European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

L sērija


2026/1181

29.5.2026

PADOMES REGULA (ES) 2026/1181

(2026. gada 22. maijs),

ar ko aptur Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 56. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētos kopējā muitas tarifa nodokļus, atver autonomās tarifa kvotas konkrētiem mēslošanas līdzekļiem un paredz to pārvaldību

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 31. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Savienībā konkrētu slāpekļa mēslošanas līdzekļu izejresursu tirgus ir ļoti atkarīgs no importa no trešām valstīm. Tieši slāpekļa mēslošanas līdzekļu ražošanai Savienība 2024. gadā importēja 2 miljonus tonnu amonjaka un 5,9 miljonus tonnu urīnvielas. Turklāt Savienība kopumā importēja 6,7 miljonus tonnu slāpekļa mēslošanas līdzekļu un slāpekli saturošu maisījumu. Urīnviela un amonjaks ir oglekļietilpīgi mēslošanas līdzekļiem paredzēti izejresursi, un ar tiem saistītā diversifikācija ir sarežģīta un prasa laiku. Slāpekļa mēslošanas līdzekļi ir arī ļoti svarīgi Eiropas lauksaimniekiem, kam ir vajadzīga droša un regulāra mēslošanas līdzekļu tirdzniecības plūsma par konkurētspējīgām cenām, lai garantētu lauksaimniecisko ražošanu un nodrošinātību ar pārtiku. Kopš 2021. gada minēto preču cenas ir ievērojami pieaugušas.

(2)

Attiecībā uz slāpekļa mēslošanas līdzekļiem, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, Savienība ir strukturāls neto importētājs, piegādes veic dažas valstis, un viens no galvenajiem piegādātājiem ir Krievijas Federācija.

(3)

Pašlaik ievērojama daļa izejresursu, ko izmanto slāpekļa mēslošanas līdzekļu ražošanai, un ievērojama daļa slāpekļa mēslošanas līdzekļu tiek bez nodokļiem importēti Savienībā no trešām valstīm, kuras saņēmušas preferenciālu piekļuvi Savienības tirgum. Tomēr Savienība lielā apjomā importē minētās preces ar izcelsmi valstīs, uz kurām attiecas kopējais muitas tarifs, un patlaban muitas nodokļa likmes ir 5,5–6,5 % robežās.

(4)

Minētie muitas nodokļi palielina izmaksas slāpekļa mēslošanas līdzekļu ražotājiem un ietekmē mēslošanas līdzekļu cenu, kas savukārt ietekmē pārtikas cenu, raisot bažas attiecībā uz patērētāju pirktspēju un attiecībā uz Eiropas lauksaimniekiem. Pēdējos gados Savienībā bijis ievērojams mēslošanas līdzekļu cenu pieaugums, taču dažu lauksaimniecības preču cenas pilnībā nav uzrādījušas tādu pašu tendenci. Minētā situācija pakļauj spiedienam Savienības lauksaimnieciskās ražošanas dzīvotspēju.

(5)

Lai nodrošinātu spēcīgu Savienības mēslošanas līdzekļu tirgus dinamiku un diversificētu mēslošanas līdzekļu ražošanas piegādes ķēdi, ir jāatvieglo tādu izejresursu imports, ko izmanto slāpekļa mēslošanas līdzekļu ražošanā, konkrētu slāpekļa mēslošanas līdzekļu un slāpekli saturošu maisījumu imports. Turklāt ir ļoti svarīgi steidzami diversificēt piegādes avotus un atteikties no Krievijas Federācijas piegādēm, jo īpaši, ņemot vērā pasākumus, kas noteikti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2025/1227 (1) un kam pakāpeniski ir jāpalielina muitas nodokļi dažām precēm, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā.

(6)

Pēdējos gados augstās enerģijas izmaksas ir negatīvi ietekmējušas mēslošanas līdzekļu, jo īpaši slāpekļa mēslošanas līdzekļu, ražošanu Savienībā, jo dabasgāze ir to galvenais enerģijas avots un izejviela. Tas ir ievērojami ietekmējis Savienības mēslošanas līdzekļu ražošanas nozari un pārdošanas apjomu. Savienības mēslošanas līdzekļu ražotājiem joprojām ir jāpielāgojas šiem sarežģītajiem ģeopolitisku faktoru noteiktajiem apstākļiem. Tādēļ ir jāpanāk, ka nevienam no pieņemtajiem mēslošanas līdzekļu piegādes uzlabošanas pasākumiem nav negatīvas ietekmes uz Savienības mēslošanas līdzekļu ražotājiem.

(7)

Tā kā ir nepieciešams saglabāt pašreizējās Savienības mēslošanas līdzekļu ražošanas aizsardzību, ir jāstiprina tās piegādes ķēdes noturība, veicinot tās izejresursu diversifikāciju un turpinot līdz minimumam samazināt ārējās atkarības risku.

