<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.15-->
  <head>
    <title>2025-01-202501C130202302050-00-TRA-DOC-LV-CONCL-C-0205-23-202406487-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ContentBits"/>
    <meta content="Commission Use" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Name"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="17/03/2025 18:17:19" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="CNC" name="TypeDoc"/>
    <meta content="LLEOvYjSQDv91A4rhBPfmQ1sLubs2BYNNg3XUxEeupWhoR8CD0CewNOYuwcC7KE3QzxUatG04yKvDt3TusiBUaO6PTbtIquNkGPTBZaT0Whv+WD6KoSkSnN4J9G9X4GNRhxPrb1qAcEw4ASbXqvTM++HBkTk+KDzCBEGHQPl4hI=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="cirulgu" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Enabled"/>
    <meta content="ce9717d3-b348-4b2b-a492-5a4278aa4a8d" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ActionId"/>
    <meta content="0205" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2023" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="cirulgu" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SiteId"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="CNC_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 03-07-24 10:29:17" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="2024-07-12T09:15:32Z" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SetDate"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="d3a586f9840146de9fbedb089f3f21a0" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0205" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RP" name="NatureAff"/>
    <meta content="RP" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="Standard" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Method"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId24" style="first"/>
      <div id="rId20" style="even">A. Rantos secinājumi – Lieta C‑205/23</div>
      <div id="rId21" style="default">Engie Romania</div>
    </div>
    <p class="C36Centre" id="para-1" title="page-1">
      ĢENERĀLADVOKĀTA ATANASIJA RANTA [ATHANASIOS RANTOS] SECINĀJUMI,
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-2" title="page-1">
      sniegti 2024. gada 11. jūlijā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">1</a>
</span>)
      
    </p>
    <p class="C38Centregrasgrandespacement" id="para-3" title="page-1">
      Lieta C‑205/23
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-4" title="page-1">
      Engie România SA
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-5" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-6" title="page-1">
      Autoritatea Naţională de Reglementare în Domeniul Energiei
    </p>
    <p class="C39Centreespacement" id="para-7" title="page-1">
      (Tribunalul Bucureşti (Bukarestes apgabaltiesa, Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-8" title="page-1">
      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Enerģētika – Direktīva 2009/73/EK – Dabasgāzes iekšējais tirgus – 3. pants – Sabiedrisko pakalpojumu saistības un patērētāju aizsardzība – Dabasgāzes piegādātāja pārredzamības pienākuma pārkāpums attiecībā uz mājsaimniecībām – Administratīvo sodu kumulācija par vienu un to pašu pārkāpumu – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – 50. pants – Ne bis in idem princips – 52. panta 1. punkts – Ne bis in idem principa ierobežojumi – Samērīgums
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-9" title="page-2">
      
        <br/>
      
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">I.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievads</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izskatāmais Tribunalul Bucureşti (Bukarestes apgabaltiesa, Rumānija) iesniegtais lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 50. un 52. panta, kā arī samērīguma principa interpretāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis lūgums ir ticis iesniegts saistībā ar strīdu starp Engie România SA (turpmāk tekstā – “Engie” vai “prasītāja”), dabasgāzes piegādātāju, un Autoritatea Națională de Reglementare în Domeniul Energiei (Valsts enerģētikas regulatīvā iestāde, Rumānija, turpmāk tekstā – “ANRE”) par šīs iestādes sastādītu protokolu par Engie apgalvoti izdarīta administratīvā pārkāpuma konstatēšanu un sodīšanu par to.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši Tiesas lūgumam šajos secinājumos galvenā uzmanība tiks pievērsta otrā prejudiciālā jautājuma analīzei, kas attiecas uz Hartas 50. pantā ietvertā ne bis in idem principa, skatot to kopsakarā ar tās 52. panta 1. punktu, kurā paredzēti šā principa ierobežojumi, piemērošanu. Konkrētāk, būtībā tiek uzdots jautājums, vai tas, ka administratīvo sodu dabasgāzes piegādātājam uzliek gan enerģētikas regulatīvā iestāde, gan patērētāju tiesību aizsardzības iestāde par faktiskajiem apstākļiem, kas ir identiski, bet par kuriem šīs abas iestādes ir noteikušas sodu atsevišķi, pamatojoties uz dažādām tiesību normām, ir uzskatāms par attaisnojamu šā principa piemērošanas ierobežojumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī lieta sniedz Tiesai iespēju, pirmkārt, precizēt tās judikatūru attiecībā uz ne bis in idem principa ievērošanu kontekstā, kad vienlaikus norisinās divi administratīvie procesi attiecībā uz juridiskās personas kontroli un sodīšanu, ko līdztekus veic divas dažādas kompetentās iestādes, kuras ir izdevušas atsevišķus individuālus sodošus aktus par it kā vieniem un tiem pašiem sodāmiem faktiskajiem apstākļiem, un, otrkārt, noskaidrot, kādā mērā šāda aktu kumulēšana atbilst Savienības tiesībās nostiprinātajam samērīguma principam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">II.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošās tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienības tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Hartas 50. pantā “Tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam krimināllietā par to pašu noziedzīgo nodarījumu” ietvertais ne bis in idem princips ir formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-18" title="page-3">
