|
Eiropas Savienības |
LV C sērija |
|
C/2025/3644 |
2.7.2025 |
Paziņojums par apstiprinātu standarta grozījumu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēta produkta specifikācijā: publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2025/27 (1) 5. panta 4. punktu
(C/2025/3644)
STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS
(Regulas (ES) 2024/1143 24. pants)
“Canon Fronsac”
PDO-FR-A0924-AM01 – 10.4.2025.
1. Produkta nosaukums
“Canon Fronsac”
2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids
|
☒ |
Aizsargāts cilmes vietas nosaukums (ACVN) |
|
☐ |
Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢIN) |
|
☐ |
Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (ĢIN) |
3. Nozare
|
☐ |
Lauksaimniecības produkti |
|
☒ |
Vīni |
|
☐ |
Stiprie alkoholiskie dzērieni |
4. Valsts, pie kuras pieder ģeogrāfiskais apgabals
Francija
5. Dalībvalsts iestāde, kas paziņo standarta grozījumu
Conseil des vins de Fronsac [Fronsac vīna padome]
6. Kvalificēšana par standarta grozījumu
Francijas iestādes uzskata, ka pieteikums atbilst Regulas (ES) Nr. 1308/2013 un Regulas (ES) 2024/1143 prasībām.
Grozījumi produkta specifikācijā ir standarta grozījumi saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1143 24. panta 4. punktā sniegto definīciju.
Ar ACVN “Canon Fronsac” apzīmētā produkta specifikācijas grozījuma pieteikums neietver nevienu no trim gadījumiem, kad grozījums būtu uzskatāms par Savienības grozījumu, proti, tas:
|
a) |
neietver izmaiņas nosaukumā vai nosaukuma lietojumā vai ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēta(-u) produkta(-u) kategorijas izmaiņas; |
|
b) |
nerada risku, ka par spēkā neesošu tiks padarīta saikne ar ģeogrāfisko apgabalu; |
|
c) |
neparedz turpmākus produkta tirdzniecības ierobežojumus. Tāpēc Francijas iestādes uzskata, ka pieteikums attiecas uz standarta grozījumu. |
7. Apstiprinātā(-o) standarta grozījuma(-u) apraksts
1. Ģeogrāfiskais apgabals
Ģeogrāfiskais apgabals ir atjaunināts, pamatojoties uz Nacionālā statistisko un ekonomisko pētījumu institūta (INSEE) Oficiālā administratīvi teritoriālo vienību klasifikatora 2024. gada redakciju.
Šis grozījums ietekmē vienotā dokumenta iedaļu “Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals”.
2. Tiešās apkaimes apgabals
Tiešās apkaimes apgabals ir atjaunināts, pamatojoties uz INSEE Oficiālā administratīvi teritoriālo vienību klasifikatora 2024. gada redakciju.
Šis grozījums ietekmē vienotā dokumenta iedaļu par papildu nosacījumiem.
3. Vīnogu šķirnes
Šķirne “Cot N” (jeb “Malbec”), kas sākotnēji tika iekļauta sekundāro šķirņu sarakstā, ir kļuvusi par galveno vīnogu šķirni.
Šā grozījuma mērķis ir pielāgot produktus klimata pārmaiņām. Šķirne “Malbec” ir perfekti piemērota Žirondā novērotajam temperatūras kāpumam. Šī vēlīnā šķirne labāk nogatavojas sezonas beigās un palīdz nodrošināt līdzsvaru ar šķirni “Merlot”, kuras vīnogu spirta koncentrācija līdz ar klimata pārmaiņām ir palielinājusies.
Ikgadējās degustācijas ir apstiprinājušas, ka šīs izmaiņas būtiski nemaina produktu organoleptiskās īpašības.
Šis grozījums ietekmē vienotā dokumenta iedaļu “Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu”.
4. Vīnkoku veidošanas metode
Pievienota prasība no zemesgabaliem aizvākt bojā gājušus vīnogulājus.
