63. apsvērums.

(12)  Īstenošanas regula (ES) 2024/1959, 134.–138. apsvērums; Īstenošanas regula (ES) 2023/2180, 66.–69. apsvērums; Īstenošanas regula (ES) 2023/752, 64. apsvērums.

(13)  Īstenošanas regula (ES) 2024/1959, 139.–142. apsvērums; Īstenošanas regula (ES) 2023/2180, 71. un 72. apsvērums; Īstenošanas regula (ES) 2023/752, 65. apsvērums.

(14)  Īstenošanas regula (ES) 2024/1959, 143.–152. apsvērums; Īstenošanas regula (ES) 2023/2180, 72.–81. apsvērums; Īstenošanas regula (ES) 2023/752, 66. apsvērums.

(15)  Komisijas dienestu darba dokuments “Būtiski kropļojumi Ķīnas Tautas Republikas ekonomikā tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanas vajadzībām”, 2024. gada 10. aprīlis, SWD(2024) 91 final. https://ec.europa.eu/transparency/documents-register/detail?ref=SWD(2024)91&lang=en, tajā skaitā iepriekšējā dokumenta versija: Komisijas dienestu darba dokuments “Būtiski kropļojumi Ķīnas Tautas Republikas ekonomikā tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanas vajadzībām”, 2017. gada 20. decembris, SWD(2017) 483 final/2, pieejams vietnē https://ec.europa.eu/transparency/documents-register/detail?ref=SWD(2017)483&lang=en.

(16)  Skatīt sūdzības 13. lpp. (atklātā versija).

(17)  Skatīt sūdzības 13.–15. lpp. (atklātā versija).

(18)  Skatīt sūdzības 15. lpp. (atklātā versija).

(19)  Sk. sūdzības 15.–18. lpp. (atklātā versija).

(20)  Sk. sūdzības 18.–23. lpp. (atklātā versija).

(21)  Sk. sūdzības 23., 24. un 25. lpp. (atklātā versija).

(22)  Sk. vietnē http://www.aocter.net/about/495351.html (skatīts 2025. gada 16. aprīlī).

(23)  Sk. vietnē https://www.goldenhighway.com/shengchanjidi-guonei.html (skatīts 2025. gada 17. aprīlī).

(24)  Sk. vietnē https://www.yinfengbio.cn/ (skatīts 2025. gada 15. aprīlī).

(25)  Sk. vietnē https://www.sinochem.com/sinochem/guwm/qygk/jj/A031002001001Gone1.html (skatīts 2025. gada 15. aprīlī).

(26)  Sk. vietnē http://spc.sinopec.com/spc/en/pro_service/main_pro/Chemical_pro/ (skatīts 2025. gada 16. aprīlī).

(27)  Sk. vietnē https://www.kytl.com/#page6 (skatīts 2025. gada 15. aprīlī).

(28)  Sk. vietnē https://www.kczg.org.cn/org/orgdetail?id=276602 (skatīts 2025. gada 16. aprīlī).

(29)  Sk. vietnē http://www.sinochemhx.com/shxschina/ywgl/zycp/A074003001Gone1.html (skatīts 2025. gada 16. aprīlī).

(30)  Sk. vietnē http://ypc.sinopec.com/ypc/pro_service/pro_presentation/borm/ (skatīts 2025. gada 16. aprīlī).

(31)  Sk. vietnē http://wap.sasac.gov.cn/n2588045/n27271785/n27271792/c14159097/content.html (skatīts 2025. gada 16. aprīlī).

(32)  Sk. vietnē https://www.hl-hengsheng.com/Product/2.html (skatīts 2025. gada 16. aprīlī).

(33)  Sk. Shandong Hualu Hengsheng Co. Ltd. 2024. gada pārskatu, 60. lpp., pieejams vietnē http://file.finance.sina.com.cn/211.154.219.97:9494/MRGG/CNSESH_STOCK/2025/2025-3/2025-03-29/10821388.PDF (skatīts 2025. gada 16. aprīlī).

(34)  Sk. vietnē http://www.newsijie.com/chanye/huagong/jujiao/2019/0625/11248363.html (skatīts 2025. gada 16. aprīlī).