      “Nevienu nedrīkst atkārtoti tiesāt vai sodīt krimināllietā par nodarījumu, par kuru viņš saskaņā ar tiesību aktiem Savienībā jau ticis attaisnots vai notiesāts ar galīgu spriedumu.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Hartas 51. panta “Piemērošanas joma” 1. punktā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-20" title="page-4">
      “Šīs Hartas noteikumi attiecas uz Savienības iestādēm un struktūrām, ievērojot subsidiaritātes principu, un uz dalībvalstīm tikai tad, ja tās īsteno Savienības tiesību aktus. Tādēļ tās ievēro tiesības un principus, kā arī veicina to piemērošanu saskaņā ar savām atbilstīgajām pilnvarām un ievērojot Savienības kompetenci, kas tai piešķirta Līgumos.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Hartas 52. panta “Tiesību un principu piemērošana un interpretēšana” 1. punktā ir paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-22" title="page-4">
      “Visiem šajā Hartā atzīto tiesību un brīvību izmantošanas ierobežojumiem ir jābūt noteiktiem tiesību aktos, un tajos jārespektē šo tiesību un brīvību būtība. Ievērojot proporcionalitātes principu, ierobežojumus drīkst uzlikt tikai tad, ja tie ir nepieciešami un patiešām atbilst vispārējas nozīmes mērķiem, ko atzinusi Savienība, vai vajadzībai aizsargāt citu personu tiesības un brīvības.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Rumānijas tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši 2012. gada 10. jūlija Legea nr. 123, energiei electrice și a gazelor naturale (Likums Nr. 123 par elektroenerģiju un dabasgāzi)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-2" href="#t-2">2</a>
</span>) (turpmāk tekstā – “Likums Nr. 123/2012”) 143. panta 1. punkta k) apakšpunktā noteiktajam:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-25" title="page-4">
      “Dabasgāzes piegādātājam tostarp ir šādi pienākumi:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-26" title="page-4">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-27" title="page-4">
      k) sniegt galalietotājiem pārredzamu informāciju par attiecīgā gadījumā piemērojamām cenām/tarifiem, kā arī par tā piedāvāto pakalpojumu lietošanas vispārējiem noteikumiem un šo pakalpojumu izmantošanas nosacījumiem.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šā likuma 194. panta 24.a punktā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-29" title="page-4">
      “Turpmāk uzskaitītie faktiskie apstākļi ir tādu noteikumu pārkāpumi, kas reglamentē darbību dabasgāzes nozarē: [..] to pienākumu neievērošana, kas dabasgāzes tirgus dalībniekiem ir saistoši saskaņā ar 143. panta 1. punktu, 144.a pantu un 145. panta 4. punkta g) apakšpunktu.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar minētā likuma 195. panta 2. punkta c) apakšpunktu par šādu administratīvo pārkāpumu soda ar naudas sodu no 20 000 līdz 400 000 Rumānijas lejām (RON) (aptuveni 4057 EUR līdz aptuveni 81 147 EUR).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">III.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlieta, prejudiciālie jautājumi un tiesvedība Tiesā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2021. gada 14. septembra lēmumu Autoritatea Națională pentru Protecția Consumatorilor (Valsts patērētāju tiesību aizsardzības iestāde, Rumānija, turpmāk tekstā – “ANPC”) konstatēja, ka Engie, veicot saimniecisko darbību, ir izmantojusi maldinošu un agresīvu komercpraksi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-3" href="#t-3">3</a>
</span>), un uzdeva tai pārtraukt šo praksi, apturēt savu darbību līdz apgalvotās negodīgās komercprakses pārtraukšanai un nemainīt dabasgāzes piegādes cenu mājsaimniecību klientiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2021. gada 11. oktobrī ANRE konstatēja, ka Engie kā licencēta dabasgāzes piegādātāja ir pārkāpusi Likuma Nr. 123/2012 143. panta 1. punkta k) apakšpunktā paredzēto pārredzamības pienākumu, un uzlika tai administratīvo sodu 800 000 RON (aptuveni 160 000 EUR) apmērā (turpmāk tekstā – “konkrētais protokols”), pamatojoties uz to, ka šī piegādātāja, pirmkārt, ir izdarījusi pārkāpumus attiecībā uz atsevišķu dabasgāzes tirdzniecības piedāvājumu saturu un, otrkārt, nav pietiekami skaidri norādījusi iespēju mainīt dabasgāzes piegādes cenu divpadsmit mēnešu periodā, balstoties uz kuru ar tā klientiem tika noslēgti līgumi. Turklāt ANRE uzlika Engie pienākumu veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai, pirmkārt, paziņotu saviem divpadsmit galalietotājiem par fiksētas dabasgāzes cenas saglabāšanu, ko tā bija apņēmusies ievērot, otrkārt, anulēt šiem klientiem nosūtītos līguma papildinājumus, treškārt, identificēt visus galalietotājus, kuri akceptējuši standarta piedāvājumus par fiksētu cenu uz šajos piedāvājumos paredzēto laikposmu un kuriem pēc tam bija tikuši nosūtīti paziņojumi un līguma papildinājumi, lai palielinātu piegādātās dabasgāzes cenu pirms šā laikposma beigām, un, ceturtkārt, paziņot minētajiem klientiem par fiksētas gāzes cenas saglabāšanu saskaņā ar minētajiem piedāvājumiem un nosūtīto līgumu papildinājumu atcelšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos Engie par konkrēto protokolu cēla prasību Judecătoria Sectorului 4 București (Bukarestes 4. rajona pirmās instances tiesa, Rumānija). Ar 2022. gada 14. marta spriedumu šī tiesa šo prasību noraidīja kā nepamatotu. Pēc tam Engie pārsūdzēja šo spriedumu iesniedzējtiesā, Tribunalul București (Bukarestes apgabaltiesa).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, šī tiesa norāda, ka ir nepieciešams precizēt, vai ANRE var uzlikt dabasgāzes piegādātājam pienākumu piemērot cenu, kas atšķiras no Direktīvas 2009/73  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-4" href="#t-4">4</a>
