EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 28.1.2025
COM(2025) 12 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1921/2006, kas attiecas uz statistikas datu sniegšanu par dalībvalstīs izkrautajiem zvejniecības produktiem
1VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA
Komisija (Eurostat) saņem statistikas datus par izkrautajiem zvejniecības produktiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1921/2006 (“regula”). Saskaņā ar regulas 2. pantu par dalībvalsts teritorijā izkrautiem zvejniecības produktiem uzskata zvejniecības produktus, ko tās ostās izkrāvuši ES un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) zvejas kuģi vai ko ES zvejas kuģi ir izkrāvuši teritorijā ārpus ES un kas pēc tam ir importēti. Regulas 10. pantā ir noteikts, ka Komisijai reizi trīs gados ir jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums, jo īpaši izvērtējot savākto statistikas datu kvalitāti un atbilstību. Ziņojumā ir jāanalizē arī statistikas datu par izkrautajiem produktiem savākšanai un apstrādei izveidotās sistēmas rentabilitāte un jāierosina labākā prakse, lai samazinātu darba apjomu valstu līmenī un sagatavotu lietderīgākus un augstākas kvalitātes statistikas datus.
Regula attiecas uz ES dalībvalstīm un uz visām EEZ valstīm. Tomēr, tā kā regula attiecas uz izkrautajiem jūras zvejniecības produktiem, piecas dalībvalstis, kurām ir tikai sauszemes robežas (Čehija, Luksemburga, Ungārija, Austrija un Slovākija), ir atbrīvotas no pienākuma ziņot datus.
Papildus statistikai par izkrautajiem zvejniecības produktiem Eurostat saņem arī datus par nozveju, floti un akvakultūru. Lai pārvaldītu kopējo zivsaimniecības politiku, arī citi Komisijas dienesti, galvenokārt Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāts (MARE ĢD), vāc datus saskaņā ar trim citām regulām: Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko ievieš kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību zivsaimniecības noteikumiem, Regulu (ES) 2017/1004 par zivsaimniecības datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu un Īstenošanas regulu (ES) 2017/218 par ES zvejas flotes reģistru.
Komisija reizi trijos gados apkopo valstu kvalitātes ziņojumus, uz kuriem balstās šis ziņojums. Valstu ziņojumos ir detalizēta informācija par datu kvalitāti un to vākšanai izmantotajām metodēm. Valstu kvalitātes ziņojumos ievēro Eiropas Statistikas sistēmas (ESS) vadlīnijas, un šos ziņojumus vāc, izmantojot ESS metadatu rīku.
Šā ziņojuma pamatā ir: i) kvalitātes ziņojumi par izkrautajiem zvejniecības produktiem, ko ziņotājas dalībvalstis iesniegušas Eurostat par 2022. pārskata gadu; ii) atbilstības analīze un iii) Eurostat savāktie dati par izmaksām.
Iepriekšējos izvērtējuma ziņojumus attiecībā uz statistikas datiem par izkrautajiem zvejniecības produktiem saskaņā ar regulu Komisija pieņēma 2010. gada novembrī, 2014. gada aprīlī, 2016. gada maijā, 2019. gada februārī un 2021. gada decembrī.
Šis ziņojums aptver gada datus par 2022. gadā dalībvalstu teritorijā izkrauto zvejniecības produktu kopējiem daudzumiem un vienības cenām. Eurostat savāktie dati ir sadalīti pēc sugām, kuģa karoga, produktu sagatavošanas veida un paredzētā izmantojuma.
2GALVENIE KONSTATĒJUMI
2.1Savlaicīgums un punktualitāte
Lielākā daļa dalībvalstu ievēroja datu iesniegšanas termiņus par periodu, uz kuru attiecas šis ziņojums. Izkrauto zvejniecības produktu statistikas atbilstības izvērtējums par 2022. pārskata gadu tika salīdzināts ar iepriekšējo gadu atbilstības izvērtējumiem. Salīdzinājumā ar datu vākšanu par 2019. pārskata gadu punktualitāte uzlabojās, un tikai viena valsts datus iesniedza ar nelielu novēlošanos.
