<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.55-20141201.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C‑378/13</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62013CC0378</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2172">EU:C:2014:2172</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>30</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>30</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="ITALIC">J. KOKOTT</HT> SECINĀJUMI — LIETA C‑196/13 UN LIETA C‑378/13</P><P>KOMISIJA/ITĀLIJA UN KOMISIJA/GRIEĶIJA</P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokātes Julianas Kokotes</HT> [<HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="UC">Juliane Kokott</HT></HT>] <HT TYPE="UC">secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20140904">2014. gada 4. septembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – vācu.</P></NOTE></P></TI><STI><P>Lieta C‑196/13</P><P>Eiropas Komisija</P><P>pret</P><P>Itālijas Republiku</P><P>un</P><P>lieta C‑378/13Eiropas Komisija</P><P>pret</P><P><HT TYPE="BOLD">Grieķijas Republiku</HT></P></STI></TITLE><INDEX><KEYWORD>Valsts pienākumu neizpilde</KEYWORD><KEYWORD>LESD 260. pants</KEYWORD><KEYWORD>Tiesas spriedumu neizpilde</KEYWORD><KEYWORD>Spriedumi Komisija/Itālija (C‑135/05, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) un Komisija/Grieķija (C‑502/03, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:592">EU:C:2005:592</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>)</KEYWORD><KEYWORD>Tiesību akti atkritumu jomā</KEYWORD><KEYWORD>Nelikumīgi poligoni</KEYWORD><KEYWORD>Slēgšana</KEYWORD><KEYWORD>Attīrīšana</KEYWORD><KEYWORD>Atkārtota atļauja atbilstoši Direktīvai 99/31/EK</KEYWORD><KEYWORD>Finansiālas sankcijas</KEYWORD><KEYWORD>Kavējuma naudas un naudas soda noteikšana</KEYWORD><KEYWORD>Kavējuma naudas samazināšana daļējas izpildes gadījumā</KEYWORD></INDEX><CONTENTS.CONCLUSION><TOC><TITLE><TI><P>Satura rādītājs</P></TI></TITLE><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>I –</NO.ITEM><ITEM.CONT>Ievads</ITEM.CONT><ITEM.REF>3</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>II –</NO.ITEM><ITEM.CONT>Atbilstošās tiesību normas</ITEM.CONT><ITEM.REF>4</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>A –</NO.ITEM><ITEM.CONT>Iepriekšējā Atkritumu direktīva</ITEM.CONT><ITEM.REF>4</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>B –</NO.ITEM><ITEM.CONT>Bīstamo atkritumu direktīva</ITEM.CONT><ITEM.REF>4</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>C –</NO.ITEM><ITEM.CONT>Jaunā Atkritumu direktīva</ITEM.CONT><ITEM.REF>5</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>D –</NO.ITEM><ITEM.CONT>Poligonu direktīva</ITEM.CONT><ITEM.REF>5</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>III –</NO.ITEM><ITEM.CONT>Abu lietu priekšvēsture</ITEM.CONT><ITEM.REF>6</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>A –</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par lietu C‑196/13 Komisija/Itālija</ITEM.CONT><ITEM.REF>6</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.ITEM><NO.ITEM>B –</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par lietu C‑378/13 Komisija/Grieķija</ITEM.CONT><ITEM.REF>6</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>IV –</NO.ITEM><ITEM.CONT>Lietas dalībnieku prasījumi</ITEM.CONT><ITEM.REF>7</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><?PAGE NO="2"?><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>V –</NO.ITEM><ITEM.CONT>Juridiskais vērtējums</ITEM.CONT><ITEM.REF>8</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>A –</NO.ITEM><ITEM.CONT>Ievada apsvērumi</ITEM.CONT><ITEM.REF>8</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>1)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par izpildes pienākuma pastāvēšanas turpināšanos</ITEM.CONT><ITEM.REF>8</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>2)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par atskaites brīdi, vērtējot izpildi</ITEM.CONT><ITEM.REF>9</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>B –</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par tiesvedību pret Itāliju</ITEM.CONT><ITEM.REF>9</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>1)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par pieņemamību</ITEM.CONT><ITEM.REF>9</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>2)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par sprieduma Komisija/Itālija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) izpildi</ITEM.CONT><ITEM.REF>10</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>a)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par nelikumīgu poligonu izmantošanu</ITEM.CONT><ITEM.REF>10</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>i)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par poligonu, kas joprojām tiek izmantoti, skaitu</ITEM.CONT><ITEM.REF>11</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.ITEM><NO.ITEM>ii)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par papildu tiesību normu pieņemšanu un papildu pārbaužu veikšanu</ITEM.CONT><ITEM.REF>11</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>b)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par nelikumīgu poligonu attīrīšanu</ITEM.CONT><ITEM.REF>12</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>i)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Vispārīgi par attīrīšanas pienākumu</ITEM.CONT><ITEM.REF>12</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.ITEM><NO.ITEM>ii)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par Bīstamo atkritumu direktīvas 2. panta 1. punktu</ITEM.CONT><ITEM.REF>13</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.ITEM><NO.ITEM>iii)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par attiecīgajiem poligoniem</ITEM.CONT><ITEM.REF>14</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>c)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par atkārtotas atļaujas izsniegšanu atbilstoši Poligonu direktīvai attiecībā uz poligoniem, kas turpina darboties</ITEM.CONT><ITEM.REF>17</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>d)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Starpsecinājums</ITEM.CONT><ITEM.REF>17</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>C –</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par tiesvedību pret Grieķiju</ITEM.CONT><ITEM.REF>17</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>D –</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par finansiālajām sankcijām</ITEM.CONT><ITEM.REF>18</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>1)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par kavējuma naudu</ITEM.CONT><ITEM.REF>18</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>a)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par lietu C‑196/13 Komisija/Itālija</ITEM.CONT><ITEM.REF>19</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>i)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par pārkāpumu turpināšanos</ITEM.CONT><ITEM.REF>19</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>–</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par neapstrīdētajiem gadījumiem</ITEM.CONT><ITEM.REF>19</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.ITEM><NO.ITEM>–</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par abiem strīdīgajiem gadījumiem</ITEM.CONT><ITEM.REF>19</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>ii)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par turpmāku nelikumīgo poligonu izmantoanu</ITEM.CONT><ITEM.REF>20</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>iii)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par abu poligonu attīrīšanas nepieciešamību</ITEM.CONT><ITEM.REF>20</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>–</NO.ITEM><ITEM.CONT>Starpsecinājums</ITEM.CONT><ITEM.REF>21</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>iv)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par kavējuma naudas formu – nemainīga vai pakāpeniski samazināma?</ITEM.CONT><ITEM.REF>21</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>v)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par pamatsummu</ITEM.CONT><ITEM.REF>23</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK><?PAGE NO="3"?><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>b)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par lietu C‑378/13 Komisija/Grieķija</ITEM.CONT><ITEM.REF>25</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>i)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par kavējuma naudas pamatsummu</ITEM.CONT><ITEM.REF>26</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.ITEM><NO.ITEM>ii)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par poligonu slēgšanas atzīšanu</ITEM.CONT><ITEM.REF>27</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.ITEM><NO.ITEM>iii)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Starpsecinājums</ITEM.CONT><ITEM.REF>27</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>2)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par naudas sodu</ITEM.CONT><ITEM.REF>27</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>a)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par lietu C‑196/13 Komisija/Itālija</ITEM.CONT><ITEM.REF>28</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.ITEM><NO.ITEM>b)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par lietu C‑378/13 Komisija/Grieķija</ITEM.CONT><ITEM.REF>29</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>VI –</NO.ITEM><ITEM.CONT>Tiesāšanās izdevumi</ITEM.CONT><ITEM.REF>29</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>VII –</NO.ITEM><ITEM.CONT>Secinājumi</ITEM.CONT><ITEM.REF>29</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>I –</NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Ievads</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>1.</NO.P><TXT>Piemērojot Savienības tiesību aktus atkritumu jomā, laiku pa laikam rodas problēmas. Šādas problēmas ir šo tiesvedību pamatā. Proti, Komisija daudzu nelikumīgu atkritumu poligonu dēļ uzsāka procedūras par valsts pienākumu neizpildi pret Grieķiju un Itāliju, kuru rezultātā tika pasludināti spriedumi Komisija/Grieķija (C‑502/03, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:592">EU:C:2005:592</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) un Komisija/Itālija (C‑135/05, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>). Tagad tā no jauna vēršas Tiesā, jo tās ieskatā abi spriedumi vēl nav tikuši pilnībā izpildīti. Tā kā abās lietās rodas vienādi jautājumi, es šajos secinājumos tās analizēšu kopā.</TXT></NP><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>Lietas ir par nelikumīgu poligonu izmantošanu, kā arī par slēgtu nelikumīgu poligonu neattīrīšanu. Tiesvedībā pret Itāliju papildus ir jānorāda, ka dažos poligonos atrodas bīstami atkritumi, kas nav tikuši identificēti un reģistrēti, kā arī nav tikusi izdota atkārtota atļauja attiecībā uz dažiem poligoniem saskaņā ar Poligonu direktīvu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Padomes <DATE ISO="19990426">1999. gada 26. aprīļa</DATE> Direktīva 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="182" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1999">OV L 182, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>; OV Īpašais izdevums latviešu valodā, 15. nod., 4. sēj., 228.–246. lpp.) redakcijā, kas ietverta Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20030929">2003. gada 29. septembra</DATE> Regulā (EK) Nr. 1882/2003 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="284" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2003">OV L 284, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>; OV Īpašais izdevums latviešu valodā, 1. nod., 4. sēj., 447.–499. lpp.).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>3.</NO.P><TXT>Pirmā problēma ir saistīta ar piemērojamām tiesībām: vai abus 2005. gada un 2007. gada spriedumus var un vai tos vajag vēl izpildīt, lai gan tiesības šobrīd ir mainījušās?</TXT></NP><NP><NO.P>4.</NO.P><TXT>Proti, konstatētie pārkāpumi attiecas uz iepriekšējo Atkritumu direktīvu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Pirmajās tiesvedībās Padomes <DATE ISO="19750715">1975. gada 15. jūlija</DATE> Direktīva 75/442/EEK par atkritumiem (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="194" PAGE.FIRST="39" DATE.PUB="1975">OV L 194, 39. lpp.</REF.DOC.OJ>) redakcijā, kas grozīta ar Padomes <DATE ISO="19910318">1991. gada 18. marta</DATE> Direktīvu 91/156/EEK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="078" PAGE.FIRST="32" DATE.PUB="1991">OV L 78, 32. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>, Itālijas gadījumā – arī uz Bīstamo atkritumu direktīvu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Padomes <DATE ISO="19911212">1991. gada 12. decembra</DATE> Direktīva 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="377" PAGE.FIRST="20" DATE.PUB="1991">OV L 377, 20. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> un Poligonu direktīvu. Tomēr iepriekšējā Atkritumu direktīva šobrīd ir atcelta un bez pārmaiņām saturā ir aizvietota ar konsolidētu versiju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20060405">2006. gada 5. aprīļa</DATE> Direktīva 2006/12/EK par atkritumiem (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="114" PAGE.FIRST="9" DATE.PUB="2006">OV L 114, 9. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>. Vēlāk Savienība pieņēma jauno Atkritumu direktīvu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20081119">2008. gada 19. novembra</DATE> Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="312" PAGE.FIRST="3" DATE.PUB="2008">OV L 312, 3. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>, ar kuru tika atcelta un aizvietota kodificētā Atkritumu direktīva un Bīstamo atkritumu direktīva. Tādēļ ir jānoskaidro, ciktāl attiecībā uz sākotnējiem pārkāpumiem ir vēl jāveic pasākumi.</TXT></NP><?PAGE NO="4"?><NP><NO.P>5.</NO.P><TXT>Turklāt it īpaši tiesvedībā pret Itāliju rodas jautājums par pirmā sprieduma priekšmetu un attiecīgi par izpildes pienākuma apjomu. Proti, Tiesa ir konstatējusi vispārīgu un ilgstošu pārkāpumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Spriedums Komisija/Itālija (C‑135/05, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 45. punkts).</P></NOTE>, precīzi nenorādot, kuri gadījumi ir notiesāšanas priekšmets. Līdz ar to ir jānoskaidro, vai un kā šāds spriedums ir jāizpilda saskaņā ar LESD 260. pantu.</TXT></NP><NP><NO.P>6.</NO.P><TXT>Pārējie jautājumi ir saistīti ar iespējamu kavējuma naudas un/vai naudas soda uzlikšanu. Tā kā abas tiesvedības ir saistītas ar daudziem atsevišķiem gadījumiem, ir jānoskaidro, kā ir jāņem vērā atsevišķie gadījumi, veicot vērtējumu, un kā sprieduma iespējamā izpilde attiecībā uz daļu no šiem gadījumiem ietekmē kavējuma naudas apmēru. Konkrēti, runa ir par jautājumu, vai ir jānosaka pakāpeniski samazināma kavējuma nauda, kas atbilstoši periodiski tiek samazināta, līdzko, izpildot spriedumus, tiek panākts progress.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>II –</NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>A –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Iepriekšējā Atkritumu direktīva</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>7.</NO.P><TXT>Saskaņā ar iepriekšējās Atkritumu direktīvas 4. pantu ir noteikts pienākums aizsargāt veselību un vidi, rīkojoties ar atkritumiem, un novērst nelikumīgu atkritumu izmešanu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>Dalībvalstis paredz vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atkritumu reģenerāciju vai apglabāšanu, neapdraudot cilvēka veselību un neizmantojot metodes vai darbības, kas varētu radīt kaitējumu videi [..]</ALINEA><ALINEA>[..].</ALINEA><ALINEA>Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai aizliegtu atkritumu izmešanu, izgāšanu un nekontrolētu apglabāšanu.<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>8.</NO.P><TXT>Saskaņā ar iepriekšējās Atkritumu direktīvas 8. pantu dalībvalstīm ir pienākums veikt atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka atkritumu īpašnieki nodrošina, ka atkritumus pārņem privāts vai valsts atkritumu savācējs vai uzņēmums, kurš veic II A vai II B pielikumā minētās darbības, vai ka atkritumu īpašnieki saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem paši veic reģenerāciju vai apglabā atkritumus.</TXT></NP><NP><NO.P>9.</NO.P><TXT>Iepriekšējās Atkritumu direktīvas 9. panta 1. punktā ir paredzēts, ka tostarp, lai īstenotu direktīvas 4. pantu, jebkurai iestādei vai uzņēmumam, kas veic atkritumu apglabāšanas darbības, jāsaņem kompetentās iestādes, kas pilnvarota īstenot minētās direktīvas noteikumus, atļauja.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>B –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Bīstamo atkritumu direktīva</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>10.</NO.P><TXT>Bīstamo atkritumu direktīvas 2. pantā ir ietverti pamatpienākumi, apglabājot šos atkritumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="002.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis paredz vajadzīgos pasākumus, lai uzliktu par pienākumu reģistrēt un identificēt ikvienu vietu, kur notiek bīstamo atkritumu noglabāšana (novadīšana vidē).</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="5"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>C –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Jaunā Atkritumu direktīva</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>11.</NO.P><TXT>Atkritumu direktīva un Bīstamo atkritumu direktīva ar jaunās Atkritumu direktīvas 41. pantu kopš <DATE ISO="20101212">2010. gada 12. decembra</DATE> ir tikušas atceltas. Šajā tiesību normā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu V pielikumā.<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>12.</NO.P><TXT>Iepriekšējās Atkritumu direktīvas 4., 8. un 9. pants bez būtiskām pārmaiņām tika aizstāts ar jaunās Atkritumu direktīvas 13. pantu un 36. panta 1. punktu, 15. panta 1. punktu, kā arī 23. panta 1. un 2. punktu.</TXT></NP><NP><NO.P>13.</NO.P><TXT>Bīstamo atkritumu direktīvas 2. panta 1. punkta funkcionālais ekvivalents ir jaunās Atkritumu direktīvas 35. panta 1. un 2. punkts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="002.