European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

C sērija


C/2025/3130

2.6.2025

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija, ar ko pārskata pamatnostādnes ES jaunatnes dialoga pārvaldībai

(C/2025/3130)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME UN PADOMĒ SANĀKUŠO DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,

UZSVER, KA:

1.

Ņemot vērā pašreizējos dinamiskos izaicinājumus, ar kādiem jaunieši saskaras Eiropas Savienībā, un ņemot vērā Eiropas Komisijas ziņojumu par ES jaunatnes stratēģijas starpposma izvērtējumu (1) un iepriekšējos ES jaunatnes dialoga ciklos sniegtos ieteikumus, palielinās vajadzība pārskatīt Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu pārstāvju rezolūciju, ar ko nosaka pamatnostādnes ES jaunatnes dialoga pārvaldībai (2).

2.

Komisijas paziņojumā par Eiropas Jaunatnes gadu (2022) (3), Komisijas ziņojumā par ES jaunatnes stratēģijas starpposma izvērtējumu (4) un Padomes secinājumos par Eiropas Jaunatnes gada (2022) (5) mantojumu ir uzsvērta nepieciešamība nodrošināt jauniešiem lielāku ietekmi un to, ka viņi var veidot Eiropas Savienības tagadni un nākotni. ES jaunatnes dialogs ir pamatmehānisms minētajai rīcībai Eiropas kontekstā.

3.

ES jaunatnes dialoga pastāvīgā aktualitāte un ietekme ir izšķiroši svarīga, lai sasniegtu Savienības mērķus iekļautības, kohēzijas un demokrātiskas iesaistes jomā (6). ES jaunatnes dialogam arī turpmāk vajadzētu būt jēgpilnam, pielāgojamam, reaģētspējīgam un saskaņotam ar jauniešu mainīgajām vajadzībām un vēlmēm, tādējādi stiprinot ES apņemšanos veicināt, lai visā Eiropā jaunieši būtu aktīvi un iesaistīti, un tiem būtu nodrošinātas pilnvērtīgas iespējas.

4.

ES jaunatnes dialogs ir nozīmīgs jauniešu līdzdalības mehānisms ES, un tas varētu būt iedvesmas avots pasaules mērogā. Mehānisma galvenie elementi ir tiešs dialogs starp jauniešiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, starptautiskām nevalstiskām jaunatnes organizācijām un pētniekiem, no vienas puses, un lēmumu pieņēmējiem, kas pārstāv visus līmeņus, no otras puses, apspriešanās ar jauniešiem par viņiem svarīgiem tematiem un pastāvīga partnerība ES jaunatnes dialoga procesa pārvaldībā visos līmeņos. Attiecībā uz ES jaunatnes dialoga īstenošanu un saskaņā ar ES jaunatnes stratēģiju 2019.–2027. gadam (7), Eiropas jaunatnes mērķiem būtu “jākalpo par iedvesmu un jāsniedz orientieri ES, tās dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajām personām un iestādēm” (8).

5.

ES jaunatnes stratēģijā 2019.–2027. gadam ir norādīti vairāki aspekti attiecībā uz ES jaunatnes dialoga īstenošanu:

a)

izmantot iepriekšējo pieredzei;

b)

tiekties uz skaidrāku un vienkāršāku procesu;

c)

vēlams izmantot 18 mēnešu darba ciklus;

d)

noteikt vienu tematisko prioritāti katram ciklam;

e)

ievērot darba plānu;

f)

nodrošināt elastīgumu attiecībā uz dalībniekiem, kas piedalās ES jaunatnes dialoga pārvaldībā un īstenošanā;

g)

turpināt pēcpasākumus un pārraudzīt kvalitātes rezultātus un kopējā procesa ietekmi;

h)

atzīt nozīmi, kāda ir valstu darba grupām, kas ir dalībvalstu līmeņa struktūras, kuru uzdevums ir organizēt konsultācijas, un veicināt un sekmēt ietekmi uz dialogu ar jauniešiem (9). Saskaņā ar ES jaunatnes stratēģiju 2019.–2027. gadam “dalībvalstis tiek aicinātas darīt iespējamu jaunatnes līdzdalību visos ES jaunatnes dialoga īstenošanas posmos, cita starpā valsts jaunatnes padomei piešķirot vadošo lomu valsts darba grupā” (10).

