5.5.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 184/99


P9_TA(2021)0435

ES rīcības pārredzamība Covid-19 vakcīnu izstrādē, iegādē un izdalē

Eiropas Parlamenta 2021. gada 21. oktobra rezolūcija par pārredzamību ES attiecībā uz Covid-19 vakcīnu izstrādi, iegādi un izplatīšanu (2021/2678(RSP))

(2022/C 184/07)

Eiropas Parlaments,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 168. pantu, kā arī tā 4., 6. un 9. pantu, 15. panta 3. punktu un 122. panta 1. punktu,

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 3. un 35. pantu,

—

ņemot vērā 1961. gada 18. oktobrī Turīnā parakstīto Eiropas Sociālo hartu un jo īpaši tās 11. pantu,

—

ņemot vērā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Nolīguma par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS) 31. pantu,

—

ņemot vērā 72. Pasaules Veselības asamblejas plenārsēdē 2019. gada 28. maijā pieņemto rezolūciju “Zāļu, vakcīnu un citu veselības produktu tirgu pārredzamības uzlabošana”,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 14. jūnija Regulu (ES) 2017/1001 par Eiropas Savienības preču zīmi (1),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (2),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (3),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/745 (2017. gada 5. aprīlis), kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr. 178/2002 un Regulu (EK) Nr. 1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EEK un 93/42/EEK (4),

—

ņemot vērā rezolūcijas par Covid-19 pandēmijas apkarošanu, jo īpaši 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai (5),

—

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 17. jūnija paziņojumu “ES stratēģija “Covid-19 vakcīnas”” (COM(2020)0245),

—

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 18. jūnija lēmumu, ar ko apstiprina vienošanos ar dalībvalstīm par Covid-19 vakcīnu iegādi dalībvalstu vārdā, un ar to saistītās procedūras, tostarp tā pielikumu (C(2020)4192),

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas (EST) judikatūru, jo īpaši tās spriedumus lietās C-183/95 un C-221/10 (6),

—

ņemot vērā Eiropas Ombuda veiktās izmeklēšanas un ierosinātās iniciatīvas attiecībā uz to, cik pārredzama ir ES pārvaldes iestāžu reakcija uz Covid-19 pandēmiju (7),

—

ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2021. gada 27. janvāra Rezolūciju 2361 (2021) “Covid-19 vakcīnas: ētiski, juridiski un praktiski apsvērumi” (8),

—

ņemot vērā Ovjedo Konvenciju par cilvēktiesībām un biomedicīnu un tās protokolus (9),

—

ņemot vērā jautājumu Komisijai par pārredzamību ES attiecībā uz Covid-19 vakcīnu izstrādi, iegādi un izplatīšanu (O-000046/2021 – B9-0033/2021),

—

ņemot vērā Reglamenta 136. panta 5. punktu un 132. panta 2. punktu,

A.

tā kā Lūgumrakstu komiteja ir saņēmusi lūgumrakstus Nr. 1477/2020, Nr. 0062/2021 un Nr. 0066/2021, kuros paustas bažas par pārredzamības trūkumu ES attiecībā uz Covid-19 vakcīnu izstrādi, iegādi un izplatīšanu;

B.

tā kā saņemtajos lūgumrakstos ir prasīts savlaicīgi publicēt pilnīgu informāciju par Covid-19 vakcīnu iegādes līgumiem, kas noslēgti starp Komisiju, dalībvalstīm un farmācijas nozari, kā arī pacientu klīnisko izmēģinājumu datus un uz laiku apturēt patentu tiesības, lai visā pasaulē nodrošinātu ātru, vienlīdzīgu un vispārēju piekļuvi vakcīnām;

C.

tā kā pilnīga pārredzamība attiecībā uz visu informāciju par Covid-19 vakcīnu pētniecību, izstrādi, iegādi un izplatīšanu ir būtisks priekšnoteikums, lai palielinātu iedzīvotāju uzticēšanos vakcīnām un kliedētu šaubas par to, kā iestādes ir izlietojušas ievērojamus publiskos līdzekļus; tā kā visnopietnākās mūsdienu sabiedrības veselības krīzes apstākļos pārredzamības trūkums ir uzskatāms par iedzīvotāju tiesību uz informāciju pārkāpumu, kā arī tas noved pie nenoteiktības, dezinformācijas izplatīšanās un lielāka vilcināšanās vakcinēties riska, tādējādi apdraudot ātru un efektīvu rīcību pandēmijas apkarošanai; tā kā pārredzamība ir būtisks pīlārs ES stratēģijas “Covid-19 vakcīnas” sekmīgai īstenošanai;