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Direktīvas 23. panta 1. punktā minētie uzņēmumi, bīstamu atkritumu radītāji un uzņēmumi, kuru profesionālā darbība ir saistīta ar bīstamu atkritumu savākšanu vai pārvadāšanu, vai kas darbojas kā bīstamu atkritumu tirgotāji vai starpnieki, hronoloģiski reģistrē atkritumu daudzumu, īpašības, izcelsmi un attiecīgā gadījumā galamērķi, savākšanas biežumu, transporta veidu un paredzamo atkritumu apstrādes metodi, un pēc lūguma dara šo informāciju pieejamu kompetentajām iestādēm.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="002.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Uzskaites datus par bīstamiem atkritumiem uzglabā vismaz trīs gadus, izņemot uzņēmumos, kas pārvadā bīstamus atkritumus un kam minētie dati jāglabā vismaz 12 mēnešus.</ALINEA><ALINEA>Pēc kompetento iestāžu vai iepriekšējā atkritumu īpašnieka lūguma sniedz dokumentārus pierādījumus par to, ka ir veiktas apsaimniekošanas darbības.<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>D –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Poligonu direktīva</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>14.</NO.P><TXT>Poligonu direktīvas 14. panta a)–c) punktā ir regulēta poligonu, kas ir darbojušies iepriekš, pielāgošana direktīvas tiesiskajam regulējumam:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Dalībvalstis veic pasākumus, lai poligoni, kuriem ir izdota atļauja vai kuri jau darbojas šīs direktīvas transponēšanas laikā, nevarētu turpināt darbību, ja vien [..] nav izpildīti turpmāk noteiktie nosacījumi:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>vienā gadā pēc 18. panta 1. punktā noteiktās dienas [jeb vēlākais <DATE ISO="20020716">2002. gada 16. jūlijā</DATE>] poligona apsaimniekotājs sagatavo un iesniedz kompetentajām iestādēm apstiprināšanai poligona projekta un darbības uzlabošanas plānu, tajā iekļaujot 8. pantā prasītās ziņas un novēršanas pasākumus, ko apsaimniekotājs uzskata par vajadzīgiem, lai nodrošinātu atbilstību šīs direktīvas prasībām, izņemot I pielikuma 1. punkta prasības;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>pēc poligona projekta un darbības uzlabošanas plāna iesniegšanas kompetentās iestādes, pamatojoties uz minēto plānu un šo direktīvu, pieņem konkrētu [galīgu] lēmumu par poligona darbības turpināšanu vai pārtraukšanu. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai cik ātri iespējams saskaņā ar 7. panta g) punktu un 13. pantu slēgtu poligonus, kuriem saskaņā ar 8. pantu nedod atļauju darbības turpināšanai;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>pamatojoties uz apstiprināto poligona projekta un darbības uzlabošanas plānu, kompetentā iestāde apstiprina izpildāmos darbus un nosaka pārejas periodu plāna izpildei. Jebkurš esošais poligons astoņos gados pēc 18. panta 1. punktā noteiktās dienas [jeb vēlākais <DATE ISO="20090716">2009. gada 16. jūlijā</DATE>] nodrošina atbilstību šīs direktīvas prasībām, izņemot I pielikuma 1. punkta prasības.<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP><?PAGE NO="6"?><NP><NO.P>15.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Poligonu direktīvas 18. panta 1. punktu dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie noteikumi, kas vajadzīgi, lai izpildītu šo direktīvu, ne vēlāk kā divus gadus pēc tās stāšanās spēkā (jeb, vēlākais, <DATE ISO="20010716">2001. gada 16. jūlijā</DATE>), un par to tūlīt ir jāinformē Komisija.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>III –</NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Abu lietu priekšvēsture</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>16.</NO.P><TXT>Šie secinājumi ir par divām tiesvedībām saskaņā ar LESD 260. panta 2. punktu pret Itāliju un Grieķiju saistībā ar divu iepriekšēju spriedumu par Savienības tiesību aktu atkritumu jomā pārkāpumu, pamatojoties uz LESD 258. pantu, izpildi.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>A –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par lietu C‑196/13 Komisija/Itālija</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>17.</NO.P><TXT>Tiesa <DATE ISO="20070426">2007. gada 26. aprīļa</DATE> spriedumā Komisija/Itālija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) konstatēja, ka Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti ar Atkritumu direktīvas 4., 8. un 9. pantu, Bīstamo atkritumu direktīvas 2. panta 1. punktu un Poligonu direktīvas 14. panta a)–c) punktu, neveicot visus vajadzīgos pasākumus:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>lai nodrošinātu, ka atkritumi tiek pārstrādāti vai apglabāti, neapdraudot cilvēka veselību un neizmantojot procesus vai metodes, kas var radīt kaitējumu videi, un lai novērstu nekontrolētu atkritumu pamešanu, izgāšanu vai apglabāšanu;</P></ITEM><ITEM><P>lai visi atkritumu īpašnieki tos nodotu privātajam vai valsts atkritumu savācējam vai atkritumu apglabāšanas vai pārstrādes uzņēmumam vai lai tie paši nodrošinātu apglabāšanu vai pārstrādi atbilstoši Atkritumu direktīvas noteikumiem;</P></ITEM><ITEM><P>lai katrai iestādei vai uzņēmumam, kas nodrošina atkritumu apglabāšanu, būtu jāsaņem no kompetentās iestādes atļauja;</P></ITEM><ITEM><P>lai uzliktu pienākumu reģistrēt un identificēt ikvienu poligonu vai vietu, kur notiek bīstamo atkritumu noglabāšana, un</P></ITEM><ITEM><P>lai attiecībā uz atļautajiem vai <DATE ISO="20010716">2001. gada 16. jūlijā</DATE> jau lietošanā esošajiem atkritumu poligoniem poligona apsaimniekotājs līdz <DATE ISO="20020716">2002. gada 16. jūlijam</DATE> sagatavotu un iesniegtu kompetentajām iestādēm apstiprināšanai darbības uzlabošanas plānu, tajā iekļaujot informāciju par atļaujas izsniegšanas nosacījumiem, kā arī par jebkādiem labošanas pasākumiem, ko apsaimniekotājs uzskata par vajadzīgiem, un lai pēc darbības uzlabošanas plāna iesniegšanas kompetentās iestādes pieņemtu galīgu lēmumu par poligona darbības turpināšanu, cik vien ātri iespējams slēdzot vietas, kurām nav izsniegta atļauja darbības turpināšanai, vai izsniedzot atļauju vajadzīgajiem darbiem un nosakot tajā pārejas periodu plāna īstenošanai.</P></ITEM></LIST></P></NP><NP><NO.P>18.</NO.P><TXT>Pēc pirmajām sazināšanās reizēm Komisija 2008. gada 1. februārī lūdza Itālijai sniegt viedokli par sprieduma izpildi. Pēc turpmākas sarakstes Komisija <DATE ISO="20090626">2009. gada 26. jūnijā</DATE> Itālijai nosūtīja argumentētu atzinumu. Tajā noteikto sprieduma izpildes termiņu Komisija pagarināja līdz <DATE ISO="20090930">2009. gada 30. septembrim</DATE>. Pēc tam Itālija sniedza citus paziņojumus, kas Komisiju tomēr neapmierināja. Tādēļ tā <DATE ISO="20130416">2013. gada 16. aprīlī</DATE> cēla prasību lietā C‑196/13.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>B –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par lietu C‑378/13 Komisija/Grieķija</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>19.</NO.P><TXT>Tiesa <DATE ISO="20051006">2005. gada 6. oktobrī</DATE> spriedumā lietā Komisija/Grieķija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:592">EU:C:2005:592</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) konstatēja, ka Grieķijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti ar Atkritumu direktīvu, neveicot visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šīs direktīvas 4., 8. un 9. punkta ievērošanu.</TXT></NP><?PAGE NO="7"?><NP><NO.P>20.</NO.P><TXT>Komisija un Grieķija intensīvi sazinājās par šī sprieduma izpildi. <DATE ISO="20101029">2010. gada 29. oktobrī</DATE> Komisija nosūtīja Grieķijai vēl vienu aicinājumu sniegt viedokli, kurā tā kā pēdējo termiņu sprieduma izpildei noteica divus mēnešus. Tā kā arī turpmākā Grieķijas sniegtā informācija Komisiju neapmierināja, tā <DATE ISO="20130702">2013. gada 2. jūlijā</DATE> cēla prasību lietā C‑378/13.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>IV –</NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Lietas dalībnieku prasījumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>21.</NO.P><TXT>Lietā C‑196/13 Komisijas prasījumi ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>konstatēt, ka Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai paredzēti LESD 260. panta 1. punktā, tādējādi, ka tā nav veikusi visus vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu spriedumu Komisija/Itālija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), kurā ir konstatēts, ka Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Atkritumu direktīvas 4., 8. un 9. pants, Bīstamo atkritumu direktīvas 2. panta 1. punkts un Poligonu direktīvas 14. panta a)–c) punkts;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>piespriest Itālijas Republikai samaksāt Komisijai kavējuma naudu EUR 256 819,20 apmērā par katru sprieduma Komisija/Itālija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) izpildes kavējuma dienu, sākot no dienas, kad tika pasludināts spriedums šajā lietā, līdz dienai, kad tiks izpildīts spriedums Komisija/Itālija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>);</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>piespriest Itālijas Republikai samaksāt Komisijai naudas sodu, kura apmēru aprēķina, reizinot dienas naudas soda apmēru – EUR 28 089,60 – ar pārkāpuma ilgumu dienās, sākot no sprieduma Komisija/Itālija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) pasludināšanas dienas līdz dienai, kad tiks pasludināts spriedums šajā lietā;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>4)</NO.P><TXT>piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP><NP><NO.P>22.</NO.P><TXT>Itālijas Republika lūdz konstatēt, ka prasība ir nepieņemama, maldinoša, taču katrā ziņā nepamatota, un piespriest atlīdzināt attiecīgās izmaksas.</TXT></NP><NP><NO.P>23.</NO.P><TXT>Lietā C‑378/13 Komisijas prasījumi ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>konstatēt, ka Grieķijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai paredzēti LESD 260. panta 1. punktā, tādējādi, ka tā nav veikusi pasākumus, kas izriet no sprieduma Komisija/Grieķija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:592">EU:C:2005:592</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>);</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>piespriest Grieķijas Republikai samaksāt Komisijai pieprasīto kavējuma naudu EUR 71 193,60 apmērā par katru sprieduma Komisija/Grieķija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:592">EU:C:2005:592</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) izpildes kavējuma dienu, sākot no sprieduma pasludināšanas dienas šajā lietā līdz sprieduma Komisija/Grieķija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:592">EU:C:2005:592</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) izpildei;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>piespriest Grieķijas Republikai samaksāt tai naudas sodu EUR 7786,80 par katru dienu, sākot no sprieduma Komisija/Grieķija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:592">EU:C:2005:592</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) pasludināšanas dienas līdz sprieduma šajā lietā pasludināšanas dienai vai līdz sprieduma Komisija/Grieķija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:592">EU:C:2005:592</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) izpildei, ja tā notiek agrāk;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>4)</NO.P><TXT>piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP><NP><NO.P>24.</NO.P><TXT>Grieķijas Republika lūdz:</TXT><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>Komisijas prasību noraidīt pilnībā;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>pakārtoti noraidīt prasījumus par kavējuma naudas par dienu un naudas soda noteikšanu;</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="8"?><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>pakārtoti Komisijas pieprasīto kavējuma naudu par dienu, ņemot vērā sprieduma Komisija/Grieķija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:592">EU:C:2005:592</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) izpildi, samazināt līdz absolūtam minimumam un naudas sodu samazināt līdz Grieķijai jau noteiktajam apmēram, t.i., EUR 2 181 000;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>4)</NO.P><TXT>piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP><NP><NO.P>25.</NO.P><TXT>Lietas dalībnieki iesniedza rakstveida apsvērumus, un <DATE ISO="20140603">2014. gada 3. jūnija</DATE> tiesas sēdē tika uzklausīti to mutvārdu apsvērumi.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>V –</NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Juridiskais vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>26.</NO.P><TXT>Pirms pārbaudu, vai Itālija (par to B sadaļā) un Grieķija (par to C sadaļā) ir izpildījušas atbilstošos spriedumus, vispirms izklāstīšu dažus ievada apsvērumus, kuriem ir nozīme abās tiesvedībās (par to A sadaļā). Nobeigumā analizēšu finansiālās sankcijas (par to D sadaļā).</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>A –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Ievada apsvērumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>27.</NO.P><TXT>Vispirms ir jānoskaidro, ciktāl strīda pamatā esošie spriedumi joprojām ir jāizpilda (par to 1) punktā), un pēc tam ir jānoskaidro, kā tiek noteikts konkrētais brīdis attiecībā uz izpildes pienākuma īstenošanu (par to 2) punktā).</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>Par izpildes pienākuma pastāvēšanas turpināšanos</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>28.</NO.P><TXT>Vispirms ir jānoskaidro, ciktāl abi spriedumi joprojām ir jāizpilda. Lai gan attiecīgās Poligonu direktīvas tiesību normas joprojām ir spēkā, abu spriedumu pasludināšanas brīdī spēkā esošā iepriekšējā Atkritumu direktīva un Bīstamo atkritumu direktīva ir tikušas atceltas un aizstātas ar jauno Atkritumu direktīvu.</TXT></NP><NP><NO.P>29.</NO.P><TXT>Taču spriedumu izpildes pienākums nevar pastāvēt ilgāk par juridiskajiem pienākumiem, kuru neizpildi ir konstatējusi Tiesa. Pretējā gadījumā sprieduma izpildes pienākums zināmos apstākļos varētu pat nozīmēt citu Savienības tiesību pārkāpumu. Piemērs ir abi spriedumi Komisija/Zviedrija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>C‑185/09, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:59">EU:C:2010:59</NO.ECLI></REF.DOC.ECR> un C‑270/11, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:339">EU:C:2013:339</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE> par pienākumu saglabāt datus. To turpmāka izpilde, ņemot vērā secinājumu, ka Direktīva 2006/24<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20060315">2006. gada 15. marta</DATE> Direktīva 2006/24/EK par tādu datu saglabāšanu, kurus iegūst vai apstrādā saistībā ar publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanu vai publiski pieejamu komunikāciju tīklu nodrošināšanu, un par grozījumiem Direktīvā 2002/58/EK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="105" PAGE.FIRST="54" DATE.PUB="2006">OV L 105, 54. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> nav spēkā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Spriedums <HT TYPE="ITALIC">Digital Rights Ireland</HT> (C‑293/12 un C‑594/12, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:238">EU:C:2014:238</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>)</P></NOTE>, iespējams, būtu pretrunā Direktīvas 2002/58<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20020712">2002. gada 12. jūlija</DATE> Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="201" PAGE.FIRST="37" DATE.PUB="2002">OV L 201, 37. lpp.</REF.DOC.OJ>; OV Īpašais izdevums latviešu valodā, 13. nod., 29. sēj., 514.–524. lpp.) redakcijā, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20091125">2009. gada 25. novembra</DATE> Direktīvu 2009/136/EK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="337" PAGE.FIRST="11" DATE.PUB="2009">OV L 337, 11. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> 15. pantā, kā arī Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā ietvertajām prasībām.</TXT></NP><NP><NO.P>30.</NO.P><TXT>Taču tiesvedībā atbilstoši LESD 258. pantam Komisija saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ir tiesīga prasīt, lai tiktu atzīta to valsts pienākumu neizpilde, kuri tika noteikti Savienības tiesību akta sākotnējā redakcijā, kas vēlāk tika grozīta vai atcelta, un kuri ir saglabāti jaunajos noteikumos<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Spriedumi Komisija/Itālija (<HT TYPE="ITALIC">San Rocco</HT>, C‑365/97, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:544">EU:C:1999:544</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 36. punkts, par tiesību aktiem atkritumu jomā), Komisija/Francija (C‑492/08, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:348">EU:C:2010:348</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 31. punkts) un Komisija/Polija (C‑281/11, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:855">EU:C:2013:855</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 37. punkts).</P></NOTE>. Šis risinājums ir loģisks, jo parasti ir jāpieņem, ka Savienības likumdevējs, lai gan ir noteiktu direktīvu jaunās redakcijas, nav vēlējies apgrūtināt nemainīgu pienākumu izpildi. Proti, šādas tikai formālas Savienības tiesību izmaiņas neietekmē attiecīgo direktīvu konkrētos mērķus, kas saskaņā ar LESD 288. panta trešo daļu<?PAGE NO="9"?> ir saistoši dalībvalstīm. Minētais ir piemērojams vēl jo vairāk, ja Savienības likumdevējs jaunajos tiesību aktos ietver tiesību normas, saskaņā ar kurām atsaukšanās uz atceltajām direktīvām ir jāuzskata par atsaukšanos uz jauno direktīvu, un pat pievieno atbilstības tabulas. Tieši tas ir noticis jauno direktīvu atkritumu jomā gadījumā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Skat. konsolidētās Atkritumu direktīvas 20. pantu un jaunās Atkritumu direktīvas 41. pantu.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>31.</NO.P><TXT>Attiecīgi Tiesa jau ir konstatējusi, ka iepriekšējās Atkritumu direktīvas atcelšana ar kodificēto Atkritumu direktīvu pirmstiesas procedūras laikā attiecībā uz prasību, kas celta saskaņā ar LESD 258. pantu, neietekmē procedūru par pienākumu neizpildi, kas joprojām norisinās. Tas tādēļ, ka jaunākajā direktīvā, ar kuru pārskatāmības un skaidrības dēļ ir tikusi kodificēta Atkritumu direktīva, ir no jauna ietvertas iepriekšējās direktīvas būtiskākās tiesību normas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Spriedums Komisija/Grieķija (C‑286/08, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:543">EU:C:2009:543</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 8. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>32.</NO.P><TXT>Netieši Tiesa ir balstījusi uz šo izpratni jau vienu spriedumu saskaņā ar LESD 260. panta 2. punktu. Tas tādēļ, ka tiesvedība par Īrijas septiskajām tvertnēm<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Spriedums Komisija/Īrija (C‑374/11, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:827">EU:C:2012:827</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> arī bija par iepriekšējās Atkritumu direktīvas, kas jau pirmā sprieduma pasludināšanas brīdī bija aizstāta ar kodificēto Atkritumu direktīvu, 4. un 8. panta piemērošanu. Un jau pirms prasības celšanas saskaņā ar LESD 260. pantu jaunā Atkritumu direktīva bija aizstājusi konsolidēto Atkritumu direktīvu. Tomēr Tiesa, nediskutējot par piemērojamām tiesībām, noteica kavējuma naudu un naudas sodu.</TXT></NP><NP><NO.P>33.</NO.P><TXT>Tādēļ arī šajās tiesvedībās var norādīt uz agrākajiem no tiesību aktiem atkritumu jomā izrietošajiem pienākumiem, ciktāl uz tiem ir norādīts spēkā esošajās tiesību normās. Tas ir katru reizi jāpārbauda atsevišķi.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Par atskaites brīdi, vērtējot izpildi</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>34.</NO.P><TXT>Pārbaudot, vai ir ticis izpildīts spriedums, par atskaites datumu, lai izvērtētu pienākumu neizpildi saskaņā ar LESD 260. panta 1. punktu, ir jāuzskata datums, kurā beidzies termiņš, kas paredzēts lūgumā sniegt viedokli, brīdinājuma vēstulē, kura nosūtīta saskaņā ar šo tiesību normu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Spriedumi Komisija/Spānija (C‑610/10, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:781">EU:C:2012:781</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 67. punkts) un Komisija/Čehijas Republika (C‑241/11, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:423">EU:C:2013:423</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 23. punkts).</P></NOTE>. Tomēr, ja procedūra par pienākumu neizpildi ir uzsākta, pamatojoties uz iepriekš spēkā esošo EKL 228. panta 2. punktu, un argumentētais atzinums ir sniegts pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā, proti, <DATE ISO="20091201">2009. gada 1. decembra</DATE>, pienākumu neizpilde jāizvērtē attiecībā uz šajā argumentētajā atzinumā noteiktā termiņa beigu dienu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Spriedums Komisija/Spānija (C‑184/11, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:316">EU:C:2014:316</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 36. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>B –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par tiesvedību pret Itāliju</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>Par pieņemamību</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>35.</NO.P><TXT>Itālija gan aizstāv viedokli, ka prasība ir nepieņemama, jo Komisija nav sniegusi papildu argumentētu atzinumu. Tomēr papildu argumentēta atzinuma sniegšana būtu bijusi nepieciešama tikai tad, ja Komisija būtu paplašinājusi tiesvedības priekšmetu salīdzinājumā ar argumentētajā atzinumā norādīto<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Skat. spriedumus Komisija/Vācija (C‑191/95, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1998:441">EU:C:1998:441</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 55. punkts), Komisija/Spānija (C‑186/06, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:813">EU:C:2007:813</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 15. punkts) un Komisija/Apvienotā Karaliste (C‑530/11, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:67">EU:C:2014:67</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 39. punkts).</P></NOTE>. Tomēr šāda paplašināšana nav konstatējama. Turpretim, ciktāl prasība sakrīt ar sniegto atzinumu, nav nepieciešams papildu atzinums. Tādēļ šis Itālijas arguments ir jānoraida.</TXT></NP><NP><NO.P>36.</NO.P><TXT>Turpinājumā Itālija norāda, ka Vides ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora <DATE ISO="20110614">2011. gada 14. jūnija</DATE> vēstule esot radījusi tiesisko paļāvību attiecībā uz atšķirīgu tiesvedības priekšmeta nošķiršanu.</TXT></NP><?PAGE NO="10"?><NP><NO.P>37.</NO.P><TXT>Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips ir pārkāpts, ja administrācija ir devusi konkrētus solījumus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Spriedumi Beļģija un <HT TYPE="ITALIC">Forum 187</HT>/Komisija (C‑183/03 un C‑217/03, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:416">EU:C:2006:416</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 147. punkts), <HT TYPE="ITALIC">Masdar</HT> (<HT TYPE="ITALIC">UK</HT>)/Komisija (C‑47/07 P, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:726">EU:C:2008:726</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 81. punkts) un <HT TYPE="ITALIC">Kahla</HT>/<HT TYPE="ITALIC">Thüringen Porzellan</HT>/Komisija (C‑537/08 P, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:769">EU:C:2010:769</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 63. punkts).</P></NOTE>. Par solījumiem, kas var radīt šādas cerības, ir uzskatāma precīza, beznosacījumu un saskaņota informācija no pilnvarotiem un ticamiem avotiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Spriedumi <HT TYPE="ITALIC">Kahla</HT>/<HT TYPE="ITALIC">Thüringen Porzellan</HT>/Komisija (C‑537/08 P, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:769">EU:C:2010:769</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 63. punkts) un <HT TYPE="ITALIC">AJD Tuna</HT> (C‑221/09, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:153">EU:C:2011:153</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 72. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>38.</NO.P><TXT>Tomēr Itālija nav norādījusi, kādi konkrēti solījumi būtu izsecināmi no šīs vēstules. Tādēļ arī šis iebildums ir jānoraida.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Par sprieduma Komisija/Itālija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) izpildi</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>39.</NO.P><TXT>Par sprieduma Komisija/Itālija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) nepietiekamu izpildi Komisija attiecībā uz Itāliju sniedza argumentētu atzinumu. Tā tajā noteikto termiņu pagarināja līdz <DATE ISO="20090930">2009. gada 30. septembrim</DATE>. Tādēļ vispirms ir jāpārbauda, vai Itālija tobrīd bija veikusi nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu spriedumu.</TXT></NP><NP><NO.P>40.</NO.P><TXT>Minētajā spriedumā Tiesa konstatēja iepriekšējās Atkritumu direktīvas 4., 8. un 9. pantā, Bīstamo atkritumu direktīvas 2. panta 1. punktā un Poligonu direktīvas 14. panta a)–c) punktā ietverto prasību pārkāpumu.</TXT></NP><NP><NO.P>41.</NO.P><TXT>Beidzoties argumentētajā atzinumā noteiktajam pagarinātajam termiņam <DATE ISO="20090930">2009. gada 30. septembrī</DATE>, iepriekšējā Atkritumu direktīva bija aizstāta ar konsolidēto Atkritumu direktīvu, taču jaunās Atkritumu direktīvas transponēšanas termiņš vēl nebija beidzies. Tā kā konsolidētās direktīvas saturs nav grozīts, Itālijai <DATE ISO="20090930">2009. gada 30. septembrī</DATE> bija jāturpina izpildīt spriedumu.</TXT></NP><NP><NO.P>42.</NO.P><TXT>Lai identificētu izpildes pienākumus, sprieduma Komisija/Itālija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) rezolutīvajai daļai ir tikai nosacīta nozīme, jo tajā ir tikai atstāstīts pārkāpto tiesību normu teksts. Tomēr tā ir jāinterpretē, ņemot vērā sprieduma pamatojumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Spriedumi <HT TYPE="ITALIC">Bosch</HT> (135/77, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1978:75">EU:C:1978:75</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 4. punkts), Komisija/Luksemburga (C‑526/08, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:379">EU:C:2010:379</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 29. punkts) un Komisija/Vācija (C‑95/12, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:676">EU:C:2013:676</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 40. punkts).</P></NOTE>. Atbilstoši tam var identificēt trīs pārkāpumu veidus, proti,</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>nelikumīgu atkritumu poligonu izmantošanu, daļēji noglabājot bīstamus atkritumus;</P></ITEM><ITEM><P>slēgtu nelikumīgu atkritumu poligonu, kuros daļēji atrodas bīstamie atkritumi, neattīrīšanu;</P></ITEM><ITEM><P>atkārtotu atļauju neizsniegšanu atbilstoši Poligonu direktīvai attiecībā uz atkritumu poligoniem, kas joprojām darbojas.</P></ITEM></LIST></P></NP><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>Par nelikumīgu poligonu izmantošanu</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>43.</NO.P><TXT>Komisija iebilst pret nelikumīgu poligonu izmantošanu un norāda, ka Itālijai ir jāpieņem papildu tiesību normas un jānosaka papildu pārbaudes, lai novērstu šādas tiesību normām neatbilstošas situācijas nākotnē.</TXT></NP><NP><NO.P>44.</NO.P><TXT>Agrākās Atkritumu direktīvas 4. un 9. pantā, kā arī Bīstamo atkritumu direktīvas 2. panta 1. punktā noteikto prasību pārkāpumu, izmantojot atkritumu poligonus, kas neatbilst šo tiesību normu prasībām, Tiesa ir konstatējusi sprieduma Komisija/Itālija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 39., 42. un 43. punktā. Atbilstoši tiem Itālijas teritorijā kopumā bija pietiekami liels tādu poligonu skaits, kuru apsaimniekotāji nebija nodrošinājuši atkritumu pārstrādi vai apglabāšanu, neapdraudot cilvēka veselību un neizmantojot<?PAGE NO="11"?> procesus vai metodes, kas var radīt kaitējumu videi. Pastāvēja arī pietiekami liels skaits vietu, kurās notika nekontrolēta atkritumu apglabāšana<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>39. punkts.</P></NOTE>. Arī daudzi poligoni darbojās bez kompetento iestāžu atļaujas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>42. punkts.</P></NOTE>. Un visbeidzot Tiesa konstatēja, ka Itālijas teritorijā bija vismaz 700 nelikumīgu poligonu ar bīstamajiem atkritumiem, kas nekādi netika kontrolēti<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>43. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>i)</NO.P><TXT>Par poligonu, kas joprojām tiek izmantoti, skaitu</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>45.</NO.P><TXT>Komisija gan sākotnēji ziņoja, ka tās noteiktā termiņa beigās eksistēja vismaz 442 nelikumīgi poligoni, taču, pamatojoties uz atbildes rakstā ietvertajām ziņām, tā šo pārmetumu replikas rakstā izteica attiecībā tikai uz 37 poligoniem, uz kuru slēgšanu pirms termiņa beigām neesot ticis norādīts. Visbeidzot, pamatojoties uz ziņām atbildes rakstā uz repliku, tā vērsās vairs tikai pret divu nelikumīgu poligonu izmantošanu.</TXT></NP><NP><NO.P>46.</NO.P><TXT>Šajā ziņā runa ir par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>nelikumīgu<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> poligonu <HT TYPE="ITALIC">Matera/Altamura Sgarrone</HT> pie robežas starp Apūliju un Bazilikatu un kādreizēju pašvaldības poligonu <HT TYPE="ITALIC">Reggio Calabria</HT>/<HT TYPE="ITALIC">Malderiti</HT> Kalabrijā.</TXT></NP><NP><NO.P>47.</NO.P><TXT>Itālija uz šiem poligoniem gan vēl bija norādījusi savos sarakstos atbildes rakstā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Atbildes raksta 2. pielikums, 34. un 74. punkts.</P></NOTE>, nenorādot slēgšanas brīdi, un bija tur pat atzīmējusi plānotos attīrīšanas plānus. Tomēr atbildes rakstā uz repliku<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>14. punkts.</P></NOTE> Itālija norādīja, ka iespējamā poligona <HT TYPE="ITALIC">Matera</HT>/<HT TYPE="ITALIC">Altamura Sgarrone</HT> teritorijā saskaņā ar jaunākajām pārbaudēm uz vietas nav atrodams kādreiz pastāvējis poligons. Un iespējamā poligona <HT TYPE="ITALIC">Reggio Calabria</HT>/<HT TYPE="ITALIC">Malderiti</HT> gadījumā Itālija norādīja, ka tur kādreiz tiešām ir notikusi atkritumu noglabāšana, taču tie jau pirms ilga laika ir tikuši apglabāti.</TXT></NP><NP><NO.P>48.</NO.P><TXT>Tomēr, lai pārbaudītu, vai Komisijas noteiktā termiņa beigās tiešām vēl tika izmantoti nelikumīgi poligoni, šim argumentam nav nozīmes. Pirmkārt, šī jaunā informācija neizslēdz to, ka poligoni toreiz vēl tika izmantoti. Un, otrkārt, Itālija <HT TYPE="ITALIC">expressis verbis</HT> atsakās izteikt viedokli par to, ciktāl spriedums Komisija/Itālija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) tajā brīdī bija izpildīts<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Atbildes raksta 8. punkts.</P></NOTE>. Attiecīgi Itālija arī neapstrīdēja šo poligonu izmantošanu termiņa beigās.</TXT></NP><NP><NO.P>49.</NO.P><TXT>Līdz ar to pārmetums par turpmāku nelikumīgu poligonu izmantošanu Komisijas noteiktā termiņa beigās attiecībā uz poligoniem <HT TYPE="ITALIC">Matera</HT>/<HT TYPE="ITALIC">Altamura Sgarrone</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Reggio Calabria</HT>/<HT TYPE="ITALIC">Malderiti</HT> ir pamatots.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>ii)</NO.P><TXT>Par papildu tiesību normu pieņemšanu un papildu pārbaužu veikšanu</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>50.</NO.P><TXT>Tomēr Komisija šajā ziņā norāda arī uz to, ka Itālija nav nedz pieņēmusi pietiekami daudz papildu tiesību normu par nelikumīgas atkritumu noglabāšanas novēršanu, nedz pietiekami uzlabojusi atkritumu pārraudzības sistēmu, lai gan Itālijas iestādes šobrīd ir paziņojušas par attiecīgām reformām, lai izpildītu spriedumu Komisija/Itālija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</TXT></NP><NP><NO.P>51.</NO.P><TXT>Attiecībā uz šo iebildumu ir jānorāda, ka spriedumā Komisija/Itālija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) ir ticis konstatēts vispārīgs un ilgstošs tiesību aktu atkritumu jomā noteikumu pārkāpums<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>45. punkts.</P></NOTE>. Būtu ieteicams uz šādu pārkāpumu reaģēt ar vispārīgiem leģislatīviem vai sistēmiskiem pasākumiem. Tie varētu novērst jaunu nelikumīgu poligonu rašanos nākotnē.</TXT></NP><?PAGE NO="12"?><NP><NO.P>52.</NO.P><TXT>Tomēr Tiesa nav konstatējusi, ka pārkāpuma dēļ ir jānosaka šādi pasākumi. Un arī Komisija šajā ziņā nesniedz norādes uz to.</TXT></NP><NP><NO.P>53.</NO.P><TXT>Ar to vien, ka Itālijas iestādes, iespējams, īslaicīgi ir aizstāvējušas viedokli, ka ir nepieciešamas papildu tiesību normas un sistemātiskas pārbaudes, nepietiek, lai pamatotu, ka šādi pasākumi ir nepieciešami, lai izpildītu spriedumu Komisija/Itālija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>). Tas tā ir vēl jo vairāk tādēļ, ka Itālija šajā tiesvedībā norāda, ka šie plāni nav bijuši vērsti uz sprieduma izpildīšanas pienākuma īstenošanu.</TXT></NP><NP><NO.P>54.</NO.P><TXT>Gluži otrādi, nevar izslēgt, kā norāda arī Itālija, ka ar konsekventu pastāvošo tiesību normu piemērošanu pietiek, lai nākotnē novērstu to, ka atkritumi tiek noglabāti daudzos nelikumīgos poligonos. Par šī secinājuma pareizību liecina arī tas, ka šajā tiesvedībā netika norādīts uz jaunu nelikumīgu poligonu rašanos šobrīd.</TXT></NP><NP><NO.P>55.</NO.P><TXT>Turpretim izolētus atsevišķus gadījumus – piemēram, kriminālu aktivitāšu dēļ – gandrīz nevar droši novērst arī ar stingrām tiesību normām un precīzām uzraudzības sistēmām. Tām būtu atšķirīgs raksturs nekā spriedumā Komisija/Itālija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) konstatētajam vispārīgajam un ilgstošajam pārkāpumam.</TXT></NP><NP><NO.P>56.</NO.P><TXT>Līdz ar to šī prasības daļa ir jānoraida.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>Par nelikumīgu poligonu attīrīšanu</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>57.</NO.P><TXT>Otrais pārkāpums, uz kuru norāda Komisija, ir slēgtu nelikumīgu poligonu, kuros daļēji atrodas bīstamie atkritumi, neattīrīšana. Komisija norāda, ka tās noteiktā termiņa beigās vēl bija jāattīra 442 poligoni.</TXT></NP><NP><NO.P>58.</NO.P><TXT>Šis iebildums rada grūtus jautājumus. Vispirms ir jānoskaidro, vai spriedums Komisija/Itālija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) pamato pienākumu attīrīt slēgtus nelikumīgus poligonus (par to i) punktā) un kāda nozīme šajā ziņā ir Bīstamo atkritumu direktīvai (par to ii) punktā). Nobeigumā ir jānoskaidro, uz kuriem poligoniem attiecas sprieduma izpildes pienākums (par to iii) punktā).</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>i)</NO.P><TXT>Vispārīgi par attīrīšanas pienākumu</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>59.</NO.P><TXT>Itālija apstrīd to, ka spriedumā Komisija/Itālija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) vispār ir noteikts attīrīt slēgtus nelikumīgus atkritumu poligonus.</TXT></NP><NP><NO.P>60.</NO.P><TXT>Ir jāatzīst, ka nedz sprieduma Komisija/Itālija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) rezolutīvajā daļā, nedz tā pamatojumā <HT TYPE="ITALIC">expressis verbis</HT> nav konstatēts, ka nelikumīgo poligonu neattīrīšana veido daļu no konstatētajiem pārkāpumiem. Tomēr spriedumā ir norādīts, ka Komisija savos argumentos iebilda arī pret līdz šim vēl nenotikušo nelikumīgo poligonu attīrīšanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>It īpaši 10. un 12. punkts.</P></NOTE>. Un Tiesa šo argumentu nenoraidīja, bet gan pilnībā apmierināja Komisijas prasību.</TXT></NP><NP><NO.P>61.</NO.P><TXT>Turklāt saskaņā ar sprieduma Komisija/Itālija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 41. punktu attiecībā uz iebildumu par Atkritumu direktīvas 8. panta pārkāpumu bija pierādīts, ka Itālijas iestādes nebija nodrošinājušas, ka atkritumu īpašnieki paši veiktu šo atkritumu apglabāšanu vai pārstrādi vai arī tos nodotu atkritumu savācējam vai uzņēmumam, kam atbilstoši direktīvas noteikumiem ir tiesības veikt šādas darbības. Ja analizē minētos dokumentus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Itālijas atbildes raksta uz repliku lietā C‑135/05 pielikumu 412.–422. lpp.</P></NOTE>, ir jāsecina, ka Tiesa šos secinājumus pamato ar to, ka noteikti poligoni Umbrijas un Apūlijas reģionā vēl nebija attīrīti.</TXT></NP><?PAGE NO="13"?><NP><NO.P>62.