(1)

Komisija ar 2008. gada 19. novembra lēmumu apstiprināja shēmu “Atbalsta pasākumi kredītiestādēm Grieķijā” (turpmāk – “Grieķijas banku atbalsta shēma”), kas bija paredzēta, lai nodrošinātu Grieķijas finanšu sistēmas stabilitāti. Grieķijas banku atbalsta shēma ļauj piešķirt atbalstu atbilstoši trim shēmas pamatā esošajiem pasākumiem – rekapitalizācijas pasākumam, garantiju pasākumam un valsts obligāciju aizdevumu pasākumam (1). Saskaņā ar rekapitalizācijas pasākumu Grieķija 2009. gada maijā rekapitalizēja Alpha Bank Group (turpmāk – “Banka”).

(2)

Komisijas 2008. gada 19. novembra lēmuma 14. apsvērumā tika paredzēts, ka pārstrukturēšanas plāns attiecībā uz rekapitalizācijas pasākuma saņēmējiem ir jāpaziņo Komisijai.

(3)

Grieķijas iestādes 2010. gada 2. augustā iesniedza Komisijai pārstrukturēšanas plānu attiecībā uz Banku. Komisija šo plānu un tā turpmākos atjauninājumus, kā arī Grieķijas iestāžu iesniegto papildu informāciju reģistrēja kā lietu SA.30342 (PN 26/2010) un pēc tam – kā lietu SA.32786 (2011/PN).

(4)

Banka vairākkārt saņēma valsts garantijas parāda instrumentiem un valsts obligāciju aizdevumus saskaņā ar Grieķijas banku atbalsta shēmu (2). Tā izmantoja arī valsts garantētu ārkārtas likviditātes palīdzību (turpmāk – “valsts garantētā ĀLP”).

(5)

Grieķijas Finanšu stabilitātes fonds (turpmāk – “HFSF”) 2012. gada 20. aprīlī iesniedza Bankai vēstuli, apstiprinot dalību plānotajā Bankas akciju kapitāla palielināšanā. HFSF2012. gada 28. maijā piešķīra Bankai pārejas rekapitalizāciju EUR 1 900 miljonu apmērā (turpmāk – “pirmā pārejas rekapitalizācija”).

(6)

Grieķijas iestādes 2012. gada maijā paziņoja Komisijai par saistību dokumentu, ko Bankai bija iesniedzis HFSF. Komisija to reģistrēja kā nepaziņotu atbalstu (lieta SA.34823 (2012/NN)), jo pasākums jau bija īstenots.

(7)

Komisija ar 2012. gada 27. jūlija lēmumu uzsāka oficiālu izmeklēšanas procedūru par pirmo pārejas rekapitalizāciju (turpmāk – “Alpha lēmums par procedūras sākšanu”) (3).

(8)

HFSF2012. gada 12. oktobrī sniedza Bankai savu piekrišanu par Emporiki Bank iegādi no Crédit Agricole S.A. (turpmāk – “Crédit Agricole”). Crédit Agricole un Banka 2012. gada 16. oktobrī parakstīja akciju iegādes līgumu.

(9)

Pirms tam Grieķijas iestādes bija informējušas Komisijas dienestus par procesa attīstību un par Emporiki Bank iespējamās iegādes nosacījumiem.

(10)

Komisijas dienesti 2012. gada 23. novembrī nosūtīja vēstuli Grieķijas iestādēm, ietverot savu provizorisko novērtējumu par iegādi.

(11)

HFSF 2012. gada decembrī piešķīra Bankai otru pārejas rekapitalizāciju EUR 1 042 miljonu apmērā (turpmāk – “otrā pārejas rekapitalizācija”). HFSF2012. gada 21. decembrī arī iesniedza Bankai saistību dokumentu par HFSF dalību Bankas akciju kapitāla palielināšanā un konvertējamu kapitāla instrumentu emisijā par kopējo summu līdz EUR 1 629 miljoniem (4). Grieķijas iestādes par šiem pasākumiem Komisijai paziņoja 2012. gada 27. decembrī (5).

(12)

Banka 2013. gada maijā paziņoja, ka ir sekmīgi pabeigta tās tiesību emisija EUR 457,1 miljona apmērā un visu piedāvāto akciju piešķiršana papildu privātā izvietošanā EUR 92,9 miljonu apmērā. HFSF2013. gada 3. jūnijā konvertēja pirmo un otro pārejas rekapitalizāciju pašu kapitālā un iepludināja Bankā papildu kapitālu EUR 1 079 miljonu apmērā (turpmāk – “2013. gada pavasara rekapitalizācija”).

(13)

Grieķijas iestādes 2013. gada 19. decembrī iesniedza Komisijai informāciju par 2013. gada pavasara rekapitalizācijas nosacījumiem.

(14)

Grieķijas iestādes 2014. gada 12. jūnijā iesniedza Komisijai galīgo Bankas pārstrukturēšanas plānu (turpmāk – “pārstrukturēšanas plāns”). Tajā pašā datumā tās sniedza arī informāciju par valsts garantēto ĀLP. Tās norādīja, ka ir iecerējušas arī turpmāk sniegt Bankai šādu likviditātes atbalstu, kā arī nodrošināt valsts garantijas par parāda instrumentiem un valsts obligāciju aizdevumus saskaņā ar Grieķijas banku atbalsta shēmu (6).

(15)

Komisijai ir bijušas daudzas tikšanās, telekonferences un elektroniskā pasta vēstuļu apmaiņas ar Grieķijas iestāžu un Bankas pārstāvjiem.

(16)

Grieķija piekrīt, ka izņēmuma kārtā šis lēmums tiek pieņemts tikai angļu valodā.

(17)

Grieķija 2013. gada 3. decembrī informēja Komisiju par triju kooperatīvo banku (turpmāk – “trīs kooperatīvās bankas”), proti, Dodekanesas kooperatīvās bankas (turpmāk – “Dodekanesas banka”), Evijas kooperatīvās bankas (turpmāk – “Evijas banka”) un Rietummaķedonijas kooperatīvās bankas (turpmāk – “Rietummaķedonijas banka”), gaidāmo noregulējumu.

(18)

Komisijas dienesti 2013. gada 4. decembrī pieprasīja Grieķijai iesniegt informāciju par triju kooperatīvo banku gaidāmo noregulējumu.

(19)

Grieķija 2013. gada 5. decembrī iesniedza pieprasīto informāciju Komisijas dienestiem.

(20)

Grieķijas Banka 2013. gada 8. decembrī turpināja īstenot triju kooperatīvo banku noregulējumu un triju kooperatīvo banku izraudzīto pasīvu nodošanu Bankai.

(21)

Grieķija 2013. gada 17. decembrī paziņoja par valsts atbalstu, kas tika sniegts saistībā ar triju kooperatīvo banku noregulējumu.

(22)

Grieķijas reālais iekšzemes kopprodukts (turpmāk – “IKP”) laikposmā no 2008. līdz 2012. gadam samazinājās par 20 %, kā redzams 1. tabulā. Tādēļ Grieķijas bankas saskārās ar situāciju, ka strauji paaugstinājās saistību neizpildes rādītājs attiecībā uz Grieķijas mājsaimniecībām un uzņēmumiem piešķirtajiem aizdevumiem (7). Šāda notikumu gaita nelabvēlīgi ietekmēja Grieķijas banku aktīvu kvalitāti un palielināja vajadzību pēc kapitāla.

1.   tabula

Reālā IKP pieaugums Grieķijā, 2008.–2013. gads

(23)

Turklāt 2012. gada februārī Grieķija īstenoja privātā sektora obligāciju apmaiņu, kas zināma kā “privātā sektora iesaiste” (turpmāk – “PSI programma”). Grieķijas bankas tika iesaistītas PSI programmā, kuras gaitā Grieķijas valdība piedāvāja esošajiem privātajiem obligāciju turētājiem jaunus vērtspapīrus (tostarp jaunas Grieķijas valsts obligācijas (turpmāk – “GVO”), ar IKP saistītus vērtspapīrus un PSI norēķinu zīmes, ko izdeva Eiropas Finanšu stabilitātes fonds (turpmāk – “EFSF”)) apmaiņā pret esošajām GVO, paredzot nominālo diskontu 53,5 % apmērā un ilgākus atmaksas termiņus (8). Minētās obligāciju apmaiņas rezultātus Grieķijas iestādes paziņoja 2012. gada 9. martā (9). Šīs apmaiņas rezultātā obligāciju turētājiem radās ievērojami zaudējumi (pēc Grieķijas Bankas aplēsēm: vidēji attiecībā uz Grieķijas bankām – 78 % apmērā no veco GVO nominālās summas) un vajadzības pēc kapitāla, kas ar atpakaļejošu spēku tika iegrāmatotas Grieķijas banku 2011. gada finanšu pārskatos.

2.   tabula

Galveno Grieķijas banku kopējie zaudējumi PSI rezultātā (miljonos EUR)

(24)

Tā kā PSI programmas rezultātā un nepārtrauktās recesijas dēļ Grieķijas bankas saskārās ar būtisku kapitāla nepietiekamību, Grieķijas Stabilizācijas otrās programmas memorandā par ekonomikas un finanšu politiku (turpmāk – “MEFP”), kas noslēgts starp Grieķijas valdību, Eiropas Savienību, Starptautisko Valūtas fondu (turpmāk – “SVF”) un Eiropas Centrālo banku (turpmāk – “ECB”) un datēts ar 2012. gada 11. martu, tika paredzēti līdzekļi, kas būtu pieejami minēto banku rekapitalizācijai. Saskaņā ar Grieķijas iestāžu aplēsēm kopējās banku rekapitalizācijas vajadzības un noregulējuma izmaksas, kas jāfinansē minētās programmas ietvaros, ir EUR 50 miljardi (11). Minētā summa tika aprēķināta, pamatojoties uz spriedzes testu, ko Grieķijas Banka veica par laikposmu no 2011. gada decembra līdz 2014. gada decembrim (turpmāk – “2012. gada spriedzes tests”), izmantojot Blackrock sagatavoto prognozi par zaudējumiem saistībā ar aizdevumiem (12). Līdzekļi Grieķijas banku rekapitalizācijai ir pieejami ar HFSF starpniecību. Aprēķini par Grieķijas galveno banku kapitāla vajadzībām, kas noteiktas 2012. gada spriedzes testā, ir apkopoti 3. tabulā.

3.   tabula

2012. gada spriedzes tests – Grieķijas galveno banku kapitāla vajadzības (miljonos EUR)

(25)

Saskaņā ar MEFP“bankām, kas iesniegs dzīvotspējīgus kapitāla palielināšanas plānus, tiks dota iespēja pieteikties valsts atbalstam un saņemt šādu atbalstu tādā veidā, lai saglabātu stimulus privātajam sektoram iepludināt kapitālu un tādējādi līdz minimumam samazinātu slogu nodokļu maksātājiem” (13). Grieķijas Banka atzina, ka dzīvotspējīgus kapitāla palielināšanas plānus ir iesniegušas tikai četras lielākās bankas (Eurobank, Grieķijas Nacionālā banka, Piraeus Bank un Alpha Bank) (14). Tās saņēma pirmās pārejas rekapitalizācijas finansējumu no HFSF 2012. gada maijā.

(26)

Recesijas un politiskās nenoteiktības dēļ iekšzemes noguldījumi Grieķijas bankās laikposmā no 2009. gada beigām līdz 2012. gada jūnijam samazinājās kopumā par 37 %. Minētajām bankām vajadzēja maksāt augstākas procentu likmes, lai mēģinātu saglabāt noguldījumus. Noguldījumu izmaksas pieauga, samazinot banku neto procentu peļņas maržu. Tā kā Grieķijas bankas bija izslēgtas no starpbanku finansējuma tirgiem, tās kļuva pilnībā atkarīgas no Eurosistēmas (15) finansējuma, no kura arvien lielāka daļa tika sniegta kā valsts garantēta ārkārtas likviditātes palīdzība (ĀLP), ko piešķīra Grieķijas Banka.

(27)

Grieķija 2012. gada 3. decembrī uzsāka atpirkšanas programmu attiecībā uz jaunajām GVO, ko ieguldītāji bija saņēmuši PSI programmas ietvaros, par cenām, kas svārstījās no 30,2 % līdz 40,1 % apmērā no GVO nominālvērtības (16). Grieķijas bankas piedalījās minētajā atpirkšanas programmā, un tas šo banku bilancē radīja papildu zaudējumus, jo lielākā daļa grāmatvedības zaudējumu (proti, starpība starp tirgus vērtību un nominālvērtību), kas iegrāmatoti PSI programmas laikā attiecībā uz minētajām jaunajām GVO, kļuva galīgi un neatgriezeniski (17).

(28)

Četras lielākās Grieķijas bankas 2012. gada decembrī saņēma otro pārejas rekapitalizācijas finansējumu no HFSF.

(29)

Šo četru banku pārejas rekapitalizācija 2013. gada pavasarī tika pārvērsta pastāvīgā rekapitalizācijā parastās akcijās, un katrā no minētajām četrām bankām HFSF turējumā bija vairāk nekā 80 % no akciju paketes. To banku gadījumā, kurām izdevās piesaistīt iepriekš noteiktu privātā kapitāla summu (Banka, Piraeus Bank S.A. un Grieķijas Nacionālā banka), HFSF saņēma akcijas bez balsstiesībām, savukārt privātajiem ieguldītājiem tika piešķirtas garantijas par HFSF akcijām.

(30)

Grieķijas Banka 2013. gada jūlijā nolīga konsultantu diagnostiska pētījuma veikšanai par visu Grieķijas banku aizdevumu portfeļiem. Minētais konsultants izstrādāja kredīta zaudējumu prognozes (turpmāk – “KZP”) par visiem Grieķijas banku iekšzemes aizdevumu portfeļiem, kā arī par aizdevumiem, kas saistīti ar Grieķijas risku ārvalstu filiālēs un meitasuzņēmumos, trīsarpus gadu ilgā un aizdevumu termiņu perspektīvā. Šī analīze nodrošināja KZP atbilstoši diviem makroekonomikas scenārijiem – pamatscenārijam un nelabvēlīgajam scenārijam. KZP ārvalstu aizdevumu portfeļiem aplēsa Grieķijas Banka ar konsultanta palīdzību.

(31)

Pamatojoties uz konsultanta vērtējumu par KZP, Grieķijas Banka 2013. gada rudenī uzsāka jaunu spriedzes testu (turpmāk – “2013. gada spriedzes tests”), lai novērtētu Grieķijas banku kapitāla stāvokļa stabilitāti atbilstoši pamatscenārijam un nelabvēlīgajam scenārijam. Grieķijas Banka veica kapitāla vajadzību novērtējumu, izmantojot otra konsultanta tehnisko atbalstu.

(32)

Kapitāla vajadzību novērtējuma galvenās sastāvdaļas 2013. gada spriedzes testa gaitā bija i) KZP (18) par banku aizdevumu portfeļiem, balstoties uz Grieķijas riska un ārvalstu riska konsolidētā pamata un atskaitot esošās aizdevumu rezerves, un ii) aplēstā banku darbības rentabilitāte laikā no 2013. gada jūnija līdz 2016. gada decembrim, pamatojoties uz to pārstrukturēšanas plānu piesardzīgu pielāgošanu, kuri tika iesniegti Grieķijas Bankai 2013. gada ceturtajā ceturksnī. Aprēķini par Grieķijas galveno banku konsolidētā kapitāla vajadzībām pamatscenārija gadījumā, pamatojoties uz minēto 2013. gada spriedzes testu, ir apkopoti 4. tabulā.

4.   tabula

2013. gada spriedzes tests – Grieķijas banku konsolidētās kapitāla vajadzības pamatscenārija gadījumā (miljonos EUR)

(33)

Grieķijas Banka 2014. gada 6. martā izsludināja 2013. gada spriedzes testa rezultātus un lūdza bankas iesniegt kapitāla palielināšanas plānus līdz 2014. gada aprīļa vidum, lai iekļautu kapitāla vajadzības saskaņā ar pamatscenāriju.

(34)

Laikposmā no 2013. gada marta beigām līdz 2014. gada maija sākumam bankas turpināja īstenot kapitāla palielināšanu.

(35)

Banka sniedz vispārējus banku pakalpojumus galvenokārt Grieķijā un Dienvidaustrumeiropā (Kiprā, Rumānijā, Bulgārijā, Serbijā, Albānijā un Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā (turpmāk – “BDMR”)), kā arī Apvienotajā Karalistē. Tā piedāvā banku un finanšu produktu un pakalpojumu pilnu klāstu mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Tā sniedz pakalpojumus privātpersonām un uzņēmumiem, kā arī privātbanķiera pakalpojumus un nodarbojas ar aktīvu pārvaldību, sniedz valsts kases un ieguldījumu bankas pakalpojumus. Banka ir reģistrēta Grieķijā, un tās akcijas tiek kotētas Atēnu biržā. Banka 2012. gada 30. septembrī nodarbināja kopumā 17 119 darbiniekus, no kuriem aptuveni viena trešā daļa strādāja Dienvidaustrumeiropā un Apvienotajā Karalistē, savukārt pārējās divas trešdaļas – Grieķijā (22).

(36)

Banka piedalījās PSI programmā, apmainot GVO un ar valsti saistītos aizdevumus ar nominālvērtību EUR 6 043 miljonu apmērā. Bankas kopējie ar PSI saistītie maksājumi bija aptuveni EUR 4 786 miljoni pirms nodokļu atskaitīšanas, un pilnībā tika iegrāmatoti tās 2011. gada pārskatos (23). Laikā, kad norisinājās 2012. gada decembra atpirkšanas programma, Banka pārdeva jaunās GVO, ko tā bija saņēmusi PSI ietvaros, ar lielu nominālvērtības diskontu. Minētā pārdošana radīja tai zaudējumus saistībā ar jaunajām GVO.

(37)

Bankas pamatrādītāji 2010., 2011., 2012. un 2013. gada decembrī (konsolidēti dati) ir doti 5. tabulā.

5.   tabula

Alpha Bank pamatrādītāji 2010., 2011., 2012. un 2013. gadā

(38)

No 5. tabulā dotajiem datiem var secināt, ka papildus milzīgajiem zaudējumiem, ko Banka iegrāmatoja 2011. gadā saistībā ar PSI programmu (EUR 4 786 miljoni (25)), tā cieta arī no ienākumu samazināšanās (citu iemeslu starpā arī tāpēc, ka paaugstinājās noguldījumu izmaksas) un lieliem un augošiem zaudējumiem no tās aizdevumu portfeļu vērtības samazināšanās Grieķijā un ārvalstīs. Bankas likviditātes stāvokli nelabvēlīgi ietekmēja noguldījumu aizplūšana, un tās aizdevumu attiecība pret noguldījumiem 2011. gada 31. decembrī sasniedza 152 % (26), bet 34 % no tās bilances minētajā datumā finansēja Eurosistēma (27).

(39)

Saskaņā ar 2013. gada spriedzes testu Grieķijas Banka novērtēja Bankas kapitāla vajadzības EUR 262 miljonu apmērā pamatscenārija gadījumā.

(40)

Banka 2014. gada martā palielināja kapitālu par EUR 1,2 miljardiem, lai segtu 39. apsvērumā minētās kapitāla vajadzības un atmaksātu Grieķijas turētās priekšrocību akcijas EUR 940 miljonu vērtībā (28). Atšķirībā no situācijas saistībā ar Eurobank kapitāla palielinājumam 2014. gada aprīlī, HFSF neapņēmās iepludināt kapitālu Bankas kapitāla palielināšanā gadījumā, ja nebūtu pietiekama privātā pieprasījuma. Bankas kapitāla palielinājums tika panākts, iesniedzot pašu kapitāla bez pirmpirkuma tiesībām piedāvājumus (proti, kapitāla palielināšana, anulējot akcionāru pirmpirkuma tiesības) starptautiskajiem investoriem un publiskā piedāvājumā Grieķijā. Parakstīšanās cena tika noteikta EUR 0,66 apmērā par akciju.

(41)

Pēc kapitāla palielināšanas Banka 2014. gada 17. aprīlī paziņoja, ka tā ir izpirkusi Grieķijas priekšrocību akcijas par kopējo summu EUR 940 miljonu apmērā.

(42)

Emporiki Bank tika dibināta 1882. gadā.