(8)

Ir arī lietderīgi veikt pasākumus, lai samazinātu izmaksas, kas saistītas ar tādu slāpekļa mēslošanas līdzekļu ražošanā izmantotu izejresursu, konkrētu slāpekļa mēslošanas līdzekļu un slāpekli saturošu maisījumu importu, kuru ražošana Savienībā nav pietiekama.

(9)

Lai nodrošinātu pietiekamu un nepārtrauktu tādu konkrētu slāpekļa mēslošanas līdzekļu piegādi, kurus Savienībā ražo nepietiekamā daudzumā, un tādējādi novērstu jebkādus traucējumus minēto ražojumu tirgū, ir lietderīgi uz laiku un līdz konkrētam importa apjomam apturēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (2) 56. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētā kopējā muitas tarifa nodokļa piemērošanu urīnvielai un amonjakam, konkrētiem slāpekļa mēslošanas līdzekļiem un slāpekli saturošiem maisījumiem. Lai nodrošinātu līdzsvaru starp Savienības minēto preču ražotāju un Savienības mēslošanas līdzekļu patērētāju interesēm, kopējā muitas tarifa nodokļu pagaidu apturēšana attiecas tikai uz lielākās labvēlības režīma ietvaros Savienībā 2024. gadā veikta importa apjomu katrai precei, izņemot importu no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas, un šis apjoms ir palielināts par 20 % no 2024. gadā no minētajām abām valstīm importētajiem apjomiem. Pagaidu muitas nodokļa apturēšanai vajadzētu būt spēkā vienu gadu. Komisija būtu jāuzrauga situācija mēslošanas līdzekļu tirgū un, ja vajadzīgs, jāierosina pagarināt vai mainīt muitas nodokļa apturēšanu, lai panāktu pietiekamu diversifikāciju un uzlabotu mēslošanas līdzekļu pieejamību Eiropas lauksaimniekiem par konkurētspējīgu cenu.

(10)

No šajā regulā noteiktā pagaidu muitas nodokļa apturēšanas darbības jomas ir jāizslēdz tādu izejresursu imports, ko izmanto slāpekļa mēslošanas līdzekļu ražošanā, kā arī konkrētu slāpekļa mēslošanas līdzekļu un slāpekli saturošu maisījumu imports, kuru izcelsmes valsts ir Krievijas Federācija vai Baltkrievijas Republika vai kuri tieši vai netieši tiek eksportēti no šīm valstīm. To preču importa, kuru izcelsmes valsts ir Krievijas Federācija vai Baltkrievijas Republika vai kuras tieši vai netieši tiek eksportētas no šīm valstīm, izslēgšana no šajā regulā noteiktās pagaidu apturēšanas atbilst Savienības ārējai darbībai citās jomās, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. panta 3. punktā.

(11)

Savienības un Krievijas Federācijas attiecību stāvoklis pēdējos gados, jo īpaši kopš 2022. gada, ir ievērojami pasliktinājies. Attiecību pasliktināšanās iemesls ir Krievijas Federācijas starptautisko tiesību klaja neievērošana un tās neprovocētais un nepamatotais agresijas karš pret Ukrainu. Reaģējot uz Krievijas Federācijas darbībām pret Ukrainu, kopš 2014. gada jūlija Savienība ir pakāpeniski noteikusi ierobežojošus pasākumus tirdzniecībai ar Krievijas Federāciju. Savienība ir arī noteikusi augstākus muitas nodokļus no Krievijas Federācijas importētiem slāpekļa mēslošanas līdzekļiem, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā.

(12)

Krievijas Federācija ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas (“PTO”) dalībvalsts. Tomēr, pamatojoties uz izņēmumiem, ko piemēro saskaņā ar Līgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu (“PTO līgums”) un jo īpaši 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību XXI pantu (drošības izņēmumi), Savienība ir atbrīvota no pienākuma piešķirt no Krievijas Federācijas importētām precēm priekšrocības, kas piešķirtas līdzīgām precēm, kuras importētas no citām valstīm (lielākās labvēlības režīms), ja Savienība uzskata, ka šādi pasākumi ir nepieciešami, lai aizsargātu Savienības būtiskās drošības intereses.

(13)

Savienības un Baltkrievijas Republikas attiecību stāvoklis pēdējos gados arī ir pasliktinājies, jo Baltkrievijas Republika neievēro starptautiskās tiesības, pamatbrīvības un cilvēktiesības un atbalsta Krievijas Federācijas agresijas karu pret Ukrainu. Kopš 2020. gada oktobra Savienība ir pakāpeniski noteikusi ierobežojošus pasākumus tirdzniecībai ar Baltkrievijas Republiku. Savienība ir arī noteikusi augstākus muitas nodokļus no Baltkrievijas importētiem slāpekļa mēslošanas līdzekļiem, kas arī ietilpst šīs regulas darbības jomā.