</NO.P><TXT>To, ka iepriekšējās Atkritumu direktīvas 8. pantā ir ietverts šāds nelikumīgu poligonu attīrīšanas pienākums, Tiesa jau bija konstatējusi agrāk. Tas tādēļ, ka nelikumīga poligona īpašnieks, pieņemot tajā atkritumus, kļūst par šo atkritumu īpašnieku. Līdz ar to minētā tiesību norma uzliek dalībvalstij pienākumu attiecībā uz šo apsaimniekotāju veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šie atkritumi tiek nodoti privātam vai valsts atkritumu savācējam vai atkritumu apglabāšanas uzņēmumam, ja šim apsaimniekotājam pašam nav iespējams nodrošināt pārstrādi vai apglabāšanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Spriedumi Komisija/Itālija (<HT TYPE="ITALIC">San Rocco</HT>, C‑365/97, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:544">EU:C:1999:544</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 108. punkts), Komisija/Itālija (C‑383/02, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:501">EU:C:2004:501</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 40., 42. un 44. punkts), Komisija/Itālija (C‑447/03, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:751">EU:C:2004:751</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 27., 28. un 30. punkts), Komisija/Īrija (C‑494/01, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:250">EU:C:2005:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 181. punkts) un Komisija/Portugāle (C‑37/09, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:331">EU:C:2010:331</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 54. un 55. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>63.</NO.P><TXT>Līdz ar to vismaz konstatētais iepriekšējās Atkritumu direktīvas 8. panta pārkāpums tostarp izpaužas tādējādi, ka nelikumīgie atkritumu poligoni vēl nebija tikuši attīrīti.</TXT></NP><NP><NO.P>64.</NO.P><TXT>Komisija gan norāda, ka iepriekšējās Atkritumu direktīvas 8. panta pārkāpums ir attiecināms tikai uz abiem poligoniem, kuru slēgšana ir strīdīga<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Skat. iepriekš, 46.–49. punkts.</P></NOTE>. Taču, ja tās argumentāciju vērtē kopsakarā, top skaidrs, ka tā pārējā daļā tās prasību attiecībā uz 8. panta pārkāpumu, kas saistīts ar līdz šim nenotikušo nelikumīgo poligonu attīrīšanu, nav atsaukusi. Tas tādēļ, ka tā turpina <HT TYPE="ITALIC">expressis verbis</HT> un attiecībā uz Itāliju nepārprotami pieprasīt šo attīrīšanu. Tāpēc sprieduma Komisija/Itālija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) izpildes atzīšana attiecībā uz 8. un 9. pantu attiecas tikai uz šo tiesību normu pārkāpumu, kas izpaužas, pietiekami nenovēršot nelikumīgu poligonu rašanos un to izmantošanu.</TXT></NP><NP><NO.P>65.</NO.P><TXT>Turklāt nelikumīgo poligonu attīrīšanas pienākums saskaņā ar dažiem spriedumiem, kas ir pieejami tikai franču un tiesvedības valodā, balstās arī uz iepriekšējās Atkritumu direktīvas 4. panta 1. punktu, uz kura pārkāpumu Komisija arī norāda. Šādi Tiesa sākotnēji nolēma lietās, kurās tika konstatēts, ka nelikumīgi noglabāti atkritumi apdraudēja vidi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Spriedumi Komisija/Itālija (C‑383/02, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:501">EU:C:2004:501</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 32. un 36. punkts), kā arī Komisija/Itālija (C‑447/03, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:751">EU:C:2004:751</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 19.–24. punkts).</P></NOTE>, kas saskaņā ar 4. panta 1. punktu tieši ir jānovērš. Vēlāk tā balstījās uz apsvērumu, ka jau atkritumu glabāšana nelikumīgā poligonā rada kaitējumu videi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>Spriedumi Komisija/Spānija (C‑361/05, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:298">EU:C:2007:298</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 20. punkts) un Komisija/Portugāle (C‑37/09, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:331">EU:C:2010:331</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 37. punkts).</P></NOTE>. Tādēļ ir tikai loģiski, ka nepietiek ar nelikumīgā poligona slēgšanu vai nelikumīgi noglabāto atkritumu apbēršanu ar zemi un šķembām, lai izpildītu 4. panta 1. punktā noteiktās prasības<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Spriedums Komisija/Spānija (C‑361/05, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:298">EU:C:2007:298</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 24. un 26. punkts), precizēts spriedumā Komisija/Portugāle (C‑37/09, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:331">EU:C:2010:331</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 37. punkts).</P></NOTE>. Kā pareizi norāda Komisija, gluži otrādi, ir vismaz jāpārbauda, vai slēgts nelikumīgs poligons apdraud vidi vai veselību. Ja tas tā ir, tas ir jāattīra.</TXT></NP><NP><NO.P>66.</NO.P><TXT>Līdz ar to ir jāsecina, ka spriedumā Komisija/Itālija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) konstatētais iepriekšējās Atkritumu direktīvas 4. panta 1. un 8. punkta pārkāpums pamato pienākumu pārbaudīt, vai nelikumīgi atkritumu poligoni ir jāattīra, un konkrētajā gadījumā tos attīrīt.</TXT></NP><NP><NO.P>67.</NO.P><TXT>Šo secinājumu apstiprina tas, ka Itālija jau lietā C‑135/05 (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), taču arī šajā tiesvedībā nepārtraukti ir norādījusi uz ziņām par atkritumu poligonu attīrīšanu. Tādēļ šī dalībvalsts nevar apgalvot, ka tai nav bijis zināms, ka šī tiesvedība attiecas arī uz poligonu attīrīšanu.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>ii)</NO.P><TXT>Par Bīstamo atkritumu direktīvas 2. panta 1. punktu</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>68.</NO.P><TXT>Secinājums par Bīstamo atkritumu direktīvas 2. panta 1. punktā ietverto prasību pārkāpumu spriedumā Komisija/Itālija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) papildina attīrīšanas pienākumu ar īpašiem pienākumiem attiecībā uz bīstamajiem atkritumiem.</TXT></NP><?PAGE NO="14"?><NP><NO.P>69.</NO.P><TXT>Šajā ziņā vispirms ir jāatgādina, ka Atkritumu direktīvā ietvertie pamatpienākumi saistībā ar atkritumiem – ieskaitot attīrīšanas pienākumu – ar Bīstamo atkritumu direktīvu netiek regulēti no jauna, bet gan atbilstoši pēdējās minētās direktīvas 1. panta 2. punktam attiecas arī uz bīstamajiem atkritumiem. Līdz ar to arī nelikumīgi poligoni, kuros atrodas bīstamie atkritumi, atbilstoši Atkritumu direktīvai ir jāattīra.</TXT></NP><NP><NO.P>70.</NO.P><TXT>Tomēr Bīstamo atkritumu direktīva var pamatot plašākus pienākumus. Tā, piemēram, atbilstoši 2. panta 1. punktam bīstamie atkritumi ir jāidentificē un jāreģistrē.</TXT></NP><NP><NO.P>71.</NO.P><TXT>Ja bīstamo atkritumu identificēšana un reģistrēšana, tos nelikumīgi noglabājot, nav notikusi, tas ir jāizdara, veicot attīrīšanu. Parasti vismaz identificēšana pat ir faktiskās attīrīšanas priekšnoteikums, lai iegūtu ticamas norādes par to, kā ir jāattīra, un lai novērstu to, ka attīrot rodas papildu apdraudējums videi un cilvēku veselībai.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>iii)</NO.P><TXT>Par attiecīgajiem poligoniem</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>72.</NO.P><TXT>Lietas dalībnieki nav arī vienisprātis par to, uz kuriem poligoniem attiecas attīrīšanas pienākums. Minētais pamatā ir saistīts ar jautājumu, vai spriedumā ir pietiekami precīzi norādīts pārkāpuma apjoms, lai varētu notikt tā izpilde saskaņā ar LESD 260. pantu. Tas tādēļ, ka nedz sprieduma rezolutīvajā daļā, nedz tā pamatojumā nav ietverts attīrāmo poligonu saraksts.</TXT></NP><NP><NO.P>73.</NO.P><TXT>Šādu sarakstu varētu tikai netieši izsecināt no materiāliem lietā C‑135/05 (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>). Šajā ziņā nozīme būtu Komisijas tieši vai netieši norādītajiem poligoniem. Attiecībā uz lielāko daļu reģionu šajā ziņā nozīme būtu Itālijas Valsts mežu pārvaldes <DATE ISO="20021022">2002. gada 22. oktobra</DATE> ziņojumam, uz kuru Komisija balstīja savu prasību. Tajā bija norādīts uz nelikumīgiem poligoniem Itālijas parasta statusa reģionu mežu un kalnu teritorijās, proti, visos Itālijas reģionos, izņemot Aostas ieleju, Friuli–Venēciju–Džūliju, Sardīniju, Sicīliju un Trentino–Alto–Adidži.</TXT></NP><NP><NO.P>74.</NO.P><TXT>Tomēr atjaunotajā sarakstā, pieņemu, nebūtu norādīti visi poligoni, kuru attīrīšanu Komisija pieprasa šajā tiesvedībā. Proti, Itālija, atbildot uz Tiesas jautājumu, iesniedza sarakstu ar 71 poligonu, uz kuriem ir norādījusi Komisija un kuri neesot bijuši tiesvedības lietā C‑135/05 (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) priekšmets.</TXT></NP><NP><NO.P>75.</NO.P><TXT>Komisija nenorāda, ka uz šiem poligoniem būtu ticis norādīts tiesvedībā lietā C‑135/05. Tā <HT TYPE="ITALIC">expressis verbis</HT> norāda tikai uz abiem poligoniem, kuru pastāvēšana tiek apstrīdēta<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P>Skat. iepriekš, 46. punkts.</P></NOTE>. Taču no tās argumentācijas viennozīmīgi izriet, ka tā uzskata, ka arī pārējie 69 poligoni ir jāattīra. 44 no šiem poligoniem atrodas reģionos, kurus bija pārbaudījusi mežu pārvalde, pārējie 25 – reģionos, par kuriem mežu pārvalde nav atbildīga, lielākoties Sicīlijā un Sardīnijā. Tādēļ ir strīdīgi tas, ka it īpaši pēdējos minētos poligonus Komisija būtu minējusi tiesvedībā lietā C‑135/05.</TXT></NP><NP><NO.P>76.</NO.P><TXT>Tomēr Tiesas secinājumi spriedumā Komisija/Itālija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) tieši nav attiecināmi uz to, vai un kā noteikti poligoni šajā tiesvedībā ir nosaukti vārdā. Proti, Itālija lietā C‑135/05 (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) jau neveiksmīgi iebilda pret Komisijas norādītās pienākumu neizpildes vispārīgumu un nenoteiktību. Tomēr Tiesa uzsvēra, ka Komisija var vērsties pret vispārīgu administratīvo praksi, kas ir atkārtota un ilgstoša Savienības tiesību pārkāpuma pamatā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P>Sprieduma Komisija/Itālija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 18.–22. punkts.</P></NOTE>. Attiecīgi tā konkrētā sprieduma 45. punktā <HT TYPE="ITALIC">expressis verbis</HT> konstatēja, ka Itālija vispārīgi un ilgstoši nav izpildījusi pienākumus, kas izriet no tiesību aktiem atkritumu jomā. Un tā dažādos pārkāpumus nepamatoja ar visaptverošu norādīto gadījumu analīzi, bet gan tikai piemēru veidā norādīja uz situāciju noteiktos reģionos<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0038"><P>32., kā arī 39.–44. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP><?PAGE NO="15"?><NP><NO.P>77.</NO.P><TXT>Tātad spriedumā Komisija/Itālija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) konstatētais Savienības tiesību, it īpaši Atkritumu direktīvas 4. un 8. panta, kā arī Bīstamo atkritumu direktīvas 2. panta 1. punkta, pārkāpums attiecas ne tikai uz Tiesai norādītajiem atsevišķajiem gadījumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0039"><P>Skat. spriedumu Komisija/Vācija (C‑160/08, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:230">EU:C:2010:230</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 110. punkts).</P></NOTE>. Gluži otrādi, secinājums ir jāsaprot tādējādi, ka Itālija ilgstoši visā savā teritorijā nav veikusi nepieciešamos pasākumus, lai attīrītu nelikumīgos poligonus, t.i., lai atbilstoši minētajām tiesību normām pareizi apglabātu nelikumīgi noglabātos atkritumus. Šīs tiesību normām neatbilstošās situācijas iemesls ir tāds, ka Itālija nav pietiekami pūlējusies, lai pārtrauktu nelikumīgu poligonu izmantošanu.</TXT></NP><NP><NO.P>78.</NO.P><TXT>Tomēr jautājums ir par to, ciktāl šāds secinājums par vispārīgu un ilgstošu pārkāpumu, kas neattiecas tikai uz Tiesai (piemēru veidā) norādītiem atsevišķajiem gadījumiem, uzliek dalībvalstij saskaņā ar LESD 260. panta 1. punktu pienākumu veikt pasākumus, kas var tikt īstenoti saskaņā ar 260. panta 2. punktu.</TXT></NP><NP><NO.P>79.</NO.P><TXT>Ja LESD 260. panta piemērošanai būtu nepieciešama tāda pati noteiktības pakāpe kā izpildes lēmumam, spriedumu Komisija/Itālija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) attiecībā uz poligonu attīrīšanu laikam gan nebūtu iespējams izpildīt. Attiecībā uz maksājuma lēmumiem EEK līguma 192. un 187. panta izpratnē (pēc grozījumiem tagad LESD 280. un 299. pants) Tiesa, pat neraugoties uz pārrēķināšanas iespēju, izslēdza iespēju, ka tajos tiek norādīts uz tobrīd vēl spēkā esošo Eiropas norēķinu vienību, jo tie varot tikt izpildīti, izmantojot tikai vienu valsts valūtu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0040"><P>Spriedums apvienotajās lietās <HT TYPE="ITALIC">Société anonyme</HT> <HT TYPE="ITALIC">Générale sucrière</HT>/Komisija (41/73, 43/73 un 44/73, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1977:41">EU:C:1977:41</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 14. un 15. punkts).</P></NOTE>. Taču, ja nedz spriedumā, nedz materiālos lietā C‑135/05 (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) nav precīzi norādīts, kuri konkrētie poligoni ir jāattīra, izpilde šķistu neiespējama.</TXT></NP><NP><NO.P>80.</NO.P><TXT>Tomēr attiecībā uz LESD 260. pantu nevar izvirzīt līdzīgas prasības<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0041"><P>Skat. spriedumu Komisija/Francija (C‑304/02, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:444">EU:C:2005:444</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, it īpaši 91. punkts).</P></NOTE>. Tas izriet jau no tā, ka izpildāmajiem spriedumiem saskaņā ar LESD 258. pantu ir tikai konstatējošs raksturs. Tādēļ, izņemot lēmumu par tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu, tajos tieši nav norādīti konkrēti pasākumi, kas ir jāveic dalībvalstij, lai novērstu konstatētu Savienības tiesību pārkāpumu. Gluži otrādi, šie spriedumi parasti dalībvalstīm piešķir ievērojamu rīcības brīvību attiecībā uz to izpildi.</TXT></NP><NP><NO.P>81.</NO.P><TXT>Tādēļ, gluži otrādi, kritērijam būtu jābūt lietas taisnīgas izskatīšanas principam, kuru ikvienam Savienības tiesā izskatāmas lietas dalībniekam, lai kāds arī būtu tā juridiskais statuss, ir jābūt iespējai izmantot<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0042"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumu Komisija/Īrija u.c. (C‑89/08 P, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:742">EU:C:2009:742</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 53. punkts).</P></NOTE>. Lai izpildītu tā prasības, ir svarīgi, lai lietas dalībnieki zinātu faktiskos un tiesiskos apstākļus, kas noteiks tiesvedības iznākumu, taču varētu arī izmantot sacīkstes principu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0043"><P>Spriedums Komisija/Īrija u.c. (C‑89/08 P, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:742">EU:C:2009:742</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 56. punkts).</P></NOTE>. Tādēļ ikvienam tiesas nolēmumam ir jāietver pamatojums, lai atbildētājam ļautu saprast, kāpēc spriedums viņam ir nelabvēlīgs<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0044"><P>Spriedums <HT TYPE="ITALIC">Trade Agency</HT> (C‑619/10, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:531">EU:C:2012:531</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 53. punkts).</P></NOTE>. Taču pienākuma norādīt pamatojumu apmērs var atšķirties atkarībā no attiecīgā tiesas nolēmuma rakstura, un tas ir jāanalizē, ievērojot procesu, aplūkotu kopumā, un ievērojot visus atbilstošos apstākļus, ņemot vērā procesuālās garantijas, kas aptver šo spriedumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0045"><P>Spriedums <HT TYPE="ITALIC">Trade Agency</HT> (C‑619/10, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:531">EU:C:2012:531</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 60. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>82.</NO.P><TXT>Daļēji pamatojuma prasības tiek saistītas ar procesā par pienākumu neizpildi neesošo pārsūdzības iespēju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0046"><P>Kā piemērs spriedums <HT TYPE="ITALIC">Trade Agency</HT> (C‑619/10, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:531">EU:C:2012:531</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 53. un 60. punkts).</P></NOTE>. Taču arī procesā par pienākumu neizpildi spriedumam ir jābūt vismaz pietiekami skaidram, lai attiecīgā dalībvalsts var konstatēt, kādi trūkumi tai ir jānovērš, lai to izpildītu. Tai ir jābūt arī iespējai pret Komisiju aizstāvēt savu rīcību.</TXT></NP><?PAGE NO="16"?><NP><NO.P>83.</NO.P><TXT>Taču secinājumu noteiktības prasības nevar radīt situāciju, kad vispārīgas un ilgstošas prakses konstatēšana neuzliek īstenošanas pienākumu. Pretējā gadījumā šādiem secinājumiem, kuru iespējamību Tiesa atzīst pastāvīgajā judikatūrā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0047"><P>Skat., piemēram, spriedumus Komisija/Francija (21/84, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1985:184">EU:C:1985:184</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 13. punkts), Komisija/Vācija (C‑387/99, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:235">EU:C:2004:235</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 42. punkts), Komisija/Īrija (C‑494/01, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:250">EU:C:2005:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 28. punkts) un Komisija/Vācija (C‑160/058, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:230">EU:C:2010:230</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 106. punkts).</P></NOTE>, tiktu liegta lietderīgā iedarbība. Tiem būtu tikai deklaratīvs raksturs.</TXT></NP><NP><NO.P>84.</NO.P><TXT>Šādu drīzāk abstraktu secinājumu nepieciešamība, nenorādot konkrēti uz visiem attiecīgajiem gadījumiem, izriet arī no attiecīgās dalībvalsts rīcības. Proti, tā, pirmkārt, akceptē vispārīgu un ilgstošu Savienības tiesību pārkāpumu un, otrkārt, pirmās prasības par pienākumu neizpildi pirmstiesas procedūrā, neievērojot lojālas sadarbības pienākumu, sniedz Komisijai nepilnvērtīgu un neprecīzu informāciju par tiesību normām neatbilstošās situācijas apmēru. Neraugoties uz minēto, pieprasīt no Komisijas, lai tā precīzi norāda uz Savienības tiesību pārkāpumu, nepastāvot īpašām tās izmeklēšanas pilnvarām, lai vēlāk to novērstu, atļautu dalībvalstīm vēlreiz izmantot savā labā Savienības tiesību pārkāpumu.</TXT></NP><NP><NO.P>85.</NO.P><TXT>Un, visbeidzot, Tiesa vismaz līdzīgā lietā ir jau piemērojusi tobrīd spēkā esošo EKL 228. pantu (pēc grozījumiem tagad LESD 260. pants). Proti, Francijas notiesāšana par nepietiekamu zvejniecības kontroli attiecās uz ilgstošu strukturālu Savienības tiesību nepiemērošanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0048"><P>Spriedums Komisija/Francija (C‑304/02, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:444">EU:C:2005:444</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, it īpaši 52. un 60. punkts).