(43)

Crédit Agricole grupa 2000. gadā sākotnēji iegādājās Emporiki Bank kapitāla daļu 6,7 % apmērā. Emporiki Bank 2006. gadā kļuva par Crédit Agricole meitasuzņēmumu, kad minētā grupa iegādājās tās kontrolpaketi. Tolaik Crédit Agricole palielināja savā turējuma esošo Emporiki Bank akciju daļu līdz 94,99 %.

(44)

Emporiki Bank sniedza visus banku pakalpojumus (privātpersonu un uzņēmumu apkalpošana), tostarp ieguldījumu bankas pakalpojumus, aktīvu pārvaldību, portfeļa pārvaldību un finanšu pakalpojumus kopumā. Grieķijā tā savus pakalpojumus piedāvāja ar 323 filiāļu tīkla starpniecību, ārvalstīs – ar savu filiāļu Kiprā starpniecību, kā arī ar meitasuzņēmumu Kiprā, Bulgārijā, Albānijā un Rumānijā starpniecību (29). Emporiki Bank2012. gada 31. decembrī nodarbināja 4 230 darbiniekus.

(45)

Banka piedalījās PSI programmā, apmainot GVO un citus atbilstīgus vērtspapīrus, kuru nominālvērtība bija EUR 766 miljoni. Kā parādīts 2. tabulā, Bankas kopējie ar PSI saistītie maksājumi bija aptuveni EUR 590 miljoni pirms nodokļu atskaitīšanas, kas pilnībā tika iegrāmatoti 2011. gada pārskatos. Kā parādīts 3. tabulā, Emporiki Bank kapitāla vajadzības tika lēstas EUR 2 475 miljonu apmērā un tika aprēķinātas, pamatojoties uz Grieķijas Bankas īstenoto 2012. gada spriedzes testu par laikposmu no 2011. gada 31. decembra līdz 2014. gada 31. decembrim, kurš balstījās uz Blackrock sagatavotajām prognozēm par aizdevumu zaudējumiem.

(46)

HFSF2012. gada 12. oktobrī sniedza Bankai savu piekrišanu par Emporiki Bank iegādi no Crédit Agricole.

(47)

Crédit Agricole un Banka 2012. gada 16. oktobrī parakstīja “2012. gada 16. oktobra akciju iegādes līgumu starp Crédit Agricole S.A. un Alpha Bank S.A. par Emporiki Bank of Greece S.A. pārdošanu un iegādi”. Pēc pienācīgas finanšu pārbaudes pabeigšanas Crédit Agricole iepludināja kopējo kapitāla summu EUR 2 893 miljonu apmērā, vienlaikus pilnībā parakstoties uz Bankas emitētajām konvertējamām obligācijām EUR 150 miljonu vērtībā (30). Bankai pēc tam bija jāiegādājas pilnībā rekapitalizētā Emporiki Bank par vienu euro. Saskaņā ar akciju iegādes līgumu Banka neiegādājās Emporiki Bank ārvalstu meitasuzņēmumus, kas palika Crédit Agricole īpašumā, izņemot Emporiki Bank Kipras filiāli, kas veidoja aktīvus EUR 0,5 miljardu apmērā un ietilpa Bankas iegādātajā daļā.

(48)

Emporiki Bank kapitāla pietiekamības rādītājs 2012. gada 31. decembrī, pēc Crédit Agricole īstenotās rekapitalizācijas, bija 17,6 %, savukārt tās pirmā līmeņa kapitāla rādītājs bija 13,5 %.

(49)

Banka 2013. gada 1. februārī paziņoja, ka ir pabeigta Emporiki Bank visa akciju kapitāla nodošana Bankai (31).

(50)

Emporiki Bank pamatrādītāji 2010., 2011. un 2012. gada decembrī un 2013. gada janvārī ir doti 6. tabulā.

6.   tabula

Emporiki Bank pamatrādītāji 2010., 2011., 2012. gadā un 2013. gada janvārī

(51)

Grieķijas Banka 2013. gada 8. decembrī izlēma turpināt triju kooperatīvo banku, t. i., Dodekanesas bankas, Evijas bankas un Rietummaķedonijas bankas, noregulējumu.

(52)

Grieķijas Banka turpināja īstenot iegādes un pārņemšanas procedūru (32), saskaņā ar kuru pircējam tiktu nodoti visi noguldījumi, tostarp starpbanku noguldījumi, un prasījumi un pasīvi pret Grieķijas Noguldījumu un ieguldījumu garantiju fondu, izņemot aizdevumus. Grieķijas Banka sazinājās ar četrām sistēmiskajām Grieķijas bankām, jo saskaņā ar Grieķijas Bankas pārliecību noguldījumi būtu jānodod pilnībā rekapitalizētām iestādēm. Vienīgi Banka un Eurobank iesniedza saistošus piedāvājumus (2013. gada 5. decembrī). Grieķijas Banka uzskatīja, ka Bankas piedāvājums ir labāks. Banka kā atlīdzību piedāvāja summu, kas atbilda 2,1 % no nodotajiem noguldījumiem.

(53)

Dodekanesas banka tika dibināta 1994. gadā.

(54)

Grieķijas Banka 2013. gada 22. jūlijā pieprasīja Dodekanesas bankai atjaunot tās pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju. Dodekanesas banka turpināja palielināt kapitālu, publiski piedāvājot kooperatīvās bankas akcijas. Saskaņā ar piedāvājuma cirkulāru Dodekanesas bankas pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs, ko aprēķināja, pamatojoties uz šīs bankas finanšu datiem uz 2013. gada 30. jūniju, tika lēsts 3,5 % apmērā, un tas bija zemāks par Grieķijas Bankas noteiktajām kapitāla pietiekamības obligātajām prasībām. Taču kapitāla palielināšana nespēja piesaistīt pietiekamu ieguldītāju pieprasījumu.

(55)

Tādēļ 2013. gada 8. decembrī Grieķijas Banka turpināja īstenot Dodekanesas bankas noregulējumu. Dodekanesas bankas licence tika anulēta, un tika uzsākta bankas likvidācijas procedūra (33). Dodekanesas bankas izraudzītie pasīvi tika nodoti Bankai (34). Saskaņā ar Grieķijas Bankas informāciju (35) nodoto aktīvu patiesā vērtība bija aptuveni EUR 6 miljoni, savukārt nodoto pasīvu patiesā vērtība bija EUR 255 miljoni; starpība bija finansējuma starpība (36) EUR 249 miljonu apmērā. Finansējuma starpību sedza HFSF saskaņā ar Likuma Nr. 3601/2007 63. panta D punkta 13. apakšpunktu. HFSF 2013. gada decembrī izmaksāja divas trešdaļas no kopējās finansējuma starpības, proti, EUR 166 miljonus, EFSF parādzīmēs, vienlaikus apņemoties atlikušo summu EUR 83 miljonu apmērā izmaksāt pēc finansējuma starpības galīgās noteikšanas. Grieķijas Banka 2014. gada 16. jūnijā noteica, ka Dodekanesas bankas galīgā finansējuma starpība ir EUR 258,5 miljoni. HFSF segs finansējuma starpības neizmaksāto daļu.

(56)

Dodekanesas banka 2013. gada 30. septembrī nodarbināja 132 darbiniekus, un tai bija 11 filiāles. Noregulējuma ietvaros Banka nepārņēma nevienu Dodekanesas bankas filiāli, taču tā norādīja, ka saglabās fizisku klātbūtni teritorijās, kurās nav tīkla pārklāšanās (proti, uz četrām salām, kurās nav alternatīvu banku pakalpojumu sniedzēju), iznomājot četras nelielas likvidatora pārvaldītas filiāles. Dodekanesas bankas darbinieki tika atlaisti, un Banka tos pēc tam selektīvi pieņēma atpakaļ darbā.

(57)

Evijas banka tika dibināta 1995. gadā.

(58)

Grieķijas Banka 2013. gada 22. jūlijā pieprasīja Evijas bankai atjaunot tās pirmā līmeņa kapitāla pamata rādītāju. Evijas banka turpināja palielināt kapitālu, publiski piedāvājot kooperatīvās bankas akcijas. Saskaņā ar piedāvājuma cirkulāru Evijas bankas pirmā līmeņa kapitāla pamata rādītājs, ko aprēķināja, pamatojoties uz šīs bankas finanšu datiem uz 2013. gada 30. jūniju, tika lēsts 1,8 % apmērā, tādēļ bija zemāks par Grieķijas Bankas noteiktajām kapitāla pietiekamības obligātajām prasībām. Taču kapitāla palielināšana nespēja piesaistīt pietiekamu ieguldītāju pieprasījumu.

(59)

Tādēļ 2013. gada 8. decembrī Grieķijas Banka turpināja īstenot Evijas bankas noregulējumu. Evijas bankas licence tika anulēta, un tika uzsākta bankas likvidācijas procedūra (37). Evijas bankas izraudzītie pasīvi tika nodoti Bankai (38). Saskaņā ar Grieķijas Bankas informāciju (39) nodoto aktīvu patiesā vērtība bija aptuveni EUR 2 miljoni, savukārt nodoto pasīvu patiesā vērtība bija EUR 98 miljoni; starpība bija finansējuma starpība EUR 96 miljonu apmērā. Finansējuma starpību sedza HFSF saskaņā ar Likuma Nr. 3601/2007 63. panta D punkta 13. apakšpunktu. HFSF 2013. gada decembrī izmaksāja divas trešdaļas no kopējās finansējuma starpības, proti, EUR 64 miljonus, EFSF parādzīmēs, vienlaikus apņemoties atlikušo summu EUR 32 miljonu apmērā izmaksāt pēc finansējuma starpības galīgās noteikšanas. Grieķijas Banka 2014. gada 16. jūnijā noteica, ka Evijas bankas galīgā finansējuma starpība ir EUR 105 miljoni. HFSF segs finansējuma starpības neizmaksāto daļu.

Evijas banka 2013. gada 30. septembrī nodarbināja 59 darbiniekus, un tai bija 4 filiāles. Banka nepārņēma nevienu Evijas bankas filiāli. Evijas bankas darbinieki tika atlaisti, un Banka tos pēc tam selektīvi pieņēma atpakaļ darbā.

(60)

1995. gadā tika izveidota Kozani prefektūras attīstības kredītu kooperatīvā sabiedrība. Šis kooperatīvs 2008. gadā darbojās ar jaunu nosaukumu – Rietummaķedonijas kooperatīvā banka.

(61)

Grieķijas Banka 2013. gada 22. jūlijā pieprasīja Rietummaķedonijas bankai atjaunot tās pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju. Rietummaķedonijas banka turpināja palielināt kapitālu, publiski piedāvājot kooperatīvās bankas akcijas. Saskaņā ar piedāvājuma cirkulāru Rietummaķedonijas bankas pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs, ko aprēķināja, pamatojoties uz šīs bankas finanšu datiem uz 2013. gada 30. septembri, tika lēsts –11 % apmērā, un tas bija zemāks par Grieķijas Bankas noteiktajām kapitāla pietiekamības obligātajām prasībām. Taču kapitāla palielināšana nespēja piesaistīt pietiekamu ieguldītāju pieprasījumu.

(62)

Tādēļ 2013. gada 8. decembrī Grieķijas Banka turpināja īstenot Rietummaķedonijas bankas noregulējumu. Rietummaķedonijas bankas licence tika anulēta, un tika uzsākta bankas likvidācijas procedūra (40). Rietummaķedonijas bankas izraudzītie pasīvi tika nodoti Bankai (41). Saskaņā ar Grieķijas Bankas informāciju (42) nodoto aktīvu patiesā vērtība bija aptuveni EUR 2 miljoni, savukārt nodoto pasīvu patiesā vērtība bija EUR 84 miljoni; starpība bija finansējuma starpība EUR 82 miljonu apmērā. Finansējuma starpību sedza HFSF saskaņā ar Likuma Nr. 3601/2007 63. panta D punkta 13. apakšpunktu. HFSF 2013. gada decembrī izmaksāja divas trešdaļas no kopējās finansējuma starpības, proti, EUR 55 miljonus, EFSF parādzīmēs, vienlaikus apņemoties atlikušo summu EUR 27 miljonu apmērā izmaksāt pēc finansējuma starpības galīgās noteikšanas.

(63)

Rietummaķedonijas banka 2013. gada 30. septembrī nodarbināja 36 darbiniekus, un tai bija 3 filiāles. Banka nepārņēma nevienu Rietummaķedonijas bankas filiāli. Rietummaķedonijas bankas darbinieki tika atlaisti, un Banka tos pēc tam selektīvi pieņēma atpakaļ darbā.

(64)

Triju kooperatīvo banku pamatrādītāji ir doti 7. tabulā.

7.   tabula

Triju kooperatīvo banku galvenie dati (miljonos EUR)

(65)

Citibank International tika dibināta 1812. gadā. Grieķijā Citibank tika reģistrēta 1964. gadā, galvenokārt lai apkalpotu jūrniecības un uzņēmumu sektorus. Grieķijas Citibank 1980. gadā sāka paplašināties, sākot darbību arī privātpersonu apkalpošanas sektorā. Pašlaik Grieķijas Citibank darbojas gan patērētāju, gan uzņēmumu apkalpošanas jomā, tai visā valstī ir 20 filiāļu tīkls.

(66)

HFSF2014. gada 29. maijā saņēma Bankas lūgumu atļaut tai iegādāties Grieķijas Citibank, tostarp Diners Club Greece (turpmāk – “Diners”) (43).

(67)

Banka atklāja savu nodomu iegādāties Grieķijas Citibank darbības, tostarp aizdevumus klientiem (par kopējo neto summu EUR 442 miljonu apmērā, kā arī pilnībā norakstītus ieņēmumus nenesošus kredītus (turpmāk – “INK”) EUR 1 115 miljonu vērtībā), klientu noguldījumus (kopā EUR 1 067 miljonu vērtībā), pārvaldībā esošos aktīvus (EUR 1 186 miljonu vērtībā), privātpersonu apkalpošanas filiāles, bankomātu tīklu (44), kā arī saglabāt minētās bankas personālsastāvu (45). Turklāt Banka atklāja savu nodomu iegādāties Diners parasto akciju kapitālu 100 % apmērā.

(68)

Cena ir noteikta EUR 2 miljonu apmērā.

(69)

HFSF2014. gada 5. jūnijā atļāva Bankai iegādāties Grieķijas Citibank.

(70)

Banka saņēma vairāku veidu atbalstu saskaņā ar Grieķijas banku atbalsta shēmu, izmantojot rekapitalizācijas pasākumu, garantiju pasākumu un valsts obligāciju aizdevumu pasākumu.

(71)

Banka izmantoja un turpina izmantot atbalstu saskaņā ar garantiju pasākumu un valsts obligāciju aizdevumu pasākumu. Minētais atbalsts šajā lēmumā ir dēvēts par “pasākumu L1”. Uz 2011. gada 30. novembri Bankai piešķirtās garantijas veidoja aptuveni EUR 14 miljardus. Uz 2011. gada 30. septembri Banka bija saņēmusi valsts obligāciju aizdevumus par summu EUR 1,6 miljardi (46).

(72)

Bankas pārstrukturēšanas plānā, ko Grieķijas iestādes iesniedza Komisijai 2014. gada 12. jūnijā, Grieķijas iestādes informēja par nodomu pārstrukturēšanas posmā turpināt garantiju piešķiršanu un valsts obligāciju aizdošanu saskaņā ar Grieķijas banku atbalsta shēmu.

(73)

Banka 2009. gada maijā saņēma kapitāla iepludināšanu EUR 940 miljonu apmērā (A pasākums) saskaņā ar Grieķijas banku atbalsta shēmas rekapitalizācijas pasākumu. Minētā kapitāla iepludināšana tolaik bija līdzvērtīga aptuveni 2 % no Bankas riska svērtajiem aktīviem (47) (turpmāk – “RSA”).

(74)

Rekapitalizācija tika īstenota, emitējot priekšrocību akcijas, ko parakstīja Grieķija, ar 10 % kuponu un piecu gadu dzēšanas termiņu.

(75)

Banka priekšrocību akcijas atpirka 2014. gada 17. aprīlī, kā aprakstīts 41. apsvērumā.

(76)

ĀLP ir ārkārtas pasākums, kas ļauj maksātspējīgai finanšu iestādei, kurai radušās pagaidu likviditātes problēmas, saņemt Eurosistēmas finansējumu, neprasot, lai šāds darījums ietilptu vienotajā monetārajā politikā. Procentu likme, kas šādai finanšu iestādei jāmaksā par ĀLP, ir par […] (*1) bāzes punktiem augstāka nekā procenti par parasto Centrālās bankas refinansējumu.

(77)

Grieķijas Banka ir atbildīga par ĀLP programmu, un tas nozīmē, ka visas ĀLP izmaksas un riski, ko tā izraisa, ir jāsedz Grieķijas Bankai. Grieķija ir piešķīrusi Grieķijas Bankai valsts garantiju, ko piemēro Grieķijas Bankas piešķirtās ĀLP kopsummai (48). Ar Likuma Nr. 3943/2011 50. panta 7. punkta pieņemšanu, grozot Likuma Nr. 2362/1995 65. panta 1. punktu, finanšu ministram tika atļauts valsts vārdā piešķirt garantijas Grieķijas Bankai, lai nodrošinātu Grieķijas Bankas prasījumus pret kredītiestādēm. Bankām, kas izmanto ĀLP, jāmaksā valstij maksa par garantiju […] bāzes punktu apmērā.

(78)

Līdz 2011. gada 31. decembrim Banka bija saņēmusi EUR 6,7 miljardus kā valsts garantētu ĀLP (49), savukārt līdz 2012. gada 31. decembrim Banka bija saņēmusi EUR 23,6 miljardus kā valsts garantētu ĀLP (50).

(79)

Kopš 2012. gada Banka ir izmantojusi vairākus kapitāla atbalsta pasākumus, ko piešķīra HFSF. Pārskats par šiem atbalsta pasākumiem ir sniegts 8. tabulā.

8.   tabula

Kapitāla atbalsta pasākumi, kas Bankai piešķirti ar HFSF starpniecību

(80)

Alpha lēmuma par procedūras sākšanu (51) 14.–32. apsvērumā ir sniegts detalizēts apraksts par 2012. gada maija pirmo pārejas rekapitalizāciju (B1 pasākumu). Minētā pasākuma pamatojums un galvenās iezīmes ir izklāstītas šajā iedaļā.

(81)

HFSF2012. gada 20. aprīlī iesniedza Bankai vēstuli, apņemoties piedalīties plānotajā Bankas akciju kapitāla palielināšanā par summu, kuras apmērs varētu sasniegt EUR 1,9 miljardus.

(82)

B1 pasākuma ietvaros 2012. gada 28. maijāHFSF pārskaitīja Bankai EUR 1,9 miljardus kā EFSF obligācijas saskaņā ar pārejas rekapitalizācijas noteikumiem, kas paredzēti Likumā Nr. 3864/2010, ar kuru izveido HFSF (turpmāk – “HFSF likums”). Bankai pārskaitītās EFSF obligācijas bija EFSF mainīgas likmes parādzīmes ar sešu un desmit gadu ilgu termiņu un emisijas datumu 2012. gada 19. aprīlī. Komisija Alpha lēmuma par procedūras sākšanu 48. apsvērumā konstatēja, ka “pārejas rekapitalizācija, ko pabeidza 2012. gada 28. maijā, ir saistību dokumentā ietverto saistību izpilde un tādējādi turpina to pašu atbalstu”. Lai nodrošinātu, ka Banka sasniedz kopējo kapitāla rādītāju 8 % apmērā uz 2011. gada 31. decembri, kas ir datums, kurā notika pārejas rekapitalizācijas iegrāmatošana ar atpakaļejošu datumu Bankas uzskaites dokumentos, gan saistību dokumentā paredzēto summu, gan pirmās pārejas rekapitalizācijas summu aprēķināja Grieķijas Banka. Kā liecina 3. tabula, B1 pasākums attiecās tikai uz ierobežotu daļu no kopējām kapitāla vajadzībām, kas apzinātas 2012. gada spriedzes testā. Bankas kapitāla pieaugums tika plānots, veicot turpmāku kapitāla palielināšanu, un pārejas rekapitalizācija bija paredzēta tikai tāpēc, lai saglabātu Bankas atbilstību ECB finansējuma saņemšanai līdz laikam, kad notiks minētā kapitāla palielināšana.