6.

Eiropas Komisijas veiktajā ES jaunatnes stratēģijas 2019.–2027. gadam starpposma izvērtējumā ir uzsvērts, ka ir jāpastiprina komunikācija par ES jaunatnes dialogu, tostarp izmantojot savstarpējas mācīšanās pasākumus, jaunatnes aspekta integrēšanu un pārraudzību. Tajā ir arī uzsvērts, ka jāsaglabā panāktais progress iekļaušanas jomā, nodrošinot, ka tiek turpināti centieni pievērsties šim svarīgajam dialoga aspektam.

7.

Eiropas Komisijas veiktajā starpposma izvērtējumā ir uzsvērts, ka galvenā joma, kurai jāpievērš uzmanība, ir procesa turpmāka pilnveide un atbalstīšana, lai ar ES jaunatnes dialoga ieteikumiem tiktu iepazīstinātas attiecīgās ieinteresētās personas visos līmeņos. Tas ietver arī mehānismu nodrošināšanu dalībnieku un ieinteresēto personu informēšanai par turpmākiem pasākumiem visos līmeņos.

8.

Jauna iniciatīva ir jaunizveidojama Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Jauniešu konsultatīvā padome. Tā sniegs konsultācijas par jautājumiem, kas ir svarīgi jauniešiem un vienaudžiem viņu kopienā, un darbosies kā Komisijas izstrādāto ideju uzklausīšanas padome. Padomes un tās uzdevumu izstrādē būtu jāapsver tās iespējamā saikne ar ES jaunatnes dialogu, lai Jaunatnes konsultatīvās padomes locekļi varētu iesniegt jauniešu vēstījumus un ES jaunatnes dialoga rezultātus ES visaugstākajā politiskajā līmenī.

9.

Ir jānodrošina lielāka ES jaunatnes dialoga pārvaldības pārredzamība un efektivitāte, skaidri nosakot visu ieinteresēto personu lomu un stiprinot to sadarbību un atbildību par triju prezidentvalstu komandas prioritāšu īstenošanu.

10.

Komisijas paziņojums “Jauniešu iesaistīšanās, saiknes veidošana un iespēju veicināšana: jauna ES jaunatnes stratēģija” (11) un Padomes rezolūcijas par ES jaunatnes dialoga ciklu rezultātiem un Eiropas Komisijas veikto ES jaunatnes stratēģijas starpposma izvērtējumu varētu būt kā norāžu dokumenti visiem ES jaunatnes dialogā iesaistītajiem dalībniekiem.

TIECAS:

11.

Stiprināt un uzlabot ES jaunatnes dialogu, turpmākajos gados izstrādājot un īstenojot praktiskus pasākumus, lai novērstu procesa galvenās problēmas. Šiem centieniem būtu jāietver:

a)

pieejas izstrāde regulārai atgriezeniskās saites sniegšanai ES, valstu, reģionālā un vietējā līmenī jauniešiem un jaunatnes organizācijām par ES jaunatnes dialoga procesa rezultātiem un pēcpasākumiem, lai nodrošinātu jēgpilnu dialogu un jauniešu līdzdalību visos līmeņos. Tajā būtu jāapsver tas, kā procesā varētu panākt konkrētākus rezultātus, piemēram, labāk saskaņojot ES jaunatnes dialogu ar Eiropas Komisijas darba programmu un politikas programmu, galveno uzmanību pievēršot (kopīgiem) īstenošanas pasākumiem;

b)

kopīgas komunikācijas stratēģijas izveide attiecībā uz ES jaunatnes dialogu, lai nodrošinātu nepārtrauktu pārredzamas un jauniešiem draudzīgas informācijas izplatīšanu visos procesa posmos.

12.

Sasniegt mērķi attiecībā uz ES jaunatnes dialoga pārvaldības pastiprināšanu, jo īpaši pievēršoties iesaistītajiem dalībniekiem, to lomai, organizatoriskajai sistēmai, kurā tiek veiktas to darbības, un ar pārvaldību saistītiem īstenošanas jautājumiem, vienlaikus atzīstot ES jaunatnes nozares svarīgo lomu ES jaunatnes dialoga organizatoriskajā sistēmā (12).