</P></NOTE>, kuras novēršana arī nebija konkrēti norādīta.</TXT></NP><NP><NO.P>86.</NO.P><TXT>Līdz ar to ir jāpietiek ar to, ja dalībvalsts, pamatojoties uz spriedumu – nepieciešamības gadījumā, to interpretējot saskaņā ar Statūtu 43. pantu, – var noskaidrot nepieciešamos īstenošanas pasākumus.</TXT></NP><NP><NO.P>87.</NO.P><TXT>Spriedums Komisija/Itālija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) attiecībā uz poligonu attīrīšanas pienākumu atbilst šīm prasībām. Kā jau parādīts<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0049"><P>Skat. iepriekš, 76. un 77. punkts.</P></NOTE>, Itālija kā lietas dalībniece varēja no sprieduma un lietas materiāliem secināt, ka tas attiecas uz slēgtu nelikumīgu poligonu attīrīšanu. Šo poligonu gadījumā runai bija jābūt par poligoniem, kuru izmantošanu, neievērojot iepriekšējās Atkritumu direktīvas 4., 8. un 9. pantu un daļēji arī Bīstamo atkritumu direktīvas 2. panta 1. punktu, Itālija iepriekš vispārīgas un ilgstošas prakses rezultātā neaizliedza. Tas tādēļ, ka nepieciešamība attīrīt šos poligonus ir šīs izmantošanas sekas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0050"><P>Nav jāizlemj par to, vai Komisija pat tagad varētu norādīt uz citiem poligoniem vai līdz šim nezināmu nelikumīgu poligonu dēļ nākotnē varētu no jauna uzsākt procedūru saskaņā ar LESD 260. pantu. Tomēr spriedums Komisija/Itālija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) varētu labākajā gadījumā attiekties uz vēl citiem šādiem poligoniem, ja tie ir vēl saistīti ar šajā spriedumā konstatēto vispārīgo un ilgstošo praksi izmantot nelikumīgus poligonus. Turpretim jauni atsevišķi gadījumi, kas ir radušies, neraugoties uz būtībā piemērotu tiesību aktu atkritumu jomā īstenošanu un pietiekamu infrastruktūru, var tikt konstatēti vienmēr un tie nebūtu vispārīga un ilgstoša Savienības tiesību pārkāpuma sekas, uz kuru tika norādīts spriedumā.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>88.</NO.P><TXT>Itālijai šī pienākuma apjoms jebkurā brīdī bija arī zināms. Tādēļ jau tiesvedībā lietā C‑135/05 un vēlāk šīs lietas pirmstiesas procedūrā šī dalībvalsts ir norādījusi uz slēgtajiem poligoniem, kurus vēl ir jāattīra.</TXT></NP><NP><NO.P>89.</NO.P><TXT>It īpaši no Itālijas paziņojumiem Komisijai izriet, ka, beidzoties argumentētajā atzinumā noteiktajam termiņam <DATE ISO="20090930">2009. gada 30. septembrī</DATE>, vēl nebija attīrīti no 368<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0051"><P><DATE ISO="20091030">2009. gada 30. oktobra</DATE> paziņojums.</P></NOTE> līdz 422<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0052"><P><DATE ISO="20091001">2009. gada 1. oktobra</DATE> paziņojums.</P></NOTE> nelikumīgiem poligoniem. Vismaz 15<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0053"><P><DATE ISO="20091001">2009. gada 1. oktobra</DATE> paziņojums.</P></NOTE>, iespējams, arī 23<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0054"><P><DATE ISO="20091030">2009. gada 30. oktobra</DATE> paziņojums.</P></NOTE>, no šiem poligoniem saskaņā ar Itālijas sniegtajām ziņām pirmstiesas procedūrā tika uzglabāti arī bīstamie atkritumi. Līdz ar to tobrīd spriedums attiecībā uz poligonu attīrīšanu vēl nebija izpildīts. Ar to pietiek, lai pamatotu jaunu notiesāšanu saskaņā ar LESD 260. panta 2. punktu.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="17"?><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>Par atkārtotas atļaujas izsniegšanu atbilstoši Poligonu direktīvai attiecībā uz poligoniem, kas turpina darboties</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>90.</NO.P><TXT>Spriedumā Komisija/Itālija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) tika arī konstatēts, ka ir pārkāptas Poligonu direktīvas 14. panta a)–c) punktā noteiktās prasības. Šajā tiesību normā ir noteikts, ar kādiem nosacījumiem var turpināt darbību poligoni, kam šīs direktīvas transponēšanas termiņa beigās, tātad <DATE ISO="20010716">2001. gada 16. jūlijā</DATE>, ir izdota atļauja vai kuri jau darbojas.</TXT></NP><NP><NO.P>91.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Poligonu direktīvas 14. panta a) punktu poligona apsaimniekotājam vēlākais līdz <DATE ISO="20020716">2002. gada 16. jūlijam</DATE> ir jāsagatavo un jāiesniedz kompetentajām iestādēm apstiprināšanai poligona projekta un darbības uzlabošanas plāns. Šī panta b) punktā ir paredzēts, ka iestāde, pamatojoties uz to, lemj par poligona darbības turpināšanu vai pārtraukšanu. Atbilstoši c) punktam iestādei darbības turpināšanas gadījumā ir jāapstiprina nepieciešamie poligona projekta un darbības uzlabošanas darbi un jānosaka pārejas periods vēlākais līdz <DATE ISO="20090716">2009. gada 16. jūlijam</DATE>.</TXT></NP><NP><NO.P>92.</NO.P><TXT>Saskaņā ar neapstrīdamajām Komisijas ziņām, beidzoties argumentētajā atzinumā noteiktajam termiņam, minētais attiecās uz vismaz 93 poligoniem. Tie bija 69 poligoni deviņos reģionos, par kuriem Itālija bija paziņojusi Komisijai atbildē uz argumentēto atzinumu, un vēl citi 24 poligoni Apūlijas reģionā, par kuriem Itālija tai paziņoja tikai vēlāk. Tātad arī šajā ziņā spriedums Komisija/Itālija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), beidzoties termiņam, vēl nebija izpildīts.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>Starpsecinājums</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>93.</NO.P><TXT>Līdz ar to Itālijas Republika tādējādi nav izpildījusi pienākumus, kas tai izriet no Atkritumu direktīvas 4., 8. un 9. panta, Bīstamo atkritumu direktīvas 2. panta 1. punkta un Poligonu direktīvas 14. panta, kā arī LESD 260. panta 1. punkta, ka tā <DATE ISO="20090930">2009. gada 30. septembrī</DATE>, kad beidzās Komisijas argumentētajā atzinumā noteiktais termiņš, nebija veikusi visus pasākumus, kas ir nepieciešami sprieduma Komisija/Itālija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) izpildei.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>C –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par tiesvedību pret Grieķiju</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>94.</NO.P><TXT>Tiesvedības pret Grieķiju priekšmets ir šaurāks, nekā tas ir tiesvedībā pret Itāliju. Tiesa spriedumā Komisija/Grieķija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:592">EU:C:2005:592</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) ir konstatējusi tikai iepriekšējās Atkritumu direktīvas 4., 8. un 9. panta pārkāpumu.</TXT></NP><NP><NO.P>95.</NO.P><TXT>Lietas dalībnieki ir vienisprātis par to, ka šis pārkāpums attiecas gan uz nelikumīgu poligonu izmantošanu, gan uz to attīrīšanu.</TXT></NP><NP><NO.P>96.</NO.P><TXT>Brīdis, kam ir nozīme, izriet no <DATE ISO="20101029">2010. gada 29. oktobra</DATE> papildu uzaicinājuma sniegt viedokli, kurā Komisija kā termiņu noteica 2010. gada 29. decembri.</TXT></NP><NP><NO.P>97.</NO.P><TXT>Tā kā jaunās Atkritumu direktīvas transponēšanas termiņš beidzās <DATE ISO="20101212">2010. gada 12. decembrī</DATE>, attiecībā uz pienākuma izpildīt spriedumu Komisija/Grieķija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:592">EU:C:2005:592</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) turpmāku pastāvēšanu nozīme ir tam, vai jaunajā direktīvā ir ietvertas iepriekšējās Atkritumu direktīvas 4., 8. un 9. panta prasības.</TXT></NP><NP><NO.P>98.</NO.P><TXT>Tas būtībā ir ticis izdarīts ar jaunās Atkritumu direktīvas 13. pantu, 36. panta 1. punktu, 15. panta 1. punktu, kā arī 23. pantu, kuros ir ietvertas tikai nebūtiskas izmaiņas.</TXT></NP><NP><NO.P>99.</NO.P><TXT>Par attīrīšanas pienākuma pastāvēšanu būtībā šaubas nerada arī jaunās Atkritumu direktīvas 2. panta 1. punkta b) apakšpunkts. Ar šo tiesību normu tiesību akti atkritumu jomā ir tikuši papildināti tādējādi, ka Atkritumu direktīva nav piemērojama attiecībā uz zemi (<HT TYPE="ITALIC">in situ</HT>), tostarp neizraktu, piesārņotu augsni. Taču nelikumīgi noglabāti atkritumi nav nedz zeme, nedz tie atrodas <HT TYPE="ITALIC">in situ</HT>, t.i., to<?PAGE NO="18"?> sākotnējā stāvoklī<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0055"><P>Skat. <HT TYPE="ITALIC">Verwaltungsgericht Aachen</HT> [Āhenes Administratīvās tiesas] <DATE ISO="20090716">2009. gada 16. jūlija</DATE> lēmumu (9 L 153/09, <HT TYPE="ITALIC">Juris</HT>, 17.–21. punkts).</P></NOTE>. Pretējā gadījumā tiktu atļauta tiesību aktu atkritumu jomā apiešana, nelikumīgi noglabājot atkritumus. Tādēļ prasību par attīrīšanu no šiem atkritumiem joprojām var izvirzīt saskaņā ar tiesību aktiem atkritumu jomā.</TXT></NP><NP><NO.P>100.</NO.P><TXT>Līdz ar to spriedums Komisija/Grieķija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:592">EU:C:2005:592</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) Komisijas noteiktā termiņa beigās joprojām bija jāizpilda.</TXT></NP><NP><NO.P>101.</NO.P><TXT>No lietas dalībnieku argumentiem nav skaidrs sprieduma Komisija/Grieķija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:592">EU:C:2005:592</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) izpildes apjoms <DATE ISO="20101229">2010. gada 29. decembrī</DATE>. Katrā ziņā Grieķija pēc sešiem mēnešiem paziņoja, ka vēl tika izmantoti 82 nelikumīgi poligoni un vēl 596 slēgti nelikumīgi poligoni bija jāattīra.</TXT></NP><NP><NO.P>102.</NO.P><TXT>Līdz ar to Grieķijas Republika tādējādi nav izpildījusi pienākumus, kas tai izriet no Atkritumu direktīvas 4., 8. un 9. panta, kā arī LESD 260. panta 1. punkta, ka tā <DATE ISO="20101229">2010. gada 29. decembrī</DATE>, kad beidzās Komisijas papildu uzaicinājumā sniegt viedokli noteiktais termiņš, nebija veikusi visus pasākumus, kas ir nepieciešami sprieduma Komisija/Grieķija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:592">EU:C:2005:592</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) izpildei.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>D –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par finansiālajām sankcijām</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>103.</NO.P><TXT>Katrā lietā Tiesai, ņemot vērā tajā izskatāmās lietas apstākļus, kā arī pēc Tiesas ieskatiem vajadzīgo pārliecināšanas un atturēšanas līmeni, ir jānosaka finansiālās sankcijas, kuras ir piemērotas, lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku tāda sprieduma izpildi, ar kuru iepriekš konstatēta pienākumu neizpilde, un lai novērstu tādu pašu Savienības tiesību pārkāpumu atkārtošanos<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0056"><P>Spriedums Komisija/Itālija (C‑496/09, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:740">EU:C:2011:740</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 36. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>104.</NO.P><TXT>Turklāt Komisijas ieteikumi nevar saistīt Tiesu, un tie ir izmantojami tikai kā noderīgas atsauces pamats. Tāpat arī pamatnostādnes, kas ir ietvertas Komisijas paziņojumos, nav saistošas Tiesai, bet palīdz nodrošināt Komisijas rīcības pārskatāmību, paredzamību un tiesisko drošību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0057"><P>Spriedumi Komisija/Portugāle (C‑70/06, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:3">EU:C:2008:3</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 34. punkts), Komisija/Grieķija (C‑369/07, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:428">EU:C:2009:428</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 112. punkts), Komisija/Itālija (C‑496/09, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:740">EU:C:2011:740</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 37. punkts) un Komisija/Beļģija (C‑533/11, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:659">EU:C:2013:659</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 64. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>Par kavējuma naudu</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>105.</NO.P><TXT>Atbilstoši LESD 260. pantam kavējuma naudas noteikšana būtībā ir attaisnojama tikai tad, ja turpinās pienākumu neizpilde, kas izriet no agrāka Tiesas sprieduma neizpildes<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0058"><P>Spriedumi Komisija/Francija (C‑121/07, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:695">EU:C:2008:695</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 27. punkts), Komisija/Grieķija (C‑369/07, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:428">EU:C:2009:428</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 59. punkts), Komisija/Itālija (C‑496/09, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:740">EU:C:2011:740</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 42. punkts), Komisija/Spānija (C‑610/10, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:781">EU:C:2012:781</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 96. punkts) un Komisija/Luksemburga (C‑576/11, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:773">EU:C:2013:773</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 43. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>106.</NO.P><TXT>Līdz ar to līdzšinējie secinājumi par nepietiekamu spriedumu izpildi Komisijas noteiktā termiņa beigās vēl nepamato kavējuma naudas noteikšanu. Gluži otrādi, papildus ir jāpārbauda, vai spriedumi Tiesas nolēmuma pieņemšanas brīdī vēl bija jāizpilda.</TXT></NP><NP><NO.P>107.</NO.P><TXT>Arī šajā ziņā, lai konstatētu pienākumu neizpildes turpināšanos, ir jāsecina, ka pārkāptās tiesību normas, lai gan ir veikti tiesību aktu atkritumu jomā grozījumi, arī Tiesas lēmuma pieņemšanas brīdī būtībā turpināja pastāvēt.</TXT></NP><NP><NO.P>108.</NO.P><TXT>Attiecībā uz tiesvedību pret Grieķiju nekas nemainās, jo iepriekš veiktās sprieduma izpildes pārbaudes gadījumā, beidzoties Komisijas noteiktajam termiņam, jau bija piemērojama jaunā Atkritumu direktīva<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0059"><P>Skat. iepriekš, 97. un nākamie punkti.</P></NOTE>.</TXT></NP><?PAGE NO="19"?><NP><NO.P>109.</NO.P><TXT>Turpretim apjomīgākajā tiesvedībā pret Itāliju līdz šim bija jāņem vērā tikai konsolidētā Atkritumu direktīva<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0060"><P>Skat. iepriekš, 41. punkts.</P></NOTE>. No izklāstītā par Grieķijas tiesvedību gan izriet, ka ar jauno Atkritumu direktīvu netiek apstrīdēts no iepriekšējās Atkritumu direktīvas izrietošais attīrīšanas pienākums. Un ar jaunās Atkritumu direktīvas 35. pantu turpina pastāvēt pienākums saskaņā ar Bīstamo atkritumu direktīvas 2. panta 1. punktu, jo tajā ir noteikts, ka 23. pantā minētie uzņēmumi, t.i., tostarp atkritumu poligonu apsaimniekotāji, hronoloģiski reģistrē bīstamo atkritumu daudzumu, īpašības un izcelsmi. Tātad arī šo pienākumu var turpināt izpildīt.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>Par lietu C‑196/13 Komisija/Itālija</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>110.</NO.P><TXT>Lai izlemtu par kavējuma naudas noteikšanu Itālijai, vispirms ir jāpārbauda, kādā apjomā pārkāpumi, beidzoties Komisijas noteiktajam termiņam, turpina pastāvēt. Pēc tam ir jānosaka tās forma, it īpaši ir jānoskaidro jautājums, vai tā tiek noteikta kā nemainīga summa vai arī kā tāda, kas samazinās proporcionāli izpildei, un tās pamatsumma, kā arī priekšnoteikumi tās dzēšanai.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>i)</NO.P><TXT>Par pārkāpumu turpināšanos</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>111.</NO.P><TXT>Lielākajā daļā gadījumu par pārkāpumu turpināšanos tiesas sēdes laikā patiešām nebija šaubu, taču divi gadījumi, par kuriem Itālija atbildes rakstā uz repliku norāda uz jaunāku informāciju, ir jāanalizē plašāk.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="6"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT>Par neapstrīdētajiem gadījumiem</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>112.</NO.P><TXT>Itālija gan attiecībā pret argumentētajā atzinumā noteikto termiņu ir sasniegusi progresu. Tomēr saskaņā ar savstarpēji atbilstošām ziņām ir vēl jāattīra 196 poligoni, t.i., 218 prasībā minētie poligoni, izņemot 20 poligonus, kuru attīrīšanu Komisija ir atzinusi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0061"><P>Komisijas <DATE ISO="20140513">2014. gada 13. maija</DATE> atbildes uz Tiesas jautājumu 8. punkts.</P></NOTE>, un divus poligonus, attiecībā uz kuriem analīze ir jāveic tūlīt. 13 no šiem 196 poligoniem saskaņā ar neapstrīdētajām Komisijas sniegtajām ziņām atrodas bīstamie atkritumi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0062"><P>Kalabrija: <HT TYPE="ITALIC">Firmo</HT>/<HT TYPE="ITALIC">Sciolle</HT>; Emīlija‑Romanja: <HT TYPE="ITALIC">S. Giovanni in Persiceto</HT>/<HT TYPE="ITALIC">V. Samoggia 26</HT> (<HT TYPE="ITALIC">sito Razzaboni</HT>); Lacio: <HT TYPE="ITALIC">Riano</HT>/<HT TYPE="ITALIC">Piana Perina</HT>; Ligūrija: <HT TYPE="ITALIC">Careare</HT>/<HT TYPE="ITALIC">Premara Paleta</HT>, <HT TYPE="ITALIC">La Spezia</HT>/<HT TYPE="ITALIC">Pitelli</HT> – <HT TYPE="ITALIC">discarica Ruffino Pitelli</HT>, <HT TYPE="ITALIC">La Spezia</HT>/<HT TYPE="ITALIC">Pitelli IPODEC</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">Lerici</HT>/<HT TYPE="ITALIC">Pertusola</HT>; Lombardija: <HT TYPE="ITALIC">Mantova</HT>/<HT TYPE="ITALIC">Valdaro</HT>; <HT TYPE="ITALIC">Zanica</HT>/<HT TYPE="ITALIC">Ex cava Cuter</HT>; Marke: <HT TYPE="ITALIC">Ascoli Piceno</HT>/<HT TYPE="ITALIC">SGL Carbon</HT>; Pjemonta: <HT TYPE="ITALIC">Serravalle Scrivia</HT>/<HT TYPE="ITALIC">La Luminosa</HT>; Umbrija: <HT TYPE="ITALIC">Gualdo Tadino</HT>/<HT TYPE="ITALIC">Vigna Vecchia</HT>; Sicīlija: <HT TYPE="ITALIC">Priolo Gargallo</HT>/<HT TYPE="ITALIC">Penisola Magnisi</HT>.</P></NOTE>. Arī tiesas sēdē pastāvēja vienprātība par to, ka šobrīd tikai diviem poligoniem ir nepieciešamas atkārtotas atļaujas atbilstoši Poligonu direktīvai.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="6"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT>Par abiem strīdīgajiem gadījumiem</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>113.</NO.P><TXT>Tomēr <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>nelikumīgā<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> poligona <HT TYPE="ITALIC">Matera/Altamura Sgarrone</HT> pie robežas starp Apūliju un Bazilikatu un kādreizējā pašvaldības poligona <HT TYPE="ITALIC">Reggio Calabria</HT>/<HT TYPE="ITALIC">Malderiti</HT> Kalabrijā gadījums ir jāanalizē atsevišķi.</TXT></NP><NP><NO.P>114.