(83)

Attiecībā uz laikposmu starp pirmās pārejas rekapitalizācijas datumu un datumu, kad pirmā pārejas rekapitalizācija tika pārvērsta parastajās akcijās un citos konvertējamos finanšu instrumentos, pirmsparakstīšanas nolīgums starp Banku un HFSF paredzēja, ka Bankai ir jāmaksā HFSF gada maksa 1 % apmērā no EFSF parādzīmju nominālvērtības un ka jebkuri kuponu maksājumi un uzkrātie procenti par EFSF parādzīmēm minētajā periodā tiks uzskatīti par HFSF papildu kapitāla ieguldījumu Bankā (52).

(84)

Banka 2012. gada rudenī iegrāmatoja papildu zaudējumus. Tādējādi tās kapitāls atkal bija zemāks par obligātajām kapitāla prasībām, lai Banka saglabātu atbilstību ECB refinansējuma saņemšanai.

(85)

Tāpēc radās nepieciešamība veikt otro pārejas rekapitalizāciju. HFSF2012. gada 21. decembrī īstenoja otro pārejas rekapitalizāciju EUR 1 042 miljonu apmērā (B2 pasākums), un arī šī summa tika apmaksāta, nododot Bankai EFSF obligācijas.

(86)

Papildus otrajai pārejas rekapitalizācijai HFSF2012. gada 21. decembrī iesniedza Bankai saistību dokumentu par dalību Bankas akciju kapitāla palielināšanā un konvertējamu instrumentu emisijā par kopējo summu līdz EUR 1 629 miljoniem (B3 pasākums).

(87)

Abu pārejas rekapitalizāciju (B1 un B2 pasākuma) un papildu summas, kas apstiprināta 2012. gada decembrī (B3 pasākuma), kopsumma nozīmēja, ka HFSF apstiprināja kopējās kapitāla vajadzības, kuras tika apzinātas 2012. gada spriedzes testā (EUR 4 571 miljonus (53)).

(88)

Bankas akcionāru pilnsapulce 2013. gada 16. aprīlī apstiprināja Bankas akciju kapitāla palielinājumu. Banka 2013. gada 1. maijā paziņoja par tiesību piedāvājuma EUR 457 miljonu apmērā pilnīgu parakstīšanu un privātas izvietošanas sākšanu par summu līdz EUR 93 miljoniem (EUR 0,44 par jaunu akciju) (54).

(89)

Banka 2013. gada 3. jūnijā paziņoja par tiesību emisijas pabeigšanu un privātās izvietošanas pilnu piešķiršanu (55). Tādējādi kopējā privātā līdzdalība Bankas akciju kapitāla palielināšanā sasniedza EUR 550 miljonus.

(90)

Tajā pašā dienā Banka arī paziņoja, ka HFSF parakstīs 9 138 636 364 akcijas par cenu EUR 0,44 apmērā par akciju. Rezultātā ar 2013. gada pavasara rekapitalizāciju HFSF parastu akciju veidā iepludināja Bankā kapitālu kopumā EUR 4 021 miljona apmērā (B4 pasākums). Šī summa atbilst B1, B2 un B3 pasākuma kopsummai pēc tam, kad ir atskaitīta privātās līdzdalības summa. HFSF turētās akcijas tam piešķir ierobežotas balsstiesības, jo kopējās privātās līdzdalības apmērs bija sasniedzis 12 % no kapitāla palielināšanas summas. HFSF likumā ir noteikts, ka privātajiem ieguldītājiem būtu jāsaglabā kontrole pār Banku, ja tie iepludina vairāk par 10 % no Bankai nepieciešamā kapitāla. Tomēr HFSF saglabā pilnas balsstiesības attiecībā uz svarīgākajiem korporatīvajiem lēmumiem.

(91)

Izmantojot Bankas akciju kapitāla palielināšanu (B4 pasākums), pirmā un otrā pārejas rekapitalizācija (B1 un B2 pasākums) tika pārvērsta pastāvīgā rekapitalizācijā un daļēji tika īstenota apņemšanās piešķirt papildu kapitāla atbalstu (B3 pasākums).

(92)

Jauno akciju cena tika noteikta 50 % apmērā no pēc apjoma svērtās vidējās biržas cenas 50 tirdzniecības dienās pirms piedāvājuma cenas noteikšanas. Pēc reversās akciju sadalīšanas (56), par ko akcionāru ārkārtas pilnsapulce pieņēma lēmumu 2012. gada 16. aprīlī (57), jauno akciju cena tika noteikta EUR 0,44 apmērā par akciju.

(93)

Uzreiz pēc 2013. gada pavasara rekapitalizācijas HFSF kļuva par Bankas lielāko akcionāru – tā rīcībā bija 83,66 % akciju (58). HFSF emitēja 1 233 503 482 garantijas un privātajiem ieguldītājiem bez atlīdzības piešķīra vienu garantiju par ikvienu parakstīto akciju (59). Ikviena garantija dod tiesības iegādāties 7,40 HFSF akcijas noteiktos intervālos un par norunas cenām. Pirmais īstenošanas datums bija 2013. gada 10. decembris, un pēc tam garantijas var izmantot divreiz gadā līdz 2017. gada 10. decembrim. Īstenošanas cena atbilst parakstīšanās cenai EUR 0,44 apmērā, ko paaugstina gada procentu likme (4 % par pirmo gadu, 5 % par otro gadu, 6 % par trešo gadu, 7 % par ceturto gadu un tad 8 % gada vidējā likme par pēdējiem sešiem mēnešiem) (60).

(94)

HFSF likums ar 2014. gada grozījumiem paredz, ka tiesību emisijas gadījumā koriģēt var vienīgi garantiju norunas cenas. Turklāt jebkāda šāda korekcija notiks ex post un vienīgi līdz to ieņēmumu summai, kas gūti no HFSF pirmpirkuma tiesību pārdošanas. Korekcija nav paredzēta gadījumam, ja pamatkapitāls tiek palielināts bez pirmpirkuma tiesībām.

(95)

Kā jau minēts 2.2.2. iedaļā, Grieķijas Banka aprēķināja, ka Dodekanesas bankas, Evijas bankas un Rietummaķedonijas bankas finansējuma starpība attiecīgi ir EUR 249 miljoni, EUR 96 miljoni un EUR 82 miljoni. Tādējādi finansējuma starpību kopsumma bija EUR 427 miljoni. Šīs starpības sedza HFSF, piešķirot Bankai attiecīgu daudzumu EFSF obligāciju.

(96)

Grieķija 2014. gada 12. jūnijā iesniedza Bankas pārstrukturēšanas plānu, kurā izskaidroja, kā Banka, kas ir kombinēta struktūra, kura izveidota, iegādājoties Emporiki Bank un triju kooperatīvo banku noguldījumus, plāno atjaunot ilglaicīgu dzīvotspēju.

(97)

Pārstrukturēšanas plāns paredz, ka Banka savas pamatdarbības izvērsīs lielākoties Grieķijā. Lai gan tās starptautiskās operācijas veidoja vairāk nekā 20 % no kopējiem aktīviem 2009. gada decembrī un 15 % no kopējiem aktīviem 2013. gada jūnijā (61), minētajam īpatsvaram būtu jāsamazinās līdz aptuveni […] līdz 2018. gada beigām (62).

(98)

Bankas galvenā prioritāte ir atjaunot tās banku operāciju rentabilitāti un dzīvotspēju Grieķijā. Šajā nolūkā pārstrukturēšanas plānā ir paredzēti vairāki pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot Bankas darbības efektivitāti un neto procentu peļņas maržu, kā arī pasākumi tās kapitāla stāvokļa un bilances struktūras uzlabošanai.

(99)

Attiecībā uz darbības efektivitāti Banka jau bija uzsākusi plašu racionalizācijas programmu labu laiku pirms Emporiki Bank un triju kooperatīvo banku iegādes. No 2010. gada 31. decembra līdz 2012. gada 30. septembrim Banka samazināja savu fizisko klātbūtni Grieķijā. Tā samazināja filiāļu skaitu no 458 filiālēm 2010. gadā līdz 426 filiālēm 2012. gadā (63), kā arī samazināja darbinieku skaitu Grieķijā banku un nebanku pakalpojumu jomā par vairākiem simtiem darbinieku tajā pašā laikposmā (64).

(100)

No 2012. gada decembra līdz 2017. gada decembrim Banka plāno turpināt filiāļu skaita samazināšanu Grieķijā no 739 filiālēm līdz […] filiālēm. Darbinieku skaits banku un nebanku pakalpojumu jomā Grieķijā samazināsies no 11 435 darbiniekiem līdz […] darbiniekiem (65).

(101)

Uzlabotā efektivitāte, ņemot vērā filiāļu un darbinieku skaitu, palīdzēs samazināt Bankas kopējās izmaksas saistībā ar tās darbību Grieķijā par […] % – no EUR 1 345 miljoniem 2012. gadā līdz orientējoši EUR […] miljoniem 2017. gadā (66). Tādējādi ar banku darbību Grieķijā saistīto izmaksu un ienākumu paredzamā attiecība pārstrukturēšanas perioda beigās samazināsies zem […] %.

(102)

Pārstrukturēšanas plānā ir arī aprakstīts, kā Banka samazinās savas finansējuma izmaksas, kas ir galvenais nosacījums tās dzīvotspējas atjaunošanai. Banka paredz, ka tā spēs maksāt zemākas procentu likmes par noguldījumiem, ņemot vērā to, ka vide būs daudz stabilāka, kā arī paredzamo Grieķijas ekonomikas stabilizēšanos un atveseļošanos, turklāt tiek prognozēts, ka no 2014. gada atsāksies Grieķijas ekonomikas izaugsme. Tiek prognozēts, ka Grieķijā samazināsies par noguldījumiem maksātie procenti (termiņnoguldījumu, beztermiņa noguldījumu un uzkrājumu likmes). Minētais samazinājums galvenokārt tiktu panākts, maksājot daudz mazākus procentus par termiņnoguldījumiem. Tāpat Bankas atkarība no valsts garantētas ārkārtas likviditātes palīdzības (ĀLP) un plašāka Eurosistēmas finansējuma samazināsies no 32 % no tās kopējiem aktīviem 2012. gadā līdz tikai […] % 2017. gadā (67).

(103)

Pārstrukturēšanas plāns paredz, ka Banka nostiprinās arī savu bilanci. Tās aizdevumu un noguldījumu neto attiecība Grieķijā samazināsies līdz […] % 2018. gadā (salīdzinot ar 131 % 2012. gadā (68)), savukārt tās kapitāla pietiekamība turpinās uzlaboties.

(104)

Vēl viena Bankas prioritāte ir ieņēmumus nenesošo kredītu (INK) pārvaldība. Banka uzlabos savus kreditēšanas procesus attiecībā gan uz aizdevumu sagatavošanu (labāks nodrošinājuma segums, mazāki limiti), gan INK pārvaldību. INK īpatsvars sasniegs […] % 2014. gadā un tad sāks samazināties. Sagaidāms, ka pārstrukturēšanas perioda beigās tas būs […] % (69). Riska (vērtības samazināšanās) izmaksas samazināsies no EUR 2 799 miljoniem 2012. gadā saskaņā ar provizoriskiem datiem (proti, ietverot Emporiki Bank) līdz EUR […] miljoniem 2018. gadā (70), jo notiks Grieķijas ekonomikas atveseļošanās.

(105)

Darbības efektivitātes uzlabošanās, neto procentu peļņas maržas palielināšanās un riska izmaksu samazināšanās ļaus Bankai nodrošināt rentabilitāti Grieķijā no 2015. gada. […]. Tās kapitāla atdeve Grieķijā sasniegs […] % 2018. gadā (71).

(106)

Banka jau ir sākusi samazināt aizņemto līdzekļu īpatsvaru starptautiskajā tīklā un to pārstrukturēt. Banka 2013. gada augustā pārdeva tās meitasuzņēmumu Ukrainā. Filiāļu skaits Dienvidaustrumeiropā tika samazināts no 622 filiālēm 2009. gadā līdz 488 filiālēm 2012. gadā (72).

(107)

Banka turpinās samazināt aizņemto līdzekļu īpatsvaru starptautiskajā tīklā un to pārstrukturēt. Banka plāno ierobežot tās starptautisko aktīvu apmēru līdz EUR […] miljardiem. Lai sasniegtu minēto mērķi, Banka apsvērs jebkādas sava portfeļa atsavināšanas vai aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanas kombinācijas. Bankas starptautisko aktīvu plānotais apmērs atspoguļo samazinājumu par […] % no tās ārvalstu aktīvu apmēra 2012. gada 31. decembrī […].

(108)

Pārstrukturēšanas plānā ir uzsvērta nepieciešamība samazināt ārvalstu meitasuzņēmumu atkarību no Grieķijas mātesuzņēmuma saistībā ar likviditātes stāvokli. Grupas iekšējā finansējuma nodrošināšana ārvalstu meitasuzņēmumiem laikā no 2013. līdz 2017. gadam samazināsies no EUR 4 172 miljoniem līdz EUR […] miljoniem (73).

(109)

Lai uzlabotu savu ārvalstīs veikto darbību rentabilitāti, Banka starptautiskajā tīklā plāno īstenot būtisku izmaksu samazināšanas programmu, samazinot filiāļu un darbinieku skaitu. Piemēram, […] laikā no 2012. līdz 2018. gadam tiks slēgtas […] no […] filiālēm, savukārt personālsastāvs tiks samazināts par […] darbiniekiem (–[…]) (74).

(110)

Rezultātā kapitāla atdeve sasniegs […] (75).

(111)

Banka ir sekmīgi piesaistījusi ievērojamu kapitālu tirgū un tādējādi ir samazinājusi valsts atbalsta summu, kas tai bija nepieciešama.

(112)

Pirmām kārtām Banka 2009. gadā palielināja privāto kapitālu, emitējot tiesības EUR 986 miljonu vērtībā (76). Kā minēts 89. apsvērumā, Bankai arī izdevās palielināt privāto ieguldītāju kapitālu, īstenojot 2013. gada pavasara rekapitalizāciju. Iepriekšējo akcionāru ietekmi būtiski samazināja 2013. gada pavasara rekapitalizācija, jo pēc tās HFSF ieguva 83,66 % Bankas akciju, atstājot iepriekšējiem akcionāriem tikai 4,9 % akciju. Kopš 2008. gada nav veikta dividenžu izmaksa skaidrā naudā.

(113)

Banka 2014. gada martā no tirgus piesaistīja kapitālu EUR 1,2 miljardu apmērā, lai segtu savas papildu kapitāla vajadzības un atmaksātu Grieķijai piederošās priekšrocību akcijas. Šīs jaunās akcijas tika emitētas par augstāku vienas akcijas cenu, nekā HFSF samaksāja 2013. gada pavasara rekapitalizācijas ietvaros.

(114)

Banka 2012. gada 20. aprīlī piedāvāja atpirkt pirmā līmeņa kapitāla vērtspapīrus, augstāka otrā līmeņa kapitāla vērtspapīrus un zemāka otrā līmeņa kapitāla vērtspapīrus par iegādes cenām 40 %, 60 % un 60 % apmērā no to attiecīgajām nominālvērtībām, maksājot skaidru naudu. Šī atpirkšanas cena tika noteikta, pamatojoties uz minēto instrumentu tirgus vērtību, un tā ietvēra prēmiju ne vairāk kā desmit procentpunktu apmērā, kas tika pievienota, lai pamudinātu ieguldītājus piedalīties atpirkšanā. Banka 2012. gada 7. maijā paziņoja atpirkšanas rezultātus (77). Kopējā dalība sasniedz 66 %, un kopējā kapitāla peļņa bija EUR 333 miljoni. Banka 2013. gada 19. aprīlī paziņoja par vēl vienu pasīvu pārvaldības pasākumu par nenomaksāto nominālo summu EUR 316 miljonu apmērā. Banka piedāvāja atpirkt pirmā līmeņa kapitāla vērtspapīrus, augstāka otrā līmeņa kapitāla vērtspapīrus un zemāka otrā līmeņa kapitāla vērtspapīrus par iegādes cenām 35 %, 55 % un 55 % apmērā no to attiecīgajām nominālvērtībām, maksājot skaidru naudu. Atpirkšanas cena tika noteikta, pamatojoties uz minēto instrumentu tirgus vērtību, un tā ietvēra prēmiju ne vairāk kā desmit procentpunktu apmērā, kas tika pievienota, lai pamudinātu ieguldītājus piedalīties atpirkšanā. Piekrišanas rādītājs bija 58 %, un kapitāla peļņa bija EUR 103 miljoni.

(115)

Abu atpirkšanas pasākumu rezultātā subordinēto un hibrīda parādu nenomaksātā summa samazinājās no EUR 985 miljoniem līdz EUR 134 miljoniem.

(116)

Grieķija 2014. gada 12. jūnijā pauda apņemšanos, ka Banka un tās saistītie uzņēmumi īstenos minētajā datumā iesniegto pārstrukturēšanas plānu, un uzņēmās papildu saistības attiecībā uz šā pārstrukturēšanas plāna īstenošanu. Šīs papildu saistības, kas ir uzskaitītas pielikumā, ir apkopotas šajā iedaļā.

(117)

Vispirms Grieķija apņēmās nodrošināt, ka Banka pārstrukturēs savu komercdarbību Grieķijā, nosakot filiāļu un darbinieku maksimālo skaitu, kā arī kopējo izmaksu maksimālo summu, kas jāizpilda līdz 2017. gada 31. decembrim (78).

(118)

Grieķija arī apņēmās, ka Banka samazinās Grieķijā saņemto noguldījumu izmaksas un līdz 2017. gada 31. decembrim nodrošinās atbilstību maksimālajai attiecībai starp neto aizdevumiem un noguldījumiem (79).

(119)

Attiecībā uz Bankas ārvalstu meitasuzņēmumiem Grieķija apņēmās, ka Banka tiem nesniegs papildu kapitāla atbalstu, ja vien netiks ievēroti iepriekš noteiktie nosacījumi. Grieķija arī apņēmās, ka Banka līdz 2018. gada 30. jūnijam būtiski samazinās aizņemto līdzekļu īpatsvaru starptautiskajos aktīvos (80).

(120)

Grieķija apņēmās, ka Banka atbrīvosies no daudziem vērtspapīriem un samazinās privātā kapitāla portfeļa lielumu. Turklāt Banka neiegādāsies neinvestīciju kategorijas vērtspapīrus, ar dažiem izņēmumiem (81).

(121)

Grieķija pauda vairākas apņemšanās attiecībā uz Bankas korporatīvo pārvaldību. Tā apņēmās ierobežot Bankas darbinieku un vadītāju atalgojumu un nodrošināt, lai Banka ievērotu Grieķijas tiesību aktus par korporatīvo pārvaldību un izveidotu efektīvu un atbilstošu organizatorisko struktūru (82).

(122)

Grieķija arī apņēmās, ka Banka īstenos kvalitatīvu kredītpolitiku, lai nodrošinātu, ka lēmumi par aizdevumu piešķiršanu un pārstrukturēšanu tiktu pieņemti ar mērķi maksimāli palielināt Bankas dzīvotspēju un rentabilitāti. Grieķija apņēmās, ka Banka ievēros augstus standartus attiecībā uz kredītriska uzraudzību un aizdevumu pārstrukturēšanu (83).

(123)

Vairākas apņemšanās attiecas uz Bankas operācijām ar saistītajiem aizņēmējiem. Šo saistību mērķis ir nodrošināt, lai Banka neatkāpjas no piesardzīgas bankas pakalpojumu prakses, piešķirot vai pārstrukturējot aizdevumus saviem darbiniekiem, vadītājiem un akcionāriem, kā arī valsts iestādēm, politiskajām partijām un plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem (84).

(124)

Visbeidzot, Grieķija apņēmās nodrošināt, ka Banka ievēros dažus rīcības ierobežojumus, piemēram, kuponu un dividenžu aizliegumu, iegādes aizliegumu un valsts atbalsta reklāmas aizliegumu (85).

(125)

Minēto saistību izpildi līdz 2018. gada 31. decembrim uzraudzīs uzraudzības pilnvarnieks.

(126)

Atsevišķi Grieķija ir norādījusi, ka lūgs Komisijas apstiprinājumu pirms tam, kad Banka vai jebkura valsts iestāde, tostarp HFSF, veiks jebkādu garantiju atpirkšanu (86).