13.

Uzlabot ES jaunatnes dialoga pieejamību un kvalitāti, lai nodrošinātu jauniešu – ņemot vērā viņu dažādību – iekļaujošu līdzdalību, stiprināt sadarbību starp dalībvalstīm un uzlabot ar jaunatni saistītu iniciatīvu īstenošanu un pārraudzību.

14.

Paplašināšanās procesa kontekstā izpētīt, kā vajadzības gadījumā ES jaunatnes dialogā vairāk iesaistīt jauniešus no kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm.

UZSKATA, KA:

15.

Triju prezidentvalstu komandai būtu jāuzņemas vadošā loma, koordinējot ES jaunatnes dialoga īstenošanu. Šis process tiek īstenots ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, Eiropas Komisiju, valstu darba grupām, Eiropas Jaunatnes forumu un citiem jauniešu pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, kā arī attiecīgā gadījumā ar valstu aģentūrām (13). Efektīvas koordinācijas nodrošināšanas nolūkā triju prezidentvalstu komandai šis darbs būtu jāorganizē ar Eiropas koordinācijas grupas starpniecību.

16.

Eiropas koordinācijas grupa darbojas kā ES jaunatnes dialoga pārvaldības platforma. Tās locekļi ir triju prezidentvalstu komandas pārstāvji un jauniešu pārstāvji no valstu darba grupām, vēlams ar valstu jaunatnes padomju starpniecību, kā arī no Eiropas Komisijas un Eiropas Jaunatnes foruma. Pēc triju prezidentvalstu komandas uzaicinājuma Eiropas koordinācijas grupā varētu piedalīties arī citas attiecīgās ieinteresētās personas, piemēram, valstu aģentūras, pētnieki, eksperti un iepriekšējās un nākamās triju prezidentvalstu komandas pārstāvji.

17.

Eiropas koordinācijas grupas uzdevums ir:

a)

sniegt vispārējas norādes ES jaunatnes dialogam, aptverot tādus jautājumus kā cikla tematiskā prioritāte, nodrošinot nepārtrauktību ciklu ietvaros un starp tiem, konsultāciju instrumenti, īstenošanas darbības un pasākumi, kas attiecas uz procesu, tostarp ES jaunatnes konferences;

b)

vajadzības gadījumā sniegt ieguldījumu, instrumentus un atbalstu, lai nodrošinātu augstu ES jaunatnes dialoga kvalitāti un tematisko konsekvenci katra cikla ietvaros;

c)

efektīvi sadarboties ar valstu darba grupām, sniedzot norādes, instrumentus un atbalstu, tostarp attiecīgā gadījumā veicinot regulāru apmaiņu, lai nodrošinātu ES jaunatnes dialoga kvalitatīvu īstenošanu;

d)

nodrošināt, ka tiek veikts, pārraudzīts un izmantots līdzdalībā balstīts cikla izvērtējums un veikti pēcpasākumi, nodrošināt izvērtējuma plašu izplatīšanu un sniegt atbalstu ES jaunatnes dialoga rezultātu pārraudzībai un pēcpasākumiem visās politikas jomās, kas skar jauniešus;

e)

ar pētnieku atbalstu nodrošināt kvalitatīvu un uz pierādījumiem balstītu pieeju ES jaunatnes dialoga īstenošanai un pārvaldībai;

f)

sadarbībā ar Eiropas Komisiju un Eiropas Jaunatnes forumu palīdzēt nodrošināt ES jaunatnes dialoga institucionālās atmiņas saglabāšanu;

g)

sekmēt vienmērīgu pārejas procesu uz nākamo triju prezidentvalstu prezidentūru;

h)

attiecīgā gadījumā apsvērt ES jaunatnes dialoga iepriekšējo ciklu rezultātus un ieteikumus saistībā ar tā pārvaldības uzlabošanu;

i)

izpētīt metodes, kā stiprināt ES jaunatnes dialoga un tā rezultātu izvērtēšanu, pārraudzību un pēcpasākumu īstenošanu visos līmeņos;

j)

aptvert visus citus aspektus, ko triju prezidentvalstu komanda, apspriežoties ar dalībvalstīm, varētu uzskatīt par atbilstīgiem.