Grozīts apraksts par zonu, kurā var veikt nezāļu ķīmisko kontroli. Tagad ir noteikts, ka tie ir 30 cm vīnogulāju rindas abās pusēs.
Pievienota prasība aprēķināt apstrādes biežuma rādītāju.
Ar šīm izmaiņām tiek risinātas sabiedrības un vides problēmas. Tās ļauj pilnā mērā izmantot operatoru ieviestās videi draudzīgās metodes.
Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.
5. Kupāža
Teksts par kupāžu ir grozīts, lai svītrotu tekstu, kas atkārtojas. Šā grozījuma mērķis ir padarīt produkta specifikāciju vieglāk saprotamu.
Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.
6. Analītiskie standarti
Lai piemērotu Eiropas tiesību aktos noteiktos standartus, ir svītroti iepakoto vīnu analītiskie standarti (gaistošais skābums un kopējais sēra dioksīda saturs).
Šis grozījums ietekmē vienotā dokumenta iedaļu “Vīnu apraksts”.
7. Izturēšana
Izturēšanas periods ir saīsināts par 2,5 mēnešiem, un tas ilgst līdz 1. jūnijam nākamajā gadā pēc ražas novākšanas.
Šā grozījuma mērķis ir ražot augļainākus vīnus. Tas arī ļaus apgādāt tirgu vasaras periodā un dažādot vīnu klāstu, piedāvājot cuvée vīnus, kas vienu gadu vai ilgāk izturēti mucās, un augļainus vīnus, kuri izturēti tvertnēs. Tādējādi tiek nodrošināta iespēja piegādāt vīnus lielajiem mazumtirgotājiem, kā arī apmierināt tūristu augošo pieprasījumu reģionā.
Ikgadējās degustācijas ir apstiprinājušas, ka šīs izmaiņas produktu organoleptiskās īpašības ietekmē minimāli.
Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.
8. Datums, no kura produktu laiž tirgū pārdošanai patērētājam
Pēc izturēšanas perioda vīnus laiž tirgū pārdošanai patērētājam, sākot ar 30. jūniju nākamajā gadā pēc ražas novākšanas.
Šis grozījums izriet no izturēšanas perioda saīsināšanas, un tas neietekmē produktu.
Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.
9. Datums, no kura atļauta aprite starp apstiprinātām noliktavām
Šis noteikums no specifikācijas ir svītrots, lai nodrošinātu vīnu apriti starp visiem operatoriem un novērstu jebkādu negodīgas konkurences risku.
Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.
10. Saikne
Iekļauts teikums saskaņā ar grozījumu noteikumos par kupāžu un šķirnes “Cot N” kā galvenās vīnogu šķirnes pievienošanu.
Grozīts arī izturēšanas perioda ilgums.
Šie grozījumi ietekmē vienotā dokumenta iedaļu “Saiknes apraksts”.
11. Pārejas pasākumi
Svītroti pārejas pasākumi, kuriem beidzies termiņš, proti, pasākumi attiecībā uz vīnogu šķirnēm un vīnkoku veidošanas metodēm.
Šā grozījuma mērķis ir padarīt produkta specifikāciju vieglāk lasāmu.
Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.
12. Norādes
Atjaunināta Cilmes vietu un kvalitātes valsts institūta (Institut national de la qualité et de l’origine, INAO) kontaktinformācija.
Grozīta produkta specifikācijas pārbaudes kārtība.
Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.