</NO.P><TXT>Kā jau norādīts<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0063"><P>Skat. iepriekš, 46.–49. punkts.</P></NOTE>, Itālija šos poligonus atbildes rakstā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0064"><P>Atbildes raksta 2. pielikums, 34. un 74. punkts.</P></NOTE>, nenorādot slēgšanas brīdi, gan uzskaitīja savos sarakstos un tur pat norādīja uz plānotiem attīrīšanas pasākumiem. Tomēr atbildes rakstā uz repliku<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0065"><P>14. punkts.</P></NOTE> Itālija norādīja, ka <HT TYPE="ITALIC">Matera</HT>/<HT TYPE="ITALIC">Altamura Sgarrone</HT> pēc jaunākās pārbaudes uz vietas nav atrodams kādreizējs poligons. Un iespējamā poligona <HT TYPE="ITALIC">Reggio Calabria</HT>/<HT TYPE="ITALIC">Malderiti</HT> gadījumā Itālija paziņoja, ka tur kādreiz tiešām tika noglabāti atkritumi, taču tie jau pirms ilgāka laika ir tikuši apglabāti.</TXT></NP><?PAGE NO="20"?><GR.SEQ LEVEL="7"><TITLE><TI><NP><NO.P>ii)</NO.P><TXT>Par turpmāku nelikumīgo poligonu izmantošanu</TXT></NP></TI></TITLE></GR.SEQ><NP><NO.P>115.</NO.P><TXT>Lai gan Komisija Itālijai pārmet, ka šajās abās vietās tiek joprojām izmantoti nelikumīgi poligoni, Itālija jau atbildes rakstā norādīja, ka šajā brīdī <HT TYPE="ITALIC">neviens</HT> no nelikumīgajiem poligoniem, uz kuriem attiecas šī tiesvedība, vairs netiek izmantots.</TXT></NP><NP><NO.P>116.</NO.P><TXT>Tādēļ Komisijai ir jāpierāda šo poligonu izmantošana. Tā balstās uz to, ka Itālija nav paziņojusi par slēgšanas brīdi.</TXT></NP><NP><NO.P>117.</NO.P><TXT>Tomēr apstāklis, ka nav ziņu par slēgšanas brīdi, nepierāda, ka abās vietās patiešām vēl tiek izmantoti nelikumīgi poligoni.</TXT></NP><NP><NO.P>118.</NO.P><TXT>Tā kā Komisija nav iesniegusi nekādus citus pierādījumus par nelikumīgo poligonu <HT TYPE="ITALIC">Matera</HT>/<HT TYPE="ITALIC">Altamura Sgarrone</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Reggio Calabria</HT>/<HT TYPE="ITALIC">Malderiti</HT> izmantošanu, prasība šajā punktā ir jānoraida.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="7"><TITLE><TI><NP><NO.P>iii)</NO.P><TXT>Par abu poligonu attīrīšanas nepieciešamību</TXT></NP></TI></TITLE></GR.SEQ><NP><NO.P>119.</NO.P><TXT>Taču strīds par abiem gadījumiem attiecas arī uz poligonu attīrīšanas pienākumu.</TXT></NP><NP><NO.P>120.</NO.P><TXT>Uz to, ka <HT TYPE="ITALIC">Matera</HT>/<HT TYPE="ITALIC">Altamura Sgarrone</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Reggio Calabria</HT>/<HT TYPE="ITALIC">Malderiti</HT>, kādreizējie nelikumīgie poligoni, bija jāattīra, Itālija norādīja atbildes rakstā un pirmstiesas procedūrā. Turpretim jaunā Itālijas argumentācija ir vērsta uz to, ka šie abi gadījumi kļūdaini esot iekļauti sarakstā ar kādreizējiem nelikumīgiem poligoniem, kuri ir jāattīra. Tātad runa ir par aizstāvības grozīšanu.</TXT></NP><NP><NO.P>121.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Reglamenta 127. panta 1. punktu tiesvedības laikā nav atļauts izvirzīt jaunus pamatus, izņemot gadījumus, kad tie ir saistīti ar tādiem tiesiskiem vai faktiskiem apstākļiem, kas ir kļuvuši zināmi iztiesāšanas laikā.</TXT></NP><NP><NO.P>122.</NO.P><TXT>Uz šādiem faktiskiem apstākļiem balstās Itālija. Tas tādēļ, ka informācija, ka abi poligoni patiešām bija kļūdaini iekļauti sarakstā ar poligoniem, kuri ir jāattīra, balstās uz pārbaudēm uz vietas, kas tika veiktas <HT TYPE="ITALIC">pēc</HT> atbildes raksta iesniegšanas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0066"><P>Šajā ziņā šis arguments atšķiras no spriedumā Komisija/Malta (C‑351/09, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:815">EU:C:2010:815</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 23. un 24. punkts) noraidītā pamata, kas pastāvēja jau pirms atbildes raksta iesniegšanas.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>123.</NO.P><TXT>Šāda jauna informācija galu galā gan ir Itālijas nolaidības sekas savlaicīgi pilnībā noskaidrot faktus, ko it īpaši pieprasa lojālas sadarbības ar Komisiju pienākums. Tomēr atbilstoši Reglamenta 127. panta 1. punktam nav aizliegts grozīt pamatus jau tad, ja jaunajiem faktiskajiem apstākļiem bija jābūt zināmiem iepriekš.</TXT></NP><NP><NO.P>124.</NO.P><TXT>Šī labvēlīgā attieksme pret jauniem pamatiem vismaz šajā gadījumā ir arī loģiska. Ja Tiesa, neraugoties uz jauno argumentu, notiesātu Itāliju par šiem abiem gadījumiem, būtu ļoti grūti izpildīt šo sprieduma punktu. Kā Itālija varētu pierādīt, ka šie iespējamie poligoni ir tikuši attīrīti, ja tie faktiski (vairs) nepastāv?</TXT></NP><NP><NO.P>125.</NO.P><TXT>Tādēļ šis jaunais pamats ir pieņemams.</TXT></NP><NP><NO.P>126.</NO.P><TXT>Atbildes rakstā uz repliku tiek norādīts uz jauniem pierādījumiem – vai vismaz uz pierādījuma piedāvājumu –, proti, uz jaunāko pārbaužu uz vietas rezultātiem. Saskaņā ar Reglamenta 128. panta 1. punktu šajā brīdī vēl var tikt iesniegti jauni pierādījumu vai pierādījumu piedāvājumi, ja kavēšanās tiek pamatota. Arī šis priekšnosacījums ir izpildīts, jo kavēšanās iemesls ir tas, ka šī informācija kļuva zināma, tikai veicot jaunākas pārbaudes.</TXT></NP><?PAGE NO="21"?><NP><NO.P>127.</NO.P><TXT>Komisiju šis jaunais arguments var pārsteigt, taču tai būtu bijis atļauts Tiesai pieprasīt atbilstošu termiņu, lai veiktu savas pārbaudes.</TXT></NP><NP><NO.P>128.</NO.P><TXT>Līdz ar to Itālijas jaunais pamats ir arī pamatots.</TXT></NP><NP><NO.P>129.</NO.P><TXT>Itālijas izklāsts Komisijas uzsvērtās pretrunas ar iepriekšējiem argumentiem dēļ sākotnēji gan var šķist nepārliecinošs, it īpaši plānoto attīrīšanas pasākumu dēļ. Jo varētu sagaidīt, ka attīrīšanas pasākumi tiek plānoti tikai tad, ja tiešām pastāv poligoni, kuri ir jāattīra.</TXT></NP><NP><NO.P>130.</NO.P><TXT>Taču nav loģiska izskaidrojuma tam, kāpēc Itālijai šajā tiesvedības stadijā Tiesai un Komisijai būtu apzināti jāsniedz nepareiza informācija par diviem no gandrīz 200 atsevišķiem gadījumiem, kas visdrīzāk samērā viegli var tikt atspēkota. Ar ļoti nelielām pūlēm, piemēram, varētu izmantot attiecīgās teritorijas satelītuzņēmumus, un arī vietas apskate neprasītu pārmērīgas pūles. Tomēr Komisija nav mēģinājusi iegūt šādu pierādījumu, lai atspēkotu jauno Itālijas argumentu.</TXT></NP><NP><NO.P>131.</NO.P><TXT>Turklāt nešķiet neiespējami tas, ka dalībvalsts, kam attiecībā uz vairākiem simtiem nelegālu poligonu ir jānovērš Savienības tiesību aktu atkritumu jomā pārkāpumi, nepareizi reģistrē noteiktu skaitu gadījumu un šīs kļūdas atklāj samērā vēlu. Attiecīgi Komisija pirmstiesas procedūrā, it īpaši saistībā ar atbildi uz argumentēto atzinumu, akceptēja šādus paziņojumus par kļūdainām reģistrācijām un to svītrošanu no sarakstiem.</TXT></NP><NP><NO.P>132.</NO.P><TXT>Tādēļ nepietiek ar Komisijas norādi uz pretrunu ar iepriekšējiem paziņojumiem, lai atspēkotu Itālijas argumentu.</TXT></NP><NP><NO.P>133.</NO.P><TXT>Tā kā procesā par pienākumu neizpildi Komisijai ir jāpierāda iespējamā pienākumu neizpilde<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0067"><P>Spriedums Komisija/Itālija (C‑179/06, <HT TYPE="ITALIC">Altamura</HT>, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:578">EU:C:2007:578</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 37. punkts).</P></NOTE> un tā šajā ziņā nenorāda uz citiem argumentiem, nevar konstatēt, ka <HT TYPE="ITALIC">Matera</HT>/<HT TYPE="ITALIC">Altamura Sgarrone</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Reggio Calabria</HT>/<HT TYPE="ITALIC">Malderiti</HT> atrastos kādreiz pastāvējuši poligoni, kuri būtu jāattīra.</TXT></NP><NP><NO.P>134.</NO.P><TXT>Līdz ar to arī šajā punktā Komisijas prasība lietā C‑196/13 ir jānoraida.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="6"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT>Starpsecinājums</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>135.</NO.P><TXT>Taču tā kā spriedums Komisija/Itālija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), neraugoties uz šiem abiem atsevišķajiem gadījumiem, tiesas sēdes brīdī lielākajā tā daļā joprojām vēl nebija izpildīts pilnībā, kavējuma naudas piespriešana Itālijas Republikai būtībā ir finansiāli piemērots veids, lai to mudinātu veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai izbeigtu konstatēto pienākumu neizpildi un nodrošinātu pilnīgu sprieduma izpildi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0068"><P>Skat. spriedumus Komisija/Itālija (C‑496/09, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:740">EU:C:2011:740</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 45. punkts), Komisija/Spānija (C‑610/10, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:781">EU:C:2012:781</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 114. punkts) un Komisija/Luksemburga (C‑576/11, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:773">EU:C:2013:773</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 45. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>iv)</NO.P><TXT>Par kavējuma naudas formu – nemainīga vai pakāpeniski samazināma?</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>136.</NO.P><TXT>Attiecībā uz kavējuma naudas formu rodas jautājums, vai periodiski maksājamā kavējuma nauda ir jānosaka kā nemainīga summa, kuru Itālija maksā tik ilgi, kamēr tā nav pilnībā izpildījusi spriedumu Komisija/Itālija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>). Alternatīva ir Komisijas piedāvātā pakāpeniski samazināma summa, kas tiek samazināta atkarībā no sprieduma turpmākas izpildes.</TXT></NP><NP><NO.P>137.</NO.P><TXT>Par labu nemainīgai summai liecina tas, ka Tiesa izpildāmajā spriedumā nav konstatējusi atsevišķu pārkāpumu kopumu, bet gan vispārīgu un ilgstošu pārkāpumu. Vienam vienīgam pārkāpumam atbilstu viena nemainīga kavējuma nauda.</TXT></NP><?PAGE NO="22"?><NP><NO.P>138.</NO.P><TXT>Taču attiecībā uz minēto ir jāiebilst, ka šis pārkāpums ir saistīts ar dažādiem atsevišķiem faktiem, attiecībā uz kuriem ir nepieciešams īstenot individuālus pasākumus, lai izpildītu spriedumu. Ļoti vispārīgs iedalījums jau izriet no tā, ka, pirmkārt, Atkritumu direktīvas 4. un 8. pantā un Bīstamo atkritumu direktīvas 2. panta 1. punktā ietverto prasību pārkāpums ir saistīts ar slēgtu nelikumīgu poligonu attīrīšanu un, otrkārt, Poligonu direktīvas 14. pantā ietverto prasību pārkāpums ir saistīts ar atkārtotu atļauju izsniegšanu atbilstoši šai direktīvai poligoniem, kas turpina darboties. Attiecībā uz abiem aspektiem katra atsevišķa poligona gadījumā ir nepieciešami individuāli pasākumi. Jau šī izpildes pienākuma struktūra liecina par turpmākai izpildei atbilstoši pakāpeniski samazināmas summas noteikšanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0069"><P>Skat. spriedumus Komisija/Spānija (C‑278/01, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:635">EU:C:2003:635</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 50. punkts), Komisija/Itālija (C‑496/09, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:740">EU:C:2011:740</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, it īpaši 51. punkts) un Komisija/Beļģija (C‑533/11, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:659">EU:C:2013:659</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 73. punkts), kā arī ģenerāladvokāta D. Ruisa‑Harabo Kolomera [<HT TYPE="ITALIC">D. Ruiz‑Jarabo Colomer</HT>] secinājumus Komisija/Grieķija (<HT TYPE="ITALIC">Kouroupitos</HT>, C‑387/97, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:455">EU:C:1999:455</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 104. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>139.</NO.P><TXT>Tomēr lielāka nozīme ir tam, ka tikai pēdējais minētais rīcības veids var nodrošināt, ka noteiktā kavējuma nauda atbilst turpmāk ne pilnībā izpildītam spriedumam Komisija/Itālija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>). Proti, nemainīga summa, kas atbilst izpildes pakāpei tās noteikšanas brīdī, pēc Itālijas turpmāka progresa attiecībā uz izpildi vairs nebūtu piemērota īpašajiem lietas apstākļiem un līdz ar to nebūtu samērīga ar konstatēto pārkāpumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0070"><P>Skat. spriedumus Komisija/Spānija (C‑278/01, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:635">EU:C:2003:635</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 48. un 49. punkts) un Komisija/Itālija (C‑496/09, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:740">EU:C:2011:740</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 49. punkts).</P></NOTE>. Atbilstoši samērīguma principam, kas ir viens no vispārīgajiem Savienības tiesību principiem, Savienības iestāžu – tostarp Tiesas – rīcība nedrīkst pārsniegt to, kas ir atbilstošs un vajadzīgs, lai sasniegtu attiecīgajā tiesiskajā regulējumā izvirzītos mērķus, ņemot vērā, ka, ja ir iespēja izvēlēties starp vairākiem piemērotiem pasākumiem, ir jāizvēlas vismazāk apgrūtinošais un tā radītie traucējumi nedrīkst būt nesamērīgi ar sasniedzamiem mērķiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0071"><P>Spriedumi <HT TYPE="ITALIC">Jippes</HT> u.c. (C‑189/01, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:420">EU:C:2001:420</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 81. punkts), <HT TYPE="ITALIC">S.P.C.M</HT>. u.c. (C‑558/07, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:430">EU:C:2009:430</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 41. punkts), kā arī <HT TYPE="ITALIC">Afton Chemical</HT> (C‑343/09, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:419">EU:C:2010:419</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 45. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>140.</NO.P><TXT>Tādēļ Tiesa jau trīs spriedumos attiecībā uz līdzīgi strukturizētiem pārkāpumiem ir noteikusi pakāpeniski samazināmas kavējuma naudas. Šīs lietas bija par lielu skaitu peldvietu ūdens kvalitāti<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0072"><P>Spriedums Komisija/Spānija (C‑278/01, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:635">EU:C:2003:635</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, liela atbalsta atgūšanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0073"><P>Spriedums Komisija/Itālija (C‑496/09, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:740">EU:C:2011:740</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> un iedzīvotāju [mājokļu] pieslēgšanu pie attīrīšanas iekārtām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0074"><P>Spriedums Komisija/Beļģija (C‑533/11, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:659">EU:C:2013:659</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>141.</NO.P><TXT>Tomēr jaunākajā šāda veida tiesvedībā Tiesa, lai gan bija līdzīgi strukturēts pārkāpums, kas attiecās uz vairāku attīrīšanas iekārtu ierīkošanu, un attiecīgs Komisijas prasījums<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0075"><P>Spriedums Komisija/Luksemburga (C‑576/11, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:773">EU:C:2013:773</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 48.–50. punkts). Vēl jaunākā spriedumā lietā Komisija/Portugāle (C‑76/13, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2029">EU:C:2014:2029</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 74. punkts) noraidītais attiecīgās dalībvalsts prasījums savukārt attiecās uz pārkāpumu, kuru tik vienkārši nebija sadalīt vairākos.</P></NOTE>, noteica nemainīgu kavējuma naudu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0076"><P>Spriedums Komisija/Luksemburga (C‑576/11, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:773">EU:C:2013:773</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 54. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>142.</NO.P><TXT>Tomēr šis gadījums jau tādēļ vien neiezīmē būtisku novirzi no prakses piemērotos gadījumos noteikt pakāpeniski samazināmu kavējuma naudu, ka Tiesa nesniedz pamatojumu, kādēļ tā atkāpjas no iepriekšējās judikatūras. Tas būtu bijis nepieciešams ne tikai Komisijas prasījuma dēļ, bet gan arī tādēļ, ka Tiesa tikai vienu mēnesi iepriekš vēl noteica pakāpeniski samazināmu kavējuma naudu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0077"><P>Spriedums Komisija/Beļģija (C‑533/11, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:659">EU:C:2013:659</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tādēļ jaunākais spriedums labākajā gadījumā var būt pamatots uz <HT TYPE="ITALIC">expressis verbis</HT> neizteiktu atsevišķā gadījuma īpašo apstākļu vērtējumu.</TXT></NP><NP><NO.P>143.</NO.P><TXT>Turpretim šajā gadījumā nav saskatāmi nekādi apstākļi, kas pamatotu nepieciešamību noteikt nemainīgu kavējuma naudu, kura, pretēji samērīguma principam, nesamazinās atkarībā no sprieduma izpildes.</TXT></NP><?PAGE NO="23"?><NP><NO.P>144.</NO.P><TXT>It īpaši iespējami trūkumi Itālijas sadarbībā ar Komisiju nevar būt par iemeslu, lai kavējuma naudu noteiktu kā nemainīgu summu. Itālijas sniegtā informācija gan bija daļēji nepilnīga vai pretrunīga. Tomēr Tiesa šādus lojālas sadarbības pienākuma neizpildes gadījumus parasti ņem vērā, nosakot naudas sodu un ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts nostāju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0078"><P>Spriedumi Komisija/Francija (C‑121/07, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:695">EU:C:2008:695</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 62. punkts), Komisija/Spānija (C‑610/10, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:781">EU:C:2012:781</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 141. punkts) un Komisija/Luksemburga (C‑576/11, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:773">EU:C:2013:773</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 58. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>145.</NO.P><TXT>Turpretim nesadarbošanās kavējuma naudas noteikšanas stadijā sekas būtu automātiski nelabvēlīgas dalībvalstij. Proti, poligona attīrīšana vai atkārtotas atļaujas piešķiršana attiecībā uz to var tikt atzīta tikai pēc tam, kad dalībvalsts ir sniegusi visu informāciju, kas ir nepieciešama šī argumenta pārbaudīšanai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0079"><P>Šajā ziņā skat. spriedumu Komisija/Itālija (C‑496/09, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:740">EU:C:2011:740</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 50.–55. punkts).</P></NOTE>. Ja tā informāciju sniedz nepilnīgi un/vai novēloti, kavējuma nauda attiecīgi tiek maksāta ilgāk nekā nepieciešams.</TXT></NP><NP><NO.P>146.</NO.P><TXT>Tādēļ kavējuma nauda būtu jānosaka pakāpeniski samazināmā formā.