18.

Lai nodrošinātu ES jaunatnes dialoga cikla Eiropas koordinācijas grupas pārredzamu un netraucētu darbību un atbalstītu institucionālās atmiņas saglabāšanu, triju prezidentvalstu komandai būtu jāsagatavo darba dokuments un paskaidrojums, kurā izklāstīti ES jaunatnes dialoga mērķi un temati un precizētas visu Eiropas koordinācijas grupā iesaistīto dalībnieku lomas, kā arī visi operatīvie uzdevumi un darba metodes.

19.

Valstu darba grupu uzdevums ir:

a)

īstenot konsultācijas par ES jaunatnes dialogu vietējā, reģionālā un valsts līmenī;

b)

efektīvi informēt jauniešus un lēmumu pieņēmējus par ES jaunatnes dialoga mērķiem un prioritātēm un aktīvi popularizēt tos vietējā, reģionālā un valsts līmenī;

c)

palielināt informētību par ES jaunatnes dialogu un par līdzdalības iespējām vietējā, reģionālā un valsts līmenī;

d)

stimulēt jaunatnes nozares aktīvu līdzdalību ES jaunatnes dialogā vietējā, reģionālā un valsts līmenī;

e)

nodrošināt, ka nepietiekami pārstāvētas jauniešu grupas, tostarp tie, kuriem ir mazāk iespēju, tiek iesaistītas ES jaunatnes dialogā vietējā, reģionālā un valsts līmenī;

f)

palīdzēt īstenot ES jaunatnes dialoga rezultātus, tostarp informēt attiecīgos vietējā, reģionālā un valsts līmeņa dalībniekus par ieteikumiem, kas sniegti ES jaunatnes dialoga konsultācijās;

g)

sagatavot jauniešu delegātus ES jaunatnes konferencei, tostarp nodrošinot viņiem pielāgotu apmācību par ES vērtībām un darbību, kā arī par ES jaunatnes dialoga un ES jaunatnes konferences specifiku, lai sniegtu pietiekamu izpratni par viņu uzdevumiem un sagatavotu viņus apspriežamajiem tematiem tā, lai viņi var sniegt uz informāciju balstītu ieguldījumu šajās diskusijās;

h)

saskaņā ar ES noteikumiem un valstu apstākļiem iesaistīties procesā, lai pieteiktos, pārvaldītu un ziņotu par ES dotācijām ES jaunatnes dialoga īstenošanai vietējā, reģionālā un valsts līmenī.

20.

Valstu darba grupām būtu:

a)

pienākums piešķirt svarīgu nozīmi jauniešiem, kuri parasti ir pārstāvēti ar valsts jaunatnes padomes starpniecību, lai nodrošinātu, ka ES jaunatnes dialogu virza jaunieši;

b)

pienākums lemt par konfigurāciju un darbības procedūrām, kas vislabāk atbilst to vajadzībām saskaņā ar dalībvalstu īpatnībām un attiecīgajiem ES jaunatnes stratēģijas noteikumiem;

c)

pienākums veicināt katra ES jaunatnes dialoga cikla mērķu sasniegšanu;

d)

pienākums nodrošināt ka jaunieši, ņemot vērā viņu dažādību, ir pienācīgi pārstāvēti visos ES jaunatnes dialoga posmos (14);

e)

jābūt dalībvalstu ieceltām pirms katra dotāciju perioda pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma un saskaņā ar valsts noteikumiem un apstākļiem;

f)

attiecīgā gadījumā jāsaņem atbalsts no valstu aģentūrām, kas cita starpā var sniegt informāciju (arī nepietiekami pārstāvētām grupām) par ES jaunatnes dialoga mērķiem un veicināt dalību tajā, un veicināt sinerģiju ar programmām Erasmus+ un “Eiropas Solidaritātes korpuss”;

g)

jāsadarbojas ar Komisiju, izstrādājot un izmantojot pamatnostādnes par sistēmisku pieeju ES jaunatnes dialoga rezultātu pārraudzībai un izplatīšanai vietējā, reģionālā un valsts līmenī.

21.