VIENOTAIS DOKUMENTS
1. Nosaukums
Canon Fronsac
2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids
ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums
3. Vīnkopības produkta kategorijas
|
1. |
Vīns |
3.1. Kombinētās nomenklatūras kods
|
— |
22 – DZĒRIENI, ALKOHOLISKI ŠĶIDRUMI UN ETIĶIS 2204 – Svaigu vīnogu vīns, ieskaitot stiprinātos vīnus; vīnogu misa, izņemot pozīcijā 2009 minēto |
4. Vīnu apraksts
Šis vīns ir nedzirkstošs, sauss sarkanvīns. Šo vīnu minimālā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir 11 %. Pēc bagātināšanas vīnu kopējā spirta tilpumkoncentrācija nedrīkst pārsniegt 13,5 %. Katrā vīna partijā, ko pārdod neiepakotā vai iepakotā veidā, ābolskābes saturs nepārsniedz 0,30 gramus uz litru. Katrā vīna partijā, ko pārdod neiepakotā vai iepakotā veidā, fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs nepārsniedz 3 gramus uz litru. Katrā vīna partijā, ko pārdod neiepakotā veidā, gaistošā skābuma saturs nepārsniedz 13,26 miliekvivalentus uz litru vai 0,79 gramus uz litru, izsakot ar etiķskābi (0,65 g uz litru, izsakot ar H2SO4). Katrā vīna partijā, ko pārdod neiepakotā veidā, kopējais sēra dioksīda saturs nepārsniedz 140 miligramus uz litru. Kopējais skābums atbilst tam, kas noteikts ES tiesību aktos. Vīnu ražo no šķirnes “Merlot N” vīnogām, ko bieži papildina ar šķirnes “Cabernet Franc N” un “Cabernet Sauvignon N” vīnogām, kuras nodrošina svaigumu un struktūru, palielina vīnu izturēšanas potenciālu un aromātu sarežģītību. Šķirne “Malbec” ir ceturtā visbiežāk stādītā šķirne pēc “Merlot”, “Cabernet Franc” un “Cabernet Sauvignon”. Arī tā labi aug kaļķainās, māla un grants vai māla un kaļķakmens augsnēs. Kopā ar “Merlot” un “Cabernet” tā vīnam piešķir bagātīgāku tanīnu buķeti un melno ogu un lakricas aromātu. No minētajām vīnogu šķirnēm iegūst vīnu intensīvā sarkanā krāsā ar purpursarkanu vai rubīnsarkanu nokrāsu un spēcīgu smaržu, kurā bieži izceļas sarkano augļu (kazeņu, ķiršu, upeņu) aromātu notis. Izturēšanas laikā tās var pārtapt sarežģītā buķetē, kurā dažkārt jūtamas trifeļu notis, bet citkārt – medījuma vai pikantas notis atkarībā no augsnes veida. Pārējās analītiskās vērtības pēc noklusējuma atbilst ES tiesību aktiem.
Vispārīgās analītiskās īpašības
|
— |
Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %): — |
|
— |
Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %): — |
|
— |
Minimālais kopējais skābums: — |
|
— |
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): — |
|
— |
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): — |
5. Vīndarības metodes
5.1. Īpašās vīndarības metodes
Atļauti subtraktīvās bagātināšanas paņēmieni, nepārsniedzot 15 % koncentrāciju. Pēc bagātināšanas vīnu kopējā spirta tilpumkoncentrācija nedrīkst pārsniegt 13,5 %. Attiecībā uz vīniem izmantotajām vīndarības metodēm papildus iepriekš izklāstītajiem noteikumiem jāievēro pienākumi, kas noteikti ES tiesību aktos un Lauku un zivsaimniecības kodeksā.
Audzēšanas metode
Stādījumu minimālā biezība ir 5 000 vīnogulāju uz hektāru. Rindstarpu platums nedrīkst pārsniegt 2 metrus, bet atstatumam starp vienas rindas vīnogulājiem jābūt vismaz 0,80 metriem.
Vīnogulājus apgriež ne vēlāk kā izplaukušu lapu stadijā (9. stadijā pēc Lorenca skalas), izmantojot šādus paņēmienus: vienkārša vai dubulta Gijo [Guyot] tipa apgriešana, īsā apgriešana (kordona vai vēdekļa formā) vai garā apgriešana, atstājot ne vairāk kā 12 vīnstīgu pumpuru uz katra vīnkoka. Garie zari nekādā gadījumā nedrīkst pārklāties.