D.

tā kā Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) īsteno ārkārtas pasākumus, lai maksimāli palielinātu savu regulatīvo darbību pārredzamību attiecībā uz Covid-19 ārstēšanu un vakcīnām, kas ir apstiprinātas vai tiek izvērtētas, tostarp publicē klīnisko pētījumu ziņojumus, kas iesniegti EMA tirdzniecības atļaujas pieteikumos; tā kā EMA īstenoto pasākumu mērķis ir reaģēt uz lielo interesi par informāciju attiecībā uz Covid-19 zālēm un atbalstīt globālo pētniecību šajā jomā;

E.

tā kā 2021. gada pirmajos divos ceturkšņos farmācijas uzņēmumi neizpildīja savas vakcīnu piegādes saistības, izraisot ievērojamu kavēšanos vakcinācijas procesā dalībvalstīs un tādējādi radot nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu;

F.

tā kā pārredzamība Covid-19 vakcīnu iegādē un izplatīšanā veido pamatu sadarbībai vakcīnu jomā Eiropā;

G.

tā kā vairāk nekā 200 000 iedzīvotāju jau ir atbalstījuši Eiropas pilsoņu iniciatīvu “Pandēmija nav peļņas avots”, kurā prasīts, lai “dati par ražošanas izmaksām, publiskajiem ieguldījumiem un vakcīnu un zāļu efektivitāti un drošumu būtu publiski pieejami un līgumi starp publiskajām iestādēm un farmācijas uzņēmumiem tiktu publiskoti”;

H.

tā kā cīņa pret Covid-19 pandēmiju ir visu ES dalībvalstu un Savienības iestāžu uzticības pārbaudījums, kas kalpos par pamatu reaģēšanai uz iespējamām turpmākām ārkārtas situācijām sabiedrības veselības jomā;

I.

tā kā Komisijai un dalībvalstīm, apspriežot Covid-19 vakcīnu iegādes līgumus ar farmācijas uzņēmumiem, ir pienākums strādāt pēc iespējas atklātāk un būt pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem; tā kā Komisija atsakās publiskot ekspertu vārdus un pat atklāt tās septiņas dalībvalstis, kuras ir pārstāvētas kopējā sarunu grupā; tā kā demokrātiskā pārskatatbildība ir priekšnoteikums, lai ES vakcīnu stratēģija būtu efektīva un uzticama pasaules mēroga vakcinācijas centienos;

J.

tā kā sabiedrība tiek pakļauta dezinformācijai un tā kā bieži tiek sniegta pretrunīga un maldinoša informācija par Covid-19 vakcīnu iegādi un izplatīšanu;

K.

tā kā Komisija un dalībvalstis ir publicējušas tikai pirkuma priekšlīgumu un pirkuma līgumu rediģētas versijas, kurās svarīgākā informācija ir aizklāta vai tās trūkst, radot nevajadzīgu pārredzamības trūkumu un sabiedrības neuzticēšanos;

L.

tā kā Eiropas iedzīvotājiem ir tiesības no Eiropas iestādēm un citiem oficiāliem avotiem saņemt patiesu un ticamu informāciju par pandēmijas pārvaldību un cīņu pret Covid-19; tā kā visām Eiropas Savienības iestādēm ir pienākums sniegt šo informāciju;

M.

tā kā ES ir finansējusi lielu daļu vakcīnu pētniecības un izstrādes, atvieglojusi farmācijas uzņēmumu darbu, veicot augšupējus riska mazināšanas ieguldījumus, piešķīrusi atļaujas ar nosacījumiem, atbalstījusi ražošanas jaudu un iegādājusies vakcīnas, izmantojot publiskus līdzekļus;

N.

tā kā EST atzīst vispārēju principu, ka sabiedrības veselības aizsardzībai ir neapšaubāmi jābūt svarīgākai par ekonomiskiem apsvērumiem;