(127)

Komisija 2012. gada 27. jūlijā sāka oficiālu izmeklēšanas procedūru, lai pārbaudītu, vai ir izpildīti 2008. gada Banku darbības paziņojuma (87) nosacījumi attiecībā uz pirmās pārejas rekapitalizācijas, ko HFSF nodrošinājis par labu Bankai (B1 pasākums), piemērotību, nepieciešamību un samērīgumu.

(128)

Attiecībā uz šā pasākuma piemērotību, ņemot vērā faktu, ka atbalsts tika sniegts pēc iepriekšēja rekapitalizācijas un likviditātes atbalsta, kā arī ilgstošo glābšanas periodu, Komisija pauda šaubas, vai Banka ir veikusi visas iespējamās darbības, lai novērstu atbalsta nepieciešamību nākotnē (88). Turklāt Komisijai nebija skaidrs, kas kontrolēs Banku, kad pirmā pārejas rekapitalizācija tiks aizstāta ar pastāvīgu rekapitalizāciju (89), jo Banka varēja nonākt vai nu valsts kontrolē, vai mazākuma privāto īpašnieku kontrolē. Komisija atzīmēja, ka tā vēlētos nodrošināt, lai jebkurā gadījumā nepasliktinātos Bankas vadības un jo īpaši tās kreditēšanas procesa kvalitāte.

(129)

Attiecībā uz pirmās pārejas rekapitalizācijas nepieciešamību Alpha Bank lēmuma par procedūras sākšanu 66. apsvērumā Komisija apšaubīja, vai ir veikti visi iespējamie pasākumi, lai novērstu iespēju, ka nākotnē atbalsts Bankai būs nepieciešams vēlreiz. Turklāt, tā kā pārejas rekapitalizācijas perioda ilgums nebija noteikts, Komisija nevarēja secināt, vai tas bija pietiekams un atbilda atalgojuma un sloga sadales principiem valsts atbalsta noteikumos. Tā kā laikā, kad tika pieņemts Alpha Bank lēmums par procedūras sākšanu, vēl nebija zināmi noteikumi par pirmās pārejas rekapitalizācijas pārvēršanu pastāvīgā rekapitalizācijā, Komisija nevarēja tos novērtēt.

(130)

Attiecībā uz pasākuma samērīgumu Komisija pauda šaubas par to, vai piesardzības pasākumi (valsts atbalsta reklāmas aizliegums, kuponu un dividenžu aizliegums, pirkšanas iespējas aizliegums un atpirkšanas aizliegums, kā aprakstīts Alpha Bank lēmuma par procedūras sākšanu 71. apsvērumā) bija pietiekami attiecībā uz pirmo pārejas rekapitalizāciju. Turklāt Alpha Bank lēmuma par procedūras sākšanu 72. apsvērumā Komisija norādīja, ka konkurences izkropļojumus var izraisīt tādu noteikumu trūkums, kas liegtu HFSF koordinēt visas četras lielākās Grieķijas bankas (proti, Banku, Eurobank, Grieķijas Nacionālo banku un Piraeus Bank), un tādu atbilstošu piesardzības pasākumu neesība, kuri novērstu iespēju dalīties ar sensitīvu komercinformāciju. Tādēļ Komisija piedāvāja iecelt uzraudzības pilnvarnieku, kurš fiziski atrastos Bankā.

(131)

Komisija 2012. gada 30. augustā saņēma Bankas piezīmes par Alpha lēmumu par procedūras sākšanu.

(132)

Attiecībā uz pasākuma piemērotību Banka norādīja, ka tā ir sistēmiski nozīmīga banka gan Grieķijā, gan banku tirgos, kuros tā darbojas. Tā arī norādīja, ka tās uzņēmējdarbības modelis ir dzīvotspējīgs un tas ir apliecinājies tās ilgstošās pastāvēšanas gaitā, jo uzrādītie rezultāti ir bijuši izcili.

(133)

Banka arī konstatēja, ka abas rekapitalizācijas bija smagi cietušās ekonomikas vides blakusprodukti un ka papildu atbalsta pasākumi bija nepieciešami finanšu krīzes padziļināšanās dēļ. Tā norādīja, ka ir saņēmusi līdz šim mazāko proporcionālo daļu valsts atbalsta salīdzinājumā ar pārējām lielajām Grieķijas bankām. Banka norādīja, ka saistībā ar to, lai nekavējoties tiktu īstenoti visi iespējamie pasākumi nolūkā izvairīties no tā, ka Bankai turpmāk būtu nepieciešams atbalsts, pārstrukturēšanas plānā būtu detalizēti jāapraksta jau īstenotie, pašlaik īstenojamie un plānotie sloga dalīšanas pasākumi. Banka arī konstatēja, ka šie pasākumi nodrošina, ka nav tādu akcionāru, uz kuriem minētie pasākumi nebūtu bijuši attiecināmi. Akcionāri, kā arī pastāvošā spēcīgā uzņēmējdarbības bāze un stabilais kapitāla novērtēšanas process palīdzētu nodrošināt, ka Banka ir pietiekami kapitalizēta, lai atjaunotu dzīvotspēju un galu galā atteiktos no valsts atbalsta.

(134)

Turklāt Banka atzinīgi vērtēja skaidrības ieviešanu attiecībā uz pastāvīgās rekapitalizācijas noteikumiem, kuriem, pēc Bankas atzinuma, būtu pilnībā jāatspoguļo iemesli, kādēļ Bankai ir vajadzīgs valsts atbalsts. Banka norādīja arī to, ka rekapitalizācija risina problēmu saistībā ar kapitāla zudumu, ko izraisīja tās dalība PSI programmā, kas bija ārkārtas un neparedzams notikums. Tā atbalstīja viedokli, ka saskaņā ar Grieķijas un Eiropas standartiem Banka neuzņēmās pārmērīgus riskus, iegādājoties valsts parādu. Banka norādīja, ka gadījumā, ja nebūtu īstenota PSI programma, tai nebūtu bijusi nepieciešamība pēc rekapitalizācijas 2012. gadā un tā būtu stabili spējusi atmaksāt priekšrocību akcijas atbilstīgi līguma nosacījumiem. Turklāt tā norādīja, ka pat pēc būtisku kapitāla zaudējumu iegrāmatošanas saistībā ar Bankas dalību PSI programmā, tās neto aktīvu vērtība joprojām bija pozitīva.

(135)

Banka piebilda, ka tā darbojas uz ļoti spēcīga pamata un ir bijusi ļoti proaktīva, īstenojot pasākumus, lai sekmīgi pārvarētu ārkārtējas spriedzes periodu. Banka norādīja, ka kopš krīzes sākuma tā nav iesaistījusies agresīvā komercpolitikā un nav uzņēmusies neatbilstošus riskus, jo ir koncentrējusi uzmanību uz kredītriska pārvaldību, risinājusi nepilnības saistībā ar savu finansējuma profilu, pienācīgi samazinot aizņemto līdzekļu daļu, un ka tā aktīvi pārvalda savu izmaksu bāzi, racionalizējot darbības platformu un optimizējot iepirkumu izdevumus.

(136)

Turklāt tā uzsvēra to, ka akcionāri uzņēmās ievērojamu sloga daļu. Banka arī norādīja, ka valsts sektora rīcībā ir pieejami ievērojami aizsardzības pasākumi, lai nepieļautu, ka rekapitalizētas bankas uzņemas pārmērīgus riskus, un lai cieši uzraudzītu pārstrukturēšanas plānu pienācīgu īstenošanu, piemēram, Finanšu ministrijas un HFSF pārstāvju iecelšana Bankas Direktoru padomē un attiecīgajās komitejās. Tā arī uzsvēra, ka HFSF uzraudzītu pārstrukturēšanas plāna īstenošanu un ka būtisku problēmu gadījumā HFSF balsstiesību apturēšana tiktu atcelta.

(137)

Šo iemeslu dēļ Banka pauda viedokli, ka pastāvīgās rekapitalizācijas struktūrai un noteikumiem būtu spēcīgi jāveicina esošo un jauno akcionāru dalība gaidāmajā kapitāla palielināšanā.

(138)

Attiecībā uz pasākuma nepieciešamību Banka norādīja, ka atbalsta pasākums bija paredzēts, lai novērstu PSI izraisīto kapitāla deficītu un lai Banka tādējādi varētu nodrošināt atbilstību Grieķijas Bankas noteiktajiem kapitāla pietiekamības obligātajiem rādītājiem, lai tā arī turpmāk varētu piedalīties ECB refinansēšanas operācijās un spētu atbalstīt savus klientus un Grieķijas ekonomiku sarežģītos apstākļos.

(139)

Runājot par pasākuma samērīgumu, Banka paziņoja par savu nodomu neizmantot pasākuma atbalstu, lai kropļotu konkurenci. Tā arī uzsvēra, ka kopš valsts atbalsta saņemšanas tā nav iesaistījusies nekādos agresīvas komercpolitikas virzienos. Turklāt Banka uzsvēra, ka, tā kā visas lielās Grieķijas bankas bija atbalsta saņēmējas un tā kā mazinās Grieķijas tirgū esošo ārvalstu dalībnieku vēlme uzņemties Grieķijas risku, ir līdz minimumam samazināta kāda atbalsta saņēmēja spēja izkropļot konkurenci par sliktu kādam, kas atbalstu neguva.

(140)

Komisija 2013. gada 3. janvārī saņēma kādas Grieķijas bankas piezīmes par Alpha lēmumu par procedūras sākšanu. Šī Grieķijas banka norādīja, ka principā HFSF īstenotā Grieķijas banku rekapitalizēšana bija atzinīgi vērtējams solis veselīgākas un dzīvotspējīgākas banku sistēmas virzienā, un neizteica nekādus iebildumus pret Bankas rekapitalizāciju.

(141)

Tomēr, paužot pilnīgu atbalstu principam, ka HFSF īsteno Grieķijas banku rekapitalizēšanu, šī Grieķijas banka paskaidroja, ka, lai maksimāli samazinātu konkurences izkropļojumus un izvairītos no diskriminācijas, tā sagaida, ka HFSF īstenotā rekapitalizācija būtu pieejama visām Grieķijā līdzīgos apstākļos strādājošajām bankām.

(142)

Grieķija 2012. gada 5. septembrī iesniedza Grieķijas Bankas un HFSF sagatavotās piezīmes par Alpha lēmumu par procedūras sākšanu.

(143)

Attiecībā uz pirmās pārejas rekapitalizācijas piemērotību Grieķijas Banka atzīmēja, ka pirmā pārejas rekapitalizācija bija pagaidu pasākums, ņemot vērā to, ka rekapitalizācijas process tiktu pabeigts ar četru attiecīgo banku akciju kapitāla palielināšanu.

(144)

Grieķijas Banka arī konstatēja, ka lielāko Grieķijas banku rekapitalizācija ir daļa no Grieķijas banku sektora ilgtermiņa pārstrukturēšanas procesa. Tā atzīmēja, ka banku vadība, ja tās paliks privātīpašumā, visticamāk, nemainīsies, savukārt bankām valsts īpašumā (proti, HFSF īpašumā) HFSF var iecelt jaunu vadību, kuru jebkurā gadījumā novērtēs Grieķijas Banka. Grieķijas Banka norādīja, ka tā regulāri novērtē visu banku korporatīvās pārvaldības sistēmas, vadības atbilstību un riska profilus, lai novērstu pārmērīgu risku uzņemšanos. Tā arī minēja, ka HFSF jau ir iecēlusi pārstāvjus rekapitalizēto banku Direktoru padomēs.

(145)

Attiecībā uz pirmās pārejas rekapitalizācijas nepieciešamību Grieķijas Banka norādīja, ka Bankas rekapitalizācija bija ierobežota tiktāl, lai nodrošinātu, ka tiek izpildītas tobrīd piemērojamās minimālā kapitāla prasības (8 %). Tā arī norādīja, ka periods pirms rekapitalizācijas pasākumiem ieilga tādu iemeslu dēļ kā darbības vides straujā pasliktināšanās Grieķijā un PSI programmas ietekme, visa projekta sarežģītība un vajadzība maksimāli palielināt privāto ieguldītāju līdzdalību pamatkapitāla palielināšanā.

(146)

Attiecībā uz pirmās pārejas rekapitalizācijas samērīgumu Grieķijas Banka norādīja, ka Komisijai iesniedzamā pārstrukturēšanas plāna pilnīgu īstenošanu nodrošinās tas, ka HFSF balsstiesību apturēšana tiks atcelta, ja tiks būtiski pārkāpts pārstrukturēšanas plāns. Grieķijas Banka arī norādīja, ka Bankas grūtības nav izraisījis ne tas, ka Bankas vadība pārāk zemu novērtēja riskus, ne arī komerciāli agresīva rīcība.

(147)

Attiecībā uz pirmās pārejas rekapitalizācijas piemērotību potenciālās valsts iejaukšanās problēmas risināšanai, ja valsts nodrošina lielas valsts atbalsta summas ar HFSF starpniecību un HFSF ir pilnas balsstiesības, HFSF apgalvoja, ka HFSF finansētās bankas nav uzskatāmas par valsts struktūrām vai valsts kontrolē esošiem uzņēmumiem un ka valsts tās vairs nekontrolēs pēc tam, kad HFSF tām būs veikusi pastāvīgu rekapitalizāciju. HFSF norādīja, ka tas ir pilnīgi neatkarīga privāttiesību juridiska persona ar tiesībām neatkarīgi pieņemt lēmumus. Tas neatrodas valsts kontrolē saskaņā ar HFSF likuma 16. panta C punkta 2. punktu, kas paredz, ka kredītiestādes, kurām HFSF sniedz kapitāla atbalstu, neietilpst plašākā publiskā sektorā. Tas arī atsaucās uz HFSF pārvaldības struktūru.

(148)

Attiecībā uz HFSF iejaukšanos Bankas pārvaldībā HFSF atzīmēja, ka tas ievērotu Bankas autonomiju un neiejauktos tās ikdienas pārvaldībā, ņemot vērā, ka tas īsteno tikai HFSF likumā paredzētos uzdevumus. Tas norādīja, ka nenotiks nekāda valsts iejaukšanās vai koordinācija un ka Bankas lēmumi par kreditēšanas procesu (cita starpā par nodrošinājumu, cenu noteikšanu un aizņēmēju maksātspēju) tiktu pieņemti, pamatojoties uz komerciāliem kritērijiem.

(149)

HFSF norādīja, ka HFSF likums un pirmsparakstīšanas nolīgums paredz atbilstošus aizsardzības pasākumus, lai neļautu esošajiem privātajiem akcionāriem uzņemties pārmērīgu risku. Tas minēja tādus elementus kā i) HFSF pārstāvju iecelšana par neatkarīgiem Bankas Direktoru padomes locekļiem bez izpildpilnvarām un viņu piedalīšanās komiteju darbā, ii) HFSF veiktā rūpīgā izpēte Bankā un iii) fakts, ka pēc galīgās rekapitalizācijas tā balsstiesības tiktu ierobežotas tikai tik ilgi, kamēr Banka izpildīs pārstrukturēšanas plāna nosacījumus.

(150)

HFSF apgalvoja, ka ir veikti atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka bankas, kurās piedalās HFSF, savstarpēji nedalītos ar sensitīvu komercinformāciju. Šādi pasākumi ir, piemēram, dažādu HFSF pārstāvju iecelšana minētajās bankās, pilnvaru piešķiršana šiem pārstāvjiem ar īpašu aizsardzību pret informācijas plūsmu no viena pārstāvja citam, kā arī nepārprotamas iekšējās instrukcijas minētajiem pārstāvjiem neizplatīt banku sensitīvo komercinformāciju. Turklāt HFSF apgalvoja, ka tas neizmanto savas tiesības bankās tādā veidā, lai novērstu, ierobežotu, traucētu vai būtiski kavētu vai apgrūtinātu efektīvu konkurenci. Visbeidzot, HFSF norādīja, ka uz tā Direktoru padomes locekļiem un darbiniekiem attiecas stingri konfidencialitātes noteikumi un uzticības pienākumi, un viņiem ir saistoši noteikumi par profesionālo noslēpumu attiecībā uz darba pienākumiem.

(151)

Komisijai ir pirmām kārtām jānovērtē, vai ar triju kooperatīvo banku noregulējumu saistītais valsts atbalsts (t. i., finansējuma starpību finansēšana, kas ļāva nodot noguldījumus, tostarp starpbanku pasīvus, un prasījumus un pasīvus pret Grieķijas noguldījumu un investīciju garantiju fondu (turpmāk – “HDIGF”)) ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē. Saskaņā ar minēto noteikumu valsts atbalsts ir atbalsts, ko piešķir dalībvalsts vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(152)

Komisija vispirms novērtēs, vai turpmāk nosauktie atbalsta saņēmēji varēja izmantot priekšrocību: i) kooperatīvās bankas un iespējami nodotās “darbības” Bankai un ii) Banka.

(153)

Attiecībā uz kooperatīvajām bankām Komisija norāda, ka ir uzsākta Dodekanesas bankas, Evijas bankas un Rietummaķedonijas bankas likvidācija un ir atceltas minēto banku licences. Tādēļ tās vairs neīstenos saimnieciskas darbības banku pakalpojumu tirgū.

(154)

Valsts atbalsts, t. i., finansējuma starpību finansēšana, būtu valsts atbalsts nodotajiem prasījumiem un pasīviem Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē vienīgi tad, ja tie kopā veidotu uzņēmumu. Uzņēmuma jēdziens ietver jebkuru saimnieciskā darbībā iesaistītu vienību neatkarīgi no juridiskā statusa un veida, kādā tā tiek finansēta. Jebkura darbība, kas ietver preču vai pakalpojumu piedāvāšanu konkrētajā tirgū, ir saimnieciska darbība. Tādēļ, lai konstatētu, vai uzņēmums ir saņēmis atbalstu, būtu jānovērtē, vai prasījumu un pasīvu nodošana ietver saimnieciskās darbības nodošanu.

(155)

Kā minēts 2.2.2. iedaļā, pēc kooperatīvo banku noregulējuma Bankai tika nodoti vienīgi noguldījumi, starpbanku pasīvi un prasījumi, kā arī pasīvi pret HDIGF. Trīs kooperatīvās bankas kopā nodarbināja 227 darbiniekus un tām bija 18 filiāles. Jānorāda, ka nenotika filiāļu vai darba līgumu, vai aizdevumu automātiska nodošana starp trim kooperatīvajām bankām un Banku. Tādēļ tas, ka aizdevumi netiek nodoti Bankai, bet paliek trim likvidācijā esošajām kooperatīvajām bankām, ka netiek nodota neviena filiāle un ka netiek īstenota darba līgumu automātiska nodošana (90), ļauj secināt, ka nenotiek saimnieciskās darbības nodošana. Nodotos pasīvus (t. i., noguldījumus) nevar uzskatīt par valsts atbalsta saņēmējiem, jo tie nav “uzņēmums”.

(156)

Rezumējot var sacīt, ka ir uzsākta triju esošo juridisko personu likvidācija un tās vairs neveic nekādas banku darbības. Aktīvu un pasīvu nodošana nav saimnieciska darbība.

(157)

Tādēļ tiek konstatēts, ka HFSF īstenotā EFSF obligāciju piešķiršana Bankai, lai segtu no trim kooperatīvajām bankām iegādāto aktīvu un pasīvu finansējuma starpību, neļauj turpināt kooperatīvo banku saimnieciskās darbības. Tādēļ HFSF atbalsts nav ne atbalsts likvidētajām vienībām, ne atbalsts nodotajiem aktīviem un pasīviem.

(158)

Attiecībā uz to, vai triju kooperatīvo banku aktīvu un pasīvu pārdošana ir saistīta ar valsts atbalstu Bankai, Komisijai ir jānovērtē, vai ir konstatējama atbilstība konkrētām prasībām un it sevišķi vai i) pārdošanas process ir atvērts, beznosacījumu un nediskriminējošs; ii) pārdošana notiek saskaņā ar tirgus likumiem; iii) valsts maksimāli palielina iesaistīto aktīvu un pasīvu pārdošanas cenu (91).

(159)

Kā minēts 52. apsvērumā, Grieķijas Banka sazinājās vienīgi ar četrām sistēmiskām Grieķijas bankām, lai izsolītu triju kooperatīvo banku izraudzītos aktīvus un pasīvus, jo tā uzskatīja, ka noguldījumi būtu jānodod pilnībā rekapitalizētām iestādēm. Vienīgi Banka un Eurobank iesniedza saistošus piedāvājumus. Alpha Bank tika izraudzīta kā labākais pretendents piedāvājumu konkursā, ko organizēja noregulējuma iestāde, kura ņēma vērā piedāvāto cenu un spēju netraucēti un ātri pārņemt un integrēt iegādātos noguldījumus.