</span>) 3. panta 1. punktā reglamentētās tirgus cenas, kā sekas apgalvotajam pārredzamības pienākuma pret patērētājiem pārkāpumam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, minētā tiesa norāda, ka gan ANRE, gan ANPC būtībā ir konstatējušas vienu un to pašu faktisko apstākli, bet kvalificējušas to atšķirīgi un ar atsevišķiem aktiem uzlikušas Engie administratīvos sodus, kā arī vienu un to pašu pienākumu novērst kaitējumu, proti, atgriezties pie standarta piedāvājumā noteiktās fiksētās cenas, šajā gadījumā pie 2021. gada aprīlī spēkā bijušās cenas. Līdz ar to šī pati tiesa uzskata, ka ir jānoskaidro, vai ne bis in idem princips ir piemērojams attiecībā uz sodiem, ko ir uzlikusi pirmā iestāde, pamatojoties uz Likumu Nr. 123/2012, ar kuru Rumānijas tiesību sistēmā ir transponēta Direktīva 2009/73, un otrā iestāde, pamatojoties uz Rumānijas patērētāju tiesību aizsardzības tiesisko regulējumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos Tribunalul București (Bukarestes apgabaltiesa) ir apturējusi tiesvedību un uzdevusi Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-38" title="page-6">
      “1) Vai iespējama valsts tiesiskajā regulējumā iekļauta dabasgāzes piegādātāju tāda pārredzamības pienākuma attiecībā pret mājsaimniecību patērētājiem neizpilde, kas šajā regulējumā tiek uzskatīta par administratīvu pārkāpumu (contravenția), dod iespēju kompetentajai valsts iestādei arī uzlikt dabasgāzes piegādātājam pienākumu attiecībās ar patērētājiem piemērot administratīvā ceļā noteiktu cenu, kurā nav ņemts vērā brīvas cenu veidošanās princips dabasgāzes tirgū, kas noteikts [Direktīvas 2009/73] 3. panta 1. punktā?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-39" title="page-6">
      2) Vai to, ka dabasgāzes piegādātāju soda gan patērētāju tiesību aizsardzības iestāde, gan enerģētikas regulatīvā iestāde ar diviem atšķirīgiem administratīvā pārkāpuma protokoliem, ar kuriem piegādātājam piemēro tādus pašus pasākumus (administratīvo aktu par pasākumu noteikšanu dublēšanās), var uzskatīt par pamatotu ne bis in idem principa [Hartas] 52. panta izpratnē ierobežojumu vai arī tas ir pretrunā šim principam?
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-40" title="page-6">
      Vai šī dažādu iestāžu tādu pašu pasākumu piemērošanas aktu, kuru pamatā ir identiski faktiskie apstākļi, kumulācija, atbilst samērīguma principam?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Rakstveida apsvērumus iesniedza Engie, ANRE, Rumānijas un Grieķijas valdības, kā arī Eiropas Komisija. Šie paši lietas dalībnieki sniedza arī mutvārdu apsvērumus tiesas sēdē, kas notika 2024. gada 24. aprīlī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">IV.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izvērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro prejudiciālo jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar savu otro prejudiciālo jautājumu, kas ir šo mērķēto secinājumu priekšmets, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Hartas 50. un 52. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas, ka gan enerģētikas regulatīvā iestāde, gan patērētāju tiesību aizsardzības iestāde soda dabasgāzes piegādātāju par identiskiem faktiskajiem apstākļiem, bet abām iestādēm piemērojot sodu atsevišķi, balstoties uz atšķirīgiem juridiskajiem pamatiem, ir uzskatāms par attaisnojamu ne bis in idem principa piemērošanas ierobežojumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievada apsvērumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">a)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par Hartas 50. panta piemērošanas jomu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesākumā jāatgādina, ka Hartas piemērošanas joma attiecībā uz dalībvalstu rīcību ir definēta tās 51. panta 1. punktā, saskaņā ar kuru Hartas noteikumi attiecas uz dalībvalstīm tikai tad, ja tās īsteno Savienības tiesību aktus  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-5" href="#t-5">5</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā no iesniedzējtiesas sniegtās informācijas izriet, ka abi konkrētie protokoli ir tikuši sagatavoti, pamatojoties uz Rumānijas tiesisko regulējumu, ar kuru ir transponētas attiecīgi Direktīva 2009/73 un Direktīva 2005/29/EK  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-6" href="#t-6">6</a>
</span>). Līdz ar to, ciktāl šis valsts tiesiskais regulējums ir uzskatāms par Savienības tiesību īstenošanu, tas ietilpst Hartas piemērošanas jomā tās 51. panta izpratnē, un tātad šīs Hartas 50. pants ir piemērojams pamatlietā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Būtu arī jāatgādina, ka Hartas 50. pantā nostiprinātais ne bis in idem princips ir Savienības tiesību pamatprincips  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-7" href="#t-7">7</a>
</span>), kas aizliedz par tiem pašiem faktiskajiem apstākļiem to pašu personu kumulatīvi saukt pie – šī panta izpratnē – krimināltiesiska rakstura atbildības un piemērot krimināltiesiska rakstura sodus  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-8" href="#t-8">8</a>