O.

tā kā Komisijai ir pienācīgi un efektīvi jāinformē Parlaments par visiem aspektiem, kas saistīti ar Covid-19 vakcīnu pētniecības, izstrādes, apspriešanas, izplatīšanas un ieviešanas ietekmi uz ES budžetu, lai Parlaments varētu pilnībā īstenot savu pienākumu pārbaudīt ES budžeta izpildi;

P.

tā kā lielākā daļa farmācijas uzņēmumu, kas iesaistīti ES stratēģijā “Covid-19 vakcīnas”, līdz šim brīdim nav snieguši pacientu klīnisko izmēģinājumu datus un tā kā šie dati tiks publicēti ne agrāk kā līdz 2022. gada vidum vai 2023. gada beigām;

Q.

tā kā Eiropas Ombuds pēc sešu mēnešu ilgas izmeklēšanas (10) par Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) darbību Covid-19 krīzes laikā konstatēja nepilnības ECDC pārredzamības praksē, tostarp attiecībā uz datiem, kas ir pamatā tā veiktajiem riska novērtējumiem un mijiedarbībai ar starptautiskajiem partneriem, piemēram, PVO un Ķīnas Slimību kontroles un profilakses centru; tā kā Ombuds iesniedza vairākus priekšlikumus, lai panāktu lielāku sabiedrības kontroli pār ECDC darbu saistībā ar Covid-19 vakcīnām un uzlabotu sabiedrības izpratni par to;

R.

tā kā cenu konfidencialitāte attiecībā uz zāļu iegādi ir prakse, kas var izraisīt iekšējā tirgus sadrumstalotību dalībvalstu līmenī;

S.

tā kā par sabiedrības veselības prioritāti būtu jāuzskata vakcinācijas pret Covid-19 tempa paātrināšana pasaules mērogā; tā kā tās pašreizējais temps nav pietiekams, lai novērstu pandēmijas pastiprināšanos, ko izraisa Covid-19 lipīgākie varianti un jaunu un tādu vēl bīstamāku vīrusa variantu rašanās, kuri varētu būt rezistenti pret imūnaizsardzību, ko nodrošina pašreizējās Covid-19 vakcīnas,

1.   

norāda, cik svarīga ir vienota, ātra un efektīva reakcija uz Covid-19 pandēmiju Eiropas Savienības un starptautiskās sabiedrības līmenī, un atzīst ES īpašo atbildību nodrošināt vienlīdzīgu un vispārēju piekļuvi Covid-19 vakcīnām;

2.   

pauž visdziļāko nožēlu par pārredzamības trūkumu no Komisijas, dalībvalstu un farmācijas uzņēmumu puses Covid-19 vakcīnu izstrādē, iegādē un izplatīšanā, jo īpaši saistībā ar pastāvīgiem parakstīto līgumu pārkāpumiem;

3.   

uzsver ierobežojumus, kas Parlamentam kā vienam no likumdevējiem ir jāievēro Komisijas pieņemtās vakcīnu stratēģijas nepārredzamības dēļ, tādējādi liedzot EP iespēju efektīvi kontrolēt vakcīnu iegādes un izplatīšanas procesu un atņemot tam spēju pārbaudīt Savienības budžeta pareizu izlietojumu;

4.   

uzsver nepieciešamību stiprināt dialogu ar iedzīvotājiem, lai labāk izprastu viņu patiesās bažas un šaubas attiecībā uz vakcināciju; aicina Komisiju uzlabot saziņu ar sabiedrību par ES stratēģiju “Covid-19 vakcīnas”, padarot to skaidru, pārredzamu un stingru, lai nodrošinātu ES iedzīvotāju tiesības piekļūt informācijai, kas ir tieši saistīta ar viņu veselību, tostarp kritērijiem, saskaņā ar kuriem iegādei tiek izvēlētas noteiktas vakcīnas;

5.   

aicina Komisiju nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu par turpmāku kopīgu vakcīnu iepirkumu, kurā būtu skaidri noteikumi par pārredzamību un kompetenču sadalījumu starp ES iestāžu sistēmas dalībniekiem un dalībvalstīm, kā arī par turpmāko Covid-19 un reti sastopamu slimību ārstēšanu Eiropas Zāļu stratēģijas ietvaros; aicina Komisiju pārskatīt cenu konfidencialitātes līgumu nosacījumus, lai novērstu pašreizējo sadrumstalotību Eiropas iekšējā tirgū;