(160)

Pārdošanas pakete ietvēra vienīgi noguldījumus un neietvēra nekādu infrastruktūru. Tādējādi pircējs varēja būt vienīgi banka, kurai Grieķijā ir infrastruktūra un filiāļu tīkls, lai varētu apkalpot noguldītājus.

(161)

Tā kā Komisijai nav nekāda iemesla uzskatīt, ka pārdošana nenotika saskaņā ar tirgus likumiem, tā konstatē, ka var izslēgt atbalsta esību Bankai saskaņā ar 2013. gada Banku darbības paziņojuma 80. punktu, Pārstrukturēšanas paziņojuma 20. punktu un Komisijas lēmumu pieņemšanas praksi (92).

(162)

Triju kooperatīvo banku pārdošanā iesaistītais valsts atbalsts nedod priekšroku kādai saimnieciskai darbībai vai uzņēmumam. Tādēļ pasākums nav atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(163)

Komisijai ir jānosaka Bankai piešķirta valsts atbalsta esība Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(164)

Komisija lēmumos par Grieķijas banku atbalsta shēmas apstiprināšanu un tās darbības termiņa pagarināšanu (93) jau konstatēja, ka saskaņā ar šo shēmu piešķirtais likviditātes atbalsts ir uzskatāms par atbalstu. Arī turpmākais likviditātes atbalsts, kas piešķirts saskaņā ar minēto shēmu, būtu uzskatāms par atbalstu.

(165)

Komisija 2008. gada 19. novembra lēmumā par Grieķijas banku atbalsta shēmu jau konstatēja, ka rekapitalizācijas, kas piešķirtas rekapitalizācijas pasākuma ietvaros minētajā shēmā, būtu uzskatāmas par atbalstu. Banka saņēma finansējumu EUR 940 miljonu apmērā kā priekšrocību akcijas, un tas tobrīd veidoja 2 % no Bankas RSA.

(166)

Komisija 2008. gada Banku darbības paziņojuma 51. punktā precizēja, ka centrālo banku līdzekļu piešķiršana finanšu iestādēm nav uzskatāma par atbalstu, ja tiek izpildīti četri kumulatīvi nosacījumi attiecībā uz finanšu iestādes maksātspēju, kredītlīnijas nodrošināšanu, no finanšu iestādes iekasējamo procentu likmi un valsts pretgarantijas neesību. Tā kā Bankai piešķirtā valsts garantētā ĀLP neatbilst šiem četriem kumulatīvajiem nosacījumiem, jo īpaši tādēļ, ka to garantē valsts un piešķir kopā ar citiem atbalsta pasākumiem, tā ir uzskatāma par atbalstu.

(167)

Valsts garantētā ĀLP atbilst Līguma 107. panta 1. punktā noteiktajām prasībām. Pirmkārt, tā kā šis pasākums ietver valsts garantiju par labu Grieķijas Bankai, visus zaudējumus segs valsts. Tādējādi pasākumā tiek izmantoti valsts līdzekļi. ĀLP ļauj bankām saņemt finansējumu laikā, kad tām nav pieejams starpbanku finansējuma tirgus un parastās Eurosistēmas refinansēšanas operācijas. Tāpēc valsts garantētā ĀLP piešķir priekšrocības Bankai. Tā kā ĀLP attiecas vienīgi uz banku sektoru, šis pasākums ir selektīvs. Un, tā kā valsts garantētā ĀLP ļauj Bankai turpināt darbību tirgū un novērš tās saistību neizpildi un izstāšanos no tirgus, tā rada konkurences izkropļojumus. Tā kā Banka darbojas arī citās dalībvalstīs un tā kā finanšu iestādes no citām dalībvalstīm darbojas vai potenciāli ir ieinteresētas darboties Grieķijā, Bankai radītās priekšrocības ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(168)

Valsts garantētā ĀLP (L2 pasākums) ir uzskatāma par valsts atbalstu. Valsts garantētās ĀLP summa laika gaitā ir mainījusies. Minētā summa 2012. gada 31. decembrī bija aptuveni EUR 23,6 miljardi.

(169)

Alpha lēmuma par procedūras sākšanu 5.1. punktā Komisija jau secināja, ka pirmā pārejas rekapitalizācija ir valsts atbalsts. Saņemtā kapitāla summa bija EUR 1,9 miljardi.

(170)

B2 pasākums tika īstenots no HFSF līdzekļiem, kas, kā paskaidrots Alpha lēmuma par procedūras sākšanu 47. apsvērumā, ietver valsts līdzekļus.

(171)

Attiecībā uz priekšrocības esību jānorāda, ka B2 pasākums palielināja Bankas kapitāla rādītāju līdz tādam līmenim, kas tai ļāva turpināt darbību tirgū un izmantot Eurosistēmas finansējumu. Turklāt atlīdzība par B2 pasākumu sastāv no uzkrātajiem procentiem par EFSF parādzīmēm un papildu 1 % maksas. Tā kā minētā atlīdzība ir acīmredzami mazāka nekā atlīdzība par līdzīgiem kapitāla instrumentiem tirgū, Banka noteikti nebūtu spējusi ar šādiem nosacījumiem piesaistīt kapitālu tirgū. Tādējādi B2 pasākums radīja Bankai priekšrocību no valsts līdzekļiem. Tā kā šis pasākums bija pieejams tikai Bankai, tas pēc būtības ir selektīvs.

(172)

B2 pasākuma rezultātā Bankas stāvoklis nostiprinājās, jo Banka tika nodrošināta ar finanšu līdzekļiem, lai varētu arī turpmāk izpildīt kapitāla prasības, tādējādi radot konkurences izkropļojumus. Tā kā Banka darbojas arī citos Eiropas banku tirgos un tā kā citu dalībvalstu finanšu iestādes darbojas Grieķijā, B2 pasākums, visticamāk, ietekmēs arī tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(173)

Komisija uzskata, ka B2 pasākums ir valsts atbalsts. Par to kā par atbalstu paziņoja valsts iestādes. Saņemtā kapitāla summa bija EUR 1 042 miljoni.

(174)

Ar B3 pasākumu HFSF apņēmās nodrošināt papildu kapitālu, kas nepieciešams Bankas rekapitalizācijas pabeigšanai, par summu, ko pieprasīja Grieķijas Banka saistībā ar 2012. gada spriedzes testu. HFSF saņem savus līdzekļus no valsts, tādēļ Komisija secina, ka šī vēstule uzliek saistības valsts līdzekļiem. Apstākļus, kādos HFSF var piešķirt atbalstu finanšu iestādēm, precīzi definē un ierobežo likums. Līdz ar to šo valsts līdzekļu izmantojums ir attiecināms uz valsti. HFSF uzņēmās saistības nodrošināt papildu kapitālu EUR 1 629 miljonu apmērā.

(175)

Ar saistību dokumentu Bankai tika piešķirtas priekšrocības, jo tās noguldītājiem tika atkārtoti apliecināts, ka Banka spēs piesaistīt visu kapitāla summu, kas tai jāpiesaista, proti, ka HFSF nodrošinās kapitālu, ja Bankai neizdosies to piesaistīt tirgū. Minētās saistības arī atviegloja privātā kapitāla piesaisti tirgū, jo ieguldītāji bija pārliecināti, ka gadījumā, ja Banka nevarēs atrast daļu kapitāla tirgū, HFSF to nodrošinās. Neviens privātais ieguldītājs nebūtu piekritis uzņemties saistības iepludināt kapitālu, nezinot rekapitalizācijas noteikumus, un tolaik Bankai nebija pieejams kapitāla tirgus. Šī priekšrocība ir selektīva, jo tā netika piešķirta visām bankām, kas darbojas Grieķijā.

(176)

Tā kā Banka darbojas arī citos Eiropas banku tirgos un tā kā citu dalībvalstu finanšu iestādes darbojas Grieķijā, jo īpaši apdrošināšanas tirgū, B3 pasākums, visticamāk, ietekmēs arī tirdzniecību starp dalībvalstīm un radīs konkurences izkropļojumus.

(177)

Tādējādi B3 pasākums ir atbalsts, un Grieķijas iestādes par to paziņoja kā par valsts atbalstu 2012. gada 27. decembrī.

(178)

HFSF dalība 2013. gada pavasara rekapitalizācijā (B4 pasākums) ir pirmās un otrās pārejas rekapitalizācijas (B1 un B2 pasākuma) pārvēršana un Saistību dokumenta (B3 pasākuma) daļēja īstenošana pastāvīgā rekapitalizācijā EUR 4 021 miljonu apmērā parastajās akcijās. Tas, ka faktiski nebija jāiepludina visa saskaņā ar B3 pasākumu atrunātā kapitāla summa, ir saistīts ar faktu, ka kapitāls EUR 550 miljonu apmērā tika iegūts no privātajiem ieguldītājiem. Tā kā B4 pasākums ir jau piešķirta atbalsta pārvēršana, tas joprojām ietver valsts līdzekļus, bet nepalielina atbalsta nominālo summu. Tomēr tas palielina Bankas priekšrocības (un tādējādi arī konkurences izkropļojumus), jo ir pastāvīga rekapitalizācija, nevis pagaidu rekapitalizācija kā B1 un B2 pasākuma gadījumā. Salīdzinājumā ar B3 pasākumu, kas bija tikai saistības, nevis faktiska rekapitalizācija, B4 pasākums palielināja Bankas kapitāla pietiekamību un tādēļ bija izdevīgāks.

(179)

Komisija atzīmē, ka šāds atbalsts netika piešķirts visām bankām, kas darbojas Grieķijā. Tādēļ Bankai piešķirtā priekšrocība ir selektīva. Attiecībā uz konkurences izkropļojumiem un ietekmi uz tirdzniecību Komisija atzīmē, piemēram, ka šis atbalsts ļāva Bankai turpināt darbību citās dalībvalstīs. Bankas likvidācija būtu likusi izbeigt tās darbības ārvalstīs, likvidējot vai pārdodot šīs darbības. Tādējādi šis pasākums izkropļo konkurenci un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Pasākums ir valsts atbalsts.

(180)

B1, B2, B3 un B4 pasākums ir atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē. Valsts atbalsta summa, kas iekļauta B1, B2, B3 un B4 pasākumā, ir EUR 4 571 miljons. Kā norādīts 7.1.3.4. iedaļā, tikai daļa no 2012. gada decembrī (B3 pasākums) atrunātās summas tika pārvērsta faktiskā kapitāla iepludināšanā (B4 pasākums). Tādējādi faktiski izmaksātā valsts atbalsta summa bija tikai EUR 4 021 miljons.

(181)

Pārstrukturēšanas paziņojuma 31. punkts paredz, ka bez atbalsta summas absolūtos skaitļos Komisijai ir jāņem vērā arī atbalsts “saistībā ar bankas svērtajiem riska aktīviem”. B1, B2, B3 un B4 pasākums tika piešķirts viena gada laikposmā, no 2012. gada aprīļa līdz 2013. gada maijam. Minētajā laikposmā mainījās Bankas RSA, pieaugot pēc Emporiki bankas iegādes. Tādējādi radās jautājums, kurš RSA līmenis būtu jāizmanto, proti, vai valsts atbalsts būtu jānovērtē, atsaucoties uz RSA, kas bija šā laikposma sākumā vai beigās. B1, B2, B3 un B4 pasākuma mērķis bija nodrošināt kapitāla vajadzības, kuras Grieķijas Banka apzināja 2012. gada martā (2012. gada spriedzes tests). Citiem vārdiem sakot, kapitāla vajadzības, kuras nodrošināja šie valsts atbalsta pasākumi, eksistēja jau 2012. gada martā. Tādējādi Komisija uzskata, ka atbalsta summa, kas iekļauta B1, B2, B3 un B4 pasākumā, ir jāsalīdzina ar Bankas RSA 2012. gada 31. martā. Tam, ka Banka iegādājās Emporiki banku krietni vēlāk pēc 2012. gada marta, nevajadzētu novest pie attiecības “atbalsts pret RSA” samazinājuma. Patiešām, atbalsts nav mazāk kropļojošs tādēļ, ka Banka veica iegādi, kas paaugstināja tās RSA. Jāatceras arī, ka Grieķijas Banka pēc 2012. gada marta un līdz 2013. gada pavasara rekapitalizācijai neņēma vērā Grieķijas banku veiktās iegādes, lai pielāgotu kapitāla vajadzības – uz augšu vai uz leju. Arī šis apstāklis apliecina, ka B1, B2, B3 un B4 pasākums bija atbalsta pasākums, kas saistīts ar Bankas darbības vērienu, kāds tas bija 2012. gada 31. martā.

(182)

Pirmās un otrās pārejas rekapitalizācijas un Saistību dokumenta kopsumma bija EUR 4 571 miljons. Minētā summa 2012. gada 31. martā veidoja 10,3 % no Bankas RSA (94).

(183)

Tā kā Bankai izdevās piesaistīt privāto kapitālu, HFSF Bankā faktiski iepludinātā summa bija tikai EUR 4 021 miljons, kas ir 9,1 % no Bankas RSA 2012. gada 31. martā.

(184)

A, B1, B2, B3 un B4 pasākums ir atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(185)

Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunkts paredz, ka Komisija var atzīt atbalstu par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja tā sniegšana “novērš nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā”.

(186)

Komisija ir atzinusi, ka globālā finanšu krīze var radīt nopietnus traucējumus dalībvalsts tautsaimniecībā un banku atbalsta pasākumi var novērst šos traucējumus. Tas tika apstiprināts 2008. gada Banku darbības paziņojumā, Rekapitalizācijas paziņojumā un Pārstrukturēšanas paziņojumā. Komisija joprojām uzskata, ka prasības par to, ka valsts atbalsts ir jāapstiprina atbilstīgi Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktam, ir izpildītas, ņemot vērā, ka spriedze finanšu tirgos ir parādījusies no jauna. Komisija apstiprināja šādu uzskatu, pieņemot 2011. gada Pagarināšanas paziņojumu (95) un 2013. gada Banku darbības paziņojumu.

(187)

Attiecībā uz Grieķijas ekonomiku Komisijas savos lēmumos par Grieķijas banku atbalsta shēmas apstiprināšanu un tās darbības termiņa pagarināšanu, kā arī par to valsts atbalsta pasākumu apstiprināšanu, kurus Grieķija piešķīra atsevišķām bankām (96), ir atzinusi, ka Grieķijas ekonomikā pastāv nopietnu traucējumu risks un valsts atbalsts bankām var šādus traucējumus novērst. Tādējādi juridiskais pamats, novērtējot atbalsta pasākumus, ir Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunkts.

(188)

Finanšu krīzes laikā Komisija izstrādāja saderīguma kritērijus attiecībā uz dažādiem atbalsta pasākumu veidiem. Atbalsta pasākumu novērtēšanas principi pirmoreiz tika izklāstīti 2008. gada Banku darbības paziņojumā.

(189)

Saskaņā ar 2008. gada Banku darbības paziņojuma 15. punktu, lai atbalsts būtu saderīgs atbilstīgi Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktam, tam ir jāatbilst vispārējiem saderības kritērijiem:

(190)

Norādījumi par rekapitalizācijas pasākumiem ir sniegti Rekapitalizācijas paziņojumā un 2011. gada Pagarināšanas paziņojumā.

(191)

Pārstrukturēšanas paziņojumā ir noteikta Komisijas izmantotā pieeja attiecībā uz pārstrukturēšanas plānu novērtēšanu, jo īpaši – nepieciešamība atjaunot dzīvotspēju, nodrošināt pienācīgu saņēmēja ieguldījumu un ierobežot konkurences izkropļojumus.

(192)

Minēto sistēmu papildināja 2013. gada Banku darbības paziņojums, kas attiecas uz atbalsta pasākumiem, par kuriem paziņots pēc 2013. gada 31. jūlija.

(193)

Likviditātes atbalsts, ko Banka jau saņēmusi, tika galīgi apstiprināts ar vairākiem secīgiem lēmumiem, kas atļāva pasākumus saskaņā ar Grieķijas banku atbalsta shēmu un šīs shēmas grozījumiem un termiņa pagarinājumiem (97). Jebkurš turpmākais likviditātes atbalsts Bankai būs jāpiešķir saskaņā ar shēmu, ko pienācīgi apstiprinājusi Komisija. Šāda atbalsta noteikumi Komisijai jāapstiprina pirms tā piešķiršanas, tādēļ šajā lēmumā tas nav papildus jānovērtē.

(194)

Rekapitalizācija, kas tika piešķirta 2009. gadā priekšrocību akciju veidā (A pasākums), tika piešķirta saskaņā ar rekapitalizācijas pasākumu, kas 2008. gadā tika apstiprināts Grieķijas banku atbalsta shēmas ietvaros atbilstīgi 2008. gada Banku darbības paziņojumam. Tādēļ tā nav atkārtoti jānovērtē saskaņā ar 2008. gada Banku darbības paziņojumu un ir jānovērtē tikai saskaņā ar Pārstrukturēšanas paziņojumu.

(195)

Valsts garantētās ĀLP (L2 pasākuma) saderīgums vispirms ir jānovērtē, pamatojoties uz 2008. gada Banku darbības paziņojumu un 2011. gada Pagarināšanas paziņojumu. Jebkura valsts garantētā ĀLP, kas piešķirta pēc 2013. gada 1. augusta, ir jāvērtē saskaņā ar 2013. gada Banku darbības paziņojumu.

(196)

HFSF rekapitalizāciju (B1, B2, B3 un B4 pasākuma) saderīgums, jo īpaši attiecībā uz atlīdzību, vispirms ir jāvērtē, pamatojoties uz 2008. gada Banku darbības paziņojumu, Rekapitalizācijas paziņojumu un 2011. gada Pagarināšanas paziņojumu. Alpha lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pauda šaubas par B1 pasākuma saderību ar minētajiem paziņojumiem. Tā kā šie pasākumi tika īstenoti pirms 2013. gada 31. jūlija, tie neietilpst 2013. gada Banku darbības paziņojuma jomā. HFSF rekapitalizāciju (B1, B2, B3 un B4 pasākuma) saderība jānovērtē arī, pamatojoties uz Pārstrukturēšanas paziņojumu.

(197)

Lai atbalsts būtu saderīgs saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, tam jāatbilst vispārīgajiem saderīguma kritērijiem – piemērotības, nepieciešamības un samērīguma kritērijam.

(198)

Tā kā Grieķijas bankas bija izslēgtas no starpbanku tirgiem un kļuva pilnībā atkarīgas no centrālās bankas finansējuma, kā minēts 26. apsvērumā, un tā kā Banka nevarēja aizņemties pietiekamu līdzekļu apjomu, izmantojot parastās refinansēšanas operācijas, Bankai bija nepieciešama valsts garantētā ĀLP, lai nodrošinātu pietiekamu likviditāti un novērstu saistību neizpildi. Komisija uzskata L2 pasākumu par piemērotu mehānismu, kas novērsa nopietnus traucējumus, kurus varēja izraisīt Bankas saistību neizpilde.

(199)

Tā kā valsts garantētā ĀLP Bankai paredzēja salīdzinoši augstas finansēšanas izmaksas, Bankai bija pietiekams stimuls novērst atkarību no minētā finansējuma avota, lai varētu turpināt attīstīt savas darbības. Bankai bija jāmaksā procentu likme, kas bija par […] bāzes punktiem augstāka nekā parastajās refinansēšanas operācijās Eurosistēmā. Turklāt Bankai bija jāsamaksā valstij garantijas maksa […] bāzes punktu apmērā. Tādējādi valsts garantētās ĀLP kopējās izmaksas Bankai ir daudz augstākas nekā parastās ECB refinansēšanas izmaksas. Konkrēti, šī starpība starp abām izmaksām ir augstāka par garantijas maksas līmeni, kas paredzēts 2011. gada Pagarināšanas paziņojumā. Rezultātā kopējā atlīdzība, ko iekasē valsts, ir uzskatāma par pietiekamu. Attiecībā uz valsts garantētās ĀLP summu jānorāda, ka Grieķijas Banka un ECB to regulāri pārskata, pamatojoties uz Bankas faktiskajām vajadzībām. Tās stingri uzrauga šīs summas izlietojumu un nodrošina, ka tā aprobežojas ar nepieciešamo minimumu. Tādējādi L2 pasākums nenodrošina Bankai pārmērīgu likviditāti, ko varētu izmantot konkurenci izkropļojošu darbību finansēšanai. Tas aprobežojas ar minimālo nepieciešamo summu.