</span>). Tomēr ne bis in idem principa ierobežojumus var attaisnot ar Hartas 52. panta 1. punktu, ja ir izpildīti šajā tiesību normā uzskaitītie nosacījumi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-9" href="#t-9">9</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">b)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par inkriminētā pārkāpuma “krimināltiesisko” raksturs</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesākumā jāatzīmē, ka no Tiesas judikatūras izriet, ka, izvērtējot attiecīgās saukšanas pie atbildības un sodu krimināltiesisko raksturu, būtiski ir trīs kritēriji. Pirmais kritērijs ir attiecīgā pārkāpuma juridiskā kvalifikācija valsts tiesībās, otrais ir pats pārkāpuma raksturs, un trešais – soda, ko attiecīgajai personai varētu piespriest, bardzība  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-10" href="#t-10">10</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, attiecībā uz kritēriju, kas saistīts ar pārkāpuma juridisko kvalifikāciju valsts tiesībās, ir jākonstatē, ka iesniedzējtiesas ieskatā sodi tika piemēroti par faktiskajiem apstākļiem, kas valsts tiesībās kvalificēti kā “administratīvi pārkāpumi”, un ka procesi, kuru beigās šie sodi tika piemēroti, bija administratīvi procesi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr no Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka Hartas 50. pants ir piemērojams ne tikai tāda veida saukšanai pie atbildības un sodiem, kuri valsts tiesībās ir kvalificēti kā “krimināltiesiski”, bet neatkarīgi no šādas kvalifikācijas tas ir attiecināms uz saukšanu pie atbildības un sodiem, kuriem ir krimināltiesisks raksturs saskaņā ar abiem pārējiem šo secinājumu 22. punktā minētajiem kritērijiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-11" href="#t-11">11</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, attiecībā uz kritēriju, kas saistīts ar pārkāpuma raksturu, būtu jāpārbauda, vai attiecīgajam sodam ir represīvs mērķis neatkarīgi no tā, ka tam ir arī preventīvs mērķis. Proti, krimināltiesiskiem sodiem ir raksturīgi, ka tie ir vērsti gan uz sodīšanu par prettiesisku rīcību, gan uz tās prevenciju  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-12" href="#t-12">12</a>
</span>). Savukārt pasākumam, ar kuru tikai tiek atlīdzināts attiecīgā nodarījuma rezultātā radītais kaitējums, nav krimināltiesiska rakstura  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-13" href="#t-13">13</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā no Tiesas rīcībā esošās informācijas izriet, ka saskaņā ar Likuma Nr. 123/2012 noteikumiem par dabasgāzes piegādātāja pārredzamības un patērētāju informēšanas pienākumu pārkāpumu soda ar naudas sodu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-14" href="#t-14">14</a>
</span>). Tas pats attiecas uz sodiem, ko piemēro ANPC, pamatojoties uz Likumu Nr. 363/2007, kurā ir paredzēts, ka arī par negodīgu vai maldinošu komercpraksi soda ar naudas sodu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-15" href="#t-15">15</a>
</span>). No šīs pašas informācijas arī izriet, ka papildus naudas sodiem šīs abas iestādes ir veikušas papildu korektīvus pasākumus (kurus iesniedzējtiesa raksturojusi kā “kaitējuma atlīdzināšanas pienākumu(‑us)”), uzdodot Engie atgriezties pie standarta piedāvājumā 2021. gada aprīlī noteiktās fiksētās cenas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā ir jānošķir ANPC un ANRE uzliktie administratīvie sodi, no vienas puses, un šo abu iestāžu veiktie papildu korektīvie pasākumi, no otras puses. Proti, lai gan, neskarot vērtējumus, kas ir jāizdara iesniedzējtiesai, šķiet, nav apšaubāms, ka Engie uzliktajiem naudas sodiem ir gan represīvs, gan preventīvs mērķis, to pašu nevar teikt par papildu pasākumiem, ņemot vērā šo secinājumu 25. punktā atgādināto Tiesas judikatūru, saskaņā ar kuru pasākumam, kas aprobežojas ar attiecīgā pārkāpuma rezultātā radītā kaitējuma atlīdzināšanu (vai novēršanu), nav krimināltiesiska rakstura.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, attiecībā uz kritēriju par uzliktā soda bardzību, kas ir jāvērtē atkarībā no maksimālā paredzētā soda  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-16" href="#t-16">16</a>
</span>), jākonstatē, ka no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka Engie ir tikuši piemēroti divi sodi, attiecīgi 800 000 RON (aptuveni 160 000 EUR) apmērā kā ANRE noteiktais sods  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-17" href="#t-17">17</a>
</span>) un 150 000 RON (aptuveni 30 000 EUR) apmērā kā ANPC noteiktais sods  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-18" href="#t-18">18</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi valsts tiesai, balstoties uz visiem tās rīcībā esošajiem faktiem, būs jāpārbauda, vai šo sodu apmērs ir pietiekami smags, lai tos atzītu par sodiem “ar krimināltiesisku raksturu”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-19" href="#t-19">19</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par ne bis in idem principa piemērošanas nosacījumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Uz ne bis in idem principa piemērošanu ir attiecināms dubultnosacījums, proti, pirmkārt, ir jāpastāv iepriekšējam galīgam nolēmumam (“bis” nosacījums) un, otrkārt, uz tiem pašiem faktiskajiem apstākļiem ir jābūt attiecinātam iepriekšējam nolēmumam un vēlākai saukšanai pie atbildības vai nolēmumiem (“idem” nosacījums)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-20" href="#t-20">20</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">a)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par “bis” nosacījumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Runājot par “bis” nosacījumu, lai tiesas nolēmums varētu tikt uzskatīts par tādu, ar kuru ir pieņemts galīgs nolēmums par faktiskajiem apstākļiem, kas ir izvērtēti otrā procedūrā, ir nepieciešams ne tikai tas, lai šis nolēmums būtu kļuvis galīgs, bet arī lai tas būtu pieņemts pēc lietas izskatīšanas pēc būtības  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-21" href="#t-21">21</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā Tiesa arī ir precizējusi, ka, lai gan, protams, ne bis in idem principa piemērošanas priekšnosacījums ir iepriekšēja galīga nolēmuma esamība, no tā obligāti neizriet, ka vēlākie nolēmumi, kuri atbilstoši šim principam nav pieļaujami, var būt tikai tie, kas ir tikuši pieņemti pēc šī iepriekšējā galīgā nolēmuma. Proti, šis princips nepieļauj kriminālprocesa uzsākšanu vai turpināšanu par tiem pašiem nodarījumiem, ja jau pastāv galīgs nolēmums  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-22" href="#t-22">22</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka kompetentā tiesa ir galīgi atcēlusi ANPC lēmumu kompetences neesamības dēļ, neizskatot lietu pēc būtības  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-23" href="#t-23">23</a>
</span>). Taču, kā tas atgādināts šo secinājumu 31. punktā, “bis” nosacījums prasa, ka ir jāpastāv galīgam nolēmumam, ar kuru lieta ir izlemta pēc būtības, un šajā lietā šis nosacījums, šķiet, nav izpildīts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Katrā ziņā, tas būs iesniedzējtiesas uzdevums, ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, noskaidrot, vai “bis” nosacījums patiešām ir izpildīts, pirms veikt “idem” nosacījuma izvērtējumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">b)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par “idem” nosacījumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz “idem” nosacījumu no paša Hartas 50. panta formulējuma izriet, ka tas aizliedz vienas personas saukšanu pie atbildības vai sodīšanu vairāk nekā vienu reizi par to pašu noziedzīgo nodarījumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru atbilstošais kritērijs, lai novērtētu viena un tā paša pārkāpuma pastāvēšanu, ir faktiskā sastāva identiskums. Tātad Hartas 50. pantā ir aizliegts par identiskiem faktiskiem apstākļiem piemērot vairākus krimināltiesiska rakstura sodus, izmantojot dažādas šim mērķim domātas procedūras  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-24" href="#t-24">24</a>
</span>). Turklāt no Tiesas judikatūras arī izriet, ka faktu un aizsargāto tiesisko interešu juridiskajai kvalifikācijai valsts tiesībās nav nozīmes, lai konstatētu, ka pārkāpums ir viens un tas pats, jo ar Hartas 50. pantu sniegtās aizsardzības tvērums dažādās dalībvalstīs nevar būt atšķirīgs  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-25" href="#t-25">25</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan “idem” nosacījums prasa, lai būtiskie faktiskie apstākļi būtu identiski, ne bis in idem princips nav piemērojams, ja attiecīgie faktiskie apstākļi ir nevis identiski, bet tikai līdzīgi. Proti, būtisko faktisko apstākļu identiskums ir uzskatāms par konkrētu apstākļu kopumu, kas izriet no notikumiem, kuri būtībā ir tie paši, jo tie ietver vienu un to pašu likumpārkāpēju un ir nedalāmi savstarpēji saistīti laikā un telpā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-26" href="#t-26">26</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā iesniedzējtiesa, pirmkārt, ir konstatējusi, ka abi procesi pamatlietā attiecas uz vienu un to pašu juridisko personu, tas ir, Engie, un, otrkārt, atzinusi, ka ANRE un ANPC konstatētie faktiskie apstākļi būtībā ir identiski, proti, ka prasītājas rīcība ir izpaudusies kā dabasgāzes cenas maiņa, neraugoties uz to, ka abas šīs iestādes šos faktiskos apstākļus ir novērtējušas atšķirīgi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan Rumānijas valdība un ANRE, šķiet, apstrīd iesniedzējtiesas sniegto faktisko apstākļu aprakstu, apgalvojot, ka šo iestāžu konstatētie faktiskie apstākļi, par kuriem ir noteikts sods, nav identiski  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-27" href="#t-27">27</a>
</span>), būtu jāatgādina, ka uz jautājumiem par Savienības tiesību interpretāciju, kurus valsts tiesa ir uzdevusi saistībā ar pašas noteikto tiesisko regulējumu un faktiskajiem apstākļiem un kuru precizitāte Tiesai nav jāpārbauda, attiecas nozīmīguma prezumpcija  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-28" href="#t-28">28</a>
</span>). Tādējādi, ciktāl valsts tiesa norāda, ka fakti, par kuriem Engie ir sodījušas abas iestādes, ir identiski šo secinājumu 37. punktā izklāstītās Tiesas judikatūras izpratnē, šī kumulācija būtu uzskatāma par Hartas 50. pantā garantēto pamattiesību ierobežojumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Katrā ziņā, galu galā tas būs iesniedzējtiesas uzdevums noskaidrot, vai faktiskie apstākļi abos procesos pamatlietā, kas uzsākti, pamatojoties attiecīgi uz, pirmkārt, enerģētikas nozares tiesisko regulējumu un, otrkārt, patērētāju tiesībām, ir identiski. Šajā nolūkā šai tiesai ir jāizvērtē katrā no procesiem vērā ņemtie faktiskie apstākļi, kā arī apgalvotais pārkāpuma laikposms  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-29" href="#t-29">29</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par Hartas 50. pantā garantēto pamattiesību iespējama ierobežojuma attaisnojumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāatgādina, ka Hartas 50. pantā garantēto pamattiesību ierobežojumu var attaisnot tikai ar tās 52. panta 1. punktu. Saskaņā