6.   

aicina Komisiju atklāt informāciju par sarunu grupu dalībniekiem, kas iesaistīti sarunās par pirkuma priekšlīgumiem un pirkuma līgumiem ar farmācijas uzņēmumiem par Covid-19 vakcīnu iegādi; prasa Komisijai precizēt sarunu grupas dalībnieku izvēles kritērijus;

7.   

mudina Komisiju nolūkā nodrošināt lielāku pārredzamību sarunās lēmumu pieņemšanas procesā par turpmāko līgumu apstiprināšanu iekļaut Komisijas un Parlamenta kontaktgrupu Covid-19 jautājumos, par kuru Komisijas priekšsēdētāja paziņoja 2021. gada februārī (11); prasa, lai reizi nedēļā šai grupai tiktu sniegta atjaunināta informācija, tostarp detalizēta analīze par vakcīnu ražošanu, importu, eksportu un prognozētajām devām;

8.   

aicina Komisiju nodrošināt pilnīgu pārredzamību, nekavējoties publicējot nerediģētas pirkuma priekšlīgumu un pirkuma līgumu versijas un cita starpā atklājot šādu informāciju: vakcīnu izstrādei izmantoto publisko ieguldījumu apjomu; Komisijas veiktos avansa maksājumus un maksājumus pēc piegādes katram vakcīnu izstrādātājam, sīki izklāstot šo līdzekļu sadalījumu visā vakcīnu izstrādes un ražošanas procesā; sīkāku informāciju par vakcīnu pētniecības, izstrādes un ražošanas izmaksu sadali starp publiskajiem un privātajiem ieguldītājiem; katrā valstī ievadīto un ceturksnī piegādājamo devu skaitu; cenas par devu; pieejamo ražotņu skaitu un atrašanās vietu; sīkāku informāciju par iespējamiem turpmākiem iepirkuma līgumiem; atbildības un kompensācijas kārtību attiecībā uz jebkādu iespējamu vakcīnu izraisītu kaitējumu; sankcijas līguma pārkāpuma vai piegādes kavējumu gadījumā; informāciju par intelektuālā īpašuma tiesību iespējamu kopīgu izmantošanu, jo īpaši par to, vai Komisija saglabā jebkādu ietekmi uz intelektuālā īpašuma tiesībām saistībā ar tās sākotnējiem ieguldījumiem vakcīnu izstrādes procesā, kā arī jebkādu citu saistītu informāciju, kas varētu interesēt sabiedrību; Eiropas Zāļu aģentūras un valstu kompetento iestāžu lomu līgumu nosacījumu noteikšanā; kā arī sīku informāciju par tehnoloģiju nodošanu un ziedojumiem trešām valstīm un jebkādu saistīto informāciju, kas varētu interesēt sabiedrību;

9.   

aicina Komisiju atklāt katra ražotāja noteiktās cenas par vakcīnas devu un sniegt detalizētu informāciju par tās iepirkuma stratēģiju, jo dažādu ražotāju vakcīnu cenas ir ļoti atšķirīgas;

10.   

aicina Komisiju noteikt, ka priekšnosacījums turpmākām sarunām ar farmācijas uzņēmumiem ir jebkādas sabiedrībai svarīgas informācijas publiskošana attiecībā uz turpmākiem Covid-19 vakcīnu iepirkuma līgumiem un šo līgumu, kā arī citu ar Covid-19 saistītu tehnoloģiju iegādes līgumu ievērošanu;

11.   

kritizē Komisijas lēmumu, dibinot jauno Eiropas Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādi (HERA), neizmantot parasto likumdošanas procedūru saskaņā ar LESD 168. pantu, tādējādi neizveidojot to par pilntiesīgu neatkarīgu aģentūru, kurai ir pilnvaras aizsargāt sabiedrības intereses un kura ir pakļauta tikpat stingrai kontrolei kā citas ES aģentūras; pauž nožēlu par Komisijas pieeju, kuras dēļ Parlaments tika izslēgts no HERA darba pārraudzības un kuru var uzskatīt par vēl vienu trūkumu, kas ir mazinājis pārredzamību un pārskatatbildību attiecībā uz publiskajiem izdevumiem un lēmumu pieņemšanu sabiedrības veselības jomā;