Saskaņā ar parasto procedūru datiem automātiski tika veikta to struktūras un satura iepriekšēja apstiprināšana, un valstis saņēma ziņojumu, kurā bija atzīmētas visas kļūdas. Valstis vajadzības gadījumā iesniedza savus datus atkārtoti, līdz kļūdu vairs netika konstatētas. Pēc tam Eurostat veica papildu pārbaudes, un, konstatējot neatbilstības, lūdza ziņotājām valstīm labot datus un iesniegt pārskatīto informāciju. Trešdaļa ziņotāju valstu par 2022. pārskata gadu bija iesūtījušas datus, kuros bija vajadzīgi nelieli paskaidrojumi un labojumi. Tomēr ziņotājas valstis un Eurostat ir nepārprotami pielikuši ievērojamas pūles, lai uzlabotu datu kvalitāti laika griezumā.
Komisija (Eurostat) saskaņā ar savu ierasto praksi datus publiskoja tūlīt pēc validēšanas. Lai gan dati jāpārskata reti, nepieciešamības gadījumā to jebkurā brīdī var izdarīt.
2.2Precizitāte un salīdzināmība
Saskaņā ar kvalitātes ziņojumiem, kas saņemti no dalībvalstīm, lietotāji to precizitāti vērtē kā labu vai ļoti labu un uzticamību – kā stabilu vai uzlabotu.
Eurostat 2019. gada oktobrī publicēja rokasgrāmatas par nozvejas un izkrauto zvejniecības produktu statistiku pārskatītu versiju. Izmantojot pārskatīto rokasgrāmatu, ir veikti turpmāki uzlabojumi statistikas datu salīdzināmībā starp valstīm.
Tā kā dalībvalstis ES pievienojās atšķirīgos datumos, atšķiras pieejamo laikrindu datu garums, kā rezultātā laika griezumā ir atšķirīgas salīdzināmības pakāpes. Tomēr, ņemot vērā tikai to periodu, uz kuru attiecas šis ziņojums, dati ir salīdzināmi.
2.3Atbilstība
Kopējās zivsaimniecības politikas izstrādei, uzraudzībai un izvērtēšanai ir vajadzīgi daudzi detalizēti dati un informācija. Tāpēc statistikas dati, kas savākti, piemērojot regulu, ir būtiski uz informāciju un pierādījumiem balstītai politikas veidošanai gan valstu, gan ES līmenī. Dati par ražošanas apjomiem un tendencēm ir nozīmīgi, analizējot zivsaimniecības nozares attīstību kopējās zivsaimniecības politikas ietvaros. Tie politikas veidotājiem un nozarei nodrošina stingru pamatu nozares nākotnes veidošanai.
2.4Pieejamība
Statistikas dati par izkrautajiem zvejniecības produktiem ir pieejami Eurostat datubāzē – detalizētās valstu tabulās un kopējā kopsavilkuma tabulā, kurā apkopotā veidā atspoguļoti ES un valstu dati.
Turklāt dalībvalstis publicē datus valsts tiešsaistes datubāzēs vai elektronisko publikāciju veidā. Piekļuve šiem resursiem vienmēr tiek nodrošināta bez maksas.
Eiropas atsauces metadati, tostarp ES līmeņa kvalitātes ziņojumi par izkrauto zvejniecības produktu statistiku, tiek publicēti Eurostat publiskajā datubāzē. Eurostat publicē datus un rakstus par izkrautajiem zvejniecības produktiem savos tiešsaistes “Statistics Explained” apkopojumos un pārskata publikācijās.
Eurostat tīmekļa vietnē ir arī vienots kontaktpunkts visiem datiem, metodikai un publikācijām.
2.5Datu konfidencialitāte
Laikā, kad 2006. gadā tika pieņemta regula, valstis iesniedza tikai nekonfidenciālus datus par izkrautajiem zvejniecības produktiem. Tomēr, lai aizsargātu atsevišķu uzņēmumu datus, kopš 2012. gada dažas valstis ir sākušas nosūtīt konfidenciālus datus. Tas atbilst Regulai (EK) Nr. 223/2009 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu, uz kuru attiecas konfidencialitāte. Lai gan valstu paziņoto konfidenciālo datu punktu īpatsvars joprojām ir diezgan zems, tas laikposmā no 2019. līdz 2022. gadam ir palielinājies no 2 % līdz 4 % no kopējiem datiem par izkrautajiem zvejniecības produktiem.
Kad valstis sāka ziņot konfidenciālus datus, tika panākta vienošanās, ka Eurostat, aprēķinot ES agregātus, piemēros stingru noteikumu. Šis noteikums paredz, ka agregāts ir konfidenciāls, ja kāda tajā iekļautā vērtība ir konfidenciāla. Eurostat atzīst – lai gan šī pieeja aizsargā konfidencialitāti, tā arī pārmērīgi ierobežo datu publicēšanu. Tāpēc Eurostat sadarbojas ar valstīm, lai rastu veidus, kā publicēt vairāk valsts un ES līmeņa agregātu, vienlaikus nodrošinot datu konfidencialitāti.