ar šā punkta pirmo teikumu visiem šajā Hartā atzīto tiesību un brīvību izmantošanas ierobežojumiem ir jābūt noteiktiem tiesību aktos, un tajos jārespektē šo tiesību un brīvību būtība. Atbilstoši minētā punkta otrajam teikumam, ievērojot samērīguma principu, ierobežojumus minētajām tiesībām un brīvībām drīkst uzlikt tikai tad, ja tie ir nepieciešami un patiešām atbilst vispārējas nozīmes mērķiem, ko atzinusi Savienība, vai vajadzībai aizsargāt citu personu tiesības un brīvības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">a)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par viena vai vairāku vispārējas nozīmes mērķu aizsardzību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā tas izriet no nesenā sprieduma bpost, Tiesa ir secinājusi, ka sodu kumulācija var tikt attaisnota ar to, ka divu atšķirīgu iestāžu īstenotās saukšanas pie atbildības mērķim ir papildu nolūks, kura priekšmets ir dažādi vienas un tās pašas rīcības, kas veido pārkāpumu, aspekti  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-30" href="#t-30">30</a>
</span>). Šajā spriedumā Tiesa turklāt ir norādījusi, ka valsts iestādes var likumīgi izvēlēties papildu tiesisko reakciju attiecībā uz noteiktu sabiedrībai kaitīgu rīcību, izmantojot dažādas procedūras, kas veido vienotu veselumu, lai dažādos aspektos aplūkotu attiecīgo sociālo problēmu, ja vien šīs apvienotās tiesiskās reakcijas nerada pārmērīgu slogu attiecīgajai personai  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-31" href="#t-31">31</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā šķiet, ka šis nosacījums ir izpildīts, jo, kamēr ANPC uzdotie pasākumi ir bijuši vērsti vienīgi uz to, lai izbeigtu negodīgo un maldinošo komercpraksi attiecībā pret patērētājiem, tikmēr ANRE uzdoto pasākumu mērķis ir bijis nodrošināt cenu pārredzamību Rumānijas enerģijas tirgū dabasgāzes nozares liberalizācijas īpašajā kontekstā un līdz ar to šīs nozares pienācīgu darbību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-32" href="#t-32">32</a>
</span>). Tādējādi, lai nodrošinātu augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, šķiet, ir leģitīmi, ka dalībvalsts var sodīt, pirmkārt, par nozares tiesiskā regulējuma, kura mērķis ir dabasgāzes tirgus liberalizācija, pārkāpumiem un, otrkārt, par negodīgas komercprakses noteikumu pārkāpumiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-33" href="#t-33">33</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No minētā izriet, ka būtībā ne bis in idem princips netiek pārkāpts, ja par vienu un to pašu rīcību tiek uzsāktas atsevišķas izmeklēšanas procedūras, pamatojoties uz dažādām tiesību normām ar atšķirīgiem un savstarpēji papildinošiem mērķiem, piemēram, patērētāju aizsardzība un cenu pārredzamības ievērošana enerģijas tirgū.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt tas, ka patērētāju aizsardzība kā vispārējas nozīmes mērķis var tikt īstenota ne vien ar valsts tiesisko regulējumu par patērētāju aizsardzību, bet arī netieši un no cita aspekta arī ar tiesisko regulējumu enerģētikas nozarē  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-34" href="#t-34">34</a>
</span>), nedod pamatu apšaubīt ar abu tiesību normu kopumu sasniedzamo mērķu savstarpēji papildinošo raksturu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minēto interpretāciju, kas ir balstīta uz abu tiesisko regulējumu sasniedzamo mērķu savstarpēju papildināmību, šķiet, apstiprina arī pašas Direktīvas 2009/73 (kas ir transponēta valsts tiesībās ar Likumu Nr. 123/2012) teksts, kura I pielikuma 1. punktā ir paredzēts, ka šīs direktīvas 3. pantā minētie patērētāju aizsardzības pasākumi neskar Savienības noteikumus par patērētāju aizsardzību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">b)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par ierobežojuma samērīgumu un nepieciešamību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz samērīguma principa ievērošanu ir svarīgi atcerēties, ka tas prasa, lai valsts tiesiskajā regulējumā paredzētā saukšanas pie atbildības un sodu kumulēšana nepārsniegtu šajā tiesiskajā regulējumā noteikto leģitīmo mērķu sasniegšanai piemēroto un vajadzīgo pasākumu robežas. Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, ja ir izvēle starp vairākiem piemērotiem pasākumiem, ir jāizvēlas mazāk ierobežojošais, pārliecinoties, ka ar to radītās neērtības nav nesamērīgas ar paredzētajiem mērķiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-35" href="#t-35">35</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Runājot par šādas saukšanas pie atbildības un sodu kumulēšanas absolūti nepieciešamo raksturu, saskaņā ar Tiesas judikatūru ir jāizvērtē, vai pastāv skaidri un precīzi noteikumi, kas ļauj paredzēt, par kādām darbībām vai bezdarbību var kumulatīvi saukt pie atbildības un sodīt. Papildus tam ir jānoskaidro, vai abas procedūras ir īstenotas pietiekami koordinēti un tuvināti laikā un vai sods, kas attiecīgā gadījumā ir piemērots procedūrā, kas hronoloģiski bija pirmā, ir ticis ņemts vērā, izvērtējot otro sodu, un tādējādi apgrūtinājums, kas attiecīgajām personām izriet no šādas kumulēšanas, ir absolūti nepieciešams un visi piemērotie sodi atbilst izdarīto pārkāpumu smagumam  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-36" href="#t-36">36</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms ir jāatzīmē, ka divu dažādu līdztekus piemērojamu tiesisko regulējumu pastāvēšana ļauj attiecīgajiem uzņēmumiem iepriekš un ar augstu paredzamības pakāpi zināt, kādi iespējamie sodi tiem draud. Turklāt nav pārsteidzoši, ka uzņēmumam, kas darbojas enerģijas ražošanas vai pārvades tirgū, ir