</TXT></NP><NP><NO.P>147.</NO.P><TXT>Kā norāda Komisija, attiecībā uz samazināšanu būtu jāņem vērā dažādais atsevišķo pārkāpumu smagums, t.i., it īpaši riski videi. Atbilstoši minētajam risks, kas ir saistīts ar 183 slēgtajiem nelikumīgajiem poligoniem, kuros neatrodas bīstamie atkritumi un kuri ir jāattīra, ir vismazākais. Attiecībā uz tiem būtu jāizmanto faktors 1. Abi poligoni, attiecībā uz kuriem ir jāizdod atkārtota atļauja, ir saistīti ar lielākiem riskiem, jo runa ir par lielākiem uzņēmumiem, kas darbojas, lai gan pilnīga Poligonu direktīvas prasību izpilde ir vismaz neskaidra. Attiecībā uz tiem būtu jāizmanto faktors 2. Visriskantākie ir 13 slēgtie nelikumīgie poligoni, kuri ir jāattīra un kuros atrodas bīstamie atkritumi, jo šie atkritumi rada īpaši smagus riskus videi. Attiecībā uz šiem poligoniem būtu jāizmanto faktors 3. Ja attiecīgo poligonu skaitu sareizina ar attiecīgajiem faktoriem un šos rezultātus saskaita, iegūst summu 226.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>v)</NO.P><TXT>Par pamatsummu</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>148.</NO.P><TXT>Īstenojot savu rīcības brīvību, Tiesai kavējuma nauda ir jānosaka tā, lai tā būtu piemērota konkrētajos apstākļos un samērīga ar konstatēto pienākumu neizpildi, kā arī attiecīgās dalībvalsts maksātspēju. Tiesai veicot vērtējumu, pamata kritēriji, kas ir jāņem vērā, lai nodrošinātu kavējuma naudas piespiedu iedarbību nolūkā panākt vienotu un efektīvu Savienības tiesību piemērošanu, būtībā ir pārkāpuma ilgums, tā smagums un attiecīgās dalībvalsts maksātspēja. Piemērojot šos kritērijus, Tiesai īpaši ir jāņem vērā tas, kā neizpilde ietekmē privātās un sabiedrības intereses, kā arī tas, cik steidzami ir mudināt attiecīgo dalībvalsti izpildīt savus pienākumus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0080"><P>Spriedumi Komisija/Grieķija (C‑369/07, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:428">EU:C:2009:428</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 114. un 115. punkts), Komisija/Itālija (C‑496/09, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:740">EU:C:2011:740</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 56. un 57. punkts), Komisija/Spānija (C‑610/10, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:781">EU:C:2012:781</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 118. un 119. punkts) un Komisija/Luksemburga (C‑576/11, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:773">EU:C:2013:773</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 46. un 47. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>149.</NO.P><TXT>Komisija norāda, ka kavējuma nauda par dienu ir jāaprēķina, reizinot visām dalībvalstīm vienādo kavējuma naudas pamatsummu dienā, proti, EUR 640, ar smaguma koeficientu 8 (piemērojot skalu no 1 līdz 20), ilguma koeficientu, kas šajā gadījumā ir 3 (piemērojot skalu no 1 līdz 3), un ar <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>n<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> faktoru, kas atspoguļojot Itālijas maksātspēju, proti, 16,72. Piemērojot šo metodi, iegūtā suma esot EUR 256 819,20 dienā.</TXT></NP><NP><NO.P>150.</NO.P><TXT>Šis priekšlikums gan ir labs pamats, taču tas ir jāanalizē sīkāk.</TXT></NP><?PAGE NO="24"?><NP><NO.P>151.</NO.P><TXT>Vispirms, aprēķinot kavējuma naudu, ir jāizmanto aktualizētie dati, uz kuriem Komisija ir norādījusi savā <DATE ISO="20131121">2013. gada 21. novembra</DATE> paziņojumā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0081"><P>C(2013) 8101, galīgā redakcija, http://ec.europa.eu/eu_law/docs/docs_infringements/c_2013_8101_en.pdf.</P></NOTE>. Tas tādēļ, ka ir jāņem vērā šīs dalībvalsts maksātspēja, t.i., jaunākā inflācijas un IKP attīstība, kāda tā ir saskaņā ar pēdējiem ekonomiskajiem datiem, kas iesniegti izvērtēšanai Tiesā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0082"><P>Skat. spriedumus Komisija/Grieķija (C‑407/09, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:196">EU:C:2011:196</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 42. punkts), Komisija/Spānija (C‑610/10, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:781">EU:C:2012:781</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 131. punkts) un Komisija/Īrija (C‑219/11, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:834">EU:C:2012:834</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 78. punkts).</P></NOTE>. Atbilstoši tiem pamatsumma ir nosakāma EUR 650 apmērā un maksātspējas faktors n ir nosakāms 16,57.</TXT></NP><NP><NO.P>152.</NO.P><TXT>Pārkāpuma ilgums saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ir jānosaka Tiesai, un, to darot, tai ir jāņem vērā brīdis, kurā tā izvērtē faktus, nevis brīdis, kad Komisija vēršas par to Tiesā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0083"><P>Spriedumi Komisija/Grieķija (C‑369/07, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:428">EU:C:2009:428</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 116. punkts), Komisija/Itālija (C‑496/09, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:740">EU:C:2011:740</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 58. punkts) un Komisija/Spānija (C‑610/10, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:781">EU:C:2012:781</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 120. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>153.</NO.P><TXT>Tā kā Itālijas Republika, kā tas ir konstatēts šo secinājumu 112. punktā, patiešām ir norādījusi, ka tā joprojām turpina sprieduma Komisija/Itālija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) neizpildi, šī neizpilde turpinās vairāk nekā septiņus gadus. Attiecībā uz atbalsta atgūšanu Tiesa šo laikposmu uzskatīja par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>diezgan ievērojamu<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0084"><P>Spriedums Komisija/Itālija (C‑496/09, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:740">EU:C:2011:740</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 59. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>154.</NO.P><TXT>Turklāt spriedumā Komisija/Itālija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) ir konstatēts tādu no tiesību aktiem atkritumu jomā izrietošu pienākumu vispārīgs un ilgstošs pārkāpums, kas daļēji jau bija spēkā kopš pirmās Atkritumu direktīvas transponēšanas termiņa beigām, tātad kopš 1977. gada, un Poligonu direktīvas gadījumā – vismaz kopš 2002. gada. Tādēļ būtu jāņem arī vērā, ka šajā gadījumā ir runa par tiesību normām neatbilstošu situāciju, kas pastāvēja neierasti ilgu laiku<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0085"><P>Skat. spriedumus Komisija/Spānija (C‑610/10, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:781">EU:C:2012:781</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 122. punkts) un Komisija/Īrija (C‑374/11, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:827">EU:C:2012:827</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 38. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>155.</NO.P><TXT>Taču ir jāatzīst, ka it īpaši slēgtu nelikumīgu poligonu attīrīšana var prasīt daudz līdzekļu un būtībā ir pamatoti noteikt prioritātes, lai vispirms novērstu īpaši smagus vides riskus.</TXT></NP><NP><NO.P>156.</NO.P><TXT>Attiecīgi par atbilstošu gan var uzskatīt situāciju, kad Komisija piedāvā lielāko ilguma koeficientu, ko var izmantot atbilstoši tās sistēmai, proti, 3. Taču nevajag izjaukt šī ietvara līdzsvaru un izvēlēties vēl lielāku koeficientu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0086"><P>Par šo iespēju skat. spriedumu Komisija/Francija (C‑177/04, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:173">EU:C:2006:173</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 71. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>157.</NO.P><TXT>Galu galā pārkāpuma smaguma novērtējums ir vislielākais izaicinājums.</TXT></NP><NP><NO.P>158.</NO.P><TXT>Šajā ziņā no judikatūras izriet, ka Tiesas sprieduma neizpilde ir īpaši nopietna, ja tā var nodarīt kaitējumu videi, kuras aizsardzība ir viens no Savienības politikas mērķiem vides jomā, kā tas izriet no LESD 191. panta<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0087"><P>Spriedumi Komisija/Grieķija (<HT TYPE="ITALIC">Kouroupitos</HT>, C‑387/97, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2000:356">EU:C:2000:356</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 94. punkts), Komisija/Francija (C‑121/07, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:695">EU:C:2008:695</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 77. punkts), Komisija/Īrija (C‑279/11, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:834">EU:C:2012:834</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 72. punkts) un Komisija/Beļģija (C‑533/11, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:659">EU:C:2013:659</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 56. punkts).</P></NOTE>. Tiesa ir arī jau konstatējusi, ka ilga tiesību aktu atkritumu jomā neievērošana padara pārkāpumu vēl smagāku<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0088"><P>Spriedums Komisija/Īrija (C‑374/11, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:827">EU:C:2012:827</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 38. punkts).</P></NOTE>, lai gan šis apstāklis tiek ņemts vērā, jau nosakot ilguma koeficientu, un tādējādi tas tiktu ņemts vērā divas reizes.</TXT></NP><NP><NO.P>159.</NO.P><TXT>Turklāt runa nav par izolētiem atsevišķiem gadījumiem, bet gan par vispārēju praksi. Ja Komisija Tiesā būtu vērsusies par katru gadījumu atsevišķi, būtu saprotams, ka par katru poligonu, kurš ir jāattīra vai attiecībā uz kuru ir jāizdod atkārtota atļauja, tiktu izteikts priekšlikums vismaz par smaguma koeficientu 1, kura piemērošanas rezultātā tiktu iegūta summa 198. Jau pirmajā procedūrā par kavējuma naudas noteikšanu tā par viena vienīga nelikumīga poligona, kurā tika noglabāti arī bīstamie atkritumi, darbināšanu pat izteicās par smaguma koeficienta 6 piemērošanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0089"><P>Ģenerāladvokāta D. Ruisa‑Harabo Kolomera secinājumi lietā Komisija/Grieķija (<HT TYPE="ITALIC">Kouroupitos</HT>, C‑387/97, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:455">EU:C:1999:455</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 101. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><?PAGE NO="25"?><NP><NO.P>160.</NO.P><TXT>Tādēļ attiecībā uz sprieduma par vispārēju praksi, kas aptver vairākus simtus atsevišķu gadījumu, izpildi piedāvāt noteikt smaguma koeficientu 8, nevis 198 vai pat lielāku nozīmē piešķirt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>atlaidi par daudzumu<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0090"><P>Tā vietā, lai kavējuma nauda par dienu būtu EUR 256 819,20, kā to piedāvā Komisija, smaguma koeficienta 198 gadījumā katru dienu summa būtu EUR 6 356 275,20.</P></NOTE>, kuras likumību varētu apšaubīt. Taču kavējuma naudas mērķis nav atlīdzināt zaudējumus vai atbilstoši sodīt<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0091"><P>Skat. spriedumu Komisija/Francija (C‑304/02, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:444">EU:C:2005:444</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, it īpaši 91. punkts).</P></NOTE>. Gluži otrādi, ir jāveicina pirmā sprieduma izpilde un jānovērš jauni pārkāpumi. Līdz ar to var tikt pamatots tas, ka smaguma koeficients netiek paaugstināts lineāri atbilstoši gadījumu skaitam.</TXT></NP><NP><NO.P>161.</NO.P><TXT>Katrā ziņā ir jāpiekrīt Itālijai, ka šī tiesvedība – pretēji Komisijas prasības pamatam – vairs nav par nelikumīgu atkritumu poligonu darbību, bet gan tikai par to attīrīšanu, kā arī par atkārtotu atļauju piešķiršanu atbilstoši Poligonu direktīvai attiecībā uz poligoniem, kas joprojām darbojās. Abās jomās attiecībā pret spriedumu Komisija/Itālija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) argumentētajā atzinumā noteiktā termiņa beigām un prasības celšanu ir saskatāms ievērojams progress. No tā ir jāsecina, ka nepieciešamība ar kavējuma naudu palielināt spiedienu uz Itāliju nav ļoti liela.</TXT></NP><NP><NO.P>162.</NO.P><TXT>Tādēļ es uzskatu, ka ir būtiski jāsamazina Komisijas piedāvātais smaguma koeficients 8, proti, uz 5.</TXT></NP><NP><NO.P>163.</NO.P><TXT>Ja pamatsumma EUR 650 tiek sareizināta ar maksātspējas faktoru <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>n<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/> 16,57, smaguma koeficientu 5 un ilguma koeficientu 3, kavējuma nauda par dienu ir EUR 161 557,50.</TXT></NP><NP><NO.P>164.</NO.P><TXT>Lai atvieglotu pakāpenisku kavējuma naudas samazināšanu, ņemot vērā atsevišķo pārkāpumu smagumu, es piedāvāju šo summu noapaļot uz EUR 158 200. Šī summa ir jāizdala ar līdzsvarotu atsevišķo pārkāpumu summu, proti, 226<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0092"><P>Skat. iepriekš, 147. punkts.</P></NOTE>. Līdzko ir attīrīts slēgts nelikumīgs poligons, kurā atrodas bīstamie atkritumi, šī summa var tikt samazināta par EUR 2100, pēc jebkura cita poligona attīrīšanas noslēgšanās – par EUR 700 un pēc atkārtotas atļaujas izsniegšanas atbilstoši Poligonu direktīvai attiecībā uz poligonu, kurš turpina darboties – par EUR 1400. Atbilstoši minētajam pēc pilnīgas šajā tiesvedībā izklāstīto pārkāpumu pret spriedumu Komisija/Itālija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) novēršanas kavējuma nauda vairs nebūtu jāmaksā.</TXT></NP><NP><NO.P>165.</NO.P><TXT>Ja Itālija līdz sprieduma pasludināšanai novērš citus atsevišķus pārkāpumus, tai šī novēršana ir tieši jāpierāda Komisijai. Tādā gadījumā kavējuma nauda samazinātos tieši atbilstoši minētajiem kritērijiem.</TXT></NP><NP><NO.P>166.</NO.P><TXT>Tādēļ ir jāpiespriež Itālijai samaksāt kavējuma naudu par dienu EUR 158 200 apmērā līdz sprieduma Komisija/Itālija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) pilnīgai izpildei, naudas līdzekļus ieskaitot kontā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Eiropas Savienības pašu resursi<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>. Šī pamatsumma ir jāsamazina attiecīgi par EUR 2100, ja Itālija Komisijai pierāda slēgta nelikumīga poligona, kurā atrodas bīstamie atkritumi, attīrīšanu, par EUR 700, pierādot cita poligona attīrīšanu, un par EUR 1400, pierādot atkārtotas atļaujas izsniegšanu atbilstoši Poligonu direktīvai attiecībā uz poligonu, kurš turpina darboties.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>Par lietu C‑378/13 Komisija/Grieķija</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>167.</NO.P><TXT>Līdz tiesas sēdei Grieķija attiecībā pret papildu uzaicinājumā sniegt viedokli noteikto termiņu gan ir panākusi progresu. Tomēr joprojām tiek izmantoti 70 nelikumīgi poligoni un vēl citi 223 slēgti nelikumīgi poligoni ir jāattīra.</TXT></NP><?PAGE NO="26"?><NP><NO.P>168.</NO.P><TXT>Līdz ar to kavējuma naudas piespriešana Grieķijas Republikai ir finansiāli piemērots veids, lai to mudinātu veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai izbeigtu konstatēto pienākumu neizpildi un nodrošinātu pilnīgu sprieduma Komisija/Grieķija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:592">EU:C:2005:592</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) izpildi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0093"><P>Skat. spriedumus Komisija/Itālija (C‑496/09, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:740">EU:C:2011:740</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 45. punkts), Komisija/Spānija (C‑610/10, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:781">EU:C:2012:781</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 114. punkts) un Komisija/Luksemburga (C‑576/11, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:773">EU:C:2013:773</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 45. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>169.</NO.P><TXT>Kā Itālijas gadījumā vispirms ir jānosaka pamatsumma un tā jāsamazina atkarībā no sprieduma Komisija/Grieķija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:592">EU:C:2005:592</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) turpmākas izpildes (par to i) punktā). Tomēr pilnīgas izpildes atzīšana attiecībā uz nelikumīgo poligonu attīrīšanu rada īpašas problēmas (par to ii) punktā).</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>i)</NO.P><TXT>Par kavējuma naudas pamatsummu</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>170.</NO.P><TXT>Komisija norāda, ka kavējuma nauda par dienu ir jāaprēķina, reizinot tās piedāvāto visām dalībvalstīm vienādo kavējuma naudas pamatsummu dienā, proti, EUR 640 dienā, ar smaguma koeficientu 9 (piemērojot skalu no 1 līdz 20), ilguma koeficientu, kas šajā gadījumā ir 3 (piemērojot skalu no 1 līdz 3), un ar <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>n<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> faktoru, kas atspoguļojot Grieķijas maksātspēju, proti, 4,12. Piemērojot šo metodi, iegūtā summa esot EUR 71 193,60 dienā.</TXT></NP><NP><NO.P>171.</NO.P><TXT>Tomēr arī Grieķijas gadījumā, aprēķinot kavējuma naudu, ir jāpiemēro aktualizētie dati, kurus Komisija ir iekļāvusi savā <DATE ISO="20131121">2013. gada 21. novembra</DATE> paziņojumā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0094"><P>C(2013) 8101, galīgā redakcija, http://ec.europa.eu/eu_law/docs/docs_infringements/c_2013_8101_en.pdf.</P></NOTE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0095"><P>Skat. iepriekš, 151. punkts.</P></NOTE>. Rezultātā tiek iegūta pamatsumma EUR 650 un, ņemot vērā ilgstošo ekonomisko krīzi Grieķijā, nenozīmīgi mazāks maksātspējas faktors <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>n<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> 3,87.</TXT></NP><NP><NO.P>172.</NO.P><TXT>Attiecībā uz ilguma koeficientu Grieķijas notiesāšana gan ir notikusi vēl divus gadus pirms Itālijas notiesāšanas. Tomēr ir jāpiekrīt Grieķijai, ka atšķirībā no Itālijas no Savienības tiesību aktiem atkritumu jomā izrietošie pienākumi šai dalībvalstij nekļuva saistoši jau 1977. gadā, bet gan tikai pievienošanās brīdī <DATE ISO="19810101">1981. gada 1. janvārī</DATE>. Tādēļ arī Grieķijas gadījumā ir piemēroti pārņemt piedāvāto ilguma koeficientu 3.</TXT></NP><NP><NO.P>173.