3SLOGS UN IZMAKSU LIETDERĪBA
Eurostat novērtēja datu par izkrautajiem zvejniecības produktiem vākšanas izmaksu lietderību saskaņā ar regulu, izmantojot kvalitātes ziņojumus par 2022. gadu kopā ar izmaksu analīzi, kuras pamatā bija valstu statistikas iestādēm paredzēts apsekojums. Izmaksu analīze pamatojās uz 2023. gada izmaksām un aptvēra datu par izkrautajiem zvejniecības produktiem vākšanu par 2022. pārskata gadu. Atbildes izmaksu apsekojumā sniedza 19 valstis. Kopējās tiešās un netiešās izmaksas visām valstīm, kas sniedza skaitļus, bija apmēram 3,0 miljoni EUR gadā. Tās bija tādā pašā līmenī kā 2019. pārskata gadā.
23 ES dalībvalstu un EEZ valstu iesniegtie 2022. gada kvalitātes ziņojumi liecināja, ka lielākā daļa valstu vāc datus, izmantojot administratīvos datu avotus. Kopumā 11 valstis tos izmanto kā vienīgo avotu, četras kopā ar skaitīšanu, trīs kopā ar tautas skaitīšanu un izlases veida apsekojumiem, divas kopā ar izlases veida apsekojumiem, viena kopā ar konsultācijām ar ekspertiem un viena kopā ar citiem avotiem. Tikai viena valsts izmanto skaitīšanu kā vienīgo datu vākšanas metodi. Vairākas valstis ziņoja par efektivitātes pieaugumu, kas galvenokārt saistīts ar turpmāku automatizāciju (sešas valstis), apmācību (trīs valstis), administratīvo datu plašāku izmantošanu (trīs valstis) un tiešsaistes apsekojumu ieviešanu (viena valsts).
4SECINĀJUMI UN TURPMĀKĀ RĪCĪBA – EIROPAS ZIVSAIMNIECĪBAS STATISTIKAS DATU APKOPOŠANAS RACIONALIZĒŠANA UN VIENKĀRŠOŠANA
Eurostat mērķis ir pastāvīgi uzlabot Eiropas statistikas kvalitāti un pieejamību, vienlaikus līdz minimumam samazinot slogu saistībā ar datu sniegšanu.
Šim nolūkam Eurostat 2018. gadā uzsāka projektu “Eiropas zivsaimniecības statistikas datu apkopošanas racionalizēšana un vienkāršošana”. Projektā ietilpst: i) aktuālās statistikas par akvakultūru, nozveju un izkrautajiem zvejniecības produktiem izvērtēšana un ii) ietekmes novērtējuma sagatavošana attiecībā uz turpmākajām politikas iespējām, kā arī iespējamiem nākotnes tiesību aktiem. Izvērtēšana, kas aptvēra arī regulas darbību, tika pabeigta 2019. gadā. EZS ietekmes novērtējums tika sākts 2020. gada sākumā un pabeigts 2021. gada novembrī.
Statistika par izkrautajiem zvejniecības produktiem ir stabila punktualitātes, pilnīguma un konsekvences ziņā. Valstis sniedz uzticamu informāciju par ES izkrauto zvejniecības produktu daudzumu un vērtību un detalizētus sugas līmeņa datus, ko var izmantot ES zivju tirgus analizēšanai.
Datu vākšanas saskaņotību un salīdzināmību uzlabo Eurostat tehniskās pamatnostādnes un validācijas procedūras.
Piekļuve statistikas datiem ir publiska un bez maksas. Sagatavotajai statistikai pievienotie metadati ietver valstu un ES līmeņa kvalitātes ziņojumus.
Tikai dažas ziņotājas valstis saskaras ar problēmām saistībā ar konfidencialitātes jautājumiem vai nu attiecībā uz izkrauto zvejniecības produktu daudzumu, vai cenu. Ir jāatrod pastāvētspējīga pieeja, lai ierobežotu konfidencialitātes ietekmi uz ES agregātiem.
Kā minēts iepriekš, joprojām ir iespējas uzlabot Eiropas zivsaimniecības un akvakultūras statistikas atbilstību, vienkāršot pašreizējo sistēmu un modernizēt datu vākšanu, piemēram, efektīvāk izmantojot administratīvos datu avotus ES līmenī.