Apūdeņošana vīnogulāju augšanas sezonā ir atļauta tikai tad, ja iestājies ilgstošs sausums, kas traucē vīnogulāju pareizu fizioloģisko attīstību un vīnogu nogatavošanos.
5.2. Maksimālais ražas iznākums
65 hektolitri uz hektāru
6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals
Vīnogu ražu novāc un vīnus gatavo, nogatavina un iztur šādu Žirondas [Gironde] departamenta pašvaldību teritorijā (pamatojoties uz Oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru, kas bija spēkā 2024. gada 20. februārī): Fronsac un Saint-Michel-de-Fronsac.
7. Vīna vīnogu šķirnes
“Cabernet Franc N”
“Cabernet Sauvignon N”
“Carmenère N”
“Cot N” – “Malbec”
“Merlot N”
“Petit Verdot N”
8. Saiknes apraksts
|
a) |
Apraksts par dabas faktoriem, kas veido saikni. Ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Canon Fronsac” apzīmētā produkta ražošanas ģeogrāfiskais apgabals atrodas Dordoņas [Dordogne] upes labajā krastā – vietā, kur Dordoņa saplūst ar Ilu [Isle], kā arī ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Fronsac” apzīmētā produkta ražošanas ģeogrāfiskā apgabala dienvidrietumos, Saint-Michel-de-Fronsac un Fronsac pašvaldību teritorijā. Šā nosaukuma aptvertais apgabals atrodas Žirondas [Gironde] departamenta ziemeļaustrumos, un austrumos to no Liburnas atdala Ilas ieleja. Tāpat kā visā Žirondas departamentā, kas robežojas ar Atlantijas okeānu, tajā valda mērens jūras klimats ar mērenām temperatūras svārstībām, un tas labvēlīgi ietekmē vīnogulāju audzēšanu. Samērā stāvās kalnu nogāzes un abas tuvumā esošās upes – Dordoņa un Ila – palīdz aizsargāt vīnogulājus no sala un auksta gaisa uzkrāšanās. Jūras klimats ir neparedzams – dažos gados rudenī iestājas lietus un zema atmosfēras spiediena periodi vai, gluži pretēji, vērojamas karstas un ļoti saulainas sezonas beigas. Šis mainīgums ievērojami ietekmē ražu. Samērā stāvās kalnu nogāzes un abas tuvumā esošās upes – Dordoņa un Ila – palīdz aizsargāt vīnogulājus no sala un auksta gaisa uzkrāšanās. Ainavā izceļas klinšaini pacēlumi, no kuriem paveras skats uz Dordoņu. To vidū ir 61 metru augstā Tertre de Canon virsotne, ko rotā greznas châteaux, no kurām plaši redzama Dordoņas ieleja. Ainava ir tipiska Liburnas vīnkopības apgabaliem – to veido mazi pakalni un ielejas, kā arī nogāzes, kuru malās izveidojusies kokaugiem klāta pārkare un no kurām redzama Dordoņa, un kuras klāj vīndārzi. Vīndārzos ir izkaisīti ciemati, kuriem raksturīgas kaļķakmens mājas ar dakstiņu jumtiem un baznīcas, kas celtas 11., 12. un 13. gadsimtā. Vīnogu ražas novākšanai paredzētie zemesgabali ir daļa no precīzi noteikta apgabala, kas neietver aluviālās platības Dordoņas ielejas zemākajās vietās, proti, vīnogulājus audzē tikai kalnu nogāzēs. No plakankalnes lejasdaļas līdz tās augstākajiem punktiem atrodama virkne terciāro nogulumu: — molasse du Fronsadais atsegumi Dordoņas ielejā, kam raksturīga dažāda rupjuma smilts un ko dažkārt papildina smilšakmens vai vidējs māls, — Castillon kaļķakmens, kas veido pārkari, kura