12.   

aicina Komisiju publiskot jebkādus iespējamus līgumu pārkāpumus no farmācijas uzņēmumu puses, kā arī šādu pārkāpumu iemeslus, un izmantot visus tās rīcībā esošos instrumentus, lai piemērotu sodus par iespējamiem pārkāpumiem vai nepamatotu kavēšanos;

13.   

aicina Komisiju sniegt Parlamentam detalizētu informāciju par to, kā nolīgtie uzņēmumi izmanto ES maksājumus, tostarp par maksājumu izvērtēšanas metodiku un kontroles un pārbaudes līdzekļiem; aicina Komisiju sniegt detalizētu informāciju par ES stratēģijas “Covid-19 vakcīnas” ietekmi uz budžetu;

14.   

aicina Komisiju nodrošināt, ka nolīgtie uzņēmumi pēc iespējas drīzāk dara pieejamus pilnīgus klīnisko izmēģinājumu rezultātus un pētījumu par potenciālajām Covid-19 vakcīnām protokolus, tostarp statistiskās analīzes plānus, klīniskos pētījumus un ziņojumus, lai tos papildus EMA ekspertiem varētu izvērtēt neatkarīgi zinātniskie eksperti; norāda –– ja klīnisko pētījumu laikā tiek atklātas smagas un/vai biežas blakusietekmes, par šiem gadījumiem ir nekavējoties jāziņo;

15.   

aicina Komisiju nodrošināt, ka nolīgtie uzņēmumi publicē farmakovigilances ziņojumu datus, pilnībā ievērojot noteikumus par attiecīgo pacientu personas datu aizsardzību, un veicināt un uzraudzīt sabiedrības kontroli pār ievadīto vakcīnu nelabvēlīgu blakusietekmi;

16.   

aicina Komisiju veikt pētījumu par saistību starp vakcīnu iegādes līgumu pārredzamības līmeni, sabiedrības uzticēšanos ES vakcīnu stratēģijai un dezinformācijas līmeni, lai novērstu vilcināšanās vakcinēties cēloņus;

17.   

aicina Komisiju veikt un publicēt novērtējumu par ES stratēģiju “Covid-19 vakcīnas” un tās saziņu ar sabiedrību, detalizēti pārskatot visus elementus un sniedzot ieteikumus par satvaru turpmākam Eiropas kopīgam iepirkumam, jo īpaši attiecībā uz pārredzamību;

18.   

aicina Komisiju arī turpmāk solidarizēties ar citām pasaules valstīm, jo īpaši tām, kuras ir iesaistītas kaimiņattiecību politikā, un atbalstīt to centienus novērst un apkarot Covid-19 vīrusu;

19.   

uzsver –– Komisijai ir jāgarantē, ka Covid-19 vakcīnas tiek uzskatītas par globālu sabiedrisku labumu visu interesēs, un jānodrošina to vispārēja pieejamība; uzsver, ka šis aspekts ir jāatspoguļo arī visos saistītajos līgumos, kas noslēgti ar farmācijas uzņēmumiem, šajā ziņā paredzot visstingrākās garantijas attiecībā uz Covid-19 vakcīnu pieejamību, piekļūstamību un pieejamību cenas ziņā; atbalsta vispārējos centienus Covid-19 vakcīnas, aprīkojumu un ārstēšanu darīt pieejamu visām valstīm, tostarp jaunattīstības valstīm; uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi nodot tehnoloģijas trešām valstīm un eksportēt būtiskus komponentus uz tām, lai kopumā palielinātu Covid-19 vakcīnu ražošanu un izplatīšanu nolūkā paātrināt vakcinācijas līmeni visā pasaulē un tādējādi novērst turpmāku nāves un hospitalizācijas gadījumu skaita pieaugumu un Covid-19 variantu izplatīšanos; atzīst, ka galvenais šķērslis vakcīnu pieejamībai ir ražošanas jauda; uzsver, ka ir svarīgi sadarboties ar mRNA tehnoloģiju uzņēmumiem, lai izveidotu jaunas Covid-19 vakcīnu un aprīkojuma ražotnes, un palielināt ES un ASV ieguldījumu COVAX iniciatīvā, pārredzamā veidā atklājot visus laika gaitā veiktos ziedojumus, lai glābtu dzīvības valstīs, kuras vakcīnu izplatīšanas procesā ir atstātas novārtā;