</NO.P><TXT>Spriedumā Komisija/Itālija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:592">EU:C:2005:592</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) konstatētajam pārkāpumam ir mazāka juridiskā nozīme nekā pārkāpumam, par kuru tika vainota Itālija. Tiesa nekonstatēja nedz Bīstamo atkritumu direktīvas pārkāpumu, nedz Poligonu direktīvas pārkāpumu. Tomēr Grieķijā atšķirībā no Itālijas vēl joprojām tiek izmantoti nelikumīgi poligoni, tātad ar lielu varbūtību tiek radīts jauns papildu kaitējums videi un risks veselībai. Turklāt Grieķijā ir vēl jāattīra gandrīz 300 poligoni, tātad apmēram 50 % vairāk nekā Itālijā, lai gan Grieķija ir mazākā dalībvalsts. Tādēļ Komisijas piedāvātais smaguma koeficients gan būtu jāsamazina, taču tikai līdz 7,5.</TXT></NP><NP><NO.P>174.</NO.P><TXT>Ja pamatsumma EUR 650 tiek reizināta ar maksātspējas faktoru <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>n<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> 3,87, smaguma koeficientu 7,5 un ilguma koeficientu 3, rezultātā tiek iegūta kavējuma nauda par dienu EUR 56 598,75.</TXT></NP><NP><NO.P>175.</NO.P><TXT>Samazinot kavējuma naudu, attiecīgi par katru attīrīšanu un katru slēgšanu būtu jāizmanto faktors 1. Šo faktoru summa 223 slēgtu poligonu, kuri ir jāattīra, un 70 poligonu, kuri ir jāslēdz un jāattīra, gadījumā ir 363. Tādēļ vienkāršības labad kavējuma nauda par dienu būtu jānoapaļo uz EUR 54 450 un, pierādot nelikumīga poligona slēgšanu vai attīrīšanu, būtu attiecīgi jāsamazina par EUR 150.</TXT></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="27"?><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>ii)</NO.P><TXT>Par poligonu slēgšanas atzīšanu</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>176.</NO.P><TXT>Tomēr, kā pareizi uzsver Komisija, slēdzot nelikumīgus poligonus, pastāv risks, ka to vietā radīsies jauni nekontrolētas [atkritumu] noglabāšanas gadījumi. Šis risks ir atbilstoši jāņem vērā, samazinot kavējuma naudu.</TXT></NP><NP><NO.P>177.</NO.P><TXT>Praksē grūti realizējams šķiet rakstveida procesā Komisijas piedāvātais risinājums kavējuma naudas apmēru noteikt, ņemot vērā nelikumīgo poligonu skaitu. Pastāvētu risks, ka tiktu aizsegti nelikumīgi poligoni, kas aizstātu iepriekšējos. Turklāt tieši uz Grieķijas salām pastāv risks, ka atkritumi tiek nekontrolēti nogremdēti jūrā, to laicīgi neatklājot.</TXT></NP><NP><NO.P>178.</NO.P><TXT>Tādēļ efektīvāks ir Komisijas tiesas sēdē izteiktais priekšlikums nelikumīga poligona slēgšanu akceptēt tikai tad, ja vienlaicīgi tiek pierādīts, ka pastāv pietiekama kapacitāte likumīgi pārstrādāt un apglabāt atkritumus un tā tiek arī izmantota. Proti, bez šādas kapacitātes saražotie atkritumi nenovēršami tiek noglabāti nelikumīgi.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P>iii)</NO.P><TXT>Starpsecinājums</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>179.</NO.P><TXT>Tādēļ ir jāpiespriež Grieķijas Republikai samaksāt Eiropas Komisijai kavējuma naudu par dienu EUR 54 450 apmērā līdz sprieduma Komisija/Grieķija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:592">EU:C:2005:592</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) pilnīgai izpildei, naudas līdzekļus ieskaitot kontā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>Eiropas Savienības pašu resursi<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>. Šī pamatsumma ir jāsamazina attiecīgi par EUR 150, ja Grieķija Komisijai pierāda nelikumīga poligona slēgšanu, kā arī pietiekamu kapacitāšu esamību un izmantošanu likumīgai atkritumu pārstrādei vai apglabāšanai, vai slēgta nelikumīga poligona attīrīšanu.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Par naudas sodu</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>180.</NO.P><TXT>Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru papildus kavējuma naudai var tikt noteikts arī naudas sods<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0096"><P>Spriedumi Komisija/Francija (C‑304/02, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:444">EU:C:2005:444</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 80.–86. punkts), Komisija/Grieķija (C‑369/07, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:428">EU:C:2009:428</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 143. punkts) un Komisija/Spānija (C‑610/10, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:781">EU:C:2012:781</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 140. punkts).</P></NOTE>. To darot, katrā lietā ir jāņem vērā visi atbilstošie apstākļi gan saistībā ar konstatētās pienākumu neizpildes īpatnībām, gan attiecīgo tās dalībvalsts nostāju, uz kuru attiecas procedūra, kas uzsākta, pamatojoties uz LESD 260. pantu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0097"><P>Spriedumi Komisija/Francija (C‑121/07, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:695">EU:C:2008:695</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 62. punkts), Komisija/Spānija (C‑610/10, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:781">EU:C:2012:781</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 141. punkts) un Komisija/Luksemburga (C‑576/11, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:773">EU:C:2013:773</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 58. punkts).</P></NOTE>. Šajā ziņā minētajā tiesību normā Tiesai ir paredzēta plaša rīcības brīvība, lai lemtu par šādas sankcijas noteikšanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0098"><P>Spriedumi Komisija/Spānija (C‑610/10, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:781">EU:C:2012:781</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 141. punkts), Komisija/Īrija (C‑374/11, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:827">EU:C:2012:827</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 47. punkts) un Komisija/Zviedrija (C‑270/11, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:339">EU:C:2013:339</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 40. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>181.</NO.P><TXT>Komisija piedāvā naudas soda aprēķināšanai izmantot metodi, kas izpaužas tādējādi, ka nemainīgā pamatsumma par dienu EUR 210 apmērā tiek sareizināta ar smaguma koeficientu un faktoru <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>n<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>, kas summas ziņā atbilst kavējuma naudas aprēķināšanai piedāvātajām vērtībām, kā arī ar kopš pirmā sprieduma pasludināšanas pagājušo dienu skaitu.</TXT></NP><?PAGE NO="28"?><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>Par lietu C‑196/13 Komisija/Itālija</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>182.</NO.P><TXT>Ja šos datus aktualizē atbilstoši manam priekšlikumam attiecībā uz Itālijai piemērojamo kavējuma naudu, par pamatu izmantojot atbilstoši jaunākajiem Komisijas paziņojumiem paaugstināto pamatsummu EUR 220, maksātspējas faktoru <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>n<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/> 16,57 un smaguma koeficientu 5, pamatsummas apmērs ir EUR 18 227. Balstoties uz šo secinājumu nolasīšanas dienu, 2687 dienas pēc sprieduma Komisija/Itālija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) pasludināšanas, naudas soda apmērs ir EUR 48 975 949. Ja spriedums tiek pasludināts, piemēram, četrus mēnešus pēc secinājumu nolasīšanas, atbilstoši minētajam būtu iespējams noteikt naudas sodu EUR 51 163 189 apmērā.</TXT></NP><NP><NO.P>183.</NO.P><TXT>Jautājums ir par to, vai šī summa ir piemērota.</TXT></NP><NP><NO.P>184.</NO.P><TXT>Proti, papildus apsvērumiem, kurus es izteicu saistībā ar kavējuma naudu, nosakot naudas sodu, saskaņā ar judikatūru ir jāņem vērā attiecīgās dalībvalsts <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>nostāja<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0099"><P>Skat. pierādījumus 97. punktā.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>185.</NO.P><TXT>Ja ar to tiktu saprasts arī dalībvalsts viedoklis, ka tā ir atbildīga par Savienības tiesību pārkāpumu, pret Itāliju varētu izmantot tās kritiku par spriedumu Komisija/Itālija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>). Šī kritika it īpaši ir par izmantotajiem pierādījumiem un šķietamu Tiesas secinājumu neprecizitāti.</TXT></NP><NP><NO.P>186.</NO.P><TXT>Šis arguments katrā ziņā ir Itālijas tiesību izpratnes loģiskas sekas. Tomēr atbilstoši arī no dalībvalstu puses izmantojamam efektīvas tiesību aizsardzības principam ir aizliegts sankcijas noteikt tikai tādēļ, ka dalībvalsts aizstāv savu tiesību izpratni, pat ja Tiesa tai nepiekrīt. Situācija ir atšķirīga, ja dalībvalsts balstās uz acīmredzami maldīgu viedokli un tās mērķis ir tikai kavēt tiesvedību. Tomēr Itālijas tiesību izpratne ir pamatota, it īpaši tādēļ, ka izpildāmais spriedums dažos punktos ir jāinterpretē.</TXT></NP><NP><NO.P>187.</NO.P><TXT>Turpretim noteikti ir jāņem vērā sadarbības ar Komisiju un Tiesu trūkums<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0100"><P>Spriedums Komisija/Grieķija (C‑407/09, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:196">EU:C:2011:196</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 33. punkts).</P></NOTE>. Šajā ziņā īpaša nozīme ir tam, ka Itālija, tikai atbildot uz argumentēto atzinumu, ir mēģinājusi sniegt visaptverošu informāciju. Līdz ar to nebija pārsteigums, ka šī informācija daļēji bija kļūdaina un tādēļ bija nepieciešami bieži labojumi un papildinājumi, pat tiesvedībā Tiesā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0101"><P>Skat. iepriekš, 47. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>188.</NO.P><TXT>Turklāt Tiesa šajā ziņā ir uzsvērusi, ka dalībvalsts izdarīto pārkāpumu atkārtošanās noteiktā jomā var norādīt uz to, ka tādu pašu Savienības tiesību pārkāpumu atkārtošanās nākotnē efektīva novēršana var prasīt tāda atturoša pasākuma veikšanu kā piespriešana samaksāt naudas sodu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0102"><P>Spriedumi Komisija/Francija (C‑121/07, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:695">EU:C:2008:695</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 69. punkts), Komisija/Itālija (C‑496/09, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:740">EU:C:2011:740</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 90. punkts), Komisija/Īrija (C‑279/11, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:834">EU:C:2012:834</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 70. punkts) un Komisija/Spānija (C‑184/11, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:316">EU:C:2014:316</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 78. punkts).</P></NOTE>. Taču Tiesa Itāliju jau ir notiesājusi vairāk nekā 20 tiesvedībās par tiesību aktu atkritumu jomā pārkāpumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0103"><P>Pirmais spriedums Komisija/Itālija (apvienotās lietas no 30/81 līdz 34/81, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1981:317">EU:C:1981:317</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) bija par dažādu direktīvu atkritumu jomā netransponēšanu un pēdējais spriedums Komisija/Itālija (C‑297/08, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:115">EU:C:2010:115</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) bija par būtiskiem trūkumiem atkritumu apsaimniekošanā Kampānijā.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>189.</NO.P><TXT>Tādēļ es uzskatu par piemērotu naudas sodu šajā lietā paaugstināt par apmēram 9 miljoniem, nosakot to 60 miljonu apmērā.</TXT></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="29"?><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>Par lietu C‑378/13 Komisija/Grieķija</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>190.</NO.P><TXT>Attiecībā uz Grieķiju pamatsumma EUR 220 apmērā ir jāsareizina ar maksātspējas faktoru <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>n<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> 3,87 un smaguma koeficientu 7,5. Rezultātā tiek iegūta summa EUR 6385,50 par dienu. Ja tā tiek sareizināta ar 3258 dienām kopš sprieduma Komisija/Grieķija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:592">EU:C:2005:592</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) pasludināšanas, šo secinājumu nolasīšanas dienā naudas sods ir EUR 20 803 959. Ja spriedums tiktu pasludināts četrus mēnešus vēlāk, šī summa būtu palielinājusies līdz EUR 21 570 219.</TXT></NP><NP><NO.P>191.</NO.P><TXT>Grieķijas nostāja par sadarbību ar Komisiju nevar tikt kritizēta. Taču ir jāņem vērā, ka arī Grieķija jau vairākas reizes ir tikusi notiesāta par problēmām, kas saistītas ar tiesību aktiem atkritumu jomā. It īpaši ir jāuzsver kavējuma naudas noteikšana pirmo reizi par nelegālu poligonu <HT TYPE="ITALIC">Kouroupitos</HT> Krētā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0104"><P>Spriedums Komisija/Grieķija (<HT TYPE="ITALIC">Kouroupitos</HT>, C‑387/97, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2000:356">EU:C:2000:356</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>192.</NO.P><TXT>Tādēļ es piedāvāju attiecībā uz Grieķiju noteikt naudas sodu EUR 22 miljonu apmērā.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>VI –</NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesāšanās izdevumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>193.</NO.P><TXT>Atbilstoši Reglamenta 138. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.</TXT></NP><NP><NO.P>194.</NO.P><TXT>Komisija lietā C‑196/13 ir lūgusi notiesāt Itālijas Republiku, un tai, ņemot vērā tās argumentus, spriedums ir nelabvēlīgs. Ja nolēmums tai ir labvēlīgs, tā daļēji pirmstiesas procedūrā nav norādījusi uz visu lietderīgo informāciju. Tādēļ tai ir jāpiespriež atlīdzināt visus šīs tiesvedības tiesāšanās izdevumus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0105"><P>Skat. spriedumus Komisija/Luksemburga (C‑32/05, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:749">EU:C:2006:749</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 87. punkts) un Komisija/Spānija (C‑151/12, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:690">EU:C:2013:690</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 57. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>195.</NO.P><TXT>Tas, ka Grieķijai ir jāatlīdzina tiesāšanās izdevumi tiesvedībā C‑378/13, izriet no šai dalībvalstij pilnīgi nelabvēlīgā sprieduma.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>VII –</NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>196.</NO.P><TXT>Tādēļ es iesaku Tiesai lietā C‑196/13 Komisija/Itālija nolemt šādi:</TXT><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>līdz <DATE ISO="20090930">2009. gada 30. septembrim</DATE>, kad beidzās Eiropas Komisijas argumentētajā atzinumā noteiktais termiņš, neveicot visus pasākumus, kas ir nepieciešami sprieduma Komisija/Itālija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) izpildei, Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai izriet no Direktīvas 75/442/EEK par atkritumiem grozītajā redakcijā, kas ietverta Direktīvā 91/156/EEK, 4., 8. un 9. panta, Direktīvas 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem 2. panta 1. punkta un Direktīvas 1999/31/EK par atkritumu poligoniem 14. panta, kā arī LESD 260. panta 1. punkta;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>piespriest Itālijas Republikai maksāt Eiropas Komisijai kavējuma naudu par dienu EUR 158 200 apmērā līdz sprieduma Komisija/Itālija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:250">EU:C:2007:250</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) pilnīgai izpildei, naudas līdzekļus ieskaitot kontā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>Eiropas Savienības pašu resursi<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/>. Šī pamatsumma ir jāsamazina attiecīgi par EUR 2100, ja Itālija Komisijai pierāda slēgta nelikumīga poligona, kurā atrodas bīstamie atkritumi, attīrīšanu, par EUR 700, pierādot cita poligona attīrīšanu, un par EUR 1400, pierādot atkārtotas atļaujas izsniegšanu atbilstoši Direktīvai 1999/31/EK attiecībā uz poligonu, kurš turpina darboties;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>piespriest Itālijas Republikai samaksāt Eiropas Komisijai naudas sodu EUR 60 miljonu apmērā, naudas līdzekļus ieskaitot kontā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>Eiropas Savienības pašu resursi<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>;</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="30"?><ITEM><NP><NO.P>4)</NO.P><TXT>pārējā daļā prasību noraidīt;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>5)</NO.P><TXT>piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP><NP><NO.P>197.</NO.P><TXT>Lietā C‑378/13 Komisija/Grieķija Tiesai būtu jāizlemj šādi:</TXT><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>līdz <DATE ISO="20101229">2010. gada 29. decembrim</DATE>, kad beidzās Eiropas Komisijas papildu uzaicinājumā sniegt viedokli noteiktais termiņš, neveicot visus pasākumus, kas ir nepieciešami sprieduma Komisija/Grieķija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:592">EU:C:2005:592</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) izpildei, Grieķijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai izriet no Direktīvas 75/442/EEK par atkritumiem redakcijā, kas ietverta Direktīvā 91/156/EEK, 4., 8. un 9. panta, kā arī LESD 260. panta 1. punkta;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>piespriest Grieķijas Republikai maksāt Eiropas Komisijai kavējuma naudu par dienu EUR 54 450 apmērā līdz sprieduma Komisija/Grieķija (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:592">EU:C:2005:592</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) pilnīgai izpildei, naudas līdzekļus ieskaitot kontā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>Eiropas Savienības pašu resursi<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>. Šī pamatsumma ir jāsamazina attiecīgi par EUR 150, ja šī dalībvalsts Komisijai pierāda nelikumīga poligona slēgšanu, kā arī pietiekamu kapacitāšu esamību un izmantošanu likumīgai atkritumu pārstrādei vai apglabāšanai vai slēgta nelikumīga poligona attīrīšanu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>piespriest Grieķijas Republika samaksāt Eiropas Komisijai naudas sodu EUR 22 miljonu apmērā, naudas līdzekļus ieskaitot kontā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>Eiropas Savienības pašu resursi<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>4)</NO.P><TXT>piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>