lielākoties apaugusi ar kokiem un stiepjas visas plakankalnes garumā gar Dordoņu, — Calcaire à Astéries [jūraszvaigžņu kaļķakmens], kas ir ļoti dažāds – ar atšķirīgu blīvumu, bagāts ar fosilijām vai izkārtojies slāņos, kuros mijas māls un kaļķakmeni saturoša smilts un kurus klāj plāns smilts un māla vai grants kolūvijs. Canon Fronsac vīndārzi atrodas molasu nogāzēs, kur izveidojušās kaļķainas brūnaugsnes, un to lielākā daļa izvietota plakankalnē uz Calcaire à Astéries pamatnes, kur attīstījušās māla un kaļķakmens vai māla un smilts augsnes. |
|
b) |
Apraksts par cilvēkfaktoriem, kas veido saikni. Romiešu okupācijas laikā Gallijā, Pax Romana periodā, romieši bija pirmie, kas lika pamatus Fronsac reģiona reputācijai; šā reģiona vēsture ir cieši saistīta ar aizsargātā cilmes vietas nosaukuma “Canon Fronsac” rašanos. Romieši par labiem vīnogulājiem uzskatīja tikai tos, kas bija izkārtoti vairākās rindās kalnu nogāzēs. 17. gadsimtā kardināla Rišeljē [Richelieu] ierašanās iezīmēja sākumu Fronsac vīnu slavai aristokrātiskajās augstākajās aprindās. Pēc Fronsac zemju iegūšanas 1633. gadā viņš tās novēlēja savas jaunākās māsas bērniem. 18. gadsimtā Fronsac hercogisti mantoja Luī-Fransuā Armāns di Plesī [Louis-François Armand du Plessis], pazīstams kā Fronsaks un kardināla Rišeljē un maršala hercoga Rišeljē brāļa mazmazdēls. Maršals, kas bija slavens ar savu izlaidīgo dzīvesveidu un kas bija Kazanovas [Casanova] draugs, Fronsac vīnu reputācijas veicināšanā paveica vairāk nekā jebkurš cits valstsvīrs. Saviesīgajos pasākumos, ko viņš rīkoja savā rezidencē – itāļu stila izpriecu pilī, viņš aicināja šos vīnus dzert Versaļas galmā. Tā rezultātā Fronsac un Canon Fronsac vīni Parīzē kļuva par “modes lietu”, un tie tika dēvēti par “Rišeljē iecienītāko tisane [zāļu uzlējumu]”. Tomēr izšķirošais brīdis Canon Fronsac vīndārzu kvalitātes nostiprināšanā pienāca 18. gadsimta beigās, kad tirgotāji no Liburnas (Fontemoing, Boyer un Lafon) iegādājās īpašumus, kuros iegūtie vīni baudīja lielāku atzinību un tika tirgoti par augstāku cenu. Šīs personas vīnkopību radikāli pārveidoja, veco, haotiski sastādīto vīnogulāju vietā stādot rūpīgi atlasītu šķirņu vīnogulājus un vīnus izturot. Tādējādi, saskaņā ar profesora Anrī Anžalbē [Henri Enjalbert] teikto, Canon Fronsac kļuva par “izcilo Liburnas vīnu vēsturisko šūpuli” (Enjalbert, H., Les Grands Vins de Saint-Emilion, Pomerol et Fronsac [Izcilie Saint-Emilion, Pomerol un Fronsac vīni], 1983). Nosaukums “Canon Fronsac”, kas 1964. gadā tika vienkāršots, sākotnēji ar 1939. gada 1. jūlija dekrētu tika atzīts kā “Côtes de Canon Fronsac”. Šā nosaukuma aptvertā lauksaimniecības zeme vairākas desmitgades ir bijusi atvēlēta vīnogulāju audzēšanai. Tāpat kā visus Liburnas vīnus, arī šos vīnus joprojām ražo ģimeņu saimniecībās, kas aptver aptuveni 50 vīnkopības īpašumu, kuru vidējā platība ir seši hektāri. 2010. gadā aizsargātā cilmes vietas nosaukuma “Canon Fronsac” aptvertie vīndārzi aizņēma 270 hektārus, un gada vidējā produkcija bija 11 000 hektolitru. |