20.   

aicina Komisiju nodrošināt, ka farmācijas uzņēmumi apmainās ar zināšanām un datiem, izmantojot Pasaules Veselības organizācijas Covid-19 tehnoloģiju piekļuves krātuvi (C-TAP), un ka tie izmanto visas pieejamās iespējas ražošanas un izplatīšanas palielināšanai visā pasaulē, tostarp sadarbojas ar citiem uzņēmumiem izstrādes un izplatīšanas procesā;

21.   

pauž stingru pārliecību, ka Ombuda priekšlikumi, kas izteikti pēc stratēģiskās izmeklēšanas OI/3/2020/TE nolūkā uzlabot ECDC darbu un tā pārredzamības praksi, ir pilnībā un konsekventi jāīsteno, lai stiprinātu sabiedrības uzticēšanos ES Covid-19 vakcinācijas stratēģijai, ņemot vērā ECDC svarīgo lomu būtiskas informācijas par Covid-19 vakcīnām apkopošanā un publicēšanā;

22.   

aicina Komisiju publicēt un novērtēt ES globālo stratēģiju, lai nodrošinātu vakcīnu ātru un taisnīgu izplatīšanu visā pasaulē, tostarp iesaistoties COVAX iniciatīvā, C-TAP un vakcīnu ražošanai nepieciešamo materiālu pārrobežu piegādē, kā arī publicēt un novērtēt tās stratēģiju par lielāku ražošanas jaudu un devu izplatīšanas kritērijiem dažādās valstīs;

23.   

aicina Komisiju, parakstot turpmākus līgumus ar farmācijas uzņēmumiem, noteikt ātru un vienlīdzīgu piekļuvi vakcīnām visā pasaulē par vienu no galvenajiem ES mērķiem, kā arī apsvērt iespēju iekļaut tajos klauzulas attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām, neekskluzīvām licencēm, cenām un visiem iespējamiem centieniem uzlabot vakcīnu ražošanu un izplatīšanu;

24.   

aicina Komisiju, izmantojot piemērotus kanālus, pastiprināt dialogu ar jaunattīstības valstīm, lai izpētītu un apzinātu problēmas un grūtības, ar kurām tās saskaras, ražojot Covid-19 vakcīnas, nolūkā nodrošināt šīm valstīm nepieciešamos līdzekļus Covid-19 vakcīnu ražošanai to teritorijā un tādējādi padarīt efektīvāku cīņu pret pandēmiju visā pasaulē;

25.   

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Eiropas Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.


(1)  OV L 154, 16.6.2017., 1. lpp.

(2)  OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

(3)  OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.

(4)  OV L 117, 5.5.2017., 1. lpp.

(5)  OV C 316, 6.8.2021., 2. lpp.

(6)  Tiesas 1997. gada 17. jūlija spriedums lietā C-183/95, Affish BV v Rijksdienst voor de keuring van Vee en Vlees, EU:C:1997:373, 43. punkts, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:61995CJ0183&from=en;

Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 19. aprīļa spriedums lietā C-221/10 P, Artegodan/Komisija, EU:C:2012:216. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:62010CJ0221&from=lv.

(7)  Pārskats: https://www.ombudsman.europa.eu/lv/news-document/en/136499.

(8)  https://pace.coe.int/en/files/29004/html

(9)  https://www.coe.int/en/web/bioethics/oviedo-convention

(10)  Eiropas Ombuda stratēģiskā izmeklēšana OI/3/2020/TE par to, kā ECDC apkopoja un paziņoja informāciju Covid-19 krīzes laikā.

(11)  Eiropas Komisija, priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas runa Eiropas Parlamenta plenārsēdē par pašreizējo stāvokli attiecībā uz ES Covid-19 vakcinācijas stratēģiju, 2021. gada 10. februāris. https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/speech_21_505