(200)

Šāda stingra pārbaude par valsts garantētās ĀLP izlietojumu un regulāra pārbaudīšana, vai tās izmantošana aprobežojas ar minimumu, nodrošina arī to, ka likviditāte ir samērīga un nerada nepamatotus konkurences izkropļojumus. Komisija arī norāda, ka Grieķija ir apņēmusies nodrošināt, ka Banka veiks vairākus pārstrukturēšanas pasākumus ar mērķi samazināt tās atkarību no centrālo banku finansējuma un ka Banka ievēros rīcības ierobežojumus, kā analizēts 7.6. iedaļā. Šie faktori nodrošina, ka atkarība no likviditātes atbalsta tiks izbeigta pēc iespējas ātrāk un ka šāds atbalsts ir samērīgs.

(201)

Tādējādi L2 pasākums atbilst 2008. gada Banku darbības paziņojumam un 2011. gada Pagarināšanas paziņojumam. Tā kā 2013. gada Banku darbības paziņojumā nebija paredzētas papildu prasības attiecībā uz garantijām, L2 pasākums atbilst arī 2013. gada Banku darbības paziņojumam.

(202)

Kā paskaidrots 189. apsvērumā un saskaņā ar 2008. gada Banku darbības paziņojuma 15. punktu, lai atbalsts būtu saderīgs saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, tam jāatbilst vispārīgajiem saderības kritērijiem (98) – piemērotības, nepieciešamības un samērīguma kritērijam.

(203)

Rekapitalizācijas paziņojumā un 2011. gada Pagarināšanas paziņojumā ir sīkāk izklāstīti norādījumi par atlīdzības līmeni, kas nepieciešams valsts kapitāla iepludināšanai.

(204)

Runājot par HFSF rekapitalizāciju (B1, B2, B3 un B4 pasākuma) piemērotību, Komisija uzskata, ka tās ir piemērotas, jo ļāva Bankai nodrošināt atbilstību kapitāla prasībām. Bez HFSF rekapitalizācijām Banka nebūtu spējusi turpināt savas darbības un būtu zaudējusi piekļuvi ECB refinansēšanas operācijām.

(205)

Saistībā ar to Komisija Alpha lēmumā par procedūras sākšanu atzīmēja, ka Banka ir viena no lielākajām banku iestādēm Grieķijā kreditēšanas un piesaistīto noguldījumu jomā. Šādā statusā Banka ir Grieķijai sistēmiski svarīga banka. Attiecīgi Bankas saistību neizpilde radītu smagus traucējumus Grieķijas ekonomikā. Tolaik dominējošajos apstākļos finanšu iestādēm Grieķijā bija grūtības iegūt finansējumu. Minētais finansējuma trūkums ierobežoja to spējas nodrošināt aizdevumus Grieķijas ekonomikai. Saistībā ar to Bankas saistību neizpilde būtu vēl vairāk pastiprinājusi ekonomikas traucējumus. Turklāt B1, B2, B3 un B4 pasākums lielākoties bija nepieciešams PSI programmas dēļ, kura bija īpaši ārkārtējs un neprognozējams notikums, ko nebija izraisījusi Bankas nepareiza vadība vai pārmērīga riskēšana. Tādēļ šie pasākumi principā ir attiecināmi uz PSI programmas rezultātiem un veicina finanšu stabilitātes saglabāšanu Grieķijā.

(206)

Alpha lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pauda šaubas par to, vai nekavējoties tika veikti visi iespējamie pasākumi, lai novērstu iespēju, ka Bankai nākotnē būs nepieciešams turpmāks atbalsts. Kā norādīts šā lēmuma 121. un 122. apsvērumā, Grieķija apņēmās veikt vairākus pasākumus saistībā ar Bankas korporatīvo pārvaldību un komercdarbību. Kā minēts 99. un 106. apsvērumā, Banka ir arī ievērojami pārstrukturējusi savas darbības, un ir jau īstenoti daudzi izmaksu samazinājumi. Tādējādi Komisijas šaubas tika kliedētas.

(207)

Alpha lēmumā par procedūras sākšanu Komisija arī pauda šaubas par to, vai ir paredzēti pietiekami aizsardzības pasākumi gadījumam, ja Banka nonāktu valsts kontrolē, vai gadījumam, ja privātie akcionāri saglabātu kontroli, neraugoties uz to, ka lielākā daļa īpašumtiesību pieder valstij. Komisija atzīmē, ka saistības, kas minētas šā lēmuma 121. un 122. apsvērumā, nodrošina Bankas kredītoperāciju norisi uz komerciāliem pamatiem un ikdienas darbību aizsardzību pret valsts iejaukšanos. Attiecību sistēma, par kuru vienojās HFSF un Banka, nodrošina arī valsts kā galvenā akcionāra interešu aizsardzību pret pārmērīgu risku, ko varētu uzņemties Bankas vadība.

(208)

Tādējādi B1, B2, B3 un B4 pasākums nodrošina Grieķijas finanšu stabilitātes saglabāšanu. Ir veikti būtiski pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu turpmākus zaudējumus un nodrošinātu, ka Bankas darbību neapdraud nepareiza pārvaldība. Pamatojoties uz minēto, Komisija secina, ka B1, B2, B3 un B4 pasākums ir piemērots.

(209)

Saskaņā ar 2008. gada Banku darbības paziņojumu atbalsta pasākumam gan pēc apjoma, gan veida ir jābūt tādam, kāds nepieciešams mērķa sasniegšanai. Tas nozīmē, ka kapitāla iepludināšanai ir jābūt minimālās summas apmērā, kas nepieciešama mērķa sasniegšanai.

(210)

Kapitāla atbalsta summu Grieķijas Banka aprēķināja spriedzes testa ietvaros tā, lai 2012.–2014. gadā varētu nodrošināt pirmā līmeņa pamata kapitāla saglabāšanu virs noteikta līmeņa, kā atspoguļots 3. tabulā. Tādēļ tā nepiešķīra Bankai pārmērīgu kapitālu. Kā paskaidrots 206. apsvērumā, tika veikti pasākumi, lai mazinātu risku, ka Bankai būs vajadzīgs papildu atbalsts nākotnē.

(211)

Attiecībā uz atlīdzību par pirmo un otro pārejas rekapitalizāciju (B1 un B2 pasākumu) Komisija atgādina, ka tās tika piešķirtas 2012. gada maijā un 2012. gada decembrī un izmaksātas natūrā kā EFSF parādzīmes. HFSF ir saņēmis atlīdzību laikposmā no šo EFSF parādzīmju emisijas datuma līdz 2013. gada pavasara rekapitalizācijas datumam, proti, uzkrātos procentus par EFSF parādzīmēm un 1 % maksu (99). Kā uzsvērts Alpha lēmumā par procedūras sākšanu, minētā atlīdzība bija mazāka par 7–9 % intervālu, kas noteikts Rekapitalizācijas paziņojumā. Tomēr mazas atlīdzības laikposms aprobežojās ar vienu gadu B1 pasākumam un pieciem mēnešiem B2 pasākumam (proti, līdz pārejas rekapitalizācijas pārvēršanai par standarta rekapitalizāciju parastajās akcijās, proti, līdz B4 pasākumam). Lai arī pirmā un otrā pārejas rekapitalizācija nesamazināja esošo akcionāru pārstāvību, 2013. gada pavasara rekapitalizācija, kas bija pirmās un otrās pārejas rekapitalizācijas pārvēršana, būtiski samazināja šo akcionāru pārstāvību, jo viņu daļa Bankas kapitālā samazinājās līdz 4,9 %. Tad tika izbeigta nenormālā situācija, kas bija pastāvējusi kopš pirmās pārejas rekapitalizācijas datuma. Alpha lēmumā par procedūras sākšanu paustās šaubas tādējādi tika kliedētas.

(212)

Turklāt, ņemot vērā Bankas grūtību neparasto avotu, kad zaudējumus lielākoties radīja atteikšanās no parāda par labu valstij (PSI programma un parāda atpirkšana, kas radīja būtiskas priekšrocības valstij, proti, parāda samazināšana) un ieilgušās recesijas sekas iekšzemes tautsaimniecībā, Komisija var piekrist šādai pagaidu atkāpei no standarta atlīdzināšanas prasībām, kas noteiktas Rekapitalizācijas paziņojumā (100).

(213)

Runājot par B3 pasākumu, tas paredzēja kapitāla nodrošināšanas saistības. Minētās saistības, kuru uzņemšanās notika 2012. gada decembrī, tika īstenotas ar kapitāla faktisku iepludināšanu 2013. gada maijā un jūnijā, tikai piecus mēnešus vēlāk. Šā iemesla dēļ un 212. apsvērumā minēto iemeslu dēļ ir pieņemami, ka par šīm saistībām netika izmaksāta nekāda atlīdzība.

(214)

Attiecībā uz B4 pasākumu – saskaņā ar 2011. gada Pagarināšanas paziņojuma 8. punktu kapitāla iepludināšana bija jāparaksta ar pietiekamu atlaidi no akcijas cenas, kas koriģēta, ņemot vērā vērtības samazināšanās ietekmi, lai varētu pamatoti nodrošināt atbilstošu atlīdzību valstij. Lai arī minētā rekapitalizācija nenodrošināja būtisku atlaidi no akcijas cenas, kas koriģēta, ņemot vērā vērtības samazināšanās ietekmi, faktiski nebija iespējams nodrošināt būtisku atlaidi no teorētiskās akcijas vērtības pirms tiesību izmantošanas (101). Pirms 2013. gada pavasara rekapitalizācijas Bankas tirgus kapitāla vērtība bija tikai daži simti miljonu euro. Šādos apstākļos rodas jautājums, vai esošie akcionāri bija pilnībā jāizslēdz. Komisija atzīmē, ka emisijas cena tika noteikta ar 50 % diskontu no vidējās tirgus cenas 50 dienās pirms emisijas cenas noteikšanas. Komisija arī atzīmē, ka esošo akcionāru pārstāvības samazināšana bija būtiska, jo pēc minētās rekapitalizācijas tiem piederēja vairs tikai 4,9 % Bankas akciju. Tādējādi papildu diskonta piemērošana tirgus cenai radītu tikai nebūtisku ietekmi uz atlīdzību HFSF. Ņemot vērā Grieķijas banku īpašo situāciju, kas raksturota 212. apsvērumā, un faktu, ka atbalsta nepieciešamība izrietēja no atteikšanās no parāda par labu valstij, Komisija uzskata valsts parakstīto akciju emisijas cenu par pietiekami zemu.

(215)

HFSF arī emitēja garantijas un piešķīra vienu garantiju katrai jaunajai akcijai, ko parakstīja privāts ieguldītājs, kurš piedalījās 2013. gada pavasara rekapitalizācijā. HFSF šīs garantijas piešķīra bez atlīdzības. Kā paskaidrots 93. apsvērumā, ikviena garantija ietver tiesības iegādāties 7,40 HFSF akcijas noteiktos intervālos un par norunas cenām. Īstenošanas cena atbilst HFSF parakstīšanās cenai, ko paaugstina par gada un kumulatīvo peļņas maržu (4 % par pirmo gadu, 5 % par otro gadu, 6 % par trešo gadu, 7 % par ceturto gadu un tad 8 % gada likme par pēdējiem sešiem mēnešiem). Atlīdzība, ko HFSF saņēma par tam piederošajām akcijām, ir faktiski ierobežota līdz minētajiem līmeņiem. Minētā atlīdzība ir mazāka par 7–9 % intervālu, kas noteikts Rekapitalizācijas paziņojumā. Tomēr, tā kā šīs garantijas bija galvenais faktors, lai nodrošinātu sekmīgu tiesību emisiju un privātu izvietošanu, ko Banka uzsāka pirms 2013. gada pavasara rekapitalizācijas, Komisija uzskata, ka tās ļāva Bankai samazināt atbalsta summu par EUR 550 miljoniem. Bankas zemā kapitāla rādītāja dēļ pirms rekapitalizācijas un tolaik pastāvošās lielās nenoteiktības dēļ, tobrīd pieejamās simulācijas parādīja, ka bez garantijām privātie ieguldītāji negūtu pietiekamu peļņu un nepiedalītos. Kā paskaidrots 205. un 212. apsvērumā, tā kā HFSF saņemtu minimālu pozitīvu atlīdzību, ja garantijas tiktu izmantotas, un tā kā MEFP mērķis bija piesaistīt privātus ieguldītājus, lai dažām bankām saglabātu privātu vadību un izvairītos no situācijas, kurā visu banku sektoru kontrolētu HFSF, Komisija var pieņemt šādu atkāpi no standarta atlīdzības prasībām, kas noteiktas Rekapitalizācijas paziņojumā. Šāda akcepta pamatā ir arī tas, ka HFSF likums ar 2014. gada marta grozījumiem neparedz nekādas garantiju korekcijas ne-pirmpirkuma akciju kapitāla palielināšanas gadījumā un ka tiesību emisijas gadījumā var koriģēt vienīgi garantijas norunas cenu, turklāt korekciju drīkst īstenot vienīgi ex post un vienīgi līdz to ieņēmumu summai, kas gūti no HFSF pirmpirkuma tiesību pārdošanas. Turklāt Grieķijas paustā apņemšanās, ka tā saņems Komisijas apstiprinājumu pirms jebkādas HFSF izdoto garantiju atpirkšanas, ļaus Komisijai nodrošināt, ka jebkāda turpmāka atpirkšana nesamazina HFSF atlīdzību un palielina garantiju turētāju atlīdzību.

(216)

Attiecībā uz faktu, ka HFSF akcijas ir akcijas bez balsstiesībām, Komisija atgādina, ka vajadzību pēc atbalsta nav radījusi galvenokārt pārmērīga riska uzņemšanās. Turklāt MEFP mērķis bija saglabāt dažu banku privāto pārvaldību. Turklāt attiecību sistēma un balsstiesību automātiska atjaunošana pārstrukturēšanas plāna neīstenošanas gadījumā nodrošina aizsardzības pasākumus pret to, ka privātie vadītāji nākotnē varētu uzņemties pārmērīgus riskus. Visbeidzot, PSI un 2012. gada decembra atpirkšana ir sava veida atlīdzība valstij, jo valsts parāds Bankai tika samazināts par vairākiem miljardiem euro. Visu minēto iemeslu dēļ Komisija var piekrist tam, ka HFSF saņem akcijas bez balsstiesībām. Tādējādi Komisija secina, ka B4 pasākums bija nepieciešams.

Jāsecina, ka B1, B2, B3 un B4 pasākums bija nepieciešams kā glābšanas atbalsts gan pēc apjoma, gan veida.

(217)

Komisija norāda, ka Banka saņēma ļoti lielu valsts atbalsta summu. Minētā situācija līdz ar to varēja radīt būtiskus konkurences izkropļojumus. Tomēr Grieķija ir apņēmusies veikt vairākus pasākumus ar mērķi samazināt plašāku negatīvu ietekmi. Jo īpaši šī apņemšanās paredzēja, ka Bankas operācijas turpmāk notiks uz komerciāliem pamatiem, kā paskaidrots 121. un 122. apsvērumā. Grieķija ir arī apņēmusies aizliegt iegādes un atbrīvoties no vairākiem īpašumiem, kā minēts 123. un 124. apsvērumā. Konkurences izkropļojumu ierobežojumi tiks sīkāk izvērtēti 7.6. iedaļā.

(218)

Bankā tika iecelts amatā arī uzraudzības pilnvarnieks, lai kontrolētu apņemšanos pareizu izpildi attiecībā uz korporatīvo pārvaldību un komercdarbību. Tas novērsīs jebkādas kaitīgas izmaiņas Bankas komerciālajā praksē un tādējādi samazinās potenciālo plašāku negatīvo ietekmi.

(219)

Visbeidzot, 2014. gada 12. jūnijā Komisijai tika iesniegts jauns visaptverošs pārstrukturēšanas plāns. Minētais pārstrukturēšanas plāns tiks izvērtēts 7.6. iedaļā.

(220)

Jāsecina, ka Alpha lēmumā par procedūras sākšanu paustās šaubas tika kliedētas. B1, B2, B3 un B4 pasākums ir samērīgs saskaņā ar 2008. gada Banku darbības paziņojuma 15. punktu.

(221)

Tādējādi Komisija secina, ka HFSF īstenotās rekapitalizācijas (B1, B2, B3 un B4 pasākums) ir piemērotas, nepieciešamas un samērīgas, ņemot vērā 15. punktu 2008. gada Banku darbības paziņojumā, Rekapitalizācijas paziņojumā un 2011. gada Pagarināšanas paziņojumā.

(222)

Pārstrukturēšanas paziņojuma 23. punktā ir paskaidrots, ka atbalstītu banku veiktās uzņēmumu iegādes parasti nedrīkst finansēt no valsts atbalsta līdzekļiem, ja vien tas nav būtiski, lai atjaunotu uzņēmuma dzīvotspēju. Turklāt Pārstrukturēšanas paziņojuma 40. un 41. punktā ir noteikts, ka bankām nevajadzētu izmantot valsts atbalstu konkurentu uzņēmumu iegādei, ja vien šāda iegāde nav daļa no konsolidācijas procesa, kas vajadzīgs, lai atjauno finanšu stabilitāti vai nodrošinātu efektīvu konkurenci. Tāpat iegādes var apdraudēt vai sarežģīt dzīvotspējas atjaunošanu. Tāpēc Komisijai ir jānovērtē, vai var uzskatīt, ka Bankas īstenotie iegādes darījumi atbilst Pārstrukturēšanas paziņojumam.

(223)

Attiecībā uz darbības rentabilitāti Emporiki Bank iegāde sekmē Bankas ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu, jo divu banku apvienošana vienā ģeogrāfiskā tirgū ļauj Bankai īstenot nozīmīgas sinerģijas, piemēram, personāla samazināšanas, filiāļu slēgšanas un administratīvo izdevumu samazināšanas jomā. Banka iegūst klientus un noguldītājus, vienlaikus būtiski samazinot izplatīšanas izmaksas. Tā slēdz lielāko daļu kombinētās struktūras filiāļu, kā arī racionalizē galvenā biroja funkcijas.

(224)

Attiecībā uz likviditātes stāvokli iegādei ir pozitīva ietekme uz Banku. Patiešām, iegādātās iestādes aizdevumu un noguldījumu attiecība bija aptuveni 115 %, kas bija būtiski zemāka par Bankas pārmērīgi augsto aizdevumu un noguldījumu attiecību (102). Tādējādi šī iegāde būtiski uzlaboja Bankas aizdevumu un noguldījumu attiecību.

(225)

Statiski darījums arī pozitīvi ietekmē Bankas kapitāla rādītāju, jo Banka iegūst labi kapitalizētu banku par viena euro atlīdzību. Uz 2012. gada 31. martu kombinētās struktūras provizoriskais kapitāla pietiekamības rādītājs bija 11,8 %, savukārt Bankas kapitāla pietiekamības rādītājs bija tikai 8,8 %. Līdzīgi kombinētās struktūras provizoriskais pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs bija 11,1 %, savukārt Bankas pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs – 7,9 %. Emporiki Bank augstais kapitāla rādītājs nodrošina aizsardzību pret turpmākiem zaudējumiem, ko varētu uzrādīt spriedzes tests, kā attēlots 3. tabulā. Bankas kapitāla rādītāja pieauguma statiskajā novērojumā tika pārvērtēta tā pozitīvā ietekme uz Bankas ilgtermiņa kapitāla situāciju. Tādējādi iegāde ir pozitīvs aspekts Bankas ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanā.

(226)

Saskaņā ar Pārstrukturēšanas paziņojuma 23. punktu pārstrukturēšanas atbalstu nedrīkst izmantot citu uzņēmumu iegādei, bet tikai to pārstrukturēšanas izmaksu segšanai, kas nepieciešamas Bankas dzīvotspējas atjaunošanai. Šajā gadījumā, lai gan iegāde pozitīvi ietekmē Bankas dzīvotspēju, Pārstrukturēšanas paziņojuma 23. punkta nozīmē tā nebija būtisks Bankas dzīvotspējas priekšnoteikums.