(35)  Sk. ĶKP konstitūcijas 33. pantu, Ķīnas Uzņēmējdarbības likuma 19. pantu. Sk. arī ziņojumu, 3. nodaļa, 47.–50. lpp.

(36)  Sk. CPCIF statūtus, 3. pants, pieejami vietnē http://www.cpcif.org.cn/detail/40288043661e27fb01661e386a3f0001?e=1 (skatīts 2025. gada 17. aprīlī).

(37)  Turpat.

(38)  Sk. CPCIF statūtus, 36. pants, pieejami vietnē http://www.cpcif.org.cn/detail/40288043661e27fb01661e386a3f0001?e=1 (skatīts 2025. gada 17. aprīlī).

(39)  Sk. vietnē http://www.cpcif.org.cn/list/40288043661dc14701661ddbe0980010 (skatīts 2025. gada 17. aprīlī).

(40)  Sk. vietnē http://www.chinafeed.org.cn/hyzq/ (skatīts 2025. gada 16. aprīlī)).

(41)  Sk. vietnē http://www.chinafeed.org.cn/hyzq/hytl/201912/P020191224420392181435.pdf (skatīts 2025. gada 16. aprīlī).

(42)  Sk. vietnē https://www.chemball.cn/factory/uza7zr/detail.html (skatīts 2025. gada 16. aprīlī).

(43)  Sk. 14. piecgades plāna III.8.3. iedaļu par ekonomisko un sociālo attīstību un 2035. gada perspektīvām, kas pieejama vietnē https://www.gov.cn/xinwen/2021-03/13/content_5592681.htm (skatīts 2025. gada 17. aprīlī).

(44)  Sk. vietnē https://www.gov.cn/zhengce/zhengceku/2022-04/08/content_5683972.htm#msdynttrid=WRmyf07ph0z74SHmXoOLKjRWl09BdZ4lGdYp9fiI9xU (skatīts 2025. gada 17. aprīlī).

(45)  Turpat, I.3. sadaļa.

(46)  Turpat, III.4. sadaļa.

(47)  Sk. II.2.4. iedaļu, pieejama vietnē https://huanbao.bjx.com.cn/news/20211201/1191133.shtml (skatīts 2025. gada 17. aprīlī).

(48)  Sk. vietnē http://xm.shandong.gov.cn/art/2024/1/4/art_105151_10332205.html?xxgkhide=1 (skatīts 2025. gada 17. aprīlī).

(49)  Turpat, 3. pants.

(50)  Sk. vietni http://commerce.shandong.gov.cn/art/2022/8/15/art_21475_10306981.html (skatīts 2025. gada 17. aprīlī).

(51)  Sk. vietnē http://www.sdskjzx.org.cn/show-2333.html (skatīts 2025. gada 17. aprīlī).

(52)  Sk. vietnē https://www.sinochem.com/sinochem/guwm/zlzz/ds/A031002002002Gone1.html, (skatīts 2025. gada 17. aprīlī).

(53)  Sk. vietnē https://www.sinochem.com/sinochem/dzyjj/dj11/A031007001Gone1.html (skatīts 2025. gada 17. aprīlī).

(54)  Sk. vietnē http://www.sinopecgroup.com/group/gsglc/index.shtml, (skatīts 2025. gada 17. aprīlī).

(55)  Sk. vietnē http://www.sinopecgroup.com/group/000/000/041/41878.shtml (skatīts 2025. gada 17. aprīlī).

(56)  Ziņojums, III daļa, 16. nodaļa.

(57)  Turpat, 16.3. iedaļa.

(58)  Sk. IV.1.3. iedaļu, pieejama vietnē https://www.gov.cn/zhengce/zhengceku/2021-12/29/content_5665166.htm (skatīts 2024. gada 6. decembrī).

(59)  Sk. vietnē https://www.goldenhighway.com/id49442987.html (skatīts 2025. gada 17. aprīlī).

(60)  Sk. vietnē http://www.scio.gov.cn/xwfb/dfxwfb/gssfbh/sd_13840/202504/t20250414_890548.html (skatīts 2025. gada 17. aprīlī).

(61)  Sk. vietnē https://shandong.chinatax.gov.cn/art/2023/8/21/art_23_809595.html (skatīts 2025. gada 18. aprīlī).