Jauniešu delegātu uzdevums ir:

a)

aktīvi piedalīties Eiropas jaunatnes konferencēs, lai uzstātos savas valsts jauniešu vārdā, ņemot vērā valstu konsultāciju rezultātus un to sagatavošanu valsts jaunatnes padomē;

b)

vajadzības un iespējas gadījumā, piedalīties valstu darba grupās un valstu pasākumos, kas saistīti ar ES jaunatnes dialogu;

c)

valsts, reģionālā un vietējā līmenī sniegt ieguldījumu ES jaunatnes dialoga popularizēšanā un informēt par šo procesu viņu vienaudžus, tostarp izplatot informāciju, kas tika apspriesta Eiropas jaunatnes konferencēs;

d)

pārstāvot starptautiskas nevalstiskās jaunatnes organizācijas, sniegt ieguldījumu ES jaunatnes dialogā, aktīvi iekļaujot diskusijās jauniešu un viņu organizāciju viedokļus un viņu konkrēto darbības jomu aspektus.

22.

Eiropas Komisijas uzdevums ir:

a)

ciešā sadarbībā ar Eiropas Jaunatnes forumu un pamatojoties uz Eiropas koordinācijas grupas sniegto ieguldījumu, nodrošināt ES jaunatnes dialoga institucionālās atmiņas, tostarp tā arhīvu, saglabāšanu;

b)

sadarbībā ar Eiropas Jaunatnes forumu nodrošināt netraucētu pievienošanās procesu nākamajai triju prezidentvalstu komandai, kā arī nodrošināt zināšanu nodošanu starp cikliem;

c)

sniegt atbalstu un norādes valstu darba grupām saistībā ar saziņu par ES jaunatnes dialogu, piemēram, tā vizuālo identitāti, saziņas līdzekļiem un plāniem, lai nodrošinātu, ka gan process, gan rezultāti tiek plaši atzīti un izplatīti;

d)

sekmēt uz pierādījumiem balstītu ES jaunatnes dialoga īstenošanu, stiprinot un racionalizējot pētnieku lomu, tostarp izpētot to, kā viņi var sniegt ieguldījumu ES jaunatnes dialoga izvērtēšanā, pēcpasākumos un pārraudzībā;

e)

tiekties panāk sinerģiju starp ES jaunatnes dialogu un citām ES iniciatīvām un līdzdalības mehānismiem, lai palielinātu to efektivitāti un stiprinātu jauniešu līdzdalību;

f)

informēt un palielināt informētību par ES jaunatnes dialogu un jo īpaši par tā rezultātiem ES līmenī, tostarp izmantojot Eiropas Jaunatnes portālu un Komisijas Jaunatnes korespondentu tīklu;

g)

ar ES dotācijām atbalstīt valstu darba grupu un triju prezidentvalstu komandas darbībās, kas saistītas ar ES jaunatnes dialogu;

h)

palielināt ES jaunatnes dialoga saskaņotību ar Eiropas Komisijas darba programmu un politikas programmu, lai stiprinātu ES jaunatnes dialoga ietekmi, vienlaikus ievērojot ES jaunatnes dialoga kā jaunatnes virzīta procesa principu;

i)

iesaistot valstu darba grupas, izstrādāt pamatnostādnes par vienotu un sistēmisku pieeju ES jaunatnes dialoga rezultātu pārraudzībai un izplatīšanai visos līmeņos.

23.

Eiropas Jaunatnes foruma uzdevums ir:

a)

ciešā sadarbībā ar Eiropas Komisiju un pamatojoties uz Eiropas koordinācijas grupas sniegto ieguldījumu palīdzēt nodrošināt ES jaunatnes dialoga institucionālās atmiņas, tostarp tā arhīvu, saglabāšanu;

b)

atbalstīt Eiropas Komisiju, lai nodrošinātu netraucētu pievienošanos nākamajai triju prezidentvalstu komandai un zināšanu pārnesi starp cikliem;

c)

piedāvāt atbalstu un konsultācijas valstu darba grupām un valstu jaunatnes padomēm;

d)

efektīvi informēt jauniešus un lēmumu pieņēmējus par ES jaunatnes dialoga mērķiem un prioritātēm un aktīvi popularizēt tos ES līmenī;

e)

informēt par ES jaunatnes dialoga konsultāciju rezultātiem, izmantojot tā tīklus un piemērotus kanālus.