(227)

Lai iegādātos Emporiki Bank, Banka samaksāja atlīdzību tikai viena euro apmērā. Tādējādi iegādes cena netika finansēta no valsts atbalsta. Minētais fakts arī netieši norāda, ka iegādes cenas samaksāšana Bankai neradīja nekādas kapitāla vajadzības. Turklāt Emporiki Bank bija pietiekami kapitalizēta (proti, vajadzīgajā līmenī saskaņā ar 3. tabulā atspoguļoto 2012. gada spriedzes testu). Tādējādi iegāde Bankai, visticamāk, neradīja nekādas turpmākas kapitāla vajadzības.

(228)

Visbeidzot, netipisko noteikumu dēļ (pilnībā kapitalizētas bankas iegāde par EUR 1, lai nodrošinātu atbilstību spriedzes testa prasībām) Emporiki Bank iegāde izņēmuma kārtā nav pretrunā prasībām par atbalsta samazināšanu līdz minimumam.

(229)

Atbilstoši Pārstrukturēšanas paziņojuma 39. un 40. punktam valsts atbalstu nedrīkst izmantot, lai kaitētu uzņēmumiem, kas nesaņem atbalstu, un jo īpaši tam, lai iegādātos konkurējošus uzņēmumus. Pārstrukturēšanas paziņojuma 41. punkts arī paredz, ka iegādes var atļaut, ja tās ir daļa no konsolidācijas procesa, kas nepieciešams finanšu stabilitātes atjaunošanai vai efektīvas konkurences nodrošināšanai. Šādos apstākļos iegādes procesam jābūt taisnīgam un iegādei ir jānodrošina efektīvas konkurences apstākļi attiecīgajā tirgū.

(230)

Saskaņā ar dzīvotspējas pārbaudi, ko 2012. gada sākumā veica ārējais konsultants, Grieķijas Banka Emporiki Bank pašu par sevi neatzina par dzīvotspējīgu banku. Tā radīja lielus zaudējumus Crédit Agricole, kas tādēļ vēlējās to pārdot. Ja pārdošana nebūtu bijusi iespējama, Crédit Agricole būtu apsvērusi iespēju, kā ļaut šai bankai bankrotēt. Tādējādi šo darījumu var uzskatīt par daļu no tāda konsolidācijas procesa, kas nepieciešams finanšu stabilitātes atjaunošanai, kā izklāstīts Pārstrukturēšanas paziņojuma 41. punktā.

(231)

Neviens neatbalstīts pretendents neiesniedza derīgu piedāvājumu par Emporiki Bank iegādi, un pārdošanas process bija atklāts, pārredzams un nediskriminējošs. Līdz ar to Banka neatstūma nevienu pretendentu, kas nebija saņēmis atbalstu. Tā kā iegādi atļāva Grieķijas Konkurences iestāde, pārdošanas procesa rezultāts neapdraud efektīvas konkurences apstākļus Grieķijā.

(232)

Turklāt Bankas nepieciešamība pēc atbalsta neizriet no nepareizas pārvaldības vai pārmērīgas riskēšanas. Visbeidzot, kā secināts 227. apsvērumā, šīs iegādes (tādas bankas iegāde par EUR 1, kas bija kapitalizēta līmenī, kurš bija vajadzīgs, lai izturētu Grieķijas Bankas spriedzes testu) finansēšanai netika izmantots nekāds valsts atbalsts.

(233)

Ņemot vērā šos aspektus, var secināt, ka Emporiki Bank iegāde atbilst Pārstrukturēšanas paziņojuma 4. iedaļai.

(234)

Komisija secina, ka, ņemot vērā Grieķijas banku unikālo situāciju un Emporiki Bank iegādes specifiku, minētā iegāde atbilst Pārstrukturēšanas paziņojuma prasībām.

(235)

Triju kooperatīvo banku izraudzīto aktīvu un pasīvu iegāde uzlabos Bankas ilgtermiņa dzīvotspēju.

(236)

Proti, triju kooperatīvo banku noguldījumu integrēšana Bankas bilancē uzlaboja tās likviditātes profilu. Alpha Bank S.A. aizdevumu un noguldījumu neto attiecība samazinājās par aptuveni 1,5 %, kā arī samazinājās Alpha Bank S.A. atkarība no Eurosistēmas.

(237)

Turklāt iegādes deva Bankai iespēju uzlabot ieņēmumus, paplašinot savu klientu bāzi vairākās ģeogrāfiskajās teritorijās. Banka nepārņēma nekādu dārgu infrastruktūru vai dārgu filiāļu tīklu. Tāpat Banka nepārņēma nekādus aizdevumus. Tādējādi tā nepalielināja savu risku vai kapitāla vajadzības.

(238)

Saskaņā ar Pārstrukturēšanas paziņojuma 23. punktu pārstrukturēšanas atbalstu nedrīkst izmantot citu uzņēmumu iegādei, bet tikai to pārstrukturēšanas izmaksu segšanai, kas nepieciešamas Bankas dzīvotspējas atjaunošanai. Šajā gadījumā, lai gan iegāde pozitīvi ietekmē Bankas dzīvotspēju, Pārstrukturēšanas paziņojuma 23. punkta nozīmē tā nebija būtisks Bankas dzīvotspējas priekšnoteikums.

(239)

Atlīdzība, ko Banka samaksāja par visu triju kooperatīvo banku nodoto aktīvu un pasīvu iegādi, tika noteikta 2,1 % apmērā no nodoto noguldījumu vērtības un bija aptuveni EUR 9 miljoni, kas atbilst 0,01 % no Bankas kopējās bilances iegādes laikā. Tādējādi var uzskatīt, ka šī atlīdzība ir ļoti maza. Turklāt 2013. gada pavasara rekapitalizācijas laikā Banka jau bija piesaistījusi privāto kapitālu EUR 550 miljonu apmērā.

(240)

Komisija secina, ka triju kooperatīvo banku nodoto aktīvu un pasīvu (galvenokārt noguldījumu) iegādes cena bija tik zema, ka neliedza samazināt atbalstu līdz vajadzīgajam minimumam.

(241)

Kā norādīts 229. apsvērumā, saskaņā ar Pārstrukturēšanas paziņojuma 39. un 40. punktu valsts atbalstu nedrīkst izmantot, lai kaitētu uzņēmumiem, kas nesaņem atbalstu, it sevišķi lai iegādātos konkurentu uzņēmumus, izņemot gadījumu, ja tas notiek īpašos apstākļos.

(242)

Grieķijas Banka uzskatīja, ka minētās trīs kooperatīvās bankas nav dzīvotspējīgas un ka ir jāpieņem noregulējuma pasākumi, lai saglabātu finanšu stabilitāti. Tādējādi šīs iegādes var uzskatīt par daļu no tāda konsolidācijas procesa, kas nepieciešams finanšu stabilitātes atjaunošanai, kā izklāstīts Pārstrukturēšanas paziņojuma 41. punktā.

(243)

Turklāt neviens neatbalstīts pretendents neiesniedza derīgu piedāvājumu par triju kooperatīvo banku aktīvu un pasīvu iegādi; vienīgo piedāvājumu iesniedza banka, kas bija saņēmusi vēl lielāku atbalstu. Turklāt iegādāto aktīvu un pasīvu apmērs bija mazs un neizmainīja tirgus struktūru (103).

(244)

Visbeidzot, Komisija uzskata, ka šie ārkārtas apstākļi pamato iegāžu atļaušanu saskaņā ar Pārstrukturēšanas paziņojuma 41. punktu.

(245)

Komisija secina, ka, ņemot vērā triju kooperatīvo banku izraudzīto aktīvu un pasīvu iegāžu specifiku, šīs iegādes atbilst Pārstrukturēšanas paziņojumā noteiktajām prasībām.

(246)

Grieķijas Citibank, tostarp Diners, iegāde uzlabos Bankas ilgtermiņa dzīvotspēju. Banka iegādājās labi nodrošinātu kreditēšanas banku. Turklāt neto aizdevumu portfelis ir daudz mazāks par iegādātajiem noguldījumiem.

(247)

Grieķijas Citibank noguldījumu integrēšana Bankas bilancē uzlabos Bankas vidēja termiņa un ilgtermiņa finansējuma profilu, vienlaikus palielinot Bankas rentabilitāti.

(248)

Turklāt ar iegādi Banka uzlabos savu noguldījumu iekasēšanas franšīzi un spējas, tādējādi iegūstot līdzsvarotu un ilgtspējīgu uzņēmējdarbības modeli.

(249)

Visbeidzot, gaidāmā ievērojamā sinerģija centrālo funkciju, IT pakalpojumu un darbības izmaksu ziņā veicinās Bankas ilgtermiņa dzīvotspēju.

(250)

Tādējādi iegāde ir pozitīvs aspekts Bankas ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanā.

(251)

Saskaņā ar Pārstrukturēšanas paziņojuma 23. punktu pārstrukturēšanas atbalstu nedrīkst izmantot citu uzņēmumu iegādei, bet tikai to pārstrukturēšanas izmaksu segšanai, kas nepieciešamas Bankas dzīvotspējas atjaunošanai. Šajā gadījumā, lai gan iegāde pozitīvi ietekmē Bankas dzīvotspēju, Pārstrukturēšanas paziņojuma 23. punkta nozīmē tā nebija būtisks Bankas dzīvotspējas priekšnoteikums.

(252)

Banka samaksāja atlīdzību vien EUR 2 miljonu apmērā (104), lai iegādātos Grieķijas Citibank un Diners.

(253)

Iegādātais portfelis ietver lielu skaitu aizdevumu, kas ir pilnībā norakstīti. Patiešām, šā jaunā aizdevumu portfeļa vērtēšana varētu kompensēt ierobežoto kapitāla vajadzību, kas izriet no aizdevumu integrēšanas Bankas bilancē.

(254)

Turklāt Banka ir piesaistījusi privāto kapitālu EUR 1,2 miljardu apmērā ar vienas akcijas cenu, kas ir augstāka par vienas akcijas cenu, kuru HFSF parakstīja 2013. gada pavasara rekapitalizācijā.

(255)

Šādos specifiskos apstākļos nevar apgalvot, ka iegāde tika finansēta no valsts atbalsta. Iegāde nepalielinās nepieciešamību pēc atbalsta un nesamazinās esošā atbalsta atlīdzību.

(256)

Kā norādīts 241. apsvērumā, valsts atbalstu nedrīkst izmantot, lai kaitētu uzņēmumiem, kas nesaņem atbalstu, it sevišķi tam, lai iegādātos konkurentu uzņēmumus.

(257)

Par Grieķijas Citibank samaksātā iegādes cena bija ārkārtīgi zema, un Banka piesaistīja lielu summu privātā kapitāla ar augstāku vienas akcijas cenu. Tādēļ nevar uzskatīt, ka iegādes finansēšanai tika izmantots atbalsts.

(258)

Turklāt, tā kā neviens neatbalstīts pretendents neiesniedza piedāvājumu iegādāties Bankas iegādāto darbību klāstu, nenotika neatbalstītu pretendentu izspiešana.

(259)

Visbeidzot, ņemot vērā 257. un 258. apsvērumā izklāstītos aspektus, uz iegādi neattiecas Pārstrukturēšanas paziņojuma 39. un 40. punktā noteiktais aizliegums. Turklāt Komisija atgādina, ka Bankas nepieciešamība pēc atbalsta neizriet no nepareizas pārvaldības vai pārmērīgas riskēšanas.

(260)

Komisija secina, ka, ņemot vērā Bankas unikālo situāciju (105) un Grieķijas Citibank iegādes specifiku, minētā iegāde atbilst Pārstrukturēšanas paziņojuma prasībām.

(261)

Kā norādīts 2.1.1. un 2.1.2. iedaļā, grūtības, ar kurām sastapās Banka, lielākoties izraisīja Grieķijas valsts parāda krīze un dziļā recesija Grieķijā un Dienvideiropā. Attiecībā uz valsts parāda krīzi jānorāda, ka Grieķijas valdība zaudēja piekļuvi finanšu tirgiem, un, visbeidzot, tai bija jārīko sarunas par vienošanos ar iekšzemes un starptautiskajiem kreditoriem un PSI programmu, kas izraisīja prasījumu pret valsti samazināšanos par 53,3 %. Turklāt 31,5 % prasījumu tika apmainīti pret jaunajām GVO ar zemākām procentu likmēm un ilgākiem atmaksas termiņiem. Šīs jaunās GVO valsts atpirka no Grieķijas bankām 2012. gada decembrī par cenu, kas bija robežās no 30,2 % līdz 40,1 % no to nominālvērtības, tādējādi radot papildu zaudējumus Grieķijas bankām. Papildus PSI programmas un parāda atpirkšanas ietekmei uz Bankas kapitāla stāvokli, Banka konstatēja arī plašu noguldījumu aizplūšanu laikā no 2010. gada līdz 2012. gada vidum, un to radīja risks, ka Grieķija izstāsies no eurozonas pārāk lielā parāda dēļ un ekonomikas recesijas rezultātā.

(262)

B1, B2, B3 un B4 pasākuma summa bija EUR 4 571 miljons, un tā bija mazāka par zaudējumu summu, kas tika iegrāmatota pēc PSI programmas (EUR 4 786 miljoni). Šādā gadījumā un ja grūtības nerada galvenokārt pārmērīgi riskanta darbība, 2011. gada Pagarināšanas paziņojuma 14. punkts paredz, ka Komisijai ir jāatvieglo prasības.

(263)

Lielākā daļa kapitāla vajadzību izriet no valsts parāda riska regulārās iedarbības uz finanšu iestādi tās valstī. Minētais fakts tika konstatēts arī Alpha lēmuma par procedūras sākšanu 58. un 69. apsvērumā. Komisija arī konstatē, ka Grieķijas valsts parāda riska iedarbība uz Banku bija mazāka par to, ar kādu saskārās citas galvenās Grieķijas bankas, tādēļ nevar uzskatīt, ka bija uzkrājusies pārmērīga valsts parāda iedarbība. Tādējādi Bankai bija mazāka vajadzība pārstrukturēšanas plānā risināt morālā kaitējuma problēmas, nekā tas ir citām atbalstītajām finanšu iestādēm ar uzkrātiem pārmērīgiem riskiem. Tā kā atbalsta pasākumi ir mazāk izkropļojoši, pasākumi, kas veikti konkurences izkropļojumu ierobežošanai, būtu proporcionāli jāmīkstina. Tā kā PSI programma un parāda atpirkšana ir atteikšanās no parāda par labu valstij, rekapitalizējot bankas, valsts saņemtā atlīdzība var būt mazāka.

(264)

Tomēr, tā kā Grieķijas ekonomika no 2008. gada bija samazinājusies par aptuveni 25 % un tā kā Banka bija iegādājusies mazāk dzīvotspējīgu banku, proti, Emporiki Bank, Bankai bija jaunajai videi jāpielāgo sava organizācija, izmaksu struktūra un komerciālais tīkls, lai varētu atjaunot rentabilitāti. Tādējādi, neraugoties uz morālā kaitējuma problēmas neesību, Bankai bija jāracionalizē sava darbība Grieķijā, lai saglabātu ilgtermiņa dzīvotspēju.

(265)

Vēl viens svarīgs Bankas zaudējumu avots bija tās aizdevumi Grieķijas mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Komisija uzskata, ka minētos zaudējumus lielākoties radīja ārkārtīgi lielā un ilgstošā IKP samazināšanās par aptuveni 25 % piecos gados, un tos neizraisīja riskanta Bankas kreditēšanas prakse. Rezultātā šo zaudējumu segšanai piešķirtais atbalsts neradīja morālu kaitējumu, kā tas notiek gadījumos, kad atbalsts aizsargā banku no riskantu pagātnes darbību sekām. Tādējādi šis atbalsts bija mazāk izkropļojošs (106).

(266)

Tomēr Bankas kapitāla vajadzības un aizdevumu zaudējumus daļēji radīja vairāki starptautiskie meitasuzņēmumi. Piemēram, 2012. gadā Banka reģistrēja zaudējumus Kiprā, Rumānijā, Serbijā, BDMR un Bulgārijā, savukārt darbības Albānijā neguva peļņu, bet neradīja arī zaudējumus. Spriedzes testi, kas tika veikti 2012. gadā, lai noteiktu Bankas kapitāla vajadzības, liecināja, ka kredītzaudējumu prognozes no ārvalstu aizdevumiem sasniedza EUR 921 miljonu pamatscenārija gadījumā un EUR 1 201 miljonu nelabvēlīga scenārija gadījumā. Arī ārvalstu aktīvi samazināja likviditāti, jo grupas iekšējais finansējums bija vairāki miljardi euro.

(267)

Visbeidzot, tā kā starp četrām lielākajām Grieķijas bankām Bankai turējumā PSI laikā bija vismazāk GVO un tā kā no PSI izrietošie zaudējumi bija lielāki nekā ar B, B2, B3 un B4 pasākuma starpniecību saņemtais atbalsts, var secināt, ka lielākā daļa zaudējumu un atbalsta vajadzības ietilpst 2011. gada Pagarināšanas paziņojuma 14. punkta piemērošanas jomā, kas Komisijai ļauj atvieglot tās prasības. Atbalsta vajadzības daļēji izriet no aizdevumu zaudējumiem Grieķijā, ko radīja ārkārtīgi dziļā un ilgā recesija, nevis riskanta kreditēšana. Šāds atbalsts nerada morālu kaitējumu un tādēļ ir mazāk izkropļojošs.

(268)

Visbeidzot, neliela daļa atbalsta vajadzības izriet no Bankas pašas riskantajām darbībām, jo īpaši attiecībā uz ārvalstu meitasuzņēmumiem.

(269)

Pārstrukturēšanas plānam ir jānodrošina finanšu iestādes spēja atjaunot ilgtermiņa dzīvotspēju līdz pārstrukturēšanas perioda beigām (Pārstrukturēšanas paziņojuma 2. iedaļa). Konkrētajā gadījumā pārstrukturēšanas periods ir laikposms starp šā lēmuma pieņemšanas datumu un 2018. gada 31. decembri.

(270)

Saskaņā ar Pārstrukturēšanas paziņojuma 9., 10. un 11. punktu Grieķija iesniedza visaptverošu un detalizētu pārstrukturēšanas plānu, kas sniedza pilnu informāciju par Bankas uzņēmējdarbības modeli. Plānā ir minēti arī Bankas grūtību cēloņi, kā arī veiktie pasākumi visu radušos dzīvotspējas problēmu risināšanai. Jo īpaši pārstrukturēšanas plāns raksturo izvēlēto stratēģiju Bankas darbības efektivitātes saglabāšanai un ienākumus nenesošo kredītu lielā skaita samazināšanai, viegli ievainojamās likviditātes un kapitāla stāvokļa uzlabošanai, kā arī to ārvalstu uzņēmumu sakārtošanai, kuri pēdējos gados bija paļāvušies uz mātesuzņēmuma finansējumu un kapitālu.

(271)

Attiecībā uz likviditāti un Bankas atkarību no Eurosistēmas finansējuma pārstrukturēšanas plāns paredz ierobežotu bilances pieaugumu Grieķijā, noguldījumu bāzei atkal palielinoties. Atkarība no valsts garantētās ĀLP, kas jau bija mazinājusies, turpinās samazināties, un tas palīdzēs Bankai arī samazināt finansējuma izmaksas.

(272)

Saistības par aizdevumu un noguldījumu attiecību, kas minētas 118. apsvērumā, nodrošinās ilgtspējīgu Bankas bilances struktūru līdz pārstrukturēšanas perioda beigām. Vērtspapīru un citu darbību, kas nav pamatdarbības, pārdošana arī stiprinās Bankas likviditātes stāvokli. Ņemot vērā joprojām saspringto Bankas likviditātes stāvokli, Komisija var pieņemt Grieķijas iestāžu lūgumu par atļauju nodrošināt Bankas likviditāti saskaņā ar Grieķijas banku atbalsta shēmas garantiju un valsts obligāciju aizdevumu pasākumiem, kā arī saskaņā ar valsts garantēto ĀLP.

(273)

Lai samazinātu finansēšanas izmaksas, Grieķija arī apņēmās nodrošināt, ka Banka turpinās procentu likmju samazināšanu par noguldījumiem Grieķijā, kā minēts 118. apsvērumā. Šāds noguldījumu izmaksu samazinājums būs galvenais apstāklis, kas uzlabos Bankas rentabilitātes iepriekšēju nodrošināšanu.