(62)  Sk. vietnē https://cpnn.com.cn/news/dfny/202502/t20250218_1773301.html (skatīts 2025. gada 17. aprīlī).

(63)  Turpat.

(64)  Sk. vietnē https://www.hl-hengsheng.com/zcxx_dt/378.html (skatīts 2025. gada 17. aprīlī).

(65)  Sk. Īstenošanas regulas (ES) 2024/1959 153.–157. apsvērumu un Īstenošanas regulas (ES) 2023/2180 82., 83. un 84. apsvērumu, kā arī Īstenošanas regulas (ES) 2023/752 67. apsvērumu.

(66)  Sk. VIII.16. iedaļu, pieejama vietnē https://www.gov.cn/zhengce/zhengceku/2022-04/08/content_5683972.htm#msdynttrid=WRmyf07ph0z74SHmXoOLKjRWl09BdZ4lGdYp9fiI9xU (skatīts 2025. gada 18. aprīlī).

(67)  Ziņojuma I daļa.

(68)  Ziņojuma II daļa.

(69)  Sk. šīs regulas 8.–22. apsvērumu.

(70)  Sk. šīs regulas 14.–17. apsvērumu un 24.–30. apsvērumu.

(71)  Sk. šīs regulas 33. apsvērumu.

(72)   World Bank Open Data – Upper Middle Income; https://data.worldbank.org/income-level/upper-middle-income.

(73)   https://rshiny.ilo.org/dataexplorer40/?lang=en&id=BRA_A.

(74)   https://www.globalpetrolprices.com/Brazil/.

(75)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/755 (2015. gada 29. aprīlis) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2015/755/oj). Pamatregulas 2. panta 7. punktā atzīts, ka normālās vērtības noteikšanai nevar izmantot iekšzemes cenas šajās valstīs.

(76)  Turpat.

(77)   https://rshiny.ilo.org/dataexplorer40/?lang=en&id=BRA_A.

(78)  Sk. 2024. gada 7. marta spriedumu AO Nevinnomysskiy Azot un AO Novomoskovskaya Aktsionernaya Kompania NAK “Azot”  / Eiropas Komisija, C-725/22 P, ECLI:EU:C:2024:217, 67. un 72. punkts.

(79)  Spriedums, 1990. gada 14. marts, Gestetner Holdings plc / Padome un Eiropas Kopienu Komisija, C-156/87, ECLI:EU:C:1990:116, 31. punkts.

(80)  Spriedums, 2022. gada 14. septembris, AO Nevinnomysskiy Azot un AO Novomoskovskaya Aktsionernaya Kompania NAK “Azot”  / Eiropas Komisija, T-865/19, ECLI:EU:T:2022:559, 99. punkts.

(81)  Spriedums, 2024. gada 7. marts, AO Nevinnomysskiy Azot un AO Novomoskovskaya Aktsionernaya Kompania NAK “Azot”  / Eiropas Komisija, C-725/22 P, ECLI:EU:C:2024:217, 66. punkts.

(82)  Spriedums, 2022. gada 14. septembris, AO Nevinnomysskiy Azot un AO Novomoskovskaya Aktsionernaya Kompania NAK “Azot”  / Eiropas Komisija, T-865/19, ECLI:EU:T:2022:559, 117. punkts.

(83)  Lieta C-478/21 P, CCCME un citi / Komisija, 167., 168. un 169. punkts.

(84)  Sūdzības 10. pielikums (atklātā versija).

(85)  Sīkāka informācija atrodama paziņojumā lietas materiālos t25.005185.

(86)  Turpat.

(87)  Sīkāka informācija atrodama paziņojumā lietas materiālos t25.005185.

(88)   Avots: Starptautiskā Enerģētikas aģentūra, https://www.iea.org/reports/electricity-2025/prices.

(89)   Avots: Eiropas Centrālā banka,

https://www.ecb.europa.eu/stats/macroeconomic_and_sectoral/hicp/html/index.en.html.


PIELIKUMS

Izlasē neiekļautie Ķīnas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās

Nosaukums

TARIC papildu kods

Liaoning Biochem Co., Ltd

89RE

Be-Long (North) Corporation

89RF

Shandong Jujia Biotech Co., Ltd

89RG

Taian Havay Chemicals Co., Ltd

89RH


ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2025/1288/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)