24.

Lai nodrošinātu paredzamību attiecībā uz to, kā ES jaunatnes dialogs attīstīsies katrā 18 mēnešu darba ciklā, prezidentvalstij būtu laikus jāinformē Jaunatnes jautājumu darba grupa un valstu darba grupas par Eiropas koordinācijas grupas organizāciju un darbību, ES jaunatnes dialoga īstenošanā panākto progresu un jebkuriem citiem aspektiem, kas varētu būt saistīti ar iepriekš 23 punktā minētajiem aspektiem.

APŅEMAS:

25.

Ciešā sadarbībā ar Eiropas Komisiju izveidot ES jaunatnes dialoga sekretariātu Eiropas Jaunatnes forumā, lai uzlabotu ES jaunatnes dialoga efektivitāti un pārvaldību un nodrošinātu, ka tas ir jēgpilns, jauniešu virzīts process. Sekretariāta uzdevumi varētu ietvert institucionālās atmiņas atbalstu, spēju veidošanu, saskaņotības un zināšanu pārneses nodrošināšanu starp cikliem, saziņas veicināšanu un ar rezultātiem saistītu sistemātisku pēcpasākumu uzlabošanu. Lai maksimāli palielinātu sekretariāta efektivitāti, tam būtu jāstrādā ciešā sinerģijā ar Eiropas Komisiju, triju prezidentvalstu komandu, Eiropas koordinācijas grupu, dalībvalstīm un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, nodrošinot strukturētu, pārredzamu un koordinētu pieeju ES jaunatnes dialoga īstenošanai.

26.

Pārskatīt šo rezolūciju saskaņā ar turpmāko ES jaunatnes stratēģiju laikposmam pēc 2027. gada, lai to pielāgotu iespējamām jaunām norisēm un vajadzībām, galveno uzmanību pievēršot tam, lai nodrošinātu, ka jauniešu līdzdalība joprojām ir Eiropas jaunatnes politikas veidošanas stūrakmens.

(1)  Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu Komitejai par ES jaunatnes stratēģijas 2019.–2027. gadam starpposma izvērtējumu (COM(2024) 162 final).

(2)  Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija, ar ko nosaka pamatnostādnes ES jaunatnes dialoga pārvaldībai. Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam (OV C 189, 5.6.2019., 1. lpp.).

(3)  Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas Jaunatnes gadu (2022) (COM(2024) 1 final).

(4)  Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu Komitejai par ES jaunatnes stratēģijas 2019.–2027. gadam starpposma izvērtējumu (COM(2024) 162 final).

(5)  Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par Eiropas Jaunatnes gada (2022) mantojumu (OV C, C/2024/3543, 31.5.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/3543/oj).

(6)  Līguma par Eiropas Savienību 3. pants.

(7)  Eiropas Savienības Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija par regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā: Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam (OV C 456, 18.12.2018., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam (3. punkta trešā daļa) (OV C 456, 18.12.2018., 2. lpp.).

(9)  Sk. gada darba programmu Erasmus+ – ES programmas izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā – īstenošanai, Komisijas atsauce C(2024) 7026, 2024. gada 11. oktobris.

(10)  ES jaunatnes stratēģija, 9. lpp. (I pielikums, 4. punkta trešā daļa).

(11)  9264/18 + ADD 1-8, COM(2018) 269 final + SWD(2018) 168 un 169 final.

(12)  Jēdziens “ES jaunatnes nozare” vispārīgi attiecas uz visām organizācijām, jaunatnes darbiniekiem, akadēmisko aprindu locekļiem, jauniešu pilsonisko sabiedrību un citiem ekspertiem, kas ir iesaistīti jaunatnes politikas izstrādē un kas īsteno ar jaunatni saistītas darbības un projektus ES.

(13)   “Valsts aģentūra” ir viena vai vairākas struktūras, kas atbild par programmas Erasmus+ un programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” īstenošanas pārvaldību valsts līmenī dalībvalstī vai Programmas asociētā trešā valstī.

(14)  Turpat, 9. zemsvītras piezīme.


ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/3130/oj

ISSN 1977-0952 (electronic edition)