(274)

Pēc krīzes sākšanās Banka būtiski racionalizēja savu komerciālo tīklu Grieķijā, samazinot filiāļu un darbinieku skaitu (107). Līdz 2017. gadam Bankas kopējās izmaksas samazināsies vēl par […] %, salīdzinot ar 2013. gadu. Minētā mērķa sasniegšanai Grieķija ir apņēmusies nodrošināt, ka Banka līdz 2017. gada 31. decembrim samazinās filiāļu un darbinieku skaitu Grieķijā līdz attiecīgi […] un […] un ka tās maksimālās kopējās izmaksas (108) Grieķijā būs EUR […] miljoni. Paredzamā izmaksu un ienākumu attiecība pārstrukturēšanas perioda beigās būs mazāka par […] %. Komisija uzskata, ka pārstrukturēšanas plāns saglabā Bankas efektivitāti jaunajā tirgus vidē.

(275)

Vēl viena no galvenajām jomām ir ienākumus nenesošo kredītu pārvaldība, jo to apjoms portfelī 2013. gada 31. decembrī sasniedza 32,4 % (109). Banka plāno uzlabot savu kredītpolitiku (limitus, nodrošinājuma segumu) un pievērst koncentrētu uzmanību pamatdarbībai, lai pēc iespējas samazinātu savus zaudējumus. Grieķija ir arī apņēmusies nodrošināt, ka Banka savā kredītpolitikā nodrošinās atbilstību augstiem standartiem, lai pārvaldītu riskus un maksimāli palielinātu Bankas vērtību katrā kredītprocesa posmā, kā aprakstīts 122. apsvērumā.

(276)

Vēl viens jautājums, kam jāpievērš uzmanība, ir Bankas pārvaldība, ņemot vērā to, ka kopš 2014. gada akciju kapitāla palielināšanas HFSF pieder 69,9 % (110) Bankas akciju ar ierobežotām balsstiesībām. Turklāt dažiem no privātajiem ieguldītājiem, kas kontrolē Banku, pieder arī garantijas, tādējādi tie gūtu pilnus ieguvumus, ja pārstrukturēšanas periodā akciju cena strauji paaugstinātos. Tā kā minētā situācija varētu radīt morālu kaitējumu, Banka un HFSF 2013. gadā vienojās par konkrētu attiecību sistēmu. Šī vienošanās aizsargā Bankas ikdienas darbības no tās galveno akcionāru iejaukšanās, vienlaikus nodrošinot, ka HFSF var uzraudzīt pārstrukturēšanas plāna īstenošanu un, piemērojot atbilstīgas apspriešanās procedūras, nepieļaut, ka Bankas vadība uzņemas pārmērīgu risku. Banka arī apņēmās stingri uzraudzīt atkarību no saistītajiem aizņēmējiem. Komisija pozitīvi vērtē to, ka HFSF automātiski atgūst balsstiesības, ja Banka neīsteno pārstrukturēšanas plānu.

(277)

Vairākas Bankas starptautiskās darbības iepriekš izsmēla tās kapitālu, likviditāti un rentabilitāti, kā paskaidrots 266. apsvērumā.

(278)

Pārstrukturēšanas plāns paredz, ka Banka arī turpmāk vairāk koncentrēs uzmanību uz savu iekšzemes tirgu. Banka jau ir pārdevusi savu nerentablo meitasuzņēmumu Ukrainā. Tāpat tā ir sākusi racionalizēt citus meitasuzņēmumus, lai stiprinātu aizdevumu parakstīšanas procesu un samazinātu meitasuzņēmumu finansējuma starpību. Banka plāno turpmāku savu saglabāto meitasuzņēmumu tīkla racionalizēšanas procesu, kā aprakstīts 109. apsvērumā.

(279)

Līdz 2017. gada 31. decembrim (salīdzinājumā ar 2012. gada 31. decembri) ārvalstu aktīvu kopējā summa samazināsies vēl vismaz par […] %.

(280)

Starptautisko darbību vispārējā rentabilitāte tiks atjaunota no […].

(281)

Tādējādi Komisija uzskata, ka Banka tiks pietiekami pārstrukturēta un ka tā samazinās ārvalstu meitasuzņēmumu lielumu, lai nākotnē Bankai nerastos papildu kapitāla vajadzības un nepietrūktu likviditātes. Apņemšanās, kas aprakstīta 119. apsvērumā, proti, atturēties no lielu kapitāla apjomu iepludināšanas Bankas starptautiskajos meitasuzņēmumos, arī nodrošinās, lai ārvalstu meitasuzņēmumi neradītu apdraudējumu kapitālam vai likviditātei.

(282)

Pamatscenārijs, kas raksturots 2.4. iedaļā, parāda, ka pārstrukturēšanas perioda beigās Banka spēs nodrošināt peļņu, kas tai ļaus segt visas tās izmaksas un nodrošināt pietiekamu kapitāla atdevi, ņemot vērā Bankas riska profilu. Tajā pašā laikā tiek prognozēts, ka Bankas kapitāla stāvoklis saglabāsies pieņemamā līmenī.

(283)

Visbeidzot, Komisija ņem vērā arī nelabvēlīgo scenāriju, kas raksturots Grieķijas iestāžu iesniegtajā Bankas pārstrukturēšanas plānā. Minētais nelabvēlīgais scenārijs ir balstīts uz pieņēmumu kopumu, kas saskaņots ar HFSF. Tajā tiek ņemta vērā ilgāka un dziļāka recesija, kā arī smagāka nekustamā īpašuma cenu deflācija (111). Pārstrukturēšanas plāns parāda, ka Banka spēs izturēt pietiekamu spriedzes apjomu, jo saskaņā ar nelabvēlīgo scenāriju Banka pārstrukturēšanas perioda beigās saglabās rentabilitāti un būs labi kapitalizēta.

(284)

Papildu kapitāla apjoms, kas tiks piesaistīts 2014. gadā, proti, EUR 1,2 miljardi, ir pietiekams, lai pārstrukturēšanas periodā izturētu 2013. gada spriedzes testa pamatscenāriju un atmaksātu priekšrocību akcijas, ko Banka izdarīja 2014. gada aprīlī (112). Banka arī iesniegs Grieķijas Bankai iespējamo kapitāla plānu, norādot veicamos pasākumus, ja ekonomikas vide turpinās pasliktināties. Komisija atgādina, ka, novērtējot kapitāla vajadzības saskaņā ar pamatscenāriju, Grieķijas Banka jau ieviesa vairākus pielāgojumus, kas palielināja aplēstās kapitāla vajadzības, salīdzinot ar Bankas izstrādātajā pamatscenārijā aplēstajām kapitāla vajadzībām. Tādējādi Komisija uzskata, ka Grieķijas Bankas aplēsto pamata kapitāla vajadzību aprēķinā ir ņemts vērā zināms spriedzes līmenis. Lai varētu secināt, ka Banka ir dzīvotspējīga, Komisija neprasa, lai Bankas rīcībā jau iepriekš būtu pietiekams kapitāls, kas segtu kapitāla vajadzības, kuras Grieķijas Banka ir noteikusi spriedzes scenārijā, tajā aplēstais līmenis raksturo augstu spriedzes līmeni, turklāt, kā apliecina 2014. gada marta kapitāla palielināšana, Banka ir atguvusi piekļuvi kapitāla tirgiem.

(285)

Turklāt pozitīvi jāvērtē tas, ka Banka neveiks papildu ieguldījumus instrumentos, kas nav investīciju kategorijas instrumenti, un tas palīdzēs saglabāt Bankas kapitāla un likviditātes stāvokli.

(286)

Tādēļ tiek secināts, ka Banka ir veikusi pietiekamus pasākumus, lai atjaunotu savu dzīvotspēju ilgtermiņā.

(287)

Kā minēts Pārstrukturēšanas paziņojumā, bankām un to akcionāriem ir iespējami plaši jāiesaistās pārstrukturēšanā, lai nodrošinātu, ka atbalsts aprobežojas ar nepieciešamo minimumu. Tādējādi bankām ir jāizmanto pašu līdzekļi pārstrukturēšanas finansēšanai, piemēram, pārdodot aktīvus, bet akcionāriem ir jāsedz banku zaudējumi, ja iespējams.

(288)

Banka jau ir atbrīvojusies no dažiem ārvalstu uzņēmumiem (Ukrainā) un samazinājusi aizņemto līdzekļu īpatsvaru daļā no tās portfeļa, lai uzlabotu gan savu kapitāla pietiekamību, gan savu likviditātes stāvokli. Piemēram, Banka ir samazinājusi aizņemto līdzekļu īpatsvaru EUR 1,9 miljardu apmērā no ārvalstu aktīviem laikā no 2009. līdz 2013. gadam (113).

(289)

Pārstrukturēšanas plāns paredz turpmāku aktīvu pārdošanu Dienvidaustrumeiropā, kā aprakstīts 107. apsvērumā. Ņemot vērā jau īstenoto aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanu un atsavināšanu, kā arī pēc minēto apņemšanos īstenošanas Banka būs ievērojami samazinājusi savu ģeogrāfisko klātbūtni Dienvidaustrumeiropā. Bankas starptautisko aktīvu apjoma samazināšana arī būtiski samazinās iespējamo risku, ka nākotnē būs vajadzīgs atbalsts. Tādējādi tas palīdz samazināt atbalsta apjomu līdz minimumam.

(290)

Banka 2007. gadā pārdeva savas apdrošināšanas operācijas. Tādēļ tai nav nekādas būtiskas darbības minētajā tirgū, ko varētu pārdot, lai iegūtu resursus.

(291)

Lai ierobežotu kapitāla vajadzības, Banka neizmantos kapitālu ārvalstu meitasuzņēmumu atbalstīšanai vai palielināšanai, kā aprakstīts 119. apsvērumā. Turklāt Grieķijas paustās apņemšanās paredz, ka Banka neveiks turpmākas iegādes.

(292)

Banka ir arī iesaistījusies plašā izmaksu samazināšanas programmā, kā minēts 2.4.2. iedaļā. Tās izmaksas turpinās samazināties līdz 2017. gadam. Tās personālsastāvs tiek samazināts, un algas tiek pazeminātas. Grieķija ir arī apņēmusies ierobežot Bankas vadītāju atlīdzību […].

(293)

Bankas vēsturisko akcionāru pārstāvība tika būtiski samazināta ar 2009. gadā pabeigto tiesību emisiju (114) un pēc tam ar HFSF rekapitalizāciju (B4 pasākums) un kapitāla piesaisti 2013. gadā un 2014. gada pavasarī. Piemēram, Bankas akcionāru turētā daļa, kas tolaik aptvēra ieguldītājus, kuri iepludināja naudas līdzekļus 2009. gadā, samazinājās no 100 % pirms 2013. gada pavasara rekapitalizācijas līdz tikai 4,9 % pēc minētās rekapitalizācijas. Turklāt Banka kopš 2008. gada nav izmaksājusi dividendes skaidrā naudā. Papildus minētajai sloga dalīšanai starp vēsturiskajiem akcionāriem Banka kopš 2008. gadā sākušās krīzes ir piesaistījusi ievērojamu summu privātā kapitāla, proti, EUR 986 miljonus 2009. gadā, EUR 550 miljonus 2013. gadā un EUR 1 200 miljonus 2014. gadā.

(294)

Bankas subordinētā parāda turētāji ir piedalījušies Bankas pārstrukturēšanas izmaksu segšanā. Lai piesaistītu kapitālu, Banka veica vairākus pasīvu pārvaldības pasākumus. Kopējā apmainīto pasīvu summa sasniedza EUR 828 miljonus ar kapitāla peļņu EUR 436 miljonu apmērā, kā aprakstīts 114. apsvērumā.

(295)

Uz vēl nenokārtotajiem instrumentiem attiecas kuponu aizliegums, kas minēts 124. apsvērumā. Tādēļ Komisija uzskata, ka ir nodrošināta pietiekama sloga sadale starp bankas privātajiem hibrīda ieguldītājiem un ir izpildītas Pārstrukturēšanas paziņojuma prasības šajā jomā.

(296)

Salīdzinot ar kopējo saņemto valsts rekapitalizācijas finansējumu, pašu ieguldījums un sloga sadale, it sevišķi aktīvu pārdošanas un aizdevumu portfeļa samazināšanas veidā, ir daudz zemāki par līmeņiem, kurus Komisija parasti uzskatītu par pietiekamiem. Lieluma samazināšana attiecas vienīgi uz ārvalstu darbībām (115), kas veido vien nelielu daļu no Bankas darbībām (116), un pārstrukturēšana neparedz nekādu aizdevumu un noguldījumu portfeļu samazinājumu Grieķijā. Tomēr, ņemot vērā 7.6.1. iedaļā aplūkotos aspektus un it sevišķi to, ka Alpha Bank ir vismazāko atbalstu saņēmusī banka starp lielākajām Grieķijas bankām, kā arī to, ka saņemtais atbalsts pilnībā atbilst 2011. gada Pagarināšanas paziņojuma 14. punktā noteiktajam atbrīvojumam, saskaņā ar kuru Komisija var pieņemt mazāku pašu ieguldījumu un sloga sadali, var uzskatīt, ka pārstrukturēšanas plāns nodrošina pietiekamu pašu ieguldījumu un sloga sadales pasākumus.

(297)

Pārstrukturēšanas paziņojumā ir paredzēts pārstrukturēšanas plāns, kas ierobežo konkurences izkropļojumus un nodrošina banku sektora konkurētspēju. Turklāt šiem pasākumiem jārisina arī morālā kaitējuma problēmas un jānodrošina valsts atbalsta neizmantošana pret konkurenci vērtu darbību finansēšanai.

(298)

Pārstrukturēšanas paziņojuma 31. punkts paredz, ka, novērtējot atbalsta apjomu un no tā izrietošos konkurences izkropļojumus, Komisijai jāņem vērā saņemtā valsts atbalsta absolūtais un relatīvais apjoms, kā arī sloga sadales pakāpe un finanšu iestādes stāvoklis tirgū pēc pārstrukturēšanas. Šajā saistībā Komisija atgādina, ka Banka ir saņēmusi no valsts kapitālu, kas līdzvērtīgs 12 % no tās RSA (117). Turklāt Banka ir saņēmusi likviditātes garantijas EUR 14 miljardu apmērā (situācija 2011. gada 30. novembrī) un valsts obligāciju aizdevumus EUR 1,6 miljardu apmērā (situācija 2011. gada 30. septembrī), kas kopā veido 25 % no Bankas bilances minētajā datumā. Tāpat Banka saņēma valsts garantētu ĀLP. Tādējādi pasākumi potenciālo konkurences izkropļojumu ierobežošanai ir pamatoti, ņemot vērā minēto lielo atbalsta summu. Turklāt Bankas tirgus daļa Grieķijā bija liela, proti, aizdevumiem tirgus daļa 2012. gada 31. decembrī bija 15 % un noguldījumiem – 13 %. Emporiki Bank iegāde un, daudz mazākā mērā, triju kooperatīvo banku, kā arī Citibank Grieķijas darbību iegāde palielināja Bankas tirgus daļas. Pēc Emporiki Bank iegādes Bankas tirgus daļas noguldījumiem Grieķijā 2013. gada 30. jūnijā sasniedza 21 %, savukārt tās tirgus daļas mājokļu hipotēkām, patēriņa aizdevumiem un uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem bija attiecīgi 23 %, 20 % un 21 % (118). Pēc Citibank Grieķijas darbību iegādes Bankas tirgus daļa noguldījumiem palielinājās par mazāk nekā 1 %.

(299)

Komisija atgādina, ka Bankas grūtības izraisīja lielākoties ārēji satricinājumi, piemēram, Grieķijas valsts parāda krīze un ieilgusī recesija, kas grāva Grieķijas ekonomiku kopš 2008. gada, kā minēts Alpha lēmuma par procedūras sākšanu 69. apsvērumā. Nepieciešamība risināt morālā kaitējuma problēmas ir samazināta, jo Banka nav uzņēmusies pārmērīgus riskus. Kā iztirzāts šā lēmuma 7.6.1. iedaļā, atbalsta pasākumu izkropļojošā ietekme ir zemāka, ņemot vērā minētos apstākļus, un tas pats attiecas uz nepieciešamību veikt pasākumus konkurences izkropļojumu ierobežošanai. Minēto iemeslu dēļ Komisija izņēmuma kārtā var piekrist tam, ka, neraugoties uz lielo atbalsta summu un lielo tirgus daļu, pārstrukturēšanas plāns neparedz nekādu bilances un aizdevumu samazināšanu Grieķijā.

(300)

Tomēr Komisija atzīmē, ka valsts veiktās rekapitalizācijas ļāva Bankai turpināt banku darbību ārvalstu tirgos.

(301)

Attiecīgi Komisija atzīmē, ka papildus jau veiktajai aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanai un pārstrukturēšanai Banka turpinās savu ārvalstu aktīvu pārstrukturēšanu un aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanu tajos līdz 2018. gada 30. jūnijam (119), kā arī ievēros savas saistības neizmantot atbalstu minēto darbību izaugsmes finansēšanai. Tādējādi atbalsts netiks izmantots, lai izkropļotu konkurenci minētajos ārvalstu tirgos.

(302)

Grieķija ir arī apņēmusies aizliegt iegādes, nodrošinot, ka Banka neizmantos saņemto valsts atbalstu, lai iegādātos jaunus uzņēmumus. Minētais aizliegums palīdz nodrošināt, lai atbalsts tiktu izmantots vienīgi Grieķijas banku darbības dzīvotspējas atjaunošanas atbalstam, nevis, piemēram, izaugsmei ārvalstu tirgos.

(303)

Arī apņemšanās samazināt nesamērīgi augstos procentus, kas tiek maksāti par noguldījumiem Grieķijā, nodrošina atbalsta neizmantošanu tādu neilgtspējīgu noguldījumu piesaistes stratēģiju finansēšanai, kas rada konkurences izkropļojumus Grieķijas tirgū. Tāpat arī apņemšanās ieviest stingras nostādnes attiecībā uz jauno aizdevumu cenas noteikšanu, pamatojoties uz pienācīgu kredītriska novērtējumu, neļaus Bankai radīt konkurences izkropļojumus Grieķijas tirgū, izvirzot nepiemērotas cenu noteikšanas stratēģijas attiecībā uz aizdevumiem klientiem.

(304)

Ņemot vērā konkrēto situāciju, kas raksturota 7.6.1. iedaļā, un pārstrukturēšanas plānā paredzētos pasākumus, Komisija uzskata, ka ir veikti pietiekami aizsardzības pasākumi, lai ierobežotu konkurences izkropļojumus.

(305)

Saskaņā ar Pārstrukturēšanas paziņojuma 5. punktu ir jāiesniedz regulāri ziņojumi, lai Komisija varētu pārbaudīt pārstrukturēšanas plāna pienācīgu izpildi. Kā paredz Grieķijas paustās apņemšanās (120), Grieķija nodrošinās, ka līdz pārstrukturēšanas perioda beigām, t. i., līdz 2018. gada 31. decembrim, uzraudzības pilnvarnieks, kuru Banka ir iecēlusi amatā, saņemot Komisijas apstiprinājumu, uzraudzīs Grieķijas apņemšanās attiecībā uz pārstrukturēšanas darbībām Grieķijā un ārvalstīs, kā arī korporatīvo pārvaldību un komercdarbību. Tādējādi var secināt, ka ir nodrošināta pienācīga pārstrukturēšanas plāna īstenošanas uzraudzība.

(306)

Komisija secina, ka Grieķija ir nelikumīgi īstenojusi atbalsta pasākumus B1, B2, B3 un B4, pārkāpjot Līguma 108. panta 3. punktu, jo tie tika īstenoti pirms Komisijas oficiāla apstiprinājuma saņemšanas. Tomēr Komisija secina, ka pārstrukturēšanas plāns, apskatot to kopā ar pielikumos iekļautajām saistībām, nodrošina Bankas ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu, ir pietiekams attiecībā uz sloga sadali un pašu ieguldījumu un ir piemērots un samērīgs, lai kompensētu šajā lēmumā apskatīto atbalsta pasākumu radīto konkurences izkropļojumu ietekmi. Iesniegtais pārstrukturēšanas plāns un saistības atbilst Pārstrukturēšanas paziņojuma kritērijiem, tādēļ šie atbalsta pasākumi ir uzskatāmi par saderīgiem ar iekšējo tirgu,