jāievēro dažādi nozares tiesiskie regulējumi ar atšķirīgiem vai savstarpēji papildinošiem mērķiem, un attiecīgā gadījumā tam, pamatojoties uz tiesību aktiem, kuru mērķi ir atšķirīgi, par vienu un to pašu rīcību var tikt līdztekus piemēroti dažādi sodi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt Tiesas rīcībā esošajos lietas materiālos ir atrodama informācija par ciešu saistību laikā starp abiem procesiem un starp lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar enerģētikas nozares tiesisko regulējumu un patērētāju tiesību aizsardzības tiesībām, kā arī par sadarbību un informācijas apmaiņu starp attiecīgajām iestādēm (kas īpaši paredzēta Rumānijas tiesību aktos), kas arī būs jāpārbauda iesniedzējtiesai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minēto, es uzskatu, ka Hartas 50. pants, skatot to kopsakarā ar tās 52. panta 1. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tas, ka dabasgāzes piegādātājam tiek piemērots sods, sastādot divus atsevišķus pārkāpuma protokolus, no kuriem vienu sastāda patērētāju tiesību aizsardzības iestāde, bet otru enerģētikas regulatīvā iestāde, ar nosacījumiem:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ka saukšana pie atbildības un sodi tiek balstīti uz dažādām tiesību normām, kurām ir atšķirīgi un savstarpēji papildinoši vispārējas nozīmes mērķi, kas tādējādi attaisno saukšanas pie atbildības un sodu kumulāciju;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ka pastāv skaidri un precīzi noteikumi, kas ļauj paredzēt, attiecībā uz kādām darbībām un bezdarbību ir iespējama saukšanas pie atbildības un sodu kumulēšana, kā arī nodrošināt koordināciju starp abām kompetentajām iestādēm;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ka abi procesi notiek pietiekami saskaņoti un tuvu viens otram laikā; un</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ka piemēroto sodu kopums atbilst pārkāpumu smagumam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">V.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Secinājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz otro Tribunalul Bucureşti (Bukarestes apgabaltiesa, Rumānija) uzdoto prejudiciālo jautājumu es ierosinu Tiesai atbildēt šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-93" title="page-14">
      Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 50. pants, skatot to kopsakarā ar tās 52. panta 1. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tas, ka dabasgāzes piegādātājam tiek piemērots sods, sastādot divus atsevišķus pārkāpuma protokolus, no kuriem vienu sastāda patērētāju tiesību aizsardzības iestāde, bet otru enerģētikas regulatīvā iestāde, ar nosacījumiem:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ka procesi un sodi tiek balstīti uz dažādām tiesību normām, kurām ir atšķirīgi un savstarpēji papildinoši vispārējas nozīmes mērķi, kas tādējādi attaisno saukšanas pie atbildības un sodu kumulāciju;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ka pastāv skaidri un precīzi noteikumi, kas ļauj paredzēt, attiecībā uz kādām darbībām un bezdarbību ir iespējama saukšanas pie atbildības un sodu kumulēšana, kā arī nodrošināt koordināciju starp abām kompetentajām iestādēm;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ka abi procesi notiek pietiekami saskaņoti un tuvu viens otram laikā; un</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ka piemēroto sodu kopums atbilst pārkāpumu smagumam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">1</a>
</span>) Oriģinālvaloda – franču.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-2" href="#c-2">2</a>
</span>) 2012. gada 16. jūlija Monitorul Oficial al României, I daļa, Nr. 485.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-3" href="#c-3">3</a>
</span>) ANPC pārmet prasītājai, ka tā secīgi nosūtījusi patērētājiem piedāvājumus ar atšķirīgām cenām un tādējādi maldinājusi viņus. Proti, prasītāja patērētājiem par sākotnējā piedāvājumā noteiktās fiksētās cenas izmaiņām paziņojusi tikai pēc trīs mēnešiem, lai gan sākotnējai cenai bija paredzēts būt spēkā divpadsmit mēnešus.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-4" href="#c-4">4</a>
</span>) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (OV 2009, L 211, 94. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-5" href="#c-5">5</a>
</span>) Spriedums, 2017. gada 13. jūnijs, Florescu u.c. (C‑258/14, EU:C:2017:448, 44. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-6" href="#c-6">6</a>
</span>) Precīzāk, ar Likumu Nr. 123/20212 valsts tiesību sistēmā ir transponēta Direktīva 2009/73, savukārt ar Likumu Nr. 363/2007 ir transponēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (OV 2005, L 149, 22. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-7" href="#c-7">7</a>
</span>) Spriedums, 2002. gada 15. oktobris, Limburgse Vinyl Maatschappij u.c./Komisija (C‑238/99 P, C‑244/99 P, C‑245/99 P, C‑247/99 P, C‑250/99 P līdz C‑252/99 P un C‑254/99 P, EU:C:2002:582, 59. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-8" href="#c-8">8</a>
</span>) Spriedumi, 2018. gada 20. marts, Menci (C‑524/15, EU:C:2018:197, 25. punkts), un 2022. gada 22. marts, bpost (C‑117/20, turpmāk tekstā – “spriedums bpost”, EU:C:2022:202, 22. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-9" href="#c-9">9</a>
</span>) Spriedums, 2018. gada 20. marts, Menci (C‑524/15, EU:C:2018:197, 41., 44., 46., 49., 53. un 55. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-10" href="#c-10">10</a>
</span>) Spriedums bpost, 25. punkts un tajā minētā judikatūra. Skat. arī ECT, 1976. gada 8. jūnijs, Engel un citi pret Nīderlandi (CE:ECHR:1976:0608JUD000510071, 82. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-11" href="#c-11">11</a>