Vīndārzos iegūst nedzirkstošus sarkanvīnus; tos gatavo no šķirnes “Merlot N”, kas ir labi piemērota māla un kaļķakmens nogāzēm, kur tā labi nogatavojas. Šīs šķirnes vīnogas bieži papildina ar šķirnes “Cabernet Franc N” un “Cabernet Sauvignon N” vīnogām, kas nodrošina svaigumu un struktūru, palielinot šo vīnu izturēšanas potenciālu un aromātu sarežģītību. Šķirne “Malbec” ir ceturtā visbiežāk stādītā šķirne pēc “Merlot”, “Cabernet Franc” un “Cabernet Sauvignon”. Arī tā labi aug kaļķainās, māla un grants vai māla un kaļķakmens augsnēs. Kopā ar “Merlot” un “Cabernet” tā vīnam piešķir bagātīgāku tanīnu buķeti un melno ogu un lakricas aromātu. No minēto šķirņu vīnogām iegūst vīnus intensīvā sarkanā krāsā ar purpursarkanu vai rubīnsarkanu nokrāsu un spēcīgu smaržu, kurā bieži izceļas sarkano augļu (kazeņu, ķiršu, upeņu) aromātu notis. Izturēšanas laikā tās var pārtapt sarežģītā buķetē, kurā dažkārt jūtamas trifeļu notis, bet citkārt – medījuma vai pikantas notis atkarībā no augsnes veida. Iepriekš minētās vīnogu šķirnes var papildināt ar vecajām Bordo šķirnēm “Carmenère N” un “Petit Verdot N” (no katras ne vairāk kā 10 %). Canon apgabals, ko raksturo nogāzes, nelieli pakalni, klinšainas ielejas, hidrogrāfija (gruntsūdeņi), saulainas kalnu malas, klimats un viegli pieejamas ostas, no pašiem pirmsākumiem izcēlās kā iecienīts vīnkopības apgabals. Tā robežas pirmoreiz tika noteiktas ar 1928. gada 19. maija spriedumu, bet vēlāk apelācijas kārtībā – ar Bordo tiesas 1932. gada 11. jūlija spriedumu, ar ko zemes īpašniekiem šajā izvēlētajā vietā tika piešķirtas tiesības nosaukumam “Côtes de Fronsac” pievienot nosaukumu “Canon”. Minētajā spriedumā ir noteiktas apgabala ārējās robežas, kas atrodas daļā Saint-Michel-de-Fronsac un daļā Fronsac pašvaldības teritorijas. Ar nosaukumu “Canon Fronsac” apzīmētā vīna ražošanai paredzētais zemesgabalu apgabals ietver zemesgabalus, kas atrodas vai nu kaļķainā plakankalnē, kuras caurlaidība nodrošina vieglu ūdens notecēšanu, vai molasu nogāzēs, kas atvieglo ūdens aizplūšanu. Turklāt, kā minēts Bordo tiesas 1932. gada spriedumā, ir izslēgti zemesgabali, kas atrodas jaunāko laiku aluviālajos nogulumos (jeb palus) upes krastā. Šie noteiktie zemesgabali nodrošina vietējo vīnogu šķirņu, it īpaši “Merlot N”, optimālu attīstību. Attiecīgās šķirnes laika gaitā ir atlasītas, jo no tām iegūtos vīnus var labi glabāt un izturēt. Lai saglabātu augšņu īpašības, kas ir pamatfaktors, nedrīkst būtiski mainīt ainavas formu vai reljefu, kā arī to zemesgabalu dabisko augsnes struktūras sastāvu, kuri paredzēti ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Canon Fronsac” apzīmēto vīnu ražošanai. Šie noteiktie zemesgabali nodrošina laika gaitā atlasīto vietējo vīnogu šķirņu optimālu attīstību. No brīža, kad vīnogulāji Canon nogāzēs parādījās pirmo reizi, cilvēki ir pamazām pielāgojuši audzēšanu īpašajiem vides apstākļiem un klimatam. Kopš 17. un 18. gadsimta ir izmantotas échalas [balsta kārtis], vēlāk – špaleras, un apgriešanas metode ir pielāgota, lai nodrošinātu labi izkliedētu vīnogu ražu, fotosintēzei pietiekamu lapu laukumu un optimālu nogatavošanos. Jau tolaik tika ņemta vērā stādījumu biezība, lai izvairītos no tā, ka vienā vīndārzā ir pārāk daudz augu. Vienlaikus vīndaru pastāvīgā vēlme produkciju pilnveidot ir veicinājusi pakāpenisku lietpratības uzlabošanos vīna izturēšanā; šajos izcilajos apstākļos viņi ražo vīnus, ko var ļoti ilgi izturēt. Vīnus iztur vairākus mēnešus, un tas jādara, lai tos stabilizētu un iegūtu tādu tanīnu un antocianīnu kombināciju, kas tos padara izteikti pilnestīgus un pirms laišanas tirgū nodrošina to optimālu attīstību. Šis reģions, kas ir daļa Liburnas ainavas, kļuva labi zināms pirms diviem gadsimtiem; to apliecina Cocks un Féret darbs Les vins de Bordeaux (1868), kurā teikts, ka “(..) Canon skaistajā kalnu nogāzē ražo pilnmiesīgu, spēcīgu, siltu, aromātisku vīnu, ko raksturo izsmalcinātība, elegance un vispārēja slava.” Ar nosaukumu “Canon Fronsac” apzīmētie vīni savu vēsturisko reputāciju lielisko Bordo vīnu vidū ir saglabājuši līdz mūsdienām – to veicinājusi zemesgabalu stingru robežu noteikšana un metodes, kuru pamatā ir senas un videi draudzīgas tradīcijas.
9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)
Tiesiskais regulējums
Valsts tiesību akti
Papildu nosacījuma veids
Papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu
Nosacījuma apraksts
Vīnu ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu etiķetēs var norādīt lielāku ģeogrāfisko vienību Vin de Bordeaux vai Grand Vin de Bordeaux. Lielākas ģeogrāfiskās vienības nosaukumā izmantotie burti ne augstumā, ne platumā nedrīkst pārsniegt divas trešdaļas no to burtu lieluma, kas izmantoti aizsargātajam cilmes vietas nosaukumam.
Tiesiskais regulējums
Valsts tiesību akti
Papildu nosacījuma veids
Atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā
Nosacījuma apraksts
Tiešās apkaimes apgabals, kas noteikts ar atkāpi attiecībā uz vīnu gatavošanu, nogatavināšanu un izturēšanu, sastāv no šādu Žirondas departamenta pašvaldību teritorijas, pamatojoties uz Oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru, kas bija spēkā 2024. gada 20. februārī: Galgon, Lugon-et-l’Ile-du-Carnay, La Rivière, Saillans, Saint-Aignan, Saint-Germain-de-la-Rivière un Villegouge.
Saite uz produkta specifikāciju
https://info.agriculture.gouv.fr/boagri/document_administratif-b0eb7c82-3441-4923-952b-3e6b78a45ded
(1) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2025/27 (2024. gada 30. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1143 papildina ar noteikumiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, garantētu tradicionālo īpatnību produktu un fakultatīvo kvalitātes apzīmējumu reģistrāciju un aizsardzību un atceļ Deleģēto regulu (ES) Nr. 664/2014 (OV L, 2025/27, 15.1.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2025/27/oj).
ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/3644/oj
ISSN 1977-0952 (electronic edition)