(14)

Baltkrievijas Republika nav PTO dalībvalsts. Tāpēc Savienībai saskaņā ar PTO līgumu nav pienākuma piešķirt Baltkrievijas Republikas precēm lielākās labvēlības režīmu un citu režīmu saskaņā ar minēto līgumu. Turklāt spēkā esošie tirdzniecības nolīgumi starp Savienību un Baltkrievijas Republiku atļauj darbības, kas ir pamatotas ar piemērojamām izņēmuma klauzulām, jo īpaši drošības izņēmumiem.

(15)

Saskaņā ar proporcionalitātes principu pamatmērķa – nodrošināt pietiekamu slāpekļa mēslošanas līdzekļu piegādi un tādējādi novērst nopietnus traucējumus minēto ražojumu tirgū Savienībā – sasniegšanai ir vajadzīgs un ir lietderīgi paredzēt noteikumus par to, lai uz laiku apturētu Regulas (ES) Nr. 952/2013 56. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētos kopējā muitas tarifa nodokļus, un par to, lai atvērtu konkrētu mēslošanas līdzekļu autonomās tarifa kvotas un paredzētu to pārvaldību. Šī regula paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu izvirzītos mērķus saskaņā ar LES 5. panta 4. punktu.

(16)

Lai veicinātu piegāžu diversifikāciju un samazinātu ražošanas izmaksas pirms gaidāmās stādīšanas un sējas sezonas, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Regulas (ES) Nr. 952/2013 56. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētos kopējā muitas tarifa nodokļus par šīs regulas pielikumā norādītajiem kopējiem apjomiem aptur attiecībā uz šādiem KN kodiem:

a)

KN kodi 2814 10 00 un 2814 20 00 ;

b)

KN kodi 3102 10 12 , 3102 10 15 , 3102 10 19 un 3102 10 90 ;

c)

KN kods 3102 21 00 ;

d)

KN kods 3102 60 00 ;

e)

KN kods 3102 80 00 ;

f)

KN kodi 3105 20 10 un 3105 20 90 ;

g)

KN kods 3105 30 00 ;

h)

KN kods 3105 40 00 .

2.   Muitas nodokļu apturēšanu precēm, kas klasificētas ar šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem KN kodiem, nepiemēro to preču importam, kas klasificētas ar minētajiem KN kodiem un kuru izcelsmes valsts ir Krievijas Federācija vai Baltkrievijas Republika vai kuras tieši vai netieši tiek eksportētas no šīm valstīm.

3.   Muitas nodokļu apturēšanu precēm, kas klasificētas ar šā panta 1. punkta b), c), d), e), f), g) un h) apakšpunktā minētajiem KN kodiem, nepiemēro to preču importam, kas klasificētas ar minētajiem KN kodiem un kuru izcelsmes valsts ir Krievijas Federācija vai Baltkrievijas Republika vai kuras tieši vai netieši tiek eksportētas no šīm valstīm un ietilpst Regulas (ES) 2025/1227 darbības jomā.

4.   Tiek atvērti jauni kvotas kārtas numuri ar šīs regulas pielikumā norādītajiem atsauces numuriem.

2. pants

Komisija un dalībvalstis pārvalda šīs regulas 1. pantā noteiktās importa apjoma kvotas saskaņā ar tarifu kvotu pārvaldības sistēmu, kas paredzēta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 (3) 49. līdz 54. pantā.

3. pants

Komisija uzrauga situāciju mēslošanas līdzekļu tirgū un, ja vajadzīgs, ierosina pagarināt vai mainīt 1. pantā paredzēto apturēšanu vai 4. pantā paredzēto piemērošanas laikposmu, vai abus.

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro līdz 2027. gada 31. maijam.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2026. gada 22. maijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. DAMIANOS


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2025/1227 (2025. gada 17. jūnijs) par izmaiņām muitas nodokļos, kas piemērojami konkrētām importētām precēm, kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā un Baltkrievijas Republikā vai kuras eksportē no minētajām valstīm (OV L, 2025/1227, 20.6.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2025/1227/oj).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/952/oj).

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 (2015. gada 24. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2015/2447/oj).


PIELIKUMS

KN kods

Tarifa kvotas apjoms (tonnās)

Kārtas numurs

2814 10 00 , 2814 20 00

300 000

09.0172

3102 10 12 , 3102 10 15 , 3102 10 19 , 3102 10 90

890 000

09.0173

3102 21 00

413 000

09.0174

3102 60 00

27 000

09.0175

3102 80 00

583 000

09.0176

3105 20 10 , 3105 20 90

360 000

09.0177

3105 30 00

87 000

09.0178

3105 40 00

83 000

09.0179


ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2026/1181/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)