</span>) Spriedums bpost, 26. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-12" href="#c-12">12</a>
</span>) Spriedumi, 2018. gada 20. marts, Menci (C‑524/15, EU:C:2018:197, 31. punkts), un 2023. gada 14. septembris, Volkswagen Group Italia un Volkswagen Aktiengesellschaft (C‑27/22, EU:C:2023:663, 49. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-13" href="#c-13">13</a>
</span>) Spriedums, 2018. gada 20. marts, Garlsson Real Estate u.c. (C‑537/16, EU:C:2018:193, 33. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-14" href="#c-14">14</a>
</span>) Konkrētāk, Likuma Nr. 123/2012 143. panta 1. punkta k) apakšpunktā paredzētā pienākuma pārkāpums ir uzskatāms par administratīvu pārkāpumu, par kuru soda ar naudas sodu 20 000 RON līdz 400 000 RON (aptuveni 4057 EUR līdz aptuveni 81 147 EUR).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-15" href="#c-15">15</a>
</span>) Iesniedzējtiesas nolēmumā nav ietvertas nekādas norādes uz piemērojamajā tiesiskajā regulējumā paredzēto naudas sodu apmēru. Tāpat arī lietas dalībnieku apsvērumi nesniedz nekādu papildu informāciju par iespējamo naudas sodu diapazonu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-16" href="#c-16">16</a>
</span>) Spriedums, 2023. gada 4. maijs, MV – 98 (C‑97/21, EU:C:2023:371, 46. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-17" href="#c-17">17</a>
</span>) Būtu jānorāda, ka šā soda apmērs ir noteikts, ņemot vērā vairākus ANRE konstatētos administratīvos pārkāpumus.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-18" href="#c-18">18</a>
</span>) Lai gan iesniedzējtiesas no lēmumā nav minēta naudas soda uzlikšana uzņēmumam Engie, pamatojoties uz iepriekš minētajiem valsts tiesību aktiem, gan no prasītājas, gan Rumānijas valdības rakstveida apsvērumiem izriet, ka, papildus Engie uzliktajam pienākumam atgriezties pie sākotnējās ar attiecīgajiem klientiem nolīgtās cenas, ANPC uzlika Engie naudas sodu 150 000 RON apmērā (aptuveni 30 000 EUR apmērā).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-19" href="#c-19">19</a>
</span>) Turklāt atgādinu, ka saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, administratīvā naudas soda nelielā bardzība pati par sevi nav pietiekama, lai to nekvalificētu par “kriminālsodu”. (ECT, 2020. gada 6. oktobris, Pfenning Distributie S.R.L pret Rumāniju (CE:ECHR:2020:1006JUD007588213, 27. punkts). Skat. arī ECT, 2019. gada 8. jūlijs, Mihalache pret Rumāniju (CE:ECHR:2019:0708JUD005401210, 62. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-20" href="#c-20">20</a>
</span>) Spriedums bpost, 28. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-21" href="#c-21">21</a>
</span>) Spriedums bpost, 29. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-22" href="#c-22">22</a>
</span>) Spriedums, 2023. gada 14. septembris, Volkswagen Group Italia un Volkswagen Aktiengesellschaft (C‑27/22, EU:C:2023:663, 59. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-23" href="#c-23">23</a>
</span>) Jāatzīmē, ka, lai gan iesniedzējtiesas nolēmumā šī informācija nav norādīta, to savos rakstveida apsvērumos ir sniegusi Rumānijas valdība, tai vēlāk apstiprinoties mutvārdu procesā, un pārējie lietas dalībnieki, kas piedalījās tiesas sēdē, to nav apstrīdējuši.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-24" href="#c-24">24</a>
</span>) Spriedums bpost, 33. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-25" href="#c-25">25</a>
</span>) Spriedums bpost, 34. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-26" href="#c-26">26</a>
</span>) Spriedums bpost, 31., 33., 36. un 37. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-27" href="#c-27">27</a>
</span>) Saskaņā ar šo lietas dalībnieku norādīto ANRE esot sodījusi Engie par pārredzamības pienākuma pārkāpumu, sagatavojot standarta piedāvājumu, savukārt ANPC esot sodījusi Engie par maldinošu vai agresīvu komercpraksi, kas izpaudusies kā secīgu paziņojumu nosūtīšana par tarifu izmaiņām.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-28" href="#c-28">28</a>
</span>) Spriedums, 2024. gada 11. janvāris, Societatea Civilă profesională de Avocaği AB &amp; CD (C‑252/22, EU:C:2024:13, 38. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-29" href="#c-29">29</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumu bpost, 38. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-30" href="#c-30">30</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumu bpost, 50. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-31" href="#c-31">31</a>
</span>) Spriedums bpost, 49. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-32" href="#c-32">32</a>
</span>) Norādāms, ka praktiski cenu pārredzamības nodrošināšana ir uzskatāma tikai par netiešu patērētāju aizsardzības mērķi.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-33" href="#c-33">33</a>
</span>) Pēc analoģijas skat. spriedumu bpost, 47. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-34" href="#c-34">34</a>
</span>) Proti, kamēr patērētāju aizsardzība ir “tieši” paredzēta kā patērētāju tiesību galvenais mērķis, tikmēr tiesiskā regulējuma enerģētikas nozarē kontekstā tā ir paredzēta vien “netieši”, šim regulējumam galvenokārt esot vērstam uz to, lai nodrošinātu konkrētā tirgus pareizu darbību.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-35" href="#c-35">35</a>
</span>) Spriedums, 2018. gada 20. marts, Menci (C‑524/15, EU:C:2018:197, 46. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-36" href="#c-36">36</a>
</span>) Spriedums bpost, 51. punkts.</p>
</body>
</html>
